I PIELIKUMS

Obligāti piemērojamo ANO EEK noteikumu saraksts

ANO EEK noteikumu Nr.	Tēma	Grozījumu sērija	OV atsauce	Piemērojamība
10	Elektromagnētiskā savietojamība (EMS)	04	OV L 254, 20.9.2012., 1. lpp.	L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e
62	Aizsardzība pret neatļautu lietošanu	00	OV L 89, 27.3.2013., 37. lpp.	L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e

Paskaidrojums:

tas, ka sastāvdaļa ir iekļauta šajā sarakstā, nenozīmē, ka tās uzstādīšana ir obligāta. Taču noteiktām sastāvdaļām obligātās uzstādīšanas prasības ir paredzētas citos šīs regulas pielikumos.

II PIELIKUMS

Prasības, kas attiecas uz spēka piedziņas manipulāciju novēršanas pasākumiem (pasākumiem pret neatļautu tehnisko iejaukšanos)

1.   Mērķis un darbības joma

1.1.   Spēka piedziņas manipulāciju novēršanas pasākumi (pasākumi pret neatļautu tehnisko iejaukšanos) ir vērsti uz to, lai atturētu no tādu transportlīdzekļa spēka piedziņas izmaiņu veikšanas, kam ir negatīva ietekme uz funkcionālo drošumu un/vai vidi.

1.2.   Šādi pasākumi ietver īpašas prasības par transportlīdzekļu marķējumiem – attiecībā uz maksimālo jaudu, maksimālo projektēto transportlīdzekļa ātrumu un stacionāro skaņas līmeni – obligātajā plāksnītē, kas minēta Regulas (ES) Nr. 168/2013 39. panta 1. punktā. Īpašais to oriģinālo un neoriģinālo sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu un aprīkojuma marķējums, kas ietekmē ekoloģiskos raksturlielumus, spēkiekārtu veiktspēju un funkcionālo drošumu, atbilst Regulas (ES) Nr. 168/2013 39. panta 2. un 3. punkta prasībām, lai tiesībaizsardzības iestādes varētu pārbaudīt, vai lietošanā esošam transportlīdzeklim uzstādītās detaļas un aprīkojums ir atbilstošs apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam.

1.3.   Darbības joma

Visi L kategorijas transportlīdzekļi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 168/2013 2. pantā, izņemot L3e-A3, L4e-A3 un L5e (apakš-)kategoriju.

2.   Vispārīgās prasības

2.1.   Izgatavotājs gādā, lai apstiprinātājiestādei un tehniskajam dienestam būtu nodrošināta vajadzīgā informācija un – attiecīgā gadījumā – vajadzīgie transportlīdzekļi, spēkiekārtas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, lai tie varētu pārbaudīt, vai ir izpildītas šā pielikuma prasības.

2.2.   Izgatavotājs tipa apstiprinājuma pieteikumā apliecina apņemšanos netirgot savstarpēji aizvietojamas sastāvdaļas, ar kurām varētu palielināt spēkiekārtas veiktspēju, kas piemērojama attiecīgajai (apakš-)kategorijai.

2.3.   Neidentisku detaļu savstarpēja aizvietojamība starp apstiprinātiem transportlīdzekļu tipiem:

2.3.1.   turpmāk norādīto detaļu savstarpēja aizvietojamība atsevišķi vai kombinētā veidā nepalielina spēkiekārtas veiktspēju tā, ka tā pārsniedz vērtības, kuras izmērītas un paziņotas tipa apstiprināšanas laikā; tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā attiecīgās kategorijas maksimālajam projektētajam transportlīdzekļa ātrumam un/vai motora maksimālajai nepārtrauktajai nominālajai un/vai lietderīgajai jaudai ir jābūt ražošanas atbilstības robežās, kas noteiktas IV pielikuma 4.1.4. punktā:

2.3.1.1.

transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar divtaktu motoru: cilindra un virzuļa kombinācija, karburators vai degvielas inžektors(-i), iesūkšanas caurule, izplūdes sistēma;

2.3.1.2.

transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar četrtaktu motoru: cilindra galva, izciļņu vārpsta, cilindra un virzuļa kombinācija, karburators vai degvielas inžektors(-i), iesūkšanas caurule, izplūdes sistēmas.

2.4.   Nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt attiecīgās (apakš-)kategorijas maksimālo projektēto transportlīdzekļa ātrumu un/vai maksimālo nepārtraukto nominālo un/vai lietderīgo motora jaudu, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 168/2013 I pielikumā; tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā transportlīdzekļa spēkiekārtas veiktspējai jābūt ražošanas atbilstības robežās, kas noteiktas IV pielikuma 4.1.4. punktā.

2.5.   Ķēžu vai zobsiksnu gadījumā zobu skaitu norāda uz zobstieņiem.

2.6.   Izgatavotājs apliecina, ka izgatavotāja veicināti turpmāk norādīto raksturlielumu pārveidojumi nepalielinās spēkiekārtas veiktspēju tā, ka tā pārsniegs IV pielikuma 4.1.4. punktā noteiktās ražošanas atbilstības robežas: aizdedzes sistēmas dzirksteļpadeve, ja piemērojams, degvielas padeves un piegādes sistēma, gaisa ieplūdes sistēma, tostarp gaisa filtrs(-i) (pārveidošana vai noņemšana), spēkiekārtas baterijas konfigurācija vai elektroenerģijas padeve elektromotoram(-iem), ja piemērojams, transmisija un vadības bloks(-i), kas kontrolē transportlīdzekļa spēka piedziņu.

2.7.   Ja aizdedzes laiks ir regulējams, spēkiekārtas veiktspēju mēra ar aizdedzes apsteidzi, kas iestatīta ± 5° robežās no vērtības, pie kuras tiek sasniegta maksimālā motora jauda.

2.8.   Izgatavotājs nodrošina, ka apstiprinātais transportlīdzeklis atbilst turpmāk uzskaitītajiem noteikumiem par elektronisko sistēmu drošību, kas ierobežo transportlīdzekļa ekoloģiskos raksturlielumus un spēkiekārtas veiktspēju.

2.8.1.   Attiecībā uz transportlīdzekli, kurš aprīkots ar elektrisku(-ām)/elektronisku(-ām) ierīci(-ēm), kas ierobežo tā spēkiekārtas veiktspēju, transportlīdzekļa izgatavotājs iesniedz testēšanas iestādēm datus un pierādījumus, kas apliecina, ka ierīces vai tās vadojuma sistēmas pārveidošana vai atvienošana nepalielinās veiktspēju.

2.8.2.   Ikvienā transportlīdzeklī, kas aprīkots ar elektronisko vadību, iekļauj elementus, kas neļauj veikt pārveidojumus, izņemot gadījumus, kad to atļauj izgatavotājs. Izgatavotājs atļauj pārveidojumus, kas vajadzīgi transportlīdzekļa diagnostikai, tehniskajai apkopei, pārbaudei, modernizēšanai vai remontam.

2.8.3.   Visi atkārtoti ieprogrammējamie datorizētie kodi vai darbības parametri ir noturīgi pret manipulācijām un nodrošina vismaz tikpat augstu aizsardzības līmeni, kāds paredzēts ISO 15031-7:2001, ar nosacījumu, ka drošības informācijas apmaiņu veic, izmantojot protokolus un standartizētu diagnostikas savienojumu, kas paredzēts XII pielikuma 1. papildinājumā.

2.8.4.   Lai novērstu spēkiekārtas veiktspējas palielināšanu, ar datoru kodētajiem spēkiekārtas darbības parametriem jābūt tādiem, ka tos nevar nomainīt, neizmantojot speciālus darbarīkus un procedūras, piemēram, jāizmanto pielodēti vai iesprausti datora komponenti, aizplombēti vai aizlodēti datoru korpusi.

2.8.5.   Jebkuriem noņemamiem kalibrēšanas atmiņas čipiem ir jābūt iespraustiem, ietvertiem aizplombētā tvertnē vai aizsargātiem ar elektroniskiem algoritmiem, un tie nedrīkst būt maināmi, ja neizmanto speciālus darbarīkus un procedūras.

2.8.6.   Izgatavotājiem, kas izmanto programmējamas datora kodu sistēmas (piem., elektriski pārprogrammējamās lasāmatmiņas iekārtas ar dzēšanu, EEPROM), jānovērš neatļauta pārprogrammēšana. Tiem jāiekļauj uzlabotas stratēģijas aizsardzībai pret manipulācijām un ieraksta aizsardzības īpašības, kam nepieciešama elektroniska piekļuve izgatavotāja uzturētam datoram ārpus uzņēmuma un kam var arī piekļūt neatkarīgi operatori, izmantojot XV pielikumā paredzēto aizsardzību. Metodes, kas ļauj sasniegt pietiekamu līmeni aizsardzībai pret manipulācijām, piemēram, sēklas un atslēgas drošības piekļuvi atbilstoši protokolam Keyword 2000, apstiprina apstiprinātājiestāde.

2.8.7.   Uzglabātos iebūvētos diagnostikas traucējumu kodus (DTC) spēka piedziņas vai motora vadības blokā(-os) nevar dzēst, atvienojot iebūvēto datoru no transportlīdzekļa barošanas avota vai ja notiek transportlīdzekļa akumulatora vai zemējuma atvienošana vai atteice.

3.   Īpašas papildprasības attiecībā uz L1e, L2e un L6e (apakš-)kategorijas transportlīdzekļiem

3.1.   Pieļaujamā pielaide attiecībā uz L1e, L2e un L6e kategorijas transportlīdzekļu maksimālā ātruma un/vai jaudas ierobežojumu ir ± 5 % no maksimālā projektētā transportlīdzekļa ātruma un/vai lietderīgās un/vai nepārtrauktās nominālās jaudas klasifikācijas kritērijiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 168/2013 I pielikumā.

3.2.   Prasības L1e, L2e un L6e kategorijas transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar iekšdedzes motoru

3.2.1.   Ieplūdes sistēma

3.2.1.1.

Katru iesūkšanas cauruli nostiprina ar cirpes skrūvēm vai skrūvēm, kuras var atskrūvēt tikai ar speciāliem darbarīkiem. Cauruļu iekšpusē atrodas norobežots segments, kas norādīts ārpusē; tajā vietā siena ir plānāka par 4 mm vai 5 mm, ja tā veidota no elastīga materiāla, piemēram, gumijas.

3.2.1.2.

Jebkura iedarbība uz caurulēm nolūkā pārveidot norobežoto segmentu izraisa cauruļu sabojāšanu, vai motora pilnīgu un pastāvīgu nepareizu darbību, līdz tiek atjaunots to apstiprinātais stāvoklis.

3.2.1.3.

Uz caurulēm ir salasāms marķējums, kurā norādīta transportlīdzekļa kategorija vai kategorijas.

3.2.2.   Motors

3.2.2.1.

Ja motors ir aprīkots ar pārplūdes vārstu(-iem), to(tos) nostiprina ar cirpes skrūvēm, kas novērš tā balsta otrreizēju izmantošanu, vai skrūvēm, ko var atskrūvēt tikai ar speciāliem darbarīkiem.

3.2.2.2.

Pēc uzstādīšanas maksimālais cilindra galvas starplikas, ja tāda ir, biezums nepārsniedz 1,3 mm.

3.2.2.3.

Virzulis divtaktu motoriem. Kad virzulis atrodas augstākajā maiņas punktā, tas nedrīkst aizsegt ieplūdes atveri. Šī prasība neattiecas uz tām pārneses/izpūšanas atveru daļām, kas sakrīt ar ieplūdes atveri tiem transportlīdzekļiem, kā motors ir aprīkots ar indukcijas sistēmu, kurā iebūvēts pārplūdes vārsts(-i).

3.2.2.4.

Divtaktu motoriem virzuļa pagriešana pa 180° nedrīkst palielināt motora veiktspēju.

3.2.3.   Izplūdes sistēma

3.2.3.1.

Nav atļauti mākslīgi ierobežojumi izplūdes sistēmā. Par mākslīgiem ierobežojumiem neuzskata četrtaktu motora vārstu virzītājus.

3.2.3.2.

Rezonatora caurulītes noņemšana, ja tāda ir uzstādīta, nedrīkst palielināt spēkiekārtas veiktspēju.

3.2.3.3.

Izplūdes sistēmas detaļa(-as) klusinātāja(-u) iekšpusē, kas nosaka izplūdes caurules faktisko garumu, ir piestiprināta(-as) pie klusinātāja(-iem) vai izplešanās kameras(-ām) tā, lai to(-ās) nevarētu noņemt.

3.5.   Bezpakāpju transmisija (CVT)

3.5.1.   CVT pārsegiem, ja tādi pieejami, jābūt piestiprinātiem ar vismaz 2 cirpes skrūvēm vai nomontējamiem tikai ar speciāliem darbarīkiem.

3.5.2.   CVT mehānismam, kas paredzēts, lai ierobežotu piedziņas pārnesumskaitli, ierobežojot faktisko attālumu starp diviem diskiem, jābūt pilnībā integrētam vienā vai abos diskos tā, ka nav iespējams mainīt faktisko attālumu, pārsniedzot robežvērtību, kā rezultātā maksimālais transportlīdzekļa ātrums palielinās par vairāk nekā 10 % no šā maksimālā pieļaujamā transportlīdzekļa ātruma, nesabojājot disku sistēmu. Ja izgatavotājs izmanto CVT savstarpēji aizvietojamus starpliku gredzenus, lai koriģētu maksimālo transportlīdzekļa ātrumu, tad, pilnīgi noņemot šos gredzenus, transportlīdzekļa maksimālais ātrums nepalielinās par vairāk kā 10 %.

4.   Īpašas papildprasības attiecībā uz L3e-A1 un L4e-A1 (apakš-)kategoriju

4.1.   L3e-A1 un L4e-A1 apakškategorijas transportlīdzekļi atbilst 3.2.1., 3.2.2.1. vai 3.2.3.1. punkta prasībām un prasībām, kas noteiktas 3.2.3.2. un 3.2.3.3. punktā.

4.2.   Ieplūdes sistēma

Ieplūdes vadā jābūt nenoņemamai uzmavai.

4.2.1.   Ja šāda uzmava atrodas iesūkšanas caurulē, tad caurule jāpiestiprina pie motora bloka ar cirpes skrūvēm vai skrūvēm, kuras var atskrūvēt tikai ar speciāliem darbarīkiem.

4.2.2.   Uzmavas minimālā cietība ir 60 HRC. Norobežotajā segmentā tās biezums nepārsniedz 4 mm.

4.2.3.   Jebkura iedarbība uz uzmavu nolūkā to noņemt vai pārveidot izraisa uzmavas un tās balsta sabojāšanu, vai motora pilnīgu un pastāvīgu motora darbības atteicei, līdz tiek atjaunots tās apstiprinātais stāvoklis.

4.2.4.   Uz uzmavas virsmas vai tās tuvumā ir salasāms marķējums ar norādi uz transportlīdzekļa kategoriju vai kategorijām.

4.2.5.   Katru iesūkšanas cauruli nostiprina ar cirpes skrūvēm vai skrūvēm, kuras var atskrūvēt tikai ar speciāliem darbarīkiem. Cauruļu iekšpusē atrodas norobežots segments, kas norādīts ārpusē; tajā vietā sienas biezums ir mazāks par 4 mm vai 5 mm, ja tā veidota no elastīga materiāla, piemēram, gumijas.

4.2.6.   Jebkura iedarbība uz caurulēm nolūkā pārveidot norobežoto segmentu izraisa cauruļu sabojāšanu, vai pilnīgu un pastāvīgu motora darbības atteice, līdz tiek atjaunots to apstiprinātais stāvoklis.

4.2.7.   Uz caurulēm ir salasāms marķējums, kurā norādīta transportlīdzekļa (apakš-)kategorija, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 168/2013 2. un 4. pantā un I pielikumā.

4.2.8.   Ieplūdes vada daļā, kas atrodas cilindra galvā, ir norobežots segments. Visā ieplūdes kanālā nedrīkst būt vairāk norobežots segments (izņemot vārsta ligzdas segmentu).

4.2.9.   Jebkura iedarbība uz vadu nolūkā pārveidot norobežoto segmentu izraisa caurules sabojāšanu, vai pilnīgu un pastāvīgu motora darbības atteici, līdz tiek atjaunots tā apstiprinātais stāvoklis.

4.2.10.   Uz cilindra galvas ir salasāms marķējums, kurā norādīta transportlīdzekļa kategorija, kā minēts Regulas (ES) Nr. 168/2013 39. pantā.

4.2.11.   Iepriekš 4.2. punktā minēto norobežoto segmentu diametrs var atšķirties atkarībā no attiecīgā transportlīdzekļa (apakš-)kategorijas.

4.2.12.   Izgatavotājs norāda norobežotā(-o) segmenta(-u) diametru un apliecina apstiprinātājiestādei un tehniskajam dienestam, ka šis norobežotais segments ir vissvarīgākais gāzu caurplūdei un ka nav neviena cita segmenta, kura pārveidošana varētu palielināt spēkiekārtas veiktspēju.

5.   Īpašas papildprasības citām transportlīdzekļu (apakš-)kategorijām, uz kurām attiecas 1.3. punkta darbības joma

5.1.   L3e-A2 vai L4e-A2 apakškategorijas transportlīdzekļiem nevienam viena un tā paša tipa variantam vai versijai motora maksimālā lietderīgā jauda un/vai maksimālā nepārtrauktā nominālā jauda nepārsniedz divkāršu šādu jaudu.

5.2.   Izgatavotājs paziņo, ka turpmāk norādīto raksturlielumu un sastāvdaļu pārveidojumi un savstarpēja aizstājamība neizraisa:

—	L3e-A2 un L4e-A2 apakškategorijas transportlīdzekļiem – divkāršas motora lietderīgās jaudas vai maksimālās nepārtrauktās nominālās jaudas pārsniegšanu, vai

—	L7e kategorijas transportlīdzekļiem – apstiprinātās spēkiekārtas veiktspējas pārsniegšanu;

5.2.1.   aizdedzes sistēmas dzirksteļpadeve, ja piemērojams;

5.2.3.   degvielas padeves un piegādes sistēma;

5.2.4.   gaisa ieplūdes sistēma, tostarp gaisa filtrs(-i) (pārveidošana vai noņemšana);

5.2.5.   transmisija;

5.2.6.   vadības bloks(-i), kas kontrolē spēkiekārtas dzinējspēka raksturlielumus;

5.2.7.   jebkuras tādas (mehāniskas, elektriskas, konstruktīvas u. c.) sastāvdaļas noņemšana, kas ierobežo pilno motora slodzi, izraisot izmaiņas spēkiekārtas veiktspējā, kas apstiprināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikuma A daļu.

III PIELIKUMS

Prasības, kas jāievēro, veicot tipa apstiprināšanas procedūrās paredzētos pasākumus

1.   Tipa apstiprināšanas process

1.1.

Saņemot transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu, apstiprinātājiestāde veic šādas darbības: 1.1.1. pārliecinās, vai visi ES tipa apstiprinājuma sertifikāti, kas izsniegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri attiecas uz transportlīdzekļu tipa apstiprināšanu, attiecas uz konkrētā tipa transportlīdzekli un atbilst paredzētajām prasībām; 1.1.2. salīdzinot dokumentus, pārliecinās, vai transportlīdzekļa specifikācijas un dati, kas iekļauti transportlīdzekļa informācijas dokumentā, ir iekļauti informācijas pakešu datos un attiecīgo normatīvo aktu ES tipa apstiprinājumu sertifikātos; 1.1.3. ja kāda šā informācijas dokumenta punkta numurs nav iekļauts kāda atsevišķa normatīvā akta informācijas paketē, apstiprina, ka attiecīgā daļa vai raksturlielums atbilst informācijas mapes norādēm; 1.1.4. izmantojot atlasītu apstiprināmā tipa transportlīdzekļu paraugu, veic vai organizē transportlīdzekļa detaļu un sistēmu pārbaudes, lai pārliecinātos, ka transportlīdzeklis(-ļi) ir izgatavots(-i) saskaņā ar informācijas paketē ietvertajiem attiecīgajiem datiem, kuru autentiskums ir apstiprināts attiecībā uz attiecīgajiem ES tipa apstiprinājuma sertifikātiem; 1.1.5. vajadzības gadījumā atsevišķām tehniskām vienībām veic vai nodrošina attiecīgas uzstādīšanas pārbaudes; 1.1.6. veic vai nodrošina vajadzīgās pārbaudes attiecībā uz to, vai ir uzstādītas ierīces, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikumā; 1.1.7. veic vai nodrošina vajadzīgās pārbaudes, lai nodrošinātu, ka tiek izpildītas prasības attiecībā uz gāzveida degvielas sistēmām, ja piemērojams.

2.   Tehnisko specifikāciju kombinēšana

2.1.

Iesniedzamo transportlīdzekļu skaits ir pietiekams, lai varētu pienācīgi pārbaudīt dažādās kombinācijas, kam ir vajadzīgs tipa apstiprinājums, ievērojot šādus kritērijus: 2.1.1. transportlīdzekļa tips, varianti un versijas; 2.1.2. transportlīdzekļa un spēkiekārtas saime; 2.1.3. transmisija; 2.1.4. virsbūves veids; 2.1.5. durvju skaits; 2.1.6. sēdvietu skaits.

3.   Īpaši noteikumi

3.1.

Ja nav apstiprinājuma sertifikātu, kas attiecas uz kādu no attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, apstiprinātājiestāde veic šādas darbības: 3.1.1. nodrošina vajadzīgos testus un pārbaudes, kas vajadzīgas saskaņā ar katru attiecīgo normatīvo aktu; 3.1.2. pārliecinās, vai konkrētais transportlīdzeklis atbilst parametriem transportlīdzekļa informācijas mapē, kā arī katra attiecīgā normatīvā akta tehniskajām prasībām; 3.1.3. vajadzības gadījumā atsevišķām tehniskām vienībām veic vai nodrošina attiecīgas uzstādīšanas pārbaudes; 3.1.4. veic vai nodrošina vajadzīgās pārbaudes attiecībā uz to, vai ir uzstādītas ierīces, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikumā, ja piemērojams; 3.1.5. veic vai nodrošina vajadzīgās pārbaudes, lai nodrošinātu, ka tiek izpildītas prasības attiecībā uz gāzveida degvielas sistēmām, ja piemērojams.

4.   Noteikumi par (L3e/L4e)-A2 un (L3e/L4e)-A3 apakškategorijas motociklu pārbūvi

4.1.   Vispārīgi

Noteikumus par pārbūvi attiecina tikai uz (L3e/L4e)-A2 un (L3e/L4e)-A3 apakškategorijas motociklu ar blakusvāģi pārveidošanu par motocikliem bez blakusvāģa, un otrādi.

4.2.   (L3e/L4e)-A2 apakškategorijas motocikla pārbūve par (L3e/L4e)-A3 apakškategorijas motociklu un otrādi ir atļauta, ievērojot turpmāk izklāstītos nosacījumus.

4.2.1.   Tipa apstiprināšana

Izgatavotājs tipa apstiprināšanas ietvaros veic atsevišķus testus (L3e/L4e)-A2 un (L3e/L4e)-A3 apakškategorijas motociklu konfigurācijām un apliecina tehniskajam dienestam un apstiprinātājiestādei L3e kategorijas motocikla atbilstību 4. punkta noteikumiem, un atsevišķi ziņo par šādām prasībām:

4.2.2.   ekoloģisko raksturlielumu un spēkiekārtas veiktspējas prasības, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 168/2013 III nodaļā, un testi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 168/2013 II, V, VI un VII pielikumā:

4.2.2.1.

vides testa tipi I, II, V, VII, VIII un IX, kas minēti Regulas (ES) Nr. 168/2013 V pielikumā;

4.2.2.2.

spēkiekārtas veiktspējas prasības un testi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikuma A daļas 2. punktā;

4.2.2.3.

transportlīdzekļa/spēkiekārtas saimes definīcijas nosaka un paziņo atsevišķi par (L3e/L4e)-A2 un (L3e/L4e)-A3 apakškategorijas motociklu konfigurācijām.

4.2.3.   Funkcionālā drošuma prasības: testus veic un saistītās prasības izpilda saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikuma B daļas 2., 4., 14., 17. un 18. punktu.

4.2.4.   Transportlīdzekļa konstrukcijas testus veic un saistītās prasības izpilda saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikuma C daļas 1. un 10. punktu (L3e/ L4e)-A2 konfigurācijā.

4.2.5.   Visas pārējās tipa apstiprināšanas prasības, kas nav uzskaitītas 4.1.1.1. punktā, bet ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikumā, uzskata par kopējām un līdzvērtīgām starp (L3e/ L4e)-A2 un (L3e/L4e)-A3 motociklu konfigurācijām, un tāpēc testēšanu veic un ziņojumu sagatavo tikai vienreiz attiecībā uz abām veiktspējas konfigurācijām. Attiecībā uz transportlīdzekļa sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām, detaļām vai aprīkojumu, ko neietekmē pārbūve, ir atļauts izmantot vienus un tos pašus testa ziņojumus.

4.2.6.   Vienu gatava transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumu (WVTA) izdod par L3e-A2 kategorijas motociklu, kam ir unikāls ES tipa apstiprinājuma numurs. Īpašā informācijas dokumenta un tipa apstiprinājuma sertifikāta sadaļā norāda informāciju par pārveidotā transportlīdzekļa tipa apzīmējumu, tipa apstiprinājuma numuru, tehniskajiem datiem, kā arī apraksta detaļas, programmatūru u. c. elementus, kas vajadzīgi transportlīdzekļa pārbūvēšanai par L3e-A3 konfigurāciju.

4.2.7.   Vienu gatava transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumu izdod par L3e-A3 kategorijas motociklu, kam ir unikāls ES tipa apstiprinājuma numurs. Īpašo informācijas dokumenta sadaļu, kas minēta 4.1.2. punktā, iekļauj L3e-A3 transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma datnē.

4.2.8.   Ja tipa apstiprināšanas laikā nav pieejama pilnīga informācija par pārbūvi, pilnīgo informāciju var iekļaut EU–WVTA pagarinājumā. Ja trūkst tikai EU–WVTA numura, to var pievienot EU–WVTA pārskatītajai versijai.

4.2.9.   (L3e/L4e)-A2 vai A3 kategorijas motocikla elektroniskā informācija

Izgatavotājs ieprogrammē piemērojamo motocikla apakškategoriju “L3e-A2” vai “L3e-A3” motocikla PCU/ECU atmiņā, kad tas tiek pārbūvēts no (L3e/L4e)-A2 konfigurācijas par (L3e/L4e)-A3 konfigurāciju vai otrādi.

4.2.9.1.

Šo elektronisko informāciju dara pieejamu lasāmā formātā pēc pieprasījuma pēc universāla skenera pieprasījuma, ievērojot XII pielikumā paredzētos noteikumus.

4.2.9.2.

Šo elektronisko informāciju aizsargā pret manipulācijām saskaņā ar II pielikuma 2.8. punktu.

4.2.9.3.

Pēc motocikla izgatavotāja pieprasījuma transportlīdzeklis līdz 2020. gada 1. janvārim var būt atbrīvots no prasības izpildīt 4.2.9.1. un 4.2.9.2. punktā noteiktās prasības, ar nosacījumu, ka informācijas mapei tiek pievienots visaptverošs tehniskais pamatojums.

4.2.10.   Atbilstības sertifikātā norāda tikai datus par vienu transportlīdzekļa konfigurāciju – (L3e/L4e)-A2 vai (L3e/L4e)-A3 – ražošanas līnijas beigās rūpnīcā, kad tas beidzot tiek iestatīts vienā no divām iespējamajām konfigurācijām.

4.2.11.   Motocikliem, ko var pārbūvēt no (L3e/L4e)-A2 apakškategorijas par (L3e/L4e)-A3 apakškategoriju vai otrādi, piešķir tikai vienu (L3e/L4e)-A2 un A3 kategorijas motociklu tipa transportlīdzekļa identifikācijas numuru (VIN). Obligātajā plāksnītē, kas piestiprināta transportlīdzeklim, norāda šo transportlīdzekļa identifikācijas numuru un abus ES tipa apstiprinājuma numurus, skaidri norādot stacionārā trokšņa līmeņus un motora jaudu abās konfigurācijās.

4.3.   Pārbūve

(L3e/L4e)-A2 pārbūvi par (L3e/L4e)-A3 konfigurāciju vai otrādi veic un kontrolē tikai motocikla izgatavotājs.

4.3.1.

Izgatavotājs pēc transportlīdzekļa īpašnieka pieprasījuma izsniedz deklarāciju, kurā norādīta pārbūvei nepieciešamā informācija un kurā transportlīdzekļa identifikācijas numurs sasaistīts ar atbilstības sertifikātu saskaņā ar paraugu, kas iekļauts atbilstības sertifikāta pielikumā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 168/2013 38. panta 2. punktā, un paziņo, ka no tehniskā viedokļa apstiprināto L3e kategorijas motociklu drīkst pārbūvēt par (L3e/L4e)-A2 vai (L3e/L4e)-A3 apakškategorijas veiktspējas līmeņa motociklu.

4.3.2.

Šādā izgatavotāja deklarācijā iekļauj gatava transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma (“WVTA”) numurus, mainītos datus (ar atsauci uz atbilstības sertifikātā norādītajiem attiecīgajiem tipa apstiprinājuma numuriem), īsu aprakstu par maināmajām detaļām vai aprīkojumu un programmatūras identifikāciju, kā arī abu konfigurāciju graduēšanas verificēšanas numurus. Informācijas mapē iekļauj aizpildītas izgatavotāja deklarācijas paraugu.

4.4.   Pirmreizējā reģistrācija

Dalībvalsts nedrīkst atteikt pirmreizējo reģistrāciju un nedrīkst pieprasīt papildu testēšanu jauna (L3e/L4e)-A2 vai (L3e/L4e)-A3 motocikla pirmreizējās reģistrācijas nolūkiem, ja jaunais motocikls (L3e/L4e)-A2 ir pārbūvēts par (L3e/L4e)-A3 veiktspējas līmeņa motociklu vai otrādi, ar šādiem nosacījumiem:

4.4.1.

4.2.9. punktā minētā universālā skenera rādījums liecina par atbilstošo (L3e/L4e)-A2 vai (L3e/L4e)-A3 konfigurāciju, un vizuālajā pārbaudē tiek secināts, ka ir nomainītas un/vai uzmontētas visas pārbūvei vajadzīgās motocikla detaļas;

4.4.2.

transportlīdzekļa īpašnieks uzrāda derīgu atbilstības sertifikātu, kam pievienota izgatavotāja deklarācija, kas minēta 4.3.1. punktā.

5.   Procedūras, kas jāievēro vairākposmu ES tipa apstiprinājuma laikā

5.1.   Vispārīgi

5.1.1.

Lai vairākposmu ES tipa apstiprināšanas process būtu sekmīgs, ir vajadzīga visu attiecīgo izgatavotāju kopēja rīcība. Šajā nolūkā tipa apstiprinātājiestādes pirms pirmā un turpmāko posmu apstiprinājuma piešķiršanas pārliecinās, ka pastāv pienācīgi pasākumi, kas saista attiecīgos izgatavotājus, kad tie piegādā dokumentus un informāciju un apmainās ar to, lai nokomplektētā transportlīdzekļa tips atbilstu visu Regulas (ES) Nr. 168/2013 noteikumu tehniskajām prasībām. Šāda informācija ietver sīkas ziņas par atbilstošajiem sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprinājumiem, kā arī par tām transportlīdzekļa detaļām, kuras ietilpst nepabeigtajā transportlīdzeklī, bet vēl nav apstiprinātas.

5.1.2.

Tipa apstiprinājumus saskaņā ar 5. punktu piešķir, ņemot vērā pašreizējo transportlīdzekļa tipa pabeigtības pakāpi, un tajos iekļauj visus apstiprinājumus, kas piešķirti agrākos posmos.

5.1.3.

Katrs izgatavotājs vairākposmu ES tipa apstiprināšanas procesā ir atbildīgs par visu to sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un ražošanas atbilstību, kuras viņš ir izgatavojis vai pievienojis iepriekš sagatavotam konstrukcijas posmam. Viņš nav atbildīgs par tām sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kas apstiprinātas kādā iepriekšējā posmā, izņemot gadījumus, kad viņš tās pārveido tik lielā mērā, ka iepriekš piešķirtais apstiprinājums kļūst nederīgs.

5.2.   Procedūras

Apstiprinātājiestāde:

5.2.1.

pārliecinās, ka visi ES tipa apstiprinājuma sertifikāti, kas izsniegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri attiecas uz transportlīdzekļu tipa apstiprināšanu, attiecas uz konkrēto transportlīdzekļa tipu tā pabeigtības pakāpē un atbilst paredzētajām prasībām;

5.2.2.

saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 25. panta 6. punktu pārliecinās, ka pēdējā posmā apstiprinātais transportlīdzekļa tips atbilst visām tehniskajām prasībām, kas bija piemērojamas apstiprināšanas laikā. Tas ietver dokumentu pārbaudi attiecībā uz visām prasībām, kas paredzētas nepabeigta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā, kurš piešķirts vairākposmu tipa apstiprināšanas gaitā, pat ja tas ir piešķirts citai transportlīdzekļu (apakš-)kategorijai;

5.2.3.

saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 25. panta 7. punktu nodrošina, lai apstiprināšanas procedūras izvēle neietekmētu piemērojamās pamatprasības, kurām apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam jāatbilst laikā, kad izsniedz gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu;

5.2.4.

nodrošina, lai visi attiecīgie dati, ņemot vērā transportlīdzekļa pabeigtības pakāpi, būtu iekļauti informācijas mapē;

5.2.5.

salīdzinot dokumentus, pārliecinās, vai visas transportlīdzekļa specifikācijas un dati, kas iekļauti transportlīdzekļa informācijas dokumenta I daļā, ir iekļauti informācijas paketes datos un/vai attiecīgo normatīvo aktu ES tipa apstiprinājumu sertifikātos, un saistībā ar nokomplektētu transportlīdzekli, ja kāda šā informācijas dokumenta I daļas punkta numurs nav iekļauts kāda atsevišķa normatīvā akta informācijas paketē, apstiprina, ka attiecīgā detaļa vai raksturlielums atbilst informācijas mapes norādēm;

5.2.6.

izmantojot atlasītu apstiprināmā tipa transportlīdzekļa paraugu, veic vai organizē transportlīdzekļa detaļu un sistēmu pārbaudes, lai pārliecinātos, ka transportlīdzeklis(-ļi) ir izgatavots(-i) saskaņā ar informācijas paketē ietvertajiem attiecīgajiem datiem, kuru autentiskums ir apstiprināts attiecībā uz visiem attiecīgajiem normatīvajiem aktiem;

5.2.7.

attiecīgā gadījumā veic vai organizē attiecīgas atsevišķu tehnisku vienību pārbaudes attiecībā uz to uzstādīšanu.

5.3.   Pārbaudāmo transportlīdzekļu skaitam 4.2.4. punkta nolūkos ir jābūt tik lielam, lai varētu pienācīgi pārbaudīt dažādās kombinācijas, kurām ir vajadzīgs ES tipa apstiprinājums, ievērojot transportlīdzekļa pabeigtības pakāpi un 2.1. punktā noteiktos kritērijus.

6.   Īpaši nosacījumi, kas paredzēti virtuālās testēšanas metodēs un normatīvajos aktos, kuriem izgatavotājs vai tehniskais dienests var izmantot virtuālas testēšanas metodes

6.0.   Mērķi un darbības joma

6.0.1.

Šajā 6. punktā ir izklāstīti pienācīgi noteikumi par virtuālo testēšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 32. panta 6. punktu. Tas neattiecas uz minētās regulas 32. panta 3. punkta otro daļu.

6.0.2.

Šajā 6. punktā ir arī izklāstīti temati paštestēšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 64. panta 1. punkta prasībām.

6.1.   Deleģēto aktu un to pielikumu saraksts

3.1.   tabula

Regulā (ES) Nr. 168/2013 uzskaitīto prasību pārskats attiecībā uz virtuālo testēšanu un paštestēšanu

Regulā (ES) Nr. 168/2013 uzskaitītās prasības	Ir vai nav piemērojama virtuālā testēšana un/vai paštestēšana	Temats	Ierobežojumi/piezīmes
II pielikuma A daļas 2. punkts	Paštestēšana	Testēšanas procedūras attiecībā uz transportlīdzekļa maksimālo projektēto ātrumu	Tikai L3e-A3, L4e-A3 apakškategorijai un L5e kategorijai un neietver nekādu citu spēkiekārtas veiktspējas testēšanu
II pielikuma B daļas 1. punkts	Paštestēšana	Skaņas signālierīces	Tikai uzstādīšana
II pielikuma B daļas 7. punkts	Paštestēšana	Vadītāja darbināmas vadības ierīces, tostarp vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikācija	Tikai spidometrs
II pielikuma B daļas 8. punkts	Virtuālā testēšana	Apgaismes un gaismas signalizācijas ierīču uzstādīšana	Tikai gabarīti
II pielikuma B daļas 9. punkts	Virtuālā testēšana	Atpakaļskata redzamība	Tikai uzstādīšana; tikai saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 81
II pielikuma B daļas 14. punkts	Virtuālā testēšana	Riepu uzstādīšana	Tikai tad, ja atstatums pārsniedz 10 mm
II pielikuma C daļas 13. punkts	Paštestēšana un virtuālā testēšana	Reģistrācijas numura zīmes vieta
II pielikuma C daļas 15. punkts	Paštestēšana	Balsta kājas	Tikai 2.5. punktā minētās balsta kāju aiztures sistēmas
Regulas (ES) Nr. 168/2013 39. pants	Paštestēšana	Obligātā plāksnīte un ES tipa apstiprinājuma marķējums

7.   Vispārīgi nosacījumi, kas jāievēro, izmantojot virtuālās testēšanas metodes

7.1.   Virtuālo testu shēma

Kā pamatstruktūru virtuālās testēšanas aprakstīšanai un veikšanai izmanto šādu shēmu:

7.1.1.

mērķis;

7.1.2.

struktūras modelis;

7.1.3.

robežnosacījumi;

7.1.4.

pieņēmumi par slodzi;

7.1.5.

aprēķins;

7.1.6.

novērtējums;

7.1.7.

dokumentācija.

7.2.   Datorsimulāciju un aprēķinu pamati

7.2.1.   Matemātiskais modelis

Izgatavotājs iesniedz matemātisko modeli. Tajā atspoguļo testējamā transportlīdzekļa, sistēmu un sastāvdaļu struktūras sarežģītību, ņemot vērā normatīvā akta prasības un tā robežnosacījumus. Tos pašus noteikumus mutatis mutandis piemēro, lai testētu sastāvdaļas vai tehniskas vienības neatkarīgi no transportlīdzekļa.

7.2.2.   Matemātiskā modeļa validēšanas process

Matemātisko modeli validē, to salīdzinot ar reāliem testa apstākļiem. Veic fizisku testu, lai rezultātus, kas iegūti, izmantojot matemātisko modeli, salīdzinātu ar fiziskā testa rezultātiem. Pārliecinās par testa rezultātu salīdzināmību. Izgatavotājs vai tehniskais dienests izstrādā validēšanas ziņojumu un to iesniedz apstiprinātājiestādei. Par visām matemātiskā modeļa vai programmatūras izmaiņām, kuru dēļ validēšanas ziņojums varētu kļūt nederīgs, informē apstiprinātājiestādi, kas var pieprasīt, lai tiktu veikts jauns validēšanas process. Validēšanas procesa shēma ir attēlota 3. papildinājumā.

7.2.3.   Dokumentācija

Izgatavotājs dara pieejamus simulācijā un aprēķinos izmantotos datus un palīglīdzekļus un tos attiecīgi dokumentē.

7.2.4.   Instrumenti un atbalsts

Pēc tehniskā dienesta pieprasījuma izgatavotājs nodrošina vajadzīgos instrumentus, tostarp atbilstošu programmatūru, vai nodrošina piekļuvi tiem.

7.2.5.   Turklāt izgatavotājs sniedz pienācīgu atbalstu tehniskajam dienestam.

7.2.6.   Piekļuves un atbalsta nodrošināšana tehniskajam dienestam neatceļ tehniskā dienesta pienākumus saistībā ar darbinieku iemaņām, licences tiesību apmaksu un konfidencialitātes ievērošanu.

8.   Virtuālās testēšanas validēšanas process

8.1.

3.1.   attēls Virtuālās testēšanas validēšanas procesa plūsmkarte

IV PIELIKUMS

Prasības, kas attiecas uz ražošanas atbilstību

0.   Mērķi

0.1.

Ražošanas atbilstības procedūras ir paredzētas tam, lai nodrošinātu, ka ikviens izgatavotais transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums atbilst apstiprinātajam tipam.

0.2.

Procedūrās ir nešķirami iekļauts kvalitātes nodrošināšanas un vadības sistēmu izvērtējums, turpmāk “pirmais izvērtējums”, kā arī verificēšana un ar ražošanu saistīti kontroles pasākumi, turpmāk “ražojumu atbilstības pasākumi”.

1.   Pirmais izvērtējums

1.1.

Pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas apstiprinātājiestāde verificē, vai izgatavotājs ir ieviesis pietiekamus mehānismus un procedūras, lai nodrošinātu efektīvu kontroli attiecībā uz to, vai izgatavotie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilst apstiprinātajam tipam.

1.2.

Vadlīnijas par izvērtējumu veikšanu atrodamas standartā EN ISO 19011:2011 “Vadlīnijas kvalitātes un/vai vides pārvaldības sistēmu auditēšanai”.

1.3.

Apstiprinātājiestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, pārbauda, vai ir izpildīta 1.1. punktā minētā prasība. Apstiprinātājiestāde pieņem pirmo izvērtējumu un turpmāk 2. punktā izklāstītos ražojumu atbilstības pasākumus, atbilstīgi situācijai ņemot vērā vienu no 1.3.1.–1.3.3. punktā izklāstītajiem pasākumiem vai vajadzības gadījumā to pilnīgu vai daļēju kombināciju.

1.3.1.

Pirmo izvērtējumu un/vai ražojumu atbilstības pasākumu verificēšanu veic apstiprinātājiestāde, kas piešķir apstiprinājumu, vai tehniskais dienests, kas iecelts rīkoties minētās iestādes vārdā.

1.3.1.1.

Apsverot veicamā pirmā izvērtējuma apjomu, apstiprinātājiestāde var ņemt vērā pieejamo informāciju: 1.3.1.1.1. par izgatavotāja sertifikāciju, kas minēta turpmāk 1.3.3. punktā un nav kvalificēta vai atzīta saskaņā ar minēto punktu; 1.3.1.1.2. sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājuma gadījumā – par kvalitātes nodrošināšanas sistēmu izvērtējumiem, ko veic transportlīdzekļa izgatavotājs(-i) sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķās tehniskās vienības izgatavotāja uzņēmumā, saskaņā ar vienu vai vairākām rūpniecības nozares specifikācijām, kas atbilst EN ISO 9001:2008 vai ISO/TS16949:2009 standarta prasībām.

1.3.2.

Pirmo izvērtējumu un/vai ražojumu atbilstības pasākumu verificēšanu var veikt citas dalībvalsts apstiprinātājiestāde vai tehniskais dienests, kuru šim mērķim iecēlusi minētā iestāde.

1.3.2.1.

Šajā gadījumā citas dalībvalsts apstiprinātājiestāde sagatavo atbilstības paziņojumu, kurā raksturo tās jomas un ražošanas iekārtas, kuras tā uzskatījusi par būtiskām saistībā ar ražojumu(-iem), kam jāsaņem tipa apstiprinājums, un ES regulām, saskaņā ar kurām minētajiem ražojumiem jāpiešķir tipa apstiprinājums.

1.3.2.2.

Saņemot apstiprinātājiestādes, kas piešķir tipa apstiprinājumu, pieteikumu par atbilstības paziņojumu, citas dalībvalsts apstiprinātājiestāde uzreiz nosūta tai atbilstības paziņojumu vai paziņo, ka tā nevar sniegt šādu paziņojumu.

1.3.2.3.

Atbilstības paziņojumā ietver vismaz šādu informāciju: 1.3.2.3.1. grupa vai uzņēmums (piem., XYZ automobiļu rūpnīca); 1.3.2.3.2. konkrētā organizācija (piem., reģionālā nodaļa); 1.3.2.3.3. rūpnīcas/atrašanās vietas (piem., 1. motoru rūpnīca (valstī A) – 2. transportlīdzekļu rūpnīca (valstī B)); 1.3.2.3.4. transportlīdzekļu/sastāvdaļu klāsts (piem., visu kategoriju LXe modeļi); 1.3.2.3.5. izvērtētās jomas (piem., motoru montāža, korpusu štancēšana un montāža, transportlīdzekļu montāža); 1.3.2.3.6. pārbaudītie dokumenti (piem., uzņēmuma un objekta kvalitātes rokasgrāmata un procedūras); 1.3.2.3.7. izvērtēšanas datums (piem., revīzija veikta no dd/mm/gggg līdz dd/mm/gggg); 1.3.2.3.8. plānots uzraudzības apmeklējums (piem., mm/gggg).

1.3.3.

Apstiprinātājiestāde var arī akceptēt izgatavotāja sertifikāciju atbilstoši starptautiskajam standartam EN ISO 9001:2008 vai ISO/TS16949:2009 (šādas sertifikācijas darbības joma tādā gadījumā attiecas uz ražojumu(-iem), kas jāapstiprina) vai līdzvērtīgam sertifikācijas standartam, kas atbilst 1.1. punktā minētajām pirmā izvērtējuma prasībām, ar nosacījumu, ka uz ražošanas atbilstību patiešām attiecas kvalitātes vadības sistēma. Izgatavotājs iesniedz sertifikācijas datus un apņemas informēt apstiprinātājiestādi par visiem sertifikācijas derīguma vai darbības jomas grozījumiem.

1.4.

Veicot transportlīdzekļa tipa apstiprināšanu, pirmie izvērtējumi, kas jau veikti, piešķirot apstiprinājumus transportlīdzekļa sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, nav jāatkārto; tos papildina ar izvērtējumu, kas attiecas uz gatavā transportlīdzekļa montāžas vietu un darbiem, par kuriem nebija informācijas iepriekšējos izvērtējumos.

2.   Ražojumu atbilstības pasākumi

2.1.

Katrs transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojuma elements saskaņā ar ANO EEK noteikumiem, kas pievienoti Pārskatītajam 1958. gada Nolīgumam, un Regulu (ES) Nr. 168/2013 ir izgatavots tā, lai tas atbilstu tipam, kas apstiprināts, ievērojot šā pielikuma, minēto ANO EEK noteikumu un Regulas (ES) Nr. 168/2013 prasības.

2.2.

Pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 168/2013 un ANO EEK noteikumiem, kas pievienoti Pārskatītajam 1958. gada nolīgumam, apstiprinātājiestāde pārliecinās par tādu pienācīgu pasākumu un dokumentētu pārbaužu plānu esību, kurus saskaņo ar izgatavotāju saistībā ar katru apstiprinājumu, lai noteiktos intervālos varētu veikt tos testus vai ar tiem saistītās pārbaudes, kas vajadzīgas, lai pārliecinātos par pastāvīgu atbilstību apstiprinātajam tipam, tostarp vajadzības gadījumā jo īpaši ietverot testus, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 168/2013 un minētajos ANO EEK noteikumos.

2.3.

Konkrēti tipa apstiprinājuma turētājs rīkojas šādi: 2.3.1. nodrošina, ka pastāv un tiek piemērotas procedūras, ar ko efektīvi uzraudzīt ražojumu (transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojuma) atbilstību apstiprinātajam tipam; 2.3.2. tam ir pieejams testēšanas aprīkojums vai cits piemērots aprīkojums, kas vajadzīgs katra apstiprinātā tipa atbilstības pārbaudei; 2.3.3. nodrošina, ka testu vai pārbaužu rezultātus reģistrē un ka pievienotie dokumenti ir pieejami laikposmā, kas nepārsniedz 10 gadus un ko nosaka, vienojoties ar apstiprinātājiestādi; 2.3.4. analizē visu testu vai pārbaužu rezultātus, lai pārbaudītu un ar rūpnieciskajai ražošanai atbilstīgām pielaidēm nodrošinātu stabilitāti attiecībā uz ražojumu parametriem; 2.3.5. nodrošina, ka ikvienam ražojuma tipam tiek veiktas vismaz tās pārbaudes un testi, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 168/2013 un tās deleģētajos un īstenošanas aktos, kā arī aprakstīti tajos norādītajos piemērojamajos ANO EEK noteikumos; 2.3.6. nodrošina, ka jebkurš paraugu vai pārbaudes priekšmetu kopums, kas liecina par neatbilstību attiecīgajam testa veidam, ir pamats turpmākai paraugu ņemšanai un testiem. Tiek veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai atjaunotu ražošanas procesu nolūkā nodrošināt atbilstību apstiprinātajam tipam.

2.4.

Pakāpenisku, jauktu vai vairākposmu tipa apstiprinājumu gadījumā apstiprinātājiestāde, kas piešķir gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, var pieprasīt sīkāku informāciju par atbilstību ražošanas atbilstības prasībām, kas izklāstītas šajā pielikumā, no jebkuras apstiprinātājiestādes, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu jebkurai attiecīgajai sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai.

2.5.

Ja apstiprinātājiestāde, kas piešķir gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, nav apmierināta ar 2.4. punktā minēto paziņoto informāciju un ir darījusi to rakstiski zināmu attiecīgajam izgatavotājam un apstiprinātājiestādei, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai, tad apstiprinātājiestāde, kas piešķir gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, pieprasa veikt papildu ražošanas atbilstības revīziju vai pārbaudes uz vietas attiecīgo sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izgatavotāja(-u) uzņēmumā, un rezultātus nekavējoties dara pieejamus attiecīgajai apstiprinātājiestādei.

2.6.

Ja piemēro 2.4. un 2.5. punktu un apstiprinātājiestāde, kas piešķir gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, papildu revīzijas vai pārbaudes rezultātus uzskata par neapmierinošiem, tad izgatavotājs nodrošina, ka ražošanas atbilstība tiek atjaunota iespējami drīz, veicot tādus korektīvus pasākumus, kurus par pietiekamiem uzskata apstiprinātājiestāde, kas piešķir gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, un apstiprinātājiestāde, kas piešķir sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprinājumu.

3.   Pastāvīgi verificēšanas pasākumi

3.1

Iestāde, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā var pārbaudīt katrā ražotnē piemērojamās ražošanas atbilstības kontroles metodes, veicot periodisku revīziju. Šajā nolūkā izgatavotājs ļauj piekļūt izgatavošanas, pārbaudes, testēšanas, uzglabāšanas un izplatīšanas telpām un sniedz visu vajadzīgo informāciju, kas attiecas uz kvalitātes pārvaldības sistēmas dokumentāciju un ierakstiem.

3.1.1.

Parastā pieeja attiecībā uz šādu periodisku revīziju ir uzraudzīt 1. un 2. sadaļā (pirmais izvērtējums un ražojumu atbilstības pasākumi) noteikto procedūru pastāvīgo efektivitāti.

3.1.1.1.

Tiek pieņemts, ka uzraudzības pasākumi, kurus veic tehniskie dienesti (kas ir kvalificēti vai atzīti saskaņā ar 1.3.3. punktu), atbilst 3.1.1. punkta prasībām saistībā ar procedūrām, kuras noteiktas pirmās izvērtēšanas laikā.

3.1.1.2.

Parasti šīs verifikācijas (izņemot 3.1.1.1. punktā minētās) apstiprinātājiestāde veic tik bieži, lai nodrošinātu to, ka attiecīgie ražošanas atbilstības kontroles pasākumi, ko piemēro saskaņā ar 1. un 2. sadaļu, tiek pārskatīti laika posmā, kurš atbilst apstiprinātājiestādes radītajai uzticamībai.

3.2.

Testu un pārbaužu uzskaites dati un ražošanas uzskaite, jo īpaši testu vai pārbaužu uzskaite, kas reģistrēta saskaņa ar 2.2. punktu, katrā pārbaudes reizē ir pieejama inspektoram.

3.3.

Inspektors drīkst atlasīt paraugus izlases kārtā testēšanai izgatavotāja laboratorijā vai tehniskajā dienestā – tādā gadījumā veic tikai fiziskos testus. Minimālo paraugu skaitu var noteikt atkarībā no izgatavotāja veiktās verifikācijas rezultātiem.

3.4.

Ja kontroles līmenis izrādās neapmierinošs vai ja konstatēta nepieciešamība pārbaudīt to testu derīgumu, kuri veikti, piemērojot 3.2. punktu, inspektors atlasa paraugus, kuri tiks nosūtīti tehniskajam dienestam fizisko testu veikšanai saskaņā ar prasībām, kas attiecas uz ražošanas atbilstību un noteiktas 4. sadaļā un ANO EEK noteikumos, kuri minēti Regulā (ES) Nr. 168/2013 vai tās deleģētajos aktos.

3.5.

Ja pārbaudē vai uzraudzības pārskatīšanā tiek konstatēti neapmierinoši rezultāti, apstiprinātājiestāde nodrošina, ka tiek veikti visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai cik vien iespējams drīz atjaunotu ražošanas atbilstību.

3.6.

Ja Regulā (ES) Nr. 168/2013 vai tās deleģētajos aktos ir noteikts, ka jāievēro ANO EEK noteikumi, izgatavotājs var izvēlēties piemērot šā pielikuma noteikumus kā līdzvērtīgu alternatīvu ražošanas atbilstības prasībām, kas paredzētas attiecīgajos ANO EEK noteikumos. Tomēr, ja piemēro 3.5. vai 3.6. punktu, jāizpilda visas atsevišķās ražošanas atbilstības prasības, kas paredzētas ANO EEK noteikumos, lai apmierinātu apstiprinātājiestādi, līdz tā nolemj, ka ražošanas atbilstība ir atjaunota.

4.   Ražošanas atbilstības testu prasības gadījumos, kad 3.4. punktā minētās ražojumu atbilstības kontroles līmenis ir neapmierinošs

4.1.   Vides raksturlielumu un spēkiekārtu veiktspējas prasības

4.1.1   I tipa tests attiecībā uz emisijām pēc aukstās iedarbināšanas, II tipa tests attiecībā uz palielinātām tukšgaitas emisijām un VII tipa tests attiecībā uz CO2 emisiju, degvielas patēriņa, elektroenerģijas patēriņa un elektriskā diapazona noteikšanas mērījumiem

4.1.1.1.   Transportlīdzekļi ir izgatavoti atbilstoši apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam.

4.1.1.2.   Lai pārbaudītu atbilstību 4.1.1.1. punktā minētajiem nosacījumiem, veic attiecīgas ražošanas atbilstības pārbaudes.

4.1.1.3.   Transportlīdzekļi, ko darbina tikai iekšdedzes motors

4.1.1.3.1.   Mērījumi, kas pierāda ražošanas atbilstību attiecībā uz transportlīdzekļu izplūdes gāzu un CO2 emisijām, parasti jāpārbauda, pamatojoties uz aprakstu tipa apstiprinājuma sertifikātā, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 168/2013 30. panta 2. punktā noteiktajam paraugam.

Ražošanas atbilstības kontroles pamatā ir apstiprinātājiestādes veikts izgatavotāja revīzijas procedūras novērtējums, lai nodrošinātu izgatavotā transportlīdzekļa atbilstību attiecībā uz izplūdes gāzu un CO2 emisijām.

Ja apstiprinātājiestāde nav apmierināta ar izgatavotāja revīzijas procedūras standartu, tā var pieprasīt veikt pārbaudes testus ražošanā esošajiem transportlīdzekļiem.

4.1.1.3.1.1.   Izplūdes gāzu un CO2 emisiju mērījumus transportlīdzekļa tipam, kurš attiecināts uz vienu vai vairākiem citiem tipiem, veic testa laikā pieejamajam(-iem) transportlīdzeklim(-ļiem) (transportlīdzeklis(-ļi) ir aprakstīts(-i) sākotnējā dokumentā vai turpmākos tipa attiecinājumos).

4.1.1.3.1.1.1.   Transportlīdzekļa atbilstība I tipa testam (izplūdes gāzu emisijas pēc aukstās iedarbināšanas) un VII tipa testam (CO2 emisijas)

4.1.1.3.1.1.1.1.   No sērijas nejauši izvēlas trīs transportlīdzekļus, kurus testē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 23. un 24. pantā noteiktajām prasībām. I tipa testa, kas attiecas uz piesārņotāju emisijām, vidējam rezultātam nolietošanās koeficientus piemēro šādi.

4.1.1.3.1.1.1.1.1.

Ja ir piemērojama noturības metode, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 168/2013 23. panta 3. punkta a) apakšpunktā, nolietošanās koeficientus aprēķina no I tipa emisiju testa rezultātiem līdz pilnam nobraukumam (ieskaitot), kas minēts Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikuma A daļā, un saskaņā ar lineāro aprēķina metodi, kas minēta 4.1.1.3.1.1.1.1.2. punktā, rezultātā iegūstot slīpuma un kompensācijas vērtības uz vienu emisijas komponentu. CoP piesārņotāju emisiju rezultātus aprēķina, izmantojot šādu formulu: 4.1. vienādojums kur: a = slīpuma vērtība, ko nosaka saskaņā ar V tipa testu atbilstoši Regulas (ES) Nr. 168/2013 V pielikuma A daļai; b = kompensācijas vērtība, ko nosaka saskaņā ar V tipa testu atbilstoši Regulas (ES) Nr. 168/2013 V pielikuma A daļai; x = piesārņotāju emisijas (HC, CO, NOx , NMHC un PM, ja piemērojams) testa rezultāts uz vienu “atzaļotā” transportlīdzekļa emisijas komponentu (maksimāli uzkrāti 100 km pēc pirmās palaišanas ražošanas līnijā), izsakot mg/km; y = CoP emisijas rezultāts uz vienu piesārņotāju emisijas komponentu, izsakot mg/km. Vidējiem CoP rezultātiem jābūt zemākiem nekā piesārņotāju emisijas robežvērtībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma A daļā.

4.1.1.3.1.1.1.1.2.

Ja ir piemērojama noturības metode, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 168/2013 23. panta 3. punkta b) apakšpunktā, nolietošanās koeficients sastāv no slīpuma un kompensācijas vērtības uz vienu emisijas komponentu, ko aprēķina, lai izpildītu V tipa testu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 V pielikuma A daļu. Lai aprēķinātu CoP emisijas rezultātus uz vienu piesārņotāju emisijas komponentu (y), izmanto 4.1. vienādojumu.

4.1.1.3.1.1.1.1.3.

Ja ir piemērojama noturības metode, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 168/2013 23. panta 3. punkta c) apakšpunktā, kā slīpuma vērtības izmanto fiksētus nolietošanās koeficientus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikuma A daļā, kompensācijas vērtību nosakot kā 0. Lai aprēķinātu vidējos CoP emisijas rezultātus uz vienu piesārņotāju emisijas komponentu (y), izmanto 4.1. vienādojumu.

4.1.1.3.1.1.1.1.4.

Vidējiem VII tipa testa rezultātiem (CO2 emisijas, degvielas/elektroenerģijas patēriņš un elektriskais diapazons, ja piemērojams) un jābūt zemākiem par vērtībām, ko izgatavotājs deklarējis tipa apstiprināšanas laikā, vai vienādiem ar tām.

4.1.1.3.1.1.1.1.5.

Ja pirmo divu transportlīdzekļu vidējās emisijas atbilst 4.1.1.3.1.1.1.1. punkta prasībām, ražošanas atbilstību uzskata par apmierinošu.

4.1.1.3.1.1.1.2.   Ja pirmo divu transportlīdzekļu vidējās emisijas nav atbilstošas, ražošanas atbilstības procedūru turpina šādi.

4.1.1.3.1.1.1.2.1.

Ja iestādi apmierina izgatavotāja noteiktā ražošanas standarta pielaide, testus veic saskaņā ar 4.1.1.3.2. punktu.

4.1.1.3.1.1.1.2.2.

Ja iestādi neapmierina izgatavotāja noteiktā ražošanas standarta pielaide, testus veic saskaņā ar 4.1.1.3.3. punktu.

4.1.1.3.1.1.1.3.   Sērijas ražošanu uzskata par atbilstošu vai neatbilstošu, pamatojoties uz testiem, kas veikti trim atlasītajiem transportlīdzekļiem pēc tam, kad saskaņā ar izmantotajiem testa kritērijiem, kas ir atbilstošajā tabulā, ir pieņemts lēmums par testa izturēšanu vai neizturēšanu attiecībā uz izplūdes gāzu un CO2 emisijām.

Ja attiecībā uz izplūdes gāzu un CO2 emisijām nav pieņemts lēmums par to, vai tests ir vai nav izturēts, veic testu vēl vienam transportlīdzeklim (sk. 4.1. attēlu)

4.1.1.3.1.1.1.4.   Periodiski reģenerējošu sistēmu gadījumā rezultātus reizina ar koeficientu Ki, kas iegūts tipa apstiprinājuma piešķiršanas laikā.

Pēc izgatavotāja pieprasījuma testēšanu var veikt uzreiz pēc reģenerācijas pabeigšanas.

4.1.   attēls

Atbilstības/neatbilstības kritēriji attiecībā uz I, II un VII tipa testiem

4.1.1.3.1.1.2.   Neskarot vides prasības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 168/2013 23. un 24. pantā, testus veic transportlīdzekļiem, kas pēc pirmās iedarbināšanas ražošanas līnijā nobraukuši ne vairāk kā 100 km.

4.1.1.3.1.1.2.1.   Tomēr, ja to pieprasa izgatavotājs, testus veic iebrauktiem transportlīdzekļiem, kuru nobraukums nepārsniedz 1 000 km.

Šajā gadījumā iebraukuma procedūru izpilda izgatavotājs, kas apņemas neveikt nekādus pielāgojumus minētajiem transportlīdzekļiem.

4.1.1.3.1.1.2.2.   Ja izgatavotājs pieprasa, lai tam atļauj veikt iebraukšanas procedūru (x km, kur x ≤ 1 000 km), to var veikt turpmāk aprakstītajā kārtībā.

Pirmajam transportlīdzeklim (tas var būt tipa apstiprinājuma transportlīdzeklis), kuram veic testu, izplūdes gāzu un CO2 emisijas mēra pie nobraukuma, kas ir ne vairāk kā 100 km pēc pirmās iedarbināšanas ražošanas līnijā, un pēc x km.

Emisiju izmaiņu koeficientu (IK) starp 100 km un x km nobraukumu aprēķina šādi:

4.1. vienādojums

IK vērtība var būt mazāka par 1.

Turpmāk testējamajiem transportlīdzekļiem neveic iebraukšanas procedūru, bet to 100 km emisijas koriģē ar IK.

Šajā gadījumā izmantojamās vērtības ir:

pirmajam transportlīdzeklim – vērtība, ja nobraukums ir x km;

pārējiem transportlīdzekļiem – vērtības, ja nobraukums ir 100 km, ko reizina ar izmaiņu koeficientu (IK).

4.1.1.3.1.1.2.3.   Kā alternatīvu šai procedūrai transportlīdzekļa izgatavotājs var izmantot fiksētu IK = 0,92, reizinot ar to visām izplūdes gāzu un CO2 emisijām, kas mērītas, ja nobraukums ir 0 km.

4.1.1.3.1.1.2.4.   Ražošanas atbilstības testus var veikt ar komerciālu degvielu, kuras C3/C4 attiecība ir Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikuma A daļas 1. punktā minēto standartdegvielu robežās LPG gadījumā vai kuras Wobbe indekss ir galējo standartdegvielu indeksu robežās NG vai H2NG gadījumā. Šādā gadījumā degvielas analīzi iesniedz apstiprinātājiestādei.

4.1.1.3.2.   Ražošanas atbilstība, ja izgatavotāja statistikas dati ir pieejami

4.1.1.3.2.1.   Turpmākajos punktos aprakstīta procedūra, ko izmanto, lai pārbaudītu izplūdes gāzu un CO2 emisiju atbilstību ražošanas prasībām, ja izgatavotāja ražošanas standarta pielaide ir apmierinoša.

4.1.1.3.2.2.   Ja minimālais paraugu skaits ir trīs, tad paraugu ņemšanas procedūra ir noteikta tā, ka iespējamība, ka partija izturēs testu ar 40 % neatbilstīgu ražojumu, ir 0,95 (ražotāja risks = 5 %), vienlaikus iespējamība, ka partiju pieņems ar 65 % neatbilstīgu ražojumu, ir 0,1 (patērētāja risks = 10 %).

4.1.1.3.2.3.   Izmanto šādu procedūru (sk. 4.1. attēlu):

L ir Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma A daļā noteikto izplūdes gāzu emisiju robežvērtību un deklarētās tipa apstiprinājuma CO2 vērtības naturāllogaritms:

xi	=	mērījuma naturāllogaritms parauga “i” (kārtas numurs) transportlīdzeklim;
s	=	novērtētā ražošanas standarta pielaide (pēc mērījumu naturāllogaritma aprēķināšanas);
n	=	esošais parauga numurs.

4.1.1.3.2.4.   Paraugam aprēķina testa statistiku, turklāt standarta pielaižu summa līdz robežvērtībai tiek aprēķināta, izmantojot šādu formulu:

4.2. vienādojums

4.1.1.3.2.5.   Pēc tam rīkojas šādi:

4.1.1.3.2.5.1.

ja testa statistikas rezultāts ir lielāks par apstiprināšanas lēmuma skaitli attiecībā uz 4.1. tabulā norādīto paraugu, tad pieņem lēmumu par apstiprināšanu;

4.1.1.3.2.5.2.

ja testa statistikas rezultāts ir mazāks par noraidīšanas lēmuma skaitli attiecībā uz 4.1. tabulā norādīto paraugu skaitu, tad pieņem lēmumu par noraidīšanu;

4.1.1.3.2.5.3.

citos gadījumos testē papildu transportlīdzekli saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikuma A daļu, un šo procedūru piemēro paraugam ar vienu papildu vienību.

4.1.1.3.2.5.4.

4.1.   tabula Apstiprināšanas/noraidīšanas lēmums atkarībā no paraugu skaita; ražošanas atbilstība, ja izgatavotāja statistikas dati ir pieejami Paraugu skaits (testēto transportlīdzekļu kopskaits) Apstiprināšanas lēmuma skaitlis Noraidīšanas lēmuma skaitlis (a) (b) (c) 3 3,327 –4,724 4 3,261 –4,79 5 3,195 –4,856 6 3,129 –4,922 7 3,063 –4,988 8 2,997 –5,054 9 2,931 –5,12 10 2,865 –5,185 11 2,799 –5,251 12 2,733 –5,317 13 2,667 –5,383 14 2,601 –5,449 15 2,535 –5,515 16 2,469 –5,581 17 2,403 –5,647 18 2,337 –5,713 19 2,271 –5,779 20 2,205 –5,845 21 2,139 –5,911 22 2,073 –5,977 23 2,007 –6,043 24 1,941 –6,109 25 1,875 –6,175 26 1,809 –6,241 27 1,743 –6,307 28 1,677 –6,373 29 1,611 –6,439 30 1,545 –6,505 31 1,479 –6,571 32 –2,112 –2,112

4.1.1.3.3.   Ražošanas atbilstība, ja izgatavotāja statistikas dati ir neapmierinoši vai nav pieejami

4.1.1.3.3.1.   Turpmākajos punktos aprakstīta procedūra, ko izmanto, lai pārbaudītu izplūdes gāzu un CO2 emisiju atbilstību ražošanas prasībām, ja izgatavotāja pierādījumi par ražošanas standarta pielaidi ir neapmierinoši vai nav pieejami.

4.1.1.3.3.2.   Ja minimālais paraugu skaits ir trīs, tad paraugu ņemšanas procedūra ir noteikta tā, ka iespējamība, ka partija izturēs testu ar 40 % neatbilstīgu ražojumu, ir 0,95 (ražotāja risks = 5 %), vienlaikus iespējamība, ka partiju pieņems ar 65 % neatbilstīgu ražojumu, ir 0,1 (patērētāja risks = 10 %).

4.1.1.3.3.3.   Pieņem, ka izplūdes gāzu un CO2 emisiju mērījumi reģistrējami, normāli sadalot, un tie vispirms jāpārveido, izmantojot naturāllogaritmus. Ar “mo” un “m” attiecīgi apzīmē minimālo un maksimālo paraugu skaitu (mo = 3, un m = 32) un ar “n” apzīmē faktisko paraugu skaitu.

4.1.1.3.3.4.   Ja mērījumu naturāllogaritmi pēc kārtas ir x1, x2, (..), xj un L ir Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma A daļā noteikto piesārņotāju emisiju robežvērtību un deklarētās tipa apstiprinājuma CO2 vērtības naturāllogaritms, tad izsaka:

4.3. vienādojums

4.1.1.3.3.5.   Turpmāk 4.2. tabulā dotas apstiprināšanas (An) un noraidīšanas (Bn) lēmuma skaitļu vērtības attiecībā pret faktisko paraugu skaitu. Testa statistiskais rezultāts ir attiecība, un, lai noteiktu, vai sērija ir apstiprināta vai noraidīta, šo rezultātu izmanto šādi:

ja mo ≤ n ≤ m:

4.1.1.3.3.5.1.

sēriju apstiprina, ja ;

4.1.1.3.3.5.2.

sēriju noraida, ja ;

4.1.1.3.3.5.3.

veic vēl vienu mērījumu, ja 4.2.   tabula Apstiprināšanas/noraidīšanas lēmums atkarībā no paraugu skaita; ražošanas atbilstība, ja izgatavotāja statistikas dati ir neapmierinoši vai nav pieejami Paraugu skaits (testēto transportlīdzekļu kopskaits) Apstiprināšanas lēmuma skaitlis An Noraidīšanas lēmuma skaitlis Bn (a) (b) (c) 3 –0,80380 16,64743 4 –0,76339 7,68627 5 –0,72982 4,67136 6 –0,69962 3,25573 7 –0,67129 2,45431 8 –0,64406 1,94369 9 –0,61750 1,59105 10 –0,59135 1,33295 11 –0,56542 1,13566 12 –0,53960 0,97970 13 –0,51379 0,85307 14 –0,48791 0,74801 15 –0,46191 0,65928 16 –0,43573 0,58321 17 –0,40933 0,51718 18 –0,38266 0,45922 19 –0,35570 0,40788 20 –0,32840 0,36203 21 –0,30072 0,32078 22 –0,27263 0,28343 23 –0,24410 0,24943 24 –0,21509 0,21831 25 –0,18557 0,18970 26 –0,15550 0,16328 27 –0,12483 0,13880 28 –0,09354 0,11603 29 –0,06159 0,09480 30 –0,02892 0,07493 31 0,00449 0,05629 32 0,03876 0,03876

4.1.1.3.3.6.   Piezīmes

Testa statistikas secīgo vērtību uzskaitei var izmantot šādas rekursīvas formulas:

4.4. vienādojums

(n=2, 3, …; ; v1=0)

4.1.1.3.4.   Tipa apstiprinātājiestādes, kas piešķir apstiprinājumu, jebkurā laikā var pārbaudīt katrā ražošanas nodaļā izmantotās metodes.

4.1.1.3.5   Katrā pārbaudē inspektoram, kas ieradies ražošanas objektā, uzrāda testu veikšanas un ražošanas uzraudzības aprakstus.

4.1.1.3.6.   Inspektors izlases veidā var izvēlēties paraugus testēšanai izgatavotāja laboratorijā. Obligāto paraugu skaitu var noteikt, ņemot vērā izgatavotāja veikto pārbaužu rezultātus.

4.1.1.3.7.   Ja kvalitātes standarts šķiet nepietiekams vai ja šķiet lietderīgi pārbaudīt saskaņā ar 9.4.2.2. punktu veikto testu ticamību, inspektors atlasa paraugus nosūtīšanai tehniskajam dienestam, kas veicis apstiprinājuma testus.

4.1.1.3.8.   Tipa apstiprinātājiestādes var veikt visus šajā pielikumā paredzētos testus.

4.1.1.4.   Transportlīdzekļi, ko darbina hibrīds elektrisks spēka piedziņas bloks

Mērījumi, kas pierāda ražošanas atbilstību attiecībā uz hibrīdu elektrisku transportlīdzekļu izplūdes gāzu un CO2 emisijām un attiecībā uz elektroenerģijas patēriņu un elektrisko diapazonu, parasti tiek pārbaudīti, pamatojoties uz aprakstu tipa apstiprinājuma sertifikātā, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 168/2013 30. panta 2. punktā minētajam paraugam.

Ražošanas atbilstības pārbaužu pamatā ir apstiprinātājiestādes veikts izgatavotāja revīzijas procedūras novērtējums, lai nodrošinātu transportlīdzekļa tipa atbilstību attiecībā uz izplūdes gāzu un CO2 emisijām, elektroenerģijas patēriņu un elektrisko diapazonu.

Ja iestāde nav apmierināta ar izgatavotāja revīzijas procedūras standartu, tā var pieprasīt veikt pārbaudes testus ražošanā esošajiem transportlīdzekļiem.

Izplūdes gāzu un CO2 emisiju atbilstību pārbauda, izmantojot 4.1.1.3.1.–4.1.1.3.3. punktā aprakstītās statistiskās procedūras. Testus transportlīdzekļiem veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikuma A daļā aprakstīto procedūru.

4.1.1.5.   Piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas

4.1.1.5.1.   Lai testētu atbilstību, kā noteikts iepriekš, no apstiprinātā transportlīdzekļa tipa ražošanas līnijas paņem piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas paraugu.

4.1.1.5.2.   Ražošanu uzskata par atbilstīgu šā pielikuma noteikumiem, ja reprezentatīvs cilmes transportlīdzeklis, kas aprīkots ar piesārņojuma kontroles iekārtu un pēc nejaušības principa atlasīts no ražošanas līnijas, atbilst piemērojamajām prasībām, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 168/2013 23. pantā “Prasības par ekoloģiskajiem raksturlielumiem”. Reprezentatīvajam cilmes transportlīdzeklim uzstādītās spēkiekārtas veiktspēju mēra saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikuma A daļu, un tā nepārsniedz spēkiekārtas veiktspēju, kāda ir oriģinālajai piesārņojuma kontroles ierīcei, kuru tā aizstāj.

4.1.1.6.   Pasākumi, kas jāveic ražošanas neatbilstības gadījumā

Ja, veicot pārbaudes, tiek konstatēta neatbilstība, apstiprinātājiestāde nodrošina, ka tiek veikti visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai iespējami drīz atjaunotu ražošanas atbilstību.

4.1.1.7.   Sankcijas par ražošanas neatbilstību

4.1.1.7.1.   Apstiprinājumu, kas piešķirts attiecībā uz transportlīdzekļa tipu, var anulēt, ja netiek izpildītas 4.1.1.1. punktā noteiktās prasības.

4.1.1.7.2.   Ja dalībvalsts anulē apstiprinājumu, kuru tā iepriekš piešķīrusi, tā nekavējoties par to informē pārējās dalībvalstis.

4.1.2.   Ražošanas atbilstība IV tipa testam (iztvaikošanas emisijas)

Veicot kārtējo saražotās produkcijas testēšanu, izgatavotājs var pierādīt atbilstību, veicot pārbaudi atlasītajiem transportlīdzekļiem, kuri atbilst turpmāk izklāstītajām prasībām, vai arī – tiek veikta pilna testa procedūra, kas aprakstīta šajā pielikumā. Pēc izgatavotāja pieprasījuma var izmantot alternatīvu testa procedūru, ja tehniskais dienests ir iepazīstinājis ar to apstiprinātājiestādi, kura to ir atzinusi tipa apstiprināšanas procedūras laikā.

4.1.2.1.   Noplūdes tests

4.1.2.1.1.   Ventilācijas ejas no emisiju kontroles sistēmas uz atmosfēru ir izolētas.

4.1.2.1.2.   Degvielas sistēmu pakļauj 3,7 kPa ± 0,1 kPa (370 ± 10 mm H2O) spiedienam.

4.1.2.1.3.   Spiedienam ļauj nostabilizēties pirms degvielas sistēmas izolēšanas no spiediena avota.

4.1.2.1.4.   Pēc degvielas sistēmas izolēšanas spiediens nedrīkst samazināties par vairāk nekā 0,5 kPa (50 mm H2O) piecās minūtēs.

4.1.2.2.   Ventilēšanas tests

4.1.2.2.1.   Ventilācijas ejas no emisiju kontroles sistēmas uz atmosfēru ir izolētas.

4.1.2.2.2.   Degvielas sistēmu pakļauj 3,7 kPa ± 0,1 kPa (370 ± 10 mm H2O) spiedienam.

4.1.2.2.3.   Spiedienam pirms degvielas sistēmas izolēšanas no spiediena avota ļauj nostabilizēties.

4.1.2.2.4.   Ventilācijas ejas no emisijas kontroles sistēmas uz atmosfēru atjauno ražošanas stāvoklī.

4.1.2.2.5.   Degvielas sistēmas spiedienam jānokrītas zem 1,0 kPa (100 mm H2O) ne ilgāk kā divās minūtēs.

4.1.2.3.   Skalošanas tests

4.1.2.3.1.   Aprīkojumu, ar kuru var noteikt gaisa plūsmas ātrumu 0,25 litri minūtē, pievieno skalošanas ieplūdei un caur skalošanas ieplūdes vārstu pievieno spiediena trauku ar tādu tilpumu, kas rada nelielu ietekmi uz skalošanas sistēmu, vai arī –

4.1.2.3.2.   izgatavotājs var izmantot paša izvēlētu plūsmas mērierīci, ja to ir apstiprinājusi apstiprinātājiestāde.

4.1.2.3.3.   Transportlīdzekli darbina tā, lai var noteikt skalošanas sistēmas konstrukcijas īpašības, kas varētu ierobežot skalošanas darbību, un atzīmēt apstākļus.

4.1.2.3.4.   Kamēr motoru darbina šajā punktā minētajās robežās, gaisa plūsmu nosaka ar:

4.1.2.3.4.1.

ierīci, to ieslēdzot. Ir jānovēro spiediena samazinājums no atmosfēras spiediena līmeņa līdz līmenim, kas norāda, ka 0,25 litru tilpums gaisa ir ieplūdis iztvaikošanas emisiju kontroles sistēmā vienas minūtes laikā, vai

4.1.2.3.4.2.

alternatīvu plūsmas mērierīci, ar nosakāmu rādījumu, kas nav mazāks par 0,25 litriem minūtē.

4.1.2.3.4.3.

Pēc izgatavotāja pieprasījuma var izmantot alternatīvu skalošanas testa procedūru, ja šī procedūra ir nodemonstrēta tehniskajam dienestam, kurš to ir atzinis tipa apstiprināšanas procedūras laikā.

4.1.2.4.   Kontroles metodes

4.1.2.4.1.   Apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā var pārbaudīt katrai ražošanas vienībai piemērojamo kontroles metožu atbilstību.

4.1.3.   VIII tipa tests attiecībā uz trokšņa līmeni

4.1.3.1.   Transportlīdzekļa atbilstība attiecībā uz trokšņa līmeni

Ikviens izgatavotais transportlīdzeklis atbilst apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam, ir aprīkots ar klusinātāju, kāds tam bija tipa apstiprināšanas laikā un atbilst Regulas (ES) Nr. 168/2013 23. panta un VI pielikuma D daļas prasībām par attiecīgā transportlīdzekļa tipu.

4.1.3.1.1.   Lai pārbaudītu atbilstību, kā norādīts iepriekš, ņem transportlīdzekļa paraugu no tā tipa ražošanas līnijas, kas apstiprināts atbilstoši šim 4.1.3. punktam. Ražošanu uzskata par atbilstošu šā punkta noteikumiem, ja trokšņa līmenis, kas izmērīts, izmantojot Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma D daļā minēto testa metodi, nepārsniedz par vairāk kā 3 dB(A) vērtību, kas izmērīta tipa apstiprināšanas laikā, kā arī nepārsniedz par vairāk kā 1 dB(A) robežvērtības, kas noteiktas šajā punktā.

4.1.3.2.   Ražošanas atbilstība neoriģinālai rezerves izplūdes sistēmai

4.1.3.2.1.   Ikviena izgatavotā izplūdes sistēma atbilst tipam, kas apstiprināts atbilstoši šim punktam, un Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma D daļas prasībām attiecībā uz to transportlīdzekļa tipu, kuram tas paredzēts.

4.1.3.2.2.   Lai pārbaudītu atbilstību, kā norādīts iepriekš, ņem izplūdes sistēmas paraugu no tā tipa ražošanas līnijas, kas apstiprināts atbilstoši šim 4.1.3. punktam.

4.1.3.2.3.   Ražošanu uzskata par atbilstošu šim 4.1.3. punktam, ja ir izpildītas Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma D daļas prasības un ja trokšņa līmenis, kas izmērīts, izmantojot minētajā pielikumā paredzēto testa metodi, nepārsniedz par vairāk kā 3 dB(A) vērtību, kas izmērīta tipa apstiprināšanas laikā.

4.1.4.   Ražošanas atbilstības prasības attiecībā uz maksimālo projektēto transportlīdzekļa ātrumu, maksimālo griezes momentu, maksimālo nepārtraukto nominālo jaudu un maksimālo pīķa jaudu

4.1.4.1.   Maksimālā transportlīdzekļa ātruma mērījumu pielaides ražošanas atbilstības testēšanas laikā

Ražošanas atbilstības pārbaudes laikā maksimālais projektētais transportlīdzekļa ātrums drīkst atšķirties par ± 5 % no vērtības, kas noteikta tipa apstiprināšanas testa laikā.

4.1.4.2.   Maksimālā griezes momenta, maksimālās nepārtrauktās nominālās jaudas, maksimālās lietderīgās jaudas un maksimālās pīķa jaudas pielaides ražošanas atbilstības testēšanas laikā

4.3.   tabula

Mērījumu pielaide maksimālajam griezes momentam, maksimālajai nepārtrauktajai nominālajai jaudai, maksimālajai lietderīgajai jaudai un maksimālajai pīķa jaudai

Izmērītā jauda	Pieņemamā pielaide maksimālajam griezes momentam, maksimālajai nepārtrauktajai nominālajai jaudai, maksimālajai lietderīgajai jaudai un maksimālajai pīķa jaudai
< 1 kW	≤ 20 %
1 kW ≤ izmērītā jauda < 11 kW	≤ 10 %
> 11 kW	≤ 5 %

4.1.5.   Ražošanas atbilstības prasības attiecībā uz darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masu

Darba kārtībā esoša L kategorijas transportlīdzekļa masa var atšķirties no nominālvērtības ne vairāk kā par 8 % attiecībā uz pieļaujamām zemākajām un augstākajām novirzēm, kas ir attiecīgi pozitīva un negatīva novirze no deklarētās nominālās vērtības līdz darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masas robežvērtībām (ieskaitot), kuras minētas Regulas (ES) Nr. 168/2013 I pielikumā.

5.   Darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masas pieļaujamās pielaides pārskatīšana

Neatkarīgi no tā, vai ir vai nav piemērojams 4. punkts, dalībvalstis līdz 2019. gada 31. decembrim iesniedz Komisijai statistikas datus par faktiskajām darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masas pielaidēm, kas konstatētas ražošanas atbilstības uzraudzības laikā. Minētajos statistikas datos iekļauj darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masu, kas izmērīta tipa apstiprināšanas laikā, un jebkuras izmērītas pozitīvas vai negatīvas izmaiņas, kas norādītas kā procentuālā daļa no šim tipam apstiprinātās masas darba kārtībā, kas konstatēta, veicot ražošanas atbilstības izvērtēšanu uz ražošanas līnijas. Komisija, pamatojoties uz šiem datiem, izvērtēs, vai ir nepieciešama 4.1.5. punktā noteiktās maksimālās pieļaujamās pielaides procentuālās daļas pārskatīšana.

V PIELIKUMS

Prasības, kas attiecas uz sakabes ierīcēm un to stiprinājumiem

1.   Darbības joma

1.1.

Šis pielikums attiecas uz L kategorijas transportlīdzekļu sakabes ierīcēm un to stiprinājumiem, ja tādi ir.

1.2.

Šajā pielikumā ir noteiktas prasības, kurām jāatbilst L kategorijas transportlīdzekļu sakabes ierīcēm, lai: 1.2.1. nodrošinātu savietojamību, L kategorijas transportlīdzekļus apvienojot ar dažādu veidu piekabēm; 1.2.2. nodrošinātu transportlīdzekļa un piekabes sakabes drošumu visos lietošanas apstākļos; 1.2.3. nodrošinātu drošas sakabināšanas un atkabināšanas procedūras.

2.   Vispārīgas prasības

2.1.

L kategorijas transportlīdzekļu sakabes ierīces ir izgatavotas un piestiprinātas saskaņā ar labu inženiertehnisko praksi un ir drošas darbībā. Tās var būt apstiprinātas kā atsevišķas tehniskas vienības saskaņā ar šo regulu vai apstiprinātas saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 55 (1).

2.2.

Sakabes ierīces ir projektētas un izgatavotas tā, lai, normāli ekspluatējot, atbilstoši apkopjot un savlaicīgi nomainot nolietojušās detaļas, tās turpinātu apmierinoši darboties.

2.3.

Katrai sakabes ierīcei ir uzstādīšanas un ekspluatācijas instrukcija, kurā sniegta pietiekama informācija, lai kompetenta persona varētu to uzstādīt transportlīdzeklī un pienācīgi darbināt. Instrukcijas ir sagatavotas tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, kurā sakabes ierīce tiks piedāvāta pārdošanai.

2.4.

Drīkst izmantot materiālus, kuru parametri, kas ir būtiski pieteikuma saņemšanai, ir noteikti standartā vai kuru īpašības ir minētas pieteikuma dokumentācijā.

2.5.

Visas sakabes ierīces detaļas, kuru bojājuma gadījumā transportlīdzekļi var atdalīties viens no otra, ir izgatavotas no tērauda. Citus materiālus drīkst izmantot tikai tad, ja izgatavotājs ir pierādījis tehniskajam dienestam to līdzvērtīgumu.

2.6.

Visas sakabes ierīces ir projektētas tā, lai nodrošinātu pilnīgu mehānisko saslēgšanos, un slēgto pozīciju nostiprina vismaz vienreiz ar pilnīgu mehānisko saslēgšanos.

2.7.

Ja L kategorijas transportlīdzeklis ir aprīkots ar sakabes ierīci, tam izmanto jūgierīces lodgalvu, kā precizēts saskaņā ar 1. papildinājuma Ap1.1. attēlu. Sakabes ierīci izvēlas un izvieto tā, lai nodrošinātu maksimālu savietojamību ar dažādiem piekabju veidiem. Tomēr var izmantot ierīci, kas nav šāda jūgierīces lodgalva, ar nosacījumu, ka ir izpildītas 2.8. punkta prasības un ka piekabju savietojamība un savstarpēja aizvietojamība nav ne nepieciešama, ne iespējama (speciālas kombinācijas).

2.8.

Sakabes ierīces ir projektētas tā, lai izpildītu prasības attiecībā uz ekspluatāciju, novietojumu, kustīgumu un stiprību saskaņā ar 2.9., 2.10., 2.11. un 3., 4. un 5. punktu.

2.9.

Sakabes ierīces ir projektētas un piestiprinātas tā, lai sasniegtu maksimālu drošību atbilstoši labai inženiertehniskajai praksei; tas attiecas arī uz sakabes darbību.

2.10.

Jānodrošina iespēja, lai viena persona varētu droši sakabināt un atkabināt transportlīdzekļus, neizmantojot instrumentus.

2.11.

Jānodrošina iespēja, lai atkabināmās sakabes ierīces varētu viegli atkabināt ar rokām, neizmantojot instrumentus.

2.12.

Laižot produktus tirgū, sakabes ierīču vai transportlīdzekļu izgatavotāji nodrošina patērētājam pamatnostādnes un informāciju visās oficiālajās valodās par to, kā L kategorijas transportlīdzekļa ar piekabi vadīšana ietekmē vadāmību.

3.   Prasības attiecībā uz novietojumu

3.1.

Sakabes ierīces, kas piestiprinātas pie transportlīdzekļiem, nodrošina netraucētu un drošu darbību.

3.2.

Jūgierīču lodgalvas, kas piestiprinātas pie transportlīdzekļiem, atbilst 1. papildinājuma Ap1.2. attēlā norādītajiem ģeometriskajiem nosacījumiem.

3.3.

Tādas sakabes ierīces savienojuma punkta augstums, kas nav jūgierīces lodgalva, atbilst piekabes jūgstieņa sakabes punkta augstumam ± 35 mm diapazonā ar nosacījumu, ka piekabe atrodas horizontālā stāvoklī.

3.4.

Velkošo balsteņu forma un izmēri atbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām attiecībā uz stiprinājuma punktiem un visām vajadzīgajām papildu stiprinājuma ierīcēm.

3.5.

Ievēro transportlīdzekļa izgatavotāja prasības attiecībā uz sakabes ierīces veidu, piekabes pieļaujamo masu un pieļaujamo statisko vertikālo slodzi uz sakabes punktu.

3.6.

Uzmontētā sakabes ierīce nedrīkst aizsegt aizmugurējās numura zīmes un/vai apgaismojuma sastāvdaļu redzamību; citos gadījumos izmanto sakabes ierīci, ko var nomontēt bez īpašiem instrumentiem.

3.7.

Velkošo balsteņu izgatavotāji ierīko stiprinājuma punktus, uz kuriem iespējams uzstādīt rezerves sakabes ierīces vai ierīces, kas nodrošina piekabes automātisku apstāšanos galvenās sakabes ierīces atvēršanās gadījumā.

3.7.1.

Rezerves sakabes ierīces un/vai atkabināšanās bremzēšanas troses stiprinājuma punkti ir novieto tā, lai ekspluatācijas apstākļos rezerves sakabes ierīce vai atkabināšanās bremzēšanas trose neierobežotu normālu šarnīrsavienojumu vai netraucē normālai inerces bremzēšanas sistēmas darbībai.

3.7.2.

Vienu atsevišķu stiprinājuma punktu izvieto 100 mm no vertikālās plaknes, kas šķērso sakabes šarnīrsavienojuma centru. Ja tas nav iespējams, vajadzīgi divi stiprinājuma punkti – katrs savā vertikālās centra līnijas pusē, vienādā attālumā no tās, bet ne tālāk par 250 mm. Stiprinājuma punktu(-us) izvieto tik tālu uz aizmuguri un tik augstu, cik iespējams.

4.   Prasības attiecībā uz šarnīrsavienojumiem

4.1.

Ja sakabes ierīce nav pievienota transportlīdzeklim, ir iespējams šāds šarnīrsavienojums: 4.1.1. brīvā vertikālā soļa leņķis ir 20° virs horizontālās centra līnijas un zem tās visos horizontālās rotācijas leņķos līdz vismaz 90° katrā sakabes ierīces gareniskās centra līnijas pusē; 4.1.2. visos horizontālās rotācijas leņķos līdz 90° katrā ierīces gareniskās centra līnijas pusē ir vertikālās centra līnijas brīvās aksiālās rotācijas 25° leņķis triju un četru riteņu transportlīdzekļu gadījumā vai 40° leņķis divriteņu transportlīdzekļu gadījumā.

4.2.

Visos horizontālās rotācijas leņķos ir iespējamas šādas šarnīrsavienojumu kombinācijas: 4.2.1. divriteņu transportlīdzekļu gadījumā, izņemot, ja sakabes ierīci lieto ar vienriteņa piekabēm, kas sasveras kopā ar divriteņu transportlīdzekli: 4.2.1.1. ± 15° vertikālais solis ar ± 40° aksiālo rotāciju; 4.2.1.2. ± 30° aksiālā rotācija ar ± 20° vertikālo soli; 4.2.2. trīsriteņu transportlīdzekļu vai kvadriciklu gadījumā: 4.2.2.1. ± 15° vertikālais solis ar ± 25° aksiālo rotāciju; 4.2.2.2. ± 10° aksiālā rotācija ar ± 20° vertikālo soli.

4.3.

Jānodrošina iespēja sakabināt un atkabināt jūgierīces lodgalvas savienojumus, kad lodgalvas savienojuma garenvirziena ass attiecībā pret lodgalvas centra līniju un stiprinājumu: 4.3.1. horizontāli ir β = 60° pa labi vai pa kreisi; 4.3.2. vertikāli ir α = 10° uz augšu vai uz leju; 4.3.3. aksiāli pagriezts ir 10° pa labi vai pa kreisi.

5.   Prasības attiecībā uz stiprību

5.1.   Veic dinamiskās stiprības testu (noturīguma testu).

5.1.1.   Noturīguma testu veic ar mainīgu aptuveni sinusoidālu slodzi ar slodzes ciklu skaitu, kas atkarīgs no materiāla. Veicot testu, nedrīkst rasties plaisas, lūzumi vai citi ārēji redzami bojājumi, vai jebkādas pārmērīgas pastāvīgas deformācijas, kas varētu ietekmēt sakabes ierīces apmierinošu darbību.

5.1.2.   Dinamiskā testa slodzes bāze ir turpmāk minētā D vērtība. Statisko vertikālo slodzi ņem vērā testa slodzes virziena attiecībā pret horizontālo plakni gadījumā, kas atkarīgs no savienojuma punkta novietojuma un pieļaujamās statiskās vertikālās slodzes uz šo punktu.

3.1. vienādojums

kur:

T	=	tehniski pieļaujamā velkošā transportlīdzekļa maksimālā masa (tonnās),
R	=	tehniski pieļaujamā piekabes maksimālā masa (tonnās),
g	=	paātrinājums gravitācijas ietekmē (tiek pieņemts, ka g = 9,81 m/s2).

5.1.3.   D un S raksturīgākās vērtības, kuras jāņem par pamatu testam, ir norādītas izgatavotāja tipa apstiprinājuma pieteikumā, kur S ir pieļaujamā maksimālā statiskā vertikālā slodze (kg) uz sakabes punktu.

5.2.   Testa procedūra

5.2.1.   Dinamiskajos testos sakabes ierīces eksemplārs jānovieto atbilstošā izmēģinājumu iekārtā ar atbilstošām spēka pielikšanas iespējām tā, lai tas netiktu pakļauts citiem papildu spēkiem vai kustībām, kas nav konkrētais testa spēks. Mainīgu testu gadījumā pieliktā spēka virziens nedrīkst atšķirties vairāk par ± 10° no norādītā virziena. Lai izvairītos no citu spēku un momentu iedarbības uz eksemplāru, var būt nepieciešams pielietot vienu savienojumu spēka pielikšanas punktā un otru savienojumu atbilstošā attālumā.

5.2.2.   Testa frekvence nepārsniedz 35 Hz. Izvēlētajai frekvencei jābūt labi nodalītai no veicamās testa rezonanses frekvencēm, ieskaitot pašas testējamās ierīces frekvenci. Slodzes ciklu skaits uz sakabes ierīcēm, kas izgatavotas no tērauda, ir 2 × 106. Lielāks slodzes ciklu skaits var būt nepieciešams tādu sakabes ierīču testam, kuras izgatavotas no citiem materiāliem. Parasti plaisu tests jāveic saskaņā ar krāsu caurlaidības metodi; ir pieļaujamas arī citas līdzvērtīgas procedūras.

5.2.3.   Testējamās sakabes ierīces parasti piestiprina izmēģinājumu iekārtai cik vien iespējams stingri tādā pozīcijā, kādā tās tiks piestiprinātas transportlīdzeklim. Izmanto stiprinājuma ierīces, kuras norādījis izgatavotājs vai pieteikuma iesniedzējs un kuras paredzētas piestiprināšanai transportlīdzeklim un/vai tām ir identiski mehāniskie parametri.

5.2.4.   Testa apstākļi

5.2.4.1.

Sakabes ierīces vēlams testēt reālos apstākļos, kādos tās paredzēts lietot uz ceļa. Pēc izgatavotāja ieskata un vienojoties ar tehnisko dienestu, elastīgās detaļas var tikt neitralizētas, ja tas ir nepieciešams testa procedūras vajadzībām un ja nepastāv iespēja, ka testa rezultāts tiks pārmērīgi ietekmēts.

5.2.4.2.

Elastīgās detaļas, kuras ir acīmredzami pārkarsētas šīs paātrinātās testa procedūras laikā, testa laikā drīkst nomainīt.

5.2.4.3.

Testa slodzes var piemērot ar īpašām bezatsperu ierīcēm.

5.2.4.4.

Sakabes ierīces, kas iesniegtas testam, papildina ar visu to informāciju par šo ierīču konstrukciju īpatnībām, kas var ietekmēt stiprības kritērijus (piem., elektrisko kabeļu spraudligzdas, visi marķējumi utt.). Tests beidzas pie stiprinājuma vai montāžas punktiem. Transportlīdzekļa izgatavotājam jāparāda testa ziņojumā un jānodrošina jūgierīces lodgalvas ģeometriskais novietojums un sakabes ierīces stiprinājuma punkti attiecībā pret atskaites līniju.

5.2.4.5.

Izmēģinājumu stendā jāatkārto to stiprinājuma punktu visas relatīvās pozīcijas attiecībā pret atskaites līniju, kā parādīts 2. papildinājumā, par kuriem velkošā transportlīdzekļa izgatavotājs sniedz visu nepieciešamo informāciju jūgierīces izgatavotājam.

5.3.   Jūgierīču lodgalvu un velkošo balsteņu tests

5.3.1.   Izmēģinājumu stendam piestiprinātā ierīce ir pakļauta dinamiskajam testam ar mainīga sprieguma stiepes pārbaudes mehānismu (piem., ar rezonanses impulsģeneratoru). Šajā testā:

5.3.1.1.

testa slodzei jābūt ar mainīgu spēku, un tā jāpieliek jūgierīces lodgalvai 15°± 1° leņķī, kā parādīts 2. papildinājuma Ap2-1. un Ap2-2. attēlā;

5.3.1.2.

ja lodgalvas centrs atrodas virs līnijas, kura ir paralēla atskaites līnijai, kā parādīts 2. papildinājuma Ap2-3. attēlā, un uz kuras atrodas augstākais no tuvākajiem sakabes ierīces stiprinājuma punktiem, tests jāveic leņķī (2. papildinājuma Ap2-1. attēls);

5.3.1.3.

ja lodgalvas centrs atrodas zem līnijas, kura ir paralēla atskaites līnijai, kā parādīts 2. papildinājuma Ap2-3. attēlā, un uz kuras atrodas augstākais no tuvākajiem sakabes ierīces stiprinājuma punktiem, tests jāveic leņķī (2. papildinājuma Ap2-2. attēls). Šis leņķis ir izvēlēts, lai ņemtu vērā vertikālo statisko un dinamisko slodzi. Šī testa metode ir piemērojama tikai pieļaujamās statiskās slodzes gadījumā, kas ir ne vairāk kā:3.2. vienādojums

5.3.1.4.

Ja tiek prasīta lielāka statiskā slodze, tad testa leņķi palielina līdz 20°. Dinamisko testu veic ar šādu testa spēku: 3.3. vienādojums

5.3.2.   Viengabala jūgierīču lodgalvas, ieskaitot ierīces ar savstarpēji neaizvietojamām nomontējamām lodgalvām un velkošajiem balsteņiem ar savstarpēji aizvietojamām lodgalvām, kuras var nomontēt (izņemot lodgalvas uz vienota balsta), testē saskaņā ar 5.3.1. punktu.

5.3.3.   Velkošā balsteņa, kuru var lietot kopā ar dažādām lodgalvām, testu veic atbilstīgi ANO EEK Noteikumu Nr. 55 testa prasībām.

5.4.   Testēšanas prasības, kas minētas 5.3.1. punktā, ir piemērojamas arī citām sakabes ierīcēm, kuras nav sakabes ierīču lodgalvas.

6.   Savienotājgalviņas

6.1.

Savienotājgalviņas konstruē tā, lai tās varētu droši izmantot kopā ar jūgierīču lodgalvām, kas aprakstītas 1. papildinājuma Ap1-1. attēlā.

6.2.

Savienotājgalviņas, ko paredzēts uzstādīt nenobremzētām piekabēm, ir aprīkotas ar papildu sakabes ierīci vai vismaz stiprinājuma punktu(-iem), lai varētu pieslēgt papildu sakabes ierīci(-es). Stiprinājuma punktu(-us) novieto tā, lai ekspluatācijas apstākļos papildu sakabes ierīce(-es) neierobežotu normālu šarnīrsavienojumu.

6.3.

Katram ierīces eksemplāram veic noturīguma testu ar mainīgu testa spēku un statisko testu (celšanas testu).

6.4.

Dinamisko testu veic, izmantojot atbilstošu, pietiekami stipru jūgierīces lodgalvu. Savienotājgalviņu un lodveida šarnīrsavienojumu uz izmēģinājumu iekārtas novieto tā, kā norādījis izgatavotājs un tādā veidā, kas atbilst to stiprinājumam pie transportlīdzekļa. Jānovērš iespēja, ka uz ierīces eksemplāru papildus testa spēkam iedarbojas arī citi spēki. Testa spēku pieliek tās līnijas virzienā, kas iet caur lodgalvas centru, un sagāž slīpi uz leju un atpakaļ 15° leņķī (sk. 3. papildinājuma Ap3-1. attēlu). Ierīces eksemplāra noturīguma testu veic ar šādu testa spēku: 3.3. vienādojums .

6.5.

Testā izmanto jūgierīces lodgalvu, kuras diametrs ir 49 – 0+0;13, lai imitētu nodilušu jūgierīces lodgalvu. Cēlējspēku FA ātri un laideni palielina līdz šādai vērtībai: 3.4. vienādojums un jāsaglabā 10 sekundes, kur: C = piekabes masa tonnās (slodžu uz piekabes asīm summa, kad piekabe pārvadā maksimālo pieļaujamo kravu).

6.6.

Ja lieto sakabes ierīces, kas nav jūgierīces lodgalvas, testē savienotājgalviņu atbilstīgi attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 55 prasībām.

---

(1)  OV L 227, 28.8.2010., 1. lpp.

VI PIELIKUMS

Prasības, kas attiecas uz ierīcēm, lai novērstu neatļautu lietošanu

1.   Prasības

1.1.

“Transportlīdzekļa tips attiecībā uz ierīcēm, lai novērstu neatļautu lietošanu” ir tādu transportlīdzekļu kategorija, kam neatšķiras tādi būtiski aspekti kā tās aizsargierīces konstrukcijas raksturlielumi, kas paredzēta, lai novērstu neatļautu transportlīdzekļa lietošanu.

1.2.

L1e kategorijas transportlīdzekļi, kuru masa braukšanas kārtībā ir lielāka par 35 kg, un L2e, L3e, L4e un L5e kategorijas transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar rokturiem, atbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 62 (1) prasībām.

1.2.1.

L1e, L2e, L3e, L4e un L5e kategorijas transportlīdzekļi, kas nav aprīkoti ar rokturiem, atbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 18 (2) prasībām, kā noteikts N2 kategorijas transportlīdzekļiem.

1.3.

L6e kategorijas transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar rokturiem, atbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 62 prasībām, kā noteikts L2e kategorijas transportlīdzekļiem.

1.3.1.

L6e kategorijas transportlīdzekļi, kas nav aprīkoti ar rokturiem, atbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 18 prasībām, kā noteikts N2 kategorijas transportlīdzekļiem.

1.4.

L7e kategorijas transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar rokturiem, atbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 62 prasībām, kā noteikts L5e kategorijas transportlīdzekļiem.

1.4.1.

L7e kategorijas transportlīdzekļi, kas nav aprīkoti ar rokturiem, atbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 18 prasībām, kā noteikts N2 kategorijas transportlīdzekļiem.”

---

(1)  OV L 89, 27.3.2013., 37. lpp.

(2)  OV L 120, 13.5.2010., 29. lpp.

VII PIELIKUMS

Prasības, kas attiecas uz elektromagnētisko savietojamību (EMS)

1.   Prasības

1.1.

“Transportlīdzekļa tips attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību” ir tādu transportlīdzekļu kategorija, kam neatšķiras tādi būtiski aspekti kā elektronisko sastāvdaļu, aizdedzes sveču un to elektroinstalācijas konstrukcijas raksturlielumi un metode to piestiprināšanai un atrašanās vieta transportlīdzeklī.

1.2.

L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļi atbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 10 (1) prasībām.

---

(1)  OV L 254, 20.9.2012., 1. lpp.

VIII PIELIKUMS

Prasības, kas attiecas uz ārējiem izvirzījumiem

1.   Prasības, kas attiecas uz divriteņu mopēdiem un divriteņu motocikliem ar blakusvāģi vai bez tā

1.1.   Vispārīgas prasības

1.1.2.   L1e, L3e un L4e kategorijas transportlīdzekļiem jāatbilst turpmāk izklāstītajām vispārīgajām prasībām.

1.1.2.1.   Transportlīdzekļiem nav smailu, asu vai uz āru izvirzītu daļu, kuru forma, izmērs, virziena leņķis un cietība ir tāda, ka tiek palielināts miesas bojājumu un plēsumu risks vai smagums jebkurai personai, kuru transportlīdzeklis notriec vai aizķer nelaimes gadījumā. Transportlīdzekļiem jābūt projektētiem tā, lai daļas un malas, ar kurām varētu saskarties mazaizsargāti satiksmes dalībnieki, piemēram, gājēji nelaimes gadījumā, atbilstu 1.–1.3.8. punktā noteiktajām prasībām.

1.1.2.2.   Visus izvirzījumus vai malas, ar kurām varētu nonākt saskarē un kuras izgatavotas no mīkstas gumijas vai mīkstas plastmasas vai pārklātas ar mīkstu gumiju vai mīkstu plastmasu, kā cietība pēc Šora ir mazāka nekā 60 (A), uzskata par tādām, kas atbilst 1.3.–1.3.8. punkta prasībām. Cietības mērījumus veic, kad materiāls ir piestiprināts transportlīdzeklim, kā paredzēts.

1.1.3.   Īpaši noteikumi attiecībā uz L1e, L3e un L4e kategorijas transportlīdzekļiem

1.1.3.1.   Transportlīdzekļus novērtē saskaņā ar 1.2.–1.2.4.1. punkta noteikumiem.

1.1.3.2.   Attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar konstrukciju vai paneļiem, kuri paredzēti, lai daļēji vai pilnībā norobežotu vadītāju, pasažieri vai bagāžu vai nosegtu atsevišķas transportlīdzekļa sastāvdaļas, transportlīdzekļa izgatavotājs var kā alternatīvu izvēlēties piemērot attiecīgās ANO EEK Noteikumu Nr. 26 prasības par M1 transportlīdzekļu kategoriju transportlīdzekļiem, kas attiecas uz īpašiem ārējiem izvirzījumiem vai visu transportlīdzekļa ārējo virsmu.

Attiecīgos ārējos izvirzījumus, ko novērtē saskaņā ar šo punktu, skaidri norāda informācijas dokumentā, un visai pārējai ārējai virsmai jāatbilst 1.–1.3.8. punkta prasībām.

1.1.4.   Īpašas prasības L4e kategorijas transportlīdzekļiem

1.1.4.1.   Ja motociklam ir pievienots noņemams vai nenoņemams blakusvāģis, attālumu starp motociklu un blakusvāģi novērtējumā neiekļauj (sk. 8.1. attēlu).

8.1.   attēls

Skats no augšas uz L4e kategorijas motociklu ar blakusvāģi

1.1.4.2.   Ja blakusvāģi var atvienot no motocikla, lai motociklu izmantotu bez blakusvāģa, pašam motociklam ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas motocikliem bez blakusvāģa 1.–1.3.8. punktā.

1.2.   Ārējo izvirzījumu novērtējums

1.2.1   Lai pārbaudītu transportlīdzekļa ārējos izvirzījumus, izmanto testēšanas ierīci, kas atbilst 1. papildinājuma Ap1-1. attēlā noteiktajām specifikācijām.

1.2.2.   Transportlīdzekli novieto uz horizontālas virsmas un vertikālā stāvoklī, sākotnēji ar taisni iztaisnotu stūres vadības ierīci un stūri.

1.2.2.1.   Uz testa transportlīdzekļa parastā braukšanas stāvoklī uzliek 50 procentiļu antropomorfu manekenu vai cilvēku ar līdzīgiem fizikāliem raksturlielumiem tā, lai tas netraucē stūres vadības ierīces brīvu kustību. Kājas novieto uz paredzētajiem kāju balstiem, un tās neatrodas uz pārnesumu pārslēgšanas sviras vai bremzes pedāļa.

1.2.3.   Testēšanas ierīci pārvieto virzienā no transportlīdzekļa priekšas uz aizmuguri, ar vienmērīgu kustību, abās transportlīdzekļa pusēs. Ja testēšanas ierīce saskaras ar stūres vadības ierīci vai jebkādām uz tās uzstādītām daļām, to līdz galam pagriež uz sāniem, vienlaikus un pēc tam turpinot testēšanu. Testēšanas ierīcei jāpaliek saskarē ar transportlīdzekli vai vadītāju visa testa laikā (sk. 8.2. attēlu).

8.2.   attēls

Testēšanas ierīces pārvietošanas zonas

1.2.3.1.   Transportlīdzekļa priekšpuse ir pirmais kontaktpunkts, un testēšanas ierīci virza sāniski uz āru, sekojot transportlīdzekļa un, attiecīgos gadījumos, braucēja kontūrai. Testēšanas ierīcei arī ļauj virzīties uz iekšpusi ar ātrumu, kas nepārsniedz atpakaļkustības ātrumu (t. i., 45° leņķī attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni).

1.2.3.2.   Ja testēšanas ierīce nonāk tiešā saskarē ar vadītāja rokām un kājām, tā pagrūž tās prom, un visiem attiecīgajiem balstiem (piem., kāju balstiem) ļauj brīvi pagriezties, saliekties vai nolocīties, ja tie nonāk saskarē ar testēšanas ierīci, un tos novērtē visās izrietošajās starppozīcijās.

1.2.3.3.   Atpakaļskata spoguļu detaļas un sastāvdaļas, uz kurām pienācīgi attiecas konkrētās sastāvdaļas tipa apstiprinājums, uzskata par tādām, kas atbilst 1.–1.3.8. punkta prasībām.

1.2.3.4.   Izvirzījumus, ar kuriem testēšanas ierīce var saskarties, tiem atrodoties jebkurā paredzētā lietojuma pozīcijā (piem., pasažiera kāju balstus neizvērstā un izvērstā stāvoklī) novērtē visās paredzētā lietojuma pozīcijās.

1.2.4.   Pārvietojot testēšanas ierīci gar transportlīdzekli, kā aprakstīts iepriekš, uzskata, ka transportlīdzekļa izvirzījumi un malas, ar kurām saskaras ierīce, pieder pie:

—	1. grupas, ja testēšanas ierīce viegli pieskaras transportlīdzekļa daļām, vai

—	2. grupas, ja testēšanas ierīce saduras ar transportlīdzekļa daļām.

1.2.4.1.   Lai atšķirtu, pie kuras grupas pieder izvirzījumi un malas, ar ko saskaras testēšanas ierīce, testēšanas ierīci lieto saskaņā ar 8.3. punktā norādīto novērtējuma metodi, un uzskata, ka tie pieder pie:

1. grupas, ja 0° ≤ α < 45°, un

2. grupas, ja 45° ≤ α ≤ 90°.

8.3.   attēls

Skats no augšas uz testēšanas ierīci, kas viegli pieskaras transportlīdzekļa malai un saduras ar izvirzītu daļu

1.3.   Īpašas prasības

1.3.1.   Īpašas prasības attiecībā uz 1. grupas daļām (kurām testēšanas ierīce viegli pieskaras).

1.3.1.1.   Plāksnes

—	Plāksnes malas liekuma rādiuss ir vismaz 0,5 mm.

Konstrukcija, plūdpārsegi, virsbūve utt.

—	Stūru liekuma rādiusam jābūt vismaz 3,0 mm. “Stūris” ir trīsdimensiju forma virsmai, kas nav plāksnes mala vai kāts.

1.3.1.1.1.   Rādiusu stūros un plākšņu malās nosaka punktā(-os), kur pieskaras testēšanas ierīce, un notiek pakāpeniska pāreja uz mazāku rādiusu, ja tāds ir, virzienā, kur saskare starp testēšanas ierīci un stūri vai malu vairs nenotiek.

1.3.1.2.   Kāti

—	Kātiem vai līdzīgām daļām kopējais diametrs ir vismaz 10 mm.

—	Malām kāta galā jābūt ar tādu liekuma rādiusu, kas nav mazāks par 2,0 mm.

1.3.1.2.1.   Rādiusu kāta gala malās nosaka punktā(-os), kur pieskaras testēšanas ierīce, un tas var kļūt pakāpeniski mazāks visā kāta gala apkārtmērā.

1.3.2.   Rādiusa prasības attiecībā uz 2. grupas daļām (ar kurām testēšanas ierīce saduras)

1.3.2.1.   Plāksnes

—	Plāksnes malu liekuma rādiuss ir vismaz 2,0 mm.

Konstrukcija, plūdpārsegi, virsbūve utt.

—	Stūru liekuma rādiusam jābūt vismaz 2,0 mm.

1.3.2.1.1.   Rādiusu stūros un plākšņu malās nosaka punktā(-os), kur pieskaras testēšanas ierīce, un rādiuss turpina būt tāds pats vai pakāpeniski samazinās virzienos, kur saskare starp testēšanas ierīci un stūri vai malu vairs nenotiek.

1.3.2.2.   Kāti

—	Kātiem vai līdzīgām daļām kopējais diametrs ir vismaz 20 mm.

—	Tomēr kātam vai līdzīgai daļai kopējais diametrs var būt mazāks par 20 mm, ja vien tā izvirzījums ir mazāks par pusi no tā kopējā diametra.

—	Malām kāta galā jābūt ar tādu liekuma rādiusu, kas nav mazāks par 2,0 mm.

1.3.2.2.1.   Rādiusu kāta gala malās nosaka punktā(-os), kur pieskaras testēšanas ierīce, un tas var kļūt pakāpeniski mazāks visā kāta gala apkārtmērā.

1.3.3.   Priekšējā stikla vai plūdpārsega – neatkarīgi no tā, vai tie ir caurredzami – liekuma rādiuss ir vismaz 2,0 mm, vai arī tie var būt pārklāti ar aizsargmateriālu saskaņā ar 1.1.1.2. punktu.

1.3.3.1.   Augšējo malu savieno plaknes, kas atrodas 45° leņķī pret horizontālo plakni (sk. 8.4. attēlu).

8.4.   attēls

Skats uz vadītāju caur caurredzamu priekšējo stiklu

1.3.3.2.   Ja augšējai malai piemēro rādiusu, tas nedrīkst vairāk kā 0,70 reizes pārsniegt priekšējā stikla vai plūdpārsega biezumu, to mērot augšējā malā.

1.3.3.3.   Pārsegiem, kuri imitē priekšējos stiklus vai plūdpārsegus un kurus uzstāda vienīgi, lai pasargātu vadītāja instrumentu kopu vai galveno lukturi, un kuru kopējais izvirzījums ir ne vairāk kā 50 mm, mērot no attiecīgās instrumentu kopas vai galvenā luktura augšējās virsmas, nepiemēro 1.3.3., 1.3.3.1. un 1.3.3.2. punktā noteiktās prasības.

1.3.4.   Uz stūres vadības ierīces uzmontēto sajūga un gāzes sviru galiem jābūt manāmi sfēriskiem un ar liekuma rādiusu vismaz 7,0 mm. Šo sviru atlikušās uz āru vērsto malu daļas liekuma rādiuss nav mazāks par 2,0 mm visā satvēriena zonas garumā. Verifikāciju veic stāvoklī, kad sviras netiek izmantotas.

1.3.4.1.   Ja sviras pilnībā nosedz aizsargpārsegi tā, ka tās nevar nonākt saskarē ar personu, kuru aizķer transportlīdzeklis, uzskata, ka šādas sviras atbilst 1.3.4. punkta prasībām.

1.3.5.   Priekšējā dubļusarga vai jebkuru uz tā uzmontēto daļu priekšējās malas liekuma rādiuss ir vismaz 2,0 mm.

1.3.5.1.   Priekšējā dubļusarga priekšējo malu ierobežo divas vertikālas plaknes, kas veido 45o horizontālu leņķi attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni.

1.3.5.2.   Ja priekšējā dubļusarga priekšējai malai piemēro rādiusu, tas nedrīkst vairāk kā 0,70 reizes pārsniegt dubļsarga biezumu, to mērot priekšējā malā.

1.3.6.   Aizmugurējā mala degvielas tvertnes vākam vai līdzīgas formas ierīcei, kas atrodas, piemēram, uz degvielas tvertnes augšējās virsmas un ko vadītājs varētu aizķert, virzoties uz priekšu sadursmes brīdī, nedrīkst būt izvirzīts vairāk kā 15 mm virs pamatvirsmas, un pārejai no pamatvirsmas jābūt vienmērīgai vai manāmi sfēriskai. Piemērs norādīts 8.5. attēlā. Tā var būt izvirzīta vairāk nekā 15 mm virs pamatvirsmas, ja aiz tās atrodas aizsargierīce, kas nodrošina, ka netiek pārsniegts relatīvais 15 mm izvirzījums.

8.5.   attēls

Prasība degvielas tvertnes vāka uzstādīšanai uz degvielas tvertnes

1.3.6.1.   Uz degvielas tvertņu vākiem vai līdzīgas formas ierīcēm, kas neatrodas vadītāja priekšā vai zem vadītāja sēdvietas līmeņa, neattiecina 1.3.6. punkta prasības.

1.3.7.   Aizdedzes atslēgu galvām jābūt aprīkotām ar aizsargvāciņu, kas izgatavots no gumijas vai plastmasas ar trulām malām.

1.3.7.1.   Uz aizdedzes atslēgām, kurām nav jābūt ievietotām aizdedzes slēdzenē transportlīdzekļa darbības laikā un kuras ir vienā līmenī ar apkārtējo virsmu vai kuras ieskauj apkārtējā virsma, un kuru galvu var saliekt attiecībā pret to vārpstu vai cilindru, kas atrodas zemāk par vadītāja sēdvietas līmeni vai kas neatrodas vadītāja priekšā, neattiecina 1.3.7. punkta prasības.

1.3.8.   Tām transportlīdzekļa daļām, kuras ir vērstas uz āru un izvirzītas, transportlīdzeklim atrodoties normālā un vertikālā stāvoklī un kuras nenonāk saskarē ar testēšanas ierīci, bet kuras varētu palielināt miesas bojājumu un plēsumu risku vai smagumu, ja notiek sadursme ar cilvēku, jābūt trulām.

2.   Prasības, kas attiecas uz trīsriteņu transportlīdzekļiem un kvadricikliem

2.1.   Vispārīgas prasības

2.1.1.   L2e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļiem jāatbilst turpmāk izklāstītajām vispārīgajām prasībām.

2.1.1.1.

Transportlīdzekļiem nav smailu, asu vai uz āru izvirzītu daļu, kuru forma, izmērs, virziena leņķis un cietība ir tāda, ka tiek palielināts miesas bojājumu un plēsumu risks vai smagums jebkurai personai, kuru transportlīdzeklis notriec vai aizķer satiksmes negadījumā. Transportlīdzekļiem jābūt projektētiem tā, lai daļas un malas, ar kurām varētu saskarties mazaizsargāti satiksmes dalībnieki, piemēram, gājēji satiksmes negadījumā, atbilstu 2.1.2.–2.1.2.1.4. punktā noteiktajām prasībām.

2.1.2.   Īpaši noteikumi attiecībā uz L2e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļiem

2.1.2.1.

Transportlīdzekļiem ir jāatbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 26 prasībām, kas noteiktas M1 kategorijas transportlīdzekļiem.

2.1.2.1.1.

Tomēr, ņemot vērā šo transportlīdzekļu kategoriju konstrukciju formas daudzveidību un neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklis ir aprīkots ar atpakaļgaitas ierīci, transportlīdzekļa izgatavotājs alternatīvi 2.1.2.1. punktā noteiktajām prasībām var izlemt piemērot 1.1.–1.1.2.1. un 1.2.–1.3.8. punkta prasības, kas noteiktas L1e un L3e kategorijas transportlīdzekļiem un attiecas uz transportlīdzekļa, kuram vajadzīgs tipa apstiprinājums, īpašiem ārējiem izvirzījumiem (piem., priekšējām dakšām, riteņiem, aizsargrežģiem, dubļusargiem un plūdpārsegiem un ar atpakaļgaitas ierīci neaprīkotu transportlīdzekļu aizmugurējo daļu), vienojoties ar tehnisko dienestu un apstiprinātājiestādi (piem., attiecībā uz transportlīdzekļa tipu, kura vispārējais izskats atgādina motociklu, bet kurš aprīkots ar trim riteņiem un tāpēc klasificējams kā L5e kategorijas transportlīdzeklis). Attiecīgos ārējos izvirzījumus, ko novērtē saskaņā ar šo noteikumu, skaidri norāda informācijas dokumentā, un visai pārējai ārējai virsmai jāatbilst 2.–2.1.2.1.4. punkta prasībām.

2.1.2.1.2.

Ja transportlīdzekļi ir aprīkoti ar tādas formas konstrukciju vai paneļiem, kas paredzēti, lai daļēji vai pilnībā norobežotu vadītāju, pasažieri vai bagāžu vai lai nosegtu konkrētas transportlīdzekļa sastāvdaļas, un ja ārējās virsmas daļas nevar pienācīgi novērtēt, piemērojot 2.1.2.1.1. punktu (piem., attiecībā uz jumtu, jumta balstiem, durvīm, durvju rokturiem, stiklojumu, motora pārsega augšējo daļu, bagāžnieka vāku, atvēršanas pogām, kravas platformām), šādiem pārējiem ārējiem izvirzījumiem jāatbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 26 prasībām, kas noteiktas M1 kategorijas transportlīdzekļiem.

2.1.2.1.3.

L2e-U, L5e-B, L6e-BU un L7e-CU kategorijas transportlīdzekļu gadījumā malām, ar kurām var saskarties saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem noteikumiem un kuras atrodas aiz aizmugurējās starpsienas vai, ja aizmugurējās starpsienas nav, vertikālas šķērsplaknes, kas stiepjas caur punktu, kurš atrodas 50 cm aiz vistālāk uz aizmuguri esošās sēdvietas R punkta, jābūt vismaz trulām, ja to izvirzījums ir 1,5 mm vai vairāk.

2.1.2.1.4.

Atbilstību prasībām pārbauda bez transportlīdzeklim piestiprinātas numura zīmes, un tādējādi novērtējumu veic arī reģistrācijas numura zīmes vietai vai stiprinājuma virsmai.

IX PIELIKUMS

Prasības, kas attiecas uz degvielas tvertni

1.   Vispārīgas prasības

1.1.

“Transportlīdzekļa tips attiecībā uz degvielas tvertni” ir tādu transportlīdzekļu kategorija, kam neatšķiras tādi būtiski aspekti kā transportlīdzekļa degvielas tvertnes forma, lielums un materiālu īpašības, tās uzmontēšanas metode un atrašanās vieta.

1.2.

Tādu transportlīdzekļu degvielas tvertnēm, kas aprīkots ar vienu vai vairākām šādām tvertnēm, jāatbilst turpmāk izklāstītajām vispārīgajām prasībām. 1.2.1. Degvielas tvertnēm jābūt izgatavotām no materiāliem, kuru termiskās, mehāniskās un ķīmiskās īpašības ir atbildošas visiem paredzētajiem lietošanas apstākļiem. 1.2.2. Degvielas tvertnēm un tām blakusesošajām transportlīdzekļa daļām jābūt konstruētām tā, lai netiktu radīts elektrostatiskais lādiņš, kas varētu izraisīt dzirksteļošanu starp transportlīdzekļa tvertni un šasiju un rezultātā aizdedzināt gaisa un degvielas maisījumu. 1.2.3. Degvielas tvertnēm jābūt izgatavotām tā, lai tās būtu korozijizturīgas. 1.2.4. Degvielas tvertnēm jābūt aprīkotām ar atbilstošām ierīcēm (piem., diafragmām vai drošības vārstiem), kas automātiski izlaiž visu pārspiedienu vai spiedienu, kurš pārsniedz darba spiedienu. Šādām ierīcēm jābūt konstruētām tā, lai novērstu jebkādu gaisa un degvielas maisījuma aizdegšanās risku. 1.2.5. Degvielas tvertnēm jābūt konstruētām tā, lai degviela, kas var noplūst tvertņu uzpildes laikā, nevarētu nokļūt uz transportlīdzekļa izplūdes gāzu sistēmas, motora vai citām transmisijas daļām vai uz jebkādiem pasažieru vai bagāžas nodalījumiem vai to iekšpusē, bet tiktu novadīta uz zemi. 1.2.6. Degviela nedrīkst tecēt gar tvertnes vāciņu vai jebkurām ierīcēm, kas uzstādītas pārspiediena izlaišanai, pat ja tvertne tiek pilnībā apgāzta otrādi. Pilēšana ir pieļaujama līdz ne vairāk kā 30 g/min, un tā jāpārbauda, veicot 2.1.–2.1.4. punktā aprakstītos testus. Ja noplūdes intensitāte nav vienmērīga, nodrošina, ka tiek noteikta maksimālā noplūdes intensitāte vienas minūtes laika intervālā (t. i., nenosakot vidējo intensitāti ilgākā laika intervālā). 1.2.7. Tvertnes nedrīkst atrasties pasažieru nodalījuma vai cita ar to apvienota nodalījuma virsmā (piem., grīdā, sienā, jumtā vai starpsienā) vai veidot šādu virsmu, ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar virsbūvi. 1.2.7.1. Šā pielikuma mērķiem uzskata, ka transportlīdzeklim ir pasažieru nodalījums vai cits ar to apvienots nodalījums, ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar bezšķembu stiklojumu, sānu durvīm, aizmugures durvīm, sānu statņiem un/vai jumtu, veidojot slēgtu vai daļēji slēgtu nodalījumu. Tehniskais dienests skaidri pamato vērtēšanas kritērijus testa ziņojumā. 1.2.8. Degvielas tvertnes atvere nedrīkst atrasties pasažieru nodalījumā, bagāžas nodalījumā vai motora nodalījumā. 1.2.8.1. Papildus 1.2.7.1. punktā minētajam uzskata, ka transportlīdzeklim ir motora nodalījums vai bagāžas nodalījums, ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar sānu paneļiem kopā ar motora pārsegu un bagāžnieka vāku, veidojot slēgtu vai daļēji slēgtu nodalījumu. Tehniskais dienests skaidri pamato vērtēšanas kritērijus testa ziņojumā. 1.2.9. Degvielas tvertnēm jāiztur hermētiskuma testi, ko veic ar iekšējo spiedienu, kurš vienāds ar divkāršu relatīvo darba spiedienu (projektētais spiediens), vai 30 kPa pārspiedienu, atkarībā no tā, kurš lielāks, kā aprakstīts 2.2. līdz 2.2.1. punktā. Šā testa nolūkos visas diafragmas drīkst nobloķēt. Degvielas tvertne testa laikā nedrīkst ieplīst vai izraisīt noplūdi, taču tā var tikt neatgriezeniski deformēta. 1.2.9.1. Degvielas tvertnes, kuras izgatavotas no materiāliem, kas nav metāls, uzskata par atbilstošām šai prasībai, ja tās ir izturējušas 3.4.–3.4.1. punktā aprakstīto testu. 1.2.10. Degvielas tvertnēm, kuras izgatavotas no materiāliem, kas nav metāls, papildus 2.1.–2.1.4. punktā aprakstītajiem testiem veic testus saskaņā ar 3.–3.7.5.1. punktu.

1.3.

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar vienu vai vairākām degvielas tvertnēm, jāatbilst turpmāk izklāstītajām vispārīgajām prasībām. 1.3.1. Degvielas tvertnes jāaprīko un jāuzstāda tā, lai tās pildītu savu funkciju visos paredzamajos ekspluatācijas apstākļos. 1.3.2. Visām transportlīdzekļa degvielas padeves sistēmas daļām un sastāvdaļām jābūt pienācīgi aizsargātām ar karkasa vai korpusa daļām pret saskari ar iespējamiem šķēršļiem uz zemes. Šāda aizsardzība nav vajadzīga, ja attiecīgās daļas vai sastāvdaļas, kas atrodas transportlīdzekļa apakšā, ir tālāk no zemes nekā karkasa vai virsbūves daļas, kuras atrodas tieši to priekšā. 1.3.3. Visām transportlīdzekļa degvielas padeves sistēmas daļām un sastāvdaļām jābūt konstruētām, izgatavotām un uzstādītām tā, lai tās izturētu jebkādas iekšējās un ārējās korozijas iedarbību. Kustības, ko izraisa transportlīdzekļa konstrukcijas, motora un transmisijas vērpe, liece un vibrēšana, nedrīkst radīt pārmērīgu berzi vai slodzi uz degvielas padeves sistēmas daļām vai sastāvdaļām. 1.3.4. Transportlīdzekļiem, kuru piedziņas sistēmā izmanto sašķidrinātu naftas gāzi (LPG), un LPG tvertnēm jāatbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 67 (1) stiprinājumu un aprīkojuma prasībām, kas noteiktas M1 kategorijas transportlīdzekļiem. 1.3.5. Transportlīdzekļiem, kuru piedziņas sistēmā izmanto saspiestu dabasgāzi (CNG), un CNG tvertnēm jāatbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 110 (2) stiprinājumu un aprīkojuma prasībām, kas noteiktas M1 kategorijas transportlīdzekļiem.

2.   Degvielas tvertņu testi

2.1.   Apgāšanās tests

2.1.1.

Tvertni un visus tās piederumus uzstāda uz testa statīva tādā veidā, kas atbilst uzstādīšanas veidam uz transportlīdzekļa, kuram tvertne ir paredzēta. Tas attiecas arī uz iekšējā pārspiediena kompensācijas sistēmām.

2.1.2.

Testa statīvu rotē ap asi, kas atrodas paralēli transportlīdzekļa garenvirziena asij.

2.1.3.

Testu veic ar tvertni, kas piepildīta līdz 30 % no tās tilpuma un arī ar 90 % no tās tilpuma, piepildīšanai izmantojot nedegošu šķidrumu, kura blīvums un viskozitāte līdzinās parasti izmantotai degvielai, vai ūdeni.

2.1.4.

Tvertni pagriež par 90° pa kreisi no tās uzstādījuma stāvokļa. Tvertne šādā stāvoklī paliek vismaz piecas minūtes. Pēc tam tvertni pagriež par 90° tālāk tajā pašā virzienā. Tvertni šādā stāvoklī, kad tā ir pilnībā apgriezta, tur vēl vismaz piecas minūtes. Tvertni pagriež atpakaļ tās normālajā stāvoklī. Testēšanas šķidrumu, kas nenotek atpakaļ no spiediena izlīdzināšanas sistēmas uz tvertni, var noliet, un vajadzības gadījumā var papildināt testēšanas šķidruma daudzumu tvertnē. Tvertni pagriež par 90° pa labi no tās uzstādījuma stāvokļa. Tvertne šādā stāvoklī paliek vismaz piecas minūtes. Pēc tam tvertni pagriež par 90° tālāk tajā pašā virzienā. Tvertni šādā stāvoklī, kad tā ir pilnībā apgriezta, tur vēl vismaz piecas minūtes. Tvertni pagriež atpakaļ tās normālajā stāvoklī. Katru secīgo pagriezienu par 90° veic laika intervālā no vienas līdz trim minūtēm.

2.2.   Hidrauliskais tests

2.2.1.

Tvertnei kā atsevišķam mezglam ar visiem piederumiem veic hidrauliskā iekšējā spiediena testu. Tvertnei jābūt pilnai ar nedegošu šķidrumu, kura blīvums un viskozitāte līdzinās parasti izmantotai degvielai, vai ar ūdeni. Pēc tam, kad tvertnes iekšpuse ir pilnībā izolēta no ārpuses, pakāpeniski palielina spiedienu caur caurulīti, pa kuru padod degvielu motoram, līdz sasniegts iekšējais spiediens, kas norādīts 1.1.9. punktā, un to uztur vismaz 60 sekundes.

3.   Īpašas prasības un testi attiecībā uz degvielas tvertnēm, kuras izgatavotas no materiāliem, kas nav metāls

3.1.   Degvielas tvertnēm, kuras izgatavotas no materiāliem, kas nav metāls, veic šādus papildu testus:

—	caurlaidības tests,

—	trieciena tests,

—	mehāniskās stiprības tests,

—	degvielas izturības tests,

—	karstumizturības tests,

—	ugunsizturības tests.

3.2.   Caurlaidības tests, kas jāveic pilnīgi jaunai degvielas tvertnei

3.2.1.   Lai veiktu testēšanu saskaņā ar 3.3.–3.7.5.1. punktu, caurlaidības testu kā daļu no IV tipa testa, kas minēts Regulas (ES) Nr. 168/2013 V pielikuma A daļā, neņemot vērā izkliedes mērījumus, ko veic testa nolūkiem saskaņā ar šo pielikumu, veic pietiekamam skaitam tvertņu.

3.3.   Trieciena tests, kas jāveic degvielas tvertnei, kurai veikts caurlaidības tests

3.3.1.   Degvielas tvertni līdz tās nominālajai ietilpībai piepilda ar maisījumu, kas sastāv no 50 % ūdens un 50 % etilēnglikola, vai ar jebkuru citu dzesēšanas šķidrumu, kurš nebojā degvielas tvertnes materiālu un kura sasalšanas temperatūra ir zemāka par .

Degvielas tvertnē iepildīto vielu temperatūrai testa laikā jābūt . Tvertni atdzesē līdz attiecīgajai apkārtējā gaisa temperatūrai. Degvielas tvertni var arī piepildīt ar atbilstoši atdzesētu šķidrumu, ar nosacījumu, ka to atstāj testa temperatūrā vismaz vienu stundu.

Testā izmanto svārstu. Tā trieciengalvai jābūt vienādmalu trīsstūra piramīdas formā ar 3,0 mm liekuma rādiusu tā virsotnē un malās. Svārsta brīvi kustīgā masa ir 15 kg ± 0,5 kg, un svārsta radītā enerģija ir ne mazāk kā 30,0 J katram triecienam uz degvielas tvertni.

Tehniskais dienests var izvēlēties jebkādu testējamo degvielas tvertnes punktu skaitu, un šiem punktiem jāatbilst vietām, kuras uzskata par riska vietām sakarā ar tvertnes stiprinājumu un tā novietojumu transportlīdzeklī. Nemetāla aizsargekrānus neņem vērā, un rāmja caurulītes vai šasijas daļas var ņemt vērā riska novērtējumā.

Visu triecienu pielietošanai var izmantot vairāk nekā vienu degvielas tvertni, ar nosacījumu, ka visām izmantojamām degvielas tvertnēm ir veikts caurlaidības tests.

Nedrīkst rasties šķidruma noplūde pēc viena trieciena jebkurā no testējamiem punktiem.

3.4.   Mehāniskās stiprības tests, kas jāveic degvielas tvertnei, kurai veikts caurlaidības tests

3.4.1.   Degvielas tvertni piepilda līdz tās nominālajai ietilpībai, par testa šķidrumu izmantojot ūdeni ar temperatūru . Tad tvertni pakļauj iekšējam spiedienam, kas vienāds ar divkāršu relatīvo darba spiedienu (projektēto spiedienu), vai 30 kPa pārspiedienam, atkarībā no tā, kurš ir lielāks. Tvertnei jāpaliek slēgtai un zem spiediena ne mazāk kā piecas stundas apkārtējā gaisa temperatūrā, kas ir .

Degvielas tvertnei nedrīkst būt noplūdes pazīmju, un jebkāda pārejoša vai neatgriezeniska deformācija, kas var rasties, nepadara tvertni neizmantojamu. Jāņem vērā īpašie uzstādīšanas nosacījumi, ja ir jānovērtē tvertnes deformācija.

3.5.   Degvielas izturības testi, kas jāveic pilnīgi jaunas degvielas tvertnes paraugiem un tādas degvielas tvertnes paraugiem, kam veikts caurlaidības tests

3.5.1.   No pilnīgi jaunas degvielas tvertnes plakanajām vai gandrīz plakanajām skaldnēm ņem sešus aptuveni vienāda biezuma stiepes izturības testa gabalus. To stiepes izturību un elastīguma robežas nosaka temperatūrā ar pagarinājuma ātrumu 50 mm/min. Iegūtās vērtības tad salīdzina ar stiepes izturības un elastīguma vērtībām, kuras iegūtas līdzīgos testos, kas veikti, izmantojot degvielas tvertni, kurai veikts caurlaidības tests. Materiālu uzskata par pieņemamu, ja stiepes izturība atšķiras par ne vairāk kā 25 %.

3.6.   Karstumizturības tests, kas jāveic tādas degvielas tvertnes paraugiem, kurai veikts caurlaidības tests

3.6.1.   Degvielas tvertni piestiprina reprezentatīvai transportlīdzekļa daļai un piepilda līdz 50 % no tās nominālās ietilpības ar ūdeni pie . Tad testa iekārtu, tostarp degvielas tvertni, uz 60 minūtēm ievieto telpā ar apkārtējo temperatūru , un pēc tam degvielas tvertnei nedrīkst būt neatgriezenisku deformāciju vai noplūžu, un tai jābūt pilnīgi izmantojamā stāvoklī.

3.7.   Ugunsizturības tests, kas jāveic tādas degvielas tvertnes paraugiem, kurai veikts caurlaidības tests

3.7.1.   Testa paraugu sagatavošana

3.7.1.1.   No vienas vai vairākām degvielas tvertnēm, kam veikts caurlaidības tests, ņem vismaz desmit plakanus vai gandrīz plakanus testa paraugus, kas ir 125 ± 5 mm gari un 12,5 ± 0,2 mm plati. Tomēr, ja šādus testa paraugus nevar paņemt degvielas tvertnes konstrukcijas īpatnību (t. i., formas) dēļ, šā testa nolūkiem uzskata par pieņemamu sagatavot vienu vai vairākas īpašas tvertnes ar līdzīgām iezīmēm, bet ar vairākām plakanām vai gandrīz plakanām virsmām, kas iebūvētas sienās. Visu paraugu kopējam biezumam jābūt ± 5 % robežās no visbiezākā parauga.

3.7.1.2.   Katrā paraugā iegriež divas līnijas, vienu 25 mm un otru 100 mm attālumā no viena gala.

3.7.1.3.   Testa paraugu malām jābūt skaidri noteiktām. Nozāģētās malas nolīdzina ar smalku smilšpapīru, lai iegūtu gludu virsmu.

3.7.2.   Testa aprīkojums

3.7.2.1.   Testa kamera sastāv no pilnīgi slēgta laboratorijas velkmes skapja ar karstumizturīgu testa novērošanas logu. Lai nodrošinātu iespēju redzēt paraugu no aizmugures, dažās testa kamerās var izmantot spoguli.

Testa laikā dūmu velkmes ventilators jāizslēdz un tūlīt pēc testa jāiedarbina no jauna, lai aizvadītu sadegšanas produktus.

Testu var veikt arī metāla kastē, kas novietota zem velkmes skapja ar ieslēgtu velkmes ventilatoru.

Kastes augšējā un apakšējā sienā jābūt ventilācijas atverēm, kas sadegšanai nodrošina pietiekamu gaisa pieplūdi, nepakļaujot degošo paraugu caurvējam.

3.7.2.2.   Atbalsta statnis sastāv no divām skavām, kuras ar šarnīrsavienojumiem var noregulēt jebkādā stāvoklī.

3.7.2.3.   Deglis ir Bunzena vai Tirila tipa gāzes deglis ar 10 mm sprauslu. Sprauslu nedrīkst aprīkot ar papildierīcēm.

3.7.2.4.   Nodrošina metāla sietu ar acu izmēru 20 un vispārējiem izmēriem aptuveni 100 × 100 mm.

3.7.2.5.   Nodrošina ūdens vannu, kuras ieteicamie izmēri ir aptuveni 150 × 75 × 30 mm.

3.7.2.6.   Nodrošina taimeri (sekundēs).

3.7.2.7.   Nodrošina graduētu skalu (milimetros).

3.7.2.8.   Nodrošina bīdmēru (ar precizitāti līdz vismaz 0,05 mm) vai līdzvērtīgu mērierīci.

3.7.3.   Testa procedūra

3.7.3.1.   Paraugu piestiprina pie vienas skavas uz pamatnes tuvāk galam pie 100 mm atzīmes, un tā garenvirziena ass ir horizontāla, bet šķērsass ir 45° leņķī pret horizontāli. Zem testa parauga piestiprina tīru, pītu metāla sietu uz otro skavu, un to novieto 10 mm horizontāli zem parauga malas, lai paraugs izvirzītos apmēram 13 mm aiz sieta gala (sk. 9.1. attēlu). Uz velkmes skapja galda jānovieto ar ūdeni pildīta vanna, lai testa laikā tajā sakrīt iespējamas degošas daļiņas.

9.1.   attēls

Izvietojums ugunsizturības testam

3.7.3.2.   Gaisa padeve deglim jānoregulē tā, lai iegūtu aptuveni 25 mm augstu zilu liesmu.

3.7.3.3.   Deglis jānovieto tā, lai liesma skartu testa parauga ārējo malu (sk. 1. attēlu), un vienlaicīgi tiek iedarbināts taimeris.

Liesmu notur saskarē ar paraugu 30 sekundes. Ja paraugs deformējas, kūst vai saraujas prom no liesmas, tad liesma jāpārvieto, lai saglabātu saskari ar paraugu. Ievērojama parauga deformācija testa laikā var rezultātu padarīt nederīgu.

Deglis jāatvirza pēc 30 sekundēm vai tad, kad liesmas fronte sasniedz 25 mm atzīmi. Degli atvirza vismaz 450 mm no parauga, un velkmes skapis noslēdz.

3.7.3.4.   Kad liesmas fronte ir sasniegusi 25 mm atzīmi, tad jāatzīmē taimera rādītais laiks sekundēs kā laiks t1.

3.7.3.5.   Taimeri aptur tad, kad degšana (ar liesmu vai bez tās) ir beigusies vai sasniegusi 100 mm atzīmi no brīvā gala. Taimera rādīto laiku atzīmē kā laiku t. Ja paraugu atkārtoti aizdedzina degošs materiāls, kas sakritis uz pītā metāla sieta, testa rezultāts var kļūt nederīgs.

3.7.3.6.   Ja degšana nesasniedz 100 mm atzīmi, tad nenodegušo attālumu no 100 mm atzīmes gar parauga apakšējo malu izmēra un noapaļo uz augšu vai uz leju līdz tuvākajam milimetram. Tādējādi nodegušais attālums ir vienādas ar 100 mm mīnus nenodegušais attālums, un to izsaka mm.

3.7.3.7   Ja paraugs ir nodedzis līdz 100 mm atzīmei vai aiz tās, tad degšanas ātrumu aprēķina šādi: un izsaka mm/s.

3.7.3.8   Testu, kas aprakstīts 3.7.3.1.–3.7.3.7. punktā, atkārto dažādiem paraugiem, līdz trīs paraugi ir nodeguši līdz 100 mm atzīmei vai aiz tās, vai ir testēti desmit paraugi.

3.7.3.9.   Ja tikai viens paraugs no desmit ir nodedzis līdz 100 mm atzīmei vai aiz tās, tad testu, kas aprakstīts 3.7.3.1.–3.7.3.7. punktā, atkārto ne vairāk kā desmit jauniem paraugiem.

3.7.4.   Rezultātu izteikšana

3.7.4.1.   Testa ziņojumā ietver vismaz šādu detalizētu informāciju:

—	testēto paraugu skaits,

un attiecībā uz katru individuālu paraugu:

—	identifikācijas līdzekļi,

—	sagatavošanas un uzglabāšanas metode,

—	biezums, ko mēra katrā parauga garuma trešdaļā (mm ar vismaz vienu zīmi aiz komata),

—	degšanas laiks (s),

—	degšanas attālums (mm),

—	izklāsts un iemesls, ja paraugs nenodeg līdz 100 mm atzīmei (piem., tāpēc, ka tas pil, tek vai izjūk degošos gabalos),

—	izklāsts, ja paraugu atkārtoti aizdedzina degošs materiāls, kas sakritis uz pītā metāla sieta.

3.7.4.2.   Ja vismaz divi paraugi ir nodeguši līdz 100 mm atzīmei vai aiz tās, nosaka vidējo degšanas ātrumu (izteiktu mm/s un iegūtu no daudzajiem rezultātiem, veicot aprēķinu saskaņā ar 3.7.3.7. punktā norādīto formulu). Tādējādi vidējais degšanas ātrums ir visu to paraugu degšanas ātrumu vidējā vērtība, kuri nodeguši līdz 100 mm atzīmei vai aiz tās. Šo vērtību salīdzina ar 3.7.5.–3.7.5.1. punktā noteiktajām prasībām, un aprēķinus un verifikāciju, kas minēta 3.7.4.3. punktā, neveic.

3.7.4.3.   Ja neviens no desmit paraugiem nav nodedzis līdz 100 mm atzīmei vai aiz tās vai ja tikai viens no 20 paraugiem ir nodedzis līdz šai atzīmei, aprēķina vidējo degšanas laiku (ACT) un vidējo degšanas attālumu (ACL).

9.1. vienādojums

kur n ir paraugu skaits.

Rezultātu noapaļo uz augšu vai uz leju līdz tuvākajam sekunžu skaitam, kurš dalās ar pieci. Ja ACT ir 0 sekundes, to neizmanto (t. i., ja degšana ilgst no mazāk nekā 2 sekundēm līdz 7 sekundēm, ACT ir 5 sekundes; ja degšana ilgst no 8 līdz 12 sekundēm, ACT ir 10 sekundes; ja degšana ilgst no 13 līdz 17 sekundēm, ACT ir 15 sekundes, utt.).

9.2. vienādojums

kur n ir paraugu skaits.

Rezultātu izsaka ar precizitāti līdz 5 mm (t. i., “mazāk nekā 5 mm” norāda, ja degšanas attālums ir mazāks par 2 mm, un tādējādi nekādā gadījumā nedrīkst norādīt ACL = 0 mm).

Ja tikai viens paraugs no 20 ir nodedzis līdz 100 mm atzīmei vai aiz tās, uzskata, ka šāda parauga degšanas attālums (t. i., attiecīgā parauga vērtība (100 – nenodegušais attālumsi)) ir 100 mm.

9.3. vienādojums

Tādējādi vidējais degšanas ātrums ir (ACL/ACT) (izteikts mm/s).

Šo vērtību salīdzina ar 3.7.5.–3.7.5.1. punktā noteiktajām prasībām.

3.7.5.   Prasības attiecībā uz tādu degvielas tvertņu materiālu ugunsizturību, kas nav metāls

3.7.5.1.   Degvielas tvertnes materiāls nedrīkst degt ar vidējo degšanas ātrumu, kas lielāks par 0,64 mm/s, kurš noteikts saskaņā ar 3.7.–3.7.4.3. punktā noteikto testa procedūru.

---

(1)  OV L 72, 14.3.2008., 1. lpp.

(2)  OV L 120, 7.5.2011., 1. lpp.

X PIELIKUMS

Prasības, kas attiecas uz kravas platformām

1.   Mērķis

1.1.

Ja L2e, L5e-B, L6e-B, L7e-B vai L7e-C (apakš-)kategorijas transportlīdzeklis ir aprīkots ar kravas platformu, transportlīdzekļa un kravas platformas kombinācijai jāatbilst minimālajiem konstrukcijas kritērijiem, lai varētu droši pārvadāt kravas.

2.   Prasības

2.1.

Ja ir uzstādīta kravas platforma, tai jābūt konstruētai tikai kravu pārvadāšanas mērķim un jābūt aprīkotai ar vaļēju vai slēgtu kravas kasti, kas ir praktiski līdzena un horizontāla.

2.2.

L kategorijas transportlīdzekļa ar noslogotu platformu un bez vadītāja smaguma centram jāatrodas starp asīm.

2.3.

Platformas izmēri ir tādi, ka: 2.3.1. kravas kastes garums, proti, kravas zonas attālums no priekšpuses vistālākā iekšējā punkta līdz aizmugures vistālākajam iekšējam punktam, mērot horizontāli transportlīdzekļa garenplaknē, nepārsniedz L kategorijas transportlīdzekļa priekšējo vai aizmugurējo riteņu šķērsbāzi (atkarībā no tā, kura no tām lielāka) par vairāk kā 1,4 reizēm. Šī prasība neattiecas uz L6e-BU un L7e-CU apakškategorijas transportlīdzekļiem. 2.3.2. Kravas kastes platums nepārsniedz maksimālo kopējo L kategorijas transportlīdzekļa platumu bez platformas. 2.3.3. Lai novērstu uz kravas platformas novietotās kravas izkrišanu, ir nodrošināti atbilstoši sānu aizsargi.

2.4.

Platforma atrodas simetriski attiecībā pret L kategorijas transportlīdzekļa garenisko vidusplakni.

2.5.

Kravas platforma atrodas ne augstāk kā 1 000 mm virs zemes.

2.6.

Kravas platformu piestiprina L kategorijas transportlīdzeklim tā, lai būtu novērsts jebkāds patvaļīgas atvienošanās risks.

2.7.

Platformas tips un piestiprināšanas veids ir tāds, ka ar normālu kravu vadītāja redzes lauks ir apmierinošs, kā arī netiek traucēta dažādu obligātu apgaismes ierīču un gaismas signālierīču pienācīga darbība.

2.8.

Transportlīdzekļa izgatavotājs apliecina šādas kravas platformas drošu kravnesību.

2.9.

Uz kravas platformas nodrošina atbilstošus stiprinājuma punktus lietderīgās slodzes stiprināšanas ierīču nostiprināšanai.

XI PIELIKUMS

Prasības, kas attiecas uz masu un gabarītiem

1.   Mērķis

1.1.

Šajā pielikumā ir noteiktas prasības L kategorijas transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai attiecībā uz to masu un gabarītiem.

2.   Transportlīdzekļa masas specifikāciju iesniegšana un testa prasības, lai noteiktu masas specifikācijas

2.1.

Pieteikumā par ES tipa apstiprinājumu transportlīdzekļa tipam attiecībā uz tā masu un gabarītiem par katru transportlīdzekļa tipa variantu, neatkarīgi no transportlīdzekļa pabeigtības pakāpes, izgatavotājs sniedz apstiprinātājiestādei informāciju par šādu masu: 2.1.1. masa braukšanas kārtībā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 168/2013 5. pantā; 2.1.2. faktiskā masa; 2.1.3. tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa; 2.1.4. tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz asīm; 2.1.5. attiecīgā gadījumā – tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa; 2.1.6. attiecīgā gadījumā – tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā, ņemot vērā to sakabju tehniskās īpašības, kas uzstādītas vai ko var uzstādīt transportlīdzeklī, atkarībā no konkrētā gadījuma; 2.1.7. attiecīgā gadījumā neobligātā aprīkojuma masa; 2.1.8. attiecīgā gadījumā virsbūves masa; 2.1.9. attiecīgā gadījumā piedziņas akumulatoru masa.

2.2.

Nosakot 2. punktā minētās masas, izgatavotājs ņem vērā inženiertehnisko paraugpraksi un labākās pieejamās tehniskās zināšanas, lai pēc iespējas samazinātu mehāniskas atteices risku, jo īpaši materiālu noguruma dēļ, un lai izvairītos no ceļu infrastruktūras bojāšanas.

2.3.

Nosakot 2. punktā minētās masas, izgatavotājs ņem vērā transportlīdzekļa konstrukcijai paredzēto maksimālo ātrumu. Ja izgatavotājs transportlīdzekli aprīko ar ātruma ierobežošanas ierīci, transportlīdzekļa konstrukcijai paredzētais maksimālais ātrums ir ātruma ierobežošanas ierīces atļautais faktiskais ātrums.

2.4.

Nosakot 2. punktā minētās masas, izgatavotājs nenosaka transportlīdzekļa izmantošanas ierobežojumus, izņemot ierobežojumus attiecībā uz riepu kravnesības kapacitātēm, ko var pielāgot konstrukcijai paredzētajam ātrumam.

2.5.

Nepabeigtiem transportlīdzekļiem, tostarp transportlīdzekļiem ar šasiju un kabīni, kuriem nepieciešams turpmāks pabeigšanas posms, izgatavotājs nākamā posma izgatavotājiem sniedz visu būtisko informāciju, lai arī turpmāk tiktu nodrošināta atbilstība šīs regulas prasībām. Saskaņā ar pirmo apakšpunktu izgatavotājs norāda kopējai slodzei atbilstošās masas smaguma centra izvietojumu.

2.6.

Ja neobligātais aprīkojums būtiski ietekmē transportlīdzekļa masu un gabarītus, izgatavotājs tehniskajam dienestam sniedz informāciju par transportlīdzeklī uzstādāma neobligātā aprīkojuma smaguma centra izvietojumu, masu un ģeometrisko atrašanās vietu attiecībā pret asīm.

2.7.

Ja apstiprinātājiestāde vai tehniskais dienests to uzskata par nepieciešamu, tie var pieprasīt izgatavotājam nodrošināt apstiprināmajam tipam reprezentatīvu transportlīdzekli, lai to varētu pārbaudīt.

2.8.

L5e-B, L6e-BU un L7e-CU apakškategorijas specializētas izmantošanas transportlīdzekļiem, kas paredzēti preču pārvadāšanai un konstruēti aprīkošanai ar nomaināmām virsbūvēm, šādu virsbūvju kopējā masa ir daļa no lietderīgās slodzes masas. Tādā gadījumā jāizpilda šādi papildu nosacījumi: 2.8.1. virsbūvi uzskata par nomaināmu, ja tā ir viegli noņemama no šasijas rāmja; 2.8.2. informācijas dokumentā transportlīdzekļa izgatavotājs norāda maksimāli pieļaujamos gabarītus, virsbūves kopējo masu, smaguma centra novietojuma ierobežojumus un rasējumu ar stiprinājuma ierīču atrašanās vietām.

2.9.

Nosakot masas, par kurām izgatavotājam jāinformē apstiprinātājiestāde, jāievēro 1. papildinājumā noteiktie testa nosacījumi un prasības.

3.   Transportlīdzekļa gabarītu iesniegšana un testa prasības, lai noteiktu gabarītus

3.1.

Pieteikumā par ES tipa apstiprinājumu transportlīdzekļa tipam attiecībā uz tā masu un gabarītiem izgatavotājs apstiprinātājiestādei par katru transportlīdzekļa tipa variantu neatkarīgi no transportlīdzekļa pabeigtības pakāpes norāda šādus transportlīdzekļa gabarītus (izteiktus mm): 3.1.1. transportlīdzekļa garums, proti, attālums starp divām vertikālām plaknēm, kuras ir perpendikulāras transportlīdzekļa garenplaknei un pieskaras transportlīdzeklim attiecīgi priekšā un aizmugurē; 3.1.2. transportlīdzekļa platums, proti, attālums starp divām plaknēm, kuras ir paralēlas transportlīdzekļa garenplaknei un pieskaras transportlīdzeklim abās tā pusēs; 3.1.3. transportlīdzekļa augstums, kas ir attālums starp transportlīdzekļa atbalsta plakni un tai paralēlu plakni, kas pieskaras transportlīdzekļa augšdaļai; 3.1.4. transportlīdzekļa riteņbāze, proti, ISO 612:1978 standarta 6.4.1. punktā minētais gabarīts; 3.1.5. transportlīdzekļiem ar dubultriteņiem vai trīsriteņu vai četrriteņu transportlīdzekļiem: priekšējo un/vai aizmugures riteņu sķērsbāze, kas ir ISO 612:1978 standarta 6.5. punktā minētais attālums; 3.1.6. attiecīgā gadījumā garumskravas kaste un platumskravas kaste.

3.2.

Nosakot iesniedzamos gabarītus, jāievēro 1. papildinājumā paredzētie nosacījumi un prasības.

3.3.

Faktiskie 3.1. punktā minētie gabarīti drīkst atšķirties no izgatavotāja norādītajiem par ne vairāk nekā 3 %.

XII PIELIKUMS

Prasības, kas attiecas uz iebūvēto diagnostikas sistēmu (OBD) funkcionalitāti

1.   Ievads

Šis pielikums attiecas uz L kategorijas transportlīdzekļos iebūvēto diagnostikas sistēmu (OBD) funkcionalitātes prasībām, un tajā ir noteiktas prasības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 168/2013 21. pantā, saskaņā ar grafiku, kas noteikts minētās regulas IV pielikumā, un atsaucoties uz OBD robežvērtībām, kas izklāstītas minētās regulas VI pielikuma B daļā.

2.    OBD I posms un II posms

2.1.   OBD I posms.

2.1.1.

Šajā pielikumā paredzētās tehniskās prasības ir obligātas attiecībā uz L kategorijas transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar OBD I posma sistēmu, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 168/2013 21. pantā un IV pielikumā. Šis pienākums attiecas uz atbilstību visiem turpmākajiem punktiem, izņemot 2.2. un 2.3. punktu, kuros norādītas OBD II posma prasības.

2.2.   OBD II posms

2.2.1.

L kategorijas transportlīdzekli var aprīkot ar OBD II posmu sistēmu, ja izgatavotājs tā vēlas.

2.2.2.

Ja ir uzstādīta OBD II posma sistēma, piemēro šā pielikuma tehniskās prasības. Tas jo īpaši attiecas uz piemērojamiem punktiem, kas norādīti 12.1. tabulā. 12.1.   tabula OBD II posma funkcijas un saistītās prasības šā pielikuma un 1. papildinājuma punktos Temats Punkti šajā pielikumā un 1. papildinājumā Katalītiskā neitralizatora uzraudzība 3.3.3.1. / 3.3.4.1. EGR efektivitāte / plūsmas uzraudzība 3.3.4.4. Ekspluatācijas veiktspējas uzraudzība 1. papildinājuma 4. punkts Aizdedzes izlaidumu noteikšana 1. papildinājuma 3.3.3.2. / 3.5.3. / 3.6.2. / 3.7.1. / 3.1.2. punkts NOx pēcapstrādes sistēmas uzraudzība 3.3.4.5. / 3.3.4.6. Skābekļa sensora nolietojuma uzraudzība 3.3.3.3. Daļiņu filtra uzraudzība 3.3.4.2. Daļiņu (PM) emisiju uzraudzība 3.3.3.5.

2.3.   Elektriskās ķēdes diagnostika

2.3.1.

3.3.5. un 3.3.6. punkta nolūkā elektriskās ķēdes un elektronisko atteiču diagnostikas sistēmā attiecībā uz OBD I un/vai II posmu jābūt iekļautai vismaz sensora un piedziņas mehānisma diagnostikai, kā arī 2. papildinājumā minēto elektroniskās vadības bloku iekšējai diagnostikai.

2.3.2.

Ar pārtraukumiem darbojošās elektriskās ķēdes uzraudzības diagnostika, t. i., elektrisko ķēžu uzraudzības diagnostika, kas darbosies, līdz ar pārtraukumiem būs izpildīti tās testi, un 3.3.6. punkta izpilde attiecībā uz 2. papildinājumā paredzētajiem pasākumiem ir daļa no OBD II posma.

2.3.3.

Līdz 2018. gada 31. decembrim 2. papildinājumā ietverto sarakstu pārskata un atjaunina, ja to uzskata par vajadzīgu, ņemot vērā tehnikas attīstību. Visa uzraugāmo papildu ierīču nepareizā darbība papildus tām, kas jau iekļautas tabulā, ir attiecināma uz OBD II posmu.

3.    OBD funkcionalitātes prasības

3.1.   L kategorijas transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar OBD sistēmu, kas projektēta, konstruēta un transportlīdzeklī uzstādīta tā, lai ļautu tai noteikt nolietojuma vai nepareizas darbības tipu visā transportlīdzekļa kalpošanas laikā. Šā mērķa sasniegšanā apstiprinātājiestādei jāpieņem, ka transportlīdzekļiem ar nobraukumu, kas ir lielāks par V tipa noturīguma pārbaudes attālumu, kurš minēts Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikuma A daļā, var būt tāds OBD sistēmas darbības pasliktinājums, ka Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikuma B daļā norādītās emisiju vērtības ir pārsniegtas, pirms OBD sistēma signalizē transportlīdzekļa vadītājam par kļūdu.

3.1.1.   Piekļuvei OBD sistēmai, kas nepieciešama apskatei, diagnostikai, apkopei vai remontam, ir jābūt neierobežotai un standartizētai. Visiem ar OBD saistītu kļūdu kodiem ir jāatbilst šā pielikuma 1. papildinājuma 3.11. punktam.

3.1.2.   Pēc izgatavotāja ieskatiem, lai palīdzētu tehniķiem efektīva veikt L kategorijas transportlīdzekļu remontu, OBD sistēmu var paplašināt, lai tā uzraudzītu un ziņotu par jebkuru citu iebūvētu sistēmu. Paplašinātas diagnostikas sistēmas neuzskata par tādām, uz kurām attiecas tipa apstiprināšanas prasības.

3.2.   OBD sistēma ir projektēta, konstruēta un uzstādīta transportlīdzeklī tā, lai tā normālas lietošanas apstākļos atbilstu šā pielikuma prasībām.

3.2.1.   OBD sistēmas pagaidu izslēgšana

3.2.1.1.   Izgatavotājs var paredzēt OBD sistēmas atslēgšanos, ja tās spēju veikt pārraudzīšanu ietekmē zems degvielas līmenis vai spēkiekārtas vai elektrosistēmas bateriju uzlādes līmenis, kas ir zemāks par minimālo (maksimāla jaudas izlāde). Izslēgšanās nedrīkst notikt, kad degvielas līmenis tvertnē ir virs 20 % no nominālā degvielas tvertnes tilpuma.

3.2.1.2.   Izgatavotājs var izslēgt OBD sistēmu, ja apkārtējā temperatūra motora iedarbināšanas brīdī ir zemāka par 266,2 K (– 7 °C) vai augstumā virs 2 500 metriem virs jūras līmeņa, ar noteikumu, ka izgatavotājs iesniedz informāciju un/vai inženierizvērtējumu, kurā pienācīgi pierādīts, ka uzraudzība būtu neuzticama šādos apstākļos. Izgatavotājs arī var pieprasīt OBD sistēmas izslēgšanu citā apkārtējā temperatūrā motora iedarbināšanas brīdī, ja tas iestādei ar datiem un/vai inženierizvērtējumu var pierādīt, ka šādos apstākļos diagnostikas rezultāti būtu neprecīzi. Nepareizas darbības indikatoram (MI) nav jāieslēdzas, ja OBD robežvērtības tiek pārsniegtas reģenerācijas laikā, ar nosacījumu, ka nav nekādu defektu.

3.2.1.3.   Attiecībā uz transportlīdzekļiem, kam paredzēta jaudas noņemšanas ierīču uzstādīšana, uzraudzības sistēmu izslēgšana ir atļauta ar noteikumu, ka izslēgšana notiek tikai tad, kad jaudas noņemšanas ierīce darbojas.

Papildus šīs sadaļas noteikumiem izgatavotājs var ļaut OBD sistēmai īslaicīgi atslēgties šādos apstākļos:

a)	ar maināmu degvielu vai vienas/divu degvielu ar gāzi darbināmiem transportlīdzekļiem – uz vienu minūti pēc atkārtotas degvielas uzpildes, lai ļautu spēka piedziņas vadības blokam(-iem) (PCU) atpazīt degvielas kvalitāti un sastāvu;

b)	divu degvielu transportlīdzekļiem – uz piecām sekundēm pēc pārslēgšanās uz otru degvielu, kamēr notiek motora parametru pielāgošana;

c)

izgatavotājs var atkāpties no šiem laika ierobežojumiem, ja var pierādīt, ka degvielas padeves sistēmas stabilizācijai pēc atkārtotas degvielas uzpildes vai degvielas pārslēgšanas vajadzīgs ilgāks laiks pamatotu tehnisku iemeslu dēļ. Jebkurā gadījumā OBD sistēmai no jauna jāieslēdzas iespējami ātri pēc tam, kad vai nu atpazīta degvielas kvalitāte un sastāvs, vai pielāgoti motora parametri.

3.2.2.   Motora aizdedzes izlaidums transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dzirksteļaizdedzes motoru

3.2.2.1.   Izgatavotāji var pieņemt augstākus nepareizas darbības kritērijus attiecībā uz aizdedzes izlaidumu procentuālo daudzumu, nekā paziņots apstiprinātājiestādei, īpašos motora apgriezienu un slodzes apstākļos, ja tie iestādei var pierādīt, ka mazāka skaita aizdedzes izlaidumu noteikšana būtu neuzticama. Attiecībā uz OBD veikto uzraudzību tas ir aizdedzes izlaidumu procentuālais īpatsvars no kopējā aizdedzes momentu skaita (kā norādījis izgatavotājs), kas izraisītu Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma B daļā noteikto emisiju robežvērtību pārsniegšanu, vai procentuālais īpatsvars, kas varētu izraisīt izplūdes katalizatora vai katalizatoru pārkaršanu, radot neatgriezenisku bojājumu.

3.2.2.1.   Ja izgatavotājs var iestādei pierādīt, ka augstāka līmeņa aizdedzes izlaidumu procentuālā daudzuma noteikšana nav lietderīga vai ka aizdedzes izlaidumu nevar atšķirt no cita veida ietekmes (piem., nelīdzens ceļš, pārnesumu pārslēgšana, pēc motora iedarbināšanas utt.), aizdedzes izlaidumu uzraudzības sistēmai šādos apstākļos var ļaut izslēgties.

3.3.   Testu apraksts

3.3.1.   OBD sistēma uzrāda ar emisijām saistītas sastāvdaļas vai sistēmas atteici, ja šīs atteices rezultātā emisijas pārsniedz OBD emisiju robežvērtības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma B daļā.

3.3.2.   Uzraudzības prasības ar dzirksteļaizdedzes motoriem aprīkotiem transportlīdzekļiem

Izpildot Regulas (ES) Nr. 168/2013 21. panta prasības, OBD sistēma uzrauga vismaz turpmāk uzskaitītos elementus.

3.3.2.1.   Katalītiskā neitralizatora efektivitātes samazināšanās attiecībā uz ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu emisijām. Izgatavotājs var paredzēt, ka tiek uzraudzīts tikai priekšējais katalizators vai šāds katalizators kopā ar nākamo(-ajiem) katalizatoru(-iem) aiz tā. Uzskata, ka uzraudzītais katalizators vai katalizatoru kombinācija darbojas nepareizi, ja emisijas pārsniedz Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma B daļā norādītās NMHC vai NOx robežvērtības.

3.3.2.2.   Motora aizdedzes izlaidums

Aizdedzes izlaidumu esamība motora darbības robežās, ko ierobežo šādas līnijas:

a)	maksimālais projektētais motora apgriezienu skaits mīnus 500 min-1;

b)	pozitīvā griezes līkne (t. i., motora slodze ar pārnesumu neitrālā pozīcijā);

c)	lineāras līnijas, kas savieno šādus motora darbības punktus: pozitīvā griezes līkne pie 3 000 min-1 un punkts uz a) apakšpunktā definētās maksimālo apgriezienu līnijas ar vakuumu motora kolektorā, kas ir par 13,3 kPa zemāks par vakuumu pozitīvajā griezes līknē.

3.3.2.3.   Skābekļa sensora nolietošanās

Šī iedaļa nozīmē, ka saskaņā ar šā pielikuma prasībām uzrauga visu katalītiskā neitralizatora nepareizas darbības uzraudzībai uzstādīto un izmantoto skābekļa sensoru nolietošanos.

3.3.2.4.   Attiecībā uz elektronisko iztvaikošanas emisijas attīrīšanas kontroli nepārtraukti uzrauga vismaz ķēdes nepārtrauktību.

3.3.2.5.   Tiešās iesmidzināšanas dzirksteļaizdedzes motoriem uzrauga jebkādu nepareizu darbību, kas varētu izraisīt to, ka emisija pārsniedz Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma B daļā daļiņu masai (PM) noteiktās emisiju robežvērtības, un kas jāuzrauga saskaņā ar šā pielikuma prasībām attiecībā uz kompresijas aizdedzes motoriem.

3.3.3.   Uzraudzības prasības ar kompresijas aizdedzes motoriem aprīkotiem transportlīdzekļiem

Izpildot Regulas (ES) Nr. 168/2013 21. panta prasības, OBD sistēma uzrauga:

3.3.3.1.

katalītiskā neitralizatora, ja tāds ir uzstādīts, efektivitātes mazināšanos;

3.3.3.2.

daļiņu uztvērēja, ja tāds ir uzstādīts, darbību un integritāti;

3.3.3.3.

degvielas iesmidzināšanas sistēmas elektronisko degvielas padeves daudzuma un laika ierīci(-es) uzrauga ķēdes nepārtrauktības nolūkos un attiecībā uz vispārēju darbības kļūdu.

3.3.3.4.

Uzrauga EGR sistēmas nepareizu darbību un efektivitātes samazināšanos.

3.3.3.5.

Uzrauga NOx attīrīšanas sistēmas, kurā izmanto reaģentu, un šā reaģenta dozēšanas apakšsistēmas nepareizu darbību un efektivitātes samazināšanos.

3.3.3.6.

Uzrauga NOx attīrīšanas sistēmas, kurā neizmanto reaģentu, nepareizu darbību un efektivitātes samazināšanos.

3.3.4.   Ar nosacījumu, ka tie darbojas ar izvēlēto degvielu, tiek uzraudzīti citas emisijas kontroles sistēmas sastāvdaļas vai sistēmas, vai ar emisijām saistītas piedziņas sastāvdaļas vai sistēmas, kas pievienotas datoram, kuru kļūda var radīt izplūdes emisiju palielināšanos, pārsniedzot Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma B daļā noteiktās OBD emisijas robežvērtības.

3.3.5.   Ja tie netiek uzraudzīti citādi, attiecībā uz elektrisko/elektronisko ķēžu darbības atteicēm uzrauga visus elektroniskās spēka piedziņas komponentus, kas pievienoti datoram attiecībā uz ekoloģiskajiem raksturlielumiem un/vai funkcionālo drošumu, ieskaitot visus attiecīgos sensorus, kuri vajadzīgi, lai būtu iespējams veikt uzraudzības funkcijas. Šos elektroniskos komponentus jo īpaši uzrauga attiecībā uz elektriskās ķēdes nepārtrauktību, elektriskās ķēdes īsslēgumiem, elektrisko diapazonu/veiktspēju un “iesprūdušu” emisiju kontroles sistēmas signālu.

3.3.6.   Ja tie netiek uzraudzīti citādi, uzrauga visus citus spēka piedziņas komponentus, kas pievienoti datoram attiecībā uz ekoloģiskajiem raksturlielumiem un/vai funkcionālo drošumu, un kas aktivizē jebkādu ieprogrammētu degvielas rezerves padeves darbības režīmu, kurš būtiski samazina motora griezes momentu, piemēram, lai aizsargātu spēka piedziņas komponentus. Neskarot Ap2-1. sarakstu, saglabā attiecīgo diagnostikas kļūdas kodu.

3.3.7.   Izgatavotāji var pierādīt apstiprinātājiestādei, ka atsevišķas sastāvdaļas vai sistēmas nav jāuzrauga, ja to pilnīga bojājuma vai noņemšanas gadījumā emisijas nepārsniedz Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma B daļā noteiktās emisiju robežvērtības.

3.4.   Katru reizi iedarbinot motoru, norisinās un, ja ir pareizi testa apstākļi, vismaz vienu reizi tiek pabeigta diagnostisku pārbaužu sērija. Testa apstākļus izvēlas tādus, kas visi ietilpst parastā braukšanā, kura paredzēta I tipa testā. Ja darbības atteici nav iespējams ticami noteikt I tipa testa apstākļos, izgatavotājs var ierosināt papildu testa apstākļus, kas ļauj pārliecinoši noteikt darbības atteici un par ko jāvienojas ar tehnisko dienestu apstiprinātājiestādei apmierinošā veidā.

3.5.   Nepareizas darbības indikatora (MI) ieslēgšanās

3.5.1.   OBD sistēma ietver nepareizas darbības indikatoru, kas ir viegli pamanāms transportlīdzekļa vadītājam. MI drīkst izmantot tikai tādam nolūkam, lai transportlīdzekļa vadītājam norādītu uz ārkārtas situāciju vai nepieciešamību pēc drīza remonta. MI ir redzams visos parasta apgaismojuma apstākļos. Kad tas ir ieslēgts, tas rāda simbolu saskaņā ar ISO 2575:2010, proti, F.01. simbolu. Transportlīdzekli neaprīko ar vairāk kā vienu vispārēja izmantojuma MI saistībā ar emisijas problēmām vai spēka piedziņas darbības atteicēm, kas būtiski samazina griezes momentu. Ir atļauti atsevišķi īpaša nolūka rādītāji (piem., bremžu sistēma, drošības jostu piesprādzēšana, eļļas spiediens u. c.). Sarkanās krāsas izmantošana MI ir aizliegta.

3.5.2.   Attiecībā uz stratēģijām, kur MI ieslēgšanai vajag vairāk par diviem iepriekšējas sagatavošanas cikliem, izgatavotājs sniedz informāciju un/vai inženierizvērtējumu, pienācīgi parādot, ka uzraudzības sistēma ir vienlīdz efektīva un tikpat savlaicīgi nosaka sastāvdaļu nolietošanos. Stratēģijas, kurām vidēji nepieciešami vairāk nekā desmit braukšanas cikli MI ieslēgšanai, nav pieņemamas. MI ir jāieslēdzas, kad spēka piedziņas kontrolierīce ieslēdzas pastāvīgā noklusējuma darbības režīmā, izraisot būtisku griezes momenta samazinājumu, vai ja tiek pārsniegtas OBD emisiju robežvērtības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma B daļā, vai ja OBD sistēma nevar izpildīt 3.3.2. vai 3.3.3. punktā noteiktās uzraudzības pamatprasības.

3.5.3.   MI ir jādarbojas skaidrā brīdinājuma režīmā, piemēram, kā mirgojošai gaismai, visā periodā, kamēr notiek motora aizdedzes izlaidumi tādā līmenī, kas, visticamāk, varētu izraisīt katalizatora bojājumu, kā norādījis izgatavotājs.

3.5.4.   MI ir jāieslēdzas arī tad, kad transportlīdzekļa aizdedze ir ieslēgtā pozīcijā pirms motora iedarbināšanas, un jāizslēdzas, ja nav konstatēta nepareiza darbība. Transportlīdzekļiem, kas nav aprīkoti ar akumulatoru, MI iedegas uzreiz pēc motora iedarbināšanas un tad izslēdzas pēc 5 sekundēm, ja pirms tam nav konstatēta nepareiza darbība.

3.6.   OBD sistēmai jāreģistrē kļūdas kods(-i), norādot emisiju kontroles sistēmas vai funkcionālā drošuma sistēmas statusu, pārejot uz darbības režīmu, kas ievērojami samazina griezes momentu salīdzinājumā ar normālas darbības režīmu. Lai noteiktu pareizi strādājošas emisiju kontroles sistēmas, funkcionālā drošuma sistēmas un tādas emisijas kontroles sistēmas, attiecībā uz kurām ir nepieciešama turpmāka transportlīdzekļa darbības izvērtēšana, ir jāizmanto atšķirīgi stāvokļa kodi. Ja MI ieslēgšanos izraisa nolietošanās, nepareiza darbība vai pastāvīgs emisijas noklusējuma darbības režīms, ir jāsaglabā kļūdas kods, kas norāda nepareizas darbības veidu. Kļūdas kodu saglabā arī 3.2.2.5. un 3.2.3.5. punktā minētajos gadījumos.

3.6.1.   Transportlīdzekļa nobrauktajam attālumam kopš MI ieslēgšanas ir jābūt pieejamam jebkurā laikā caur seriālo pieslēgvietu standarta diagnostikas savienojumā. Atkāpjoties no minētā, attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar mehānisku odometru, kurš neatļauj datu ievadi elektroniskajā vadības blokā, “nobraukto attālumu” var aizstāt ar “motora darbības laiku”, un tam jābūt pieejamam jebkurā laikā caur seriālo pieslēgvietu standarta diagnostikas savienojumā.

3.6.2.   Ar dzirksteļaizdedzes motoriem aprīkotu transportlīdzekļu gadījumā cilindri, kuros ir aizdedzes izlaidumi, nav jānorāda atsevišķi, ja ir uzglabāts atšķirīgs viena vai vairāku cilindru aizdedzes izlaiduma kļūdas kods.

3.6.3.   MI var tikt aktivizēts, ja emisiju līmenis ir zemāks par OBD emisiju robežvērtībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma B daļā.

3.6.3.   MI var tikt aktivizēts, ja ir aktīvs noklusējuma režīms, bez ievērojama piedziņas griezes momenta samazinājuma.

3.7.   MI izslēgšana

3.7.1.   Ja aizdedzes izlaidumu tādā līmenī, kas varētu radīt katalizatora bojājumus (kā noteicis izgatavotājs), vairs nav vai ja motoru darbina pēc izmaiņām ātruma un slodzes apstākļos, kad aizdedzes izlaidumu līmenis neizraisa katalizatora bojājumus, MI var pārslēgt iepriekšējā aktivitātes režīmā pirmajā braukšanas ciklā, kurā aizdedzes izlaidumi tika noteikti, un normālā darbības režīmā turpmākajos braukšanas ciklos. Ja MI pārslēdz uz iepriekšējo darbības līmeni, attiecīgos kļūdu kodus un saglabāto informāciju par motora apstākļiem var izdzēst.

3.7.2.   Attiecībā uz jebkādu citu nepareizu darbību MI var izslēgt pēc trim secīgiem braukšanas cikliem, kuru laikā uzraudzības sistēma, kas iedarbina MI, pārtrauc noteikt nepareizu darbību un ja nav noteikta cita nepareiza darbība, kas neatkarīgi ieslēgtu MI.

3.8.   Kļūdas koda dzēšana

3.8.1.   OBD sistēma var dzēst kļūdas kodu, nobraukto attālumu un saglabāto informāciju, ja šī pati kļūda nav atkārtoti reģistrēta vismaz 40 motora uzsildīšanas ciklos.

3.8.2.   Saglabātās kļūdas netiek dzēstas, atvienojot iebūvēto datoru no transportlīdzekļa energopadeves vai transportlīdzekļa akumulatora vai akumulatoru atvienošanas vai darbības atteices gadījumā.

3.9.   Divu degvielu gāzes transportlīdzekļi

Parasti divu degvielu gāzes transportlīdzekļiem katram degvielas veidam (benzīns un (NG/biometāns) / LPG) visas OBD prasības piemēro tāpat kā vienas degvielas transportlīdzekļiem. Šim nolūkam izmanto vienu no divām iespējām 3.8.1. vai 3.8.2. punktā vai jebkuru to kombināciju.

3.9.1.   Viena OBD sistēma abiem degvielas veidiem

3.9.1.1.   Katrai diagnostikai katrā atsevišķā OBD sistēmā darbībai ar benzīnu un (NG/biometānu) / LPG vai nu neatkarīgi no tobrīd izmantotās degvielas, vai konkrētajam degvielas veidam veic šādas procedūras:

a)	nepareizas darbības indikatora (MI) ieslēgšana (sk. 3.5. punktu);

b)	kļūdas koda saglabāšana (sk. 3.6. punktu);

c)	MI izslēgšana (sk. 3.7. punktu);

d)	kļūdas koda dzēšana (sk. 3.8. punktu).

Pārraugāmajām sastāvdaļām vai sistēmām var izmantot vai nu atsevišķu diagnostiku katram degvielas veidam, vai kopīgu diagnostiku.

3.9.1.2.   OBD sistēma var atrasties vienā vai vairākos datoros.

3.9.2.   Divas atsevišķas OBD sistēmas, pa vienai katram degvielas veidam.

3.9.2.1.   Turpmākās procedūras veic neatkarīgi vienu no otras, transportlīdzeklim darbojoties ar benzīnu vai ar (NG/biometānu) / LPG:

a)	nepareizas darbības indikatora (MI) ieslēgšana (sk. 3.5. punktu);

b)	kļūdas koda saglabāšana (sk. 3.6. punktu);

c)	MI izslēgšana (sk. 3.7. punktu);

d)	kļūdas koda dzēšana (sk. 3.8. punktu).

3.9.2.2.   Atsevišķas OBD sistēmas var atrasties vienā vai vairākos datoros.

3.9.3.   Īpašas prasības attiecībā uz diagnostikas signālu pārraidi no divu degvielu gāzes transportlīdzekļiem

3.9.3.1.   Pēc diagnostikas skenēšanas ierīces pieprasījuma diagnostikas signālu pārraida uz vienu vai vairākām avota adresēm. Avota adrešu izmantošana ir izklāstīta standartā ISO 15031-5:2011.

3.9.3.2.   Identificēt informāciju saistībā ar konkrēto degvielu var:

a)	izmantojot avota adreses, un/vai

b)	izmantojot degvielas izvēles slēdzi, un/vai

c)	izmantojot konkrētās degvielas kļūdas kodus.

3.9.4.   Attiecībā uz statusa kodu (kā aprakstīts 3.6. punktā) jāizmanto viena no turpmākajām divām iespējām, ja viens vai vairāki diagnostikas signāli, ar kuriem paziņo par gatavību, ir specifiski konkrētajam degvielas tipam:

a)	statusa kods ir degvielai specifisks, t. i., izmanto divus statusa kodus, katram degvielas veidam savu;

b)	statusa kods rāda, ka kontroles sistēmas ir pilnīgi izvērtētas abiem degvielas veidiem (benzīnam un (NG/biometānam) / LPG)), kad kontroles sistēmas ir pilnīgi izvērtētas vienam no degvielas tipiem.

Ja neviens no diagnostikas signāliem, ar kuriem paziņo par gatavību, nav specifisks konkrētajam degvielas tipam, jāatbalsta tikai viens statusa kods.

4.   Prasības attiecībā uz iebūvētu diagnostikas sistēmu tipa apstiprināšanu

4.1.   Izgatavotājs var lūgt apstiprinātājiestādei pieņemt OBD sistēmu tipa apstiprināšanai, kaut arī sistēmai ir viena vai vairākas nepilnības un tā pilnībā neatbilst šā pielikuma prasībām.

4.2.   Izskatot šādu lūgumu, iestāde nosaka, vai atbilstība šā pielikuma prasībām ir nesasniedzama vai nepamatota.

Apstiprinātājiestāde ņem vērā izgatavotāju sniegtos datus, kas cita starpā izklāsta tādus faktorus kā tehniskās īstenošanas iespējas, apstrādes termiņš un ražošanas cikli, ietverot motoru vai transportlīdzekļu konstrukciju ieviešanu un izņemšanu un plānotās datoru atjaunināšanas, līmenis, līdz kuram attiecīgā OBD sistēma atbilst šīs regulas prasībām, un izgatavotāja pierādījumi, ka ieguldīti pietiekami centieni, lai sasniegtu atbilstību šiem noteikumiem.

4.2.1.

Iestāde nepieņem iesniegumus saistībā ar nepilnībām, kas ietver pilnīgu nepieciešamās diagnostikas uzraudzības trūkumu.

4.2.2.

Iestāde nepieņem iesniegumus saistībā ar nepilnībām, kas neatbilst Regulas (ES) Nr. 168/2013VI pielikuma B daļā noteiktajām OBD robežvērtībām.

4.3.   Nosakot nepilnību secību, vispirms nosaka nepilnības dzirksteļaizdedzes motoriem, kas saistītas ar 3.3.3.1., 3.3.3.2. un 3.3.3.3. punktu, un nepilnības kompresijas aizdedzes motoriem, kas saistītas ar 3.3.4.1., 3.3.4.2. un 3.3.4.3. punktu.

4.4.   Pirms tipa apstiprināšanas vai tās laikā nav pieļaujamas nekādas nepilnības attiecībā uz 1. papildinājuma 3.5. punkta prasībām, izņemot 3.5.3.4. punktu.

4.5.   Nepilnību laika posms

4.5.1.

Nepilnība var saglabāties divu gadu laikposmā pēc transportlīdzekļa tipa apstiprināšanas datuma, izņemot gadījumus, kad var pienācīgi pierādīt, ka tās izlabošanai nepieciešama būtiska transportlīdzekļa aparatūras pārveidošana un papildu izpildes un piegādes laiks, kas pārsniedz divus gadus. Šādā gadījumā nepilnība var saglabāties laikposmā, kas nepārsniedz trīs gadus.

4.5.2.

Izgatavotājs var pieprasīt, lai apstiprinātājiestāde nepilnību pieļauj retrospektīvi, ja to atklāj pēc sākotnējās tipa apstiprināšanas. Šajā gadījumā nepilnības var turpināties divu gadu periodā pēc tam, kad par tām paziņots administratīvajai iestādei, izņemot gadījumus, kad var pienācīgi pierādīt, ka nepilnības izlabošanai nepieciešama būtiska transportlīdzekļa aparatūras pārveidošana un papildu izpildes un piegādes laiks, kas pārsniedz divus gadus. Šādā gadījumā nepilnība var saglabāties laikposmā, kas nepārsniedz trīs gadus.

4.6.   Iestāde paziņo savu lēmumu par nepilnības pieļaušanu visām pārējām dalībvalstīm.