27.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 157/85


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 570/2014

(2014. gada 26. maijs),

ar ko beidz antidempinga izmeklēšanas daļējas atsākšanas procedūru attiecībā uz Indijas, Indonēzijas un Malaizijas izcelsmes konkrētu alifātisko spirtu un to maisījumu importu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

tā kā:

A.   SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(1)

Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1138/2011 (2) (“galīgā maksājuma regula”) noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Indijas, Indonēzijas un Malaizijas izcelsmes alifātisko spirtu un to maisījumu (“AS”) importam. Pirms galīgā maksājuma regulas tika pieņemta Komisijas Regula (ES) Nr. 446/2011 (3), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu par Indijas, Indonēzijas un Malaizijas izcelsmes AS importu (“pagaidu maksājuma regula”). Konstatējumi, kā rezultātā tika noteikti galīgie antidempinga maksājumi, turpmāk tiks saukti par “sākotnējās izmeklēšanas konstatējumiem”.

(2)

PT Ecogreen Oleochemicals, Indonēzijas AS ražotājs eksportētājs, Ecogreen Oleochemicals (Singapore) Pte. Ltd un Ecogreen Oleochemicals GmbH (turpmāk kopā “Ecogreen”) 2012. gada 21. janvārī cēla prasību (lieta T-28/12) Vispārējā tiesā atcelt galīgā maksājuma regulu, ciktāl tā attiecas uz Ecogreen noteikto antidempinga maksājumu. Ecogreen apstrīdēja tā eksporta cenas korekciju, kuru piemēroja atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam, lai salīdzinātu šo eksporta cenu ar uzņēmuma normālo vērtību.

(3)

Lietā T-249/06 (Interpipe Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube ZAT (Interpipe Niko Tube ZAT) un Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant VAT (Interpipe NTRP VAT) pret Eiropas Savienības Padomi) Vispārējā tiesa atcēla Regulas (EK) Nr. 954/2006 1. pantu attiecībā uz Interpipe NTRP VAT, cita starpā pamatojoties uz acīmredzamo kļūdu vērtējumā, kura tika pieļauta, piemērojot korekciju atbilstoši 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam, un citu iemeslu dēļ attiecībā uz Interpipe Niko Tube ZAT. Eiropas Savienības Tiesa 2012. gada 16. februārī noraidīja Padomes un Komisijas apelācijas sūdzību (apvienotās lietas C-191/09 P un C-200/09 P).

(4)

Tā kā Ecogreen faktiskie apstākļi attiecībā uz korekciju, kura piemērota atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam, ir līdzīgi Interpipe NTRP VAT faktiskajiem apstākļiem, tika uzskatīts, ka ir lietderīgi pārrēķināt Ecogreen dempinga starpību, nepiemērojot korekciju atbilstoši 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam.

(5)

Tādēļ 2012. gada 21. decembrī tika publicēta Padomes 2012. gada 11. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1241/2012, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1138/2011, ar kuru piemēro galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Indijas, Indonēzijas un Malaizijas izcelsmes alifātisko spirtu un to maisījumu importam (4), to piemērojot ar atpakaļejošu spēku no 2011. gada 12. novembra (“grozījumu regula”).

(6)

Tajā noteiktā Ecogreen dempinga starpība bija de minimis saskaņā ar pamatregulas 9. panta 3. punktu. Tādējādi izmeklēšana attiecībā uz Ecogreen tika izbeigta, nenosakot pasākumus. Vispārējā tiesa pēc tam 2013. gada 9. aprīlī nolēma, ka ir jāizbeidz tiesvedība lietā T-28/12.

(7)

Lai gan visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem Indijā, Indonēzijā un Malaizijā antidempinga maksājumus turpināja piemērot, sākotnējās izmeklēšanas konstatējumi un jo īpaši importa par dempinga cenām kaitējumu nodarošā ietekme būtu jāpārskata, ņemot vērā grozījumu regulā iekļautos pārskatītos konstatējumus par dempingu.

B.   SĀKOTNĒJĀS IZMEKLĒŠANAS KONSTATĒJUMU PĀRSKATĪŠANA

1.   Pārskatīšanas konteksts

(8)

2013. gada 28. februārī tika publicēts Paziņojums par antidempinga izmeklēšanas daļēju atsākšanu attiecībā uz Indijas, Indonēzijas un Malaizijas izcelsmes konkrētu alifātisko spirtu un to maisījumu importu (5) (“atsākšana”). Paziņojumā tika norādīts, ka atsākšanas tvērums ir ierobežots un attiecas tikai uz to, lai izmeklētu, kāda ietekme no jauna noteiktajām dempinga starpībām varētu būt uz sākotnējā izmeklēšanā noteiktajiem konstatējumiem par kaitējumu un cēloņsakarību (“atkārtota izmeklēšana”).

(9)

Komisija par izmeklēšanas daļēju atsākšanu oficiāli informēja zināmos attiecīgos ražotājus eksportētājus, importētājus un lietotājus, kā arī Savienības ražošanas nozari. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts minētajā paziņojumā.

(10)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka nav skaidrs, ar kādu juridisko pamatu Komisija ir atsākusi sākotnējo izmeklēšanu un kādu informāciju Komisija vāks, lai šajā atkārtotajā izmeklēšanā konstatētu faktus un izdarītu secinājumus.

(11)

Tāpat ieinteresētās personas apgalvoja, ka nav skaidrs, kāda veida izmeklēšana ir sākta un kāds būs tās iznākums saistībā ar galīgo pasākumu apjomu, uz kādu laikposmu tā attieksies un kādi sākotnējās izmeklēšanas aspekti tiks pārskatīti.

(12)

Jāatgādina, ka šī atsākšana ir nepieciešama sakarā ar to, ka tika pieņemta grozījumu regula, kura pati tika pieņemta sakarā ar Vispārējās tiesas konstatējumiem lietā T-249/06 Interpipe Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube ZAT (Interpipe Niko Tube ZAT) un Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant VAT (Interpipe NTRP VAT) pret Eiropas Savienības Padomi.

(13)

Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā tā sauktais izmeklēšanas periods (IP) bija laikposms no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. jūnijam. Kaitējuma novērtēšana aptvēra laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz IP beigām un tika dēvēta par “attiecīgo periodu”.

(14)

Pašreizējā atkārtotā izmeklēšana attiecas uz to pašu IP un attiecīgo periodu. Sākotnējā izmeklēšanā izdarītie konstatējumi par šiem laikposmiem attiecībā uz kaitējumu un cēloņsakarību tiek pārskatīti, ņemot vērā grozījumu regulā no jauna noteiktās dempinga starpības Indonēzijas eksportētājiem.

(15)

Konkrētāk, kā jau minēts atsākšanas paziņojumā, šīs atkārtotās izmeklēšanas mērķis ir noteikt, vai grozījumu regulā noteiktā de minimis dempinga starpība Indonēzijas ražotājam eksportētājam un dempinga starpību apjoma izmaiņas pārējiem Indonēzijas uzņēmumiem var ietekmēt sākotnējās izmeklēšanas konstatējumus, kuri attiecas uz kaitējumu un cēloņsakarību.

(16)

Atkārtotās izmeklēšanas rezultāti ir izklāstīti turpmāk. Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā konkrēti dati un informācija sniegta indeksētā veidā ar mērķi saglabāt sākotnēji sniegto datu konfidencialitāti.

2.   Attiecīgais ražojums un līdzīgais ražojums

(17)

Tiek atgādināts, ka attiecīgais ražojums ir tas pats ražojums, kas definēts sākotnējā izmeklēšanā, proti, tādi piesātinātie alifātiskie spirti ar oglekļa atomu virknes garumu C8, C10, C12, C14, C16 vai C18 (neietverot zarotas virknes izomērus), ietverot atsevišķus vienvērtīgos piesātinātos alifātiskos spirtus (ko dēvē arī par “tīrām frakcijām”) un maisījumus, kuros pārsvarā oglekļa atomu virknes garums ir kombinācijās C6–C8, C6–C10, C8–C10, C10–C12 (parasti iedala C8–C10 kategorijā), maisījumus, kuros pārsvarā oglekļa atomu virknes garums ir kombinācijās C12–C14, C12–C16, C12–C18, C14–C16 (parasti iedala C12–C14 kategorijā) un maisījumus, kuros pārsvarā oglekļa atomu virknes garums ir kombinācijā C16–C18, ar izcelsmi Indijā, Indonēzijā un Malaizijā, ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 2905 16 85, 2905 17 00, ex 2905 19 00 un ex 3823 70 00 (“alifātiskie spirti”).

(18)

Grozījumu regulas konstatējumi neskar sākotnējā izmeklēšanā izklāstītos konstatējumus, kuri attiecas uz attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu.

3.   Dempings

(19)

Kā norādīts grozījumu regulas 7. apsvērumā, lai ņemtu vērā Ecogreen pārrēķināto dempinga starpību, tika pārskatītas dempinga starpības visiem uzņēmumiem Indonēzijā (izņemot citu ražotāju eksportētāju ar individuālo dempinga starpību), kas balstījās uz starpību, kura noteikta Indonēzijas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ar lielāko dempinga starpību.

(20)

Grozījumu regula neskāra galīgā maksājuma regulas 23. apsvērumā noteiktās dempinga starpības Indijas ražotājiem eksportētājiem un 55. apsvērumā noteiktās dempinga starpības Malaizijas ražotājiem eksportētājiem.

(21)

Kā norādīts grozījumu regulas 6. apsvērumā, Ecogreen dempinga starpība tika noteikta mazāka par 2 %, un tādējādi tā ir zem de minimis robežvērtības, kas paredzēta pamatregulas 9. panta 3. punktā. Tādēļ atkārtotajā izmeklēšanā šā ražotāja eksportētāja veiktais imports Savienībā būtu jāuzskata par importu, kas nav imports par dempinga cenām.

(22)

Minētā Indonēzijas ražotāja eksportētāja veiktā importa, kas nav imports par dempinga cenām, apjoms, cena un tirgus daļa attiecīgajā periodā attīstījās, kā norādīts turpmākajā tabulā. Kā minēts iepriekš 16. apsvērumā, iesniegtie dati ir indeksēti.

Imports

2007

2008

2009

IP

Tonnas

 

 

 

 

Indekss: 2007. gads = 100

100

110

107

115

Gada Δ %

 

9,6

– 2,3

7,5

Tirgus daļa

 

 

 

 

Indekss: 2007. gads = 100

100

107

110

113

Gada Δ %

 

6,8

2,9

2,8

Vidējā cena (EUR par tonnu)

 

 

 

 

Indekss: 2007. gads = 100

100

110

91

91

Gada Δ %

 

9,9

– 17,0

0,2

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem

(23)

Aplūkojot tabulu pagaidu maksājuma regulas 70. apsvērumā, kas tika apstiprināts ar galīgā maksājuma regulas 64. apsvērumu, un iepriekš sniegto tabulu, izmeklēšanā atklājās, ka attiecīgajā periodā imports, kas nav imports par dempinga cenām, bija neliela daļa no kopējā importa no attiecīgajām valstīm un ka tas pieauga salīdzinoši mazāk nekā imports par dempinga cenām. Imports, kas nav imports par dempinga cenām, 2007. gadā patiešām bija apmēram 15–18 % no kopējā importa no attiecīgajām valstīm, bet IP laikā – tikai apmēram 10–13 %.

(24)

Atkārtotajā izmeklēšanā atklājās, ka vidējās cenas Ecogreen veiktajam importam, kas nav imports par dempinga cenām, attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %, taču saglabājās nemainīgas no 2009. gada līdz IP.

4.   Kaitējums

4.1.   Savienības produkcija un Savienības ražošanas nozare

(25)

Atkārtotā izmeklēšana neskar konstatējumus galīgā maksājuma regulas 57.–61. apsvērumā attiecībā uz Savienības produkciju un Savienības ražošanas nozari, un tie ar šo tiek apstiprināti.

4.2.   Patēriņš Savienībā

(26)

Netiek skarti konstatējumi pagaidu maksājuma regulas 64.–66. apsvērumā, kas tika apstiprināti ar galīgā maksājuma regulas 62. apsvērumu. Tiek apstiprināts, kā norādīts turpmākajā tabulā, ka alifātisko spirtu patēriņš Savienībā bija samērā nemainīgs un attiecīgajā periodā pieauga tikai nedaudz (par 2 %). Kā norādīts pagaidu maksājuma regulas 64. apsvērumā, informācija par patēriņu tika sniegta indeksētā veidā, lai saglabātu datu konfidencialitāti.

Patēriņš

2007

2008

2009

IP

Indekss: 2007. gads = 100

100

102

97

102

Gada Δ %

 

2,2

– 4,8

4,6

4.3.   Imports uz Savienību no attiecīgajām valstīm un cenu samazinājums

4.3.1.   Importa par dempinga cenām kumulatīvais novērtējums

(27)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā tika pētīts, vai joprojām būtu jāveic trīs attiecīgo valstu izcelsmes importa par dempinga cenām kumulatīvs novērtējums atbilstīgi pamatregulas 3. panta 4. punktam, ņemot vērā to, ka Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem tika noteiktas pārskatītas dempinga starpības, kā minēts iepriekš 19. un 21. apsvērumā.

(28)

Jāatgādina, ka pamatregulas 3. panta 4. punktā noteikts – ja antidempinga izmeklēšana notiek vienlaicīgi par kāda ražojuma importu no vairākām valstīm, šāda importa ietekmi vērtē kumulatīvi tikai tad, ja konstatē, ka a) dempinga starpība, kas noteikta katras valsts importam, pārsniedz minētās regulas 9. panta 3. punktā definēto de minimis apjomu, un katras valsts importa apjoms nav nenozīmīgs un b) importa ietekmes kumulatīvs novērtējums ir vēlams, ņemot vērā importēto ražojumu savstarpējo konkurenci un importēto ražojumu un līdzīgā Savienības ražojuma konkurenci.

(29)

Par attiecīgo periodu tika pārskatīti konstatējumi attiecībā uz importa par dempinga cenām apjomu un cenām katrai no attiecīgajām valstīm. Informācija par importa apjomu galīgā maksājuma regulas 63. apsvēruma b) daļas tabulā norādīto vidējo cenu noteikšanai attiecībā uz Malaiziju un Indiju paliek nemainīga. Dati par Indonēziju tika pārskatīti, lai ņemtu vērā to, ka viens ražotājs eksportētājs vairs netika uzskatīts par tādu, kas nodarbojas ar dempingu Savienības tirgū, kā minēts iepriekš 21. apsvērumā. No jauna noteiktā importa par dempinga cenām tendences parādītas nākamajā tabulā. Kā minēts iepriekš 16. apsvērumā, informācija par katras attiecīgās valsts izcelsmes importa apjomu ir sniegta indeksētā veidā.

Importa par dempinga cenām apjoms

2007

2008

2009

IP

Malaizija

 

 

 

 

Indekss: 2007. gads = 100

100

161

141

137

Gada Δ %

 

61,4

– 12,5

– 2,9

Indija

 

 

 

 

Indekss: 2007. gads = 100

100

118

104

143

Gada Δ %

 

18,2

– 11,8

37,5

Indonēzija

 

 

 

 

Indekss: 2008. gads = 100

 

100

142

168

Gada Δ %

 

 

42,1

17,9

(30)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka importa par dempinga cenām apjoms no katras attiecīgās valsts IP laikā nebija nenozīmīgs un ka attiecīgajā periodā un jo īpaši IP importa par dempinga cenām klātbūtne Savienības tirgū saglabājās ievērojama. Fakts, ka viens no Indonēzijas ražotājiem grozījumu regulā tika atzīts par tādu, kurš nenodarbojas ar dempingu, nemaina šo secinājumu.

(31)

Par attiecīgo periodu katrai attiecīgajai valstij tika pārskatīti arī konstatējumi par cenām, kuras tika prasītas par importu par dempinga cenām, un tie ir izklāstīti nākamajā tabulā. Cenas galīgā maksājuma regulas 63. apsvēruma b) daļas tabulā attiecībā uz Malaiziju un Indiju paliek nemainīgas. Dati par Indonēziju tika pārskatīti, lai ņemtu vērā to, ka viens ražotājs eksportētājs netika uzskatīts par tādu, kas nodarbojas ar dempingu Savienības tirgū, kā minēts 21. apsvērumā. Kā norādīts 16. apsvērumā, informācija par tā Indonēzijas eksportētāja cenām, kurš nodarbojās ar dempingu, tiek sniegta indeksētā veidā.

Imports saskaņā ar Eurostat datiem (koriģēts, lai aptvertu attiecīgo ražojumu un importu par dempinga cenām)

2007

2008

2009

IP

Vidējā cena EUR par tonnu no Malaizijas

911

944

799

857

Indekss: 2007. gads = 100

100

104

88

94

Gada Δ %

 

3,6

– 15,4

7,3

Vidējā cena EUR par tonnu no Indijas

997

1 141

897

915

Indekss: 2007. gads = 100

100

114

90

92

Gada Δ %

 

14,4

– 21,4

2,1

Vidējā cena EUR par tonnu no Indonēzijas

 

 

 

 

Indekss: 2008. gads = 100

 

100

70

72

Gada Δ %

 

 

– 30,0

2,6

Avots: Eurostat dati un atbildes uz anketas jautājumiem

(32)

Izmeklēšanā atklājās, ka izņemot 2007. gadu, kurā imports no Indonēzijas nenotika, Indonēzijas ražotāju eksportētāju noteiktās cenas saglabājās gandrīz tādas pašas kā sākotnējā izmeklēšanā. Tādējādi var apstiprināt galīgā maksājuma regulas 63. apsvēruma b) daļas konstatējumu, ka attiecīgo valstu cenas un cenu politika bija lielā mērā līdzīga, īpaši IP. Fakts, ka viens no Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem grozījumu regulā tika atzīts par tādu, kurš nenodarbojas ar dempingu, nemaina šo secinājumu.

(33)

Turklāt paliek spēkā arī konstatējumi pagaidu maksājuma regulas 127. apsvērumā, kuri apstiprināti galīgā maksājuma regulas 122. apsvērumā, proti, par to, ka attiecīgajām valstīm noteiktie kaitējuma novēršanas līmeņi ir ievērojami virs de minimis robežvērtības 2 % apmērā. Turklāt tika analizēti katras attiecīgās valsts tirdzniecības kanāli un cenu tendences un tika konstatēta to līdzība, kā norādīts iepriekšējā tabulā. Kā liecina izmeklēšana, pēc augstākā punkta 2008. gadā importa cenām no attiecīgajām valstīm bija lejupejoša tendence, un tās kopumā bija īpaši zemas salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares vidējām cenām.

(34)

Turpmākajā tabulā parādīts, ka katras attiecīgās valsts izcelsmes importa par dempinga cenām tirgus daļa attiecīgajā periodā kopumā palielinājās. Kā minēts 16. apsvērumā, informācija tiek sniegta indeksētā veidā.

Importa par dempinga cenām tirgus daļa

2007

2008

2009

IP

Malaizija

 

 

 

 

Indekss: 2007. gads = 100

100

157

145

135

Gada Δ %

 

57

– 8

– 7

Indija

 

 

 

 

Indekss: 2007. gads = 100

100

115

107

141

Gada Δ %

 

15

– 7

31

Indonēzija

 

 

 

 

Indekss: 2008. gads = 100

 

100

142

168

Gada Δ %

 

 

50

13

(35)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem faktiem un apsvērumiem, atkārtotā izmeklēšana liecināja, ka sākotnējās izmeklēšanas konstatējumi par kumulāciju paliek nemainīgi. Tādējādi tiek uzskatīts, ka pamatregulas 3. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi par kumulatīvo novērtējumu importam par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm joprojām tiek izpildīti. Tādējādi kaitējuma un cēloņsakarības atkārtotai izmeklēšanai attiecīgo valstu izcelsmes importa par dempinga cenām ietekmi var novērtēt kopā.

4.3.2.   Importa par dempinga cenām apjoms, cena un tirgus daļa

(36)

Lai noteiktu importa par dempinga cenām kumulatīvo līmeni Savienības tirgū attiecīgajā periodā, tiek ņemts vērā fakts, ka grozījumu regulā tika apstiprināts dempings visiem Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem, izņemot Ecogreen. Tādēļ tiek uzskatīts, ka to eksports notiek par dempinga cenām, un tiem joprojām tiek piemēroti antidempinga maksājumi.

(37)

Tāpat atkārtotajā izmeklēšanā tiek ņemts vērā, ka netiek mainītas sākotnējā izmeklēšanā visiem Malaizijas un Indijas ražotājiem eksportētājiem noteiktās dempinga starpības un ka to veikto importu uzskata par importu par dempinga cenām un tam piemēro antidempinga maksājumus.

(38)

Importa par dempinga cenām apjoms no attiecīgajām valstīm ir koriģēts, atskaitot viena Indonēzijas ražotāja eksportētāja importu, kas nav imports par dempinga cenām, kā norādīts iepriekš 29. apsvērumā.

(39)

Saskaņā ar iepriekš minēto dati, kas norādīti pagaidu maksājuma regulas 70. apsvērumā un apstiprināti galīgā maksājuma regulas 64. apsvērumā, kā arī konstatējumi pagaidu maksājuma regulas 71.–73. apsvērumā par importa par dempinga cenām novērtējumu attiecīgajā periodā, kuri apstiprināti galīgā maksājuma regulas 65. apsvērumā, tiek pārskatīti, kā izklāstīts turpmāk. Kā minēts 16. apsvērumā, informācija par kopējo importu un importa par dempinga cenām tirgus daļu tiek sniegta indeksētā veidā.

Imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm

2007

2008

2009

IP

Tonnas

 

 

 

 

Indekss: 2007. gads = 100

100

167

155

165

Gada Δ %

 

67,0

– 7,3

6,5

Tirgus daļa

 

 

 

 

Indekss: 2007. gads = 100

100

163

159

162

Gada Δ %

 

62,7

– 2,3

1,8

Importa par dempinga cenām vidējā cena (EUR par tonnu)

931

1 007

827

878

Indekss: 2007. gads = 100

100

108

89

94

Gada Δ %

 

8,2

– 17,9

6,1

Avots: Eurostat dati un atbildes uz anketas jautājumiem

(40)

Importa par dempinga cenām apjoms no attiecīgajām valstīm, kas tika konstatēts šajā atkārtotajā izmeklēšanā, attiecīgajā laikposmā palielinājās ievērojami – par 65 %. Lielākais kāpums bija no 2007. līdz 2008. gadam, kad imports pieauga par 67 %. 2009. gadā imports nedaudz samazinājās, bet IP atkal palielinājās gandrīz līdz 2008. gada līmenim.

(41)

Pārskatītās vidējās cenas importam par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā ievērojami svārstījās un kopumā samazinājās par 6 %. Tomēr jānorāda, ka laikā no 2008. gada līdz IP šis samazinājums sasniedza pat 14 %. Visā attiecīgajā periodā importa vidējās cenas no attiecīgajām valstīm pastāvīgi bija mazākas nekā pārējās pasaules un Savienības ražošanas nozares noteiktās cenas, šādi palielinot importa par dempinga cenām tirgus daļu.

(42)

Tirgus daļa importam par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās ievērojami – par 62 %. Būtiskākais palielinājums bija no 2007. līdz 2008. gadam. Imports nedaudz samazinājās ekonomikas krīzes laikā no 2008. līdz 2009. gadam, kad attiecīgo valstu tirgus daļa nedaudz samazinājās (par 4 %), tomēr pēc tam, attiecīgā perioda beigās, to tirgus daļa tika atgūta.

(43)

Tādēļ Ecogreen veiktā importa, kas nav imports par dempinga cenām, izslēgšana nekādā veidā nemaina sākotnējās izmeklēšanas konstatējumus par importa par dempinga cenām apjomu, cenām un tirgus daļu, un šie konstatējumi tiek apstiprināti.

4.3.3.   Cenu samazinājums

(44)

Tiek atgādināts, ka sākotnējā izmeklēšanā konstatētais cenu samazinājuma apjoms tika izskaidrots pagaidu maksājuma regulas 74. un 75. apsvērumā un apstiprināts galīgā maksājuma regulas 67. apsvērumā. Grozījumu regula neskāra individuālos aprēķinus katram attiecīgajam eksportētājam. Šie konstatējumi tādēļ tiek apstiprināti.

(45)

Vidējais cenu samazinājums, kurš konstatēts importam par dempinga cenām, to vērtējot kumulatīvi visām 3 valstīm kopā un izslēdzot importu, kas nav imports par dempinga cenām, ir 2 %. Šis šķietami nelielais cenu samazinājums ir jāskata kontekstā ar faktu, ka Savienības ražošanas nozare bija spiesta pazemināt savas cenas sakarā ar importa par zemajām cenām klātbūtni ES tirgū. Tomēr šīs cenas nesedza ražošanas izmaksas, sevišķi IP. Kumulatīvi vērtētais imports par dempinga cenām, izņemot Ecogreen, vidēji tika pārdots par cenu, kas bija par 22 % zemāka.

(46)

Pēc Komisijas konstatējumu izpaušanas kāds Indonēzijas izcelsmes AS importētājs apgalvoja, ka importa, kas nav imports par dempinga cenām, vidējā cena būs zemāka nekā Indonēzijas ražotāja eksportētāja, kuram piemēro pasākumus, veiktā importa vidējā cena. Tomēr šis apgalvojums neskar konstatējumu par cenu samazinājumu importam par dempinga cenām, to vērtējot kumulatīvi.

4.4.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

(47)

Grozījumu regula neskar konstatējumus par Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli pagaidu maksājuma regulas 76.–91. apsvērumā, kas apstiprināti galīgā maksājuma regulas 71.–84. apsvērumā, tādēļ tie tiek apstiprināti.

(48)

Tiek atgādināts – sākotnējā izmeklēšanā atklājās, ka lielākā daļa Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma rādītāju, piemēram, produkcija (– 17 %), jaudas izmantošana (– 15 %), pārdošanas apjoms (– 18 %), tirgus daļa (– 12 %) un nodarbinātība (– 13 %), attiecīgajā periodā pasliktinājās. Turklāt ievērojami skarti bija tie kaitējuma rādītāji, kas saistīti ar Savienības ražošanas nozares finanšu darbību, piemēram, naudas plūsma un rentabilitāte. Tas nozīmē, ka īpaši IP laikā tika negatīvi ietekmēta Savienības ražošanas nozares spēja piesaistīt kapitālu.

(49)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek apstiprināts secinājums, ka Savienības ražošanas nozarei ir radīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

5.   Cēloņsakarība

(50)

Pēc Savienības ražošanas nozarei nodarīta būtiska kaitējuma apstiprināšanas tika pārskatīts, vai pēc tam, kad grozījumu regulā ir pārskatīti konstatējumi par dempingu un importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, joprojām pastāv cēloņsakarība starp minēto kaitējumu.

5.1.   Importa par dempinga cenām radītā ietekme

(51)

Kā minēts iepriekš 26. apsvērumā, patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā bija salīdzinoši nemainīgs un palielinājās tikai par 2 %.

(52)

Tabula 39. apsvērumā, kurā nav iekļauts tā Indonēzijas ražotāja eksportētāja veiktais imports, par kuru grozījumu regulā tika konstatēts, ka tas neveic importu par dempinga cenām Savienības tirgū, liecina, ka importa par dempinga cenām pārskatītais apjoms no trim attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā joprojām ir liels un ir ievērojami palielinājies – par vairāk nekā 60 000 tonnām absolūtos skaitļos un par vairāk nekā 60 % salīdzinošā izteiksmē. Arī importa par dempinga cenām tirgus daļa ievērojami palielinājās, šajā periodā pieaugot par vairāk nekā 5 procentu punktiem.

(53)

Šīs tendences ir ļoti līdzīgas tām, kuras tika konstatētas sākotnējā izmeklēšanā, sevišķi galīgā maksājuma regulas 86.–94. apsvērumā. Tirgus daļa, kas sākotnējā izmeklēšanā bija 57 %, ir pieaugusi un šobrīd ar pārskatītajiem datiem attiecīgajam periodam ir vairāk nekā 60 %.

(54)

Atkārtotajā izmeklēšanā apstiprinājās, ka imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm radīja spiedienu uz Savienības ražošanas nozari no 2008. gada, kad šis imports pieauga par 67 %. Minētajā gadā šā importa cenas, kā norādīts 39. apsvērumā, bija daudz zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Tādēļ Savienības ražošanas nozare zaudēja ievērojamu pārdošanas apjomu (– 15,4 %) un tirgus daļu, kuru tā attiecīgajā periodā tā arī neatguva. Vienlaikus tirgus daļa importam par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm palielinājās par vairāk nekā 9 procentu punktiem.

(55)

Galīgā maksājuma regulas 72. apsvērumā tika norādīts – lai reaģētu uz šādu cenu spiedienu, Savienības ražošanas nozarei bija ievērojami jāsamazina savas pārdošanas cenas 2009. gadā (par 16,9 %) un tās vēl vairāk jāsamazina IP (par 5,3 %). Pat ja šāda cenu politika ļāva Savienības ražošanas nozarei ierobežot tirgus daļas zaudējumu, tā izraisīja ievērojamu zaudējumu uzkrāšanos attiecīgajā periodā, kā paskaidrots pagaidu maksājuma regulas 86. apsvērumā un apstiprināts galīgā maksājuma regulas 78. apsvērumā. Vienlaikus Savienības tirgū atradās liels daudzums importa par zemām dempinga cenām, sevišķi IP.

(56)

Lai gan 2009. gadā kopā ar ekonomikas lejupslīdi un ES tirgus samazināšanos imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm absolūtos skaitļos samazinājās par 7,3 %, jānorāda, ka tā vidējā cena samazinājās par 17,9 % un tas bija vairāk nekā Savienības ražošanas nozares cenas samazinājums par 16,9 %. IP Savienības ražošanas nozarei bija jāsamazina savas cenas, un tai radās finansiāli zaudējumi.

(57)

Šie apsvērumi norāda uz smagajām sekām, kādas importa par zemām dempinga cenām lielais daudzums Savienības tirgū atstāja uz Savienības ražošanas nozares cenu politiku tās galvenajā tirgū, un uz negatīvo ietekmi, kādu tas radīja Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim, sevišķi IP.

(58)

Iepriekš minētais importētājs apgalvoja, ka cēloņsakarības analīzē atlikušais imports par dempinga cenām no Indonēzijas būtu jānodala no Indijas un Malaizijas izcelsmes importa tādu faktoru dēļ kā šā Indonēzijas izcelsmes importa stabila tirgus daļa, augstāks cenu līmenis, cenu samazinājuma neesamība, mazāka cenas starpība, kā arī Indonēzijas un Savienības ražošanas nozares tirgus daļu paralēla attīstība. Tāpat šis importētājs apgalvoja, ka pēc šādas nodalīšanas nepastāv cēloņsakarība starp kaitējumu un Indonēzijas izcelsmes importu par dempinga cenām.

(59)

Apgalvojums tika noraidīts, jo importētāja dažkārt selektīvi norādītie faktori pamatregulas 3. panta 4. punktā netiek uzskatīti par būtiskiem, nosakot, vai jāpiemēro kumulācija, sevišķi attiecībā uz konkurences apstākļiem starp importētajiem ražojumiem un līdzīgajiem Savienības ražojumiem. Sākotnējā izmeklēšanā tika secināts, ka attiecīgais ražojums ir starpprodukts, kuru galvenokārt izmanto kā resursu alifātisko spirtu sulfātu, etoksilātu un ētersulfātu ražošanā, un ka importētais ražojums neatkarīgi no tā izcelsmes valsts tieši konkurē ar Savienībā ražoto ražojumu. Tādēļ nepārprotamā konkurence Savienības tirgū liek piemērot importa kumulatīvo novērtējumu pamatregulas 3. panta 4. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Importētāja argumenti neņem vērā šo konstatējumu, un tie varētu kļūt vērā ņemami tikai tad, ja kumulāciju nepiemērotu. Tā kā nav pamata grozīt sākotnējās izmeklēšanas konstatējumus par kumulāciju, tiek apstiprināta importa par dempinga cenām ietekmes analīze.

(60)

Turklāt jānorāda, ka atlikušais Indonēzijas izcelsmes imports notika par dempinga cenām, tā tirgus daļa attiecīgajā periodā ievērojami pieauga un tas tika pārdots zem Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas.

(61)

Visbeidzot, importētājs norādīja, ka Ecogreen pārdeva ražojumu ar lielāku cenas starpību iepretim Savienības ražošanas nozares cenai nekā atlikušais Indonēzijas ražotājs eksportētājs, tādēļ sakarā ar to, ka Ecogreen veiktā importa ietekme tika uzskatīta par neievērojamu, šāds pats secinājums a fortiori būtu jāpiemēro arī atlikušajam Indonēzijas izcelsmes importam.

(62)

Šis secinājums ir balstīts uz nepareiza pieņēmuma. Tiesas spriedums lika mainīt Ecogreen dempinga aprēķinu, kas kļuva de minimis. Vienīgi šā iemesla dēļ Ecogreen veiktā importa ietekme ir uzskatāma par neievērojamu. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(63)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos konstatējumus, tiek secināts, ka imports par dempinga cenām ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

5.2.   Citu faktoru ietekme

(64)

Tika pārskatīta arī citu faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozari cēloņsakarības kontekstā.

5.2.1.   Indonēzijas izcelsmes imports, kas nav imports par dempinga cenām

(65)

Kā minēts iepriekš 23. apsvērumā, imports, kas nav imports par dempinga cenām, pieauga salīdzinoši mazāk nekā imports par dempinga cenām un tas bija neliela daļa no attiecīgo valstu izcelsmes importa kopējā apjoma IP. Turklāt izmeklēšana apliecināja, ka šā importa tirgus daļa attiecīgajā periodā un jo īpaši IP bija pieticīga.

(66)

Importa par dempinga cenām apjoms laikā no 2009. gada līdz IP pieauga par 6,5 %, proti, tas pārsniedza tirgus atgūšanās līmeni, ko parāda Savienības patēriņa pieaugums par 4,6 %, tādējādi iegūstot lielāku tirgus daļu.

(67)

Tādēļ uzskatāms, ka ietekme, kāda Savienības tirgū IP laikā varēja būt importam, kas nav imports par dempinga cenām, nevar pārspēt ievērojamo negatīvo ietekmi, kāda bija importam par dempinga cenām, kā aprakstīts 51.–57. apsvērumā.

(68)

Ņemot vērā šos konstatējumus, tiek uzskatīts, ka Ecogreen veiktā importa, kas nav imports par dempinga cenām, klātbūtne Savienības tirgū IP laikā nav tāda, kas varētu izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu IP.

5.2.2.   Citi sākotnējā izmeklēšanā izskatītie faktori

(69)

Citi faktori, kas sākotnējā izmeklēšanā tika izskatīti saistībā ar Savienības ražošanas nozarei nodarītā būtiskā kaitējuma iespējamajiem iemesliem, bija šādi: imports Savienībā no pārējām pasaules valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta darbība, ekonomikas krīzes ietekme un tādu zarotas virknes izomēru pārdošana, kuri neietilpst ražojumu klāstā.

(70)

Tā kā šos faktorus neietekmē pārskatītās dempinga starpības, kas noteiktas Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem, tiek apstiprināti attiecībā uz šiem faktoriem izdarītie konstatējumi un secinājumi galīgā maksājuma regulas 95.–100. apsvērumā. Minēto faktoru ietekme neizjauc cēloņsakarību, kas noteikta starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

5.3.   Secinājums par cēloņsakarību

(71)

Pašreizējā atkārtotā izmeklēšana liecina, ka joprojām pastāv acīmredzama un tieša saikne starp importa par dempinga cenām apjoma pieaugumu un tā negatīvo ietekmi uz cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu IP.

(72)

Iepriekš izklāstītā analīze liecina, ka importa, kas nav imports par dempinga cenām, apjoms bija neliels, salīdzinot ar importa par dempinga cenām daudzumu no attiecīgajām valstīm. Salīdzinoši stabila patēriņa apstākļos šis imports par dempinga cenām attiecīgajā periodā ievērojami pieauga gan absolūtos skaitļos, gan salīdzinošā izteiksmē, un tā klātbūtnei bija ievērojama negatīva ietekme Savienības tirgū. Tika konstatēts, ka sakarā ar radītajiem tirgus izkropļojumiem Savienības ražošanas nozarei no 2008. gada bija ievērojami jāsamazina savas cenas (par 22,2 %), un tā nespēja segt savas izmaksas un gūt samērīgu peļņu, sevišķi IP.

(73)

Arī atkārtotajā izmeklēšanā apstiprinājās, ka citi faktori, kas nav imports par dempinga cenām, neizjauc cēloņsakarību, kas noteikta starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(74)

Tādējādi atkārtotā izmeklēšana liecina, ka pastāv cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām no Indijas, Indonēzijas un Malaizijas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu IP. Ar šo tiek apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti galīgā maksājuma regulas 101. un 102. apsvērumā.

6.   Savienības intereses

(75)

Secinājumu par Savienības interesēm galīgā maksājuma regulas 118. apsvērumā grozījumu regula neietekmē, tāpēc tas ar šo tiek apstiprināts.

C.   GALĪGO PASĀKUMU PĀRSKATĪŠANA

(76)

Kā norādīts iepriekš, atkārtoti izmeklējot attiecīgos sākotnējās izmeklēšanas faktus un konstatējumus, ņemot vērā ar grozījumu regulu noteiktās jaunās dempinga starpības, tika konstatēts, ka atlikušais imports Savienībā par dempinga cenām no Indijas, Indonēzijas un Malaizijas IP laikā nodara būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(77)

Ievērojot sākotnējās izmeklēšanas secinājumus attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm un to, ka pašreizējā atkārtotajā izmeklēšanā apstiprinājās cēloņsakarība starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu un atlikušo importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, galīgie pasākumi, kas noteikti grozījumu regulā, būtu jāapstiprina tādā pašā līmenī. Tādēļ tiek secināts, ka šī atkārtotā izmeklēšana būtu jābeidz, negrozot galīgos pasākumus, kuri noteikti galīgo pasākumu regulā.

(78)

Spēkā esošie antidempinga pasākumi, kas noteikti ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1138/2011 un grozīti ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1241/2012 joprojām ir pareizi un tādēļ tiem būtu jāpaliek spēkā. Tiek atgādināts, ka noteiktie pasākumi ir īpaši maksājumi, kas katram ražotājam eksportētājam tika noteikti turpmākajā apmērā.

Valsts

Uzņēmums

Galīgais īpašais antidempinga maksājums

(EUR par tonnu neto)

Indija

VVF (India) Ltd

46,98

Visi pārējie uzņēmumi

86,99

Indonēzija

P.T. Ecogreen Oleochemicals

0,00

P.T. Musim Mas

45,63

Visi pārējie uzņēmumi

45,63

Malaizija

KL-Kepong Oleomas Sdn.Bhd.

35,19

Emery Oleochemicals (M) Sdn. Bhd.

61,01

Fatty Chemical Malaysia Sdn. Bhd

51,07

Visi pārējie uzņēmumi

61,01

(79)

Attiecīgo valstu iestādes, eksportētāji un to apvienības un visas ieinteresētās personas Savienībā, sevišķi Savienības ražošanas nozare, importētāji, lietotāju un tirgotāju apvienības, tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem tika ierosināts beigt antidempinga atkārtotas izmeklēšanas daļējas atsākšanas procedūru attiecībā uz alifātisko spirtu importu no attiecīgajām valstīm, un šīm personām tika dota iespēja sniegt piezīmes un tikt uzklausītām. Šo personu sniegtās mutiskās un rakstiskās piezīmes tika izskatītas, taču tās nemainīja šīs regulas secinājumus.

(80)

Viens ražotājs eksportētājs piedāvāja cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu.

(81)

Tika konstatēts, ka attiecīgais ražotājs eksportētājs papildus attiecīgajam ražojumam ražo virkni citu ražojumu un pārdod šos citus ražojumus vieniem un tiem pašiem pircējiem. Tas radītu ievērojamu šķērskompensācijas risku un ļoti apgrūtinātu saistību efektīvu uzraudzību, šajā gadījumā apdraudot cenu saistību efektivitāti. Tādējādi Komisija secināja, ka cenu saistības nevar pieņemt.

(82)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar komitejas atzinumu, kas izveidota atbilstīgi pamatregulas 15. panta 1. punktam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo, negrozot spēkā esošos maksājumus, beidz antidempinga atkārtotas izmeklēšanas daļējas atsākšanas procedūru attiecībā uz šādu ražojumu importu: piesātinātie alifātiskie spirti ar oglekļa atomu virknes garumu C8, C10, C12, C14, C16 vai C18 (neietverot zarotas virknes izomērus), ietverot atsevišķus vienvērtīgos piesātinātos alifātiskos spirtus (ko dēvē arī par “tīrām frakcijām”) un maisījumus, kuros pārsvarā oglekļa atomu virknes garums ir kombinācijās C6–C8, C6–C10, C8–C10, C10–C12 (parasti iedala C8–C10 kategorijā), maisījumus, kuros pārsvarā oglekļa atomu virknes garums ir kombinācijās C12–C14, C12–C16, C12–C18, C14–C16 (parasti iedala C12–C14 kategorijā) un maisījumus, kuros pārsvarā oglekļa atomu virknes garums ir kombinācijā C16–C18, ar izcelsmi Indijā, Indonēzijā un Malaizijā, ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex2905 16 85, 2905 17 00, ex2905 19 00 un ex3823 70 00 (Taric kodi 2905168510, 2905190060, 3823700011 un 3823700091).

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 26. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  OV L 293, 11.11.2011., 1. lpp.

(3)  OV L 122, 11.5.2011., 47. lpp.

(4)  OV L 352, 21.12.2012., 1. lpp.

(5)  OV C 58, 28.2.2013., 24. lpp.