20.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/72


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 512/2014

(2014. gada 16. aprīlis),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru

EIROPAS PARLAMENTS UN PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

No 14. panta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1285/2013 (3), lasot to kopā ar 2. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 912/2010 (4), izriet, ka Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūrai (“Aģentūra”) ir jānodrošina Eiropas satelītu radionavigācijas sistēmu (“sistēmas”) drošības akreditācija un ka šajā nolūkā tai jāuzsāk un jāpārrauga drošības procedūru īstenošana un sistēmas drošības pārbaužu izpilde.

(2)

Sistēmas ir definētas 2. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1285/2013. Tās ir kompleksas sistēmas, un to izveide un darbība saistīta ar dažādām ieinteresētajām personām ar dažādām lomām. Šajā ziņā ir svarīgi, lai visas ieinteresētās personas, kas iesaistītas Galileo un EGNOS programmu (“programmas”) īstenošanā, ar ES klasificēto informāciju rīkotos un aizsargātu to saskaņā ar pamatprincipiem un minimuma standartiem, kas izklāstīti Komisijas un Padomes drošības noteikumos par ES klasificētas informācijas aizsardzību, un lai 17. pants Regulā (ES) Nr. 1285/2013, kas garantē ekvivalentu aizsardzības līmeni ES klasificētai informācijai, tiktu attiecīgā gadījumā piemērots visām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas programmu īstenošanā.

(3)

Drošības akreditācijas procesā iesaistītās un šī procesa skartās ieinteresētās personas ir dalībvalstis, Komisija, attiecīgās Savienības aģentūras, Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) un Padomes Vienotajā rīcībā 2004/552/KĀDP (5) iesaistītie dalībnieki.

(4)

Ņemot vērā sistēmu īpatnības un sarežģītību, dažādas to īstenošanā iesaistītās struktūras un dažādus potenciālos lietotājus, drošības akreditācija būtu jāveic, pienācīgi konsultējoties ar visām attiecīgajām personām, piemēram, ar dalībvalstu un trešo valstu iestādēm, kas uztur ar tādas sistēmas saistīto tīklu darbību, kura izveidota saskaņā ar Galileo programmu nolūkā sniegt publiski regulētu pakalpojumu, ar citām attiecīgajām dalībvalstu iestādēm, ar EKA vai, ja tas paredzēts starptautiskā nolīgumā, ar trešām valstīm, kurās atrodas sistēmu zemes stacijas.

(5)

Lai dotu iespēju pienācīgi veikt pienākumus, kas saistīti ar drošības akreditāciju, ir būtiski, lai Komisija sniegtu visu informāciju, kas nepieciešama šo pienākumu veikšanai. Ir arī svarīgi, lai drošības akreditācijas darbības būtu koordinētas ar tādu struktūru darbu, kas atbild par programmu pārvaldību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1285/2013, un ar citu tādu vienību darbībām, kas atbild par noteikumu piemērošanu drošības jomā.

(6)

Riska novērtējums un piemērojamā vadības pieeja būtu jāveic saskaņā ar paraugpraksi. Tajā būtu jāietver piemērojamie drošības pasākumi atbilstīgi padziļinātas aizsardzības koncepcijai. Būtu jāņem vērā riska vai apdraudējuma gadījuma īstenošanās varbūtība. Tai vajadzētu arī būt samērīgai, pienācīgai un izmaksu ziņā efektīvai, ņemot vērā izmaksas, kas saistītas ar tādu pasākumu īstenošanu, ar kuriem mazina risku, kas saistīts ar eventuālo ieguvumu drošības ziņā. Padziļinātas aizsardzības mērķis ir stiprināt sistēmu drošību, īstenojot tehniskus un netehniskus drošības pasākumus, kas strukturēti vairākos aizsardzības līmeņos.

(7)

PRS uztvērēju un PRS drošības moduļu izstrāde, tostarp attiecīgās ar to saistītās pētniecības darbības, un ražošana ir jo īpaši sensitīvas darbības. Tāpēc ir svarīgi izveidot procedūras, lai sniegtu atļaujas ražotājiem, kas ražo PRS uztvērējus un PRS drošības moduļus.

(8)

Turklāt, ņemot vērā potenciāli lielo skaitu tīklu un ierīču, kuras varētu būt savienotas ar sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, jo īpaši PRS vajadzībām, attiecībā uz šiem tīkliem un iekārtām drošības akreditācijas stratēģijā būtu jānosaka augsta līmeņa drošības akreditācijas principi, lai nodrošinātu akreditācijas viendabīgumu, neskarot to dalībvalstu iestāžu kompetences, kurām ir kompetence drošības jautājumos. Minēto principu piemērošana ļautu saskaņoti veikt riska pārvaldību un samazinātu vajadzību pastiprināt visas riska mazināšanas darbības sistēmas līmenī, kas negatīvi ietekmētu izmaksas, grafiku, rezultātus un pakalpojumu sniegšanu.

(9)

Produkti un pasākumi, kas aizsargā pret elektromagnētiskajām emisijām (t.i., pret elektronisku noklausīšanos), un kriptogrāfijas produkti, ko izmanto, lai sniegtu drošību sistēmām, būtu jāizvērtē un jāapstiprina valstu iestādēm, kurām ir kompetence drošības jautājumos valstī, kur uzņēmums, kas ražo šādus produktus, veic uzņēmējdarbību. Attiecībā uz kriptogrāfijas produktiem minētais izvērtējums un apstiprinājums būtu jāpapildina saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Padomes Lēmuma 2013/488/ES (6) IV pielikuma 26. līdz 30. punktā. Iestādei, kas atbild par sistēmu drošības akreditāciju, būtu jāatzīst minēto apstiprināto produktu un pasākumu atlase, ņemot vērā sistēmu vispārējās drošības prasības.

(10)

Regulā (ES) Nr. 912/2010 un it īpaši tās III nodaļā ir izskaidroti nosacījumi, ar kādiem Aģentūra izpilda savu pienākumu attiecībā uz sistēmu drošības akreditāciju. Atbilstoši šim principam tajos it īpaši ir paredzēts, ka drošības akreditācijas lēmumus pieņem neatkarīgi no Komisijas un neatkarīgi no struktūrām, kas atbild par programmu īstenošanu, un ka tādējādi sistēmu drošības akreditācijas struktūrvienībai vajadzētu būt neatkarīgai struktūrai Aģentūras struktūrā, kas lēmumus pieņem neatkarīgi.

(11)

Piemērojot šo principu, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 912/2010 tiek izveidota Eiropas GNSS sistēmu Drošības akreditācijas padome (“Drošības akreditācijas padome”), kura, līdzās Administratīvajai padomei un izpilddirektoram, veido vienu no trim Aģentūras struktūrām. Drošības akreditācijas padome veic Aģentūrai uzticētos uzdevumus attiecībā uz drošības akreditāciju un ir tiesīga Aģentūras vārdā pieņemt lēmumus saistībā ar drošības akreditāciju. Tai būtu jāpieņem savs reglaments un jāieceļ savs priekšsēdētājs.

(12)

Ņemot vērā to, ka Komisijai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1285/2013 ir jānodrošina programmu drošība, tostarp sistēmu un to darbības drošība, Drošības akreditācijas padomes darbības būtu jāierobežo ar sistēmu drošības akreditācijas darbībām un tām nebūtu jāskar Komisijas uzdevumi un pienākumi. Tam būtu jo īpaši jāattiecas uz Komisijas uzdevumiem un pienākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1285/2013 13. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1104/2011/ES (7) 8. pantu, tostarp jebkuru ar drošību saistītu dokumentu pieņemšanu ar deleģēto aktu, īstenošanas aktu vai citādi saskaņā ar minētajiem pantiem. Neskarot minētos Komisijas uzdevumus un pienākumus, ņemot vērā tās īpašās ekspertu zināšanas, Drošības akreditācijas padomei vajadzētu būt tiesībām savas kompetences jomā sniegt padomus Komisijai par tekstu projektu izstrādi attiecībā uz aktiem, kas minēti nosauktajos pantos.

(13)

Būtu jānodrošina, ka ar drošības akreditāciju saistītās darbības tiek veiktas, neskarot dalībvalstu kompetenci un prerogatīvas saistībā ar drošības akreditāciju.

(14)

Termini “revīzijas” un “pārbaudes” drošības jomā var ietvert drošības novērtējumus, inspekcijas, izvērtējumus, revīzijas un pārbaudes.

(15)

Lai visas darbības īstenotu efektīvi un iedarbīgi, Drošības akreditācijas padomei būtu jāspēj izveidot attiecīgas pakļautas struktūras, kuras īstenotu padomes rīkojumus. Tai jo īpaši būtu jāizveido grupa, kas palīdzēs tās lēmumu sagatavošanā.

(16)

Drošības akreditācijas padomes uzraudzībā būtu jāizveido dalībvalstu ekspertu grupa, lai veiktu kriptogrāfijas izplatīšanas iestādes (KII) pienākumus attiecībā uz ES kriptogrāfijas materiālu pārvaldību. Minētā grupa būtu jāizveido uz laiku, lai nodrošinātu komunikāciju drošības jautājumu pārvaldības pēctecību Galileo programmas īstenošanas stadijā. Ilgtspējīgs risinājums šādu operatīvo pienākumu veikšanai būtu jāpiemēro ilgtermiņā, kad saskaņā ar Galileo programmu izveidotā sistēma sāks darboties pilnībā.

(17)

Regula (ES) Nr. 1285/2013 nosaka shēmu, pēc kādas programmu publiskā pārvaldība notiks laikā no 2014. līdz 2020. gadam. Ar to kopējā atbildība par programmām tiek uzticēta Komisijai. Turklāt tā paplašina Aģentūrai uzticēto pienākumu loku un paredz, jo īpaši, ka Aģentūrai var būt būtiska loma sistēmu ekspluatācijā un sociālekonomisko ieguvumu palielināšanā.

(18)

Šajos jaunajos apstākļos ir svarīgi nodrošināt to, lai Drošības akreditācijas padome varētu pilnīgi neatkarīgi veikt tai uzticētos uzdevumus, it īpaši attiecībā pret citām Aģentūras struktūrām un darbībām, un izvairīties no jebkādiem interešu konfliktiem. Tādēļ ir būtiski Aģentūrā nošķirt darbības, kas saistītas ar drošības akreditāciju, no citām darbībām, tādām kā Galileo drošības uzraudzības centra pārvaldība, dalība sistēmu komercializācijā un citām darbībām, kuras Komisija varētu deleģēt Aģentūrai, it īpaši saistībā ar sistēmu ekspluatāciju. Šajā nolūkā Drošības akreditācijas padomei un tās kontrolē esošajam Aģentūras personālam būtu jāveic to darbs tādā veidā, kas nodrošina to autonomiju un neatkarību attiecībā pret citām Aģentūras darbībām. Līdz 2014. gada 1. janvārim Aģentūrā būtu jāveic pārliecinoša un efektīva strukturālā nodalīšana. Aģentūras iekšējos personāla noteikumos būtu arī jānodrošina autonomija un neatkarība personālam, kas veic drošības akreditācijas darbības attiecībā pret citām Aģentūras darbībām.

(19)

Tādēļ būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 912/2010, lai palielinātu Drošības akreditācijas padomes un tās priekšsēdētāja autonomiju un pilnvaras un lielā mērā pielīdzinātu šo autonomiju un pilnvaras Aģentūras Administratīvās padomes un izpilddirektora autonomijai un pilnvarām, vienlaikus nosakot, ka Aģentūras dažādajām struktūrām ir savā starpā jāsadarbojas.

(20)

Ieceļot padomju locekļus un izvēlot priekšsēdētājus un priekšsēdētāja vietniekus, attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā, ka ir svarīgi nodrošināt dzimumu līdzsvarotu pārstāvību. Turklāt būtu jāņem vērā arī attiecīgās vadīšanas, administratīvās un budžeta prasmes.

(21)

Ir jāpanāk, lai nevis Administratīvā padome, bet gan Drošības akreditācijas padome sagatavotu un apstiprinātu Aģentūras darba programmas daļu, kas attiecas uz operatīvajām darbībām, kuras saistītas ar sistēmu drošības akreditāciju, kā arī Aģentūras gada ziņojuma daļu, kas attiecas uz tām Aģentūras darbībām un attīstības virzieniem, kas saistīti ar sistēmu drošības akreditācijas darbībām. Tai tās būtu savlaikus jāiesniedz Administratīvajai padomei, lai tās varētu iekļaut Aģentūras darba programmā un gada ziņojumā. Tāpat tai būtu jāīsteno sava priekšsēdētāja disciplinārā uzraudzība.

(22)

Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam attiecībā uz drošības akreditācijas darbībām būtu vēlams piešķirt līdzīgu lomu, kāda izpilddirektoram ir attiecībā uz citām Aģentūras darbībām. Tā papildus Aģentūras pārstāvēšanas funkcijai, kas jau ir noteikta Regulā (ES) Nr. 912/2010, Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam būtu Drošības akreditācijas padomes vadībā jāvada drošības akreditācijas darbības un jānodrošina ar akreditāciju saistītās Aģentūras darba programmu daļas īstenošana. Tāpat Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam būtu pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes uzaicinājuma jāiesniedz ziņojums par Drošības akreditācijas padomes uzdevumu izpildi un tiem jāsniedz deklarācija.

(23)

Būtu jāparedz pienācīgas procedūras gadījumam, ja Administratīvā padome neapstiprinātu aģentūras darba programmas, lai nodrošinātu, ka netiek skarts drošības akreditācijas process, un ka to var veikt nepārtraukti.

(24)

Ņemot vērā to, ka Eiropas GNSS programmās, tostarp drošības jautājumos, ir iesaistītas vairākas trešās valstis un, iespējams, iesaistīsies starptautiskas organizācijas, būtu skaidri jāparedz, ka starptautisko organizāciju un trešo valstu, jo īpaši Šveices, ar ko būtu jānoslēdz sadarbības līgums (8), pārstāvji var piedalīties, izņēmuma kārtā un saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem, Drošības akreditācijas padomes darbā. Šādi nosacījumi būtu jāprecizē starptautiskā nolīgumā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. pantu, kas tiktu noslēgts ar Savienību, ņemot vērā drošības jautājumus un jo īpaši – ES klasificētās informācijas aizsardzību. Sadarbības nolīgums par satelītu navigāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Norvēģijas Karalisti, kā arī EEZ nolīguma 31. un 37. protokols, jau paredz Norvēģijas dalības statusu (9). Ņemot vērā tās īpašās ekspertu zināšanas, būtu jābūt iespējamam ar Drošības akreditācijas padomi konsultēties tās kompetences ietvaros pirms šādu starptautisku nolīgumu sarunām vai to laikā.

(25)

Turklāt Regula (ES) Nr. 912/2010 būtu jāsaskaņo ar principiem, kas ietverti Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgajā pieejā decentralizētajām aģentūrām, kuru trīs iestādes pieņēma attiecīgi 2012. gada 5. jūlijā, 26. jūnijā un 12. jūnijā, it īpaši attiecībā uz Administratīvās padomes lēmumu pieņemšanas noteikumiem, Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļu, kā arī to priekšsēdētāju pilnvaru termiņu, daudzgadu darba programmu, Administratīvās padomes pilnvarām attiecībā uz personālvadību, minētās regulas izvērtēšanu un pārskatīšanu, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un sensitīvas, kaut gan neklasificētas informācijas apstrādi. Daudzgadu darba programmas pieņemšanas process būtu jāveic, pilnībā ievērojot lojālas sadarbības principus un ņemot vērā laika ierobežojumus, kas saistīti ar šādu darba programmu.

(26)

Attiecībā uz interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību ir būtiski, lai Aģentūra nostiprinātu un saglabātu reputāciju, ka tā darbojas objektīvi, godprātīgi un atbilstoši augstiem profesionāliem standartiem. Nedrīkstētu būt neviena pamatota iemesla aizdomām, ka lēmumus varētu ietekmēt intereses, kas ir pretrunā Aģentūras kā iestādes, kas darbojas visas Savienības labā, uzdevumam, vai privātas intereses vai kāda Aģentūras darbinieka vai norīkotā valsts eksperta vai novērotāja, vai kāda Administratīvās padomes vai Drošības akreditācijas padomes locekļa piederība, vai kas rada vai var radīt situāciju, kas ir pretrunā attiecīgās personas oficiālo pienākumu pienācīgai izpildei. Tādēļ Administratīvajai padomei un Drošības akreditācijas padomei būtu jāpieņem vispārēji noteikumi par interešu konfliktiem, kas attiecas uz Aģentūru kopumā. Šajos noteikumos būtu jāņem vērā Revīzijas palātas ieteikumi, kas izklāstīti tās 2012. gada Īpašajā ziņojumā Nr. 15, kas tika sagatavots pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma, un nepieciešamības izvairīties no interešu konfliktiem starp Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļiem.

(27)

Lai nodrošinātu Aģentūras darbības pārredzamību, tās reglaments būtu jāpublicē. Tomēr konkrētas sabiedrības un privātās intereses būtu jāaizsargā, nosakot izņēmumus. Lai nodrošinātu programmu raitu darbību, daudzgadu un gada darba programmām un gada pārskatam vajadzētu būt maksimāli detalizētiem. Tā rezultātā tie varētu ietvert materiālus, kas ir sensitīvi no drošības vai līgumattiecību viedokļa. Līdz ar to būtu piemēroti publicēt tikai šo dokumentu kopsavilkumu. Pārredzamības interesēs šiem kopsavilkumiem tomēr vajadzētu būt pēc iespējas pilnīgākiem.

(28)

Jāuzsver arī, ka Aģentūras darba programmas būtu jāizveido, pamatojoties uz izpildes pārvaldības procesu, tostarp izpildes rādītājiem, lai varētu efektīvi novērtēt sasniegtos rezultātus.

(29)

Aģentūras darba programmās būtu jāparedz arī resursu plānojums, ietverot cilvēkresursus un finanšu resursus, kas piešķirti katrai darbībai, un ņemot vērā to, ka izdevumi, kas saistīti ar Aģentūras jaunajām personāla vajadzībām, būtu daļēji jāsedz ar attiecīgu samazinājumu Komisijas štatu sarakstos attiecībā uz to pašu laikposmu, t. i., no 2014. līdz 2020. gadam.

(30)

Neskarot politisko lēmumu par Savienības aģentūru mītnes vietu saskaņā ar vēlamo ģeogrāfisko izplatību un mērķiem, ko dalībvalstis noteikušas attiecībā uz jauno aģentūras mītnes vietu, kā paredzēts 2003. gada 13. decembra valsts vai valdību vadītāju līmenī sanākušo dalībvalstu pārstāvju secinājumos un atgādināts 2008. gada jūnija Eiropadomes secinājumos, pieņemot lēmumu par Aģentūras vietējo biroju atrašanās vietu, būtu jāņem vērā objektīvi kritēriji. Minētie kritēriji ietver telpu pieejamību, piemērotu izglītības infrastruktūru personāla un norīkoto valstu ekspertu bērniem, piekļuvi nodarbinātības tirgum, sociālās nodrošināšanas sistēmu un veselības aprūpi personāla un norīkoto valstu ekspertu ģimenēm, kā arī īstenošanas un darbības izmaksas.

(31)

Uzņēmējvalstīm ar īpašiem pasākumiem būtu jānodrošina nepieciešamie nosacījumi Aģentūras raitai darbībai, piemēram, pienācīga izglītība un transporta iespējas.

(32)

Ar Lēmumu 2010/803/ES (10) dalībvalstu valdību vadītāji nolēma, ka Aģentūras mītne būs Prāgā. Uzņēmējvalsts līgums starp Čehijas Republiku un Aģentūru tika noslēgts 2011. gada 16. decembrī un stājās spēkā 2012. gada 9. augustā. Tiek uzskatīts, ka uzņēmējvalsts nolīgums un citi īpašie pasākumi atbilst prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 912/2010.

(33)

Visā izdevumu cikla laikā Savienības finansiālās intereses aizsargā ar samērīgiem pasākumiem, proti, atklājot un novēršot pārkāpumus, veicot aptaujas, atgūstot zaudētos līdzekļus, kas nepamatoti izmaksāti vai nepareizi izlietoti, un vajadzības gadījumā piemērojot sankcijas.

(34)

Tā kā Regulas (ES) Nr. 1285/2013 8. pantā dalībvalstīm ir paredzēta iespēja ieguldīt papildu līdzekļus, lai finansētu noteiktas programmas daļas, būtu jāatļauj Aģentūrai slēgt līgumus kopīgi ar dalībvalstīm, ja tas ir nepieciešams tās pienākumu izpildei.

(35)

Attiecībā uz ES klasificētās informācijas aizsardzību Aģentūrai būtu jāpiemēro Komisijas noteikumi drošības jomā. Būtu arī jāvar paredzēt noteikumus tādas informācijas apstrādei, kas nav klasificēta, bet ir sensitīva. Šiem noteikumiem būtu jāattiecas uz šādas informācijas apstrādi, ko veic tikai Aģentūra. Neklasificēta, bet sensitīva informācija ir informācija vai materiāli, kas Aģentūrai būtu jāaizsargā saistībā ar Līgumos noteiktu juridisku pienākumu un/vai tās sensitivitātes dēļ. Tā ietver, bet neaprobežojas ar informāciju un materiāliem, uz ko attiecas dienesta noslēpuma pienākums, kā noteikts LESD 339. pantā, informāciju, kas saistīta ar jautājumiem, kas minēti 4. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (11) vai informāciju, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (12).

(36)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 912/2010,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 912/2010 groza šādi:

1)

regulas 2. līdz 8. pantu aizstāj ar šādiem:

“2. pants

Uzdevumi

Aģentūras uzdevumi ir izklāstīti 14. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1285/2013 (*1).

3. pants

Struktūras

1.   Aģentūras struktūras ir:

a)

Administratīvā padome;

b)

izpilddirektors,

c)

Eiropas GNSS sistēmu Drošības akreditācijas padome (“Drošības akreditācijas padome”).

2.   Aģentūras struktūras pilda to uzdevumus, kas noteikti attiecīgi 6., 8. un 11. pantā.

3.   Administratīvā padome un izpilddirektors, Drošības akreditācijas padome un tās priekšsēdētājs sadarbojas, lai nodrošinātu Aģentūras darbību un tās struktūru koordināciju saskaņā ar Aģentūras iekšējos noteikumos paredzētajām procedūrām, tādām kā Administratīvās padomes reglaments, Drošības akreditācijas padomes reglaments, Aģentūrai piemērojamais finanšu reglaments, Civildienesta noteikumu piemērošanas noteikumi un dokumentu piekļuves noteikumi.

4. pants

Juridiskais statuss, vietējie biroji

1.   Aģentūra ir Savienības struktūra. Tā ir tiesību subjekts.

2.   Katrā no dalībvalstīm Aģentūrai ir visplašākā rīcībspēja, kas tiesībās paredzēta juridiskām personām. Tā var, jo īpaši, iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu un būt puse tiesas procesā.

3.   Aģentūra var nolemt izveidot vietējos birojus dalībvalstīs, ja tās devušas savu piekrišanu, vai trešās valstīs, kas piedalās Aģentūras darbā, saskaņā ar 23. pantu.

4.   Šo biroju atrašanās vietas izvēli veic, balstoties uz objektīviem kritērijiem, kas noteikti, lai nodrošinātu Aģentūras raitu darbību.

Uz noteikumiem par Aģentūras izveidošanu un darbību uzņēmējdalībvalstīs un trešās uzņēmējvalstīs, kā arī par priekšrocībām, kuras trešās valstis piešķir izpilddirektoram, Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļiem un Aģentūras personālam un viņu ģimenes locekļiem, attiecas īpašas vienošanās, ko Aģentūra ir noslēgusi ar minētajām valstīm. Šīs īpašās vienošanās apstiprina Administratīvā padome.

5.   Izmantojot 4. punktā minētās īpašās vienošanās, uzņēmējdalībvalstis un trešās uzņēmējvalstis nodrošina vajadzīgos apstākļus, lai Aģentūra varētu raiti darboties.

6.   Ievērojot 11.a panta 1. punkta f) apakšpunktu, Aģentūru pārstāv tās izpilddirektors.

5. pants

Administratīvā padome

1.   Ar šo izveido Administratīvo padomi, kas pilda 6. pantā uzskaitītos uzdevumus.

2.   Administratīvajā padomē ir:

a)

pa vienam pārstāvim, ko ieceļ katra dalībvalsts;

b)

četri Komisijas iecelti pārstāvji;

c)

viens Eiropas Parlamenta iecelts pārstāvis, kurš balsošanā nepiedalās.

Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļus ieceļ, pamatojoties uz attiecīgo pieredzi un eksperta zināšanām.

Administratīvās padomes locekļu amata pilnvaru laiks ir četri gadi, un tas ir atjaunināms vienu reizi. Eiropas Parlaments, Komisija un dalībvalstis cenšas ierobežot savu pārstāvju rotāciju Administratīvajā padomē.

Saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Administratīvās padomes reglamentā, Administratīvās padomes sanāksmēs novērotāju statusā ir aicināti piedalīties Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs, Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (“AP”) pārstāvis un Eiropas Kosmosa aģentūras (“EKA”) pārstāvis.

3.   Vajadzības gadījumā trešo valstu vai starptautisku organizāciju pārstāvju dalība un tās nosacījumi tiek noteikti 23. panta 1. punktā minētajos nolīgumos un atbilst Administratīvās padomes reglamentam.

4.   Administratīvā padome no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski ieņem priekšsēdētāja vietu, ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru laiks ir divi gadi, tas ir atjaunināms vienu reizi un amatu pilnvaru laiks beidzas, kad minētā persona pārstāj būt Administratīvās padomes loceklis.

Administratīvā padome ir tiesīga atlaist priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku vai viņus abus.

5.   Administratīvās padomes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs.

Izpilddirektors parasti piedalās apspriedēs, ja vien priekšsēdētājs nav pieņēmis citādu lēmumu.

Administratīvā padome sanāk uz tās parasto sanāksmi divreiz gadā. Administratīvā padome sanāk arī tad, ja to ierosina priekšsēdētājs vai ja to lūdz vismaz viena trešdaļa padomes locekļu.

Administratīvā padome var aicināt piedalīties savās sanāksmēs novērotāja statusā jebkuru personu, kuras viedoklis var to interesēt. Administratīvās padomes locekļiem saskaņā ar tās reglamentu var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

Administratīvās padomes sekretariāta funkcijas nodrošina Aģentūra.

6.   Ja šajā regulā nav paredzēts citādi, Administratīvā padome pieņem lēmumus ar savu balsstiesīgo locekļu absolūto balsu vairākumu.

Lai ievēlētu un atlaistu Administratīvās padomes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, kā minēts 4. punktā, un lai pieņemtu budžetu un darba programmas, ir nepieciešams divu trešdaļu tās balsstiesīgo locekļu balsu vairākums.

7.   Katram dalībvalsts un Komisijas pārstāvim ir viena balss. Izpilddirektors balsošanā nepiedalās. Lēmumus, kas pamatojas uz 6. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu un 6. panta 5. punktu, izņemot jautājumus, uz kuriem attiecas III nodaļa, nevar pieņemt bez Komisijas pārstāvju pozitīva balsojuma.

Administratīvās padomes reglamentā paredz sīkāk izstrādātus balsošanas noteikumus, jo īpaši nosacījumus, atbilstīgi kuriem loceklis var pārstāvēt kādu citu locekli.

6. pants

Administratīvās padomes uzdevumi

1.   Administratīvā padome nodrošina, ka Aģentūra pilda tai uzticētos uzdevumus atbilstīgi šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem un tālab pieņem visus vajadzīgos lēmumus, neskarot kompetences, kas piešķirtas Drošības akreditācijas padomei attiecībā uz darbībām, kuras izriet no III nodaļas.

2.   Turklāt Administratīvā padome īsteno šādus uzdevumus:

a)

vēlākais līdz Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. pantā paredzētās daudzgadu finanšu shēmas pirmā gada 30. jūnijam un pēc Komisijas atzinuma saņemšanas pieņem Aģentūras daudzgadu darba programmu laikposmam, kas atbilst daudzgadu finanšu shēmas ilgumam, vispirms tajā bez izmaiņām iekļaujot daļu, kuru Drošības akreditācijas padome ir izstrādājusi saskaņā ar 11. panta 4. punkta a) apakšpunktu. Attiecībā uz minēto daudzgadu darba programmu notiek konsultācijas ar Eiropas Parlamentu ar nosacījumu, ka konsultāciju mērķis ir viedokļu apmaiņa un rezultāts Aģentūrai nav saistošs;

b)

līdz katra gada 15. novembrim un pēc Komisijas atzinuma saņemšanas pieņem Aģentūras darba programmu nākamajam gadam, vispirms tajā bez izmaiņām iekļaujot daļu, kuru Drošības akreditācijas padome ir izstrādājusi saskaņā ar 11. panta 4. punkta b) apakšpunktu;

c)

pilda savus uzdevumus attiecībā uz Aģentūras budžetu, kā paredzēts 13. panta 5., 6., 10. un 11. punktā un 14. panta 5. punktā;

d)

nodrošina Galileo drošības uzraudzības centra darbību, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā;

e)

pieņem procedūras Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (*2) īstenošanai saskaņā ar šīs regulas 21. pantu;

f)

apspriedusies ar Drošības akreditācijas padomi par tiem noteikumiem, kuri attiecas uz drošības akreditāciju, apstiprina nolīgumus, kas minēti 23. panta 2. punktā;

g)

pieņem tehniskas procedūras; kas vajadzīgas tās uzdevumu izpildei;

h)

pieņem gada ziņojumu par Aģentūras darbību un plāniem, vispirms bez izmaiņām iekļaujot tajā daļu, kuru saskaņā ar 11. panta 4. punkta c) apakšpunktu izstrādā Drošības akreditācijas padome, un līdz katra gada 1. jūlijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai;

i)

nodrošina, ka atbilstīgi tiek izpildīti secinājumi un ieteikumi, kas izriet no izvērtējumiem un revīzijām, kuras minētas 26. pantā, kā arī no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veiktajām izmeklēšanām un visiem iekšējiem un ārējiem revīzijas ziņojumiem, un ka budžeta lēmējinstitūcijai tiek nodota visa informācija, kas attiecas uz izvērtēšanas procedūru iznākumu;

j)

ar to konsultējas izpilddirektors, pirms parakstīt deleģēšanas nolīgumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 2. punktā;

k)

balstoties uz izpilddirektora priekšlikumu, apstiprina darba vienošanās starp Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 4. punktā;

l)

balstoties uz izpilddirektora priekšlikumu, apstiprina stratēģiju krāpšanas apkarošanai;

m)

vajadzības gadījumā un balstoties uz izpilddirektora priekšlikumiem, apstiprina Aģentūras organizatoriskās struktūras;

n)

pieņem un publicē savu reglamentu.

3.   Attiecībā uz Aģentūras personālu Administratīvā padome īsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem (*3) (“Civildienesta noteikumi”) un pilnvaras slēgt darba līgumus saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”).

Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 110. pantā, Administratīvā padome pieņem lēmumu, kas pamatots ar Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģējot izpilddirektoram un definējot nosacījumus šāda pilnvaru deleģējuma apturēšanai. Izpilddirektors ziņo Administratīvajai padomei par minēto deleģēto pilnvaru īstenošanu. Izpilddirektors ir pilnvarots šīs pilnvaras deleģēt pakārtoti.

Piemērojot šā punkta otro daļu, īpašu izņēmuma apstākļu dēļ Administratīvā padome ar lēmumu var uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora pakārtoti deleģētās pilnvaras un izpildīt tās pati vai deleģēt vienam no padomes locekļiem vai citam darbiniekam, kas nav izpilddirektors.

Tomēr, atkāpjoties no šā punkta otrās daļas, ja darbinieki ir saistīti ar III nodaļā norādītajām darbībām, tad attiecībā uz viņu pieņemšanu darbā, novērtēšanu un pārklasificēšanu, kā arī attiecībā uz disciplinārajiem pasākumiem, kas piemērojami šādiem darbiniekiem, Administratīvajai padomei ir pienākums deleģēt Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam šā punkta pirmajā daļā paredzētās pilnvaras.

Administratīvā padome saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzēto procedūru nosaka Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus. Ja darbinieki ir saistīti ar III nodaļā norādītajām darbībām, tad attiecībā uz viņu pieņemšanu darbā, novērtēšanu un pārklasificēšanu, kā arī attiecībā uz disciplinārajiem pasākumiem, kas piemērojami minētajiem darbiniekiem, Administratīvā padome iepriekš konsultējas ar Drošības padomi un pienācīgi ņem vērā tās apsvērumus.

Tā arī pieņem lēmumu, ar ko paredz noteikumus attiecībā uz valstu ekspertu norīkošanu darbā uz Aģentūru. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas Administratīvā padome apspriežas ar Drošības akreditācijas padomi par to valsts ekspertu norīkošanu, kuri iesaistīti III nodaļā minētajās drošības akreditācijas darbībās, un pienācīgi ņem vērā tās apsvērumus.

4.   Administratīvā padome saskaņā ar 15.b panta 3. un 4. punktu ieceļ izpilddirektoru un var pagarināt vai pārtraukt izpilddirektora amata pilnvaru laiku.

5.   Administratīvā padome īsteno izpilddirektora disciplināro uzraudzību saistībā ar viņa darba rezultātiem, jo īpaši attiecībā uz drošības jautājumiem, kas ir Aģentūras kompetencē, izņemot attiecībā uz darbībām, kas veiktas saskaņā ar III nodaļu.

7. pants

Izpilddirektors

Aģentūru pārvalda tās izpilddirektors, kurš savus pienākumus veic Administratīvās padomes uzraudzībā, neskarot pilnvaras, kas saskaņā ar attiecīgi 11. un 11.a pantu noteiktas Drošības akreditācijas padomei un Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam.

Neskarot Komisijas un Administratīvās padomes pilnvaras, izpilddirektors, pildot savus pienākumus, ir neatkarīgs un neprasa un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus.

8. pants

Izpilddirektora uzdevumi

Izpilddirektors veic šādus uzdevumus:

a)

pārstāv Aģentūru, izņemot darbības un lēmumus, ko tā veic saskaņā ar II un III nodaļu; un saskaņā ar šīs regulas 6. panta 2. punkta j) apakšpunktu paraksta deleģēšanas nolīgumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14.panta 2. punktā;

b)

izstrādā darba vienošanās starp aģentūru un EKA, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 4. punktā, un iesniedz tās Administratīvajai padomei saskaņā ar šīs regulas 6. panta 2. punkta k) apakšpunktu, un paraksta tās pēc tam, kad saņemts Administratīvās padomes apstiprinājums;

c)

sagatavo Administratīvās padomes darbu un piedalās Administratīvās padomes darbā bez balsstiesībām, ievērojot 5. panta 5. punkta otrās daļas noteikumus;

d)

īsteno Administratīvās padomes lēmumus;

e)

sagatavo Aģentūras daudzgadu un gada darba programmu un to iesniedz Administratīvajai padomei apstiprināšanai, izņemot programmu daļas, ko sagatavojusi un pieņēmusi Drošības akreditācijas padome saskaņā ar 11. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu;

f)

īsteno daudzgadu un gada darba programmu, izņemot programmu daļas, ko īstenojis Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs saskaņā ar 11.a panta 1. punkta b) apakšpunktu;

g)

izstrādā progresa ziņojumu par gada darba programmas un, attiecīgā gadījumā, daudzgadu darba programmas īstenošanu katrai Administratīvās padomes sanāksmei, bez izmaiņām iekļaujot sadaļu, ko sagatavojis Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs saskaņā ar 11.a panta 1. punkta d) apakšpunktu;

h)

sagatavo gada ziņojumu par Aģentūras darbībām un plāniem, izņemot daļu, ko sagatavojusi un apstiprinājusi Drošības akreditācijas padome saskaņā ar 11. panta 4. punkta c) apakšpunktu par darbībām, kas izriet no III nodaļas, un iesniedz to Administratīvajai padomei apstiprināšanai;

i)

veic visus nepieciešamos pasākumus, tostarp pieņem iekšējās administratīvās instrukcijas un publicē paziņojumus, lai nodrošinātu Aģentūras darbību saskaņā ar šo regulu;

j)

izstrādā Aģentūras ieņēmumu un izdevumu provizorisku tāmes projektu saskaņā ar 13. pantu un nodrošina budžeta izpildi saskaņā ar 14. pantu;

k)

nodrošina, ka Aģentūra kā Galileo drošības uzraudzības centra operators spēj reaģēt uz norādījumiem, kas noteikti Padomes Vienotajā rīcībā 2004/552/KĀDP (*4), un pildīt uzdevumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1104/2011/ES (*5) 6. pantā;

l)

nodrošina, ka starp šīs regulas 3. panta 1. punktā minētajām Aģentūras struktūrām notiek visas attiecīgās informācijas aprite, jo īpaši saistībā ar drošību;

m)

paziņo Komisijai Aģentūras viedokli par tehniskām un darbības specifikācijām, kas vajadzīgas, lai īstenotu Regulas (ES) Nr. 1285/2013 12. panta 3. punkta d) apakšpunktā minēto sistēmu attīstību, ietverot pieņemšanas un pārskatīšanas procedūru definīcijas, un pētniecības darbības šīs attīstības veicināšanai;

n)

attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar drošības akreditācijas darbībām, kas izriet no šīs regulas III nodaļas, ciešā sadarbībā ar Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāju sagatavo Aģentūras organizatorisko struktūru un iesniedz to Administratīvajai padomei apstiprināšanai;

o)

attiecībā uz Aģentūras darbiniekiem īsteno pilnvaras, kas noteiktas 6. panta 3. punkta pirmajā daļā, ciktāl minētās pilnvaras ir piešķirtas atbilstoši tā otrajai daļai;

p)

iepriekš saņemot Administratīvās padomes apstiprinājumu, pieņem pasākumus, kas vajadzīgi vietējo biroju izveidei dalībvalstīs vai trešās valstīs, kā noteikts 4. panta 3. punktā;

q)

nodrošina, ka Drošības akreditācijas padomei, 11. panta 11. punktā minētajām struktūrām un Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam ir pieejams sekretariāts un visi pienācīgai darbībai vajadzīgie resursi;

r)

izstrādā rīcības plānu, lai nodrošinātu 26. pantā minēto izvērtējumu un revīziju konstatējumu un ieteikumu izpildi, izņemot rīcības plāna daļu par darbībām, uz ko attiecas III nodaļa, un Komisijai divas reizes gadā iesniedz progresa ziņojumu, tajā bez izmaiņām iekļaujot Drošības akreditācijas padomes izstrādātu daļu, kuru informatīvā nolūkā iesniedz arī Administratīvajai padomei;

s)

veic šādus pasākumus Savienības finansiālo interešu aizsardzībai:

i)

preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju vai citām prettiesiskām darbībām, kā arī efektīvus kontroles pasākumus;

ii)

ja ir atklāts pārkāpums, atgūst prettiesiski samaksātās summas un vajadzības gadījumā piemēro iedarbīgus, proporcionālus un preventīvus administratīvus sodus;

t)

izstrādā Aģentūras stratēģiju krāpšanas apkarošanai, kura ir samērīga ar krāpšanas risku, ņemot vērā īstenojamo pasākumu izmaksu un ieguvumu analīzi un secinājumus un ieteikumus, kas izriet no OLAF veiktajām izmeklēšanām, un iesniedz to Administratīvajai padomei apstiprināšanai.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1285/2013 (2013. gada 11. decembris) par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 876/2002 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008 (OV L 347, 20.12.2013., 1. lpp.)."

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.)."

(*3)  Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, kas noteikti Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.)."

(*4)  Padomes Vienotā Rīcība 2004/552/KĀDP (2004. gada 12. jūlijs) par Eiropas Pavadoņu radionavigācijas sistēmas darbības aspektiem, kas ietekmē Eiropas Savienības drošību (OV L 246, 20.7.2004., 30. lpp.)."

(*5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1104/2011/ES (2011. gada 25. oktobris) par noteikumiem par piekļuvi publiskajam regulētajam pakalpojumam, ko sniedz globālā navigācijas satelītu sistēma, kura izveidota saskaņā ar Galileo programmu (OV L 287, 4.11.2011., 1. lpp.).”;"

2)

iekļauj šādu pantu:

“8.a pants

Darba programmas un gada ziņojums

1.   Aģentūras daudzgadu darba programmā, kas minēta 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ir paredzētas darbības, kuras Aģentūra īstenos laikposmā, uz kuru attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. pantā paredzētā daudzgadu finanšu shēma, tostarp darbības, kas saistītas ar starptautiskajām attiecībām un komunikāciju, par kurām tā ir atbildīga. Minētajā programmā ir noteikta vispārējā stratēģiskā plānošana, tostarp mērķi, atskaites punkti, gaidāmie rezultāti un snieguma rādītāji, un resursu plānošana, tostarp to cilvēkresursu un finanšu resursu, kas piesaistīti katrai darbībai. Tajā ņem vērā šīs regulas 26. pantā minētos novērtējumus un revīzijas. Informācijas nolūkā daudzgadu darba programmā tiek iekļauts arī apraksts par to, kā notiek to uzdevumu nodošana, ko Aģentūrai uzticējusi veikt Komisija, tostarp programmu pārvaldības uzdevumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 2. punktā.

2.   Gada darba programmu, kas minēta šīs regulas 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā, izstrādā, pamatojoties uz daudzgadu darba programmu. Tajā paredzētas darbības, kuras Aģentūrai jāīsteno nākamā gada laikā, tostarp darbības, kas saistītas ar starptautiskajām attiecībām un komunikāciju, par kurām tā ir atbildīga. Gada darba programmā ietver sīki izstrādātus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp izpildes rādītājus. Tajā skaidri norāda uzdevumus, kuri ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu un izmaiņas izpildes rādītājos un to mērķu vērtībās. Programmā tiek noteikti arī cilvēkresursi un finanšu resursi, kas piesaistīti katrai darbībai. Informācijas nolūkā tajā iekļauj uzdevumus, ko Komisija vajadzības gadījumā ir uzticējusi veikt Aģentūrai, pamatojoties uz deleģēšanas nolīgumu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 2. punktu.

3.   Izpilddirektors pēc tam, kad Administratīvā padome apstiprinājusi daudzgadu un gada darba programmas, nosūta tās Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un dalībvalstīm un publicē to kopsavilkumu.

4.   Šīs regulas 8. panta h) punktā minētajā gada ziņojumā iekļauj informāciju par:

a)

daudzgadu un gada darba programmu īstenošanu, tostarp izpildes rādītājiem;

b)

budžeta un personāla politikas plāna īstenošanu;

c)

Aģentūras pārvaldi un iekšējām kontroles sistēmām, un panākumiem, kas gūti, īstenojot Regulas (ES) Nr. 1285/2013 11. panta e) punktā minētās projektu pārvaldības sistēmas un paņēmienus;

d)

jebkuriem pasākumiem ar mērķi uzlabot Aģentūras ekoloģiskos raksturlielumus;

e)

iekšējās un ārējās revīzijas secinājumiem un turpmākiem pasākumiem pēc revīziju ieteikumiem un budžeta izpildes ieteikumiem;

f)

izpilddirektora ticamības deklarāciju.

Gada ziņojuma kopsavilkumu dara publiski pieejamu.”;

3)

regulas 9. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1285/2013 16. pantam, ja sistēmu izmantošana var ietekmēt Savienības vai dalībvalstu drošību, piemēro procedūras, kas norādītas Vienotajā rīcībā 2004/552/KĀDP.”;

4)

regulas 10. un 11. pantu aizstāj ar šādiem:

“10. pants

Vispārējie principi

Šajā nodaļā minētās drošības akreditācijas darbības Eiropas GNSS sistēmām veic saskaņā ar šādiem principiem:

a)

drošības akreditācijas darbības veic un lēmumus pieņem saistībā ar kolektīvu atbildību par Savienības un dalībvalstu drošību;

b)

tiek pieliktas pūles lēmumus pieņemt ar konsensu;

c)

drošības akreditācijas darbības tiek veiktas, izmantojot riska novērtējuma un pārvaldības pieeju, apsverot riskus Eiropas GNSS sistēmu drošībai, kā arī ietekmi uz tādu pasākumu izmaksām vai grafiku, ar ko mazina risku, ņemot vērā mērķi nesamazināt sistēmu vispārējo drošības līmeni;

d)

drošības akreditācijas lēmumus sagatavo un pieņem speciālisti, kuriem ir pienācīga kvalifikācija sarežģītu sistēmu akreditācijas jomā, kuriem ir atbilstīgs drošības pielaides līmenis un kuri darbojas objektīvi;

e)

tiek pieliktas pūles, lai konsultētos ar visām attiecīgajām pusēm, kas ir ieinteresētas drošības jautājumos;

f)

visas ieinteresētās personas veic drošības akreditācijas darbības atbilstīgi drošības akreditācijas stratēģijai, neskarot Eiropas Komisijas uzdevumus, kas definēti Regulā (ES) Nr. 1285/2013;

g)

drošības akreditācijas lēmumus atbilstīgi attiecīgajā drošības akreditācijas stratēģijā noteiktajam procesam pamato ar vietējiem drošības akreditācijas lēmumiem, ko pieņēmušas dalībvalstu attiecīgās valsts drošības akreditācijas iestādes;

h)

pastāvīgs, pārredzams un pilnībā izprotams pārraudzības process nodrošina, ka drošības riski saistībā ar Eiropas GNSS sistēmām ir zināmi, ka ir definēti drošības pasākumi nolūkā samazināt šos riskus līdz pieņemam līmenim, ņemot vērā Savienības un tās dalībvalstu drošības vajadzības un lai nodrošinātu programmu pareizu darbību, un ka minētos pasākumus piemēro atbilstīgi padziļinātas aizsardzības koncepcijai. Šādu pasākumu efektivitāti nepārtraukti izvērtē. Procesu saistībā ar drošības riska novērtējumu un pārvaldību veic kā atkārtotu procesu kopīgi ar programmās ieinteresētajām personām;

i)

drošības akreditācijas lēmumus pieņem pilnīgi neatkarīgi, tostarp no Komisijas un citām struktūrām, kas atbildīgas par programmu īstenošanu un pakalpojumu sniegšanu, kā arī neatkarīgi no Aģentūras izpilddirektora un Administratīvās padomes;

j)

drošības akreditācijas darbības veic, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību pēc pienācīgas koordinācijas starp Komisiju un iestādēm, kas atbild par drošības noteikumu īstenošanu;

k)

visas ieinteresētās personas, kas piedalās programmu īstenošanā, apstrādā un aizsargā ES klasificēto informāciju saskaņā ar pamatprincipiem un minimālajiem standartiem, kas izklāstīti attiecīgajos Padomes un Komisijas drošības noteikumos par ES klasificētās informācijas aizsardzību.

11. pants

Drošības akreditācijas padome

1.   Ar šo tiek izveidota Eiropas GNSS sistēmu Drošības akreditācijas padome (“Drošības akreditācijas padome”) nolūkā veikt šajā pantā uzskaitītos uzdevumus.

2.   Drošības akreditācijas padome veic savus pienākumus, neskarot atbildību, ko tai uzticējusi Komisija ar Regulu (ES) Nr. 1285/2013, jo īpaši saistībā ar drošības jautājumiem, un neskarot dalībvalstu kompetences saistībā ar drošības akreditāciju.

3.   Kā drošības akreditācijas iestāde Drošības akreditācijas padome attiecībā uz Eiropas GNSS sistēmu drošības akreditāciju ir atbildīga par to, lai:

a)

noteiktu un apstiprinātu drošības akreditācijas stratēģiju, kurā izklāsta:

i)

to darbību apmēru, kuras vajadzīgas, lai veiktu un uzturētu akreditāciju Eiropas GNSS sistēmām un to iespējamiem starpsavienojumiem ar citām sistēmām;

ii)

Eiropas GNSS sistēmu drošības akreditācijas procesu tik sīkā izklāstā, kā to prasa aizsardzības līmenis, un skaidri norādot apstiprināšanas nosacījumus; minēto procesu veic saskaņā ar attiecīgajām prasībām, jo īpaši tām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1285/2013 13. pantā;

iii)

akreditācijas procesā iesaistīto attiecīgo ieinteresēto personu uzdevumus;

iv)

akreditācijas grafiku, kas atbilst programmu posmiem, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūras izvietošanu, pakalpojuma sniegšanu un attīstību;

v)

tādas drošības akreditācijas principus attiecībā uz tīkliem, kas savienoti ar sistēmām, kas izveidotas saskaņā ar Galileo programmu, un šīm sistēmām pievienoto PRS aprīkojumu, kuru veiks dalībvalstu vienības, kurām ir kompetence drošības jautājumos;

b)

ieņemtu drošības akreditēšanas lēmumus, jo īpaši saistībā ar satelītu palaišanas apstiprināšanu, atļauju ekspluatēt sistēmas to dažādās konfigurācijās un attiecībā uz dažādiem pakalpojumiem līdz brīdim, kad tiek saņemts signāls no kosmosa, un signāla no kosmosa saņemšanas brīdī, atļauju ekspluatēt zemes stacijas. Attiecībā uz tīkliem un ar sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, saistīto PRS aprīkojumu Drošības akreditācijas padome pieņem lēmumus vienīgi par atļauju struktūrām izstrādāt un ražot PRS uztvērējus vai PRS drošības moduļus, ņemot vērā padomus, ko sniedz valstu vienības, kas ir kompetentas drošības jautājumos, un vispārējos drošības riskus;

c)

izskatītu un, izņemot dokumentus, ko Komisija pieņems saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1285/2013 13. pantu un Lēmuma Nr. 1104/2011/ES 8. pantu, apstiprinātu visu dokumentāciju, kas saistīta ar drošības akreditāciju;

d)

savā kompetences jomā sniegtu padomu Komisijai, izstrādājot projektus Regulas (ES) Nr. 1285/2013 13. pantā un Lēmuma Nr. 1104/2011/ES 8. pantā minētajiem tiesību aktiem, tostarp izstrādājot drošības darba procedūras (SecOps), un sniegtu paziņojumu ar noslēdzošo nostāju;

e)

izskatītu un apstiprinātu drošības riska novērtējumu, kas izstrādāts saskaņā ar 10. panta h) punktā minētajiem pārraudzības procesiem, ņemot vērā atbilstību šā punkta c) apakšpunktā minētajiem dokumentiem un dokumentiem, kuri izstrādāti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1285/2013 13. pantu un Lēmuma Nr. 1104/2011/ES 8. pantu; sadarbotos ar Komisiju riska mazināšanas pasākumu noteikšanā;

f)

pārbaudītu drošības pasākumu īstenošanu saistībā ar Eiropas GNSS sistēmu drošības akreditēšanu, veicot vai atbalstot drošības novērtējumus, pārbaudes vai izskatīšanu atbilstīgi šīs regulas 12. panta b) punktam;

g)

apstiprinātu tādu produktu un pasākumu, ar kuriem aizsargā pret elektronisku noklausīšanos (TEMPEST), un tādu apstiprinātu kriptogrāfijas produktu atlasi, ko izmanto, lai nodrošinātu Eiropas GNSS sistēmu drošību;

h)

apstiprinātu Eiropas GNSS sistēmu starpsavienojumus ar citām sistēmām vai attiecīgā gadījumā piedalītos to apstiprināšanā kopā ar atbilstīgu vienību, kas ir kompetenta drošības jautājumos;

i)

ar attiecīgo dalībvalsti vienotos par 12. panta c) punktā minēto piekļuves kontroles standartu;

j)

pamatojoties uz šā panta 11. punktā minētajiem apdraudējuma ziņojumiem, attiecībā uz konkrētu drošības akreditācijas lēmumu informētu Komisiju par tās veikto riska novērtējumu un sniegtu Komisijai ieteikumus par iespējām novērst atlikušos apdraudējumus;

k)

ciešā sadarbībā ar Komisiju pēc īpaša Padomes pieprasījuma palīdzētu Padomei īstenot Vienoto rīcību 2004/552/KĀDP;

l)

veiktu konsultācijas, kas nepieciešamas šo uzdevumu izpildei.

4.   Drošības akreditācijas padome pilda arī šādus uzdevumus:

a)

sagatavo un apstiprina 8.a panta 1. punktā minētās daudzgadu darba programmas daļu, kura attiecas uz operatīvajām darbībām, kas izriet no šīs nodaļas, un uz finanšu resursiem un cilvēkresursiem, kas nepieciešami minēto darbību izpildei, un laikus iesniedz to Administratīvajai padomei, lai šī daļa tiktu iekļauta daudzgadu darba programmā;

b)

sagatavo un apstiprina 8.a panta 2. punktā minētās gada darba programmas daļu, kura attiecas uz operatīvajām darbībām, kas izriet no šīs nodaļas, un uz finanšu resursiem un cilvēkresursiem, kas nepieciešami minēto darbību izpildei, un laikus iesniedz to Administratīvajai padomei, lai šī daļa tiktu iekļauta gada darba programmā;

c)

sagatavo un apstiprina 6. panta 2. punkta h) apakšpunktā minētā gada ziņojuma daļu, kas attiecas uz Aģentūras darbībām un plāniem, kas izriet no šīs nodaļas, kā arī uz finanšu resursiem un cilvēkresursiem, kas nepieciešami minēto darbību un plānu izpildei, un laikus iesniedz to Administratīvajai padomei, lai šī daļa tiktu iekļauta gada ziņojumā;

d)

pieņem un publicē savu reglamentu.

5.   Komisija pastāvīgi informē Drošības akreditācijas padomi par to, kā Drošības akreditācijas padomes paredzētie lēmumi ietekmētu programmu pareizu izpildi, un par atlikušo apdraudējumu novēršanas plānu īstenošanu. Drošības akreditācijas padome ņem vērā ikvienu šādu Komisijas atzinumu.

6.   Drošības akreditācijas padomes lēmumi tiek adresēti Komisijai.

7.   Drošības akreditācijas padomē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, Komisijas pārstāvis un AP pārstāvis. Dalībvalstis, Komisija un AP cenšas ierobežot savu pārstāvju rotāciju Drošības akreditācijas padomē. Drošības akreditācijas padomes locekļu amata pilnvaru laiks ir četri gadi, un tas ir atjaunināms. EKA pārstāvi aicina piedalīties Drošības akreditācijas padomes sanāksmēs novērotāja statusā. Izņēmuma kārtā trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvji var tikt aicināti piedalīties sanāksmēs kā novērotāji, ja tiek izskatītas lietas, kas tieši skar trešās valstis vai starptautiskās organizācijas. Šāda trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvju dalība un šīs dalības nosacījumi tiek noteikti 23. panta 1. punktā minētajos nolīgumos un atbilst Drošības akreditācijas padomes reglamentam.

8.   Drošības akreditācijas padome no sava vidus ieceļ priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ar divu trešdaļu tās balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski ieņem priekšsēdētāja vietu, ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus.

Drošības akreditācijas padome ir tiesīga atlaist priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku vai viņus abus. Lēmumu par atlaišanu pieņem ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu.

Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru laiks ir divi gadi, un tas ir atjaunināms vienu reizi. Katras personas amata pilnvaru laiks beidzas, ja tā zaudē savu Drošības akreditācijas padomes locekļa statusu.

9.   Drošības akreditācijas padomes rīcībā ir visi nepieciešamie cilvēkresursi un materiālie resursi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstīgas administratīva atbalsta funkcijas un lai kopā ar 11. punktā minētajām struktūrām tā varētu neatkarīgi veikt savus uzdevumus – jo īpaši izskatot lietas, uzsākot drošības procedūras un pārraugot to īstenošanu un veicot sistēmas drošības auditu, gatavojot lēmumus un organizējot sanāksmes. Tāpat tai ir piekļuve visai Aģentūras rīcībā esošajai informācijai, kas nepieciešama tās uzdevumu izpildei, neskarot 10. panta i) punktā minētos autonomijas un neatkarības principus.

10.   Drošības akreditācijas padome un tās rīcībā nodotais Aģentūras personāls darbu veic tādā veidā, kas garantē autonomiju un neatkarību no citām Aģentūras darbībām, it īpaši operatīvajām darbībām, kas saistītas ar sistēmu ekspluatāciju, atbilstīgi programmas mērķiem. Lai to panāktu, Aģentūrā izveido efektīvu organizatorisko sadalījumu starp darbiniekiem, kas ir iesaistīti no šīs nodaļas izrietošajās darbībās, un pārējiem Aģentūras darbiniekiem. Drošības akreditācijas padome nekavējoties informē izpilddirektoru, Administratīvo padomi un Komisiju par apstākļiem, kas vārētu ierobežot tās autonomiju un neatkarību. Ja risinājumu nevar atrast Aģentūrā, Komisija izskata šo situāciju, apspriežoties ar attiecīgām pusēm. Pamatojoties uz minētās izskatīšanas rezultātu, Komisija paredz atbilstošus riska mazināšanas pasākumus, kas jāīsteno Aģentūrai, un par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

11.   Drošības akreditācijas padome izveido īpašas tai pakļautas struktūras konkrētu jautājumu risināšanai saskaņā ar padomes rīkojumiem. Nodrošinot darba nepieciešamo nepārtrauktību, tā jo īpaši izveido grupu, kas veic drošības analīzes izskatīšanu un pārbaudes, lai sagatavotu attiecīgus apdraudējumu ziņojumus, kas palīdzētu Drošības akreditācijas padomei sagatavot tās lēmumus. Drošības akreditācijas padome var izveidot un atlaist ekspertu grupas, kas palīdz minētās grupas darbā.

12.   Neskarot dalībvalstu kompetenci un aģentūras uzdevumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā, Galileo programmas izvēršanas posmā izveido dalībvalstu ekspertu grupu, kas atrodas Drošības akreditācijas padomes uzraudzībā un veic kriptogrāfijas izplatīšanas iestādes (CDA) pienākumus saistībā ar ES kriptogrāfiskā materiāla pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz:

i)

lidojumu kodu un citu tādu kodu pārvaldīšanu, kas vajadzīgi, lai darbotos saskaņā ar Galileo programmu izveidotā sistēma;

ii)

tādu procedūru izveides un izpildes apstiprināšanu, ko izmanto PRS kodu uzskaitīšanai, drošai apstrādei, glabāšanai un izplatīšanai.

13.   Ja nevar panākt konsensu saskaņā ar šīs regulas 10. pantā minētajiem vispārējiem principiem, Drošības akreditācijas padome savus lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienību 16. pantā, un neskarot šīs regulas 9. pantu. Komisijas pārstāvis un AP pārstāvis balsojumā nepiedalās. Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs Drošības akreditācijas padomes vārdā paraksta tās pieņemtos lēmumus.

14.   Komisija bez nepamatotas kavēšanās informē Eiropas Parlamentu un Padomi par drošības akreditācijas lēmumu pieņemšanas ietekmi uz programmu pienācīgu izpildi. Ja Komisija uzskata, ka Drošības akreditācijas padomes lēmums var būtiski ietekmēt programmu pareizu īstenošanu, piemēram, saistībā ar izmaksām, grafiku vai izpildi, tā nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

15.   Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes viedokli, ko dara zināmu viena mēneša laikā, Komisija var pieņemt jebkādus piemērotus pasākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1285/2013.

16.   Administratīvo padomi periodiski informē par Drošības akreditācijas padomes darba virzību.

17.   Drošības akreditācijas padomes darba grafikā ņem vērā gada darba programmu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1285/2013 27. pantā.”;

5)

iekļauj šādu pantu:

“11.a pants

Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāja uzdevumi

1.   Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs pilda šādus uzdevumus:

a)

Drošības akreditācijas padomes vadībā pārvalda drošības akreditācijas darbības;

b)

Drošības akreditācijas padomes uzraudzībā īsteno tās Aģentūras daudzgadu un gada darba programmu daļas, kas izriet no šīs nodaļas;

c)

sadarbojas ar izpilddirektoru, lai palīdzētu izveidot 13. panta 3. punktā minēto štatu saraksta projektu, un ar Aģentūras organizatoriskajām struktūrām;

d)

sagatavo daļu no 8. panta g) punktā minētā progresa ziņojuma par operatīvajām darbībām, kas izriet no šīs nodaļas, un laikus iesniedz to Drošības akreditācijas padomei un izpilddirektoram, lai šo daļu varētu iekļaut progresa ziņojumā;

e)

sagatavo daļu no attiecīgi 8. panta h) un r) punktā minētā gada ziņojuma un rīcības plāna par operatīvajām darbībām, kas izriet no šīs nodaļas, un laikus iesniedz šo daļu izpilddirektoram;

f)

pārstāv Aģentūru darbībās un lēmumos, kas izriet no šīs nodaļas;

g)

attiecībā uz Aģentūras darbiniekiem, kas ir iesaistīti darbībās, kuras izriet no šīs nodaļas, īsteno pilnvaras, kas noteiktas 6. panta 3. punkta pirmajā daļā un kas priekšsēdētājam ir piešķirtas atbilstoši 6. panta 3. punkta ceturtajai daļai.

2.   Attiecībā uz darbībām, kas izriet no šīs nodaļas, Eiropas Parlaments un Padome var aicināt Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāju ierasties uz viedokļu apmaiņu par Aģentūras darbu un plāniem, tostarp par daudzgadu un gada darba programmām.”;

6)

regulas 12. panta b) punktu aizstāj ar šādu:

“b)

ļauj Drošības akreditācijas padomes ieceltām atbilstīgi pilnvarotām personām ar valsts vienību, kas ir kompetentas drošības jautājumos, piekrišanu un viņu pakļautībā piekļūt visai informācijai un objektiem un/vai vietām, kas saistītas ar to sistēmu drošību, kas ir viņu jurisdikcijā, saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem un nediskriminējot pēc dalībvalstu valstspiederīgo valstspiederības, tostarp drošības revīziju un pārbaužu vajadzībām, kā par to nolēmusi Drošības akreditācijas padome, un 10. panta h) punktā minētā drošības riska pārraudzības procesa vajadzībām. Minētās revīzijas un pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar šādiem principiem:

i)

tiek uzsvērts, cik svarīga ir drošība un iedarbīga riska pārvaldība pārbaudāmajās vienībās;

ii)

konkrētos gadījumos tiek ieteikti pretpasākumi, lai mazinātu sekas, ko radījusi klasificētas informācijas konfidencialitātes, integritātes vai piekļuves režīma neievērošana”;

7)

regulas 13. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Izpilddirektors, ar Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāju cieši saskaņojot darbības, kas izriet no III nodaļas, sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, skaidri norādot dalījumu starp tiem tāmes projekta elementiem, kas attiecas uz drošības akreditācijas darbībām, un pārējām Aģentūras darbībām. Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs par minēto projektu var rakstīt paziņojumu, un izpilddirektors gan tāmes projektu, gan minēto paziņojumu nosūta Administratīvajai padomei un Drošības akreditācijas padomei kopā ar štatu saraksta projektu.”;

b)

panta 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem:

“5.   Ņemot par pamatu ieņēmumu un izdevumu provizorisku tāmes projektu, Administratīvā padome, ar Drošības akreditācijas padomi cieši saskaņojot darbības, kas izriet no III nodaļas, katru gadu sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam.

6.   Administratīvā padome šo tāmi, kas ietver štatu saraksta projektu un provizorisko gada darba programmu, līdz 31. martam nosūta Komisijai un trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ar kurām Savienība ir noslēgusi nolīgumus saskaņā ar 23. panta 1. punktu.”;

8)

regulas 14. panta 10. punktu aizstāj ar šādu:

“10.   Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, ko tā pieņēmusi ar kvalificētu balsu vairākumu, pirms N + 2. gada 30. aprīļa izpilddirektoram dod N gada budžeta izpildes apstiprinājumu, izņemot to budžeta īstenošanas daļu, kas attiecas uz uzdevumiem, kuri attiecīgā gadījumā uzticēti Aģentūrai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 2. punktu, un kurai piemēro procedūru, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (*6) 164. un 165. pantā.

(*6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).”;"

9)

iekļauj šādu nodaļu:

“IVa NODAĻA

CILVĒKRESURSI

15.a pants

Personāls

1.   Uz Aģentūras darbiniekiem attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi, Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, ko Savienības iestādes kopīgi pieņēmušas Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības piemērošanai.

2.   Aģentūras personāls sastāv no darbiniekiem, kurus Aģentūra ir pieņēmusi darbā, lai pildītu savus uzdevumus. Viņiem ir drošības pielaides, kas atbilst tās pakāpes klasificētajai informācijai, kuru viņi izskata.

3.   Aģentūras iekšējie noteikumi, tādi kā Administratīvās padomes reglaments, Drošības akreditācijas padomes reglaments, Aģentūrai piemērojamie finanšu noteikumi, Civildienesta noteikumu piemērošanas noteikumi un dokumentu piekļuves noteikumi, garantē darbinieku, kuri īsteno drošības akreditācijas darbības, autonomiju un neatkarību no darbiniekiem, kuri īsteno citas Aģentūras darbības, atbilstoši 10. panta i) punktam.

15.b pants

Izpilddirektora iecelšana un amata pilnvaru laiks

1.   Izpilddirektoru pieņem darbā kā Aģentūras pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.   Izpilddirektoru ieceļ Administratīvā padome, pamatojoties uz amata kandidāta nopelniem, dokumentāri apstiprinātām administratīvām un vadītāja spējām, kā arī atbilstīgām zināšanām un pieredzi attiecīgajās jomās un izvēloties no Komisijas piedāvātā saraksta, – pirms tam notiek atklāts konkurss, ko rīko pēc Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai citur publicēta aicinājuma pieteikties.

Administratīvās padomes izvēlēto kandidātu var tiklīdz iespējams aicināt sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentam un atbildēt uz deputātu jautājumiem.

Lai noslēgtu līgumu ar izpilddirektoru, Aģentūru pārstāv Administratīvās padomes priekšsēdētājs.

Lēmumu par izpilddirektora iecelšanu Administratīvā padome pieņem ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu.

3.   Izpilddirektora amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Šā amatu pilnvaru laika beigās Komisija veic izpilddirektora darbības izvērtējumu, ņemot vērā Aģentūras nākotnes uzdevumus un problēmas.

Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā pirmajā daļā minēto izvērtējumu, Administratīvā padome var vienu reizi pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru laiku ne vairāk kā uz četriem gadiem.

Lēmumu par izpilddirektora amata pilnvaru laika pagarināšanu pieņem ar divu trešdaļu Administratīvā padomes locekļu balsu vairākumu.

Izpilddirektors, kura amata pilnvaru laiks ir pagarināts, nedrīkst pēc tam piedalīties atlases procedūrā, kas attiecas uz šo amata vietu.

Administratīvā padome informē Eiropas Parlamentu par nodomu pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru laiku. Pirms šādas pilnvaru laika pagarināšanas izpilddirektoru var uzaicināt sniegt paziņojumu attiecīgajās Eiropas Parlamenta komitejās un atbildēt uz deputātu jautājumiem.

4.   Izpilddirektoru no amata var atcelt Administratīvā padome, pamatojoties uz priekšlikumu, ko izteikusi Komisija vai trešdaļa Administratīvās padomes locekļu, ar lēmumu, kas pieņemts ar divu trešdaļu Administratīvās padomes locekļu balsu vairākumu.

5.   Eiropas Parlaments un Padome var aicināt izpilddirektoru ierasties uz viedokļu apmaiņu par Aģentūras darbu un plāniem, tostarp par daudzgadu un gada darba programmu. Minētajā viedokļu apmaiņā netiek skatīti jautājumi par drošības akreditācijas darbībām, kas izriet no III nodaļas.

15.c pants

Valstu norīkotie eksperti

Aģentūra var arī izmantot valstu ekspertus. Šādiem ekspertiem ir drošības pielaides, kas atbilst tās pakāpes klasificētajai informācijai, kuru viņi izskata. Uz šādiem darbiniekiem neattiecas Civildienesta noteikumi un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība.”;

10)

regulas 16. un 17. pantu aizstāj ar šādiem:

“16. pants

Krāpšanas novēršana

1.   Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkuras citas nelikumīgas darbības, Aģentūrai bez ierobežojumiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (*7). Šai nolūkā Aģentūra pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (*8), un pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami Aģentūras personālam un norīkotajiem valsts ekspertiem, šim nolūkam izmantojot lēmuma paraugu, kas sniegts minētā nolīguma pielikumā.

2.   Revīzijas palātai, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem vai veicot pārbaudes uz vietas, ir tiesības pārbaudīt Aģentūras finansējuma saņēmējus, kā arī līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri ar Aģentūras starpniecību ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.   Attiecībā uz Aģentūras piešķirtajām dotācijām vai noslēgtajiem līgumiem OLAF var veikt izmeklēšanas, tostarp kontroles un pārbaudes uz vietas atbilstoši Regulai (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulai (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (*9), lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas prettiesiskas darbības, kas kaitē Savienības finansiālajām interesēm.

4.   Neskarot šā panta 1., 2. un 3. punktu, Aģentūras sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm vai ar starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos, ko Aģentūra noslēgusi ar trešām personām, un visos Aģentūras pieņemtajos finansēšanas lēmumos ir iekļauti noteikumi, kuros nepārprotami ir noteiktas Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas pārbaudes un izmeklēšanas saskaņā ar to attiecīgajām kompetencēm.

17. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Aģentūru un tās darbiniekiem, kas minēti 15.a pantā, attiecas Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

(*7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.)."

(*8)  OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp."

(*9)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).”;"

11)

regulas 18. pantu svītro;

12)

regulas 22. un 23. pantu aizstāj ar šādiem:

“22. pants

Drošības noteikumi par klasificētas vai sensitīvas informācijas aizsardzību

1.   Attiecībā uz ES klasificētās informācijas aizsardzību Aģentūra piemēro Komisijas drošības noteikumus.

2.   Aģentūra savos iekšējos noteikumos var paredzēt nosacījumus neklasificētas, bet sensitīvas informācijas apstrādei. Ar šādiem noteikumiem cita starpā reglamentē tās apmaiņu, apstrādi un glabāšanu.

22.a pants

Interešu konflikts

1.   Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļi, izpilddirektors, kā arī valstu norīkotie eksperti un novērotāji iesniedz saistību deklarāciju un interešu deklarāciju, kurā ir norādīts, vai pastāv vai arī nepastāv kādas tiešas vai netiešas intereses, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību. Minētās deklarācijas ir precīzas un pilnīgas. Tās iesniedz rakstiski, sākot pildīt amata pienākumus, un tās ik gadu atjaunina. Vajadzības gadījumā tās atjaunina, jo īpaši, ja attiecīgi ir mainījusies attiecīgo personu personīgā situācija.

2.   Pirms katras sanāksmes, kurā viņi paredz piedalīties, Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļi, izpilddirektors, kā arī valstu norīkotie eksperti un novērotāji un ārējie eksperti, kas piedalās ad hoc darba grupās, precīzi un pilnīgi deklarē, vai pastāv vai arī nepastāv kādas intereses, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību attiecībā uz jebkuriem darba kārtības punktiem, un atturas no dalības diskusijās un balsojumā par šādiem punktiem.

3.   Administratīvā padome un Drošības akreditācijas padome savā iekšējā reglamentā paredz praktiskus noteikumus attiecībā uz 1. un 2. punktā minēto interešu deklarācijas noteikumu un attiecībā uz interešu konflikta novēršanu un pārvaldību.

23. pants

Trešo valstu un starptautisko organizāciju dalība

1.   Aģentūra ir pieejama trešo valstu un starptautisko organizāciju dalībai. Šāda dalība un tās nosacījumi tiek noteikti nolīgumā starp Savienību un attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantā paredzēto procedūru.

2.   Saskaņā ar šo nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem izstrādā praktisku kārtību, kādā veidā trešās valstis vai starptautiskās organizācijas piedalās Aģentūras darbā, tostarp kārtību šo valstu dalībai Aģentūras iniciatīvās, finanšu iemaksās un personāla sastāvā.

23.a pants

Kopīgu publisko iepirkumu īstenošana ar dalībvalstīm

Lai pildītu savus uzdevumus, Aģentūrai ir atļauts līguma slēgšanas tiesības piešķirt kopā ar dalībvalstīm saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 (*10).

(*10)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).”;"

13)

regulas 26. pantu aizstāj ar šādu:

“26. pants

Pārskatīšana, izvērtēšana un revīzija

1.   Līdz 2016. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija novērtē Aģentūru, it īpaši attiecībā uz tās ietekmi, efektivitāti, pareizu darbību, darba metodēm, tās vajadzībām un tai uzticēto resursu izlietojumu. Izvērtēšanā jo īpaši vērtē iespējamas izmaiņas Aģentūras uzdevumu apjomā vai būtībā un to finanšu ietekmi. Tajā pievēršas tam, kā tiek piemērota Aģentūras politika attiecībā uz interešu konfliktu, un tajā arī tiek atspoguļoti apstākļi, kas varētu būt ierobežojuši Drošības akreditācijas padomes neatkarību un autonomiju.

2.   Komisija ziņojumu par novērtējumu un savus secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Aģentūras Administratīvajai padomei un Drošības akreditācijas padomei. Izvērtēšanas rezultāti tiek publiskoti.

3.   Katrā otrajā izvērtēšanas reizē tiek veikta Aģentūras bilances pārbaude attiecībā uz tās mērķiem un uzdevumiem. Ja Komisija uzskata, ka Aģentūras pastāvēšana vairs neatbilst tai noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, tā vajadzības gadījumā var ierosināt atcelt šo regulu.

4.   Pēc Administratīvās padomes vai Komisijas lūguma var veikt ārējas revīzijas par Aģentūras darbības rādītājiem.”

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2014. gada 16. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 198, 10.7.2013., 67. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 12. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 14. aprīļa lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1285/2013 (2013. gada 11. decembris) par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 876/2002 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008 (OV L 347, 20.12.2013., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 912/2010 (2010. gada 22. septembris), ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru, atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008 (OV L 276, 20.10.2010., 11. lpp.).

(5)  Padomes Vienotā rīcība 2004/552/KĀDP (2004. gada 12. jūlijs) par Eiropas Pavadoņu radionavigācijas sistēmas darbības aspektiem, kas ietekmē Eiropas Savienības drošību (OV L 246, 20.7.2004., 30. lpp.).

(6)  Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1104/2011/ES (2011. gada 25. oktobris) par noteikumiem par piekļuvi publiskajam regulētajam pakalpojumam, ko sniedz globālā navigācijas satelītu sistēma, kura izveidota saskaņā ar Galileo programmu (OV L 287, 4.11.2011., 1. lpp.).

(8)  OV L 15, 20.1.2014., 1. lpp.

(9)  OV L 283, 29.10.2010., 12. lpp.

(10)  Ar dalībvalstu valdību pārstāvju kopēju vienošanos pieņemtais Lēmums 2010/803/ES (2010. gada 10. decembris), ar ko nosaka Eiropas GNSS aģentūras atrašanās vietu (OV L 342, 28.12.2010., 15. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).