3.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 100/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 342/2014

(2014. gada 21. janvāris),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas nepieciešami, lai piemērotu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanas metodes finanšu konglomerātiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 49. panta 6. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK (2) un jo īpaši tās 21.a panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Lai precīzi atspoguļotu finanšu konglomerāta pašu kapitāla pieejamību zaudējumu absorbēšanai un nodrošinātu papildu kapitāla pietiekamību konglomerāta līmenī, finanšu konglomerātos, kuros ietilpst būtiska banku sektora (nozares) vai ieguldījumu pakalpojumu sektora (nozares) un apdrošināšanas sektora (nozares) daļa, aprēķinot pašu kapitālu finanšu konglomerāta līmenī, būtu jānovērš vairākkārtēja to elementu izmantošana, kuri ir atbilstoši, proti, vairākkārtēja izmantošana, kā arī nepienācīga grupas iekšējā pašu kapitāla radīšana.

(2)

Ir svarīgi nodrošināt, lai pašu kapitāls, kas pārsniedz sektoru maksātspējas prasības, tiek iekļauts konglomerāta līmenī tikai tad, ja nav nekādu šķēršļu aktīvu pārvešanai vai saistību nokārtošanai starp dažādām finanšu konglomerāta sabiedrībām, tostarp starp sektoriem.

(3)

Finanšu konglomerātam pašu kapitāla aprēķinā būtu jāiekļauj tikai tas pašu kapitāls, kas pārsniedz sektoru maksātspējas prasības, ja minētais kapitāls ir pārvedams starp sabiedrībām finanšu konglomerātā.

(4)

Atbilstošos noteikumos būtu jāņem vērā, ka konkrētā sektora pašu kapitāla prasības ir paredzētas, lai segtu riskus saistībā ar minēto sektoru, un nav paredzētas, lai segtu riskus ārpus minētā sektora.

(5)

Lai nodrošinātu, ka tiek konsekventi piemērots papildu kapitāla pietiekamības aprēķins, būtu jānorāda sektora prasības, kurās šim nolūkam ir iekļautas maksātspējas prasības. Minētajām prasībām nevajadzētu skart sektoru prasības par pasākumiem, kuri jāveic pēc sektoru maksātspējas pasākumu pārkāpuma. Jo īpaši, ja finanšu konglomerāta līmenī rodas deficīts apvienoto rezervju prasības pārkāpuma dēļ saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (3) VII sadaļas 4. nodaļu, nepieciešamie pasākumi būtu jābalsta uz pasākumiem, kuri uzklāstīti minētajā nodaļā.

(6)

Aprēķinot finanšu konglomerāta papildu kapitāla pietiekamības prasību, neregulētām finanšu sabiedrībām finanšu konglomerātā būtu jāaprēķina gan nosacītā maksātspējas prasība, gan pašu kapitāla nosacītais līmenis.

(7)

Direktīvas 2002/87/EK I pielikuma II daļā izklāstītas kapitāla pietiekamības prasību šādas trīs tehniskās aprēķināšanas metodes finanšu konglomerāta līmenī: “Grāmatvedības konsolidācijas metode” (1. metode), “Atskaitīšanas un summēšanas metode” (2. metode) un “Kombinācijas metode” (3. metode), kas ļauj kombinēt 1. un 2. metodi. Būtu jāprecizē 1. un 2. tehniskā aprēķināšanas metode, lai nodrošinātu to konsekventu īstenošanu. Turklāt būtu jāprecizē 3. metodes izmantošanas apstākļi un būtu jānodrošina, ka kompetentās iestādes atļauj izmantot minēto metodi līdzīgos apstākļos, piemēro kopīgus kritērijus un pieprasa, lai finanšu konglomerāti metodi piemēro konsekventi. Kompetentajām iestādēm būtu jāatļauj piemērot 3. metodi tikai tad, ja finanšu konglomerāts var pierādīt, ka tikai 1. vai 2. metodes piemērošana pamatoti nav iespējama. Lai nodrošinātu līdzvērtīgus nosacījumus, 3. metodes izmantošanai laika gaitā būtu jābūt konsekventai. Tehniskās aprēķināšanas metodes tiek veiktas saskaņā ar Direktīvas 2002/87/EK I pielikuma I daļā minētajiem tehniskajiem principiem, tāpēc ir jāprecizē arī minētie principi.

(8)

Maksātspējas aprēķināšanas 1. metode, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK (4), un papildu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanas 1. metode, kas izklāstīta Direktīvā 2002/87/EK, būtu jāuzskata par līdzvērtīgām, jo abas metodes atbilst papildu uzraudzības galvenajiem mērķiem. Abas metodes nodrošina, ka tiek novērsta grupas iekšējā pašu kapitāla radīšana un pašu kapitāls tiek aprēķināts saskaņā ar attiecīgajos sektoru noteikumos paredzētajām definīcijām un ierobežojumiem.

(9)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 49. panta 6. punktā minētās pilnvaras pieņemt regulatīvus tehniskos standartus ir cieši saistītas ar Direktīvas 2002/87/EK 21.a panta 3. punktā minētajām pilnvarām, jo abas pilnvaras attiecas uz minētās direktīvas pielikumā izklāstīto aprēķināšanas metožu konsekventu piemērošanu. Lai nodrošinātu minēto tiesību aktu vajadzībām precizēto aprēķināšanas metožu konsekvenci un atvieglinātu tādu personu vispusīgu pārskatu un kompaktu piekļuvi tiem, uz kurām attiecas minētie pienākumi, vēlams vienā regulā noteikt regulatīvos tehniskos standartus, ko pieņem atbilstoši minētajam pilnvarām.

(10)

Šai regulai būtu jāpamatojas uz jaunajiem sektoru maksātspējas režīmiem, kas Savienībā tika izveidoti, lai nodrošinātu aprēķināšanas metožu viskonsekventāko piemērošanu. Tāpēc šo regulu nebūtu jāpiemēro, pirms tiek piemērota Regula (ES) Nr. 575/2013. Noteikumi, kuri ir atkarīgi no Direktīvas 2009/138/EK piemērošanas, būtu jāpiemēro no minētās direktīvas piemērošanas dienas. Tāpēc, līdz šī regula tiks piemērota pilnībā, tajās jomās, kuras vēl nav saskaņotas ar šo regulu, dalībvalstīm būtu jāturpina piemērot valstu papildu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanas īstenošanas noteikumus, un pamatā esošie aprēķini, kuri balstās uz apdrošināšanas sektora noteikumiem, būtu jābalsta uz apdrošināšanas sektora noteikumiem, kurus piemēro minētās aprēķināšanas laikā.

(11)

Šī regula pamatojas uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai kopīgi iesniegušas Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) (EBI), Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) (EAAPI) un Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI).

(12)

EBI, EAAPI un EVTI ir rīkojušas atklātu sabiedrisko apspriešanu par tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, analizējušas iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus saskaņā ar 10. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1093/2010 (5), 10. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1094/2010 (6) un 10. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (7), un pieprasījušas atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, ko izveidoja saskaņā ar 37. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Apdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupas, ko izveidoja saskaņā ar 37. pantu Regulā (ES) Nr. 1094/2010, un Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, ko izveidoja saskaņā ar 37. pantu Regulā (ES) Nr. 1095/2010,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā precizēti Direktīvas 2002/87/EK I pielikumā norādītie tehniskie principi un tehniskās aprēķināšanas metodes Regulas (ES) Nr. 575/2013 49. panta 1. punktā minēto atskaitījumu alternatīvu vajadzībām un Direktīvas 2002/87/EK 6. panta 2. punktā paredzētās pašu kapitāla un papildu kapitāla pietiekamības prasības aprēķināšanas vajadzībām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“finanšu konglomerāts, kurā dominē apdrošināšanas sektors”, ir finanšu konglomerāts, kurā visnozīmīgākais finanšu sektors ir apdrošināšana, saskaņā ar Direktīvas 2002/87/EK 3. panta 2. punktu;

2)

“finanšu konglomerāts, kurā dominē banku sektors vai ieguldījumu pakalpojumu sektors”, ir finanšu konglomerāts, kurā visnozīmīgākais finanšu sektors ir banku sektors vai ieguldījumu pakalpojumu sektors, saskaņā ar Direktīvas 2002/87/EK 3. panta 2. punktu.

II NODAĻA

TEHNISKIE PRINCIPI

3. pants

Vairākkārtējas izmantošanas novēršana un grupas iekšējās pašu kapitāla radīšanas novēršana

Aprēķinot papildu kapitāla pietiekamības prasības finanšu konglomerāta līmenī, neiekļauj pašu kapitālu, ko tieši vai netieši iegūst grupas iekšējos darījumos.

4. pants

Pašu kapitāla pārvedamība un pieejamība

1.   Pašu kapitālu, kas atzīts regulētās sabiedrības līmenī un kas pārsniedz to kapitālu, kas vajadzīgs, lai izpildītu 9. pantā precizētās sektora maksātspējas prasības, neiekļauj finanšu konglomerāta pašu kapitāla aprēķinā vai finanšu konglomerāta katras regulētās un neregulētās finanšu sektora sabiedrības pašu kapitāla summā, ja vien nav un nav paredzami praktiski vai juridiski šķēršļi kapitāla pārvešanai starp finanšu konglomerāta sabiedrībām.

2.   Direktīvas 2002/87/EK 6. panta 2. punkta piektajā daļā minētā sabiedrība, iesniedzot minētajā daļā norādītos aprēķinu rezultātus un aprēķiniem vajadzīgo informāciju koordinatoram, apstiprina un sniedz pierādījumus koordinatoram par to, ka 1. punkts ir izpildīts.

5. pants

Sektora pašu kapitāls

1.   Pašu kapitāls, kas minēts 2. punktā un kas pieejams regulētās sabiedrības līmenī, ir atbilstošs to risku segšanai, kas rodas sektorā, kurš atzīst minēto pašu kapitālu, un šo kapitālu neņem vērā kā atbilstošu risku segšanai citos finanšu sektoros.

2.   Panta 1. punktā minētais pašu kapitāls ir pašu kapitāls, kas nav:

a)

pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņi Regulas (ES) Nr. 575/2013 nozīmē;

b)

tādu uzņēmumu pamata pašu kapitāla posteņi, uz kuriem attiecas Direktīvas 2009/138/EK prasības, ja minētie posteņi ir klasificēti pirmajā vai otrajā līmenī saskaņā ar minētās direktīvas 94. panta 1. un 2. punktu.

6. pants

Pašu kapitāla deficīts finanšu konglomerāta līmenī

1.   Ja ir pašu kapitāla deficīts finanšu konglomerāta līmenī, tikai tos pašu kapitāla posteņus, kas ir atbilstoši saskaņā ar sektoru noteikumiem gan banku sektorā, gan apdrošināšanas sektorā, izmanto, lai segtu minēto deficītu.

2.   Panta 1. punktā minētais pašu kapitāls ir šāds:

a)

pirmā līmeņa pamata kapitāls, kas definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 50. pantā;

b)

pamata pašu kapitāla posteņi, ja minētie posteņi ir klasificēti pirmajā līmenī saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 94. panta 1. punktu un ja minēto posteņu iekļaušana nav ierobežota ar deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar minētās direktīvas 99. pantu;

c)

pirmā līmeņa papildu kapitāls, kas definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 61. pantā;

d)

pamata pašu kapitāla posteņi, ja minētie posteņi ir klasificēti pirmajā līmenī saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 94. panta 1. punktu un ja minēto posteņu iekļaušana ir ierobežota ar deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar minētās direktīvas 99. pantu;

e)

otrā līmeņa kapitāls, kas definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 71. pantā; un

f)

pamata pašu kapitāla posteņi, ja minētie posteņi ir klasificēti otrajā līmenī saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 94. panta 2. punktu.

3.   Tiem pašu kapitāla posteņiem, kuri tiek izmantoti, lai segtu deficītu, jāatbilst 4. panta 1. punktam.

7. pants

Konsekvence

Regulētas sabiedrības vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība finanšu konglomerātā konsekventi piemēro aprēķināšanas metodi laika gaitā.

8. pants

Konsolidācija

Attiecībā uz finanšu konglomerātiem, kuros dominē apdrošināšanas sektors, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumu grupas maksātspējas aprēķināšanas 1. metodi, kas izklāstīta Direktīvas 2009/138/EK 230., 231. un 232. pantā, uzskata par līdzvērtīgu finanšu konglomerāta regulēto sabiedrību papildu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanas 1. metodei, kas izklāstīta Direktīvas 2002/87/EK I pielikumā, ja grupas uzraudzības piemērošanas joma saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK III sadaļu nav būtiski atšķirīga no papildu uzraudzības jomas saskaņā ar Direktīvas 2002/87/EK II nodaļu.

9. pants

Maksātspējas prasība

1.   Ja piemēro noteikumus apdrošināšanas sektoram, Direktīvas 2009/138/EK 100. un 218. pantā minēto maksātspējas kapitāla prasību, tostarp visus kapitāla palielinājumus, ko piemēro saskaņā ar minētās direktīvas 37. pantu un kas izriet no minētās direktīvas 216. panta 4. punkta, 231. panta 7. punkta, 232. panta, 233. panta 6. punkta, 238. panta 2. un 3. punkta, uzskata par maksātspējas prasībām papildu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanas vajadzībām.

2.   Ja jāpiemēro noteikumi banku vai ieguldījumu pakalpojumu sektoram, Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas I sadaļas 1. nodaļā izklāstītās pašu kapitāla prasības un prasības saskaņā ar minēto regulu vai Direktīvu 2013/36/ES turēt lielāku pašu kapitālu par minētajās prasībās noteikto kapitālu, tostarp prasību, kas rodas saistībā ar iekšējās kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu minētās direktīvas 73. pantā, visas prasības, kuras noteikusi kompetentā iestāde saskaņā ar minētās direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu, apvienoto rezervju prasību, kas definēta minētās direktīvas 128. panta 6. punktā, un pasākumus, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. vai 459. pantu, uzskata par maksātspējas prasībām papildu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanas vajadzībām.

10. pants

Finanšu konglomerāta pašu kapitāls un maksātspējas prasības

1.   Ievērojot 14. panta 7., 8. un 9. punktu, finanšu konglomerāta pašu kapitālu un maksātspējas prasības aprēķina saskaņā ar attiecīgajos sektoru noteikumos paredzētajām definīcijām un ierobežojumiem.

2.   Aktīvu pārvaldīšanas sabiedrību pašu kapitālu aprēķina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK (8) 2. panta 1. punkta 1) apakšpunktu. Aktīvu pārvaldīšanas sabiedrību maksātspējas prasības ir prasības, kas izklāstītas minētās direktīvas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

3.   Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku pašu kapitālu aprēķina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES (9) 4. panta 1. punkta ad) apakšpunktu. Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku maksātspējas prasības ir prasības, kas izklāstītas minētās direktīvas 9. pantā.

11. pants

Starpsektoru līdzdalību režīms

1.   Ja finanšu konglomerātā, kurā dominē banku sektors vai ieguldījumu pakalpojumu sektors, sabiedrībai ir līdzdalība finanšu sektora sabiedrībā, kas pieder pie apdrošināšanas sektora un kas ir atskaitīta saskaņā ar 14. panta 3. punktu vai 15. panta 3. punktu, finanšu konglomerāta līmenī nerodas papildu kapitāla pietiekamības prasība attiecībā uz minēto līdzdalību.

2.   Ja, piemērojot 1. punktu, tieši mainās gaidāmā zaudējumu summa atbilstoši uz iekšējiem reitingiem balstītajai pieejai Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas nozīmē, summu, kas ir vienāda ar šo pārmaiņu, pieskaita finanšu konglomerāta pašu kapitālam.

12. pants

Neregulēto finanšu sektora sabiedrību nosacītais pašu kapitāls un nosacītās maksātspējas prasības

1.   Ja jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir līdzdalība neregulētajā finanšu sektora sabiedrībā, minētās sabiedrības nosacīto pašu kapitālu un nosacītās maksātspējas prasības aprēķina saskaņā ar finanšu konglomerāta visnozīmīgākā sektora noteikumiem.

2.   Neregulētajai finanšu sektora sabiedrībai, izņemot 1. punktā minēto sabiedrību, nosacīto pašu kapitālu un nosacītās maksātspējas prasības aprēķina saskaņā ar neregulētās finanšu sektora sabiedrības tuvākā finanšu sektora noteikumiem. Tuvāko finanšu sektoru nosaka, pamatojoties uz attiecīgās sabiedrības darbību spektru un pakāpi, kādā tā veic minētās darbības. Ja nav iespējams viennozīmīgi noteikt tuvāko finanšu sektoru, izmanto finanšu konglomerāta visnozīmīgākā sektora noteikumus.

13. pants

Sektoru pārejas noteikumi un noteikumi, lai saglabātu iepriekš spēkā esošos nosacījumus

Sektoru noteikumos, kurus piemēro papildu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanā, iekļauj visus pārejas noteikumus vai noteikumus, lai saglabātu iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ko piemēro sektora līmenī.

III NODAĻA

TEHNISKĀS APRĒĶINĀŠANAS METODES

14. pants

Tehniskās aprēķināšanas specifikācija atbilstoši 1. metodei saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK

1.   Finanšu konglomerāta pašu kapitālu aprēķina, pamatojoties uz konsolidētajiem pārskatiem saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu, ko piemēro papildu uzraudzības jomā saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK, un attiecīgā gadījumā ņem vērā 5. punktu.

2.   Tādu finanšu konglomerātu gadījumā, kuros dominē banku sektors vai ieguldījumu pakalpojumu sektors, nekonsolidētiem ieguldījumiem, aprēķinot finanšu konglomerāta pašu kapitālu, piemēro šādas procedūras:

a)

nekonsolidētus būtiskus ieguldījumus, ko tur tādā finanšu sektora sabiedrībā Regulas (ES) Nr. 575/2013 43. panta nozīmē, kas pieder pie apdrošināšanas sektora, pilnībā atskaita no konglomerāta pašu kapitāla;

b)

tādus nekonsolidētus ieguldījumus, izņemot a) apakšpunktā minētos, ko tur finanšu sektora sabiedrībā, kas pieder pie apdrošināšanas sektora, pilnībā atskaita no konglomerāta pašu kapitāla saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 46. pantu.

3.   Ievērojot 2. punktu, visu pašu kapitālu, ko emitējusi sabiedrība finanšu konglomerātā un tur cita sabiedrība minētajā finanšu konglomerātā, atskaita no konglomerāta pašu kapitāla, ja tas jau nav likvidēts grāmatvedības konsolidācijas procesā.

4.   Attiecīgā grāmatvedības regulējuma vajadzībām uzņēmumam, kas ir kopīgi kontrolēta sabiedrība, piemēro procedūru saskaņā ar sektoru noteikumiem par proporcionālu konsolidāciju vai proporcionālu daļu iekļaušanu.

5.   Ja sabiedrība Direktīvas 2009/138/EK jomā ir finanšu konglomerāta daļa, papildu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšana finanšu konglomerāta līmenī pamatojas uz aktīvu un saistību vērtējumu, kas aprēķināts saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK I sadaļas VI nodaļas 1. un 2. iedaļu.

6.   Ja uz aktīvu vai saistību vērtībām attiecas prudenciāli filtri un atskaitījumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Otrās daļas I sadaļu, aktīvu vai saistību vērtības, kuras izmanto papildu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanas vajadzībām, ir vērtības, kas attiecināmas uz attiecīgajām sabiedrībām saskaņā ar minēto regulu, izņemot aktīvus un saistības, kas attiecināmas uz finanšu konglomerāta citām sabiedrībām.

7.   Ja sektoru noteikumos ir prasīta robežvērtības vai ierobežojuma aprēķināšana, robežvērtību vai ierobežojumu konglomerāta līmenī aprēķina, pamatojoties uz finanšu konglomerāta konsolidētajiem datiem un pēc tam, kad veikti 2. un 3. punktā noteiktie atskaitījumi.

8.   Robežvērtību vai ierobežojumu aprēķināšanas vajadzībām regulētās sabiedrības finanšu konglomerātā, kas ir iestādes konsolidētā finanšu stāvokļa jomā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļas 1. iedaļu, skata kopā.

9.   Robežvērtību vai ierobežojumu aprēķināšanas vajadzībām regulētās sabiedrības finanšu konglomerātā, kas ir grupas uzraudzības piemērošanas jomā saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK III sadaļu, skata kopā.

10.   Robežvērtību vai ierobežojumu aprēķināšanas vajadzībām regulētās sabiedrības līmenī regulētās sabiedrības finanšu konglomerātā, uz kurām neattiecas ne 8., ne 9. punkts, aprēķina to attiecīgās robežvērtības un ierobežojumus atsevišķi saskaņā ar regulētās sabiedrības sektoru noteikumiem.

11.   Summējot attiecīgā sektora maksātspējas prasības, neveic citas korekcijas kā vien 11. pantā noteiktās vai korekcijas, kas izriet no sektoru robežvērtībām un ierobežojumiem, saskaņā ar 7. punktu.

15. pants

Tehniskās aprēķināšanas specifikācija atbilstoši 2. metodei saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK

1.   Ja uz regulēto sabiedrību attiecas prudenciāls filtrs saskaņā ar attiecīgajiem sektoru noteikumiem, piemēro vienu no šādiem režīmiem:

a)

filtrēto summu, kas ir neto summa un ko ņem vērā dalību pašu kapitāla aprēķināšanā, pieskaita dalību uzskaites vērtībai saskaņā ar Direktīvas 2002/87/EK 6. panta 4. punkta otro daļu, ja filtrētā summa palielina regulējošām prasībām atbilstošo kapitālu;

b)

panta a) apakšpunktā minēto filtrēto summu atskaita no dalību uzskaites vērtības saskaņā ar Direktīvas 2002/87/EK 6. panta 4. punkta otro daļu, ja filtrētā summa samazina regulējošām prasībām atbilstošo kapitālu.

2.   Tādu finanšu konglomerātu gadījumā, kuros dominē banku sektors vai ieguldījumu pakalpojumu sektors, būtisku ieguldījumu tādā finanšu sektora sabiedrībā Regulas (ES) Nr. 575/2013 43. panta nozīmē, kas pieder pie apdrošināšanas sektora un kas nav dalība, atskaita no tās sabiedrības pašu kapitāla posteņiem, kas tur instrumentu, saskaņā ar minētajai sabiedrībai piemērojamajiem sektoru noteikumiem.

3.   Tādus grupas iekšējos ieguldījumus visos kapitāla instrumentos, kas ir atbilstoši saskaņā ar sektoru noteikumiem, ņemot vērā attiecīgos sektoru ierobežojumus, atskaita vai izslēdz no pašu kapitāla aprēķināšanas.

4.   Papildu kapitāla prasību aprēķināšanu veic saskaņā ar pielikumā iekļauto formulu.

16. pants

Apstākļu specifikācija, lai izmantotu 3. metodi saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK

1.   Kompetentās iestādes var atļaut piemērot Direktīvas 2002/87/EK I pielikumā minēto 3. metodi vienā no šiem gadījumiem:

a)

pamatoti nav iespējams visām sabiedrībām finanšu konglomerātā piemērot Direktīvas 2002/87/EK I pielikumā minēto 1. metodi vai Direktīvas 2002/87/EK I pielikumā minēto 2. metodi, jo īpaši tāpēc, ka 1. metodi nevar izmantot vienai vai vairākām sabiedrībām, jo tās ir ārpus konsolidācijas jomas, vai regulētā sabiedrība veic uzņēmējdarbību trešā valstī un nav iespējams iegūt pietiekamu informāciju, lai šai sabiedrībai piemērotu vienu no metodēm;

b)

sabiedrības, kurām tiktu piemērota viena no metodēm, kopā aplūkojot, nav būtiskas, ņemot vērā uzraudzības mērķus, kas noteikti attiecībā uz regulētajām sabiedrībām finanšu konglomerātā.

2.   Visas 1. punktā neminētās regulētās sabiedrības finanšu konglomerātā izmanto 1. vai 2. metodi.

3.   Kompetentās iestādes atļautā 3. metodes piemērošana attiecībā uz finanšu konglomerātu laika gaitā ir konsekventa.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 5. pantu, 6. panta 2. punktu, 8. pantu, 9. panta 1. punktu un 14. panta 5. un 9. punktu piemēro no Direktīvas 2009/138/EK 309. panta 1. punktā minētās piemērošanas dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 21. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2)  OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveidoEiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļKomisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).


PIELIKUMS

2. metodes aprēķināšanas metodoloģija saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK

Atskaitīšanas un summēšanas metode

Papildu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanu saskaņā ar 2. metodi veic, pamatojoties uz katrai sabiedrībai grupā piemērojamo grāmatvedības regulējumu, izmantojot šādu formulu:

Formula

Formula

kur no pašu kapitāla (OFi ) ir izslēgti grupas iekšējie kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši kā pašu kapitāls saskaņā ar sektoru noteikumiem.

Tādējādi papildu kapitāla pietiekamības prasības (scar) aprēķina kā starpību starp:

1)

visu finanšu konglomerātā esošo regulēto un neregulēto finanšu sektora sabiedrību (i) pašu kapitāla summu (OFi ); atbilstošie elementi ir tie elementi, kurus par tādiem uzskata saskaņā ar attiecīgajiem sektoru noteikumiem; un

2)

visu finanšu konglomerātā esošo regulēto un neregulēto finanšu sektora sabiedrību (i) grupā (G) maksātspējas prasību summu (REQi); maksātspējas prasības aprēķina saskaņā ar attiecīgajiem sektoru noteikumiem; un citās grupas sabiedrībās (j) turēto dalību uzskaites vērtību (BVj).

Neregulēto finanšu sektora sabiedrību gadījumā nosacīto maksātspējas prasību aprēķina saskaņā ar 12. pantu. Pašu kapitāla un maksātspējas prasības ņem vērā kā proporcionālu daļu (x), kā paredzēts Direktīvas 2002/87/EK 6. panta 4. punktā un saskaņā ar minētās direktīvas I pielikumu.

Starpība nav negatīva.