|
20.6.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 181/48 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 640/2014
(2014. gada 11. marts),
ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, maksājumu atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo maksājumu, lauku attīstības atbalsta un savstarpējās atbilstības kontekstā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 63. panta 4. punktu, 64. panta 6. punktu, 72. panta 5. punktu, 76. pantu, 77. panta 7. punktu, 93. panta 4. punktu, 101. panta 1. punktu un 120. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Regulu (ES) Nr. 1306/2013 cita starpā atceļ un aizstāj Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 (2). Regula (ES) Nr. 1306/2013 pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus. Lai nodrošinātu sistēmas raitu darbību jaunajā tiesiskajā regulējumā, ar šādiem aktiem ir jāpieņem daži noteikumi. Konkrēti, ar šiem aktiem būtu jāaizstāj noteikumi, kas izklāstīti Komisijas Regulā (EK) Nr. 1122/2009 (3). |
|
(2) |
Jo īpaši būtu jāparedz noteikumi, ar kuriem papildina konkrētus nebūtiskus Regulas (ES) Nr. 1306/2013 elementus saistībā ar integrētās administrācijas un kontroles sistēmas (“integrētā sistēma”) funkcionēšanu, tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu iesniegšanas termiņiem, atbalsta daļējas vai pilnīgas atteikšanas un nepamatota atbalsta daļējas vai pilnīgas atsaukšanas nosacījumiem, administratīvo sodu noteikšanu ar mērķi novērst neatbilstības, kas saistītas ar nosacījumiem atbalsta saņemšanai saskaņā ar shēmām, kuras izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (4), un nosacījumiem atbalsta saņemšanai saskaņā ar lauku attīstības pasākumiem, kuri izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (5), un noteikumiem par pastāvīgo ganību uzturēšanu un administratīvo sodu aprēķināšanu saistībā ar savstarpējās atbilstības pienākumiem. |
|
(3) |
Lai nodrošinātu integrētās sistēmas saskaņotu īstenošanu, papildus definīcijām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 1305/2013 un Regulā (ES) Nr. 1307/2013, ir vajadzīgas papildu definīcijas. Turklāt ir jādefinē daži termini, kas attiecas uz savstarpējās atbilstības noteikumiem. |
|
(4) |
Administratīvo sodu piemērošanai un atbalsta atteikšanai un atsaukšanai, kas paredzēta šajā regulā, nevajadzētu kavēt dalībvalstis piemērot kriminālsodus, ja tādi paredzēti valsts tiesību aktos. |
|
(5) |
Regulas (ES) Nr. 1306/2013 2. panta 2. punktā ir noteikti konkrēti nepārvaramas varas gadījumi un ārkārtas apstākļi, kas jāatzīst dalībvalstīm. Būtu jānosaka papildu noteikumi, lai dalībvalstis varētu atzīt nepārvaramas varas gadījumus un ārkārtas apstākļus attiecībā uz tiešajiem maksājumiem, lauku attīstības atbalstu un savstarpējo atbilstību. Būtu jānosaka termiņš, līdz kuram saņēmējam ir jāpaziņo par šādiem gadījumiem. |
|
(6) |
Ir vajadzīgi papildu noteikumi arī attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēmu, kas dalībvalstīm jāizmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 70. pantu. Atbilstīgi minētajam noteikumam jāizmanto datorizētās ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) metodes. Ir jāprecizē tas, kādām pamatprasībām un kvalitātes mērķiem sistēmai jāatbilst, un tas, kādai konkrētai informācijai jābūt pieejamai ĢIS, lai nodrošinātu faktiskas administratīvās kontrolpārbaudes. Tāpēc lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēma būtu regulāri jāatjaunina, lai izslēgtu tās iezīmes un platības, kuras noteikti nav atbalsttiesīgas. Lai neradītu sistēmas nestabilitāti, dalībvalstīm tomēr vajadzētu būt iespējai rīkoties elastīgi attiecībā uz nelielām maksimālās atbalsttiesīgās platības izmaiņām fotoattēlu neskaidras interpretācijas dēļ, ko cita starpā izraisa atsauces zemes gabalu kontūras un stāvoklis. |
|
(7) |
Lai dalībvalstis varētu jau iepriekš identificēt iespējamos sistēmas trūkumus un vajadzības gadījumā veikt koriģējošu darbību, lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēma būtu jānovērtē katru gadu. |
|
(8) |
Lai nodrošinātu Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļā paredzētās pamata maksājuma shēmas un saistīto maksājumu pareizu īstenošanu, dalībvalstīm būtu jāizveido maksājumtiesību identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas nodrošina to, ka maksājumtiesības ir izsekojamas, un cita starpā dod iespēju veikt kontrolpārbaudi, kurā pamata maksājuma shēmas vajadzībām deklarētās platības salīdzina ar katram lauksaimniekam pieejamajām maksājumtiesībām un savstarpēji salīdzina dažādas maksājumtiesības. |
|
(9) |
Lai nodrošinātu faktisku kontroli un nepieļautu vairāku tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu iesniegšanu dažādām maksājumu aģentūrām vienā dalībvalstī, dalībvalstīm būtu jāparedz vienota sistēma to lauksaimnieku identitātes reģistrēšanai, kuri iesniedz tiešo maksājumu atbalsta pieteikumus integrētās sistēmas satvarā. |
|
(10) |
Pieredze liecina, ka dažas lauku ainavas iezīmes, jo īpaši dzīvžogi, grāvji un akmens mūri, būtu jāuzskata par daļu no atbalsttiesīgās platības, par kuru pienākas platībatkarīgie tiešie maksājumi. Ir jānosaka pieņemamais lauka ainavas iezīmju platums. Ievērojot ar vidi saistītās īpašās vajadzības, ir lietderīgi dot dalībvalstīm zināmu elastību attiecībā uz ierobežojumiem, kas bija jāņem vērā, nosakot reģionālās ražas un, attiecīgi, bijušos platībatkarīgos maksājumus par laukaugiem. Tomēr būtu jāatļauj dalībvalstīm attiecībā uz ilggadīgiem zālājiem ar izkliedētām ainavas iezīmēm un kokiem piemērot citu metodi, ja šo iespēju neizmanto. |
|
(11) |
Ņemot vērā to nozīmību ilgtspējīgā lauksaimniecībā, ainavas iezīmes, uz kurām attiecas prasības un standarti, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 II pielikumā, un kuras ir daļa no lauksaimniecības zemes gabala kopējās platības, būtu jāuzskata par atbalsttiesīgām. |
|
(12) |
Attiecībā uz lauksaimniecības zemes gabaliem, ko aizņem aramzeme vai ilggadīgie zālāji, kuros ir koki, būtu jāparedz nosacījumi attiecībā uz koku esību šajās platībās un to ietekmi uz šādu platību atbalsttiesīgumu. Juridiskās noteiktības labad būtu jānosaka maksimālā koku biezība šādās platībās, un tas jādara dalībvalstīm, ņemot vērā tradicionālo lauksaimniecības kultūru audzēšanas praksi, dabas apstākļus un vides apsvērumus. |
|
(13) |
Lai panāktu vienkāršošanu un sekmētu novērojamus un kontrolējamus tiešos maksājumus, būtu jāatļauj dalībvalstīm piemērot proporcionalitātes sistēmu, lai noteiktu, cik liela ir atbalsttiesīgā platība, ko aizņem ilggadīgie zālāji, kuros ir izkliedētas iezīmes, kas nav atbalsttiesīgas, piemēram, ainavas iezīmes un koki, izņemot ainavas iezīmes, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1306/2013 II pielikumā norādītās prasības un standarti. Atbalsttiesīgo platību katram atsauces zemes gabalam nosaka saskaņā ar iepriekš noteiktām robežvērtībām, ko piemēro viendabīga zemes pārklājuma tipam. Izkliedētas iezīmes, kas nepārsniedz noteiktu atsauces zemes gabala platības procentuālo daļu, var uzskatīt par daļu no atbalsttiesīgās platības. Tāpēc būtu jāparedz, ka nav jāveic atvilkumi par izkliedētu iezīmju platību, kura ietilpst pirmajā kategorijā, kas atbilst tādas platības vismazākajai procentuālajai daļai, kura nav atbalsttiesīga. |
|
(14) |
Būtu jāparedz noteikumi, kas piemērojami situācijās, kad dažādu pieteikumu, pieprasījumu, dokumentu vai grozījumu iesniegšanas termiņš beidzas valsts svētku dienā, sestdienā vai svētdienā. |
|
(15) |
Tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu, maksājuma pieprasījumu un citu deklarāciju iesniegšanas, platībatkarīgā atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu grozījumu izdarīšanas un pamatojošo dokumentu vai līgumu iesniegšanas termiņu ievērošana ir obligāts priekšnoteikums, lai valstu iestādes varētu plānot un pēc tam veikt tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu, maksājuma pieprasījumu vai citu dokumentu pareizības faktiskas kontroles. Tāpēc būtu jāparedz noteikumi par termiņiem, kādos ir pieļaujama novēlota iesniegšana. Lai rosinātu saņēmējus ievērot termiņus, novēlotas iesniegšanas gadījumā būtu jāpiemēro atturošs samazinājums, ja vien kavējums nav noticis nepārvaramas varas gadījumu vai ārkārtas apstākļu dēļ. |
|
(16) |
Lai dalībvalstis varētu laikus noteikt maksājumtiesības, ir būtiski, ka saņēmēji pieteikumus maksājumtiesību piešķiršanai vai, attiecīgā gadījumā, maksājumtiesību vērtības palielināšanai iesniedz laikus. Tāpēc minēto pieteikumu novēlota iesniegšana būtu pieļaujama tikai tajā pašā papildu termiņā, kas paredzēts tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu novēlotai iesniegšanai. Būtu jāpiemēro arī atturošs samazinājums, ja vien kavējums nav noticis nepārvaramas varas gadījumu vai ārkārtas apstākļu dēļ. |
|
(17) |
Neatkarīgi no neatbilstības iemesla administratīvie sodi nebūtu jāuzliek saņēmējiem, kuri jebkurā laikā paziņo kompetentajām valsts iestādēm par nepareiziem tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem vai maksājuma pieprasījumiem, izņemot gadījumus, kad saņēmējs ir bijis informēts par kompetentās iestādes nodomu veikt pārbaudi uz vietas vai minētā iestāde jau ir paziņojusi saņēmējam par neatbilstībām tiešo maksājumu atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā. |
|
(18) |
Būtu jānosaka papildu noteikumi attiecībā uz aprēķinu bāzi, kuru piemēro platībatkarīgā atbalsta shēmām un platībatkarīgā atbalsta pasākumiem, un aprēķinu bāzi, kuru piemēro brīvprātīgajam saistītajam atbalstam, kas pamatojas uz ganāmpulka atbalsta pieteikumiem dzīvnieku atbalsta shēmu satvarā, vai lauku attīstības atbalstam, kas pamatojas uz maksājuma pieprasījumiem ar dzīvniekiem saistītu atbalsta pasākumu satvarā. |
|
(19) |
Administratīvie sodi būtu jānosaka, ievērojot principu, ka tiem jābūt atturošiem un samērīgiem, un īpašās problēmas, kas saistītas ar nepārvaramas varas gadījumiem, kā arī ārkārtas apstākļiem. Administratīvo sodu pakāpes būtu jānosaka atkarībā no pieļautās neatbilstības smaguma, un būtu jāparedz, ka iespējama pat pilnīga izslēgšana no vienas vai vairākām platībatkarīgā atbalsta shēmām vai platībatkarīgā atbalsta pasākumiem uz noteiktu periodu. Nosakot sodus, būtu jāņem vērā dažādo atbalsta shēmu vai atbalsta pasākumu specifika attiecībā uz atbilstības kritērijiem, saistībām un citiem pienākumiem, vai iespēja, ka saņēmējs varētu nedeklarēt visas savas platības, lai mākslīgi radītu apstākļus, kuros viņš ir atbrīvots no zaļās saimniekošanas pienākumiem. Šajā regulā paredzētie administratīvie sodi būtu jāuzskata par pietiekami atturošiem, lai nepieļautu tīšas neatbilstības. |
|
(20) |
Lai dotu dalībvalstīm iespēju faktiski veikt pārbaudes, jo īpaši savstarpējās atbilstības pienākumu ievērošanas kontroles, ir jāparedz pienākums saņēmējiem deklarēt visas viņu rīcībā esošās platības neatkarīgi no tā, vai viņi pieprasa atbalstu par šādām platībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 1. punkta a) apakšpunktu. |
|
(21) |
Lai noteiktu atbalsttiesīgās platības un aprēķinātu piemērojamos samazinājumus, ir jānosaka platības, kuras ietilpst vienā un tajā pašā kultūraugu grupā. Platība būtu jāņem vērā vairākas reizes, ja tā deklarēta atbalsta saņemšanai saskaņā ar vairākām atbalsta shēmām vai atbalsta pasākumiem. Tomēr zaļās saimniekošanas mērķiem kultūraugu grupas ir nepieciešams nošķirt. |
|
(22) |
Lai saņemtu atbalstu saskaņā ar pamata maksājuma shēmu, ir vajadzīgs vienāds skaits maksājumtiesību un atbalsttiesīgo hektāru. Tāpēc šīs shēmas piemērošanas nolūkā ir lietderīgi paredzēt, ka gadījumos, kad deklarētais maksājumtiesību skaits un deklarētā platība nesakrīt, maksājums būtu jāaprēķina, pamatojoties uz mazāko lielumu. Lai nepieļautu to, ka aprēķins tiek veikts uz neesošu tiesību pamata, būtu jāparedz, ka aprēķinam izmantoto maksājumtiesību skaits nedrīkst pārsniegt saņēmēja rīcībā esošo maksājumtiesību skaitu. |
|
(23) |
Saistībā ar platībatkarīgā atbalsta pieteikumiem un/vai maksājuma pieprasījumiem neatbilstības parasti attiecas uz platību daļām. Tādēļ pārdeklarēšanu attiecībā uz vienu zemes gabalu var kompensēt ar citu tās pašas kultūraugu grupas zemes gabalu nepilnīgu deklarēšanu. Būtu jāparedz, ka administratīvos sodus sāk piemērot tikai tad, ja ir pārsniegta konkrēta pielaides robeža. |
|
(24) |
Turklāt attiecībā uz tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem un/vai platībatkarīgo maksājumu pieprasījumiem atšķirības starp tiešo maksājumu atbalsta pieteikumā un/vai maksājuma pieprasījumā deklarēto kopējo platību un noteikto kopējo platību, kas atzīta par atbalsttiesīgu, bieži vien ir nenozīmīgas. Lai nebūtu vajadzības pieteikumos veikt daudzus sīkus labojumus, būtu jāparedz, ka tiešo maksājumu atbalsta pieteikums un/vai maksājuma pieprasījums nav jāpielāgo noteiktajai platībai, ja vien nav pārsniegta konkrēta atšķirību robeža. |
|
(25) |
Ņemot vērā ar kokvilnu saistītā atbalsta shēmas specifiku, būtu jānosaka īpaši noteikumi par administratīvajiem sodiem, kas saistīti ar minēto shēmu. |
|
(26) |
Attiecībā uz gadījumiem, kad saņēmējs, kas iesniedz pieteikumu gados jauno lauksaimnieku atbalsta shēmai, neizpilda savus pienākumus, administratīvie sodi par atbilstības prasību neievērošanu, kas rodas tīšas vai nolaidīgas rīcības dēļ, būtu jānosaka, ievērojot principu, ka tiem jābūt atturošiem un samērīgiem. |
|
(27) |
Attiecībā uz dzīvnieku atbalsta shēmām un ar dzīvniekiem saistīta atbalsta pasākumiem administratīvie sodi būtu jānosaka, ievērojot principu, ka tiem jābūt atturošiem un samērīgiem, un īpašās problēmas, kas saistītas ar dabas apstākļiem. Administratīvo sodu pakāpes būtu jānosaka atkarībā no pieļautās neatbilstības smaguma, un būtu jāparedz, ka ir iespējama pat pilnīga izslēgšana no vienas vai vairākām atbalsta shēmām vai atbalsta pasākumiem uz noteiktu periodu. Attiecībā uz atbilstības kritērijiem būtu jāņem vērā dažādo atbalsta shēmu vai atbalsta pasākumu specifika. Šajā regulā būtu jānosaka pietiekami bargi administratīvie sodi, lai atturētu no tīšas pārdeklarēšanas. |
|
(28) |
Ja pieļautas neatbilstības attiecībā uz tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem dzīvnieku atbalsta shēmu satvarā vai attiecībā uz maksājuma pieprasījumiem ar dzīvniekiem saistītu atbalsta pasākumu satvarā, tiesības pretendēt uz atbalstu par attiecīgo dzīvnieku tiek zaudētas. Būtu jāparedz, ka samazinājumus piemēro, sākot no pirmā dzīvnieka, attiecībā uz kuru konstatēta neatbilstība, bet – neatkarīgi no samazinājuma apjoma – gadījumos, kad neatbilstības konstatētas attiecībā uz trīs vai mazāk dzīvniekiem, administratīvajiem sodiem vajadzētu būt mazāk bargiem. Visos citos gadījumos soda bargums būtu jānosaka atkarībā no to dzīvnieku īpatsvara, attiecībā uz kuriem konstatētas neatbilstības. |
|
(29) |
Parasti dalībvalstīm būtu jāveic visi papildu pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu integrētās sistēmas pareizu darbību. Būtu jāatļauj dalībvalstīm uzlikt valsts papildu sodus, ja tas ir nepieciešams. |
|
(30) |
Iespēja veikt korekcijas, neradot administratīvu sodu, kas paredzēts attiecībā uz tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu un maksājuma pieprasījumu, būtu jāpiemēro arī attiecībā uz nepareiziem datiem, kas atrodami elektroniskajā datubāzē par deklarētiem liellopiem, attiecībā uz kuriem šādas neatbilstības ir atbilstības kritērija pārkāpums, izņemot gadījumus, kad saņēmējs ir bijis informēts par kompetentās iestādes nodomu veikt pārbaudi uz vietas vai iestāde jau ir informējusi attiecīgo saņēmēju par neatbilstībām tiešo maksājumu atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā. |
|
(31) |
Attiecībā uz lauku attīstības atbalsta pasākumiem atbalsta atteikumi un atsaukumi un administratīvie sodi būtu jānosaka, ievērojot principu, ka tiem jābūt atturošiem un samērīgiem. Atbalsta atteikumi un atsaukumi būtu jānosaka ar vairākām pakāpēm, kas atkarīgas no konstatētās neatbilstības smaguma, apjoma, ilguma un atkārtošanās. Atsakot un atsaucot atbalstu un nosakot administratīvos sodus attiecībā uz atbilstības kritērijiem, saistībām un citiem pienākumiem, būtu jāņem vērā dažādo atbalsta pasākumu specifika. Ja ir pieļauta smaga neatbilstība vai ja saņēmējs ir iesniedzis viltotus pierādījumus, lai saņemtu atbalstu, būtu jāatsaka atbalsts un jāuzliek administratīvs sods. Būtu jāparedz administratīvie sodi, kas ir pat pilnīga izslēgšana no viena vai vairākiem atbalsta pasākumiem vai darbību veidiem uz noteiktu periodu. |
|
(32) |
Attiecībā uz lauku attīstības atbalsta pasākumiem administratīvajiem sodiem nevajadzētu skart iespēju uz laiku apturēt atbalstu, uz kuru attiecas neatbilstība. Būtu jāparedz noteikumi, ar kādiem nosaka gadījumus, kuros sagaidāms, ka saņēmējs pieņemamā termiņā novērsīs neatbilstību. |
|
(33) |
Regulas (ES) Nr. 1306/2013 93. panta 3. punktā attiecībā uz 2015. un 2016. gadu paredzēts, ka savstarpējās atbilstības noteikumi ietver arī prasību par pastāvīgo ganību uzturēšanu. Šajā sakarībā jāprecizē, ka 2015. un 2016. gadā dalībvalstīm pienākumu izpilde būtu jāturpina saskaņā ar 2014. gadā noteikto īpatsvaru. |
|
(34) |
Lai nodrošinātu skaidrību un izveidotu saskaņotu bāzi neatbilstību novērtēšanai un administratīvo sodu aprēķināšanai un piemērošanai savstarpējās atbilstības jomā, ir jāprecizē terminu “atkārtošanās”, “apjoms”, “smagums” un “pastāvīgums” nozīme neatbilstības kontekstā. Turklāt jāpaskaidro, kādos apstākļos neatbilstību uzskata par konstatētu. |
|
(35) |
Administratīvie sodi par savstarpējās atbilstības pienākumu neievērošanu būtu jānosaka, ievērojot proporcionalitātes principu. Tie būtu jāpiemēro tikai lauksaimnieka nolaidīgas vai tīšas rīcības gadījumā, un tiem būtu jānosaka vairākas pakāpes atkarībā no pieļautās neatbilstības smaguma. |
|
(36) |
Attiecībā uz savstarpējās atbilstības pienākumiem līdztekus administratīvo sodu pakāpēm, ko nosaka, ievērojot proporcionalitātes principu, būtu jāparedz, ka viena un tā paša savstarpējās atbilstības pienākuma atkārtotus pārkāpumus no zināma brīža, iepriekš brīdinot attiecīgo lauksaimnieku, sāk uzskatīt par tīšu neatbilstību. |
|
(37) |
Turklāt, ja dalībvalsts konkrētos apstākļos izmanto iespēju nepiemērot administratīvos sodus par neatbilstībām, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 97. panta 3. punktā un 99. panta 2. punktā, būtu jānosaka prasības par attiecīgās neatbilstības labošanu. |
|
(38) |
Jo īpaši attiecībā uz agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 99. panta 2. punktā, ja saņēmējs neizpilda pienākumu veikt koriģējošas darbības, ar atpakaļejošu spēku būtu jāpiemēro samazinājums attiecībā uz gadu, par kuru piemērota agrīnās brīdināšanas sistēma. Administratīvo sodu aprēķināšanā attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā arī konkrētās neatbilstības atkārtošanās nākamās pārbaudes gadā. Lai dotu juridisku noteiktību saņēmējiem, būtu jānosaka termiņš, kādā administratīvos sodus piemēro ar atpakaļejošu spēku. |
|
(39) |
Lai mazinātu administratīvo slogu valsts iestādēm, kuras atbild par saņēmēju atbilstības pārbaudīšanu, un nodrošinātu procedūru vienkāršošanu, būtu jānosaka, ka saņēmējiem, kuru daudzgadu darbības tika sāktas saskaņā ar lauku attīstības programmām, kas apstiprinātas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (6), un uz kuriem attiecas savstarpējās atbilstības pienākumi, piemēro jauno kontroles sistēmu un administratīvos sodus. |
|
(40) |
Attiecībā uz savstarpējās atbilstības pienākumu neievērošanu, par kuru netika piemērots administratīvs sods, jo uz to attiecās de minimis noteikums, kas paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009 (7) vai Regulā (EK) Nr. 1698/2005, bet attiecībā uz kuru dalībvalstīm bija jānodrošina, ka saņēmēji labo neatbilstību, būtu jāievieš pārejas noteikumi, lai nodrošinātu saskanību starp pēckontroles veikšanas pienākumu, kas pastāvēja pirms Regulas (ES) Nr. 1306/2013 stāšanās spēkā, un jaunajiem noteikumiem, kas šajā saistībā iekļauti minētajā regulā. |
|
(41) |
Skaidrības un juridiskās noteiktības labad būtu jāatceļ Regula (EK) Nr. 1122/2009. Būtu jāatceļ arī Komisijas Regula (ES) Nr. 65/2011 (8). |
|
(42) |
Ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1306/2013 119. panta 1. punkta otro daļu, šī regula būtu jāpiemēro tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem vai maksājuma pieprasījumiem, kas saistīti ar tirdzniecības gadiem vai piemaksu periodiem, kuri sākas no 2015. gada 1. janvāra, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Darbības joma
Šajā regulā paredz noteikumus, kas papildina dažus nebūtiskus Regulas (ES) Nr. 1306/2013 elementus saistībā ar:
|
a) |
atbalsta daļējas vai pilnīgas atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem; |
|
b) |
administratīvā soda un konkrētas piemērojamās likmes noteikšanu; |
|
c) |
to gadījumu noteikšanu, kad administratīvo sodu nepiemēro; |
|
d) |
noteikumiem, ko piemēro laikposmiem, datumiem un termiņiem, ja pieteikumu vai grozījumu iesniegšanas termiņš beidzas valsts svētku dienā, sestdienā vai svētdienā; |
|
e) |
konkrētām definīcijām, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu integrētās sistēmas saskaņotu īstenošanu; |
|
f) |
lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēmas un saņēmēju identifikācijas pamatiezīmēm un tehniskajiem noteikumiem; |
|
g) |
maksājumtiesību identifikācijas un reģistrācijas sistēmas pamatiezīmēm, tehniskajiem noteikumiem un kvalitātes prasībām; |
|
h) |
atbalsta aprēķināšanas bāzi, tostarp noteikumiem par to, kā rīkoties dažos gadījumos, kad atbalsttiesīgās platībās ir ainavas iezīmes vai koki; |
|
i) |
papildu noteikumiem attiecībā uz starpniekiem, piemēram, dienestiem, struktūrām un organizācijām, kas iesaistītas atbalsta piešķiršanas procedūrā; |
|
j) |
pastāvīgo ganību uzturēšanu, kas saistīta ar savstarpējo atbilstību; |
|
k) |
saskaņotu bāzi ar savstarpējo atbilstību saistīto administratīvo sodu aprēķināšanai; |
|
l) |
ar savstarpējo atbilstību saistīto administratīvo sodu piemērošanas un aprēķināšanas nosacījumiem; |
|
m) |
Regulā (ES) Nr. 1306/2013 paredzēto noteikumu papildinājumu ar mērķi nodrošināt netraucētu pāreju no atceltajiem uz jaunajiem noteikumiem. |
2. pants
Definīcijas
1. Regulas (ES) Nr. 1306/2013 67. panta 1. punktā minētās integrētās sistēmas īstenošanas vajadzībām piemēro definīcijas, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 1. punktā un Regulas (ES) Nr. 1306/2013 67. panta 4. punktā.
Piemēro arī šādas definīcijas:
|
1) |
“saņēmējs” ir lauksaimnieks, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un minēts tās pašas regulas 9. pantā, tāds saņēmējs Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. panta nozīmē, uz kuru attiecas savstarpējās atbilstības prasības, un/vai saņēmējs, kas saņem lauku attīstības atbalstu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (9) 2. panta 10. punktā; |
|
2) |
“neatbilstība” ir:
|
|
3) |
“lauku attīstības atbalsta pieteikums” ir pieteikums atbalsta saņemšanai vai dalībai pasākumā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013; |
|
4) |
“maksājuma pieprasījums” ir pieteikums, ko saņēmējs iesniedz maksājuma saņemšanai no valsts iestādēm saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013; |
|
5) |
“cita deklarācija” ir ikviena deklarācija vai dokuments, izņemot lauku attīstības atbalsta pieteikumus vai maksājuma pieprasījumus, kurš saņēmējam vai trešai personai ir jāiesniedz vai jāglabā, lai ievērotu dažu lauku attīstības pasākumu īpašās prasības; |
|
6) |
“lauku attīstības pasākumi, kas ietilpst integrētās sistēmas darbības jomā” ir atbalsta pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 28.–31., 33., 34. un 40. pantu un, attiecīgā gadījumā, Regulas (ES) Nr. 1303/2013 35. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, izņemot pasākumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. panta 9. punktā, un pasākumus, ko veic saskaņā ar minētās regulas 21. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, ciktāl tie attiecas uz izveidošanas izmaksām; |
|
7) |
“dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēma” ir, attiecīgi, liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1760/2000 (10), un/vai aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 21/2004 (11); |
|
8) |
“krotālija” ir, attiecīgi, krotālija, ar ko individuāli identificē liellopus, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1760/2000 3. panta a) punktā un 4. pantā, un/vai krotālija, ar ko individuāli identificē aitas un kazas, kā minēts Regulas (EK) Nr. 21/2004 pielikuma A daļas 3. punktā; |
|
9) |
“elektroniska dzīvnieku datubāze” ir, attiecīgi, elektroniska datubāze, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1760/2000 3. panta b) punktā un 5. pantā, un/vai galvenais reģistrs vai elektroniska datubāze, kas minēta Regulas (EK) Nr. 21/2004 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā, 7. pantā un 8. pantā; |
|
10) |
“dzīvnieka pase” ir dzīvnieka pase, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1760/2000 3. panta c) punktā un 6. pantā; |
|
11) |
“reģistrs” attiecībā uz dzīvniekiem ir, attiecīgi, reģistrs, ko kārto dzīvnieku turētājs un kas minēts Regulas (EK) Nr. 1760/2000 3. panta d) punktā un 7. pantā, un/vai reģistrs, kas minēts Regulas (EK) Nr. 21/2004 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. pantā; |
|
12) |
“identifikācijas kods” ir, attiecīgi, identifikācijas kods, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1760/2000 4. panta 1. punktā, un/vai kodi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 21/2004 pielikuma A daļas 2. punktā; |
|
13) |
“dzīvnieku atbalsta shēma” ir Regulas (ES) Nr. 1307/2013 IV sadaļas 1. nodaļā paredzētā brīvprātīgā saistītā atbalsta pasākums, kura gada maksājums, kas piešķirams, nepārsniedzot noteiktus kvantitatīvus ierobežojumus, pamatojas uz fiksētu dzīvnieku skaitu; |
|
14) |
“ar dzīvniekiem saistīti atbalsta pasākumi” ir lauku attīstības pasākumi vai darbību veidi, kuriem atbalstu nosaka, pamatojoties uz deklarēto dzīvnieku skaitu vai nosacīto liellopu vienību skaitu; |
|
15) |
“ganāmpulka atbalsta pieteikums” ir pieteikums tāda atbalsta saņemšanai, kura gada maksājums, kas piešķirams, nepārsniedzot noteiktus kvantitatīvus ierobežojumus, pamatojas uz fiksētu dzīvnieku skaitu un ir daļa no brīvprātīgā saistītā atbalsta, kurš paredzēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 IV sadaļas 1. nodaļā; |
|
16) |
“deklarēti dzīvnieki” ir dzīvnieki, uz kuriem attiecas ganāmpulka atbalsta pieteikums, kas iesniegts dzīvnieku atbalsta shēmas satvarā, vai ar dzīvniekiem saistīta atbalsta pasākuma maksājuma pieprasījums; |
|
17) |
“potenciāli atbalsttiesīgs dzīvnieks” ir dzīvnieks, kas a priori varētu potenciāli izpildīt atbilstības kritērijus, lai attiecīgajā pieprasījumu gadā saņemtu atbalstu dzīvnieku atbalsta shēmas satvarā vai ar dzīvniekiem saistīta atbalsta pasākuma satvarā; |
|
18) |
“noteiktais dzīvnieks” ir:
|
|
19) |
“dzīvnieku turētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par dzīvniekiem pastāvīgi vai uz laiku, tostarp transportēšanas laikā vai tirgū; |
|
20) |
“platībatkarīgā atbalsta shēmas” ir ar platību saistīti tiešie maksājumi Regulas (ES) Nr. 1306/2013 67. panta 4. punkta b) apakšpunkta nozīmē, izņemot īpašus pasākumus lauksaimniecībā Savienības tālākajos reģionos, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013 (12) IV nodaļā, un īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 229/2013 (13) IV nodaļā; |
|
21) |
“platībatkarīgā atbalsta pasākumi” ir lauku attīstības pasākumi vai darbību veidi, kuriem atbalstu nosaka, pamatojoties uz deklarētās platības lielumu; |
|
22) |
“izmantojums” attiecībā uz platību ir platības izmantošanas veids, ko nosaka, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. panta 4. punktā minēto veidu kultūraugus, minētās regulas 4. panta 1. punkta h) apakšpunktā definētos ilggadīgos zālājus, tās pašas regulas 45. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās pastāvīgās ganības, vai arī zālāju platības, kas nav ilggadīgie zālāji vai pastāvīgās ganības, vai arī zemes pārklājumu vai kultūraugu neesību; |
|
23) |
“noteiktā platība” ir:
|
|
24) |
“ģeogrāfiskā informācijas sistēma” (turpmāk “ĢIS”) ir elektroniskas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas metodes, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1306/2013 70. pantā; |
|
25) |
“atsauces zemes gabals” ir ģeogrāfiski norobežota platība ar unikālu identifikāciju, kas reģistrēta lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēmā, kura minēta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 70. pantā; |
|
26) |
“ģeogrāfiskie materiāli” ir kartes vai citi dokumenti, ko izmanto ĢIS satura paziņošanai starp tiešo maksājumu atbalsta vai lauku attīstības atbalsta pieteikuma iesniedzējiem un dalībvalstīm. |
2. Šīs regulas IV sadaļas īstenošanas vajadzībām piemēro definīcijas, kas iekļautas Regulas (ES) Nr. 1306/2013 VI sadaļā.
Turklāt “standarti” ir jebkuri standarti, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 94. pantu, kā arī pienākumi attiecībā uz pastāvīgajām ganībām, kas noteikti minētās regulas 93. panta 3. punktā.
3. pants
Kriminālsodu piemērošana
Administratīvo sodu piemērošana un atbalsta atteikšana vai atsaukšana, kas paredzēta šajā regulā, neskar kriminālsodu piemērošanu, ja tā paredzēta valsts tiesību aktos.
4. pants
Nepārvarama vara un ārkārtas apstākļi
1. Attiecībā uz tiešajiem maksājumiem, ja atbilstības kritērijus vai citus pienākumus saņēmējs nav varējis izpildīt nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, viņš saglabā savas tiesības uz atbalstu par to platību vai dzīvniekiem, par kuriem viņam bija tiesības pretendēt uz atbalstu laikā, kad iestājās nepārvarama vara vai ārkārtas apstākļi.
Attiecībā uz lauku attīstības atbalsta pasākumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28., 29., 33. un 34. pantā, ja saņēmējs nav varējis izpildīt saistības nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, attiecīgo maksājumu proporcionāli atsauc par tiem gadiem, kuru laikā radās nepārvarama vara vai ārkārtas apstākļi. Atsaukšana attiecas tikai uz tām saistību daļām, par kurām papildu izmaksas vai negūtie ienākumi neradās pirms nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanās. Attiecībā uz atbilstības kritērijiem un citiem pienākumiem atsaukšanu nepiemēro un administratīvu sodu neuzliek.
Attiecībā uz citiem lauku attīstības atbalsta pasākumiem dalībvalstis nepārvaramas varas gadījumā vai ārkārtas apstākļos nepieprasa daļēji vai pilnībā atmaksāt atbalstu. Daudzgadu saistību vai maksājumu gadījumā iepriekšējos gados saņemtā atbalsta atmaksāšana netiek prasīta, un saistības vai maksājumu nākamajos gados turpina atbilstīgi to sākotnējam ilgumam.
Ja neatbilstība nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ attiecas uz savstarpējo atbilstību, atbilstošos administratīvos sodus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 91. panta 1. punktā, nepiemēro.
2. Par nepārvaramas varas gadījumiem un ārkārtas apstākļiem rakstiski paziņo kompetentajai iestādei, iesniedzot šai iestādei pieņemamus pierādījumus piecpadsmit darbdienu laikā no dienas, kurā saņēmējam vai viņa pilnvarotai personai rodas šāda iespēja.
II SADAĻA
INTEGRĒTĀ ADMINISTRĀCIJAS UN KONTROLES SISTĒMA
I NODAĻA
SISTĒMAS PRASĪBAS
5. pants
Lauksaimniecības zemes gabalu identifikācija
1. Lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēma, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 70. pantā, darbojas atsauces zemes gabala līmenī. Atsauces zemes gabals ietver tādas zemes vienību, kas ir lauksaimniecības zeme, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta e) apakšpunktā. Vajadzības gadījumā atsauces zemes gabals ietver arī platības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 32. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un lauksaimniecības zemi, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. panta 2. punktā.
Atsauces zemes gabala robežas dalībvalstis nosaka tā, lai nodrošinātu, ka atsauces zemes gabals ir izmērāms, dod iespēju individuāli un nepārprotami noteikt vietu, kurā atrodas ikviens reizi gadā deklarētais lauksaimniecības zemes gabals, un laika gaitā principā nemainās.
2. Dalībvalstis nodrošina arī to, ka deklarēto lauksaimniecības zemes gabalu identifikācija ir uzticama. Tās jo īpaši pieprasa, lai tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem un maksājuma pieprasījumiem tiktu pievienota īpaša informācija vai dokumenti, kurus norādījusi kompetentā iestāde un kuri dod iespēju noteikt katra lauksaimniecības zemes gabala atrašanās vietu un šo gabalu izmērīt. Par katru atsauces zemes gabalu dalībvalstis:
|
a) |
nosaka maksimālo atbalsttiesīgo platību Regulas (ES) Nr. 1307/2013 I pielikumā uzskaitīto atbalsta shēmu īstenošanas vajadzībām; |
|
b) |
nosaka maksimālo atbalsttiesīgo platību Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28.–31. pantā uzskaitīto platībatkarīgo pasākumu īstenošanas vajadzībām; |
|
c) |
nosaka to ekoloģiski nozīmīgo platību atrašanās vietu un lielumu, kuras uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 1. punktā un par kurām dalībvalsts ir pieņēmusi lēmumu, ka tās uzskatāmas par ekoloģiski nozīmīgām platībām. Šim nolūkam dalībvalstis vajadzības gadījumā piemēro pārrēķina un/vai svēruma koeficientus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1307/2013 X pielikumā; |
|
d) |
nosaka, vai ir piemērojami noteikumi, kas attiecas uz kalnu apgabaliem, uz apgabaliem, kuros ir ievērojami dabas radīti ierobežojumi, un uz citiem apgabaliem, kurus ietekmē specifiski ierobežojumi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. pantā, uz Natura 2000 teritorijām, uz apgabaliem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (14), uz lauksaimniecības zemi, ko dalībvalsts atļāvusi izmantot kokvilnas audzēšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 57. pantu, uz platībām, kuras tiek dabiski uzturētas noganīšanai vai kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktā, uz platībām, ko dalībvalstis izraudzījušās reģionālai un/vai kolektīvai ekoloģiski nozīmīgu platību izveidošanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 5. un 6. punktu, uz platībām, kuras paziņotas Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 20. pantu, uz platībām, ko aizņem ekoloģiski jutīgi ilggadīgie zālāji platībās, uz kurām attiecas Padomes Direktīva 92/43/EEK (15) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (16), un uz citiem jutīgiem apgabaliem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1307/2013 45. panta 1. punktā, un/vai uz apgabaliem, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar minētās regulas 48. pantu. |
3. Dalībvalstis nodrošina to, ka maksimālā atbalsttiesīgā platība katrā atsauces zemes gabalā, kā minēts 2. punkta a) apakšpunktā, ir noteikta pareizi ar pielaidi ne vairāk kā 2 %, ņemot vērā atsauces zemes gabala kontūras un stāvokli.
4. Attiecībā uz pasākumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 30. un 34. pantā, dalībvalstis var izveidot piemērotas alternatīvas sistēmas, lai nodrošinātu tās zemes unikālu identifikāciju, uz kuru attiecas atbalsts, ja attiecīgo zemi klāj mežs.
5. ĢIS darbojas, balstoties uz valsts koordinātu atskaites sistēmu, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/2/EK (17) un nodrošina lauksaimniecības zemes gabalu standartizētu mērīšanu un unikālu identifikāciju visā attiecīgajā dalībvalstī. Ja izmanto citas koordinātu sistēmas, tās ir savstarpēji izslēdzošas, un katra no tām nodrošina saskaņu starp informācijas elementiem, kas attiecas uz vienu un to pašu atrašanās vietu.
6. pants
Lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēmas kvalitātes novērtēšana
1. Dalībvalstis katru gadu novērtē lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēmas kvalitāti Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 1. nodaļā minētās pamata maksājuma shēmas un vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas vajadzībām. Minētais novērtējums ietver divas atbilstības klases.
Pirmā atbilstības klase ietver turpmāk minētos elementus, pēc kuriem novērtē lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēmas kvalitāti:
|
a) |
maksimālās atbalsttiesīgās platības lieluma pareiza noteikšana; |
|
b) |
to atsauces zemes gabalu procentuālā daļa un izvietojums, kuru maksimālajā atbalsttiesīgajā platībā ir iekļautas platības, kas nav atbalsttiesīgas, vai nav ņemta vērā lauksaimniecības zeme; |
|
c) |
tādu atsauces zemes gabalu sastopamība, kuriem ir būtiski trūkumi. |
Otrā atbilstības klase ietver turpmāk minētos kvalitātes elementus, pēc kuriem nosaka lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēmas iespējamos trūkumus:
|
a) |
to atsauces zemes gabalu klasifikācija, kuru maksimālajā atbalsttiesīgajā platībā ir iekļautas platības, kas nav atbalsttiesīgas, nav ņemta vērā lauksaimniecības zeme vai atklājas būtiski trūkumi; |
|
b) |
attiecība starp deklarēto platību un maksimālo atbalsttiesīgo platību atsauces zemes gabalos; |
|
c) |
to atsauces zemes gabalu procentuālā daļa, kuros gadu gaitā ir notikušas izmaiņas. |
Ja kvalitātes novērtējuma rezultāti atklāj sistēmas trūkumus, dalībvalsts veic atbilstošas koriģējošas darbības.
2. Novērtējumu, kas minēts 1. punktā, dalībvalstis veic, pamatojoties uz atsauces zemes gabalu paraugu, kuru atlasa un nodrošina Komisija. Tās izmanto datus, kas ļauj novērtēt pašreizējo situāciju uz vietas.
3. Novērtējuma ziņojumu un, attiecīgā gadījumā, veicamās koriģējošās darbības un to īstenošanas grafiku nosūta Komisijai līdz tā gada 31. janvārim, kas seko attiecīgajam kalendārajam gadam.
7. pants
Maksājumtiesību identifikācija un reģistrācija
1. Maksājumtiesību identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 71. pantā, ir elektronisks reģistrs dalībvalsts līmenī un jo īpaši attiecībā uz minētā panta 1. punktā paredzētajām kontrolpārbaudēm nodrošina maksājumtiesību faktisku izsekojamību attiecībā uz šādiem elementiem:
|
a) |
turētājs; |
|
b) |
gada vērtības; |
|
c) |
noteikšanas datums; |
|
d) |
pēdējās aktivizēšanas datums; |
|
e) |
izcelsme, jo īpaši attiecībā uz to piešķiršanu, sākotnējo, valsts vai reģionālo rezervi, kā arī iegādi, nomu un mantošanu; |
|
f) |
ja piemēro Regulas (ES) Nr. 1307/2013 21. panta 3. punktu – tiesības, kas ir saglabātas saskaņā ar minēto noteikumu; |
|
g) |
attiecīgā gadījumā – reģionāli ierobežojumi. |
2. Dalībvalstis, kurās ir vairākas maksājumu aģentūras, var nolemt izmantot elektronisko reģistru maksājumu aģentūras līmenī. Tādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts nodrošina dažādo reģistru savstarpēju saderību.
8. pants
Saņēmēju identifikācija
Neskarot Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 3. punktu, vienotā sistēma katra saņēmēja identitātes reģistrēšanai, kas paredzēta minētās regulas 73. pantā, nodrošina visu viena un tā paša saņēmēja iesniegto tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu un maksājuma pieprasījumu vai citu deklarāciju unikālu identifikāciju.
II NODAĻA
LAUKSAIMNIECĪBAS ZEMES GABALI AR AINAVAS IEZĪMĒM UN KOKIEM
9. pants
Platību noteikšana gadījumos, kad lauksaimniecības zemes gabalā ir ainavas iezīmes un koki
1. Ja noteiktas ainavas iezīmes, jo īpaši dzīvžogi, grāvji un mūri, tradicionāli ir daļa no labas lauksaimniecības kultūru audzēšanas vai lauksaimniecības platību izmantošanas prakses noteiktos reģionos, dalībvalstis var nolemt, ka atbilstošā platība, ja tās kopējais platums nepārsniedz dalībvalsts noteiktu platumu, ir uzskatāma par daļu no atbalsttiesīgās platības lauksaimniecības zemes gabalā Regulas (ES) Nr. 1306/2013 67. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Minētais platums atbilst tradicionālajam platumam attiecīgajā reģionā un nepārsniedz divus metrus.
Tomēr, ja dalībvalstis pirms 2009. gada 9. decembra saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 796/2004 (18) 30. panta 2. punkta trešo daļu ir paziņojušas Komisijai platumu, kas pārsniedz divus metrus, drīkst piemērot minēto paziņoto platumu.
Ja attiecīgā dalībvalsts ir nolēmusi piemērot proporcionalitātes sistēmu saskaņā ar 10. pantu, šā punkta pirmo un otro daļu nepiemēro ilggadīgajiem zālājiem ar izkliedētām ainavas iezīmēm un kokiem.
2. Ainavas iezīmes, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1306/2013 II pielikumā uzskaitītās prasības un standarti un kuras ir daļa no lauksaimniecības zemes gabala kopējās platības, uzskata par daļu no minētā lauksaimniecības zemes gabala atbalsttiesīgās platības.
3. Lauksaimniecības zemes gabalu ar izklaidus augošiem kokiem uzskata par atbalsttiesīgu platību, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
a) |
lauksaimnieciskās darbības ir iespējams veikt līdzīgā veidā kā tajā pašā apgabalā esošos zemes gabalos, kuros koku nav; un |
|
b) |
koku skaits uz vienu hektāru nepārsniedz maksimālo biezību. |
Pirmās daļas b) apakšpunktā minēto maksimālo biezību dalībvalstis nosaka un paziņo, ņemot vērā tradicionālo lauksaimniecības kultūru audzēšanas praksi, dabas apstākļus un vides apsvērumus. Tā nepārsniedz 100 koku uz hektāru. Tomēr minēto limitu nepiemēro attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. un 30. pantā.
Ja attiecīgā dalībvalsts ir nolēmusi piemērot proporcionalitātes sistēmu saskaņā ar 10. pantu, šo punktu nepiemēro izklaidus augošiem augļu kokiem, kas atkārtoti dod ražu, izklaidus augošiem kokiem, ko iespējams noganīt ilggadīgajos zālājos, un ilggadīgajiem zālājiem ar izkliedētām ainavas iezīmēm un kokiem.
10. pants
Proporcionalitātes sistēma, ko piemēro ilggadīgiem zālājiem, kuros ir ainavas iezīmes un koki
1. Attiecībā ilggadīgajiem zālājiem, kuros ir izkliedētas iezīmes, kas nav atbalsttiesīgas, piemēram, ainavas iezīmes un koki, dalībvalstis var nolemt piemērot proporcionalitātes sistēmu, lai noteiktu atbalsttiesīgo platību atsauces zemes gabalā.
Proporcionalitātes sistēma, kas minēta pirmajā daļā, paredz dažādas viendabīga zemes pārklājuma tipu kategorijas, kurām nosaka samazināšanas koeficientu, pamatojoties uz tās platības vidējo procentuālo daļu, kas nav atbalsttiesīga. Kategorijā, kura atbilst platības, kas nav atbalsttiesīga, vismazākajai procentuālajai daļai, ir ne vairāk kā 10 % platības, kas nav atbalsttiesīga, un minētajai kategorijai samazināšanas koeficientu nepiemēro.
2. Ainavas iezīmes, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1306/2013 II pielikumā uzskaitītās prasības un standarti un kuras ir daļa no lauksaimniecības zemes gabala kopējās platības, uzskata par daļu no atbalsttiesīgās platības.
3. Šo pantu nepiemēro ilggadīgo zālāju platībām, kurās ir augļu koki, kas atkārtoti dod ražu.
III NODAĻA
TIEŠO MAKSĀJUMU ATBALSTA PIETEIKUMI UN MAKSĀJUMA PIEPRASĪJUMI
11. pants
Vienotais pieteikums
Vienotais pieteikums aptver vismaz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 1. punktā minēto tiešo maksājumu pieteikumu attiecībā uz pamata maksājuma shēmu vai vienotā platībmaksājuma shēmu un citām platībatkarīgā atbalsta shēmām.
12. pants
Atkāpe no iesniegšanas termiņa
Atkāpjoties no Padomes Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (19) 5. panta 1. punkta, ja tiešo maksājumu atbalsta pieteikuma, lauku attīstības atbalsta pieteikuma, maksājuma pieprasījuma vai citas deklarācijas, vai jebkādu pamatojošo dokumentu vai līgumu iesniegšanas termiņš vai termiņš, kādā jāizdara grozījumi vienotajā pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā, beidzas valsts svētku dienā, sestdienā vai svētdienā, uzskata, ka tas iekrīt pirmajā sekojošajā darbdienā.
Attiecībā uz pieteikumu iesniegšanu, ko saņēmēji veic maksājumtiesību piešķiršanai vai palielināšanai, pirmo daļu piemēro arī pēdējai dienai, kad iespējama novēlota iesniegšana, kā minēts 13. panta 1. punkta trešajā daļā, un pēdējai dienai, kad iespējama novēlota iesniegšana, kā minēts 14. panta otrajā daļā.
13. pants
Novēlota iesniegšana
1. Izņemot nepārvaramas varas gadījumus un ārkārtas apstākļus, kas minēti 4. pantā, ja tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu atbilstīgi šai regulai iesniedz pēc šādas iesniegšanas galīgā termiņa, kuru Komisija noteikusi, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 78. panta b) punktu, tad summas, kuras saņēmējs būtu tiesīgs saņemt, ja pieteikums vai pieprasījums būtu iesniegts paredzētajā termiņā, samazina par 1 % par katru nokavēto darbdienu.
Neskarot konkrētus pasākumus, kas dalībvalstīm jāveic saistībā ar vajadzību laikus iesniegt pamatojošos dokumentus, lai būtu iespējams plānot un veikt faktiskas kontroles, pirmo daļu piemēro arī lauku attīstības atbalsta pieteikumiem, dokumentiem, līgumiem vai citām deklarācijām, kas jāiesniedz kompetentajai iestādei, ja šādi lauku attīstības atbalsta pieteikumi, dokumenti, līgumi vai deklarācijas ir priekšnoteikums tiesībām pretendēt uz attiecīgo atbalstu. Tādā gadījumā samazinājumu piemēro summai, kas maksājama kā attiecīgais atbalsts.
Ja šāds kavējums ilgst vairāk nekā 25 kalendāra dienas, pieteikumu vai pieprasījumu uzskata par nepieņemamu un atbalstu saņēmējam nepiešķir.
2. Izņemot nepārvaramas varas gadījumus un ārkārtas apstākļus, kas minēti 4. pantā, ja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (20) 46. un 47. pantā minēto shēmu atbalsta saņēmējs, uz kuru attiecas arī savstarpējās atbilstības pienākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantu, neiesniedz vienotā pieteikuma veidlapu līdz galīgajam termiņam, kas minēts šā panta 1. punkta pirmajā daļā, tad piemēro samazinājumu 1 % apmērā par katru nokavēto darbdienu. Maksimālais samazinājums nepārsniedz 25 %. Samazinājuma procentuālo likmi piemēro to maksājumu kopsummai, kas saistīti ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 47. pantā paredzētajiem pasākumiem, un pārstrukturēšanas un pārveidošanas gadījumā to dala ar 3.
3. Izņemot nepārvaramas varas gadījumus un ārkārtas apstākļus, kas minēti 4. pantā, ja vienotā pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma grozījums tiek iesniegts pēc šādas iesniegšanas galīgā termiņa, kuru Komisija noteikusi, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 78. panta b) punktu, tad summas, kas saistītas ar attiecīgo lauksaimniecības zemes gabalu faktisko izmantojumu, tiek samazinātas par 1 % par katru nokavēto darbdienu.
Vienotā pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma grozījumi ir pieļaujami tikai līdz pēdējai dienai, kad iespējama vienotā pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma novēlota iesniegšana, kā norādīts 1. punkta trešajā daļā. Tomēr tad, ja minētais datums ir agrāks par vienotā pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma grozījuma iesniegšanas galīgo termiņu, kas minēts šā punkta pirmajā daļā, vai sakrīt ar to, vienotā pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma grozījumus pēc minētā datuma uzskata par nepieņemamiem.
14. pants
Ar maksājumtiesībām saistīta pieteikuma novēlota iesniegšana
Izņemot nepārvaramas varas gadījumus un ārkārtas apstākļus, kas minēti 4. pantā, ja pieteikums maksājumtiesību piešķiršanai vai, attiecīgā gadījumā, vērtības palielināšanai tiek iesniegts pēc galīgā termiņa, kuru Komisija šim nolūkam noteikusi, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 78. panta b) punktu, tad summas, kas būtu jāmaksā attiecībā uz saņēmējam piešķiramajām maksājumtiesībām vai, attiecīgā gadījumā, maksājumtiesību vērtības palielinājumu, minētajā gadā tiek samazinātas par 3 % par katru nokavēto darbdienu.
Ja šāds kavējums ir ilgāks par 25 kalendāra dienām, pieteikumu uzskata par nepieņemamu, un maksājumtiesības vai, attiecīgā gadījumā, maksājumtiesību vērtības palielinājumu saņēmējam nepiešķir.
IV NODAĻA
ATBALSTA UN ADMINISTRATĪVO SODU APRĒĶINĀŠANA ATTIECĪBĀ UZ TIEŠO MAKSĀJUMU SHĒMĀM UN LAUKU ATTĪSTĪBAS PASĀKUMIEM INTEGRĒTĀS SISTĒMAS SATVARĀ
1. IEDAĻA
Vispārīgi noteikumi
15. pants
Izņēmumi no administratīvo sodu piemērošanas
1. Šajā nodaļā paredzētos administratīvos sodus nepiemēro attiecībā uz tām tiešo maksājumu atbalsta pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma daļām, par kurām saņēmējs rakstiski informē kompetento iestādi, ka tiešo maksājumu atbalsta pieteikums vai maksājuma pieprasījums ir nepareizs vai ir kļuvis nepareizs pēc iesniegšanas, ar nosacījumu, ka saņēmējs nav bijis informēts par kompetentās iestādes nodomu veikt pārbaudi uz vietas un ka iestāde vēl nav informējusi saņēmēju par neatbilstībām tiešo maksājumu atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā.
2. Tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu pielāgo faktiskajai situācijai saskaņā ar saņēmēja sniegto informāciju, kas minēta 1. punktā.
16. pants
Visu platību nedeklarēšana
1. Ja par kādu konkrētu gadu saņēmējs nedeklarē visus lauksaimniecības zemes gabalus, kas saistīti ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 1. punktā minētajām platībām, un starpība starp vienotajā pieteikumā un/vai maksājuma pieprasījumā deklarēto kopplatību, no vienas puses, un deklarēto platību kopā ar nedeklarēto zemes gabalu kopplatību, no otras puses, pārsniedz 3 % no deklarētās platības, tad platībatkarīgo tiešo maksājumu kopsummu un/vai saskaņā ar platībatkarīgā atbalsta pasākumiem piešķiramā atbalsta kopsummu, kas izmaksājama minētajam saņēmējam par attiecīgo gadu, samazina ne vairāk kā par 3 % atkarībā no pārkāpuma smaguma.
Sodu, kas aprēķināts saskaņā ar pirmo daļu, samazina par jebkura tāda administratīvā soda summu, kas piemērots saskaņā ar 28. panta 2. punktu.
2. Ja uz saņēmēju attiecas savstarpējās atbilstības pienākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantu, 1. punktu piemēro arī maksājumiem, kas saistīti ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 47. pantā paredzētajām shēmām. Samazinājuma procentuālo likmi piemēro to maksājumu kopsummai, kas saistīti ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 47. pantā paredzētajiem pasākumiem, un attiecībā uz pārstrukturēšanu un pārveidošanu dala ar 3.
3. Šā panta 1. punktu nepiemēro maksājumiem saskaņā ar mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 V sadaļā.
2. IEDAĻA
Platībatkarīgā atbalsta shēmas, izņemot maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, vai platībatkarīgā atbalsta pasākumi
17. pants
Vispārīgie principi
1. Lai piemērotu šo iedaļu, attiecīgi nosaka šādas kultūraugu grupas:
|
a) |
kultūraugu grupas, kas aizņem platības, kuras deklarētas maksājumtiesību aktivizēšanai saskaņā ar pamata maksājuma shēmu vai vienotā platībmaksājuma saņemšanai; |
|
b) |
kultūraugu grupa katrā no platībām, kas deklarētas, lai īstenotu jebkuru citu platībatkarīgā atbalsta shēmu vai atbalsta pasākumu, kam piemērojama atšķirīga atbalsta likme; |
|
c) |
kultūraugu grupas, kas aizņem platības, kuras deklarētas pozīcijā “cits izmantojums”. |
2. Ja viena un tā pati platība ir pamats tiešo maksājumu atbalsta pieteikumam un/vai maksājuma pieprasījumam saskaņā ar vairākām platībatkarīgā atbalsta shēmām vai atbalsta pasākumiem, tad minēto platību ņem vērā par katru atbalsta shēmu vai atbalsta pasākumu atsevišķi.
18. pants
Aprēķinu bāze attiecībā uz platībatkarīgiem maksājumiem
1. Attiecībā uz tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem saskaņā ar pamata maksājuma shēmu, mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu, pārdalošo maksājumu, maksājumu apgabaliem ar dabas radītiem ierobežojumiem un, attiecīgā gadījumā, gados jauno lauksaimnieku atbalsta shēmu, tajās dalībvalstīs, kas piemēro pamata maksājuma shēmu, rīkojas šādi:
|
a) |
ja deklarēto maksājumtiesību skaits pārsniedz atbalsta saņēmēja rīcībā esošo maksājumtiesību skaitu, tad deklarēto maksājumtiesību skaitu samazina līdz saņēmēja rīcībā esošo maksājumtiesību skaitam; |
|
b) |
ja pastāv atšķirība starp deklarēto maksājumtiesību skaitu un deklarēto platību, deklarēto platību pielāgo mazākajam skaitlim. |
Šo punktu nepiemēro maksājumtiesību piešķiršanas pirmajā gadā.
2. Gadījumos, kad attiecībā uz maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem dalībvalsts izvēlas maksāšanas metodi, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 50. panta 6., 7. un 8. punktā, – ja platība, kas deklarēta saskaņā ar pamata maksājuma shēmu vai vienotā platībmaksājuma shēmu, pārsniedz ierobežojumu, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar minētās regulas 50. panta 9. punktu, tad deklarēto platību samazina līdz minētajam ierobežojumam.
3. Pārdalošā maksājuma gadījumā – ja platība, kas deklarēta saskaņā ar pamata maksājuma shēmu vai vienotā platībmaksājuma shēmu, pārsniedz ierobežojumu, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 41. panta 4. punktu, tad deklarēto platību samazina līdz minētajam ierobežojumam.
4. Gadījumos, kad attiecībā uz maksājumu par apgabaliem ar dabas radītiem ierobežojumiem dalībvalsts izvēlas maksāšanas metodi, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 48. panta 4. punktā, – ja platība, kas deklarēta saskaņā ar pamata maksājuma shēmu vai vienotā platībmaksājuma shēmu, pārsniedz maksimālo hektāru skaitu, ko noteikusi dalībvalsts, tad deklarēto platību samazina līdz minētajam skaitam.
5. Attiecībā uz tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem un/vai maksājuma pieprasījumiem platībatkarīgā atbalsta shēmu vai atbalsta pasākumu satvarā – ja konstatē, ka noteiktā kultūraugu grupas platība ir lielāka par tiešo maksājumu atbalsta pieteikumā deklarēto platību, tad atbalsta aprēķināšanai izmanto deklarēto platību.
6. Neskarot administratīvos sodus saskaņā ar 19. pantu, attiecībā uz tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem un/vai maksājuma pieprasījumiem saskaņā ar platībatkarīgā atbalsta shēmām vai atbalsta pasākumiem – ja deklarētā platība pārsniedz kādai 17. panta 1. punktā minētajai kultūraugu grupai noteikto platību, tad atbalstu aprēķina, pamatojoties uz šai kultūraugu grupai noteikto platību.
Tomēr, neskarot Regulas (ES) Nr. 1306/2013 60. pantu, ja starpība starp noteikto kopējo platību un kopējo platību, kas deklarēta maksājuma saņemšanai saskaņā ar tiešā atbalsta shēmām, kuras izveidotas ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III, IV un V sadaļu, vai kopējo platību, kas deklarēta maksājuma saņemšanai saskaņā ar platībatkarīgā atbalsta pasākumu, ir 0,1 ha vai mazāka, tad noteikto platību vienādo ar deklarēto platību. Šajā aprēķinā ņem vērā vienīgi platību pārdeklarēšanu 17. panta 1. punktā minētas kultūraugu grupas līmenī.
Otro daļu nepiemēro gadījumos, kad minētā starpība ir lielāka par 20 % no kopējās maksājumu saņemšanai deklarētās platības.
7. Lai aprēķinātu atbalstu saskaņā ar pamata maksājuma shēmu, ņem vērā to dažādo maksājumtiesību vidējās vērtības, kas saistītas ar attiecīgo deklarēto platību.
19. pants
Administratīvie sodi pārdeklarēšanas gadījumos
1. Ja attiecībā uz kādu kultūraugu grupu, kas minēta 17. panta 1. punktā, platība, kas deklarēta jebkādai platībatkarīgā atbalsta shēmai vai atbalsta pasākumiem, pārsniedz platību, kas noteikta saskaņā ar 18. pantu, tad atbalstu aprēķina, par pamatu ņemot noteikto platību, kas samazināta par konstatētās starpības divkāršotu apjomu, ja minētā starpība ir vairāk nekā 3 % vai divi hektāri, bet ne vairāk kā 20 % no noteiktās platības.
Ja starpība ir lielāka par 20 % no noteiktās platības, par attiecīgo kultūraugu grupu platībatkarīgo atbalstu nepiešķir.
2. Ja starpība ir lielāka par 50 %, par attiecīgo kultūraugu grupu platībatkarīgo atbalstu nepiešķir. Turklāt saņēmējam uzliek papildu sodu, kas ir vienāds ar atbalsta summu, kura atbilst starpībai starp deklarēto platību un platību, kas noteikta saskaņā ar 18. pantu.
3. Ja summu, ks aprēķināta saskaņā ar 1. un 2. punktu, trīs kalendāro gadu laikā pēc konstatējuma kalendārā gada nevar pilnībā kompensēt saskaņā ar noteikumiem, kurus Komisija noteikusi, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 57. panta 2. punktu, atlikuma summu anulē.
20. pants
Administratīvie sodi attiecībā uz kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu
Neskarot administratīvos sodus, kas piemērojami saskaņā ar šīs regulas 19. pantu, ja konstatē, ka saņēmējs neievēro pienākumus, kuri noteikti Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 (21) 61. panta 1. un 2. punktā, saņēmējs zaudē tiesības uz Regulas (ES) Nr. 1307/2013 60. panta 2. punktā paredzēto atbalsta palielinājumu. Turklāt atbalstu, ko piešķir par atbalsttiesīgu kokvilnas platības hektāru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 57. pantu, minētajam saņēmējam samazina par tā palielinājuma summu, kas citādi būtu piešķirts saskaņā ar minētās regulas 60. panta 2. punktu.
21. pants
Administratīvie sodi, izņemot sodus par platību pārdeklarēšanu, attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas V nodaļā paredzētajiem maksājumiem gados jauniem lauksaimniekiem
1. Neskarot administratīvos sodus, kas piemērojami saskaņā ar 19. pantu, ja konstatē, ka saņēmējs nepilda pienākumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1307/2013 50. panta 2. punktā un Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 49. pantā, tad atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem nemaksā vai pilnībā atsauc. Turklāt, ja konstatē, ka saņēmējs ir sniedzis nepatiesus pierādījumus ar mērķi pierādīt pienākumu izpildi, tad piemēro sodu 20 % apmērā no summas, ko saņēmējs ir vai citādi būtu saņēmis kā maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 50. panta 1. punktu.
2. Ja 1. punktā minēto nepamatoto maksājumu un administratīvo sodu summu trīs kalendāro gadu laikā pēc konstatējuma kalendārā gada nevar pilnībā kompensēt saskaņā ar noteikumiem, kurus Komisija noteikusi, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 57. panta 2. punktu, atlikuma summu anulē.
3. IEDAĻA
Maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi
22. pants
Vispārīgie principi
1. Lai piemērotu šo iedaļu, attiecīgi nosaka šādas kultūraugu grupas:
|
a) |
katra tādu platību grupa, kas deklarētas kā platības, kuras aizņem konkrēti Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. panta 4. punktā minēti kultūraugi; |
|
b) |
platības, kas deklarētas kā ilggadīgie zālāji un ir ekoloģiski jutīgas, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 45. panta 1. punktā; |
|
c) |
citas b) apakšpunktā neminētas platības, kas deklarētas kā ilggadīgie zālāji, un |
|
d) |
platības, kas deklarētas kā ekoloģiski nozīmīgas platības, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 1. punktā. |
2. Ja viena un tā pati platība deklarēta vairāk nekā vienai kultūraugu grupai, minēto platību ņem vērā atsevišķi attiecībā uz katru attiecīgo kultūraugu grupu.
23. pants
Aprēķina bāze maksājumam par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi attiecībā uz atbalsttiesīgajiem hektāriem, kas deklarēti saskaņā ar pamata maksājuma shēmu vai vienotā platībmaksājuma shēmu
1. Gadījumos, kad dalībvalsts piemēro pamata maksājuma shēmu, tā rīkojas šādi:
|
a) |
ja deklarēto maksājumtiesību skaits pārsniedz atbalsta saņēmēja rīcībā esošo maksājumtiesību skaitu, tad deklarēto maksājumtiesību skaitu samazina līdz saņēmēja rīcībā esošo maksājumtiesību skaitam; |
|
b) |
ja pastāv atšķirība starp deklarēto maksājumtiesību skaitu un deklarēto platību, deklarēto platību pielāgo mazākajam skaitlim. |
2. Neskarot administratīvos sodus, kas piemērojami saskaņā ar 28. pantu, ja platība, kas deklarēta vienotajā pieteikumā pamata maksājuma vai vienotā platībmaksājuma saņemšanai, pārsniedz noteikto platību, tad noteikto platību izmanto, lai aprēķinātu zaļo maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, turpmāk “zaļais maksājums”.
Tomēr tad, ja konstatē, ka pamata maksājuma shēmai vai vienotā platībmaksājuma shēmai noteiktā platība ir lielāka par tiešo maksājumu atbalsta pieteikumā deklarēto platību, tad zaļā maksājuma aprēķināšanai izmanto deklarēto platību.
24. pants
Zaļā maksājuma samazināšana gadījumos, kad nav izpildīts kultūraugu dažādošanas pienākums
1. Gadījumos, kad Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. pantā prasīts, lai galvenais kultūraugu veids neaizņemtu vairāk nekā 75 % no aramzemes kopplatības, bet platība, kas ir noteikta galvenajai kultūraugu grupai, aizņem vairāk nekā 75 %, tad platību, ko izmanto zaļā maksājuma aprēķināšanai saskaņā ar šīs regulas 23. pantu, samazina par 50 % noteiktās aramzemes kopplatības, reizinātiem ar starpības koeficientu.
Pirmajā daļā minētais starpības koeficients ir galvenās kultūraugu grupas platības daļa, kas pārsniedz 75 % aramzemes noteiktās kopplatības, attiecināta pret kopējo platību, kas prasīta pārējām kultūraugu grupām.
2. Gadījumos, kad Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. pantā prasīts, lai divi galvenie kultūraugu veidi neaizņemtu vairāk nekā 95 % no noteiktās aramzemes kopplatības, bet platība, kas ir noteikta divām galvenajām kultūraugu grupām, aizņem vairāk nekā 95 %, tad platību, ko izmanto zaļā maksājuma aprēķināšanai saskaņā ar šīs regulas 23. pantu, samazina par 50 % noteiktās aramzemes kopplatības, reizinātiem ar starpības koeficientu.
Pirmajā daļā minētais starpības koeficients ir divu galveno kultūraugu grupu platības daļa, kas pārsniedz minētos 95 % aramzemes noteiktās kopplatības, attiecināta pret kopējo platību, kas prasīta pārējām kultūraugu grupām.
3. Gadījumos, kad Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. pantā prasīts, lai galvenais kultūraugu veids neaizņemtu vairāk nekā 75 % no aramzemes noteiktās kopplatības un lai divi galvenie kultūraugu veidi neaizņemtu vairāk nekā 95 %, bet platība, kas ir noteikta galvenajai kultūraugu grupai, aizņem vairāk nekā 75 %, un platība, kas ir noteikta divām galvenajām kultūraugu grupām, aizņem vairāk nekā 95 %, tad platību, ko izmanto zaļā maksājuma aprēķināšanai saskaņā ar šīs regulas 23. pantu, samazina par 50 % noteiktās aramzemes kopplatības, reizinātiem ar starpības koeficientu.
Pirmajā daļā minētais starpības koeficients ir to starpības koeficientu summa, kas aprēķināti saskaņā ar 1. un 2. punktu. Tomēr šā starpības koeficienta vērtība nedrīkst būt lielāka par 1.
4. Ja konstatē, ka saņēmējs trīs gadus nav izpildījis kultūraugu dažādošanas pienākumu, kas aprakstīts šajā pantā, tad platība, par kādu nākamajos gados saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu ir jāsamazina platība, kuru izmanto zaļā maksājuma aprēķināšanai, ir noteiktā aramzemes kopplatība, kas reizināta ar piemērojamo starpības koeficientu.
25. pants
Zaļā maksājuma samazināšana gadījumos, kad nav ievērotas ilggadīgajiem zālājiem piemērojamās prasības
1. Ja konstatē, ka nav ievērotas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 45. panta 1. punkta trešās daļas prasības, tad platību, ko izmanto zaļā maksājuma aprēķināšanai saskaņā ar šīs regulas 23. pantu, samazina par platību, kas noteikta kā tāda, attiecībā uz kuru Regulas (ES) Nr. 1307/2013 45. panta 1. punkta trešās daļas prasības nav ievērotas.
2. Ja tiek konstatēts, ka nav ievēroti Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 44. pantā minētie pienākumi, tad platību, ko izmanto zaļā maksājuma aprēķināšanai saskaņā ar šīs regulas 23. pantu, samazina par platību, kas noteikta kā tāda, attiecībā uz kuru Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 44. pantā minētie pienākumi nav ievēroti.
3. Neatbilstības uzskata par “konstatētām”, ja tās ir atklātas jebkāda veida pārbaudēs, kas veiktas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 74. pantu, vai ja tās jebkādā citā veidā ir darītas zināmas kompetentajai kontroles iestādei vai maksājumu aģentūrai.
26. pants
Zaļā maksājuma samazināšana gadījumos, kad nav ievērotas ekoloģiski nozīmīgajām platībām piemērojamās prasības
1. Ekoloģiski nozīmīgo platību, kas prasīta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 1. punktu (turpmāk “prasītā ekoloģiski nozīmīgā platība”), aprēķina, pamatojoties uz noteikto aramzemes kopplatību, kura attiecīgā gadījumā atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 2. punktam ietver noteiktās platības, kas minētas tās pašas regulas 46. panta 2. punkta pirmās daļas c), d), g) un h) apakšpunktā.
2. Ja prasītā ekoloģiski nozīmīgā platība pārsniedz ekoloģiski nozīmīgo platību, kas noteikta, ņemot vērā ekoloģiski nozīmīgo platību svēruma koeficientu, kurš paredzēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 3. punktā, tad platību, ko izmanto zaļā maksājuma aprēķināšanai saskaņā ar šīs regulas 23. pantu, samazina par 50 % noteiktās aramzemes kopplatības, kura attiecīgā gadījumā atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 2. punktam ietver noteiktās platības, kas minētas tās pašas regulas 46. panta 2. punkta pirmās daļas c), d), g) un h) apakšpunktā, reizinātiem ar starpības koeficientu.
Pirmajā daļā minētais starpības koeficients ir prasītās ekoloģiski nozīmīgās platības un noteiktās ekoloģiski nozīmīgās platības starpība, attiecināta pret prasīto ekoloģiski nozīmīgo platību.
3. Ja konstatē, ka saņēmējs trīs gadus nav pildījis ekoloģiski nozīmīgās platības prasības, kas aprakstītas šajā pantā, tad platība, par kādu nākamajos gados saskaņā ar 2. punktu samazina platību, ko izmanto zaļā maksājuma aprēķināšanai, ir noteiktā aramzemes kopplatība, kura attiecīgā gadījumā atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 2. punktam ietver noteiktās platības, kas minētas tās pašas regulas 46. panta 2. punkta pirmās daļas c), d), g) un h) apakšpunktā, un ir reizināta ar starpības koeficientu.
27. pants
Zaļā maksājuma maksimālais samazinājums
1. To samazinājumu summa, kas aprēķināti saskaņā ar 24. un 26. pantu un izteikti hektāros, nepārsniedz noteikto hektāru kopējo skaitu, ko aizņem aramzeme, kura attiecīgā gadījumā atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 2. punktam ietver noteiktās platības, kas minētas tās pašas regulas 46. panta 2. punkta pirmās daļas c), d), g) un h) apakšpunktā.
2. Neskarot administratīvos sodus, kas piemērojami saskaņā ar 28. pantu, kopējais samazinājums, kas aprēķināts saskaņā ar 24.–26. pantu, nepārsniedz zaļo maksājumu, kas aprēķināts saskaņā ar 23. pantu.
28. pants
Administratīvie sodi saistībā ar zaļo maksājumu
1. Ja platība, kas izmantojama zaļā maksājuma aprēķināšanai saskaņā ar 23. pantu, atšķiras no platības, kas izmantojama zaļā maksājuma aprēķināšanai pēc 24.–27. panta piemērošanas, tad zaļo maksājumu aprēķina, pamatojoties uz šo pēdējo platību, kas samazināta par noteiktās starpības divkāršotu apjomu, ja šī starpība ir lielāka par 3 % vai diviem hektāriem, bet nav lielāka par 20 % no platības, kas izmantojama zaļā maksājuma aprēķināšanai pēc 24.–27. panta piemērošanas.
Ja starpība ir lielāka par 20 %, atbalstu nepiešķir.
Ja starpība ir lielāka par 50 %, atbalstu nepiešķir. Turklāt saņēmējam uzliek papildu sodu, kas ir vienāds ar atbalsta summu, kura atbilst starpībai starp platību, kas izmantojama zaļā maksājuma aprēķināšanai saskaņā ar 23. pantu, un platību, kas izmantojama zaļā maksājuma aprēķināšanai pēc 24.–27. panta piemērošanas.
2. Ja saņēmējs nedeklarē visu savu platību, ko aizņem aramzeme, un tā rezultātā viņš tiek atbrīvots no Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44., 45. vai 46. pantā paredzētajiem pienākumiem, un/vai ja viņš nedeklarē visus ilggadīgos zālājus, kas ir ekoloģiski jutīgi saskaņā ar minētās regulas 45. panta 1. punktu, un ja nedeklarētā platība ir lielāka par 0,1 ha, tad platību, kas izmantojama zaļā maksājuma aprēķināšanai pēc šīs regulas 24.–27. panta piemērošanas, samazina vēl par 10 %.
3. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 77. panta 6. punktu administratīvo sodu, kas aprēķināts saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, 2015. un 2016. pieprasījumu gadā nepiemēro. Administratīvo sodu, kas aprēķināts saskaņā ar 1. un 2. punktu, dala ar 5 un ierobežo līdz 20 % no tā zaļā maksājuma summas, kuru attiecīgais lauksaimnieks saskaņā ar 23. pantu būtu varējis saņemt 2017. pieprasījumu gadā, bet attiecībā uz 2018. pieprasījumu gadu un turpmākajiem gadiem to dala ar 4 un ierobežo līdz 25 % no tās pašas summas.
4. Ja saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu aprēķināto administratīvo sodu summu trīs kalendāro gadu laikā pēc konstatējuma kalendārā gada nevar pilnībā kompensēt saskaņā ar noteikumiem, kurus Komisija noteikusi, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 57. panta 2. punktu, atlikuma summu anulē.
29. pants
Līdzvērtīgai praksei piemērojamie noteikumi
Šo iedaļu mutatis mutandis piemēro līdzvērtīgai praksei, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. panta 3. punktā.
4. IEDAĻA
Brīvprātīgs saistītais atbalsts, kas pamatojas uz ganāmpulka atbalsta pieteikumiem dzīvnieku atbalsta shēmu satvarā, vai lauku attīstības atbalsts, kas pamatojas uz maksājuma pieprasījumiem ar dzīvniekiem saistītu atbalsta pasākumu satvarā
30. pants
Aprēķina bāze
1. Nekādā gadījumā nepiešķir atbalstu par dzīvnieku skaitu, kas ir lielāks, nekā norādīts tiešo maksājumu atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā.
2. Dzīvniekus, kas atrodas saimniecībā, uzskata par noteiktiem tikai tad, ja tie ir identificēti tiešo maksājumu atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā. Identificētus dzīvniekus var aizstāt, nezaudējot tiesības uz atbalsta maksājumu, ar nosacījumu, ka kompetentā iestāde vēl nav informējusi saņēmēju par neatbilstību pieteikumā vai pieprasījumā vai ka tā vēl nav paziņojusi saņēmējam par savu nodomu veikt pārbaudi uz vietas. Ja dalībvalsts neizmanto iespēju saskaņā ar noteikumiem, kurus Komisija noteikusi, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 78. panta b) punktu, uzturēt sistēmu bez pieprasījumiem, tā ar jebkādiem iespējamiem līdzekļiem nodrošina, ka nav šaubu par to, uz kuriem dzīvniekiem attiecas saņēmēju pieteikumi vai pieprasījumi.
3. Neskarot 31. pantu, ja tiešo maksājumu atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā deklarētais dzīvnieku skaits pārsniedz to dzīvnieku skaitu, kas noteikts administratīvās pārbaudēs vai pārbaudēs uz vietas, tad atbalstu aprēķina, pamatojoties uz noteiktajiem dzīvniekiem.
4. Ja ir konstatētas neatbilstības liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmai, tad piemēro šādus noteikumus:
|
a) |
liellopu, kas pazaudējis vienu no abām krotālijām, uzskata par noteiktu, ja tas ir skaidri un individuāli identificēts ar citiem liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas elementiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1760/2000 3. panta pirmās daļas b), c) un d) punktā; |
|
b) |
ja viens atsevišķs liellops, kas atrodas saimniecībā, ir pazaudējis abas krotālijas, dzīvnieku uzskata noteiktu, ja to joprojām iespējams identificēt pēc reģistra, dzīvnieka pases, datubāzes vai citiem līdzekļiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 1760/2000, un ja dzīvnieka turētājs var pierādīt, ka jau ir sācis rīkoties, lai labotu situāciju, pirms paziņots par pārbaudi uz vietas; |
|
c) |
ja konstatētās neatbilstības attiecas uz nepareiziem ierakstiem reģistrā vai dzīvnieku pasēs, tad attiecīgo dzīvnieku uzskata par nenoteiktu tikai tad, ja tādas kļūdas konstatētas vismaz divās pārbaudēs 24 mēnešu periodā. Visos pārējos gadījumos attiecīgos dzīvniekus uzskata par nenoteiktiem pēc pirmā konstatējuma. |
Ierakstus un paziņojumus liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmā var jebkurā laikā koriģēt, ja kompetentā iestāde ir atklājusi acīmredzamas kļūdas.
5. Ja viena aita vai kaza, kas atrodas saimniecībā, ir pazaudējusi vienu krotāliju, dzīvnieku uzskata par noteiktu, ja to joprojām iespējams identificēt pēc pirmajiem identifikācijas līdzekļiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 21/2004 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu un ja visas pārējās aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas prasības ir izpildītas.
31. pants
Administratīvie sodi attiecībā uz deklarētiem dzīvniekiem saskaņā ar dzīvnieku atbalsta shēmām vai ar dzīvniekiem saistīta atbalsta pasākumiem
1. Ja attiecībā uz tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu dzīvnieku atbalsta shēmas satvarā vai attiecībā uz maksājuma pieprasījumu ar dzīvniekiem saistīta atbalsta pasākuma satvarā ir konstatēta deklarēto dzīvnieku skaita un saskaņā ar 30. panta 3. punktu noteikto dzīvnieku skaita starpība, tad atbalsta kopsummu, uz kuru saņēmējam ir tiesības pretendēt saskaņā ar minēto atbalsta shēmu vai atbalsta pasākumu, par attiecīgo pieprasījumu gadu samazina par procentuālo daļu, kas jānosaka saskaņā ar šā panta 3. punktu, ja neatbilstības konstatētas attiecībā uz ne vairāk kā trim dzīvniekiem.
2. Ja ir konstatētas neatbilstības attiecībā uz vairāk nekā trim dzīvniekiem, tad atbalsta kopsummu, uz kuru saņēmējam ir tiesības pretendēt saskaņā ar 1. punktā minēto atbalsta shēmu vai atbalsta pasākumu, par attiecīgo pieprasījumu gadu samazina:
|
a) |
par procentuālo daļu, kas jānosaka saskaņā ar 3. punktu, ja tā nepārsniedz 10 %; |
|
b) |
par divkāršotu procentuālo daļu, kas jānosaka saskaņā ar 3. punktu, ja tā pārsniedz 10 %, bet nepārsniedz 20 %. |
Ja saskaņā ar 3. punktu noteiktā procentuālā daļa pārsniedz 20 %, atbalstu, uz kuru saņēmējam saskaņā ar 30. panta 3. punktu būtu bijušas tiesības pretendēt saskaņā ar atbalsta shēmu vai atbalsta pasākumu par attiecīgo pieprasījumu gadu, nepiešķir.
Ja saskaņā ar 3. punktu noteiktā procentuālā daļa pārsniedz 50 %, atbalstu, uz kuru saņēmējam saskaņā ar 30. panta 3. punktu būtu bijušas tiesības pretendēt saskaņā ar atbalsta shēmu vai atbalsta pasākumu par attiecīgo pieprasījumu gadu, nepiešķir. Turklāt saņēmējam uzliek papildu sodu, kura apjoms ir vienāds ar summu, kas atbilst starpībai starp deklarēto dzīvnieku skaitu un dzīvnieku skaitu, kas noteikts saskaņā ar 30. panta 3. punktu. Ja minēto summu trīs kalendāro gadu laikā pēc konstatējuma kalendārā gada nevar pilnībā kompensēt saskaņā ar noteikumiem, kurus Komisija noteikusi, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 57. panta 2. punktu, atlikuma summu anulē.
3. Lai noteiktu procentuālo daļu, kas minēta 1. un 2. punktā, to dzīvnieku skaitu, kuri deklarēti saskaņā ar dzīvnieku atbalsta shēmu vai ar dzīvniekiem saistīta atbalsta pasākumu un attiecībā uz kuriem konstatētas neatbilstības, dala ar to dzīvnieku skaitu, kas attiecīgajai dzīvnieku atbalsta shēmai vai atbalsta pasākumam noteikti attiecībā uz tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu par attiecīgo pieprasījumu gadu.
Ja dalībvalsts izmanto iespēju saskaņā ar noteikumiem, kurus Komisija noteikusi, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 78. panta b) punktu, uzturēt sistēmu bez pieprasījumiem, potenciāli atbalsttiesīgus dzīvniekus, attiecībā uz kuriem konstatēts, ka tie nav pareizi identificēti vai reģistrēti dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, uzskata par dzīvniekiem, attiecībā uz kuriem ir konstatētas neatbilstības.
32. pants
Izņēmumi attiecībā uz administratīvo sodu piemērošanu dabas apstākļu dēļ
Administratīvos sodus, kas paredzēti 31. pantā, nepiemēro gadījumos, kad saņēmējs nav spējīgs izpildīt atbilstības kritērijus, saistības vai citus pienākumus tādu dabas apstākļu dēļ, kuri ietekmē liellopu vai sīklopu ganāmpulku, ar nosacījumu, ka tas ir informējis kompetento iestādi rakstveidā desmit darbdienu laikā, kopš konstatēts, ka dzīvnieku skaits sarucis.
Neskarot faktiskos apstākļus, kas jāņem vērā atsevišķos gadījumos, kompetentās iestādes var dabas apstākļus, kuri ietekmē liellopu vai sīklopu ganāmpulku un izraisa:
|
a) |
dzīvnieka nobeigšanos slimības dēļ; vai |
|
b) |
dzīvnieka nobeigšanos pēc nelaimes gadījuma, atzīt par tādiem, par kuriem saņēmēju nevar uzskatīt par atbildīgu. |
33. pants
Papildu sodi un pasākumi
1. Lai nodrošinātu kontroles prasību ievērošanu, tostarp paziņošanas pienākumu izpildi, dalībvalstis var paredzēt valsts papildu sodus, kas piemērojami starpniekiem, kuri iesaistīti atbalsta saņemšanas procedūrā.
2. Ja attiecībā uz pierādījumiem, kurus dienesti, struktūras vai organizācijas, kas nav kompetentās iestādes, ir iesniegušas saskaņā ar noteikumiem, kurus Komisija noteikusi, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 78. panta c) punktu, konstatē, ka nepareizi pierādījumi ir sniegti tīšas vai nolaidīgas rīcības dēļ, attiecīgā dalībvalsts piemēro atbilstošus sodus saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ja tādas neatbilstības konstatē otrreiz, iesaistītajam dienestam, struktūrai vai organizācijai vismaz uz vienu gadu atņem tiesības sniegt pierādījumus, kas derīgi, lai saņemtu atbalstu.
34. pants
Elektroniskās liellopu datubāzes ierakstu grozījumi un korekcijas
Attiecībā uz deklarētiem liellopiem 15. pantu piemēro kļūdām un izlaidumiem ierakstos, kuri elektroniskajā liellopu datu bāzē izdarīti no brīža, kad iesniegts tiešo maksājumu atbalsta pieteikums vai maksājuma pieprasījums.
III SADAĻA
ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR LAUKU ATTĪSTĪBAS ATBALSTA PASĀKUMIEM
35. pants
Tādu atbilstības kritēriju neievērošana, kuri neattiecas uz platību vai dzīvnieku skaitu, un saistību vai citu pienākumu neizpilde
1. Ja nav ievēroti atbilstības kritēriji, pieprasīto atbalstu atsaka vai pilnībā atsauc.
2. Pieprasīto atbalstu atsaka vai pilnībā vai daļēji atsauc, ja nav izpildītas šādas saistības vai citi pienākumi:
|
a) |
saistības, kas noteiktas lauku attīstības programmā; vai |
|
b) |
vajadzības gadījumā citi darbības pienākumi, kuri noteikti Savienības vai valsts tiesību aktos vai lauku attīstības programmā, jo īpaši publiskā iepirkuma, valsts atbalsta un citi obligātie standarti un prasības. |
3. Lemjot par atbalsta atteikšanas vai atsaukšanas likmi pēc saistību neievērošanas vai citu pienākumu neizpildes, kas minēta 2. punktā, dalībvalsts ņem vērā ar 2. punktā minētajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem saistītās neatbilstības smagumu, apjomu, ilgumu un atkārtošanos.
Neatbilstības smagumu jo īpaši vērtē pēc neatbilstības seku nozīmīguma, ņemot vērā neizpildīto saistību vai pienākumu mērķus.
Neatbilstības apjomu jo īpaši vērtē pēc tā, kāda ir tās ietekme uz darbību kopumā.
Ilgumu jo īpaši vērtē pēc tā, cik ilga ir ietekme vai kādas ir iespējas šo ietekmi novērst ar pieņemamiem līdzekļiem.
Atkārtošanos vērtē pēc tā, vai iepriekšējo četru gadu laikā vai visā 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir konstatētas līdzīgas neatbilstības saistībā ar to pašu saņēmēju un to pašu pasākumu vai darbības veidu, vai – 2007.–2013. gada plānošanas periodā – saistībā ar līdzīgu pasākumu.
4. Daudzgadu saistību vai maksājumu gadījumā atsaukšanu, kas pamatojas uz 3. punktā minētajiem kritērijiem, piemēro arī summām, kas par to pašu darbību izmaksātas jau iepriekšējos gados.
5. Ja no vispārīgā novērtējuma, kas pamatojas uz 3. punktā minētajiem kritērijiem, izriet, ka pieļauta smaga neatbilstība, atbalstu atsaka vai atsauc pilnībā. Turklāt konstatējuma kalendārajā gadā un nākamajā kalendārajā gadā saņēmēju izslēdz no tā paša pasākuma vai darbības veida.
6. Ja konstatē, ka saņēmējs iesniedzis viltotus pierādījumus, lai saņemtu atbalstu, vai nolaidības dēļ nav iesniedzis vajadzīgo informāciju, atbalstu atsaka vai atsauc pilnībā. Turklāt konstatējuma kalendārajā gadā un nākamajā kalendārajā gadā saņēmēju izslēdz no tā paša pasākuma vai darbības veida.
7. Ja 1., 2., 4., 5. un 6. punktā minēto atsaukšanu un administratīvos sodus trīs kalendāro gadu laikā pēc konstatējuma kalendārā gada nevar pilnībā kompensēt saskaņā ar noteikumiem, kurus Komisija noteikusi, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 57. panta 2. punktu, atlikuma summu anulē.
36. pants
Atbalsta apturēšana
Maksājumu aģentūra var uz laiku apturēt atbalstu par konkrētiem izdevumiem, ja ir konstatēta neatbilstība, kuras rezultātā piemēro administratīvu sodu. Maksājumu aģentūra atceļ apturēšanu, tiklīdz saņēmējs ir iesniedzis kompetentajai iestādei pieņemamus pierādījumus par to, ka neatbilstība ir izlabota. Maksimālais apturēšanas ilgums nepārsniedz trīs mēnešus. Dalībvalstis var noteikt arī īsāku maksimālo periodu atkarībā no darbību veida un attiecīgās neatbilstības ietekmes.
Maksājumu aģentūra var uz laiku apturēt atbalstu tikai tad, ja neatbilstība neskar attiecīgās darbības vispārējā mērķa sasniegšanu un ja aģentūra uzskata, ka saņēmējs ir spējīgs labot situāciju noteiktajā maksimālajā periodā.
IV SADAĻA
KONTROLES SISTĒMA UN SODI SAISTĪBĀ AR SAVSTARPĒJO ATBILSTĪBU
I NODAĻA
PASTĀVĪGO GANĪBU UZTURĒŠANA
37. pants
Pastāvīgo ganību uzturēšanas pienākumi
1. Ja konstatē, ka Regulas (EK) Nr. 1122/2009 3. panta 3. punktā minētā attiecība 2014. gadā valsts vai reģionālā līmenī ir samazinājusies, attiecīgā dalībvalsts var paredzēt, ka saņēmējiem, kuri 2015. gadā iesniedz jebkādu atbalsta pieteikumu saskaņā ar tiešo maksājumu shēmām, ir pienākums pastāvīgajām ganībām paredzēto zemi nepārveidot bez iepriekšējas atļaujas.
Attiecīgā dalībvalsts paredz šādu pienākumu, ja ir konstatēts, ka minētā attiecība 2014. gadā ir samazinājusies par vairāk nekā 5 %.
Ja pirmajā un otrajā daļā minēto atļauju izdod ar nosacījumu, ka kāda zemes platība jānosaka par pastāvīgajām ganībām, tad, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1122/2009 2. panta otrās daļas 2. punktā sniegtās definīcijas, šādu zemi no pārveidošanas pirmās dienas uzskata par pastāvīgajām ganībām. Minēto platību piecus secīgus gadus pēc pārveidošanas dienas izmanto stiebrzāļu vai cita veida lopbarības zālaugu audzēšanai.
2. Šā panta 1. punktā saņēmējiem paredzēto pienākumu nepiemēro, ja pastāvīgajām ganībām izmantotu zemi saņēmēji noteikuši saskaņā ar Padomes Regulām (EEK) Nr. 2078/92 (22), (EK) Nr. 1257/1999 (23) un (EK) Nr. 1698/2005.
3. Ja konstatē, ka Regulas (EK) Nr. 1122/2009 3. panta 2. punktā minētais pienākums 2014. gadā nevar tikt izpildīts, attiecīgā dalībvalsts papildus pasākumiem, kas jāveic saskaņā ar šā panta 1. punktu, valsts vai reģionālā līmenī paredz pienākumu saņēmējiem, kuri 2015. gadā iesniedz atbalsta pieteikumu saskaņā ar kādu no tiešo maksājumu shēmām, atkārtoti pārveidot zemi par pastāvīgajām ganībām.
Pirmo daļu piemēro tikai saņēmējiem, kuru rīcībā ir zeme, kas no pastāvīgajām ganībām izmantotas zemes tikusi pārveidota par zemi citiem izmantojumiem.
Pirmo daļu piemēro zemes platībai, kura tādā veidā pārveidota laikā no 24 mēnešu laikposma pirmās dienas līdz pēdējai dienai, kas attiecīgajā dalībvalstī bija vēlākais vienoto pieteikumu iesniegšanas termiņš saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1122/2009 11. panta 2. punktu.
Tādā gadījumā lauksaimnieki zināmu procentuālo daļu minētās platības atkārtoti pārveido par pastāvīgajām ganībām vai šādu platības daļu nosaka par pastāvīgajām ganībām. Minēto procentuālo daļu aprēķina, pamatojoties uz lauksaimnieka pārveidotās platības un līdzsvara atjaunošanai vajadzīgās platības salīdzinājumu.
Tomēr, ja platība pēc tam, kad tā pārveidota par zemi citiem izmantojumiem, ir nodota citam lietotājam, pirmo daļu piemēro tikai tad, ja minētā nodošana notikusi pēc 2004. gada 6. maija.
Platības, kas ir atkārtoti pārveidotas vai noteiktas par pastāvīgajām ganībām, no atkārtotas pārveidošanas vai noteikšanas pirmās dienas, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1122/2009 2. panta otrās daļas 2. punkta, uzskata par pastāvīgajām ganībām. Minētās platības piecus secīgus gadus pēc pārveidošanas dienas izmanto stiebrzāļu vai cita veida lopbarības zālaugu audzēšanai.
4. Šā panta 1. un 3. punktu piemēro tikai 2015. gadā.
5. Dalībvalstis 2015. un 2016. gadā veic pārbaudes, lai pārliecinātos par 1. un 3. punkta ievērošanu.
II NODAĻA
ADMINISTRATĪVO SODU APRĒĶINĀŠANA UN PIEMĒROŠANA
38. pants
Vispārīgi noteikumi par neatbilstību
1. Neatbilstības “atkārtošanās” ir neatbilstība vienai un tai pašai prasībai vai standartam, kas trijos secīgos kalendāra gados konstatēta vairāk nekā vienu reizi, ja saņēmējs ir ticis informēts par iepriekšēju neatbilstību un ja viņam attiecīgā gadījumā ir bijusi iespēja veikt pasākumus, kas vajadzīgi minētās iepriekšējās neatbilstības novēršanai. Lai konstatētu neatbilstības atkārtošanos, ņem vērā neatbilstības, kuras konstatētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1122/2009, un jo īpaši uzskata, ka Regulas (ES) Nr. 1306/2013 II pielikumā norādītie LLVA 3 (labi lauksaimniecības un vides apstākļi) un Regulas (EK) Nr. 73/2009 (2013. gada 21. decembra redakcijā) II pielikumā norādītās LNPP 2 (likumā noteiktās pārvaldības prasības) ir līdzvērtīgas.
2. Neatbilstības “apjomu” nosaka, jo īpaši izvērtējot to, vai neatbilstībai ir tālejoša ietekme vai arī tā ietekmē tikai konkrēto lauku saimniecību.
3. Neatbilstības “smagums” ir jo īpaši atkarīgs no tā, cik nozīmīgas ir neatbilstības sekas, ņemot vērā attiecīgās prasības vai standarta mērķus.
4. Tas, vai neatbilstība ir “pastāvīga”, ir atkarīgs no šīs neatbilstības ietekmes ilguma vai no tā, kādas ir iespējas minēto ietekmi novērst ar pieņemamiem līdzekļiem.
5. Šīs nodaļas piemērošanas vajadzībām neatbilstības uzskata par “konstatētām”, ja tās ir atklātas jebkāda veida kontrolēs, kas veiktas saskaņā ar šo regulu, vai ja tās jebkādā citā veidā ir darītas zināmas kompetentajai kontroles iestādei vai, attiecīgā gadījumā, maksājumu aģentūrai.
39. pants
Administratīvo sodu aprēķināšana un piemērošana nolaidības gadījumā
1. Ja konstatētā neatbilstība ir saņēmēja nolaidības rezultāts, piemēro samazinājumu. Minētais samazinājums parasti ir 3 % no kopsummas, ko veido maksājumi un gada piemaksa, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantā.
Maksājumu aģentūra, pamatojoties uz neatbilstības nozīmīguma novērtējumu, kuru kompetentā kontroles iestāde sniegusi kontroles ziņojumā iekļautajā novērtējuma daļā, un ņemot vērā 38. panta 1.–4. punktā minētos kritērijus, tomēr var nolemt samazināt minēto procentuālo daļu līdz 1 % vai palielināt to līdz 5 % no kopsummas, kas minēta pirmajā daļā, vai – ja noteikumos par attiecīgo prasību vai standartu ir paredzēta izvēles iespēja neturpināt neatbilstības izskatīšanu, ja tā ir konstatēta gadījumos, par kuriem atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17. panta 5. punktu un 17. panta 6. punktu, – nepiemērot nekādu samazinājumu.
2. Ja dalībvalsts nolemj nepiemērot administratīvo sodu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 97. panta 3. punktu un saņēmējs nav izlabojis situāciju kompetentās iestādes noteiktajā termiņā, piemēro administratīvo sodu.
Kompetentās iestādes noteiktais termiņš nav vēlāks par nākamā gada beigām pēc gada, kurā neatbilstība konstatēta.
3. Gadījumos, kad dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1306/2013 99. panta 2. punkta otrajā daļā paredzēto iespēju un saņēmējs nav izlabojis situāciju kompetentās iestādes noteiktajā termiņā, šā panta 1. punktā paredzēto samazinājumu vismaz 1 % apmērā ar atpakaļejošu spēku piemēro attiecībā uz sākotnējā konstatējuma gadu, kad tika piemērota agrīnās brīdināšanas sistēma, ja ir konstatēts, ka neatbilstība nav novērsta maksimālajā periodā, kas ilgst trīs secīgus kalendāros gadus, sākot no minētā gada un ieskaitot to.
Kompetentās iestādes noteiktais termiņš nav vēlāks par nākamā gada beigām pēc gada, kurā neatbilstība konstatēta.
Nosakot neatbilstības atkārtošanos saskaņā ar 4. punktu, neatbilstība, kuru saņēmējs ir novērsis noteiktajā termiņā, nav uzskatāma par neatbilstību.
4. Neskarot tīšas neatbilstības gadījumus, vienas un tās pašas neatbilstības pirmajā atkārtošanās reizē piemērojamo samazinājumu nosaka trīskārt lielāku par samazinājumu, kas piemērojams saskaņā ar 1. punktu.
Ja neatbilstības atkārtojas arī turpmāk, piemērojamo samazinājumu ikreiz nosaka trīskārt lielāku par iepriekšējā neatbilstības atkārtošanās reizē piemēroto samazinājumu. Tomēr maksimālais samazinājums nepārsniedz 15 % no 1. punktā minētās kopsummas.
Ja ir sasniegti maksimālie 15 %, maksājumu aģentūra informē attiecīgo saņēmēju, ka gadījumā, ja to pašu neatbilstību konstatēs vēlreiz, uzskatīs, ka saņēmējs ir rīkojies tīši 40. panta nozīmē.
40. pants
Administratīvo sodu aprēķināšana un piemērošana tīšas neatbilstības gadījumā
Ja konstatēto neatbilstību saņēmējs pieļāvis tīši, samazinājums, kas jāpiemēro 39. panta 1. punktā minētajai kopsummai, parasti ir 20 % no minētās kopsummas.
Maksājumu aģentūra, pamatojoties uz neatbilstības nozīmīguma novērtējumu, kuru kompetentā kontroles iestāde sniegusi kontroles ziņojumā iekļautajā novērtējuma daļā, un ņemot vērā 38. panta 1.–4. punktā minētos kritērijus, tomēr var nolemt samazināt minēto procentuālo daļu līdz vismaz 15 % vai palielināt to līdz 100 % no minētās kopsummas.
41. pants
Administratīvo sodu kumulēšana
Ja neatbilstība 2. panta 1. punkta otrās daļas 2) apakšpunkta b) punkta nozīmē ir neatbilstība arī 2. panta 1. punkta otrās daļas 2) apakšpunkta a) punkta nozīmē, piemēro administratīvos sodus saskaņā ar noteikumiem, kurus Komisija noteikusi, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 77. panta 8. punkta a) apakšpunktu.
V SADAĻA
PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
42. pants
Pārejas noteikums attiecībā uz savstarpējo atbilstību
1. Attiecībā uz savstarpējās atbilstības pienākumiem, kas noteikti to pasākumu atbalsta saņēmējiem, kurus īsteno saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005, piemēro tos noteikumus par kontroles sistēmu un administratīvajiem sodiem, kas noteikti šajā regulā un īstenošanas aktos, kurus Komisija pieņēmusi, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1306/2013.
2. Savstarpējās atbilstības pienākumu nepildīšanai, par kuru nav piemēroti administratīvie sodi, jo uz to attiecas Regulas (EK) Nr. 73/2009 23. panta 2. punktā vai Regulas (EK) Nr. 1698/2005 51. panta 2. punktā minētais de minimis noteikums, piemēro Regulas (ES) Nr. 1306/2013 97. panta 3. punkta otro daļu, proti, kontroles iestādes pienākumu veikt vajadzīgos pasākumus, lai pārliecinātos, ka saņēmējs ir izlabojis konstatētās neatbilstības.
43. pants
Atcelšana
No 2015. gada 1. janvāra atceļ Regulas (EK) Nr. 1122/2009 un (ES) Nr. 65/2011.
Tomēr minētās regulas turpina piemērot:
|
a) |
tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem, kas iesniegti attiecībā uz piemaksu periodiem, kuri sākas pirms 2015. gada 1. janvāra; |
|
b) |
maksājuma pieprasījumiem, kas iesniegti attiecībā uz 2014. gadu, un |
|
c) |
kontroles sistēmai un administratīvajiem sodiem, kas saistīti ar savstarpējās atbilstības pienākumiem, kuri lauksaimniekiem noteikti Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (24) 85.t un 103.z pantā. |
44. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem vai maksājuma pieprasījumiem, kas attiecas uz pieprasījumu gadiem vai piemaksu periodiem, kuri sākas no 2015. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 11. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.
(2) Padomes 2005. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.).
(3) Komisijas 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1122/2009, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu (OV L 316, 2.12.2009., 65. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).
(6) Padomes 2005. gada 20. septembra Regula (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.).
(7) Padomes 2009. gada 19. janvāra Regula (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.).
(8) Komisijas 2011. gada 27. janvāra Regula (ES) Nr. 65/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem (OV L 25, 28.1.2011., 8. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.).
(11) Padomes 2003. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 13. marta Regula (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 23. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 13. marta Regula (ES) Nr. 229/2013, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1405/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 41. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
(15) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).
(18) Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko ievieš kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (OV L 141, 30.4.2004., 18. lpp.).
(19) Padomes 1971. gada 3. jūnija Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71, ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus (OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.).
(20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).
(21) Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 639/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un groza minētās regulas X pielikumu (skatīt šā Oficiālā Vēštneša 1. lpp.).
(22) Padomes 1992. gada 30. jūnija Regula (EEK) Nr. 2078/92 par lauksaimniecības ražošanas metodēm, kas atbilst vides aizsardzības un lauku apvidu saglabāšanas prasībām (OV L 215, 30.7.1992., 85. lpp.).
(23) Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.).
(24) Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).