28.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/186

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (3) būtu jāgroza, lai ņemtu vērā tirgus norises un tirgus dalībnieku un uzraudzības iestāžu līdz šim gūto pieredzi, jo īpaši, lai novērstu neatbilstības starp valstu noteikumiem attiecībā uz depozitāriju pienākumiem un atbildību, atlīdzības politiku un sankcijām.

(2)

Lai novērstu nepilnīgi izstrādātu atlīdzības sistēmu iespējamo kaitīgo ietekmi uz pareizu riska pārvaldību un indivīdu riska lēmumu kontroli, būtu jāuzliek par skaidru pienākumu pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) pārvaldības sabiedrībām attiecībā uz to darbinieku kategorijām, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē to PVKIU riska profilu, kurus tās pārvalda, izveidot un uzturēt tādas atlīdzības politikas nostādnes un prakses, kas ir saskaņā ar pareizu un efektīvu riska pārvaldību. Minēto darbinieku kategorijās būtu jāiekļauj visi fonda vai apakšfonda līmeņa darbinieki un citi personāla locekļi, kas ir lēmumu pieņēmēji, fonda pārvaldnieki un personas, kuras pieņem reālus lēmumus par ieguldījumiem, personas, kas ir pilnvarotas ietekmēt šādus darbiniekus vai citus personāla locekļus, tostarp ieguldījumu padomdevēji un analītiķi, augstākā vadība un visi darbinieki, kuri to kopējās atlīdzības dēļ ir tajā pašā atlīdzības grupā kā augstākā vadība un lēmumu pieņēmēji. Minētie noteikumi būtu jāpiemēro arī ieguldījumu sabiedrībām, kuras nav iecēlušas pārvaldības sabiedrību, kas pilnvarota atbilstīgi Direktīvai 2009/65/EK. Minētās atlīdzības politikas nostādnes un prakses būtu jāpiemēro samērīgā veidā jebkurai trešai personai, kas pieņem ieguldījumu lēmumus, kuri ietekmē PVKIU riska profilu to funkciju dēļ, kas deleģētas saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 13. pantu.

(3)

Ar noteikumu, ka PVKIU pārvaldības sabiedrības un ieguldījumu sabiedrības piemēro visus principus, ar ko nosaka atlīdzības politikas nostādnes, tām būtu jāspēj piemērot minētās politikas nostādnes dažādi, ņemot vērā savu lielumu, to PVKIU lielumu, kuras tās pārvalda, savu iekšējo organizāciju un darbību raksturu, mērogu un sarežģītību.

(4)

Lai gan dažas darbības ir jāveic vadības struktūrai, būtu jānodrošina, ka tad, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem pārvaldības sabiedrībai vai ieguldījumu sabiedrībai ir dažādas struktūras ar konkrētām piešķirtām funkcijām, prasības attiecībā uz vadības struktūru vai vadības struktūru, kas veic uzraudzības funkcijas, būtu jāpiemēro arī – vai to vietā – minētajām struktūrām, piemēram, kopsapulcei.

(5)

Piemērojot pareizas atlīdzības politikas principus un praksi, kas noteikti šajā direktīvā, dalībvalstīm būtu jāņem vērā principi, kas izklāstīti Komisijas Ieteikumā 2009/384/EK (4), Finanšu stabilitātes padomes darbs un G20 saistības par riska samazināšanu finanšu pakalpojumu nozarē.

(6)

Garantētai mainīgai atlīdzībai vajadzētu būt izņēmumam, jo tā neatbilst pareizai riska pārvaldībai vai principam “samaksa par rezultātiem”, un tā būtu jāierobežo, attiecinot tikai uz darbības pirmo gadu.

(7)

Pareizu atlīdzības politikas nostādņu principi būtu jāpiemēro arī maksājumiem, ko no PVKIU veic pārvaldības sabiedrībām vai ieguldījumu sabiedrībām.

(8)

Komisija tiek aicināta analizēt, kādas ir privāto ieguldījumu produktu kopējās izmaksas un izdevumi dalībvalstīs un vai turpmāka šo izmaksu un izdevumu saskaņošana ir nepieciešama, kā arī iesniegt savus secinājumus Eiropas Parlamentam un Padomei.

(9)

Lai veicinātu atlīdzības politikas nostādņu un prakšu novērtējuma uzraudzības konverģenci, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (5), būtu jānodrošina, ka aktīvu pārvaldības nozarē pastāv pamatnostādnes pareizas atlīdzības politikas nostādnēm un praksēm. Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (6), būtu jāpalīdz EVTI šādu pamatnostādņu izstrādē. Lai novērstu atlīdzības noteikumu apiešanu, ar šīm pamatnostādnēm būtu jāsniedz arī sīkāki norādījumi par personām, uz kurām attiecas atlīdzības politikas nostādnes un prakse, un par atlīdzības principu pielāgošanu pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības lielumam, to PVKIU lielumam, kurus tās pārvalda, to iekšējai organizācijai un darbību raksturam, mērogam un sarežģītībai. EVTI izstrādātās pamatnostādnes atlīdzības politikas nostādnēm un praksēm attiecīgā gadījumā būtu, cik vien iespējams, jāsaskaņo ar pamatnostādnēm attiecībā uz fondiem, ko regulē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES (7).

(10)

Atlīdzības noteikumiem nebūtu jāskar tas, ka pilnībā tiek ievērotas Līgumā par Eiropas Savienību (LES), Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā garantētās pamattiesības, valsts līgumtiesību un darba tiesību vispārējie principi, piemērojamie tiesību akti par akcionāru tiesībām un līdzdalību un attiecīgo sabiedrību administratīvo un uzraudzības struktūru vispārējiem pienākumiem, kā arī – attiecīgā gadījumā – sociālo partneru tiesības slēgt un īstenot koplīgumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

(11)

Lai dažādās dalībvalstīs nodrošinātu attiecīgajām regulatīvajām prasībām vajadzīgo saskaņošanas līmeni, būtu jāpieņem papildu noteikumi, ar kuriem nosaka depozitāriju uzdevumus un pienākumus, norādot juridiskas personas, ko var iecelt par depozitārijiem, un precizējot depozitāriju atbildību gadījumā, ja tiek zaudēti turēšanā nodoti PVKIU aktīvi, vai gadījumā, ja depozitāriji nepienācīgi izpilda pārraudzības pienākumu. Šādas nepienācīgas pienākumu izpildes rezultātā var zaudēt aktīvus, bet aktīvi var arī zaudēt vērtību, piemēram, ja depozitārijs nerīkojas tādu ieguldījumu gadījumā, kas neatbilst fonda nolikumam.

(12)

Jāprecizē, ka PVKIU būtu jāieceļ viens depozitārijs, kas vispārīgi pārraudzītu PVKIU aktīvus. Ar prasību, lai būtu viens depozitārijs, būtu jānodrošina, ka depozitārijam ir pārskats par visiem PVKIU aktīviem un ka gan fondu pārvaldniekiem, gan ieguldītājiem ir vienots atskaites punkts gadījumā, ja rodas problēmas saistībā ar aktīvu glabāšanu vai pārraudzības funkciju pildīšanu. Aktīvu glabāšana ietver to pieņemšanu turēšanā vai – gadījumā, ja aktīvi ir tādi, ko nevar pieņemt turēšanā, – īpašumtiesību uz minētajiem aktīviem verifikāciju, kā arī minēto aktīvu uzskaiti.

(13)

Pildot savus uzdevumus, depozitārijam būtu jārīkojas godīgi, taisnīgi, profesionāli, neatkarīgi un PVKIU un PVKIU ieguldītāju interesēs.

(14)

Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju depozitāriju pienākumu izpildei visās dalībvalstīs neatkarīgi no PVKIU juridiskās formas, ir jāievieš vienots pārraudzības pienākumu saraksts, kurš būtu saistošs depozitārijiem attiecībā uz PVKIU, kas izveidoti korporatīvā formā (ieguldījumu sabiedrība), un PVKIU, kas izveidoti līguma formā.

(15)

Depozitārijam būtu jāatbild par PVKIU naudas plūsmu pienācīgu uzraudzību un – jo īpaši – par to, lai nodrošinātu, ka ieguldītāju nauda un nauda, kas pieder PVKIU, ir pareizi iegrāmatota kontos, kas atvērti PVKIU vārdā, tās pārvaldības sabiedrības vārdā, kura darbojas PVKIU uzdevumā, vai tāda depozitārija vārdā, kas darbojas PVKIU uzdevumā, vienībā, kura minēta Komisijas Direktīvas 2006/73/EK (8) 18. panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā. Tādēļ būtu jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par naudas plūsmu uzraudzību, lai nodrošinātu efektīvu un konsekventu ieguldītāju aizsardzības līmeni. Nodrošinot, ka ieguldītāju nauda ir iegrāmatota naudas kontos, depozitārijam būtu jāņem vērā principi, kas noteikti Direktīvas 2006/73/EK 16. pantā.

(16)

Lai novērstu krāpnieciskus naudas pārskaitījumus, bez depozitārija ziņas nedrīkstētu atvērt naudas kontus, kas saistīti ar PVKIU darījumiem.

(17)

Jebkurš turēšanā pieņemts PVKIU aktīvs būtu jānošķir no depozitārija paša aktīviem, un tiem vienmēr vajadzētu būt identificētiem kā minētajam PVKIU piederošiem. Šādai prasībai būtu jādod papildu aizsardzības līmenis ieguldītājiem gadījumā, ja depozitārijs nepilda saistības.

(18)

Papildus esošajam PVKIU piederošo aktīvu glabāšanas pienākumam aktīvi, kurus var pieņemt turēšanā, būtu jānošķir no tiem, kurus nevar pieņemt turēšanā un uz kuriem tā vietā attiecas prasība par uzskaiti un īpašumtiesību pārbaudi. To aktīvu grupa, ko var pieņemt turēšanā, būtu skaidri jānošķir, jo pienākums atdot zaudētos aktīvus būtu jāattiecina tikai uz minēto konkrēto aktīvu kategoriju.

(19)

Depozitārijam vai trešai personai, kurai ir deleģēta turēšanas funkcija, nebūtu savā vārdā atkal jāizmanto tālāk depozitārija turēšanā pieņemtie aktīvi. Aktīvu atkalizmantošanai PVKIU vārdā būtu jāpiemēro konkrēti nosacījumi.

(20)

Ir jāparedz nosacījumi depozitārija glabāšanas pienākumu deleģēšanai trešai personai. Deleģēšanai un tālākdeleģēšanai vajadzētu būt objektīvi pamatotai, un uz to būtu jāattiecina stingras prasības saistībā ar tās trešās personas piemērotību, kurai uzticēta deleģētā funkcija, un saistībā ar piemērotām prasmēm, rūpību un centību, kāda depozitārijam būtu jāīsteno, izvēloties, ieceļot un pārraugot minēto trešo personu. Lai sasniegtu vienādus tirgus apstākļus un vienlīdz augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni, šādi nosacījumi būtu jāsaskaņo ar tiem nosacījumiem, ko piemēro saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES. Būtu jāpieņem noteikumi, lai nodrošinātu, ka trešām personām, kurām ir deleģētas glabāšanas funkcijas, ir vajadzīgie līdzekļi, lai veiktu savus pienākumus, un ka tās nodala PVKIU aktīvus.

(21)

Ja centrālais vērtspapīru depozitārijs (CVD), kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 909/2014 (9) 2. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, vai trešās valsts CVD sniedz vērtspapīru norēķinu sistēmas uzturēšanas pakalpojumus, kā arī vismaz vai nu sākotnējo vērtspapīru reģistrēšanu grāmatojuma sistēmā, veicot sākotnējo kreditēšanu, vai arī vērtspapīru kontu nodrošināšanu un uzturēšanu augstākajā līmenī, kā norādīts minētās regulas pielikuma A iedaļā, minēto pakalpojumu sniegšana, ko minētais CVD veic attiecībā uz tādiem PVKIU vērtspapīriem, kas ir sākotnēji reģistrēti grāmatojuma sistēmā, minētajam CVD veicot sākotnējo kreditēšanu, nebūtu jāuzskata par turēšanas funkciju deleģēšanu. Tomēr PVKIU vērtspapīru turēšanas uzticēšana jebkuram CVD vai jebkuram trešās valsts CVD būtu jāuzskata par turēšanas funkciju deleģēšanu.

(22)

Trešai personai, kurai ir deleģēta aktīvu glabāšana, būtu jāvar uzturēt kopēju kontu kā kopēju nošķirtu kontu vairākiem PVKIU.

(23)

Ja turēšana ir deleģēta trešai personai, ir arī jānodrošina, ka uz trešo personu attiecas īpašas prasības par efektīvu prudenciālo regulējumu un uzraudzību. Turklāt, lai nodrošinātu, ka finanšu instrumenti ir tās trešās personas rīcībā, kurai ir deleģēta turēšana, būtu periodiski jāveic ārējās revīzijas.

(24)

Lai nodrošinātu nemainīgi augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni, būtu jāpieņem noteikumi par rīcību un par interešu konfliktu pārvaldību, kuri būtu jāpiemēro visās situācijās, tostarp attiecībā uz glabāšanas pienākumu deleģēšanu. Minētajiem noteikumiem jo īpaši būtu jānodrošina skaidra uzdevumu un funkciju nošķiršana starp depozitāriju, PVKIU un pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību.

(25)

Lai nodrošinātu augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni un garantētu pienācīgu prudenciālā regulējuma un pastāvīgas kontroles līmeni, ir jāizveido pilnīgs to vienību saraksts, kuras ir tiesīgas darboties kā depozitāriji. Minētajām vienībām vajadzētu būt tikai valstu centrālajām bankām, kredītiestādēm un citām juridiskajām personām, kas saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem ir pilnvarotas veikt depozitārija darbības saskaņā ar šo direktīvu, kurām piemēro prudenciālās uzraudzības un kapitāla pietiekamības prasības, kas ir ne mazākas par prasībām, kuras aprēķinātas atkarībā no izvēlētās pieejas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (10) 315. vai 317. pantu, kuru pašu kapitāls nav mazāks par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (11) 28. panta 2. punktā minēto sākotnējā kapitāla apmēru un kuru reģistrētais birojs vai filiāle ir PVKIU piederības dalībvalstī.

(26)

Ir jāprecizē un jānoskaidro PVKIU depozitārija atbildība gadījumā, ja tiek zaudēts turēšanā pieņemts finanšu instruments. Ja turēšanā pieņemts finanšu instruments ir zaudēts, depozitārijam vajadzētu būt atbildīgam par to, lai atdotu identiska tipa finanšu instrumentu vai attiecīgo summu PVKIU. Aktīvu zaudēšanas gadījumā nebūtu jāparedz atbrīvošana no atbildības, izņemot gadījumus, kad depozitārijs var pierādīt, ka zaudējumi radušies “tādu ārēju apstākļu dēļ, kurus tas nevarēja ietekmēt un kuru sekas būtu bijušas neizbēgamas, neskatoties uz visiem saprātīgiem centieniem panākt pretējo”. Šajā saistībā depozitārijam nevajadzētu būt iespējai atsaukties uz iekšējām situācijām – piemēram, kāda darbinieka veiktu krāpniecisku darbību –, lai atbrīvotu sevi no atbildības.

(27)

Ja depozitārijs deleģē turēšanas uzdevumus un trešās personas turēšanā pieņemtie finanšu instrumenti tiek zaudēti, depozitārijam par to vajadzētu būt atbildīgam. Turēšanā pieņemta instrumenta zaudējuma gadījumā depozitārijam būtu jāatdod identiska tipa finanšu instruments vai attiecīgā summa, pat ja zaudējums ir radies trešās personas, kurai deleģēta turēšana, dēļ. Depozitārijs būtu jāatbrīvo no minētās atbildības tikai tad, ja tas spēj pierādīt, ka zaudējumu ir izraisījis ārējs notikums, ko tas nevarēja ietekmēt un kura sekas bija neizbēgamas, neskatoties uz visiem saprātīgiem centieniem panākt pretējo. Šajā ziņā depozitārijam nevajadzētu būt iespējai atsaukties uz iekšējām situācijām – piemēram, kāda darbinieka veiktu krāpniecisku darbību –, lai atbrīvotu sevi no atbildības. Atbrīvošanai no atbildības – vai nu reglamentējoši, vai līgumiski – nevajadzētu būt iespējamai, ja aktīvus ir zaudējis depozitārijs vai trešā persona, kurai ir deleģēta turēšana.

(28)

Katram PVKIU ieguldītājam vajadzētu būt iespējai celt prasības, kas tieši vai netieši attiecas uz tā depozitārija atbildību, izmantojot pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību. Pārsūdzībai nevajadzētu būt atkarīgai no PVKIU juridiskās formas (korporatīva vai līgumiska) vai no depozitārija, pārvaldības sabiedrības un sertifikātu turētāju juridiskajām attiecībām. Sertifikātu turētāju tiesībām celt prasības, pieprasot depozitārija atbildību, nebūtu jārada dubulta pārsūdzība vai nevienlīdzīga attieksme pret sertifikātu turētājiem.

(29)

Neskarot šo direktīvu, depozitārijam nebūtu jāliedz izveidot mehānismus, lai segtu zaudējumus PVKIU vai PVKIU sertifikātu turētājiem. Jo īpaši šādiem mehānismiem nebūtu jāparedz depozitārija atbrīvošana no atbildības, jānoved pie depozitārija atbildības nodošanas vai jebkādām izmaiņām attiecībā uz tā atbildību, un tiem nebūtu jāietekmē ieguldītāju tiesības, tostarp pārsūdzības tiesības.

(30)

Komisija 2010. gada 12. jūlijā ierosināja grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 97/9/EK (12), lai sniegtu augstu aizsardzības līmeni PVKIU ieguldītājiem gadījumos, kad depozitārijs nevar izpildīt savus pienākumus. Minētais priekšlikums ir papildināts, precizējot depozitārija un tās trešās personas pienākumus un atbildības jomu, kam ar šo direktīvu deleģētas glabāšanas funkcijas.

(31)

Komisija tiek aicināta analizēt, kurās situācijās PVKIU depozitārija vai trešās personas, kurai ir deleģētas glabāšanas funkcijas, pienākumu neizpilde PVKIU sertifikātu turētājiem varētu radīt zaudējumus, kas nav atgūstami saskaņā ar šo direktīvu, papildus analizēt, kāda veida pasākumi būtu pietiekami, lai nodrošinātu augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni, lai kāda arī būtu starpniecības saikne starp ieguldītāju un tiem pārvedamiem vērtspapīriem, ko skar pienākumu neizpilde, un iesniegt savus novērojumus Eiropas Parlamentam un Padomei.

(32)

Jānodrošina, ka depozitārijiem tiek piemērotas tās pašas prasības neatkarīgi no PVKIU juridiskās formas. Prasību konsekvencei būtu jāpalielina juridiskā noteiktība, jāuzlabo ieguldītāju aizsardzība un jāsekmē vienotu tirgus nosacījumu izveidošana. Komisija nav saņēmusi nevienu paziņojumu, ka kāda ieguldījumu sabiedrība būtu izmantojusi atkāpi no vispārējā pienākuma uzticēt aktīvus depozitārijam. Tāpēc Direktīvā 2009/65/EK noteiktās prasības attiecībā uz ieguldījumu sabiedrības depozitāriju būtu jāuzskata par liekām.

(33)

Lai gan šajā direktīvā ir noteiktas minimālās pilnvaras, kādām kompetentajām iestādēm vajadzētu būt, minētās pilnvaras ir jāīsteno atbilstīgi pilnīgai valsts tiesību sistēmai, kas garantē pamattiesību, tostarp tiesību uz privātumu, ievērošanu. Lai īstenotu minētās pilnvaras, kas var būtiski pārkāpt tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību, dalībvalstīm būtu jāievieš pienācīgi un efektīvi aizsargpasākumi pret jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp attiecīgā gadījumā attiecībā uz atbilstīgu iepriekšējas atļaujas saņemšanu no attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādes. Dalībvalstīm būtu jāļauj kompetentajām iestādēm īstenot šādas iejaukšanās pilnvaras tiktāl, cik tas būtu nepieciešams pienācīgai nopietnu gadījumu izmeklēšanai, ja nepastāv līdzvērtīgi risinājumi tāda paša rezultāta sasniegšanai.

(34)

Esoši telefonsarunu ieraksti un datu plūsmas ieraksti no PVKIU, pārvaldības sabiedrībām, ieguldījumu sabiedrībām, depozitārijiem vai jebkurām citām vienībām, ko regulē šī direktīva, kā arī esoši telefonsarunu ieraksti un datu plūsmas ieraksti no telesakaru operatoriem ir būtisks un dažreiz vienīgais pierādījums, uz kura pamata atklāt un pierādīt, ka pastāv valsts tiesību aktu, ar ko transponē šo direktīvu, pārkāpums, kā arī pārbaudīt PVKIU, pārvaldības sabiedrību, ieguldījumu sabiedrību, depozitāriju vai jebkuru citu vienību, ko regulē šī direktīva, atbilstību ieguldītāju aizsardzības prasībām un citām šajā direktīvā noteiktajām prasībām un atbilstīgi tai pieņemtajiem īstenošanas pasākumiem. Tāpēc kompetentajām iestādēm būtu jāvar pieprasīt esošus telefonsarunu ierakstus, elektroniskās saziņas ierakstus un datu plūsmas ierakstus, kas ir to PVKIU, pārvaldības sabiedrību, ieguldījumu sabiedrību, depozitāriju vai jebkuru citu vienību rīcībā, kuru darbību regulē šī direktīva.

Piekļuve telefonsarunu ierakstiem un datiem ir nepieciešama, lai atklātu šīs direktīvas vai tās īstenošanas noteikumu prasību pārkāpumus un piemērotu sankcijas par tiem. Lai Savienībā ieviestu vienlīdzīgus konkurences noteikumus attiecībā uz piekļuvi telefonsarunu ierakstiem un esošiem datu plūsmas ierakstiem, ko glabā telesakaru operators, vai esošiem telefonsarunu ierakstiem un datu plūsmas ierakstiem, ko glabā PVKIU, pārvaldības sabiedrības, ieguldījumu sabiedrības, depozitāriji vai jebkuras citas vienības, ko regulē šī direktīva, kompetentajām iestādēm saskaņā ar valstu tiesību aktiem būtu jāspēj pieprasīt esošus telefonsarunu ierakstus un esošu datu plūsmas ierakstus, ko glabā telesakaru operators, ciktāl to pieļauj valsts tiesību akti, kā arī esošus telefonsarunu ierakstus un datu plūsmas ierakstus, ko glabā PVKIU, pārvaldības sabiedrības, ieguldījumu sabiedrības, depozitāriji vai jebkuras citas vienības, ko regulē šī direktīva, tajos gadījumos, kad pastāv pamatotas aizdomas, ka šādi ieraksti, kas saistīti ar inspekcijas vai izmeklēšanas tematu, var būt nozīmīgi, lai pierādītu šajā direktīvā vai tās īstenošanas noteikumos noteikto prasību pārkāpumus. Piekļuvei tādiem telefonsarunu un datu plūsmas ierakstiem, kas ir telesakaru operatora rīcībā, nebūtu jāietver balss saziņas pa telefonu saturs.

(35)

Finanšu nozarē stabils prudenciāls un darījumu veikšanas regulējums būtu jābalsta uz spēcīgiem uzraudzības, izmeklēšanas un sankciju režīmiem. Tādēļ kompetentajām iestādēm vajadzētu būt piešķirtām pietiekamām rīcības pilnvarām, un tām būtu jāspēj pamatoties uz vienlīdzīgiem, spēcīgiem un preventīviem sankciju režīmiem par šīs direktīvas pārkāpumiem. Komisija 2010. gada 8. decembra paziņojumā par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē pārskatīja pašreizējās sankciju noteikšanas pilnvaras un to praktisko piemērošanu, lai veicinātu sankciju konverģenci starp dažādām uzraudzības darbībām. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām piemērot naudas sodus, kas ir pietiekami augsti, lai būtu tik efektīvi, atturoši un samērīgi, ka samazinātu cerētos ieguvumus no rīcības, kas pārkāpj šajā direktīvā noteiktās prasības.

(36)

Lai gan nekas neliedz dalībvalstīm paredzēt noteikumus par administratīviem sodiem un kriminālsodiem par vieniem un tiem pašiem pārkāpumiem, nebūtu jāprasa dalībvalstīm paredzēt noteikumus par administratīviem sodiem par tādiem šīs direktīvas pārkāpumiem, ja uz tiem attiecas valsts krimināltiesības. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem dalībvalstīm nevajadzētu būt pienākumam par vienu un to pašu pārkāpumu piemērot gan administratīvus sodus, gan kriminālsodus, taču tās varētu to darīt, ja to valsts tiesību akti to pieļauj. Tomēr kriminālsodu, nevis administratīvu sodu saglabāšanai par šīs direktīvas pārkāpumiem nebūtu jāmazina vai citādi jāietekmē kompetento iestāžu spēja sadarboties ar kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs, piekļūt informācijai vai laikus apmainīties ar informāciju ar minētajām kompetentajām iestādēm šīs direktīvas piemērošanas nolūkos, tostarp pēc ikviena attiecīga pārkāpuma nodošanas kompetentajām tiesu iestādēm kriminālvajāšanai. Dalībvalstīm būtu jāspēj nolemt neparedzēt noteikumus par administratīviem sodiem par pārkāpumiem, kuriem piemēro valsts krimināltiesības. Iespēja dalībvalstīm paredzēt kriminālsodus, nevis administratīvos sodus vai papildus administratīviem sodiem nebūtu jāizmanto, lai apietu šajā direktīvā noteikto sankciju režīmu.

(37)

Lai nodrošinātu sankciju konsekventu piemērošanu dalībvalstīs, nosakot administratīvo sodu vai pasākumu veidu un administratīvo naudas sodu līmeni, būtu jāprasa, lai dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus.

(38)

Lai stiprinātu sankciju preventīvo ietekmi uz plašu sabiedrību un informētu to par pārkāpumiem, kas var kaitēt ieguldītāja aizsardzībai, tās būtu jāpublicē, izņemot dažos skaidri noteiktos gadījumos. Lai nodrošinātu atbilstību proporcionalitātes principam, sankcijas būtu jāpublicē anonīmi, ja publikācija varētu izraisīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm.

(39)

Lai EVTI varētu vēl vairāk nostiprināt uzraudzības rezultātu konsekvenci saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, par visām publiskotām sankcijām būtu vienlaikus jāpaziņo EVTI, kam būtu jāpublicē arī gada ziņojums par visām piemērotajām sankcijām.

(40)

Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt nepieciešamajām izmeklēšanas pilnvarām un būtu jāizveido efektīvi mehānismi, kas mudinātu ziņot par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem. Informācijai par iespējamiem un faktiskiem pārkāpumiem būtu arī jādod pienesums EVTI pienākumu efektīvai veikšanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010. Līdz ar to EVTI būtu jāizveido arī saziņas kanāli ziņošanai par minētajiem iespējamiem un faktiskiem pārkāpumiem. EVTI paziņotā informācija par iespējamiem un faktiskiem pārkāpumiem būtu jāizmanto tikai EVTI pienākumu veikšanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

(41)

Šajā direktīvā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā tas noteikts LESD.

(42)

Lai nodrošinātu to, ka šīs direktīvas mērķi tiek sasniegti, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, lai precizētu ziņas, kas iekļaujamas standarta nolīgumā starp depozitāriju un pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību, nosacījumus par depozitārija funkciju veikšanu, tostarp finanšu instrumentu veidu, kam vajadzētu būt ietvertiem depozitārija turēšanas pienākumu jomā, nosacījumus, saskaņā ar kuriem depozitārijs var īstenot savus turēšanas pienākumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas reģistrēti centrālajā depozitārijā, un nosacījumus, saskaņā ar kuriem depozitārijam būtu jāglabā finanšu instrumenti, kas emitēti personalizētā formā un ko reģistrējis emitents vai reģistrators, depozitāriju uzticamības pārbaužu pienākumus, nošķiršanas pienākumu, nosacījumus, atbilstīgi kuriem, un apstākļus, kādos turēšanā pieņemti finanšu instrumenti būtu jāuzskata par zaudētiem, un to, kas ir saprotams ar ārējiem apstākļiem, ko nevarēja ietekmēt, kuru sekas būtu bijušas neizbēgamas, neskatoties uz visiem saprātīgiem centieniem panākt pretējo. Minētajos deleģētajos aktos paredzētajam ieguldītāju aizsardzības līmenim vajadzētu būt vismaz tikpat augstam kā tam, kāds noteikts deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(43)

Kā daļu no Direktīvas 2009/65/EK darbības vispārējas pārskatīšanas Komisija, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 (13), pārskatīs darījumu partnera riska darījumu limitus, kas piemērojami atvasināto instrumentu darījumiem, ņemot vērā vajadzību izveidot piemērotas kategorizācijas šādiem limitiem tā, lai atvasinātos instrumentus ar līdzīgām riska iezīmēm uztvertu vienādi.

(44)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (14) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(45)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot ieguldītāju uzticēšanos PVKIU, uzlabojot prasības, kas attiecas uz depozitāriju pienākumiem un atbildību, pārvaldības sabiedrību un ieguldījumu sabiedrību atlīdzības politiku, un ieviešot kopējus standartus attiecībā uz sankcijām par šīs direktīvas būtiskākajiem pārkāpumiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(46)

Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu uzraudzītāju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (15), un tas ir sniedzis atzinumu 2012. gada 23. novembrī (16).

(47)

Tāpēc Direktīva 2009/65/EK būtu attiecīgi jāgroza,

1)

direktīvas 2. panta 1. punktā pievieno šādus apakšpunktus:

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).”;"

2)

iekļauj šādus pantus:

“14.a pants

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības izveidotu un piemērotu tādas atlīdzības politikas nostādnes un prakses, kas atbilst un veicina pareizu un efektīvu riska pārvaldību un kas neveicina tāda riska uzņemšanos, kuri ir pretrunā ar to pārvaldīto PVKIU riska profiliem, noteikumiem vai dibināšanas dokumentiem, un kas netraucē pārvaldības sabiedrībai ievērot pienākumu rīkoties PVKIU interešu labā.

2.   Atlīdzības politikas nostādnes un prakses ietver algu un diskrecionāro pensiju pabalstu nemainīgo un mainīgo daļu.

3.   Atlīdzības politikas nostādnes un prakses piemēro to kategoriju darbiniekiem, tostarp augstākai vadībai, par riska lēmumiem atbildīgajām personām, kontroles funkciju veicējiem un visiem darbiniekiem, kuri saņem kopējo atlīdzību, kas ietilpst to augstākā līmeņa vadības un par riska lēmumiem atbildīgo personu atlīdzības grupā, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē to pārvaldības sabiedrību vai PVKIU riska profilus, kurus tās pārvalda.

4.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu EVTI izdod kompetentajām iestādēm vai finanšu tirgu dalībniekiem adresētas pamatnostādnes attiecībā uz personām, kas minētas šā panta 3. punktā, un attiecībā uz 14.b pantā minēto principu piemērošanu. Minētajās pamatnostādnēs ņem vērā principus pareizas atlīdzības politikas nostādnēm, kas noteikti Komisijas Ieteikumā 2009/384/EK (18), kā arī pārvaldības sabiedrības un to pārvaldīto PVKIU apmēru, to iekšējo organizatorisko struktūru un darbību raksturu, jomu un sarežģītību. Izstrādājot minētās pamatnostādnes, EVTI cieši sadarbojas ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (19), lai nodrošinātu atbilstību prasībām, kas izstrādātas citām finanšu pakalpojumu nozarēm, jo īpaši kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

14.b pants

1.   Izstrādājot un piemērojot 14.a pantā minētās atlīdzības politikas nostādnes, pārvaldības sabiedrības ievēro šādus principus tādā veidā un tādā apmērā, kas atbilst to apmēram, iekšējai organizatoriskajai struktūrai un darbību raksturam, jomai un sarežģītībai:

2.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantu EVTI var pieprasīt kompetentajām iestādēm informāciju par šīs direktīvas 14.a pantā minētajām atlīdzības politikas nostādnēm un praksēm.

EVTI ciešā sadarbībā ar EBI savās pamatnostādnēs par atlīdzības politikas nostādņu noteikumiem iekļauj informāciju par to, kā dažādi nozaru atlīdzības principi, piemēram, tie, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/61/ES (20) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (21), ir jāpiemēro gadījumos, kuros darbinieki vai citu kategoriju personāls sniedz pakalpojumus, par kuriem samaksa tiek veikta, ievērojot dažādus nozaru atlīdzības principus.

3.   Principus, kas izklāstīti 1. punktā, piemēro jebkura veida pabalstiem, ko maksā pārvaldības sabiedrības, jebkurām summām, ko tieši maksā pats PVKIU, tostarp maksām par gūtajiem rezultātiem, un jebkuriem PVKIU sertifikātu vai daļu pārvedumiem, kas veikti šo personāla kategoriju labā, tostarp augstākajai vadībai, par riska lēmumiem atbildīgajām personām, kontroles funkciju veicējiem un visiem darbiniekiem, kas saņem kopējo atlīdzību, kas ietilpst augstākā līmeņa vadības un par riska lēmumiem atbildīgo personu atlīdzības grupā, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē ieguldījumu sabiedrības vai to pārvaldīto PVKIU riska profilu.

4.   Pārvaldības sabiedrības, kas ir nozīmīgas, ņemot vērā to lielumu un to pārvaldīto PVKIU lielumu, to iekšējo organizatorisko struktūru un darbības raksturu, jomu un sarežģītību, izveido atlīdzības komiteju. Atlīdzības komiteju izveido tā, lai tā varētu kompetenti un neatkarīgi izvērtēt atlīdzības politiku un praksi un riska pārvaldībai radītos stimulus.

Atlīdzības komiteja, kas attiecīgā gadījumā izveidota saskaņā ar 14.a panta 4. punktā minētajām EVTI pamatnostādnēm, ir atbildīga par tādu lēmumu sagatavošanu, kas saistīti ar atlīdzību, tostarp par lēmumiem, kuri ietekmē attiecīgās pārvaldības sabiedrības vai PVKIU risku un riska pārvaldību un kurus pieņem vadības struktūra, īstenojot uzraudzības funkcijas. Atlīdzības komitejas priekšsēdētājs ir vadības struktūras loceklis, kuram attiecīgajā pārvaldības sabiedrībā nav nekādu izpildfunkciju. Atlīdzības komitejas locekļi ir vadības struktūras locekļi, kuriem attiecīgajā pārvaldības sabiedrībā nav nekādu izpildfunkciju.

Ja valsts tiesību aktos ir paredzēta darba ņēmēju pārstāvība vadības struktūrā, atlīdzības komitejā ir viens vai vairāki darba ņēmēju pārstāvji. Gatavojot savus lēmumus, atlīdzības komiteja ņem vērā ieguldītāju un citu ieinteresēto personu ilgtermiņa intereses un sabiedrības intereses.

(18)  Komisijas Ieteikums 2009/384/EK (2009. gada 30. aprīlis) par atlīdzības politiku finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 120, 15.5.2009., 22. lpp.)."

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.)."

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.)."

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).”;"

3)

direktīvas 20. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

4)

direktīvas 22. pantu aizstāj ar šādu:

“22. pants

1.   Ieguldījumu sabiedrība un pārvaldības sabiedrība par katru tās pārvaldīto kopīgo fondu nodrošina, ka ir iecelts viens depozitārijs saskaņā ar šo nodaļu.

2.   Depozitārija iecelšanu apliecina ar rakstisku līgumu.

Minētajā līgumā inter alia reglamentē arī tādas informācijas plūsmu, ko uzskata par nepieciešamu, lai depozitārijs varētu veikt funkcijas tā PVKIU interesēs, kuram tas iecelts par depozitāriju, kā noteikts šajā direktīvā un citos attiecīgos normatīvos un administratīvos aktos.

3.   Depozitārijs:

4.   Depozitārijs nodrošina, ka PVKIU naudas plūsmas tiek pienācīgi pārvaldītas, un jo īpaši nodrošina, ka visi maksājumi, ko veic ieguldītāji vai kas veikti to uzdevumā, ir saņemti pēc PVKIU apliecību iegādes un ka visa PVKIU nauda ir iegrāmatota naudas kontos, kuri:

Ja naudas līdzekļu kontus atver tā depozitārija vārdā, kas rīkojas PVKIU uzdevumā, šādos kontos neiegrāmato ne pirmās daļas b) apakšpunktā minētās vienības naudas līdzekļus, ne depozitārija paša līdzekļus.

5.   PVKIU aktīvus uztic depozitārijam glabāšanā šādi:

6.   Depozitārijs regulāri iesniedz pārvaldības sabiedrībai vai ieguldījumu sabiedrībai visaptverošu sarakstu ar visiem PVKIU aktīviem.

7.   Depozitārijs vai jebkura trešā persona, kurai deleģēta turēšanas funkcija, savā vārdā nevar atkalizmantot depozitārija turēšanā pieņemtus aktīvus. Atkalizmantošana ietver jebkādu darījumu ar turēšanā pieņemtiem aktīviem, tostarp, bet neaprobežojoties ar, to pārvešanu, ieķīlāšanu, pārdošanu un aizdošanu.

Depozitārija turēšanā pieņemtos aktīvus var atkalizmantot tikai, ja:

Nodrošinājuma tirgus vērtība vienmēr ir vismaz atkalizmantoto aktīvu tirgus vērtība plus uzcenojums.

8.   Dalībvalstis nodrošina to, ka depozitārija un/vai jebkuras trešās personas, kura atrodas Savienībā un kurai deleģēta PVKIU aktīvu turēšana, maksātnespējas gadījumā turēšanā pieņemtie PVKIU aktīvi nav pieejami sadalei starp šāda depozitārija un/vai šādas trešās personas kreditoriem vai nav pārdodami par labu tiem.

(22)  Komisijas Direktīva 2006/73/EK (2006. gada 10. augusts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (OV L 241, 2.9.2006., 26. lpp.).”;"

5)

iekļauj šādu pantu:

“22.a pants

1.   Depozitārijs nedeleģē trešām personām funkcijas, kas minētas 22. panta 3. un 4. punktā.

2.   Depozitārijs var deleģēt trešām personām funkcijas, kas minētas 22. panta 5. punktā, tikai tad, ja:

3.   Šīs direktīvas 22. panta 5. punktā minētās funkcijas depozitārijs var deleģēt trešai personai tikai tad, ja minētajai trešai personai deleģēto uzdevumu izpildes laikā vienmēr:

Neatkarīgi no pirmās daļas b) apakšpunkta i) punkta, ja trešās valsts tiesību aktos paredzēts, ka konkrētus finanšu instrumentus pieņem turēšanā vietējā vienība, un ja nav vietējo vienību, kas atbilst minētajā punktā noteiktajām deleģēšanas prasībām, depozitārijs var deleģēt savas funkcijas šādai vietējai vienībai vienīgi tiktāl, ciktāl tas paredzēts minētās trešās valsts tiesību aktos, un tikai tik ilgi, kamēr nav vietējo vienību, kas atbilst deleģēšanas prasībām, un tikai, ja:

Trešā persona savukārt var šīs funkcijas deleģēt tālāk tikai tad, ja ir ievērotas tās pašas prasības. Tādā gadījumā attiecīgajām personām 24. punkta 2. punktu piemēro mutatis mutandis.

4.   Šā panta nolūkos pakalpojumu sniegšanu, kā noteikts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/26/EK (23), izmantojot vērtspapīru norēķinu sistēmas, kas izraudzītas minētās direktīvas nolūkos vai līdzīgu pakalpojumu sniegšanai, izmantojot trešo valstu vērtspapīru norēķinu sistēmas, neuzskata par turēšanas funkciju deleģēšanu.

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.).”;"

6)

direktīvas 23. pantu groza šādi:

7)

direktīvas 24. pantu aizstāj ar šādu:

“24. pants

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka depozitārijs ir atbildīgs PVKIU un PVKIU sertifikātu turētājiem par zaudējumu, ko radījis depozitārijs vai trešā persona, kurai deleģēta turēšanā pieņemto finanšu instrumentu turēšana saskaņā ar 22. panta 5. punkta a) apakšpunktu.

Turēšanā pieņemtā finanšu instrumenta zaudējuma gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka depozitārijs bez liekas kavēšanās atdod identiska tipa finanšu instrumentu vai attiecīgo summu PVKIU vai pārvaldības sabiedrībai, kas rīkojas PVKIU uzdevumā. Depozitārijs nav atbildīgs, ja tas var pierādīt, ka zaudējumi radušies ārēju apstākļu dēļ, kurus nav bijis iespējams kontrolēt un kuru sekas būtu bijušas neizbēgamas, neskatoties uz visiem saprātīgajiem centieniem panākt pretējo.

Dalībvalstis nodrošina, ka depozitārijs ir arī atbildīgs PVKIU un PVKIU ieguldītājiem par visiem citiem zaudējumiem, kas tiem radušies depozitārija nolaidības vai tīšas no šīs direktīvas izrietošo saistību pienācīgas neizpildes dēļ.

2.   Depozitārija atbildību, kas minēta 1. punktā, neietekmē nekāda deleģēšana, kā minēts 22.a pantā.

3.   Depozitārija atbildību, kas minēta 1. punktā, nevar izslēgt vai ierobežot ar nolīgumu.

4.   Neviens nolīgums, kas ir pretrunā 3. punktam, nav spēkā.

5.   PVKIU sertifikātu turētāji var ierosināt jautājumu par depozitārija atbildību tieši vai netieši, izmantojot pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību, ar noteikumu, ka tas nerada dubultu pārsūdzību vai nevienlīdzīgu attieksmi pret sertifikātu turētājiem.”;

8)

direktīvas 25. pantu aizstāj ar šādu:

“25. pants

1.   Neviena sabiedrība nevar vienlaikus darboties gan kā pārvaldības sabiedrība, gan kā depozitārijs. Neviena sabiedrība nevar vienlaikus darboties gan kā ieguldījumu sabiedrība, gan kā depozitārijs.

2.   Veicot to attiecīgās funkcijas, pārvaldības sabiedrība un depozitārijs rīkojas godīgi, taisnīgi, profesionāli, neatkarīgi un vienīgi PVKIU un PVKIU ieguldītāju interesēs. Veicot to attiecīgās funkcijas, pārvaldības sabiedrība un depozitārijs rīkojas godīgi, taisnīgi, profesionāli, neatkarīgi un vienīgi PVKIU ieguldītāju interesēs.

Attiecībā uz PVKIU vai pārvaldības sabiedrību, kas rīkojas PVKIU uzdevumā, depozitārijs neveic darbības, kas varētu radīt interešu konfliktu starp PVKIU, PVKIU ieguldītājiem, pārvaldības sabiedrību un pašu depozitāriju, izņemot gadījumus, kad depozitārijs ir funkcionāli un hierarhiski nošķīris depozitārija funkcijas no citiem saviem uzdevumiem, kas potenciāli varētu būt konfliktējoši, un iespējamie interešu konflikti tiek pareizi konstatēti, pārvaldīti un uzraudzīti, un par tiem tiek informēti PVKIU ieguldītāji.”;

9)

direktīvas 26. pantu aizstāj ar šādu:

“26. pants

1.   Tiesību akti vai kopējā fonda nolikums paredz pārvaldības sabiedrības un depozitārija maiņas nosacījumus un noteikumus, kas ļauj nodrošināt sertifikātu turētāju aizsardzību šādas maiņas gadījumā.

2.   Tiesību aktos vai ieguldījumu sabiedrības dibināšanas dokumentos paredz pārvaldības sabiedrības vai depozitārija maiņas nosacījumus un noteikumus, kas ļauj nodrošināt sertifikātu turētāju aizsardzību šādas maiņas gadījumā.”;

10)

iekļauj šādus pantus:

“26.a pants

Pēc kompetento iestāžu pieprasījuma depozitārijs nodrošina piekļuvi visai informācijai, kuru tas saņēmis, pildot savas pienākumus, un kura tā kompetentajām iestādēm vai PVKIU vai pārvaldības sabiedrības kompetentajām iestādēm varētu būt nepieciešama.

Ja PVKIU vai pārvaldības sabiedrības kompetentās iestādes atšķiras no depozitārija kompetentajām iestādēm, depozitārija kompetentās iestādes nekavējoties dalās ar saņemto informāciju ar PVKIU un pārvaldības sabiedrības kompetentajām iestādēm.

26.b pants

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 112.a pantu, precizējot:

11)

direktīvas 30. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Ieguldījumu sabiedrībām, kuras nav izraudzījušās pārvaldības sabiedrību, kas pilnvarota saskaņā ar šo direktīvu, mutatis mutandis piemēro 13. līdz 14.b pantu.”;

12)

direktīvas V nodaļas 3. iedaļu svītro;

13)

direktīvas 69. pantu groza šādi:

14)

direktīvas 78. pantu groza šādi:

15)

direktīvas 98. panta 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

16)

direktīvas 99. pantu aizstāj ar šādu:

“99. pants

1.   Neskarot 98. pantā minētās kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras un dalībvalstu tiesības paredzēt un noteikt kriminālsodus, dalībvalstis izstrādā noteikumus par administratīviem sodiem un citiem administratīviem pasākumiem, kas piemērojami uzņēmumiem un personām par to valsts noteikumu pārkāpumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu.

Ja dalībvalstis nolemj neizstrādāt noteikumus attiecībā uz administratīviem sodiem par pārkāpumiem, kuriem piemēro valsts krimināltiesības, tās informē Komisiju par attiecīgajām krimināltiesību normām.

Administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

Līdz 2016. gada 18. martam dalībvalstis dara Komisijai un EVTI zināmus tos normatīvos un administratīvos aktus, ar kuriem transponē šo pantu, tostarp visas attiecīgās krimināltiesību normas. Dalībvalstis bez liekas kavēšanās informē Komisiju un EVTI par visiem tajos veiktiem turpmākiem grozījumiem.

2.   Ja dalībvalstis saskaņā ar 1. punktu ir izvēlējušās paredzēt kriminālsodus par minētajā punktā norādītajiem pārkāpumiem, tās nodrošina, ka visi attiecīgie pasākumi tiek ieviesti tā, lai kompetentajām iestādēm būtu visas nepieciešamās pilnvaras sadarbībai ar to jurisdikcijā esošajām tiesu iestādēm, lai saņemtu konkrētu informāciju, kas saistīta ar kriminālizmeklēšanu vai procedūrām, kuras sāktas attiecībā uz šīs direktīvas iespējamajiem pārkāpumiem, un lai izpildītu savus pienākumu šīs direktīvas nolūkos sadarboties savā starpā un ar EVTI, šo informāciju nodotu citām kompetentajām iestādēm un EVTI.

Kompetentās iestādes var sadarboties ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm arī ar naudas sodu piedziņas nodrošināšanu saistītajos jautājumos.

3.   Kā daļu no šīs direktīvas darbības vispārējas pārskatīšanas Komisija ne vēlāk kā 2017. gada 18. septembrī pārskata administratīvo sodu un kriminālsodu piemērošanu un jo īpaši nepieciešamību saskaņot administratīvos sodus, kas noteikti par šajā direktīvā noteikto prasību neievērošanu.

4.   Kompetentā iestāde var atteikties atbildēt uz informācijas pieprasījumu vai lūgumu sadarboties ar izmeklēšanu tikai šādos ārkārtas apstākļos, proti, ja:

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad pienākumi attiecas uz PVKIU, pārvaldības sabiedrībām, ieguldījumu sabiedrībām vai depozitārijiem, to valsts noteikumu pārkāpuma gadījumā, ar kuriem transponē šo direktīvu, var piemērot administratīvus sodus vai citus administratīvus pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem vadības struktūras locekļiem un citām fiziskām personām, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par pārkāpumu.

6.   Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošina, ka visos 1. punktā minētajos gadījumos administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi, kurus var piemērot, ietver vismaz:

7.   Dalībvalstis var pilnvarot kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem ieviest sankciju veidus papildus tiem, kas minēti 6. punktā, vai noteikt naudas sodus, kuru apmērs pārsniedz 6. punkta e), f) un g) apakšpunktā minētos apmērus.

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).”;"

17)

iekļauj šādus pantus:

“99.a pants

Dalībvalstis nodrošina, lai to normatīvie vai administratīvie akti, ar kuriem transponē šo direktīvu, paredzētu sankcijas jo īpaši šādos gadījumos:

99.b pants

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās savā oficiālajā tīmekļa vietnē publicētu jebkuru nepārsūdzamu lēmumu, ar kuru piemēro administratīvu sodu vai pasākumu par to valsts noteikumu pārkāpumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu, pēc tam, kad persona, kurai sods vai pasākums piemērots, ir informēta par minēto lēmumu. Publikācijā ietver vismaz informāciju par pārkāpuma veidu un raksturu un atbildīgo personu identitāti. Minētais pienākums neattiecas uz lēmumiem, ar ko nosaka pasākumus, kuriem piemīt izmeklēšanas raksturs.

Tomēr, ja kompetentās iestādes uzskata, ka juridisko personu identitātes vai fizisko personu datu publicēšana ir nesamērīga, ņemot vērā katra gadījuma atsevišķu izvērtējumu, ko veic saistībā ar šādas datu publicēšanas samērīgumu, vai ja šāda publicēšana nopietni apdraud finanšu tirgu stabilitāti vai patlaban notiekošu izmeklēšanu, dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes:

Gadījumā, kad tiek pieņemts lēmums publicēt sodu vai pasākumu anonīmi, attiecīgo datu publicēšanu var atlikt uz saprātīgu laikposmu, ja ir paredzams, ka šajā laikposmā anonīmas publikācijas iemesli beigs pastāvēt.

2.   Kompetentās iestādes informē EVTI par visiem administratīviem sodiem, kas piemēroti, bet par kuriem informācija nav publicēta atbilstīgi 1. punkta otrās daļas c) apakšpunktam, tostarp arī informācija par jebkādu ar konkrētu sodu saistītu pārsūdzību un šādas pārsūdzības iznākumu. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes saņem informāciju un galīgo spriedumu par ikvienu piemēroto kriminālsodu un iesniedz to EVTI. EVTI uztur centrālu datubāzi par sodiem, kuri tai darīti zināmi vienīgi nolūkā veikt informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm. Minētā datubāze ir pieejama tikai kompetentajām iestādēm, un to atjaunina, pamatojoties uz kompetento iestāžu sniegto informāciju.

3.   Ja lēmumu par soda vai pasākuma piemērošanu var pārsūdzēt attiecīgajā tiesu vai citā iestādē, kompetentās iestādes arī nekavējoties savā oficiālajā tīmekļa vietnē publicē šādu informāciju un jebkādu turpmāku informāciju par šādas pārsūdzības iznākumu. Publicē arī jebkuru lēmumu, ar ko anulē iepriekšēju lēmumu par soda vai pasākuma piemērošanu.

4.   Kompetentās iestādes nodrošina, lai jebkura publikācija, kas veikta saskaņā ar šo pantu, būtu pieejama to oficiālajā tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus pēc tās publicēšanas. Personas datus, kas iekļauti publikācijā, kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē saglabā tikai tik ilgu laikposmu, cik ir nepieciešams saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem.

99.c pants

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sodu vai pasākumu veidu un administratīvo naudas sodu līmeni, kompetentās iestādes nodrošina, lai tie būtu iedarbīgi, samērīgi un atturoši, un ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp attiecīgā gadījumā:

2.   Īstenojot savas pilnvaras piemērot sodus saskaņā ar 99. pantu, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka to uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kā arī administratīvie sodi dod rezultātus saskaņā ar šīs direktīvas mērķiem. Tās arī koordinē savas darbības, lai izvairītos no iespējamas dublēšanās un pārklāšanās, piemērojot uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kā arī administratīvus sodus un pasākumus pārrobežu gadījumos saskaņā ar 101. pantu.

99.d pants

1.   Dalībvalstis izveido efektīvus un uzticamus mehānismus, lai veicinātu ziņošanu kompetentajām iestādēm par tādu valsts noteikumu iespējamiem vai faktiskajiem pārkāpumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu, tostarp drošus saziņas kanālus ziņošanai par šādiem pārkāpumiem.

2.   Mehānismos, kas minēti 1. punktā, ietilpst vismaz:

3.   EVTI nodrošina vienu vai vairākus drošus saziņas kanālus ziņošanai par valsts noteikumu, ar kuriem transponē šo direktīvu, pārkāpumiem. EVTI nodrošina, lai minētie saziņas kanāli atbilstu 2. punkta a) līdz d) apakšpunktam.

4.   Dalībvalstis nodrošina, lai 1. un 3. punktā minētā ieguldījumu sabiedrību, pārvaldības sabiedrību un depozitāriju darbinieku ziņošana netiktu uzskatīta par tādu ierobežojumu pārkāpumu, kas ar līgumu vai ar jebkādu normatīvu vai administratīvu aktu paredzēti attiecībā uz informācijas izpaušanu, un neuzliek personai, kas ziņo, nekādu atbildību saistībā ar šādu ziņošanu.

5.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrībām, pārvaldības sabiedrībām un depozitārijiem būtu izstrādātas atbilstīgas procedūras, kas ļautu to darbiniekiem, izmantojot speciālu, neatkarīgu un autonomu ziņošanas kanālu iestādes iekšienē, ziņot par pārkāpumiem.

99.e pants

1.   Kompetentās iestādes reizi gadā sniedz EVTI apkopotu informāciju par visiem sodiem un pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 99. pantu. EVTI minēto informāciju publicē gada ziņojumā.

2.   Ja kompetentā iestāde ir publicējusi informāciju par administratīvajiem sodiem vai pasākumiem, tā vienlaikus par minētajiem administratīvajiem sodiem vai pasākumiem ziņo arī EVTI. Ja publicēts sods vai pasākums attiecas uz pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību, EVTI pievieno atsauci uz publicēto sodu vai pasākumu pārvaldības sabiedrību sarakstā, ko publicē saskaņā ar 6. panta 1. punktu.

3.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu informācijas nosūtīšanas procedūras un veidlapas, kas minētas šajā pantā.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. septembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).”;"

18)

iekļauj šādu pantu:

“104.a pants

1.   Dalībvalstis saskaņā ar šo direktīvu izmantoto personas datu apstrādei dalībvalstīs piemēro Direktīvu 95/46/EK.

2.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (27) attiecas uz personas datu apstrādi, ko veic EVTI saskaņā ar šo direktīvu.

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).”;"

19)

direktīvas 12. panta 3. punktā, 14. panta 2. punktā, 43. panta 5. punktā, 51. panta 4. punktā, 60. panta 6. punktā, 61. panta 3. punktā, 62. panta 4. punktā, 64. panta 4. punktā, 75. panta 4. punktā, 78. panta 7. punktā, 81. panta 2. punktā, 95. panta 1. punktā un 111. pantā vārdus: “saskaņā ar 112. panta 2., 3. un 4. punktu, un atbilstīgi 112.a un 112.b panta nosacījumiem” aizstāj ar vārdiem: “saskaņā ar 112.a pantu”;

20)

direktīvas 50.a pantā vārdus: “saskaņā ar 112.a pantu, un ievērojot 112.b un 112.c panta nosacījumus” aizstāj ar vārdiem: “saskaņā ar 112.a pantu”;

21)

direktīvas 52. panta 4. punkta trešajā daļā atsauci uz “112. panta 1. punktā” aizstāj ar atsauci uz “112. pantā”;

22)

direktīvas 112. pantu aizstāj ar šādu:

“112. pants

Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK (28).

(28)  Komisijas Lēmums 2001/528/EK (2001. gada 6. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Vērtspapīru komiteju (OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp.).”;"

23)

direktīvas 112.a pantu aizstāj ar šādu:

“112.a pants

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 12., 14., 43., 60., 61., 62., 64., 75., 78., 81., 95. un 111. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no 2011. gada 4. janvāra.

Pilnvaras pieņemt 26.b pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no 2014. gada 17. septembra.

Pilnvaras pieņemt 50.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no 2011. gada 21. jūlija.

Pilnvaras pieņemt 51. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no 2013. gada 20. jūnija.

Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais sešus mēnešus pirms četru gadu laikposmu beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarināšanu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12., 14., 26.b, 43., 50.a, 51., 60., 61., 62., 64., 75., 78., 81., 95. un 111. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 12., 14., 26.b, 43., 50.a, 51., 60., 61., 62., 64., 75., 78., 81., 95. un 111. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trīs mēnešiem.”;

24)

direktīvas 112.b pantu svītro;

25)

I pielikuma A saraksta 2. punktu aizstāj ar šādu: