—

1. SGS

Finanšu pārskatu sniegšana

—

8. SGS

Grāmatvedības politika, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas

—

12. SGS

Ienākuma nodokļi

—

20. SGS

Valsts dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību

—

24. SGS

Informācijas atklāšana par saistītām pusēm

—

34. SGS

Starpperioda finanšu pārskati

—

37. SGS

Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi

—

6. SFPIK

Saistības, kas rodas no līdzdalības konkrētā tirgū – elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi

1.

Valdība var uzlikt nodevu uzņēmumam. SFPS interpretācijas komiteja saņēma lūgumus sagatavot norādes par to, kā uzskaitīt nodevas finanšu pārskatos uzņēmumam, kas maksā nodevu. Jautājums ir saistīts ar to, kad atzīt nodevas maksāšanas saistības, ko uzskaita saskaņā ar 37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi.

2.

Šī interpretācija attiecas uz nodevas maksāšanas saistību uzskaiti, ja šīs saistības ir 37. SGS darbības jomā. Tā attiecas arī uz tādu nodevas maksāšanas saistību uzskaiti, kuru laiks un summa ir noteikta.

3.

Šī interpretācija neattiecas uz tādu izmaksu uzskaiti, kas rodas no nodevas maksāšanas saistību atzīšanas. Uzņēmumiem jāpiemēro citi standarti, lai izlemtu, vai nodevas maksāšanas saistību atzīšana rada aktīvu vai izdevumus.

4.

Šajā interpretācijā nodeva ir saimnieciskos labumus ietverošu resursu aizplūde, kuru valdības uzliek uzņēmumiem saskaņā ar tiesību aktiem (t. i., likumiem un/vai noteikumiem), izņemot:

“Valsts” ir valsts, valsts aģentūras un līdzīgas institūcijas neatkarīgi no tā, vai tās ir vietējas, nacionālas vai starptautiskas.

5.

Maksājums, ko uzņēmums veic par iegādāto aktīvu vai par pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar līgumu ar valdību, neatbilst nodevas definīcijai.

6.

Uzņēmumam nav pienākuma piemērot šo interpretāciju saistībām, kas rodas no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām.

7.

Lai precizētu nodevas maksāšanas saistību uzskaiti, šī interpretācija attiecas uz šādiem jautājumiem:

8.

Pienākumu radošs notikums, kas rada nodevas maksāšanas saistības, ir darbība, kas izraisa nodevas maksājumu, kā noteikts tiesību aktos. Piemēram, ja darbība, kas izraisa nodevas maksājumu, ir ieņēmumu radīšana pašreizējā periodā un šīs nodevas aprēķins ir balstīts uz ieņēmumiem, kas radušies iepriekšējā periodā, pienākumu radošs notikums šai nodevai ir ieņēmumu radīšana pašreizējā periodā. Ieņēmumu radīšana iepriekšējā periodā ir nepieciešama, bet nav pietiekama, lai radītu pašreizēju pienākumu.

9.

Uzņēmumam nav prakses radīta pienākuma maksāt nodevu, ko izraisīs darbība turpmākajā periodā, kad uzņēmums ir ekonomiski spiests turpināt darbību šajā turpmākajā periodā.

10.

Finanšu pārskatu sagatavošana saskaņā ar darbības turpināšanas pieņēmumu nenozīmē, ka uzņēmumam ir pašreizējs pienākums maksāt nodevu, kuru izraisīs darbība turpmākajā periodā.

11.

Saistības maksāt nodevu tiek atzītas pakāpeniski, ja pienākumu radošs notikums notiek kādā laika posmā (t. i., ja darbība, kas izraisa nodevas maksājumu, kā noteikts tiesību aktos, notiek kādā laika posmā). Piemēram, ja pienākumu radošs notikums ir ieņēmumu radīšana kādā laika posmā, atbilstošās saistības atzīst, kad uzņēmums rada šos ieņēmumus.

12.

Ja pienākums maksāt nodevu rodas, kad ir sasniegta minimālā robežvērtība, to saistību uzskaite, kuras rodas no šā pienākuma, ir saskaņā ar principiem, kas noteikti šīs interpretācijas 8.–14. punktā (jo īpaši 8. un 11. punktā). Piemēram, ja pienākumu radošs notikums ir minimālas darbības robežvērtības sasniegšana (piemēram, radīto ieņēmumu, apgrozījuma vai saražotās produkcijas minimālais apjoms), atbilstošās saistības atzīst, kad ir sasniegta minimālā darbības robežvērtība.

13.

Uzņēmums piemēro tādus pašus atzīšanas principus starpperioda finanšu pārskatā, kādus tas piemēro gada finanšu pārskatos. Tādēļ starpperioda finanšu pārskatā nodevas maksāšanas saistības:

14.

Uzņēmums atzīst aktīvu, ja tas ir iepriekš samaksājis nodevu, bet tam vēl nav pašreizēja pienākuma maksāt šo nodevu.