3.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/32

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 447/2014

(2014. gada 2. maijs),

ar ko paredz īpašos noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 231/2014, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II), piemērošanu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 231/2014, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) (1), un jo īpaši tās 12. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 236/2014 (2) paredz procedūras un noteikumus palīdzības īstenošanai, kas ir kopīgi visiem deviņiem ārējās darbības instrumentiem. Būtu jānosaka speciāli papildu noteikumi, kuri regulētu konkrētas situācijas, jo īpaši netiešo pārvaldību, pārrobežu sadarbības programmas, kuras finansē politikas jomā “reģionālā un teritoriālā sadarbība”, un lauku attīstības programmas, kuras finansē politikas jomā “lauksaimniecība un lauku attīstība”.

(2)

Lai nodrošinātu, ka pirmspievienošanās palīdzība attiecībā uz visiem saņēmējiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 231/2014 I pielikumā (turpmāk “IPA II saņēmēji”), tiek īstenota vienādi un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principus, Komisijai un IPA II saņēmējiem būtu jānoslēdz vienošanās tādu pamatnolīgumu un nozares nolīgumu veidā, kuros paredzēti principi par to sadarbību saskaņā ar šo regulu.

(3)

Komisijai būtu jāatbalsta IPA II saņēmēju centieni attīstīt savas spējas pārvaldīt Savienības līdzekļus saskaņā ar principiem un noteikumiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos. Šajā sakarā un attiecīgos gadījumos Komisijai budžeta izpildes uzdevumi būtu jāuztic IPA II saņēmējiem.

(4)

Par IPA II palīdzības plānošanu un īstenošanu galvenokārt ir atbildīgi IPA II saņēmēji, tādēļ tiem būtu jāizveido vajadzīgās struktūras un iestādes un jāiesniedz pieteikums Komisijai, lai tiem varētu uzticēt budžeta izpildes uzdevumus.

(5)

Tādēļ ir jānosaka īpaši noteikumi par budžeta izpildes uzdevumu uzticēšanu IPA II saņēmējiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (3) un Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 (4).

(6)

Nosacījumiem, kas jāievēro valstij, kura pievienojas, ir jānodrošina publiskā sektora finanšu pārvaldības vispārēja kvalitāte.

(7)

Ir jāparedz finanšu korekciju noteikšanas īpašie noteikumi un procedūra, ko piemēro IPA II saņēmējiem, kuri izmanto Savienības līdzekļus saskaņā ar netiešo pārvaldību.

(8)

Lai nodrošinātu efektivitāti, lietderību, saskaņotību un koordināciju, īstenojot Savienības pirmspievienošanās finansiālo palīdzību, ko sniedz saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 231/2014 (turpmāk “IPA II palīdzība”), Regula (ES) Nr. 236/2014 būtu jāpapildina ar sīki izstrādātiem noteikumiem par uzraudzību un novērtēšanu.

(9)

Vajadzīgi īpaši noteikumi par ziņošanu, lai sīkāk precizētu ziņošanas prasības, kuras jāievēro IPA II saņēmējiem.

(10)

Būtu jāparedz īpaši nosacījumi par IPA II palīdzības pārredzamību un pamanāmību, lai efektīvi izpildītu prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (5), Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012.

(11)

IPA II palīdzība būtu jāizmanto, lai cita starpā veicinātu pārrobežu sadarbību starp IPA II saņēmējiem, kā arī starp IPA II saņēmējiem un dalībvalstīm vai valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību instruments, kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 232/2014 (6). Iesaistīto dalībnieku lomas un pienākumi ir jānosaka, ņemot vērā dažādās situācijas, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu sadarbību starp IPA II saņēmējiem un dalībvalstīm.

(12)

IPA II palīdzībai lauku attīstības programmu ietvaros politikas jomā “lauksaimniecības un lauku attīstība” būtu jāveicina pakāpeniska saskaņošana ar acquis par kopējo lauksaimniecības politiku. Ir vajadzīgi īpaši noteikumi, lai finansētu darbības, kas līdzīgas darbībām, kuras veic saskaņā ar Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, izmantojot pārvaldības un kontroles sistēmas, kas līdzinās attiecīgajām dalībvalstu struktūrām ar līdzīgām funkcijām.

(13)

Lai 2014. gada IPA II programmas varētu plānot un īstenot savlaicīgi, šai regulai būtu jāstājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(14)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar IPA II komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

PRIEKŠMETS UN IPA PALĪDZĪBAS ĪSTENOŠANAS VISPĀRĪGAIS REGULĒJUMS

I NODAĻA

Priekšmets un definīcijas

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā paredzēti īpaši un vienoti nosacījumi Regulas (ES) Nr. 231/2014 īstenošanai un precīzi noteikumi Regulas (ES) Nr. 236/2014 īstenošanai attiecībā uz īstenošanas metodēm, finanšu pārvaldību, uzraudzību, novērtēšanu un ziņošanu, IPA II palīdzības pārredzamību un pamanāmību, kā arī īpaši noteikumi par pārrobežu sadarbību politikas jomā “reģionālā un teritoriālā sadarbība” un par palīdzību lauku attīstības programmas ietvaros politikas jomā “lauksaimniecības un lauku attīstība”.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“IPA II saņēmējs” ir viens no saņēmējiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 231/2014 I pielikumā;

b)

“programma” ir rīcības programma, atsevišķi, īpaši vai atbalsta pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 2. un 3. pantu;

c)

“pamatnolīgums” ir līgums starp Komisiju un IPA II saņēmēju, ko piemēro visās IPA II politikas jomās un ar ko nosaka principus finanšu sadarbībai starp IPA II saņēmēju un Komisiju saskaņā ar šo regulu;

d)

“nozaru nolīgums” ir līgums starp Komisiju un IPA II saņēmēju par konkrētu IPA II politikas jomu vai programmu, kurā paredzēti pamatnolīgumā vai finansēšanas nolīgumos neietverti noteikumi un procedūras, kas jāievēro;

e)

“politikas joma(-as)” ir galvenās sadarbības jomas, kurās veic ar IPA II palīdzību finansētas darbības, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 231/2014 3. panta 1. punktā;

f)

“iestādes” ir IPA II saņēmēja vai dalībvalsts publiskā sektora organizācijas vai struktūras valsts, reģionālā vai vietējā līmenī;

g)

“liels projekts” ir projekts, kas ietver virkni būvdarbu, darbību vai pakalpojumu ar mērķi veikt vienotu un noteiktu ekonomisku vai tehnisku uzdevumu, kuram ir skaidri noteikti mērķi un attiecībā uz kuru kopējās izmaksas pārsniedz pamatnolīgumā noteiktās izmaksas;

h)

“iesaistītās valstis” ir IPA II saņēmēji atsevišķi vai IPA II saņēmēji kopā ar dalībvalsti(-īm) vai ar valstīm Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros, kas piedalās daudzgadu programmā pārrobežu sadarbībai, kuru kopīgi izstrādājušas iesaistītās valstis;

i)

“finansēšanas nolīgums” ir gada vai daudzgadu nolīgums starp Komisiju un IPA II saņēmēju, ar ko īsteno Savienības finanšu palīdzību ar darbību, kura ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā.

II NODAĻA

IPA II palīdzības īstenošanas vispārīgās pamatnostādnes

3. pants

Savienības finansējuma principi

1.   Ar IPA II palīdzību atbalsta IPA II saņēmēju reformu centienu īstenošanu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 231/2014 1. pantā. Īpašām programmām un atsevišķiem projektiem var būt vajadzīgs gan IPA II saņēmēja, gan Savienības finansiālais ieguldījums.

2.   Izdevumu postenī, ko finansē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 231/2014, nepiešķir nekādu citu finansējumu no Savienības budžeta.

4. pants

Atbildības princips

1.   Atbildība par IPA II palīdzības plānošanu un īstenošanu galvenokārt ir IPA II saņēmējam.

2.   IPA II saņēmējs norīko valsts IPA koordinatoru, kas vispārējā IPA II palīdzības stratēģiskās plānošanas, plānošanas koordinēšanas, īstenošanas uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas procesā ir galvenais Komisijas partneris.

Valsts IPA koordinators:

a)

nodrošina koordinēšanu ar IPA II saņēmēja pārvaldi un ar citiem līdzekļu devējiem, kā arī ciešu saikni starp IPA II palīdzības izmantošanu un pievienošanās procesu kopumā;

b)

koordinē IPA II saņēmēju dalību attiecīgajās sadarbības programmās, jo īpaši pārrobežu sadarbības programmās, kas minētas 27. panta a) līdz c) punktā, un vajadzības gadījumā transnacionālajās vai starpreģionu programmās, kas izveidotas vai tiek īstenotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1299/2013. Valsts IPA koordinators var uzticēt šo koordinācijas uzdevumu teritoriālās sadarbības koordinatoram vai funkcionālajai struktūrai;

c)

nodrošina, ka IPA II saņēmēju ierosināto darbību vai programmu mērķi ir saskanīgi ar valsts stratēģijas dokumentā noteiktajiem mērķiem un tajos ir pienācīgi ņemtas vērā makroreģionālās un jūras baseinu stratēģijas;

d)

cenšas panākt, ka IPA II saņēmēja pārvalde veic visus nepieciešamos pasākumus, lai sekmētu saistīto programmu īstenošanu.

Valsts IPA koordinators ir attiecīgi pilnvarots IPA II saņēmēja valdības vai valsts pārvaldes augsta ranga pārstāvis.

3.   Lai nodrošinātu pirmspievienošanās palīdzības un valsts līdzekļu pārvaldības pamatu nostiprināšanu, Komisija un IPA II saņēmējs uzsāk dialogu par valsts finanšu pārvaldību. Šajā sakarā Komisija novērtē arī IPA II saņēmēja pārvaldes atbilstību atklātas un sakārtotas valsts finanšu pārvaldības sistēmas principiem. Ja pārvalde atbilst minētajām prasībām tikai daļēji, IPA II saņēmējs un atbildīgais kredītrīkotājs vienojas par pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu konstatētos trūkumus.

5. pants

Pamatnolīgumi un nozaru nolīgumi

1.   Komisija un IPA II saņēmējs noslēdz pamatnolīgumu, kurā noteikti īpaši pārvaldības, kontroles, pārraudzības, uzraudzības, novērtēšanas, ziņošanas un revīzijas pasākumi, ko piemēro IPA II palīdzībai, un saskaņā ar kuru IPA II saņēmējs apņemas transponēt savā tiesību sistēmā Savienības tiesiskā regulējuma attiecīgās prasības. Pamatnolīgumu var papildināt ar nozaru nolīgumiem, kuros izklāstīti īpaši noteikumi par IPA II palīdzības pārvaldību un īstenošanu konkrētās politikas jomās vai programmās.

2.   IPA palīdzību IPA II saņēmējam piešķir tikai pēc 1. punktā minētā pamatnolīguma stāšanās spēkā. Nozaru nolīgumu gadījumā IPA II palīdzību politikas jomā vai programmā piešķir tikai pēc tam, kad stājies spēkā gan pamatnolīgums, gan piemērojamais nozaru nolīgums.

3.   Pamatnolīgumu piemēro visiem 6. pantā minētajiem finansēšanas nolīgumiem. Nozaru nolīgumu attiecīgos gadījumos piemēro visiem finansēšanas nolīgumiem, kas noslēgti par politikas jomu vai programmu, uz kuru attiecas minētais nozaru nolīgums.

4.   Pamatnolīgumā un attiecīgos gadījumos nozaru nolīgumos jo īpaši paredz sīki izstrādātus noteikumus par:

a)

struktūrām un iestādēm, kas vajadzīgas IPA II palīdzības pārvaldībai, kontrolei, pārraudzībai, uzraudzībai, novērtēšanai, ziņošanai un revīzijai, kā arī par to funkcijām un pienākumiem;

b)

nosacījumiem un kontroles prasībām, kas attiecas uz:

i)

vajadzīgo struktūru un iestāžu izveidi, ko veic IPA II saņēmējs, lai būtu iespējams uzticēt IPA II palīdzības budžeta izpildes uzdevumus;

ii)

uzticēto budžeta izpildes uzdevumu uzraudzību, pārtraukšanu vai izbeigšanu;

c)

IPA II palīdzības plānošanu un īstenošanu un jo īpaši noteikumus par atbalsta intensitāti, Savienības ieguldījuma apmēru un par attiecināmību;

d)

iepirkuma, dotācijas un citām līgumu piešķiršanas procedūrām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 1. panta 3. punktu, 8. un 10. pantu;

e)

nodokļiem, muitas nodevām un citiem nodokļu maksājumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 5. pantu;

f)

prasībām attiecībā uz maksājumiem, pārskatu pārbaudi un apstiprināšanu, finanšu korekcijas procedūrām un neizmantoto līdzekļu atbrīvošanu;

g)

Savienības finanšu interešu aizsardzību, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 236/2014 7. pantā, un noteikumus ziņošanai par krāpšanu un citiem pārkāpumiem;

h)

pārredzamības, pamanāmības, informācijas un publicitātes prasībām.

6. pants

Finansēšanas lēmumi un finansēšanas nolīgumi

1.   Komisijas lēmumi par programmu pieņemšanu atbilst prasībām, kuras nepieciešamas finansēšanas lēmumiem saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 84. panta 3. punktu un Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 94. pantu.

2.   Ja ar šādiem lēmumiem pieņem daudzgadu rīcības programmas ar sadalījuma saistībām politikas jomās, kas minētas Regulas (ES) Nr. 231/2014 3. panta a) līdz c) punktā, programmās vajadzības gadījumā iekļauj nozīmīgo projektu indikatīvu sarakstu. Komisija pieņem lēmumu par finanšu ieguldījuma apstiprināšanu izvēlētajam nozīmīgajam projektam.

3.   Finansēšanas nolīgumos cita starpā paredz nosacījumus par IPA II palīdzības pārvaldīšanu, tostarp piemērojamās īstenošanas metodes, atbalsta intensitāti, īstenošanas termiņus, kā arī noteikumus par izdevumu attiecināmību. Ja IPA II saņēmējs īsteno programmas saskaņā ar netiešo pārvaldību, finansēšanas nolīgumā iekļauj vajadzīgos noteikumus, kas paredzēti Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 40. pantā.

4.   Finansēšanas nolīgumus par pārrobežu sadarbības programmām, kas minētas VI sadaļas II nodaļā, var parakstīt arī dalībvalsts, kurā atrodas attiecīgās programmas vadošā iestāde. Vienotu finansēšanas nolīgumu par pārrobežu sadarbības programmām, kas minētas VI sadaļas III nodaļā, var parakstīt visas iesaistītās valstis, kuras piedalās konkrētajā programmā.

II SADAĻA

IPA II SAŅĒMĒJU ĪSTENOTA NETIEŠĀ PĀRVALDĪBA

I NODAĻA

Pārvaldības un kontroles sistēmas

7. pants

Struktūras un iestādes

1.   IPA II saņēmējs izveido šādas struktūras un iestādes, kas vajadzīgas IPA II palīdzības pārvaldībai, kontrolei, pārraudzībai, uzraudzībai, novērtēšanai, ziņošanai un iekšējai revīzijai:

a)

valsts IPA koordinators;

b)

valsts kredītrīkotājs;

c)

funkcionālās struktūras.

2.   Valsts kredītrīkotājs izveido pārvaldības struktūru, ko veido valsts fonds un valsts kredītrīkotāja atbalsta birojs.

3.   IPA II saņēmējs nodrošina revīzijas iestādi.

4.   IPA II saņēmējs nodrošina atbilstīgu 1.–3. punktā minēto struktūru un iestāžu savstarpējo un iekšējo pienākumu sadali.

8. pants

Valsts IPA koordinatora funkcijas un pienākumi

Papildus funkcijām, kas noteiktas 4. panta 2. punktā, valsts IPA koordinatora pienākums ir nodrošināt, ka darbību vai programmu mērķi, attiecībā uz kuriem ir uzticēti budžeta izpildes uzdevumi, tiek pienācīgi risināti IPA II palīdzības īstenošanas laikā.

9. pants

Valsts kredītrīkotāja funkcijas un pienākumi

1.   Valsts kredītrīkotājs ir vispārēji atbildīgs par IPA II palīdzības finanšu pārvaldību IPA II saņēmējā un atbild par izdevumu likumības un pareizības nodrošināšanu.

2.   Valsts kredītrīkotājs ir attiecīgi pilnvarots IPA II saņēmēja valdības vai valsts pārvaldes augsta ranga pārstāvis.

3.   Valsts kredītrīkotājs jo īpaši ir atbildīgs par:

a)

IPA II uzskaites un finanšu darbību pārvaldību;

b)

IPA II palīdzības īstenošanas iekšējās kontroles sistēmu efektīvu darbību;

c)

efektīvu un samērīgu krāpšanas apkarošanas pasākumu ieviešanu, ņemot vērā apzinātos riskus;

d)

14. pantā paredzētā procesa sākšanu.

4.   Valsts kredītrīkotājs seko līdzi 12. pantā minētās revīzijas iestādes ziņojumiem un ik gadu iesniedz Komisijai pārvaldības deklarāciju. Gada pārvaldības deklarāciju sagatavo par katru programmu pamatnolīgumā noteiktajā veidā, pamatojoties uz iekšējās kontroles sistēmu faktisko pārraudzību, ko finanšu gada laikā veic valsts kredītrīkotājs.

Programmas īstenošanas beigās valsts kredītrīkotājs iesniedz galīgo izdevumu deklarāciju.

10. pants

Funkcionālo struktūru funkcijas un pienākumi

1.   IPA II saņēmējs izveido funkcionālo struktūru (vai struktūras), lai īstenotu un pārvaldītu IPA II palīdzību.

2.   Funkcionālā struktūra atbild par programmu īstenošanu, pamanāmību un informāciju, programmu uzraudzību un ziņošanu, kā arī, ja nepieciešams, par to novērtēšanu saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un par to izdevumu likumības un pareizības nodrošināšanu, kas radušies, īstenojot programmas, par kurām tā ir atbildīga.

11. pants

Pārvaldības struktūras funkcijas un pienākumi

1.   Valsts fonds ir struktūra, kas atrodas IPA II saņēmēja valsts nozīmes ministrijā, kurai ir galvenā budžeta kompetence. Tas palīdz valsts kredītrīkotājam pildīt tā uzdevumus, jo īpaši tos, kas minēti 9. panta 3. punkta a) apakšpunktā.

2.   Valsts kredītrīkotāja atbalsta birojs palīdz valsts kredītrīkotājam pildīt tā uzdevumus, jo īpaši tos, kas minēti 9. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

12. pants

Revīzijas iestādes funkcijas un pienākumi

1.   Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, 7. panta 1. punktā minētajās IPA II saņēmēja izveidotajās struktūrās un iestādēs un 7. panta 2. punktā minētajā pārvaldības struktūrā, ko izveidojis valsts kredītrīkotājs, veic neatkarīgu ārēju revīziju, kas uzticēta 7. panta 3. punktā minētajai revīzijas iestādei, kura ir neatkarīga no iepriekš minētajām struktūrām un iestādēm. IPA II saņēmējs pārliecinās, ka revīzijas iestādes vadītājam ir pienācīga kompetence, zināšanas un pieredze revīzijas jomā.

2.   Revīzijas iestāde veic revīzijas par pārvaldības un kontroles sistēmu(-ām), darbībām, darījumiem un gada pārskatiem saskaņā ar starptautiski atzītiem revīzijas standartiem un saskaņā ar revīzijas stratēģiju, ko sagatavo reizi trīs gados. Revīzijas stratēģiju atjaunina katru gadu.

3.   Revīzijas iestāde ik gadu sagatavo revīzijas darbības ziņojumu un revīzijas atzinumu, kas sagatavots saskaņā ar starptautiski atzītiem revīzijas standartiem.

4.   Programmas īstenošanas beigās revīzijas iestāde sagatavo galīgo revīzijas darbības ziņojumu un sniedz revīzijas atzinumu par galīgo izdevumu deklarāciju.

II NODAĻA

Īpaši noteikumi par budžeta izpildes uzdevumu uzticēšanu

13. pants

Nosacījumi par budžeta izpildes uzdevumu uzticēšanu IPA II saņēmējam

1.   Komisija uztic budžeta izpildes uzdevumus IPA II saņēmējam, noslēdzot finansēšanas un deleģēšanas nolīgumu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 1. un 2. punktu, 61. pantu un 184. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

2.   IPA II saņēmējs garantē Savienības finanšu interešu aizsardzību līmenī, kas līdzvērtīgs Savienības līmenim, kā noteikts saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012, un izveido vajadzīgās struktūras, nodrošinot iekšējās kontroles sistēmu efektīvu darbību.

3.   IPA II saņēmējā izveidotās pārvaldības, kontroles, uzraudzības un revīzijas sistēmas nodrošina efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, kas ietver vismaz šādas piecas jomas:

a)

kontroles vide;

b)

riska pārvaldība;

c)

kontroles pasākumi;

d)

informācija un komunikācija;

e)

uzraudzības pasākumi.

14. pants

Budžeta izpildes uzdevumu uzticēšana

1.   Valsts kredītrīkotāja pienākums ir iesniegt Komisijai IPA II saņēmēja uzdevumā pieprasījumu par budžeta izpildes uzdevumu uzticēšanu saskaņā ar 13. pantu.

2.   Pirms 1. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas valsts kredītrīkotājs nodrošina, ka pārvaldības struktūra un attiecīgā(-ās) funkcionālā(-ās) struktūra(-as) atbilst Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 2. punkta pirmās daļas a), b) un d) apakšpunkta un šīs regulas 13. panta 3. punkta prasībām.

3.   Pirms Komisija uztic IPA II palīdzības budžeta izpildes uzdevumus, tā izskata 1. punktā minēto pieteikumu un novērtē izveidotās struktūras un iestādes, kas minētas 7. pantā, un ex ante novērtēšanas nolūkā saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. panta 1. punktu iegūst pierādījumus, ka ir izpildītas prasības, kuras paredzētas Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 2. punkta pirmās daļas a), b) un d) apakšpunktā un šīs regulas 13. panta 3. punktā.

IPA II palīdzības budžeta izpildes uzdevumu uzticēšanas vajadzībām Komisija var paļauties uz ex ante novērtējumu, kas veikts par iepriekšēju finansēšanas nolīgumu ar attiecīgo IPA II saņēmēju, vai ex ante novērtējumu, kas veikts saistībā ar pārvaldības pilnvaru piešķiršanu, par kuru pieņemts lēmums saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006 (7). Komisija pieprasa papildu pierādījumus, ja minētie novērtējumi neaptver visus vajadzīgos nosacījumus.

4.   Valsts kredītrīkotājs uzrauga, vai pārvaldības struktūra(-as) un funkcionālās struktūras pastāvīgi ievēro 2. punktā minētās prasības. Ja šīs prasības nav izpildītas, valsts kredītrīkotājs nekavējoties informē Komisiju un veic attiecīgus aizsargpasākumus attiecībā uz veiktajiem maksājumiem vai parakstītajiem līgumiem.

5.   Komisija uzrauga atbilstību saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 2. un 3. punktu un var veikt attiecīgus korekcijas pasākumus, tostarp pārtraukt vai izbeigt finansēšanas nolīgumu jebkurā laikā, ja prasības vairs netiek ievērotas.

III SADAĻA

FINANŠU PĀRVALDĪBA

I NODAĻA

Savienības finansiālais ieguldījums

15. pants

Izdevumu attiecināmība

1.   Kamēr nav noslēgts attiecīgais finansēšanas nolīgums saskaņā ar 13. pantu, parakstītie līgumi un papildinājumi, radušies izdevumi un maksājumi, ko veic IPA II saņēmējs, nav attiecināmi finansējuma saņemšanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 231/2014.

2.   Šādi izdevumi nav attiecināmi finansējuma saņemšanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 231/2014:

a)

zemes un esošu ēku pirkšana, izņemot, ja to finansēšanas lēmumā pienācīgi pamato ar darbības veidu;

b)

citi izdevumi, kas var būt noteikti nozaru vai finansēšanas nolīgumos.

II NODAĻA

Noteikumi par IPA II saņēmēja īstenotu netiešu pārvaldību

16. pants

Ziņošana par iespējamu krāpšanu un citiem pārkāpumiem

IPA II saņēmējs nekavējoties ziņo Komisijai par iespējamu krāpšanu un citiem pārkāpumiem, par kuriem ir saņemta primārā administratīvā vai tiesas konstatācija, un to informē par administratīvo un tiesas procesu gaitu. Ziņošanu veic elektroniski, izmantojot moduli, ko Komisija nodrošinājusi šim nolūkam.

17. pants

Finanšu korekcijas

1.   Lai nodrošinātu, ka IPA II līdzekļi ir izmantoti saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, Komisija piemēro finanšu korekcijas mehānismus.

2.   Finanšu korekcijas piemērošanas pamatā var būt:

a)

konkrētas kļūdas, pārkāpuma vai krāpšanas konstatējums;

b)

vai arī tas, ka tiek identificēts trūkums vai nepilnība IPA II saņēmēja pārvaldības un kontroles sistēmās.

3.   Komisija finanšu korekcijas veic, pamatojoties uz konstatētajām nepamatoti izlietotajām summām un pamatojoties uz finanšu ietekmi uz budžetu. Ja šādas summas nevar precīzi noteikt, lai piemērotu korekciju, Komisija var piemērot vienotas likmes korekciju vai korekciju, kuras pamatā ir konstatēto faktu ekstrapolācija.

4.   Finanšu korekcijas veic, attiecīgi izmantojot kompensāciju.

5.   Pieņemot lēmumu par korekcijas apmēru, Komisija ņem vērā konkrētās kļūdas vai pārkāpuma veidu un nopietnību un/vai attiecīgās programmas pārvaldības un kontroles sistēmā konstatēto trūkumu vai nepilnību apmēru un finanšu ietekmi.

IV SADAĻA

UZRAUDZĪBA, NOVĒRTĒŠANA UN ZIŅOŠANA

I NODAĻA

Uzraudzība

18. pants

IPA uzraudzības komiteja

1.   Komisija un IPA II saņēmējs ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pirmā finansēšanas nolīguma stāšanās spēkā izveido IPA uzraudzības komiteju.

2.   IPA uzraudzības komiteja pārskata visu darbību īstenošanas vispārējo efektivitāti, lietderību, kvalitāti, saskaņotību, koordināciju un atbilstību attiecībā uz minēto darbību mērķu sasniegšanu. Šajā nolūkā tā attiecīgos gadījumos izmanto informāciju, ko sniedz nozaru uzraudzības komitejas. Tā var sniegt ieteikumus par korekcijas pasākumiem, kad vien rodas šāda vajadzība.

3.   IPA uzraudzības komiteju veido Komisijas, valsts IPA koordinatora un citu saistītu IPA II saņēmēja valsts iestāžu un struktūru pārstāvji un attiecīgos gadījumos starptautiskās organizācijas, tostarp starptautisko finanšu iestāžu un citu ieinteresēto personu, piemēram, pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora struktūru, pārstāvji.

4.   IPA uzraudzības komitejas sanāksmes kopīgi vada Komisijas pārstāvis un valsts IPA koordinatora pārstāvis.

5.   IPA uzraudzības komiteja pieņem savu reglamentu.

6.   IPA uzraudzības komiteja sanāk vismaz reizi gadā. Pēc Komisijas vai IPA II saņēmēja iniciatīvas var sasaukt arī ad hoc sanāksmes, jo īpaši par konkrētām tēmām.

19. pants

Nozaru uzraudzības komitejas

1.   Ja IPA II saņēmējs īsteno netiešo pārvaldību, IPA II saņēmējs ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pirmā finansēšanas nolīguma stāšanās spēkā izveido nozaru uzraudzības komitejas, kas saistītas ar attiecīgo politikas jomu vai programmu. Attiecīgā gadījumā nozaru uzraudzības komitejas var izveidot ad hoc atbilstīgi citām īstenošanas metodēm.

2.   Katra nozaru uzraudzības komiteja novērtē politikas jomas vai programmas darbību efektivitāti, lietderību, kvalitāti, saskaņotību, koordināciju un atbilstību attiecīgajām nozaru stratēģijām. Tā novērtē progresu saistībā ar darbību mērķu un to gaidāmo iznākumu, rezultātu un ietekmes sasniegšanu, izmantojot rādītājus, kas saistīti ar bāzes situāciju, kā arī finanšu izpildes progresu. Nozaru uzraudzības komitejas ziņo IPA uzraudzības komitejai un var izteikt priekšlikumus par korekcijas pasākumiem, lai panāktu darbību mērķu sasniegšanu un uzlabotu sniegtās palīdzības efektivitāti, lietderību, ietekmi un ilgtspēju.

3.   Nozaru uzraudzības komitejas veido attiecīgo valsts iestāžu un struktūru, citu ieinteresēto personu, piemēram, ekonomikas, sociālo un vides partneru, kā arī attiecīgos gadījumos starptautisko organizāciju, tostarp starptautisko finanšu iestāžu un pilsoniskās sabiedrības, pārstāvji. Komisija piedalās komitejas darbā. Nozaru uzraudzības komitejas sanāksmes vada IPA II saņēmēja augsta līmeņa pārstāvis. Atkarībā no politikas jomas vai programmas Komisija var būt komitejas sanāksmju līdzpriekšsēdētāja.

4.   Katra nozaru uzraudzības komiteja pieņem savu reglamentu.

5.   Nozaru uzraudzības komitejas sanāk vismaz divreiz gadā. Var sasaukt arī ad hoc sanāksmes.

20. pants

Citas uzraudzības darbības

Vajadzības gadījumā var izveidot citas uzraudzības platformas. Par to darbībām ziņo IPA uzraudzības komitejai.

II NODAĻA

Novērtēšana

21. pants

Principi

1.   IPA II palīdzībai veic novērtējumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 30. panta 4. punktu nolūkā uzlabot tās nozīmīgumu, saskaņotību, kvalitāti, lietderību, efektivitāti, Savienības pievienoto vērtību, konsekvenci un sinerģiju ar attiecīgo politisko dialogu.

2.   Novērtējumus var veikt politikas, stratēģijas, tēmas, nozares, programmas un darbības līmenī, kā arī valsts vai reģionālā līmenī.

3.   IPA uzraudzības komiteja un nozaru uzraudzības komitejas ņem vērā novērtējumu rezultātus.

22. pants

IPA II saņēmēja veiktie novērtējumi netiešas pārvaldības ietvaros

1.   IPA II saņēmēja, kuram uzticēti IPA II palīdzības budžeta izpildes uzdevumi, pienākums ir pēc vajadzības veikt novērtējumu par to pārvaldītajām programmām.

2.   IPA II saņēmējs izstrādā novērtēšanas plānu, norādot novērtēšanas darbības, ko tas plāno veikt dažādos īstenošanas posmos.

III NODAĻA

Ziņošana

23. pants

Gada ziņojumi par IPA II palīdzības īstenošanu, ko iesniedz IPA II saņēmēji netiešas pārvaldības ietvaros

1.   Līdz nākamā finanšu gada 15. februārim IPA II saņēmējs saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktu iesniedz Komisijai:

a)

gada ziņojumu par uzticēto uzdevumu izpildi;

b)

gada finanšu pārskatus vai deklarācijas, kas sagatavotas pēc uzkrāšanas principa, kā norādīts finansēšanas nolīgumā, par izdevumiem, kas radušies saistībā ar uzticēto uzdevumu izpildi;

c)

gada pārvaldības deklarāciju, kā paredzēts 9. panta 4. punktā;

d)

kopsavilkumu par revīzijas iestādes revīzijas ziņojumiem un par pārvaldības struktūras veikto kontroli, kurš pienācīgi pamato pārvaldības deklarāciju. Šādā kopsavilkumā iekļauj analīzi par sistēmās konstatēto kļūdu un trūkumu raksturu un apjomu, par veikto vai plānoto korekcijas pasākumu, kā arī informāciju par pēckontroles pasākumiem pēc revīzijas iestādes pieņemtajiem ziņojumiem.

2.   Līdz nākamā finanšu gada 15. martam valsts IPA II saņēmējs iesniedz Komisijai revīzijas atzinumu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktu.

3.   Katras programmas īstenošanas beigās valsts IPA II saņēmējs iesniedz galīgo ziņojumu, kas aptver visu īstenošanas periodu un var ietvert pēdējo gada ziņojumu.

4.   Atkarībā no darbības vai programmas, par kuru tā ir atbildīga, funkcionālajai struktūrai var pieprasīt sagatavot vispusīgu gada ziņojumu par visu finanšu gadu, kuru pēc tam valsts IPA koordinators iesniedz Komisijai pēc tam, kad to ir pārbaudījusi atbildīgā nozaru uzraudzības komiteja.

V SADAĻA

PĀRREDZAMĪBA UN PAMANĀMĪBA

24. pants

Informācija, publicitāte un pārredzamība

1.   Ikviens IPA II palīdzības īstenošanas dalībnieks, kā definēts saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktu, ievēro prasības par informāciju, publicitāti un pārredzamību saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 35. panta 2. punktu un nodrošina savu darbību pienācīgu pamanāmību.

2.   IPA II saņēmēja veiktas netiešas pārvaldības gadījumā funkcionālo struktūru pienākums ir publicēt informāciju par Savienības finansējuma saņēmējiem, kā minēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 21. un 22. pantā. Funkcionālās struktūras nodrošina, ka saņēmēju informē par iekļaušanu publicētajā saņēmēju sarakstā. Visus personas datus, kas iekļauti minētajā sarakstā, apstrādā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 prasībām.

3.   Valsts/daudzvalstu stratēģijas dokumenti un to pārskatītās versijas, kā arī programmas, attiecīgajā gadījumā, ir publiski dokumenti, un tos dara pieejamus vispārējai sabiedrībai un pilsoniskajai sabiedrībai.

25. pants

Pamanāmība un komunikācija

1.   Komisija un IPA II saņēmējs vienojas par saskaņotu komunikācijas pasākumu plānu, lai IPA II saņēmējā padarītu pieejamu un aktīvi izplatītu informāciju par IPA II palīdzību.

2.   IPA II saņēmējs ziņo IPA uzraudzības komitejai un nozaru uzraudzības komitejām par saviem pamanāmības un komunikācijas pasākumiem.

VI SADAĻA

PĀRROBEŽU SADARBĪBA

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

26. pants

Definīcijas

1.   Šajā sadaļā piemēro šādas definīcijas:

a)

“darbības” ir projekts, līgums, darbība vai projektu grupa, ko izraudzījusi attiecīgās programmas kopīgā uzraudzības komiteja vai līgumslēdzēja iestāde vai kas izraudzīta tās atbildībā un kas palīdz sasniegt attiecīgos mērķus saistībā ar darbības pamatā esošo prioritāro virzienu vai virzieniem, ja programmas ir 27. panta a) punktā minētās pārrobežu sadarbības programmas, vai saistībā ar darbības pamatā esošo tematisko prioritāti vai prioritātēm, ja programmas ir 27. panta b) vai c) punktā minētās pārrobežu sadarbības programmas;

b)

“saņēmējs” ir publiska vai privāta struktūra, kas atbild par darbību sākšanu vai sākšanu un īstenošanu; saistībā ar valsts atbalsta shēmām (atbilstīgi definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (8) 2. panta 13. punktā), ciktāl tas attiecas uz pārrobežu sadarbības programmām, kurās iesaistītas dalībvalstis, jēdziens “saņēmējs” nozīmē struktūru, kas saņem palīdzību.

2.   Šīs sadaļas I un II nodaļas nolūkiem, ciktāl tas attiecas uz pārrobežu sadarbības programmām, kurās iesaistītas dalībvalstis, jēdzienus “publiskie izdevumi”, “plānošana”, “partnerības nolīgums” un “dokuments” izmanto saskaņā ar definīcijām, kas sniegtas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 2. pantā.

27. pants

Palīdzības veids

Palīdzību sniedz vienam no šādiem pārrobežu sadarbības veidiem:

a)

pārrobežu sadarbība starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākiem IPA II saņēmējiem, kā paredzēts II nodaļā;

b)

pārrobežu sadarbība starp diviem vai vairākiem IPA II saņēmējiem, kā paredzēts III nodaļā;

c)

pārrobežu sadarbība starp IPA II saņēmēju un Eiropas kaimiņattiecību instrumenta valstīm, kā paredzēts III nodaļā.

28. pants

Atbalsta intensitāte un IPA II palīdzības likme

1.   Komisijas lēmumā, ar ko pieņem pārrobežu sadarbības programmu 27. pantā minētajiem sadarbības veidiem, nosaka līdzfinansējuma likmi un IPA II palīdzības maksimālo apjomu, pamatojoties vai nu uz:

a)

kopējiem attiecināmajiem izdevumiem, tostarp valsts un privātajiem izdevumiem; vai

b)

attiecināmajiem publiskā sektora izdevumiem.

2.   Pārrobežu sadarbības programmām, kas minētas 27. panta a) punktā, Savienības līdzfinansējuma likme pārrobežu sadarbības programmas katram prioritārajam virzienam, kā tas definēts 34. panta 2. punktā, nav mazāka par 20 % un nepārsniedz 85 % no attiecināmajiem izdevumiem.

3.   Pārrobežu sadarbības programmām, kas minētas 27. panta b) un c) punktā, Savienības līdzfinansējuma likme katrai tematiskajai prioritātei nav mazāka par 20 % un nepārsniedz 85 % no attiecināmajiem izdevumiem. Tehniskās palīdzības līdzfinansējuma likme ir 100 %.

29. pants

Tematiskās prioritātes un IPA II palīdzības koncentrācija

1.   IPA II palīdzības tematiskās prioritātes ir definētas Regulas (ES) Nr. 231/2014 III pielikumā.

2.   Katrai pārrobežu sadarbības programmai izvēlas maksimāli četras tematiskās prioritātes.

30. pants

Ģeogrāfiskais aptvērums

Attiecīgajā pārrobežu sadarbības programmā iekļauj atbilstīgo reģionu sarakstu, kas ir šādi:

a)

regulas 27. panta a) punktā minētajām pārrobežu sadarbības programmām: kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) 3. līmeņa reģioni vai, ja nav izmantota NUTS klasifikācija, līdzvērtīgi apgabali gar sauszemes vai jūras robežām, kurus šķir ne vairāk kā 150 km attālums, neskarot iespējamus pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu saskaņotību un nepārtrauktību pārrobežu programmām, kuras izveidotas 2007.–2013. gada plānošanas periodam;

b)

regulas 27. panta b) un c) punktā minētajām pārrobežu sadarbības programmām: atbilstīgos reģionus pēc vajadzības nosaka attiecīgajā pārrobežu sadarbības programmā.

31. pants

Pārrobežu sadarbības programmu sagatavošana, novērtēšana, apstiprināšana un grozīšana

1.   Par katras pārrobežu sadarbības programmas tematiskajām prioritātēm vienojas iesaistītās valstis attiecībā uz katru robežu vai robežu grupu, pamatojoties uz tematiskajām prioritātēm, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 231/2014 III pielikumā.

2.   Komisija novērtē pārrobežu sadarbības programmu atbilstību šai regulai, to faktisko ieguldījumu izraudzītajās tematiskajās prioritātēs, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 231/2014 III pielikumā, kā arī, ciktāl tas attiecas uz iesaistītajām dalībvalstīm, attiecīgo partnerības nolīgumu.

3.   Komisija sagatavo komentārus trīs mēnešu laikā pēc pārrobežu sadarbības programmas iesniegšanas datuma. Iesaistītās valstis iesniedz Komisijai visu vajadzīgo papildinformāciju un vajadzības gadījumā pārskata ierosināto pārrobežu sadarbības programmu.

4.   Apstiprinot katru pārrobežu sadarbības programmu pēc tās oficiālās iesniegšanas, Komisijai jāpārliecinās, ka pienācīgi ņemti vērā visi tās komentāri.

5.   Pārrobežu sadarbības programmu grozījumu pieprasījumus, ko iesniegušas iesaistītās valstis, pienācīgi pamato, un tajos jo īpaši norāda pārrobežu sadarbības programmas izmaiņu paredzamo ietekmi uz mērķu sasniegšanu. Šiem pieprasījumiem pievieno pārskatīto programmu. Šā panta 2. un 3. punktu piemēro arī pārrobežo sadarbības programmu grozījumiem.

32. pants

Tehniskā palīdzība

1.   Katrā pārrobežu sadarbības programmā iekļauj īpašu budžeta piešķīrumu tehniskās palīdzības darbībām, tostarp sagatavošanas, pārvaldības, uzraudzības, novērtēšanas, informēšanas, komunikācijas, tīklu veidošanas, sūdzību izskatīšanas, kontroles un revīzijas darbībām, kas saistītas ar programmas īstenošanu, un darbībām, kuras paredzētas administratīvās spējas stiprināšanai saistībā ar programmas īstenošanu. Iesaistītās valstis IPA II palīdzību var izmantot arī, lai atbalstītu darbības, kuru mērķis ir samazināt saņēmēju administratīvo slogu, tostarp lai atbalstītu elektroniskās datu apmaiņas sistēmas, un darbības, kuru mērķis ir stiprināt iesaistīto valstu iestāžu un saņēmēju spēju pārvaldīt un izmantot IPA II palīdzību, kā arī to savstarpējo paraugprakses apmaiņu. Šīs darbības var attiekties uz iepriekšējiem un turpmākiem plānošanas periodiem.

2.   Atkāpjoties no 15. panta 1. punkta, izdevumi par tehnisko palīdzību pārrobežu sadarbības programmas sagatavošanas un pārvaldības un kontroles sistēmu izveides atbalstam var būt attiecināmi izdevumi, ja tie radušies, pirms Komisija pieņēmusi lēmumu apstiprināt attiecīgo pārrobežu sadarbības programmu, bet ne agrāk par 2014. gada 1. janvāri.

II NODAĻA

Pārrobežu sadarbība starp dalībvalstīm un IPA II saņēmējiem

33. pants

Piemērojamie noteikumi

1.   Ciktāl tas attiecas uz dalībvalsti(-īm), kas piedalās pārrobežu sadarbības programmā saskaņā ar šo nodaļu, jo īpaši attiecībā uz dalībvalsti, kurā atrodas vadošā iestāde, piemēro noteikumus, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 1303/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1299/2013 (9) un kas piemērojami Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim, kā paredzēts šajā nodaļā. Ja šādos noteikumos minēti Eiropas strukturālie un investīciju fondi, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 1. pantā, šajā nodaļā uzskatāms, ka tas attiecas arī uz IPA II palīdzību.

2.   Ciktāl tas attiecas uz IPA II saņēmējiem, kas piedalās pārrobežu sadarbības programmā saskaņā ar šo nodaļu, piemēro noteikumus, kuri piemērojami Eiropas teritoriālajai sadarbībai, kā paredzēts šajā nodaļā, neskarot pamatotas atkāpes, kas noteiktas attiecīgajā finansēšanas nolīgumā.

34. pants

Plānošana

1.   Pārrobežu sadarbības programmas sagatavo saskaņā ar partnerības principu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 5. panta 1. un 2. punktā, un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1299/2013 8. panta 2.–4. punktu, 7., 9. un 10. punktu.

2.   Pārrobežu sadarbības programmas veido prioritārie virzieni. Neskarot 32. pantu, prioritārais virziens atbilst 29. pantā minētajai tematiskajai prioritātei. Prioritārā virziena ietvaros, ja vajadzīgs un nolūkā palielināt tās ietekmi un efektivitāti ar saskaņotu un integrētu pieeju, var pievienot citu tematisko prioritāšu elementus.

3.   Pārrobežu sadarbības programmas var veikt uz sabiedrību orientētas vietējās attīstības darbības atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1303/2013 32.–35. pantam, kopīgu rīcības plānu darbības atbilstīgi minētās regulas 104.–109. pantam un integrēta teritoriālā ieguldījuma darbības atbilstīgi minētās regulas 36. pantam, ņemot vērā šo instrumentu pamatā esošos principus un Regulas (ES) Nr. 1299/2013 9.–11. pantu. Par katras pārrobežu sadarbības programmas konkrētajiem noteikumiem un nosacījumiem vienojas Komisija un iesaistītās valstis.

4.   Pārrobežu sadarbības programmas Komisijai iesniedz elektroniski dalībvalsts, kurā atrodas programmas vadošā iestāde.

5.   Eiropas Investīciju banka (EIB) pēc iesaistīto valstu lūguma var piedalīties darbību sagatavošanā, kā arī pasākumos, kas saistīti ar darbību sagatavošanu, jo īpaši lielos projektos.

Komisija pirms pārrobežu sadarbības programmu pieņemšanas var apspriesties ar EIB.

35. pants

Tehniskā palīdzība

IPA II palīdzības summa, ko piešķir tehniskajai palīdzībai, nepārsniedz 10 % no kopējās summas, kas piešķirta attiecīgajai pārrobežu sadarbības programmai, bet nav mazāka par EUR 1 500 000.

36. pants

Īstenošanas veids un programmas iestāžu iecelšana

1.   Šajā nodaļā aprakstītās pārrobežu sadarbības programmas īsteno dalītas pārvaldības veidā. Līdz ar to dalībvalstis un Komisija atbild par programmu pārvaldību un kontroli saskaņā ar to attiecīgajiem pienākumiem, kas noteikti Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012, Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 un šajā regulā.

Dalībvalstij, kurā atrodas vadošā iestāde, piemēro Regulas (ES) Nr. 1303/2013 73. un 74. pantu par dalībvalstu pienākumiem, īstenojot dalītu pārvaldību.

Piemēro Regulas (ES) Nr. 1303/2013 75. pantu par Komisijas pilnvarām un pienākumiem, īstenojot dalītu pārvaldību.

2.   Pārrobežu sadarbības programmā iesaistītās valstis Regulas (ES) Nr. 1303/2013 123. panta 1. punkta vajadzībām izraugās vienu vadošo iestādi; 123. panta 2. punkta vajadzībām – vienu sertifikācijas iestādi; un 123. panta 4. punkta vajadzībām – vienu revīzijas iestādi;

3.   Vadošā iestāde un revīzijas iestāde atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī. Pārrobežu sadarbības programmā iesaistītās valstis var uzticēt vienotajai vadošajai iestādei sertifikācijas iestādes funkciju izpildi.

Vadošās iestādes un attiecīgā gadījumā sertifikācijas iestādes izraudzīšanās procedūru, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 124. pantā, veic dalībvalsts, kurā attiecīgā iestāde atrodas.

Šajā pantā paredzēto iecelšanu veic, neskarot iesaistīto valstu atbildības sadalījumu attiecībā uz finanšu korekciju piemērošanu, kā paredzēts attiecīgajā pārrobežu sadarbības programmā.

37. pants

Programmas iestāžu funkcijas

1.   Attiecībā uz vadošās iestādes darbību piemēro Regulas (ES) Nr. 1303/2013 125. pantu un Regulas (ES) Nr. 1299/2013 23. panta 1., 2., 4. un 5. punktu.

2.   Attiecībā uz sertifikācijas iestādes darbību piemēro Regulas (ES) Nr. 1303/2013 126. pantu un Regulas (ES) Nr. 1299/2013 24. pantu.

Sertifikācijas iestāde saņem Komisijas veiktos maksājumus un parasti veic maksājumus galvenajam saņēmējam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 132. pantu.

3.   Attiecībā uz revīzijas iestādes darbību piemēro Regulas (ES) Nr. 1303/2013 127. pantu un Regulas (ES) Nr. 1299/2013 25. pantu.

38. pants

Kopīgā uzraudzības komiteja

1.   Trīs mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalsts informēta par lēmumu, ar ko apstiprina pārrobežu sadarbības programmu, iesaistītās valstis izveido kopīgu uzraudzības komiteju (turpmāk “KUK”).

2.   KUK veido Komisijas, valsts IPA koordinatora un citu saistītu IPA II saņēmēja valsts iestāžu un struktūru, iesaistītās(-o) dalībvalsts(-u) pārstāvji un attiecīgos gadījumos arī starptautisko finanšu iestāžu un citu ieinteresēto personu, tostarp pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora struktūru, pārstāvji.

3.   KUK priekšsēdētājs ir kādas iesaistītās valsts vai vadošās iestādes pārstāvis.

4.   Komisija piedalās KUK darbā kā padomdevēja.

5.   Ja programmā ieguldījumu sniedz EIB, tā var piedalīties KUK darbā kā padomdevēja.

6.   KUK novērtē visu darbību īstenošanas vispārējo efektivitāti, kvalitāti un saskaņotību attiecībā uz pārrobežu programmā, finansēšanas nolīgumos un stratēģijas dokumentos noteikto mērķu sasniegšanu. Tā var sniegt ieteikumus par korekcijas pasākumiem, kad vien rodas šāda vajadzība.

Tās darbībai piemēro Regulas (ES) Nr. 1303/2013 49. un 110. pantu.

KUK un vadošā iestāde veic uzraudzību, izmantojot rādītājus, kas noteikti attiecīgajā pārrobežu sadarbības programmā, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1299/2013 16. pantu.

7.   KUK pieņem savu reglamentu.

8.   KUK sanāk vismaz reizi gadā. Pēc iesaistītas valsts vai Komisijas iniciatīvas var sasaukt arī papildu sanāksmes, jo īpaši par konkrētām tēmām.

39. pants

Darbību atlase

1.   Pārrobežu sadarbības programmu darbību atlasi veic KUK.

KUK darbību atlases vajadzībām var izveidot koordinācijas komiteju, kura darbojas tās atbildībā.

2.   Atlasītās darbības ietver saņēmējus no vismaz divām iesaistītajām valstīm, no kuriem vismaz viens saņēmējs ir no dalībvalsts. Darbību var īstenot vienā iesaistītajā valstī, ja ir apzināta pārrobežu ietekme un ieguvumi.

3.   Saņēmēji sadarbojas darbību izstrādē un īstenošanā. Tie sadarbojas arī darbību personāla vai darbību finansējuma nodrošināšanā.

40. pants

Saņēmēji

1.   Ja pārrobežu sadarbības programmas darbībā ir divi vai vairāki saņēmēji, visi saņēmēji vienu no tiem ieceļ par galveno saņēmēju.

2.   Galvenais saņēmējs veic šādus uzdevumus:

a)

sadarbībā ar pārējiem saņēmējiem izstrādā kārtību, kurā iekļauti noteikumi, kas cita starpā nodrošina darbībai piešķirto līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību, tostarp noteikumi par nepamatoti izmaksāto summu atgūšanu;

b)

uzņemas atbildību, lai nodrošinātu visas darbības īstenošanu;

c)

pārliecinās, ka visu saņēmēju uzrādītie izdevumi ir radušies, īstenojot darbību, un atbilst pasākumiem, par kuriem vienojušies visi saņēmēji, kā arī dokumentam, ko iesniegusi vadošā iestāde, kā noteikts 6. punktā;

d)

pārliecinās, ka pārējo saņēmēju uzrādītos izdevumus ir pārbaudījis(-uši) kontrolieris(-i), ja šo pārbaudi neveic vadošā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1299/2013 23. panta 1. punktu.

3.   Ja 2. punkta a) apakšpunktā minētajos noteikumos nav paredzēts citādi, galvenais saņēmējs nodrošina, ka pārējie saņēmēji saņem publiskā sektora atbalsta kopējo summu pēc iespējas ātrāk un pilnā apmērā. Neatskaita un neietur nekādas summas un nenosaka nekādu īpašu maksu vai citus līdzīgus maksājumus, kas pārējiem saņēmējiem samazinātu minētās summas apjomu.

4.   Galvenais vai vienīgais saņēmējs atrodas iesaistītā valstī.

5.   Neatkarīgi no šīs regulas 39. panta 2. punkta Eiropas teritoriālās sadarbības grupa, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/2006 (10), vai cita juridiska struktūra, kas izveidota saskaņā ar iesaistītas valsts tiesību aktiem, var pieteikties kā darbības vienīgā saņēmēja, ja to ir izveidojušas valsts iestādes un struktūras no vismaz divām iesaistītajām valstīm.

6.   Vadošā iestāde par katru darbību iesniedz galvenajam vai vienīgajam saņēmējam dokumentu, kurā izklāstīti nosacījumi par atbalsta piešķiršanu darbībai, tostarp īpašās prasības darbības ietvaros piegādājamiem produktiem vai sniedzamajiem pakalpojumiem, finanšu plāns un izpildes termiņš.

41. pants

Novērtēšana

1.   Novērtēšanu veic iekšēji vai ārēji eksperti, kas ir funkcionāli neatkarīgi no iestādēm, kuras ir atbildīgas par programmas īstenošanu. Visus novērtējumus dara publiski pieejamus.

2.   Iesaistītās valstis kopīgi veic ex ante novērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 55. pantu.

3.   Plānošanas periodā novērtējumu veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 56. pantu.

4.   Ex post novērtējumu veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 57. pantu.

42. pants

Ziņošana, informācija un komunikācija

1.   Īstenošanas ziņojumiem piemēro Regulas (ES) Nr. 1299/2013 14. pantu.

2.   Ikgadējo izvērtēšanas sanāksmi organizē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1299/2013 15. pantu.

3.   Līdz katra gada 31. janvārim, 31. jūlijam un 31. oktobrim vadošā iestāde uzraudzības nolūkos elektroniski nosūta Komisijai datus par katru pārrobežu programmu un pa prioritārajiem virzieniem:

a)

kopējās un publiskā sektora attiecināmās izmaksas par darbībām un atbalstam atlasīto darbību skaits;

b)

kopējie attiecināmie izdevumi, ko saņēmēji deklarējuši vadošajai iestādei.

Turklāt datu sūtījumā, ko nosūta līdz 31. janvārim, ietver a) un b) apakšpunktā minētos datus, kas iedalīti pa intervences kategorijām. Šo sūtījumu uzskata par atbilstīgu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. panta 2. punktā minētajai finanšu datu iesniegšanas prasībai.

Datu sūtījumiem, kas jāveic līdz 31. janvārim un 31. jūlijam, pievieno prognozi par summu, par kādu vadošā iestāde paredz iesniegt maksājumu pieteikumus par kārtējo finanšu gadu un nākamo finanšu gadu.

Robeždatums attiecībā uz datiem, kas iesniegti saskaņā ar šo punktu, ir tā mēneša pēdējā diena, kas ir pirms iesniegšanas mēneša.

4.   Vadošā iestāde koordinē uzdevumus, kas saistīti ar prasībām par informāciju, publicitāti un pārredzamību saskaņā ar šīs regulas 24. panta 1. un 3. punktu.

Atkāpjoties no šīs regulas 25. panta, vadošā iestāde ir atbildīga par informācijas un komunikācijas pasākumiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 115. un 116. pantā.

43. pants

Attiecināmība un ilgums

1.   Atkāpjoties no šīs regulas 15. panta 1. punkta, izdevumi ir attiecināmi finansējuma saņemšanai IPA II pārrobežu sadarbības palīdzības ietvaros:

a)

ja tie ir radušies saņēmējam no dalībvalsts un samaksāti laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim; vai

b)

ja tie ir radušies saņēmējam no IPA saņēmēja un samaksāti pēc pārrobežu sadarbības programmas iesniegšanas.

2.   Papildus šīs regulas 15. panta 2. punkta noteikumiem IPA II pārrobežu sadarbības palīdzību nesniedz:

a)

parāda procentu maksāšanai;

b)

pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atgūšanai, izņemot gadījumus, ja saskaņā ar valsts PVN tiesību aktiem to nevar atgūt;

c)

kodolspēkstaciju ekspluatācijas pārtraukšanai un būvniecībai;

d)

investīcijām, kuru mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, kas rodas darbībās, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK I pielikums (11);

e)

tabakas un tabakas izstrādājumu ražošanai, pārstrādei un reklāmai;

f)

grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kā tie definēti Savienības valsts atbalsta noteikumos;

g)

investīcijām lidostu infrastruktūrā, ja vien tās nav saistītas ar vides aizsardzību vai papildinātas ar investīcijām, kas vajadzīgas, lai mazinātu vai novērstu infrastruktūras negatīvo ietekmi uz vidi.

Atkāpjoties no 15. panta 2. punkta, neapbūvētas zemes un apbūvētas zemes pirkuma, ja summa nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējiem attiecināmajiem izdevumiem, izdevumi ir attiecināmi finansējuma saņemšanai IPA II pārrobežu sadarbības palīdzības ietvaros. Attiecībā uz pamestām teritorijām un bijušajām rūpniecības teritorijām, kurās ir ēkas, šo ierobežojumu palielina līdz 15 %. Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos šo robežu var palielināt, pārsniedzot attiecīgās iepriekšējās procentuālās vērtības darbībām, kas saistītas ar vides saglabāšanu.

3.   IPA II palīdzībai neatlasa darbības, kas ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, pirms saņēmējs vadošajai iestādei iesniedzis pieteikumu par finansējumu pārrobežu sadarbības programmā, neatkarīgi no tā, vai saņēmējs ir veicis visus attiecīgos maksājumus.

4.   Attiecībā uz dotācijām piemēro Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. pantu, 65. panta 4. punktu, 6. līdz 9. punktu, 11. punktu, 66. līdz 68. pantu, 69. panta 1. un 2. punktu, 71. pantu.

5.   Papildus šīs regulas 6. panta 2. punktā noteiktajam finansēšanas nolīgumos par šajā nodaļā aprakstītajām pārrobežu sadarbības programmām nosaka to attiecināmības noteikumu hierarhiju, kuri piemērojami attiecīgajai pārrobežu sadarbības programmai saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1299/2013 18. pantā.

6.   Attiecībā uz personāla izmaksām piemēro arī Regulas (ES) Nr. 1299/2013 19. pantu.

44. pants

Darbību attiecināmība atkarībā no norises vietas

1.   Darbības, kurām piemēro 2. un 3. punktā minētās atkāpes, veic programmas teritorijā, ko veido iesaistīto valstu teritorijas daļa, kā noteikts attiecīgajā pārrobežu sadarbības programmā (“programmas teritorija”).

2.   Vadošā iestāde var atļaut to, ka visa darbība vai tās daļa tiek īstenota ārpus programmas teritorijas, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

darbība nodrošina labumu programmas teritorijai;

b)

pārrobežu sadarbības programmā kopējā summa, kas piešķirta darbībām ārpus programmas teritorijas, nepārsniedz 20 % no Savienības atbalsta programmas līmenī;

c)

pārvaldības un revīzijas iestāžu pienākumus, kas attiecas uz darbības pārvaldību, kontroli un revīziju, pilda pārrobežu sadarbības programmas iestādes, vai tās noslēdz vienošanās ar iestādēm dalībvalstī vai trešā valstī, kurā darbību īsteno.

3.   Attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar tehnisko palīdzību, veicināšanas pasākumiem un spēju veidošanu, izdevumi var būt radušies ārpus programmas teritorijas, ja ir izpildīti 2. punkta a) un c) apakšpunkta nosacījumi.

45. pants

Iepirkums

1.   Attiecībā uz pakalpojumu, piegādes un darba līgumu piešķiršanu, ko veic saņēmēji, iepirkuma procedūras atbilst Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 otrās daļas IV sadaļas 3. nodaļas un Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 otrās daļas II sadaļas 3. nodaļas noteikumiem, kas piemērojami visai programmas teritorijai gan dalībvalstī, gan IPA II saņēmēja(-u) teritorijā.

2.   Attiecībā uz pakalpojumu, piegādes un darbu līgumu piešķiršanu, ko veic vadošā iestāde, izmantojot īpašu budžeta piešķīrumu tehniskās palīdzības darbībām, vadošā iestāde var piemērot 1. punktā minētās iepirkuma procedūras vai attiecīgās valsts tiesību aktos paredzētās iepirkuma procedūras.

46. pants

Finanšu pārvaldība, saistību atcelšana, pārskatu pārbaude un apstiprināšana, slēgšana un finanšu korekcijas

1.   Attiecībā uz budžeta saistībām piemēro Regulas (ES) Nr. 1303/2013 76. pantu.

2.   Attiecībā uz maksājumiem piemēro Regulas (ES) Nr. 1303/2013 77.–80. pantu, 82. un 83. pantu, 129.–132. pantu, 134., 135. un 142. pantu. Papildus piemēro arī Regulas (ES) Nr. 1299/2013 27. panta 1. punktu par maksājumiem vienā kontā. Attiecībā uz euro lietošanu piemēro Regulas (ES) Nr. 1299/2013 28. pantu.

3.   Ja izmanto priekšfinansējumu, pēc Komisijas lēmuma, ar kuru pieņem pārrobežu sadarbības programmu, Komisija izmaksā vienreizēju priekšfinansējuma summu.

Priekšfinansējuma summa ir 50 % no pirmajām trim budžeta saistībām programmai.

Priekšfinansējuma summu, ja vajadzīgs, var izmaksāt divās daļas atbilstoši budžeta vajadzībām.

Ja 24 mēnešu laikā pēc dienas, kad Komisija izmaksā pirmo priekšfinansējuma summas daļu, nav iesniegts neviens maksājumu pieprasījums saistībā ar pārrobežu sadarbības programmu, izmaksātā priekšfinansējuma kopsummu atmaksā Komisijai.

4.   Attiecībā uz saistību atcelšanu piemēro Regulas (ES) Nr. 1303/2013 86.–88. pantu un 136. pantu.

5.   Attiecībā uz pārskatu pārbaudi un apstiprināšanu, kā arī slēgšanu piemēro Regulas (ES) Nr. 1303/2013 84. un 137.–141. pantu.

6.   Attiecībā uz finanšu korekcijām un līdzekļu atgūšanu piemēro Regulas (ES) Nr. 1303/2013 85. pantu, 122. panta 2. punktu un 143.–147. pantu. Piemēro arī Regulas (ES) Nr. 1299/2013 27. panta 2. un 3. punktu.

47. pants

Pārvaldības un kontroles sistēmas un revīzija

1.   Attiecībā uz pārvaldības un kontroles sistēmu pamatprincipiem piemēro Regulas (ES) Nr. 1303/2013 72. pantu un 122. panta 1. un 3. punktu.

2.   Attiecībā uz Komisijas un revīzijas iestāžu sadarbību piemēro Regulas (ES) Nr. 1303/2013 128. pantu.

3.   Attiecībā uz pārrobežu sadarbības programmu samērīgu kontroli piemēro Regulas (ES) Nr. 1303/2013 148. pantu.

48. pants

Pārrobežu sadarbības programmu pārtraukšana

1.   Ja neviens no iesaistītajiem IPA II saņēmējiem nav noslēdzis finansēšanas nolīgumu līdz nākamā gada beigām pēc programmas pieņemšanas, Komisija pārtrauc attiecīgo pārrobežu sadarbības programmu.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda gada maksājumi, kas jau ir atvēlēti, paliek pieejami tiem paredzētajā parastajā laikposmā, taču tos var izmantot tikai darbībām, kas notiek tikai attiecīgajās dalībvalstīs un par ko noslēgts līgums, pirms Komisija pieņēmusi pārtraukšanas lēmumu. Vadošā iestāde trīs mēnešu laikā pēc līgumu izbeigšanas nosūta galīgo ziņojumu Komisijai, kas rīkojas saskaņā ar 2. un 3. punktu.

2.   Ja pārrobežu sadarbības programmu nevar īstenot iesaistīto valstu attiecībās radušos problēmu dēļ un citos pienācīgi pamatotos gadījumos, Komisija var pieņemt lēmumu pārtraukt programmu pirms izpildes termiņa beigām pēc KUK pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, vispirms apspriedusies ar KUK.

Ja programma tiek pārtraukta, vadošā iestāde nosūta galīgo ziņojumu sešu mēnešu laikā pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas. Pēc iepriekšējā priekšfinansējuma dzēšanas Komisija veic galīgo maksājumu vai attiecīgā gadījumā izdod līdzekļu atgūšanas rīkojumu. Komisija atceļ atlikušās saistības.

Izmantojot alternatīvu iespēju, var nolemt samazināt programmas piešķīrumu programmas apjomam saskaņā ar 31. panta 5. punktu.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētajos gadījumos Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu, par ko nav uzņemtas saistības un kas atbilst gada maksājumiem, par kuriem vēl nav uzņemtas saistības, vai gada maksājumiem, par kuriem ir uzņemtas saistības un par kuriem saistības tā paša budžeta gada laikā ir pilnībā vai daļēji atceltas, un kas vēl nav piešķirts citai tās pašas ārējās sadarbības programmu kategorijas programmai, piešķir iekšējās pārrobežu sadarbības programmām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1299/2013 4. pantu.

IPA II palīdzību, kas atbilst gada maksājumiem, par kuriem vēl nav uzņemtas saistības, vai gada maksājumiem, par kuriem ir uzņemtas saistības un par kuriem saistības tā paša budžeta gada laikā ir pilnībā vai daļēji atceltas, izmanto, lai finansētu citas programmas vai projektus, attiecībā uz kuriem ir tiesības saņemt IPA II palīdzību.

III NODAĻA

Pārrobežu sadarbība starp IPA II saņēmējiem vai starp IPA II saņēmējiem un Eiropas kaimiņattiecību instrumenta valstīm

49. pants

Plānošana

1.   Pārrobežu sadarbības programmas sagatavo saskaņā ar Komisijas izstrādāto paraugprogrammu, un iesaistītās valstis tās sagatavo kopīgi un iesniedz Komisijai, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

2.   Pārrobežu sadarbības programmu veido tematiskās prioritātes saskaņā ar 29. pantu.

50. pants

Tehniskā palīdzība

IPA II palīdzības summa, ko piešķir tehniskajai palīdzībai, nepārsniedz 10 % no kopējās summas, kas piešķirta attiecīgajai pārrobežu sadarbības programmai.

51. pants

Īstenošanas veidi

1.   Pārrobežu sadarbības programmas, kas minētas 27. panta b) un c) punktā, īsteno tiešā vai netiešā pārvaldībā.

2.   Pārrobežu sadarbības programmas pārvalda viena līgumslēdzēja iestāde, ko nosaka Komisijas īstenošanas lēmumā, ar kuru apstiprina attiecīgo pārrobežu sadarbības programmu.

52. pants

Struktūras un iestādes

1.   IPA II saņēmējos pārrobežu sadarbības programmu pārvaldībā ir iesaistītas šādas struktūras:

a)

pārrobežu sadarbības programmā iesaistīto valstu IPA koordinatori, kas minēti 4. pantā, un vajadzības gadījumā teritoriālās sadarbības koordinatori;

b)

iesaistītā IPA II saņēmēja, kurā atrodas līgumslēdzēja iestāde, valsts kredītrīkotājs un 7. pantā minētā pārvaldības struktūra, ja pārrobežu sadarbības programmu īsteno ar netiešo pārvaldību;

c)

iesaistīto valstu funkcionālās struktūras, kuras cieši sadarbojas attiecīgās pārrobežu sadarbības programmas plānošanā un īstenošanā. Netiešās pārvaldības gadījumā funkcionālā struktūra ietver līgumslēdzēju iestādi;

d)

revīzijas iestāde, kas minēta 7. panta 3. punktā, ja pārrobežu sadarbības programmu īsteno ar netiešo pārvaldību. Ja tā nav pilnvarota veikt 12. pantā minētās funkcijas, tai palīdz revidentu grupa, kuru veido pārstāvji no katras valsts, kas iesaistījusies pārrobežu sadarbības programmā.

2.   IPA II saņēmēji un Eiropas kaimiņattiecību instrumenta valstis, kas iesaistījušās pārrobežu sadarbības programmā, izveido KUK, kura izpilda arī 19. pantā minētās nozaru uzraudzības komitejas uzdevumus.

3.   Tiek izveidots kopīgais tehniskais sekretariāts, kas palīdz Komisijai, funkcionālajām struktūrām un KUK.

4.   Šo struktūru funkcijas un pienākumus nosaka 5. pantā minētajā pamatnolīgumā.

5.   Īstenojot netiešo pārvaldību, iesaistītās valstis noslēdz divpusēju nolīgumu, kurā nosaka attiecīgās atbildības jomas konkrētās pārrobežu sadarbības programmas īstenošanā. Šāda divpusējā nolīguma obligātās prasības nosaka 5. pantā minētajā pamatnolīgumā.

53. pants

Darbību atlase

1.   Pārrobežu sadarbības programmā atlasītās darbības rada skaidru pārrobežu ietekmi un ieguvumus.

2.   Pārrobežu sadarbības programmu darbības atlasa līgumslēdzēja iestāde, izmantojot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus un aptverot visu atbilstīgo teritoriju.

3.   Iesaistītās valstis var identificēt darbības arī ārpus uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Šādā gadījumā minētās darbības īpaši norāda 49. pantā minētajā pārrobežu sadarbības programmā.

4.   Pārrobežu sadarbībai atlasītajās darbībās piedalās saņēmēji no vismaz divām iesaistītajām valstīm. Saņēmēji sadarbojas darbību izstrādē un īstenošanā. Tie sadarbojas arī darbību personāla vai darbību finansējuma nodrošināšanā vai abās jomās.

5.   Darbību var īstenot vienā iesaistītajā valstī, ja ir apzināta pārrobežu ietekme un ieguvumi.

54. pants

Saņēmēji

1.   Pārrobežu sadarbības programmām, kas minētas 27. panta b) punktā, saņēmējus nosaka IPA II saņēmējā. Pārrobežu sadarbības programmām, kas minētas 27. panta c) punktā, saņēmēju nosaka IPA II saņēmējā vai Eiropas kaimiņattiecību instrumenta valstī.

2.   Vienu no saņēmējiem, kas piedalās konkrētā darbībā, visi saņēmēji ieceļ par galveno saņēmēju.

3.   Galvenais saņēmējs uzņemas atbildību par visas darbības finansiālās īstenošanas nodrošināšanu un uzraudzību, lai nodrošinātu darbības īstenošanu atbilstoši līguma nosacījumiem, un kopā ar pārējiem saņēmējiem paredz kārtību, ar ko nodrošina darbībai piešķirto līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību, tostarp noteikumus par nepamatoti izmaksātu summu atgūšanu.

VII SADAĻA

LAUKSAIMNIECĪBA UN LAUKU ATTĪSTĪBA

55. pants

Īpaši noteikumi par lauku attīstības programmām

1.   Kā daļu no politikas jomas “lauksaimniecība un lauku attīstība” lauku attīstības programmas izstrādā valsts līmenī, tās sagatavo IPA II saņēmēja ieceltās attiecīgās iestādes un iesniedz Komisijai pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

2.   Lauku attīstības programmas īsteno IPA II saņēmēji, izmantojot netiešu pārvaldību saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punktu, un tās finansē atlasītus darbību veidus, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1305/2013 (12).

3.   Lauku attīstības programmu gadījumā funkcionālo struktūru, kas jāizveido saskaņā ar 10. pantu, veido šādas atsevišķas iestādes, kuras cieši sadarbojas:

a)

vadošā iestāde – valsts līmeņa publiskā sektora struktūra, kas atbild par programmu sagatavošanu un īstenošanu, tostarp pasākumu atlasi un publicitāti, koordināciju, novērtēšanu, uzraudzību un ziņošanu un ko vada augsta ranga amatpersona ar ekskluzīviem pienākumiem; un

b)

IPA Lauku attīstības aģentūra, kuras funkcijas ir līdzīgas maksājumu aģentūrām dalībvalstīs un kura atbild par publicitāti, projektu atlasi, kā arī saistību un maksājumu autorizāciju, kontroli un uzskaiti un maksājumu izpildi.

4.   Atkāpjoties no 15. panta 1. punkta, izdevumi par tehnisko palīdzību lauku attīstības programmu sagatavošanas atbalstam un pārvaldības un kontroles sistēmu izveides atbalstam var būt attiecināmi izdevumi, ja tie radušies, pirms Komisija pieņēmusi lēmumu apstiprināt attiecīgo lauku attīstības programmu, bet ne agrāk par 2014. gada 1. janvāri.

5.   Nosakot publisko izdevumu daļu procentos no kopējām attiecināmajām investīciju izmaksām, neņem vērā valsts atbalstu, ar ko paredzēts atvieglot pieeju aizņēmumiem, kurus piešķir bez Savienības ieguldījuma, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 231/2014.

6.   Lauku attīstības programmu investīciju projekti joprojām var pretendēt uz Savienības finansējumu, ja piecu gadu laikā pēc tam, kad funkcionālā struktūra veikusi galīgo maksājumu, tie netiek būtiski grozīti.

VIII SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

56. pants

Spēkā stāšanās un piemērošana

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 2. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1)  OV L 77, 15.3.2014., 11. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 236/2014, ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai (OV L 77, 15.3.2014., 95. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(4)  Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 232/2014, ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (OV L 77, 15.3.2014., 27. lpp.).

(7)  Padomes 2006. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) (OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi Eiropas teritoriālā sadarbība (OV L 347 20.12.2013., 259. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regula (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) (OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).