a)

apakšsistēmām, kas apstiprinātas saskaņā ar minēto lēmumu;

b)

jaunu, atjaunotu vai modernizētu apakšsistēmu projektiem, kas šīs regulas publicēšanas dienā ir izstrādes beigu posmā vai uz ko attiecas noslēgts līgums;

c)

esošas konstrukcijas jauna ritošā sastāva projektiem, kā minēts šīs regulas pielikuma 7.1.2. punktā.

1.

1.1.

1.2.

2.

2.1.

2.1.1.

2.1.2.

2.1.3.

2.1.4.

2.2.

2.3.

3.

4.

4.1.

4.2.

4.2.1.

4.2.2.

4.3.

4.3.1.

4.3.2.

4.3.3.

4.4.

4.4.1.

4.4.2.

4.4.3.

4.5.

4.5.1.

4.5.2.

4.6.

4.7.

4.8.

4.8.1.

4.8.2.

5.

5.1.

5.2.

5.3.

5.3.1.

5.3.2.

6.

6.1.

6.1.1.

6.1.2.

6.1.3.

6.2.

6.2.1.

6.2.2.

6.2.3.

6.2.4.

6.2.5.

6.2.6.

6.2.7.

7.

7.1.

7.1.1.

7.1.2.

7.2.

7.2.1.

7.2.2.

7.2.3.

7.3.

7.3.1.

7.3.2.

A papildinājums.

B papildinājums.

C papildinājums.

D papildinājums.

E papildinājums.

F papildinājums.

G papildinājums.

H papildinājums.

I papildinājums.

J papildinājums.

K papildinājums.

L papildinājums.

M papildinājums.

N papildinājums.

—

atstarpe starp šīs ieejas durvju slieksni (vai šīs ieejas izvirzīto savienojošo platformu) un peronu nepārsniedz 75 mm, mērot horizontāli, un 50 mm, mērot vertikāli, un

—

ritošā sastāva iekšpusē nav pakāpiena starp durvju slieksni un tamburu.

1.

Savienības dzelzceļa sistēma, uz kuru attiecas Direktīva 2008/57/EK un kuras daļas ir apakšsistēmas, ir integrēta sistēma, kuras savietojamība jāpārbauda. Savietojamību jo īpaši pārbauda attiecībā uz katras apakšsistēmas specifikācijām, apakšsistēmas saskarnēm ar sistēmu, kurā tā integrēta, kā arī attiecībā uz ekspluatācijas un tehniskās apkopes noteikumiem.

2.

Apakšsistēmas un tās saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kas raksturotas 4.2. un 4.3. punktā, neliek izmantot īpašas tehnoloģijas vai tehniskus risinājumus, izņemot gadījumus, kad tas noteikti nepieciešams Savienības dzelzceļu tīkla savstarpējai izmantojamībai. Tomēr inovatīvi risinājumi savstarpējās izmantojamības jomā var likt piemērot jaunas specifikācijas un/vai jaunas novērtēšanas metodes. Lai varētu īstenot tehnoloģiskus jauninājumus, šīs specifikācijas un novērtēšanas metodes izstrādā, izmantojot regulas 6. pantā aprakstīto procesu.

3.

Ņemot vērā visas piemērojamās pamatprasības, pamatparametri saistībā ar pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām attiecībā uz infrastruktūras un ritošā sastāva apakšsistēmām ir noteikti šīs SITS 4.2. punktā. Ekspluatācijas prasības un pienākumi ir izklāstīti OPE SITS un šīs SITS 4.4. punktā.

1.

Ņemot vērā 3. iedaļas pamatprasības, infrastruktūras apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas attiecībā uz pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir sakārtotas šādā secībā:

2.

Pamatparametrus, kas norādīti 4.2.1.1.–4.2.1.15. punktā, attiecina uz infrastruktūras apakšsistēmas darbības jomu, kas definēta 2.1.1. punktā. Tos var iedalīt divās kategorijās:

Turpmāk 3. tabulā norādīta katra pamatparametra kategorija.

3. tabula

Pamatparametru kategorijas

1.

Ja ir īpašs stacijas stāvlaukums, jāparedz pietiekams daudzums pielāgotu stāvvietu personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kas tiesīgas tās izmantot. Šādām stāvvietām jāatrodas stāvlaukuma teritorijā vietā, kas ir iespējami tuvāk pieejamai ieejai.

1.

Jānodrošina bezšķēršļu ceļi, kas savieno šādas infrastruktūras publiski pieejamās vietas, ja tās paredzētas:

2.

Bezšķēršļu ceļu garums ir visīsākais praktiski iespējamais attālums.

3.

Bezšķēršļu ceļa grīdas virsma un zemes virsma vāji atstaro gaismu.

1.

Visiem bezšķēršļu ceļiem, gājēju tiltiņiem un tuneļiem ir brīvas vismaz 160 cm platas joslas, izņemot vietās, kuras norādītas 4.2.1.3. punkta 2. apakšpunktā (durvis), 4.2.1.12. punkta 3. apakšpunktā (peroni) un 4.2.1.15. punkta 2. apakšpunktā (dzelzceļa pārejas).

2.

Ja uz horizontāla ceļa ir uzstādīti sliekšņi, tie izceļas uz apkārtējās grīdas fona un nav augstāki par 2,5 cm.

1.

Ja bezšķēršļu ceļā ir līmeņa starpība, jāierīko ceļš bez pakāpieniem, kas nodrošina alternatīvu kāpnēm personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

2.

Bezšķēršļu ceļu kāpņu platums ir vismaz 160 cm, mērot starp margām. Vismaz pirmo un pēdējo pakāpienu atzīmē ar kontrastējošu joslu un pirms pirmā pakāpiena uz leju uzstāda vismaz reljefas virsmas brīdinājuma norādes.

3.

Ja nav ierīkoti pacēlāji, uzstāda uzbrauktuves tām personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kas nevar izmantot kāpnes. Uzbrauktuvēm ir neliels slīpums. Stāvs uzbrauktuvju slīpums ir atļauts tikai īsos attālumos.

4.

Kāpnes un uzbrauktuves aprīko ar margām abās pusēs un divos līmeņos.

5.

Ja uzbrauktuves nav pieejamas, jānodrošina pacēlāji, un tie atbilst vismaz 2. tipam saskaņā ar A papildinājuma 1. punktā norādīto specifikāciju. Atļauts izmantot 1. tipa pacēlājus, ja stacijas tiek tikai atjaunotas vai modernizētas.

6.

Eskalatorus un slīdošās ietves konstruē atbilstīgi specifikācijai, kas norādīta A papildinājuma 2. punktā.

7.

Dzelzceļa pārejas var būt bezšķēršļu ceļa daļa, ja tās atbilst 4.2.1.15. punkta prasībām.

1.

Bezšķēršļu ceļus skaidri norāda ar 4.2.1.10. punktā minēto vizuālo informāciju.

2.

Informāciju par bezšķēršļu ceļu vājredzīgiem cilvēkiem sniedz vismaz ar reljefām un kontrastējošām norādēm uz staigāšanai paredzētās virsmas. Šo punktu nepiemēro bezšķēršļu ceļiem uz automobiļu stāvvietām un no tām.

3.

Papildus vai kā alternatīvu atļauts lietot tehniskus risinājumus, kuros izmanto tālvadāmas skaņas ierīces vai tālruņa lietojumprogrammas. Ja šādus risinājumus paredzēts izmantot kā alternatīvu, tos uzskata par inovatīviem risinājumiem.

4.

Ja bezšķēršļu ceļā līdz peronam ir aizsniedzamas margas vai sienas, uz tām – uz margas vai uz sienas 145–165 cm augstumā – ir sniegta īsa informācija (piemēram, perona numurs vai virziena norāde) Braila rakstā, ar prizmatiskiem burtiem vai skaitļiem.

1.

Šis punkts attiecas uz visām durvīm un ieejām, kas atrodas bezšķēršļu ceļā, izņemot ieejas durvis uz tualetēm, kas nav paredzētas personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

2.

Durvju izmantojamais platums ir vismaz 90 cm, un tās spēj izmantot personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

3.

Atļauts izmantot manuālas, pusautomātiskas vai automātiskas durvis.

4.

Durvju vadības ierīces atrodas 80–110 cm augstumā.

1.

Visi grīdu segumi, grīdu virsmas un kāpņu posmu virsmas nodrošinātas pret slīdēšanu.

2.

Stacijas ēkās staigāšanai paredzētās grīdas virsmas nelīdzenumi nevienā vietā nepārsniedz 0,5 cm. Izņēmums ir sliekšņi, drenāžas teknes un reljefas grīdas virsmas norādes.

1.

Uz ceļiem, kurus izmanto pasažieri, vai gar šādiem ceļiem marķē caurredzamus šķēršļus – stikla durvis vai caurredzamas sienas. Šie marķējumi izceļ caurredzamos šķēršļus. Tie nav obligāti, ja pasažieri no sadursmes ar šķēršļiem tiek pasargāti citādi, piemēram, ar margām vai vienlaidu soliem.

1.

Ja stacijā ir tualetes, tad ar ratiņkrēslu ir pieejama vismaz viena kabīne, kuru var izmantot abu dzimumu pasažieri.

2.

Ja stacijā ir tualetes, tajās atrodas gan vīriešiem, gan sievietēm pieejami bērnu pārtīšanas galdiņi.

1.

Viss mēbelējums un brīvi stāvošas ierīces stacijās izceļas uz fona un ir ar noapaļotām malām.

2.

Stacijas robežās mēbelējumu un brīvi stāvošas ierīces (tostarp izvirzītus un piekārtus priekšmetus) novieto tā, lai tie netraucētu neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem, kā arī lai vājredzīgi cilvēki tos varētu konstatēt ar spieķi.

3.

Uz visiem peroniem, kur pasažieri var gaidīt vilcienus, un visās uzgaidāmajās telpās ir vismaz viena zona ar sēdvietām un vieta ratiņkrēslam.

4.

Ja šī zona ir aizsargāta no laikapstākļu iedarbības, tā ir pieejama personai, kas pārvietojas ratiņkrēslā.

1.

Ja gar bezšķēršļu ceļu ir izvietotas neautomatizētas biļešu tirdzniecības kases, uzziņu dienesti un klientu palīdzības punkti, vismaz viens nodalījums ir pieejams personai, kas pārvietojas ratiņkrēslā, kā arī maza auguma personām, un vismaz vienā nodalījumā ir uzstādīta induktīvās cilpas sistēma kā dzirdes palīgierīce.

2.

Ja kasē starp pasažieri un kasieri ir stikla norobežojums, tas ir vai nu noņemams, vai tam ir atbilstoša iekšējo sakaru sistēma, ja tas nav noņemams. Jebkāds šāda veida stikla norobežojums ir no caurspīdīga stikla.

3.

Ja ierīkotas elektroniskas iekārtas, kas uzrāda cenu kasierim, jāierīko arī šādas iekārtas, kas uzrāda cenu biļetes pircējam.

4.

Ja stacijā biļešu tirdzniecības automāti ir uzstādīti bezšķēršļu ceļā, vismaz vienai no šīm iekārtām ir saskarne, kura ir sasniedzama personai, kas pārvietojas ratiņkrēslā, un maza auguma personām.

5.

Ja ir uzstādītas biļešu kontroles iekārtas, pie vismaz vienas no šīm iekārtām ir jābūt vismaz 90 cm platai brīvai ejai un pie tās var izvietoties persona ar līdz 1 250 mm garu ratiņkrēslu. Atjaunošanas vai modernizācijas gadījumā ir pieļaujams 80 cm minimālais platums.

6.

Ja izmanto turniketus, darba laikā personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām rīcībā jābūt piekļuves punktam bez turniketa.

1.

Stacijas ārējo zonu apgaismojuma līmenis ir pietiekams, lai atvieglotu ceļa atrašanu un izgaismotu līmeņa starpību, durvis un ieejas.

2.

Apgaismojuma līmenis gar bezšķēršļu ceļiem jāpielāgo pasažiera redzes noslogojumam. Jo īpaši uzmanība jāpievērš līmeņa starpībai, biļešu tirdzniecības vietām un automātiem, uzziņu dienestiem un informācijas displejiem.

3.

Peronus apgaismo atbilstīgi specifikācijai, kas norādīta A papildinājuma 3. un 4. punktā.

4.

Avārijas apgaismojumam jānodrošina pietiekama redzamība evakuācijas gadījumā un lai identificētu ugunsdzēsības un drošības aprīkojumu.

1.

Sniedz šādu informāciju:

2.

Vizuālajā informācijā izmantotie fonti, simboli un piktogrammas kontrastē ar to fonu.

3.

Virziena norādes sniedz visās tajās vietās, kurās pasažieriem ir jāizvēlas virziens, un izvieto noteiktos intervālos ceļā. Apzīmējumus, simbolus un piktogrammas izvieto visā ceļā konsekventi.

4.

Informācija par vilcienu atiešanu (tostarp galamērķi, pieturām, perona numuru un laiku) maksimāli 160 cm augstumā ir pieejama vismaz vienā vietā stacijā. Šī prasība attiecas uz jebkādu drukāto un mainīgo informāciju.

5.

Tekstos izmantotais burtveidols ir viegli salasāms.

6.

Visās drošības, brīdinājuma, obligātu darbību un aizlieguma zīmēs iekļauj piktogrammas.

7.

Reljefas informācijas zīmes uzstāda:

8.

Ar cipariem norādītā informācija par laiku ir 24 stundu sistēmā.

9.

Šādiem īpašajiem grafiskajiem simboliem un piktogrammām pievieno ratiņkrēsla simbolu saskaņā ar N papildinājumu:

Šos simbolus var kombinēt ar citiem simboliem (piemēram, pacēlājs, tualete utt.).

10.

Ja uzstādītas induktīvās cilpas, tās norāda ar zīmi, kā izklāstīts N papildinājumā.

11.

Ar ratiņkrēsliem pieejamās tualetēs, kurās ir uzstādīti virās iestiprināti roku balsti, izvieto grafisku simbolu, kurā roku balsts ir attēlots gan pielocītā, gan atlocītā stāvoklī.

12.

Kopā ar virziena bultiņu vienuviet blakus nevar būt vairāk par piecām vienu virzienu norādošām piktogrammām.

13.

Displeji atbilst 5.3.1.1. punkta prasībām. Šajā punktā terminu “displejs” saprot kā jebkādu mainīgās informācijas sniegšanas līdzekli.

1.

Mutiskā informācija saskaņā ar A papildinājuma 5. punktā norādīto specifikāciju sniedzama vismaz 0,45 skaļumā pēc STI-PA indeksa.

1.

Perona bīstamā zona sākas pie perona sliežu puses malas un ir definēta kā zona, kurā pasažieriem nav atļauts stāvēt, kad vilcieni brauc garām vai pienāk stacijā.

2.

Perona platums visā perona garumā var atšķirties.

3.

Minimālais perona platums bez šķēršļiem ir bīstamās zonas platums plus divu pretī vērstu 80 cm platu brīvo ceļu platums (160 cm). Šis izmērs var sašaurināties līdz 90 cm perona beigās.

4.

Šajā 160 cm brīvajā ceļā var atrasties šķēršļi. Signalizācijas sistēmai nepieciešamo aprīkojumu un drošības aprīkojumu šajā punktā neuzskata par šķēršļiem. Minimālais attālums no šķēršļiem līdz bīstamajai zonai atbilst šajā tabulā sniegtajiem rādītājiem.

4. tabula

Minimālais attālums no šķēršļiem līdz bīstamajai zonai

5.

Ja vilcienos vai uz perona ir palīgierīces, ar kurām personām, kas pārvietojas ratiņkrēslā, palīdz iekļūt vilcienā vai izkļūt no tā, perona līmenī vietā, kurā šādas ierīces varētu izmantot, paredz 150 cm brīvu vietu (bez šķēršļiem) no palīgierīces malas tajā virzienā, kurā ratiņkrēslu ieceļ vai izceļ. Jaunā stacijā šo prasību ievēro attiecībā uz visiem vilcieniem, kuriem plānots apstāties pie perona.

6.

Bīstamās zonas robežu, kas ir vistālāk no perona sliežu puses malas, atzīmē ar vizuālu marķējumu un reljefām norādēm uz staigāšanai paredzētās virsmas.

7.

Vizuālais marķējums ir kontrastējošs, nodrošināts pret slīdēšanu, un brīdinājuma līnija ir vismaz 10 cm plata.

8.

Reljefās norādes uz staigāšanai paredzētās virsmas atbilst vienam no šādiem diviem veidiem:

9.

Materiāls pie perona sliežu puses malas kontrastē ar atstarpes tumšo toni.

1.

Perona beigas vai nu ir aprīkotas ar barjeru, kas novērš publisku piekļuvi, vai arī tām ir vizuāls marķējums un tādas reljefas norādes uz staigāšanai paredzētās virsmas, kas vērš uzmanību uz briesmām.

1.

Ja izmanto perona uzbrauktuvi, tā atbilst 5.3.1.2. punkta prasībām.

2.

Ja izmanto perona pacēlāju, tas atbilst 5.3.1.3. punkta prasībām.

3.

Lai nodrošinātu, ka iekāpšanas palīglīdzekļi, tostarp pārvietojamās uzbrauktuves, uzglabājot tos uz perona, nerada šķērsli vai jebkādas briesmas pasažieriem, paredz drošu uzglabāšanas metodi.

1.

Dzelzceļa pārejas stacijās ir atļauts izmantot kā daļu no ceļa bez pakāpieniem vai bezšķēršļu ceļa saskaņā ar valstu noteikumiem.

2.

Ja dzelzceļa pārejas izmanto kā daļu no ceļa bez pakāpieniem papildus citiem ceļiem:

3.

Ja dzelzceļa pārejas izmanto kā daļu no bezšķēršļu ceļiem un tas ir vienīgais risinājums visiem pasažieriem,

4.

Ja kādu no iepriekšminētajām prasībām nevar izpildīt, dzelzceļa pāreju neuzskata par daļu no ceļa bez pakāpieniem vai bezšķēršļu ceļa.

1.

Ņemot vērā 3. iedaļas pamatprasības, ritošā sastāva apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas attiecībā uz pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir sakārtotas šādā secībā:

1.

Visu ejas puses sēdekļu atzveltnēm uzstāda turekļus, vertikālus atbalsta stieņus vai citus elementus, kurus, pārvietojoties pa eju, var izmantot personiskās stabilitātes nodrošināšanai, ja vien sēdeklis paceltā pozīcijā nav līdz 200 mm attālumā no:

2.

Turekļus vai citus elementus, kurus var izmantot personiskās stabilitātes nodrošināšanai, novieto 800–1 200 mm augstumā virs grīdas, mērot no turekļa izmantojamās daļas centra, neizvirza uz āru šķēršļbrīvajā joslā, un tie atšķiras no sēdekļa.

3.

Sēdvietu zonās ar garenvirzienā fiksētiem sēdekļiem personiskās stabilitātes nodrošināšanai izmanto atbalsta stieņus. Maksimālais attālums starp šiem atbalsta stieņiem ir 2 000 mm, tos novieto 800–1 200 mm virs grīdas, un tie atšķiras no vagona iekšējās apdares.

4.

Turekļiem vai citiem elementiem nav asu malu.

1.

Fiksētā vilciena sastāvā vai atsevišķā vagonā un katrā klasē ne mazāk kā 10 % sēdvietu ir paredzēts izmantot kā priekšrocību sēdvietas personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

2.

Priekšrocību sēdvietas un vagonus, kuros tās atrodas, norāda ar zīmēm saskaņā ar N papildinājumu, un dara zināmu, ka citiem pasažieriem vajadzības gadījumā jāatbrīvo šīs sēdvietas personām, kuras ir tiesīgas tās izmantot.

3.

Priekšrocību sēdvietas izvieto pasažieru salonā tuvu pie ārdurvīm. Divstāvu vagonos vai vilcienu sastāvos priekšrocību sēdvietas var būt pieejamas abos stāvos.

4.

Priekšrocību sēdvietu aprīkojuma līmenim ir jābūt vismaz tādam pašam kā līdzvērtīgu parasto sēdvietu aprīkojuma līmenim.

5.

Ja konkrēta veida sēdekļiem ir paroces, tā paša veida priekšrocību sēdekļus aprīko ar paceļamām parocēm. Šī prasība neattiecas uz tām parocēm, kas atrodas gar vagona sānu malu vai gar starpsienu kupeju gadījumā. Paceļamo paroci var novietot vienā līnijā ar sēdekļa atzveltnes polsterējumu, lai bez ierobežojuma varētu piekļūt sēdeklim vai jebkurai blakus esošai priekšrocību sēdvietai.

6.

Priekšrocību sēdekļi nevar būt nolaižami.

7.

Visas priekšrocību sēdvietas un to lietotājiem pieejamā vieta atbilst H papildinājuma H1. līdz H4. zīmējumam.

8.

Priekšrocību sēdvietas izmantojamā sēdvirsma ir vismaz 450 mm plata (sk. H1. zīmējumu).

9.

Ikviena priekšrocību sēdekļa polsterējuma augšējā daļa sēdekļa priekšmalā ir 430–500 mm virs grīdas līmeņa.

10.

Brīvais gabarītaugstums virs katra sēdekļa ir vismaz 1 680 mm virs grīdas līmeņa, izņemot divstāvu vilcienu, kuros virs sēdvietām atrodas bagāžas nodalījumi. Šādos gadījumos priekšrocību sēdvietām zem bagāžas nodalījumiem ir atļauts samazināts gabarītaugstums (1 520 mm) ar noteikumu, ka vismaz 50 % no priekšrocību sēdvietām gabarītaugstums ir 1 680 mm.

11.

Ja ir uzstādīti sēdekļi ar atgāžamu atzveltni, izmēri attiecas uz pilnībā paceltiem sēdekļiem.

1.

Ja priekšrocību sēdvietas novietotas vienā virzienā, atstarpe katra sēdekļa priekšā atbilst H2. zīmējumam.

2.

Attālums no sēdekļa atzveltnes priekšējās virsmas līdz vertikālajai plaknei, kas iet caur priekšā esošā sēdekļa vistālāk uz aizmuguri izvirzīto daļu, ir vismaz 680 mm, ņemot vērā, ka nepieciešamo sēdekļa slīpumu mēra no sēdekļa centra 70 mm virs vietas, kur sēdekļa polsterējums saskaras ar atzveltni.

3.

Tāpat arī jābūt vismaz 230 mm brīvai telpai starp sēdekļa polsterējuma priekšmalu un to pašu vertikālo plakni attiecībā uz priekšā esošo sēdekli.

1.

Ja priekšrocību sēdvietas atrodas viena pretī otrai, attālums starp sēdekļu polsterējuma priekšmalām ir vismaz 600 mm (sk. H3. zīmējumu). Šādu attālumu saglabā arī tad, ja viens no pretī novietotiem sēdekļiem nav priekšrocību sēdvieta.

2.

Ja pretī novietotas priekšrocību sēdvietas ir aprīkotas ar galdiņu, no sēdekļa polsterējuma priekšmalas līdz galdiņa izvirzītajai malai ir vismaz 230 mm brīvs horizontāls attālums (sk. H4. zīmējumu). Ja viens no pretī novietotajiem sēdekļiem nav priekšrocību sēdvieta, tā attālumu līdz galdiņam var samazināt, ja attālums starp sēdekļa polsterējuma priekšmalām saglabājas 600 mm. Pie sānsienas piestiprināti galdiņi, kuru garums nesniedzas pāri pie loga esošas sēdvietas ass līnijai, nav jāņem vērā, lai nodrošinātu atbilstību šim punktam.

1.

Ņemot vērā vilciena sastāva garumu, izņemot lokomotīvi vai galvas vagonu, šādā vilciena sastāvā pieejamo ratiņkrēslu vietu skaits nevar būt mazāks par tabulā norādīto.

5. tabula

Minimālais ratiņkrēslu vietu skaits atbilstīgi vilciena sastāva garumam

2.

Stabilitātes nodrošināšanai ratiņkrēslu vieta ir konstruēta tā, lai ratiņkrēsls atrastos vai nu braukšanas virzienā, vai pretēji tam.

3.

Visā ratiņkrēsla vietas garumā platums ir 700 mm no grīdas līmeņa līdz minimālajam augstumam 1 450 mm, kā arī papildu 50 mm platums, lai nodrošinātu brīvu telpu rokām katrā pusē, kas ir blakus jebkādam šķērslim, kurš traucē personas, kas pārvietojas ratiņkrēslā, rokām (piemēram, siena vai konstrukcija), 400–800 mm virs grīdas līmeņa (ja ratiņkrēsla viens sāns ir blakus ejai, nav prasības par papildu 50 mm attiecībā uz šo ratiņkrēsla sānu, jo tā jau ir brīva telpa).

4.

Minimālais attālums gareniskajā plaknē starp ratiņkrēsla vietas aizmuguri un nākamo virsmu atbilst I papildinājuma I1. līdz I3. attēlam.

5.

Šajā paredzētajā vietā no vagona grīdas līdz griestiem nav šķēršļu, izņemot augšējo bagāžas nodalījumu, pie vagona sienas vai griestiem piestiprinātu horizontālu atbalsta stieni, kas atbilst 4.2.2.9. punkta prasībām, vai galdiņu.

6.

Ratiņkrēsla vietas aizmugure ir konstrukcija vai cits piemērots stiprinājums, kas ir vismaz 700 mm plats. Konstrukcijas vai stiprinājuma augstums novērš ratiņkrēsla, kas atrodas ar atzveltni pret konstrukciju vai stiprinājumu, sasvēršanos atpakaļ.

7.

Ratiņkrēsla vietā var uzstādīt nolaižamus sēdekļus, bet, kad tie ir pacelti, tie nevar ievirzīties ratiņkrēsla vietai paredzētajā platībā.

8.

Ratiņkrēsla vietā vai tieši tās priekšā nav atļauts uzstādīt nekādu pastāvīgu aprīkojumu, piemēram, velosipēdu stiprinājuma āķus vai slēpju statīvus.

9.

Vismaz vienam sēdeklim, kurš paredzēts personas ratiņkrēslā pavadonim, jābūt vai nu blakus, vai pretī katrai ratiņkrēsla vietai. Šāds sēdeklis ir tikpat ērts kā pārējie pasažieru sēdekļi un var atrasties arī ejas pretējā pusē.

10.

Vilcienos, kuru konstruktīvais ātrums pārsniedz 250 km/h, izņemot divstāvu vilcienus, personai, kas pārvietojas ratiņkrēslā un kas ieņēmusi ratiņkrēsla vietu, ir iespējams pārsēsties pasažieru sēdvietā, kas aprīkota ar paceļamu paroci. Šādu pārsēšanos persona, kas pārvietojas ratiņkrēslā, veic patstāvīgi. Šādā gadījumā pavadoņa sēdvieta var atrasties citā rindā. Šī prasība ir attiecināma uz tādu ratiņkrēslu vietu skaitu vilciena sastāvā, kā norādīts 5. tabulā.

11.

Ratiņkrēsla vietā ir ārkārtas izsaukuma ierīce, kas briesmu gadījumā personai, kas pārvietojas ratiņkrēslā, dod iespēju informēt personu, kas var atbilstoši rīkoties.

12.

Ārkārtas izsaukuma ierīce atrodas ērti sasniedzamā attālumā no personas, kas pārvietojas ratiņkrēslā, kā norādīts L papildinājuma L1. attēlā.

13.

Ārkārtas izsaukuma ierīci nenovieto grūti pieejamā vietā, kas neļauj tai nekavējoties tīši pieskarties ar plaukstu, taču to var aizsargāt no netīšas izmantošanas.

14.

Saskarne ar ārkārtas izsaukuma ierīci atbilst 5.3.2.6. punkta noteikumiem.

15.

Tieši blakus ratiņkrēsla vietai vai tajā novieto zīmi atbilstīgi N papildinājumam, apzīmējot vietu kā ratiņkrēsla vietu.

1.

Šīs prasības attiecas tikai uz durvīm, kas nodrošina piekļuvi citai publiski pieejamai vilciena daļai, izņemot tualetes durvis.

2.

Lai aizvērtu vai atvērtu manuāli veramas durvis, kuras paredzētas izmantošanai pasažieriem, vadības ierīcei jābūt darbināmai ar rokas plaukstu, izmantojot spēku, kas nepārsniedz 20 N.

3.

Durvju vadības ierīces (manuālas ierīces, vadības pogas vai citas ierīces) izceļas uz virsmas, pie kuras tās piestiprinātas.

4.

To saskarne ar pasažieriem atbilst 5.3.2.1. punktā norādītajām specifikācijām.

5.

Ja durvju atvēršanas un aizvēršanas vadības ierīces nostiprinātas viena virs otras, augšējā ierīce vienmēr ir durvju atvēršanas vadības ierīce.

1.

Visu pasažieriem paredzēto ārdurvju izmantojamais platums, kad tās ir atvērtas, ir vismaz 800 mm.

2.

Vilcieniem, kuru konstruktīvais ātrums ir mazāks nekā 250 km/h, ratiņkrēslam izmantojamo durvju, kas nodrošina vienādlīmeņa piekļuvi, kā noteikts 2.3. punktā, izmantojamais platums ir vismaz 1 000 mm, durvīm esot atvērtām.

3.

Visas pasažieriem paredzētās ārdurvis no ārpuses marķētas tā, lai tās izceltos uz vagona sāna apkārtējā fona.

4.

Ratiņkrēslam paredzētās ārdurvis ir paredzētajām ratiņkrēslu vietām tuvākās durvis.

5.

Piekļuvei ar ratiņkrēslu izmantojamās durvis ir skaidri atzīmētas ar zīmi atbilstīgi N papildinājumam.

6.

Vagona iekšpusē ārdurvju atrašanās vieta ir skaidri atzīmēta, izmantojot kontrastējošu blakus esošās grīdas segumu.

7.

Kad durvis ir atbloķētas atvēršanai, tiek dots signāls, ko var skaidri sadzirdēt un saredzēt personas vilciena iekšienē un ārpus tā. Šāds brīdinājuma signāls ilgst vismaz piecas sekundes, ja vien durvis netiek vērtas. Šādā gadījumā signālu var pārtraukt pēc trim sekundēm.

8.

Ja durvis automātiski vai ar tālvadību atver mašīnists vai cits vilciena apkalpes loceklis, brīdinājuma signāls skan vismaz trīs sekundes no brīža, kad durvis sāk vērties.

9.

Pirms sāk darboties durvis, ko aizver automātiski vai ar tālvadību, personām vilciena iekšienē un ārpus tā dod akustisku un vizuālu brīdinājuma signālu. Brīdinājuma signāls sākas vismaz divas sekundes, pirms durvis sāk aizvērties, un turpinās durvju aizvēršanās laikā.

10.

Durvju brīdinājuma signālu skaņas avots atrodas netālu no vadības ierīces vai, ja tādas nav, blakus durvīm.

11.

Vizuālais signāls ir redzams no vilciena iekšienes un ārienes, un tas izvietots tā, lai līdz minimumam samazinātu iespēju, ka to aizsedz tamburā esošie pasažieri.

12.

Pasažieru durvju brīdinājuma skaņas signāli atbilst G papildinājumā norādītajai specifikācijai.

13.

Durvis aktivizē vilciena apkalpe, pusautomātiski (t. i., pasažieris nospiež pogu) vai automātiski.

14.

Durvju vadības ierīce atrodas vai nu pie durvju vērtnes, vai uz tās.

15.

Viduspunkts ārdurvju atvēršanas vadības ierīcei, ko izmanto no perona, uz visiem tiem peroniem, kam vilciens paredzēts, atrodas ne zemāk kā 800 mm un ne augstāk kā 1 200 mm, mērot vertikāli virs peroniem. Ja vilciens ir paredzēts vienam perona augstumam, ārdurvju atvēršanas vadības ierīces centrs, mērot vertikāli, atrodas ne zemāk kā 800 mm un ne augstāk kā 1 100 mm virs attiecīgā perona augstuma.

16.

Viduspunkts ārdurvju atvēršanas vadības ierīcei, ko izmanto no vilciena iekšienes, atrodas ne zemāk kā 800 mm un ne augstāk kā 1 100 mm, mērot vertikāli virs vagona grīdas līmeņa.

1.

Automātiskajām un pusautomātiskajām iekšdurvīm ir ierīces, kas neļauj iesprostot pasažierus durvju vēršanas laikā.

2.

To iekšdurvju izmantojamais platums, pa kurām var iebraukt personas, kas pārvietojas ratiņkrēslā, ir vismaz 800 mm.

3.

Spēks, kas izmantojams, lai atvērtu vai aizvērtu manuāli veramas durvis, nepārsniedz 60 N.

4.

Iekšdurvju vadības ierīces viduspunkts atrodas ne zemāk kā 800 mm un ne augstāk kā 1 100 mm, mērot vertikāli virs vagona grīdas līmeņa.

5.

Automātiskas vagonus savienojošas durvis darbojas vai nu sinhroni kā pāris, vai otras durvis automātiski fiksē personas virzību uz tām un atveras.

6.

Ja vairāk nekā 75 % no durvju virsmas ir no caurspīdīga materiāla, tās skaidri marķē ar vizuālām norādēm.

1.

Vidējā apgaismojuma minimālās vērtības pasažieru zonās atbilst A papildinājuma 6. punktā norādītās specifikācijas 4.1.2. punktam. Attiecībā uz atbilstību šai SITS nepiemēro prasības par šo vērtību vienādību.

1.

Ja vilcienā ir ierīkotas tualetes, no ratiņkrēsla vietas ir pieejama universālā tualete.

2.

Standarta tualete atbilst 5.3.2.2. un 5.3.2.3. punkta prasībām.

3.

Universālā tualete atbilst 5.3.2.2. un 5.3.2.4. punkta prasībām.

4.

Ja vilcienā ir ierīkotas tualetes, ir pieejama arī vieta bērnu pārtīšanai. Ja atsevišķa vieta bērnu apkopšanai nav paredzēta vai ja ir paredzēta atsevišķa vieta bērnu apkopšanai, taču tā nav pieejama personai, kas pārvietojas ratiņkrēslā, galdiņu ierīko universālajās tualetēs. Tas atbilst 5.3.2.5. punkta prasībām.

1.

Sākot no vagona ieejas, ir šādas bezšķēršļu joslas daļas:

2.

Minimālā augstuma prasība nav jāpārbauda:

Šajās zonās ir pieļaujams samazināts gabarītaugstums saistībā ar konstrukcijas ierobežojumiem (sliežu ceļa platums, fiziskā platība).

3.

Nodrošina apgriešanās laukumu, kura minimālais diametrs ir 1 500 mm, blakus ratiņkrēsla vietai un citās vietās, kurās ar ratiņkrēsliem paredzēts pagriezties 180° leņķī. Ratiņkrēsla vieta var būt daļa no apgriešanās laukuma.

4.

Ja personai, kas pārvietojas ratiņkrēslā, jāmaina virziens, bezšķēršļu joslas platums abos gaiteņos atbilst K papildinājuma K1. tabulai.

1.

Sniedz šādu informāciju:

2.

Vizuālā informācija izceļas uz tās fona.

3.

Tekstos izmantotais burtveidols ir viegli salasāms.

4.

Ar cipariem norādītā informācija par laiku ir 24 stundu sistēmā.

1.

Visām drošības, brīdinājuma, obligātu darbību un aizlieguma zīmēm ir piktogrammas, un tās izgatavo atbilstīgi A papildinājuma 7. punktā minētajām specifikācijām.

2.

Kopā ar virziena bultiņu vienuviet blakus nevar būt vairāk par piecām vienu virzienu norādošām piktogrammām.

3.

Šādām īpašajām piktogrammām pievieno ratiņkrēsla simbolu saskaņā ar N papildinājumu:

Simbolus var kombinēt ar citiem simboliem (piemēram, vagona numurs, tualete u. c.).

4.

Ja uzstādītas induktīvās cilpas, tās norāda ar piktogrammu, kas atbilst N papildinājumam.

5.

Universālajās tualetēs, kurās ir uzstādīti virās iestiprināti roku balsti, izvieto piktogrammu, kurā roku balsts ir attēlots gan pielocītā, gan atlocītā stāvoklī.

6.

Ja vagonā paredzēta sēdvietu rezervēšana, konkrētā vagona numuru vai to apzīmējošu burtu (kādi izmantoti rezervēšanas sistēmā) norāda ārpusē vai pie visām tā ieejas durvīm. Numuru vai burtu norāda ar rakstu zīmēm, kuru augstums nav mazāks par 70 mm, un tās ir redzamas, kad durvis ir atvērtas un aizvērtas.

7.

Ja sēdvietas apzīmē ar numuriem vai burtiem, sēdvietas numuru vai burtu norāda uz katras sēdvietas vai tās tuvumā ar zīmēm, kuru augstums ir vismaz 12 mm. Šādi numuri un burti kontrastē ar fonu, uz kura tie norādīti.

8.

Reljefas informācijas norādes uzstāda:

1.

Galastaciju vai maršrutu norāda vilciena ārpusē, perona pusē vismaz vienu pasažieru durvju tuvumā vismaz pie katra otrā vilciena vagona.

2.

Ja vilcienus ekspluatē sistēmā, kurā uz stacijas peroniem ik pēc 50 m vai mazāk tiek sniegta mainīga vizuālā informācija un maršruts vai galastacija tiek norādīta arī vilciena priekšgalā, nav obligāti sniegt informāciju uz vagonu sāniem.

3.

Vilciena galastaciju vai maršrutu norāda katrā vagonā.

4.

Nākamo vilciena pieturu norāda tā, ka to var izlasīt vismaz no 51 % pasažieru sēdvietu katra vagona iekšpusē, tostarp no 51 % priekšrocību sēdvietu un no visām ratiņkrēslu vietām.

5.

Šo informāciju attēlo vismaz divas minūtes pirms ierašanās attiecīgajā stacijā. Ja nākamā stacija ir tuvāk nekā divu minūšu plānota brauciena attālumā, nākamo staciju norāda uzreiz pēc izbraukšanas no iepriekšējās stacijas.

6.

Prasība nodrošināt informāciju par galastaciju un nākamo pieturu tā, lai tā būtu redzama no 51 % pasažieru sēdvietu, neattiecas uz kupejvagoniem, ja kupejās ir maksimāli astoņas sēdvietas un tām piekļūst no blakus esoša gaiteņa. Tomēr šī informācija ir redzama personai, kas stāv gaitenī ārpus kupejas, un pasažierim, kas atrodas ratiņkrēsla vietā.

7.

Informāciju par nākamo pieturu var rādīt uz tā paša informācijas sniegšanas līdzekļa, uz kura rāda informāciju par galastaciju. Tomēr, tiklīdz vilciens apstājies, atkal tiek rādīta galastacija.

8.

Ja sistēma ir automatizēta, jābūt iespējai apturēt vai labot nepatiesu vai maldinošu informāciju.

9.

Iekšējie un ārējie displeji atbilst 5.3.2.7. punkta prasībām. Šajā punktā terminu “displejs” saprot kā jebkādu mainīgās informācijas sniegšanas līdzekli.

1.

Vilcienu aprīko ar skaļruņu sakaru sistēmu, kuru mašīnists vai cits apkalpes loceklis, kuram ir konkrēta atbildība par pasažieriem, izmanto kārtējiem vai ārkārtas paziņojumiem.

2.

Skaļruņu sakaru sistēmu var darbināt manuāli, automātiski vai kā iepriekš programmētu sistēmu. Ja skaļruņu sakaru sistēma ir automatizēta, jābūt iespējai apturēt vai labot nepatiesu vai maldinošu informāciju.

3.

Skaļruņu sakaru sistēmu iespējams izmantot, lai paziņotu galastaciju un nākamo vilciena pieturu katrā pieturā, vai izbraucot no katras pieturas.

4.

Skaļruņu sakaru sistēmu iespējams izmantot, lai paziņotu par nākamo vilciena pieturu vismaz divas minūtes pirms vilciena ierašanās šajā pieturā. Ja nākamā stacija ir tuvāk nekā divu minūšu plānotā brauciena attālumā, nākamo staciju paziņo uzreiz pēc izbraukšanas no iepriekšējās stacijas.

5.

Mutiskā informācija saskaņā ar A papildinājuma 5. punktā norādīto specifikāciju sniedzama vismaz 0,45 skaļumā pēc STI-PA indeksa. Skaļruņu sakaru sistēma atbilst šai prasībai visās sēdvietās un ratiņkrēslu vietās.

1.

Iekšējo pakāpienu (izņemot tos, kas paredzēti piekļuvei no ārpuses) maksimālais augstums ir 200 mm, un minimālais dziļums – 280 mm, mērot no kāpņu viduslīnijas. Divstāvu vilcieniem šo vērtību ir atļauts samazināt līdz 270 mm kāpnēm, kas ved uz augšējo stāvu un apakšējo stāvu.

2.

Vismaz pirmo un pēdējo pakāpienu atzīmē ar kontrastējošu joslu, kuras dziļums ir 45–55 mm un kura noklāj pakāpienus visā platumā pa pakāpiena aizsargapkaluma priekšējo un augšējo virsmu.

3.

Kāpnes, kurām ir vairāk nekā trīs pakāpieni, aprīko ar margām abās pusēs un divos līmeņos. Augstākās margas izvieto 850–1 000 mm virs grīdas līmeņa. Zemākās margas izvieto 500–750 mm virs grīdas līmeņa.

4.

Kāpnēm, kurām ir viens, divi vai trīs pakāpieni, abās pusēs ierīko vismaz vienas margas vai citu elementu, kuru var izmantot personiskās stabilitātes nodrošināšanai.

5.

Margas atbilst 4.2.2.9. punkta noteikumiem.

6.

Nav pieļaujami pakāpieni starp tādu ārdurvju tamburu, kas pieejamas ar ratiņkrēslu, vietu ratiņkrēsliem, universālo guļamvagonu un universālo tualeti, izņemot durvju slieksni, kura augstums nepārsniedz 15 mm, vai izņemot gadījumu, ja pakāpiena pārvarēšanai ir paredzēts pacēlājs. Pacēlājs atbilst 5.3.2.10. punkta prasībām.

7.

Uzbrauktuves ritošajā sastāvā nedrīkst pārsniegt šādas maksimālā slīpuma vērtības.

6. tabula

Maksimālais uzbrauktuvju slīpums ritošajā sastāvā

1.

Visas margas, roku balsti, atbalsta stieņi, ko ierīko vagonā, šķērsgriezumā ir apaļi ar ārējo diametru no 30–40 mm un ar 45 mm minimālo brīvo attālumu līdz jebkurai blakusesošai virsmai, izņemot to montāžas elementus.

2.

Ja margas, roku balsti, atbalsta stieņi ir izliekti, izliekuma iekšējās virsmas rādiuss ir vismaz 50 mm.

3.

Visas margas, roku balsti, atbalsta stieņi kontrastē ar to fonu.

4.

Ārdurvīm abās pusēs ir atbalsta stieņi, kas nostiprināti iekšpusē pēc iespējas tuvāk vagona ārsienai. Attiecībā uz vienu durvju pusi var izdarīt izņēmumu, ja tās ir aprīkotas ar tādu ierīci kā iebūvētu pacēlāju.

5.

Šie atbalsta stieņi ir:

6.

Ja pārejas bezšķēršļu josla ir šaurāka nekā 1 000 mm un garāka nekā 2 000 mm atbalsta stieņus vai turekļus pasažieru lietošanai paredzētajās vagonus savienojošajās ejās piestiprina šajās ejās vai to tuvumā.

7.

Ja pārejas bezšķēršļu josla ir 1 000 mm vai platāka, atbalsta stieņus vai turekļus piestiprina pārejā.

1.

Ja vilcienā ir pasažieriem paredzētas guļamvietas, tajā jābūt vagonam, kurā ir vismaz viena ar ratiņkrēslu pieejama guļamvieta.

2.

Ja vilcienā ir vairāk nekā viens vagons ar guļamvietām pasažieriem, tajā jābūt vismaz divām ar ratiņkrēslu pieejamām guļamvietām.

3.

Ja vilcienā ir ar ratiņkrēslu pieejama guļamvieta, attiecīgā vagona ārpusē uz durvīm un uz guļamvietas, kas pieejama ar ratiņkrēslu, durvīm pievieno zīmi atbilstīgi N papildinājumam.

4.

Ar ratiņkrēslu pieejamas guļamvietas iekšējā izkārtojumā vērā ņem 4.2.2.6. punkta prasības saistībā ar personas, kas pārvietojas ratiņkrēslā, kustību brīvību guļamvietā.

5.

Guļamvietā uzstāda ne mazāk kā divas ārkārtas izsaukuma ierīces, kuras iedarbinot, tiek nosūtīts signāls personai, kas var atbilstīgi rīkoties; tām nav jābūt sakaru ierīcēm.

6.

Saskarne ar ārkārtas izsaukuma ierīcēm atbilst 5.3.2.6. punkta noteikumiem.

7.

Vienu ārkārtas izsaukuma ierīci novieto ne augstāk kā 450 mm virs grīdas, mērot vertikāli no grīdas virsmas līdz vadības ierīces centram. To novieto tā, lai persona, guļot uz grīdas, varētu aizsniegt vadības ierīci.

8.

Otru ārkārtas izsaukuma ierīci uzstāda ne zemāk par 600 mm un ne augstāk par 800 mm virs grīdas, mērot vertikāli līdz vadības ierīces centram.

9.

Šīs divas ārkārtas izsaukuma ierīces izvieto uz dažādām guļamtelpas vertikālajām virsmām.

10.

Ārkārtas izsaukuma ierīces atšķiras no jebkurām citām vadības ierīcēm guļamvietā, to krāsa atšķiras no pārējo vadības ierīču krāsas, un tās izceļas uz apkārtējā fona.

1.

Jāparāda, ka punkts, kurš atrodas katru pasažieru durvju iekāpšanas pakāpiena priekšpuses centrā abās tāda vagona pusēs, kas ekspluatācijas kārtībā ar jauniem riteņiem stāv centrāli uz sliedēm, atrodas tās virsmas iekšpusē, kuru 1. attēlā apzīmē kā “pakāpiena atrašanās vietu”.

1. attēls

2.

bq0, δh, δν+ un δν- vērtības ir atkarīgas no tā perona veida, pie kura ritošajam sastāvam paredzēts apstāties. Tās ir šādas:

7. tabula

δh, δν+ un δν- vērtības 550 mm augstam peronam

8. tabula

δh, δν+ un δν- vērtības 760 mm augstam peronam

Vienam pakāpienam piemēro 7. tabulā norādītās vērtības un nākamajam pakāpienam virzienā uz vagona iekšpusi piemēro šādas vērtības, pamatojoties uz nominālo perona augstumu 760 mm.

9. tabula

δh, δν+ un δν- vērtības otrajam pakāpienam 760 mm augsta perona gadījumā

3.

LOC&PAS SITS 4.2.12. punktā prasītajā tehniskajā dokumentācijā ietver informāciju par teorētiskā perona augstumu un nobīdi, kas veido 230 mm vertikālu atstarpi (δν+ ) un 200 mm horizontālu atstarpi (δh ) no punkta, kurš atrodas ritošā sastāva zemākā pakāpiena priekšpuses centrā uz taisna, līdzena sliežu ceļa.

1.

Visi pakāpieni, kas paredzēti iekāpšanai un izkāpšanai, ir nodrošināti pret slīdēšanu, un to izmantojamās brīvās virsmas platums sakrīt ar durvju platumu.

2.

Iekšējo pakāpienu, kas paredzēti piekļuvei no ārpuses, minimālais dziļums ir 240 mm starp pakāpienu vertikālajām malām, un maksimālais augstums – 200 mm. Katra pakāpiena augstumu var palielināt maksimāli līdz 230 mm, ja nepieciešamo pakāpienu skaitu tādējādi ir iespējams samazināt par vienu pakāpienu.

3.

Visu pakāpienu augstums ir vienāds.

4.

Vismaz pirmo un pēdējo pakāpienu atzīmē ar kontrastējošu joslu, kuras dziļums ir 45–55 mm un kura noklāj vismaz 80 % no pakāpienu aizsargapkaluma augšējās virsmas platuma. Līdzīga josla norāda priekšējo virsmu pēdējam pakāpienam, iekāpjot vagonā.

5.

Fiksēta vai paceļama piekļuvei paredzēta ārēja pakāpiena maksimālais augstums ir 230 mm starp pakāpieniem, un minimālais dziļums – 150 mm.

6.

Ja vagons ir aprīkots ar pakāpiena plāksni, kura ir durvju sliekšņa pagarinājums ārpus vagona, un starp pakāpiena plāksni un vagona grīdu nav līmeņa starpības, to neuzskata par pakāpienu šīs specifikācijas izpratnē. Ir pieļaujams arī minimāls augstuma samazinājums (maksimāli 60 mm) starp grīdas virsmu pie durvju sliekšņa un vagona ārpusē, ko izmanto durvju vēršanai un noslēgšanai, un to neuzskata par pakāpienu.

7.

Vagona tamburs sasniedzams maksimāli ar četriem pakāpieniem, no kuriem viens var atrasties ārpusē.

8.

Ritošajam sastāvam, kam normālas ekspluatācijas apstākļos paredzēts apstāties pie esošiem peroniem, kuri zemāki nekā 380 mm, un kura durvis pasažieru iekāpšanai ir virs ratiņiem, nav jāatbilst 2. un 5. punkta prasībām, ja var parādīt, ka tādējādi tiek panākts vienmērīgāks pakāpienu augstuma sadalījums.

1.

Izveido drošu uzglabāšanas sistēmu, lai nodrošinātu, ka iekāpšanas palīglīdzekļi, tostarp pārvietojamās uzbrauktuves, netraucē pasažieru ratiņkrēsliem vai kustības palīglīdzekļiem un nerada apdraudējumu pasažieriem pēkšņas apstāšanās gadījumā.

2.

Saskaņā ar 4.4.3. punktā norādītajiem noteikumiem ritošajā sastāvā var atrasties šādi iekāpšanas palīglīdzekļu veidi.

1.

Pārvietojams pakāpiens ir vagonā ierīkota ievelkama ierīce, kas ir zemāka nekā durvju sliekšņa līmenis, pilnībā automātiska un darbināma savienojumā ar durvju atvēršanu/aizvēršanu.

2.

Savienojošā platforma ir vagonā ierīkota ievelkama ierīce, kas ir maksimāli tuvu durvju sliekšņa līmenim, pilnībā automātiska un darbināma savienojumā ar durvju atvēršanu/aizvēršanu.

3.

Ja pārvietojamais pakāpiens vai savienojošā platforma izvirzās ārpus atļautajiem gabarītiem, vilcienam jābūt nekustīgam, kamēr pakāpiens vai platforma ir izvirzīti.

4.

Pārvietojamā pakāpiena vai savienojošās platformas izvirzīšanai jābūt pabeigtai, pirms durvju atvērums ļauj pasažieriem tos šķērsot, un pretēji, pakāpiena vai platformas ievilkšana drīkst sākties tikai tad, kad durvju atvērums vairs neļauj pasažieriem tos šķērsot.

5.

Pārvietojamie pakāpieni un savienojošās platformas atbilst 5.3.2.8. punkta prasībām.

1.

Vagona uzbrauktuve ir ierīce, kas novietota starp vagona durvju slieksni un peronu. Tā var būt manuāla, pusautomātiska vai automātiska.

2.

Vagona uzbrauktuves atbilst 5.3.2.9. punkta prasībām.

1.

Iebūvēts pacēlājs ir ierīce, kas iebūvēta vagona durvju ejā un kas spēj pārvarēt maksimālo līmeņa starpību starp vagona grīdu un stacijas peronu, pie kura to izmanto.

2.

Kad pacēlājs ir uzglabāšanas pozīcijā, minimālais izmantojamais durvju platums atbilst 4.2.2.3.2. punktam.

3.

Iebūvēti pacēlāji atbilst 5.3.2.10. punkta prasībām.

—

Vispārīgi noteikumi

Infrastruktūras pārvaldītājam vai stacijas apsaimniekotājam ir rakstveida politika, lai nodrošinātu, ka visas personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām var piekļūt pasažieru infrastruktūrai jebkurā brīdī darba laikā saskaņā ar šīs SITS tehniskajām prasībām. Turklāt šāda politika ir savietojama attiecīgi ar jebkuru tāda dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma politiku, kas var vēlēties izmantot tehniskās iekārtas (sk. 4.4.2. punktu). Politiku īsteno, sniedzot atbilstošu informāciju personālam, nodrošinot procedūras un apmācības. Infrastruktūras politikā iekļauj ekspluatācijas noteikumus vismaz šādām situācijām.

—

Stacijas pieejamība

Ekspluatācijas noteikumi nodrošina, lai būtu pieejama informācija par visu staciju pieejamības līmeni.

—

Stacijas bez personāla – biļešu iegāde vājredzīgiem pasažieriem

Ekspluatācijas noteikumi rakstiskā formā tiek īstenoti attiecībā uz stacijām bez personāla, kurās biļetes iegādājas tirdzniecības automātos (sk. 4.2.1.8. punktu). Šādos gadījumos vienmēr ir jābūt alternatīviem biļešu iegādes veidiem, kurus var izmantot vājredzīgi pasažieri (piemēram, iespēja iegādāties biļeti vai nu vilcienā, vai galastacijā).

—

Biļešu iegādes kontrole – turniketi

Ja biļešu iegādes kontrolei tiek izmantoti turniketi, īsteno ekspluatācijas noteikumus, ar ko personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām piedāvā paralēlu piekļuvi caur šādiem kontroles punktiem. Šo īpašo piekļuvi var izmantot personas, kas pārvietojas ratiņkrēslā, un to var kontrolēt vai nu personāls, vai automātiski.

—

Peronu apgaismojums

Apgaismojumu uz peroniem atļauts izslēgt, ja nav gaidāms neviens vilciens.

—

Vizuāla un mutiska informācija – atbilsmes panākšana

Ekspluatācijas noteikumus īsteno, lai panāktu atbilsmi starp būtisku vizuālu un mutisku informāciju (sk. 4.2.1.10. un 4.2.1.11. punktu). Personāls, sniedzot paziņojumus, ievēro standarta procedūras, lai panāktu pilnīgu būtiskas informācijas atbilsmi.

Reklāmu neapvieno ar informāciju par maršrutu.

Piezīme. Piemērojot šo punktu, vispārēja informācija par sabiedriskā transporta pakalpojumiem netiek uzskatīta par reklāmu.

—

Mutiskā pasažieru informācijas sistēma pēc pieprasījuma

Ja stacijā netiek sniegta mutiskā informācija, izmantojot skaļruņu sakaru sistēmu (sk. 4.2.1.11. punktu), ekspluatācijas noteikumos paredz alternatīvu informācijas sistēmu, ar ko pasažieri stacijā var iegūt to pašu informāciju dzirdami (piemēram, personāla sniegts vai automatizēts tālruņa informācijas pakalpojums).

—

Perons – zona, kur izmanto palīglīdzekļus iekļūšanai ar ratiņkrēslu

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums un infrastruktūras pārvaldītājs vai stacijas apsaimniekotājs kopīgi nosaka vietu(-as) uz perona, kur šāda iekārta, visticamāk, tiks izmantota, ņemot vērā vilciena sastāva formēšanas variantus.

Īsteno ekspluatācijas noteikumus, lai, ja iespējams, noteiktu vilcienu apstāšanās vietu atbilstīgi šīs (vai šo) darbības zonas(-u) atrašanās vietai.

—

Manuāli un motorizēti palīglīdzekļi iekļūšanai ar ratiņkrēslu – drošība

Īsteno ekspluatācijas noteikumus, kuros paredz to, kā stacijas personāls rīkojas ar iekāpšanas palīglīdzekļiem (sk. 4.2.1.14. punktu).

Īsteno ekspluatācijas noteikumus, kuros paredz to, kā personāls izmanto pārvietojamo drošības barjeru, kas piestiprināta ratiņkrēslu pacēlājiem (sk. 4.2.1.14. punktu).

Īsteno ekspluatācijas noteikumus, kas nodrošina to, ka personāls spēj droši rīkoties ar iekāpšanas uzbrauktuvēm, tās izvēršot, nostiprinot, paceļot, nolaižot un fiksējot uzglabāšanas pozīcijā (sk. 4.2.1.14. punktu).

—

Palīdzība iekāpt vilcienā un izkāpt no tā

Īsteno ekspluatācijas noteikumus, kas nodrošina to, ka personāls apzinās, ka personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām var būt nepieciešama palīdzība, lai iekāptu vilcienā un izkāptu no tā, un ka personāls vajadzības gadījumā sniedz šādu palīdzību.

Noteikumi par palīdzības sniegšanu personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām definēti Regulā (EK) Nr. 1371/2007 (2).

—

Uzraudzīta dzelzceļa pāreja

Ja ir atļautas uzraudzītas dzelzceļa pārejas, īsteno ekspluatācijas noteikumus, kas nodrošina to, ka personāls pie uzraudzītām dzelzceļa pārejām sniedz attiecīgu palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, tostarp norādes, kad ir droši šķērsot sliežu ceļu.

—

Vispārīgi noteikumi

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam ir rakstveida politika, lai nodrošinātu pasažieru ritošā sastāva pieejamību visos darbības laikos saskaņā ar šīs SITS tehniskajām prasībām. Turklāt šāda politika ir savietojama attiecīgi ar infrastruktūras pārvaldītāja vai stacijas apsaimniekotāja politiku (sk. 4.4.1. punktu). Politiku īsteno, sniedzot atbilstošu informāciju personālam, nodrošinot procedūras un apmācības. Ritošā sastāva politikā ietver ekspluatācijas noteikumus vismaz šādām situācijām.

—

Priekšrocību sēdvietu pieejamība un rezervēšana

Saistībā ar sēdvietām, kuras klasificē kā “priekšrocību” sēdvietas, ir divas iespējas: i) nerezervētas sēdvietas un ii) rezervētas sēdvietas (sk. 4.2.2.1.2. punktu). i) gadījumā ekspluatācijas noteikumi ir vērsti uz pārējiem pasažieriem (t. i., ir izvietotas zīmes) ar lūgumu nodrošināt, ka priekšroka tiek dota visām personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, par kurām noteikts, ka tās tiesīgas izmantot šādas sēdvietas, un ka aizņemtās priekšrocību sēdvietas attiecīgi jāatbrīvo. ii) gadījumā ekspluatācijas noteikumus īsteno dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, lai nodrošinātu, ka biļešu iegādes rezervēšanas sistēma ir taisnīga attiecībā uz personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Šādi noteikumi nodrošinās, ka priekšrocību sēdvietas sākotnēji, līdz konkrētam laikam pirms vilciena atiešanas ir pieejamas rezervēšanai tikai personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Pēc tam priekšrocību sēdvietas ir pieejamas visiem pasažieriem, tostarp personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

—

Suņu–pavadoņu pārvadāšana

Izstrādā ekspluatācijas noteikumus, lai nodrošinātu, ka no personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kurām līdzi ir suns–pavadonis, netiek iekasēta papildu samaksa.

—

Ratiņkrēslu vietu pieejamība un to rezervēšana

Priekšrocību sēdvietu pieejamības un rezervēšanas noteikumi attiecas arī uz ratiņkrēslu vietām, uz kurām priekšrocība tiek dota vienīgi personām, kas pārvietojas ratiņkrēslā. Turklāt ekspluatācijas noteikumos paredz i) nerezervētu vai ii) rezervētu sēdvietu pavadoņiem (kas nav PRM) ratiņkrēsla vietas tuvumā vai pretī tai.

—

Universālo guļamvagonu pieejamība un to rezervēšana

Priekšrocību sēdvietu rezervēšanas noteikumi attiecas arī uz universālajiem guļamvagoniem (sk. 4.2.2.10. punktu). Tomēr ekspluatācijas noteikumos paredz, ka vietas universālajos guļamvagonos nedrīkst aizņemt bez rezervācijas (t. i., vienmēr nepieciešama iepriekšēja rezervēšana).

—

Ārdurvju aktivizēšana, ko veic vilciena apkalpe

Īsteno ekspluatācijas noteikumus attiecībā uz ārdurvju aktivizēšanu, ko veic vilciena apkalpe, lai nodrošinātu visu pasažieru, tostarp personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām, drošību (sk. 4.2.2.3.2. punktu).

—

Ārkārtas izsaukuma ierīce ratiņkrēsla vietā, universālajās tualetēs vai ar ratiņkrēslu pieejamā guļamvietā

Īsteno ekspluatācijas noteikumus, lai nodrošinātu pienācīgu vilciena apkalpes reakciju un darbību ārkārtas izsaukuma ierīces aktivizēšanas gadījumā (sk. 4.2.2.2., 4.2.2.5. un 4.2.2.10. punktu). Reakcija un darbība var atšķirties atbilstoši ārkārtas izsaukuma iemeslam.

—

Akustiskas drošības instrukcijas ārkārtas gadījumā

Īsteno ekspluatācijas noteikumus attiecībā uz akustisko drošības instrukciju pārraidi pasažieriem ārkārtas gadījumā (sk. 4.2.2.7.4. punktu). Šie noteikumi ietver instrukciju un to pārraides veidu.

—

stacijas peronus, uz kuriem infrastruktūras pārvaldītājam vai stacijas apsaimniekotājam jānodrošina iekāpšanas palīglīdzekļa darbība, un ritošo sastāvu, kam to izmantos,

—

stacijas peronus, uz kuriem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānodrošina iekāpšanas palīglīdzekļa darbība, un ritošo sastāvu, kam to izmantos,

—

ritošo sastāvu, kuram dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānodrošina iekāpšanas palīglīdzeklis un tā darbība, un stacijas peronus, kur to izmantos,

—

ritošo sastāvu, kuram dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānodrošina iekāpšanas palīglīdzeklis un infrastruktūras pārvaldītājam vai stacijas apsaimniekotājam jānodrošina tā darbība, un stacijas peronus, kur to izmantos,

—

alternatīvu pārvadājumu veikšanas nosacījumus, ja:

Vilcienu pavadoņiem un personālam, kas sniedz pakalpojumus un palīdzību pasažieriem stacijās un pārdod biļetes, nodrošina profesionālo apmācību, kurā ietver jautājumus, kas veicina izpratni par invaliditāti un līdztiesību, tostarp par īpašām vajadzībām, kādas ir visām personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

Par infrastruktūras vai ritošā sastāva tehnisko apkopi un ekspluatāciju atbildīgo inženieru un vadītāju profesionālajā apmācībā ietver jautājumus, kas veicina izpratni par invaliditāti un līdztiesību, tostarp par īpašām vajadzībām, kādas ir visām personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

1.

Displeji ir atbilstošā izmērā, lai parādītu atsevišķus staciju nosaukumus vai paziņojumu vārdus. Katru stacijas nosaukumu vai paziņojuma vārdus rāda vismaz divas sekundes.

2.

Ja izmanto displeju, kurā informāciju parāda skrejošas rindas veidā (horizontāli vai vertikāli), katru pilnu vārdu rāda vismaz divas sekundes, un horizontāli skrejošās rindas ātrums nepārsniedz sešas rakstzīmes sekundē.

3.

Displejus konstruē un novērtē atbilstoši izmantojuma jomai, ko nosaka, ievērojot maksimālo redzamības attālumu, saskaņā ar šādu formulu:

lasīšanas attālumu milimetros dala ar 250 = fonta izmērs (piemēram, 10 000 mm/250 = 40 mm).

1.

Uzbrauktuves konstruē un novērtē atbilstoši izmantojuma jomai, ko nosaka, ievērojot lielāko vertikālo atstarpi, ko ar tām var pārvarēt maksimāli 18 % slīpumā.

2.

Uz uzbrauktuves var izvietot ratiņkrēslu, kura raksturlielumi norādīti M papildinājumā.

3.

Uzbrauktuves spēj noturēt vismaz 300 kg svaru, ja šāds svars novietots ierīces centrā un sadalīts 660 mm × 660 mm laukumā.

4.

Ja uzbrauktuve ir darbināma ar elektroenerģiju, tā konstruēta, paredzot manuālās darbināšanas metodi elektroenerģijas padeves pārtraukšanas gadījumā.

5.

Uzbrauktuves virsma ir nodrošināta pret slīdēšanu, un tās brīvais platums ir vismaz 760 mm.

6.

Uzbrauktuvēm, kuru brīvais platums ir mazāks nekā 1 000 mm, abos sānos ir apmales, lai novērstu kustības palīglīdzekļu riteņu noslīdēšanu.

7.

Paaugstinājumiem uzbrauktuves abos galos ir slīpums, un tie nedrīkst būt augstāki par 20 mm. Tie ir atzīmēti ar kontrastējošām brīdinājuma joslām.

8.

Uzbrauktuve ir aprīkota ar mehānismu, kas droši nostiprina uzbrauktuvi, lai tā neizkustētos brīdī, kad to izmanto iekļūšanai vilcienā vai izkļūšanai no tā.

9.

Uzbrauktuvei ir kontrastējoši marķējumi.

1.

Pacēlājus konstruē un novērtē atbilstoši izmantojuma jomai, ko nosaka, ievērojot lielāko vertikālo atstarpi, ko ar tiem var pārvarēt.

2.

Uz pacēlājiem var izvietot ratiņkrēslu, kura raksturlielumi norādīti M papildinājumā.

3.

Pacēlāji spēj noturēt vismaz 300 kg svaru, ja šāds svars novietots ierīces centrā un sadalīts 660 mm × 660 mm laukumā.

4.

Pacēlāja platformas virsma ir nodrošināta pret slīdēšanu.

5.

Virsmas līmenī perona pacēlāja minimālais brīvais platums ir 800 mm un garums – 1 200 mm. Saskaņā ar M papildinājumu papildu garums 50 mm paredzēts kāju novietošanai vairāk nekā 100 mm augstumā virs pacēlāja platformas, ņemot vērā personas, kas pārvietojas ratiņkrēslā, atrašanos gan virzienā uz vagonu, gan virzienā uz peronu.

6.

Savienojošās platformas, kas nosedz atstarpi starp pacēlāja platformu un vagona grīdu, minimālais platums ir 760 mm.

7.

Jebkuras vadības ierīces (ja tāda ir), ar ko pacēlāju iedarbina, nolaiž līdz zemes līmenim, paceļ un nofiksē uzglabāšanas pozīcijā, darbības nodrošināšanai nepieciešams, lai operators nepārtraukti manuāli spiestu vadības pogu, nepieļaujot nepareizu pacēlāja darbību, kad uz pacēlāja platformas kāds atrodas.

8.

Jānodrošina, lai elektroenerģijas padeves pārtraukšanas gadījumā pacēlāju, uz kura atrodas pasažieris, varētu nolaist līdz zemes līmenim, savukārt tukšu pacēlāju varētu pacelt un nofiksēt uzglabāšanas pozīcijā.

9.

Neviena pacēlāja platformas daļa nedrīkst kustēties ar ātrumu, kas pārsniedz 150 mm sekundē, nolaižot un paceļot pasažieri, un 600 mm sekundē, platformu iedarbinot vai nofiksējot uzglabāšanas pozīcijā (izņemot, ja pacēlāju iedarbina vai nofiksē uzglabāšanas pozīcijā manuāli).

10.

Maksimālais pacēlāja platformas horizontālais un vertikālais paātrinājums, kad uz tās atrodas pasažieris, ir 0,3 g.

11.

Pacēlāja platforma ir aprīkota ar norobežojumu, lai novērstu ratiņkrēsla riteņu noripošanu no pacēlāja platformas tā darbības laikā.

12.

Ar nolaižamu barjeru vai tamlīdzīgu konstrukciju ratiņkrēslu pasargā no noripošanas pāri malai, kas ir vistuvāk vagonam, līdz pacēlājs ir pilnīgi paceltā pozīcijā.

13.

Katrā pacēlāja platformas malā, kura, platformai atrodoties paceltā pozīcijā, sniedzas ārpus vagona, ir vismaz 25 mm augsta barjera. Šādas barjeras netraucē iekļūšanu ejā vai izkļūšanu no tās.

14.

Iekraušanas malas barjerai (ārējai barjerai), kura darbojas kā iekraušanas uzbrauktuve, kad pacēlājs ir zemes līmenī, paceltā un noslēgtā stāvoklī ir jābūt pietiekamai, lai novērstu to, ka motorizēts ratiņkrēsls pārbrauc pāri šai barjerai vai notriec to, vai arī šīs prasības izpilde ir jānodrošina ar papildu sistēmu.

15.

Pacēlājs ļauj personām, kas pārvietojas ratiņkrēslā, atrasties gan virzienā uz vagonu, gan virzienā uz peronu.

16.

Pacēlājam ir kontrastējoši marķējumi.

1.

Durvju vadības ierīcei ir vizuāla norāde uz tās vai ap to, kad tā aktivizēta, un to darbina ar plaukstu, izmantotajam spēkam nepārsniedzot 15 N.

2.

Tā ir identificējama ar tausti (piemēram, reljefi marķējumi); šāda identifikācija norāda izmantojuma veidu.

1.

Jebkura durvju roktura, slēdzenes vai durvju vadības ierīces viduspunkts tualetes nodalījuma ārpusē vai iekšpusē atrodas 800–1 100 mm augstumā virs tualetes durvju sliekšņa.

2.

Lai norādītu, ka durvis ir aizslēgtas, tualetes iekšpusē un ārpusē paredz vizuālu un reljefu (vai akustisku) norādi.

3.

Visas durvju vadības ierīces un cits aprīkojums tualetes nodalījumā (izņemot bērnu pārtīšanas galdiņus un ārkārtas izsaukuma ierīces) ir izmantojams ar spēku, kas nepārsniedz 20 N.

4.

Visas vadības ierīces, tostarp noskalošanas sistēma, ir kontrastējošā krāsā pret fona virsmu, un tās ir identificējamas ar tausti.

5.

Izmantojot reljefas piktogrammas, sniedz skaidru, precīzu informāciju par ikvienas vadības ierīces izmantošanu.

6.

Klozetpoda sēdriņķis un vāks, kā arī visi roku balsti kontrastē ar apkārtējo fonu.

1.

Standarta tualete nav konstruēta tā, lai tai varētu piekļūt personas, kas pārvietojas ratiņkrēslā.

2.

Minimālais izmantojamais durvju platums ir 500 mm.

3.

Stacionārus vertikālus un/vai horizontālus roku balstus atbilstoši 4.2.2.9. punktam uzstāda blakus klozetpoda sēdriņķim un izlietnei.

1.

Universālā tualete ir tualete, kas konstruēta tā, lai to varētu izmantot visi pasažieri, tostarp visas personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

2.

Universālās tualetes izmantojuma jomu nosaka tās novērtēšanā lietotā metode (A vai B saskaņā ar 6.1.3.1. punktu).

3.

Tualetes ieejas durvju izmantojamais platums ir vismaz 800 mm. Ja durvis ir automātiskas vai pusautomātiskas, tās iespējams atvērt daļēji, lai ļautu personas, kas pārvietojas ratiņkrēslā, pavadonim iziet no tualetes moduļa un atgriezties tajā.

4.

Durvju ārpusi norāda ar zīmi atbilstīgi N papildinājumam.

5.

Tualetes nodalījumā ir pietiekami daudz vietas, lai tādu ratiņkrēslu, kā norādīts M papildinājumā, varētu pārvietot līdz pozīcijai, no kuras persona, kas sēž ratiņkrēslā, gan sāniski, gan pa diagonāli var pārsēsties uz klozetpoda sēdriņķa.

6.

Klozetpoda sēdriņķa priekšā ir vismaz 700 mm liela brīva telpa, kurā vērā ņemts sēdriņķa profils.

7.

Katrā klozetpoda sēdriņķa pusē paredz horizontālu roku balstu, kas atbilst 4.2.2.9. punkta prasībām un kas sniedzas vismaz līdz klozetpoda sēdriņķa priekšmalai.

8.

Roku balsts ar ratiņkrēslu pieejamajā pusē ir nostiprināts tā, lai persona, kas pārvietojas ratiņkrēslā, varētu netraucēti pārsēsties uz klozetpoda sēdriņķa un atpakaļ no tā.

9.

Uz leju nolaistā pozīcijā klozetpoda sēdriņķa virsma atrodas no 450 mm līdz 500 mm virs grīdas līmeņa.

10.

Visas labierīcības ir viegli pieejamas personai, kas pārvietojas ratiņkrēslā.

11.

Tualetes kabīnē uzstāda ne mazāk kā divas ārkārtas izsaukuma ierīces, kuras iedarbinot, tiek nosūtīts signāls personai, kas var atbilstīgi rīkoties; tām nav jābūt sakaru ierīcēm.

12.

Saskarne ar ārkārtas izsaukuma ierīcēm atbilst 5.3.2.6. punkta noteikumiem.

13.

Vienu ārkārtas izsaukuma ierīci novieto ne augstāk kā 450 mm virs grīdas, mērot vertikāli no grīdas virsmas līdz vadības ierīces centram. To novieto tā, lai persona, guļot uz grīdas, varētu aizsniegt vadības ierīci.

14.

Otru ārkārtas izsaukuma ierīci uzstāda ne zemāk par 800 mm un ne augstāk par 1 100 mm virs grīdas, mērot vertikāli līdz vadības ierīces centram.

15.

Abas šīs ārkārtas izsaukuma ierīces atrodas uz dažādām kabīnes vertikālām virsmām, lai tās varētu aizsniegt no dažādām pozīcijām.

16.

Ārkārtas izsaukuma ierīces atšķiras no jebkurām citām vadības ierīcēm tualetē, tās ir citā krāsā nekā pārējās vadības ierīces un izceļas uz apkārtējā fona.

17.

Ja paredzēts bērnu pārtīšanas galdiņš, nolaistā pozīcijā tā izmantojamā virsma ir 800–1 000 mm virs grīdas līmeņa.

1.

Bērnu pārtīšanas galdiņa izmantojamā virsma ir vismaz 500 mm plata un 700 mm gara.

2.

Tas ir konstruēts tā, lai bērns nevarētu netīšām noslīdēt, tam nav asu malu, un tas var noturēt vismaz 80 kg svaru.

3.

To iespējams novietot uzglabāšanas pozīcijā ar vienu roku, izmantojot spēku, kas nepārsniedz 25 N.

1)

ir norādīta ar zīmi, kurā uz zaļa vai dzeltena fona (atbilstīgi A papildinājuma 10. punktā norādītajai specifikācijai) attēlots balts zvana vai tālruņa simbols; zīme var atrasties uz ierīces pogas, slīpās malas vai uz atsevišķas piktogrammas;

2)

ir ar reljefiem simboliem;

3)

raida vizuālu un akustisku signālu lietotājam, ka ierīce tikusi iedarbināta;

4)

nepieciešamības gadījumā sniedz papildu ekspluatācijas informāciju;

5)

ir darbināma ar plaukstu, izmantojot spēku, kas nepārsniedz 30 N.

1.

Katru stacijas nosaukumu (kurš drīkst būt saīsināts) vai paziņojumu vārdus rāda vismaz divas sekundes.

2.

Ja izmanto displeju, kurā informāciju parāda skrejošas rindas veidā (horizontāli vai vertikāli), katru pilnu vārdu rāda vismaz divas sekundes, un horizontāli skrejošās rindas ātrums nepārsniedz vidēji sešas rakstzīmes sekundē.

3.

Tekstos izmantotais burtveidols ir viegli salasāms.

4.

Ārējos displejos izmantoto lielo burtu un ciparu minimālais augstums ir 70 mm priekšējiem displejiem un 35 mm displejiem uz vagonu sāniem.

5.

Iekšējos displejus konstruē un novērtē atbilstoši izmantojuma jomai, ko nosaka, ievērojot maksimālo redzamības attālumu, saskaņā ar šādu formulu.

13. tabula

Ritošā sastāva iekšējo displeju izmantojuma joma

1.

Pārvietojamos pakāpienus vai savienojošās platformas konstruē un novērtē atbilstoši izmantojuma jomai, ko nosaka, ievērojot durvju platumu, kam tie paredzēti.

2.

Ierīces mehāniskā stiprība atbilst specifikācijai, kas norādīta A papildinājuma 11. punktā.

3.

Instalē piemērotu mehānismu, lai nodrošinātu ierīces stabilitāti izvērstā un ievilktā stāvoklī.

4.

Ierīces virsma ir nodrošināta pret slīdēšanu, un tās izmantojamais brīvais platums ir tāds pats kā durvju platums.

5.

Ierīci aprīko ar šķēršļu noteikšanas sistēmu atbilstīgi specifikācijai, kas norādīta A papildinājuma 11. punktā.

6.

Konstruējot ierīci, paredz metodi tās izvēršanai un nofiksēšanai uzglabāšanas pozīcijā, ja pakāpienam tiek pārtraukta elektroenerģijas padeve.

1.

Uzbrauktuves konstruē un novērtē atbilstoši izmantojuma jomai, ko nosaka, ievērojot lielāko vertikālo atstarpi, ko ar tām var pārvarēt maksimāli 18 % slīpumā.

2.

Uzbrauktuves spēj noturēt vismaz 300 kg svaru, ja šāds svars novietots uzbrauktuves centrā un sadalīts 660 mm × 660 mm laukumā.

3.

Piekļuves uzbrauktuvi vai nu manuāli novieto personāls, vai izvērš pusautomātiski ar mehāniskiem līdzekļiem, ko darbina apkalpe vai pasažieris.

4.

Ja uzbrauktuve ir darbināma ar elektroenerģiju, tā konstruēta, paredzot manuālās darbināšanas metodi elektroenerģijas padeves pārtraukšanas gadījumā.

5.

Uzbrauktuves virsma ir nodrošināta pret slīdēšanu, un tās brīvais platums ir vismaz 760 mm.

6.

Uzbrauktuvēm, kuru brīvais platums ir mazāks nekā 1 000 mm, abos sānos ir apmales, lai novērstu kustības palīglīdzekļu riteņu noslīdēšanu.

7.

Paaugstinājumiem uzbrauktuves abos galos ir slīpums, un tie nedrīkst būt augstāki par 20 mm. Tie ir atzīmēti ar kontrastējošām brīdinājuma joslām.

8.

Izmantojot uzbrauktuvi iekļūšanai vilcienā vai izkļūšanai no tā, uzbrauktuvi nostiprina, lai tā neizkustētos no vietas, kad uz tās uzbrauc vai no tās nobrauc.

9.

Pusautomātisku uzbrauktuvi aprīko ar ierīci, kas spēj apstādināt pakāpiena kustību, ja tā priekšējā mala saduras ar kādu priekšmetu vai personu, kamēr platforma atrodas kustībā.

10.

Uzbrauktuvei ir kontrastējoši marķējumi.

1.

Pacēlājus konstruē un novērtē atbilstoši izmantojuma jomai, ko nosaka, ievērojot lielāko vertikālo atstarpi, ko ar tiem var pārvarēt.

2.

Pacēlāja platformas virsma ir nodrošināta pret slīdēšanu. Virsmas līmenī pacēlāja minimālais brīvais platums ir 760 mm un garums – 1 200 mm. Saskaņā ar M papildinājumu papildu garums 50 mm paredzēts kāju novietošanai vairāk nekā 100 mm augstumā virs pacēlāja platformas, ņemot vērā personas, kas pārvietojas ratiņkrēslā, atrašanos gan virzienā uz vagonu, gan virzienā uz peronu.

3.

Savienojošās platformas, kas nosedz atstarpi starp pacēlāja platformu un vagona grīdu, minimālais platums ir 720 mm.

4.

Pacēlājs spēj noturēt vismaz 300 kg svaru, ja šāds svars novietots pacēlāja platformas centrā un sadalīts 660 mm × 660 mm laukumā.

5.

Jebkuras vadības ierīces (ja tāda ir), ar ko pacēlāju iedarbina, nolaiž līdz zemes līmenim, paceļ un nofiksē uzglabāšanas pozīcijā, darbības nodrošināšanai nepieciešams nepārtraukti manuāli spiest vadības pogu, nepieļaujot nepareizu pacēlāja darbību, kad uz pacēlāja platformas kāds atrodas.

6.

Jānodrošina, lai elektroenerģijas padeves pārtraukšanas gadījumā pacēlāju, uz kura atrodas pasažieris, varētu nolaist līdz zemes līmenim, savukārt tukšu pacēlāju varētu pacelt un nofiksēt uzglabāšanas pozīcijā.

7.

Neviena pacēlāja platformas daļa nedrīkst kustēties ar ātrumu, kas pārsniedz 150 mm sekundē, nolaižot un paceļot pasažieri, un 600 mm sekundē, platformu iedarbinot vai nofiksējot uzglabāšanas pozīcijā (izņemot, ja pacēlāju iedarbina vai nofiksē uzglabāšanas pozīcijā manuāli).

8.

Maksimālais pacēlāja platformas horizontālais un vertikālais paātrinājums, kad uz tās atrodas pasažieris, ir 0,3 g.

9.

Pacēlāja platforma ir aprīkota ar norobežojumu, lai novērstu ratiņkrēsla riteņu noripošanu no pacēlāja platformas tā darbības laikā.

10.

Pārvietojama barjera vai attiecīga konstrukcijas īpašība pasargā ratiņkrēslu no noripošanas pāri malai, kas ir vistuvāk vagonam, līdz pacēlājs ir pilnīgi paceltā pozīcijā.

11.

Katrā pacēlāja platformas malā, kura, platformai atrodoties paceltā pozīcijā, sniedzas ārpus vagona, ir vismaz 25 mm augsta barjera. Šādas barjeras netraucē iekļūšanu ejā vai izkļūšanu no tās.

12.

Iekraušanas malas barjera (ārējā barjera), kura darbojas kā iekraušanas uzbrauktuve, kad pacēlājs ir zemes līmenī, ir pietiekama, kad tā ir pacelta vai noslēgta, vai to nodrošina ar papildu sistēmu, lai novērstu to, ka motorizēts ratiņkrēsls pārbrauc pāri šai barjerai vai notriec to.

13.

Pacēlājs ļauj personām, kas pārvietojas ratiņkrēslā, atrasties gan virzienā uz vagonu, gan virzienā uz peronu.

14.

Pacēlājam ir kontrastējoši marķējumi.

—

vagoni, kuru pieejamais grīdas platums ir šaurāks nekā 2 400 mm,

—

esošais ritošais sastāvs, kas tiek atjaunots vai modernizēts.

—

stāvvietas,

—

durvis un ieejas, caurredzami šķēršļi un to marķējums,

—

reljefas norādes uz staigāšanai paredzētās virsmas, reljefas informācijas norādes gar bezšķēršļu ceļiem,

—

uzbrauktuves un kāpnes ar margām,

—

mēbeļu stiprinājumi un marķēšana,

—

biļešu iegādes vietas vai informācijas punkti,

—

biļešu tirdzniecības automāti un kontroles iekārtas,

—

vizuālā informācija: virziena norādes, piktogrammas, mainīgā informācija,

—

peroni, tostarp peronu beigas un malas, nojumes un uzgaidāmās telpas, ja tādas paredzētas,

—

dzelzceļa pārejas.

—

ja no esošajiem gājēju tiltiņiem, kāpnēm un gājēju tuneļiem, tostarp durvīm, pacēlājiem un biļešu kontroles iekārtām, ir izveidots bezšķēršļu ceļš, nav obligāta atbilstība prasībām saistībā ar to platuma izmēriem,

—

atbilstība prasībām attiecībā uz perona minimālo platumu nav obligāta jau esošām stacijām, ja neatbilstības iemesls ir konkrēti šķēršļi (piemēram, konstrukcijas kolonnas, kāpnes, lifti utt.) uz perona vai esošie sliežu ceļi, ko nav iespējams pārvietot,

—

ja esošā stacija vai tās daļa ir atzīta par vēsturisku celtni un to aizsargā ar valsts tiesību aktu, ir atļauts pielāgot šīs SITS prasības, lai nepārkāptu valsts tiesību aktu par ēkas aizsardzību.