20.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/1

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 260/2012 (3) kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 924/2009 (4) ir svarīgs elements vienotās euro maksājumu telpas (SEPA) izveidē, kur nav nekādas atšķirības starp pārrobežu un iekšzemes maksājumiem euro. Regulas (ES) Nr. 260/2012 galvenais mērķis ir migrēšana no iekšzemes kredīta pārvedumu un tiešā debeta maksājumu shēmām uz saskaņotām SEPA kredīta pārvedumu (SKP) un SEPA tiešā debeta maksājumu (STDM) shēmām, cita starpā piešķirot Savienības pilsoņiem vienotu starptautisko bankas konta numuru (IBAN), ko var izmantot visiem SKP un STDM euro.

(2)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 260/2012 migrācija uz SEPA jāveic līdz 2014. gada 1. februārim, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un maksājumu pakalpojumu lietotājiem būtu pietiekami daudz laika savus procesus pielāgot tehniskajām prasībām saistībā ar migrāciju uz SKP un STDM.

(3)

Kopš Regulas (ES) Nr. 260/2012 pieņemšanas Komisija un Eiropas Centrālā banka ir cieši uzraudzījušas progresu saistībā ar migrāciju uz SEPA. Ir rīkotas vairākas tikšanās ar dalībvalstīm, valsts pārvaldes iestādēm un tirgus dalībniekiem. Eiropas Centrālā banka regulāri ir publicējusi progresa ziņojumus par migrāciju uz SEPA, balstoties uz valstu centrālo banku ievāktajiem datiem saistībā ar maksājumiem. No minētajiem ziņojumiem izriet, ka vairākās eurozonas dalībvalstīs migrācija noris ļoti labi un migrācija uz SEPA kredīta pārvedumiem ir tuvu 100 %. Lielākā daļa maksājumu pakalpojumu sniedzēju ziņojuši, ka tie jau izpilda SEPA prasības. Tomēr vairākās citās dalībvalstīs migrācijas rādītāji ir zemāki par prognozētajiem. Tas jo īpaši attiecas uz STDM.

(4)

Ekonomikas un finanšu padome (Ecofin) 2013. gada 14. maija secinājumos vēlreiz uzsvēra, cik svarīga ir migrācija uz SEPA. Tika atzīmēts, ka migrācija uz SEPA vēl ne tuvu nav pabeigta un, lai migrāciju uz SEPA varētu pabeigt laikā, visiem tirgus dalībniekiem būtu nekavējoties jārīkojas. Tika pieņemts rīcības plāns, kurā komersanti, lielie uzņēmumi, MVU un valsts pārvaldes iestādes tika aicinātas nekavējoties veikt nepieciešamos iekšējos pasākumus, lai varētu pielāgot savus procesus un klientiem paziņot savus IBAN datus.

(5)

Neraugoties uz lielo darbu, ko Eiropas Centrālā banka, dalībvalstis, to valsts pārvaldes iestādes un dažādie tirgus dalībnieki pēdējo mēnešu laikā ir veikuši, jaunākie statistikas dati par migrāciju liecina, ka migrācija eurozonā uz SKP kopumā ir palielinājusies no 40 % 2013. gada jūnijā līdz aptuveni 64 % 2013. gada novembrī, savukārt migrācija uz STDM kopumā ir sasniegusi tikai 26 %. Lai gan vairākās dalībvalstīs rādītāji liecina par atzīstamu progresu, tomēr nozīmīgā skaitā dalībvalstu rādītāji joprojām ir ievērojami zemāki par prognozētajiem. Tādēļ ir ļoti maz ticams, ka visi tirgus dalībnieki līdz 2014. gada 1. februārim būs izpildījuši SEPA prasības.

(6)

No 2014. gada 1. februāra bankas un citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji savu juridisko saistību dēļ būs spiesti atteikties apstrādāt SEPA prasībām neatbilstošus kredīta pārvedumus vai tiešā debeta maksājumus, lai gan, kā tas jau ir šobrīd, tiem tehniski būtu iespējams apstrādāt minētos maksājumus, paralēli SKP un STDM arī turpmāk izmantojot esošās iepriekšējās maksājumu shēmas. Ja nenotiks pilnīga migrācija uz SKP un STDM, nevar izslēgt, ka ar maksājumu veikšanu saistītu problēmu rezultātā minētie maksājumi netiks veikti novēloti. Tas var skart visus maksājumu pakalpojumu lietotājus un jo īpaši MVU un patērētājus.

(7)

Būtiski ir izvairīties no nevajadzīgām problēmām saistībā ar maksājumiem, ko radītu tas, ka līdz 2014. gada 1. februārim migrācija uz SEPA nebūtu pilnībā pabeigta. Tādēļ maksājumu pakalpojumu sniedzējiem noteiktu laikposmu būtu jāļauj turpināt maksājumu apstrādi, paralēli SKP un STDM shēmām izmantojot savas iepriekšējā veida maksājumu shēmas, kā tas notiek šobrīd. Tādēļ, lai varētu turpināt šādu paralēlu maksājumu apstrādi dažādos formātos, būtu jāievieš pārejas periods. Ņemot vērā pašreizējos migrācijas rādītājus un paredzamo migrācijas tempu, vienreizējs papildu sešu mēnešu drošības periods ir atbilstošs. Šāds SEPA prasībām neatbilstošs iepriekšējo sistēmu piemērošanas izņēmuma periods būtu jāuzskata par ārkārtas pasākumu, un tāpēc tā ilgumam vajadzētu būt pēc iespējas īsākam, jo migrācijai ir jānorit ātri un pilnā apmērā, lai varētu īstenot visu integrēto maksājumu tirgus potenciālu. Tāpat arī ir svarīgi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem laicīgi samazināt izmaksas, kas rodas saistībā ar iepriekšējo maksājumu shēmu izmantošanu paralēli SEPA sistēmai. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuri jau ir pilnībā migrējuši uz SEPA, varētu šajā periodā apsvērt pārveidošanas pakalpojumu sniegšanu tirgus dalībniekiem, kas vēl nav migrējuši. Pārejas periodā dalībvalstīm būtu jāatturas no sankciju piemērošanas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri apstrādā prasībām neatbilstošus maksājumus, un maksājumu pakalpojumu lietotājiem, kuri vēl nav migrējuši.

(8)

Vairāki lielie tiešā debeta instrumentu lietotāji jau ir norādījuši, ka plāno migrēt neilgi pirms beigu termiņa. Jebkāda šo migrācijas plānu atlikšana varētu radīt pagaidu slodzi ienākošajiem maksājumiem un naudas plūsmām, un līdz ar to arī attiecīgo uzņēmumu likviditātei. Šāda novēlota migrācija plašā mērogā varētu radīt arī zināmus apgrūtinājumus, jo īpaši bankām un programmatūras pārdevējiem, kas var saskarties ar zināmiem jaudas ierobežojumiem. Pateicoties minētajam papildu termiņam, jauno sistēmu varēs ieviest pakāpeniskāk. Tirgus dalībnieki, kas vēl nav sākuši ieviest pielāgojumus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību SEPA prasībām, ir aicināti to darīt pēc iespējas drīzāk. Tomēr tirgus dalībniekiem, kas jau ir sākuši savu maksāšanas procesu pielāgošanu, migrācija jāpabeidz pēc iespējas drīzāk.

(9)

Ņemot vērā vispārējo mērķi īstenot saskaņotu un integrētu migrāciju, pārejas periodu ir lietderīgi attiecināt gan uz SKP, gan STDM. Atšķirīgi pārejas periodi attiecībā uz SKP un STDM tiešā debeta maksājumiem radītu neskaidrību patērētāju, maksājumu pakalpojumu sniedzēju, MVU, kā arī citu maksājumu pakalpojumu lietotāju vidū.

(10)

Juridiskās noteiktības labad un lai izvairītos no Regulas (ES) Nr. 260/2012 piemērošanas pārtraukšanas, ir nepieciešams, lai šī regula stātos spēkā steidzami un to piemērotu ar atpakaļejošu spēku no 2014. gada 31. janvāra.

(11)

Ņemot vērā jautājuma steidzamību, būtu jāpiemēro izņēmums astoņu nedēļu laikposmam, kas minēts 4. punktā Protokolā (Nr. 1) par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam

(12)

Tāpēc Regula (ES) Nr. 260/2012 būtu attiecīgi jāgroza,