1.   Regulas (ES) Nr. 1306/2013 7. panta 1. punktā minētās maksājumu aģentūras, kas veic izdevumu pārvaldību un kontroli, attiecībā uz to veiktajiem maksājumiem, kā arī attiecībā uz informācijas sniegšanu un glabāšanu sniedz pietiekamas garantijas, ka:

2.   Dalībvalstis nosaka par pilnvarotām maksātājām iestādēm departamentus vai iestādes, kas atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām. Turklāt, lai iegūtu akreditāciju, maksājumu aģentūras rīcībā jābūt pārvaldes struktūrai un iekšējās kontroles sistēmai, kas atbilst I pielikumā minētajiem kritērijiem (“akreditācijas kritēriji”) attiecībā uz:

Dalībvalstis var noteikt papildu akreditācijas kritērijus, lai ņemtu vērā maksājumu aģentūras lielumu, pienākumus un citas tai raksturīgās iezīmes.

1.   Ja ir akreditēta vairāk nekā viena maksājumu aģentūra, tad, piemērojot Regulas (ES) Nr. 1306/2013 7. panta 4. punktu, attiecīgā dalībvalsts pieņem oficiālu lēmumu ministrijas līmenī par koordinējošās struktūras akreditāciju pēc tam, kad tā ir pārliecinājusies, ka struktūras administratīvā sistēma dod pietiekamas garantijas tam, ka struktūra spēs izpildīt pantā minētos uzdevumus.

2.   Lai saņemtu akreditāciju, koordinējošās struktūras rīcībā jābūt procedūrām, lai nodrošinātu to, ka:

1.   Regulas (ES) Nr. 1306/2013 7. panta 1. punktā minētās maksājumu aģentūras nodrošina to darbību vadību un kontroli, kas saistītas ar tiem intervences pasākumiem intervences krājumu glabāšanas veidā, kuri ir viņu kompetencē, saskaņā ar nosacījumiem II pielikumā un, vajadzības gadījumā, lauksaimniecības nozaru tiesību aktos, jo īpaši, pamatojoties uz minētajā pielikumā noteiktajām minimālajām pārbaužu likmēm.

Šajā sakarā maksājumu aģentūras var deleģēt savas pilnvaras intervences aģentūrām, kas atbilst apstiprinājuma nosacījumiem, kuri noteikti šīs regulas I pielikuma 1.C punktā, vai rīkoties ar citu maksājumu aģentūru starpniecību.

2.   Maksājumu aģentūras vai intervences aģentūras, neskarot savu vispārējo kompetenci intervences krājumu glabāšanas jomā, var:

Ja maksājumu aģentūras uztic pārvaldību uzglabātājiem, kā minēts pirmās daļas a) apakšpunktā, šo vadību obligāti īsteno saskaņā ar uzglabāšanas līgumiem, pamatojoties uz vispārējiem pienākumiem un principiem, kas noteikti III pielikumā.

3.   Intervences krājumu glabāšanas jomā maksājumu aģentūru pienākumi jo īpaši ir šādi:

Ja kādā dalībvalstī viena vai vairāku produktu intervences krājumu uzskaites vadību nodrošina vairākas maksājumu aģentūras, pirms attiecīgās informācijas iesniegšanas Komisijai a) un d) apakšpunktā minēto krājumu uzskaiti un finanšu uzskaiti konsolidē dalībvalsts līmenī.

4.   Maksājumu aģentūras veic visus pasākumus, lai nodrošinātu:

5.   Maksājumu aģentūras nekavējoties informē Komisiju šādos gadījumos:

Ja ir piemērojamas pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētas situācijas, Komisija pieņem atbilstīgu lēmumu:

6.   Maksājumu aģentūras uzņemas finansiālās sekas, kas rodas, nepareizi glabājot produktu, uz kuru attiecas Savienības intervences pasākumi, jo īpaši finansiālās sekas, kas saistītas ar nepiemērotām glabāšanas metodēm. Neskarot pasākumus, kas tiek veikti pret uzglabātājiem, maksājumu aģentūru finansiālā atbildība iestājas, ja tās nepilda savas saistības vai pienākumus.

7.   Maksājumu aģentūras elektroniskā veidā vai maksājumu aģentūras mītnē Komisijas darbiniekiem un tās pilnvarotām personām nodrošina pastāvīgu piekļuvi intervences krājumu uzskaitei un visiem dokumentiem, līgumiem un datnēm, kas izveidotas vai saņemtas sakarā ar intervenci.

1.   Maksājumu aģentūras katrā grāmatvedības gadā veic inventarizāciju par katru produktu, uz ko attiecas Savienības intervence.

Inventarizācijas rezultātus salīdzina ar grāmatvedības datiem. Konstatēto daudzumu starpību un summas, kas radušās saistībā ar kvalitātes atšķirībām, kas atklātas pārbaudē, iegrāmato saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 46. panta 6. punkta a) apakšpunktu.

2.   Piemērojot 1. punktu, iztrūkstošajiem daudzumiem, kas rodas parastu glabāšanas darbību rezultātā, jābūt vienādiem ar starpību starp teorētiskajiem krājumiem, kas izriet no uzskaites, no vienas puses, un faktiskajiem krājumiem, kas noteikti, pamatojoties uz 1. punktā minēto inventarizāciju vai uz grāmatvedības krājumiem, kas paliek pāri pēc tam, kad faktiskie krājumi noliktavā ir izsmelti, no otras puses, un tiem piemēro pielaides ierobežojumus, kas noteikti IV pielikumā.

1.   Attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) – atbilstīgi izņēmumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 40. panta pirmajā daļā, un saskaņā ar proporcionalitātes principu izdevumi, kuri radušies vēlāk par noteikto maksājuma termiņu, var pretendēt uz Savienības maksājumiem saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti šā panta 2.–6. punktā.

2.   Ja pēc termiņa radušies izdevumi nepārsniedz 5 % no izdevumiem, kuri radušies termiņā, mēneša maksājumu samazināšana nenotiek.

Virs 5 % robežlieluma visus turpmākos izdevumus, kuri radušies ar nokavēšanos, samazina saskaņā ar šādiem noteikumiem:

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, ja tiešie maksājumi nepārsniedz robežlielumu, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 (15) 7. pantā, piemēro šādus nosacījumus:

Lai pārbaudītu, vai ir ievērots šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētais nosacījums, Regulas (ES) Nr. 1306/2013 26. panta 5. punktā minētās atmaksājumu summas neņem vērā.

4.   Komisija piemēro citu grafiku, nevis 2. un 3. punktā paredzēto un/vai mazākus samazinājumus vai samazinājumus nepiemēro vispār, ja par dažiem pasākumiem ņem vērā īpašus vadības nosacījumus vai ja dalībvalstis ir iesniegušas pierādījumus par attiecīgi pamatotiem iemesliem.

Tomēr pirmā daļa neattiecas uz izdevumiem, kuri pārsniedz 3. punkta b) apakšpunktā minēto maksimāli pieļaujamo apjomu.

5.   Ikmēneša maksājumu termiņu atbilstības pārbaudes tiek veiktas divas reizes katrā finanšu gadā:

Visus termiņu neievērošanas gadījumus augustā, septembrī un oktobrī ņem vērā, pieņemot grāmatojumu noskaidrošanas lēmumu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 51. pantā.

6.   Šajā pantā minētos samazinājumus piemēro, neskarot turpmāko lēmumu par grāmatojumu atbilstības noskaidrošanu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. pantā.

1.   Lēmumā par ikmēneša maksājumiem, kas jāpieņem, piemērojot Regulas (ES) Nr. 1306/2013 18. panta 3. punktu, Komisija veic atlikuma maksājumu par katras dalībvalsts deklarētajiem izdevumiem, no kuriem atņemta piešķirto ieņēmumu summa, ko attiecīgā dalībvalsts minējusi tajā pašā izdevumu deklarācijā. Šī kompensācija atbilst attiecīgā ieņēmuma iekasēšanai.

Saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas, kuras rada piešķirtie ieņēmumi, ir jāatver pēc tam, kad šie ieņēmumi ir piešķirti budžeta pozīcijās. Piešķiršana notiek piešķirto ieņēmumu grāmatojuma brīdī, divu mēnešu laikā pēc dalībvalstu nosūtīto pārskatu saņemšanas, atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1306/2013 43. panta 4. punktā paredzētajiem noteikumiem.

2.   Tomēr, ja Regulas (ES) Nr. 1306/2013 43. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās summas pārkāpuma vai nolaidības dēļ ir ieturētas pirms attiecīgā atbalsta izmaksas, tās atvelk no attiecīgajiem izdevumiem.

3.   ELFLA ieguldījumu summas, kas atgūtas no saņēmējiem attiecīgajā lauku attīstības programmā katrā atsauces periodā, attiecīgā perioda izdevumu deklarācijā atvelk no summas, kas jāmaksā ELFLA.

4.   Lielākas vai mazākas summas, kuras attiecīgajā gadījumā rodas no grāmatojumu noskaidrošanas, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 51. pantā, un kuras var no jauna izmantot lauku attīstības programmā, pirmajā deklarācijā pēc grāmatojuma noskaidrošanas lēmuma pievieno vai atvelk no ELFLA ieguldījuma.

5.   ELGF finansējums ir vienāds ar izdevumiem, kurus aprēķina, pamatojoties uz maksājumu aģentūras sniegtajiem elementiem pēc intervences pasākumos gūto ieņēmumu atvilkšanas, un kurus apstiprina, izmantojot Komisijas izveidotu informācijas sistēmu, un tos ietver maksājumu aģentūru izdevumu deklarācijā.

1.   Attiecībā uz ELGF, ja finanšu gada sākumā Savienības budžets nav pieņemts, Regulas (ES) Nr. 1306/2013 18. pantā minētie mēneša maksājumi tiek piešķirti proporcionāli izdevumu deklarācijām, kas saņemtas no katras dalībvalsts, ievērojot budžeta izdevumu nodaļas un ierobežojumus, kas noteikti Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 16. pantā. Pieņemot lēmumus par nākamajiem atmaksājumiem, Komisija ņem vērā dalībvalstīm neatmaksāto atlikumu.

2.   Attiecībā uz ELFLA, ja finanšu gada sākumā Savienības budžets nav pieņemts:

1.   Regulas (ES) Nr. 1306/2013 42. pantā minētā maksājumu apturēšana tiek piemērota šīs regulas V pielikumā uzskaitītajiem pasākumiem.

2.   Attiecībā uz izdevumiem no ELGF piemēro šādas maksājumu apturēšanas likmes:

3.   Attiecībā uz izdevumiem no ELFLA piemēro šādas maksājumu apturēšanas likmes:

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 106. panta 4. punktu attiecībā uz ELGF, lai sagatavotu savas izdevumu deklarācijas, maksājumu aģentūras dalībvalstīs, kuras nav pievienojušās eurozonai, saskaņā ar V nodaļu un lauksaimniecības nozaru tiesību aktiem piemēro to pašu maiņas kursu, kuru tās izmantoja, veicot maksājumus saņēmējiem vai saņemot ieņēmumus. Regulas (ES) Nr. 1306/2013 51. un 52. pantā minētajiem grāmatojuma noskaidrošanas lēmumiem dalībvalstis piemēro pirmo maiņas kursu, ko Eiropas Centrālā banka noteikusi pēc šādu lēmumu pieņemšanas dienas.

Gadījumos, kas nav minēti pirmajā daļā, jo īpaši attiecībā uz veicināšanas programmām, kas pieņemtas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 3/2008 (18), un veicināšanas programmām vīna nozarē, kā arī uz tām darbībām, kurām lauksaimniecības nozaru tiesību aktos nav noteikta noteicošā diena, piemērojamais maiņas kurss ir pirmspēdējais Eiropas Centrālās bankas noteiktais maiņas kurss, kas noteikts pirms tā mēneša, kurā izdevumi vai piešķirtie ieņēmumi deklarēti.

2.   Lai attiecībā uz lauku attīstības programmām sagatavotu savas izdevumu deklarācijas, maksājumu aģentūras dalībvalstīs, kuras nav pievienojušās eurozonai, katram maksājumam vai atgūšanas darbībai piemēro pirmspēdējo maiņas kursu, ko noteikusi Eiropas Centrālā banka pirms mēneša, kurā darbības ir reģistrētas maksājumu aģentūras grāmatvedības uzskaitē.

1.   Lai atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. panta 1. punktam pieņemtu lēmumu par to, kādas summas ir jāizslēdz no Savienības finansējuma, Komisija nošķir šīs summas vai summu daļas, kas noteiktas kā nepareizi iztērētās summas, un tās, ko nosaka, piemērojot ekstrapolētās vai vienotas likmes korekcijas.

Lai noteiktu summas, kuras drīkst izslēgt no Savienības finansējuma, ja konstatē, ka izdevumi nav veikti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un – attiecībā uz ELFLA – saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem, Komisija izmanto saviem konstatējumiem un ņem vērā informāciju, ko dalībvalstis sniegušas, veicot atbilstības noskaidrošanas procedūras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. pantu.

2.   Komisija, veicot izslēgšanu, pamatojas uz nepareizi iztērēto summu identificēšanu tik tad, ja šīs summas var identificēt, izmantojot samērīgus pasākumus. Ja Komisija nevar noteikt nepareizi iztērētās summas, izmantojot samērīgus pasākumus, dalībvalstis var laikposmā, ko Komisija noteikusi, īstenojot atbilstības pārbaudes procedūru, iesniegt datus par minēto summu pārbaudi, pamatojoties uz katru atsevišķo potenciāli neatbilstīgo gadījumu. Pārbaude attiecas uz visiem izdevumiem, kas radušies pretrunā piemērojamiem tiesību aktiem un ko finansē no Savienības budžeta. Iesniegtie dati ietver visas atsevišķās summas, kas nav pieņemamas minētās neatbilstības dēļ.

3.   Ja nav iespējams noteikt nepareizi iztērētās summas saskaņā ar 2. punktu, Komisija var noteikt to, kādas summas ir jāizslēdz, piemērojot ekstrapolētās korekcijas. Lai dotu iespēju Komisijai noteikt attiecīgās summas, dalībvalstis var laikposmā, ko Komisija noteikusi, īstenojot atbilstības pārbaudes procedūru, iesniegt tās summas aprēķinu, kas izslēdzama no Savienības finansējuma, ar statistikas metodēm ekstrapolējot to pārbaužu rezultātus, kas veiktas, izmantojot šādu gadījumu reprezentatīvu paraugu. Paraugu ņem no tās datu kopas, no kuras konstatēta neatbilstība ir pamatoti sagaidāma.

4.   Lai ņemtu vērā dalībvalstu iesniegtos rezultātus, kā minēts 2. un 3. punktā, Komisijai ir jāspēj:

5.   Piemērojot 3. punktu, dalībvalstis var izmantot maksājumu aģentūru kontroles statistiku, ko apstiprinājusi sertifikācijas iestāde, vai šādas iestādes sniegto novērtējumu par kļūdu līmeni tās revīzijas sakarā, uz ko norādīts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 9. pantā, ar nosacījumu, ka:

6.   Ja nosacījumi to summu noteikšanai, kuras izslēdzamas no Savienības finansējuma, kā minēts 2. un 3. punktā, nav izpildīti vai lietas būtība ir tāda, ka summas, kas ir izslēdzamas, nevar noteikt, pamatojoties uz šiem punktiem, Komisija piemēro attiecīgās vienotās likmes korekcijas, ņemot vērā pārkāpuma raksturu un smagumu un pašas novērtējumu par to, kāds ir Savienībai nodarīta finansiālā kaitējuma risks.

Vienotās likmes korekcijas līmeni nosaka, jo īpaši ņemot vērā konstatētās neatbilstības veidu. Lai to panāktu, kontroles nepilnības sadala tādās, kas attiecas uz galvenajiem kontroles pasākumiem, un tādās, kas attiecas uz papildu kontroles pasākumiem, šādi:

Ja vienas un tās pašas atbilstības noskaidrošanas procedūras satvarā tiek noteiktas dažādas neatbilstības, kas atsevišķi būtu radījušas atšķirīgas vienotas likmes korekcijas, tad piemēro vienīgi visaugstāko vienotas likmes korekciju.

7.   Komisija, nosakot vienotas likmes korekciju līmeni, jo īpaši ņem vērā šādus apstākļus, kas liecina par nopietnākiem trūkumiem, kuri rada lielāku risku tam, ka Savienības budžetam tiks nodarīti zaudējumi:

8.   Ja dalībvalsts iesniedz noteiktus objektīvus elementus, kuri neatbilst prasībām, kas noteiktas šā panta 2. un 3. punktā, bet kas pierāda, ka fondu maksimālais zaudējumu apmērs nepārsniedz summu, kas ir zemāka par to, kas varētu izrietēt no ierosinātās vienotās likmes piemērošanas, Komisija izmanto zemākās likmes, lemjot par to, kādas summas jāizslēdz no Savienības finansējuma saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. pantu.

9.   Summas, kas faktiski atgūtas no saņēmējiem un pārskaitītas fondiem pirms attiecīgā datuma, ko nosaka Komisija, īstenojot atbilstības pārbaudes procedūru, atskaita no tās summas, ko Komisija nolemj izslēgt no Savienības finansējuma saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. pantu.

1.   Kompetentā iestāde var atteikties no nodrošinājuma prasības, ja persona, kas atbildīga par pienākuma izpildi, ir:

2.   Kompetentā iestāde var atteikties no nodrošinājuma prasības, ja garantētās summas vērtība ir mazāka par EUR 500. Tādā gadījumā attiecīgā persona rakstiski apņemas, ka konkrētā pienākuma neizpildes gadījumā tā samaksās summu, kas vienāda ar nodrošinājumu.

Piemērojot pirmo daļu, nodrošinājuma vērtību aprēķina, ietverot visus attiecīgos pienākumus, kas ir saistīti ar vienu un to pašu darbību.

1.   Kompetentā iestāde atsakās pieņemt vai pieprasa nomainīt katru tādu nodrošinājumu, kuru tā uzskata par nepietiekamu vai neapmierinošu vai kurš nesniedz garantiju pietiekami ilgā laikā.

2.   Ja skaidru naudu deponē ar pārskaitījumu, uzskata, ka depozīts rada nodrošinājumu tikai tad, kad kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka naudas summa ir tās rīcībā.

3.   Čeku par summu, kuras apmaksu garantē finanšu iestāde, ko attiecīgās kompetentās iestādes dalībvalsts atzinusi šādiem mērķiem, uzskata par naudas depozītu. Kompetentajai iestādei nav jāiesniedz šāds čeks apmaksai agrāk kā īsi pirms tā termiņa beigām, kuram tas ir garantēts.

Čeks, kas nav pirmajā daļā minētais čeks, rada nodrošinājumu tikai tad, kad kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka naudas summa ir tās rīcībā.

4.   Visus finanšu iestādes uzliktos maksājumus kārto persona, kas iesniedz nodrošinājumu.

5.   Persona, kas iesniedz nodrošinājumu naudas depozīta formā, nesaņem par to procentus.

1.   Nodrošinājuma valūta ir euro.

2.   Ja nodrošinājumu pieņem dalībvalstī, kura nav ieviesusi euro, nodrošinājuma summu euro konvertē lietojamajā valsts valūtā saskaņā ar V nodaļas noteikumiem. Nodrošinājumam atbilstošā apņemšanās un summa, ko, iespējams, ieturēs pārkāpuma vai saistību nepildīšanas gadījumā, nemainās – tā ir noteikta euro.

1.   Garantijas sniedzējam jābūt pastāvīgai dzīvesvietai vai uzņēmējdarbības reģistrācijas vietai Savienībā, un, ievērojot Līguma noteikumus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību, viņam jābūt tās dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprinājumam, kurā iesniedz nodrošinājumu. Garantijas sniedzējs uzņemas saistības ar rakstisku garantiju.

2.   Rakstiskajā garantijā norāda vismaz šādas ziņas:

3.   Ja ir jau iesniegta rakstiska grupveida garantija, kompetentā iestāde nosaka procedūru, kas jāievēro, lai visu grupveida nodrošinājumu vai tā daļu piešķirtu konkrētam pienākumam.

1.   Pienākums, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 66. panta 1. punktā, ir prasība veikt darbību vai atturēties no darbības veikšanas; tā ir pamatprasība tā regulas mērķa sasniegšanai, kurš uzliek šo saistību.

2.   Ja pienākums nav izpildīts un ja izpildes termiņš nav bijis dots, nodrošinājumu konfiscē tad, ja kompetentā iestāde konstatē, ka tas nav izpildīts.

3.   Ja uz pienākuma izpildi attiecas konkrēts laika ierobežojums, un izpilde notikusi tikai pēc minētā termiņa beigām, tad nodrošinājumu konfiscē.

Šādos gadījumos nodrošinājuma summu konfiscē 10 % apmērā uzreiz, bet turpmāk atlikušajai summai piemēro šādus papildu procentus:

4.   Ja pienākums ir izpildīts laikus un izpildes apliecinājumam ir noteikts laika ierobežojums, nodrošinājumu, kas attiecas uz šo pienākumu, konfiscē par katru kalendāro dienu, kas pārsniedz šo termiņu, saskaņā ar formulu 0,2/noteiktais laika ierobežojums un ņemot vērā 25. pantu.

Ja apliecinājums saskaņā ar pirmo daļu ir izmantotas vai derīgumu zaudējušas importa vai eksporta licences iesniegšana vai apliecinājums par produktiem, kas ir atstājuši Savienības muitas teritoriju, tad konfiscējamā nodrošinājuma daļa ir 15 %, ja minētais apliecinājums tiek iesniegts pēc pirmajā daļā minētā laika ierobežojuma, bet ne vēlāk kā 730. kalendārajā dienā pēc licences derīguma notecēšanas. Pēc šīm 730 kalendārajām dienām nodrošinājuma atlikušo daļu konfiscē pilnībā.

Ja pienākums saskaņā ar pirmo daļu attiecas uz tādas izmantotas vai derīgumu zaudējušas importa vai eksporta licences iesniegšanu, kurā ietverta iepriekšēja kompensāciju noteikšana, nodrošinājumu konfiscē:

5.   Nodrošinājuma summu, kas jākonfiscē, noapaļo līdz mazākajai summai veselos euro vai lietojamajā valsts valūtā.

1.   Tiklīdz ir iesniegti īpašajos Savienības noteikumos paredzētie pierādījumi, ka attiecīgais pienākums ir izpildīts, vai nodrošinājums ir konfiscēts daļēji saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 66. panta 2. punktu un šīs regulas 23. pantu, nodrošinājuma atlikušo daļu nekavējoties atbrīvo.

2.   Nodrošinājumu pēc pieprasījuma atbrīvo daļēji, ja attiecīgie pierādījumi ir iesniegti saistībā ar produkta daudzuma daļu, taču ar noteikumu, ka šī daļa nav mazāka par jebkuru minimālo daudzumu, kuru paredz regula, kas prasa nodrošinājumu, vai, ja tāda nav, ko nosaka dalībvalsts.

3.   Ja nav noteikts laiks, kurā jāiesniedz pierādījumi, kas vajadzīgi, lai atbrīvotu ieķīlāto summu, šis laiks ir 365 kalendāra dienas no termiņa, kas noteikts tā pienākuma izpildei, par kuru ir bijis iesniegts nodrošinājums. Ja tāds termiņš nav noteikts, šis laiks ir 365 kalendāra dienas no dienas, kad izpildīti visi pienākumi.

Laikposms, kas noteikts punkta pirmajā daļā, nepārsniedz 1 095 kalendāra dienas no dienas, kad nodrošinājums piešķirts konkrētam pienākumam.

1.   Kopējā konfiscētā summa nepārsniedz 100 % no attiecīgās nodrošinājuma summas daļas.

2.   Kompetentā iestāde var atteikties no tādas nodrošinājuma summas konfiscēšanas, kuras apjoms nepārsniedz EUR 100, ar nosacījumu, ka ir noteikti līdzīgi valstu normatīvi un administratīvi akti salīdzināmiem gadījumiem.

1.   Nodrošinājumu atbrīvo vai nu tad, kad:

2.   Ja pagājis termiņš, līdz kuram jāpierāda galīgās tiesības uz piešķirto summu, bet pierādījumi par tiesībām uz to nav iesniegti, kompetentā iestāde tūlīt sāk nodrošinājuma konfiscēšanas procedūru.

Tomēr gadījumos, kas paredzēti Savienības tiesību aktos, pierādījumu drīkst iesniegt pēc minētā termiņa beigām, daļēji atmaksājot nodrošinājuma summu.

1.   Attiecībā uz summām, kas saistītas ar importu, un uz eksporta nodokļiem, kas ar kopējo lauksaimniecības politiku saistītā tiesību aktā ir noteikti euro un dalībvalstīm ir jāpiemēro valsts valūtā, maiņas kurss ir vienāds ar kursu, kurš piemērojams atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 2913/92 18. panta 1. punktam.

2.   Attiecībā uz eksporta kompensācijām, kas ir noteiktas euro, un uz cenām un summām, kas Savienības lauksaimniecības tiesību aktos ir noteiktas euro un attiecas uz tirdzniecību ar trešām valstīm, maiņas kursa noteicošā diena ir muitas deklarācijas pieņemšanas diena.

3.   Lai aprēķinātu augļu un dārzeņu standarta ievešanas vērtību, kas minēta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 (20) 136. panta 1. punktā, nolūkā noteikt minētās regulas 137. panta 1. punktā paredzēto iekļuves cenu, attiecībā uz reprezentatīvajām cenām, kuras izmanto, lai aprēķinātu minēto standarta vērtību un minētās regulas 134. panta 3. punktā minētā samazinājuma summu, maiņas kursa noteicošā diena ir diena, uz kuru attiecas reprezentatīvās cenas.

1.   Attiecībā uz ražošanas kompensācijām, kas Savienības tiesību aktos ir noteiktas euro, maiņas kursa noteicošā diena ir diena, kurā deklarē, ka preces ir sasniegušas vajadzīgo galamērķi, kas attiecīgā gadījumā ir norādīts minētajos tiesību aktos. Ja šāds galamērķis nav uzrādīts – brīdis, kad maksājumu aģentūra ir pieņēmusi kompensācijas maksājuma pieteikumu.

2.   Atbalstam, ko piešķir par tirgojamā produkta daudzumu vai par tā izmantošanu kādā īpašā veidā, neskarot 30. un 33. panta noteikumus, maiņas kursa noteicošā diena ir tā, kurā veic pirmo darbību, kas ļauj garantēt attiecīgo produktu piemērotu izmantošanu pēc tam, kad attiecīgais uzņēmējs ir pārņēmis produktus, un kas ir obligāts nosacījums atbalsta piešķiršanai.

3.   Atbalstam privātai uzglabāšanai maiņas kursa noteicošā diena ir tā perioda pirmā diena, kuram piešķir atbalstu, kas attiecas uz vienu un to pašu līgumu.

4.   Attiecībā uz atbalstu, kas nav minēts šā panta 2. un 3. punktā un 30. un 31. pantā, maiņas kursa noteicošā diena ir pieteikumu iesniegšanas termiņš.

1.   Maiņas kursa noteicošā diena ir vīna gada pirmā diena, kad tiek piešķirts atbalsts par:

2.   Attiecībā uz atbalstu, ko maksā par vīndarības blakusproduktu brīvprātīgu vai obligātu destilāciju, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 52. pantā, maiņas kursa noteicošā diena ir tā vīna gada pirmā diena, kurā piegādāts blakusprodukts.

3.   Attiecībā uz ieguldījumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 50. pantā, un inovācijām vīna nozarē, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 51. pantā, maiņas kursa noteicošā diena ir tā gada 1. janvāris, kurā ir pieņemts lēmums piešķirt atbalstu.

4.   Attiecībā uz ražas priekšlaicīgas novākšanas darbībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 47. pantā, maiņas kursa noteicošā diena ir diena, kurā notiek ražas priekšlaicīga novākšana.

1.   Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir par konkrētu piena produktu piegādi skolēniem, kā minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 657/2008 (21) 1. pantā, maiņas kursa noteicošā diena ir tā perioda pirmā diena, uz kuru attiecas tās pašas regulas 11. pantā minētais maksājuma pieteikums.

2.   Komisijas Regulas (EK) Nr. 595/2004 (22) 1. pantā minētā maksājuma nokārtošanai par noteiktu divpadsmit mēnešu periodu Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (23) II daļas I sadaļas III nodaļas nozīmē maiņas kursa noteicošā diena ir 1. aprīlis pēc attiecīgā perioda beigām.

3.   Attiecībā uz transporta izmaksām, kas minētas Komisijas Regulas (ES) Nr. 1272/2009 (24) 30. panta 3. punktā, maiņas kursa noteicošā diena ir diena, kurā kompetentā iestāde ir saņēmusi derīgu piedāvājumu.

1.   Attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1305/2013 II pielikumā minētajām summām, kā arī summām, kuras saistītas ar pasākumiem, kas apstiprināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005, un kuru izmaksa saņēmējiem ir garantēta lauku attīstības programmās, kas apstiprinātas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013, maiņas kursa noteicošā diena ir tā gada 1. janvāris, kurā ir pieņemts lēmums piešķirt atbalstu.

Tomēr tajos gadījumos, kad saskaņā ar Savienības noteikumiem pirmajā daļā minēto summu izmaksa ir sadalīta pa vairākiem gadiem, maiņas kursa noteicošā diena katrai ikgadējā maksājuma daļai ir tā gada 1. janvāris, par kuru izmaksāta attiecīgā daļa.

2.   Attiecībā uz summām, kas minētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 IX pielikuma 2. punkta a) apakšpunktā un kas paredzētas to pieskaitāmo izmaksu segšanai, kuras ir tieši saistītas ar darbības fondiem vai programmām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 32. un 33. pantā, maiņas kursa noteicošā diena ir tā gada 1. janvāris, uz kuru šīs pieskaitāmās izmaksas attiecas.

1.   Attiecībā uz pieprasījumu dot atļauju piešķirt valsts finansiālo palīdzību, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 35. pantā, noteicošā diena ir tā termiņa beigas, kurā pieprasījums iesniedzams Komisijai, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 92. panta 1. punktā.

2.   Attiecībā uz Savienības kompensāciju, ko izmaksā par valsts finansiālo palīdzību saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 95. pantu, maiņas kursa noteicošā diena ir termiņš, kādā ražotāju organizācijām jāiesniedz atbalsta pieteikumi dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 69. panta 1. punktu.

1.   Ja maksājumu aģentūra, kas akreditēta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1290/2005, uzņemas atbildību par izdevumiem, par kuriem tā iepriekš nebija atbildīga, tā ir akreditēta jauno pienākumu pildīšanai līdz 2015. gada 1. janvārim.

2.   Uz pasākumiem, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1106/2010 pielikumā, neattiecas rūpīgas pārbaudes sistēma, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 V sadaļas III nodaļu izdevumu rūpīgai pārbaudei pirms 2014. finanšu gada.

3.   Ja īpašos tiesību aktos ir atsauce uz primārām, sekundārām vai pakārtotām prasībām, kā minēts Īstenošanas regulā (ES) Nr. 282/2012, tad piemēro šī regulas 23. panta 2., 3. un 4. punktu.

4.   Lauku attīstības programmām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 15. pantā:

5.   Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 1. un 2. punkta piemērošanas nolūkā gadījumos, par kuriem Komisijai paziņots vai jāziņo saistībā ar 2013. un 2014. finanšu gadu, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 885/2006 6. panta h) punktā, turpina ņemt vērā finanšu gadu, kad notikusi pirmā pārkāpuma konstatācija Regulas (EK) Nr. 1290/2005 35. panta nozīmē. Uz gadījumiem, kuros pirms 2014. gada 16. oktobra nav sākotnēja administratīva vai tiesas atzinuma par pārkāpumu, attiecas Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 1. un 2. punkta noteikumi.

Attiecībā uz ELFLA nolūkā noskaidrot grāmatojumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 51. pantu, piemēro minētās regulas 54. panta 2. punkta noteikumus, sākot ar grāmatojumu noskaidrošanu par 2014. finanšu gadu.