24.4.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 123/1 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 379/2014
(2014. gada 7. aprīlis),
ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (1), un jo īpaši tās 8. panta 5. punktu,
tā kā:
(1) |
Konkrētu gaisa kuģu ekspluatācijā iesaistītiem ekspluatantiem un darbiniekiem jāievēro Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikumā noteiktās attiecīgās pamatprasības. |
(2) |
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 Komisijai būtu jāpieņem vajadzīgie īstenošanas noteikumi, lai iedibinātu priekšnoteikumus drošai gaisa kuģu ekspluatācijai. Šajos noteikumos pirmām kārtām būtu jāņem vērā gaisa kuģu, organizāciju un gaisa kuģu ekspluatācijas sarežģītība, kā arī ar dažādiem ekspluatācijas veidiem saistītais risks. |
(3) |
Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 965/2012 (2) nosaka īstenošanas noteikumus komerciāliem gaisa pārvadājumiem ar lidmašīnām un helikopteriem. Lai ievērotu Regulas (EK) Nr. 216/2008 pamatprincipus un piemērojamību, būtu jāparedz arī noteikumi komerciāliem gaisa pārvadājumiem ar [gaisa] baloniem un planieriem. Turklāt būtu pienācīgā mērā jāaplūko specifiskās iezīmes, kas raksturo tādus komerciālus lidojumus ar lidmašīnām un helikopteriem, kuri sākas un beidzas tajā pašā lidlaukā vai ekspluatācijas vietā, atbilstoši šādu darbību apmēram, tvērumam un saistītajam riskam. |
(4) |
Komisijas Regula (ES) Nr. 800/2013 (3) groza Regulu (ES) Nr. 965/2012, lai tajā ietvertu noteikumus par nekomerciālu ekspluatāciju atkarībā no gaisa kuģu kompleksā rakstura. Regula (ES) Nr. 965/2012 būtu jāgroza arī tālab, lai atspoguļotu tagadējos jaunākos tehniskos sasniegumus un lai nodrošinātu samērīgus pasākumus dažām ļoti stingri definētām darbībām, kas saistītas ar tādiem gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi, un iesaistītajām organizācijām. |
(5) |
Būtu jāiekļauj arī noteikumi par lidmašīnu, helikopteru, balonu un planieru specializētu ekspluatāciju, lai ņemtu vērā specifiskos šādas ekspluatācijas aspektus un saistīto risku. Samērīguma labad nebūtu pamata uz visa veida komerciālu ekspluatāciju, jo īpaši komerciālu specializētu ekspluatāciju, attiecināt sertifikāciju. Neraugoties uz šāda veida ekspluatācijas komerciālo raksturu, attiecīgajiem ekspluatantiem būtu jānosaka spēju deklarēšanas pienākums, nevis sertifikācija. Neraugoties uz to, drošības interesēs būtu jāprecizē nosacījumi konkrēta veida paaugstināta riska komerciālai specializētai ekspluatācijai, kas varētu apdraudēt trešo personu drošību uz zemes, un tālab jāparedz, ka šādu ekspluatāciju var veikt, tikai saņemot tam atļauju. |
(6) |
Tāpēc Regula (ES) Nr. 965/2012 būtu attiecīgi jāgroza. |
(7) |
Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju un augstu civilās aviācijas drošības līmeni Savienībā, īstenošanas pasākumos jāatspoguļo jaunākie tehniskie sasniegumi, tostarp paraugprakse, kā arī zinātnes un tehnikas attīstība gaisa kuģu ekspluatācijas jomā. Attiecīgi būtu jāņem vērā tehniskās prasības un administratīvās procedūras, par kurām panākta vienošanās Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas un – līdz 2009. gada 30. jūnijam – Eiropas Apvienoto aviācijas iestāžu paspārnē, kā arī spēkā esošie valstu tiesību akti, kuros ņemti vērā konkrētās valsts apstākļi. |
(8) |
Aeronavigācijas nozarei un dalībvalstu iestādēm jāatvēl pietiekami daudz laika, lai pielāgotos jaunajam tiesiskajam regulējumam. |
(9) |
Eiropas Aviācijas drošības aģentūra ir sagatavojusi īstenošanas noteikumu projektu un kā atzinumu to iesniegusi Eiropas Komisijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 19. panta 1. punktu. |
(10) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 216/2008 65. pantam izveidotā komiteja, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (ES) Nr. 965/2012 groza šādi:
1) |
regulas 1. pantu aizstāj ar šādu: “1. pants Priekšmets un piemērošanas joma 1. Ar šo regulu paredz sīki izstrādātus noteikumus par lidmašīnu, helikopteru, balonu un planieru ekspluatāciju un par tādu ekspluatantu gaisa kuģu perona pārbaudēm, kuri atrodas citas valsts drošības uzraudzībā, tiem nolaižoties lidostās, kas atrodas teritorijā, uz ko attiecas Līguma noteikumi. 2. Ar šo regulu paredz sīki izstrādātus noteikumus arī par to, ar kādiem nosacījumiem izdod, uztur spēkā, groza, ierobežo, aptur vai atsauc tādu gaisa kuģu ekspluatantu apliecības, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 216/2008 4. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un kuri iesaistīti komerciālos gaisa pārvadājumos, par apliecību turētāju tiesībām un pienākumiem, kā arī par nosacījumiem, ar kādiem drošības interesēs ekspluatācija jāaizliedz, jāierobežo vai uz ko jāattiecina zināmi nosacījumi. 3. Šajā regulā paredzēti arī sīki izstrādāti noteikumi par nosacījumiem un procedūrām, kā deklarācijas sniedz ekspluatanti, kas iesaistīti kompleksu gaisa kuģu ar dzinēju komerciālā specializētā ekspluatācijā un nekomerciālā ekspluatācijā, tostarp kompleksu gaisa kuģu ar dzinēju nekomerciālā specializētā ekspluatācijā; regulā paredzēti sīki izstrādāti noteikumi arī par šādu ekspluatantu uzraudzību. 4. Šajā regulā paredzēti arī sīki izstrādāti noteikumi par to, ar kādiem nosacījumiem konkrēta veida paaugstināta riska komerciālai specializētai ekspluatācijai drošības interesēs ir vajadzīga atļauja, un par to, ar kādiem nosacījumiem šīs atļaujas izdod, uztur spēkā, groza, ierobežo, aptur vai atsauc. 5. Šo regulu nepiemēro gaisa pārvadājumiem, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 216/2008 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta piemērošanas jomā. 6. Šo regulu nepiemēro gaisa pārvadājumiem ar pietauvotiem baloniem un dirižabļiem, tostarp lidojumiem ar pietauvotiem baloniem.”; |
2) |
regulas 2. pantu groza šādi:
|
3) |
regulas 5. pantu groza šādi:
|
4) |
regulas 6. pantu groza šādi:
|
5) |
regulas 8. pantu groza šādi:
|
6) |
regulas 10. panta 3. punktu groza šādi:
|
7) |
regulas 10. pantam pievieno šādu 4., 5., 6. un 7. punktu: “4. Atkāpjoties no 1. punkta otrās daļas, dalībvalstis var nolemt nepiemērot specializētiem pārvadājumiem II, III, VII un VIII pielikuma noteikumus līdz 2017. gada 21. aprīlim. 5. Atkāpjoties no 1. punkta otrās daļas, dalībvalstis var nolemt II, III un IV pielikuma noteikumus nepiemērot:
6. Ja dalībvalsts izmanto 5. punkta a) apakšpunktā paredzēto atkāpi, piemēro šādus noteikumus:
7. Ja dalībvalsts izmanto 3., 4. un 5. punktā paredzētās atkāpes, tā šo faktu dara zināmu Komisijai un Aģentūrai. Šajā paziņojumā iekļauj atkāpes iemeslus un tās ilgumu, kā arī īstenošanas programmu, kurā izklāstīti paredzētie pasākumi un to īstenošanas termiņš.”; |
8) |
Regulas (ES) Nr. 965/2012 I–VII pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas I pielikumā; |
9) |
Regulai (ES) Nr. 965/2012 pievieno VIII pielikumu (SPO daļu), kā noteikts šīs regulas pielikumā. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2014. gada 1. jūlija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 7. aprīlī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.
(2) Komisijas 2012. gada 5. oktobra Regula (ES) Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 296, 25.10.2012., 1. lpp.).
(3) Komisijas 2013. gada 14. augusta Regula (ES) Nr. 800/2013, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 227, 24.8.2013., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
1. |
Regulas (ES) Nr. 965/2012 I pielikumu groza šādi:
|
2. |
Regulas (ES) Nr. 965/2012 II pielikumu groza šādi:
|
3. |
Regulas (ES) Nr. 965/2012 III pielikumu groza šādi:
|
4. |
Regulas (ES) Nr. 965/2012 IV pielikumu groza šādi:
|
5. |
Regulas (ES) Nr. 965/2012 V pielikumu groza šādi:
|
6. |
Regulas (ES) Nr. 965/2012 VI pielikumā NCC.POL.125. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
7. |
Regulas (ES) Nr. 965/2012 VII pielikumu groza šādi:
|
(1) Komisijas 2012. gada 3. augusta Regula (ES) Nr. 748/2012, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (OV L 224, 21.8.2012., 1. lpp.).
II PIELIKUMS
“VIII PIELIKUMS
SPECIALIZĒTA EKSPLUATĀCIJA
(PART-SPO)
SPO.GEN.005 Darbības joma
a) |
Šis pielikums attiecas uz jebkāda veida specializētu ekspluatāciju, kad gaisa kuģi izmanto tādām specializētām darbībām kā lauksaimniecība, būvniecība, fotografēšana, topogrāfiskā uzmērīšana, novērošana un patrulēšana, avioreklāma. |
b) |
Neatkarīgi no a) punkta, veicot nekomerciālus specializētus lidojumus ar gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju, ievēro VII pielikuma (Part-NCO) noteikumus. |
c) |
Neatkarīgi no a) punkta turpmāk norādītos lidojumus ar gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju, veic saskaņā ar VII pielikumu (Part-NCO):
|
A APAKŠDAĻA
VISPĀRĒJĀS PRASĪBAS
SPO.GEN.100 Kompetentā iestāde
Kompetentā iestāde ir tās dalībvalsts deleģēta iestāde, kurā ir ekspluatanta galvenā uzņēmējdarbības vieta vai kura ir ekspluatanta dzīvesvietas valsts.
SPO.GEN.101 Līdzekļi atbilstības panākšanai
Lai panāktu atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, ekspluatants var izmantot tādus līdzekļus atbilstības panākšanai, kas ir alternatīvi Aģentūras pieņemtajiem līdzekļiem.
SPO.GEN.102 Tāllidojumu motorplanieri, planieri ar dzinēju un jaukta tipa baloni
a) |
Tāllidojumu motorplanierus ekspluatē saskaņā ar šādām prasībām:
|
b) |
Tāllidojumu motorplanierus aprīko saskaņā ar prasībām, kas piemērojamas lidmašīnām, ja vien D apakšdaļā nav noteikts citādi. |
c) |
Planierus ar dzinēju, izņemot tāllidojumu motorplanierus, ekspluatē un aprīko saskaņā ar prasībām, kas piemērojamas planieriem. |
d) |
Jaukta tipa balonus ekspluatē saskaņā ar prasībām, kas noteiktas karstā gaisa baloniem. |
SPO.GEN.105 Apkalpes pienākumi
a) |
Katrs apkalpes loceklis pienācīgi pilda savus pienākumus. Apkalpes uzdevumus precizē standarta ekspluatācijas procedūrās (SOP) un – attiecīgā gadījumā – lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. |
b) |
Ciktāl tas neattiecas uz baloniem, lidojuma kritiskajos posmos vai ikreiz, kad gaisa kuģa kapteinis drošības apsvērumu dēļ to uzskata par nepieciešamu, apkalpes locekļi piesprādzējušies atrodas savā postenī, ja vien SOP nav norādīts citādi. |
c) |
Lidojuma laikā lidojumu apkalpes locekļi, atrodoties savā postenī, piesprādzējas ar drošības jostu. |
d) |
Lidojuma laikā pie gaisa kuģa vadības ierīcēm vienmēr jāatrodas vismaz vienam kvalificētam lidojumu apkalpes loceklim. |
e) |
Apkalpes loceklis nedrīkst uzņemties pildīt pienākumus gaisa kuģī:
|
f) |
Apkalpes loceklis, kas veic darba pienākumus pie vairākiem ekspluatantiem:
|
g) |
Apkalpes loceklis ziņo gaisa kuģa kapteinim:
|
SPO.GEN.106 Funkciju speciālistu pienākumi
a) |
Funkciju speciālists pienācīgi pilda savus pienākumus. Funkciju speciālistu uzdevumus precizē standarta ekspluatācijas procedūrās (SOP). |
b) |
Ciktāl tas neattiecas uz baloniem, lidojuma kritiskajos posmos vai ikreiz, kad gaisa kuģa kapteinis drošības apsvērumu dēļ to uzskata par nepieciešamu, funkciju speciālists piesprādzējies atrodas savā postenī, ja vien SOP nav norādīts citādi. |
c) |
Funkciju speciālistiem noteikti jābūt piesprādzētiem, veicot specializētos uzdevumus, kad ir atvērtas vai izņemtas ārējās durvis. |
d) |
Funkciju speciālisti ziņo gaisa kuģa kapteinim:
|
SPO.GEN.107 Gaisa kuģa kapteiņa atbildība un pilnvaras
a) |
Gaisa kuģa kapteinis ir atbildīgs par:
|
b) |
Gaisa kuģa kapteinim ir tiesības atteikties pārvadāt vai izsēdināt ikvienu personu vai izkraut jebkādu kravu, kas var radīt potenciālus draudus gaisa kuģa vai tajā atrodošos personu drošībai. |
c) |
Gaisa kuģa kapteinis iespējami drīz ziņo attiecīgajai gaisa satiksmes dienesta (ATS) nodaļai par bīstamiem laikapstākļiem vai lidošanas nosacījumiem, kas radušies un varētu ietekmēt citu gaisa kuģu drošību. |
d) |
Neatkarīgi no a) apakšpunkta 6) punkta noteikumiem daudzpilotu apkalpes lidojumos gaisa kuģa kapteinis var turpināt lidojumu tālāk par tuvāko laikapstākļu nosacījumiem atbilstīgo lidlauku, ja ir ieviestas piemērotas riska mazināšanas procedūras. |
e) |
Ārkārtas situācijā, kad jāpieņem tūlītēji lēmumi un jāveic tūlītējas darbības, gaisa kuģa kapteinis veic visas darbības, ko uzskata par vajadzīgām konkrētos apstākļos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikuma 7.d punktu. Tādos gadījumos viņš drošības interesēs var neievērot noteikumus, ekspluatācijas procedūras un metodes. |
f) |
Gaisa kuģa kapteinis nekavējoties iesniedz kompetentajai iestādei ziņojumu par nelikumīgu iejaukšanos un informē attiecīgo vietējo iestādi. |
g) |
Gaisa kuģa kapteinis iespējami drīz ar ātrākajiem pieejamiem līdzekļiem informē tuvāko attiecīgo iestādi par nelaimes gadījumu ar gaisa kuģi, kura dēļ kāda persona ir nopietni ievainota vai gājusi bojā vai gaisa kuģim vai īpašumam ir būtiski bojājumi. |
SPO.GEN.108 Gaisa kuģa kapteiņa pienākumi un pilnvaras – baloni
Papildus SPO.GEN.107. punktā minētajam balona kapteinis:
a) |
atbild par pirmslidojuma instruktāžu personām, kas palīdz piepūst balona apvalku un izlaist gaisu no tā; |
b) |
nodrošina, ka balonā vai tā tiešā tuvumā neviens nesmēķē; un |
c) |
nodrošina, lai personas, kas palīdz piepūst balona apvalku un izlaist gaisu no tā, valkātu piemērotu aizsargapģērbu. |
SPO.GEN.110 Tiesību aktu, noteikumu un procedūru ievērošana
Gaisa kuģa kapteinis, apkalpes locekļi un funkciju speciālisti ievēro visus to valstu tiesību aktus, noteikumus un procedūras, kurās tiek veikta ekspluatācija.
SPO.GEN.115 Kopīga valoda
Ekspluatants nodrošina, ka visi apkalpes locekļi un funkciju speciālisti var sazināties vienā kopīgā valodā.
SPO.GEN.120 Lidmašīnu manevrēšana
Ekspluatants nodrošina, ka lidmašīnu lidlauka teritorijā manevrē tikai tad, ja persona pie vadības ierīcēm ir:
a) |
pilots ar atbilstošu kvalifikāciju; vai |
b) |
saņēmusi ekspluatanta norīkojumu un ir:
|
SPO.GEN.125 Rotora iedarbināšana
Helikoptera rotoru nolūkā veikt lidojumu drīkst iedarbināt tikai tad, ja pie vadības ierīcēm ir kvalificēts pilots.
SPO.GEN.130 Pārnēsājamas elektroniskas ierīces
Ekspluatants nevienai personai gaisa kuģī neļauj izmantot pārnēsājamas elektroniskas ierīces (PED), kas var nelabvēlīgi ietekmēt gaisa kuģa sistēmu un iekārtu darbību.
SPO.GEN.135 Informācija par glābšanas un izdzīvošanas aprīkojumu, kam jābūt gaisa kuģī
Ekspluatants nodrošina, ka gaisa kuģī vienmēr ir pieejami saraksti ar informāciju par gaisa kuģī līdzi vedamo glābšanas un izdzīvošanas aprīkojumu tūlītējai saziņai ar glābšanas koordinācijas centriem (RCC).
SPO.GEN.140 Dokumenti, rokasgrāmatas un informācija, kam jābūt gaisa kuģī
a) |
Ja vien nav norādīts citādi, katrā lidojumā gaisa kuģī jābūt šādu dokumentu, rokasgrāmatu un informatīvo materiālu oriģināliem vai kopijām:
|
b) |
Neatkarīgi no a) apakšpunkta dokumentus un informāciju, kas norādīti a) apakšpunkta 2)–11) punktā un a) apakšpunkta 14), 17), 18) un 19) punktā, var uzglabāt lidlaukā vai ekspluatācijas vietā attiecībā uz lidojumiem:
|
c) |
Neatkarīgi no a) apakšpunkta lidojumos ar baloniem vai planieriem, izņemot tāllidojumu motorplanierus (TMG), dokumentus un informāciju, kas minēti no a) apakšpunkta 1) punkta līdz a) apakšpunkta 10) punktam, kā arī no a) apakšpunkta 13) punkta līdz a) apakšpunkta 19) punktam, var pārvadāt izgūšanas nesējlīdzeklī. |
d) |
Ja a) apakšpunkta 2)–8) punktā paredzētie dokumenti ir pazaudēti vai nozagti, ir atļauts turpināt lidojumu līdz galamērķim vai vietai, kur iespējams saņemt aizstājējdokumentāciju. |
e) |
Ekspluatants iespējami drīz pēc kompetentās iestādes lūguma uzrāda vajadzīgos dokumentus, kam jābūt gaisa kuģī. |
SPO.GEN.145 Lidojuma parametru reģistratora ierakstīto datu uzglabāšana, ģenerēšana un izmantošana – kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju
a) |
Pēc nelaimes gadījuma vai incidenta, par kuru obligāti jāziņo, attiecīgā gaisa kuģa ekspluatants 60 dienas uzglabā oriģinālos ierakstītos datus, izņemot gadījumus, kad izmeklēšanas iestāde dod citus norādījumus. |
b) |
Lai nodrošinātu reģistrācijas ierīču pastāvīgu izmantojamību, ekspluatants pārbauda lidojuma parametru reģistratora (FDR), pilotu kabīnes skaņas ierakstīšanas ierīces (CVR) un datu pārraides ierakstus un izvērtē ierakstītos datus. |
c) |
Ekspluatants saskaņā ar SPO.IDE.A.145. punktu vai SPO.IDE.H.145. punktu uzglabā FDR darbības laikā veiktos ierakstus, izņemot gadījumus, kad FDR pārbaudes un apkopes vajadzībām drīkst izdzēst līdz vienu stundu ilgu ierakstu, kas pārbaudes laikā ir visvecākais. |
d) |
Ekspluatants uzglabā un uztur atjauninātu dokumentāciju ar vajadzīgo informāciju, lai FDR nolasītos datus pārveidotu parametros, kas izteikti tehniskās vienībās. |
e) |
Ekspluatants dara pieejamus jebkurus uzglabātos lidojuma parametru reģistratora ierakstus, ja kompetentā iestāde to nosaka. |
f) |
CVR ierakstus izmanto mērķiem, kas nav tādu nelaimes gadījumu vai incidentu izmeklēšana, par kuriem jāziņo obligāti, tikai tādā gadījumā, kad tam piekrīt visi iesaistītie apkalpes locekļi un tehniskās apkopes darbinieki. |
g) |
FDR ierakstus vai datu pārraides ierakstus izmanto mērķiem, kas nav tādu nelaimes gadījumu vai incidentu izmeklēšana, par kuriem jāziņo obligāti, ja šādus ierakstus:
|
SPO.GEN.150 Bīstamu izstrādājumu pārvadājumi
a) |
Bīstamu izstrādājumu gaisa pārvadājumus veic saskaņā ar Čikāgas konvencijas 18. pielikumu un tā jaunākajiem grozījumiem, ko papildina Tehniskās instrukcijas bīstamu izstrādājumu drošiem gaisa pārvadājumiem (ICAO Dok. 9284-AN/905), tostarp saskaņā ar tā pielikumiem un visiem citiem pielikumiem vai labojumiem. |
b) |
Bīstamus izstrādājumus drīkst pārvadāt tikai ekspluatants, kas apstiprināts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 965/2012 V pielikuma (Part-SPA) G apakšdaļu, izņemot gadījumus, kad:
|
c) |
Ekspluatants ievieš procedūras, ar kurām nodrošina, ka tiek veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai novērstu bīstamu izstrādājumu netīšu ienešanu gaisa kuģī. |
d) |
Ekspluatants saskaņā ar Tehniskajām instrukcijām sniedz darbiniekiem pienākumu pildīšanai vajadzīgo informāciju. |
e) |
Ievērojot Tehniskās instrukcijas, ekspluatants kompetentajai iestādei un tās valsts attiecīgajai iestādei, kur noticis atgadījums, nekavējoties ziņo par:
|
f) |
Ekspluatants gādā par to, lai funkciju speciālistiem tiktu nodrošināta informācija par bīstamiem izstrādājumiem. |
g) |
Ekspluatants nodrošina, lai atbilstīgi Tehniskajām instrukcijām kravas pieņemšanas punktos būtu izvietoti uzraksti ar informāciju par bīstamu izstrādājumu pārvadāšanu. |
SPO.GEN.155 Atbrīvošanās no bīstamām kravām
Izmetot bīstamas kravas, ekspluatants nedrīkst ekspluatēt gaisa kuģi virs blīvi apdzīvotām vietām pilsētās, mazpilsētās vai apdzīvotās vietās vai virs vietām, kur cilvēki pulcējas brīvā dabā.
SPO.GEN.160 Ieroču pārvadāšana un izmantošana
a) |
Lidojumā pārvadājot ieročus kāda specializēta uzdevuma veikšanai, ekspluatants nodrošina, lai brīžos, kad ieročus nelieto, tie būtu drošā stāvoklī. |
b) |
Funkciju speciālists, izmantojot ieroci, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu briesmas gaisa kuģim un personām uz tā klāja vai uz zemes. |
SPO.GEN.165 Iekļūšana lidojuma apkalpes nodalījumā
Gaisa kuģa kapteinis pieņem galīgo lēmumu par piekļuvi lidojuma apkalpes nodalījumam un nodrošina, ka:
a) |
citu personu piekļuve lidojuma apkalpes nodalījumam nenovirza uzmanību vai netraucē lidojuma norisei; un |
b) |
visas personas, ko ved lidojuma apkalpes nodalījumā, ir iepazīstinātas ar attiecīgajām drošības procedūrām. |
B APAKŠDAĻA
EKSPLUATĀCIJAS PROCEDŪRAS
SPO.OP.100 Lidlauku un ekspluatācijas vietu izmantošana
Ekspluatants izmanto tikai attiecīgajam gaisa kuģa tipam un ekspluatācijas veidam piemērotus lidlaukus un ekspluatācijas vietas.
SPO.OP.105 Izolētu lidlauku specifikācija – lidmašīnas
Izvēloties rezerves lidlaukus un degvielas izmantošanas stratēģiju, ekspluatants lidlauku uzskata par izolētu lidlauku, ja lidojuma laiks līdz tuvākajam atbilstīgajam rezerves galamērķa lidlaukam pārsniedz:
a) |
60 minūtes lidmašīnām ar virzuļdzinējiem; vai |
b) |
90 minūtes lidmašīnām ar turbodzinējiem. |
SPO.OP.110 Lidlauka ekspluatācijas minimumi – lidmašīnas un helikopteri
a) |
Ekspluatācijā, ko veic saskaņā ar instrumentāliem lidojumu noteikumiem (IFR), ekspluatants vai gaisa kuģa kapteinis precizē lidlauka ekspluatācijas minimumus katram izlidošanas, galamērķa un rezerves lidlaukam, ko paredzēts izmantot. Obligātie nosacījumi:
|
b) |
Precizējot lidlauka ekspluatācijas minimumus, ekspluatants vai gaisa kuģa kapteinis ņem vērā šādus faktorus:
|
c) |
Īpaša veida nolaišanās un nosēšanās procedūrai obligātos nosacījumus piemēro tikai tad, ja:
|
SPO.OP.111 Lidlauka ekspluatācijas minimumi – NPA, APV, CAT I darbības
a) |
Lēmuma pieņemšanas relatīvais augstums (DH), kas jāizmanto neprecīzas nolaišanās (NPA) laikā, lietojot vienmērīgu augstuma samazināšanas metodi nolaišanās beigu posmā (CDFA), nolaišanās procedūru ar vertikāliem norādījumiem (APV) vai I kategorijas (CAT I) parametriem atbilstīgu ekspluatāciju, nedrīkst būt zemāks par augstāko no šiem lielumiem:
|
b) |
NPA ekspluatācijas minimālais nolaišanās augstums (MDH), nelietojot CDFA metodi, nedrīkst būt zemāks par augstāko no šiem lielumiem:
1. tabula Obligātie sistēmas nosacījumi
|
SPO.OP.112 Lidlauka ekspluatācijas minimumi – riņķošanas manevri ar lidmašīnām
a) |
MDH riņķošanas manevros ar lidmašīnām nedrīkst būt zemāks par augstāko no šiem lielumiem:
|
b) |
Riņķošanas manevros ar lidmašīnu minimālajai redzamībai jāatbilst augstākajam no šiem lielumiem:
2. tabula MDH un minimālā redzamība riņķošanai atbilstīgi lidmašīnas kategorijai
|
SPO.OP.113 Lidlauka ekspluatācijas minimumi – riņķošanas manevri ar helikopteriem virs cietzemes
Riņķošanas manevros ar helikopteriem virs cietzemes MDH nedrīkst būt zemāks par 250 pēdām, bet meteoroloģiskā redzamība nedrīkst būt mazāka par 800 m.
SPO.OP.115 Izlidošanas un nolaišanās procedūras – lidmašīnas un helikopteri
a) |
Gaisa kuģa kapteinim jāievēro izlidošanas un nolaišanās procedūras, ko noteikusi valsts, kur atrodas lidlauks, ja par izmantojamo skrejceļu vai FATO ir publicētas šādas procedūras. |
b) |
Gaisa kuģa kapteinis drīkst novirzīties no publicētā izlidošanas maršruta, ielidošanas maršruta vai nolaišanās procedūras:
|
c) |
Ja tiek ekspluatēts komplekss gaisa kuģis ar dzinēju, nolaišanās beigu posms jebkurā gadījumā jāveic vizuāli vai saskaņā ar publicētajām nolaišanās procedūrām. |
SPO.OP.120 Trokšņa mazināšanas procedūras
Gaisa kuģa kapteinis ievēro publicētās trokšņa mazināšanas procedūras, lai mazinātu gaisa kuģa radītā trokšņa ietekmi, vienlaikus nodrošinot, ka drošībai ir augstāka prioritāte nekā trokšņa mazināšanai.
SPO.OP.121 Trokšņa mazināšanas procedūras – baloni
Gaisa kuģa kapteinis izmanto ekspluatācijas procedūras (ja šādas procedūras ir iedibinātas), lai mazinātu siltuma degļa radītā trokšņa ietekmi, vienlaikus nodrošinot, ka drošībai ir augstāka prioritāte nekā trokšņa mazināšanai.
SPO.OP.125 Minimālais šķēršļu pārlidošanas absolūtais augstums – IFR lidojumi
a) |
Ekspluatants norāda metodi, pēc kuras nosakāms minimālais lidošanas absolūtais augstums, kas nodrošina nepieciešamo attālumu no reljefa virsmas visos IFR lidojuma maršruta posmos. |
b) |
Gaisa kuģa kapteinis nosaka katra lidojuma minimālos lidošanas absolūtos augstumus, izmantojot šo metodi. Minimālais lidošanas absolūtais augstums nedrīkst būt zemāks par to, ko publicējusi pārlidojamā valsts. |
SPO.OP.130 Degvielas un eļļas krājumi – lidmašīnas
a) |
Gaisa kuģa kapteinis sāk lidojumu vienīgi tad, ja lidmašīnā ir pietiekami daudz degvielas un eļļas šādiem nolūkiem:
|
b) |
Aprēķinot nepieciešamo degvielas daudzumu, tostarp degvielu darbnepārtrauces nodrošināšanai, jāņem vērā:
|
c) |
Nekas neaizliedz lidojuma laikā mainīt lidojuma plānu, lai pārplānotu lidojumu uz citu galamērķi, ja iespējams izpildīt visas prasības vietā, kur lidojums tiek pārplānots. |
SPO.OP.131 Degvielas un eļļas krājumi – helikopteri
a) |
Gaisa kuģa kapteinis sāk lidojumu vienīgi tad, ja helikopterā ir pietiekami daudz degvielas un eļļas šādiem nolūkiem:
|
b) |
Aprēķinot nepieciešamo degvielas daudzumu, tostarp degvielu darbnepārtrauces nodrošināšanai, jāņem vērā:
|
c) |
Nekas neaizliedz lidojuma laikā mainīt lidojuma plānu, lai pārplānotu lidojumu uz citu galamērķi, ja iespējams izpildīt visas prasības vietā, kur lidojums tiek pārplānots. |
SPO.OP.132 Degvielas un balasta krājumi un plānošana – baloni
a) |
Gaisa kuģa kapteinis drīkst sākt lidojumu vienīgi tad, ja rezerves degvielas vai balasta daudzums ir pietiekams 30 minūšu lidojumam. |
b) |
Degvielas vai balasta krājumus aprēķina atbilstīgi vismaz šādiem ekspluatācijas apstākļiem, kādos jāveic lidojums:
|
SPO.OP.135 Drošības instruktāža
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka pirms pacelšanās funkciju speciālisti tiek instruēti par:
|
b) |
Instruktāžu, kas minēta a) apakšpunkta 2) punktā, var aizstāt ar sākotnējo un periodisko mācību programmu. Šādos gadījumos ekspluatants nosaka arī prasmju uzturēšanas prasības. |
SPO.OP.140 Gatavošanās lidojumam
a) |
Pirms lidojuma sākšanas gaisa kuģa kapteinis ar visiem pieejamiem līdzekļiem pārliecinās, ka sauszemes un/vai ūdens iekārtas, tostarp sakaru ierīces un navigācijas līdzekļi, kas ir pieejami un tieši vajadzīgi šajā lidojumā, lai nodrošinātu drošu gaisa kuģa ekspluatāciju, atbilst lidojuma ekspluatācijas veidam. |
b) |
Pirms lidojuma sākšanas gaisa kuģa kapteinim jāpārzina visa pieejamā meteoroloģiskā informācija, kas attiecas uz paredzēto lidojumu. Gatavojoties lidojumam tālu no izlidošanas vietas, kā arī gatavojoties ikvienam IFR lidojumam, jāveic šādas darbības:
|
SPO.OP.145 Pacelšanās rezerves lidlauki – kompleksas lidmašīnas ar dzinēju
a) |
IFR lidojumos gaisa kuģa kapteinis lidojuma plānā norāda vismaz vienu laikapstākļu nosacījumiem atbilstīgu pacelšanās rezerves lidlauku, ja laikapstākļu nosacījumi izlidošanas lidlaukā atbilst piemērojamiem lidlauka ekspluatācijas minimumiem vai ir zemāki par tiem vai ja citu iemeslu dēļ nebūtu iespējams atgriezties izlidošanas lidlaukā. |
b) |
Pacelšanās rezerves lidlaukam jāatrodas šādā attālumā no izlidošanas lidlauka:
|
c) |
Lidlauku izvēlas par pacelšanās rezerves lidlauku, ja pieejamā informācija norāda, ka paredzētajā izmantošanas laikā nosacījumi atbildīs attiecīgajam ekspluatācijas veidam piemērojamajiem lidlauka ekspluatācijas minimumiem vai pārsniegs tos. |
SPO.OP.150 Galamērķa rezerves lidlauki – lidmašīnas
IFR lidojumos gaisa kuģa kapteinis lidojuma plānā norāda vismaz vienu galamērķa rezerves lidlauku, kas atbilst laikapstākļu nosacījumiem, izņemot gadījumus, kad:
a) |
pieejamā jaunākā meteoroloģiskā informācija norāda, ka periodā no vienas stundas pirms paredzētā ierašanās laika līdz vienai stundai pēc paredzētā ierašanās laika vai periodā no faktiskā izlidošanas laika līdz vienai stundai pēc paredzētā ierašanās laika, izvēloties īsāko periodu, nolaišanos un nosēšanos var veikt vizuālos meteoroloģiskos apstākļos (VMC); vai |
b) |
paredzētā nosēšanās vieta ir izolēta un:
|
SPO.OP.151 Galamērķa rezerves lidlauki – helikopteri
IFR lidojumos gaisa kuģa kapteinis lidojuma plānā norāda vismaz vienu galamērķa rezerves lidlauku, kas atbilst laikapstākļu nosacījumiem, izņemot gadījumus, kad:
a) |
paredzētās nosēšanās lidlaukam ir noteikta instrumentālā nolaišanās procedūra un pieejamā jaunākā meteoroloģiskā informācija norāda, ka periodā no divām stundām pirms paredzētā ierašanās laika līdz divām stundām pēc tā vai periodā no faktiskā izlidošanas laika līdz divām stundām pēc paredzētā ierašanās laika, izvēloties īsāko periodu, būs šādi meteoroloģiskie apstākļi:
|
b) |
paredzētā nosēšanās vieta ir izolēta un:
|
SPO.OP.155 Degvielas uzpildīšana, personām iekāpjot gaisa kuģī, atrodoties gaisa kuģī vai izkāpjot no gaisa kuģa
a) |
Gaisa kuģim aviācijas degvielu (AVGAS) vai viegli uzliesmojošu degvielu, vai šādu veidu degvielu maisījumu neuzpilda, kad personas iekāpj gaisa kuģī, atrodas tajā vai izkāpj no gaisa kuģa. |
b) |
Izmantojot citu veidu degvielu, veic vajadzīgos piesardzības pasākumus un gaisa kuģi apkalpo pietiekami daudz kvalificētu darbinieku, kas ir gatavi sākt un vadīt gaisa kuģa evakuāciju, izmantojot vispraktiskākos un ātrākos pieejamos līdzekļus. |
SPO.OP.160 Radioaustiņu izmantošana
Ciktāl tas neattiecas uz baloniem, katram lidojuma apkalpes loceklim, kas pilda pienākumus lidojuma apkalpes nodalījumā, ir radioaustiņas ar piestiprinātu mikrofonu vai līdzīga iekārta, ko lieto kā galveno ierīci saziņai ar ATS, pārējiem apkalpes locekļiem un funkciju speciālistiem.
SPO.OP.165 Smēķēšana
Gaisa kuģa kapteinis neatļauj smēķēt gaisa kuģī vai tad, kad gaisa kuģī uzpilda vai no tā nolej degvielu.
SPO.OP.170 Meteoroloģiskie apstākļi
a) |
Gaisa kuģa kapteinis sāk vai turpina VFR lidojumu tikai tad, ja jaunākā pieejamā meteoroloģiskā informācija norāda, ka paredzētajā ekspluatācijas laikā laikapstākļi maršrutā un paredzētajā galamērķī atbildīs piemērojamiem VFR obligātajiem ekspluatācijas nosacījumiem vai pārsniegs tos. |
b) |
Gaisa kuģa kapteinis sāk vai turpina IFR lidojumu ceļā uz plānoto galamērķa lidlauku vienīgi tad, ja jaunākā pieejamā meteoroloģiskā informācija norāda, ka paredzētajā ierašanās laikā laikapstākļi galamērķī vai vismaz vienā rezerves galamērķa lidlaukā atbilst piemērojamiem obligātajiem lidlauka ekspluatācijas nosacījumiem vai tos pārsniedz. |
c) |
Ja lidojumā ir VFR un IFR segmenti, – ciktāl būtiski – ir piemērojama a) un b) apakšpunktā minētā meteoroloģiskā informācija |
SPO.OP.175 Ledus un citi kontaminanti – procedūras lidlaukos
a) |
Gaisa kuģa kapteinis sāk pacelšanos tikai tad, kad gaisa kuģis ir atbrīvots no visiem uzslāņojumiem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt gaisa kuģa darbību vai tā vadāmību, izņemot gadījumos, kad tas atļauts saskaņā ar AFM noteikumiem. |
b) |
Ja tiek ekspluatēts komplekss gaisa kuģis ar dzinēju, ekspluatants izstrādā procedūras, kas jāievēro, veicot gaisa kuģa atledošanas un pretapledošanas pasākumus, kā arī ar tiem saistītas pārbaudes, kas nepieciešamas, lai garantētu gaisa kuģa drošu ekspluatāciju. |
SPO.OP.176 Ledus un citi kontaminanti – procedūras lidojuma laikā
a) |
Gaisa kuģa kapteinis sāk lidojumu vai apzināti lido iespējamos vai faktiskos apledošanas apstākļos tikai tad, ja gaisa kuģis ir attiecīgi sertificēts un tajā uzstādītas iekārtas, kas nodrošina lidojumu Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikuma 2.a.5. punktā minētajos apstākļos. |
b) |
Ja apledojuma pakāpe ir lielāka par to, kādai ir sertificēts gaisa kuģis, vai ja gaisa kuģis, kas nav sertificēts lidojumiem konkrētos apledojuma apstākļos, lidojumā apledo, gaisa kuģa kapteinis nekavējoties pārtrauc atrašanos attiecīgajos apledojuma apstākļos, mainot lidojuma līmeni un/vai maršrutu, un vajadzības gadījumā ziņo ATC par ārkārtas situāciju. |
c) |
Ja tiek ekspluatēts komplekss gaisa kuģis ar dzinēju, ekspluatants izstrādā procedūras lidojumiem iespējamos vai faktiskos apledošanas apstākļos. |
SPO.OP.180 Pacelšanās apstākļi – lidmašīnas un helikopteri
Pirms pacelšanās sākšanas gaisa kuģa kapteinis pārliecinās, ka:
a) |
saskaņā ar viņam pieejamo informāciju laikapstākļi lidlaukā vai ekspluatācijas vietā un izmantošanai paredzētā skrejceļa vai FATO stāvoklis netraucēs droši pacelties un izlidot; un |
b) |
tiks ievēroti piemērojamie obligātie lidlauka ekspluatācijas nosacījumi. |
SPO.OP.181 Pacelšanās apstākļi – baloni
Pirms pacelšanās sākuma kapteinis pārliecinās, ka saskaņā ar pieejamo informāciju laikapstākļi ekspluatācijas vietā vai lidlaukā nekavēs drošu pacelšanos un izlidošanu.
SPO.OP.185 Nestandarta situāciju simulēšana lidojumā
Izņemot gadījumu, kad funkciju speciālists gaisa kuģī atrodas apmācības nolūkos, gaisa kuģa kapteinis, pārvadājot funkciju speciālistus, nedrīkst simulēt:
a) |
situācijas, kad jāpiemēro nestandarta vai avārijas procedūras; vai |
b) |
lidojumu meteoroloģiskos apstākļos pēc instrumentu rādījumiem (IMC). |
SPO.OP.190 Degvielas pārvaldība lidojumā
a) |
Kompleksa gaisa kuģa ar dzinēju ekspluatants izstrādā procedūru, lai nodrošinātu, ka lidojuma laikā tiek veiktas degvielas izmantojuma pārbaudes un īstenota degvielas pārvaldība. |
b) |
Gaisa kuģa kapteinis regulāri pārbauda, vai izmantojamās atlikušās degvielas daudzums lidojumā nav mazāks par degvielas daudzumu, kas saskaņā ar SPO.OP.130. un SPO.OP.131. punkta prasībām vajadzīgs, lai turpinātu lidojumu uz laikapstākļu nosacījumiem atbilstīgu lidlauku vai ekspluatācijas vietu, un plānotās rezerves degvielas daudzumu. |
SPO.OP.195 Papildu skābekļa lietošana
a) |
Ekspluatants nodrošina, lai funkciju speciālisti un apkalpes locekļi pastāvīgi lietotu skābekli ikreiz, kad salona augstums ilgāk nekā 30 minūtes pārsniedz 10 000 pēdu augstumu, un ikreiz, kad salona augstums pārsniedz 13 000 pēdu, ja vien ar kompetentās iestādes lēmumu un saskaņā ar SOP nav atļauts citādi. |
b) |
Neatkarīgi no a) apakšpunkta – un ciktāl tas neattiecas uz izpletņu ekspluatāciju – kompleksās lidmašīnās un helikopteros var veikt īsas iepriekš tekstā noteikta ilguma novirzes augstumā virs 13 000 pēdām, nelietojot papildu skābekli, ja saņemta iepriekšēja atļauja no kompetentās iestādes saskaņā ar šādiem apsvērumiem:
|
SPO.OP.200 Zemes tuvuma noteikšana
a) |
Ja kāds lidojuma apkalpes loceklis vai zemes tuvuma brīdināšanas sistēma konstatē pārmērīgu tuvošanos zemei, pilots, kurš veic lidojumu, īsteno tūlītējas korekcijas, lai lidošanas nosacījumus padarītu drošus. |
b) |
Specializēto uzdevumu izpildes laikā var atspējot zemes tuvuma brīdināšanas sistēmu, kas principā nozīmē, ka gaisa kuģis jāekspluatē tādā attālumā no zemes, kas mazāks par attālumu, kādā aktivizējas zemes tuvuma brīdināšanas sistēma. |
SPO.OP.205 Gaisa kuģu sadursmes novēršanas sistēma (ACAS)
a) |
Kad uzstāda ACAS un to ekspluatē, ekspluatants ievieš ekspluatācijas procedūras un mācību programmas. Izmantojot ACAS II, attiecīgajām procedūrām un apmācībai ir jābūt saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1332/2011. |
b) |
Specializēto uzdevumu izpildes laikā var atspējot ACAS II, kas principā nozīmē, ka gaisa kuģis jāekspluatē tādā attālumā no otra gaisa kuģa, kas mazāks par attālumu, kādā ACAS aktivizējas. |
SPO.OP.210 Nolaišanās un nosēšanās apstākļi – lidmašīnas un helikopteri
Pirms gaisa kuģa kapteinis sāk nolaišanos, lai veiktu nosēšanos, viņš pārliecinās, ka saskaņā ar pieejamo informāciju laikapstākļi lidlaukā vai ekspluatācijas vietā, kā arī skrejceļa vai FATO stāvoklis nekavēs drošu nolaišanos, nosēšanos vai otrā riņķa procedūru.
SPO.OP.215 Nolaišanās sākums un turpinājums – lidmašīnas un helikopteri
a) |
Gaisa kuģa kapteinis var sākt instrumentālo nolaišanos neatkarīgi no ziņotās redzamības uz skrejceļa/pārskatāmības (RVR/VIS). |
b) |
Ja ziņotā RVR/VIS ir sliktāka par piemērojamajiem obligātajiem nosacījumiem, nolaišanos neturpina:
|
c) |
Ja RVR nav pieejama, RVR vērtības var iegūt, pārrēķinot ziņoto redzamību. |
d) |
Ja, pārlidojot lidlauku 1 000 pēdu augstumā, ziņotā RVR/VIS ir sliktāka par piemērojamajiem obligātajiem nosacījumiem, nolaišanos var turpināt līdz DA/H vai MDA/H augstumam. |
e) |
Nolaišanos zemāk par DA/H vai MDA/H augstumu var turpināt un nosēšanos var pabeigt, ja DA/H vai MDA/H augstumā var pamanīt un neizlaist no redzesloka attiecīgajam nolaišanās manevram un izmantojamajam skrejceļam atbilstīgos vizuālos orientierus. |
f) |
Noteicošā vienmēr ir zemskares zonas RVR. |
SPO.OP.225 Ekspluatācijas ierobežojumi – karstā gaisa baloni
a) |
Karstā gaisa baloni nakts laikā nosēsties nedrīkst, izņemot ārkārtas situācijās. |
b) |
Karstā gaisa baloni drīkst pacelties nakts laikā, ja tajos ir pietiekami daudz degvielas, lai veiktu nosēšanos dienā. |
SPO.OP.230 Standarta ekspluatācijas procedūras
a) |
Pirms specializētas ekspluatācijas sākuma ekspluatants veic riska novērtējumu, izvērtējot attiecīgās darbības sarežģītību, lai noteiktu apdraudējumu un saistīto risku, kas piemīt šai darbībai, un lai noteiktu riska mazināšanas pasākumus. |
b) |
Pamatojoties uz riska novērtējumu, ekspluatants nosaka standarta ekspluatācijas procedūras (SOP), kas piemērotas specializētajai darbībai un izmantotajam gaisa kuģim, ņemot vērā E apakšdaļas prasības. SOP ir lidojumu veikšanas rokasgrāmatas daļa vai atsevišķs dokuments. SOP regulāri pārskata un attiecīgā gadījumā atjaunina. |
c) |
Ekspluatants nodrošina, ka specializēto ekspluatāciju veic saskaņā ar SOP. |
C APAKŠDAĻA
GAISA KUĢA VEIKTSPĒJA UN EKSPLUATĀCIJAS IEROBEŽOJUMI
SPO.POL.100 Ekspluatācijas ierobežojumi – visi gaisa kuģi
a) |
Ikvienā ekspluatācijas posmā gaisa kuģa slodzei, masai un, ciktāl tas neattiecas uz baloniem, smaguma centram (CG) jāatbilst ierobežojumiem, kas noteikti attiecīgajā rokasgrāmatā. |
b) |
Gaisa kuģī jāizvieto uzraksti, saraksti, instrumentu marķējumi vai to kombinācijas, norādot ekspluatācijas ierobežojumus, kuru vizuālo attēlojumu paredz AFM. |
SPO.POL.105 Masa un līdzsvars
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka gaisa kuģa masa un, ciktāl tas neattiecas uz baloniem, smaguma centrs (CG) ir noteikts, faktiski nosverot gaisa kuģi pirms tā nodošanas ekspluatācijā. Ņem vērā un pienācīgi reģistrē veiktās pārbūves un remontu kopējo ietekmi uz masu un līdzsvaru. Šādu informāciju dara pieejamu gaisa kuģa kapteinim. Ja pārmaiņu ietekme uz masu un līdzsvaru nav precīzi zināma, gaisa kuģi sver atkārtoti. |
b) |
Gaisa kuģi sver:
|
SPO.POL.110 Masas un līdzsvara sistēma – lidmašīnu un helikopteru komerciāla ekspluatācija un kompleksu gaisa kuģu ar dzinēju nekomerciāla ekspluatācija
a) |
Katram lidojumam vai lidojumu sērijai ekspluatants nosaka masas un līdzsvara sistēmu:
|
b) |
Lidojumu apkalpei jābūt līdzekļiem, ar ko atkārtot un pārbaudīt masas un līdzsvara aprēķinus, par pamatu ņemot elektroniskos aprēķinus. |
c) |
Ekspluatants ievieš procedūru, kā gaisa kuģa kapteinis var noteikt degvielas kravas masu pēc faktiskā blīvuma vai, ja tas nav zināms, pēc blīvuma, ko aprēķina saskaņā ar lidojumu veikšanas rokasgrāmatā norādītu metodi. |
d) |
Gaisa kuģa kapteinis nodrošina, ka:
|
e) |
Lidojumu veikšanas rokasgrāmatā ekspluatants precizē kravu iekraušanai izmantojamus principus un metodes un masas un līdzsvara sistēmu, kas atbilst a) līdz d) apakšpunktā noteiktajām prasībām. Šai sistēmai jāaptver visi paredzētās ekspluatācijas veidi. |
SPO.POL.115 Masas un līdzsvara dati un dokumentācija – lidmašīnu un helikopteru komerciāla ekspluatācija un kompleksu gaisa kuģu ar dzinēju nekomerciāla ekspluatācija
a) |
Ekspluatants pirms katra lidojuma vai lidojumu sērijas nosaka masas un līdzsvara datus un izstrādā masas un līdzsvara dokumentāciju, kurā precizē kravas un tās izvietojuma nosacījumus tā, lai nepārsniegtu gaisa kuģa masas un līdzsvara ierobežojumus. Masas un līdzsvara dokumentācijā ir šāda informācija:
|
b) |
Ja masas un līdzsvara datus un dokumentus sagatavo datorizētā svara un līdzsvara sistēmā, ekspluatants pārbauda izvaddatu integritāti. |
SPO.POL.116 Masas un līdzsvara dati un dokumentācija – atvieglojumi
Neatkarīgi no SPO.POL.115. punkta a) apakšpunkta 5) punkta masas un līdzsvara dokumentācijā var nenorādīt CG atrašanās vietu, ja kravas izvietojums atbilst iepriekš aprēķinātajai līdzsvara tabulai vai var pierādīt, ka neatkarīgi no faktiskās kravas masas paredzētajai ekspluatācijai iespējams nodrošināt pareizu līdzsvaru.
SPO.POL.120 Veiktspēja – vispārējas prasības
Gaisa kuģa kapteinis drīkst ekspluatēt gaisa kuģi tikai tad, ja veiktspējas rādītāji atbilst piemērojamiem lidojumu noteikumiem un visiem pārējiem ierobežojumiem, kas piemērojami lidojumam, izmantojamai gaisa telpai, lidlaukiem vai ekspluatācijas vietām, ņemot vērā izmantoto karšu un shēmu kartēšanas precizitāti.
SPO.POL.125 Pacelšanās masas ierobežojumi – kompleksas lidmašīnas ar dzinēju
Ekspluatants nodrošina, ka:
a) |
lidmašīnas masa pacelšanās sākumā nepārsniedz masas ierobežojumus:
ņemot vērā paredzēto masas samazinājumu lidojumā un atbrīvošanos no degvielas; |
b) |
masa pacelšanās sākumā nekad nepārsniedz AFM noteikto maksimālo pacelšanās masu barometriskajam augstumam, kas atbilst lidlauka vai ekspluatācijas vietas augstumam virs jūras līmeņa un – ja tos izmanto kā parametru maksimālās pacelšanās masas noteikšanai – citus vietējos atmosfēras apstākļus; un |
c) |
paredzētā masa paredzētajā nosēšanās laikā plānotās nosēšanās lidlaukā vai ekspluatācijās vietā un jebkurā rezerves galamērķa lidlaukā nekad nepārsniedz AFM noteikto maksimālo nosēšanās masu barometriskajam augstumam, kas atbilst minēto lidlauku vai ekspluatācijas vietu augstumam virs jūras līmeņa un – ja tos izmanto kā parametru maksimālās nosēšanās masas noteikšanai – citus vietējos atmosfēras apstākļus. |
SPO.POL.130 Pacelšanās – kompleksas lidmašīnas ar dzinēju
a) |
Nosakot maksimālo pacelšanās masu, gaisa kuģa kapteinis ņem vērā šādus faktorus:
|
b) |
Ciktāl tas neattiecas uz lidmašīnu, kas aprīkota ar turbopropelleru dzinējiem un kuras maksimālā pacelšanās masa ir ne vairāk kā 5 700 kg, dzinēja atteices gadījumā pacelšanās laikā gaisa kuģa kapteinis nodrošina, ka lidmašīna spēj:
|
SPO.POL.135 Viena dzinēja atteice – lidojuma laikā – kompleksas lidmašīnas ar dzinēju
Gaisa kuģa kapteinis nodrošina, ka tad, ja kādā maršruta punktā rodas dzinēja atteice, vairākdzinēju lidmašīna spēj turpināt lidojumu uz piemērotu lidlauku vai ekspluatācijas vietu, nevienā brīdī nelidojot zemāk par minimālo šķēršļu pārlidošanas absolūto augstumu.
SPO.POL.140 Nosēšanās – kompleksas lidmašīnas ar dzinēju
Gaisa kuģa kapteinis nodrošina, ka pēc visu šķēršļu pārlidošanas ar drošu augstuma rezervi nolaišanās trajektorijā ikvienā lidlaukā vai ekspluatācijas vietā lidmašīna spēj nosēsties un apstāties vai hidroplāns spēj pieejamajā nosēšanās attālumā sasniegt apmierinoši zemu ātrumu. Uz nolaišanās un nosēšanās metožu paredzamajām variācijām pielaide attiecināma tad, ja šāda pielaide nav noteikta, plānojot veiktspējas datus.
SPO.POL.145 Veiktspējas un ekspluatācijas kritēriji – lidmašīnas
Augstumā, kas zemāks par 150 m (500 pēdām) virs blīvi neapdzīvotas teritorijas, ekspluatējot lidmašīnu, kura nevar uzturēt horizontālu lidojumu kritiskā dzinēja atteices gadījumā, ekspluatants:
a) |
nosaka ekspluatācijas procedūras seku mazināšanai dzinēja atteices gadījumā; |
b) |
izveido mācību programmu apkalpes locekļiem; un |
c) |
nodrošina, ka visi apkalpes locekļi un funkciju speciālisti uz klāja ir instruēti par procedūrām, kas veicamas piespiedu nosēšanās gadījumā. |
SPO.POL.146 Veiktspējas un ekspluatācijas kritēriji – helikopteri
a) |
Gaisa kuģa kapteinis gaisa kuģi virs blīvi apdzīvotiem apgabaliem drīkst ekspluatēt, ja:
|
b) |
Ekspluatants:
|
c) |
Ekspluatants nodrošina, ka pacelšanās, nosēšanās masa vai masa karāšanās režīmā nepārsniedz maksimālo masu, kas noteikta:
|
D APAKŠDAĻA
INSTRUMENTI, DATI UN IEKĀRTAS
1. SADAĻA
Lidmašīnas
SPO.IDE.A.100 Instrumenti un iekārtas – vispārējas prasības
a) |
Šajā apakšdaļā prasītie instrumenti un iekārtas jāapstiprina saskaņā ar piemērojamajām lidojumderīguma prasībām, ja šos instrumentus un iekārtas:
|
b) |
Aprīkojuma apstiprinājums nav nepieciešams šādiem priekšmetiem (ja tie prasīti šajā apakšdaļā):
|
c) |
Instrumentiem un iekārtām, kas nav prasītas šajā apakšdaļā, kā arī citām iekārtām, kas nav prasītas citos piemērojamos pielikumos, bet ko ved lidojumā, jāatbilst šādām prasībām:
|
d) |
Instrumenti un iekārtas ir pa rokai vai sasniedzami no posteņa, kur sēž lidojumu apkalpes loceklis, kam jālieto šie instrumenti vai iekārtas. |
e) |
Instrumentus, ko izmanto lidojumu apkalpes locekļi, izvieto tā, lai ikviens lidojumu apkalpes loceklis no sava posteņa bez piepūles varētu redzēt instrumentu rādījumus ar iespējami minimālu novirzi no parastā stāvokļa un redzes līnijas, skatoties uz priekšu lidojuma virzienā. |
f) |
Visām vajadzīgajām avārijas ierīcēm jābūt ērti pieejamām tūlītējai lietošanai. |
SPO.IDE.A.105 Obligātās iekārtas lidojumā
Lidojumu nedrīkst sākt, ja nedarbojas vai trūkst kāds no plānotajā lidojumā vajadzīgajiem lidmašīnas instrumentiem, iekārtas pozīcijām vai funkcijām, izņemot gadījumus, kad:
a) |
lidmašīnu ekspluatē saskaņā ar obligāto iekārtu sarakstu (MEL), ja tāds izveidots; |
b) |
kompleksām lidmašīnām ar motoru un visām komercekspluatācijā izmantotajām lidmašīnām kompetentā iestāde apstiprina ekspluatantu lidmašīnas ekspluatācijai saskaņā ar obligāto iekārtu pamatsarakstā (MMEL) noteiktajiem ierobežojumiem; vai |
c) |
uz lidmašīnu attiecas lidošanas atļauja, kas izdota saskaņā ar piemērojamajām lidojumderīguma prasībām. |
SPO.IDE.A.110 Rezerves drošinātāji
Lidmašīnās jābūt tādas jaudas rezerves drošinātājiem, kas vajadzīga, lai pilnībā nodrošinātu aizsardzību pret īssavienojumu, aizvietojot tos drošinātājus, kurus atļauts aizvietot lidojuma laikā.
SPO.IDE.A.115 Ekspluatācijas gaismas
Nakts lidojumos lidmašīnām ir:
a) |
sadursmes novēršanas gaismu sistēma; |
b) |
navigācijas/pozīcijas gaismas; |
c) |
nosēšanās gaisma; |
d) |
apgaismojums ar barošanas padevi no lidmašīnas elektriskās sistēmas, lai visi instrumenti un iekārtas, kas ir būtiskas drošai lidmašīnas ekspluatācijai, būtu atbilstoši apgaismotas; |
e) |
apgaismojums ar barošanas padevi no lidmašīnas elektriskās sistēmas, lai visi kabīnes nodalījumi būtu apgaismoti; |
f) |
pārnēsājams lukturītis katram apkalpes loceklim norādītajā postenī; un |
g) |
gaismas, kas atbilst starptautiskajiem noteikumiem par sadursmju novēršanu uz jūras, ja lidmašīna tiek ekspluatēta kā hidroplāns. |
SPO.IDE.A.120 Ekspluatācija saskaņā ar VFR – lidojumu un navigācijas instrumenti un saistītas iekārtas
a) |
Lidmašīnām, ko ekspluatē dienā saskaņā ar VFR, jābūt aprīkotām ar ierīcēm, kas mēra un parāda:
|
b) |
Lidmašīnām, kuras vizuālos meteoroloģiskos apstākļos ekspluatē naktī, papildus a) apakšpunktā noteiktajām ierīcēm ir jābūt aprīkotām ar:
|
c) |
Kompleksās lidmašīnās ar dzinēju, kuras ekspluatē saskaņā ar VMC virs ūdens un apgabalos, kur nav redzama zeme, papildus a) un b) apakšpunktā norādītajam jābūt līdzekļiem, ar ko novērst gaisa ātruma mērīšanas sistēmas nepareizu darbību kondensācijas vai apledojuma dēļ. |
d) |
Lidmašīnās, ko lieto apstākļos, kad nevar uzturēt vēlamo lidojuma trajektoriju, neizmantojot vismaz vienu papildu instrumentu, papildus a) un b) apakšpunktā norādītajam jābūt līdzekļiem, ar ko novērst a) apakšpunkta 4) punktā prasītās gaisa ātruma mērīšanas sistēmas nepareizu darbību kondensācijas vai apledojuma dēļ. |
e) |
Ja ekspluatācijai vajadzīgi divi piloti, lidmašīnai jābūt aprīkotai ar atsevišķām papildierīcēm, kas rāda:
|
SPO.IDE.A.125 Ekspluatācija saskaņā ar IFR – lidojumu un navigācijas instrumenti un saistītas iekārtas
Lidmašīnās, ko ekspluatē saskaņā ar IFR, jābūt:
a) |
ierīcēm, kas mēra un rāda:
|
b) |
ierīcēm, kas rāda, kad energoapgāde žiroskopiskajiem instrumentiem nav pienācīga; |
c) |
ja ekspluatācijai vajadzīgi divi piloti, otrā pilota postenī jābūt papildu atsevišķām ierīcēm, kas rāda:
|