16.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/1


PADOMES DIREKTĪVA 2014/107/ES

(2014. gada 9. decembris),

ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 115. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Pēdējos gados ir ievērojami pieaugusi pārrobežu krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, un to novēršanai arvien vairāk uzmanības tiek veltīts gan Savienības, gan pasaules līmenī. Tādi ieņēmumi, kas nav deklarēti un kam netiek uzlikti nodokļi, ievērojami samazina valsts nodokļu ieņēmumus. Tāpēc ir steidzami jāpalielina nodokļu iekasēšanas efektivitāte un lietderība. Šajā sakarā svarīgs instruments ir automātiskā informācijas apmaiņa, un Komisija 2012. gada 6. decembra paziņojumā, kurā ir ietverts rīcības plāns, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, uzsvēra nepieciešamību enerģiski veicināt informācijas automātisku apmaiņu kā nākotnes Eiropas un starptautisku standartu pārredzamības nodrošināšanai un informācijas apmaiņai nodokļu jomā.

(2)

Automātiska informācijas apmaiņa kā līdzeklis cīņā pret pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas nesen tika atzīta arī starptautiskā līmenī (G20 un G8). Pēc sarunām starp Amerikas Savienotajām Valstīm un vairākām citām valstīm, tostarp visām dalībvalstīm, par divpusējiem automātiskās informācijas apmaiņas nolīgumiem, ar ko īstenot Savienoto Valstu Ārvalstu konta nodokļa atbilstības aktu (parasti sauktu par FATCA), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) saņēma G20 pilnvaras balstīties uz šiem nolīgumiem, lai izstrādātu vienotu globālo standartu automātiskai informācijas apmaiņai nodokļu jomā.

(3)

Eiropadome 2013. gada 22. maijā aicināja paplašināt automātisko informācijas apmaiņu Savienības un pasaules līmenī ar mērķi apkarot krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu. Eiropadome arī atzinīgi novērtēja pašreizējos centienus, ko īstenojusi G20, G8 un ESAO, lai izstrādātu finanšu konta informācijas nodokļu jomā automātiskas apmaiņas globālu standartu.

(4)

ESAO 2014. gada februārī publiskoja finanšu konta informācijas nodokļu jomā automātiskas apmaiņas globālā standarta galvenos elementus, proti, Kompetentās iestādes nolīguma paraugu un Kopējo ziņošanas standartu, kurus pēc tam apstiprināja G20 finanšu ministri un centrālo banku vadītāji. ESAO Padome 2014. gada jūlijā publiskoja pilnu globālo standartu, tostarp tā atlikušos elementus, proti, komentārus par Kompetentās iestādes nolīguma paraugu un Kopējo ziņošanas standartu un Informācijas tehnoloģiju priekšrakstus globālā standarta īstenošanai. Visu globālā standarta paketi G20 finanšu ministri un centrālo banku vadītāji apstiprināja 2014. gada septembrī.

(5)

Padomes Direktīvā 2011/16/ES (2) jau paredzēta obligāta automātiska informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm par konkrētām ienākumu un kapitāla kategorijām – galvenokārt nefinanšu rakstura –, ko nodokļu maksātāji tur dalībvalstī, kura nav to rezidences vietas valsts. Tajā ir noteikta arī pakāpeniska pieeja, kā nostiprināt automātisku informācijas apmaiņu, to pakāpeniski attiecinot uz jaunām ienākumu un kapitāla kategorijām un atceļot nosacījumu, ka ar informāciju apmainās tikai tad, ja tā ir pieejama. Pašlaik, ņemot vērā lielākas iespējas ieguldīt ārvalstīs plaša spektra finanšu produktos, spēkā esošie Savienības un starptautiskie administratīvās sadarbības instrumenti nodokļu jomā ir kļuvuši mazāk efektīvi, apkarojot pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

(6)

Kā uzsvērusi Eiropadome, ir lietderīgi turpināt strādāt pie automātiskās informācijas apmaiņas paplašināšanas, kas jau paredzēta Direktīvas 2011/16/ES 8. panta 5. punktā attiecībā uz citu dalībvalstu rezidentiem. Savienības iniciatīva nodrošinās saskaņotu, konsekventu un visaptverošu Savienības mēroga pieeju informācijas automātiskai apmaiņai iekšējā tirgū, kas ļautu samazināt izmaksas gan nodokļu pārvaldēm, gan uzņēmējiem.

(7)

Tas, ka dalībvalstis jau ir noslēgušas vai drīzumā noslēgs nolīgumus ar Amerikas Savienotajām Valstīm attiecībā uz FATCA, nozīmē, ka minētās dalībvalstis nodrošina vai nodrošinās plašāku sadarbību Direktīvas 2011/16/ES 19. panta nozīmē un ka tās ir vai būs uzņēmušās pienākumu nodrošināt šādu plašāku sadarbību arī ar citām dalībvalstīm.

(8)

Ja dalībvalstis paralēli un nekoordinēti slēgtu nolīgumus saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES 19. pantu, varētu rasties izkropļojumi, kas kaitētu iekšējā tirgus raitai darbībai. Ja paplašinātā automātiskā informācijas apmaiņa notiktu, pamatojoties uz Savienības mēroga leģislatīvu instrumentu, tiktu novērsta vajadzība dalībvalstīm izmantot minēto pantu, lai noslēgtu divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus, kurus šajā jomā varētu uzskatīt par lietderīgiem, ja nebūtu attiecīgu Savienības tiesību aktu.

(9)

Lai minimizētu izmaksas un administratīvo slogu gan nodokļu administrācijām, gan uzņēmējiem, ļoti svarīgi ir arī nodrošināt, ka automātiskās informācijas apmaiņas Savienībā paplašinātais tvērums atbilst starptautiskajai attīstībai. Lai sasniegtu šo mērķi, dalībvalstīm būtu jāpieprasa Finanšu iestādēm īstenot ziņošanas un pienācīgas pārbaudes noteikumus, kas pilnībā atbilst tiem, kuri izklāstīti ESAO izstrādātajā Kopējā ziņošanas standartā. Turklāt Direktīvas 2011/16/ES 8. panta darbības joma būtu jāpaplašina, lai iekļautu to pašu informāciju, uz ko attiecas Kompetentās iestādes nolīguma paraugs un Kopējais ziņošanas standarts. Paredzams, ka katrai dalībvalstij būtu tikai viens saraksts ar iekšzemē definētām Finanšu iestādēm, kas nesniedz ziņojumus, un Izslēgtajiem kontiem, kuru tā izmantotu, īstenojot šo direktīvu un piemērojot citus nolīgumus, ar ko īsteno globālo standartu.

(10)

To Finanšu iestāžu, kas sniedz ziņojumus, un Kontu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, kategorijas, uz kurām attiecas šī direktīva, ir izstrādātas, lai ierobežotu nodokļu maksātāju iespējas izvairīties no tā, ka par viņiem sniedz ziņojumu, pārvietojot aktīvus uz Finanšu iestādēm vai ieguldot finanšu produktos, kas neietilpst šīs direktīvas darbības jomā. Tomēr konkrētas Finanšu iestādes un konti, attiecībā uz kuriem pastāv zems risks, ka tos varētu izmantot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, nebūtu jāiekļauj šīs direktīvas jomā. Kopumā šajā direktīvā nebūtu jāiekļauj robežvērtības, jo tās var viegli apiet, sadalot kontus pa vairākām Finanšu iestādēm. Finanšu informācijai, par kuru ir jāsniedz ziņojumi un ar kuru ir jāapmainās, būtu jāattiecas ne tikai uz visiem attiecīgajiem ienākumiem (procenti, dividendes un tamlīdzīgi ienākumi), bet arī uz kontu bilancēm un ieņēmumiem no Finanšu aktīvu pārdošanas, lai risinātu situācijas, kad nodokļu maksātājs cenšas slēpt kapitālu, kas pats par sevi ir ienākums vai aktīvi, attiecībā uz kuriem notikusi izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Tādēļ informācijas apstrāde saskaņā ar šo direktīvu ir nepieciešama un samērīga, lai dalībvalstu nodokļu iestādēm dotu iespēju pareizi un nekļūdīgi identificēt attiecīgos nodokļu maksātājus, piemērot un izpildīt savus nodokļu jomas tiesību aktus pārrobežu situācijās, izvērtēt iespējamību, ka ir notikusi izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, un novērst turpmākas nevajadzīgas pārbaudes.

(11)

Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, varētu izpildīt savus informēšanas pienākumus attiecībā uz atsevišķām Personām, par kurām jāsniedz ziņojums, ievērojot sīki izstrādātu saziņas kārtību, tostarp saziņas biežumu, kas noteikta to iekšējās procedūrās saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem.

(12)

Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, informācijas nosūtītājām dalībvalstīm un informācijas saņēmējām dalībvalstīm kā personas datu apstrādātājām informāciju, kas apstrādāta saskaņā ar šo direktīvu, nevajadzētu uzglabāt ilgāk, nekā nepieciešams tās mērķu sasniegšanai. Ņemot vērā atšķirības dalībvalstu tiesību aktos, maksimālais uzglabāšanas laikposms būtu jānosaka, atsaucoties uz attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem personas datu apstrādātāju jomā saistībā ar noilgumu.

(13)

Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jāizmanto ESAO izstrādātie Komentāri par Kompetentās iestādes nolīguma paraugu un Kopējo ziņošanas standartu kā pamats ilustrācijai vai interpretācijai un lai nodrošinātu konsekvenci piemērošanā starp dalībvalstīm. Savienības rīcībā šajā jomā būtu jāturpina īpaši ņemt vērā turpmākie notikumi ESAO līmenī.

(14)

Nosacījums, ka automātiskā apmaiņa var būt atkarīga no pieprasītās informācijas pieejamības, kā paredzēts Direktīvas 2011/16/ES 8. panta 1. punktā, nebūtu jāattiecina uz jauniem posteņiem, kas ar šo direktīvu ieviesti Direktīvā 2011/16/ES.

(15)

Atsauce uz Direktīvas 2011/16/ES 8. panta 3. punktā minēto robežvērtību būtu jāsvītro, jo praksē šāda robežvērtība nav īstenojama.

(16)

Informācijas pieejamības nosacījuma pārskatīšana, ko paredzēts veikt 2017. gadā, būtu jāattiecina uz visām piecām Direktīvas 2011/16/ES 8. panta 1. punktā minētajām kategorijām, lai varētu izvērtēt argumentus attiecībā uz visu dalībvalstu veikto informācijas apmaiņu par visām šīm kategorijām.

(17)

Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši ir nostiprināti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz personas datu aizsardzību.

(18)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, dalībvalstu efektīvu administratīvo sadarbību saskaņā ar nosacījumiem, kas ir saderīgi ar iekšējā tirgus pareizu darbību, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet vienādības un efektivitātes dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(19)

Ņemot vērā pastāvošās strukturālās atšķirības, būtu jāļauj Austrijai saskaņā ar šo direktīvu pirmo reizi automātiski apmainīties ar informāciju 2018. gada 30. septembrī, nevis 2017. gada 30. septembrī.

(20)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2011/16/ES,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2011/16/ES groza šādi:

1)

direktīvas 3. panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9)

“automātiska apmaiņa” ir iepriekš noteiktas informācijas par rezidentiem citās dalībvalstīs sistemātiska paziņošana attiecīgajai rezidences vietas dalībvalstij bez iepriekšēja pieprasījuma iepriekš noteiktos regulāros intervālos. Direktīvas 8. panta kontekstā pieejamā informācija ir informācija, kas ir reģistrēta informācijas paziņotājas dalībvalsts nodokļu reģistros un ko var iegūt saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts informācijas vākšanas un apstrādes procedūrām. Direktīvas 8. panta 3.a un 7.a punkta, 21. panta 2. punkta un 25. panta 2. un 3. punkta kontekstā jebkuram ar lieliem sākuma burtiem rakstītajam terminam ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta saskaņā ar I pielikumā iekļautajām definīcijām;”

;

2)

direktīvas 8. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Dalībvalsts kompetentā iestāde jebkuras citas dalībvalsts kompetentajai iestādei var norādīt, ka tā nevēlas saņemt informāciju par vienu vai vairākām 1. punktā minētajām ienākumu un kapitāla kategorijām. Tā par to informē arī Komisiju.

Var uzskatīt, ka dalībvalsts nevēlas saņemt informāciju saskaņā ar 1. punktu, ja tā neinformē Komisiju par nevienu kategoriju, par kuru tai ir pieejama informācija.”

;

b)

iekļauj šādu punktu:

“3.a   Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai pieprasītu savām Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, izpildīt I un II pielikumā iekļautos ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes noteikumus un nodrošinātu šādu noteikumu efektīvu īstenošanu un atbilstības ievērošanu saskaņā ar I pielikuma IX iedaļu.

Ievērojot piemērojamos ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes noteikumus, kas iekļauti I un II pielikumā, katras dalībvalsts kompetentā iestāde, veicot automātisku apmaiņu, 6. punkta b) apakšpunktā noteiktajā termiņā paziņo jebkuras citas dalībvalsts kompetentajai iestādei šādu informāciju par taksācijas periodiem no 2016. gada 1. janvāra attiecībā uz Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums:

a)

katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums un kura ir attiecīgā Konta turētāja, vārds, adrese, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs(-i) un (privātpersonas gadījumā) dzimšanas datums un vieta un – jebkuras tādas Vienības gadījumā, kas ir Konta turētāja un kas pēc pienācīgas pārbaudes noteikumu piemērošanas saskaņā ar pielikumiem ir identificēta kā tāda, kurai ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums – Vienības nosaukums, adrese, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs(-i) un katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, vārds, adrese, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs(-i) un dzimšanas datums un vieta;

b)

konta numurs (vai funkcionālais ekvivalents, ja konta numura nav);

c)

Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, nosaukums un identifikācijas numurs (ja tāds ir);

d)

konta bilance vai vērtība (tostarp – Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma gadījumā – Vērtība naudā vai atpirkuma summa) attiecīgā kalendārā gada vai cita attiecīgā ziņošanas perioda beigās vai, ja konts attiecīgajā gadā vai ziņošanas periodā tika slēgts, informācija par konta slēgšanu;

e)

Turētāja konta gadījumā:

i)

procentu kopējā bruto summa, dividenžu kopējā bruto summa, citu ienākumu, kuri gūti saistībā ar kontā turētajiem aktīviem, kopējā bruto summa, kas katrā gadījumā iemaksāta kontā vai kreditēta uz kontu (vai saistībā ar kontu) kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā; un

ii)

kopējie bruto ieņēmumi no finanšu aktīvu pārdošanas vai dzēšanas, kas iemaksāti kontā vai kreditēti uz kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā, kurā Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, rīkojās kā turētājs, brokeris, vārda pakalpojumu sniedzējs vai citādi kā Konta turētāja aģents;

f)

jebkāda Noguldījumu konta gadījumā kopējā procentu summa, kas iemaksāta kontā vai kreditēta uz kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā; un

g)

jebkura tāda konta gadījumā, kas nav aprakstīts e) vai f) apakšpunktā, – kopējā bruto summa, kas samaksāta vai kreditēta Konta turētājam saistībā ar kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā, attiecībā uz kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir maksāšanas pienākumam pakļauta persona vai parādnieks, tostarp kopējā summa par jebkādiem ar dzēšanu saistītiem maksājumiem, kuri veikti Konta turētājam kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā.

Informācijas apmaiņas saskaņā ar šo punktu vajadzībām, ja vien šajā punktā vai pielikumos nav noteikts citādi, uz Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, veikto maksājumu summu un raksturojumu nosaka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas nosūta informāciju.

Šā punkta pirmā un otrā daļa prevalē pār 1. punkta c) apakšpunktu vai jebkuru citu Savienības juridisko instrumentu, tostarp Padomes Direktīvu 2003/48/EK (3), ciktāl attiecīgā informācijas apmaiņa ir 1. punkta c) apakšpunkta vai jebkura cita Savienības juridiskā instrumenta, tostarp Direktīvas 2003/48/EK, darbības jomā.;

(3)  Padomes Direktīva 2003/48/EK (2003. gada 3. jūnijs) par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem (OV L 157, 26.6.2003., 38. lpp.).”"

;

c)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Komisija pirms 2017. gada 1. jūlija iesniedz ziņojumu, kurā sniedz pārskatu un novērtējumu par saņemto statistiku un informāciju par tādiem jautājumiem kā automātiskās informācijas apmaiņas administratīvās un citas attiecīgās izmaksas un ieguvumi, kā arī par saistītajiem praktiskajiem aspektiem. Komisija vajadzības gadījumā iesniedz Padomei priekšlikumu attiecībā uz 1. punktā norādītajām kategorijām un nosacījumiem, tostarp nosacījumu, ka ir jābūt pieejamai informācijai par citu dalībvalstu rezidentiem, vai 3.a punktā minētajiem posteņiem, vai attiecībā uz abiem šiem jautājumiem.

Izskatot Komisijas iesniegto priekšlikumu, Padome izvērtē iespējas turpmāk stiprināt automātiskās informācijas apmaiņas efektivitāti un darbību un paaugstināt attiecīgās prasības, lai paredzētu, ka:

a)

izmantojot automātisko informācijas apmaiņu, katras dalībvalsts kompetentā iestāde par taksācijas periodiem, sākot no 2017. gada 1. janvāra, paziņo jebkuras citas dalībvalsts kompetentajai iestādei informāciju attiecībā uz minētās citas dalībvalsts rezidentiem par visām 1. punktā norādītajām ienākumu un kapitāla kategorijām, kā tās saprot saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura paziņo šo informāciju; un

b)

panta 1. punktā un 3.a punktā ietverto kategoriju un posteņu uzskaitījumu var paplašināt, tajā iekļaujot citas kategorijas un posteņus, tostarp autoratlīdzības.”

;

d)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Informācijas nosūtīšana notiek šādi:

a)

attiecībā uz 1. punktā paredzētajām kategorijām: vismaz reizi gadā sešos mēnešos pēc tā dalībvalsts nodokļu gada beigām, kurā informācija kļuva pieejama;

b)

attiecībā uz 3.a punktā noteikto informāciju: vismaz reizi gadā deviņos mēnešos pēc kalendārā vai cita attiecīga ziņošanas perioda, uz kuru attiecas informācija, beigām.”

;

e)

iekļauj šādu punktu:

“7a.   Direktīvas I pielikuma VIII iedaļas B punkta 1. apakšpunkta c) punkta un C punkta 17. apakšpunkta g) punkta vajadzībām katra dalībvalsts līdz 2015. gada 31. jūlijam iesniedz Komisijai sarakstu ar vienībām un kontiem, kuri jāuztver attiecīgi kā Finanšu iestādes, kas nesniedz ziņojumus, un Izslēgtie konti. Katra dalībvalsts arī informē Komisiju par jebkurām šajā sakarā notikušām izmaiņām. Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saņemtās informācijas apkopotu sarakstu un attiecīgā gadījumā sarakstu atjauno.

Dalībvalstis nodrošina, ka šā veida Finanšu iestādes, kas nesniedz ziņojumus, un Izslēgtie konti atbilst visām prasībām, kuras uzskaitītas I pielikuma VIII iedaļas B punkta 1. apakšpunkta c) punktā un C punkta 17. apakšpunkta g) punktā, un, jo īpaši, ka tas, ka Finanšu iestādei ir Finanšu iestādes, kas nesniedz ziņojumus, statuss un tas, ka kontam ir Izslēgtā konta statuss, nekaitē šīs direktīvas mērķiem.”

;

3)

direktīvas 20. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Automātisko informācijas apmaiņu, ievērojot 8. pantu, veic, izmantojot standarta elektronisku formātu, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 26. panta 2. punktā noteikto procedūru, lai atvieglotu šādu automātisko informācijas apmaiņu, un kā pamatā ir spēkā esošais elektroniskais formāts, kas izveidots, ievērojot Direktīvas 2003/48/EK 9. pantu, un tas izmantojams visiem automātiskās informācijas apmaiņas veidiem.”

;

4)

direktīvas 21. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Komisija ir atbildīga par CCN tīkla jebkāda veida pilnveidošanu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu šīs informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, un par CCN tīkla drošības nodrošināšanu.

Dalībvalstis ir atbildīgas par savu sistēmu jebkāda veida pilnveidošanu, kāda vajadzīga, lai nodrošinātu minētās informācijas apmaiņu, izmantojot CCN tīklu, un savu sistēmu drošības nodrošināšanu.

Dalībvalstis nodrošina, ka katrai atsevišķai Personai, par ko jāsniedz ziņojums, paziņo par to, ka attiecībā uz viņa datiem ir noticis drošības prasību pārkāpums, ja minētais pārkāpums varētu nelabvēlīgi ietekmēt viņa personas datu vai privātās dzīves aizsardzību.

Dalībvalstis atsakās no visiem prasījumiem atmaksāt izdevumus, kas radušies, piemērojot šo direktīvu, izņemot tādus izdevumus, kas vajadzības gadījumā saistīti ar ekspertiem samaksāto atlīdzību.”

;

5)

direktīvas 25. pantu groza šādi:

a)

pašreizējais 25. panta teksts kļūst par 1. punktu;

b)

iekļauj šādus punktus:

“2.   Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, un katras dalībvalsts kompetentās iestādes uzskata par personas datu apstrādātājiem, piemērojot Direktīvu 95/46/EK.

3.   Neatkarīgi no 1. punkta katra dalībvalsts nodrošina, ka katra tās jurisdikcijā esošā Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, informē katru attiecīgo atsevišķo Personu, par ko jāsniedz ziņojums, ka informācija, kura attiecas uz viņu un kura ir minēta 8. panta 3.a punktā, tiks savākta un nosūtīta saskaņā ar šo direktīvu, un nodrošina, ka Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, minētajai personai sniedz jebkādu informāciju, uz kādu tai ir tiesības saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK, laikposmā, kas ir pietiekami ilgs, lai persona varētu izmantot tiesības uz datu aizsardzību, un – jebkurā gadījumā – pirms attiecīgā Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, 8. panta 3.a punktā minēto informāciju sniedz savas rezidences vietas dalībvalsts kompetentajai iestādei.

4.   Informāciju, kas apstrādāta saskaņā ar šo direktīvu, uzglabā ne ilgāk kā nepieciešams šīs direktīvas mērķu sasniegšanai un – jebkurā gadījumā – saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem personas datu apstrādātāju jomā saistībā ar noilgumu.”

;

6)

pievieno I un II pielikumu, kuru teksti iekļauti šīs direktīvas pielikumā.

2. pants

1.   Dalībvalstis līdz 2015. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2016. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Neatkarīgi no 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta un šā panta 1. punkta Austrija no 2017. gada 1. janvāra piemēro šīs direktīvas noteikumus attiecībā uz taksācijas periodiem no minētās dienas.

3.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 9. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

P. C. PADOAN


(1)  OV C 67, 6.3.2014., 68. lpp.

(2)  Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).


PIELIKUMS

I PIELIKUMS

ZIŅOJUMU SNIEGŠANAS UN PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ FINANŠU KONTA INFORMĀCIJU

Šajā pielikumā nosaka ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes noteikumus, kuri jāpiemēro Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, lai dalībvalstis varētu paziņot šīs direktīvas 8. panta 3.a punktā minēto informāciju, veicot automātisku apmaiņu. Šajā pielikumā aprakstīti arī noteikumi un administratīvās procedūras, kurām jābūt dalībvalstu rīcībā, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi īstenotas iepriekš minētās ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes procedūras un nodrošināta atbilstība tām.

I IEDAĻA

ZIŅOJUMU SNIEGŠANAS VISPĀRĒJĀS PRASĪBAS

A.

Ievērojot C līdz E punktu, katrai Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāsniedz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei šāda informācija attiecībā uz šādas Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, katru Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums:

1)

katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums un kura ir attiecīgā Konta turētāja, vārds, adrese, dalībvalsts(-is), kurā(-ās) tā ir rezidents, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs(-i) un (privātpersonas gadījumā) dzimšanas datums un vieta un – jebkuras tādas Vienības gadījumā, kas ir Konta turētāja un kas pēc pienācīgas pārbaudes procedūru piemērošanas saskaņā ar V, VI un VII iedaļu ir identificēta kā tāda, kurai ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Persona(-as), par kuru(-ām) jāsniedz ziņojums, – Vienības nosaukums, adrese, dalībvalsts(-is) vai (ja tāda(-as) ir) cita(-as) jurisdikcija(-as), kurā(-ās) tā ir rezidents, un nodokļu maksātāja identifikācijas numurs(-i), un katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, vārds, adrese, dalībvalsts(-is), kurā(-ās) tā ir rezidents, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs(-i) un dzimšanas datums un vieta;

2)

konta numurs (vai funkcionālais ekvivalents, ja konta numura nav);

3)

Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, nosaukums un identifikācijas numurs (ja tāds ir);

4)

konta bilance vai vērtība (tostarp – Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma gadījumā – Vērtība naudā vai atpirkuma summa) attiecīgā kalendārā gada vai cita attiecīgā ziņošanas perioda beigās vai, ja konts attiecīgajā gadā vai ziņošanas periodā tika slēgts, informācija par konta slēgšanu;

5)

Turētāja konta gadījumā:

a)

procentu kopējā bruto summa, dividenžu kopējā bruto summa un citu ienākumu, kas gūti saistībā ar kontā turētajiem aktīviem, kopējā bruto summa, un kas katrā gadījumā iemaksāti kontā vai kreditēti uz kontu (vai saistībā ar kontu) kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā; un

b)

kopējie bruto ieņēmumi no finanšu aktīvu pārdošanas vai dzēšanas, kas iemaksāti kontā vai kreditēti uz kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā, kurā Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, rīkojās kā turētājs, brokeris, vārda pakalpojumu sniedzējs vai citādi kā Konta turētāja aģents;

6)

jebkāda Noguldījumu konta gadījumā kopējā procentu summa, kas iemaksāta kontā vai kreditēta uz kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā; un

7)

jebkura tāda konta gadījumā, kas nav aprakstīts A punkta 5. vai 6. apakšpunktā, – kopējā bruto summa, kura samaksāta vai kreditēta Konta turētājam saistībā ar kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā, attiecībā uz kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir maksāšanas pienākumam pakļauta persona vai parādnieks, tostarp kopējā summa par jebkādiem ar dzēšanu saistītiem maksājumiem, kuri veikti Konta turētājam kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā.

B.

Paziņotajā informācijā norāda valūtu, kurā ir denominēta katra summa.

C.

Neatkarīgi no A punkta 1. apakšpunkta attiecībā uz katru Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, ja šāds konts ir Iepriekšpastāvējis konts, nav jāziņo nodokļu maksātāja identifikācijas numurs(-i) vai dzimšanas datums, ja šāds(-i) nodokļu maksātāja identifikācijas numurs(-i) vai dzimšanas datums nav Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, lietvedībā un šādai Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem vai jebkuru Savienības juridisko instrumentu nav citādi noteikts pienākums tos vākt. Taču Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir pienākums veltīt visas nepieciešamās pūles, lai iegūtu nodokļu maksātāja identifikācijas numuru(-us) vai dzimšanas datumu attiecībā uz Iepriekšpastāvējušiem kontiem līdz otra kalendārā gada, kas seko gadam, kurā Iepriekšpastāvējuši konti tika identificēti kā Konti, par kuriem jāsniedz ziņojums, beigām.

D.

Neatkarīgi no A punkta 1. apakšpunkta nodokļu maksātāja identifikācijas numurs nav jāziņo, ja nodokļu maksātāja identifikācijas numuru nav izdevusi attiecīgā dalībvalsts vai cita rezidences vietas jurisdikcija.

E.

Neatkarīgi no A punkta 1. apakšpunkta dzimšanas vieta nav jāziņo, izņemot gadījumus, kad:

1)

Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir citādi pieprasīts iegūt un ziņot to saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, citādi ir vai ir bijis pienākums iegūt un ziņot to saskaņā ar jebkuriem Savienības juridiskajiem instrumentiem, kas ir spēkā vai bija spēkā 2015. gada 5. janvārī; un

2)

tas ir pieejams elektroniski uzmeklējamos datos, ko uztur Finanšu iestāde, kura sniedz ziņojumus.

II IEDAĻA

PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

A.

Konts tiek uztverts kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, sākot no datuma, no kura konts kā tāds, norādīts saskaņā ar pienācīgas pārbaudes procedūrām II līdz VII iedaļā un, ja vien nav noteikts citādi, informācija par Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, jāziņo reizi kalendārajā gadā pēc gada, uz kuru šī informācija attiecas.

B.

Konta bilance vai vērtība tiek noteikta kalendārā gada pēdējā dienā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā.

C.

Ja robežvērtība konta bilancei vai vērtībai jānosaka kalendārā gada pēdējā dienā, attiecīgā bilance vai vērtība jānosaka tā ziņošanas gada pēdējā dienā, kas beidzas ar šo kalendāro gadu vai šajā kalendārajā gadā.

D.

Katra dalībvalsts var atļaut Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, izmantot pakalpojumu sniedzējus, lai izpildītu ziņojumu sniegšanas vai pienācīgas pārbaudes pienākumus, kuri noteikti šādai Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, kā tas paredzēts attiecīgās valsts tiesību aktos, taču šādi pienākumi paliek Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, atbildība.

E.

Katra dalībvalsts var atļaut Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, piemērot Jaunu kontu pienācīgas pārbaudes prasības Iepriekšpastāvējušiem kontiem un Lielas vērtības kontu pienācīgas pārbaudes prasības Zemākas vērtības kontiem. Ja dalībvalsts atļauj izmantot Jauna konta pienācīgas pārbaudes prasības Iepriekšpastāvējušiem kontiem, turpina piemērot noteikumus, kas citādi būtu jāpiemēro Iepriekšpastāvējušiem kontiem.

III IEDAĻA

PIENĀCĪGA PĀRBAUDE IEPRIEKŠPASTĀVĒJUŠIEM PRIVĀTPERSONU KONTIEM

A.

Ievads. Lai starp Iepriekšpastāvējušiem privātpersonu kontiem identificētu Kontus, par kuriem jāsniedz ziņojumi, piemēro šādas procedūras.

B.

Zemākas vērtības konts. Zemākas vērtības kontiem piemēro šādas procedūras.

1.

Rezidences vietas adrese. Ja Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, lietvedībā ir individuālā Konta turētāja pašreizējās rezidences vietas adrese, kura balstīta uz Dokumentāriem pierādījumiem, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nodokļu vajadzībām var uztvert individuālo Konta turētāju kā dalībvalsts vai citas jurisdikcijas, kurā atrodas adrese, rezidentu, lai noteiktu, vai šāds individuāls Konta turētājs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums.

2.

Elektroniska datu meklēšana. Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, individuāla Konta turētāja gadījumā nepaļaujas uz pašreizējo rezidences vietas adresi, kas balstīta uz Dokumentāriem pierādījumiem, kā izklāstīts B punkta 1. apakšpunktā, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, elektroniski uzmeklējamie dati, ko tā uztur, jāpārskata attiecībā uz šādām pazīmēm un jāpiemēro B punkta 3. līdz 6. apakšpunkts:

a)

Konta turētāja kā dalībvalsts rezidenta identifikācija;

b)

pašreizējā pasta vai rezidences vietas adrese (tostarp pasta abonenta kastīte) dalībvalstī;

c)

viens vai vairāki tālruņa numuri dalībvalstī un neviens tālruņa numurs Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, dalībvalstī;

d)

regulāri rīkojumi (izņemot attiecībā uz Noguldījumu kontu) pārvest līdzekļus uz dalībvalstī uzturētu kontu;

e)

pašreiz spēkā esošā pilnvaras vai paraksta tiesības, kas piešķirtas personai ar adresi dalībvalstī; vai

f)

norādījums par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi” vai “adresi, ar kuru saņēmējs ir saistīts” dalībvalstī, ja Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, nav nekādas citas adreses Konta turētāja lietā.

3.

Ja elektroniskās meklēšanas laikā netiek atrasta neviena no pazīmēm, kas minēta B punkta 2. apakšpunktā, tad nav nepieciešamas nekādas turpmākas darbības līdz apstākļu maiņai, kā rezultātā viena vai vairākas pazīmes tiek attiecinātas uz kontu, vai arī konts kļūst par Lielas vērtības kontu.

4.

Ja elektroniskās meklēšanas laikā tiek atklāta kāda no pazīmēm, kas minēta B punkta 2. apakšpunkta a) līdz e) punktā, vai ja rodas apstākļu maiņa, kuras rezultātā viena vai vairākas pazīmes tiek attiecinātas uz kontu, tad Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, Konta turētājs nodokļu vajadzībām jāuztver kā katras tādas dalībvalsts rezidents, attiecībā uz kuru ir identificēta pazīme, izņemot gadījumus, kad tā izvēlas piemērot B punkta 6. apakšpunktu, un viens no izņēmumiem minētajā apakšpunktā attiecas uz minēto kontu.

5.

Ja elektroniskās meklēšanas laikā tiek atrasts norādījums par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi” vai “adrese, ar kuru saņēmējs ir saistīts” un nekāda cita adrese vai nekāda cita pazīme, kas minēta B punkta 2. apakšpunkta a) līdz e) punktā, netiek identificēta attiecībā uz Konta turētāju, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, vispiemērotākajā secībā jāpielieto papīra formāta datu meklēšana, kas aprakstīta C punkta 2. apakšpunktā, vai jācenšas iegūt no Konta turētāja pašapliecinājums vai Dokumentāri pierādījumi, lai noteiktu šāda Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām. Ja papīra formāta datu meklēšanas rezultātā nav konstatēta neviena pazīme un mēģinājums iegūt pašapliecinājumu vai Dokumentārus pierādījumus nav veiksmīgs, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, tās dalībvalsts kompetentajai iestādei konts jāziņo kā nedokumentēts konts.

6.

Neatkarīgi no tā, vai tiek atrasta pazīme saskaņā ar B punkta 2. apakšpunktu, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, Konta turētājs nav jāuztver kā dalībvalsts rezidents, ja:

a)

informācija par Konta turētāju satur pašreizējo pasta vai rezidences vietas adresi šajā dalībvalstī, vienu vai vairākus tālruņa numurus šajā dalībvalstī (un nevienu tālruņa numuru Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, dalībvalstī) vai regulārus rīkojumus (attiecībā uz Finanšu kontu, kas nav Noguldījumu konts) pārvest līdzekļus uz dalībvalstī uzturētu kontu un Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, iegūst vai ir iepriekš pārskatījusi un glabā lietvedībā:

i)

pašapliecinājumu no dalībvalsts(-u) vai citas(-u) jurisdikcijas(-u) Konta turētāja par šāda Konta turētāja rezidences vietu, kas neietver šo dalībvalsti; un

ii)

Dokumentārus pierādījumus, ka Konta turētājam ir tāds statuss, ka ziņojumi nav jāsniedz;

b)

informācija par Konta turētāju satur pašreiz spēkā esošas pilnvaras vai paraksta tiesības, kas piešķirtas personai ar adresi šajā dalībvalstī, un Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, iegūst vai iepriekš ir pārbaudījusi un glabā:

i)

pašapliecinājumu no dalībvalsts(-u) vai citas(-u) jurisdikcijas(-u) Konta turētāja par šāda Konta turētāja rezidences vietu, kas neietver šo dalībvalsti; vai

ii)

Dokumentārus pierādījumus, ka Konta turētājam ir tāds statuss, ka ziņojumi nav jāsniedz.

C.

Pastiprinātas pārbaudes procedūras Lielas vērtības kontiem. Lielas vērtības kontiem piemēro šādas procedūras.

1.

Elektroniska datu meklēšana. Attiecībā uz Lielas vērtības kontiem Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpārbauda elektroniski uzmeklējami Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, glabātie dati par jebkuru no B punkta 2. apakšpunktā aprakstītajām pazīmēm.

2.

Papīra formāta datu meklēšana. Ja Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, elektroniski pārmeklējamas datubāzes satur laukus ar informāciju, kura aprakstīta C punkta 3. apakšpunktā, un satur visu šo informāciju, tad turpmāka papīra formāta datu meklēšana nav nepieciešama. Ja elektroniski pārmeklējamas datubāzes nesatur visu šo informāciju, tad attiecībā uz Lielas vērtības kontiem Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpārbauda arī esošā klienta pamatdatne un, ciktāl šī informācija nav iekļauta esošā klienta pamatdatnē, jāpārbauda šādi dokumenti, kuri saistīti ar kontu un kurus Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ieguvusi pēdējo piecu gadu laikā attiecībā uz jebkuru pazīmi, kas aprakstīta B punkta 2. apakšpunktā:

a)

visjaunākie Dokumentārie pierādījumi, kas savākti attiecībā uz kontu;

b)

visjaunākais konta atvēršanas līgums vai dokumentācija;

c)

visjaunākā dokumentācija, ko ieguvusi Finanšu iestāde, kura sniedz ziņojumus, ievērojot procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai vai citiem regulatīviem nolūkiem;

d)

jebkuras pašlaik spēkā esošas pilnvaras vai paraksta tiesību veidnes; un

e)

jebkuri pašlaik spēkā esoši regulāri rīkojumi (izņemot attiecībā uz Noguldījumu kontu) pārvest līdzekļus.

3.

Izņēmums gadījumos, kad datubāzes satur pietiekamu informāciju. Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, nav pienākums veikt papīra formāta datu meklēšanu, kura aprakstīta C punkta 2. apakšpunktā, gadījumos, kad Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, elektroniski uzmeklējama informācija ietver šādus datus:

a)

Konta turētāja rezidences vietas statuss;

b)

Konta turētāja rezidences vietas adrese un pasta adrese, kura pašlaik iekļauta Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, lietā;

c)

Konta turētāja pašreiz esošais tālruņa numurs lietā, ja tāda ir, Finanšu iestādē, kas sniedz ziņojumus:

d)

Finanšu kontu, kas nav Noguldījumu konti, gadījumā – vai pastāv regulāri rīkojumi pārvest kontā esošos līdzekļus uz citu kontu (tostarp kontu citā Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, filiālē vai citā Finanšu iestādē);

e)

vai Konta turētājam ir “adrese, ar kuru saņēmējs ir saistīts” vai instrukcija par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi”; un

f)

vai pastāv jebkādas pilnvaras vai paraksta tiesības attiecībā uz kontu.

4.

Klientu apkalpošanas operatora pieprasījums pēc faktiskām zināšanām Papildus elektroniskai un papīra datu meklēšanai, kas aprakstīta C punkta 1. un 2. apakšpunktā, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jebkurš Lielas vērtības konts, kas uzticēts klientu apkalpošanas operatoram (tostarp jebkurš Finanšu konts, kas apkopots ar šo Lielas vērtības kontu), jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, ja klientu apkalpošanas operatoram ir faktiskas zināšanas, ka Konta turētājs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums.

5.

Pazīmju konstatēšanas sekas.

a)

Ja Lielas vērtības kontiem pastiprinātas pārbaudes procedūrā, kas aprakstīta C punktā, ā netiek konstatētas nekādas pazīmes, kas minētas B punkta 2. apakšpunktā, un konts nav identificēts C punkta 4. apakšpunktā kā tāds, ko tur Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, tad nekādas tālākas darbības nav nepieciešamas līdz apstākļu maiņai, kā rezultātā viena vai vairākas pazīmes tiek attiecinātas uz kontu.

b)

Ja kāda no pazīmēm, kas minēta B punkta 2. apakšpunkta a) līdz e) punktā, tiek atklāta iepriekš minētajā Lielas vērtības kontu pastiprinātā pārbaudē, kas aprakstīta C punktā, vai ja rodas turpmāka apstākļu maiņa, kuras rezultātā viena vai vairākas pazīmes tiek attiecinātas uz kontu, tad Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, saistībā ar katru dalībvalsti, attiecībā uz kuru ir identificēta pazīme, izņemot gadījumus, kad tā izvēlas piemērot B punkta 6. apakšpunktu, un viens no izņēmumiem minētajā apakšpunktā attiecas uz minēto kontu.

c)

Ja norādījums par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi” vai “adrese, ar kuru saņēmējs ir saistīts” tiek atklāti Lielas vērtības kontu pastiprinātā pārbaudē, kas aprakstīta C punktā, un nekāda cita adrese vai nekāda cita pazīme, kura minēta B punkta 2. apakšpunkta a) līdz e) punktā, netiek identificēta attiecībā uz Konta turētāju, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, no Konta turētāja jāiegūst pašapliecinājums vai Dokumentāri pierādījumi, lai noteiktu šāda Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām. Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nevar iegūt šādu pašapliecinājumu vai Dokumentāru pierādījumu, tai jāziņo konts tās dalībvalsts kompetentajai iestādei kā nedokumentēts konts.

6.

Ja Iepriekšpastāvējis privātpersonas konts nav Lielas vērtības konts no 2015. gada 31. decembra, bet kļūst par Lielas vērtības kontu līdz nākamā kalendārā gada pēdējai dienai, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāveic pastiprinātas pārbaudes procedūras, kas aprakstītas C punktā, attiecībā uz šādu kontu tā kalendārā gada laikā, kas seko gadam, kurā konts kļūst par Lielas vērtības kontu. Ja, balstoties uz šādu pārbaudi, šāds konts ir identificēts kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāziņo pieprasītā informācija par šādu kontu par gadu, kurā tas identificēts kā Konts, par kuru sniedz ziņojumu, un turpmākajos gados reizi gadā, izņemot gadījumus, kad Konta turētājs pārtrauc būt Persona, par ko jāsniedz ziņojums.

7.

Kad Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, piemēro pastiprinātas pārbaudes procedūras, kas aprakstītas C punktā, Lielas vērtības kontam, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, tam pašam Lielas vērtības kontam jebkurā no turpmākajiem gadiem nav atkārtoti jāpiemēro šīs procedūras, kuras nav C punkta 4. apakšpunktā aprakstītais klientu apkalpošanas operatora pieprasījums, izņemot gadījumus, kad konts ir nedokumentēts, un Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, būtu tās atkārtoti jāpiemēro, līdz šāds konts vairs nav nedokumentēts.

8.

Ja rodas apstākļu maiņa saistībā ar Lielas vērtības kontu, kuras rezultātā viena vai vairākas B punkta 2. apakšpunktā aprakstītās pazīmes tiek attiecinātas uz kontu, tad Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, saistībā ar katru dalībvalsti, attiecībā uz kuru ir identificēta pazīme, izņemot gadījumus, kad tā izvēlas piemērot B punkta 6. apakšpunktu, un viens no izņēmumiem minētajā apakšpunktā attiecas uz minēto kontu.

9.

Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāīsteno procedūras, lai nodrošinātu, ka klientu apkalpošanas operators identificē jebkuru apstākļu maiņu saistībā ar kontu. Piemēram, ja klientu apkalpošanas operatoram tiem paziņots, ka Konta turētājam dalībvalstī ir jauna pasta adrese, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir pienākums jauno adresi uztvert kā apstākļu maiņu un, ja tā izvēlas piemērot B punkta 6. apakšpunktu, tai ir pienākums iegūt no Konta turētāja attiecīgus dokumentus.

D.

Iepriekšpastāvējušu Lielas vērtības privātpersonas kontu pārbaude jāpabeidz līdz 2016. gada 31. decembrim. Iepriekšpastāvējušu Zemākas vērtības privātpersonas kontu pārbaude jāpabeidz līdz 2017. gada 31. decembrim.

E.

Jebkurš Iepriekšpastāvējis privātpersonas konts, kas saskaņā ar šo iedaļu identificēts kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, visus turpmākos gadus jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, izņemot gadījumus, kad Konta turētājs pārtrauc būt Persona, par kuru jāsniedz ziņojums.

IV IEDAĻA

PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES PRASĪBAS JAUNIEM PRIVĀTPERSONU KONTIEM

Lai starp Jauniem privātpersonu kontiem identificētu Kontus, par kuriem jāsniedz ziņojumi, piemēro šādas procedūras.

A.

Atverot kontu, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, attiecībā uz Jauniem privātpersonu kontiem jāiegūst pašapliecinājums, kas var būt daļa no konta atvēršanas dokumentācijas, kura Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ļauj noteikt Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām un apstiprināt šāda pašapliecinājuma pamatotību, balstoties uz informāciju, ko ieguvusi Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, saistībā ar konta atvēršanu, tostarp jebkuru dokumentāciju, kura savākta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai.

B.

Ja pašapliecinājumā teikts, ka Konta turētājs nodokļu vajadzībām ir dalībvalsts rezidents, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, un pašapliecinājumā arī jāietver Konta turētāja nodokļu maksātāja identifikācijas numurs attiecībā uz šādu dalībvalsti (ievērojot I iedaļas D punktu) un dzimšanas datums.

C.

Ja rodas apstākļu maiņa attiecībā uz Jaunu privātpersonas kontu, pamatojoties uz kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, zina vai tai ir pamats zināt, ka sākotnējais pašapliecinājums ir nepareizs un neuzticams, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nevar paļauties uz sākotnējo pašapliecinājumu, un tai jāiegūst pareizs pašapliecinājums, kurš precizē Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām.

V IEDAĻA

IEPRIEKŠPASTĀVĒJUŠU VIENĪBU KONTU PIENĀCĪGA PĀRBAUDE

Lai starp Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem identificētu Kontus, par kuriem jāsniedz ziņojumi, piemēro šādas procedūras.

A.

Vienību konti, kurus nav pienākums pārbaudīt, identificēt vai paziņot. Izņemot gadījumus, kad Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nolemj citādi, vai nu attiecībā uz visiem Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem, vai, atsevišķi, attiecībā uz jebkādu skaidri identificētu šādu kontu grupu, Iepriekšpastāvējušu Vienības kontu ar kopējo konta bilanci vai vērtību, kura 2015. gada 31. decembrī nepārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 250 000, nav pienākums pārbaudīt, identificēt vai paziņot kā Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, līdz brīdim, kad konta kopējā bilance vai vērtība pārsniedz minēto summu jebkura turpmākā kalendārā gada pēdējā dienā.

B.

Pārbaudāmie Vienību konti. Iepriekšpastāvējis Vienības konts, kura kopējā konta bilance vai vērtība 2015. gada 31. decembrī pārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 250 000, un Iepriekšpastāvējis Vienības konts, kura kopējā konta bilance vai vērtība 2015. gada 31. decembrī nepārsniedz minēto summu, bet kura kopējā konta bilance vai vērtība pārsniedz minēto summu jebkura turpmākā gada pēdējā dienā, jāpārbauda saskaņā ar D punktā noteiktajām procedūrām.

C.

Vienību konti, par kuriem ir pienākums ziņot. No B punktā aprakstītajiem Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem tikai tie konti, kurus tur viena vai vairākas Vienības, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, vai Pasīvas nefinanšu vienības, kurām ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, jāuzskata par Kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojums.

D.

Pārbaudes procedūras, lai identificētu Vienību kontus, par kuriem ir pienākums ziņot. Par Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem, kuri aprakstīti B punktā, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpiemēro šādas procedūras, lai noteiktu, vai kontu tur viena vai vairākas Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, vai Pasīvas nefinanšu vienības, kurām ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums.

1.

Nosaka, vai Vienība ir Persona, par ko jāsniedz ziņojums.

a)

Pārbauda informāciju, kas tiek uzturēta regulatīviem vai klientu apkalpošanas nolūkiem (tostarp informāciju, kas savākta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai) lai noteiktu, vai informācija liecina, ka Konta turētājs ir dalībvalsts rezidents. Šajā nolūkā informācija, kas norāda, ka Konta turētājs ir rezidents dalībvalstī, ietver inkorporācijas vai dibināšanas vietu vai adresi dalībvalstī.

b)

Ja informācija liecina, ka Konta turētājs ir rezidents dalībvalstī, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, izņemot gadījumus, kad tā iegūst pašapliecinājumu no Konta turētāja vai, balstoties uz tās rīcībā esošo informāciju vai publiski pieejamu informāciju, pamatoti nosaka, ka Konta turētājs nav Persona, pa kuru jāsniedz ziņojums.

2.

Nosaka, vai Vienība ir Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kuras ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums. Attiecībā uz Iepriekšpastāvējuša Vienības konta (tostarp Vienības, kas ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums) Konta turētāju Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumu, ir jānosaka, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums. Ja kāda no Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošām personām ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, tad konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums. Šādi nosakot, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāievēro D punkta 2. apakšpunkta a) līdz c) punktā sniegtie norādījumi apstākļiem piemērotākajā secībā.

a)

Noteikšana, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība. Lai noteiktu, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāiegūst no Konta turētāja pašapliecinājums tā statusa noteikšanai, izņemot gadījumus, kad tās rīcībā ir informācija vai ir publiski pieejama informācija, balstoties uz kuru tā var pamatoti noteikt, ka Konta turētājs ir Aktīva nefinanšu vienība vai Finanšu vienība, kura nav VIII iedaļas A punkta 6. apakšpunkta b) punktā aprakstītā Ieguldījumu vienība, kas nav Iesaistītās jurisdikcijas Finanšu iestāde.

b)

Konta turētāja Kontrolējošo personu noteikšana. Lai noteiktu Konta turētāja Kontrolējošās personas, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumu, var paļauties uz informāciju, kas savākta un uzturēta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai.

c)

Noteikšana, vai Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums. Lai noteiktu, vai Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var balstīties uz:

i)

informāciju, kas savākta un uzturēta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai tādu Iepriekšpastāvējušu Vienību kontu gadījumā, ko tur viena vai vairākas Nefinanšu vienības, kopējai konta bilancei vai vērtībai nepārsniedzot summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 1 000 000; vai

ii)

pašapliecinājumu no Konta turētāja vai dalībvalsts(-u) vai citas(-u) jurisdikcijas(-u), kurā Kontrolējošā persona nodokļu vajadzībām ir rezidents.

E.

Pārbaudes laiks un papildu procedūras, ko piemēro Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem.

1.

Pārbaude attiecībā uz Iepriekšpastāvējušu Vienību kontu ar kopējo konta bilanci vai vērtību, kura 2015. gada 31. decembrī pārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 250 000, jāpabeidz līdz 2017. gada 31. decembrim.

2.

Pārbaude attiecībā uz Iepriekšpastāvējušu Vienību kontu ar kopējo konta bilanci vai vērtību, kura 2015. gada 31. decembrī nepārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 250 000, bet pārsniedz minēto summu nākamā gada 31. decembrī, jāpabeidz tajā kalendārajā gadā, kurš seko gadam, kurā kopējā konta bilance vai vērtība pārsniedz minēto summu.

3.

Ja attiecībā uz Iepriekšpastāvējušu Vienību kontu rodas apstākļu maiņa, pamatojoties uz kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, zina vai tai ir pamats zināt, ka sākotnējais pašapliecinājums ir nepareizs un neuzticams, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, no jauna jānosaka konta statuss saskaņā ar D punktā izklāstītajām prasībām.

VI IEDAĻA

PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES PRASĪBAS JAUNIEM VIENĪBU KONTIEM

Lai starp Jauniem Vienību kontiem identificētu Kontus, par kuriem jāsniedz ziņojumi, piemēro šādas procedūras.

Pārbaudes procedūras, lai identificētu Vienību kontus, par kuriem ir pienākums ziņot. Attiecībā uz Jauniem Vienību kontiem Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpiemēro šādas procedūras, lai noteiktu, vai kontu tur viena vai vairākas Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, vai Pasīvas nefinanšu vienības, kurām ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums.

1.

Nosaka, vai Vienība ir Persona, par ko jāsniedz ziņojums.

a)

Iegūst pašapliecinājumu, kurš var būt daļa no konta atvēršanas dokumentācijas un kurš ļauj Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, noteikt Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām un apstiprināt šāda pašapliecinājuma pamatotību, balstoties uz informāciju, ko ieguvusi Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, saistībā ar konta atvēršanu, tostarp jebkuru dokumentāciju, kura savākta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai. Ja Vienība apliecina, ka tai nav rezidences vietas nodokļu vajadzībām, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpaļaujas uz Vienības galvenā biroja adresi, lai noteiktu Konta turētāja rezidences vietu.

b)

Ja pašapliecinājums norāda, ka Konta turētājs ir rezidents dalībvalstī, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, izņemot gadījumus, kad tā pamatoti nosaka, balstoties uz tās rīcībā esošo informāciju vai publiski pieejamu informāciju, ka Konta turētājs nav Persona, pa kuru jāsniedz ziņojums attiecībā uz šādu dalībvalsti.

2.

Nosaka, vai Vienība ir Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kuras ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums. Attiecībā uz Jauna Vienības konta (tostarp Vienības, kas ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums) Konta turētāju Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumu, ir jānosaka, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums. Ja kāda no Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošām personām ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, tad konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums. Šādi nosakot, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāievēro A punkta 2. apakšpunkta a) līdz c) punktā sniegtie norādījumi apstākļiem piemērotākajā secībā.

a)

Noteikšana, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība. Lai noteiktu, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpaļaujas uz Konta turētāja pašapliecinājumu tā statusa noteikšanai, izņemot gadījumus, kad tās rīcībā ir informācija vai ir publiski pieejama informācija, balstoties uz kuru var pamatoti noteikt, ka Konta turētājs ir Aktīva nefinanšu vienība vai Finanšu iestāde, kas nav VIII iedaļas A punkta 6. apakšpunkta b) punktā aprakstītā Ieguldījumu vienība, kura nav Iesaistītās jurisdikcijas Finanšu iestāde.

b)

Konta turētāja Kontrolējošo personu noteikšana. Lai noteiktu Konta turētāja Kontrolējošās personas, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumu, var paļauties uz informāciju, kas savākta un uzturēta, ievērojot procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un“pazīsti savu klientu” nodrošināšanai.

c)

Noteikšana, vai Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums. Lai noteiktu, vai Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var balstīties uz Konta turētāja vai šādas Kontrolējošas personas pašapliecinājumu.

VII IEDAĻA

SPECIĀLIE PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES NOTEIKUMI

Īstenojot iepriekš aprakstītās pienācīgas pārbaudes procedūras, piemēro šādus papildu noteikumus.

A.

Paļaušanās uz pašapliecinājumu un Dokumentāriem pierādījumiem. Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nevar paļauties uz pašapliecinājumu vai Dokumentāriem pierādījumiem, ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, zina vai tai ir pamats zināt, ka pašapliecinājums vai Dokumentārie pierādījumi ir nepareizi vai neuzticami.

B.

Alternatīvas procedūras Finanšu kontiem, ko tur atsevišķi Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma labuma guvēji, un Grupas apdrošināšanas līgumam ar naudas vērtību vai Grupas anuitātes līgumam. Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var pieņemt, ka atsevišķs Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma labuma guvējs (izņemot īpašnieku), kurš saņem pabalstu nāves gadījumā, nav Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, un tā šādu Finanšu kontu var uzskatīt par tādu Kontu, par kuru nav jāsniedz ziņojums, izņemot gadījumus, kad Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, faktiski zina vai tai ir pamats zināt, ka labuma guvējs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums. Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir pamats zināt, ka Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma labuma guvējs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ja informācija, kuru ievākusi Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, un kura ir saistīta ar labuma guvēju, satur III iedaļas B punktā aprakstītās pazīmes. Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, faktiski zina vai tai ir pamats zināt, ka labuma guvējs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir jāievēro III iedaļas B punktā ietvertās procedūras.

Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, Finanšu kontu, kurš ir dalībnieka līdzdalības daļa Grupas apdrošināšanas līgumā ar naudas vērtību vai Anuitātes līgumā, līdz dienai, kad darba ņēmējam/sertifikāta turētājam vai labuma guvējam ir jāizmaksā summa, var uzskatīt par Finanšu kontu, par kuru nav jāsniedz ziņojums, ja Finanšu konts, kas ir dalībnieka līdzdalības daļa Grupas apdrošināšanas līgumā ar naudas vērtību vai Anuitātes līgumā, atbilst šādām prasībām:

i)

Grupas apdrošināšanas līgums ar naudas vērtību vai Grupas anuitātes līgums ir izsniegts darba devējam, un tas sedz 25 vai vairāk darba ņēmējus/sertifikāta turētājus;

ii)

darbiniekam/sertifikātu turētājiem ir tiesības saņemt jebkādu līguma vērtību saistībā ar to līdzdalības daļām un nosaukt labuma guvējus attiecībā uz pabalstu, kas jāizmaksā darba ņēmēja nāves gadījumā; un

iii)

kopējā summa, kura ir jāizmaksā darbiniekam/sertifikāta turētājam vai labuma guvējam, nepārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 1 000 000.

“Grupas apdrošināšanas līgums ar naudas vērtību” ir Apdrošināšanas līgums ar naudas vērtību, kas i) nodrošina segumu personām, kuras ir saistītas ar darba devēja, tirdzniecības apvienības, arodbiedrības vai citas apvienības vai grupas starpniecību, un ii) kurā paredz tādu prēmiju par katru grupas locekli (vai grupas kategorijas locekli), ko nosaka, neņemot vērā individuālos veselības rādītājus, kas nav grupas locekļa (vai locekļu kategorijas) vecums, dzimums un smēķēšanas ieradumi.

“Grupas anuitātes līgums” ir Anuitātes līgums, saskaņā ar kuru kreditori ir personas, kas ir saistītas ar darba devēja, tirdzniecības apvienības, arodbiedrības vai citas apvienības vai grupas starpniecību.

C.

Kontu bilanču apkopošanas un valūtas noteikumi

1.

Privātpersonu kontu apkopošana. Lai noteiktu privātpersonas Finanšu kontu apkopoto bilanci vai vērtību, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir jāapkopo visi Finanšu konti, kurus uztur Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, vai Saistīta vienība, bet tikai tiktāl, ciktāl šīs Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, datorsistēmas Finanšu kontus saista, atsaucoties uz tādiem datu elementiem kā klienta numuru vai NMIN, un ļauj apkopot kontu bilances vai vērtības. Šajā apakšpunktā aprakstīto apkopošanas prasību piemērošanas nolūkā katram kopīgi turētā Finanšu konta turētājam attiecīgi pierēķina kopīgi turētā Finanšu konta kopējo bilanci vai vērtību.

2.

Vienību kontu apkopošana. Lai noteiktu Vienības Finanšu kontu apkopoto bilanci vai vērtību, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir jāņem vērā visi Finanšu konti, kurus uztur Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, vai Saistīta vienība, bet tikai tiktāl, ciktāl šīs Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, datorsistēmas Finanšu kontus saista, atsaucoties uz tādiem datu elementiem kā klienta numuru vai NMIM, un ļauj apkopot kontu bilances vai vērtības. Šajā apakšpunktā aprakstīto apkopošanas prasību piemērošanas nolūkā katram kopīgi turētā Finanšu konta turētājam attiecīgi pierēķina kopīgi turētā Finanšu konta kopējo bilanci vai vērtību.

3.

Īpašais apkopošanas noteikums attiecībā uz Klientu apkalpošanas operatoriem. Lai noteiktu personas Finanšu kontu apkopoto bilanci vai vērtību nolūkā noteikt to, vai Finanšu konts ir Lielas vērtības konts, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, – gadījumā, kad Klientu apkalpošanas operators zina vai viņam ir pamats zināt, ka jebkādi Finanšu konti tieši vai netieši pieder vienai un tai pašai personai, tie ir vienas un tās pašas personas rīcībā vai tos ir atvērusi viena un tā pati persona (izņemot fiduciāru) – turklāt ir jāapkopo visi šādi konti.

4.

Summas, kas ietver ekvivalentu citās valūtās. Visas summas, kas denominētas katras attiecīgās dalībvalsts valūtā, ietver ekvivalentas summas citās valūtās, kā noteikts attiecīgo valstu tiesību aktos.

VIII IEDAĻA

TERMINU DEFINĪCIJAS

Turpmāk minētajiem terminiem ir šāda nozīme:

A.   Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus

1.

“Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus” ir jebkura Dalībvalsts finanšu iestāde, kura nav Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus. “Dalībvalsts finanšu iestāde” ir i) jebkura Finanšu iestāde, kas ir rezidents dalībvalstī, bet tā neietver minētās Finanšu iestādes filiāles, kuras atrodas ārpus minētās dalībvalsts, un ii) jebkura tādas Finanšu iestādes filiāle, kas nav rezidents dalībvalstī, ja šī filiāle atrodas minētajā dalībvalstī.

2.

“Iesaistītās jurisdikcijas finanšu iestāde” ir i) jebkura Finanšu iestāde, kas ir rezidents Iesaistītajā jurisdikcijā, bet tā neietver minētās Finanšu iestādes filiāles, kuras atrodas ārpus minētās Iesaistītās jurisdikcijas, un ii) jebkura tādas Finanšu iestādes filiāle, kas nav rezidents Iesaistītajā jurisdikcijā, ja šī filiāle atrodas minētajā Iesaistītajā jurisdikcijā.

3.

“Finanšu iestāde” ir Turētājiestāde, Noguldījumu iestāde, Ieguldījumu vienība vai Norādīta apdrošināšanas sabiedrība.

4.

“Turētājiestāde” ir jebkura Vienība, kas tur Finanšu aktīvus citu uzdevumā, un šāda darbība veido tās darījumdarbības būtisku daļu. Finanšu aktīvu turēšana citu uzdevumā ir Vienības darījumdarbības būtiska daļa, ja Vienības bruto ienākumi saistībā ar Finanšu aktīvu turēšanu un saistītiem finanšu pakalpojumiem ir vismaz 20 % no Vienības bruto ienākumiem vai nu: i) trīs gadu laikposmā, kas beidzas 31. decembrī (vai arī tāda uzskaites perioda pēdējā dienā, kas nav kalendārais gads) pirms gada, kurā ir veikta noteikšana, vai ii) Vienības pastāvēšanas laikposmā – atkarībā no tā, kurš no laikposmiem ir īsāks.

5.

“Noguldījumu iestāde” ir jebkura Vienība, kas pieņem noguldījumus, veicot parastu bankas darbību vai līdzīgu darījumdarbību.

6.

“Ieguldījumu vienība” ir jebkura Vienība:

a)

kuras darījumdarbība galvenokārt ir veikt vienu vai vairākas šādas darbības vai operācijas klienta uzdevumā vai vārdā:

i)

tirdzniecība ar naudas tirgus instrumentiem (čekiem, vekseļiem, noguldījumu sertifikātiem, atvasinātiem instrumentiem u. c.), ārvalstu valūtu, valūtas kursa, procentu likmju un indeksu instrumentiem, pārvedamiem vērtspapīriem vai regulētā tirgū tirgotiem preču nākotnes līgumiem;

ii)

individuāla un kolektīva portfeļa pārvaldība; vai

iii)

citāda Finanšu aktīvu vai naudas ieguldīšana, administrēšana vai pārvaldība citu personu vārdā;

vai

b)

kuras bruto ienākumi galvenokārt ir saistīti ar Finanšu aktīvu ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību, ja Vienību pārvalda cita Vienība, kas ir Noguldījumu iestāde, Turētājiestāde, Norādīta apdrošināšanas sabiedrība vai Ieguldījumu vienība, kas aprakstīta A. punkta 6. apakšpunkta a) punktā.

Uzskata, ka Vienības darījumdarbība galvenokārt ir viena vai vairākas A punkta 6. apakšpunkta a) punktā aprakstītās darbības vai ka Vienības bruto ienākumi galvenokārt ir saistīti ar Finanšu aktīvu ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību A punkta 6. apakšpunkta a) punkta vajadzībām, ja Vienības bruto ienākumi, kas saistīti ar attiecīgajām darbībām, ir vismaz 50 % no Vienības bruto ienākumiem vai nu: i) trīs gadu laikposmā, kurš beidzas tāda gada 31. decembrī, kas ir pirms gada, kurā ir veikta noteikšana, vai ii) Vienības pastāvēšanas laikposmā – atkarībā no tā, kurš no laikposmiem ir īsāks. Termins “Ieguldījumu vienība” neietver vienību, kas ir Aktīva nefinanšu vienība, jo minētā vienība izpilda jebkuru no D punkta 8. apakšpunkta d) līdz g) punkta kritērijiem.

Šo apakšpunktu saprot atbilstīgi tam, kā definīcija “finanšu iestāde” ir definēta Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force) rekomendācijās.

7.

Termins “Finanšu aktīvs” ietver vērtspapīrus (piemēram, kapitāla daļas korporācijā; līgumsabiedrībā vai līdzdalības daļas vai līdzdalības daļu faktiskais īpašums plaši turētā vai publiski tirgotā līgumsabiedrībā vai trastā, vekseļi, obligācijas, parādzīmes vai cita veida parādsaistību apliecinājumi), līdzdalības daļas līgumsabiedrībā, preču līgumus, mijmaiņas līgumus (piemēram, procentu likmju mijmaiņas līgumi, valūtas mijmaiņas līgumi, bāzes mijmaiņas līgumi, procentu likmju maksimālās robežvērtības līgumi, procentu likmju minimālās robežvērtības līgumi, preču mijmaiņas līgumi, kapitāla vērtspapīru mijmaiņas līgumi, kapitāla vērtspapīru indeksu mijmaiņas līgumi un līdzīgi līgumi), Apdrošināšanas līgumus vai Anuitātes līgumus, vai jebkādu līdzdalību (tostarp regulētā tirgū tirgoti un regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi vai iespējas līgumi) vērtspapīros, līdzdalības daļās līgumsabiedrībās, preču līgumos, mijmaiņas līgumos, Apdrošināšanas līgumos vai Anuitātes līgumos. Termins “Finanšu aktīvs” neietver ar parādfinansējumu nesaistītu tiešu līdzdalību nekustamā īpašumā.

8.

“Norādīta apdrošināšanas sabiedrība” ir Vienība, kas ir apdrošināšanas sabiedrība (vai apdrošināšanas sabiedrības pārvaldītājsabiedrība) un emitē Apdrošināšanas līgumu ar naudas vērtību vai Anuitātes līgumu, vai kam ir pienākums veikt maksājumus saistībā ar šādiem līgumiem.

B.   Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus

1.

“Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus” ir jebkura Finanšu iestāde, kas ir:

a)

Valdības iestāde, Starptautiska organizācija vai Centrālā banka, izņemot attiecībā uz maksājumu, kas rodas tādu saistību rezultātā, kuras izriet no tādas komerciālas finanšu darbības, kas atbilst darbībām, kuras veic Norādīta apdrošināšanas sabiedrība, Turētājiestāde vai Noguldījumu iestāde;

b)

Plašas līdzdalības pensiju fonds, Ierobežotas līdzdalības pensiju fonds, Valdības vienības pensiju fonds, Starptautiska organizācija vai Centrālā banka, vai Kvalificēts kredītkaršu izdevējs;

c)

jebkura cita Vienība, attiecībā uz kuru pastāv mazs risks, ka to varētu izmantot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, kurai būtībā ir līdzīgas iezīmes kā jebkurai B punkta 1. apakšpunkta a) un b) punktā aprakstītajai Vienībai un kura ir iekļauta šīs direktīvas 8. panta 7.a punktā minētajā to Finanšu iestāžu sarakstā, kas nesniedz ziņojumus, ar noteikumu, ka šādas Vienības statuss kā Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus, nav pretrunā šīs direktīvas mērķiem;

d)

atbrīvota kolektīvo ieguldījumu sabiedrība; vai

e)

trasts – tiktāl, ciktāl trasta pilnvarotā persona ir Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, un sniedz visu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar I iedaļu attiecībā uz visiem trasta kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojums.

2.

“Valdības vienība” ir dalībvalsts vai citas jurisdikcijas valdība, jebkāds dalībvalsts vai citas jurisdikcijas administratīvs teritoriāls veidojums (kas, lai izvairītos no neskaidrībām, ietver štatu, provinci, novadu vai municipalitāti) vai dalībvalstij vai citai jurisdikcijai, vai vairākiem administratīviem teritoriāliem veidojumiem pilnībā piederoša aģentūra vai iestāde (katrs nozīmē “Valdības vienību”). Šī kategorija sastāv no dalībvalsts vai citas jurisdikcijas neatņemamām daļām, kontrolētām vienībām un administratīvi teritoriāliem veidojumiem.

a)

Dalībvalsts vai citas jurisdikcijas “neatņemama daļa” ir jebkura persona, organizācija, aģentūra, birojs, fonds, iestāde vai cita veida struktūra, kas ir dalībvalsts vai citas jurisdikcijas valdības iestāde. Valdības iestādes neto ienākumi ir jāieskaita tās kontā vai citos dalībvalsts vai citas jurisdikcijas kontos, lai neviena privātpersona negūtu labumu no šiem ienākumiem. Neatņemama daļa neietver nevienu privātpersonu, kas ir suverēna, oficiāla vai kas ir administrators, kurš rīkojas saskaņā ar privāto vai personīgo kompetenci.

b)

“Kontrolēta vienība” ir Vienība, kas pēc savas formas ir atdalīta no dalībvalsts vai citas jurisdikcijas vai kas citādi veido atsevišķu juridisku vienību, ar noteikumu, ka:

i)

Vienība tieši vai ar vienas vai vairāku kontrolētu Valdības vienību starpniecību pilnībā pieder vienai vai vairākām Valdības vienībām un to kontrolē viena vai vairākas Valdības vienības;

ii)

Vienības neto ienākumus ieskaita tās kontā vai vienas vai vairāku Valdības vienību kontos, lai neviena privātpersona negūtu labumu no šā ienākuma; un

iii)

pēc likvidēšanas Vienības aktīvi pāriet vienas vai vairāku Valdības vienību rīcībā.

c)

Privātpersonas negūst labumu no šā ienākuma, ja šādas personas ir valdības programmas paredzētie labuma guvēji, un programmas darbības tiek veiktas plašai sabiedrībai vispārējas labklājības nolūkā vai ir saistītas ar valdības atsevišķas sfēras pārvaldīšanu. Neatkarīgi no iepriekš minētā, ir tomēr uzskatāms, ka privātpersona gūst labumu no ienākuma, ja šis ienākums rodas, izmantojot Valdības iestādi, tai veicot tādu komercdarbību, piemēram, komercbanku darījumdarbību, ar kuru sniedz finanšu pakalpojumus privātpersonām.

3.

“Starptautiska organizācija” ir jebkura starptautiska organizācija vai tai pilnībā piederoša aģentūra vai iestāde. Šī kategorija ietver jebkuru starpvaldību organizāciju (tostarp pārvalstisku organizāciju), i) kas galvenokārt sastāv no valdībām; ii) kas ar dalībvalsti ir noslēgušas mītnes vai pēc būtības līdzīgu nolīgumu, un iii) no kuras ienākuma privātpersonas negūst labumu.

4.

“Centrālā banka” ir iestāde, kas ar likumu vai valdības atļauju blakus pašai dalībvalsts valdībai ir noteikta par galveno iestādi, kura izdod instrumentus, ko paredzēts izmantot kā valūtu. Šāda iestāde var būt iestāde, kas ir atsevišķa, proti nav daļa no dalībvalsts valdības un vai nu pilnībā, vai daļēji pieder vai nepieder dalībvalstij.

5.

“Plašas līdzdalības pensiju fonds” ir fonds, kas nodibināts, lai sniegtu pensiju un invaliditātes pabalstus, kā arī pabalstus nāves gadījumā vai jebkādu to kombināciju labuma guvējiem, kas ir vai bija viena vai vairāku darba devēju darba ņēmējs (vai ir šādu darba ņēmēju norādītās personas), kā atlīdzinājumu par sniegtajiem pakalpojumiem, ar noteikumu, ka:

a)

fondam nav viens vienīgs labuma guvējs, kuram ir tiesības uz vairāk nekā 5 % no fonda aktīviem;

b)

fonds ir pakļauts valdības regulējumam un sniedz informāciju nodokļu iestādēm; un

c)

fonds atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:

i)

fondam sava pensiju plāna statusa dēļ parasti nepiemēro ieguldījumu ienākuma nodokli, vai arī tam piemēro atliktā nodokļa uzlikšanu vai samazinātu nodokļu likmi;

ii)

vismaz 50 % no tā kopējām iemaksām (izņemot aktīvu pārvedumus no citiem B. punkta 5. līdz 7. apakšpunktā aprakstītajiem plāniem vai no C punkta 17. apakšpunkta a) punktā aprakstītajiem pensiju kontiem) fonds saņem no sponsorējošajiem darba devējiem;

iii)

līdzekļu izmaksājumi vai izņemšana no fonda ir pieļaujama tikai konkrētos gadījumos, kas radušies saistībā ar aiziešanu pensijā, invaliditāti vai nāvi (izņemot pārnesamos izmaksājumus uz citiem B. punkta 5. līdz 7. apakšpunktā aprakstītajiem pensiju kontiem vai C punkta 17. apakšpunkta a) punktā aprakstītajiem pensiju kontiem) vai arī tiek piemērotas sankcijas par līdzekļu izmaksājumiem vai izņemšanu, kas veikta pirms šādu konkrētu gadījumu iestāšanās; vai

iv)

darba ņēmēju iemaksas (izņemot konkrētas atļautas papildu iemaksas) fondā ir ierobežotas, atsaucoties uz darba ņēmēja darba ienākumiem, vai, piemērojot noteikumus par kontu apkopošanu un valūtas pārrēķināšanu, kas izklāstīti VII iedaļas C punktā, tās gadā nedrīkst pārsniegt summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 50 000.

6.

“Ierobežotas līdzdalības pensiju fonds” ir fonds, kas nodibināts, lai sniegtu pensiju un invaliditātes pabalstus, kā arī pabalstus nāves gadījumā labuma guvējiem, kas ir vai bija viena vai vairāku darba devēju darba ņēmējs (vai ir šādu darba ņēmēju norādītās personas), kā atlīdzinājumu par sniegtajiem pakalpojumiem, ar noteikumu, ka:

a)

fondam ir mazāk nekā 50 dalībnieku;

b)

fondu finansē viens vai vairāki darba devēji, kas nav Ieguldījumu vienība vai Pasīva nefinanšu vienība;

c)

darba ņēmēja un darba devēja iemaksas fondā (izņemot aktīvu pārvedumus no C punkta 17. apakšpunkta a) punktā aprakstītajiem pensiju kontiem) ir ierobežotas, atsaucoties attiecīgi uz darba ņēmēja darba ienākumiem un atalgojumu;

d)

dalībnieki, kas nav tās dalībvalsts rezidenti, kurā fonds ir nodibināts, nav tiesīgi turēt vairāk par 20 % fonda aktīvu; un

e)

fonds ir pakļauts valdības regulējumam un sniedz informāciju nodokļu iestādēm.

7.

“Valdības vienības, Starptautiskas organizācijas vai Centrālās bankas pensiju fonds” ir fonds, ko nodibinājusi Valdības vienība, Starptautiska organizācija vai Centrālā banka, lai sniegtu pensiju un invaliditātes pabalstus, kā arī pabalstus nāves gadījumā, labuma guvējiem, kas ir vai bija darba ņēmējs (vai ir šādu darba ņēmēju norādītās personas) vai kas nav vai nebija darba ņēmējs, ja pabalsti, ko sniedz šādiem labuma guvējiem vai dalībniekiem, ir atlīdzinājums par individuālajiem pakalpojumiem, kuri sniegti Valdības vienībai, Starptautiskai organizācijai vai Centrālai bankai.

8.

“Kvalificēts kredītkaršu izdevējs” ir Finanšu iestāde, kas atbilst šādām prasībām:

a)

Finanšu iestāde ir Finanšu iestāde vienīgi tādēļ, ka tā izsniedz kredītkartes un pieņem noguldījumus tikai, ja klients veic maksājumu, kas pārsniedz bilanci apmaksai attiecībā uz karti, un pārmaksa uzreiz netiek atmaksāta klientam; un

b)

sākot no vai pirms 2016. gada 1. janvāra, Finanšu iestāde īsteno pasākumus un procedūras – vai nu lai novērstu to, ka klients veic pārmaksu, kas pārsniedz summu, kura denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 50 000, vai lai nodrošinātu, ka jebkura klienta pārmaksa, kas pārsniedz minēto summu, klientam tiek atmaksāta 60 dienu laikā; abos gadījumos piemēro noteikumus par kontu apkopošanu un valūtas pārrēķināšanu, kas izklāstīti VII iedaļas C punktā. Šim nolūkam klienta pārmaksa neattiecas uz kredīta atlikumiem strīdīgo nodevu apmērā, bet tā ietver kredīta atlikumus, kas radušies preču atgriešanas rezultātā.

9.

“Atbrīvota kolektīvo ieguldījumu sabiedrība” ir Ieguldījumu vienība, kas tiek regulēta kā kolektīvo ieguldījumu sabiedrība ar noteikumu, ka visas kolektīvo ieguldījumu sabiedrības daļas tur tādas privātpersonas vai Vienības vai tās tiek turētas ar tādu privātpersonu vai Vienību starpniecību, kas nav Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, izņemot Pasīvu nefinanšu vienību ar Kontrolējošām personām, kuras ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums.

Ieguldījumu vienību, kas tiek regulēta kā kolektīvo ieguldījumu sabiedrība, par Atbrīvotu kolektīvo ieguldījumu sabiedrību saskaņā ar B punkta 9. apakšpunktu tiek uzskatīta arī tad, ja tā izsniedz fiziskas uzrādītāja akcijas, ar noteikumu, ka:

a)

kolektīvo ieguldījumu sabiedrība pēc 2015. gada 31. decembra nav izsniegusi vai neizsniedz fiziskas uzrādītāja akcijas;

b)

atpirkuma gadījumā kolektīvo ieguldījumu sabiedrība visas šādas akcijas noraksta;

c)

kolektīvo ieguldījumu sabiedrība veic II līdz VII iedaļā izklāstītās pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz jebkādu informāciju, kas tiek pieprasīta saistībā ar šādām akcijām, ja šādas akcijas tiek sniegtas dzēšanai vai cita veida maksājumam; un

d)

kolektīvo ieguldījumu sabiedrības rīcībā ir pasākumi un procedūras, lai nodrošinātu, ka šādas akcijas pēc iespējas drīz un, jebkurā gadījumā, pirms 2018. gada 1. janvāra tiek dzēstas vai imobilizētas.

C.   Finanšu konts

1.

“Finanšu konts” ir Finanšu iestāžu uzturēts konts, un tas ietver Noguldījumu kontu un Turētāja kontu, un:

a)

Ieguldījumu vienības gadījumā – jebkādas līdzdalības daļas Finanšu iestādes kapitālā vai parādkapitālā. Neatkarīgi no iepriekš minētā termins “Finanšu konts” neietver nekādas līdzdalības daļas tādas Vienības kapitālā vai parādkapitālā, kas ir Ieguldījumu vienība tikai tādēļ, ka tā i) sniedz ieguldījumu konsultācijas klientam un rīkojas klienta vārdā vai ii) veic portfeļa pārvaldību klientam vai rīkojas klienta vārdā nolūkā veikt tādu Finanšu aktīvu ieguldīšanu pārvaldīšanu vai administrēšanu, kas klienta vārdā noguldīti tādā Finanšu iestādē, kas nav šāda Vienība;

b)

tādas Finanšu iestādes gadījumā, kas nav aprakstīta C punkta 1. apakšpunkta a) punktā – jebkādas līdzdalības daļas Finanšu iestādes kapitālā vai parādkapitālā, ja vērtspapīru kategorija ieviesta, lai izvairītos no ziņojumu sniegšanas saskaņā ar I iedaļu; un

c)

jebkādu Apdrošināšanas līgumu ar naudas vērtību un Anuitātes līgumu, ko emitējusi vai ko uztur Finanšu iestāde, izņemot ar ieguldījumiem nesaistītu, nepārvedamu tūlītēju anuitāti, kura ir izsniegta privātpersonai un kura pārvērš naudā pensiju vai invaliditātes pabalstu, kas tiek sniegts, pamatojoties uz kontu, kurš ir Izslēgtais konts.

Termins “Finanšu konts” neietver kontus, kas ir Izslēgtie konti.

2.

“Noguldījumu konts” ir jebkurš komerckonts, norēķinu konts, krājkonts, termiņa konts vai krājaizdevuma konts, vai konts, kuru apliecina noguldījuma sertifikāts, krājaizdevuma sertifikāts, ieguldījuma sertifikāts, parāda sertifikāts vai cits līdzīgs instruments, un kuru uztur finanšu iestāde, veicot parastu bankas darbību vai līdzīgu darījumdarbību. Noguldījuma konts ietver arī summu, kuru apdrošināšanas sabiedrība saskaņā ar garantētu ieguldījumu līgumu vai līdzīgu līgumu tur, lai iemaksātu vai ieskaitītu par šo summu pienākošos procentus.

3.

“Turētāja konts” ir konts (kas nav Apdrošināšanas līgums vai Anuitātes līgums), kurā par labu citai personai tiek turēts viens vai vairāki Finanšu aktīvi.

4.

“Līdzdalības daļa kapitālā” tādas līgumsabiedrības gadījumā, kas ir Finanšu iestāde, ir līdzdalības daļa līgumsabiedrības kapitālā vai peļņā. Tāda trasta gadījumā, kas ir Finanšu iestāde, uzskata, ka līdzdalības daļu kapitālā tur jebkura persona, kuru uzskata par dibinātāju vai labuma guvēju saistībā ar visu trastu vai tā daļu, vai cita fiziskā persona, kura īsteno galīgo faktisko kontroli pār trastu. Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, uzskatīs par labuma guvēju saistībā ar trastu, ja šādai personai, par kuru jāsniedz ziņojums, ir tiesības tieši vai netieši (piemēram, ar vārda pakalpojumu sniedzēju starpniecību) saņemt obligāto peļņas sadali vai kura tieši vai netieši var saņemt diskrecionāru peļņas sadali no trasta.

5.

“Apdrošināšanas līgums” ir līgums (kas nav Anuitātes līgums), saskaņā ar kuru līguma emitents piekrīt maksāt noteiktu summu, ja īstenojas konkrēti apstākļi, kas ir saistīti ar mirstības, saslimstības, nelaimes gadījuma, atbildības vai īpašuma risku.

6.

“Anuitātes līgums” ir līgums, saskaņā ar kuru līguma emitents piekrīt veikt maksājumus tādā laikposmā, kuru kopumā vai daļēji nosaka, ņemot vērā viena vai vairāku privātpersonu paredzamo dzīves ilgumu. Termins ietver arī līgumu, ko uzskata par Anuitātes līgumu saskaņā ar tās dalībvalsts vai citas jurisdikcijas normatīvajiem aktiem vai praksi, kurā līgums izdots, un saskaņā ar šādu līgumu izdevējs piekrīt veikt maksājumus noteiktā vairāku gadu laikposmā.

7.

“Apdrošināšanas līgums ar naudas vērtību” ir Apdrošināšanas līgums (izņemot divu apdrošināšanas sabiedrību zaudējumu atlīdzināšanas pārapdrošināšanas līgumu), kuram ir Naudas vērtība.

8.

“Naudas vērtība” ir i) summa, ko polises turētājs ir tiesīgs saņemt atpirkuma vai līguma izbeigšanas gadījumā (to nosaka, neatskaitot samazinājumu par jebkādu atpirkuma nodevu vai aizdevumu saistībā ar polisi) vai ii) summa, ko polises turētājs var aizņemties saskaņā vai saistībā ar līguma noteikumiem – atkarībā no tā, kura summa ir lielāka. Neatkarīgi no iepriekš minētā termins “Naudas vērtība” neietver summu, kas jāmaksā saskaņā ar Apdrošināšanas līgumu:

a)

vienīgi pamatojoties uz tādas privātpersonas nāvi, attiecībā uz kuru ir spēkā dzīvības apdrošināšanas līgums;

b)

kā pabalsts personai savainojuma vai slimības gadījumā vai cits pabalsts, ar kuru tiek kompensēts ekonomisks zaudējums, kas rodas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam;

c)

kā iepriekš samaksātas prēmijas atmaksa (mīnus apdrošināšanas nodevas – neatkarīgi no tā, vai tās ir faktiski uzliktas vai ne) saskaņā ar Apdrošināšanas līgumu (izņemot ar ieguldījumiem saistītu dzīvības apdrošināšanas līgumu vai anuitātes līgumu) saistībā ar līguma anulēšanu vai izbeigšanu, riska pozīcijas samazināšanos apdrošināšanas līguma darbības laikā vai gadījumos, kad līguma prēmijas tiek labotas ieraksta kļūdas vai citas līdzīgas kļūdas dēļ;

d)

kā dividendes polises turētājam (izņemot dividendes līguma termiņa beigu gadījumā) ar noteikumu, ka dividendes ir saistītas ar Apdrošināšanas līgumu, saskaņā ar kuru vienīgie maksājamie pabalsti ir aprakstīti C punkta 8. apakšpunkta b) punktā; vai

e)

kā iepriekš iemaksātu prēmiju vai prēmiju depozīta atmaksa attiecībā uz tādu Apdrošināšanas līgumu, par kuru prēmijas ir jāmaksā vismaz ikgadēji, ja iepriekš iemaksātu prēmiju vai prēmiju depozīta apjoms nepārsniedz nākamo ikgadējo saskaņā ar līgumu maksājamo prēmiju.

9.

“Iepriekšpastāvējis konts” ir:

a)

Finanšu konts, ko 2015. gada 31. decembrī uztur Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus;

b)

jebkurš Konta turētāja Finanšu konts, neatkarīgi no datuma, kad šāds konts ir ticis atvērts, ja:

i)

Konta turētājs arī tur Finanšu iestādē, kas sniedz ziņojumus (vai Saistītā vienībā tajā pašā dalībvalstī, kurā atrodas Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus), Finanšu kontu, kas ir Iepriekšpastāvējis konts saskaņā ar C punkta 9. apakšpunkta a) punktu;

ii)

Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus (un attiecīgajā gadījumā – Saistītā vienība tajā pašā dalībvalstī, kurā atrodas Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus) abus iepriekš minētos Finanšu kontus un jebkādus citus Konta turētāja Finanšu kontus, ko uzskata par Iepriekšpastāvējušiem kontiem saskaņā ar b) punktu, uzskata par vienu Finanšu kontu saistībā ar VII iedaļās A punktā izklāstīto zināšanu prasību standartu ievērošanu un saistībā ar jebkādu Finanšu kontu bilanci vai vērtību noteikšanu, piemērojot jebkādas konta robežvērtības;

iii)

saistībā ar Finanšu kontu, uz kuru attiecas Procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir atļauts izpildīt minētās Procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai attiecībā uz Finanšu kontu, balstoties uz Procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai, kas veiktas attiecībā uz C punkta 9. apakšpunkta a) punktā aprakstīto Iepriekšpastāvējušo kontu; un

iv)

lai atvērtu Finanšu kontu, Konta turētajam nav jāsniedz jauna, papildu vai grozīta klienta informācija, izņemot tādu informāciju, kas vajadzīga, piemērojot šo direktīvu.

10.

“Jauns konts” ir Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, uzturēts konts, kas atvērts 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk, izņemot gadījumus, kad to uzskata par Iepriekšpastāvējušu kontu saskaņā ar C punkta 9. apakšpunkta b) punktu.

11.

“Iepriekšpastāvējis privātpersonas konts” ir Iepriekšpastāvējis konts, ko tur viena vai vairākas privātpersonas.

12.

“Jauns privātpersonas konts” ir Jauns konts, ko tur viena vai vairākas privātpersonas.

13.

“Iepriekšpastāvējis vienības konts” ir Iepriekšpastāvējis konts, ko tur viena vai vairākas vienības.

14.

“Zemākas vērtības konts” ir Iepriekšpastāvējis privātpersonas konts, kura kopējā bilance vai vērtība 2015. gada 31. decembrī nepārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 1 000 000.

15.

“Lielas vērtības konts” ir Iepriekšpastāvējis privātpersonas konts, kura kopējā bilance vai vērtība 2015. gada 31. decembrī vai jebkura nākamā gada 31. decembrī pārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 1 000 000.

16.

“Jauns vienības konts” ir Jauns konts, ko tur viena vai vairākas Vienības.

17.

“Izslēgtais konts” ir jebkurš no šādiem kontiem:

a)

pensiju konts, kas atbilst šādām prasībām:

i)

konts ir pakļauts regulējumam kā personīgais pensijas konts vai ir daļa no reģistrētā vai regulētā pensiju plāna pensiju pabalstu sniegšanai (ietverot invaliditātes pabalstu vai pabalstu nāves gadījumā);

ii)

kontam ir piemērojami nodokļu atvieglojumi (proti, iemaksas kontā, kas citādi būtu pakļautas nodokļu uzlikšanai, ir atskaitāmas vai izslēgtas no Konta turētāja bruto ienākuma vai tām uzliek nodokli ar samazinātu likmi, vai arī no konta gūtajiem ieguldījumu ienākumiem piemēro atlikto nodokļa uzlikšanu vai samazinātu nodokļu likmi);

iii)

attiecībā uz kontu ir jāveic ikgadēja informācijas ziņošana nodokļu iestādēm;

iv)

līdzekļu izņemšanai ir paredzēti īpaši nosacījumi – pensijas vecuma sasniegšana, invaliditāte vai nāve, vai arī tiek piemērotas sankcijas par līdzekļu izņemšanu pirms šādu īpašo gadījumu iestāšanās; un

v)

vai nu i) ikgadējo iemaksu maksimālais apjoms nepārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 50 000, vai ii) maksimālā iemaksa kontā visa mūža garumā nepārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 1 000 000 – abos gadījumos piemēro noteikumus par kontu apkopošanu un valūtas pārrēķināšanu, kas izklāstīti VII iedaļas C punktā.

Finanšu konts, kas principā atbilst C punkta 17. apakšpunkta a) punkta v) apakšpunkta prasībām, tās izpildīs arī tad, ja uz šādu Finanšu kontu varētu tikt pārnesti aktīvi vai naudas summas no viena vai vairākiem Finanšu kontiem, kas atbilst C punkta 17. apakšpunkta a) vai b) punkta prasībām, vai no viena vai vairākiem pensiju fondiem, kas atbilst B punkta 5. līdz 7. apakšpunkta prasībām;

b)

konts, kas atbilst šādām prasībām:

i)

konts ir pakļauts regulējumam kā ieguldījumu mehānisms, kura mērķis nav pensiju uzkrājumi, un to regulāri tirgo vispāratzītā vērtspapīru tirgū, vai konts ir pakļauts regulējumam kā uzkrājumu mehānisms, kuras mērķis nav pensiju uzkrājumi;

ii)

kontam ir piemērojami nodokļu atvieglojumi (proti, iemaksas kontā, kas citādi būtu pakļautas nodokļu uzlikšanai, ir atskaitāmas vai izslēgtas no Konta turētāja bruto ienākuma vai tām uzliek nodokli ar samazinātu likmi, vai arī no konta gūtajiem ieguldījumu ienākumiem piemēro atlikto nodokļa uzlikšanu vai samazinātu nodokļu likmi);

iii)

līdzekļu izņemšanai ir noteikti īpaši kritēriji, kas saistīti ar ieguldījumu konta vai krājkonta mērķi (piemēram, izglītības vai medicīnas pabalstu sniegšanai), vai arī tiek piemērotas sankcijas par līdzekļu izņemšanu pirms šādu kritēriju izpildes;

iv)

ikgadējo iemaksu maksimālais apjoms nepārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 50 000, piemērojot noteikumus par kontu apkopošanu un valūtas pārrēķināšanu, kas izklāstīti VII iedaļas C punktā.

Finanšu konts, kas citādi atbilst C punkta 17. apakšpunkta b) punkta iv) apakšpunkta prasībām, tās izpildīs arī tad, ja uz šādu Finanšu kontu var pārnest aktīvus vai naudas summas no viena vai vairākiem Finanšu kontiem, kas atbilst C punkta 17. apakšpunkta a) vai b) punkta prasībām, vai no viena vai vairākiem pensiju fondiem, kas atbilst B punkta 5. līdz 7. apakšpunkta prasībām;

c)

dzīvības apdrošināšanas līgums, kas aptver laikposmu, kurš beidzas, pirms apdrošinātā persona sasniedz 90 gadu vecumu, ar noteikumu, ka līgums atbilst šādām prasībām:

i)

periodiskās prēmijas, kas laika gaitā nesamazinās, ir maksājamas vismaz ik gadu, kamēr līgums ir spēkā vai līdz apdrošinātā persona sasniedz 90 gadu vecumu – atkarībā no tā, kurš laikposms ir īsāks;

ii)

līgumam nav līguma vērtības, kurai jebkura persona var piekļūt, nepārtraucot līgumu (līdzekļu izņemšana, aizdevums vai kā citādi);

iii)

summa (izņemot pabalstu nāves gadījumā), kas maksājama, anulējot vai izbeidzot līgumu, nevar pārsniegt kopējās attiecībā uz līgumu iemaksātās prēmijas, atskaitot mirstības, saslimstības vai izdevumu maksu (neatkarīgi no tā, vai tā ir uzlikta vai ne) līguma darbības laikposmā vai laikposmos, un jebkādas citas summas, kas izmaksātas pirms līguma anulēšanas vai izbeigšanas; un

iv)

līgumu tiesību pārņēmējs netur vērtības nolūkos;

d)

konts, kuru tur vienīgi īpašums, ja šā konta dokumentācijā ir atrodama kopija ar mirušās personas testamentu vai miršanas apliecība;

e)

konts, kas ir nodibināts saistībā jebkuru no šādiem gadījumiem:

i)

tiesas nolēmums vai spriedums;

ii)

nekustamā vai personiskā īpašuma pārdošana, maiņa vai noma ar noteikumu, ka konts atbilst šādām prasībām:

konts tiek finansēts vienīgi ar avansa maksājumu, rokasnaudu, noguldījumu tādā apmērā, lai garantētu tādas saistības izpildi, kas ir tieši saistīta ar darījumu, vai ar līdzīgu maksājumu, vai tas tiek finansēts ar finanšu aktīvu, kas noguldīts kontā saistībā ar īpašuma pārdošanu, maiņu vai nomu,

konts ir nodibināts un tiek izmantots vienīgi tāpēc, lai garantētu pircēja saistību maksāt pirkuma cenu par īpašumu, lai pārdevējs apmaksātu jebkuru iespējamo saistību, kā arī lai iznomātājs vai nomnieks samaksātu par jebkādiem iznomātā īpašuma bojājumiem, kā tas atrunāts nomas līgumā,

konta aktīvi, to skaitā no tiem gūtie ienākumi, tiks izmaksāti vai citādi sadalīti pircēja, pārdevēja, iznomātāja vai nomnieka interesēs (tostarp, lai izpildītu šādas personas saistību), īpašumu pārdodot, apmainot vai nododot vai arī tad, ja ir beidzies nomas līgums,

konts nav rezerves konts vai līdzīgs konts, kas nodibināts saistībā ar Finanšu aktīva pārdošanu vai apmaiņu, un

konts nav saistīts ar C punkta 17. apakšpunkta f) punktā aprakstīto kontu;

iii)

tādas Finanšu iestādes pienākums, kas apkalpo ar nekustamo īpašumu nodrošinātu aizdevumu, rezervēt maksājuma daļu, vienīgi lai nodrošinātu ar nekustamo īpašumu saistīto nodokļu vai apdrošināšanas samaksu vēlāk;

iv)

Finanšu iestādes pienākums vienīgi nodrošināt nodokļu samaksu vēlāk;

f)

Noguldījumu konts, kas atbilst šādām prasībām:

i)

konts pastāv vienīgi tādēļ, ka klients veic maksājumu, kurš pārsniedz summu, kas jāmaksā saistībā ar kredītkarti vai citu atjaunojamu kredtītiespēju, un pārmaksa klientam tūlīt netiek atmaksāta; un

ii)

sākot ar vai pirms 2016. gada 1. janvāra, Finanšu iestāde īsteno pasākumus un procedūras – vai nu lai novērstu to, ka klients veic pārmaksu, kas pārsniedz summu, kura denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 50 000, vai lai nodrošinātu, ka jebkurš klienta noguldījums, kas pārsniedz minēto summu, klientam tiek atmaksāts 60 dienu laikā; abos gadījumos piemēro noteikumus par valūtas pārrēķināšanu, kas izklāstīti VII iedaļas C punktā. Šim nolūkam klienta pārmaksa neattiecas uz kredīta atlikumiem strīdīgo nodevu apmērā, bet tas ietver kredīta atlikumus, kas radušies preču atgriešanas rezultātā;

g)

jebkurš cits konts, attiecībā uz kuru pastāv mazs risks, ka to varētu izmantot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, kuram būtībā ir līdzīgas iezīmes kā jebkuram C punkta 17. apakšpunkta a) līdz f) punktā aprakstītajam kontam un kurš ir iekļauts šīs direktīvas 8. panta 7.a punktā minētajā Izslēgto kontu sarakstā, ar noteikumu, ka šāda konta statuss kā Izslēgtais konts, nav pretrunā šīs direktīvas mērķiem.

D.   Konts, par kuru jāsniedz ziņojums

1.

“Konts, par kuru jāsniedz ziņojums” ir Finanšu konts, kuru uztur dalībvalsts Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, un kuru tur viena vai vairākas Personas, par kurām sniedz ziņojumu, vai Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām kontrolējošām personām, par kurām sniedz ziņojumu, ar noteikumu, ka tās ir identificētas kā tādas saskaņā ar II līdz VII iedaļā aprakstītajām pienācīgas pārbaudes procedūrām.

2.

“Persona, par kuru jāsniedz ziņojums” ir Dalībvalsts persona, kas nav: i) korporācija, kuras kapitāla daļas tiek regulāri tirgotas vienā vai vairākos vispāratzītos vērtspapīru tirgos; ii) jebkāda korporācija, kas ir i) iedalījumā aprakstītās korporācijas Saistītā vienība; iii) Valdības vienība; iv) Starptautiska organizācija; v) Centrālā banka vai vi) Finanšu iestāde.

3.

“Dalībvalsts persona” attiecībā uz katru dalībvalsti ir privātpersona vai Vienība, kas ir jebkuras citas dalībvalsts rezidents saskaņā ar minētās citas dalībvalsts nodokļu tiesību aktiem, vai tādas mirušas personas īpašums, kura ir bijusi jebkuras citas dalībvalsts rezidents. Šajā nolūkā tādu Vienību kā līgumsabiedrību, līgumsabiedrību ar ierobežotu atbildību vai līdzīgu juridisku veidojumu, kam nodokļu vajadzībām nav rezidences vietas, uzskata par tās jurisdikcijas rezidentu, kurā atrodas tā faktiskā vadība.

4.

“Iesaistītā jurisdikcija” attiecībā uz katru dalībvalsti ir:

a)

jebkura cita dalībvalsts;

b)

jebkura cita jurisdikcija, i) ar ko attiecīgā dalībvalsts ir noslēgusi nolīgumu, saskaņā ar kuru minētā jurisdikcija sniedz I iedaļā minēto informāciju, un ii) kas ir iekļauta minētās dalībvalsts publicētajā sarakstā un paziņota Eiropas Komisijai;

c)

jebkura cita jurisdikcija, i) ar ko Savienība ir noslēgusi nolīgumu, saskaņā ar kuru minētā jurisdikcija sniedz I iedaļā minēto informāciju, un ii) kas ir iekļauta Eiropas Komisijas publicētajā sarakstā.

5.

“Kontrolējošās personas” ir fiziskas personas, kas īsteno kontroli pār Vienību. Trasta gadījumā minētais termins nozīmē dibinātāju(-us), pilnvaroto(-os), aizstāvi(-jus) (ja tāds/tādi ir), labuma guvēju(-us) vai labuma guvēju klasi(-es) un jebkādu(-as) citu(-as) fizisku(-as) personu(-as), kas īsteno galīgu faktisko kontroli pār trastu; saistībā ar tādu juridisku nodibinājumu, kas nav trasts, šis termins nozīmē personas līdzvērtīgos vai līdzīgos posteņos. Terminu “Kontrolējošās personas” jāsaprot atbilstīgi Finanšu darījumu darba grupas rekomendācijām.

6.

“Nefinanšu vienība” ir jebkura Vienība, kas nav Finanšu iestāde.

7.

“Pasīva nefinanšu vienība” ir: i) Nefinanšu vienība, kas nav Aktīva nefinanšu vienība, vai ii) A punkta 6. apakšpunkta b) punktā aprakstītā Ieguldījumu vienība, kas nav Iesaistītās jurisdikcijas Finanšu iestāde.

8.

“Aktīva nefinanšu vienība” ir jebkura Nefinanšu vienība, kas izpilda jebkuru no šādiem kritērijiem:

a)

mazāk nekā 50 % no Nefinanšu vienības bruto ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā vai citā atbilstīgā ziņošanas periodā ir pasīvi ienākumi, un mazāk nekā 50 % no Nefinanšu vienības turētiem aktīviem iepriekšējā kalendārajā gadā vai citā atbilstīgā ziņošanas periodā ir aktīvi, kuri tiek turēti pasīvu ienākumu veidošanai;

b)

Nefinanšu vienības akcijas tiek regulāri tirgotas vispāratzītā vērtspapīru tirgū vai Nefinanšu vienība ir tādas Vienības Saistītā vienība, kuras akcijas tiek tirgotas vispāratzītā vērtspapīru tirgū;

c)

Nefinanšu vienība ir Valdības vienība, Starptautiska organizācija, Centrālā banka vai Vienība, kas pieder vienai no iepriekš minētajām struktūrām;

d)

būtībā visas Nefinanšu vienības darbības ir turēt (pilnībā vai daļēji) vienas vai vairāku tādu meitasuzņēmumu emitētās akcijas, kuri veic tirdzniecību vai darījumdarbību, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība, un sniegt finansējumu un pakalpojumus šādiem meitasuzņēmumiem, bet Vienība neatbilst šāda statusa kritērijiem, ja tā darbojas (vai tā sevi kā tādu prezentē) kā ieguldījumu fonds, piemēram, privāts kapitāla vērtspapīru fonds, riska kapitāla fonds, fonds, kas veic pirkšanas darījumus, izmantojot aizņemtus līdzekļus, vai ieguldījumu sabiedrība, kuras nolūks ir iegādāties vai finansēt sabiedrības un tad būt līdzdalības daļu turētājai šādās sabiedrībās, turot kapitāla aktīvus ieguldīšanas nolūkā;

e)

Nefinanšu vienība vēl neveic darījumdarbību, un tā arī iepriekš nav veikusi darījumdarbību, bet tā veic kapitāla ieguldījumus aktīvos nolūkā veikt darījumdarbību, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība, ar noteikumu, ka Nefinanšu vienība neatbilst šādam izņēmuma statusam, ja kopš Nefinanšu vienības sākotnējās izveides datuma ir pagājuši 24 mēneši;

f)

Nefinanšu vienība nav bijusi Finanšu iestāde pēdējos piecus gadus un atrodas aktīvu likvidācijas vai reorganizācijas procesā nolūkā turpināt vai atsākt tādu darījumdarbību, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība;

g)

Nefinanšu vienība galvenokārt veic finansēšanas un riska ierobežošanas darbības ar Saistītām vienībām, kas nav Finanšu iestādes, vai šādu Vienību uzdevumā, un nesniedz finansēšanas vai riska ierobežošanas pakalpojumus Vienībai, kas nav Saistītā vienība, ar noteikumu, ka šādu Saistītu vienību grupa galvenokārt ir iesaistīta darījumdarbībā, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība; vai

h)

Nefinanšu vienība atbilst visām šādām prasībām:

i)

tā ir izveidota un darbojas savā dalībvalstī vai citā rezidences jurisdikcijā vienīgi ar reliģiju, labdarību, zinātni, mākslu, kultūru, sportu vai izglītību saistītiem mērķiem; vai tā ir izveidota un darbojas savā dalībvalstī vai citā rezidences jurisdikcijā un ir profesionāla organizācija, biznesa savienība, tirdzniecības palāta, darba organizācija, lauksaimniecības vai dārzkopības organizācija, pilsoņu savienība vai organizācija, kas darbojas vienīgi sociālās labklājības veicināšanai;

ii)

tā ir atbrīvota no ienākuma nodokļa savā dalībvalstī vai citā rezidences jurisdikcijā;

iii)

tai nav akcionāru vai dalībnieku, kam būtu īpašumtiesības vai labuma gūšanas intereses saistībā ar tās ienākumiem vai aktīviem;

iv)

saskaņā ar Nefinanšu vienības dalībvalsts vai citas rezidences jurisdikcijas piemērojamiem tiesību aktiem vai Nefinanšu vienības dibināšanas dokumentiem Nefinanšu vienības ienākumus vai aktīvus nedrīkst sadalīt vai izmantot par labu privātpersonai vai Vienībai, kas nav labdarības iestāde, ja šāda sadalīšana vai izmantošana nav saistīta ar Nefinanšu vienības veiktajām labdarības darbībām, vai izmantot, veicot atbilstīgu kompensācijas maksājumu par saņemtajiem pakalpojumiem vai maksājumu, kas ir Nefinanšu vienības iegādāta īpašuma patiesā tirgus vērtībā; un

v)

saskaņā ar Nefinanšu vienības dalībvalsts vai citas rezidences jurisdikcijas piemērojamiem tiesību aktiem vai Nefinanšu vienības dibināšanas dokumentiem gadījumā, ja Nefinanšu vienība tiek likvidēta vai beidz pastāvēt, visi tās aktīvi tiek sadalīti Valdības vienībai vai citai bezpeļņas organizācijai, vai pāriet Nefinanšu vienības dalībvalsts vai citas rezidences jurisdikcijas vai kāda tās politiskā apakšiedalījuma valdības īpašumā.

E.   Dažādi

1.

“Konta turētājs” ir persona, ko Finanšu iestāde, kura uztur kontu, iekļāvusi sarakstā vai norādījusi kā Finanšu konta turētāju. Persona, kas nav Finanšu iestāde, turot Finanšu kontu citas personas labā kā aģents, turētājs, vārda pakalpojumu sniedzējs, parakstītājs, ieguldījumu konsultants vai starpnieks, piemērojot šo direktīvu netiek uzskatīta par konta turētāju, un par konta turētāju tiek uzskatīta šāda otra persona. Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma gadījumā Konta turētājs ir jebkura persona, kurai ir tiesības piekļūt Naudas vērtībai vai mainīt līguma labuma guvēju. Ja neviens nevar piekļūt Naudas vērtībai vai mainīt līguma labuma guvēju, Konta turētājs ir jebkura persona, kas līgumā norādīta kā īpašnieks, un jebkura persona, kam uzticētas tiesības saņemt maksājumu saskaņā ar līguma noteikumiem. Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma termiņa beigās par Konta turētāju tiek uzskatīta katra persona, kura ir tiesīga saņemt maksājumu saskaņā ar līgumu.

2.

“Procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai” ir klientu pienācīgas pārbaudes procedūras, kuras Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, veic saskaņā ar prasībām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu vai līdzīgām prasībām, kuras jāievēro Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus.

3.

“Vienība” ir juridiska persona vai juridisks nodibinājums, piemēram, korporācija, līgumsabiedrība, trasts vai fonds.

4.

“Vienība” ir citas Vienības “Saistītā vienība”, ja a) Vienība kontrolē otru Vienību; b) abas Vienības tiek kontrolētas kopīgi; vai c) abas Vienības ir A punkta 6. apakšpunkta b) punktā aprakstītās Ieguldījumu vienības, tiek pārvaldītas kopīgi un šāda pārvaldība izpilda šādu Ieguldījumu vienību pienācīgas pārbaudes pienākumus. Šajā nolūkā kontrole nozīmē Vienības balsstiesību vai vērtības vismaz 50 % tiešu vai netiešu īpašumu.

5.

“NMIN” ir nodokļa maksātāja identifikācijas numurs (vai – gadījumā, ja nav nodokļa maksātāja identifikācijas numura – funkcionāls ekvivalents).

6.

“Dokumentāri pierādījumi” ir jebkas no šādiem elementiem:

a)

izziņa par rezidenci, kuru izdevusi tās dalībvalsts vai citas jurisdikcijas pilnvarota valdības struktūra (piemēram, valdība vai tās iestāde, vai pašvaldība), kurā, pēc maksājumu saņēmēja apgalvojuma, tas ir rezidents;

b)

privātpersonas gadījumā – derīga identifikācijas apliecība, ko izdevusi pilnvarota valdības struktūra (piemēram, valdība vai tās iestāde, vai pašvaldība), kurā norādīts personas vārds un uzvārds un kuru parasti izmanto personas identificēšanai;

c)

Vienības gadījumā – jebkurš oficiāls dokuments, ko izdevusi pilnvarota valdības struktūra (piemēram, valdība vai tās iestāde, vai pašvaldība), kurā norādīts Vienības nosaukums un vai nu tās galvenā biroja adrese dalībvalstī vai citā jurisdikcijā, kurā, pēc Vienības apgalvojuma, tā ir rezidents, vai dalībvalsts vai cita jurisdikcija, kurā Vienība ir reģistrēta vai izveidota;

d)

jebkāds revidēts finanšu pārskats, trešo personu sniegts kredītziņojums, bankrota pieteikums vai vērtspapīru regulatora ziņojums.

Iepriekšpastāvējušu vienību kontu gadījumā Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, kā Dokumentārus pierādījumus var izmantot jebkādu klasifikāciju Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, lietvedībā attiecībā uz Konta turētāju, kura ir noteikta, pamatojoties uz Standartizētu nozaru kodu sistēmu, kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir reģistrējusi atbilstīgi tās ierastajai darījumdarbības praksei Procedūru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai nolūkā vai citu regulatīvu mērķu nolūkā (izņemot nodokļu vajadzībām) un kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir īstenojusi pirms dienas, kurā Finanšu konts ir klasificēts kā Iepriekšpastāvējis konts, ar noteikumu, ka Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumu, nezina vai tai nav pamats zināt, ka šāda klasifikācija ir nepareiza vai neuzticama. “Standartizēta nozaru kodu sistēma” ir kodu sistēma, ko izmanto, lai uzņēmumus klasificētu pēc darījumdarbības veida citiem mērķiem, nevis nodokļu vajadzībām.

IX IEDAĻA

EFEKTĪVA ĪSTENOŠANA

Ievērojot šīs direktīvas 8. panta 3.a punktu, dalībvalstīs jābūt spēkā noteikumiem un administratīvām procedūrām, lai nodrošinātu iepriekš izklāstīto ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes procedūru efektīvu īstenošanu un atbilstību tām, ietverot:

1)

noteikumus, lai novērstu to, ka Finanšu iestādes, personas vai starpnieki pieņem praksi, kas paredzēta ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes procedūru apiešanai;

2)

noteikumus, saskaņā ar kuriem Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, ir jāreģistrē informācija par iepriekš minēto procedūru nolūkā veiktajiem pasākumiem un jebkādiem izmantotajiem pierādījumiem, kā arī jābūt atbilstīgiem pasākumiem šādas informācijas iegūšanai;

3)

administratīvas procedūras, lai pārbaudītu Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, atbilstību ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes procedūrām; administratīvas procedūras turpmāku pasākumu veikšanai ar Finanšu iestādi, kas sniedz ziņojumus, gadījumā, ja tiek sniegti ziņojumi par nedokumentētiem kontiem;

4)

administratīvas procedūras, lai nodrošinātu, ka Vienības un konti, kas attiecīgo valstu tiesību aktos definēti kā Finanšu iestādes, kas nesniedz ziņojumus, un Izslēgtie konti, arī turpmāk saglabātu zemu risku, ka tos varētu izmantot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas; un

5)

efektīvus izpildes noteikumus noteikumu neievērošanas gadījumā.

X IEDAĻA

ĪSTENOŠANAS DATUMI ATTIECĪBĀ UZ FINANŠU IESTĀDĒM, KAS SNIEDZ ZIŅOJUMUS UN ATRODAS AUSTRIJĀ

Attiecībā uz Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus un atrodas Austrijā, visas atsauces uz 2016. un 2017. gadu šajā pielikumā būtu attiecīgi jālasa kā atsauces uz 2017. un uz 2018. gadu.

Attiecībā uz Iepriekšpastāvējušiem kontiem, kurus tur Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumu un atrodas Austrijā, visas atsauces uz 2015. gada 31. decembri šajā pielikumā būtu jālasa kā atsauces uz 2016. gada 31. decembri.

II PIELIKUMS

PAPILDU ZIŅOJUMU SNIEGŠANAS UN PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ FINANŠU KONTA INFORMĀCIJU

1.   Apstākļu maiņa

“Apstākļu maiņa” ietver jebkādas izmaiņas, kuru rezultātā tiek papildināta informācija saistībā ar personas statusu vai kas citādi ir pretrunā šādam personas statusam. Turklāt apstākļu maiņa ietver jebkādas izmaiņas vai informācijas papildinājumu attiecībā uz Konta turētāja kontu (tostarp papildinājumu, aizvietojumu vai citas izmaiņas attiecībā uz Konta turētāju) vai jebkādas izmaiņas vai informācijas papildinājumu attiecībā uz jebkuru kontu, kas saistīts ar šādu kontu (piemērojot I pielikuma VII iedaļas C punkta 1. līdz 3. apakšpunktā aprakstītos kontu apkopošanas noteikumus), ja šādas izmaiņas vai informācijas papildinājums skar Konta turētāja statusu.

Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir balstījusies uz I pielikuma III iedaļas B punkta 1. apakšpunktā aprakstīto rezidences vietas adreses pārbaudi, un ja ir notikusi apstākļu maiņa, saistībā ar kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, zina vai tai ir pamats zināt, ka oriģinālie Dokumentārie pierādījumi (vai cita ekvivalenta informācija) ir nepareizi un neuzticami, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumu, līdz attiecīgā kalendārā gada vai cita attiecīgā ziņošanas perioda pēdējai dienai vai arī 90 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts paziņojums par šādu apstākļu maiņu vai tā ir atklāta, ir jāiegūst pašapliecinājums un jauni Dokumentārie pierādījumi, lai noteiktu Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām. Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, līdz minētajai dienai nevar iegūt pašapliecinājumu un jaunus Dokumentārus pierādījumus, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpiemēro I pielikuma III iedaļas B punkta 2. līdz 6. apakšpunktā aprakstītā elektroniskā datu meklēšanas procedūra.

2.   Pašapliecinājums attiecībā uz Jauniem Vienību kontiem

Attiecībā uz Jauniem Vienību kontiem, lai noteiktu, vai Pasīvas Nefinanšu vienības Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumu, var balstīties tikai vai nu uz Konta turētāja, vai Kontrolējošas personas pašapliecinājumu.

3.   Finanšu iestādes rezidences vieta

Finanšu iestāde ir rezidents dalībvalstī, ja tā ir šādas dalībvalsts jurisdikcijā (proti, ja dalībvalsts var Finanšu iestādei uzlikt par pienākumu sniegt ziņojumus). Kopumā – ja Finanšu iestāde nodokļu vajadzībām ir rezidents dalībvalstī, tā ir šīs dalībvalsts jurisdikcijā un tādējādi – dalībvalsts Finanšu iestāde. Tāda trasta gadījumā, kas ir Finanšu iestāde (neatkarīgi no tā, vai tā ir rezidents nodokļu vajadzībām dalībvalstī), trastu uzskata par tādu, kurš ir dalībvalsts jurisdikcijā, ja viena vai vairākas tā pilnvarotās personas ir rezidenti šajā dalībvalstī, izņemot gadījumus, kad trasts visu pieprasīto informāciju, kas saskaņā ar šo direktīvu ir jāsniedz saistībā ar Kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojums un kurus uztur trasts, sniedz citai dalībvalstij, tāpēc ka tas ir rezidents nodokļu vajadzībām šajā citā dalībvalstī. Tomēr, ja Finanšu iestādei (izņemot trastu) nav rezidences vietas nodokļu vajadzībām (piemēram, tādēļ, ka to uzskata par fiskāli pārredzamu vai tādēļ, ka tas atrodas jurisdikcijā, kurā nav ienākumu nodokļa), to uzskata par tādu, kas ir dalībvalsts jurisdikcijā un tādējādi tā ir dalībvalsts Finanšu iestāde, ja

a)

ja tā ir inkorporēta saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem;

b)

tās vadības vieta (tostarp efektīvās vadības vieta) atrodas dalībvalstī; vai

c)

uz to attiecas dalībvalsts finanšu uzraudzība.

Ja Finanšu iestāde (izņemot trastu) ir rezidents divās vai vairākās dalībvalstīs, uz šo Finanšu iestādi attieksies tās dalībvalsts ziņojumu sniegšanas vai pienācīgas pārbaudes pienākumi, kurā tā uztur Finanšu kontu(-us).

4.   Uzturēts konts

Parasti kontu būtu jāuzskata par tādu, kuru uztur Finanšu iestāde, šādos gadījumos:

a)

Turētāja konta gadījumā uzskata, ka kontu uztur Finanšu iestāde, kas ir konta aktīvu turētāja (tostarp Finanšu iestāde, kas tur aktīvus pilnvarotas personas vārdā Konta turētāja labā šādā iestādē);

b)

Noguldījumu konta gadījumā uzskata, ka kontu tur Finanšu iestāde, kuras pienākums ir veikt maksājumus attiecībā uz kontu (izņemot Finanšu iestādes aģentu, neatkarīgi no tā, vai šāds aģents ir Finanšu iestāde);

c)

saistībā ar jebkādām līdzdalības daļām kapitālā vai parādkapitālā Finanšu iestādē, kuras veido Finanšu kontu, uzskata, ka kontu uztur šāda Finanšu iestāde;

d)

Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma gadījumā kontu uztur Finanšu iestāde, kuras pienākums ir veikt maksājumus attiecībā uz līgumu.

5.   Trasti, kas ir Pasīvas nefinanšu vienības

Tādu vienību kā līgumsabiedrību, līgumsabiedrību ar ierobežotu atbildību vai līdzīgu juridisku veidojumu, kam nodokļu vajadzībām nav rezidences vietas, saskaņā ar I pielikuma VIII iedaļas D punkta 3. apakšpunktu uzskata par tās jurisdikcijas rezidentu, kurā atrodas tā faktiskā vadība. Šajā nolūkā juridisku personu vai juridisku veidojumu uzskata par “līdzīgu” līgumsabiedrībai vai līgumsabiedrībai ar ierobežotu atbildību, ja to neuzskata par nodokļu maksātāju dalībvalstī saskaņā ar šīs dalībvalsts nodokļu tiesību aktiem. Tomēr, lai izvairītos no dubultas ziņojumu sniegšanas (ņemot vērā termina “Kontrolējoša persona” plašo jomu trasta gadījumā), trastu, kas ir Pasīva nefinanšu vienība, nedrīkst uzskatīt par līdzību veidojumu.

6.   Vienības galvenā biroja adrese

Viena no I pielikuma VIII iedaļas E punkta 6. apakšpunkta c) punktā aprakstītajām prasībām ir, ka attiecībā uz Vienību oficiālajos dokumentos ir norādīta vai nu Vienības galvenā biroja adrese dalībvalstī vai citā jurisdikcijā kurā, pēc Vienības apgalvojuma, tā ir rezidents, vai dalībvalsts vai cita jurisdikcija, kurā Vienība ir reģistrēta vai izveidota. Vienības galvenā biroja adrese parasti ir vieta, kurā atrodas tās faktiskā vadība. Tās Finanšu iestādes adrese, kurā Vienība uztur kontu, pasta abonenta kastīte vai adrese, ko izmanto vienīgi sūtīšanas vajadzībām, nav Vienības galvenā biroja adrese, ja vien šāda adrese ir vienīgā Vienības izmantotā adrese un Vienības dibināšanas dokumentos norādīta kā Vienības reģistrētā adrese. Turklāt adrese, kas ir sniegta, ievērojot norādes par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi”, nav Vienības galvenā biroja adrese.