8.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 105/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 258/2014

(2014. gada 3. aprīlis),

ar ko izveido Savienības programmu, lai atbalstītu īpašas darbības finanšu pārskatu un revīzijas jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 716/2009/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 716/2009/EK (3) tika izveidota Kopienas programma īpašu pasākumu atbalstam finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un revīzijas jomā. Pamatojoties uz minēto lēmumu, Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupa (EFRAG), Starptautisko Finanšu pārskatu standartu fonds (SFPS fonds), kas ir Starptautisko Grāmatvedības standartu komitejas fonda (IASCF) juridiskais pēctecis, un Sabiedrības interešu uzraudzības padome (PIOB) līdz 2013. gada 31. decembrim saņēma Savienības līdzfinansējumu darbības piešķīrumu veidā.

(2)

Krīze finanšu tirgos, kas aizsākās 2008. gadā, ir padarījusi finanšu pārskatu un revīzijas jautājumu par svarīgu Savienības politikas dienaskārtības daļu. Labi funkcionējoša kopīga finanšu pārskatu sistēma ir būtiska iekšējā tirgus darbībai, efektīvai kapitāla tirgu darbībai, kā arī lai Savienība īstenotu finanšu pakalpojumu integrēto tirgu.

(3)

Finanšu pārskatiem ir ne tikai galvenā nozīme svarīgas informācijas sniegšanā ieguldītājiem par bilanci, peļņas un zaudējumu pārskatu un naudas plūsmu, bet tie arī atbalsta uzņēmumu efektīvu pārvaldību.

(4)

Finanšu pārskatiem ir gan izšķirīga nozīme akcionāru un kreditoru interešu aizsargāšanā, gan arī tie ir prudenciāla regulējuma pamats tādā ziņā, ka visi nozīmīgākie finanšu pakalpojumu leģislatīvie instrumenti balstās uz uzņēmumu finanšu pārskatiem, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (5). Regulatori balstās uz pārskatos izmantoto terminoloģiju, lai izprastu, kādus riskus uzņēmums uzņemas, un līdz ar to konstatētu, kādas ir uzņēmumam izvirzāmās prasības.

(5)

Pasaules ekonomikas kontekstā ir nepieciešana vienota grāmatvedības valoda, vienlaikus ņemot vērā daudzās dažādās grāmatvedības tradīcijas, kas jau tiek izmantotas. G20 valstis vairākkārt ir prasījušas ieviest globālus grāmatvedības standartus un panākt pašreizējo un turpmāko grāmatvedības standartu konverģenci. Starptautisko grāmatvedības standartu padomes (IASB) izstrādātie starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS) ir pieņemti un tiek izmantoti daudzās pasaules valstīs, taču dažās ietekmīgākajās tos neizmanto. Šādi starptautiski grāmatvedības standarti ir jāizstrādā, izmantojot pārredzamu un demokrātiskas kontroles procesu. Lai nodrošinātu Savienības interešu ievērošanu un augstu globālo standartu kvalitāti un atbilstību Savienības tiesību aktiem, ļoti svarīga ir Savienības interešu pienācīga ņemšana vērā minētajā starptautisko standartu noteikšanas procesā. Šīs intereses ietver principa saglabāšanu, ar ko saskaņā finanšu pārskatiem būtu jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats, un tiem vajadzētu būt uzticamiem un saprotamiem, salīdzināmiem un būtiskiem.

(6)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (6) SFPS būtu jāiestrādā Savienības tiesībās, lai tos piemērotu uzņēmumiem, kuru vērtspapīri tiek kotēti regulētā tirgū ES, ja SFPS atbilst minētajā regulā noteiktajiem kritērijiem, ietverot prasību, ka pārskatiem ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (7) 4. panta 3. punktā. Tādēļ SFPS ir viens no nozīmīgākajiem elementiem iekšējā tirgus darbībā, un tādējādi Savienība ir tieši ieinteresēta nodrošināt, lai SFPS izstrādes un apstiprināšanas procesa rezultātā tiktu izveidoti tādi standarti, kas atbilst iekšējā tirgus tiesiskā regulējuma prasībām.

(7)

SFPS izdod IASB, un saistītas interpretācijas izdod SFPS interpretācijas komiteja, un tās abas ir struktūras SFPS fondā. Tādēļ ir svarīgi izstrādāt piemērotus SFPS fonda finansēšanas pasākumus.

(8)

EFRAG 2001. gadā izveidoja finanšu pārskatu procesā iesaistīto emitentu un grāmatvedības speciālistu Eiropas organizāciju pārstāvji. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 EFRAG sniedz Komisijai atzinumus par to, vai IASB izdotais grāmatvedības standarts vai SFPS interpretācijas komitejas sagatavotā apstiprināmā interpretācija atbilst minētajā regulā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem.

(9)

Pasaules mērogā EFRAG uzņemas “vienotas Eiropas grāmatvedības nostājas paudēja” funkcijas. Pildot minētās funkcijas, EFRAG sniedz IASB informāciju saistībā ar standartu noteikšanas procesu. Lai EFRAG varētu šīs funkcijas pildīt, tai būtu jāzina visi iespējamie viedokļi, kādi pastāv Savienībā par standartu noteikšanas procesu, kurā būtiska ietekme ir valstu standartu noteicējiem, valdībām un regulatoriem, kā arī pārējām ieinteresētām personām, ņemot vērā būtiskās viedokļu atšķirības, kādas pašlaik pastāv starp dalībvalstīm un dažādām ieinteresētām personām. Visa sadarbība starp EFRAG un IASB būtu jāpadara pilnībā pārredzama un ikviens EFRAG lēmums būtu jāpieņem, pilnībā apspriežoties ar valstu standartu noteicējiem.

(10)

Ņemot vērā EFRAG nozīmi novērtēšanā par to, vai SFPS atbilst Savienības uzņēmējdarbības tiesību prasībām un politikai, kā tas noteikts Regulā (EK) Nr. 1606/2002, Savienībai ir jānodrošina EFRAG stabila finansēšana un tādējādi jāpiešķir tai līdzekļi.

(11)

Komisija 2013. gada 12. novembrī publicēja par iekšējo tirgu un pakalpojumiem atbildīgā komisāra īpašā padomdevēja Philippe Maystadt ziņojumu (“īpašā padomdevēja ziņojums”), kurā viņš izklāstījis iespējamās EFRAG pārvaldības reformas, kuras vērstas uz to, lai nostiprinātu Savienības ieguldījumu starptautisko grāmatvedības standartu izstrādē. Lai sasniegtu ar šo regulu izveidotajā līdzfinansēšanas programmā (“programma”) izvirzītos mērķus, ir jāpārskata pārvaldības pasākumi saskaņā ar īpašā padomdevēja ziņojumā izklāstītajiem ieteikumiem, un minētās reformas ir jāīsteno nekavējoties. Komisijai būtu jāuzrauga EFRAG pārvaldības reformas īstenošana un jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par šīs īstenošanas gaitu. Līdz ar to Komisijai līdz 2014. gada 31. martam būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par pārvaldības reformas īstenošanu.

(12)

EFRAG tehniskais darbs būtu jāorientē uz tehnisku konsultāciju sniegšanu Komisijai par SFPS apstiprināšanu, kā arī uz pienācīgu līdzdalību šādu SFPS izstrādes procesā, un būtu jānodrošina, ka starptautisko standartu noteikšanas procesā tiek pienācīgi ņemtas vērā Savienības intereses. Šajās interesēs būtu jāietver jēdziens “prudenciāla pieeja”, jāsaglabā prasība sniegt patiesu un skaidru priekšstatu, kā noteikts Direktīvā 2013/34/ES, un būtu jāņem vērā standartu ietekme uz finanšu stabilitāti un ekonomiku. Komisijai saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem kritērijiem sagatavotajos ziņojumos būtu jāizvērtē EFRAG tehniskais darbs.

(13)

Obligātās revīzijas jomā Uzraudzības grupa – starptautiska struktūra, kas atbildīga par Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) pārvaldības reformas uzraudzību – 2005. gadā izveidoja PIOB. PIOB uzdevums ir pārraudzīt procesu, kura rezultātā tiek pieņemti starptautiskie revīzijas standarti (SRS), kā arī citas sabiedriskās intereses jomas darbības, ko veic IFAC. Starptautiskos revīzijas standartus var pieņemt piemērošanai Savienībā jo īpaši ar nosacījumu, ka tie ir izstrādāti atbilstīgā procesā, ar publisku pārraudzību un pārredzamā veidā, kā noteikts 26. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/43/EK (8). Arī Komisijas 2011. gada 30. novembra revīzijas priekšlikumos ir paredzēta SRS ieviešana Savienībā.

(14)

SRS ieviešana Savienībā un PIOB svarīgais uzdevums nodrošināt šo standartu atbilstību Direktīvas 2006/43/EK prasībām nozīmē, ka Savienība ir tieši ieinteresēta nodrošināt, lai šādu standartu izstrādes un apstiprināšanas procesa rezultātā tiktu izveidoti tādi standarti, kas atbilst iekšējā tirgus tiesiskajam regulējumam. Arī Komisijas priekšlikumā grozīt Direktīvu 2006/43/EK nepārprotami tiek atzīta PIOB loma. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt piemērotus PIOB finansēšanas pasākumus.

(15)

Struktūras, kas darbojas grāmatvedības un revīzijas jomā, ir ļoti atkarīgas no finansējuma, un tām ir svarīga loma Savienībā, kas ir ļoti svarīgi iekšējā tirgus funkcionēšanai. Ar Lēmumu Nr. 716/2009/EK ierosinātie finansējuma saņēmēji ir tikuši līdzfinansēti, izmantojot darbības piešķīrumus no Savienības budžeta, kas ir ļāvis tiem palielināt savu finansiālo neatkarību no privātā sektora un ad hoc avotiem, tādējādi nostiprinot spējas un darbības ticamību. Tomēr publiskais finansējums pats par sevi nebūtu jāuztver kā apstiprinājums tam, ka ir iegūta neatkarība no privātā sektora. Jo īpaši būtu jāprasa lielāka pārredzamība attiecībā uz valdes sastāvu, tostarp IASB un EFRAG valdes sastāvu, lai nodrošinātu, ka standartu noteikšanas un apstiprināšanas procesā tiek pārstāvētas visas ieinteresētās personas. EFRAG un IASB būtu jāveic visi piemērotie pasākumi, lai novērstu interešu konfliktus, tostarp prasības par informācijas sniegšanu, kas pielāgotas minētajās organizācijās nodarbinātā personāla dažādo kategoriju funkcijām un atbildībai.

(16)

Pieredze rāda, ka Savienības līdzfinansējums nodrošina šiem finansējuma saņēmējiem skaidru, stabilu, daudzveidīgu, pienācīgu un atbilstīgu finansējumu, veicinot to spējas neatkarīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas, kas saistītas ar sabiedriskajām interesēm. Tāpēc, izmantojot Savienības līdzekļus, būtu jāturpina nodrošināt pietiekams finansējums saistībā ar starptautisko grāmatvedības un revīzijas standartu noteikšanu, jo īpaši SFPS fondam, EFRAG un PIOB.

(17)

Vienlaikus ar SFPS fonda un EFRAG finansējuma modeļa maiņu patlaban šajās struktūrās ir notikušas pārvaldības reformas, kuru mērķis bija nodrošināt, lai to struktūra un procedūras ļautu tām neatkarīgi, efektīvi, pārredzami un demokrātiski atbildīgi pildīt savas funkcijas, kas saistītas ar sabiedriskajām interesēm. Saistībā ar SFPS fondu 2009. gadā tika izveidota Uzraudzības padome, lai nodrošinātu publisko pārskatatbildību un pārraudzību, tika uzlabota Standartu konsultatīvās padomes efektivitāte, tika uzlabota pārredzamība un ietekmes novērtējumu loma tika oficiāli noteikta kā IASB pienācīgā procesa daļa. Centieni uzlabot veidu, kādā šīs struktūras tiek pārvaldītas, tiks turpināti. Komisija 2013. gadā sāka novērtēt Regulas (EK) Nr. 1606/2002 piemērošanu. Novērtējums jo īpaši attiecas uz SFPS apstiprināšanas kritērijiem Savienībā, kā noteikts minētās regulas 3. panta 2. punktā, un SFPS fonda un IASB pārvaldības pasākumiem. Komisija plāno līdz 2014. gada 31. decembrim pabeigt novērtējumu un par rezultātiem ziņot Eiropas Parlamentam un Padomei. Vajadzības gadījumā Komisija iesniegs likumdošanas priekšlikumu par minētās regulas darbības uzlabojumiem.

(18)

Ar šo regulu paredz finansējumu visam programmas laikam, kas ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamentam un Padomei ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (9).

(19)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (10) un Komisijas Deleģētā regula (ES, Euratom) Nr. 1268/2012 (11), kas aizsargā Savienības finanšu intereses, ir jāpiemēro programmas īstenošanas laikā, ņemot vērā vienkāršības un konsekvences principus budžeta instrumentu izvēlē, to gadījumu skaita ierobežošanu, kuros Komisija ir tieši atbildīga par to īstenošanu un pārvaldību, un nepieciešamo samērīgumu starp resursu apjomu un administratīvo slogu, kas saistīts ar to izmantošanu.

(20)

Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras attiecībā uz ikgadējo darba programmu izveidi būtu jāpiešķir Komisijai.

(21)

Sagaidāms, ka programma palīdzēs nodrošināt uzņēmumu grāmatvedības salīdzināmību un pārredzamību visā Savienībā un palīdzēs sadzirdēt Savienības vajadzības saistībā ar finanšu pārskatu standartu saskaņošanu pasaules mērogā. Ja Eiropas nostāja būs vienota, tas palīdzēs veicināt SFPS starptautisku atzīšanu, konverģenci un kvalitatīvu starptautisko standartu izmantošanu revīzijām visās dalībvalstīs. Programmai būtu jāveicina arī stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošana, stiprinot finanšu pakalpojumu un kapitāla vienoto tirgu, kā arī stratēģijas ārējās dimensijas īstenošana.

(22)

Ar šo regulu būtu jāparedz iespēja līdzfinansēt konkrētas struktūras, kuru darbības mērķis attiecas un atbalsta Savienības politiku standartu izstrādes, standartu apstiprināšanas vai standartu noteikšanas procesu uzraudzības jomā, kura ir saistīta ar finanšu pārskatiem un revīziju.

(23)

Savienības finansējumu ierosina skaidri noteiktam un ierobežotam svarīgāko struktūru skaitam finanšu pārskatu un revīzijas jomā. Pašreizējā institucionālajā struktūrā finansēšanas sistēma nodrošinātu stabilu, daudzveidīgu, pienācīgu un atbilstīgu finansējumu, ļaujot attiecīgajām struktūrām neatkarīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas, kas saistītas ar Savienību vai sabiedriskajām interesēm. Šīm struktūrām būtu skaitliskā izteiksmē jāizpauž dati par pārējo finansējumu, kas saņemts no citiem avotiem.

(24)

Ņemot vērā notikumu gaitu pēc ieteikumiem, kas izklāstīti īpašā padomdevēja ziņojumā, Komisijai 2014. gada martā būtu jāiesniedz ziņojumi un, sākot no 2015. gada, reizi gadā un ne vēlāk kā jūnijā jāziņo par EFRAG panākumiem savu pārvaldības reformu īstenošanā. IASB ir sākusi konceptuālās shēmas pārskatīšanu. Pēc pārskatītās konceptuālās shēmas publicēšanas Komisijai būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par konceptuālajā shēmā izdarītajām izmaiņām un to iemesliem, īpašu uzmanību pievēršot prudenciālas pieejas un uzticamības jēdzieniem un nodrošinot, ka tiek sniegts patiess un skaidrs priekšstats, kā noteikts Direktīvā 2013/34/ES. Finansējuma saņēmējiem būtu jānodrošina efektīvs un saimniecisks publisko naudas līdzekļu izlietojums, tostarp attiecībā uz ceļošanas izdevumiem un saistītajām izmaksām.

(25)

Programmai būtu jāaizstāj iepriekšējā finansējuma saņēmēju līdzfinansēšanas programma. Tāpēc tiesiskās noteiktības labad būtu jāatceļ Lēmums Nr. 716/2009/EK.

(26)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, Savienības programmas izveidošanu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, lai atbalstītu to struktūru darbības, kas palīdz sasniegt Savienības politikas mērķus saistībā ar finanšu pārskatiem un revīzijām, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(27)

Ikviena finansējuma sniegšana jauniem finansējuma saņēmējiem, pat tad, ja tie ir viena no šajā regulā uzskaitīto finansējuma saņēmēju tiešie pēcteči, būtu jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. pantu.

(28)

Šīs regulas piemērošanas laikposmu ir lietderīgi saskaņot ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (12) piemērošanas laikposmu. Tādēļ šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU:

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim tiek izveidota Savienības programma (“programma”), lai atbalstītu to struktūru darbības, kas palīdz sasniegt Savienības politikas mērķus saistībā ar finanšu pārskatiem un revīzijām.

2.   Programma aptver šādas SFPS fonda, EFRAG vai PIOB veiktās darbības: standartu izstrāde vai standartu izstrādes veicināšanas darbības, standartu piemērošanas, izvērtēšanas vai uzraudzības darbības vai standartu noteikšanas procesa pārraudzības darbības, veicinot Savienības politikas virzienu īstenošanu finanšu pārskatu un revīzijas jomā.

2. pants

Mērķis

Programmas mērķis ir uzlabot apstākļus iekšējā tirgus efektīvai darbībai, atbalstot pārskatāmu un neatkarīgu starptautisko finanšu pārskatu un revīzijas standartu izstrādi.

3. pants

Finansējuma saņēmēji

1.   Saskaņā ar programmu finansējuma saņēmēji ir šādi:

a)

finanšu pārskatu jomā:

i)

EFRAG laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim;

ii)

SFPS fonds;

b)

revīzijas jomā: PIOB.

2.   Tām finanšu pārskatu un revīzijas jomā strādājošām struktūrām, kas no programmas saņem Savienības finansējumu, ir pienākums nodrošināt savu neatkarību un publisko naudas līdzekļu saimniecisku un efektīvu izlietojumu neatkarīgi no dažādajām finansējuma plūsmām, ko tās varētu saņemt.

4. pants

Piešķīrumu piešķiršana

Saskaņā ar programmu sniegto finansējumu nodrošina kā ikgadējus darbības piešķīrumus.

5. pants

Pārredzamība

Ikviens programmas finansējuma līdzekļu saņēmējs nozīmīgā vietā, piemēram, tīmekļa vietnē, publikācijā vai gada pārskatā, norāda, ka ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības budžeta, un skaitliskā izteiksmē sniedz datus par pārējo finansējumu, kas saņemts no citiem avotiem.

6. pants

Finanšu noteikumi

1.   Finansējums, kas paredzēts šīs programmas īstenošanai laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam, ir EUR 43 176 000 pašreizējās cenās.

2.   Eiropas Parlaments un Padome daudzgadu finanšu shēmas satvarā apstiprina gada apropriācijas.

3.   Šā panta 1. punktā minētā finansējuma paredzamais sadalījums trim finansējuma saņēmējiem ir šāds:

a)

EFRAG: EUR 9 303 000;

b)

SFPS fondam: EUR 31 632 000;

c)

PIOB: EUR 2 241 000.

7. pants

Programmas īstenošana

Komisija, izveidojot gada darba programmas, īsteno programmu saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012. Ar katru gada darba programmu īsteno programmas mērķi, kā tas izklāstīts šīs regulas 2. pantā, jo īpaši norādot:

a)

gaidāmos rezultātus;

b)

katram finansējuma saņēmējam piešķirto budžetu atbilstīgi 6. panta 3. punktā minētajām paredzamajām summām.

Lai nodrošinātu pārredzamību, gada darba programmā kā atsauci norāda arī 2. pantā noteiktos mērķus, 4. pantā paredzēto īstenošanas metodi un ziņojumu konstatējumus.

Komisija gada darba programmas pieņem, izmantojot īstenošanas aktus.

8. pants

Savienības finansiālo interešu aizsardzība

1.   Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas, piemērojot atturošus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, šajā nolūkā veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas.

2.   Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus piešķīrumu saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri saskaņā ar šo programmu ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt inspekcijas un pārbaudes uz vietas attiecībā uz uzņēmējiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums, saskaņā ar Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (13) noteiktajām procedūrām, lai noteiktu, vai saistībā ar piešķīruma līgumu vai piešķīruma lēmumu, vai līgumu, kas attiecas uz Savienības finansējumu, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses.

Neskarot panta pirmo un otro daļu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, piešķīrumu nolīgumos, piešķīrumu lēmumos un līgumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas revīzijas, inspekcijas un pārbaudes uz vietas.

9. pants

Novērtēšana

1.   Komisija līdz 2014. gada 31. martam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pirmo ziņojumu par nepieciešamajām pārvaldības reformām grāmatvedības un finanšu informācijas jomā attiecībā uz EFRAG, cita starpā ņemot vērā notikumu gaitu pēc ieteikumiem, kas izklāstīti īpašā padomdevēja ziņojumā, un pasākumus, kurus EFRAG jau veicis, lai īstenotu minētās reformas.

2.   Komisija līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par Komisijas veiktajā Regulas (EK) Nr. 1606/2002 novērtēšanā gūtajiem konstatējumiem, vajadzības gadījumā ietverot priekšlikumus minētās regulas grozīšanai, lai uzlabotu tās darbību, kā arī par visu attiecīgo iestāžu pārvaldības pasākumiem.

3.   Sākot no 2015. gada, Komisija sagatavo gada ziņojumu par SFPS fonda darbību attiecībā uz SFPS izstrādi, PIOB darbību un EFRAG darbību.

4.   Attiecībā uz SFPS fondu ziņojumā, kas minēts 3. punktā, ietver tā darbību un jo īpaši vispārējos principus, pēc kuriem tikuši izstrādāti jaunie standarti. Ziņojumā ietver arī to, vai SFPS pienācīgi ņem vērā dažādos darījumdarbības modeļus, atspoguļo faktiskās ekonomisko darījumu sekas, nav pārmēru sarežģīti un nepieļauj mākslīgi radītas īstermiņa un pārejošas tendences.

Pēc pārskatītās konceptuālās shēmas publicēšanas ziņojumā izskata visas konceptuālajā shēmā izdarītās izmaiņas, īpašu uzmanību pievēršot prudenciālas pieejas un uzticamības jēdzieniem.

5.   Attiecībā uz PIOB vai organizāciju, kas ir tās pēctece, ziņojumā, kas minēts 3. punktā, ietver tendences saistībā ar finansējuma dažādošanu. Ja attiecīgajā gadā IFAC finansējums pārsniedz divas trešdaļas no PIOB kopējā gada finansējuma, Komisija ierosina attiecīgajā gadā ierobežot tās gada iemaksas, lai summa nepārsniegtu EUR 300 000.

6.   Attiecībā uz EFRAG ziņojumā, kas minēts 3. punktā, ietver šādu informāciju:

a)

vai EFRAG savā tehniskajā darbā saistībā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem pienācīgi ņem vērā Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punkta prasības, jo īpaši attiecībā uz novērtēšanu par to, vai jaunie vai grozītie SFPS atbilst principam par patiesa un skaidra priekšstata sniegšanu un vairo Eiropas sabiedrisko labumu;

b)

vai EFRAG savā tehniskajā darbā saistībā ar SRS sniedz pietiekamu novērtējumu par to, vai IASB izstrādātie ierosinātie, jaunie vai grozītie starptautiskie grāmatvedības standarti ir pamatoti ar pierādījumiem un atbilst Savienības vajadzībām, ņemot vērā dažādos grāmatvedības un ekonomikas modeļus un priekšstatus Savienībā, un

c)

EFRAG panākumus savu pārvaldības reformu īstenošanā, ņemot vērā notikumu gaitu pēc ieteikumiem, kas izklāstīti īpašā padomdevēja ziņojumā.

Vajadzības gadījumā Komisija iesniedz likumdošanas priekšlikumu par EFRAG turpmāko finansēšanu pēc 2016. gada 31. decembra.

7.   Komisija ne vēlāk kā katra gada 30. jūnijā 3. punktā minēto ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

8.   Komisija ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pirms Programmas beigām iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par programmas mērķa sasniegšanu. Šajā ziņojumā novērtē vismaz Programmas vispārējo piemērotību un saskanību, tās izpildes efektivitāti un finansējuma saņēmēju darba programmas efektivitāti – kopumā un atsevišķi – attiecībā uz 2. pantā minētā mērķa sasniegšanu.

9.   Šajā pantā minētos ziņojumus Komisija nosūta informācijai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

10. pants

Atcelšana

Lēmumu Nr. 716/2009/EK atceļ no 2014. gada 1. janvāra.

11. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 3. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 161, 6.6.2013., 64. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 13. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 24. marta lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 716/2009/EK (2009. gada 16. septembris), ar ko izveido Kopienas programmu īpašu pasākumu atbalstam finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un revīzijas jomā (OV L 253, 25.9.2009., 8. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).

(9)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(11)  Komisijas Deleģētā Regula (ES, Euratom) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(12)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(13)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).