EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 516/2014

(2014. gada 16. aprīlis),

ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, groza Padomes Lēmumu 2008/381/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumus Nr. 573/2007/EK un Nr. 575/2007/EK un Padomes Lēmumu 2007/435/EK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 78. panta 2. punktu un 79. panta 2. un 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Savienības mērķis izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu būtu jāsasniedz inter alia ar kopīgiem pasākumiem, kuri, pamatojoties uz solidaritāti starp dalībvalstīm, veido patvēruma un imigrācijas politiku, kas ir taisnīga pret trešām valstīm un to valstspiederīgajiem. Eiropadome 2009. gada 2. decembra sanāksmē atzina – lai atbalstītu politikas veidošanu patvēruma un migrācijas jomā, finanšu resursi Savienībā būtu jāpadara pēc iespējas elastīgāki un saskaņotāki gan attiecībā uz to jomu, gan piemērojamību.

(2)

Lai sniegtu ieguldījumu Savienības kopējā politikā patvēruma un imigrācijas jomā un brīvības, drošības un tiesiskuma telpas stiprināšanā, ņemot vērā dalībvalstu solidaritātes un atbildības dalīšanas principu piemērošanu un sadarbību ar trešām valstīm, ar šo regulu būtu jāizveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (“fonds”).

(3)	Fonda darbībā būtu jāatspoguļo nepieciešamība nodrošināt lielāku elastību un vienkāršošanu, vienlaikus ievērojot prasības paredzamības ziņā un nodrošinot taisnīgu un pārredzamu resursu sadali, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos vispārīgos un konkrētos mērķus.

(4)	Pasākumu efektivitāte un līdzekļu izlietošanas kvalitāte ir fonda īstenošanas pamatprincipi. Turklāt fonda īstenošanai būtu jānotiek arī iespējami efektīvākā un lietotājiem draudzīgākā veidā.

(5)

Jaunajai divu pīlāru struktūrai finansējumam iekšlietu jomā būtu jāveicina finansējuma vienkāršošana, racionalizācija, konsolidācija un pārredzamība minētajā jomā. Būtu jātiecas panākt sinerģiju, konsekvenci un papildināmību ar citiem fondiem un programmām, tostarp lai piešķirtu finansējumu kopējiem mērķiem. Tomēr būtu jānovērš jebkura dažādu finansēšanas instrumentu dublēšanās.

(6)

Ar fondu būtu jāizveido elastīga sistēma, kas dotu dalībvalstīm iespēju saņemt finanšu resursus saskaņā ar savām valsts programmām, lai no šā fonda atbalstītu politikas jomas, attiecībā uz kurām finansiālais atbalsts būtu visefektīvākais un piemērotākais, atbilstīgi to konkrētajai situācijai un vajadzībām, un ņemot vērā fonda vispārējos un konkrētos mērķus.

(7)

Fondam būtu jāpauž solidaritāte, sniedzot finansiālu palīdzību dalībvalstīm. Tam būtu jāstiprina uz Savienību vērsto migrācijas plūsmu efektīva pārvaldība jomās, kurās Savienība rada maksimālu pievienoto vērtību, jo īpaši, dalot atbildību starp dalībvalstīm un dalot atbildību un stiprinot sadarbību ar trešām valstīm.

(8)

Lai veicinātu šā fonda vispārējā mērķa īstenošanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to valsts programmās tiek iekļautas darbības šīs regulas konkrēto mērķu īstenošanai un ka resursu sadalījums starp mērķiem nodrošina, ka mērķus ir iespējams sasniegt. Īpašos apstākļos, kad dalībvalsts vēlas atkāpties no šajā regulā noteiktās minimālās procentuālās daļas, attiecīgajai dalībvalstij savas valsts programmā būtu jāsniedz detalizēts pamatojums.

(9)

Lai nodrošinātu vienveidīgu un augsti kvalitatīvu patvēruma politiku un piemērotu augstākus starptautiskās aizsardzības standartus, fondam būtu jādod ieguldījums kopējās Eiropas patvēruma sistēmas efektīvā darbībā, kura aptver pasākumus attiecībā uz politiku, tiesību aktu pieņemšanu un spēju veidošanu, rīkojoties sadarbībā ar citām dalībvalstīm, Savienības aģentūrām un trešām valstīm.

(10)

Ir lietderīgi atbalstīt un uzlabot dalībvalstu pūliņus pilnīgi un pareizi īstenot Savienības acquis patvēruma jomā, jo īpaši nodrošināt piemērotus pārvietoto personu un starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju uzņemšanas apstākļus, nodrošināt pareizu statusa noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/95/ES (4), piemērot taisnīgas un efektīvas patvēruma procedūras un veicināt paraugpraksi patvēruma jomā, lai aizsargātu to personu tiesības, kurām vajadzīga starptautiska aizsardzība, un nodrošinātu, ka dalībvalstu patvēruma sistēmas darbojas efektīvi.

(11)	Fondam būtu jāsniedz pienācīgs atbalsts dalībvalstu kopīgiem centieniem noteikt un veicināt paraugpraksi, dalīties tajā, kā arī izveidot efektīvas sadarbības struktūras, lai palielinātu lēmumu pieņemšanas kvalitāti kopējās Eiropas patvēruma sistēmas satvarā.

(12)

Fondam būtu jāpapildina un jāstiprina pasākumi, kurus veic ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 439/2010 (5) izveidotais Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (“EPAB”) nolūkā koordinēt dalībvalstu praktisko sadarbību patvēruma jomā, sniegt atbalstu dalībvalstīm, kuru patvēruma sistēmas ir īpaši noslogotas, un dod ieguldījumu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošanā. Komisija var izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (6) piedāvāto iespēju uzticēt EPAB īstenot īpašus ad hoc uzdevumus, piemēram, dalībvalstu veiktu pārvietošanas darbību koordinēšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 439/2010.

(13)	Fondam būtu jāatbalsta Savienības un dalībvalstu centieni uzlabot dalībvalstu spējas izveidot, uzraudzīt un izvērtēt to patvēruma politiku, ņemot vērā to saistības saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem.

(14)

Fondam būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni savās teritorijās sniegt starptautisku aizsardzību un stabilu risinājumu bēgļiem un pārvietotām personām, kuru tiesības uz pārvietošanu ir atzinis ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos (“UNHCR”), piemēram, pārvietošanas vajadzību novērtēšanu un attiecīgo personu pārsūtīšanu uz savām teritorijām, lai piešķirtu tām drošu juridisku statusu un veicinātu to efektīvu integrāciju.

(15)	Fondam būtu jāatbalsta jaunas pieejas attiecībā uz drošāku piekļuvi patvēruma procedūrām, jo īpaši pievēršoties galvenajām tranzīta valstīm, piemēram, aizsardzības programmas konkrētām grupām vai konkrētas patvēruma pieteikumu izskatīšanas procedūras.

(16)	Fonda būtība ir tāda, ka ar to būtu jāspēj sniegt atbalstu brīvprātīgām noslogojuma sadales darbībām, par ko panākta vienošanās starp dalībvalstīm un kas ietver starptautiskās aizsardzības saņēmēju un starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju pārsūtīšanu no vienas dalībvalsts uz citu.

(17)

Savienības patvēruma politikas būtiska sastāvdaļa ir partnerattiecības un sadarbība ar trešām valstīm, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi pārvaldīts to personu pieplūdums, kas lūdz patvērumu vai citu veidu starptautisko aizsardzību. Lai nodrošinātu piekļuvi starptautiskai aizsardzībai un rastu stabilus risinājumus pēc iespējas agrīnā stadijā, tostarp saistībā ar reģionālām aizsardzības programmām, fondā būtu jāietver spēcīgs Savienības pārvietošanas komponents.

(18)

Lai uzlabotu un pastiprinātu integrācijas procesu Eiropas sabiedrībās, fondam būtu jāveicina likumīgā migrācija uz Savienību atbilstīgi dalībvalstu ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām un jāparedz, ka jau izcelsmes valstī notiktu integrācijas procesa sagatavošana tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ieceļos Savienībā.

(19)

Lai fonds būtu efektīvs un panāktu iespējami lielāku pievienoto vērtību, tam būtu jāīsteno mērķtiecīgāka pieeja, atbalstot saskanīgas stratēģijas, kas ir konkrēti izstrādātas, lai vajadzības gadījumā veicinātu trešo valstu valstspiederīgo integrāciju valsts, vietējā un/vai reģionālā līmenī. Minētās stratēģijas būtu jāīsteno galvenokārt vietējām vai reģionālām iestādēm un nevalstiskiem dalībniekiem, vienlaikus neizslēdzot valsts iestādes, jo īpaši ja to prasa dalībvalsts konkrētā administratīvā sistēma vai ja dalībvalstī integrācijas darbības ir valsts un decentralizētas pārvaldes kopīgā kompetencē. Īstenotājām organizācijām no pieejamo pasākumu klāsta būtu jāizvēlas pasākumi, kas ir vispiemērotākie to konkrētai situācijai.

(20)	Fonda īstenošana būtu jāveic atbilstīgi Savienības kopējiem integrācijas pamatprincipiem, kā noteikts kopīgajā integrācijas programmā.

(21)

Integrācijas pasākumu darbības jomā būtu jāietver arī starptautiskās aizsardzības saņēmēji, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju integrācijai, ņemot vērā minēto mērķgrupu konkrētās iezīmes. Ja integrācijas pasākumi ir apvienoti ar uzņemšanu, darbības vajadzības gadījumā būtu jāattiecina arī uz starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem.

(22)

Lai nodrošinātu Savienības darbību saskaņotību trešo valstu valstspiederīgo integrācijas jomā, fonda finansētajām darbībām vajadzētu būt konkrētām un būtu jāpapildina Eiropas Sociālā fonda finansētās darbības. Šajā kontekstā dalībvalstu iestādēm, kuras atbildīgas par fonda īstenošanu, būtu jāizveido sadarbības un koordinācijas mehānismi ar dalībvalstu norīkotajām iestādēm Eiropas Sociālā fonda intervenču pārvaldībai.

(23)

Praktisku iemeslu dēļ dažas darbības var attiekties uz personu grupu, ar kuru saistītos jautājumus efektīvāk ir risināt kopumā, nenodalot tās dalībniekus. Tāpēc būtu lietderīgi tām dalībvalstīm, kas to vēlētos, dot iespēju savās valsts programmās paredzēt, ka integrācijas darbībās var ietvert arī trešo valstu valstspiederīgo tuvākos radiniekus tādā mērā, kas nepieciešams šādu darbību efektīvai īstenošanai. Ar terminu “tuvākie radinieki” būtu jāsaprot laulātie, partneri un jebkura persona, kurai ir tiešas augšupējas vai lejupējas radnieciskas saites ar integrācijas darbību mērķgrupā iekļautu trešās valsts valstspiederīgo un uz kuru citādi neattiektos fonda darbības joma.

(24)

Fondam būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstīm likumīgās migrācijas organizācijas stratēģiju izveidē, stiprinot to spējas izstrādāt, īstenot, uzraudzīt un izvērtēt kopumā visas imigrācijas un integrācijas stratēģijas, politikas nostādnes un pasākumus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, tostarp Savienības tiesību aktus. Fondam būtu jāatbalsta arī informācijas un paraugprakses apmaiņa un sadarbība starp dažādām pārvaldes struktūrām, kā arī ar citām dalībvalstīm.

(25)

Savienībai būtu jāturpina izmantot un jāpaplašina mobilitātes partnerības kā galveno stratēģisko, visaptverošo un ilgtermiņa sadarbības sistēmu migrācijas pārvaldībai ar trešām valstīm. Fondam būtu jāatbalsta darbības saistībā ar mobilitātes partnerībām, kas notiek vai nu Savienībā, vai trešās valstīs un kuru mērķis ir risināt Savienības vajadzības un prioritātes, jo īpaši darbības, ar kurām tiek nodrošināta finansējuma nepārtrauktība gan Savienībā, gan trešās valstīs.

(26)

Ir lietderīgi arī turpmāk atbalstīt un veicināt dalībvalstu centienus uzlabot trešo valstu valstspiederīgo atgriešanas pārvaldību visās tās dimensijās, lai panāktu, ka pastāvīgi, taisnīgi un efektīvi tiek īstenoti atgriešanas kopīgie standarti, jo īpaši tie, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/115/EK (7). Fondam integrētas atgriešanas pārvaldības koncepcijas satvarā būtu jāveicina atgriešanas stratēģiju izstrāde valsts līmenī, kā arī pasākumi, lai atbalstītu to efektīvu īstenošanu trešās valstīs.

(27)

Attiecībā uz personu brīvprātīgu atgriešanos, tostarp tādu personu, kas vēlas tikt atgrieztas, kaut arī tām nav pienākuma atstāt teritoriju, būtu jāparedz stimuli šādām personām, kas atgriežas, piemēram, atvieglota režīma piemērošana, sniedzot lielāku atgriešanās palīdzību. Šāda veida brīvprātīga atgriešanās ir gan personu, kas atgriežas, gan iestāžu interesēs, ņemot vērā tās izmaksu lietderību. Dalībvalstis būtu jāmudina dot priekšroku brīvprātīgas atgriešanās pasākumiem.

(28)

Taču no politikas viedokļa brīvprātīga atgriešanās un piespiedu atgriešana ir savstarpēji saistītas un tām ir savstarpēji pastiprinoša ietekme, un tāpēc dalībvalstis būtu jāmudina savā atgriešanas pārvaldībā stiprināt abu atgriešanās veidu papildināmību. Izraidīšanu īstenošana ir nepieciešama, lai garantētu Savienības imigrācijas un patvēruma politikas un dalībvalstu imigrācijas un patvēruma sistēmu integritāti. Tādējādi izraidīšanas iespēja ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu, ka šī politika netiek vājināta, un lai nodrošinātu tiesiskumu, kas pats par sevi ir brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveides būtiska sastāvdaļa. Tādēļ fondam būtu jāatbalsta dalībvalstu darbības, lai vajadzības gadījumā atvieglotu izraidīšanu saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajiem standartiem, un pilnībā ievērojot atgriezušos personu pamattiesības un cieņu.

(29)	Ir svarīgi, ka fonds atbalsta konkrētus pasākumus atgriešanās valstī attiecībā uz personām, kas atgriežas, lai nodrošinātu to efektīvu atgriešanos labos apstākļos to izcelsmes pilsētā vai reģionā un veicinātu to stabilu reintegrāciju savā kopienā.

(30)

Savienības atpakaļuzņemšanas nolīgumi ir Savienības atgriešanas politikas neatņemama sastāvdaļa un galvenais līdzeklis migrācijas plūsmu efektīvai pārvaldībai, jo tie atvieglo nelikumīgo migrantu ātru atgriešanu. Minētie nolīgumi ir svarīgs elements saistībā ar dialogu un sadarbību ar trešām valstīm, kas ir nelikumīgo migrantu izcelsmes un tranzīta valstis, un to īstenošana trešās valstīs būtu jāatbalsta, lai sekmētu valsts un Savienības līmeņa atgriešanas stratēģiju efektivitāti.

(31)

Fondam būtu jāpapildina un jāstiprina pasākumi, ko veic Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, kura izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 (8) un kuras viens no uzdevumiem ir sniegt dalībvalstīm nepieciešamo atbalstu kopēju atgriešanas darbību organizēšanā un apzināt paraugpraksi attiecībā uz ceļošanas dokumentu iegūšanu un to trešo valstu valstspiederīgo izraidīšanu, kuri dalībvalstu teritorijā uzturas nelikumīgi, kā arī palīdzēt dalībvalstīm gadījumos, kad vajadzīga pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība pie ārējām robežām, ņemot vērā to, ka daži gadījumi var būt saistīti ar ārkārtas humānajām situācijām un glābšanu jūrā.

(32)	Papildu tam, ka tiek atbalstīta personu atgriešana, kā paredzēts šajā regulā, ar fondu būtu jāatbalsta arī citi pasākumi nelikumīgās imigrācijas vai spēkā esošo likumīgās migrāciju noteikumu apiešanas apkarošanai, tādējādi nodrošinot dalībvalstu imigrācijas sistēmu integritāti.

(33)

Fondam būtu jāstrādā, pilnībā ievērojot tiesības un principus, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un pamattiesības, kas noteiktas attiecīgajos starptautiskajos instrumentos, tostarp Eiropas Cilvēktiesību tiesas attiecīgajā judikatūrā. Atbilstīgajās darbībās būtu jāņem vērā migrantus, bēgļus un patvēruma meklētājus aizsargājoša pieeja, kas balstīta uz cilvēktiesībām, un jo īpaši būtu jānodrošina, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta mazāk aizsargāto personu īpašajai situācijai, jo īpaši sievietēm, nepilngadīgajiem bez pavadības un citiem riskam pakļautiem nepilngadīgajiem, un ka tiek atbilstīgi reaģēts.

(34)

Termini “ mazāk aizsargātas personas” un “ģimenes locekļi” dažādos tiesību aktos, kas ir būtiski saistībā ar šo regulu, ir definēti atšķirīgi. Tādēļ tie būtu jāsaprot attiecīgā tiesību akta nozīmē, ņemot vērā kontekstu, kādā tie ir lietoti. Saistībā ar pārvietošanu dalībvalstīm, kuras veic pārvietošanu, savās pārvietošanas praksēs un reālajos pārvietošanas procesos par terminu “ģimenes locekļi” būtu rūpīgi jāapspriežas ar UNHCR.

(35)

Fonda atbalstītie pasākumi trešajās valstīs un saistībā ar tām būtu jāpieņem sinerģijā un saskaņā ar citām darbībām ārpus Savienības, kuras tiek atbalstītas no Savienības ārējās palīdzības instrumentiem, gan ģeogrāfiskiem, gan tematiskiem. Šādu darbību īstenošanā jo īpaši būtu jācenšas panākt pilnīgu saskaņotību ar Savienības ārējās darbības un ārpolitikas principiem un vispārīgiem mērķiem attiecībā uz konkrēto valsti vai reģionu. Ar pasākumiem nevajadzētu sniegt atbalstu darbībām, kuras ir tiešā veidā vērstas uz attīstību, un attiecīgā gadījumā tiem būtu jāpapildina finansiālā palīdzība, ko sniedz, izmantojot ārējās palīdzības instrumentus. Būtu jāievēro Eiropas Konsensa attīstības jomā 35. punktā noteiktais princips attiecībā uz politikas saskaņotību attīstībai. Ir svarīgi arī nodrošināt, lai ārkārtas palīdzības īstenošana atbilstu un attiecīgos gadījumos papildinātu Savienības humanitāro politiku, un lai tajā ievērotu humānās palīdzības principus, kas noteikti Eiropas Konsensā par humāno palīdzību.

(36)

Liela daļa no pieejamajiem fonda resursiem, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, būtu jāpiešķir proporcionāli atbildībai, ko uzņemas katra dalībvalsts ar saviem centieniem migrācijas plūsmu pārvaldībā. Šajā nolūkā būtu jāizmanto jaunākie pieejamie statistikas dati, ko apkopojis Eurostat saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 862/2007 (9) attiecībā uz migrācijas plūsmām, piemēram, pirmreizējo patvēruma pieteikumu skaits, pozitīvu lēmumu skaits par bēgļa statusa vai alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanu, pārvietoto bēgļu skaits, tādu trešo valstu valstspiederīgo skaits, kuri uzturas likumīgi, tādu trešo valstu valstspiederīgo skaits, kuri ir ieguvuši dalībvalsts izdotu atļauju uzturēties, valsts iestāžu izdotu atgriešanas lēmumu skaits un izpildīto atgriešanu skaits.

(37)

Šajā regulā nosaka pamatsummu piešķiršanu dalībvalstīm. Pamatsummu veido no minimālās summas un summas, kas aprēķināta, pamatojoties uz vidējiem 2011., 2012. un 2013. gada piešķīrumiem katrai dalībvalstij no Eiropas Bēgļu fonda, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 573/2007/EK (10), Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2007/435/EK (11) un Eiropas Atgriešanās fonda, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 575/2007/EK (12). Piešķīrumu aprēķins tika veikts saskaņā ar sadales kritērijiem, kas noteikti Lēmumā Nr. 573/2007/EK, Lēmumā 2007/435/EK un Lēmumā Nr. 575/2007/EK. Ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 7. un 8. februāra secinājumus, kuros tika uzsvērts, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta salu iedzīvotājiem, kas saskaras ar nesamērīgām migrācijas problēmām, ir atbilstīgi palielināt minimālās summas Kiprai un Maltai.

(38)

Kaut arī ir lietderīgi katrai dalībvalstij piešķirt summu, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem statistikas datiem, daļa pieejamo fonda resursu būtu jāiedala arī konkrētu darbību īstenošanai, kam nepieciešami kopīgi dalībvalstu centieni un kas dod būtisku pievienoto vērtību Savienībai, kā arī Savienības pārvietošanas programmas īstenošanai un starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanas no vienas dalībvalsts uz citu veikšanai.

(39)	Šajā nolūkā ar šo regulu būtu jāizveido saraksts ar konkrētiem pasākumiem, kuras ir atbilstīgas, lai saņemtu fonda līdzekļus. Tām dalībvalstīm, kas apņemas īstenot šādus pasākumus, būtu jāpiešķir papildu summas.

(40)

Ņemot vērā Savienības pārvietošanas programmas pakāpenisku izveidi, fondam būtu jāsniedz mērķtiecīga palīdzība finansiālu stimulu (vienreizēju maksājumu) veidā par katru pārvietoto personu. Komisijai sadarbībā ar EPAB un saskaņā ar to attiecīgajām kompetences jomām būtu jāpārrauga, vai tiek efektīvi īstenotas fonda atbalstītās pārvietošanas darbības.

(41)

Lai palielinātu Savienības pārvietošanas centienu ietekmi, sniedzot aizsardzību personām, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība, un nodrošinātu iespējami lielāku pārvietošanas stratēģisko ietekmi, mērķtiecīgāk orientējoties uz personām, kurām visvairāk vajadzīga pārvietošana, Savienības līmenī būtu jānosaka kopējas prioritātes attiecībā uz pārvietošanu. Minētās kopējās prioritātes būtu jāgroza tikai tad, ja grozīšanai ir precīzs pamatojums, vai ņemot vērā jebkuru UNHCR ieteikumu, pamatojoties uz šajā regulā norādītām vispārējām kategorijām.

(42)	Dažām tādu personu kategorijām, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība, ņemot vērā to īpašo neaizsargātību, vienmēr vajadzētu būt iekļautām Savienības kopīgajās pārvietošanas prioritātēs.

(43)

Ņemot vērā pārvietošanas vajadzības, kas noteiktas Savienības kopējās prioritātēs pārvietošanas jomā, ir nepieciešams sniegt arī papildu finansiālo atbalstu personu pārvietošanai attiecībā uz konkrētiem ģeogrāfiskiem reģioniem un tautībām, kā arī īpašām pārvietojamo personu kategorijām gadījumos, kad pārvietošana ir atzīta par vispiemērotāko risinājumu to konkrētajām vajadzībām.

(44)

Lai stiprinātu solidaritāti un labāk dalītu atbildību starp dalībvalstīm, jo īpaši ar tām dalībvalstīm, kuras visvairāk ietekmē patvēruma plūsmas, līdzīgs uz finansiāliem stimuliem balstīts mehānisms būtu jāizveido arī starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanai no vienas dalībvalsts uz citu. Šādam mehānismam būtu jāsamazina spiediens uz tām dalībvalstīm, kurās absolūtā vai proporcionālā izteiksmē ierodas lielāks skaits patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju.

(45)	Fonda sniegtais atbalsts būs efektīvāks un dos lielāku pievienoto vērtību, ja šajā regulā tiks noteikts ierobežots skaits obligāto mērķu, kas jāsasniedz ar programmām, kuras izstrādā katra dalībvalsts, un ņemot vērā tās konkrēto situāciju un vajadzības.

(46)

Solidaritātes stiprināšanai ir svarīgi, ka fonds nodrošinot koordināciju un sinerģiju ar humānās palīdzības darbībām, ko vada Komisija, attiecīgā gadījumā nodrošina papildu atbalstu, sniedzot ārkārtas palīdzību, tādu ārkārtas situāciju risināšanā, ko rada liels migrācijas spiediens dalībvalstīs vai trešās valstīs vai pārvietoto personu masveida pieplūdums, saskaņā ar Padomes Direktīvu 2001/55/EK (13). Ārkārtas palīdzībā būtu jāiekļauj arī atbalsts ar humāniem apsvērumiem pamatotām ad hoc uzņemšanas programmām, kuru mērķis ir atļaut pagaidu uzturēšanos dalībvalsts teritorijā steidzamas humanitāras krīzes gadījumos trešās valstīs. Tomēr citas šādas ar humāniem apsvērumiem pamatotas uzņemšanas programmas neskar un tām nevajadzētu nelabvēlīgi ietekmēt Savienības pārvietošanas programmu, kuras mērķis no paša sākuma ir skaidri noteikts – nodrošināt ilgstošu risinājumu personām, kurām vajadzīga starptautiska aizsardzība un kuras ir pārsūtītas uz Savienību no trešām valstīm. Līdz ar to dalībvalstīm nevajadzētu būt tiesīgām saņemt papildu vienreizējos maksājumus attiecībā uz personām, kurām atļauta pagaidu uzturēšanās dalībvalsts teritorijā saskaņā ar citām šādām ar humāniem apsvērumiem pamatotām uzņemšanas programmām.

(47)	Ar šo regulu būtu jānodrošina finansiāla palīdzība darbībām, kuras veic Eiropas migrācijas tīkls, kas tika izveidots ar Padomes Lēmumu 2008/381/EK (14), saskaņā ar tā mērķiem un uzdevumiem.

(48)	Tāpēc Lēmums 2008/381/EK būtu jāgroza, lai saskaņotu procedūras un atvieglotu atbilstīga un savlaicīga finansiāla atbalsta sniegšanu valstu kontaktpunktiem, kas minēti minētajā lēmumā.

(49)

Ņemot vērā mērķi, ar kādu finansiālie stimuli vienreizējo maksājumu veidā tiek piešķirti dalībvalstīm saistībā ar pārvietošanu un/vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanu no vienas dalībvalsts uz citu, un to, ka minētie stimuli veido tikai nelielu faktisko izmaksu daļu, šajā regulā būtu jāparedz dažas atkāpes no noteikumiem par izdevumu atbilstību.

(50)

Lai papildinātu vai grozītu šīs regulas noteikumus par vienreizējiem maksājumiem saistībā ar pārvietošanu un starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanu no vienas dalībvalsts uz citu un par konkrētu darbību un kopēju Savienības pārvietošanas prioritāšu noteikšanu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(51)	Piemērojot šo regulu, tostarp sagatavojot deleģētos aktus, Komisijai būtu jāapspriežas ar ekspertiem no visām dalībvalstīm.

(52)	Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011 (15).

(53)

Savienības budžeta finansējums būtu jākoncentrē uz pasākumiem, kur Savienības iejaukšanās var nodrošināt pievienotu vērtību, salīdzinot ar dalībvalstu atsevišķo rīcību. Tā kā Savienība labāk nekā dalībvalstis spēj nodrošināt sistēmu, ar ko pauž Savienības solidaritāti migrācijas plūsmu pārvaldībā, saskaņā ar šo regulu paredzētajam finansiālajam atbalstam būtu jo īpaši jāveicina valstu un Eiropas spēju stiprināšana šajā jomā.

(54)	Nepieciešams maksimāli palielināt Savienības finansējuma ietekmi, mobilizējot, apvienojot un veicinot publiskos un privātos finanšu resursus.

(55)

Komisijai būtu jāpārrauga fonda īstenošana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 514/2014 (16), izmantojot kopējus rādītājus rezultātu un ietekmes vērtēšanai. Minētajiem rādītājiem, tostarp attiecīgajām pamatlīnijām, būtu jānodrošina minimālais pamats, lai novērtētu, cik lielā mērā ir īstenoti fonda mērķi.

(56)	Lai novērtētu šā fonda sasniegumus, būtu jāizstrādā kopēji rādītāji saistībā ar katru tā konkrēto mērķi. Kopējiem rādītājiem nevajadzētu ietekmēt saistīto darbību īstenošanas fakultatīvo vai obligāto raksturu, kā paredzēts šajā regulā.

(57)

Pārvaldības un īstenošanas nolūkā fondam būtu jāietilpst saskaņotā sistēmā, kuru veido šī regula un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 513/2014 (17). Fonda nolūkiem Regulā (ES) Nr. 514/2014 paredzētajā partnerībā būtu jāiekļauj attiecīgās starptautiskās organizācijas, nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri. Katrai dalībvalstij būtu jāatbild par partnerības struktūras izveidi un par tās īstenošanas praktisko kārtību.

(58)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, dot ieguldījumu migrācijas plūsmu efektīvā pārvaldībā un kopējās politikas patvēruma, alternatīvās aizsardzības un pagaidu aizsardzības jomā un kopējās imigrācijas politikas īstenošanā, stiprināšanā un attīstībā, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, bet šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(59)	Saskaņā ar LESD 8. un 10. pantu fonda darbībā būtu jāņem vērā integrēta pieeja sieviešu un vīriešu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma principiem.

(60)	Būtu jāatceļ Lēmumi Nr. 573/2007/EK, Nr. 575/2007/EK un Nr. 2007/435/EK, ievērojot pārejas noteikumus, kas noteikti šajā regulā.

(61)	Saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis ir paziņojušas, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(62)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(63)	Ir lietderīgi šīs regulas piemērošanas laikposmu saskaņot ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (18) piemērošanas laikposmu. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis un darbības joma

1. Ar šo regulu izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (“fonds”) laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2. Šajā regulā nosaka:

a)	finansiālā atbalsta mērķus un atbilstīgās darbības;

b)	vispārīgo sistēmu atbilstīgo pasākumu īstenošanai;

c)	pieejamos finanšu resursus un to sadalījumu;

d)	principus un mehānismus kopīgo Savienības pārvietošanas prioritāšu noteikšanai; un

e)	finansiālo palīdzību, ko sniedz Eiropas Migrācijas tīkla darbībām.

3. Ar šo regulu paredz Regulas (ES) Nr. 514/2014 noteikumu piemērošanas kārtību, neskarot šīs regulas 4. pantu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

“pārvietošana” ir process, kurā pēc ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos (“UNHCR”) lūguma, pamatojoties uz personas vajadzību pēc starptautiskas aizsardzības, trešo valstu valstspiederīgos pārsūta no trešās valsts uz kādu dalībvalsti, kurā tiem ļauj uzturēties kādā no šiem statusiem:

i)	“bēgļa statusā” Direktīvas 2011/95/ES 2. panta e) punkta nozīmē;

ii)	alternatīvās aizsardzības statusā Direktīvas 2011/95/ES 2. panta g) punkta nozīmē, vai

iii)	jebkuros citos statusos, kas saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem sniedz līdzīgas tiesības un pabalstus kā i) un ii) punktā minētie;

“citas ar humāniem apsvērumiem pamatotas uzņemšanas programmas” ir ad hoc process, kurā dalībvalsts piekrīt, ka vairāki trešās valsts valstspiederīgie noteiktā laikposmā uzturas tās teritorijā, lai aizsargātu tos pret steidzamām humanitārām krīzēm, kas radušās tādu notikumu dēļ kā politiskās norises vai konflikti;

c)	“starptautiskā aizsardzība” ir bēgļa un alternatīvās aizsardzības statuss Direktīvas 2011/95/ES nozīmē;

d)	“atgriešana” ir process, kurā trešās valsts valstspiederīgais, vai nu brīvprātīgi, ievērojot atgriešanās pienākumu, vai piespiedu kārtā dodas atpakaļ, kā noteikts Direktīvas 2008/115/EK 3. pantā;

e)	“trešās valsts valstspiederīgais” ir jebkura persona, kas nav Savienības pilsonis LESD 20. panta 1. punkta nozīmē. Atsauce uz trešās valsts valstspiederīgajiem attiecas arī uz bezvalstniekiem un personām bez noteiktas valstspiederības;

f)	“izraidīšana” ir atgriešanās pienākuma izpilde piespiedu kārtā, proti, fiziska izvešana no dalībvalsts, kā noteikts Direktīvas 2008/115/EK 3. pantā;

g)	“brīvprātīga izceļošana” ir atgriešanās pienākuma izpilde laikposmā, kas šim mērķim paredzēts atgriešanas lēmumā, kā noteikts Direktīvas 2008/115/EK 3. pantā;

“nepilngadīgais bez pavadības” ir trešās valsts valstspiederīgais, kurš ir jaunāks par astoņpadsmit gadiem un kurš ierodas vai ir ieradies dalībvalsts teritorijā bez tāda pieaugušā pavadības, kas ir par viņu atbildīgs vai nu saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai valsts praksi, un kamēr šāda persona par viņu nav uzņēmusies aizgādību; tas attiecas arī uz nepilngadīgo, kas palicis bez pavadības pēc viņa ierašanās dalībvalsts teritorijā;

i)	“mazāk aizsargāta persona” ir jebkurš trešās valsts valstspiederīgais, kas atbilst definīcijai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kuri attiecas uz politikas darbības jomu, ko atbalsta no fonda;

j)	“ģimenes loceklis” ir jebkurš trešās valsts valstspiederīgais, kas atbilst definīcijai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kuri attiecas uz politikas darbības jomu, ko atbalsta no šā fonda;

“ārkārtas situācija” ir situācija, ko rada

i)	liels migrācijas spiediens vienā vai vairākās dalībvalstīs, kam raksturīgs liels un nesamērīgs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums, kurš rada būtiskas un steidzamas vajadzības saistībā ar to uzņemšanas un aizturēšanas infrastruktūru, patvēruma sistēmām un procedūrām;

ii)	pagaidu aizsardzības mehānismu īstenošana Direktīvas 2001/55/EK nozīmē; vai

iii)	liels migrācijas spiediens trešās valstīs, kur bēgļi ir grūtā stāvoklī tādu notikumu dēļ kā politiskās norises vai konflikti.

3. pants

Mērķi

1. Fonda vispārīgais mērķis ir dot ieguldījumu migrācijas plūsmu efektīvā pārvaldībā un kopējās politikas patvēruma, alternatīvās aizsardzības un pagaidu aizsardzības jomā un kopējās migrācijas politikas īstenošanā, stiprināšanā un attīstībā, vienlaikus pilnībā ievērojot tiesības un principus, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

2. Saskaņā ar tā vispārīgo mērķi ar fondu veicina šādu kopēju konkrētu mērķu sasniegšanu:

a)	stiprināt un attīstīt visus kopējās Eiropas patvēruma sistēmas aspektus, tostarp tās ārējo dimensiju;

b)	sniegt atbalstu likumīgai migrācijai uz dalībvalstīm saskaņā ar to ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām, piemēram, darba tirgus vajadzībām, vienlaikus nodrošinot dalībvalstu imigrācijas sistēmu integritāti, un veicināt trešo valstu valstspiederīgo efektīvu integrāciju;

c)	stiprināt taisnīgas un efektīvas atgriešanas stratēģijas dalībvalstīs, kas veicina nelikumīgās imigrācijas apkarošanu, uzsvaru liekot uz atgriešanas ilgtspēju un efektīvu atpakaļuzņemšanu izcelsmes un tranzīta valstīs;

d)	stiprināt solidaritāti un atbildības dalīšanu starp dalībvalstīm, īpaši ar tām, kuras visvairāk ietekmē migrācijas un patvēruma plūsmas, tostarp īstenojot praktisku sadarbību.

Fonda konkrēto mērķu sasniegšanu izvērtē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 55. panta 2. punktu, izmantojot šīs regulas IV pielikumā iekļautos kopējos rādītājus un valsts programmās iekļautos programmu konkrētos rādītājus.

3. Pasākumi, kas tiek veikti, lai sasniegtu 1. un 2. punktā minētos mērķus, ir pilnībā saskaņoti ar Savienības ārējo finansēšanas instrumentu atbalstītajiem pasākumiem un Savienības ārējās darbības principiem un vispārējiem mērķiem.

4. Šā panta 1. un 2. punktā minētos mērķus sasniedz, pienācīgi ņemot vērā Savienības humānās palīdzības politikas principus un mērķus. Saskaņotību ar pasākumiem, kas tiek finansēti, izmantojot Savienības ārējos finanšu instrumentus, nodrošina saskaņā ar 24. pantu.

4. pants

Partnerība

Attiecībā uz fondu Regulas (ES) Nr. 514/2014 12. pantā minētajā partnerībā iekļauj attiecīgās starptautiskās organizācijas, nevalstiskās organizācijas un sociālos partnerus.

II NODAĻA

KOPĒJĀ EIROPAS PATVĒRUMA SISTĒMA

5. pants

Uzņemšanas un patvēruma sistēmas

1. Ievērojot šīs regulas 3. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā noteikto kopējo konkrēto mērķi, ņemot vērā politiskajā dialogā panākto rezultātu, kā tas noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā, un saskaņā ar šīs regulas 19. pantā noteiktajiem valstu programmu mērķiem ar fondu atbalsta darbības, kas vērstas uz vienu vai vairākām šādām trešo valstu valstspiederīgo kategorijām:

a)	personas, kurām ir bēgļa vai alternatīvās aizsardzības statuss Direktīvas 2011/95/ES nozīmē;

b)	personas, kas ir iesniegušas pieteikumu attiecībā uz vienu no starptautiskās aizsardzības veidiem, kas minēti a) apakšpunktā un vēl nav saņēmušas galīgo lēmumu;

c)	personas, kurām ir pagaidu aizsardzība Direktīvas 2001/55/EK nozīmē;

d)	personas, kas tiek vai tika pārvietotas kādā dalībvalstī vai ir pārsūtītas no kādas dalībvalsts.

Attiecībā uz uzņemšanas apstākļiem un patvēruma procedūrām ar fondu jo īpaši atbalsta šādas darbības, kas vērstas uz personu kategorijām, kas minētas šā punkta pirmajā daļā:

a)	materiālās palīdzības, tostarp uz robežas sniegtas palīdzības, izglītības, mācību, atbalsta pakalpojumu, veselības un psiholoģiskās aprūpes nodrošināšana;

b)	atbalsta pakalpojumu nodrošināšana, piemēram rakstiska un mutiska tulkošana, izglītība, apmācība, tostarp valodu apmācība, un citas iniciatīvas, kas atbilst attiecīgās personas statusam;

administratīvu struktūru un sistēmu izveide un pilnveidošana, personāla un attiecīgu iestāžu apmācība, lai patvēruma meklētājiem nodrošinātu efektīvu un vieglu piekļuvi patvēruma procedūrām, kā arī iedarbīgas un augsti kvalitatīvas patvēruma procedūras, jo īpaši lai vajadzības gadījumā atbalstītu Savienības acquis attīstību;

d)	sociālās palīdzības sniegšana, informēšana vai palīdzība administratīvo un/vai juridisko formalitāšu kārtošanā un informēšana vai konsultēšana par patvēruma procedūras iespējamo iznākumu, tostarp par tādiem aspektiem kā atgriešanas procedūras;

e)	juridiskās palīdzības un pārstāvības nodrošināšana;

f)	mazāk aizsargāto grupu apzināšana un konkrēta palīdzība mazāk aizsargātām personām, jo īpaši saskaņā ar šā panta a) līdz e) apakšpunktu;

g)	alternatīvu pasākumu, kas nav aizturēšana, izstrāde, attīstīšana un uzlabošana.

Ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu un ja tas paredzēts dalībvalsts valsts programmā, ar fondu var atbalstīt arī ar integrāciju saistītus pasākumus, piemēram, tādus, kas minēti 9. panta 1. punktā attiecībā uz to personu uzņemšanu, kas minētas šā punkta pirmajā daļā.

2. Ievērojot 3. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā noteikto kopējo konkrēto mērķi un saskaņā ar 19. pantā noteiktajiem valstu programmu mērķiem, attiecībā uz izmitināšanas infrastruktūru un uzņemšanas sistēmām ar fondu atbalsta jo īpaši šādas darbības:

a)	esošās izmitināšanas infrastruktūras un pakalpojumu uzlabošana un uzturēšana;

b)	administratīvo struktūru un sistēmu stiprināšana un uzlabošana;

c)	vietējās sabiedrības informēšana;

d)	tādu iestāžu, tostarp vietējo iestāžu, darbinieku apmācība, kam uzņemšanas sakarā būs saskarsme ar personām, kuras minētas 1. punktā;

e)	jaunas izmitināšanas infrastruktūras un pakalpojumu, kā arī administratīvo struktūru un sistēmu izveide, darbība un attīstība, jo īpaši lai nepieciešamības gadījumā risinātu dalībvalstu strukturālās vajadzības.

3. Ievērojot 3. panta 2. punkta pirmās daļas a) un d) apakšpunktā noteiktos konkrētos mērķus un saskaņā ar 19. pantā noteiktajiem valstu programmu mērķiem, ar fondu atbalsta arī darbības, kas līdzīgas šā panta 1. punktā minētajām darbībām, ja šādas darbības attiecas uz personām, kuras uz laiku uzturas:

—	bēgļu tranzīta un uzskaites centros, jo īpaši lai atbalstītu pārvietošanas darbības sadarbībā ar UNHCR, vai

—	kādas dalībvalsts teritorijā, izmantojot citas ar humāniem apsvērumiem pamatotas uzņemšanas programmas.

6. pants

Dalībvalstu spēja izstrādāt, uzraudzīt un izvērtēt savas patvēruma politikas nostādnes un procedūras

Ievērojot šīs regulas 3. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķi, ņemot vērā politiskajā dialogā panākto rezultātu, kā tas noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā, un saskaņā ar šīs regulas 19. pantā noteiktajiem valstu programmu mērķiem attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar dalībvalstu spēju stiprināšanu, lai attīstītu, uzraudzītu un novērtētu to patvēruma politiku un procedūras, ar fondu atbalsta jo īpaši šādas darbības:

darbības, ar kurām tiek stiprināta dalībvalstu spēja – tostarp saistībā ar agrīnās brīdināšanas, sagatavotības un krīžu pārvarēšanas mehānismu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 604/2013 (19), – vākt, analizēt un izplatīt kvalitatīvus un kvantitatīvus datus un statistiku par patvēruma procedūrām, uzņemšanas spējām un par pārvietošanu un starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un/vai tās saņēmēju pārsūtīšanu no vienas dalībvalsts uz citu;

b)	darbības, ar kurām tiek stiprināta dalībvalstu spēja vākt, analizēt un izplatīt izcelsmes valsts informāciju;

c)	darbības, kas tieši veicina patvēruma politikas izvērtēšanu, piemēram, valstu ietekmes novērtējumi, mērķgrupu un citu attiecīgo ieinteresēto personu aptaujas, un rādītāju un kritēriju izstrāde.

7. pants

Pārvietošana, starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un tās saņēmēju pārsūtīšana un cita veida ar humāniem apsvērumiem pamatota ad hoc uzņemšana

1. Ievērojot šīs regulas 3. panta 2. punkta pirmās daļas a) un d) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķi, ņemot vērā politiskajā dialogā panākto rezultātu, kā tas noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā, un saskaņā ar šīs regulas 19. pantā noteiktajiem valstu programmu mērķiem ar fondu atbalsta jo īpaši tādas darbības, kas saistītas ar jebkura trešās valsts valstspiederīgā, kas tiek pārvietots vai ir ticis pārvietots dalībvalstī, pārvietošanu un citām ar humāniem apsvērumiem pamatotas uzņemšanas programmām:

a)	valsts pārvietošanas programmu, stratēģiju un citu ar humāniem apsvērumiem pamatotu uzņemšanas programmu izveide un izstrāde, tostarp vajadzību analīze, rādītāju un izvērtējuma uzlabošana;

b)	atbilstīgas infrastruktūras un pakalpojumu izveide, lai varētu raiti un efektīvi īstenot pārvietošanas programmas un pasākumus, kas saistīti ar citām ar humāniem apsvērumiem pamatotas uzņemšanas programmām, tostarp palīdzību valodas ziņā;

c)	struktūru, sistēmu un personāla mācību izveide, lai rīkotu misijas uz trešām valstīm un/vai citām dalībvalstīm, veiktu intervijas un medicīniskās un drošības pārbaudes;

d)	potenciālo pārvietošanas gadījumu un/vai ar humāniem apsvērumiem pamatotas cita veida uzņemšanas gadījumu izvērtēšana, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes, piemēram, rīkojot misijas uz trešām valstīm, intervijas un medicīniskās un drošības pārbaudes;

e)	veselības stāvokļa izvērtējums un ārstēšana pirms aizbraukšanas, materiāla palīdzība pirms aizbraukšanas, informatīvi un integrācijas pasākumi pirms aizbraukšanas un ceļojuma organizēšana, tostarp pavadošā medicīniskā personāla pakalpojumu nodrošināšana;

f)	informācijas un palīdzības sniegšana uzreiz pēc ierašanās vai īsi pēc tam, ieskaitot mutiskās tulkošanas pakalpojumus;

g)	darbības, kuru mērķis ir atkalapvienot ģimenes locekļus, kas tiek pārvietoti dalībvalstī;

h)	infrastruktūras un pakalpojumu stiprināšana migrācijas un patvēruma sniegšanas jomā valstīs, kas ir izraudzītas reģionālo aizsardzības programmu īstenošanai;

i)	tādu apstākļu veidošana, kas veicina pārvietoto bēgļu integrāciju, neatkarību un pašpaļāvību ilgtermiņā.

2. Ievērojot šīs regulas 3. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķi, ņemot vērā politiskajā dialogā panākto rezultātu, kā tas noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā, un saskaņā ar šīs regulas 19. pantā noteiktajiem valstu programmu mērķiem ar fondu atbalsta arī darbības attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un/vai tās saņēmēju pārsūtīšanu, kuras ir līdzīgas šā panta 1. punktā minētajām darbībām, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu saskaņā ar politikas attīstības tendencēm fonda īstenošanas laikposmā vai ja dalībvalsts valsts programmā ir paredzēti šādi noteikumi. Šādu pārsūtīšanu ar attiecīgo personu piekrišanu īsteno no tās dalībvalsts, kas viņām piešķīrusi starptautisko aizsardzību vai ir atbildīga par viņu pieteikuma izskatīšanu, uz citu ieinteresētu dalībvalsti, kur viņām tiks piešķirta līdzvērtīga aizsardzība vai kur tiks izskatīts viņu starptautiskās aizsardzības pieteikums.

III NODAĻA

TREŠO VALSTU VALSTSPIEDERĪGO INTEGRĀCIJA UN LIKUMĪGA MIGRĀCIJA

8. pants

Imigrācija un pasākumi pirms aizbraukšanas

Ievērojot šīs regulas 3. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķi, ņemot vērā politiskajā dialogā panākto rezultātu, kā tas noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā, un saskaņā ar šīs regulas 19. pantā noteiktajiem valstu programmu mērķiem ar fondu atbalsta darbības, kuras veic trešā valstī un kuras ir vērstas uz trešās valsts valstspiederīgajiem, kas ievēro konkrētus valsts tiesību aktos noteiktus un – attiecīgos gadījumos – Savienības tiesību aktiem atbilstīgus pirmsaizbraukšanas pasākumus un/vai nosacījumus, tostarp tādus, kas attiecas uz spēju integrēties dalībvalsts sabiedrībā. Šajā sakarā no fonda atbalsta jo īpaši šādas darbības:

a)	informatīvi materiāli un kampaņas izpratnes un kultūru dialoga veicināšanai, tostarp izmantojot lietotājiem ērtu saziņas un informācijas tehnoloģiju un tīmekļa vietnes;

b)	prasmju un kvalifikāciju izvērtēšana, kā arī prasmju un kvalifikāciju pārredzamības uzlabošana trešā valstī un to savietojamības uzlabošana ar dalībvalsts prasmēm un kvalifikācijām;

c)	apmācību rīkošana, lai paaugstinātu piemērotību darba tirgum dalībvalstī;

d)	daudzpusīgi pilsoniskās ievirzes kursi un valodu mācīšana;

e)	palīdzības sniegšana saistībā ar pieteikumiem par ģimenes atkalapvienošanos Padomes Direktīvas 2003/86/EK (20) nozīmē.

9. pants

Integrācijas pasākumi

1. Ievērojot šīs regulas 3. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķi, ņemot vērā politiskajā dialogā panākto rezultātu, kā tas noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā, un saskaņā ar šīs regulas 19. pantā noteiktajiem valstu programmu mērķiem ar fondu atbalsta darbības, kuras veic saistībā ar saskaņotām integrācijas stratēģijām, ņemot vērā trešās valsts valstspiederīgo integrācijas vajadzības vietējā un/vai reģionālā līmenī. Šajā sakarā ar fondu jo īpaši atbalsta šādas darbības, kas vērstas uz trešās valsts valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī vai attiecīgā gadījumā kuri pašlaik iegūst likumīgas uzturēšanās tiesības dalībvalstī:

a)	šādu integrācijas stratēģiju izveide un izstrāde, attiecīgā gadījumā piedaloties vietējiem vai reģionālajiem dalībniekiem, tostarp vajadzību analīze, integrācijas rādītāju uzlabošana un izvērtējums, tostarp kopdarbības izvērtējums, lai apzinātu paraugpraksi;

b)	konsultācijas un palīdzības sniegšana tādās jomās kā mājoklis, iztikas līdzekļi, administratīvie un juridiskie padomi, veselības, psiholoģiska un sociāla aprūpe, bērnu aprūpe un ģimenes atkalapvienošana;

darbības, ar kurām trešo valstu valstspiederīgos iepazīstina ar uzņēmējas valsts sabiedrību, un darbības, kas dod viņiem iespēju tai pielāgoties, saņemt informāciju par savām tiesībām un pienākumiem, piedalīties pilsoniskajā un kultūras dzīvē un dalīties vērtībās, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

d)	pasākumi, kas vērsti uz izglītību un apmācību, tostarp valodu apmācība un sagatavošanas pasākumi, lai atvieglotu piekļuvi darba tirgum;

e)	darbības nolūkā veicināt pašrealizāciju un dot iespēju trešo valstu valstspiederīgajiem nodrošināt pašiem sevi;

f)	darbības, kas veicina jēgpilnus kontaktus un konstruktīvu dialogu starp trešo valstu valstspiederīgajiem un uzņēmējas valsts sabiedrību, un darbības, lai veicinātu iespējas tikt pieņemtiem uzņēmējas valsts sabiedrībā, tostarp iesaistot plašsaziņas līdzekļus;

g)	darbības, kas trešo valstu valstspiederīgo saskarsmē ar valsts un privātiem pakalpojumiem veicina gan līdztiesīgu piekļuvi, gan vienlīdzīgus rezultātus, tostarp šādu pakalpojumu pielāgošana saskarsmei ar trešo valstu valstspiederīgajiem;

h)	saņēmēju spēju veidošana, kā tas noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 2. panta g) punktā, tostarp apmainoties ar pieredzi un paraugpraksi un veidojot kontaktus.

2. Šā panta 1. punktā minētajās darbībās, kad tas vajadzīgs, ņem vērā trešo valstu valstspiederīgo dažādo kategoriju konkrētās vajadzības, tostarp starptautiskās aizsardzības saņēmēju, pārvietoto vai pārsūtīto personu, un jo īpaši mazāk aizsargāto personu vajadzības.

3. Šā panta 1. punktā nosauktajās darbībās ar valstu programmām var atļaut iekļaut minētajā punktā uzskaitīto personu, kas ietilpst mērķa grupā, tuvākos radiniekus, ciktāl tas nepieciešams, lai efektīvi īstenotu šādas darbības.

4. Šā panta 1. punktā minēto darbību plānošanas un īstenošanas nolūkā Regulas (ES) Nr. 514/2014 12. pantā minētā partnerība ietver iestādes, kuras dalībvalstis ir norīkojušas Eiropas Sociālā fonda intervenču pārvaldībai.

10. pants

Praktiska sadarbība un spēju veidošanas pasākumi

a)	stratēģiju izstrāde likumīgas migrācijas veicināšanai, lai atvieglotu elastīgu uzņemšanas procedūru izstrādi un īstenošanu;

atbalsts sadarbībai starp trešo valstu un dalībvalstu darbā iekārtošanas aģentūrām, nodarbinātības dienestiem un imigrācijas dienestiem, kā arī atbalsts dalībvalstīm, kad tās īsteno Savienības tiesību aktus migrācijas jomā, apspriežu rīkošanai ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un ekspertu konsultācijām vai informācijas apmaiņai par pieejām, kas vērstas uz konkrētu valstu vai kategoriju trešo valstu valstspiederīgajiem, attiecībā uz darba tirgus vajadzībām;

dalībvalstu spēju stiprināšana, lai izstrādātu, īstenotu, uzraudzītu un izvērtētu to imigrācijas stratēģijas, politiku un pasākumus dažādos līmeņos un pārvaldes struktūrās, jo īpaši to spēju stiprināšana, lai vāktu, analizētu un izplatītu detalizētus un sistemātiski apkopotus datus un statistiku par migrācijas procedūrām un plūsmām, uzturēšanās atļaujām un lai izstrādātu uzraudzības instrumentus, izvērtēšanas shēmas, rādītājus un kritērijus, lai novērtētu šo stratēģiju panākumus;

saņēmēju, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 2. panta g) punktā, un tāda personāla apmācība, kas sniedz publiskus un privātus pakalpojumus, tostarp izglītības iestādēs, veicinot pieredzes un paraugprakses apmaiņu, sadarbību, sakaru veidošanu un spējas starpkultūru jomā, kā arī uzlabojot sniegto pakalpojumu kvalitāti;

ilgtspējīgu organizatorisko struktūru veidošana integrācijas un daudzveidības pārvaldīšanai, jo īpaši īstenojot sadarbību starp dažādām ieinteresētajām personām, tādējādi radot dažādu valsts pārvaldes līmeņu ierēdņiem iespēju ātri iegūt informāciju par pieredzi un paraugpraksi citur un, ja iespējams, apvienot resursus starp attiecīgajām iestādēm, kā arī starp valstiskām un nevalstiskām struktūrām, lai varētu efektīvāk sniegt pakalpojumus trešo valstu valstspiederīgajiem, inter alia, izveidojot vienotus kontaktpunktus (piem., koordinētus integrācijas atbalsta centrus);

vietējā un reģionālā līmeņa integrācijas stratēģiju pamatā esošā savstarpējās saskarsmes dinamiska divvirzienu procesa veicināšana, izstrādājot konsultāciju platformas trešo valstu valstspiederīgajiem, izvēršot informācijas apmaiņu starp ieinteresētajām personām un kultūru un reliģiju dialoga platformas starp trešo valstu valstspiederīgo kopienām, starp šīm kopienām un uzņēmējas valsts sabiedrību, un/vai starp šīm kopienām un iestādēm, kas ir politikas veidotājas un lēmumu pieņēmējas;

darbības, lai veicinātu un pastiprinātu praktisko sadarbību starp attiecīgajām dalībvalstu iestādēm, uzmanību inter alia pievēršot apmaiņai ar informāciju, paraugpraksi un stratēģijām un vienotas rīcības izstrādei un īstenošanai, tostarp pievēršot uzmanību dalībvalstu imigrācijas sistēmu integritātes saglabāšanai.

IV NODAĻA

ATGRIEŠANA

11. pants

Pasākumi, kas papildina atgriešanas procedūras

Ievērojot šīs regulas 3. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķi, ņemot vērā politiskajā dialogā panākto rezultātu, kā tas noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā, un saskaņā ar šīs regulas 19. pantā noteiktajiem valstu programmu mērķiem attiecībā uz pasākumiem, ar ko papildina atgriešanas procedūras, ar fondu galveno uzmanību velta vienai vai vairākām šādām trešo valstu valstspiederīgo kategorijām:

a)	trešo valstu valstspiederīgie, kuri vēl nav saņēmušas galīgu negatīvu lēmumu attiecībā uz viņu lūgumu uzturēties, likumīgi pastāvīgi uzturēties un/vai saņemt starptautisku aizsardzību dalībvalstī kuri var izvēlēties izmantot brīvprātīgu atgriešanos;

b)	trešo valstu valstspiederīgie, kuriem ir tiesības dalībvalstī uzturēties, likumīgi pastāvīgi uzturēties un/vai saņemt starptautisku aizsardzību Direktīvas 2011/95/ES nozīmē vai pagaidu aizsardzību Direktīvas 2001/55/EK nozīmē, un kuri ir izvēlējušies izmantot brīvprātīgas atgriešanās iespēju;

c)	trešo valstu valstspiederīgie, kuri atrodas dalībvalstī un kuri neatbilst vai vairs neatbilst dalībvalsts ieceļošanas un/vai uzturēšanās nosacījumiem, tostarp tie trešo valstu valstspiederīgie, kuru izraidīšana ir atlikta saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 9. pantu un 14. panta 1. punktu.

Šajā sakarā ar fondu jo īpaši atbalsta šādas darbības, kas vērstas uz pirmajā daļā minētajām personu kategorijām:

a)	alternatīvu pasākumu, kas nav aizturēšana, izstrāde, attīstīšana un uzlabošana;

b)	sociālās palīdzības, informācijas vai palīdzības administratīvo un/vai juridisko formalitāšu kārtošanā un informācijas vai konsultāciju sniegšana;

c)	juridiskas palīdzības un palīdzības valodas ziņā sniegšana;

d)	konkrēta palīdzība mazāk aizsargātām personām;

e)	neatkarīgu un efektīvu piespiedu atgriešanas kontroles sistēmu izveide un uzlabošana saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 8. panta 6. punktu;

f)	izmitināšanas, uzņemšanas vai aizturēšanas infrastruktūras izveide, uzturēšana un uzlabošana un pakalpojumu un apstākļu uzlabošana;

g)	administratīvu struktūru un sistēmu, tostarp IT rīku, izveide;

h)	personāla apmācība, lai nodrošinātu raitas un efektīvas atgriešanas procedūras, tostarp to pārvaldība un īstenošana.

12. pants

Atgriešanas pasākumi

Ievērojot šīs regulas 3. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķi, ņemot vērā politiskajā dialogā panākto rezultātu, kā tas noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā, un saskaņā ar šīs regulas19. pantā noteiktajiem valstu programmu mērķiem attiecībā uz atgriešanas pasākumiem ar fondu atbalsta darbības, kas vērstas uz šīs regulas 11. pantā minētajām personām. Šajā sakarā no fonda atbalsta jo īpaši šādas darbības:

a)	pasākumi, kas nepieciešami, lai sagatavotu atgriešanas darbības, piemēram, pasākumi, kuru rezultātā tiek identificēti trešo valstu valstspiederīgie, izsniegti ceļošanas dokumenti un meklēti ģimenes locekļi;

b)	sadarbība ar trešo valstu konsulārajām iestādēm un imigrācijas dienestiem nolūkā iegūt ceļošanas dokumentus, atvieglot repatriāciju un nodrošināt atpakaļuzņemšanu;

c)	atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās pasākumi, tostarp medicīniska izmeklēšana un palīdzība, ceļojuma organizēšana, finansiāli līdzekļi, konsultācijas un palīdzība pirms un pēc atgriešanas;

d)	izraidīšanas darbības, tostarp saistīti pasākumi, saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajiem standartiem, izņemot piespiedu līdzekļu izmantošanu;

e)	pasākumi, kas vajadzīgi, lai uzsāktu reintegrācijas procesu atgriezušos personu personīgās attīstības nolūkā, piemēram, finansiālie stimuli, mācības, palīdzība darbā iekārtošanās un nodarbinātības jautājumos un atbalsts saimnieciskās darbības uzsākšanai;

f)	telpas un pakalpojumi trešās valstīs, ar ko pēc ierašanās nodrošina pienācīgu pagaidu izmitināšanu un uzņemšanu;

g)	konkrēts atbalsts mazāk aizsargātām personām.

13. pants

Praktiska sadarbība un spēju veidošanas pasākumi

Ievērojot šīs regulas 3. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķi, ņemot vērā politiskajā dialogā panākto rezultātu, kā tas noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā, un saskaņā ar šīs regulas 19. pantā noteiktajiem valstu programmu mērķiem attiecībā uz praktisko sadarbību un spēju veidošanas pasākumiem ar fondu jo īpaši atbalsta šādas darbības:

darbības, lai veicinātu, izveidotu un stiprinātu operatīvo sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstu atgriešanas dienestiem un citām dalībvalstu iestādēm, kas nodarbojas ar atgriešanas jautājumiem, tostarp darbības attiecībā uz sadarbību ar trešo valstu konsulārajām iestādēm un imigrācijas dienestiem un kopīgas atgriešanas darbības;

b)	darbības, lai atbalstītu sadarbību starp trešām valstīm un dalībvalstu atgriešanas dienestiem, tostarp pasākumi nolūkā stiprināt trešo valstu spējas veikt atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas pasākumus, jo īpaši atpakaļuzņemšanas nolīgumu satvarā;

c)	darbības, ar kurām stiprina spēju attīstīt efektīvu un ilgtspējīgu atgriešanas politiku, jo īpaši dalībvalstu starpā veicot informācijas apmaiņu par situāciju atgriešanās valstīs un paraugpraksi, daloties pieredzē un apvienojot resursus;

d)	darbības, ar kurām stiprina spēju vākt, analizēt un izplatīt detalizētus un sistemātiski apkopotus datus un statistiku par atgriešanas procedūrām un pasākumiem, uzņemšanas un aizturēšanas spējām, piespiedu atgriešanu un brīvprātīgu atgriešanos, uzraudzību un reintegrāciju;

e)	darbības, kas tieši veicina atgriešanas politikas izvērtēšanu, piemēram, valstu ietekmes izvērtējumi, mērķgrupu aptaujas, rādītāju un kritēriju izstrāde;

f)	informācijas pasākumi un kampaņas trešās valstīs, kuru mērķis ir veicināt izpratni par piemērotām un likumīgām imigrācijas iespējām un par nelikumīgas imigrācijas riskiem.

V NODAĻA

FINANŠU UN ĪSTENOŠANAS SISTĒMA

14. pants

Kopējie resursi un īstenošana

1. Kopējie resursi šīs regulas īstenošanai ir EUR 3 137 miljoni pašreizējās cenās.

2. Eiropas Parlaments un Padome gada apropriācijas fonda vajadzībām apstiprina saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu.

3. Kopējos resursus īsteno, izmantojot šādus pasākumus:

a)	valstu programmas saskaņā ar 19. pantu;

b)	Savienības darbības saskaņā ar 20. pantu;

c)	ārkārtas palīdzību saskaņā ar 21. pantu;

d)	Eiropas Migrācijas tīkla darbības saskaņā ar 22. pantu;

e)	tehnisko palīdzību saskaņā ar 23. pantu.

4. Budžeta līdzekļus, ko saskaņā ar šo regulu piešķir šīs regulas 20. pantā minētajām Savienības darbībām, šīs regulas 21. pantā minētajai ārkārtas palīdzībai, šīs regulas 22. pantā minētajam Eiropas Migrācijas tīklam un šīs regulas 23. pantā minētajai tehniskajai palīdzībai, īsteno ar tiešo pārvaldību saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un attiecīgā gadījumā – ar netiešo pārvaldību saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Budžeta līdzekļus, ko piešķir šīs regulas 19. pantā minētajām valstu programmām, īsteno ar dalīto pārvaldību saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

5. Komisija joprojām ir atbildīga par Savienības budžeta izpildi saskaņā ar LESD 317. pantu un informē Eiropas Parlamentu un Padomi par darbībām, ko veikuši subjekti, kas nav dalībvalstis.

6. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes prerogatīvas, galvenās atsauces finansējumu indikatīvi izmanto šādi:

a)	EUR 2 752 miljonus dalībvalstu valsts programmām;

b)	EUR 385 miljonus Savienības darbībām, ārkārtas palīdzībai, Eiropas Migrācijas tīklam un Komisijas tehniskajai palīdzībai, no kuriem vismaz 30 % izmanto Savienības darbībām un Eiropas Migrācijas tīklam.

15. pants

Resursi atbilstīgām darbībām dalībvalstīs

1. Summu – EUR 2 752 miljoni – indikatīvi sadala starp dalībvalstīm šādi:

EUR 2 392 miljonus sadala, kā norādīts I pielikumā. No šiem resursiem dalībvalstis vismaz 20 % piešķir 3. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajam konkrētajam mērķim un vismaz 20 % – 3. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajam konkrētajam mērķim. Dalībvalstis minēto minimālo procentuālo apjomu drīkst neievērot tikai tad, ja valsts programmā ir iekļauts detalizēts paskaidrojums par to, kāpēc resursu piešķīrums, kas ir mazāks par minēto apjomu, neapdraud mērķa sasniegšanu. Kas attiecas uz 3. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, dalībvalstu, kuras saskaras ar strukturāliem trūkumiem izmitināšanas, infrastruktūras un pakalpojumu jomā, piešķirto līdzekļu apjoms nav mazāks par šajā regulā noteikto minimālo procentuālo apjomu;

b)	EUR 360 miljonus sadala, pamatojoties uz sadales mehānismu konkrētām darbībām, kā minēts 16. pantā, Savienības Pārvietošanas programmai, kā minēts 17. pantā, un starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanai no vienas dalībvalsts uz citu, kā minēts 18. pantā.

2. Ar 1. punkta b) apakšpunktā minēto summu sniedz atbalstu:

a)	konkrētām darbībām, kas uzskaitītas II pielikumā;

b)	Savienības Pārvietošanas programmai saskaņā ar 17. pantu un/vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanai no vienas dalībvalsts uz citu saskaņā ar 18. pantu.

3. Ja veidojas saskaņā ar šā panta 1. punkta b) apakšpunktu piešķirto līdzekļu pārpalikums vai ir pieejami citi līdzekļi, tos piešķirs Regulas (ES) Nr. 514/2014 15. pantā noteiktās starpposma pārskatīšanas satvarā proporcionāli valstu programmām paredzētajām pamatsummām, kas noteiktas šīs regulas I pielikumā.

16. pants

Resursi konkrētām darbībām

1. Dalībvalstīm var piešķirt papildu summu, kā minēts 15. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ar noteikumu, ka tā kā tāda ir paredzēta programmā, un to izmanto to konkrēto darbību īstenošanai, kas ir uzskaitītas II pielikumā.

2. Lai ņemtu vērā jaunās politikas attīstības tendences, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar šīs regulas 26. pantu, lai saistībā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 15. pantā minēto starpposma pārskatīšanu pārskatītu II pielikumu. Pamatojoties uz konkrēto darbību pārskatīto sarakstu, dalībvalstis var saņemt papildu summu, kā noteikts šā panta 1. punktā, ja ir pieejami resursi.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētās papildu summas dalībvalstīm piešķir ar individuāliem finansēšanas lēmumiem, ar kuriem saistībā ar starpposma pārskatīšanu apstiprina vai pārskata to valsts programmas saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. un 15. pantā. Minētās summas izmanto vienīgi to konkrēto darbību īstenošanai, kas ir uzskaitītas šīs regulas II pielikumā.

17. pants

Resursi Savienības Pārvietošanas programmai

1. Papildus piešķīrumiem, kas tām aprēķināti saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis ik pēc diviem gadiem saņem papildu summu, kā noteikts 15. panta 2. punkta b) apakšpunktā, pamatojoties uz vienreizēju maksājumu EUR 6 000 apmērā par katru pārvietoto personu.

2. Šā panta 1. punktā minēto vienreizējā maksājuma summu palielina līdz EUR 10 000 par katru personu, kas pārvietota saskaņā ar Savienības kopīgajām prioritātēm pārvietošanas jomā, kuras noteiktas saskaņā ar 3. punktu un uzskaitītas III pielikumā, un par katru mazāk aizsargātu personu, kā tas noteikts 5. punktā.

3. Savienības kopīgās pārvietošanas prioritātes ir balstītas uz šādām vispārējām personu kategorijām:

a)	personas no valsts vai reģiona, kas izraudzīts reģionālās aizsardzības programmas īstenošanai;

b)	personas no valsts vai reģiona, kas noteikts UNHCR pārvietošanas prognozēs un kur Savienības kopīgai rīcībai būtu ievērojama ietekme uz aizsardzības vajadzību risināšanu;

c)	personas, kuras pieder kādai konkrētai kategorijai, kas atbilst UNHCR pārvietošanas kritērijiem.

4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 26. pantu, lai grozītu III pielikumu, pamatojoties uz šā panta 3. punktā iekļautajām vispārējām kategorijām, ja grozīšanai ir precīzs pamatojums vai ņemot vērā UNHCR jebkādus ieteikumus.

5. Tiesības saņemt 2. punktā noteikto vienreizējo maksājumu ir arī par šādām mazāk aizsargātu personu grupām:

a)	riskam pakļautas sievietes un bērni;

b)	nepilngadīgie bez pavadības;

c)	personas ar medicīniskām vajadzībām, kuras var nodrošināt vienīgi ar pārvietošanu,

d)	personas, kurām nepieciešama ārkārtas pārvietošana vai steidzama pārvietošana juridiskas vai fiziskas aizsardzības dēļ, tostarp vardarbības vai spīdzināšanas upuri.

6. Ja dalībvalsts pārvieto personu, kas pieder vairāk nekā vienai no 1. un 2. punktā minētajām kategorijām, tā vienreizējo maksājumu par šo personu saņem tikai vienreiz.

7. Vajadzības gadījumā dalībvalstis arī var būt tiesīgas saņemt vienreizējos maksājumus attiecībā uz 1., 3. un 5. punktā minēto personu ģimenes locekļiem ar noteikumu, ka minētie ģimenes locekļi ir pārvietoti saskaņā ar šo regulu.

8. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka laika grafiku un citus īstenošanas nosacījumus, kas saistīti ar resursu piešķiršanas mehānismu Savienības Pārvietošanas programmai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

9. Šā panta 1. un 2. punktā minētās papildu summas dalībvalstīm piešķir ik pēc diviem gadiem, pirmo reizi ar individuāliem finansēšanas lēmumiem, ar ko apstiprina to valsts programmu saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. pantā, un vēlāk ar finansēšanas lēmumu, ko pievieno pielikumā lēmumiem, ar ko apstiprina to valsts programmu. Minētās summas nepārceļ uz citām darbībām, kas ietvertas valsts programmā.

10. Lai efektīvi sasniegtu Savienības Pārvietošanas programmas mērķus, Komisija pieejamo resursu satvarā tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu ar mērķi, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, pielāgot šā panta 1. un 2. punktā minētos vienreizējos maksājumus, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo inflācijas līmeni, būtiskas attīstības tendences pārvietošanas jomā, kā arī faktorus, ar kuriem var optimizēt finansiālā stimula izmantošanu, ko sniedz vienreizējie maksājumi.

18. pants

Resursi starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanai

1. Lai ievērotu solidaritātes un atbildības taisnīga sadalījuma principus un ņemot vērā Savienības politikas attīstību fonda īstenošanas laikposmā, dalībvalstis papildus piešķīrumiem, kas tām aprēķināti saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, saņem papildu summu, kā noteikts 15. panta 2. punkta b) apakšpunktā, pamatojoties uz vienreizēju maksājumu EUR 6 000 apmērā par katru starptautiskās aizsardzības saņēmēju, kas pārsūtīts no citas dalībvalsts.

2. Vajadzības gadījumā dalībvalstis var būt tiesīgas saņemt vienreizējos maksājumus arī attiecībā uz 1. punktā minēto personu ģimenes locekļiem ar noteikumu, ka minētie ģimenes locekļi ir pārsūtīti saskaņā ar šo regulu.

3. Šā panta 1. punktā minētās papildu summas dalībvalstīm pirmo reizi piešķir ar individuāliem finansēšanas lēmumiem, ar ko apstiprina to valsts programmu saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. pantā, un vēlāk ar finansēšanas lēmumu, ko pievieno pielikumā lēmumam, ar ko apstiprina to valsts programmu. Minētās summas nepārceļ uz citām darbībām, kas ietvertas valsts programmā.

4. Lai efektīvi sasniegtu mērķus, kas izvirzīti attiecībā uz solidaritātes un atbildības dalīšanu starp dalībvalstīm, kā tas minēts LESD 80. pantā, un pieejamo resursu satvarā Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 26. pantu ar mērķi pielāgot šā panta 1. punktā minēto vienreizējo maksājumu, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo inflācijas līmeni, būtiskas attīstības tendences starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanā no vienas dalībvalsts uz citu, kā arī faktorus, ar kuriem var optimizēt finansiālā stimula izmantošanu, ko sniedz vienreizējie maksājumi.

19. pants

Valsts programmas

1. Saskaņā ar valsts programmām, kas jāizskata un jāapstiprina atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. pantam, dalībvalstis saskaņā ar šīs regulas 3. pantā noteiktajiem mērķiem, un ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā minētā politiskā dialoga rezultātus, izvirza jo īpaši šādus mērķus:

a)	stiprināt kopējās Eiropas patvēruma sistēmas izveidošanu, nodrošinot Savienības patvēruma jomas acquis efektīvu un vienādu piemērošanu un Regulas (ES) Nr. 604/2013 pienācīgu darbību. Šādās darbībās var tik iekļauta arī Savienības Pārvietošanas programmas izveide un attīstība;

tādu integrācijas stratēģiju izveide un izstrāde, kas aptver dažādus divvirzienu dinamiskā procesa aspektus un kas attiecīgā gadījumā īstenojamas valsts/vietējā/reģionālā līmenī, ņemot vērā trešo valstu valstspiederīgo integrācijas vajadzības vietējā/reģionālā līmenī, pievēršoties dažādu migrantu kategoriju konkrētām vajadzībām un izstrādājot efektīvas partnerības starp attiecīgajām ieinteresētajām personām;

c)	tādas atgriešanas programmas izstrāde, kas ietver atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās komponentu un vajadzības gadījumā reintegrācijas komponentu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka visas darbības, kas saņem atbalstu no fonda, īsteno, pilnībā ievērojot pamattiesības un cilvēka cieņu. Jo īpaši, īstenojot šādas darbības, pilnībā ievēro tiesības un principus, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

3. Ievērojot prasību nodrošināt minēto mērķu izpildi un ņemot vērā dalībvalstu individuālos apstākļus, tās cenšas panākt resursu taisnīgu un pārredzamu sadalījumu 3. panta 2. punktā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem.

20. pants

Savienības darbības

1. Pēc Komisijas ierosmes fondu var izmantot, lai finansētu starpvalstu darbības vai darbības, kas ir īpaši Savienības interesēs (“Savienības darbības”), attiecībā uz 3. pantā minētajiem vispārīgajiem un konkrētajiem mērķiem.

2. Lai Savienības darbības būtu tiesīgas saņemt finansējumu, tās jo īpaši atbalsta:

Savienības sadarbības veicināšanu, īstenojot Savienības tiesības un apmainoties ar paraugpraksi patvēruma jomā, sevišķi par pārvietošanu un starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un/vai tās saņēmēju pārsūtīšanu no vienas dalībvalsts uz citu, tostarp ar kontaktu veidošanu un informācijas apmaiņu, likumīgu migrāciju, trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, tostarp ierašanās atbalstu un koordinēšanas pasākumus, lai veicinātu pārvietošanu vietējās kopienās, kas uzņems pārvietotos bēgļus, un atgriešanu;

starpvalstu sadarbības tīklu un izmēģinājuma projektu, tostarp inovatīvu projektu, izveidi, balstoties uz starpvalstu partnerībām, kas izveidotas starp divās vai vairākās dalībvalstīs izvietotām struktūrām un kas paredzētas, lai veicinātu inovāciju un atvieglinātu pieredzes un paraugprakses apmaiņu;

pētījumus un izpēti par iespējamiem jauniem Savienības sadarbības veidiem patvēruma, imigrācijas, integrācijas un atgriešanas jomā un attiecīgiem Savienības tiesību aktiem, informācijas par paraugpraksi izplatīšanu un apmaiņu un visiem citiem patvēruma, imigrācijas, integrācijas un atgriešanas politikas aspektiem, tostarp vienoto saziņu par Savienības politiskajām prioritātēm;

d)	kopēju statistikas instrumentu, metožu un rādītāju izstrādi un piemērošanu dalībvalstīs, lai izvērtētu politikas attīstību patvēruma, likumīgas migrācijas un integrācijas un atgriešanas jomā;

e)	sagatavošanās, uzraudzības, administratīvo un tehnisko atbalstu un izvērtēšanas mehānismu izstrādi, kas nepieciešami, lai īstenotu politiku patvēruma un imigrācijas jomā;

f)	sadarbību ar trešām valstīm, pamatojoties uz Savienības vispārējo pieeju migrācijai un mobilitātei, jo īpaši atpakaļuzņemšanas nolīgumu, mobilitātes partnerību un reģionālo aizsardzības programmu īstenošanā;

g)	informācijas pasākumus un kampaņas trešās valstīs, kuru mērķis ir veicināt izpratni par piemērotām un likumīgām imigrācijas iespējām un par nelikumīgas imigrācijas riskiem.

3. Savienības darbības īsteno saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 6. pantu.

4. Komisija nodrošina resursu taisnīgu un pārredzamu sadalījumu 3. panta 2. punktā noteiktajiem mērķiem.

21. pants

Ārkārtas palīdzība

1. Fonds sniedz finansiālu palīdzību, lai risinātu steidzamas un konkrētas vajadzības ārkārtas situācijas gadījumā, kā noteikts 2. panta k) punktā. Saskaņā ar šo pantu trešās valstīs īstenoti pasākumi ir saskanīgi ar Savienības humānās palīdzības politiku un attiecīgā gadījumā to papildinoši, un tajos ievēro humānisma principus, kas noteikti Konsensā par humāno palīdzību.

2. Ārkārtas palīdzību īsteno saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 6. un 7. pantu.

22. pants

Eiropas Migrācijas tīkls

1. Fonds sniedz atbalstu Eiropas Migrācijas tīklam un nodrošina finanšu līdzekļus, kas nepieciešami tā pasākumiem un turpmākai attīstībai.

2. Summu, ko fonda gada apropriācijās paredz Eiropas Migrācijas tīklam, un darba programmu, kurā nosaka tā darbību prioritātes, pieņem Komisija pēc apstiprināšanas vadības padomē saskaņā ar procedūru, kas minēta Lēmuma 2008/381/EK 4. panta 5) punkta a) apakšpunktā. Komisijas lēmums ir finansēšanas lēmums saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 84. pantu.

3. Finansiālā palīdzība, ko sniedz Eiropas Migrācijas tīkla darbībām, izpaužas attiecīgi kā dotācijas valstu kontaktpunktiem, kas minēti Lēmuma 2008/381/EK 3. pantā, un attiecīgā gadījumā publiskā iepirkuma līgumi saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012. Ar palīdzību nodrošina atbilstīgu un savlaicīgu finansiālu atbalstu minētajiem valstu kontaktpunktiem. Izdevumi, kas radušies, darbības īstenojot minētajiem valstu kontaktpunktiem, kam 2014. gadā piešķirts atbalsts ar dotācijām, var būt attiecināmi no 2014. gada 1. janvāra.

4. Lēmumu 2008/381/EK groza šādi:

lēmuma 4. panta 5. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	pamatojoties uz priekšsēdētāja izstrādātu projektu, sagatavo un apstiprina darbības programmas projektu, jo īpaši attiecībā uz mērķiem un tematiskām prioritātēm, un indikatīvas budžeta summas katram valsts kontaktpunktam, lai nodrošinātu EMT pienācīgu darbību;”;

lēmuma 6. pantu groza šādi:

i)	panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Komisija pārrauga darbības programmas izpildi un regulāri ziņo vadības padomei par tās izpildi un EMT attīstību.”;

ii)	panta 5. līdz 8. punktu svītro;

c)	lēmuma 11. pantu svītro;

d)	lēmuma 12. pantu svītro.

23. pants

Tehniskā palīdzība

1. Pēc Komisijas ierosmes un/vai tās vārdā līdz EUR 2,5 miljoniem no fonda līdzekļiem katru gadu izmanto tehniskai palīdzībai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 9. pantu.

2. Pēc dalībvalsts ierosmes no fonda var finansēt tehniskās palīdzības darbības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 20. pantu. Tehniskajai palīdzībai atvēlētā summa laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam nevar pārsniegt 5,5 % no dalībvalstij piešķirtās kopējās summas plus EUR 1 000 000.

24. pants

Koordinācija

Komisija un dalībvalsts, attiecīgos gadījumos kopā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu, nodrošina, lai darbības trešās valstīs un saistībā ar tām tiktu pieņemtas, nodrošinot sinerģiju un saskaņotību ar citām ārpus Savienības veiktām darbībām, kuru atbalstam izmanto Savienības instrumentus. Tie jo īpaši nodrošina, lai minētās darbības:

a)	būtu saskaņotas ar Savienības ārējo politiku, ievērotu attīstības politikas saskaņotības principu un atbilstu attiecīgā reģiona vai valsts stratēģiskajiem plānošanas dokumentiem;

b)	būtu vērstas uz pasākumiem, kas nav orientēti uz attīstību;

c)	kalpotu Savienības iekšpolitikas interesēm un atbilstu darbībām, kuras īsteno Savienībā.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

25. pants

Konkrēti noteikumi attiecībā uz vienreizējiem maksājumiem saistībā ar starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārvietošanu un pārsūtīšanu no vienas dalībvalsts uz citu

Atkāpjoties no noteikumiem par izdevumu atbilstību, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 514/2014 18. pantā, jo īpaši attiecībā uz vienreizējiem maksājumiem un vienotām likmēm, dalībvalstīm saistībā ar starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārvietošanu un/vai pārsūtīšanu no vienas dalībvalsts uz citu saskaņā ar šo regulu piešķirtie vienreizējie maksājumi tiek:

a)	atbrīvoti no prasības, ka tiem jābūt balstītiem uz statistiskiem vai vēsturiskiem datiem; un

b)	piešķirti, ar noteikumu, ka persona, attiecībā uz kuru vienreizējais maksājums ir piešķirts, ir faktiski pārvietota un/vai pārsūtīta saskaņā ar šo regulu.

26. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. 16. panta 2. punktā, 17. panta 4. un 10. punktā un 18. panta 4. punktā minētās deleģēšanas pilnvaras Komisijai piešķir uz 7 gadu laikposmu no 2014. gada 21. maija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz trīs gadiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 16. panta 2. punktā, 17. panta 4. un 10. punktā un 18. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 16. panta 2. punktu, 17. panta 4. un 10. punktu un 18. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

27. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz Patvēruma migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 59. panta 1. punktu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

28. pants

Pārskatīšana

Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Eiropas Parlaments un Padome pārskata šo regulu līdz 2020. gada 30. jūnijam.

29. pants

Regulas (ES) Nr. 514/2014 piemērojamība

Fondam piemēro Regulas (ES) Nr. 514/2014 noteikumus, neskarot šīs regulas 4. pantu.

30. pants

Atcelšana

Ar 2014. gada 1. janvāri atceļ Lēmumus Nr. 573/2007/EK, Nr. 575/2007/EK un 2007/435/EK.

31. pants

Pārejas noteikumi

1. Šī regula neietekmē iespēju turpināt vai pārveidot, tostarp pilnīgi vai daļēji atcelt, attiecīgos projektus un gada programmas līdz to slēgšanai vai finanšu atbalstu, ko Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Lēmumu Nr. 573/2007/EK, Lēmumu Nr. 575/2007/EK un Lēmumu Nr. 2007/435/EK vai jebkuru citu tiesību aktu, kurš 2013. gada 31. decembrī attiecas uz minēto palīdzību. Šī regula neietekmē iespēju turpināt vai pārveidot, tostarp pilnīgi vai daļēji atcelt, finansiālu atbalstu, kuru Komisija apstiprinājusi pamatojoties uz Lēmumu 2008/381/EK vai jebkuru citu tiesību aktu, kas 2013. gada 31. decembrī attiecas uz minēto palīdzību.

2. Pieņemot lēmumus par līdzfinansējumu saskaņā ar šo regulu, Komisija ņem vērā pasākumus, kuri, pamatojoties uz Lēmumu Nr. 573/2007/EK, Lēmumu Nr. 575/2007/EK, Lēmumu 2007/435/EK un Lēmumu 2008/381/EK, ir pieņemti pirms 2014. gada 20. maija un kuriem ir finansiālas sekas laikposmā, uz ko attiecas konkrētais līdzfinansējums.

3. Atvēlētās līdzfinansējuma summas, kuras Komisija ir apstiprinājusi laikposmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim un par kurām līdz noslēguma ziņojuma iesniegšanas termiņa beigām Komisijai nav nosūtīti darbību slēgšanai vajadzīgie dokumenti, Komisija automātiski atceļ līdz 2017. gada 31. decembrim, prasot atmaksāt nepamatoti izmaksātās summas.

4. Aprēķinot summu, uz ko attiecas automātiska saistību atcelšana, neņem vērā summas, kas attiecas uz darbībām, kuras ir apturētas saistībā ar tiesvedību vai administratīvu pārsūdzību, kam ir apturoša iedarbība.

5. Dalībvalstis līdz 2015. gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai izvērtējuma ziņojumus par to darbību rezultātiem un ietekmi, kuras laikposmā no 2011. gada līdz 2013. gadam līdzfinansētas saskaņā ar Lēmumiem Nr. 573/2007/EK, Nr. 575/2007/EK un 2007/435/EK.

6. Komisija līdz 2015. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ex post izvērtējuma ziņojumus par laikposmu no 2011. gada līdz 2013. gadam saskaņā ar Lēmumiem Nr. 573/2007/EK, Nr. 575/2007/EK un 2007/435/EK.

32. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā, 2014. gada 16. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS

(1) OV C 299, 4.10.2012., 108. lpp.

(2) OV C 277, 13.9.2012., 23. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2014. gada 13. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 14. aprīļa lēmums.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 439/2010 (2010. gada 19. maijs), ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).

(8) Padomes Regula (EK) Nr. 2007/2004 (2004. gada 26. oktobris), ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 862/2007 (2007. gada 11. jūlijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību, kā arī lai atceltu Padomes Regulu (EEK) Nr. 311/76 attiecībā uz statistikas vākšanu par ārvalstu darba ņēmējiem (OV L 199, 31.7.2007., 23. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 573/2007/EK (2007. gada 23. maijs), ar ko laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Bēgļu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 2004/904/EK (OV L 144, 6.6.2007., 1. lpp.).

(11) Padomes Lēmums 2007/435/EK (2007. gada 25. jūnijs), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondu kā daļu no Vispārīgās programmas Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība (OV L 168, 28.6.2007., 18. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 575/2007/EK (2007. gada 23. maijs), ar kuru izveido Eiropas Atgriešanās fondu laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība (OV L 144, 6.6.2007., 45. lpp.).

(13) Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.).

(14) Padomes Lēmums 2008/381/EK (2008. gada 14. maijs), ar ko izveido Eiropas migrācijas tīklu (OV L 131, 21.5.2008., 7. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 514/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 112. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 513/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai un atceļ Padomes Lēmumu 2007/125/TI (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 93. lpp.).

(18) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 29.6.2013., 31. lpp.).

(20) Padomes Direktīva 2003/86/EK (2003. gada 22. septembris) par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (OV L 251, 3.10.2003., 12. lpp.).

Dalībvalsts	Minimālā summa	Vidējie piešķīrumi procentos (%) 2011.–2013. gadā no Eiropas Bēgļu fonda, Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un Eiropas Atgriešanās fonda	Vidējā summa 2011.–2013. gadā	KOPĀ
AT	5 000 000	2,65 %	59 533 977	64 533 977
BE	5 000 000	3,75 %	84 250 977	89 250 977
BG	5 000 000	0,22 %	5 006 777	10 006 777
CY	10 000 000	0,99 %	22 308 677	32 308 677
CZ	5 000 000	0,94 %	21 185 177	26 185 177
DE	5 000 000	9,05 %	203 416 877	208 416 877
EE	5 000 000	0,23 %	5 156 577	10 156 577
ES	5 000 000	11,22 %	252 101 877	257 101 877
FI	5 000 000	0,82 %	18 488 777	23 488 777
FR	5 000 000	11,60 %	260 565 577	265 565 577
GR	5 000 000	11,32 %	254 348 877	259 348 877
HR	5 000 000	0,54 %	12 133 800	17 133 800
HU	5 000 000	0,83 %	18 713 477	23 713 477
IE	5 000 000	0,65 %	14 519 077	19 519 077
IT	5 000 000	13,59 %	305 355 777	310 355 777
LT	5 000 000	0,21 %	4 632 277	9 632 277
LU	5 000 000	0,10 %	2 160 577	7 160 577
LV	5 000 000	0,39 %	8 751 777	13 751 777
MT	10 000 000	0,32 %	7 178 877	17 178 877
NL	5 000 000	3,98 %	89 419 077	94 419 077
PL	5 000 000	2,60 %	58 410 477	63 410 477
PT	5 000 000	1,24 %	27 776 377	32 776 377
RO	5 000 000	0,75 %	16 915 877	21 915 877
SE	5 000 000	5,05 %	113 536 877	118 536 877
SI	5 000 000	0,43 %	9 725 477	14 725 477
SK	5 000 000	0,27 %	5 980 477	10 980 477
UK	5 000 000	16,26 %	365 425 577	370 425 577
Dalībvalstis kopā	145 000 000	100,00 %	2 247 000 000	2 392 000 000