par Pārredzamības reģistru organizācijām un pašnodarbinātām personām, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 11. panta 1. un 2. punktu, Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 295. pantu, un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (visi kopā turpmāk “Līgumi”),

tā kā Eiropas politikas veidotāji nedarbojas izolēti no pilsoniskās sabiedrības, bet uztur atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu ar pārstāvošajām asociācijām un pilsonisko sabiedrību,

tā kā Nolīguma puses, ievērojot tā 30. punktu, ir pārskatījušas Pārredzamības reģistru (turpmāk “reģistrs”), kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas 2011. gada 23. jūnija vienošanos par Pārredzamības reģistra izveidi organizācijām un pašnodarbinātām privātpersonām, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā (1),

1. Reģistra izveide un darbība neietekmē un neskar Eiropas Parlamenta mērķus, kurus tas noteicis 2008. gada 8. maija rezolūcijā par pamatsistēmas izstrādi interešu aizstāvju (lobētāju) darbības reglamentēšanai Eiropas Savienības iestādēs (2) un savā 2011. gada 11. maija lēmumā par iestāžu nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Parlamentu un Komisiju par kopēju pārredzamības reģistru (3).

2. Reģistra darbībā ievēro vispārējos Savienības tiesību principus, tostarp proporcionalitātes un nediskriminācijas principu.

3. Reģistra darbībā ievēro Eiropas Parlamenta deputātu tiesības bez ierobežojumiem izmantot savas parlamentārās pilnvaras.

4. Reģistra darbība neskar ne Nolīguma pušu kompetenci vai prerogatīvas, nedz arī ietekmē to attiecīgās organizatoriskās pilnvaras.

5. Nolīguma puses cenšas izturēties vienādi pret visiem uzņēmējiem, kas līdzīgā veidā veic līdzīgas darbības, un nodrošināt līdzvērtīgus nosacījumus, reģistrējot organizācijas un pašnodarbinātas personas, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā.

7. Izņemot darbības, kuras minētas 10. līdz 12. punktā, reģistra izmantošanas joma attiecas uz visām darbībām, kuras veic, lai tieši vai netieši ietekmētu to, kā ES iestādes izstrādā vai īsteno politiku, un tajās notiekošos lēmumu pieņemšanas procesus, neatkarīgi no vietas, kur šīs darbības tiek veiktas, izmantotā saziņas kanāla vai starpniecības līdzekļa, kas cita starpā var būt ārpakalpojumu sniedzējs, plašsaziņas līdzekļi, līgumi ar profesionāliem pārstāvjiem, ideju laboratorijas, platformas, forumi, kampaņas un pamatiniciatīvas.

Šajā nolīgumā ar jēdzienu “tieša ietekme” saprot tiešu kontaktu vai saziņu ar ES iestādēm vai citas darbības, kas papildina minētās darbības, un ar jēdzienu “netieša ietekme” saprot tādu starpniecības līdzekļu izmantošanu ietekmes nodrošināšanai kā plašsaziņas līdzekļi, sabiedriskā doma, konferences vai sabiedriski pasākumi, kuru mērķauditorija ir ES iestādes.

8. Ir paredzēts reģistrēt visas organizācijas un pašnodarbinātās personas, kas neatkarīgi no to juridiskā statusa ir iesaistītas darbībās, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma un kuras jau tiek veiktas vai ir sagatavošanas stadijā.

Jebkura reģistrējama darbība, kuru saskaņā ar līgumu izstrādā starpnieks, kas sniedz juridiskas un citas profesionālas konsultācijas, uzliek reģistrācijas pienākumu gan starpniekam, gan arī tā klientam. Šie starpnieki paziņo par visiem klientiem, ar kuriem noslēgts šāds līgums, kā arī par ieņēmumiem no katra klienta saistībā ar pārstāvības darbībām, kā noteikts II pielikuma II.C.2.b punktā. Šī prasība neatbrīvo klientu ne no reģistrācijas pienākuma, ne no pienākuma izmaksu aplēsēs iekļaut to darbību izmaksas, par kurām noslēgts apakšuzņēmuma līgums ar starpnieku.

9. Organizāciju reģistrē tikai tad, ja tā veic reģistrējamas darbības, kuru rezultātā notikusi tieša vai netieša saziņa ar ES iestādēm. Organizāciju, kas uzskatāma par reģistrācijai neatbilstīgu, var svītrot no reģistra.

10. Darbības, kas saistītas ar juridisko un citu profesionālo konsultāciju sniegšanu, nav reģistrējamas, ciktāl:

Ja uzņēmums un tā konsultanti kā puses piedalās kādā konkrētā tiesvedībā vai administratīvā lietā vai procesā, jebkādas tieši ar iepriekšminēto saistītas darbības, kuru galvenais mērķis nav tiesiskā regulējuma mainīšana, nav jāiekļauj reģistrā. Šo daļu piemēro visās uzņēmējdarbības jomās Eiropas Savienībā.

Taču reģistrā iekļauj šādas ar juridiskām un citām profesionālām konsultācijām saistītas darbības, ja tās tiek veiktas, lai ietekmētu ES iestādes, to locekļus un viņu palīgus, kā arī ES iestāžu ierēdņus vai pārējos darbiniekus:

11. Reģistrā neiekļauj darbības, kuras sociālie partneri veic kā sociālā dialoga dalībnieki (arodbiedrības, darba devēju asociācijas utt.), ja minētie sociālie partneri pilda pienākumus, kas tiem noteikti Līgumos. Šo punktu mutatis mutandis piemēro ikvienai Līgumos īpaši noteiktai struktūrai, kurai jāpilda institucionāla loma.

12. Reģistrā neiekļauj darbības, kuras veic reaģējot uz ES iestāžu vai Eiropas Parlamenta deputātu tiešiem un individuāliem pieprasījumiem, piemēram, ad hoc vai regulāriem faktiskas informācijas, datu vai ekspertīzes pieprasījumiem.

13. Reģistrā neiekļauj baznīcas un reliģiskas kopienas. Tomēr to pārstāvības birojus vai juridiskās vienības, birojus un tīklus, kas izveidoti baznīcu un reliģisku kopienu, kā arī to apvienību pārstāvībai ES iestādēs, ir paredzēts reģistrēt.

14. Reģistrā neiekļauj politiskās partijas. Tomēr visas organizācijas, ko tās izveido vai atbalsta un kas veic reģistrējamas darbības, ir paredzēts reģistrēt.

15. Reģistrā neiekļauj dalībvalstu valdību dienestus, trešo valstu valdības, starptautiskas starpvaldību organizācijas un to diplomātiskās misijas.

16. Reģionālās publiskās iestādes un to pārstāvības birojus nav paredzēts reģistrēt, taču tos var reģistrēt, ja tie to vēlas. Visas apvienības vai tīklus, kas izveidoti, lai kolektīvi pārstāvētu reģionus, ir paredzēts reģistrēt.

17. Visas tās vietējās publiskās iestādes, kas nav norādītas 16. punktā, piemēram, vietējās un pilsētu pašvaldības vai to pārstāvības birojus, asociācijas vai tīklus, ir paredzēts reģistrēt.

18. Tīklus, platformas vai citas kolektīvās darbības formas, kurām nav juridiska statusa vai kuras nav uzskatāmas par juridiskām personām, taču kurām ir faktiska organizēta ietekme un kuras ir iesaistītas reģistrējamās darbībās, ir paredzēts reģistrēt. Šādu kolektīvas darbības formu dalībnieki ieceļ pārstāvi, kas rīkojas kā kontaktpersona un atbild par sadarbību ar Apvienotā pārredzamības reģistra sekretariātu (APRS).

19. Darbības, kas jāņem vērā, lai izvērtētu atbilstību iekļaušanai reģistrā, ir tās pašas, kas attiecas (tieši vai netieši) uz visām ES iestādēm, aģentūrām un struktūrām, to locekļiem un viņu palīgiem, ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem. Šādas darbības neietver tās darbības, kas ir paredzētas dalībvalstīm, un jo īpaši darbības, kas paredzētas to pastāvīgajām pārstāvniecībām Eiropas Savienībā.

20. Eiropas tīkli, federācijas, asociācijas vai platformas tiek aicinātas izstrādāt kopējas, pārskatāmas pamatnostādnes, kuras būtu paredzētas to dalībniekiem un kurās būtu noteiktas reģistrējamās darbības. Šīs pamatnostādnes ir paredzēts publicēt.

22. Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas ģenerālsekretāri atbild par sistēmas uzraudzību un par tās galvenajiem darbības aspektiem un, kopīgi vienojoties, veic visu, kas nepieciešams šā nolīguma īstenošanai.

23. Kaut arī Nolīguma puses kopīgi nodrošina sistēmas darbību, tās tomēr ir tiesīgas reģistru izmantot īpašos nolūkos neatkarīgi viena no otras.

24. Lai ieviestu sistēmu, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas dienesti uztur kopēju darbības struktūrvienību ar nosaukumu APRS. APRS veido Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas amatpersonu grupa, pamatojoties uz vienošanos, kas panākta starp kompetentajiem dienestiem. APRS darbu koordinē Eiropas Komisijas Ģenerālsekretariāta nodaļas vadītājs. Tā uzdevumi ietver īstenošanas pamatnostādņu izstrādi ievērojot šo nolīgumu, lai veicinātu to, ka reģistrētās personas vienādi interpretē noteikumus, un lai uzraudzītu reģistra satura kvalitāti. APRS izmanto administratīvos resursus, kas pieejami reģistra satura kvalitātes pārbaudei, taču ar nosacījumu, ka reģistrētās personas uzņemas galīgo atbildību par informāciju, ko tās sniegušas.

25. Nolīguma puses organizē piemērotas mācības un iekšējās saziņas projektus, lai palielinātu iestāžu locekļu un darbinieku informētību par reģistru un brīdinājumu un sūdzību procedūrām.

26. Nolīguma puses veic atbilstīgus ārējus pasākumus, lai informētu par reģistru un veicinātu tā izmantošanu.

27. Eiropas tīmekļa vietnes sadaļā par Pārredzamības reģistru regulāri tiek publicēti reģistra datubāzē iekļauti pamata statistikas dati, kas pieejami, izmantojot lietotājdraudzīgu meklētājprogrammu. Minētās datubāzes publiski pieejamais saturs ir elektroniskā un mašīnlasāmā formātā.

28. Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas ģenerālsekretariāti Eiropas Parlamenta attiecīgajam priekšsēdētāja vietniekam un Eiropas Komisijas attiecīgajam priekšsēdētāja vietniekam iesniedz gada ziņojumu par reģistra darbību. Gada ziņojumā sniedz faktisko informāciju par reģistru, tā saturu un attīstību, un to publicē katru gadu par iepriekšējo kalendāro gadu.

VI. PASĀKUMI, KO PIEMĒRO PERSONĀM, KURĀM IR TIESĪBAS UZ IEKĻAUŠANU REĢISTRĀ

29. Eiropas Parlamenta ieejas caurlaides atsevišķām personām, kas pārstāv tādas organizācijas vai strādā tādu organizāciju labā, kuras reģistrē Pārredzamības reģistrā, izsniedz tikai tad, ja šīs organizācijas vai personas ir reģistrētas. Tomēr reģistrācija nenodrošina automātiskas tiesības saņemt šādu ieejas caurlaidi. Eiropas Parlamenta ilgtermiņa ieejas caurlaižu izsniegšana un kontrole ir Parlamenta iekšēja procedūra, par kuru tas joprojām saglabā atbildību.

30. Nolīguma puses atbilstīgi savām administratīvajām pilnvarām piedāvā stimulus, lai veicinātu reģistrāciju ar šo nolīgumu izveidotajā sistēmā.

Nolīguma puses informē reģistrētās personas par īpašiem stimuliem, kas tām pieejami.

31. Ikviena persona var izmantot reģistra tīmekļa vietnē pieejamo saziņas standarta veidlapu, lai iesniegtu brīdinājumus un sūdzības par III pielikumā ietvertā rīcības kodeksa iespējamu pārkāpšanu. Brīdinājumus un sūdzības izskata saskaņā ar IV pielikumā paredzētajām procedūrām.

32. Brīdināšanas mehānisms ir instruments, kas papildina kvalitātes pārbaudes, kuras veic APRS saskaņā ar 24. punktu. Ikviena persona var iesniegt brīdinājumu par faktu kļūdām saistībā ar reģistrēto personu sniegto informāciju. Brīdinājumus var iesniegt arī attiecībā uz neatbilstošas reģistrācijas gadījumiem.

33. Ikviena persona var iesniegt oficiālu sūdzību, ja ir aizdomas par to, ka reģistrēta persona pārkāpj rīcības kodeksu (tas neattiecas uz faktu kļūdām). Sūdzības pamato ar būtiskiem faktiem, kas attiecas uz iespējamo rīcības kodeksa pārkāpšanu.

APRS izmeklē iespējamo pārkāpumu, pienācīgi ievērojot proporcionalitātes un labas pārvaldības principus. Ja reģistrētas personas vai viņu pārstāvji tīši pārkāpj rīcības kodeksu, tiek piemēroti IV pielikumā noteiktie pasākumi.

34. Ja, īstenojot 31. līdz 33. punktā minētās procedūras, APRS konstatē atkārtotu nevēlēšanos sadarboties, atkārtotu nepiedienīgu uzvedību vai būtiskus rīcības kodeksa pārkāpumus, attiecīgo reģistrēto personu uz noteiktu laiku (vienu vai diviem gadiem) izslēdz no reģistra, par to iekļaujot reģistrā publisku paziņojumu, kā noteikts IV pielikumā.

35. Eiropadome un Padome ir aicinātas iesaistīties reģistra darbībā. Citas ES iestādes, struktūras un aģentūras tiek aicinātas izmantot ar šo nolīgumu izveidoto sistēmu kā parauginstrumentu savai mijiedarbībai ar ES politikas izstrādē un īstenošanā iesaistītajām organizācijām un pašnodarbinātajām personām.

36. Šis nolīgums aizstāj Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas 2011. gada 23. jūnija vienošanos, kuras darbība izbeigsies šā nolīguma piemērošanas dienā.

38. Šis nolīgums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

Vienības, kas šā nolīguma spēkā stāšanās datumā jau ir reģistrētas, trīs mēnešu laikā pēc minētā datuma veic izmaiņas reģistrācijā, lai nodrošinātu atbilstību jaunajām prasībām, kas noteiktas ar šo nolīgumu.

(4) Profesionālās rīcības kodeksā, kas jāievēro reģistrējamai personai, var būt noteiktas saistības, kas ir stingrākas nekā prasības, kas noteiktas III pielikumā iekļautajā rīcības kodeksā.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

I PIELIKUMS

Pārredzamības reģistrs

organizācijām un pašnodarbinātām personām, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā

Nodaļas

Raksturojums/piezīmes

I.	Profesionālie konsultāciju/juridiskie biroji/pašnodarbinātie konsultanti

Apakšnodaļa

Profesionālas konsultācijas

Uzņēmumi, kas klientu interesēs veic darbības, kas saistītas ar interešu pārstāvību, lobēšanu, reklamēšanu, līdzdalību sabiedrisko jautājumu risināšanā un attiecību veidošanu ar publiskām iestādēm.

Apakšnodaļa

Juridiskie biroji

Juridiskās firmas, kas klientu interesēs veic darbības, kas saistītas ar interešu pārstāvību, lobēšanu, reklamēšanu, līdzdalību sabiedrisko jautājumu risināšanā un attiecību veidošanu ar publiskām iestādēm.

Apakšnodaļa

Pašnodarbinātie konsultanti

Pašnodarbināti konsultanti vai juristi, kas klientu interesēs veic darbības, kas saistītas ar interešu pārstāvību, lobēšanu, reklamēšanu, līdzdalību sabiedrisko jautājumu risināšanā un attiecību veidošanu ar publiskām iestādēm. Šī apakšnodaļa attiecas uz tādu vienību reģistrāciju, kas sastāv tikai no vienas personas.

II.	Iekšējie lobisti un arodu/uzņēmēju/profesionālās asociācijas

Apakšnodaļa

Uzņēmumi un grupas

Uzņēmumi vai uzņēmumu grupas (ar vai bez juridiskā statusa), kas paši veic iekšējas darbības, kuras saistītas ar interešu pārstāvību, lobēšanu, reklamēšanu, līdzdalību sabiedrisko jautājumu risināšanā un attiecību veidošanu ar publiskām iestādēm.

Apakšnodaļa

Arodu un uzņēmēju asociācijas

Organizācijas (peļņu gūstošas vai bezpeļņas), kas pārstāv peļņu gūstošus uzņēmumus vai jauktas grupas un platformas

Apakšnodaļa

Arodbiedrības un profesionālās asociācijas

Darba ņēmēju, arodu vai profesiju interešu pārstāvība

Apakšnodaļa

Citas organizācijas, tostarp:

—	vienības (peļņu gūstošas vai bezpeļņas), kas organizē pasākumus,

—	ar interešu pārstāvību saistīti plašsaziņas līdzekļi vai uz pētniecību vērstas vienības, kas saistītas ar privātām peļņas interesēm,

—	ad hoc koalīcijas un pagaidu struktūras (to dalībnieki gūst peļņu).

III.	Nevalstiskās organizācijas

Apakšnodaļa

Nevalstiskas organizācijas, platforma, tīkli, ad hoc koalīcijas, pagaidu struktūras un citas līdzīgas organizācijas.

Bezpeļņas organizācijas (ar vai bez juridiska statusa), kas ir neatkarīgas no publiskām iestādēm vai komerciālām organizācijām, piemēram, fondi, labdarības organizācijas u. c.

Ikvienai šādai vienībai, tostarp tās peļņu gūstošajiem elementiem, jāreģistrējas II nodaļā.

IV.	Ideju laboratorijas, pētniecības un akadēmiskās iestādes

Apakšnodaļa

Ideju laboratorijas un pētniecības iestādes

Specializētas ideju laboratorijas un pētniecības institūti, kas piedalās Eiropas Savienības pasākumos un nodarbojas ar tās politiku.

Apakšnodaļa

Akadēmiskās iestādes

Iestādes, kuru galvenais uzdevums ir izglītošana, bet kuras piedalās arī Eiropas Savienības pasākumos un nodarbojas ar tās politiku.

V.	Organizācijas, kas pārstāv baznīcas un reliģiskās kopienas

Apakšnodaļa

Organizācijas, kas pārstāv baznīcas un reliģiskās kopienas

Juridiskas personas, biroji, tīkli vai asociācijas, kas izveidoti, lai veiktu pārstāvības darbības.

VI.	Organizācijas, kas pārstāv vietējās, reģionālās un pilsētu pašvaldības, citas publiskās vai jauktās vienības utt.

Apakšnodaļa

Reģionālas struktūras

Nav paredzēts reģistrēt reģionus kā tādus un to pārstāvības birojus, taču tie var reģistrēties, ja vēlas. Ir paredzēts reģistrēt asociācijas vai tīklus, kas izveidoti, lai pārstāvētu reģionus kolektīvi.

Apakšnodaļa

Citas vietēja mēroga publiskās iestādes

Ir paredzēts reģistrēt visas citas vietēja mēroga publiskās iestādes, piemēram, vietējās un pilsētu pašvaldības vai to pārstāvības birojus, nacionālās asociācijas vai tīklus.

Apakšnodaļa

Publisko reģionālo iestāžu vai citu vietēja mēroga iestāžu transnacionālās asociācijas un tīkli

Apakšnodaļa

Citas publiskās vai jauktās vienības, kuras izveidotas saskaņā ar tiesību aktiem un kuru nolūks ir rīkoties sabiedrības interesēs

Ietver citas organizācijas ar publisku vai jauktu (publisku/privātu) statusu.

II PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KO SNIEDZ REĢISTRĒTĀS PERSONAS

I. VISPĀRĒJĀ UN PAMATA INFORMĀCIJA

a)	Organizācijas nosaukums(-i), galvenā biroja adrese un adrese Briselē, Luksemburgā vai Strasbūrā, ja tāda ir, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese, tīmekļa vietne;

par organizāciju juridiski atbildīgās personas un organizācijas vadītāja vai pārvaldošā partnera vārds un uzvārds vai attiecīgā gadījumā galvenais kontaktpunkts saistībā ar reģistrējamām darbībām (piemēram, atbildīgais par ES lietām); to personu vārdi un uzvārdi, kurām ir piešķirta atļauja iekļūt Eiropas Parlamenta telpās (1);

to personu skaits (dalībnieki, darbinieki u. c.), kas iesaistītas darbībās, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma, un to personu skaits, kas saņēmušas ieejas caurlaidi, lai varētu iekļūt Eiropas Parlamenta telpās, kā arī laiks, ko ikviena persona pavadījusi šādu darbību veikšanai atbilstoši šādiem procentiem no pilnslodzes darbības: 25 %, 50 %, 75 % vai 100 %;

d)	mērķi/pilnvaru apjoms – interešu jomas – darbības – darbības valstis – dalība tīklos – vispārēja informācija, kas ietilpst reģistra izmantošanas jomā;

e)	dalība un attiecīgā gadījumā dalībnieku skaits (privātpersonas un organizācijas).

II. ĪPAŠA INFORMĀCIJA

A. Darbības, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma

Īpašu informāciju sniedz par galvenajiem tiesību aktu priekšlikumiem vai politikas jomām, kuriem pievērsusies reģistrētā persona, veicot darbības, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma. Var norādīt atsauci uz citām īpašām darbībām, piemēram, pasākumiem vai publikācijām.

B. Saiknes ar ES iestādēm

a)	Dalība augsta līmeņa grupās, konsultatīvās komitejās, ekspertu grupās, citās ES atbalstītās struktūrās un platformās, u. c.

b)	Dalība vai līdzdalība Eiropas Parlamenta sadarbības grupās vai nozaru forumos u. c.

C. Finanšu informācija par darbībām, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma

Visas reģistrētās personas:

a)	iesniedz gada izmaksu aplēses saistībā ar darbībām, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma. Finanšu rādītāji attiecas uz pilnu darbības gadu un uz pēdējo pabeigto finanšu gadu, par atskaites punktu ņemot reģistrācijas vai reģistrācijas datu ikgadējās atjaunošanas dienu;

b)	norāda no ES iestādēm saņemtā finansējuma apjomu un avotu pēdējā pabeigtā finanšu gadā, par atskaites punktu ņemot reģistrācijas vai reģistrācijas datu ikgadējās atjaunošanas dienu. Minētā informācija atbilst informācijai, kas iekļauta Eiropas finanšu pārredzamības sistēmā (2).

Profesionāliem konsultāciju/juridiskajiem birojiem/pašnodarbinātiem konsultantiem (sk. I pielikuma I nodaļu) papildus jāiesniedz:

apgrozījums saistībā ar darbībām, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma, atbilstīgi šādai skalai:

Gada apgrozījums saistībā ar pārstāvības darbībām – euro

0 – 99 999

100 000 – 499 999

500 000 – 1 000 000

> 1 000 000

visu klientu saraksts, kuru interesēs tiek veiktas darbības, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma. Ieņēmumus no klientiem saistībā ar pārstāvības darbībām norāda atbilstīgi šādai skalai:

Gada ieņēmumi (norādot kategoriju) no katra klienta saistībā ar pārstāvības darbībām – euro

0 – 9 999

10 000 – 24 999

25 000 – 49 999

50 000 – 99 999

100 000 – 199 999

200 000 – 299 999

300 000 – 399 999

400 000 – 499 999

500 000 – 599 999

600 000 – 699 999

700 000 – 799 999

800 000 – 899 999

900 000 – 1 000 000

> 1 000 000

ir paredzēts reģistrēt arī klientus. Profesionālo konsultāciju/juridisko biroju/pašnodarbināto konsultantu finanšu deklarācijas par klientiem (atbilstoši sarakstam un skalai) neatbrīvo minētos klientus no pienākuma ietvert apakšlīgumos paredzētās darbības savās deklarācijās, lai novērstu viņu deklarēto finanšu izdevumu pārāk zemu novērtēšanu.

Iekšējie lobisti un arodu/uzņēmēju/profesionālās asociācijas (I pielikuma II nodaļa) papildus iesniedz:

apgrozījumu saistībā ar darbībām, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma, iekļaujot summas, kas nepārsniedz 10 000 euro.

Nevalstiskās organizācijas – ideju laboratorijas, pētniecības un akadēmiskās iestādes – organizācijas, kas pārstāv baznīcas un reliģiskās kopienas – organizācijas, kas pārstāv vietējās, reģionālās un pilsētu pašvaldības, citas publiskās vai jauktās vienības u. c. (I pielikuma III līdz VI nodaļa) papildus iesniedz:

a)	informāciju par organizācijas kopējo budžetu;

b)	sadalījumu pa galvenajām finansējuma summām un avotiem.

(1) Reģistrācijas procesa beigās reģistrējamās personas var pieprasīt atļauju par piekļuvi Eiropas Parlamenta telpām. Reģistrā norāda to fizisko personu vārdus un uzvārdus, kuras saņēmušas Eiropas Parlamenta ieejas caurlaides. Reģistrācija nenodrošina automātiskas tiesības saņemt šādu ieejas caurlaidi.

(2) http://ec.europa.eu/budget/fts/index_en.htm

III PIELIKUMS

RĪCĪBAS KODEKSS

Nolīguma puses uzskata, ka visiem interešu pārstāvjiem, kuri ar tām sadarbojas, neatkarīgi no tā, vai sadarbība notikusi vienu reizi vai vairākkārt un vai šie pārstāvji ir reģistrēti vai ne, būtu jārīkojas atbilstīgi šā rīcības kodeksa prasībām.

Attiecībās ar ES iestādēm un to locekļiem, ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, interešu pārstāvji:

a)	vienmēr dara zināmu savu vārdu vai nosaukumu un attiecīgā gadījumā reģistrācijas numuru, kā arī vienību vai vienības, kuru labā tie strādā vai kuras tie pārstāv; deklarē intereses, mērķus vai nolūkus, kurus tie vēlas sasniegt, un attiecīgā gadījumā klientus vai dalībniekus, kurus tie pārstāv;

b)	neiegūst vai necenšas iegūt informāciju vai panākt kāda lēmuma pieņemšanu negodīgā ceļā vai izdarot nelikumīgu spiedienu, vai uzvedoties nepiedienīgi;

darījumos ar trešām personām nekad neapgalvo, ka tiem ir jebkādas oficiālas attiecības ar Eiropas Savienību vai kādu no tās iestādēm, nedz arī sniedz nepatiesu informāciju par sevi attiecībā uz reģistrācijas sekām nolūkā maldināt trešās personas vai Eiropas Savienības iestāžu ierēdņus vai pārējos darbiniekus, kā arī bez skaidri izteiktas atļaujas neizmanto ES iestāžu logotipus;

pēc iespējas labāk nodrošina to, ka informācija, ko tie sniedz reģistrācijas brīdī un pēc tam saistībā ar darbībām, uz kuru attiecas reģistra izmantošanas joma, ir pilnīga, aktuāla un nav maldinoša; piekrīt tam, ka visa sniegtā informācija tiek pārbaudīta, kā arī apņemas sadarboties saistībā ar administratīviem pieprasījumiem sniegt papildu un atjauninātu informāciju;

e)	nepārdod trešām personām no ES iestādēm iegūto dokumentu kopijas;

f)	visumā ievēro visus ES iestāžu noteikumus, kodeksus un labas pārvaldības praksi un izvairās kavēt to īstenošanu un piemērošanu;

g)	nemudina Eiropas Savienības iestāžu locekļus, Eiropa Savienības ierēdņus vai pārējos darbiniekus, šo locekļu palīgus vai praktikantus pārkāpt uzvedības noteikumus un standartus, kas viņiem jāievēro;

h)	ja nodarbina bijušos Eiropas Savienības iestāžu ierēdņus vai pārējos darbiniekus vai ES iestāžu locekļu palīgus vai praktikantus, ņem vērā viņu pienākumu ievērot noteikumus un konfidencialitātes prasības, kas uz viņiem attiecas;

i)	iepriekš lūdz atļauju Eiropas Parlamenta attiecīgajam deputātam vai deputātiem attiecībā uz visa veida līgumattiecībām ar jebkuru deputāta pakļautībā esošu personu vai tās nodarbināšanu;

j)	ievēro visus noteikumus, kas ir paredzēti attiecībā uz bijušo Eiropas Parlamenta deputātu un bijušo Eiropas Komisijas locekļu tiesībām un pienākumiem;

k)	informē visas pārstāvētās personas par saviem pienākumiem pret ES iestādēm.

Privātpersonas, kuras ir reģistrētas Eiropas Parlamentā, lai iegūtu personīgu un tālāk nenododamu caurlaidi iekļūšanai Eiropas Parlamenta telpās:

l)	pārliecinās, ka Eiropas Parlamenta telpās ieejas caurlaide visu laiku tiek nēsāta tā, lai to varētu redzēt;

m)	stingri ievēro attiecīgos Eiropas Parlamenta Reglamenta noteikumus;

n)	piekrīt tam, ka visu lēmumu pieņemšana saistībā ar pieprasījumiem piešķirt piekļuvi Eiropas Parlamenta telpām ir tikai Parlamenta prerogatīva un ka reģistrācija nenodrošina automātiskas tiesības saņemt ieejas caurlaidi.

IV PIELIKUMS

BRĪDINĀJUMU, IZMEKLĒŠANAS UN SŪDZĪBU IZSKATĪŠANAS PROCEDŪRAS

I. BrīdinājumI

Ikviena persona, izmantojot Pārredzamības reģistra tīmekļa vietnē pieejamo saziņas standarta veidlapu, var APRS iesniegt brīdinājuma paziņojumu par reģistrā iekļauto informāciju un neatbilstīgu reģistrāciju.

Brīdinājuma paziņojumi par reģistrā iekļauto informāciju tiks izskatīti kā paziņojumi par iespējamu neatbilstību III pielikumā ietvertā Rīcības kodeksa d) punktam (1). Attiecīgā reģistrētā persona tiks aicināta atjaunināt informāciju vai paskaidrot APRS to, kāpēc minētā informācija nav jāatjaunina. Ja attiecīgā reģistrētā persona nesadarbojas, var piemērot pasākumus, kas noteikti pasākumu tabulā (2.–4. rinda) šā pielikuma beigās.

II. Sūdzības

1. posms. Sūdzības iesniegšana

1. Ikviena persona var iesniegt sūdzību APRS, aizpildot Pārredzamības reģistra tīmekļa vietnē pieejamo standarta veidlapu. Minētajā veidlapā norāda:

a)	reģistrēto personu, par kuru iesniegta sūdzība;

b)	sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju;

c)	detalizētu informāciju par iespējamu neatbilstību rīcības kodeksam, tostarp iespējamos dokumentus vai citus materiālus, ar kuriem pamato sūdzību, kā arī norādi par sūdzības iesniedzējam nodarīto kaitējumu un pamatojumu aizdomām par tīšu rīcības kodeksa pārkāpumu.

Anonīmas sūdzības netiek izskatītas.

2. Sūdzībā norāda rīcības kodeksa klauzulas, kuras, pēc sūdzības iesniedzēja domām, ir pārkāptas. Visu to sūdzību statusu, kurās norādītos pārkāpumus APRS jau sākumā atzīst par netīšiem, var mainīt uz statusu “brīdinājums”.

3. Rīcības kodeksu piemēro tikai attiecībās starp interešu pārstāvjiem un ES iestādēm, un to nevar izmantot, lai regulētu attiecības trešo personu vai reģistrēto personu starpā.

2. posms. Pieņemamība

4. Pēc sūdzības saņemšanas APRS:

a)	piecu darbdienu laikā sūdzības iesniedzējam sniedz apstiprinājumu par sūdzības saņemšanu;

b)	pārbauda, vai uz sūdzību attiecas reģistra izmantošanas joma, kā noteikts III pielikumā iekļautajā rīcības kodeksā un iepriekš minētajā 1. posmā;

pārbauda, vai ir iesniegti sūdzību pamatojošie pierādījumi, piemēram, dokumenti, citi materiāli vai personīgi apgalvojumi; principā visu būtisko pierādījumu avotam jābūt vai nu attiecīgajai reģistrētajai personai, dokumentam, ko izdevusi trešā puse, vai publiski pieejamam avotam. Sūdzības iesniedzēja vērtējumi nav uzskatāmi par pierādījumiem;

d)	pamatojoties uz b) un c) punktā minēto pārbaudi, izlemj par sūdzības pieņemamību.

5. Ja sūdzību atzīst par nepieņemamu, APRS par to rakstiski informē sūdzības iesniedzēju, norādot pieņemtā lēmuma pamatojumu.

6. Ja sūdzību atzīst par pieņemamu, APRS informē gan sūdzības iesniedzēju, gan arī attiecīgo reģistrēto personu par lēmumu un par īstenojamo procedūru, kas izklāstīta turpmāk.

3. posms. Par pieņemamu atzītas sūdzības izskatīšana – pārbaude un pagaidu pasākumi

7. APRS informē attiecīgo reģistrēto personu par sūdzības saturu un iespējami pārkāpto(-ajām) klauzulu(-ām) un vienlaikus aicina 20 darbdienu laikā sniegt paskaidrojumu saistībā ar minēto sūdzību. Lai pamatotu paskaidrojumu, reģistrētā persona minētajā termiņā var iesniegt arī profesionālas pārstāvības organizācijas izdotu memorandu, jo īpaši attiecībā uz reglamentētām profesijām vai organizācijām, kurām jāievēro profesionālās rīcības kodekss.

8. Ja paskaidrojums netiek sniegts 7. punktā norādītajā termiņā, attiecīgo reģistrēto personu uz laiku – līdz sadarbības atsākšanai – izslēdz no reģistra.

9. Visu informāciju, kas tiek iegūta izmeklēšanas laikā, izskata APRS, kas var pieņemt lēmumu par attiecīgās reģistrētās personas vai sūdzības iesniedzēja, vai šo abu personu uzklausīšanu.

10. Ja iesniegto materiālu pārbaudes laikā konstatē, ka sūdzība nav pamatota, APRS informē gan attiecīgo reģistrēto personu, gan sūdzības iesniedzēju par šajā sakarībā pieņemto lēmumu, norādot lēmuma pamatojumu.

11. Ja sūdzība ir pamatota, attiecīgo reģistrēto personu uz laiku – kamēr tiek veikti pasākumi, lai risinātu šo jautājumu (sk. 4. posmu), – izslēdz no reģistra, un, jo īpaši, ja šī persona nesadarbojas, tai var piemērot vairākus papildu pasākumus, tostarp izslēgšanu no reģistra un, ja nepieciešams, visu Eiropas Parlamenta ieejas caurlaižu atņemšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta iekšējām procedūrām (sk. 5. posmu un 2. līdz 4. rindu pasākumu tabulā turpmāk tekstā).

4. posms. Par pieņemamu atzītas sūdzības izskatīšana – risinājums

12. Ja sūdzība ir pamatota un problemātiskie jautājumi ir konstatēti, APRS sadarbībā ar attiecīgo reģistrēto personu veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nokārtotu un atrisinātu šos jautājumus.

13. Ja attiecīgā reģistrētā persona sadarbojas, APRS jāatvēl pietiekams laiks problēmas atrisināšanai, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi.

14. Ja rasts jautājuma iespējamais risinājums un attiecīgā reģistrētā persona sadarbojas, lai šādu risinājumu īstenotu, minētās reģistrētās personas reģistrāciju atjauno un sūdzības izskatīšanu slēdz. APRS informē gan attiecīgo reģistrēto personu, gan sūdzības iesniedzēju par pieņemto lēmumu, norādot pamatojumu.

15. Ja rasts jautājuma iespējamais risinājums, taču attiecīgā reģistrētā persona nesadarbojas, lai šādu risinājumu īstenotu, reģistrāciju attiecībā uz minēto reģistrēto personu dzēš no reģistra (sk. 2. un 3. rindu pasākumu tabulā turpmāk tekstā). APRS informē gan attiecīgo reģistrēto personu, gan sūdzības iesniedzēju par pieņemto lēmumu, norādot pamatojumu.

16. Ja jautājuma iespējamā risinājuma īstenošanai nepieciešams trešās personas, tostarp dalībvalsts iestādes lēmums, APRS aptur galīgā lēmuma pieņemšanu uz laiku līdz šāda lēmuma pieņemšanai.

17. Ja 40 darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par sūdzību saskaņā ar 7. punktu reģistrētā persona nesadarbojas, tiek piemēroti pasākumi par pārkāpumu (sk. 5. posma 19. līdz 22. punktu un 2. līdz 4. rindu pasākumu tabulā).

5. posms. Par pieņemamu atzītas sūdzības izskatīšana – rīcības kodeksa pārkāpuma gadījumā piemērojamie pasākumi

18. Ja attiecīgā reģistrētā persona nekavējoties veic labojumus, APRS nosūta sūdzības iesniedzējam un attiecīgajai reģistrētajai personai rakstisku apstiprinājumu par faktiem un to labojumiem (sk. 1. rindu pasākumu tabulā turpmāk tekstā).

19. Ja attiecīgā reģistrētā persona nerīkojas 17. punktā noteiktajā 40 dienu termiņā, to izslēdz no reģistra (sk. 2. rindu pasākumu tabulā turpmāk tekstā) un tā zaudē iespēju saņemt jebkādus ar reģistrāciju saistītos stimulus.

20. Ja konstatēta nepiedienīga uzvedība, attiecīgo reģistrēto personu izslēdz no reģistra (sk. 3. rindu pasākumu tabulā turpmāk tekstā) un tā zaudē iespēju saņemt jebkādus ar reģistrāciju saistītos stimulus.

21. Gadījumos, kas minēti 19. un 20. punktā, attiecīgo reģistrēto personu var no jauna iekļaut reģistrā, ja ir novērsti izslēgšanas iemesli.

22. Ja konstatē atkārtotu un tīšu nevēlēšanos sadarboties vai atkārtotu un tīšu nepiedienīgu uzvedību, vai būtiskus pārkāpumus (sk. 4. rindu pasākumu tabulā turpmāk tekstā), APRS pieņem lēmumu par pārreģistrācijas aizliegumu noteiktā laikposmā (1 vai 2 gadi atkarībā no pārkāpuma smaguma).

23. APRS informē attiecīgo reģistrēto personu un sūdzības iesniedzēju par ikvienu sankciju, kas pieņemta saskaņā ar 18. līdz 22. punktu vai 1. līdz 4. rindu pasākumu tabulā.

24. Ja APRS pieņemtais pasākums paredz ilglaicīgu izslēgšanu no reģistra (sk. 4. rindu pasākumu tabulā), attiecīgā reģistrētā persona 20 darbdienu laikā pēc paziņojuma par pasākumu saņemšanas Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas ģenerālsekretāriem var iesniegt pamatotu pieprasījumu pārskatīt pieņemto pasākumu.

25. Pēc 20 dienu termiņa vai pēc tam, kad ģenerālsekretāri pieņēmuši galīgo lēmumu, informē Eiropas Parlamenta attiecīgo priekšsēdētāja vietnieku un Komisijas attiecīgo priekšsēdētāja vietnieku un pasākumu dara publiski zināmu reģistrā.

26. Ja lēmums par pārreģistrācijas aizliegumu noteiktā laikposmā liedz iespēju saņemt atļauju piekļuvei Eiropas Parlamenta telpām, kā interešu pārstāvim, Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs iesniedz Kvestoru kolēģijai priekšlikumu un aicina apstiprināt attiecīgajai(-ām) personai(-ām) piešķirtās piekļuves atļaujas atsaukšanu minētajā laikposmā.

27. Savos lēmumos par piemērojamiem pasākumiem saskaņā ar šo pielikumu APRS pienācīgi ņem vērā proporcionalitātes un labas pārvaldības principus. APRS darbību koordinē Eiropas Komisijas Ģenerālsekretariāta nodaļas vadītājs, un tas darbojas Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas ģenerālsekretāru pakļautībā, kuri tiek pienācīgi informēti.

Rīcības kodeksa pārkāpšanas gadījumā paredzēto pasākumu tabula

Pārkāpuma veids (skaitļi attiecas uz punktiem iepriekš tekstā)

Pasākums

Pasākuma publicēšana reģistrā

Oficiāls lēmums liegt iespēju piekļūt Eiropas Parlamenta telpām

Nekavējoties novērsts pārkāpums (18)

Rakstisks paziņojums, kurā atzīti fakti un to labojumi

Nē

Nesadarbošanās ar APRS (19 un 21)

Izslēgšana no reģistra, atļaujas piekļūt Eiropas Parlamenta telpām anulēšana un aizliegums saņemt citus stimulus

Nē

Nepiedienīga uzvedība (20 un 21)

Izslēgšana no reģistra, atļaujas piekļūt Eiropas Parlamenta telpām anulēšana un aizliegums saņemt citus stimulus

Nē

Atkārtota un tīša nesadarbošanās vai atkārtota nepiedienīga uzvedība (22), un/vai būtisks pārkāpums

a)	Izslēgšana no reģistra uz vienu gadu un atļaujas piekļūt Eiropas Parlamenta telpām (kā akreditētam interešu grupas pārstāvim) oficiāla anulēšana.

b)	Izslēgšana no reģistra uz diviem gadiem un atļaujas piekļūt Eiropas Parlamenta telpām (kā akreditētam interešu grupas pārstāvim) oficiāla anulēšana.

Jā, ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas ģenerālsekretāru lēmumu

Jā, ar Kvestoru kolēģijas lēmumu

(1) Rīcības kodeksa d) punkts nosaka, ka interešu pārstāvji savās attiecībās ar ES iestādēm, to locekļiem, ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem “pēc iespējas labāk nodrošina to, ka informācija, ko tie sniedz reģistrācijas brīdī un pēc tam saistībā ar darbībām, uz kuru attiecas reģistra izmantošanas joma, ir pilnīga, aktuāla un nav maldinoša” un “piekrīt tam, ka visa sniegtā informācija tiek pārbaudīta, kā arī apņemas sadarboties saistībā ar administratīviem pieprasījumiem sniegt papildu un atjauninātu informāciju”.