16.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 298/22


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS DIREKTĪVA 2014/98/ES

(2014. gada 15. oktobris),

ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/90/EK attiecībā uz konkrētām prasībām, kuras noteiktas tās I pielikumā minētajām augļaugu ģintīm un sugām, konkrētām prasībām, kas jāievēro piegādātājiem, un sīki izstrādātiem noteikumiem par oficiālajām pārbaudēm

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2008. gada 29. septembra Direktīvu 2008/90/EK par tirdzniecību ar augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai (1), un jo īpaši tās 4. pantu, 6. panta 4. punktu, 9. panta 1. punktu un 13. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Noteikumos par pirmsbāzes, bāzes un sertificēta materiāla sertificēšanu un tirdzniecību jāņem vērā šajā direktīvā iekļauto dažādo ģinšu un sugu atšķirīgie ražošanas cikli.

(2)

Lai nodrošinātu no pirmsbāzes materiāla atvasinātā pavairošanas materiāla un augļaugu veselību un kvalitāti, pirmsbāzes materiālam jāatbilst ļoti stingrām veselības un kvalitātes prasībām.

(3)

Lai nodrošinātu pirmsbāzes materiāla identifikāciju un kvalitāti, ir lietderīgi paredzēt noteikumus, kas ļautu noteikt un pārbaudīt minētā materiāla atbilstību šķirnei, pie kuras tas pieder. Turklāt pirmsbāzes materiāla identifikācija un kvalitāte būtu jānodrošina, izstrādājot šā materiāla pavairošanas noteikumus, kuros var iekļaut arī atjaunošanu un multiplicēšanu. Lai nodrošinātu pirmsbāzes materiāla veselību, ir svarīgi izstrādāt noteikumus par attiecīgo ģinšu un sugu atbrīvošanu no kaitīgajiem organismiem, pārbaudēm, paraugu ņemšanu un testēšanu. Turklāt materiāla kvalitāte būtu jānodrošina, pieņemot noteikumus par defektiem.

(4)

Lai nodrošinātu to potcelmu identifikāciju un kvalitāti, kuri nepieder pie kādas šķirnes, minētajiem potcelmiem būtu jāatbilst to sugu aprakstam, pie kurām tie pieder.

(5)

Jānodrošina, ka tiek identificēti augi, no kuriem ir paredzēts ņemt materiālu bāzes materiāla vai sertificēta materiāla, izņemot augļaugu, ražošanai. Šie augi tiek saukti par “mātesaugiem”. Mātesaugiem, kas paredzēti pirmsbāzes materiāla ražošanai (“pirmsbāzes mātesaugi”), būtu jāatbilst tādām pašām prasībām, kādām atbilst pirmsbāzes materiāls. Pirmsbāzes mātesaugi un pirmsbāzes materiāls būtu jāidentificē visā ražošanas procesā. Atbildīgajai oficiālajai iestādei būtu jānosaka pirmsbāzes mātesauga atbilstība šķirnes aprakstam, veicot šķirnes raksturīgo pazīmju novērošanu. Turklāt būtu regulāri jāpārbauda pirmsbāzes mātesauga un atvasinātā pirmsbāzes materiāla atbilstība šķirnes aprakstam.

(6)

Attiecībā uz sertificēšanai paredzēto materiālu atbilstība šķirnes aprakstam būtu jānosaka, pamatojoties uz minētās šķirnes oficiālu aprakstu, kas nodrošina, ka šķirne ir atšķirīga, viendabīga un noturīga, aprakstu, kurš pievienots reģistrācijas pieteikumam vai pieteikumam par augu šķirņu aizsardzības tiesībām, vai oficiāli atzītu aprakstu. Attiecībā uz šķirni, kurai ir oficiāli atzīts apraksts, ir lietderīgi paredzēt, ka šķirne tiek reģistrēta valsts reģistrā, lai nodrošinātu, ka minētais apraksts atbilst sertificējamam materiālam.

(7)

Attiecībā uz pirmsbāzes un bāzes materiālu vajadzētu būt arī iespējai noteikt atbilstību šķirnes aprakstam, pamatojoties uz aprakstu, kas pievienots pieteikumam par šķirnes reģistrāciju dalībvalstī, un aprakstam, kas pievienots pieteikumam par augu šķirņu aizsardzības tiesību reģistrāciju, ar nosacījumu, ka ziņojums ir jau pieejams Savienībā vai trešā valstī un tajā norādīts, ka attiecīgā šķirne ir atšķirīga, viendabīga un noturīga. Minētā iespēja tiek nodrošināta ar mērķi, lai paātrinātu sertifikācijas procesa sākotnējos posmus tajos gadījumos, kad šķirnes reģistrācija ir tuvu noslēgumam, taču joprojām nav pabeigta. Taču, lai saistībā ar minēto materiālu nodrošinātu pārredzamību un lietotāji varētu pieņemt apzinātu lēmumu, tā tirdzniecība būtu atļaujama tikai tad, kad šķirnes reģistrācija ir pabeigta.

(8)

Ir svarīgi, lai tiktu piemēroti stingri noteikumi attiecībā uz pirmsbāzes materiāla aizsardzību no jebkāda veida inficēšanās ar kaitīgajiem organismiem. Tāpēc piegādātājiem būtu jāuztur pirmsbāzes mātesaugi un pirmsbāzes materiāls noteiktās telpās, kuras ir aizsargātas pret kukaiņiem un kurās ir nodrošināta aizsardzība pret infekciju, ko izraisa gaisā sastopami slimības pārnēsātāji un jebkuri citi iespējami avoti. Šā paša iemesla dēļ pirmsbāzes mātesaugi un pirmsbāzes materiāls būtu jāaudzē vai jāražo izolēti no augsnes – podos ar bezaugsnes vai sterilizētu augšanas substrātu. Tomēr, lai ievērotu konkrētas ražošanas vajadzības, dalībvalstīm būtu jādod iespēja pieprasīt atļauju ražot pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu lauka apstākļos ar nosacījumu, ka tiek veikti atbilstoši pasākumi, lai novērstu inficēšanos ar attiecīgajiem kaitīgajiem organismiem.

(9)

Padomes Direktīvā 2000/29/EK (2) ir paredzēti noteikumi, kas liedz ievest Savienībā konkrētus kaitīgus organismus un novērš to izplatību. Tajā ir iekļautas prasības attiecībā uz konkrētām ģintīm un sugām, kas papildina šīs direktīvas sertifikācijas prasības attiecībā uz kaitīgiem organismiem, kuri minēti Direktīvā 2000/29/EK. Būtu jāparedz papildu noteikumi par citiem kaitīgiem organismiem. Ja kaitīgie organismi var radīt nepieļaujamus bojājumus attiecīgo ģinšu vai sugu pirmsbāzes materiāla veselībai vai lietderībai, būtu jāparedz to iznīcināšanas pasākumi. Šie kaitīgie organismi būtu jāuzskaita. Ja kaitīgie organismi var radīt šādus bojājumus tikai tad, kad to koncentrācija pārsniedz noteiktu līmeni, tad būtu jāiznīcina tikai tāds kaitīgo organismu daudzums, kas pārsniedz šo līmeni. Šie kaitīgie organismi būtu jāuzskaita atsevišķi no obligāti iznīcināmiem kaitīgajiem organismiem.

(10)

Pirmsbāzes mātesaugu kandidāti ir pavairošanas materiāla un augļaugu ražošanas un sertifikācijas procesa sākumpunkts. Tādēļ, lai nodrošinātu aizsardzību pret attiecīgajiem kaitīgajiem organismiem, tiem būtu jāpiemēro visstingrākās fitosanitārās prasības. Ņemot vērā atbilstošo augu ģinšu vai sugu un attiecīgo kaitīgo organismu bioloģiskās īpatnības un raksturīgās pazīmes, būtu jāparedz pirmsbāzes mātesaugu kandidātu vizuālās pārbaudes, lai atklātu I pielikumā uzskaitītos kaitīgos organismu. Ja par šo kaitīgo organismu klātbūtni rodas šaubas, no katra pirmsbāzes mātesauga kandidāta būtu jāpaņem paraugs un jāveic tā testēšana, lai nodrošinātu precīzus konstatējumus. Būtu jāveic katra pirmsbāzes mātesauga kandidāta testēšana attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajiem kaitīgajiem organismiem, lai droši garantētu konkrēto kaitīgo organismu neesību. Ļoti līdzīgas prasības būtu jāpiemēro pirmsbāzes mātesaugiem, kas tiek ražoti, izmantojot atjaunošanas metodi, jo tie ir svarīgi turpmākajam ražošanas un sertifikācijas procesam.

(11)

Ņemot vērā atbilstošo augu ģinšu vai sugu un attiecīgo kaitīgo organismu bioloģiskās īpatnības un raksturīgās pazīmes, būtu jāparedz pirmsbāzes mātesaugu vai pirmsbāzes materiāla vizuālās pārbaudes, lai atklātu I un II pielikumā uzskaitītos kaitīgos organismus. Ja par šo kaitīgo organismu klātbūtni rodas šaubas, no pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiāla būtu jāpaņem paraugi un jāveic to testēšana, lai nodrošinātu precīzus konstatējumus.

(12)

Ņemot vērā atbilstošo augu ģinšu vai sugu un attiecīgo kaitīgo organismu bioloģiskās īpatnības un raksturīgās pazīmes, būtu jāizstrādā atbilstīgi noteikumi par bāzes mātesaugu, bāzes materiāla, sertificētu mātesaugu un sertificēta materiāla vizuālo pārbaužu, paraugu ņemšanas un testēšanas biežumu. Šiem noteikumiem būtu jāpamatojas uz atbildīgo oficiālo iestāžu un augļaugu ražotāju pieredzi, kas gūta valstu sertifikācijas sistēmu piemērošanas laikā. Šajos noteikumos būtu jāņem vērā konkrētas kategorijas lietotāju vajadzības.

(13)

Konkrētu kaitīgo organismu, jo īpaši nematožu, klātbūtne augsnē var radīt nepieļaujamus bojājumus attiecīgo augu veselībai un lietderībai, ja minētie kaitīgie organismi pārnēsā vīrusus, kas ietekmē attiecīgās ģintis vai sugas. Tāpēc šie kaitīgie organismi būtu jāuzskaita un jāidentificē atsevišķi un viņu klātbūtne konkrētajā augsnē nebūtu pieļaujama, ja vien testēšanā netiek atklāts, ka tie ir brīvi no attiecīgajiem vīrusiem. Paraugu ņemšanai un testēšanai būtu jāuzrāda šo kaitīgo organismu vai attiecīgo vīrusu klātbūtne. Paredzot paraugu ņemšanas un testēšanas noteikumus, būtu jāņem vērā dažādas pavairošanas materiāla un augļaugu kategorijas. Tomēr noteiktos apstākļos ir samērīgi atļaut, ka paraugu ņemšana un testēšana nav jāveic, ja saimniekaugi nav auguši ražošanas laukā vismaz piecus gadus.

(14)

Ja paraugu ņemšana un testēšana tiek veiktas, tām būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas un Vidusjūras Augu aizsardzības organizācijas (EPPO) protokoliem vai citiem starptautiski atzītiem protokoliem. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka Savienībā veiktajā paraugu ņemšanas un testēšanas praksē tiek ņemti vērā jaunākie starptautiskie zinātnes un tehnikas sasniegumi. Ja šādi protokoli nav pieejami, paraugu ņemšanai un testēšanai būtu jānotiek saskaņā ar attiecīgiem protokoliem, kas izstrādāti valsts līmenī.

(15)

Pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiāla kvalitāti un lietderību var ietekmēt bojājumi, krāsas pārmaiņas, rētaudi, izkalšana un citi defekti. Tāpēc būtu jānosaka, ka pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiālam jābūt praktiski bez šādiem bojājumiem.

(16)

Lai garantētu pavairošanas materiāla pienācīgu kvalitāti, būtu jāparedz noteikumi par tā uzturēšanu attiecīgos apstākļos. Šiem nosacījumiem vajadzētu būt atkarīgiem no sertificējamā pavairošanas materiāla un augļaugu kategorijas. Ņemot vērā jaunākās tendences, ir svarīgi arī atļaut izmantot uzturēšanas metodi, kas zināma kā krioprezervācija, kurā atdzesēšanai tiek izmantotas ļoti zemas temperatūras. To uzskata par lietderīgu alternatīvu in vitro kultūrai, jo pavairošanas materiāla īpašības saglabājas nemainīgas, ja uzglabāšanu veic šādā temperatūrā.

(17)

Bāzes materiāls ir nākamais ražošanas procesa posms pēc pirmsbāzes materiāla. Tāpēc mātesaugi, kas paredzēti bāzes materiāla ražošanai (“bāzes mātesaugi”), būtu vai nu jāaudzē no pirmsbāzes materiāla, vai jāmultiplicē no citiem bāzes mātesaugiem.

(18)

Identifikācijas, veselības un kvalitātes prasībām attiecībā uz bāzes materiālu vajadzētu būt tādām pašām kā prasībām attiecībā uz pirmsbāzes materiālu, jo šīs prasības ir vienlīdz svarīgas arī bāzes materiāla veselībai un lietderībai. Tomēr būtu jādod iespēja bāzes materiālu ražot atklātos laukos, lai atvieglotu tā efektīvu pavairošanu, veidojot nākamās paaudzes un kategorijas. Tāpēc bāzes materiāla uzturēšanas prasībās būtu jāparedz iespēja uzturēt bāzes materiālu no kukaiņiem aizsargātās telpās vai laukos, kas izolēti no potenciālajiem infekcijas avotiem – gaisā sastopamiem slimības pārnēsātājiem, sakņu kontakta, savstarpējas inficēšanās, izmantojot tehniku, potēšanas rīkus un jebkurus citus iespējamos avotus.

(19)

Būtu jāparedz iespēja vairākās paaudzēs multiplicēt bāzes mātesaugus, kas tiek audzēti no pirmsbāzes materiāla, lai varētu iegūt pietiekamu skaitu bāzes mātesaugu, kas nepieciešami bāzes un sertificēta materiāla ražošanai. Bāzes mātesaugu dažādās paaudzes būtu jāuzglabā atsevišķi cita no citas un jāidentificē visā ražošanas procesā.

(20)

Sertificēts materiāls un sertificēti augļaugi var būt ražošanas procesa nākamais posms pēc pirmsbāzes materiāla vai bāzes materiāla. Tāpēc mātesaugi, kas paredzēti sertificēta materiāla ražošanai (“sertificēti mātesaugi”), būtu jāaudzē vai nu no pirmsbāzes materiāla, vai bāzes materiāla.

(21)

Būtu jāpieņem obligātās prasības saskaņotas procedūras nodrošināšanai, lai varētu noteikt un pārbaudīt atbilstību šķirnes aprakstam saistībā ar pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas jākvalificē kā CAC (Conformitas Agraria Communitatis) materiāls. Šīm prasībām nevajadzētu būt tik stingrām kā prasībām attiecībā uz pirmsbāzes, bāzes un sertificētu materiālu, jo lietotājiem nav pārāk lielas cerības attiecībā uz CAC materiāla veselību un kvalitāti un tam tiek piemērotas vienkāršākas ražošanas procedūras un posmi. Tomēr piegādātājiem būtu jānodrošina pavairošanai izmantojamā materiāla identificēšana. Turklāt būtu jānodrošina, ka tiek piemēroti kvalitātes un veselības standarti, kas atbilst CAC materiāla kultivēšanai un pavairošanas materiāla lietotāju vajadzībām. Ņemot vērā to kaitīgo organismu veidu, kas ietekmē konkrētas sugas, proti, Citrus L., Fortunella Swingle un Poncirus Raf., ir nepieciešami īpaši noteikumi par vizuālo pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu, lai nodrošinātu, ka attiecīgais pavairošanas materiāls vai augļaugi ir pienācīgā kvalitātē un veselīgi.

(22)

Lai atbildīgā oficiālā iestāde varētu veikt oficiālas pārbaudes un noteikt, vai pavairošanas materiāls un augļaugi atbilst kvalitātes un veselības standartiem, kas paredzēti šajā direktīvā minētajā oficiālajā sertificēšanā, piegādātājam būtu jāizstrādā plāns attiecībā uz konkrētajām ģintīm vai sugām, lai varētu noteikt un uzraudzīt kritiskos punktus pavairošanas materiāla un augļaugu ražošanas procesā, un būtu jāsaglabā visi dokumenti par minēto uzraudzību. Plāns un dokumenti par lauka pārbaudēm, paraugu ņemšanu un testēšanu būtu jāglabā tik ilgi, kamēr attiecīgais pavairošanas materiāls vai augļaugi ir piegādātāja uzraudzībā, un vismaz trīs gadus pēc tam, kad minētais pavairošanas materiāls vai augļaugi ir likvidēti vai laisti tirgū.Minētais periods ir vajadzīgs, lai varētu noteikt kaitīgos organismus uz kokaugiem tajos gadījumos, kad simptomi kļūst redzami tikai vairākus gadus pēc inficēšanās.

(23)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pavairošanas materiālu un augļaugus oficiāli pārbauda ražošanas un tirdzniecības laikā, lai pārliecinātos par atbilstību šajā direktīvā paredzētajām prasībām un nosacījumiem. Lai nodrošinātu saskaņotu procedūru oficiālu pārbaužu veikšanai, būtu jāizstrādā noteikumi attiecībā uz vizuālu pārbaudi un vajadzības gadījumā paraugu ņemšanu un testēšanu.

(24)

Lai novērstu jebkādus pārtraukumus tirdzniecībā, dalībvalstīm būtu jādod iespēja pārejas periodā atļaut savā teritorijā laist tirgū pavairošanas materiālu un augļaugus, kas ražoti no pirmsbāzes, bāzes un sertificētiem mātesaugiem vai CAC mātesaugiem, kuri jau pastāvēja šīs direktīvas piemērošanas dienā, pat ja minētais materiāls vai augļaugi neatbilst jaunajiem nosacījumiem.

(25)

Komisijas Direktīvas 93/48/EEK (3) un 93/64/EEK (4) būtu jāatceļ.

(26)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augļaugu ģinšu un sugu pavairojamā materiāla pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. NODAĻA

DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā izmanto šādas definīcijas:

1)

“mātesaugs” ir identificēts augs, kas paredzēts pavairošanai;

2)

“pirmsbāzes mātesauga kandidāts” ir mātesaugs, ko piegādātājs ir paredzējis pieņemt par pirmsbāzes mātesaugu;

3)

“pirmsbāzes mātesaugs” ir mātesaugs, kas paredzēts pirmsbāzes materiāla ražošanai;

4)

“bāzes mātesaugs” ir mātesaugs, kas paredzēts bāzes materiāla ražošanai;

5)

“sertificēts mātesaugs” ir mātesaugs, kas paredzēts sertificēta materiāla ražošanai;

6)

“kaitīgais organisms” ir jebkuras sugas, dzimtas vai biotipa augs, dzīvnieks vai patogēns, kas var kaitēt augiem vai augu produktiem un kas uzskaitīts I, II un III pielikumā;

7)

“vizuālā pārbaude” ir augu vai augu daļu pārbaude ar neapbruņotu aci, lupu, stereoskopu vai mikroskopu;

8)

“testēšana” ir pārbaude, kas nav vizuālā pārbaude;

9)

“augļaugs” ir augs, kas pavairots no mātesauga un tiek audzēts augļu ražošanai, lai varētu pārbaudīt minētā mātesauga šķirnes identitāti;

10)

“kategorija” ir pirmsbāzes materiāls, bāzes materiāls, sertificēts materiāls vai CAC materiāls;

11)

“multiplicēšana” ir mātesaugu veģetatīvā ražošana, lai iegūtu pietiekami daudz mātesaugu tajā pašā kategorijā;

12)

“mātesauga atjaunošana” ir mātesauga aizstāšana ar augu, kas ir veģetatīvi ražots no tā;

13)

“mikropavairošana” ir augu materiāla multiplicēšana, lai saražotu daudz augu, izmantojot diferencētu veģetatīvo pumpuru vai diferencētu veģetatīvo meristēmu in vitro kultūru, kas paņemta no auga;

14)

“praktiski bez bojājumiem” nozīmē, ka defekti, kas varētu mazināt pavairošanas materiāla vai augļaugu kvalitāti un lietderību, pastāv tādā līmenī, kurš ir vienāds ar vai zemāks par to līmeni, kas gaidāms labas kultivēšanas un apstrādāšanas rezultātā, un minētais līmenis atbilst labai kultivēšanas un apstrādāšanas praksei;

15)

“praktiski bez kaitīgajiem organismiem” nozīmē, ka kaitīgo organismu koncentrācija uz pavairošanas materiāla vai augļaugiem ir pietiekami zema, lai nodrošinātu pavairošanas materiāla pieņemamu kvalitāti un lietderību;

16)

“laboratorija” ir jebkura telpa, ko izmanto pavairošanas materiāla un augļaugu testēšanai;

17)

“krioprezervācija” ir augu materiāla uzturēšana, atdzesējot to līdz ļoti zemām temperatūrām, lai saglabātu materiāla dzīvotspēju.

2. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka pavairošanas materiāls un augļaugi, kas pieder pie Direktīvas 2008/90/EK I pielikumā uzskaitītajām ģintīm un sugām, ražošanas un tirdzniecības laikā attiecīgi atbilst šīs direktīvas 3.–27. pantam.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka, ražojot pavairošanas materiālu un augļaugus, kas pieder pie Direktīvas 2008/90/EK I pielikumā uzskaitītajām ģintīm un sugām, piegādātāji ievēro 28. un 29. pantā izklāstītās prasības.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka ražošanas un tirdzniecības laikā pavairošanas materiāls un augļaugi, kas pieder pie Direktīvas 2008/90/EK I pielikumā uzskaitītajām ģintīm un sugām, tiek oficiāli pārbaudīti saskaņā ar 30. pantu.

4.   Pavairošanas materiālu, kas atbilst noteiktas kategorijas prasībām, nedrīkst jaukt kopā ar citu kategoriju materiālu.

2. NODAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PAVAIROŠANAS MATERIĀLU UN – VAJADZĪBAS GADĪJUMĀ – AUGĻAUGIEM

1. IEDAĻA

Prasības attiecībā uz pirmsbāzes materiālu

3. pants

Prasības attiecībā uz pirmsbāzes materiāla sertificēšanu

1.   Pavairošanas materiālu, izņemot mātesaugus un izņemot potcelmus, kas nepieder pie kādas šķirnes, pēc pieprasījuma oficiāli sertificē kā pirmsbāzes materiālu, ja ir konstatēts, ka tas atbilst šādām prasībām:

a)

tas tiek pavairots tieši no mātesauga saskaņā ar 13. pantu vai 14. pantu;

b)

tas atbilst šķirnes aprakstam, un atbilstība šķirnes aprakstam ir pārbaudīta atbilstīgi 7. pantam;

c)

tas tiek uzturēts atbilstīgi 8. pantam;

d)

tas atbilst 10. pantā minētajām veselības prasībām;

e)

ja Komisija ir piešķīrusi atkāpi atbilstīgi 8. panta 4. punktam, lai audzētu pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu laukā, kur nav nodrošināta aizsardzība pret kukaiņiem, augsne atbilst 11. pantā minētajām prasībām;

f)

tas atbilst 12. panta noteikumiem par defektiem.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais mātesaugs vai nu ir pieņemts saskaņā ar 5. pantu, vai iegūts, veicot multiplicēšanu saskaņā ar 13. pantu vai mikropavairošanu saskaņā ar 14. pantu.

3.   Ja pirmsbāzes mātesaugs vai pirmsbāzes materiāls vairs neatbilst 7.–12. panta prasībām, piegādātājs to nošķir atsevišķi no citiem pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiāla. Minēto nošķirto mātesaugu vai materiālu drīkst izmantot kā bāzes, sertificētu vai CAC materiālu ar nosacījumu, ka tas atbilst šajā direktīvā izklāstītajām prasībām attiecībā uz konkrētajām kategorijām.

Tā vietā, lai nošķirtu minēto mātesaugu vai materiālu, piegādātājs var veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētais mātesaugs vai materiāls atkal atbilst šīm prasībām.

4. pants

Prasības, lai potcelmus, kas nepieder pie kādas šķirnes, sertificētu kā pirmsbāzes materiālu

1.   Potcelmu, kas nepieder pie kādas šķirnes, pēc pieprasījuma oficiāli sertificē kā pirmsbāzes materiālu, ja ir konstatēts, ka tas atbilst šādām prasībām:

a)

izmantojot veģetatīvo pavairošanu vai dzimumvairošanos, tas ir tieši pavairots no mātesauga; dzimumvairošanās gadījumā apputeksnētājkoki (apputeksnētāji) tiek ražoti tieši no mātesauga, izmantojot veģetatīvo pavairošanu;

b)

tas atbilst šķirnes aprakstam;

c)

tas tiek uzturēts atbilstīgi 8. pantam;

d)

tas atbilst 10. pantā minētajām veselības prasībām;

e)

ja Komisija ir piešķīrusi atkāpi atbilstīgi 8. panta 4. punktam, lai audzētu pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu laukā, kur nav nodrošināta aizsardzība pret kukaiņiem, augsne atbilst 11. pantā minētajām prasībām;

f)

tas atbilst 12. pantā noteikumiem par defektiem.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais mātesaugs vai nu ir pieņemts saskaņā ar 6. pantu, vai iegūts, veicot multiplicēšanu saskaņā ar 13. pantu vai mikropavairošanu saskaņā ar 14. pantu.

3.   Ja potcelms, kas ir pirmsbāzes mātesaugs vai pirmsbāzes materiāls, vairs neatbilst 8.–12. panta prasībām, piegādātājs to nošķir atsevišķi no citiem pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiāla. Minēto nošķirto potcelmu drīkst izmantot kā bāzes, sertificētu vai CAC materiālu ar nosacījumu, ka tas atbilst šajā direktīvā izklāstītajām prasībām attiecībā uz konkrētajām kategorijām.

Tā vietā, lai nošķirtu minēto potcelmu, piegādātājs var veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētais potcelms atkal atbilst šīm prasībām.

5. pants

Prasības attiecībā uz pirmsbāzes mātesauga pieņemšanu

1.   Atbildīgā oficiālā iestāde pieņem augu kā pirmsbāzes mātesaugu, ja tas atbilst 7.–12. panta prasībām un ja tā atbilstība šķirnes aprakstam ir noteikta saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu.

Minētā pieņemšana notiek, pamatojoties uz oficiālo pārbaudi, testēšanas rezultātiem, dokumentiem un procedūrām atbilstīgi 30. pantam.

2.   Atbildīgā oficiālā iestāde nosaka pirmsbāzes mātesauga atbilstību šķirnes aprakstam, veicot šķirnes raksturīgo pazīmju novērošanu. Minētā novērošana pamatojas uz vienu no šiem elementiem:

a)

oficiālo aprakstu šķirnēm, kas reģistrētas kādā no valsts reģistriem, un šķirnēm, kas ir juridiski aizsargātas saskaņā ar augu šķirņu aizsardzības tiesībām;

b)

aprakstu, kas pievienots pieteikumam par šķirnēm, attiecībā uz kurām kādā dalībvalstī ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, kā minēts Komisijas Īstenošanas direktīvas 2014/97/ES (5) 5. panta 1. punktā;

c)

aprakstu, kas pievienots pieteikumam par šķirnēm, attiecībā uz kurām ir iesniegts reģistrācijas pieteikums par augu šķirņu aizsardzības tiesībām;

d)

oficiāli atzītu aprakstu, ja aprakstītā šķirne ir reģistrēta valsts reģistrā.

3.   Ja tiek piemērots šā panta 2. punkta b) vai c) apakšpunkts, pirmsbāzes mātesaugu pieņem tikai tad, ja ir pieejams ziņojums, ko sagatavojusi jebkura atbildīgā oficiālā iestāde Savienībā vai trešā valstī un kas pierāda, ka attiecīgā šķirne ir atšķirīga, viendabīga un noturīga. Taču, ja šķirnes reģistrācija vēl nav pabeigta, attiecīgo mātesaugu un no tā saražoto materiālu drīkst izmantot tikai bāzes vai sertificēta materiāla ražošanai un nedrīkst tirgot kā pirmsbāzes, bāzes vai sertificētu materiālu.

4.   Ja atbilstību šķirnes aprakstam var noteikt, tikai pamatojoties uz augļauga raksturīgajām pazīmēm, šķirnes raksturīgo pazīmju novērošanu veic, izmantojot augļus no augļauga, kas pavairots no pirmsbāzes mātesauga. Šos augļaugus uzglabā atsevišķi no pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiāla.

Augļaugus vizuāli pārbauda vispiemērotākajos gada periodos, ņemot vērā attiecīgo augu ģinšu vai sugu augšanas apstākļus un klimatiskos apstākļus.

6. pants

Prasības attiecībā uz tāda potcelma pieņemšanu, kas nepieder pie kādas šķirnes

Atbildīgā oficiālā iestāde pieņem potcelmu, kas nepieder pie kādas šķirnes, kā pirmsbāzes mātesaugu, ja tas atbilst šķirnes aprakstam un 8.–12. panta prasībām.

Minētā pieņemšana notiek, pamatojoties uz oficiālo pārbaudi, testēšanas rezultātiem, dokumentiem un procedūrām, ko izmanto piegādātājs atbilstīgi 30. pantam.

7. pants

Pārbaude saistībā ar atbilstību šķirnes aprakstam

Atbildīgā oficiālā iestāde un attiecīgā gadījumā piegādātājs saskaņā ar 5. panta 2. un 3. punktu regulāri pārbauda pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiāla atbilstību šķirnes aprakstam, pienācīgā kārtā ņemot vērā attiecīgo šķirni un izmantoto pavairošanas metodi.

Papildus regulārām pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiāla pārbaudēm atbildīgā oficiālā iestāde un attiecīgā gadījumā piegādātājs pēc katras atjaunošanas pārbauda iegūtos pirmsbāzes mātesaugus.

8. pants

Prasības attiecībā uz pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiāla uzturēšanu

1.   Visā ražošanas procesā piegādātāji uztur pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu telpās, kuras ir paredzētas attiecīgajām ģintīm vai sugām, kuras ir aizsargātas pret kukaiņiem un kurās ir nodrošināta aizsardzība pret infekciju, ko izraisa gaisā sastopami slimības pārnēsātāji un jebkuri citi iespējami avoti.

Pirmsbāzes mātesauga kandidātus uzglabā, nodrošinot aizsardzību pret kukaiņiem un fiziski izolējot tos no pirmsbāzes mātesaugiem, ievietojot tos pirmajā daļā minētajās telpās, kamēr ir pabeigti visi testi saistībā ar atbilstību 9. panta 1. un 2. punktam.

2.   Pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu uztur tā, lai nodrošinātu, ka visā ražošanas procesā tie tiek individuāli identificēti.

3.   Pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu audzē vai ražo izolēti no augsnes – podos ar bezaugsnes vai sterilizētu augšanas substrātu. Tos identificē ar marķējumu, kas nodrošina to izsekojamību.

4.   Atkāpjoties no 1., 2. un 3. punkta, attiecībā uz konkrētām ģintīm vai sugām dalībvalsts var saņemt atļauju ražot pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu laukā, kur netiek nodrošināta aizsardzība pret kukaiņiem. Šādu materiālu identificē ar marķējumu, lai nodrošinātu tā izsekojamību. Minēto atļauju piešķir, ja attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka tiek veikti atbilstoši pasākumi, lai novērstu augu inficēšanos, ko izraisa gaisā sastopamie slimības pārnēsātāji, sakņu kontakts, savstarpēja inficēšanās, izmantojot tehniku, potēšanas rīkus un jebkurus citus iespējamos avotus.

5.   Pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu drīkst uzturēt, izmantojot krioprezervāciju.

6.   Pirmsbāzes mātesaugus drīkst izmantot tikai noteiktu laiku, kas tiek aprēķināts, pamatojoties uz šķirnes noturību vai vides apstākļiem, kuros tie tiek audzēti, un jebkuriem citiem faktoriem, kas ietekmē šķirnes noturību.

9. pants

Veselības prasības attiecībā uz pirmsbāzes mātesaugu kandidātiem un pirmsbāzes mātesaugiem, kas tiek ražoti, izmantojot atjaunošanu

1.   Pirmsbāzes mātesauga kandidāts ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Veicot vizuālo pārbaudi telpās un laukos, konstatē, ka attiecīgais pirmsbāzes mātesauga kandidāts ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Vizuālo pārbaudi veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

Ja par šo kaitīgo organismu klātbūtni rodas šaubas, atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs ņem paraugus no attiecīgā pirmsbāzes mātesauga kandidāta un veic to testēšanu.

2.   Pirmsbāzes mātesauga kandidāts ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Veicot vizuālo pārbaudi telpās un laukos, kā arī paraugu ņemšanu un testēšanu, konstatē, ka attiecīgais pirmsbāzes mātesauga kandidāts ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Vizuālo pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

Minēto paraugu ņemšanu un testēšanu veic vispiemērotākajā gada periodā, ņemot vērā konkrētā auga augšanas apstākļus un klimatiskos apstākļus, kā arī minētajam augam raksturīgo kaitīgo organismu bioloģiskās īpatnības. Paraugu ņemšanu un testēšanu var veikt arī jebkurā citā laikā, ja rodas šaubas par šo kaitīgo organismu klātbūtni.

3.   Attiecībā uz 1. un 2. punktā paredzēto paraugu ņemšanu un testēšanu dalībvalstis piemēro Eiropas un Vidusjūras Augu aizsardzības organizācijas (EPPO) protokolus vai citus starptautiski atzītus protokolus. Ja šādu protokolu nav, atbildīgā oficiālā iestāde piemēro attiecīgos protokolus, kas izstrādāti valsts līmenī. Šajā gadījumā dalībvalstis pēc pieprasījuma šos protokolus dara pieejamus citām dalībvalstīm un Komisijai.

Atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs iesniedz paraugus laboratorijās, kuras atbildīgā oficiālā iestāde ir oficiāli atzinusi.

Indikatoraugu bioloģiskā indeksēšana ir vīrusu, viroīdu, vīrusveidīgu slimību un fitoplazmu testēšanas metode, ko piemēro pirmsbāzes mātesaugu kandidātiem. Citas testa metodes drīkst piemērot, ja dalībvalsts, pamatojoties uz zinātnisko pierādījumu salīdzinošo izvērtēšanu, uzskata, ka tās sniedz tikpat drošus rezultātus kā indikatoraugu bioloģiskā indeksēšana.

4.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, ja pirmsbāzes mātesauga kandidāts ir sējenis, vizuālo pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu paredz tikai attiecībā uz vīrusiem, viroīdiem vai vīrusveidīgām slimībām, ko pārnēsā putekšņi un kas uzskaitīti II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu, ja oficiālā pārbaudē tiek apstiprināts, ka attiecīgais sējenis ir izaudzēts no sēklas, kura iegūta no auga, kam nav šo vīrusu, viroīdu vai vīrusveidīgu slimību izraisītu simptomu, un ka minētais sējenis ir uzturēts atbilstoši 8. panta 1. un 3. punkta prasībām.

5.   Šā panta 1. un 3. punktu piemēro arī attiecībā uz pirmsbāzes mātesaugiem, kas tiek ražoti, izmantojot atjaunošanu.

Pirmsbāzes mātesaugs, kas tiek ražots, izmantojot atjaunošanu, ir bez vīrusiem un viroīdiem, kuri uzskaitīti II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Veicot vizuālo pārbaudi telpās, laukos un partijās, kā arī paraugu ņemšanu un testēšanu, konstatē, ka minētais pirmsbāzes mātesaugs ir bez šiem vīrusiem un viroīdiem.

Vizuālo pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

10. pants

Veselības prasības attiecībā uz pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiālu

1.   Pirmsbāzes mātesaugs vai pirmsbāzes materiāls ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikuma A daļā un II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Veicot vizuālo pārbaudi telpās, laukos un partijās, konstatē, ka attiecīgais pirmsbāzes mātesaugs vai pirmsbāzes materiāls ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikuma A daļā un II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu. Vizuālo pārbaudi veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

To pirmsbāzes mātesaugu vai pirmsbāzes materiāla īpatsvars, kas invadēti ar I pielikuma B daļā uzskaitītajiem kaitīgajiem organismiem, nedrīkst pārsniegt pielikumā norādītos pieļaujamos līmeņus. Veicot vizuālo pārbaudi telpās, laukos un partijās, konstatē, ka attiecīgie pirmsbāzes mātesaugi vai pirmsbāzes materiāls atbilst šiem līmeņiem. Vizuālo pārbaudi veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

Ja par šo kaitīgo organismu klātbūtni rodas šaubas, atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs ņem paraugus no attiecīgā pirmsbāzes mātesauga vai pirmsbāzes materiāla un veic to testēšanu.

2.   Atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs veic pirmsbāzes mātesauga vai pirmsbāzes materiāla vizuālo pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu, kā izklāstīts IV pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

3.   Attiecībā uz šā panta 1. punktā paredzēto paraugu ņemšanu un testēšanu dalībvalstis piemēro EPPO protokolus vai citus starptautiski atzītus protokolus. Ja šādu protokolu nav, atbildīgā oficiālā iestāde piemēro attiecīgos protokolus, kas izstrādāti valsts līmenī. Šajā gadījumā dalībvalstis pēc pieprasījuma šos protokolus dara pieejamus citām dalībvalstīm un Komisijai.

Atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs iesniedz paraugus laboratorijās, kuras atbildīgā oficiālā iestāde ir oficiāli atzinusi.

4.   Šā panta 1. punktu nepiemēro pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiālam krioprezervācijas laikā.

11. pants

Augsnes prasības

1.   Pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu drīkst audzēt tikai tādā augsnē, kurā nav kaitīgo organismu, kas uzskaitīti III pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu un kas pārnēsā vīrusus, kuri ietekmē minēto ģinti vai sugu. Šādu kaitīgo organismu neesību konstatē, ņemot paraugus un veicot testēšanu.

Minēto paraugu ņemšanu veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, pirms attiecīgie pirmsbāzes mātesaugi vai pirmsbāzes materiāls tiek stādīti, un minētās procedūras atkārto augu augšanas laikā, ja ir aizdomas par pirmajā daļā minēto kaitīgo organismu klātbūtni.

Minēto paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ņemot vērā klimatiskos apstākļus un III pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu bioloģiskās īpatnības, ja šie kaitīgie organismi ir raksturīgi konkrētajiem pirmsbāzes mātesaugiem vai pirmsbāzes materiālam.

2.   Paraugu ņemšanu un testēšanu neveic, ja augi, kas ir saimniekaugi kaitīgajiem organismiem, kuri uzskaitīti III pielikumā attiecībā uz konkrētu ģinti vai sugu, nav audzēti ražošanas augsnē vismaz piecus gadus un ja par attiecīgo kaitīgo organismu neesību minētajā augsnē nerodas nekādas šaubas.

Paraugu ņemšanu un testēšanu neveic, ja atbildīgā oficiālā iestāde, pamatojoties uz oficiālās pārbaudes rezultātiem, secina, ka augsnē nav kaitīgo organismu, kas uzskaitīti III pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu un kas pārnēsā vīrusus, kuri ietekmē minēto ģinti vai sugu.

3.   Attiecībā uz šā panta 1. punktā minēto paraugu ņemšanu un testēšanu dalībvalstis piemēro EPPO protokolus vai citus starptautiski atzītus protokolus. Ja šādu protokolu nav, dalībvalstis piemēro attiecīgos protokolus, kas izstrādāti valsts līmenī. Šajā gadījumā dalībvalstis pēc pieprasījuma šos protokolus dara pieejamus citām dalībvalstīm un Komisijai.

12. pants

Prasības attiecībā uz defektiem, kas varētu mazināt kvalitāti

Vizuālajās pārbaudēs konstatē, ka pirmsbāzes mātesaugi un pirmsbāzes materiāls ir praktiski bez defektiem. Vizuālo pārbaudi veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs. Bojājumus, krāsas pārmaiņas, rētaudus vai izkalšanu uzskata par defektiem, ja tie ietekmē pavairošanas materiāla kvalitāti un lietderību.

13. pants

Prasības attiecībā uz pirmsbāzes mātesaugu multiplicēšanu, atjaunošanu un pavairošanu

1.   Piegādātājs drīkst multiplicēt vai atjaunot pirmsbāzes mātesaugu, kas pieņemts saskaņā ar 5. panta 1. punktu.

2.   Piegādātājs drīkst pavairot pirmsbāzes mātesaugu, lai ražotu pirmsbāzes materiālu.

3.   Pirmsbāzes mātesaugu multiplicēšana, atjaunošana un pavairošana notiek saskaņā ar 4. punktā minētajiem protokoliem.

4.   Dalībvalstis piemēro protokolus par pirmsbāzes mātesaugu multiplicēšanu, atjaunošanu un pavairošanu. Dalībvalstis piemēro EPPO protokolus vai citus starptautiski atzītus protokolus. Ja šādu protokolu nav, dalībvalstis piemēro attiecīgus protokolus, kas izstrādāti valsts līmenī. Šajā gadījumā dalībvalstis pēc pieprasījuma šos protokolus dara pieejamus citām dalībvalstīm un Komisijai.

Šā punkta pirmajā daļā minētie protokoli ir pārbaudīti saistībā ar attiecīgajām ģintīm vai sugām noteiktu periodu, ko uzskata par pietiekamu šīm ģintīm vai sugām. Minēto laika periodu uzskata par pietiekamu, ja tas ļauj apstiprināt augu fenotipu atbilstību šķirnes aprakstam, pamatojoties uz augļu ražošanas vai potcelmu veģetatīvās attīstības vērojumiem.

5.   Piegādātājs drīkst atjaunot pirmsbāzes mātesaugu tikai līdz 8. panta 6. punktā minētā perioda beigām.

14. pants

Prasības attiecībā uz multiplicēšanu, atjaunošanu un pavairošanu, veicot pirmsbāzes mātesaugu mikropavairošanu

1.   Multiplicēšana, atjaunošana un pavairošana, veicot pirmsbāzes mātesaugu mikropavairošanu, lai ražotu citus pirmsbāzes mātesaugus vai pirmsbāzes materiālu, notiek saskaņā ar šā panta 2. punktā minētajiem protokoliem.

2.   Dalībvalstis piemēro protokolus attiecībā uz pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiāla mikropavairošanu, proti, EPPO protokolus vai citus starptautiski atzītus protokolus. Ja šādu protokolu nav, dalībvalstis piemēro attiecīgus protokolus, kas izstrādāti valsts līmenī. Šajā gadījumā dalībvalstis pēc pieprasījuma šos protokolus dara pieejamus citām dalībvalstīm un Komisijai.

Dalībvalstis piemēro tikai tos protokolus, kas pārbaudīti saistībā ar attiecīgajām ģintīm vai sugām noteiktu periodu, kuru uzskata par pietiekamu, lai varētu apstiprināt augu fenotipu atbilstību šķirnes aprakstam, pamatojoties uz augļu ražošanas vai potcelmu veģetatīvās attīstības vērojumiem.

2. IEDAĻA

Prasības attiecībā uz bāzes materiālu

15. pants

Prasības attiecībā uz bāzes materiāla sertificēšanu

1.   Pavairošanas materiālu, izņemot bāzes mātesaugus un izņemot potcelmus, kas nepieder pie kādas šķirnes, pēc pieprasījuma oficiāli sertificē kā bāzes materiālu, ja tas atbilst šā panta 2., 3. un 4. punkta prasībām.

2.   Pavairošanas materiālu pavairo no bāzes mātesauga.

Bāzes mātesaugs atbilst vienai no šīm prasībām:

a)

tas ir audzēts no pirmsbāzes materiāla; vai

b)

tas ir ražots, multiplicējot bāzes mātesaugu saskaņā ar 19. pantu.

3.   Pavairošanas materiāls atbilst 7. pantā, 8. panta 6. punktā un 12. pantā izklāstītajām prasībām.

4.   Pavairošanas materiāls atbilst papildu prasībām attiecībā uz:

a)

veselību, kā izklāstīts 16. pantā;

b)

augsni, kā izklāstīts 17. pantā;

c)

bāzes mātesaugu un bāzes materiāla uzturēšanu, kā izklāstīts 18. pantā;

d)

pavairošanas īpašajiem nosacījumiem, kā izklāstīts 19. pantā.

5.   Potcelmu, kas nepieder pie kādas šķirnes, pēc pieprasījuma oficiāli sertificē kā bāzes materiālu, ja tas atbilst šķirnes aprakstam, 8. panta 2. un 6. punktā izklāstītajām prasībām un 12., 16.,17., 18. un 19. panta papildu prasībām.

6.   Šajā iedaļā jebkuru atsauci 3. un 5. punktā minētajos noteikumos uz pirmsbāzes mātesaugiem uzskata par atsauci uz bāzes mātesaugiem un jebkuru atsauci uz pirmsbāzes materiālu uzskata par atsauci uz bāzes materiālu.

7.   Ja bāzes mātesaugs vai bāzes materiāls vairs neatbilst 7. panta, 8. panta 2. un 6. punkta, 12., 16. un 17. panta prasībām, piegādātājs to nošķir atsevišķi no citiem bāzes mātesaugiem un bāzes materiāla. Minēto nošķirto mātesaugu vai materiālu drīkst izmantot kā sertificētu vai CAC materiālu ar nosacījumu, ka tas atbilst šajā direktīvā izklāstītajām prasībām attiecībā uz konkrētajām kategorijām.

Tā vietā, lai nošķirtu minēto mātesaugu vai materiālu, piegādātājs var veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētais mātesaugs vai materiāls atkal atbilst šīm prasībām.

8.   Ja potcelms, kas nepieder pie kādas šķirnes, ir bāzes mātesaugs vai bāzes materiāls, kas vairs neatbilst 8. panta 2. un 6. punkta, 12., 16. un 17. panta prasībām, piegādātājs to nošķir atsevišķi no citiem bāzes mātesaugiem un bāzes materiāla. Minēto nošķirto potcelmu drīkst izmantot kā sertificētu vai CAC materiālu ar nosacījumu, ka tas atbilst šajā direktīvā izklāstītajām prasībām attiecībā uz konkrētajām kategorijām.

Tā vietā, lai nošķirtu minēto potcelmu, piegādātājs var veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētais potcelms atkal atbilst šīm prasībām.

16. pants

Veselības prasības

1.   Bāzes mātesaugs vai bāzes materiāls ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikuma A daļā un II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Veicot vizuālo pārbaudi telpās, laukos un partijās, konstatē, ka attiecīgais bāzes mātesaugs vai bāzes materiāls ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikuma A daļā un II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu. Vizuālo pārbaudi veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

To bāzes mātesaugu vai bāzes materiāla īpatsvars, kas invadēti ar I pielikuma B daļā uzskaitītajiem kaitīgajiem organismiem, nedrīkst pārsniegt minētajā pielikumā norādītos pieļaujamos līmeņus. Veicot vizuālo pārbaudi telpās, laukos un partijās, konstatē, ka attiecīgie bāzes mātesaugi vai bāzes materiāls atbilst šiem līmeņiem. Vizuālo pārbaudi veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

Ja par šo kaitīgo organismu klātbūtni rodas šaubas, atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs ņem paraugus no attiecīgā bāzes mātesauga vai bāzes materiāla un veic to testēšanu.

2.   Atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs veic bāzes mātesauga vai bāzes materiāla vizuālo pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu, kā izklāstīts IV pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

3.   Attiecībā uz 1. punktā paredzēto paraugu ņemšanu un testēšanu dalībvalstis piemēro EPPO protokolus vai citus starptautiski atzītus protokolus. Ja šādu protokolu nav, atbildīgā oficiālā iestāde piemēro attiecīgos protokolus, kas izstrādāti valsts līmenī. Šajā gadījumā dalībvalstis pēc pieprasījuma šos protokolus dara pieejamus citām dalībvalstīm un Komisijai.

Atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs iesniedz paraugus laboratorijās, kuras atbildīgā oficiālā iestāde ir oficiāli atzinusi.

4.   Šā panta 1. punktu nepiemēro bāzes mātesaugiem un bāzes materiālam krioprezervācijas laikā.

17. pants

Augsnes prasības

1.   Bāzes mātesaugus un bāzes materiālu drīkst audzēt tikai tādā augsnē, kurā nav kaitīgo organismu, kas uzskaitīti III pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu un kas pārnēsā vīrusus, kuri ietekmē minēto ģinti vai sugu. To, ka nav šādu kaitīgo organismu, kas pārnēsā vīrusus, konstatē, ņemot paraugus un veicot testēšanu.

Minēto paraugu ņemšanu veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, pirms attiecīgie bāzes mātesaugi vai bāzes materiāls tiek stādīti, un minētās procedūras atkārto augu augšanas laikā, ja ir aizdomas par pirmajā daļā minēto kaitīgo organismu klātbūtni.

Minēto paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ņemot vērā klimatiskos apstākļus un III pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu bioloģiskās īpatnības, ja šie kaitīgie organismi ir raksturīgi konkrētajiem bāzes mātesaugiem vai bāzes materiālam.

2.   Paraugu ņemšanu un testēšanu neveic, ja augi, kas ir saimniekaugi kaitīgajiem organismiem, kuri uzskaitīti III pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu, nav audzēti ražošanas augsnē vismaz piecus gadus un ja par attiecīgo kaitīgo organismu neesību minētajā augsnē nerodas nekādas šaubas.

Paraugu ņemšanu un testēšanu neveic, ja atbildīgā oficiālā iestāde, pamatojoties uz oficiālās pārbaudes rezultātiem, secina, ka augsnē nav kaitīgo organismu, kas uzskaitīti III pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu un kas pārnēsā vīrusus, kuri ietekmē minēto ģinti vai sugu.

3.   Attiecībā uz 1. punktā minēto paraugu ņemšanu un testēšanu dalībvalstis piemēro EPPO protokolus vai citus starptautiski atzītus protokolus. Ja šādu protokolu nav, dalībvalstis piemēro attiecīgos protokolus, kas izstrādāti valsts līmenī. Šajā gadījumā dalībvalstis pēc pieprasījuma šos protokolus dara pieejamus citām dalībvalstīm un Komisijai.

18. pants

Prasības attiecībā uz bāzes mātesaugu un bāzes materiāla uzturēšanu

1.   Bāzes mātesaugus un bāzes materiālu uztur laukos, kas izolēti no potenciālajiem infekcijas avotiem – gaisā sastopamiem slimības pārnēsātājiem, sakņu kontakta, savstarpējas inficēšanās, izmantojot tehniku, potēšanas rīkus un jebkurus citus iespējamos avotus.

2.   Šā panta 1. punktā minētais lauku izolācijas attālums ir atkarīgs no reģionāliem apstākļiem, pavairošanas materiāla veida, kaitīgo organismu klātbūtnes attiecīgajā teritorijā un saistītajiem riskiem, par ko informē atbildīgā oficiālā iestāde, pamatojoties uz oficiālas pārbaudes rezultātiem.

19. pants

Multiplicēšanas nosacījumi

1.   Bāzes mātesaugus, kas tiek audzēti no pirmsbāzes materiāla, 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē drīkst multiplicēt vairākās paaudzēs, lai iegūtu vajadzīgo skaitu bāzes mātesaugu. Bāzes mātesaugus multiplicē saskaņā ar 13. pantu vai multiplicē, izmantojot mikropavairošanu saskaņā ar 14. pantu. Bāzes mātesaugu maksimāli pieļaujamais paaudžu skaits un maksimāli pieļaujamais dzīves ilgums ir noteikts V pielikumā attiecībā uz konkrētām ģintīm vai sugām.

2.   Ja tiek atļautas vairākas bāzes mātesaugu paaudzes, katru paaudzi, izņemot pirmo, drīkst atvasināt no jebkuras iepriekšējās paaudzes.

3.   Dažādas pavairošanas materiāla paaudzes uzglabā atsevišķi.

3. IEDAĻA

Prasības attiecībā uz sertificētu materiālu

20. pants

Prasības attiecībā uz sertificēta materiāla sertificēšanu

1.   Pavairošanas materiālu, izņemot mātesaugus, un augļaugus pēc pieprasījuma oficiāli sertificē kā sertificētu materiālu, ja tie atbilst šā panta 2., 3. un 4. punktā izklāstītajām prasībām.

2.   Pavairošanas materiālu un augļaugus pavairo no sertificēta mātesauga.

Sertificēts mātesaugs atbilst vienai no šīm prasībām:

a)

tas ir audzēts no pirmsbāzes materiāla;

b)

tas ir audzēts no bāzes materiāla.

3.   Pavairošanas materiāls un augļaugi atbilst 7. pantā, 8. panta 6. punktā, 12. pantā, 21. pantā un 22. pantā izklāstītajām prasībām.

4.   Pavairošanas materiāls un augļaugi atbilst 21. pantā izklāstītajām veselības prasībām.

Pavairošanas materiālu un augļaugus pavairo no sertificēta mātesauga, kas atbilst 22. pantā izklāstītajām augsnes prasībām.

5.   Potcelmu, kas nepieder pie kādas šķirnes, pēc pieprasījuma oficiāli sertificē kā sertificētu materiālu, ja tas atbilst šķirnes aprakstam, 8. panta 6. punktā izklāstītajām prasībām un 12., 21. un 22. panta papildu prasībām.

6.   Šajā iedaļā jebkuru atsauci 3. un 5. punktā minētajos noteikumos uz pirmsbāzes mātesaugiem uzskata par atsauci uz sertificētiem mātesaugiem un jebkuru atsauci uz pirmsbāzes materiālu uzskata par atsauci uz sertificētu materiālu.

7.   Ja sertificēts mātesaugs vai sertificēts materiāls vairs neatbilst 7. panta, 8. panta 6. punkta, 12. panta, 21. panta un 22. panta prasībām, piegādātājs to nošķir atsevišķi no citiem sertificētiem mātesaugiem un sertificēta materiāla. Minēto nošķirto mātesaugu vai materiālu drīkst izmantot kā CAC materiālu ar nosacījumu, ka tas atbilst 4. iedaļā izklāstītajām prasībām.

Tā vietā, lai nošķirtu minēto mātesaugu vai materiālu, piegādātājs var veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētais mātesaugs vai materiāls atkal atbilst šīm prasībām.

8.   Ja potcelms, kas nepieder pie kādas šķirnes, ir sertificēts mātesaugs vai sertificēts materiāls, kas vairs neatbilst 8. panta 6. punkta, 12. panta, 21. panta un 22. panta prasībām, piegādātājs to nošķir atsevišķi no citiem sertificētiem mātesaugiem un sertificēta materiāla. Minēto nošķirto mātesaugu vai materiālu drīkst izmantot kā CAC materiālu ar nosacījumu, ka tas atbilst 4. iedaļā izklāstītajām prasībām.

Tā vietā, lai nošķirtu minēto potcelmu, piegādātājs var veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētais potcelms atkal atbilst šīm prasībām.

21. pants

Veselības prasības

1.   Sertificēts mātesaugs vai sertificēts materiāls ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikuma A daļā un II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Veicot vizuālo pārbaudi telpās, laukos un partijās, konstatē, ka attiecīgais sertificētais mātesaugs vai sertificētais materiāls ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikuma A daļā un II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu. Vizuālo pārbaudi veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

To sertificēto mātesaugu vai sertificētā materiāla īpatsvars, kas invadēti ar I pielikuma B daļā uzskaitītajiem kaitīgajiem organismiem, nedrīkst pārsniegt pielikumā norādītos pieļaujamos līmeņus. Veicot vizuālo pārbaudi telpās, laukos un partijās, konstatē, ka attiecīgie sertificētie mātesaugi vai sertificētais materiāls atbilst šiem līmeņiem. Vizuālo pārbaudi veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

Ja par šo kaitīgo organismu klātbūtni rodas šaubas, atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs ņem paraugus no attiecīgā sertificētā mātesauga vai sertificētā materiāla un veic to testēšanu.

2.   Atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs veic sertificēta mātesauga vai sertificēta materiāla vizuālo pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu, kā izklāstīts IV pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

3.   Attiecībā uz 1. punktā paredzēto paraugu ņemšanu un testēšanu dalībvalstis piemēro EPPO protokolus vai citus starptautiski atzītus protokolus. Ja šādu protokolu nav, atbildīgā oficiālā iestāde piemēro attiecīgos protokolus, kas izstrādāti valsts līmenī. Šajā gadījumā dalībvalstis pēc pieprasījuma šos protokolus dara pieejamus citām dalībvalstīm un Komisijai.

Atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs iesniedz paraugus laboratorijās, kuras atbildīgā oficiālā iestāde ir oficiāli atzinusi.

4.   Šā panta 1. punktu nepiemēro sertificētiem mātesaugiem un sertificētam materiālam krioprezervācijas laikā.

22. pants

Augsnes prasības

1.   Sertificētus mātesaugus drīkst audzēt tikai tādā augsnē, kurā nav kaitīgo organismu, kas uzskaitīti III pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu un kas pārnēsā vīrusus, kuri ietekmē minēto ģinti vai sugu. To, ka nav šādu kaitīgo organismu, kas pārnēsā vīrusus, konstatē, ņemot paraugus un veicot testēšanu.

Minēto paraugu ņemšanu veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, pirms attiecīgie sertificētie mātesaugi tiek stādīti, un minētās procedūras atkārto augu augšanas laikā, ja ir aizdomas par pirmajā daļā minēto kaitīgo organismu klātbūtni.

Minēto paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ņemot vērā klimatiskos apstākļus un III pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu bioloģiskās īpatnības, ja šie kaitīgie organismi ir raksturīgi konkrētiem sertificētiem mātesaugiem vai sertificētam materiālam.

2.   Paraugu ņemšanu un testēšanu neveic, ja augi, kas ir saimniekaugi kaitīgajiem organismiem, kuri uzskaitīti III pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu, nav audzēti ražošanas augsnē vismaz piecus gadus un ja par attiecīgo kaitīgo organismu neesamību minētajā augsnē nerodas nekādas šaubas.

Paraugu ņemšanu un testēšanu neveic, ja atbildīgā oficiālā iestāde, pamatojoties uz oficiālās pārbaudes rezultātiem, secina, ka augsnē nav kaitīgo organismu, kas uzskaitīti III pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu un kas pārnēsā vīrusus, kuri ietekmē minēto ģinti vai sugu.

Paraugu ņemšanu un testēšanu neveic sertificētu augļaugu gadījumā.

3.   Attiecībā uz 1. punktā minēto paraugu ņemšanu un testēšanu dalībvalstis piemēro EPPO protokolus vai citus starptautiski atzītus protokolus. Ja šādu protokolu nav, dalībvalstis piemēro attiecīgos protokolus, kas izstrādāti valsts līmenī. Šajā gadījumā dalībvalstis pēc pieprasījuma nodrošina šos protokolus citām dalībvalstīm un Komisijai.

4. IEDAĻA

Prasības attiecībā uz CAC materiālu

23. pants

Nosacījumi attiecībā uz CAC materiālu, izņemot potcelmus, kas nepieder pie kādas šķirnes

1.   CAC materiālu, izņemot potcelmus, kas nepieder pie kādas šķirnes, drīkst laist tirgū tikai tad, ja konstatēts, ka tas atbilst šādām prasībām:

a)

tas ir pavairots no identificēta materiālu avota, ko piegādātājs ir reģistrējis;

b)

tas atbilst šķirnes aprakstam saskaņā ar 25. pantu;

c)

tas atbilst 26. pantā izklāstītajām veselības prasībām;

d)

tas atbilst 27. panta prasībām attiecībā uz defektiem.

2.   Piegādātājs veic darbības, lai atbilstu 1. punktā izklāstītajām prasībām.

3.   Ja CAC materiāls vairs neatbilst 1. punktā izklāstītajām prasībām, piegādātājs veic vienu no šīm darbībām:

a)

nošķir minēto materiālu no pārējā CAC materiāla; vai

b)

veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka materiāls atkal atbilst šīm prasībām.

24. pants

Nosacījumi attiecībā uz CAC materiālu saistībā ar potcelmiem, kas nepieder pie kādas šķirnes

1.   Attiecībā uz potcelmiem, kas nepieder pie kādai šķirnes, CAC materiāls atbilst šādām prasībām:

a)

tas atbilst šķirnes aprakstam;

b)

tas atbilst 26. pantā izklāstītajām veselības prasībām;

c)

tas atbilst 27. panta prasībām attiecībā uz defektiem.

2.   Piegādātājs veic pasākumus, lai atbilstu šā panta 1. punktā izklāstītajām prasībām.

3.   Ja CAC materiāls vairs neatbilst šā panta 1. punktā izklāstītajām prasībām, piegādātājs veic vienu no šīm darbībām:

a)

nošķir minēto materiālu no pārējā CAC materiāla; vai

b)

veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka materiāls atkal atbilst šīm prasībām.

25. pants

Atbilstība šķirnes aprakstam

1.   CAC materiāla atbilstību šķirnes aprakstam nosaka, veicot šķirnes raksturīgo pazīmju novērošanu. Minētā novērošana pamatojas uz vienu no šiem elementiem:

a)

reģistrēto šķirņu oficiālo aprakstu, kā minēts Īstenošanas direktīvā 2014/97/ES, un to šķirņu oficiālo aprakstu, kuras ir juridiski aizsargātas saskaņā ar augu šķirņu aizsardzības tiesībām;

b)

aprakstu, kas pievienots pieteikumam par šķirnēm, attiecībā uz kurām kādā dalībvalstī ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, kā minēts Īstenošanas direktīvā 2014/97/ES;

c)

aprakstu, kas pievienots pieteikumam par augu šķirņu aizsardzības tiesībām;

d)

oficiāli atzītu šķirnes aprakstu, kā minēts Direktīvas 2008/90/EK 7. panta 2. punkta c) apakšpunkta iii) punktā.

2.   CAC materiāla atbilstību šķirnes aprakstam regulāri pārbauda, veicot attiecīgā CAC materiāla šķirnes raksturīgo pazīmju novērošanu.

26. pants

Veselības prasības

1.   CAC materiāls ir praktiski bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikumā un II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Veicot vizuālo pārbaudi telpās, laukos un partijās, piegādātājs konstatē, ka attiecīgais CAC materiāls ir praktiski bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikumā un II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Ja par šo kaitīgo organismu klātbūtni rodas šaubas, piegādātājs ņem paraugus no attiecīgā CAC materiāla un veic to testēšanu.

2.   Piegādātājs veic CAC materiāla vizuālo pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu, kā izklāstīts IV pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro CAC materiālam krioprezervācijas laikā.

4.   Papildus 1. un 2. punkta prasībām CAC materiāls, kas pieder pie sugām Citrus L., Fortunella Swingle un Poncirus Raf., atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a)

to ražo no identificēta materiālu avota, un minētais materiālu avots, pamatojoties uz paraugu ņemšanu un testēšanu, ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti attiecībā uz šīm sugām II pielikumā;

b)

kopš pēdējā veģetācijas cikla sākuma, pamatojoties uz vizuālo pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu, konstatēts, ka tas ir praktiski bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti II pielikumā attiecībā uz šīm sugām.

27. pants

Prasības attiecībā uz defektiem

Vizuālajās pārbaudēs konstatē, ka CAC materiāls ir praktiski bez defektiem. Bojājumus, krāsas pārmaiņas, rētaudus vai izkalšanu uzskata par defektiem, ja tie ietekmē pavairošanas materiāla kvalitāti un lietderību.

3. NODAĻA

ĪPAŠAS PRASĪBAS PIEGĀDĀTĀJIEM, KAS IESAISTĪTI PAVAIROŠANAS MATERIĀLA UN AUGĻAUGU RAŽOŠANĀ VAI ATAUDZĒŠANĀ

28. pants

Plāns ražošanas procesa kritisko punktu noteikšanai un uzraudzībai

Pavairošanas materiāla un augļaugu ražošanas laikā dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāji attiecībā uz konkrētām ģintīm vai sugām izstrādā plānu ražošanas procesa kritisko punktu noteikšanai un uzraudzībai. Plāns attiecas vismaz uz šādiem elementiem:

a)

augu atrašanās vieta un skaits;

b)

to kultivācijas laiks;

c)

pavairošanas darbības;

d)

iepakošanas, uzglabāšanas un transportēšanas darbības.

29. pants

Uzraudzības informācijas saglabāšana, lai tā būtu pieejama pārbaudei

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāji glabā dokumentus ar informāciju par kritisko punktu uzraudzību, kā minēts Direktīvas 2008/90/EK 6. panta 1. punktā, un pēc pieprasījuma iesniedz tos pārbaudei.

2.   Šie dokumenti ir pieejami vismaz trīs gadus kopš attiecīgā materiāla ražošanas.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāji glabā dokumentus par lauka pārbaudēm, paraugu ņemšanu un testēšanu tik ilgi, kamēr viņi kontrolē attiecīgo pavairošanas materiālu vai augļaugus, un vismaz trīs gadus pēc tam, kad minētais pavairošanas materiāls un augļaugi ir likvidēti vai laisti tirgū.

4. NODAĻA

OFICIĀLĀS PĀRBAUDES

30. pants

Vispārīgās prasības attiecībā uz oficiālajām pārbaudēm

1.   Oficiālās pārbaudes ir vizuālās pārbaudes un vajadzības gadījumā paraugu ņemšana un testēšana.

2.   Oficiālo pārbaužu laikā atbildīgā oficiālā iestāde īpašu uzmanību pievērš tam, vai:

a)

piegādātājs faktiski izmanto piemērotas metodes, lai pārbaudītu katru ražošanas procesa kritisko punktu;

b)

piegādātāja personāls kopumā ir kompetents veikt pasākumus, kas izklāstīti Direktīvas 2008/90/EK 6. panta 1. punktā.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgās oficiālās iestādes izstrādā un glabā dokumentus par visu veikto lauka pārbaužu, paraugu ņemšanas un testēšanas rezultātiem un datumiem.

5. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

31. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz 2016. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Tās nekavējoties nosūta Komisijai minēto normatīvo un administratīvo aktu tekstu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2017. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos normatīvos un administratīvos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā iekļaujama šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

32. pants

Pārejas noteikumi

Dalībvalstis līdz 2022. gada 31. decembrim var atļaut savā teritorijā laist tirgū pavairošanas materiālu un augļaugus, kas ražoti no pirmsbāzes, bāzes un sertificētiem mātesaugiem vai CAC materiāla, kurš pastāvēja līdz 2017. gada 1. janvārim un līdz 2022. gada 31. decembrim ir oficiāli sertificēts vai atbilst nosacījumiem, lai kvalificētu kā CAC materiālu. Laižot tirgū, šādu pavairošanas materiālu un augļaugus identificē, marķējumā un dokumentā norādot atsauci uz šo pantu.

33. pants

Atcelšana

Direktīva 93/48/EEK un Direktīva 93/64/EEK tiek atceltas.

34. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

35. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 15. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 267, 8.10.2008., 8. lpp.

(2)  Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 1993. gada 23. jūnija Direktīva 93/48/EEK, kas nosaka grafiku, kurā norādīti izpildāmie nosacījumi attiecībā uz augļaugu pavairojamo materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļkopībai, ievērojot Padomes Direktīvu 92/34/EEK (OV L 250, 7.10.1993., 1. lpp.).

(4)  Komisijas 1993. gada 5. jūlija Direktīva 93/64/EEK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus, kuri attiecas uz piegādātāju un uzņēmumu pārraudzību un kontroli, ievērojot Padomes Direktīvu 92/34/EEK par augļu ražošanai paredzētā augļaugu pavairošanas materiāla un augļaugu tirdzniecību (OV L 250, 7.10.1993., 33. lpp.).

(5)  Komisijas 2014. gada 15. oktobra Īstenošanas direktīva 2014/…/ES, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/90/EK attiecībā uz piegādātāju un šķirņu reģistrāciju un kopējo šķirņu sarakstu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 16. lpp.).


I PIELIKUMS

TO KAITĪGO ORGANISMU SARAKSTS, KURU KLĀTBŪTNES ATKLĀŠANAI JĀVEIC VIZUĀLĀ PĀRBAUDE UN – NOTEIKTOS APSTĀKĻOS – PARAUGU ŅEMŠANA UN TESTĒŠANA

A DAĻA

To kaitīgo organismu saraksts, kuru klātbūtne netiek pieļauta vai praktiski netiek pieļauta atbilstīgi 9. panta 1. punktam, 10. panta 1. punktam, 16. panta 1. punktam, 21. panta 1. punktam un 26. panta 1. punktam

Ģints vai suga

Kaitīgie organismi

Castanea sativa Mill.

Sēnītes

Mycosphaerella maculiformis

Phytophthora cambivora

Phytophthora cinnamomi

Vīrusveidīgas slimības

Kastaņu mozaīkas vīruss (ChMV)

Citrus L., Fortunella Swingle, Poncirus Raf.

Kukaiņi

Aleurotrixus floccosus

Parabemisia myricae

Nematodes

Pratylenchus vulnus

Tylenchus semi-penetrans

Sēnītes

Phytophthora citrophtora

Phytophthora parasitica

Corylus avellana L.

Ērces

Phytoptus avellanae

Sēnītes

Armillariella mellea

Verticillium dahliae

Verticillium albo-atrum

Baktērijas

Xanthomonas arboricola pv. corylina

Pseudomonas avellanae

Cydonia oblonga Mill., Malus Mill. un Pyrus L.

Kukaiņi

Eriosoma lanigerum

Psylla spp.

Nematodes

Meloidogyne hapla

Meloidogyne javanica

Pratylenchus penetrans

Pratylenchus vulnus

Sēnītes

Armillariella mellea

Chondrostereum purpureum

Glomerella cingulata

Pezicula alba

Pezicula malicorticis

Nectria galligena

Phytophthora cactorum

Roessleria pallida

Verticillium dahliae

Verticillium albo-atrum

Baktērijas

Agrobacterium tumefaciens

Pseudomonas syringae pv. syringae

Vīrusi

Izņemot II pielikumā uzskaitītos vīrusus

Ficus carica L.

Kukaiņi

Ceroplastes rusci

Nematodes

Heterodera fici

Meloidogyne arenaria

Meloidogyne incognita

Meloidogyne javanica

Pratylenchus penetrans

Pratylenchus vulnus

Sēnītes

Armillaria mellea

Baktērijas

Phytomonas fici

Vīrusveidīgas slimības

Vīģu mozaīkas slimība (Fig mosaic disease)

Juglans regia L.

Kukaiņi

Epidiaspis leperii

Pseudaulacaspis pentagona

Quadraspidiotus perniciosus

Sēnītes

Armillariella mellea

Nectria galligena

Chondrostereum purpureum

Phytophthora cactorum

Baktērijas

Agrobacterium tumefaciens

Xanthomonas arboricola pv. Juglandi

Olea europaea L.

Nematodes

Meloidogyne arenaria

Meloidogyne incognita

Meloidogyne javanica

Pratylenchus vulnus

Baktērijas

Pseudomonas savastanoi pv. savastanoi

Vīrusveidīgas slimības

Lapu dzeltēšanas kompleksā slimība 3 (Leaf yellowing complex disease 3)

Pistacia vera L.

Nematodes

Pratylenchus penetrans

Pratylenchus vulnus

Sēnītes

Phytophthora cryptogea

Phytophthora cambivora

Rosellinia necatrix

Verticillium dahliae

Prunus amygdalus, P. armeniaca, P. domestica, P. persica un P. salicina

Kukaiņi

Pseudaulacaspis pentagona

Quadraspidiotus perniciosus

Nematodes

Meloidogyne arenaria

Meloidogyne javanica

Meloidogyne incognita

Pratylenchus penetrans

Pratylenchus vulnus

Sēnītes

Phytophthora cactorum

Verticillium dahliae

Baktērijas

Agrobacterium tumefaciens

Pseudomonas syringae pv. morsprunorum

Pseudomonas syringae pv. syringae (uz P. armeniaca)

Pseudomonas viridiflava (uz P. armeniaca)

Prunus avium, P. cerasus

Kukaiņi

Quadraspidiotus perniciosus

Nematodes

Meloidogyne arenaria

Meloidogyne javanica

Meloidogyne incognita

Pratylenchus penetrans

Pratylenchus vulnus

Sēnītes

Phytophthora cactorum

Baktērijas

Agrobacterium tumefaciens

Pseudomonas syringae pv. morsprunorum

Ribes L.

Kukaiņi un ērces

Dasyneura tetensi

Ditylenchus dipsaci

Pseudaulacaspis pentagona

Quadraspidiotus perniciosus

Tetranycus urticae

Cecidophyopsis ribis

Sēnītes

Sphaerotheca mors-uvae

Microsphaera grossulariae

Diaporthe strumella (Phomopsis ribicola)

Rubus L.

Sēnītes

Peronospora rubi

B DAĻA

To kaitīgo organismu saraksts, kuru klātbūtne netiek pieļauta vai praktiski netiek pieļauta, vai tiek ierobežota, nosakot pieļaujamos līmeņus, atbilstīgi 9. panta 1. punktam, 10. panta 1. punktam, 16. panta 1. punktam, 21. panta 1. punktam un 26. panta 1. punktam

Kaitīgie organismi, kas raksturīgi ģintīm un sugām

Pieļaujamie līmeņi (%)

Pirmsbāzes

Bāzes

Sertificētie

Fragaria L.

Kukaiņi un ērces

Chaetosiphon fragaefoliae

0

0,5

1

Phytonemus pallidus

0

0

0,1

Nematodes

Aphelenchoides fragariae

0

0

1

Ditylenchus dipsaci

0

0,5

1

Meloidogyne hapla

0

0,5

1

Pratylenchus vulnus

0

1

1

Sēnītes

Rhizoctonia fragariae

0

0

1

Podosphaera aphanis (Wallroth) Braun & Takamatsu

0

0,5

1

Verticillium albo-atrum

0

0,2

2

Verticillium dahliae

0

0,2

2

Baktērijas

Candidatus Phlomobacter fragariae

0

0

1

Vīrusi

Zemeņu lāsumainības vīruss (Strawberry mottle virus (SMoV))

0

0,1

2

Fitoplazmas slimības

0

0

1

Asteru dzeltenā fitoplazma (Aster yellow phytoplasma)

0

0,2

1

Pavairošanas slimība (Multiplier disease)

0

0,1

0,5

Stolburs kā zemeņu letālā slimība (Stolbur as strawberry lethal decline)

0

0,2

1

Zemeņu zaļziedainības fitoplazmas (Strawberry green petal phytoplasmas)

0

0

1

Phytoplasma fragariae

0

0

1

Ribes L.

Nematodes

Aphelenchoides ritzemabosi

0

0,05

0,5

Vīrusi

Aukubas mozaīkas (Aucuba mosaic) un upeņu dzeltēšanas vīrusa (blackcurrant yellows) apvienojums

0

0,05

0,5

Upeņu dzīslu balēšanas vīruss (vein clearing) un dzīslu tīklojuma vīruss (vein net), ērkšķogu virālā dzīslu bālēšana (Gooseberry vein banding)

0

0,05

0,5

Rubus L.

Kukaiņi

Resseliella theobaldi

0

0

0,5

Baktērijas

Agrobacterium spp.

0

0,1

1

Rhodococcus fascians

0

0,1

1

Vīrusi

Ābeļu mozaīkas vīruss (Apple mosaic virus (ApMV)), kazeņu nekrozes vīruss (Black raspberry necrosis virus (BRNV)), gurķu mozaīkas vīruss (Cucumber mosaic virus (CMV)), aveņu lapu lāsumainības vīruss (Raspberry leaf mottle (RLMV), aveņu lapu plankumainība (Raspberry leaf spot (RLSV)), aveņu virālā dzīslu hloroze (Raspberry vein chlorosis virus (RVCV)), kazeņu un aveņu dzeltenā tīklojuma vīruss (Rubus yellow net virus (RYNV))

0

0

0,5

Vaccinium L.

Sēnītes

Exobasidium vaccinii var. vaccinii

0

0,5

1

Godronia cassandrae (anamorfā forma Topospora myrtilli)

0

0,1

0,5

Baktērijas

Agrobacterium tumefaciens

0

0

0,5

Vīrusi

0

0

0,5


II PIELIKUMS

To kaitīgo organismu saraksts, kuru klātbūtnes atklāšanai jāveic vizuālā pārbaude un – īpašos gadījumos – paraugu ņemšana un testēšana atbilstīgi 9. panta 2. un 4. punktam, 10. panta 1. punktam, 16. panta 1. punktam, 21. panta 1. punktam un 26. panta 1. un 4. punktam

Ģints vai suga

Kaitīgie organismi

Citrus L., Fortunella Swingle un Poncirus Raf.

Vīrusi

Citrusu plankumainības vīruss (Citrus variegation virus (CVV))

Citrusu psorozes vīruss (Citrus psorosis virus (CPsV))

Citrusu lapu plankumainības vīruss (Citrus leaf Blotch virus (CLBV))

Vīrusveidīgas slimības

Impietratura

Cristacortis

Viroīdi

Citrus exocortis viroid (CEVd)

Hop stunt viroid (HSVd) Cachexia variants

Corylus avellana L.

Vīrusi

Ābeļu mozaīkas vīruss (Apple mosaic virus (ApMV))

Fitoplazmas

Hazelnut maculatura lineare phytoplasma

Cydonia oblonga Mill. un Pyrus L.

Vīrusi

Ābeļu hlorotiskās lapu plankumainības vīruss (Apple chlorotic leaf spot virus (ACLSV))

Ābeļu stumbra rievainības vīruss (Apple stem-grooving virus (ASGV))

Ābeļu stumbra bedrainības vīruss (Apple stem-pitting virus (ASPV))

Vīrusveidīgas slimības

Mizas plaisāšana, mizas nekroze

Raupja miza

Gumijota koksne, cidoniju dzeltenplankumainība

Viroīdi

Bumbieru čūlveida vēža viroīds (Pear blister canker viroid (PBCVd))

Fragaria L.

Nematodes

Aphelenchoides blastoforus

Aphelenchoides fragariae

Aphelenchoides ritzemabosi

Ditylenchus dipsaci

Sēnītes

Phytophthora cactorum

Colletotrichum acutatum

Vīrusi

Zemeņu lāsumainības vīruss (Strawberry mottle virus (SMoV))

Juglans regia L.

Vīrusi

Ķiršu lapu ritināšanās vīruss (Cherry leaf roll virus (CLRV))

Malus Mill.

Vīrusi

Ābeļu hlorotiskās lapu plankumainības vīruss (Apple chlorotic leaf spot virus (ACLSV))

Ābeļu mozaīkas vīruss (Apple mosaic virus (ApMV))

Ābeļu stumbra rievainības vīruss (Apple stem-grooving virus (ASGV))

Ābeļu stumbra bedrainības vīruss (Apple stem-pitting virus (ASPV))

Vīrusveidīgas slimības

Gumijota koksne, ābeļu virālā plakanzarainība

Pakavveida bojājumi

Augļu slimības: sīki augļi, negatavu augļu krokošanās, bedraini augļi (Ben Davis), raupja miza, zvaigžņveida plaisāšana, rūsveida gredzenplankumainība, rūsgani izaugumi

Viroīdi

Ābolu mizas rētainības viroīds (Apple scar skin viroid (ASSVd))

Ābolu bedrainības viroīds (Apple dimple fruit viroid (ADFVd))

Olea europaea L.

Sēnītes

Verticillium dahliae

Vīrusi

Smiltsķērsu mozaīkas vīruss (Arabis mosaic virus (ArMV))

Ķiršu lapu ritināšanās vīruss (Cherry leaf roll virus (CLRV))

Zemenāju latentais gredzenplankumainības vīruss (Strawberry latent ringspot virus (SLRV))

Prunus amygdalus Batsch

Vīrusi

Ābeļu hlorotiskās lapu plankumainības vīruss (Apple chlorotic leaf spot virus (ACLSV))

Ābeļu mozaīkas vīruss (Apple mosaic virus (ApMV))

Plūmju pundurainības vīruss (Prune dwarf virus (PDV))

Plūmju nekrotiskās gredzenplankumainības vīruss (Prunus necrotic ringspot virus (PNRSV))

Prunus armeniaca L.

Vīrusi

Ābeļu hlorotiskās lapu plankumainības vīruss (Apple chlorotic leaf spot virus (ACLSV))

Ābeļu mozaīkas vīruss (Apple mosaic virus (ApMV))

Aprikožu latentais vīruss (Apricot latent virus (ApLV))

Plūmju pundurainības vīruss (Prune dwarf virus (PDV))

Plūmju nekrotiskās gredzenplankumainības vīruss (Prunus necrotic ringspot virus (PNRSV))

Prunus avium un P. cerasus

Vīrusi

Ābeļu hlorotiskās lapu plankumainības vīruss (Apple chlorotic leaf spot virus (ACLSV))

Ābeļu mozaīkas vīruss (Apple mosaic virus (ApMV))

Smiltsķērsu mozaīkas vīruss (Arabis mosaic virus (ArMV))

Zaļā ķiršu gredzenplankumainība (Cherry green ring mottle virus (CGRMV))

Ķiršu lapu ritināšanās vīruss (Cherry leaf roll virus (CLRV))

Ķiršu nekrotiskā rūsveida plankumainība (Cherry necrotic rusty mottle virus (CNRMV))

Sīko ķiršu vīruss (Little cherry virus 1 un 2 (LChV1, LChV2))

Ķiršu lapu virālā plankumainība (Cherry mottle leaf virus (ChMLV))

Plūmju pundurainības vīruss (Prune dwarf virus (PDV))

Plūmju nekrotiskās gredzenplankumainības vīruss (Prunus necrotic ringspot virus (PNRSV))

Aveņu gredzenplankumainības vīruss (Raspberry ringspot virus (RpRSV))

Zemenāju latentais gredzenplankumainības vīruss (Strawberry latent ringspot virus (SLRSV))

Tomātu virālā melnplankumainība (Tomato black ring nepovirus (TBRV))

Prunus domestica un P. salicina

Vīrusi

Ābeļu hlorotiskās lapu plankumainības vīruss (Apple chlorotic leaf spot virus (ACLSV))

Ābeļu mozaīkas vīruss (Apple mosaic virus (ApMV))

Mirabeļu latentais gredzenplankumainības vīruss (Myrobalan latent ringspot virus (MLRSV))

Plūmju pundurainības vīruss (Prune dwarf virus (PDV))

Plūmju nekrotiskās gredzenplankumainības vīruss (Prunus necrotic ringspot virus (PNRSV))

Prunus persica

Vīrusi

Ābeļu hlorotiskās lapu plankumainības vīruss (Apple chlorotic leaf spot virus (ACLSV))

Ābeļu mozaīkas vīruss (Apple mosaic virus (ApMV))

Aprikožu latentais vīruss (Apricot latent virus (ApLV))

Plūmju pundurainības vīruss (Prune dwarf virus (PDV))

Plūmju nekrotiskās gredzenplankumainības vīruss (Prunus necrotic ringspot virus (PNRSV))

Zemenāju latentais gredzenplankumainības vīruss (Strawberry latent ringspot virus (SLRSV))

Viroīdi

Persiku latentais mozaīkas viroīds (Peach latent mosaic viroid (PLMVd))

Ribes L.

Vīrusi

atbilstoši attiecīgajai sugai

Smiltsķērsu mozaīkas vīruss (Arabis mosaic virus (ArMV))

Upeņu virālā pilnziedainība (Blackcurrant reversion virus (BRV))

Gurķu mozaīkas vīruss (Cucumber mosaic virus (CMV))

Ērkšķogu virālā dzīslu bālēšana (Gooseberry vein banding associated viruses (GVBaV))

Zemenāju latentais gredzenplankumainības vīruss (Strawberry latent ringspot virus (SLRSV))

Aveņu gredzenplankumainības vīruss (Raspberry ringspot virus (RpRSV))

Rubus L.

Sēnītes

Phytophthora spp., kas inficē Rubus

Vīrusi

atbilstoši attiecīgajai sugai

Ābeļu mozaīkas vīruss (Apple mosaic virus (ApMV))

Kazeņu nekrozes vīruss (Black raspberry necrosis virus (BRNV))

Gurķu mozaīkas vīruss (Cucumber mosaic virus (CMV))

Aveņu lapu lāsumainības vīruss (Raspberry leaf mottle (RLMV))

Aveņu lapu plankumainība (Raspberry leaf spot (RLSV))

Aveņu virālā dzīslu hloroze (Raspberry vein chlorosis virus (RVCV))

Kazeņu un aveņu dzeltenā tīklojuma vīruss (Rubus yellow net virus (RYNV))

Aveņu virālā pundurainība (Raspberry bushy dwarf virus (RBDV))

Fitoplazmas

Aveņu virālā nīkuļošana (Rubus stunt phytoplasma)

Vīrusveidīgas slimības

Aveņu dzeltenplankumainība

Vaccinium L.

Vīrusi

Melleņu šaurlapainības vīruss (Blueberry shoestring virus (BSSV))

Melleņu sarkanās gredzenplankumainības vīruss (Blueberry red ringspot virus (BRRV))

Melleņu iedegas vīruss (Blueberry scorch virus (BlScV))

Melleņu šoka vīruss (Blueberry shock virus (BlShV))

Fitoplazmas

Melleņu virālā nīkuļošana (Blueberry stunt phytoplasma)

Melleņu vējslotas fitoplazma (Blueberry witches' broom phytoplasma)

Dzērveņu viltus ziedu fitoplazma (Cranberry false blossom phytoplasma)

Vīrusveidīgas slimības

Melleņu mozaīkas ierosinātājs

Dzērveņu gredzenplankumainības ierosinātājs


III PIELIKUMS

To kaitīgo organismu saraksts, kuru klātbūtne augsnē tiek reglamentēta ar 11. panta 1. un 2. punktu, 17. panta 1. un 2. punktu un 22. panta 1. un 2. punktu

Ģints vai suga

Raksturīgie kaitīgie organismi

Fragaria L.

Nematodes

Longidorus attenuatus

Longidorus elongatus

Longidorus macrosoma

Xiphinema diversicaudatum

Juglans regia L.

Nematodes

Xiphinema diversicaudatum

Olea europaea L.

Nematodes

Xiphinema diversicaudatum

Pistacia vera L.

Nematodes

Xiphinema index

Prunus avium un P. cerasus

Nematodes

Longidorus attenuatus

Longidorus elongatus

Longidorus macrosoma

Xiphinema diversicaudatum

P. domestica, P. persica un P. salicina

Nematodes

Longidorus attenuatus

Longidorus elongatus

Xiphinema diversicaudatum

Ribes L.

Nematodes

Longidorus elongatus

Longidorus macrosoma

Xiphinema diversicaudatum

Rubus L.

Nematodes

Longidorus attenuatus

Longidorus elongatus

Longidorus macrosoma

Xiphinema diversicaudatum


IV PIELIKUMS

Vizuālās pārbaudes, paraugu ņemšanas un testēšanas prasības attiecībā uz ģintīm vai sugām un kategoriju atbilstīgi 10. panta 2. punktam, 16. panta 2. punktam, 21. panta 2. punktam un 26. panta 2. punktam

Castanea sativa Mill.

Visas kategorijas

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic reizi gadā.

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikuma A daļā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Citrus L., Fortunella Swingle un Poncirus Raf.

Pirmsbāzes kategorija

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic divas reizes gadā.

Paraugu ņemšana un testēšana

No katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un veic to testēšanu sešus gadus pēc tā pieņemšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi sešos gados, lai atklātu II pielikumā uzskaitītos kaitīgos organismus un – šaubu gadījumā – I pielikuma A daļā uzskaitītos kaitīgos organismus.

Bāzes kategorija

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic reizi gadā.

Paraugu ņemšana un testēšana

No reprezentatīvas bāzes mātesaugu daļas ņem paraugus un veic to testēšanu reizi sešos gados, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu saistībā ar I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Sertificētā un CAC kategorija

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic reizi gadā.

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Corylus avellana L.

Visas kategorijas

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic reizi gadā.

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Cydonia oblonga Mill., Malus Mill., Pyrus L.

Visas kategorijas

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic reizi gadā.

Pirmsbāzes kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

No katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un veic to testēšanu piecpadsmit gadus pēc tā pieņemšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi piecpadsmit gados, lai atklātu II pielikumā uzskaitītos kaitīgos organismus, izņemot vīrusveidīgas slimības un viroīdus, un – šaubu gadījumā – I pielikuma A daļā uzskaitītos kaitīgos organismus.

Bāzes kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

No reprezentatīvas bāzes mātesaugu daļas ņem paraugus un veic to testēšanu reizi piecpadsmit gados, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu saistībā ar II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu, izņemot vīrusveidīgu slimību un viroīdu, klātbūtni un – šaubu gadījumā – I pielikuma A daļā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Sertificētā kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

No reprezentatīvas sertificētu mātesaugu daļas ņem paraugus un veic to testēšanu reizi piecpadsmit gados, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu saistībā ar II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu, izņemot vīrusveidīgu slimību un viroīdu, klātbūtni un – šaubu gadījumā – I pielikuma A daļā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

No sertificētiem augļaugiem ņem paraugus un veic to testēšanu, ja rodas šaubas par I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

CAC kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Ficus carica L.

Visas kategorijas

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic reizi gadā.

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikuma A daļā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Fragaria L.

Visas kategorijas

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic divas reizes gadā veģetācijas perioda laikā.

Augiem un materiālam, kas iegūti ar mikropavairošanas paņēmienu un kas tiek uzturēti ne ilgāk kā trīs mēnešus, šā perioda laikā ir vajadzīga tikai viena pārbaude.

Pirmsbāzes kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

No katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un veic to testēšanu vienu gadu pēc tā pieņemšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi gadā, lai atklātu II pielikumā uzskaitītos kaitīgos organismus un – šaubu gadījumā – I pielikuma B daļā uzskaitītos kaitīgos organismus.

Bāzes, sertificētā un CAC kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikuma B daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Juglans regia L.

Visas kategorijas

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic reizi gadā.

Pirmsbāzes kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

No katra ziedoša pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un veic to testēšanu vienu gadu pēc tā pieņemšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi gadā, lai atklātu II pielikumā uzskaitītos kaitīgos organismus un – šaubu gadījumā – I pielikuma A daļā uzskaitītos kaitīgos organismus.

Bāzes kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

No reprezentatīvas bāzes mātesaugu daļas ņem paraugus un veic to testēšanu katru gadu, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu saistībā ar I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Sertificētā kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

No reprezentatīvas sertificētu mātesaugu daļas ņem paraugus un veic to testēšanu reizi trijos gados, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu saistībā ar I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

No sertificētiem augļaugiem ņem paraugus un veic to testēšanu, ja rodas šaubas par I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

CAC kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Olea europaea L.

Visas kategorijas

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic reizi gadā.

Pirmsbāzes kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

No katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un veic to testēšanu desmit gadus pēc tā pieņemšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi desmit gados, lai atklātu II pielikumā uzskaitītos kaitīgos organismus un – šaubu gadījumā – I pielikuma A daļā uzskaitītos kaitīgos organismus.

Bāzes kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

No reprezentatīvas bāzes mātesaugu daļas ņem paraugus, lai reizi trīsdesmit gados veiktu visu augu testēšanu, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu saistībā ar I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Sertificētā kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

Attiecībā uz mātesaugiem, ko izmanto sēklu ražošanai (turpmāk “sēklas mātesaugi”), no reprezentatīvas sēklas mātesaugu daļas ņem paraugus, lai reizi četrdesmit gados veiktu visu augu testēšanu, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu saistībā ar I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni. Attiecībā uz mātesaugiem, kas nav sēklas mātesaugi, no reprezentatīvas šo augu daļas ņem paraugus, lai reizi trīsdesmit gados veiktu visu augu testēšanu, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu saistībā ar I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

CAC kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Pistacia vera L.

Visas kategorijas

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic reizi gadā.

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikuma A daļā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Prunus amygdalus, P. armeniaca, P. domestica, P. persica un P. salicina

Visas kategorijas

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic reizi gadā.

Pirmsbāzes kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

No katra ziedoša pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un veic to testēšanu attiecībā uz PDV un PNRSV vienu gadu pēc tā pieņemšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi gadā. No katra koka, kas speciāli iestādīts apputeksnēšanai, un vajadzības gadījumā no lielākajiem apputeksnētājkokiem apkārtējā vidē ņem paraugus un veic to testēšanu attiecībā uz PDV un PNRSV.

Attiecībā uz P. persica – no katra ziedoša pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus vienu gadu pēc tā pieņemšanas par pirmsbāzes mātesaugu un veic to testēšanu attiecībā uz PLMVd.

No katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus desmit gadus pēc tā pieņemšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi desmit gados un veic to testēšanu, lai atklātu vīrusus (izņemot PDV un PNRSV), kas saistīti ar II pielikumā uzskaitītajām sugām, un – šaubu gadījumā – I pielikuma A daļā uzskaitītos kaitīgos organismus.

Bāzes kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

No ziedošu bāzes mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus katru gadu un veic to testēšanu attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu. No speciāli apputeksnēšanai iestādītu koku reprezentatīvas daļas un vajadzības gadījumā no lielākajiem apputeksnētājkokiem apkārtējā vidē ņem paraugus un veic to testēšanu attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu.

Attiecībā uz P. persica – no ziedošu bāzes mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus reizi gadā un veic to testēšanu attiecībā uz PLMVd, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu.

No neziedošu bāzes mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus reizi trijos gados un veic to testēšanu attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu.

No reprezentatīvas bāzes mātesaugu daļas ņem paraugus reizi desmit gados un veic to testēšanu, lai atklātu kaitīgos organismus (izņemot PDV un PNRSV), kas saistīti ar I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitītajām sugām, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu.

Sertificētā kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

No ziedošu sertificētu mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus katru gadu un veic to testēšanu attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu. No speciāli apputeksnēšanai iestādītu koku reprezentatīvas daļas un vajadzības gadījumā no lielākajiem apputeksnētājkokiem apkārtējā vidē ņem paraugus un veic to testēšanu attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu.

Attiecībā uz P. persica – no ziedošu sertificētu mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus reizi gadā un veic to testēšanu attiecībā uz PLMVd, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu.

No neziedošu sertificētu mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus reizi trijos gados un veic to testēšanu attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu.

No reprezentatīvas sertificētu mātesaugu daļas ņem paraugus reizi piecpadsmit gados un veic to testēšanu, lai atklātu kaitīgos organismus (izņemot PDV un PNRSV), kas saistīti ar I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitītajām sugām, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu.

CAC kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Prunus avium un P. cerasus

Visas kategorijas

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic reizi gadā.

Pirmsbāzes kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

No katra ziedoša pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un veic to testēšanu attiecībā uz PDV un PNRSV vienu gadu pēc tā pieņemšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi gadā. No katra koka, kas speciāli iestādīts apputeksnēšanai, un vajadzības gadījumā no lielākajiem apputeksnētājkokiem apkārtējā vidē ņem paraugus un veic to testēšanu attiecībā uz PDV un PNRSV.

No katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus desmit gadus pēc tā pieņemšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi desmit gados un veic to testēšanu, lai atklātu vīrusus (izņemot PDV un PNRSV), kas saistīti ar II pielikumā uzskaitītajām sugām, un – šaubu gadījumā – I pielikuma A daļā uzskaitītos kaitīgos organismus.

Bāzes kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

No ziedošu bāzes mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus katru gadu un veic to testēšanu attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu. No speciāli apputeksnēšanai iestādītu koku reprezentatīvas daļas un vajadzības gadījumā no lielākajiem apputeksnētājkokiem apkārtējā vidē ņem paraugus un veic to testēšanu attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu.

No neziedošu bāzes mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus reizi trijos gados un veic to testēšanu attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu.

No reprezentatīvas bāzes mātesaugu daļas ņem paraugus reizi desmit gados un veic to testēšanu, lai atklātu kaitīgos organismus (izņemot PDV un PNRSV), kas saistīti ar I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitītajām sugām, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu.

Sertificētā kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

No ziedošu sertificētu mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus katru gadu un veic to testēšanu attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu. No speciāli apputeksnēšanai iestādītu koku reprezentatīvas daļas un vajadzības gadījumā no lielākajiem apputeksnētājkokiem apkārtējā vidē ņem paraugus un veic to testēšanu attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu.

No neziedošu sertificētu mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus reizi trijos gados un veic to testēšanu attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu.

No sertificētu mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus reizi piecpadsmit gados un veic to testēšanu, lai atklātu kaitīgos organismus (izņemot PDV un PNRSV), kas saistīti ar I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitītajām sugām, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu.

CAC kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Ribes L.

Pirmsbāzes kategorija

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic divas reizes gadā.

Paraugu ņemšana un testēšana

No katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un veic to testēšanu četrus gadus pēc tā pieņemšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi četros gados, lai atklātu II pielikumā uzskaitītos kaitīgos organismus un – šaubu gadījumā – I pielikumā uzskaitītos kaitīgos organismus.

Bāzes, sertificētā un CAC kategorija

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic reizi gadā.

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikumā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Rubus L.

Pirmsbāzes kategorija

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic divas reizes gadā.

Paraugu ņemšana un testēšana

No katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un veic to testēšanu divus gadus pēc tā pieņemšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi divos gados, lai atklātu II pielikumā uzskaitītos kaitīgos organismus un – šaubu gadījumā – I pielikumā uzskaitītos kaitīgos organismus.

Bāzes kategorija

Vizuālā pārbaude

Ja augus audzē laukā vai podos, vizuālās pārbaudes veic divas reizes gadā.

Augiem un materiālam, kas iegūti ar mikropavairošanas paņēmienu un kas tiek uzturēti ne ilgāk kā trīs mēnešus, šā perioda laikā ir vajadzīga tikai viena pārbaude.

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikumā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Sertificētā un CAC kategorija

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic reizi gadā.

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikumā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Vaccinium L.

Pirmsbāzes kategorija

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic divas reizes gadā.

Paraugu ņemšana un testēšana

No katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un veic to testēšanu piecus gadus pēc tā pieņemšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi piecos gados, lai atklātu II pielikumā uzskaitītos kaitīgos organismus un – šaubu gadījumā – I pielikuma B daļā uzskaitītos kaitīgos organismus.

Bāzes kategorija

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic divas reizes gadā.

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikuma B daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Sertificētā un CAC kategorija

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic reizi gadā.

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikuma B daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.


V PIELIKUMS

Bāzes mātesaugu maksimāli pieļaujamais paaudžu skaits laukā, kur nav nodrošināta aizsardzība pret kukaiņiem, un maksimāli pieļaujamais dzīves ilgums attiecībā uz ģintīm vai sugām, kā noteikts 19. panta 1. punktā

Castanea sativa Mill.

Bāzes kategorija

Bāzes mātesaugu 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē drīkst multiplicēt maksimāli divās paaudzēs.

Ja bāzes mātesaugs 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē ir potcelms, to drīkst multiplicēt maksimāli trijās paaudzēs.

Ja potcelmi ir daļa no bāzes mātesaugiem, šie potcelmi ir pirmās paaudzes bāzes materiāls.

Citrus L., Fortunella Swingle un Poncirus Raf.

Bāzes kategorija

Bāzes mātesaugu 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē drīkst multiplicēt maksimāli vienā paaudzē.

Ja bāzes mātesaugs 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē ir potcelms, to drīkst multiplicēt maksimāli trijās paaudzēs.

Ja potcelmi ir daļa no bāzes mātesaugiem, šie potcelmi ir pirmās paaudzes bāzes materiāls.

Corylus avellana L.

Bāzes kategorija

Bāzes mātesaugu 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē drīkst multiplicēt maksimāli divās paaudzēs.

Cydonia oblonga Mill., Malus Mill., Pyrus L.

Bāzes kategorija

Bāzes mātesaugu 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē drīkst multiplicēt maksimāli divās paaudzēs.

Ja bāzes mātesaugs 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē ir potcelms, to drīkst multiplicēt maksimāli trijās paaudzēs.

Ja potcelmi ir daļa no bāzes mātesaugiem, šie potcelmi ir pirmās paaudzes bāzes materiāls.

Ficus carica L.

Bāzes kategorija

Bāzes mātesaugu 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē drīkst multiplicēt maksimāli divās paaudzēs.

Fragaria L.

Bāzes kategorija

Bāzes mātesaugu 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē drīkst multiplicēt maksimāli piecās paaudzēs.

Juglans regia L.

Bāzes kategorija

Bāzes mātesaugu 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē drīkst multiplicēt maksimāli divās paaudzēs.

Olea europaea L.

Bāzes kategorija

Bāzes mātesaugu 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē drīkst multiplicēt maksimāli vienā paaudzē.

Prunus amygdalus, P. armeniaca, P. domestica, P. persica un P. salicina

Bāzes kategorija

Bāzes mātesaugu 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē drīkst multiplicēt maksimāli divās paaudzēs.

Ja bāzes mātesaugs 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē ir potcelms, to drīkst multiplicēt maksimāli trijās paaudzēs.

Ja potcelmi ir daļa no bāzes mātesaugiem, šie potcelmi ir pirmās paaudzes bāzes materiāls.

Prunus avium un P. cerasus

Bāzes kategorija

Bāzes mātesaugu 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē drīkst multiplicēt maksimāli divās paaudzēs.

Ja bāzes mātesaugs 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē ir potcelms, to drīkst multiplicēt maksimāli trijās paaudzēs.

Ja potcelmi ir daļa no bāzes mātesaugiem, šie potcelmi ir pirmās paaudzes bāzes materiāls.

Ribes L.

Bāzes kategorija

Bāzes mātesaugu 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē drīkst multiplicēt maksimāli trijās paaudzēs. Mātesaugus uztur kā mātesaugus maksimāli sešus gadus.

Rubus L.

Bāzes kategorija

Bāzes mātesaugu 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē drīkst multiplicēt maksimāli divās paaudzēs. Katras paaudzes mātesaugus uztur kā mātesaugus maksimāli četrus gadus.

Vaccinium L.

Bāzes kategorija

Bāzes mātesaugu 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē drīkst multiplicēt maksimāli divās paaudzēs.