29.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 127/51

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/45/ES

(2014. gada 3. aprīlis)

par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Komisija 2011. gada 28. marta Baltajā grāmatā ar nosaukumu “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” izklāsta tā saukto “nulles vīzijas” mērķi, saskaņā ar kuru Savienībai līdz 2050. gadam ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits jāsamazina līdz 0. Lai sasniegtu šo mērķi, tiek sagaidīts, lai autotransporta drošības rādītāju uzlabošanā lielā mērā ieguldījumu sniegtu transportlīdzekļu tehnoloģijas.

(2)

Komisija paziņojumā ar nosaukumu “Virzoties uz Eiropas ceļu satiksmes drošības telpu: satiksmes drošības politikas ievirzes 2011.–2020. gadam” ierosināja ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu Savienībā līdz 2020. gadam samazināt vēl uz pusi, sākot no 2010. gada. Lai sasniegtu šo mērķi, Komisija formulēja septiņus stratēģiskos mērķus, identificēja pasākumus transportlīdzekļu drošības uzlabošanai, stratēģiju cietušo skaita samazināšanai, kā arī pasākumus neaizsargātāko ceļu satiksmes dalībnieku, jo īpaši motociklu vadītāju, drošības uzlabošanai.

(3)

Tehniskās apskates iekļaujas plašākā regulējumā, ar kuru nodrošina, ka transportlīdzekļi to lietošanas laikā tiek uzturēti drošā un vides standartu ievērošanas ziņā pieņemamā stāvoklī. Minētais regulējums aptver visu transportlīdzekļu periodiskās tehniskās apskates un to transportlīdzekļu tehniskās pārbaudes uz ceļiem, kuri iesaistīti komerciālos autotransporta pārvadājumos, kā arī noteikumus par transportlīdzekļu reģistrācijas procedūrām, lai ļautu apturēt atļauju izmantot transportlīdzekli ceļu satiksmē, ja transportlīdzeklis rada tūlītēju risku ceļu satiksmes drošībai. Periodiskajai apskatei vajadzētu būt galvenajam instrumentam, ar ko nodrošināt tehniskā stāvokļa atbilstību. Komerciālo transportlīdzekļu tehniskās pārbaudes uz ceļa būtu jāveic vienīgi papildus periodiskajām apskatēm.

(4)

Dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt augstākus tehniskās apskates standartus par šajā direktīvā noteiktajiem.

(5)

Tehniskās apskates pasākumi var ietvert transportlīdzekļu īpašnieku izpratnes veicināšanas kampaņas, kurās galvenā uzmanība ir pievērsta labas prakses un ieradumu veidošanai saistībā ar transportlīdzekļu pamatpārbaužu veikšanu.

(6)

Ja transportlīdzekļu tehniskās sistēmas darbojas nepareizi, tas ietekmē satiksmes drošību un var izraisīt ceļu satiksmes negadījumus ar ciešajiem vai bojāgājušajiem. Šo ietekmi varētu mazināt, ja tehniskās apskates sistēmā tiktu ieviesti pienācīgi uzlabojumi. Transportlīdzekļa tehniskās atbilstības trūkumu savlaicīga atklāšana veicinātu šo trūkumu novēršanu, tādējādi novēršot arī satiksmes negadījumus.

(7)

Transportlīdzekļiem, kuru emisiju kontroles sistēmas darbojas nepareizi, ir lielāka ietekme uz vidi nekā pienācīgi uzturētiem transportlīdzekļiem. Tādējādi periodiskās tehniskās apskates veicinātu vides uzlabošanu, samazinot transportlīdzekļu emisiju vidējos rādītājus.

(8)

Dalībvalstīm būtu jāapsver pienācīgi pasākumi, kuru mērķis ir novērst ļaunprātīgas manipulācijas ar transportlīdzekļa daļām un komponentiem vai to izmainīšanu, kas varētu negatīvi ietekmēt nepieciešamos transportlīdzekļa drošības un vides raksturlielumus, un kurus veic jo īpaši periodiskās tehniskās apskates laikā, tostarp iedarbīgas, proporcionālas, preventīvas un nediskriminējošas sankcijas.

(9)

Pēdējās divās desmitgadēs prasības transportlīdzekļu emisijām attiecībā uz tipa apstiprinājumu ir kļuvušas aizvien stingrākas. Tomēr, padarot stingrākus transportlīdzekļu emisiju standartus, gaisa kvalitāte nav uzlabojusies tādā mērā, kā bija plānots, jo īpaši attiecībā uz slāpekļa oksīdu (NOx) un smalko daļiņu apjomu. Izstrādājot turpmākos risinājumus, būtu rūpīgi jāizvērtē iespējas uzlabot testa ciklus, lai panāktu atbilstību apstākļiem uz ceļa, tostarp jāizstrādā testa metodes NOx līmeņa un NOx emisiju robežvērtību mērīšanai.

(10)

Transportlīdzekļiem, kuri atbilst Euro 6 un EuroVI emisiju klasēm, aizvien efektīvākas emisiju apjoma novērtēšanai kļūst bortdiagnosticēšanas (OBD) sistēmas, kuras tehniskajās apskatēs var izmantot kā ekvivalentu emisiju standartveida pārbaudēm. Lai nodrošinātu OBD sistēmu izmantošanu to transportlīdzekļu tehniskajās apskatēs, kuru emisiju klase nav augstāka par Euro 5 un Euro V, dalībvalstīm šī pārbaudes metode šādiem transportlīdzekļiem būtu jāatļauj saskaņā ražotāja ieteikumiem un citām prasībām, ja ekvivalence, attiecīgā gadījumā ņemot vērā visus attiecīgos tipa apstiprinājuma tiesību aktus, ir tikusi neatkarīgi pārbaudīta.

(11)

Savienībā ir pieņemta virkne tehnisku standartu un prasību attiecībā uz transportlīdzekļu drošību. Ar šādu periodiskās tehniskās apskates režīmu ir svarīgi garantēt, ka transportlīdzekļi turpina atbilst drošības standartiem. Minēto režīmu vajadzētu piemērot noteiktām transportlīdzekļu kategorijām atbilstīgi tam, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2002/24/EK (3), 2003/37/EK (4) un 2007/46/EK (5).

(12)

Vietējā transporta izmantošanā un komerciāliem kravu autopārvadājumiem kravas automobiļu vietā arvien biežāk izmanto riteņtraktorus, kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 40 km/h. Ņemot vērā, ka potenciālais risks, kas saistās ar šīs kategorijas transportlīdzekļiem, kurus izmanto galvenokārt uz koplietošanas ceļiem, ir identisks kravas automobiļu radītajam riskam, tiem būtu jāveic tehniskās apskates.

(13)

Tiek uzskatīts, ka vēsturiskie spēkrati saglabā tā laikmeta mantojumu, kurā tie tika būvēti, bet uz koplietošanas ceļiem tos izmanto reti. Tāpēc noteikumiem par šādu transportlīdzekļu periodiskajām tehniskajām apskatēm un to termiņu būtu jāpaliek dalībvalstu ziņā. Dalībvalstu kompetencē vajadzētu būt arī regulējumam citu tipu specializētu transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm.

(14)

Transportlīdzekļus, kurus izmanto vienīgi dalībvalstu nomaļās teritorijās, jo īpaši uz mazām salām, kuru iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5 000, vai mazapdzīvotos apgabalos, kuros iedzīvotāju blīvums ir mazāks par pieciem cilvēkiem uz kvadrātkilometru, izmanto apstākļos, saistībā ar kuriem var būt vajadzīgs īpašs tehniskās apskates režīms. Tāpēc būtu jānosaka pilnvaras dalībvalstīm izslēgt minētos transportlīdzekļus no šīs direktīvas piemērošanas jomas.

(15)

Tehniskās apskates ir suverēna darbība, kas būtu jāveic dalībvalstīm vai dalībvalstu uzraudzībā esošām valsts vai privātām struktūrām, kurām šādu pārbaužu veikšana uzticēta. Dalībvalstīm būtu jāsaglabā atbildība par tehniskajām apskatēm visos gadījumos, pat ja nacionālā sistēma atļauj tehniskās apskates veikšanas nolūkā pilnvarot privātas struktūras, tostarp tādas, kas iesaistītas arī transportlīdzekļu remontdarbu veikšanā.

(16)

Dalībvalstīm būtu jānosaka iespēja izraudzīties tehniskās apskates stacijas, kuras nav to teritorijā, veikt tehniskās apskates to teritorijā reģistrētiem transportlīdzekļiem, ja minētās tehniskās apskates stacijas no dalībvalstīm, kurās tās atrodas, jau ir saņēmušas pilnvarojumu veikt transportlīdzekļu tehniskās apskates.

(17)

Lai pārbaudītu transportlīdzekļus, un jo īpaši to elektronisko drošības aprīkojumu, ir ļoti svarīgi, lai būtu pieejamas katra atsevišķa transportlīdzekļa tehniskās specifikācijas. Tālab transportlīdzekļu ražotājiem būtu jāsniedz dati, kas nepieciešami, lai pārbaudītu, kā darbojas ar drošību un vides prasību ievērošanu saistītie komponenti. Līdzīgā veidā šajā nolūkā būtu jāpiemēro noteikumi attiecībā uz piekļuvi informācijai par remontu un tehnisko apkopi, lai tehniskās apskates stacijām, būtu pieejama visa nepieciešamā informācija apskates veikšanai. Datos būtu jāiekļauj detalizēta informācija, ar kuras palīdzību var uzraudzīt transportlīdzekļa drošības sistēmu darbību tā, lai tās būtu iespējams pārbaudīt periodiskas tehniskās apskates apstākļos. Šie noteikumi ir īpaši svarīgi elektroniski kontrolēto sistēmu jomā, un tiem būtu jāattiecas uz visām ražotāja uzstādītajām pozīcijām.

(18)

Transportlīdzekļiem, ko izmanto uz koplietošanas ceļiem, ir jābūt braukšanas kārtībā, kad tos izmanto. Reģistrācijas apliecības turētājam un attiecīgā gadījumā transportlīdzekļa lietotājam vajadzētu būt atbildīgam par transportlīdzekļa uzturēšanu braukšanas kārtībā.

(19)

Ceļu satiksmes drošības un tās ietekmes uz sabiedrību kontekstā ir svarīgi, lai transportlīdzekļi, kurus izmanto uz ceļiem, būtu pienācīgā tehniskā stāvoklī. Šā iemesla dēļ nevajadzētu liegt dalībvalstīm brīvprātīgi atļaut papildu tehniskās apskates.

(20)

Lai transportlīdzekļu reģistrācijas apliecības turētājiem un lietotājiem atvēlētu zināmu elastību, dalībvalstīm ir jābūt iespējai definēt vairāku nedēļu periodu, kura laikā periodiskā tehniskā apskate ir jāveic.

(21)

Apskatēm transportlīdzekļa aprites ciklā vajadzētu būt samērā vienkāršām, ātrām un lētām, taču vienlaikus efektīvām šīs direktīvas mērķu sasniegšanā.

(22)

Tehniskajām apskatēm būtu jāattiecas uz visām pozīcijām, kas saistītas ar pārbaudāmā transportlīdzekļa projektu, konstrukciju un aprīkojumu. Par kritisku drošības elementu būtu jāuzskata daļu un komponentu savienojamība, piemēram, riteņu un riteņu rumbu savienojamība, un tā jāpārbauda tehniskajā apskatē. Ņemot vērā transportlīdzekļu tehnoloģiju attīstības pašreizējo pakāpi, modernās elektronikas sistēmas būtu jāiekļauj pārbaudāmo pozīciju sarakstā. Lai panāktu tehniskās apskates saskaņotību, katrai no pārbaudāmajām pozīcijām būtu jāparedz attiecīgas pārbaudes metodes. Šie elementi būtu jāatjaunina, lai ņemtu vērā jaunākos pētījumus un tehnikas attīstību transportlīdzekļu drošības jomā.

(23)

Lai atvieglotu saskaņošanu un nodrošinātu standartu konsekvenci, attiecībā uz visām pārbaudāmajām pozīcijām būtu jānodrošina neizsmeļošs saraksts, kurā uzskaitīti galvenie neatbilstības cēloņi. Lai pārbaudāmā transportlīdzekļa stāvoklis tiktu novērtēts konsekventi, konstatētie trūkumi būtu jānovērtē attiecībā pret vienotu standartu.

(24)

Lai uzlabotu brīvas pārvietošanās principa piemērošanu Savienībā, dalībvalstīm pārreģistrācijas nolūkā būtu jāatzīst citās dalībvalstīs izdoti tehniskās apskates sertifikāti. Tas neietekmē dalībvalsts tiesības pārreģistrācijas brīdī pārbaudīt tehniskās apskates sertifikātu un transportlīdzekļa identifikāciju un saskaņā ar šajā direktīvā izklāstītajiem nosacījumiem pieprasīt veikt jaunu tehnisko apskati.

(25)

Krāpšanās ar nobraukuma rādījumiem būtu jāuzskata par pārkāpumu, par ko piemērojams sods, jo odometra rādījumu izmainīšanas dēļ var tikt nepareizi novērtēts transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis. Jebkādas odometra izmaiņas vai manipulācijas ar to būtu vienkāršāk konstatēt, ja kilometrāža tiktu reģistrēta tehniskās apskates sertifikātā un šī informācija būtu pieejama tehniskās apskates inspektoriem. Komisijai būtu jāpārbauda dalībvalstu kompetento iestāžu veiktā informācijas apmaiņa par odometru rādījumiem.

(26)

Tehniskās apskates sertifikāts būtu jāizdod pēc katras apskates. Tajā cita starpā būtu jāiekļauj informācija par transportlīdzekļa identifikāciju un par apskates rezultātiem. Tehniskās apskates rezultāti būtu jādara pieejami elektroniski. Lai pēc tehniskās apskates nodrošinātu pienācīgus izpildes nodrošināšanas pasākumus, dalībvalstīm minētā informācija būtu jāapkopo un jāsaglabā datubāzē, jo īpaši, lai veiktu periodiskās tehniskās apskates rezultātu analīzi.

(27)

Personai, kas ir tā attiecīgā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības turētājs un attiecīgā gadījumā lietotājs, kam tiek veikta tehniskā apskate, kuras laikā ir konstatēti trūkumi (jo īpaši tādi, kas rada risku ceļu satiksmes drošībai), konstatētie trūkumi bez kavēšanās būtu jānovērš. Bīstamu trūkumu gadījumā var būt nepieciešams ierobežot transportlīdzekļa izmantošanu, kamēr konstatētie trūkumi nav pilnībā novērsti.

(28)

Ja pārbaudītais transportlīdzeklis ir tādas kategorijas transportlīdzeklis, kam nepiemēro reģistrācijas pienākumu dalībvalstī, kurā to izmanto, attiecīgajai dalībvalstij vajadzētu ļaut pieprasīt, lai apliecinājumu par apskates izturēšanu novieto transportlīdzeklī redzamā vietā.

(29)

Lai nodrošinātu augstu kvalitāti visā Savienībā veiktajām apskatēm, būtu jāpārbauda apskašu laikā izmantojamais aprīkojums un tas, kā šis aprīkojums jāuztur un kā tas jākalibrē, ņemot vērā dalībvalstu vai ražotāju sniegtās norādes.

(30)

Var izmantot alternatīvu aprīkojumu, kas atbilst tehnoloģiskiem jauninājumiem un inovācijām, ja vien tiek nodrošināta vienlīdz augsta apskates kvalitāte.

(31)

Dalībvalstīm, pilnvarojot tehniskās apskates stacijas savā teritorijā, būtu jāņem vērā, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/123/EK (6) no tās darbības jomas ir izslēgti vispārējas nozīmes pakalpojumi transporta jomā.

(32)

Tehniskās apskates stacijām būtu jānodrošina transportlīdzekļu apskates objektivitāte un augsta kvalitāte. Tādēļ, lai izpildītu kvalitātes vadības minimālās prasības, tehniskās apskates stacijām būtu jāievēro pilnvarojumu izsniegušās dalībvalsts noteiktās prasības.

(33)

Lai tehniskās apskates standarti būtu augsti, ir nepieciešams, lai personālam, kas šīs apskates veic, būtu augsts iemaņu un prasmju līmenis. Būtu jāievieš mācību sistēma, kurā tiktu ietverta sākotnējā apmācība un periodiskas kvalifikācijas celšanas mācības vai attiecīgi pārbaudījumi. Būtu jānosaka pārejas periods, lai personāls, kas iesaistīts tehniskās apskates veikšanā, varētu raiti pāriet uz periodisko mācību vai pārbaudījumu shēmu. Lai nodrošinātu augstus mācību, kompetences un apskašu standartus, dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt papildu prasības attiecībā uz personāla kompetenci un atbilstošu apmācību.

(34)

Inspektoriem, kas veic tehnisko apskati, būtu jādarbojas neatkarīgi, un viņu viedokli nevajadzētu ietekmēt interešu konfliktiem, tostarp ekonomiskai vai personiskai ieinteresētībai. Tādējādi inspektoru atalgojumam nevajadzētu būt tieši saistītam ar tehniskās apskates rezultātiem. Dalībvalsts var paredzēt prasības attiecībā uz darbību nošķiršanu vai pilnvarot privātu struktūru veikt gan tehniskās apskates, gan transportlīdzekļu remontdarbus, pat vienam un tam pašam transportlīdzeklim, gadījumos, ja uzraugošā iestāde ir pienācīgi pārliecinājusies, ka tiek nodrošināta augsta līmeņa objektivitāte.

(35)

Tehniskās apskates rezultātus nedrīkstētu grozīt ekonomisku apsvērumu labad. Tikai tādā gadījumā, ja izrādās, ka inspektora veiktā tehniskā apskate ir acīmredzami aplama, uzraugošajai iestādei vajadzētu būt tiesīgai grozīt minētās apskates rezultātus.

(36)

Lai ilgtermiņā uzturētu augstu tehniskās apskates kvalitāti, dalībvalstīm būtu jāizveido kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kas attiecas uz visiem iespējamiem procesiem saistībā ar atļauju tehniskās apskates veikšanai – atļaujas izsniegšanu, uzraudzību un anulēšanu, apturēšanu vai atcelšanu.

(37)

Tehniskās apskates staciju akreditācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (7) nebūtu jāuzliek par pienākumu dalībvalstīm.

(38)

Vairākās dalībvalstīs tehniskās apskates veikšana ir uzticēta lielam skaitam privātu apstiprinātu tehniskās apskates staciju. Lai šajā ziņā nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, būtu jāizraugās valsts kontaktpunkti.

(39)

Tehniskās apskates iekļaujas plašākā regulatīvā satvarā, ar ko pārvalda transportlīdzekļus visā ekspluatācijas laikā, sākot no to apstiprināšanas, reģistrācijas un apskates fāzes līdz pat to nodošanai metāllūžņos. Gan valstu, gan ražotāju uzturēto elektronisko datubāzu informācijas apmaiņai principā būtu jāsekmē visas transportlīdzekļu pārvaldības ķēdes efektivitāte un jāpalīdz samazināt izmaksas un administratīvais slogs. Komisijai būtu jāizpēta iespējas, izmaksas un ieguvumi saistībā ar elektroniskas transportlīdzekļu informācijas platformas izveidi, izmantojot pašreizējos un jau īstenotos IT risinājumus attiecībā uz starptautisko datu apmaiņu, lai mazinātu izmaksas un izvairītos no dublēšanās. Veicot šo izvērtējumu, Komisijai būtu jāapsver vispiemērotākais veids, kā savienot valstīs pastāvošās sistēmas, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu par tehniskās apskates datiem un nolasītajiem odometra rādījumiem starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras atbild par transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm, reģistrāciju un apstiprināšanu, tehniskās apskates stacijām, tehniskās apskates aprīkojuma ražotājiem un transportlīdzekļu ražotājiem. Komisijai būtu arī jāizpēta iespējas, izmaksas un ieguvumi no tā, ka tiktu apkopota un uzglabāta pieejamā informācija par svarīgākajiem ar drošību saistītajiem komponentiem transportlīdzekļos, kuri bijuši iesaistīti nopietnos negadījumos, kā arī iespēja nodrošināt, lai inspektoriem, reģistrācijas apliecību turētājiem un negadījumu pētniekiem anonīmā formā būtu pieejama informācija par negadījuma vēsturi un odometra rādījumiem.

(40)

Lai nodrošinātu vienādus šīs direktīvas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (8).

(41)

Īstenošanas akti, kas saistīti ar informāciju, kura transportlīdzekļu ražotājiem jādara pieejama tehniskās apskates vajadzībām, Komisijai nebūtu jāpieņem, ja saskaņā ar šo direktīvu izveidotā komiteja nesniedz atzinumu par Komisijas iesniegto īstenošanas akta projektu.

(42)

Lai atjauninātu transportlīdzekļu kategoriju apzīmējumus, kas norādīti 2. panta 1. punktā un 5. panta 1. un 2. punktā, lai atjauninātu I pielikuma 3. punktu attiecībā uz metodēm gadījumā un pielāgotu I pielikuma 3. punktu attiecībā uz pārbaudāmo pozīciju sarakstu, pārbaudes metodēm un trūkumu novērtējumu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(43)

Transportlīdzekļu atbilstība tieši ietekmē ceļu satiksmes drošību un tālab ir periodiski jāpārbauda. Komisijai būtu jāziņo par šīs direktīvas noteikumu efektivitāti, tostarp par tās darbības jomu, apskates biežumu, tehniskās apskates sistēmas turpmāku pilnveidi, izmantojot elektronisku informācijas apmaiņu, kā arī tehniskās apskates sertifikātu iespējamu savstarpēju atzīšanu nākotnē.

(44)

Iekārtām un aprīkojumam, ko izmanto, veicot apskates tehniskās apskates stacijās, būtu jāatbilst prasībām, kas noteiktas tehniskās apskates veikšanai. Tā kā ar to saistās nozīmīgi ieguldījumi un pielāgojumi, kuru īstenošanai ir nepieciešams laiks, būtu jāparedz pieci gadi, kuru laikā ir jānodrošina atbilstība šīm izvirzītajām prasībām. Līdzīgs piecu gadu termiņš būtu jāpiešķir uzraudzības struktūrām, kura laikā tām jānodrošina atbilstība visiem kritērijiem un prasībām attiecībā uz atļauju piešķiršanu tehniskās apskates stacijām un to uzraudzību.

(45)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, uzlabot ceļu satiksmes drošību, nosakot kopējo prasību un saskaņoto noteikumu minimumu attiecībā uz transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ka vēriena un seku dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(46)

Šajā direktīvā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā minēts Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā.

(47)

Šajā direktīvā ir iestrādāti un atjaunināti noteikumi, kas paredzēti Komisijas Ieteikumā 2010/378/ES (9), nolūkā sekmīgāk regulēt tehniskās apskates rezultātus.

(48)

Ar šo direktīvu tiek atjauninātas tehniskās prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/40/EK (10), un paplašināta minētās direktīvas darbības joma, lai tā aptvertu tehniskās apskates staciju un to darbības uzraudzības struktūru izveidi, kā arī to inspektoru iecelšanu, kuriem uztic tehniskās apskates veikšanu. Tālab minētā direktīva būtu jāatceļ.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I   NODAĻA

PRIEKŠMETS, DEFINĪCIJAS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Priekšmets

Ar šo direktīvu nosaka minimālās prasības to transportlīdzekļu periodiskajām tehniskajām apskatēm, kurus izmanto uz koplietošanas ceļiem.

2. pants

Darbības joma

1.   Šī direktīva attiecas uz transportlīdzekļiem, kuru projektētais ātrums pārsniedz 25 km/h un kuri atbilst turpmāk uzskaitītajām kategorijām, kā minēts Direktīvā 2002/24/EK, Direktīvā 2003/37/EK un Direktīvā 2007/46/EK:

—

M1 kategorija – mehāniskie transportlīdzekļi, kuri konstruēti un izgatavoti galvenokārt pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumiem un kuros bez vadītāja sēdvietas ir ne vairāk kā astoņas pasažieru sēdvietas,

—

M2 un M3 kategorija – mehāniskie transportlīdzekļi, kuri konstruēti un izgatavoti galvenokārt pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumiem un kuros bez vadītāja sēdvietas ir vairāk nekā astoņas pasažieru sēdvietas,

—

N1 kategorija – mehāniskie transportlīdzekļi, kuri konstruēti un izgatavoti galvenokārt kravu pārvadājumiem un kuru maksimālā masa nepārsniedz 3,5 tonnas,

—

N2 un N3 kategorija – mehāniskie transportlīdzekļi, kuri konstruēti un izgatavoti galvenokārt kravu pārvadājumiem un kuru maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas,

—

O3 un O4 kategorija – piekabes, kuras konstruētas un izgatavotas kravu un pasažieru pārvadājumiem, kā arī cilvēku izmitināšanai un kuru maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas,

—

L3e, L4e, L5e un L7e kategorija – no 2022. gada 1. janvāra divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļi, kuru motora darba tilpums ir vairāk nekā 125 cm3,

—

T5 kategorijas riteņtraktori, kurus izmanto galvenokārt uz koplietošanas ceļiem un kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 40 km/h.

2.   Dalībvalstis var šo direktīvu nepiemērot šādiem transportlīdzekļiem, kas reģistrēti to teritorijā:

—

transportlīdzekļiem, kurus izmanto ārkārtas apstākļos, un transportlīdzekļiem, kurus nekad vai gandrīz nekad neizmanto uz koplietošanas ceļiem, tādiem kā vēsturiski spēkrati vai sacīkšu transportlīdzekļi,

—

transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas diplomātiskā imunitāte,

—

transportlīdzekļiem, ko izmanto bruņotie spēki, tiesībaizsardzības un sabiedriskās kārtības uzturēšanas spēki, ugunsdzēsības dienesti, civilās aizsardzības, avārijas vai glābšanas dienesti,

—

transportlīdzekļiem, ko izmanto lauksaimniecības, dārzkopības, mežsaimniecības, lopkopības vai zivsaimniecības nolūkā tikai attiecīgās dalībvalsts teritorijā un galvenokārt šādai darbībai paredzētā platībā, tostarp uz lauksaimniecības ceļiem, mežsaimniecības ceļiem vai lauksaimniecības laukiem,

—

transportlīdzekļiem, kurus izmanto vienīgi uz mazām salām vai mazapdzīvotos apgabalos,

—

specializētiem transportlīdzekļiem, ar kuriem pārvadā cirkus un atrakciju iekārtas un kuru maksimālais projektētais ātrums nepārsniedz 40 km/h, un kurus ekspluatē tikai attiecīgās dalībvalsts teritorijā,

—

L3e, L4e, L5e un L7e kategorijas transportlīdzekļiem, kuru motora darba tilpums ir vairāk nekā 125 cm3, ja dalībvalstis ir ieviesušas efektīvus alternatīvus ceļu satiksmes drošības pasākumus divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļiem, jo īpaši ņemot vērā attiecīgos pēdējo piecu gadu ceļu satiksmes drošības statistikas datus. Dalībvalstis šādus atbrīvojumus paziņo Komisijai.

3.   Dalībvalstis var noteikt valsts prasības attiecībā uz tehniskām apskatēm transportlīdzekļiem, kuri ir reģistrēti to teritorijā un uz kuriem neattiecas šī direktīva, un transportlīdzekļiem, kuri uzskaitīti 2. punktā.

3. pants

Definīcijas

Tikai šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

“transportlīdzeklis” ir jebkurš mehānisks transportlīdzeklis, kas nepārvietojas pa sliedēm, vai tā piekabe;

2)

“mehānisks transportlīdzeklis” ir jebkurš motorizēts transportlīdzeklis ar riteņiem, kurš pārvietojas ar savu spēku un kura maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 25 km/h;

3)

“piekabe” ir jebkurš transportlīdzeklis uz riteņiem, kurš nepārvietojas ar savu spēku un kurš ir projektēts un būvēts tā, lai to vilktu kāds mehānisks transportlīdzeklis;

4)

“puspiekabe” ir jebkura piekabe, kas projektēta savienošanai ar mehānisku transportlīdzekli tā, lai daļa no tās balstītos uz mehāniskā transportlīdzekļa un lai mehāniskais transportlīdzeklis nestu būtisku gan šīs piekabes, gan tajā iekrautās kravas masas daļu;

5)

“divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzeklis” ir jebkurš motorizēts transportlīdzeklis uz diviem riteņiem, ar blakusvāģi vai bez tā, kā arī tricikli un kvadricikli;

6)

“dalībvalstī reģistrēts transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kurš ir reģistrēts vai nodots ekspluatācijā kādā dalībvalstī;

7)

“vēsturisks spēkrats” ir jebkurš transportlīdzeklis, kuru reģistrācijas dalībvalsts vai viena no tās ieceltajām apstiprināšanas iestādēm atzinusi par vēsturisku un kurš atbilst visiem turpmāk uzskaitītajiem kritērijiem:

—

tas ražots vai sākotnēji reģistrēts vismaz pirms 30 gadiem,

—

tā īpašais tips, kas noteikts attiecīgajos Savienības vai valsts tiesību aktos, vairs netiek ražots,

—

tas ir saglabāts tā sākotnējā vēsturiskajā stāvoklī, un nav veiktas nekādas būtiskas izmaiņas tā galveno komponentu tehniskajos parametros;

8)

“reģistrācijas apliecības turētājs” ir juridiska vai fiziska persona, uz kuras vārda transportlīdzeklis ir reģistrēts;

9)

“tehniskā apskate” ir pārbaude saskaņā ar I pielikumu, lai nodrošinātu, ka transportlīdzeklis ir drošs ekspluatācijai uz koplietošanas ceļiem un atbilst nepieciešamajiem un obligātajiem drošības un vides parametriem;

10)

“apstiprinājums” ir procedūra, ar kuru dalībvalsts apliecina, ka transportlīdzeklis atbilst attiecīgajiem administratīvajiem noteikumiem un tehniskajām prasībām, kas noteiktas Direktīvā 2002/24/EK, Direktīvā 2003/37/EK un Direktīvā 2007/46/EK;

11)

“trūkumi” ir tehniski defekti un citas tehniskajā apskatē konstatētas neatbilstības;

12)

“tehniskās apskates sertifikāts” ir kompetentās iestādes vai tehniskās apskates stacijas izdots tehniskās apskates ziņojums, kurā ietverti tehniskās apskates rezultāti;

13)

“inspektors” ir persona, kuru dalībvalsts vai tās kompetentā iestāde ir pilnvarojusi tehniskās apskates veikšanai tehniskās apskates stacijā vai attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes vārdā;

14)

“kompetentā iestāde” ir iestāde vai publiska struktūra, kuru pilnvarojusi dalībvalsts un kura atbild par tehniskās apskates sistēmas pārvaldību, tostarp – attiecīgā gadījumā – par tehniskās apskates veikšanu;

15)

“apskates stacija” ir publiskas vai privātas struktūras vai iestādes, ko dalībvalsts pilnvarojusi tehniskās apskates veikšanai;

16)

“uzraudzības struktūra” ir dalībvalsts izveidota struktūra vai struktūras, kas atbild par tehniskās apskates staciju uzraudzību. Uzraudzības struktūra var būt daļa no kompetentās iestādes vai kompetentajām iestādēm;

17)

“maza sala” ir sala, kuras iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5 000 un kuru ar citu teritoriju nesaista ceļu tilti vai ceļu tuneļi;

18)

“mazapdzīvots apgabals” ir iepriekš noteikts apgabals, kurā iedzīvotāju blīvums ir mazāks par pieciem cilvēkiem uz kvadrātkilometru;

19)

“koplietošanas ceļš” ir visas sabiedrības izmantošanai pieejams ceļš, piemēram, vietējas, reģionālas vai valsts nozīmes ceļš, lielceļš, automaģistrāle vai ātrgaitas šoseja.

II   NODAĻA

VISPĀRĒJI PIENĀKUMI

4. pants

Atbildība

1.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās teritorijā reģistrētos transportlīdzekļus saskaņā ar šo direktīvu periodiski pārbauda tehniskās apskates stacijās, ko pilnvarojusi dalībvalsts, kurā minētie transportlīdzekļi ir reģistrēti.

2.   Tehniskās apskates veic reģistrācijas dalībvalsts vai publiskā struktūra, kurai dalībvalsts uzticējusi šo uzdevumu, vai struktūras vai uzņēmumi, kas izraudzīti šim nolūkam un kas ir minētās dalībvalsts uzraudzībā, tostarp attiecīgi pilnvarotas privātas struktūras.

3.   Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 715/2007 (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 595/2009 (12) noteiktajiem principiem par informācijas pieejamību Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, līdz 2018. gada 20. maijam pieņem:

a)

tehnisku noteikumu kopumu par bremžu iekārtu, stūres iekārtu, redzamību, lukturiem, atstarotājiem, elektriskajām iekārtām, asīm, riteņiem, riepām, balstiekārtu, šasiju, šasijas detaļām, citām iekārtām un traucējumiem, kas pārbaudāmi tehniskajās apskatēs saistībā ar konkrētām pārbaudāmajām pozīcijām, un ieteicamo testa metožu izmantošanu saskaņā ar I pielikuma 3. punktu; kā arī

b)

detalizētus noteikumus par datu formātu un procedūrām, lai piekļūtu attiecīgajai tehniskajai informācijai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Tehnisko informāciju, kas minēta pirmās daļas a) apakšpunktā, ražotāji bez maksas vai par saprātīgu cenu un nediskriminējošā veidā dara pieejamu apskates stacijām vai attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

Komisija izvērtē iespēju izveidot vienotu piekļuves punktu minētajai tehniskajai informācijai.

4.   Dalībvalstis nodrošina, lai valsts tiesību aktos būtu noteikta atbildība par transportlīdzekļa saglabāšanu drošā stāvoklī un braukšanas kārtībā.

III   NODAĻA

MINIMĀLĀS PRASĪBAS TEHNISKAJĀM APSKATĒM

5. pants

Apskates veikšanas datums un biežums

1.   Transportlīdzekļiem veic tehniskās apskates, ievērojot vismaz šādus intervālus un neskarot elastības periodu, ko dalībvalstīs piemēro saskaņā ar 3. punktu:

a)

M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem – četrus gadus pēc transportlīdzekļa sākotnējās reģistrācijas datuma un pēc tam – ik pēc diviem gadiem;

b)

M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kurus izmanto kā taksometrus vai neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļus, M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem – gadu pēc transportlīdzekļa sākotnējās reģistrācijas datuma un pēc tam – ik gadu;

c)

T5 kategorijas transportlīdzekļiem, kurus komerciālo autopārvadājumu nolūkā izmanto galvenokārt uz koplietošanas ceļiem, – četrus gadus pēc transportlīdzekļa sākotnējās reģistrācijas datuma un pēc tam – ik pēc diviem gadiem.

2.   Dalībvalstis paredz pienācīgus intervālus, kuros L3e, L4e, L5e un L7e kategorijas transportlīdzekļiem, kuru motora darba tilpums ir vairāk nekā 125 cm3, ir jāiziet tehniskā apskate.

3.   Dalībvalsts vai kompetentā iestāde var noteikt saprātīgu laikposmu, kurā veic tehnisko apskati, nepārsniedzot 1. punktā noteiktos intervālus.

4.   Neatkarīgi no dienas, kad notikusi transportlīdzekļa iepriekšējā tehniskā apskate, dalībvalsts vai kompetentā iestāde šādos gadījumos var pieprasīt transportlīdzeklim veikt tehnisko apskati pirms 1. un 2. punktā minētās dienas:

—

pēc negadījuma, kas ietekmējis galvenos transportlīdzekļa komponentus, kas saistīti ar drošību, tādus kā riteņi, balstiekārta, deformācijas zonas, drošības spilvenu sistēmas, stūres vai bremžu sistēmas,

—

ja transportlīdzekļa drošības un vides sistēmas un komponenti ir mainīti vai pārveidoti,

—

ja ir mainījies transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības turētājs,

—

kad transportlīdzekļa nobraukums sasniedz 160 000 km,

—

gadījumos, kas būtiski ietekmē ceļu satiksmes drošību.

6. pants

Apskates saturs un metodes

1.   Attiecībā uz transportlīdzekļu kategorijām, uz kurām attiecas šīs direktīvas darbības joma, izņemot L3e, L4e, L5e un L7e kategoriju transportlīdzekļus, kuru motora darba tilpums ir vairāk nekā 125 cm3, dalībvalstis nodrošina, ka tehniskās apskates attiecas vismaz uz jomām, kas minētas I pielikuma 2. punktā.

2.   Katrā no jomām, kas minētas 1. punktā, dalībvalsts kompetentās iestādes vai tehniskās apskates stacijas veic tehnisko apskati, pārbaudot vismaz tās pozīcijas, kas izklāstītas I pielikuma 3. punktā, izmantojot šo pozīciju pārbaudei ieteiktās vai līdzvērtīgas metodes, kuras apstiprinājusi kompetentā iestāde, kā noteikts I pielikuma 3. punktā. Apskatē var iekļaut arī pārbaudi, vai minētā transportlīdzekļa attiecīgās daļas un komponenti atbilst nepieciešamajiem drošības un vides raksturlielumiem, kas bija spēkā apstiprināšanas laikā vai attiecīgā gadījumā modernizācijas laikā.

Apskati veic ar pašreiz pieejamiem paņēmieniem un aprīkojumu, neizmantojot instrumentus kādas transportlīdzekļa daļas demontāžai vai noņemšanai.

3.   L3e, L4e, L5e un L7e kategorijas transportlīdzekļiem, kuru motora darba tilpums ir vairāk nekā 125 cm3, dalībvalstis nosaka pārbaužu jomas, pozīcijas un attiecīgas metodes.

7. pants

Trūkumu novērtēšana

1.   Par katru pārbaudāmo pozīciju I pielikumā ir sniegts iespējamo trūkumu minimālais saraksts un šo trūkumu smaguma pakāpe.

2.   Transportlīdzekļu periodiskajās apskatēs konstatētos trūkumus klasificē šādās grupās:

a)

sīki trūkumi, kas būtiski neietekmē transportlīdzekļa drošību vai ietekmi uz vidi, un citas sīkas neatbilstības;

b)

būtiski trūkumi, kas var mazināt transportlīdzekļa drošību vai pasliktināt ietekmi uz vidi, vai apdraudēt pārējos satiksmes dalībniekus, vai citas nozīmīgākas neatbilstības;

c)

bīstami trūkumi, kuri tieši un tūlītēji apdraud ceļu satiksmes drošību vai ietekmē vidi un kuru dēļ ir pamatots tas, ka dalībvalsts vai tās kompetentās iestādes var aizliegt transportlīdzekli izmantot uz koplietošanas ceļiem.

3.   Ja transportlīdzeklim konstatētie trūkumi ietilpst vairākās no 2. punktā minētajām trūkumu grupām, to klasificē grupā, kas atbilst nopietnākajam trūkumam. Ja transportlīdzeklim konstatēti vairāki trūkumi vienā un tajā pašā pārbaudes jomā, kā noteikts I pielikuma 2. punktā norādītajā apskates apjomā, tos var klasificēt smaguma ziņā nākamajā grupā gadījumā, ja var pierādīt, ka minēto trūkumu kumulatīvā ietekme rada augstāku risku ceļu satiksmes drošībai.

8. pants

Tehniskās apskates sertifikāts

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka tehniskās apskates stacijas vai attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes, kas veikušas transportlīdzekļa tehnisko apskati, izdod šim transportlīdzeklim tehniskās apskates sertifikātu, kurā ietverti vismaz II pielikumā uzskaitītās atbilstošo saskaņoto Savienības kodu standartizētās pozīcijas.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka tehniskās apskates stacijas vai attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes personai, kas uzrāda transportlīdzekli apskatei, dara pieejamu tehniskās apskates sertifikātu vai – elektroniski noformēta tehniskās apskates sertifikāta gadījumā – šāda sertifikāta apstiprinātu izdruku.

3.   Neskarot 5. pantu, pārreģistrējot transportlīdzekli, kurš jau reģistrēts citā dalībvalstī, dalībvalsts atzīst citas dalībvalsts izdotu tehniskās apskates sertifikātu kā pašas izdotu sertifikātu, ja apskates sertifikāts atbilst pārreģistrēšanas dalībvalstī noteiktajam apskates biežumam un joprojām ir spēkā. Šaubu gadījumā dalībvalsts, kurā transportlīdzekli reģistrē, var pirms atzīšanas pārbaudīt tehniskās apskates sertifikāta derīgumu. Dalībvalstis līdz 2018. gada 20. maijam nosūta Komisijai tehniskās apskates sertifikāta aprakstu. Komisija informē 19. pantā minēto komiteju. Šo punktu nepiemēro L3e, L4e, L5e un L7e kategorijas transportlīdzekļiem.

4.   Neskarot 5. panta 4. punktu un šā panta 3. punktu, dalībvalstis principā atzīst tehniskās apskates sertifikāta derīgumu, ja mainās īpašnieks transportlīdzeklim, kuram ir derīgs periodiskās tehniskās apskates sertifikāts.

5.   No 2018. gada 20. maija, bet ne vēlāk kā 2021. gada 20. maijā tehniskās apskates stacijas elektroniskā veidā paziņo dalībvalsts kompetentajai iestādei šīs stacijas izsniegtajos tehniskās apskates sertifikātos ietverto informāciju. Šo informāciju paziņo saprātīgā termiņā pēc tehniskās apskates sertifikāta izdošanas. Līdz iepriekš minētajam datumam tehniskās apskates stacijas attiecīgo informāciju kompetentajai iestādei var nosūtīt jebkurā citā veidā. Dalībvalstis nosaka laikposmu, kurā kompetentā iestāde glabā minēto informāciju. Minētais laikposms nav mazāks par 36 mēnešiem, neskarot dalībvalstu valsts nodokļu sistēmas.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka odometra rādījumu kontroles nolūkā, ja tas parasti uzstādīts, inspektoriem tiek nodrošināta informācija no iepriekšējām tehniskām apskatēm, tiklīdz tā kļūst pieejama elektroniski. Par manipulācijām ar odometru, lai samazinātu vai nepareizi uzrādītu transportlīdzekļa reģistrēto nobraukumu, ja tās tiek pierādītas, piemēro iedarbīgas, proporcionālas, preventīvas un nediskriminējošas sankcijas.

7.   Dalībvalstis nodrošina, ka tehniskās apskates rezultātus nekavējoties paziņo vai elektroniski dara zināmus iestādei, kas atbildīga par attiecīgā transportlīdzekļa reģistrāciju. Minētajā paziņojumā ietver tehniskās apskates sertifikātā norādīto informāciju.

9. pants

Trūkumu novērtēšana

1.   Ja konstatēti vienīgi sīki trūkumi, apskati uzskata par izturētu, trūkumus novērš un atkārtotu tehnisko apskati transportlīdzeklim neveic.

2.   Ja konstatēti būtiski trūkumi, apskati neuzskata par izturētu. Dalībvalsts vai kompetentā iestāde lemj par laikposmu, kādā attiecīgo transportlīdzekli var izmantot pirms vēl vienas tehniskās apskates veikšanas. Šai nākamajai apskatei jānotiek dalībvalsts vai kompetentās iestādes noteiktajā laikposmā, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc sākotnējās apskates.

3.   Ja konstatēti bīstami trūkumi, apskati neuzskata par izturētu. Dalībvalsts vai kompetentā iestāde var nolemt, ka attiecīgo transportlīdzekli aizliegts izmantot satiksmē uz koplietošanas ceļiem un ka uz ierobežotu laikposmu aptur atļauju to izmantot ceļu satiksmē, nenosakot jaunu reģistrācijas procesu, kamēr trūkumi nav novērsti un nav izdots jauns tehniskās apskates sertifikāts, kas apliecina, ka transportlīdzeklis ir braukšanas kārtībā.

10. pants

Apliecinājums par apskati

1.   Tehniskās apskates stacija vai attiecīgā gadījumā dalībvalsts kompetentā iestāde, kas veikusi tehnisko apskati tās teritorijā reģistrētam transportlīdzeklim, visiem transportlīdzekļiem, kas sekmīgi izturējuši apskati, izdod apliecinājumu, piemēram, norādi transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentā, uzlīmi, sertifikātu vai jebkādu citu viegli pieejamu informāciju. Šajā apliecinājumā norāda datumu, līdz kuram veicama nākamā tehniskā apskate.

Dalībvalstis līdz 2018. gada 20. maijam nosūta Komisijai šāda apliecinājuma aprakstu. Komisija informē 19. pantā minēto komiteju.

2.   Ja pārbaudītais transportlīdzeklis ir tādas kategorijas transportlīdzeklis, kam nepiemēro reģistrācijas pienākumu dalībvalstī, kurā to izmanto, attiecīgā dalībvalsts var pieprasīt, lai apliecinājumu par apskates iziešanu novieto minētajā transportlīdzeklī redzamā vietā.

3.   Brīvas aprites labad katra dalībvalsts atzīst citas dalībvalsts tehniskās apskates stacijas vai kompetentās iestādes saskaņā ar 1. punktu izdoto apstiprinājumu.

IV   NODAĻA

ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI

11. pants

Diagnostikas iekārtas un aprīkojums

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka diagnostikas iekārtas un aprīkojums, ko izmanto tehniskās apskates veikšanā, atbilst minimālajām tehniskajām prasībām, kas noteikts III pielikumā.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka tehniskās apskates stacijas vai attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde uztur diagnostikas iekārtas un aprīkojumu saskaņā ar ražotāja sniegtajām specifikācijām.

3.   Aprīkojumu, ko izmanto mērījumu veikšanā, periodiski kalibrē saskaņā ar III pielikumu un pārbauda saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts vai aprīkojuma ražotāja sniegtajām specifikācijām.

12. pants

Tehniskās apskates stacijas

1.   Tehniskās apskates stacijas, kurās inspektori veic tehniskās apskates, apstiprina dalībvalsts vai tās kompetentā iestāde.

2.   Lai izpildītu minimālās kvalitātes pārvaldības prasības, tehniskās apskates stacijas atbilst tās dalībvalsts prasībām, kura ir tās apstiprinājusi. Tehniskās apskates stacijas nodrošina tehniskās apskates objektivitāti un augstu kvalitāti.

13. pants

Inspektori

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka tehniskās apskates veic inspektori, kas atbilst IV pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām attiecībā uz kompetenci un apmācību. Dalībvalstis var noteikt papildu kompetences un atbilstošas apmācības prasības.

2.   Kompetentās iestādes vai attiecīgā gadījumā apstiprināti apmācību centri inspektoriem, kuri atbilst minimālām prasībām attiecībā uz kompetenci un apmācību, nodrošina sertifikātu. Minētajā sertifikātā ietver vismaz to informāciju, kas minēta IV pielikuma 3. punktā.

3.   Inspektorus, ko 2018. gada 20. maijā nodarbina vai ir pilnvarojušas dalībvalstu kompetentās iestādes vai tehniskās apskates stacijas, atbrīvo no IV pielikuma 1. punktā izklāstīto prasību izpildes.

4.   Veicot tehnisko apskati, inspektoram jābūt brīvam no jebkāda interešu konflikta, tādējādi garantējot attiecīgajai dalībvalstij vai kompetentajai iestādei, ka tiek nodrošināta augsta līmeņa ticamība un objektivitāte.

5.   Personu, kas uzrādījusi transportlīdzekli tehniskajai apskatei, informē par transportlīdzeklim konstatētajiem trūkumiem, kuri ir jānovērš.

6.   Tehniskās apskates rezultātus vajadzības gadījumā var grozīt tikai uzraudzības struktūra vai atbilstīgi kompetentās iestādes noteiktajai procedūrai gadījumā, ja tehniskās apskates slēdzieni ir acīmredzami nepareizi.

14. pants

Tehniskās apskates staciju uzraudzība

1.   Dalībvalstis nodrošina tehniskās apskates staciju uzraudzību.

2.   Uzraudzības struktūra izpilda vismaz tos uzdevumus, kas paredzēti V pielikuma 1. punktā, un nodrošina atbilstību tā paša pielikuma 2. un 3. punktā noteiktajām prasībām.

Dalībvalstis publisko noteikumus un procedūras, kas attiecas uz organizāciju, uzdevumiem un prasībām, kuras piemēro uzraudzības struktūras personālam, tostarp attiecībā uz neatkarību.

3.   Tehniskās apskates stacijas, kuras darbojas tiešā kompetentās iestādes pakļautībā, ir atbrīvotas no prasībām attiecībā uz apstiprinājuma saņemšanu un uzraudzību, ja uzraudzības struktūra ir daļa no kompetentās iestādes.

4.   Var uzskatīt, ka šā panta 2. un 3. punktā minētās prasības ir izpildījušas tās dalībvalstis, kuras pieprasa, lai tehniskās apskates stacijas būtu akreditētas atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 765/2008.

V   NODAĻA

SADARBĪBA UN INFORMĀCIJAS APMAIŅA

15. pants

Dalībvalstu administratīvā sadarbība

1.   Dalībvalstis izraugās valsts kontaktpunktus, kas ir atbildīgi par informācijas apmaiņu ar citām dalībvalstīm un Komisiju saistībā ar šīs direktīvas piemērošanu.

2.   Dalībvalstis pārsūta Komisijai valsts kontaktpunktu vārdu/nosaukumu un kontaktinformāciju ne vēlāk kā 2015. gada 20. maijā un to nekavējoties informē par jebkurām izmaiņām minētajā informācijā. Komisija sagatavo visu kontaktpunktu sarakstu un nosūta to dalībvalstīm.

16. pants

Elektroniskā transportlīdzekļu informācijas platforma

Komisija izpēta iespējas, apzina izmaksas un ieguvumus, kas saistās ar elektroniskās transportlīdzekļu informācijas platformas izveidi, izmantojot esošos un jau īstenotos IT risinājumus attiecībā uz starptautisko datu apmaiņu, lai mazinātu izmaksas un izvairītos no dublēšanās. Veicot pētījumu, Komisija apsver vispiemērotāko veidu, kā savienot valstīs pastāvošās sistēmas, lai veicinātu informācijas apmaiņu ar tehniskās apskates datiem un nolasītajiem odometra rādījumiem starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras atbild par transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm, reģistrāciju un apstiprināšanu, tehniskās apskates stacijām, tehniskās apskates iekārtu ražotājiem un transportlīdzekļu ražotājiem.

Komisija arī izpēta iespējas, izmaksas un ieguvumus tam, ka tiktu apkopota un uzglabāta pieejamā informācija par svarīgākajiem ar drošību saistītajiem komponentiem transportlīdzekļos, kuri bijuši iesaistīti nopietnos negadījumos, kā arī iespēju nodrošināt, lai inspektoriem, reģistrācijas turētājiem un negadījumu pētniekiem anonīmā formā būtu pieejama informācija par negadījuma vēsturi un odometra rādījumiem.

VI   NODAĻA

DELEĢĒTIE UN ĪSTENOŠANAS AKTI

17. pants

Deleģētie akti

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu, lai:

—

atjauninātu tikai transportlīdzekļu kategoriju apzīmējumus attiecīgi 2. panta 1. punktā un 5. panta 1. un 2. punktā gadījumā, ja rodas izmaiņas transportlīdzekļu kategorijās, kuras izriet no grozījumiem 2. panta 1. punktā minētajos tiesību aktos, neskarot tehniskās apskates apmēru un biežumu,

—

atjauninātu I pielikuma 3. punktu attiecībā uz metodēm gadījumā, ja kļūst pieejamas labākas un efektīvākas pārbaudes metodes, nepaplašinot pārbaudāmo pozīciju sarakstu,

—

pēc pozitīva izmaksu un ieguvumu novērtējuma pielāgotu I pielikuma 3. punktu saistībā ar pārbaudāmo pozīciju sarakstu, metodēm, neatbilstības cēloņiem un trūkumu novērtējumu, ja Savienības drošības vai vides tiesību aktos mainās obligātās prasības saistībā ar tipa apstiprinājumu.

18. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 17. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2014. gada 19. maija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 17. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 17. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

19. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja (“Transportlīdzekļu atbilstības komiteja”). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

VII   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Ziņošana

1.   Komisija līdz 2020. gada 30. aprīlim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un ietekmi, jo īpaši attiecībā uz periodiskās tehniskās apskates saskaņošanas līmeni, noteikumu par darbības jomu efektivitāti, tehniskās apskates veikšanas biežumu, tehniskās apskates sertifikātu savstarpēju atzīšanu gadījumos, kad tiek pārreģistrēts transportlīdzeklis no citas dalībvalsts, kā arī attiecībā uz rezultātiem, kas gūti, izvērtējot iespēju ieviest elektronisko transportlīdzekļu informācijas platformu, kā minēts 16. pantā. Šajā ziņojumā analizē arī to, vai nav nepieciešams atjaunināt pielikumus, jo īpaši saistībā ar tehnisko progresu un praksi. Minēto ziņojumu iesniedz pēc tā apspriešanas komitejā, kas minēta 19. pantā un vajadzības gadījumā papildina ar leģislatīvu aktu priekšlikumiem.

2.   Ne vēlāk kā 2019. gada 30. aprīlī Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz uz neatkarīgiem pētījumiem balstītu ziņojumu par to, cik efektīvi būtu šīs direktīvas darbības jomā iekļaut vieglās piekabes un divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļus. Ziņojumā novērtē ceļu satiksmes drošības stāvokļa attīstību Savienībā un attiecībā uz katru L kategorijas transportlīdzekļu apakšgrupu salīdzina valstu ceļu satiksmes drošības pasākumu rezultātus, ņemot vērā vidējo nobraukto attālumu ar šiem transportlīdzekļiem. Jo īpaši Komisija novērtē to, vai standarti un izmaksas katras kategorijas transportlīdzekļu periodiskajām tehniskajām apskatēm ir samērīgi ar noteiktajiem ceļu satiksmes drošības mērķiem. Ziņojumam pievieno sīki izstrādātu ietekmes novērtējumu, analizējot izmaksas un ieguvumus visā Savienībā, tostarp īpatnības dalībvalstīs. Attiecīgā gadījumā ziņojumu dara pieejamu vismaz sešus mēnešus pirms jebkāda tiesību akta priekšlikuma, lai šīs direktīvas darbības jomā iekļautu jaunas kategorijas.

21. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs direktīvas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Šīs sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas, preventīvas un nediskriminējošas.

22. pants

Pārejas noteikumi

1.   Dalībvalstis var atļaut izmantot diagnostikas iekārtas un aprīkojumu, kas minēts 11. pantā, bet kas neatbilst III pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām, tehniskās apskates veikšanā ne ilgāk kā piecus gadus pēc 2018. gada 20. maija.

2.   Dalībvalstis piemēro V pielikumā noteiktās prasības vēlākais 2023. gada 1. janvārī.

23. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis līdz 2017. gada 20. maijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties par to informē Komisiju.

Tās piemēro minētos pasākumus no 2018. gada 20. maija.

Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka veidu, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to valsts tiesību aktu galvenos pasākumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

24. pants

Atcelšana

Direktīvu 2009/40/EK atceļ no 2018. gada 20. maija.

25. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

26. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 3. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS

(1)  OV C 44, 15.2.2013., 128. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 24. marta lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/24/EK (2002. gada 18. marts), kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/61/EEK (OV L 124, 9.5.2002., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/37/EK (2003. gada 26. maijs), kas attiecas uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām un ar ko atceļ Direktīvu 74/150/EEK (OV L 171, 9.7.2003., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(9)  Komisijas 2010. gada 5. jūlija Ieteikums 2010/378/ES par defektu novērtējumu tehniskajā apskatē saskaņā ar Direktīvu 2009/40/EK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm (OV L 173, 8.7.2010., 74. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/40/EK (2009. gada 6. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm (OV L 141, 6.6.2009., 12. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009 (2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu (OV L 188, 18.7.2009., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

MINIMĀLĀS PRASĪBAS APSKATES SATURAM UN IETEICAMAJĀM METODĒM

1.   VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

Šajā pielikumā noteiktas pārbaudāmās transportlīdzekļu sistēmas un komponenti; aprakstīta to apskates ieteicamā metode un kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai transportlīdzeklis ir pieņemamā tehniskā stāvoklī.

Apskatē jāpārbauda vismaz turpmāk 3. punktā uzskaitītās pozīcijas, ja tā ir daļa no attiecīgajā dalībvalstī pārbaudāmā transportlīdzekļa obligātā aprīkojuma. Var arī pārbaudīt, vai minētā transportlīdzekļa attiecīgās daļas un detaļas atbilst nepieciešamajiem drošības un vides raksturlielumiem, kas bija spēkā transportlīdzekļa apstiprināšanas laikā vai attiecīgā gadījumā modernizēšanas laikā.

Ja transportlīdzekļa konstrukcija neļauj piemērot šajā pielikumā minētās apskates metodes, pārbaudi veic saskaņā ar ieteicamajām apskates metodēm, ko pieņēmušas kompetentās iestādes. Kompetentajai iestādei jāgūst pārliecība, ka tiks ievēroti drošības un vides standarti.

Periodiskās transportlīdzekļu apskates laikā visas turpmāk norādītās pozīcijas uzskata par obligātām, izņemot tās, kas apzīmētas ar “X”, kas saistītas ar transportlīdzekļa tehnisko stāvokli un tā piemērotību izmantošanai uz ceļa, bet nav uzskatāmas par būtiskām periodiskās tehniskās apskates laikā.

“Neatbilstības cēloņus” nepiemēro gadījumos, kad tie attiecas uz prasībām, kas nav aprakstītas atbilstošos transportlīdzekļu apstiprināšanas tiesību aktos pirmās reģistrācijas laikā, pirmo reizi nododot ekspluatācijā vai modernizēšanas prasībās.

Ja noteikta vizuāla pārbaude, tas nozīmē, ka inspektoram attiecīgais elements ne tikai jāapskata, bet, ja iespējams, arī jāpārbauda ar rokām, jānovērtē skaņa vai jāizmanto citi pārbaudes paņēmieni, nelietojot aprīkojumu.

2.   APSKATES APMĒRS

Apskate attiecas vismaz uz šādām jomām:

0)

transportlīdzekļa identifikācija;

1)

bremžu iekārta;

2)

stūres iekārta;

3)

redzamība;

4)

gaismas ierīces un elektrosistēmas detaļas;

5)

asis, riteņi, riepas, balstiekārta;

6)

šasija un šasijas detaļas;

7)

cits aprīkojums;

8)

traucējumi;

9)

papildu pārbaudes M2 un M3 kategorijas pasažieru transportlīdzekļiem.

3.   APSKATES SATURS UN METODES, TRANSPORTLĪDZEKĻIEM KONSTATĒTO TRŪKUMU NOVĒRTĒJUMS

Apskatē pārbauda vismaz turpmāk uzskaitītos elementus un izmanto turpmāk norādītajā tabulā uzskaitītos obligātos standartus un metodes.

Attiecībā uz visām transportlīdzekļa sistēmām un detaļām, kuras pārbauda tehniskās apskates laikā, trūkumu novērtējumu veic saskaņā ar tabulā izklāstītajiem kritērijiem, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

Šajā pielikumā neminētos trūkumus novērtē atbilstoši satiksmes drošības apdraudējumam.

Elements

Metode

Neatbilstības cēloņi

Trūkumu novērtējums

 

Sīks

Būtisks

Bīstams
0.   

TRANSPORTLĪDZEKĻA IDENTIFIKĀCIJA

0.1.

Reģistrācijas numura zīmes (ja noteikts prasībās1)

Vizuāla pārbaude.

a)

Numura zīmes(-ju) nav, vai tā (tās) ir nepareizi nostiprināta(-as)/piestiprināta(-as) tā, ka var nokrist.

 

X

 

b)

Uzraksta nav, vai arī tas nav salasāms.

 

X

 

c)

Neatbilst transportlīdzekļa dokumentiem vai ierakstiem.

 

X

 

0.2.

Transportlīdzekļa identifikācijas šasijas/sērijas numurs

Vizuāla pārbaude.

a)

Numura nav vai arī to nevar atrast.

 

X

 

b)

Nepilnīgs, nesalasāms, acīmredzami viltots vai neatbilst transportlīdzekļa dokumentiem.

 

X

 

c)

Nesalasāmi transportlīdzekļa dokumenti vai pareizrakstības neprecizitātes.

X

 

 
1.   

BREMŽU IEKĀRTA
1.1.   

Mehāniskais stāvoklis un darbība

1.1.1.

Darba bremzes pedāļa/rokas sviras šarnīrs

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

Piezīme: transportlīdzekļi ar bremžu pastiprinātāja sistēmu jāpārbauda ar izslēgtu motoru.

a)

Šarnīrs pārāk stingrs.

 

X

 

b)

Pārmērīgs nodilums vai brīvgājiens.

 

X

 

1.1.2.

Pedāļa / rokas sviras stāvoklis un bremzes darbināšanas ierīces gājiens

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

Piezīme: transportlīdzekļi ar bremžu pastiprinātāja sistēmu jāpārbauda ar izslēgtu motoru.

a)

Pārlieku liels gājiens vai nepietiekama gājiena rezerve.

 

X

 

b)

Nepietiekami brīva bremzes darbināšanas ierīces atgriešanās sākumstāvoklī.

Ja ir ietekmēta funkcionalitāte.

X

X

 

c)

Nav pretslīdēšanas pārklājuma uz bremzes pedāļa, vai arī tas ir vaļīgs vai nodilis gluds.

 

X

 

1.1.3.

Vakuumsūknis vai kompresors un cilindri

Vizuāla detaļu pārbaude pie normāla darba spiediena. Pārbaudiet laiku, kas nepieciešams, lai vakuuma vai gaisa spiediens sasniegtu drošu darba vērtību un signālierīces, daudzkontūru aizsargvārsta un spiediena izlīdzināšanas vārsta darbību.

a)

Spiediens/vakuums nav pietiekams bremžu darbināšanai vismaz četras reizes pēc signālierīces ieslēgšanās (vai kad mērinstrumenta rādījums ir nedrošs).

Bremžu darbināšana vismaz divas reizes pēc signālierīces ieslēgšanās (vai kad mērinstrumenta rādījums ir nedrošs).

 

X

X

b)

Laiks, kas nepieciešams, lai gaisa spiediens/vakuums sasniegtu drošu darba vērtību, ir ilgāks, nekā noteikts prasībās1.

 

X

 

c)

Daudzkontūru aizsargvārsts vai spiediena izlīdzināšanas vārsts nedarbojas.

 

X

 

d)

Gaisa noplūde rada būtisku spiediena pazemināšanos vai dzirdamas gaisa noplūdes.

 

X

 

e)

Ārējie bojājumi, iespējams, ietekmē bremžu sistēmas darbību.

Papildu bremžu darbības rādītāji neatbilst prasībām.

 

X

X

1.1.4.

Zema spiediena brīdinājuma mēraparāts vai indikators

Darbības pārbaude.

Indikatora vai mēraparāta nepareiza darbība vai bojājums.

Zemu spiedienu nevar konstatēt.

X

X

 

1.1.5.

Ar roku darbināms bremžu vadības vārsts

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Ieplaisājusi, bojāta vai pārmērīgi nolietojusies vadības ierīce.

 

X

 

b)

Vadības ierīces vaļīgs stiprinājums uz vārsta vai nedrošs vārsta stiprinājums.

 

X

 

c)

Vaļīgi savienojumi vai noplūde sistēmā.

 

X

 

d)

Neapmierinoša darbība.

 

X

 

1.1.6.

Stāvbremzes aktivators, vadības svira, stāvbremzes sprūdrats, elektroniskā stāvbremze

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Sprūdrats nenotur pietiekami.

 

X

 

b)

Nodilums pie sviras viras vai sprūdrata mehānismā.

Pārmērīgs nodilums.

X

X

 

c)

Sviras pārmērīgs kustīgums, kas liecina par nepareizu regulējumu.

 

X

 

d)

Aktivatora nav, tas ir bojāts vai nedarbojas.

 

X

 

e)

Nepareiza darbība, brīdinājuma indikators norāda uz nepareizu darbību.

 

X

 

1.1.7.

Bremžu vārsti (kājas vārsti, atslogošanas vārsti, regulatori)

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Bojāts vārsts vai pārmērīga gaisa noplūde.

Ja ir ietekmēta funkcionalitāte.

 

X

X

b)

Pārmērīga eļļas noplūde no kompresora.

X

 

 

c)

Vaļīgs vai nepareizs vārsta stiprinājums.

 

X

 

d)

Hidrauliskā šķidruma noplūde.

Ja ir ietekmēta funkcionalitāte.

 

X

X

1.1.8.

Piekabes bremžu savienojums (elektriskās un pneimatiskās)

Atvienojiet un pievienojiet bremžu sistēmas sakabes ierīci starp velkošo transportlīdzekli un piekabi.

a)

Bojāts krāns vai hermetizējošais vārsts.

Ja ir ietekmēta funkcionalitāte.

X

X

 

b)

Vaļīgs krāna vai vārsta stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.

Ja ir ietekmēta funkcionalitāte.

X

X

 

c)

Pārmērīgas noplūdes.

Ja ir ietekmēta funkcionalitāte.

 

X

X

d)

Nepareiza darbība.

Ietekmē bremžu darbību.

 

X

X

1.1.9.

Energoakumulatora spiedtvertne

Vizuāla pārbaude.

a)

Neliels bojājums vai neliela korozija.

Tvertne ievērojami bojāta. Korozija vai noplūde.

X

X

 

b)

Ietekmēta drenāžas ierīces darbība.

Nedarbojas drenāžas ierīce.

X

X

 

c)

Vaļīgs cilindra spiedtvertnes stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.

 

X

 

1.1.10.

Bremžu pastiprinātāji, galvenais cilindrs (hidrauliskās sistēmas)

Ja iespējams, detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Bojāts vai neefektīvs pastiprinātājs.

Ja tas nedarbojas.

 

X

X

b)

Bojājums galvenajā cilindrā, bet bremzes vēl darbojas.

Bojājums vai noplūde galvenajā cilindrā.

 

X

X

c)

Vaļīgi nostiprināts galvenais cilindrs, bet bremzes vēl darbojas.

Vaļīgi nostiprināts galvenais cilindrs.

 

X

X

d)

Nepietiekams bremžu šķidruma daudzums – zem MIN atzīmes.

Bremžu šķidruma daudzums būtiski zem MIN atzīmes.

Bremžu šķidrums nav redzams.

X

X

X

e)

Nav galvenā cilindra rezervuāra vāciņa.

X

 

 

f)

Bremžu šķidruma signāllampiņa iedegusies vai bojāta.

X

 

 

g)

Bremžu šķidruma līmeņa signālierīces nepareiza darbība.

X

 

 

1.1.11.

Nelokanās bremžu caurulītes

Ja iespējams, detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Ievērojams bojājuma vai plīsuma risks.

 

 

X

b)

Noplūde no caurulītēm vai savienojumiem (pneimatisko bremžu sistēmas).

Noplūde no caurulītēm vai savienojumiem (hidraulisko bremžu sistēmas).

 

X

X

c)

Caurulīšu bojājums vai pārmērīga korozija.

Ietekmēta bremžu darbība, jo pastāv bloķēšanas vai tūlītējas noplūdes risks.

 

X

X

d)

Nepareizs caurulīšu novietojums.

Bojājuma risks.

X

X

 

1.1.12.

Lokanās bremžu šļūtenes

Ja iespējams, detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Ievērojams bojājuma vai plīsuma risks.

 

 

X

b)

Šļūteņu bojājums, noberzums, savērpšanās vai nepietiekams garums.

Šļūtenes bojātas vai nodilušas.

X

X

 

c)

Noplūde no šļūtenēm vai savienojumiem (pneimatisko bremžu sistēmas).

Noplūde no šļūtenēm vai savienojumiem (hidraulisko bremžu sistēmas).

 

X

X

d)

Šļūteņu deformēšanās spiediena ietekmē.

Bojāts šļūteņu apvalks.

 

X

X

e)

Šļūtenes ar porām.

 

X

 

1.1.13.

Bremžu uzlikas un kluči

Vizuāla pārbaude.

a)

Pārmērīgs uzliku vai kluču nodilums (sasniegta MIN atzīme).

Pārmērīgs uzliku vai kluču nodilums (MIN atzīme nav redzama).

 

X

X

b)

Uzlikas vai kluči piesārņoti (eļļa, smērvielas u. tml.).

Ietekmēta bremzēšanas efektivitāte.

 

X

X

c)

Nav uzliku vai kluču, vai arī tie ir nepareizi uzstādīti.

 

 

X

1.1.14.

Bremžu trumuļi, bremžu diski

Vizuāla pārbaude.

a)

Trumuļu vai disku nodilums

Trumuļu vai disku pārmērīgs nodilums, pārmērīgs robojums, plaisas, nepietiekams nostiprinājums vai lūzumi.

 

X

X

b)

Trumuļi vai diski piesārņoti (eļļa, smērvielas u. tml.).

Ietekmēta bremzēšanas efektivitāte.

 

X

X

c)

Nav trumuļa vai diska.

 

 

X

d)

Vaļīgi nostiprināts atbalsta paliktnis.

 

X

 

1.1.15.

Bremžu troses, vilcējstieņi, sviru savienojumi

Ja iespējams, detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Trose bojāta vai samezglota.

Ietekmēta bremzēšanas efektivitāte.

 

X

X

b)

Pārmērīgs detaļu nodilums vai korozija.

Ietekmēta bremzēšanas efektivitāte.

 

X

X

c)

Vaļīga trose, stienis vai savienojums.

 

X

 

d)

Troses vadīklas bojājums.

 

X

 

e)

Bremžu sistēmas komponentu brīvas kustības ierobežojums.

 

X

 

f)

Pārmērīga sviru, savienojumu kustība, kas liecina par nepareizu regulējumu vai pārmērīgu nodilumu.

 

X

 

1.1.16.

Bremžu spēka pievads (ieskaitot bremžu energoakumulatorus vai hidrauliskos cilindrus)

Ja iespējams, detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Spēka pievada plaisas vai bojājumi.

Ietekmēta bremzēšanas efektivitāte.

 

X

X

b)

Noplūde no spēka pievada.

Ietekmēta bremzēšanas efektivitāte.

 

X

X

c)

Vaļīgs vai nepareizi uzstādīts spēka pievads.

Ietekmēta bremzēšanas efektivitāte.

 

X

X

d)

Pārmērīga spēka pievada korozija.

Ir paredzams, ka ieplīsīs.

 

X

X

e)

Nepietiekams vai pārmērīgs darba virzuļa vai membrānas mehānisma gājiens.

Ietekmēta bremzēšanas efektivitāte (nepietiekama kustības rezerve).

 

X

X

f)

Bojāts putekļusargs.

Nav putekļusarga, vai tas ir pārmērīgi bojāts.

X

X

 

1.1.17.

Bremžu spēka regulators

Ja iespējams, detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Savienojuma bojājums.

 

X

 

b)

Nepareizs savienojuma regulējums.

 

X

 

c)

Regulators ieķīlējies vai nedarbojas (ABS darbojas).

Regulators ieķīlējies vai nedarbojas.

 

X

X

d)

Regulatora nav (ja tas ir paredzēts).

 

 

X

e)

Nav datu plāksnītes.

X

 

 

f)

Dati nav salasāmi vai neatbilst prasībām1.

X

 

 

1.1.18.

Pašregulēšanas mehānismi un indikatori

Vizuāla pārbaude.

a)

Pašregulēšanas mehānisma bojājums, ieķīlēšanās vai pārmērīgs gājiens, pārmērīgs nodilums vai nepareizs regulējums.

 

X

 

b)

Pašregulēšanas mehānisma bojājums.

 

X

 

c)

Nepareizi uzstādīts vai nomainīts.

 

X

 

1.1.19.

Papildbremze (ja tāda ir vai tādai jābūt)

Vizuāla pārbaude.

a)

Vaļīgi savienojumi vai stiprinājumi.

Ja ir ietekmēta funkcionalitāte.

X

X

 

b)

Sistēmai ir redzami bojājumi, vai tās nav.

 

X

 

1.1.20.

Automātiska piekabes bremžu darbība

Atvieno bremžu sakabes ierīci starp velkošo transportlīdzekli un piekabi.

Piekabes bremžu savienojuma atvienošana neieslēdzas automātiski.

 

 

X

1.1.21.

Visa bremžu sistēma

Vizuāla pārbaude.

a)

Citas sistēmas ierīču (piemēram, antifrīza sūkņa, sausinātāja u. tml.) ārējs bojājums vai pārmērīga korozija, kas rada negatīvu ietekmi uz bremžu sistēmu.

Ietekmēta bremzēšanas efektivitāte.

 

X

X

b)

Gaisa vai antifrīza noplūde.

Ietekmēta sistēmas funkcionalitāte.

X

X

 

c)

Vaļīgs jebkuras detaļas stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.

 

X

 

d)

Jebkuras detaļas nedrošs pārveidojums3.

Ietekmēta bremzēšanas efektivitāte.

 

X

X

1.1.22.

Pārbaudes iekārtas pieslēgvietas (ja tādas ir vai tādām jābūt)

Vizuāla pārbaude.

a)

Nav.

 

X

 

b)

Bojātas.

Nelietojamas vai konstatēta noplūde.

X

X

 

1.1.23.

Inerces bremzes

Vizuāla un darbības pārbaude.

Nepietiekama efektivitāte.

 

X

 
1.2.   

Darba bremzes darbības rādītāji un efektivitāte

1.2.1.

Darbības rādītāji

Testējot ar statisko bremžu apskates iekārtu vai, ja tas nav iespējams, testējot uz ceļa, pakāpeniski palieliniet bremzēšanas spēku līdz maksimālajai piepūlei.

a)

Nepietiekams bremzēšanas spēks uz vienu vai vairākiem riteņiem.

Nav bremzēšanas spēka uz vienu vai vairākiem riteņiem.

 

X

X

b)

Bremzēšanas spēks uz kāda riteņa ir mazāks par 70 % no lielākā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts citam ritenim uz tās pašas ass. Testējot uz ceļa, transportlīdzeklis pārāk novirzās no taisnas līnijas.

Vadāmo asu gadījumā bremzēšanas spēks no kāda riteņa ir mazāks par 50 % no maksimālā bremzēšanas spēka, kāds ir reģistrēts otram ritenim uz tās pašas ass.

 

X

X

c)

Bremzēšanu nav iespējams veikt plūstoši (rāviens).

 

X

 

d)

Bremzēšanas pārmērīga aizkavēšanās jebkuram no riteņiem.

 

X

 

e)

Bremzēšanas spēka pārmērīgas svārstības katra pilna riteņa apgrieziena laikā.

 

X

 

1.2.2.

Efektivitāte

Pārbaude ar bremžu pārbaudes iekārtu vai, ja to nevar veikt tehnisku iemeslu dēļ, tests uz ceļa, izmantojot reģistrējošo deselerometru, lai noteiktu bremzēšanas koeficientu attiecībā pret maksimāli pieļaujamo masu, vai – puspiekabju gadījumā – attiecībā pret atļauto slodžu uz asi summu.

Transportlīdzekļi vai piekabes ar maksimālo pilnu masu virs 3,5 tonnām jāpārbauda, ievērojot ISO 21069 standartus vai ekvivalentas metodes.

Testi uz ceļa jāveic sausos apstākļos uz līdzena, taisna ceļa.

Netiek sasniegtas pat šādas minimālas vērtības (1):

1.

Transportlīdzekļi, kas pirmo reizi reģistrēti pēc 1.1.2012.:

—

M1 kategorija – 58 %,

—

M2 un M3 kategorija – 50 %,

—

N1 kategorija – 50 %,

—

N2 un N3 kategorija – 50 %,

—

O2, O3 un O4 kategorija:

—

puspiekabēm – 45 % (2),

—

puspiekabēm ar regulējama augstuma piekabes iekārtu – 50 %.

 

X

 

2.

Transportlīdzekļi, kas pirmo reizi reģistrēti pirms 1.1.2012.:

—

M1, M2 un M3 kategorija – 50 % (3),

—

N1 kategorija – 45 %,

—

N2 un N3 kategorija – 43 % (4),

—

O2, O3 un O4 kategorija: 40 % (5).

 

X

 

3.

Citas kategorijas:

L kategorijas (abas bremzes kopā):

—

L1e kategorija – 42 %,

—

L2e, L6e kategorija – 40 %,

—

L3e kategorija – 50 %,

—

L4e kategorija – 46 %,

—

L5e, L7e kategorija – 44 %.

L kategorijas (aizmugurējo riteņu bremzes):

visas kategorijas – 25 % no kopējās transportlīdzekļa masas.

Sasniegti mazāk nekā 50 % no minētajiem lielumiem.

 

X

X
1.3.   

Papildu (avārijas) bremžu darbība un efektivitāte (ja to nodrošina atsevišķa sistēma)

1.3.1.

Darbības rādītāji

Ja papildu bremžu sistēma ir atsevišķi no darba bremžu sistēmas, izmantojiet metodi, kas norādīta 1.2.1. punktā.

a)

Nepietiekams bremzēšanas spēks uz vienu vai vairākiem riteņiem.

Nav bremzēšanas spēka uz vienu vai vairākiem riteņiem.

 

X

X

b)

Bremzēšanas spēks uz kāda riteņa ir mazāks par 70 % no lielākā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts otram ritenim uz tās pašas ass. Vai, testējot uz ceļa, transportlīdzeklis pārāk novirzās no taisnas līnijas.

Vadāmo asu gadījumā bremzēšanas spēks no kāda riteņa ir mazāks par 50 % no maksimālā bremzēšanas spēka, kāds ir reģistrēts otram ritenim uz tās pašas ass.

 

X

X

c)

Bremzēšanu nav iespējams veikt plūstoši (rāviens).

 

X

 

1.3.2.

Efektivitāte

Ja papildu bremžu sistēma ir atsevišķi no darba bremžu sistēmas, izmantojiet metodi, kas norādīta 1.2.2. punktā.

Bremzēšanas spēks ir mazāks par 50 % (6) no darba bremzes efektivitātes rādītājiem, kas noteikti 1.2.2. punktā atkarībā no pilnas masas.

Sasniegti mazāk nekā 50 % no bremžu efektivitātes rādītājiem.

 

X

X
1.4.   

Stāvbremzes darbības rādītāji un efektivitāte

1.4.1.

Darbības rādītāji

Pielietojiet bremzi, pārbaudot ar bremžu apskates iekārtu.

Bremze nedarbojas vienā pusē, vai, testējot uz ceļa, transportlīdzeklis pārāk novirzās no taisnas līnijas.

Mazāk nekā 50 % no 1.4.2. punktā minētajiem bremžu efektivitātes rādītājiem efektivitātes vērtībām sasniegti attiecībā pret transportlīdzekļa masu pārbaudes laikā.

 

X

X

1.4.2.

Efektivitāte

Pārbaude ar bremžu pārbaudes iekārtu. Ja nav iespējams, tad uz ceļa, vai nu ar deselerometru, vai transportlīdzeklim esot novietotam konkrētā slīpumā.

Visiem transportlīdzekļiem bremzēšanas koeficients nav vismaz 16 % attiecībā pret transportlīdzekļa pilnu masu vai mehāniskajiem transportlīdzekļiem – vismaz 12 % attiecībā pret transportlīdzekļa sastāva pilnu masu, izvēloties lielāko no minētajām vērtībām.

Sasniegti mazāk nekā 50 % no bremžu efektivitātes rādītājiem.

 

X

X

1.5.

Papildbremzes darbības rādītāji

Vizuāla pārbaude, un, ja iespējams, pārbaudiet, vai sistēma darbojas.

a)

Efektivitāte nav variējama pakāpeniski (nav piemērojams motorbremzes sistēmām).

 

X

 

b)

Sistēma nedarbojas.

 

X

 

1.6.

Bremžu pretbloķēšanas sistēma (ABS)

Vizuāla pārbaude un signālierīces pārbaude un/vai izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni.

a)

Signālierīces nepareiza darbība.

 

X

 

b)

Signālierīce norāda uz nepareizu darbību.

 

X

 

c)

Riteņu ātruma sensoru nav, vai tie ir bojāti.

 

X

 

d)

Bojāta elektroinstalācija.

 

X

 

e)

Nav citu sastāvdaļu, vai tās ir bojātas.

 

X

 

f)

Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma norāda uz kļūmi.

 

X

 

1.7.

Elektroniskā bremžu sistēma (EBS)

Vizuāla pārbaude un signālierīces pārbaude un/vai izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni.

a)

Signālierīces nepareiza darbība.

 

X

 

b)

Signālierīce norāda uz nepareizu darbību.

 

X

 

c)

Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma norāda uz kļūmi.

 

X

 

1.8.

Bremžu šķidrums

Vizuāla pārbaude.

Bremžu šķidruma piesārņojums vai nogulsnes tajā.

Tūlītējs bojājuma risks.

 

X

X
2.   

STŪRES IEKĀRTA
2.1.   

Mehāniskais stāvoklis

2.1.1.

Stūres pārvada stāvoklis

Kad transportlīdzeklis atrodas virs remontbedres vai uz pacēlāja, riteņiem esot virs zemes vai uz grozāmgaldiem, grieziet stūri no atdures līdz atdurei. Stūres pārvada darbības vizuāla pārbaude.

a)

Smaga ierīces darbība.

 

X

 

b)

Sektora vārpsta savērpusies, vai arī nodilis ķīlis.

Ietekmē funkcionalitāti.

 

X

X

c)

Pārmērīgi nodilusi sektora vārpsta.

Ietekmē funkcionalitāti.

 

X

X

d)

Pārmērīgi kustīga sektora vārpsta.

Ietekmē funkcionalitāti.

 

X

X

e)

Noplūde.

Veidojas pilieni.

X

X

 

2.1.2.

Stūres pārvada korpusa stiprinājums

Kad transportlīdzeklis atrodas uz remontbedres vai pacēlāja un transportlīdzekļa svars balstās uz riteņiem, grieziet stūri / motocikla stūri pulksteņa rādītāja kustības virzienā un pretēji tam vai izmantojiet īpaši pielāgotu stūres brīvgājiena detektoru. Vizuāla pārbaude vadības ierīču korpusa stiprinājumiem pie šasijas.

a)

Stūres pārvada korpuss nav pareizi nostiprināts.

Stiprinājumi ir bīstami vaļīgi vai atrodas relatīvā kustībā attiecībā pret šasiju/virsbūvi.

 

X

X

b)

Pagarinātas stiprinājuma vietas šasijā.

Stiprinājumi ir būtiski ietekmēti.

 

X

X

c)

Stiprinājuma skrūvju nav, vai tās saplaisājušas.

Stiprinājumi ir būtiski ietekmēti

 

X

X

d)

Stūres pārvada korpuss saplaisājis.

Ietekmēta korpusa stabilitāte vai stiprinājumi.

 

X

X

2.1.3.

Stūres pārvada savienojumu stāvoklis

Kad transportlīdzeklis atrodas virs remontbedres vai uz pacēlāja un riteņi balstās uz zemes, grieziet stūri pulksteņa rādītāja kustības virzienā un pretēji tam vai izmantojiet īpaši pielāgotu stūres rata brīvgājiena detektoru. Vizuāla stūres pārvada detaļu nolietojuma, plaisu, drošības pārbaude.

a)

Relatīva detaļu kustība, kas jānovērš.

Pārmērīga kustība vai savienojuma izjukšanas iespējamība.

 

X

X

b)

Pārmērīgs savienojumu nodilums.

Pastāv ļoti nopietns risks savienojuma izjukšanai.

 

X

X

c)

Kādas detaļas lūzums vai deformācija.

Ietekmēta darbība.

 

X

X

d)

Nav fiksatoru

 

X

 

e)

Detaļu nobīde (piemēram, stūres šķērsstieņa vai stūres garenstieņa).

 

X

 

f)

Nedrošs pārveidojums3.

Ietekmēta darbība.

 

X

X

g)

Nav putekļusarga, vai tas ir bojāts.

Nav putekļusarga, vai tas ir ļoti bojāts.

X

X

 

2.1.4.

Stūres pārvada savienojumu darbība

Kad transportlīdzeklis atrodas virs remontbedres vai uz pacēlāja un riteņi balstās uz zemes, grieziet stūri pulksteņa rādītāja kustības virzienā un pretēji tam vai izmantojiet īpaši pielāgotu stūres rata brīvgājiena detektoru. Vizuāla stūres pārvada detaļu nolietojuma, plaisu, drošības pārbaude.

a)

Kustīgs stūres pārvada savienojums saskaras ar fiksētu šasijas daļu.

 

X

 

b)

Stūres pagrieziena ierobežotājs nedarbojas, vai tā vispār nav.

 

X

 

2.1.5.

Stūres pastiprinātājs

Pārbaudīt, vai stūres sistēmā nav noplūdes, un hidrauliskā šķidruma tvertnes līmeni (ja redzams). Riteņiem esot uz zemes un motoram darbojoties, pārbaudiet, vai stūres pastiprinātāja sistēma darbojas.

a)

Šķidruma noplūde vai ietekmēta darbība.

 

X

 

b)

Nepietiekams šķidruma daudzums (zem MIN atzīmes).

Nepietiekams rezervuārs.

X

X

 

c)

Mehānisms nedarbojas.

Ietekmēta stūrēšana.

 

X

X

d)

Vaļīgs mehānisma stiprinājums, vai tas saplaisājis.

Ietekmēta stūrēšana.

 

X

X

e)

Detaļu nobīde vai aizķeršanās.

Ietekmēta stūrēšana.

 

X

X

f)

Nedrošs pārveidojums3.

Ietekmēta stūrēšana.

 

X

X

g)

Bojātas, pārmērīgi sarūsējušas troses/caurules.

Ietekmēta stūrēšana.

 

X

X
2.2.   

Stūres rats, statnis un motocikla stūre

2.2.1.

Stūres rats un motocikla stūre

Kad transportlīdzeklis atrodas virs remontbedres vai uz pacēlāja un transportlīdzekļa masa balstās uz zemes, pastumiet un pavelciet stūres ratu vienā līmenī ar statni, pastumiet stūres ratu / motocikla stūri dažādos virzienos taisnā leņķī pret statni/dakšām. Brīvgājiena un lokano savienojumu vai kardāna savienojumu stāvokļa vizuāla pārbaude.

a)

Relatīva kustība starp stūres ratu un statni, kas liecina par vaļīgu savienojumu.

Pastāv ļoti nopietns risks savienojuma izjukšanai.

 

X

X

b)

Stūres rata rumbai nav fiksatora.

Pastāv ļoti nopietns risks savienojuma izjukšanai

 

X

X

c)

Stūres rata rumba, loks vai spieķi ir ieplaisājuši vai vaļīgi.

Pastāv ļoti nopietns risks savienojuma izjukšanai.

 

X

X

2.2.2.

Stūres statnis un dakšas un stūres vibrāciju slāpētāji

Kad transportlīdzeklis atrodas virs remontbedres vai uz pacēlāja un transportlīdzekļa masa balstās uz zemes, pastumiet un pavelciet stūres ratu vienā līmenī ar statni, pastumiet stūres ratu / motocikla stūri dažādos virzienos taisnā leņķī pret statni/dakšām. Vizuāla brīvgājiena pārbaude un lokano savienojumu vai kardāna savienojumu stāvoklis.

a)

Stūres rata centra pārmērīga kustība augšup un lejup.

 

X

 

b)

Pārmērīga statņa augšdaļas kustība radiāli no ass uz statņa pusi.

 

X

 

c)

Bojāts lokanais savienojums.

 

X

 

d)

Bojāts stiprinājums.

Pastāv ļoti nopietns risks, ka tas atdalīsies.

 

X

X

e)

Nedrošs pārveidojums3.

 

 

X

2.3.

Stūres brīvgājiens

Ja iespējams, kad transportlīdzeklis atrodas virs remontbedres vai uz pacēlāja, transportlīdzekļa masa balstās uz riteņiem, transportlīdzekļa ar stūres pastiprinātāju motors darbojas (ja tas iespējams), riteņiem atrodoties uz priekšu vērstā novietojumā, viegli pagrieziet stūres ratu pulksteņa rādītāja kustības virzienā un pretēji tam, cik tālu vien iespējams, nekustinot riteņus. Brīvas kustības vizuāla pārbaude.

Pārmērīgs stūres pārvada brīvgājiens (piemēram, stūres loka punkta kustība pārsniedz vienu piektdaļu no stūres rata diametra vai nav saskaņā ar prasībām)1.

Ietekmēta stūrēšanas drošība.

 

X

X

2.4.

Riteņu iestatījums (X)2

Pārbaudiet stūres ratu regulējumu ar piemērotu aprīkojumu.

Iestatījums neatbilst transportlīdzekļa ražotāja datiem vai prasībām1.

Ietekmēta braukšana taisni; traucēta virziena stabilitāte.

X

X

 

2.5.

Piekabes stūrējamās ass pagrieziena vieta

Vizuāla pārbaude vai īpaši pielāgota rata brīvgaitas detektora izmantošana.

a)

Neliels detaļas bojājums.

Stipri bojāta vai saplaisājusi detaļa.

 

X

X

b)

Pārāk liels brīvgājiens.

Ietekmēta braukšana taisni; traucēta virziena stabilitāte.

 

X

X

c)

Bojāts stiprinājums.

Stiprinājums ir būtiski ietekmēts.

 

X

X

2.6.

Elektriskais stūres pastiprinātājs (EPS)

Vizuāla un atbilstības pārbaude starp stūres rata leņķi un riteņu leņķi, ieslēdzot/izslēdzot motoru un/vai izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni.

a)

EPS kļūmes vizuālsindikators (MIL) norāda uz sistēmas kļūdu.

 

X

 

b)

Neatbilstība starp stūres rata leņķi un riteņu leņķi.

Ietekmēta stūrēšana.

 

X

X

c)

Stūres pastiprinātājs nedarbojas.

 

X

 

d)

Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma norāda uz kļūmi.

 

X

 
3.   

REDZAMĪBA

3.1.

Redzamības lauks

Vizuāla pārbaude no vadītāja sēdekļa.

Šķēršļi vadītāja redzamības laukā, kas būtiski ietekmē redzamību uz priekšu un uz sāniem (ārpus vējstikla tīrītāju darbības zonas).

X

 

 

Ietekmēta vējstikla tīrītāju darbības zonas iekšpuse, vai nav redzami ārējie spoguļi.

X

3.2.

Stikla stāvoklis

Vizuāla pārbaude.

a)

Saplaisājis vai iekrāsojies stikls vai caurspīdīgs panelis (ja atļauts) (ārpus vējstikla tīrītāju darbības zonas).

X

 

 

Ietekmēta vējstikla tīrītāju darbības zonas iekšpuse, vai nav redzami ārējie spoguļi.

X

b)

Stikls vai caurspīdīgs panelis (arī atstarojoša vai krāsaina plēve), kas neatbilst prasību tehniskajām specifikācijām1, (ārpus vējstikla tīrītāju darbības zonas).

X

 

 

Ietekmēta vējstikla tīrītāju darbības zonas iekšpuse, vai nav redzami ārējie spoguļi.

X

c)

Stikls vai caurspīdīgs panelis nepieņemamā stāvoklī.

 

X

 

Ievērojami ietekmēta redzamība caur vējstikla tīrītāju darbības zonas iekšpusi.

X

3.3.

Atpakaļskata spoguļi vai ierīces

Vizuāla pārbaude.

a)

Spoguļa vai ierīces nav, vai tie nav uzstādīti atbilstoši prasībām1. (Pieejamas vismaz divas atpakaļskata iespējas.)

 

X

 

Pieejamas mazāk nekā divas atpakaļskata iespējas.

X

b)

Spogulis vai ierīce ir nedaudz bojāta vai vaļīga.

X

 

 

Spogulis vai ierīce nedarbojas, stipri bojāta, vaļīga vai nepietiekami nostiprināta.

X

c)

Nav aptverts vajadzīgais redzamības lauks.

 

X

 

3.4.

Vējstikla tīrītāji

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Tīrītāji nedarbojas, to nav, vai arī tie neatbilst prasībām1.

 

X

 

b)

Tīrītāju slotiņa ir bojāta.

X

 

 

Tīrītāju slotiņas nav, vai tā redzami bojāta.

X

3.5.

Vējstikla apskalotāji

Vizuāla un darbības pārbaude.

Apskalotāji nedarbojas pareizi (trūkst apskalošanas šķidruma, bet sūknis darbojas, vai arī ūdens strūkla nobīdījusies).

X

 

 

Apskalotāji nedarbojas.

X

3.6.

Pretaizsvīšanas ierīce (X)2

Vizuāla un darbības pārbaude.

Ierīce nedarbojas vai redzami bojāta.

X

 

 
4.   

LUKTURI, ATSTAROTĀJI UN ELEKTROIEKĀRTA
4.1.   

Priekšējie lukturi

4.1.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Gaismu / gaismas avota nav, vai tas ir bojāts (vairākas gaismas / vairāki gaismas avoti; LED gadījumā nedarbojas līdz 1/3.

Viena gaisma / gaismas avoti; LED gadījumā – būtiski ietekmēta redzamība.

X

X

 

b)

Projicēšanas sistēma (atstarotājs un lēca) nedaudz bojāta.

Projicēšanas sistēmas (atstarotājs un lēca) nav, vai tā ir stipri bojāta.

X

X

 

c)

Lukturis nav droši nostiprināts.

 

X

 

4.1.2.

Iestatījums

Nosakiet katra priekšējā luktura horizontālo orientāciju tuvajām gaismām, izmantojot priekšējo lukturu orientēšanas ierīci vai izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni.

a)

Priekšējo lukturu orientācija neatbilst prasībās noteiktajai pielaidei1.

 

X

 

b)

Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma norāda uz kļūmi.

 

X

 

4.1.3.

Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude vai pārbaude, izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni.

a)

Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām1 (vienlaikus ieslēgtu priekšējo lukturu skaits).

Tiek pārsniegts maksimāli pieļaujamais gaismas spilgtums virzienā uz priekšu.

X

X

 

b)

Vadības ierīces darbība ir traucēta.

 

X

 

c)

Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma norāda uz kļūmi.

 

X

 

4.1.4.

Atbilstība prasībām1

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums, spilgtums vai marķējums neatbilst prasībām1.

 

X

 

b)

Izstrādājumi uz lēcas vai gaismas avota, kas redzami mazina gaismas spilgtumu vai maina izstaroto krāsu.

 

X

 

c)

Gaismas avots un lukturis nav saderīgi.

 

X

 

4.1.5.

Lukturu augstuma regulēšanas ierīces (ja obligātas)

Vizuāla un darbības pārbaude vai pārbaude, izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni.

a)

Ierīce nedarbojas.

 

X

 

b)

Manuālu ierīci nevar darbināt no vadītāja sēdekļa.

 

X

 

c)

Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma norāda uz kļūmi.

 

X

 

4.1.6.

Priekšējo lukturu tīrīšanas ierīce (ja obligāta)

Vizuāla un darbības pārbaude, ja iespējams.

Ierīce nedarbojas.

Gāzizlādes lampu gadījumā.

X

X

 
4.2.   

Priekšējie un aizmugurējie gabarītlukturi, sānu gabarītlukturi, kontūrgaismu lukturi un dienas gaitas lukturi

4.2.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Bojāts gaismas avots.

 

X

 

b)

Bojāta lēca.

 

X

 

c)

Lukturis nav droši nostiprināts.

Ļoti nopietns risks, ka var nokrist.

X

X

 

4.2.2.

Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām1.

Aizmugurējos gabarītlukturus un sānu gabarītlukturus var izslēgt, kad ir ieslēgti priekšējie lukturi.

 

X

X

 

b)

Vadības ierīces darbība ir traucēta.

 

X

 

4.2.3.

Atbilstība prasībām1

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums, spilgtums vai marķējums neatbilst prasībām1.

Sarkana gaisma priekšpusē vai balta gaisma aizmugurē; stipri samazināts gaismas spilgtums.

X

X

 

b)

Izstrādājumi uz lēcas vai gaismas avota, kas samazina gaismas spilgtumu vai maina izstaroto krāsu.

Sarkana gaisma priekšpusē vai balta gaisma aizmugurē; stipri samazināts gaismas spilgtums.

X

X

 
4.3.   

Bremžu signāllukturi

4.3.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Bojāts gaismas avots (vairāki gaismas avoti; LED gadījumā nedarbojas līdz 1/3).

Viens gaismas avots; LED gadījumā darbojas mazāk nekā 2/3.

Nedarbojas neviens gaismas avots.

X

X

X

b)

Nedaudz bojāta lēca (neietekmē izstaroto gaismu).

Stipri bojāta lēca (ietekmē izstaroto gaismu).

X

X

 

c)

Lukturis nav droši nostiprināts.

Ļoti nopietns risks, ka var nokrist.

X

X

 

4.3.2.

Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude vai pārbaude, izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni.

a)

Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām1.

Novēlota darbība.

Nedarbojas vispār.

X

X

X

b)

Vadības ierīces darbība ir traucēta.

 

X

 

c)

Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma norāda uz kļūmi.

 

X

 

d)

Ārkārtas bremzēšanas ugunis nedarbojas vai nedarbojas pareizi.

 

X

 

4.3.3.

Atbilstība prasībām1

Vizuāla un darbības pārbaude.

Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums, spilgtums vai marķējums neatbilst prasībām1.

Balta gaisma aizmugurē; stipri samazināts gaismas spilgtums.

X

X

 
4.4.   

Virzienrādītāji un avārijas brīdinājuma lukturi

4.4.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Bojāts gaismas avots (vairāki gaismas avoti; LED gadījumā nedarbojas līdz 1/3).

Viens gaismas avots; LED gadījumā darbojas mazāk nekā 2/3.

X

X

 

b)

Nedaudz bojāta lēca (neietekmē izstaroto gaismu).

Stipri bojāta lēca (ietekmē izstaroto gaismu).

X

X

 

c)

Lukturis nav droši nostiprināts.

Ļoti nopietns risks, ka var nokrist.

X

X

 

4.4.2.

Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude.

Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām1.

Nedarbojas vispār.

X

X

 

4.4.3.

Atbilstība prasībām1

Vizuāla un darbības pārbaude.

Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums spilgtums vai marķējums neatbilst prasībām1.

 

X

 

4.4.4.

Mirgošanas frekvence

Vizuāla un darbības pārbaude.

Mirgošanas biežums neatbilst prasībām1 (biežuma novirze ir vairāk nekā 25 %).

X

 

 
4.5.   

Priekšējie un aizmugurējie miglas lukturi

4.5.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Bojāts gaismas avots; (vairāki gaismas avoti; LED gadījumā nedarbojas līdz 1/3).

Viens gaismas avots; LED gadījumā darbojas mazāk nekā 2/3.

X

X

 

b)

Nedaudz bojāta lēca (neietekmē izstaroto gaismu).

Stipri bojāta lēca (ietekmē izstaroto gaismu).

X

X

 

c)

Lukturis nav droši nostiprināts.

Ļoti nopietns risks, ka var nokrist vai apžilbināt pretimbraucošos transportlīdzekļus.

X

X

 

4.5.2.

Iestatījums (X)2

Darbības laikā un izmantojot priekšējo lukturu orientēšanas ierīci.

Priekšējam miglas lukturim nav pareizs horizontālais iestatījums, ja gaismas kūlim ir gaismas/tumsas robeža (gaismas/tumsas robeža pārāk zema).

Gaismas/tumsas robeža atrodas virs priekšējā luktura gaismas/tumsas robežas.

X

X

 

4.5.3.

Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude.

Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām1.

Nedarbojas.

X

X

 

4.5.4.

Atbilstība prasībām 1

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums, spilgtums vai marķējums neatbilst prasībām1.

 

X

 

b)

Sistēma nedarbojas atbilstoši prasībām1.

 

X

 
4.6.   

Atpakaļgaitas lukturi

4.6.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Bojāts gaismas avots.

X

 

 

b)

Bojāta lēca.

X

 

 

c)

Lukturis nav droši nostiprināts.

Ļoti nopietns risks, ka var nokrist.

X

X

 

4.6.2.

Atbilstība prasībām1

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Lukturi, izstarotā krāsa, spilgtums vai marķējums neatbilst prasībām1.

 

X

 

b)

Sistēma nedarbojas atbilstoši prasībām1.

 

X

 

4.6.3.

Ieslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude.

Slēdzis nedarbojas atbilstoši prasībām1.

Atpakaļgaitas lukturi var ieslēgt, ja ātruma pārslēgs nav atpakaļgaitas stāvoklī.

X

X

 
4.7.   

Aizmugurējās numura zīmes apgaismojuma lukturi

4.7.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Lukturis izstaro tiešu vai baltu gaismu uz aizmuguri no transportlīdzekļa.

X

 

 

b)

Bojāts gaismas avots; vairāki gaismas avoti.

Bojāts gaismas avots; viens gaismas avots.

X

X

 

c)

Lukturis nav droši nostiprināts.

Ļoti nopietns risks, ka var nokrist.

X

X

 

4.7.2.

Atbilstība prasībām1

Vizuāla un darbības pārbaude.

Sistēma nedarbojas atbilstoši prasībām1.

X

 

 
4.8.   

Aizmugurējie atstarotāji, pamanāmības (atstarojošas) zīmes, marķējumi un aizmugurējās transportlīdzekļu pazīšanas zīmes

4.8.1.

Stāvoklis

Vizuāla pārbaude.

a)

Atstarojošās ierīces ir bojātas.

Ietekmēta atstarošana.

X

X

 

b)

Atstarotājs nav droši nostiprināts.

Var nokrist.

X

X

 

4.8.2.

Atbilstība prasībām1

Vizuāla pārbaude.

Ierīce, atstarotā krāsa vai novietojums neatbilst prasībām1.

Atstarojošo ierīču nav, vai tās atstaro sarkanu gaismu priekšpusē vai baltu gaismu aizmugurē.

X

X

 
4.9.   

Apgaismes iekārtām obligātie signalizatori

4.9.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

Nedarbojas.

Nedarbojas tālajām gaismām vai aizmugurējiem miglas lukturiem.

X

X

 

4.9.2.

Atbilstība prasībām1

Vizuāla un darbības pārbaude.

Neatbilst prasībām1.

X

 

 

4.10.

Elektriskie savienojumi starp velkošo transportlīdzekli un piekabi vai puspiekabi

Vizuāla pārbaude: ja iespējams, pārbaudīt elektrosavienojumu.

a)

Fiksētās detaļas nav droši uzstādītas.

Vaļīga kontaktligzda.

X

X

 

b)

Bojāta vai nodilusi izolācija.

Iespējams īssavienojums.

X

X

 

c)

Piekabes vai velkošā transportlīdzekļa elektrosavienojumi nedarbojas pareizi.

Nedarbojas piekabes bremžu signāllukturi.

 

X

X

4.11.

Elektroinstalācija

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja, dažos gadījumos apskatot arī motora nodalījumu.

a)

Elektrības vadi ir nedroši vai nav pareizi nostiprināti.

Vaļīgi stiprinājumi, vadi saskaras ar asām malām, savienojumi var atvienoties.

Elektrības vadi var saskarties ar karstām detaļām, rotējošām detaļām vai ar zemi, savienojumi atvienojušies (bremzēšanai un stūrēšanai svarīgi mezgli).

X

X

X

b)

Elektrības vadi ir nedaudz bojāti.

Elektrības vadi ir stipri bojāti.

Elektrības vadi ir ļoti stipri bojāti (bremzēšanai un stūrēšanai svarīgi mezgli).

X

X

X

c)

Bojāta vai nodilusi izolācija.

Iespējams īssavienojums.

Būtisks aizdegšanās risks, dzirksteļu veidošanās.

X

X

X

4.12.

Neobligāti lukturi un aizmugurējie atstarotāji (X)2

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Lukturis / aizmugurējais atstarotājs nav uzstādīts atbilstoši prasībām1.

Izstaro/atstaro sarkanu gaismu priekšpusē vai baltu gaismu aizmugurē.

X

X

 

b)

Lukturu darbība neatbilst prasībām1.

Vienlaikus darbojošos priekšējo gaismu skaits pārsniedz pieļaujamo gaismas spilgtumu; izstaro sarkanu gaismu priekšpusē vai baltu gaismu aizmugurē.

X

X

 

c)

Lukturis / aizmugurējais atstarotājs nav droši nostiprināts.

Ļoti nopietns risks, ka var nokrist.

X

X

 

4.13.

Akumulators(-i)

Vizuāla pārbaude.

a)

Nedrošs.

Nav pienācīgi nostiprināts; iespējams īssavienojums.

X

X

 

b)

Noplūde.

Bīstamu vielu noplūde.

X

X

 

c)

Bojāts slēdzis (ja tas ir paredzēts).

 

X

 

d)

Bojāti drošinātāji (ja tie ir paredzēti).

 

X

 

e)

Neatbilstoša ventilācija (ja tā ir paredzēta).

 

X

 
5.   

ASIS, RITEŅI, RIEPAS UN BALSTIEKĀRTA
5.1.   

Asis

5.1.1.

Asis

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja. Transportlīdzekļiem ar maksimālo masu līdz 3,5 tonnām var un ieteicams izmantot riteņu brīvgaitas detektorus.

a)

Ass saplaisājusi vai deformējusies.

 

 

X

b)

Nedrošs stiprinājums pie transportlīdzekļa.

Traucēta stabilitāte, ietekmēta funkcionalitāte: pārmērīga kustība attiecībā pret tās stiprinājumiem.

 

X

X

c)

Nedrošs pārveidojums3.

Traucēta stabilitāte, ietekmēta funkcionalitāte, nepietiekams atstatums līdz citām transportlīdzekļa daļām vai līdz zemei.

 

X

X

5.1.2.

Pusass šarnīri

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja. Transportlīdzekļiem ar maksimālo masu līdz 3,5 tonnām var un ieteicams izmantot riteņu brīvgaitas detektorus. Pielieciet vertikālu vai sānu spēku katram ritenim un ievērojiet kustību starp ass siju un pusass šarnīru.

a)

Saplaisājis pusass šarnīrs.

 

 

X

b)

Pārmērīgs šarnīra ass un/vai bukses nodilums.

Iespējams, kļūs vaļīga; traucēta virziena stabilitāte.

 

X

X

c)

Pārmērīga kustība starp pusass šarnīru un ass siju.

Iespējams, kļūs vaļīga; traucēta virziena stabilitāte.

 

X

X

d)

Pusass šarnīra ass ir vaļīga pie ass.

Iespējams, kļūs vaļīga; traucēta virziena stabilitāte

 

X

X

5.1.3.

Riteņu gultņi

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja. Transportlīdzekļiem ar maksimālo masu līdz 3,5 tonnām var un ieteicams izmantot riteņu brīvgaitas detektorus. Pakustiniet riteni vai pielieciet sānu spēku katram ritenim un ņemiet vērā riteņa augšupvērstas kustības apjomu, kas atbilst pusass šarnīram.

a)

Pārāk liela kustība stūres rata gultnī.

Traucēta virziena stabilitāte; var salūzt.

 

X

X

b)

Riteņa gultnis pārāk stingrs.

Pārkaršanas risks; var salūzt.

 

X

X
5.2.   

Riteņi un riepas

5.2.1.

Riteņa rumba

Vizuāla pārbaude.

a)

Nav kādu riteņa uzgriežņu vai tapskrūvju, vai tās ir vaļīgas.

Trūkst stiprinājuma, vai tas ir tik vaļīgs, ka nopietni ietekmē satiksmes drošību.

 

X

X

b)

Nolietojusies vai bojāta rumba.

Rumba ir nolietojusies vai bojāta tā, ka ietekmē riteņu drošu piestiprināšanu.

 

X

X

5.2.2.

Riteņi

Vizuāla katra riteņa abu pušu pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja.

a)

Jebkāds plīsums vai metinājuma bojājums.

 

 

X

b)

Riepu bortgredzens nav pareizi uzstādīts.

Var nokrist.

 

X

X

c)

Ritenis stipri bojāts vai nolietots.

Ietekmēta droša piestiprināšana pie rumbas; ietekmēta riepas droša piestiprināšana.

 

X

X

d)

Riteņa izmērs, tehniskais projekts, saderība vai riepa neatbilst prasībām1 un ietekmē satiksmes drošību.

 

X

 

5.2.3.

Riepas

Visas riepas vizuāla pārbaude, vai nu rotējot riteņi virs zemes un transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja, vai ripinot transportlīdzekli uz priekšu un atpakaļ virs remontbedres.

a)

Riepas izmērs, slodzes indekss, apstiprinājuma zīme vai ātruma kategorija neatbilst prasībām 1 un ietekmē satiksmes drošību.

Faktiskajam izmantojumam nepietiekama slodzes indekss vai ātruma kategorija, riepa pieskaras citām transportlīdzekļa daļām, tādējādi mazinot braukšanas drošību.

 

X

X

b)

Dažādu izmēru riepas uz vienas ass vai dubultriteņa.

 

X

 

c)

Dažādas uzbūves riepas uz vienas ass (ar radiālu karkasu/šķērsslāņu riepas).

 

X

 

d)

Jebkādi nopietni riepas bojājumi vai griezumi

Kords redzams vai bojāts.

 

X

X

e)

Kļūst redzams riepu protektora nodiluma rādītājs.

Riepu protektora zīmējuma dziļums neatbilst prasībām1.

 

X

X

f)

Riepa beržas pret citām detaļām (elastīgām pretšļakatu ierīcēm).

Riepa beržas pret citiem komponentiem (braukšanas drošums netiek ietekmēts)

X

X

 

g)

Atjaunotās riepas neatbilst prasībām1.

Ietekmēts korda aizsardzības slānis.

 

X

X

h)

Riepu spiediena kontroles sistēma nedarbojas pareizi, vai riepa ir redzami nepietiekams spiediens.

Acīmredzami nedarbojas.

X

X

 
5.3.   

Balstiekārtas sistēma

5.3.1.

Atsperes un stabilizators

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja. Transportlīdzekļiem ar maksimālo masu līdz 3,5 tonnām var un ieteicams izmantot riteņu brīvgaitas detektorus.

a)

Nedrošs atsperu stiprinājums pie šasijas vai ass.

Redzama relatīva kustība. Nostiprinājumi ir ļoti vaļīgi.

 

X

X

b)

Bojāta vai saplaisājusi atsperes detaļa.

Ļoti nopietni ietekmēta galvenā atspere (loksne) vai papildu loksnes.

 

X

X

c)

Nav atsperes.

Ļoti nopietni ietekmēta galvenā atspere (loksne) vai papildu loksnes.

 

X

X

d)

Nedrošs pārveidojums3.

Nepietiekams atstatums līdz citām transportlīdzekļa daļām; atsperu sistēma nedarbojas.

 

X

X

5.3.2.

Amortizatori

Vizuāla pārbaude, transportlīdzekli novietojot virs remontbedres vai uz pacēlāja vai izmantojot īpašu aprīkojumu, ja tāds pieejams.

a)

Nedrošs amortizatoru stiprinājums pie šasijas vai ass.

Vaļīgs amortizators.

X

X

 

b)

Bojāts amortizators, vērojamas nopietnas noplūdes vai kļūmes vizuālas pazīmes.

 

X

 

5.3.2.1.

Amortizācijas efektivitātes apskate (X)2

Izmantojiet speciālu aprīkojumu un salīdziniet atšķirības kreisajā/labajā pusē.

a)

Būtiska atšķirība starp kreiso un labo pusi.

 

X

 

b)

Nesasniedz noteiktās minimālās vērtības.

 

X

 

5.3.3.

Griezes momenta pārvadi, piekares plaukti, piekares šķērssviras un piekares pleci

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja. Transportlīdzekļiem ar maksimālo masu līdz 3,5 tonnām var un ieteicams izmantot riteņu brīvgaitas detektorus.

a)

Nedrošs detaļu stiprinājums pie šasijas vai ass.

Iespējams, kļūs vaļīga; traucēta virziena stabilitāte.

 

X

X

b)

Bojāta vai pārmērīgi sarūsējusi detaļa.

Ietekmēta detaļas stabilitāte, vai detaļa saplaisājusi.

 

X

X

c)

Nedrošs pārveidojums3.

Nepietiekams atstatums līdz citām transportlīdzekļa daļām; sistēma nedarbojas.

 

X

X

5.3.4.

Balstiekārtas šarnīri

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja. Transportlīdzekļiem ar maksimālo masu līdz 3,5 tonnām var un ieteicams izmantot riteņu brīvgaitas detektorus.

a)

Pārmērīgs šarnīra ass un/vai bukses vai balstiekārtu šarnīru nodilums.

Iespējams, kļūs vaļīga; traucēta virziena stabilitāte.

 

X

X

b)

Stipri bojāts putekļusargs.

Putekļusarga nav, vai tas ir saplaisājis.

X

X

 

5.3.5.

Pneimatiskā balstiekārta

Vizuāla pārbaude.

a)

Sistēma nedarbojas.

 

 

X

b)

Kāda detaļa bojāta, pārveidota vai nodilusi tik ļoti, ka tas būtiski ietekmē sistēmas darbību.

Sistēmas darbība ievērojami ietekmēta.

 

X

X

c)

Dzirdama noplūde sistēmā.

 

X

 
6.   

ŠASIJA UN TAI PIESTIPRINĀTAS SASTĀVDAĻAS
6.1.   

Šasija vai rāmis un stiprinājumi

6.1.1.

Vispārējais stāvoklis

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja.

a)

Kādas puses vai šķērssijas neliels ieplīsums vai deformācija.

Kādas puses vai šķērssijas būtiskas plaisas vai būtiska deformācija.

 

X

X

b)

Nedrošas stiprinājuma plāksnes vai stiprinājumi.

Vairums stiprinājumu ir vaļīgi; nepietiekama daļu stiprība.

 

X

X

c)

Pārmērīga korozija, kas ietekmē iekārtas stiprību.

Nepietiekama daļu stiprība.

 

X

X

6.1.2.

Izplūdes caurules un klusinātāji

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja.

a)

Noplūdes izplūdes sistēmā vai nepietiekams tās nostiprinājums.

 

X

 

b)

Kabīnē vai pasažieru nodalījumā nonāk dūmi.

Apdraud transportlīdzeklī esošo personu veselību.

 

X

X

6.1.3.

Degvielas tvertne un caurules (ieskaitot apkures degvielas tvertnes un caurules)

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja, LPG/CNG/LNG sistēmu gadījumā izmantojiet noplūžu noteikšanas ierīces.

a)

Nenostiprināta tvertne vai caurules, radot īpašu aizdegšanās risku.

 

 

X

b)

Degvielas noplūde, vai nav degvielas tvertnes vāka.

Aizdegšanās risks; bīstamu vielu pārmērīgi zudumi.

 

X

X

c)

Noberztas caurules.

Bojātas caurules.

X

X

 

d)

Degvielas noslēgkrāns (ja nepieciešams) darbojas nepareizi.

 

X

 

e)

Aizdegšanās riska cēloņi:

—

degvielas noplūde,

—

degvielas tvertne vai izplūdes sistēma nepareizi aizsargāta,

—

motora nodalījuma stāvoklis.

 

 

X

f)

LPG/CNG/LNG vai ūdeņraža sistēma neatbilst prasībām, kāda no sistēmas daļām ir bojāta1.

 

 

X

6.1.4.

Buferi, sānu un pakaļējās drošības konstrukcija

Vizuāla pārbaude.

a)

Vaļīgums vai bojājums pieskaroties var radīt savainojumus

Daļas var nokrist; stipri ietekmēta funkcionalitāte.

 

X

X

b)

Ierīce redzami neatbilst prasībām1.

 

X

 

6.1.5.

Rezerves riteņa stiprinājums (ja uzstādīts)

Vizuāla pārbaude.

a)

Neatbilstošs stiprinājuma stāvoklis.

X

 

 

b)

Vaļīgs vai saplaisājis stiprinājums.

 

X

 

c)

Rezerves ritenis nav droši nofiksēts stiprinājumā.

Pastāv ļoti nopietns risks, ka tas varētu nokrist.

 

X

X

6.1.6.

Mehāniskas sakabes un vilkšanas ierīce

Nodiluma un pareizas darbības vizuāla pārbaude, pievēršot īpašu uzmanību jebkurai uzstādītai ierīcei saistībā ar drošību uz ceļiem un/vai mēraparāta izmantošanai.

a)

Bojāta vai saplaisājusi detaļa (ja netiek izmantota).

Bojāta vai saplaisājusi detaļa (ja tiek izmantota).

 

X

X

b)

Pārmērīgs detaļas nodilums.

Zem nodiluma robežvērtības.

 

X

X

c)

Bojāts stiprinājums.

Kāds no stiprinājumiem ir vaļīgs, un pastāv ļoti nopietns risks, ka tas varētu nokrist.

 

X

X

d)

Nav kādas drošības ierīces, vai tā darbojas nepareizi.

 

X

 

e)

Nedarbojas kāds no sakabes indikatoriem.

 

X

 

f)

Aizsegta reģistrācijas numura zīme vai kāds lukturis (kad neizmanto).

Reģistrācijas numura zīme nav salasāma (kad netiek izmantota).

X

X

 

g)

Nedrošs pārveidojums3 (sekundārās daļas).

Nedrošs pārveidojums3 (galvenās daļas).

 

X

X

h)

Pārāk vāja sakabe.

 

X

 

6.1.7.

Transmisija

Vizuāla pārbaude.

a)

Stiprinājuma skrūves ir vaļīgas, vai to vispār nav.

Stiprinājuma skrūves ir vaļīgas, vai to vispār nav, tā, ka tas nopietni apdraud ceļu satiksmes drošību.

 

X

X

b)

Pārmērīgi nolietojušies transmisijas vārpstas gultņi.

Pastāv ļoti nopietns risks, ka tā varētu kļūt vaļīga vai ieplīst.

 

X

X

c)

Kardāna savienojumu vai transmisijas ķēžu/jostu pārmērīgs nolietojums.

Pastāv ļoti nopietns risks, ka tās varētu kļūt vaļīgas vai ieplīst.

 

X

X

d)

Bojāti lokanie savienojumi.

Pastāv ļoti nopietns risks, ka tie varētu kļūt vaļīgi vai ieplīst.

 

X

X

e)

Bojāta vai saliekta vārpsta.

 

X

 

f)

Gultņu korpuss saplaisājis vai nepareizi nostiprināts.

Pastāv ļoti nopietns risks, ka tas varētu kļūt vaļīgs vai ieplīst.

 

X

X

g)

Stipri bojāts putekļusargs.

Putekļusarga nav, vai tas ir saplaisājis.

X

X

 

h)

Nelikumīga transmisijas pārveide.

 

X

 

6.1.8.

Motora stiprinājumi

Vizuāla pārbaude virs remontbedres vai uz pacēlāja nav nepieciešama.

Nodiluši, acīmredzami un būtiski bojāti stiprinājumi.

Vaļīgi vai ieplaisājuši stiprinājumi.

 

X

X

6.1.9.

Motora darbības rādītāji (X)2

Vizuāla pārbaude un/vai pārbaude, izmantojot elektronisku saskarni.

a)

Vadības ierīce ir pārveidota, ietekmējot drošību un/vai vidi.

 

X

 

b)

Motors ir pārveidots, ietekmējot drošību un/vai vidi.

 

 

X
6.2.   

Kabīne un virsbūve

6.2.1.

Stāvoklis

Vizuāla pārbaude.

a)

Vaļīgs vai bojāts panelis vai daļa, kas var radīt savainojumus

Var nokrist.

 

X

X

b)

Nedrošs virsbūves balsts.

Traucēta stabilitāte.

 

X

X

c)

Ieplūst motora vai izplūdes gāzes.

Apdraud transportlīdzeklī esošo personu veselību.

 

X

X

d)

Nedrošs pārveidojums3.

Nepietiekams atstatums līdz rotējošām vai kustīgām daļām un līdz ceļa virsmai.

 

X

X

6.2.2.

Stiprinājums

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja.

a)

Nedroša virsbūve vai kabīne.

Ietekmēta stabilitāte.

 

X

X

b)

Virsbūve/kabīne neatrodas taisnā leņķī uz šasijas.

 

X

 

c)

Virsbūves/kabīnes stiprinājumi pie šasijas vai šķērssijas ir nedroši, vai to nav, un ja tie ir simetriski.

Virsbūves/kabīnes stiprinājumi pie šasijas vai šķērssijas ir nedroši, vai to nav, tā, ka tas nopietni apdraud ceļu satiksmes drošību.

 

X

X

d)

Pārmērīga korozija pamata virsbūves stiprinājuma punktos.

Traucēta stabilitāte.

 

X

X

6.2.3.

Durvis un rokturslēgi

Vizuāla pārbaude.

a)

Durvis pareizi neatveras vai neaizveras.

 

X

 

b)

Durvis var netīši atvērties, vai tās neturas ciet (bīdāmās durvis).

Durvis var netīši atvērties, vai tās neturas ciet (veramās durvis).

 

X

X

c)

Durvis, eņģes, rokturslēgi vai balsti ir nolietojušies.

Durvis, eņģes, rokturslēgi vai balsti ir vaļīgi, vai to nav.

X

X

 

6.2.4.

Grīda

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja.

Nedroša vai stipri nodilusi grīda.

Nepietiekama stabilitāte.

 

X

X

6.2.5.

Vadītāja sēdeklis

Vizuāla pārbaude.

a)

Sēdeklis ar bojātām detaļām.

Nestabils sēdeklis.

 

X

X

b)

Regulēšanas mehānisms nedarbojas pareizi.

Sēdeklis kustas, vai atzveltni nevar nostiprināt

 

X

X

6.2.6.

Citi sēdekļi

Vizuāla pārbaude.

a)

Bojāti vai nepareizi piestiprināti sēdekļi (sekundārās daļas).

Bojāti vai nepareizi piestiprināti sēdekļi (galvenās daļas).

X

X

 

b)

Sēdekļi uzstādīti neatbilstoši prasībām1.

Pārsniegts atļautais sēdekļu skaits; izvietojums neatbilst apstiprinājumam.

X

X

 

6.2.7.

Braukšanas vadības ierīces

Vizuāla un darbības pārbaude.

Kāda transportlīdzekļa darbībai nepieciešama vadības ierīce darbojas nepareizi.

Ietekmēta droša darbība.

 

X

X

6.2.8.

Kabīnes kāpšļi

Vizuāla pārbaude.

a)

Kāpslis vai uzmala ir nedroša.

Nepietiekama stabilitāte.

X

X

 

b)

Kāpslis vai uzmala var savainot lietotājus.

 

X

 

6.2.9.

Cita iekšējā un ārējā apdare un aprīkojums

Vizuāla pārbaude.

a)

Citas apdares vai aprīkojuma stiprinājumi ir bojāti.

 

X

 

b)

Cita apdare vai aprīkojums neatbilst prasībām1.

Piestiprinātās daļas var radīt savainojumus; ietekmēta darbības drošība.

X

X

 

c)

Noplūdes hidrauliskajā aprīkojumā.

Bīstamu vielu apjomīgi zudumi.

X

X

 

6.2.10.

Dubļusargi (spārni), pretšļakatu ierīces

Vizuāla pārbaude.

a)

Trūkst, ir vaļīgi vai pamatīgi sarūsējuši.

Var radīt savainojumus; var nokrist.

X

X

 

b)

Nepietiekams atstatums līdz ritenim (pretšļakatu ierīce).

Nepietiekams atstatums līdz ritenim (dubļusargi).

X

X

 

c)

Neatbilst prasībām1.

Riepa nav pietiekami aizsegta.

X

X

 

6.2.11.

Balsts

Vizuāla pārbaude.

a)

To nav, tie ir vaļīgi vai pamatīgi sarūsējuši.

 

X

 

b)

Neatbilst prasībām1.

 

X

 

c)

Pastāv risks, ka atvērsies, transportlīdzeklim esot kustībā.

 

 

X

6.2.12.

Rokturi un kāju paliktņi

Vizuāla pārbaude.

a)

To nav, tie ir vaļīgi vai pamatīgi sarūsējuši.

 

X

 

b)

Neatbilst prasībām1.

 

X

 
7.   

CITS APRĪKOJUMS
7.1.   

Drošības jostas/sprādzes un drošības sistēmas

7.1.1.

Drošības jostu/sprādžu stiprinājumu drošība

Vizuāla pārbaude.

a)

Stiprinājuma punkts ir ļoti izdilis.

Ietekmēta stabilitāte.

 

X

X

b)

Vaļīgi stiprinājumi.

 

X

 

7.1.2.

Drošības jostu/sprādžu stāvoklis

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Obligātā drošības josta nav uzstādīta, vai tās trūkst.

 

X

 

b)

Drošības josta ir bojāta.

Jebkāds iegriezums vai pārmērīgas izstaipīšanās pazīmes.

X

X

 

c)

Drošības josta neatbilst prasībām1.

 

X

 

d)

Drošības jostas sprādze bojāta vai nedarbojas pareizi.

 

X

 

e)

Drošības jostas spriegotājs ir bojāts vai nedarbojas pareizi.

 

X

 

7.1.3.

Drošības jostas slodzes ierobežotājs

Vizuāla pārbaude un/vai pārbaude, izmantojot elektronisku saskarni.

a)

Slodzes ierobežotāja nav vai tas nav piemērots transportlīdzeklim.

 

X

 

b)

Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma norāda uz kļūmi.

 

X

 

7.1.4.

Drošības jostu nospriegotāji

Vizuāla pārbaude un/vai pārbaude, izmantojot elektronisku saskarni.

a)

Nospriegotāju nav, vai tie nav piemēroti transportlīdzeklim.

 

X

 

b)

Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma norāda uz kļūmi.

 

X

 

7.1.5.

Gaisa spilvens

Vizuāla pārbaude un/vai pārbaude, izmantojot elektronisku saskarni.

a)

Gaisa spilvenu nav. vai tie nav piemēroti transportlīdzeklim.

 

X

 

b)

Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma norāda uz kļūmi.

 

X

 

c)

Gaisa spilvens acīmredzami nedarbojas.

 

X

 

7.1.6.

Gaisa spilvenu drošības sistēmas (SRS)

MIL vizuāla pārbaude un/vai pārbaude, izmantojot elektronisku saskarni.

a)

SRS MIL norāda uz jebkādas viedas sistēmas kļūmi.

 

X

 

b)

Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma norāda uz kļūmi.

 

X

 

7.2.

Ugunsdzēsības aparāts (X)2

Vizuāla pārbaude.

a)

Nav.

 

X

 

b)

Neatbilst prasībām1.

Ja nepieciešams (piemēram, taksometriem, autobusiem utt.).

X

X

 

7.3.

Slēdzenes un pretaizdzīšanas ierīce

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Ierīce nedarbojas un tāpēc neaizkavē transportlīdzekļa aizbraukšanu

X

 

 

b)

Ierīce ir bojāta.

Netīša aizslēgšana vai bloķēšana.

 

X

X

7.4.

Brīdinājuma trijstūris (ja nepieciešams) (X)2

Vizuāla pārbaude.

a)

Tā nav, vai tas ir nepilnīgs.

X

 

 

b)

Neatbilst prasībām1.

X

 

 

7.5.

Pirmās palīdzības piederumu komplekts (ja nepieciešams) (X)2

Vizuāla pārbaude.

Trūkst, nepilnīgs vai neatbilst prasībām1.

X

 

 

7.6.

Riteņa atbalstķīļi (ja nepieciešams) (X)2

Vizuāla pārbaude.

To nav, vai tie ir sliktā stāvoklī, nepietiekama stabilitāte vai izmēri.

 

X

 

7.7.

Skaņas signālierīce

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Nedarbojas pareizi.

Nedarbojas vispār.

X

X

 

b)

Nedroša vadība

X

 

 

c)

Neatbilst prasībām1.

Izdoto skaņu iespējams noturēt par kādu no oficiālajām sirēnām.

X

X

 

7.8.

Spidometrs

Vizuāla vai darbības pārbaude, pārbaudot uz ceļa vai elektroniski.

a)

Nav uzstādīts atbilstoši prasībām1.

Nav uzstādīts, ja ir nepieciešams.

X

X

 

b)

Traucēta darbība.

Nedarbojas vispār.

X

X

 

c)

Nevar pietiekami izgaismot.

Vispār nevar izgaismot.

X

X

 

7.9.

Tahogrāfs (ja uzstādīts/nepieciešams)

Vizuāla pārbaude.

a)

Nav uzstādīts atbilstoši prasībām1.

 

X

 

b)

Nedarbojas.

 

X

 

c)

Bojātas plombas, vai to trūkst.

 

X

 

d)

Nav uzstādīšanas plāksnes, tā ir nesalasāma vai beidzies termiņš.

 

X

 

e)

Redzami bojājumi vai manipulācijas.

 

X

 

f)

Riepu izmērs neatbilst kalibrācijas parametriem.

 

X

 

7.10.

Ātruma ierobežošanas ierīce (ja uzstādīta/nepieciešama)

Vizuāla un darbības pārbaude, ja pieejams aprīkojums.

a)

Nav uzstādīta atbilstoši prasībām1.

 

X

 

b)

Redzams, ka nedarbojas.

 

X

 

c)

Nepareizi iestatīts ātrums (ja pārbaudīts).

 

X

 

d)

Bojātas plombas, vai to trūkst.

 

X

 

e)

Nav plāksnes, vai tā nav salasāma.

 

X

 

f)

Riepu izmērs neatbilst kalibrācijas parametriem.

 

X

 

7.11.

Odometrs, ja pieejams (X)2

Vizuāla pārbaude un/vai pārbaude, izmantojot elektronisku saskarni.

a)

Acīmredzami veiktas manipulācijas (krāpšana), lai samazinātu transportlīdzekļa nobraukuma attāluma rādījumu vai lai nepareizi uzrādītu transportlīdzekļa nobraukuma attālumu.

 

X

 

b)

Redzams, ka nedarbojas.

 

X

 

7.12.

Elektroniskā stabilitātes kontrole (ESC), ja uzstādīta/nepieciešama

Vizuāla pārbaude un/vai pārbaude, izmantojot elektronisku saskarni.

a)

Riteņu ātruma sensoru nav, vai tie ir bojāti.

 

X

 

b)

Bojāta elektroinstalācija.

 

X

 

c)

Nav citu sastāvdaļu, vai tās ir bojātas.

 

X

 

d)

Slēdzis bojāts vai nedarbojas pareizi.

 

X

 

e)

ESC MIL norāda uz jebkādas viedas sistēmas kļūmi.

 

X

 

f)

Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma norāda uz kļūmi.

 

X

 
8.   

TRAUCĒJUMI
8.1.   

Troksnis

8.1.1.

Trokšņa slāpēšanas sistēma

Subjektīvs novērtējums (ja vien inspektors neuzskata, ka trokšņa līmenis ir uz robežas, un tādā gadījumā var veikt trokšņa testu stāvošam transportlīdzeklim, izmantojot trokšņa līmeņa mērītāju)

a)

Trokšņa līmeņi pārsniedz prasībās atļauto līmeni1.

 

X

 

b)

Kāda no trokšņa slāpēšanas sistēmas daļām ir vaļīga, bojāta, nepareizi uzstādīta, tās nav, vai tā acīmredzami ir pārveidota tā, ka varētu ietekmēt trokšņa līmeņus.

Pastāv ļoti nopietns risks, ka tā varētu nokrist.

 

X

X
8.2.   

Izplūdes gāzu emisijas

8.2.1.

Emisija no dzirksteļaizdedzes motoriem

8.2.1.1.

Izplūdes gāzu emisiju kontroles aprīkojums

Vizuāla pārbaude.

a)

Ražotāja uzstādītā emisiju kontroles aprīkojuma nav, vai tas ir acīmredzami bojāts vai pārveidots.

 

X

 

b)

Noplūdes, kas var ietekmēt emisijas mērījumus.

 

X

 

8.2.1.2.

Gāzveida emisijas

—

Transportlīdzekļiem, kuru emisiju klases nav augstākas par Euro 5 un Euro V  (7):

Mērījums, izmantojot izplūdes gāzu analizatoru saskaņā ar prasībām 1 vai OBD rādījumu. Izpūtēju pārbaudei vienmēr ir jābūt noklusējuma pārbaudes metodei izplūdes emisiju novērtēšanai. Pamatojoties uz ekvivalences novērtējumu un ņemot vērā attiecīgos tipa apstiprinājuma tiesību aktus, dalībvalstis var atļaut lietot iebūvēto diagnostikas (OBD) sistēmu saskaņā ar ražotāja ieteikumiem un citām prasībām.

—

Transportlīdzekļiem, kuru emisiju klases ir Euro 6 un Euro VI  (8) vai augstāka:

Mērījums, izmantojot izplūdes gāzu analizatoru saskaņā ar prasībām 1 vai OBD rādījumu saskaņa ar ražotāja ieteikumiem un citām prasībām 1.

Mērījumu nepiemēro divtaktu motoriem.

a)

Vai nu gāzu emisijas pārsniedz ražotāja norādītos līmeņus,

 

X

 

b)

vai, ja šī informācija nav pieejama, ir pārsniegta CO emisija:

i)

transportlīdzekļiem bez emisiju kontroles sistēmas:

—

4,5 % vai

—

3,5 %

saskaņā ar pirmās reģistrācijas datumu vai pielietojumu, kas noteikts prasībās1.

ii)

transportlīdzekļiem ar emisiju vadības sistēmu:

—

tukšgaitā – 0,5 %,

—

pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem – 0,3 %

vai

—

tukšgaitā – 0,3 % (7).

—

pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem – 0,2 %

saskaņā ar pirmās reģistrācijas datumu vai pielietojumu, kas noteikts prasībās1

 

X

 

c)

Lambdas koeficients ir ārpus diapazona 1 ± 0,03 vai neatbilst ražotāja norādījumiem.

 

X

 

d)

OBD rādījumi norāda uz būtisku nepareizu darbību.

 

X

 
8.2.2.   

Emisija no kompresijaizdedzes motoriem

8.2.2.1.

Izplūdes gāzu emisijas kontroles aprīkojums

Vizuāla pārbaude.

a)

Ražotāja uzstādītā emisijas kontroles aprīkojuma nav, vai tas ir acīmredzami bojāts.

 

X

 

b)

Noplūdes, kas var ietekmēt emisijas mērījumus.

 

X

 

8.2.2.2.

Dūmainība

Šī prasība neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pirms 1980. gada 1. janvāra.

—

Transportlīdzekļiem, kuru emisiju klases nav augstākas par Euro 5 un Euro V  (7):

Izplūdes gāzu dūmainība brīvā paātrinājuma laikā (bez slodzes no brīvgaitas stāvokļa līdz maksimālajiem apgriezieniem) jāmēra, kad pārnesumkārbas svira atrodas neitrālā pozīcijā un kad ir ieslēgts sajūgs vai ar OBD rādījumu. Izpūtēju pārbaudei vienmēr ir jābūt noklusējuma pārbaudes metodei izplūdes emisiju novērtēšanai. Pamatojoties uz ekvivalences novērtējumu, dalībvalstis var atļaut lietot iebūvēto diagnostikas (OBD) sistēmu saskaņā ar ražotāja ieteikumiem un citām prasībām.

—

Transportlīdzekļiem, kuru emisiju klase ir Euro 6 un Euro VI  (8) vai augstāka:

Izplūdes gāzu dūmainība brīvā paātrinājuma laikā (bez slodzes no brīvgaitas stāvokļa līdz maksimālajiem apgriezieniem) jāmēra, kad pārnesumkārbas svira atrodas neitrālā pozīcijā un kad ir ieslēgts sajūgs vai ar OBD rādījumu saskaņā ar ražotāja ieteikumiem un citām prasībām1.

Transportlīdzekļa iepriekšēja sagatavošana:

1.

Transportlīdzekļus var testēt bez iepriekšējas sagatavošanas, taču drošības apsvērumu dēļ jāpārbauda, vai motors ir silts un vai tā mehāniskais stāvoklis ir apmierinošs.

2.

Priekšnoteikumi:

i)

motors ir pilnīgi silts, ja tā eļļas temperatūra, kas eļļas līmeņa mērtausta atverē ir izmērīta ar zondi, ir vismaz 80 °C, vai arī ierastā darba temperatūrā, ja izmērītā temperatūra ir zemāka, un līdzvērtīgai jābūt motora bloka temperatūrai, kas noteikta pēc infrasarkanā starojuma līmeņa. Ja transportlīdzekļa konfigurācijas dēļ šis mērījums nav iespējams, motora normālu darba temperatūru var panākt ar citiem līdzekļiem, piemēram, darbinot motora dzesējošo ventilatoru;

ii)

izplūdes sistēmu iztīra, izmantojot vismaz trīs brīvā paātrinājuma ciklus vai kādu līdzvērtīgu metodi.

a)

Transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai pirmoreiz nodoti ekspluatācijā pēc datuma, kas norādīts prasībās1,

dūmainība pārsniedz transportlīdzekļa ražotāja plāksnītē norādīto līmeni.

 

X

 

 

 

b)

Ja šī informācija nav pieejama vai ja prasības1 neļauj izmantot atsauces vērtības:

—

motoriem bez turbopūtes – 2,5 m–1,

—

motoriem ar turbopūti – 3,0 m–1, vai

—

transportlīdzekļiem, kas noteikti prasībās1 vai iepriekš reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pēc prasībās1 norādītā datuma:

1,5 m–1  (9)

vai 0,7 m–1  (10)

 

X

 

 

Testa procedūra:

1.

Pirms katra brīvā paātrinājuma cikla sākšanas motoram un jebkuram uzstādītajam turbokompresoram jādarbojas brīvgaitā. Tas nozīmē, ka lieljaudas dīzeļmotoriem pēc gāzes pedāļa atlaišanas jānogaida vismaz 10 sekundes.

2.

Katra brīvā paātrinājuma cikla sākšanai gāzes pedālis pilnībā jānospiež ātri un vienmērīgi (ne ilgāk kā vienu sekundi), bet bez spēka, lai no augstspiediena sūkņa panāktu maksimālo padevi.

3.

Katra brīvā paātrinājuma cikla laikā motors pirms gāzes pedāļa atlaišanas sasniedz atslēgšanās ātrumu vai – transportlīdzekļiem ar automātisko pārnesumkārbu – ražotāja norādītos apgriezienus, vai arī, ja šie dati nav pieejami, tad divas trešdaļas no maksimālajiem apgriezieniem. To var pārbaudīt, piemēram, kontrolējot motora apgriezienu skaitu vai paredzot pietiekamu laiku starp pirmo gāzes pedāļa nospiešanu un atlaišanu, kam M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā jābūt vismaz divām sekundēm.

4.

Transportlīdzekļus neakceptē tikai tad, ja vismaz pēdējo triju brīvā paātrinājuma ciklu vidējais aritmētiskais pārsniedz robežvērtību. To var aprēķināt, neievērojot mērījumus, kuri būtiski atšķiras no izmērītā vidējā vai arī no citu statistisko aprēķinu rezultāta, kurā ņem vērā mērījumu izkliedi. Dalībvalstis var ierobežot testa ciklu skaitu.

5.

Nevajadzīgas apskates novēršanai dalībvalstis var neakceptēt tādus transportlīdzekļus, kuru izmērītie lielumi mazāk nekā pēc trīs brīvā paātrinājuma cikliem vai pēc attīrīšanas cikliem būtiski pārsniedz robežvērtības. Lai līdzīgi novērstu nevajadzīgu apskati, dalībvalstis apstiprina transportlīdzekļus, kuru izmērītie lielumi mazāk nekā pēc trīs brīvā cikla paātrinājumiem vai pēc tīrīšanas cikliem ir daudz zemāki nekā robežvērtības.

 

 

 

 
8.3.   

Elektromagnētisko traucējumu novēršanas iekārta

Radiotraucējumi (X)2

 

Kādas prasībās paredzētās prasības1 nav ievērotas.

X

 

 
8.4.   

Citi ar vidi saistīti aspekti

8.4.1.

Šķidrumu noplūdes

 

Jebkādas pārmērīgas šķidruma noplūdes, kas nav ūdens noplūdes, var bojāt vidi vai radīt draudus citu ceļu satiksmes dalībnieku drošībai.

Pastāvīgi veidojas pilieni, kas rada ļoti nopietnu apdraudējumu.

 

X

X
9.   

PAPILDU PĀRBAUDES M2, M3 KATEGORIJAS PASAŽIERU TRANSPORTLĪDZEKĻIEM
9.1.   

Durvis

9.1.1.

Ieejas un izejas durvis

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Traucēta darbība.

 

X

 

b)

Nolietotas.

Var radīt savainojumus.

X

X

 

c)

Bojātas avārijas vadības ierīces.

 

X

 

d)

Bojāta durvju vai brīdinājuma ierīču tālvadība.

 

X

 

e)

Neatbilst prasībām1.

Nepietiekams durvju platums.

X

X

 

9.1.2.

Avārijas izejas

Vizuāla un darbības pārbaude (ja piemērojama).

a)

Traucēta darbība

 

X

 

b)

Avārijas izeju zīmes nesalasāmas.

Avārijas izeju zīmju nav.

X

X

 

c)

Nav āmura stikla izsišanai.

X

 

 

d)

Neatbilst prasībām1.

Nepietiekams platums vai piekļuve aizšķērsota.

X

X

 

9.2.

Pretaizsvīšanas un pretaizsalšanas sistēma (X)2

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Nedarbojas pareizi.

Ietekmē drošu transportlīdzekļa darbību.

X

X

 

b)

Toksisku vai izplūdes gāzu emisija vadītāja vai pasažieru nodalījumā.

Apdraud transportlīdzeklī esošo personu veselību.

 

X

X

c)

Bojāta pretaizsalšanas sistēma (ja obligāta).

 

X

 

9.3.

Ventilācijas un apsildes sistēma (X)2

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Traucēta darbība.

Var apdraudēt transportlīdzeklī esošo personu veselību.

X

X

 

b)

Toksisku vai izplūdes gāzu emisija vadītāja vai pasažieru nodalījumā.

Apdraud transportlīdzeklī esošo personu veselību.

 

X

X
9.4.   

Sēdekļi

9.4.1.

Pasažieru sēdekļi (tostarp sēdekļi pavadošajam personālam)

Vizuāla pārbaude.

Salokāmie sēdekļi (ja atļauti) nedarbojas automātiski.

Aizšķērso avārijas izeju.

X

X

 

9.4.2.

Vadītāja sēdeklis (papildu prasības)

Vizuāla pārbaude.

a)

Bojātas speciālās ierīces, piemēram, pretapžilbes pārklājums.

Samazināts redzes lauks.

X

X

 

b)

Vadītāja aizsardzība nav droša vai atbilstoša prasībām1.

Var radīt savainojumus.

X

X

 

9.5.

Iekšējais apgaismojums un mērķa ierīces (X)2

Vizuāla un darbības pārbaude.

Ierīce ir bojāta vai neatbilst prasībām1.

Nedarbojas vispār.

X

X

 

9.6.

Ejas, laukumi stāvošiem pasažieriem

Vizuāla pārbaude.

a)

Nedroša grīda.

Ietekmēta stabilitāte.

 

X

X

b)

Bojātas margas vai rokturi.

Nedroši vai nelietojami.

X

X

 

c)

Neatbilst prasībām1.

Nepietiekams platums vai telpa.

X

X

 

9.7.

Kāpnes un pakāpieni

Vizuāla un darbības pārbaude (ja piemērojama).

a)

Nodiluši.

Bojāts stāvoklis.

Ietekmēta stabilitāte.

X

X

X

b)

Ievelkamie pakāpieni nedarbojas pareizi.

 

X

 

c)

Neatbilst prasībām1.

Nepietiekams platums vai pārāk liels augstums.

X

X

 

9.8.

Skaļruņu sistēma (X)2

Vizuāla un darbības pārbaude.

Bojāta sistēma.

Nedarbojas vispār.

X

X

 

9.9.

Paziņojumi (X)2

Vizuāla pārbaude.

a)

Paziņojumu trūkst, tie ir kļūdaini vai nesalasāmi.

X

 

 

b)

Neatbilst prasībām1.

Kļūdaina informācija.

X

X

 
9.10.   

Prasības attiecībā uz bērnu pārvadāšanu (X)2

9.10.1.

Durvis

Vizuāla pārbaude.

Durvju aizsardzība neatbilst prasībām1 attiecībā uz šo transporta veidu.

 

X

 

9.10.2.

Signalizēšanas un speciāls aprīkojums

Vizuāla pārbaude.

Signalizēšanas vai speciāla aprīkojuma nav, vai tas neatbilst prasībām 1.

X

 

 
9.11.   

Prasības attiecībā uz invalīdu pārvadāšanu (X)2

9.11.1.

Durvis, rampas un lifti

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Traucēta darbība.

Ietekmēta droša darbība.

X

X

 

b)

Nolietots stāvoklis.

Ietekmēta stabilitāte; var radīt savainojumus.

X

X

 

c)

Bojāta(-as) vadīkla(-as).

Ietekmēta droša darbība.

X

X

 

d)

Bojāta brīdinājuma ierīce(-es).

Nedarbojas vispār.

X

X

 

e)

Neatbilst prasībām1.

 

X

 

9.11.2.

Ratiņkrēslu nostiprinājuma sistēma

Vizuāla un darbības pārbaude, ja piemērojama.

a)

Traucēta darbība.

Ietekmēta droša darbība.

X

X

 

b)

Nolietots stāvoklis.

Ietekmēta stabilitāte; var radīt savainojumus.

X

X

 

c)

Bojāta(-as) vadīkla(-as).

Ietekmēta droša darbība.

X

X

 

d)

Neatbilst prasībām1.

 

X

 

9.11.3.

Signalizēšanas un speciāls aprīkojums

Vizuāla pārbaude.

Signalizēšanas vai speciāla aprīkojuma nav, vai tas neatbilst prasībām 1.

 

X

 
9.12.   

Cits speciālais aprīkojums (X)2

9.12.1.

Iekārtas ēdiena gatavošanai

Vizuāla pārbaude.

a)

Iekārta neatbilst prasībām1.

 

X

 

b)

Iekārta tik ļoti bojāta, ka to bīstami izmantot.

 

X

 

9.12.2.

Sanitārā iekārta

Vizuāla pārbaude.

Iekārta neatbilst prasībām1.

Var radīt savainojumus.

X

X

 

9.12.3.

Citas ierīces (piemēram, audiovizuālās sistēmas)

Vizuāla pārbaude.

Neatbilst prasībām1.

Ietekmēta transportlīdzekļa darbības drošība.

X

X

 

(1)  Transportlīdzekļu kategorijas, uz kurām šī direktīva neattiecas, minētas tikai informatīvos nolūkos.

(2)  43 % puspiekabēm, kas apstiprinātas pirms 2012. gada 1. janvāra.

(3)  48 % transportlīdzekļiem, kuriem nav ABS vai kuru tips apstiprināts pirms 1991. gada 1. oktobra.

(4)  45 % transportlīdzekļiem, kas reģistrēti pēc 1988. gada vai datumā, kurš noteikts noteikumos, neatkarīgi no tā, kas iestājas pēdējais.

(5)  43 % puspiekabēm un puspiekabēm ar regulējama augstuma piekabes iekārtu, kas reģistrētas pēc 1988. gada vai no datuma, kas paredzēts prasībās, atkarībā no tā, kas iestājas pēdējais.

(6)  Piemēram, N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem, kas pirmoreiz reģistrēti pēc 1.1.2012., – 2,5 m/s2.

(7)  Tips apstiprināts saskaņā ar Direktīvu 70/220/EEK, Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 1. tabulu (Euro 5), Direktīvu 88/77/EEK un Direktīvu 2005/55/EK.

(8)  Tips apstiprināts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulu (Euro 6) un Regulu (EK) Nr. 595/2009 (Euro VI).

(9)  Tips ir apstiprināts atbilstoši robežvērtībām, kas minētas I pielikuma 5.3.1.4. iedaļas B rindā Direktīvā 70/220/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/69/EK vai vēlāk; I pielikuma 6.2.1. iedaļas B1., B2. vai C rindā Direktīvā 88/77/EEK, vai transportlīdzekli pirmoreiz reģistrējot vai nododot ekspluatācijā pēc 2008. gada 1. jūlija.

(10)  Tips apstiprināts saskaņā ar ierobežojumiem, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā (Euro 6). Tips apstiprināts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009 (Euro VI).

PIEZĪMES

1

“Prasības” noteiktas tipa apstiprinājumā apstiprinājuma vai pirmās reģistrācijas datumā vai pirmo reizi nododot ekspluatācijā, kā arī modernizēšanas pienākumos vai reģistrācijas valsts tiesību aktos. Minētos atbilstības cēloņus piemēro tikai tad, ja ir pārbaudīta atbilstība prasībām.

2

(X) norāda uz pozīcijām, kas saistītas ar transportlīdzekļa stāvokli un tā piemērotību izmantošanai satiksmē, bet nav uzskatāmas par būtiskām tehniskās apskates laikā.

3

Nedrošs pārveidojums ir pārveidojums, kas apdraud transportlīdzekļa satiksmes drošību vai atstāj nesamērīgi lielu ietekmi uz apkārtējo vidi.

II PIELIKUMS

TEHNISKĀS APSKATES SERTIFIKĀTA SATURA MINIMUMS

Pēc tehniskās apskates izdotajā tehniskās apskates sertifikātā ir atspoguļoti vismaz turpmākie elementi, pirms kuriem norādīti atbilstoši saskaņoti Savienības kodi:

1)

transportlīdzekļa identifikācijas numurs (VIN numurs vai šasijas numurs);

2)

transportlīdzekļa numura zīme un reģistrācijas valsts simbols;

3)

apskates vieta un datums;

4)

odometra rādījumi apskates laikā, ja pieejams;

5)

transportlīdzekļa kategorija, ja pieejama;

6)

konstatētie trūkumi un to nopietnības pakāpe;

7)

tehniskās apskates rezultāti;

8)

nākamās periodiskās tehniskās apskates datums vai pašreizējās apskates derīguma termiņš (ja šī informācija nav sniegta citādā veidā);

9)

tehniskās apskates organizācijas nosaukums un par apskati atbildīgā inspektora paraksts vai identifikācija;

10)

cita informācija.

III PIELIKUMS

MINIMĀLĀS PRASĪBAS TEHNISKĀS APSKATES IEKĀRTĀM UN DIAGNOSTIKAS APRĪKOJUMAM

I.   Iekārtas un aprīkojums

Tehniskās apskates veic saskaņā ar I pielikumā izklāstītajām ieteicamajām apskates metodēm, izmantojot attiecīgas iekārtas un aprīkojumu. Vajadzības gadījumā tas var ietvert mobilu tehniskās apskates vienību izmantošanu. Nepieciešamais diagnostikas aprīkojums ir atkarīgs no pārbaudāmo transportlīdzekļu kategorijām, kā izklāstīts I tabulā. Iekārtas un aprīkojums atbilst šādām minimālajām prasībām:

1)

transportlīdzekļu novērtēšanai piemērotas telpas, kur tiek ievērotas vajadzīgās prasības veselības un drošības jomā;

2)

testa līnija ir pietiekami plaša katras attiecīgās pārbaudes veikšanai, bedre vai celtnis un transportlīdzekļiem, kuru masa nepārsniedz 3,5 tonnas, paredzēta iekārta transportlīdzekļa pacelšanai uz vienas no asīm, tam ir piemērots apgaismojums un attiecīgā gadījumā atbilstoša ventilācija;

3)

jebkuru transportlīdzekļu pārbaudei – ruļļu bremžu pārbaudes stends, ar ko var izmērīt, uzrādīt un reģistrēt bremzēšanas spēkus un gaisa spiedienu pneimatisko bremžu sistēmā saskaņā ar A pielikumu ISO standartā 21069-1, kurā noteiktas tehniskās prasības ruļļu bremžu pārbaudes stendiem vai līdzvērtīgi standarti;

4)

transportlīdzekļu, kuru masa nepārsniedz 3,5 tonnas, pārbaudei – ruļļu bremžu pārbaudes stends atbilstīgi 3. punktam, kurā var nebūt iespējas reģistrēt un uzrādīt bremzēšanas spēkus, pedālim pielikto spēku un gaisa spiedienu pneimatisko bremžu sistēmā;

vai

plākšņu bremžu stends, kas atbilst ruļļu bremžu pārbaudes stendam, kas aprakstīts 3. punktā, kurā var nebūt iespējas reģistrēt un uzrādīt bremzēšanas spēku, pedālim pielikto spēku un gaisa spiedienu pneimatisko bremžu sistēmā;

5)

palēninājuma reģistrācijas ierīce, kamēr pārtraukto mērījumu instrumentiem jāreģistrē/jāuzglabā mērījumi vismaz 10 reizes sekundē;

6)

pneimatisko bremžu sistēmu apskates iekārtas, piemēram, manometri, savienojumi un caurules;

7)

riteņu/ass slodzes mērījumu iekārta slodzes uz asi noteikšanai (fakultatīva iekārta slodzes mērīšanai uz diviem riteņiem, piemēram, riteņu svari un ass svari);

8)

iekārtai riteņa–ass piekares apskatei (stūres brīvgājiena detektors), asis nepaceļot, jāatbilst šādām prasībām:

a)

iekārtai jābūt aprīkotai ar vismaz divām plāksnēm ar mehānisko piedziņu, kas var kustēties pretējos virzienos gan gareniski, gan šķērseniski;

b)

plākšņu kustību no sava posteņa kontrolē operators;

c)

transportlīdzekļiem, kuru masa nepārsniedz 3,5 tonnas, plāksnēm jāatbilst šādām tehniskām prasībām:

—

gareniskā vai šķērseniskā kustība – vismaz 95 mm,

—

gareniskas un šķērseniskas kustības ātrums – no 5 cm/s līdz 15 cm/s;

9)

ja mēra skaņas līmeni, II klases skaņas līmeņa mērītājs;

10)

4 gāzu analizators, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/22/EK (1);

11)

iekārta pietiekami precīziem absorbcijas koeficienta mērījumiem;

12)

viena priekšējo lukturu orientēšanas ierīce, kas ļauj testēt priekšējās gaismas noregulējumu atbilstīgi noteikumiem par apgaismes ierīču uzstādīšanu mehāniskajiem transportlīdzekļiem (Direktīva 76/756/EEK); gaismas/tumsas robežai jābūt viegli saredzamai dienas laikā (apstākļos, kad nav tiešas saules gaismas);

13)

ierīce riepu protektora dziļuma mērīšanai;

14)

ierīce, ar ko pievienoties elektroniskajai transportlīdzekļa saskarnei, piemēram, OBD analīzes rīks;

15)

ierīce, ar ko noteikt LPG/CNG/LNG noplūdi, ja šādus transportlīdzekļus pārbauda.

Jebkuras no minētajām ierīcēm var apvienot vienā ierīcē ar noteikumu, ka tas neiespaido katras ierīces precizitāti.

II.   Mērījumos izmantotā aprīkojuma kalibrēšana

Ja vien attiecīgajos Eiropas Savienības tiesību aktos nav paredzēts citādi, intervāls starp divām secīgām kalibrēšanām nedrīkst pārsniegt:

i)

24 mēnešus attiecībā uz masas, spiediena un skaņas līmeņa mērījumiem;

ii)

24 mēnešus – spēku mērījumiem;

iii)

12 mēnešus – gāzu emisiju mērījumiem.

I   Tabula  (2)

Tehniskās apskates veikšanai nepieciešamais aprīkojums

Transportlīdzekļi

Kategorija

Aprīkojums, kas nepieciešams saistībā ar katru no I iedaļā minētajām pozīcijām

 

Maksimālā masa

 

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

1.

Motocikli

 

 

1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

L1e

P

x

 

 

 

 

 

 

 

x

x

 

x

x

x

 

 

 

L3e, L4e

P

x

 

 

 

 

 

 

 

x

x

 

x

x

x

 

 

 

L3e, L4e

D

x

 

 

 

 

 

 

 

x

 

x

x

x

x

 

 

 

L2e

P

x

x

 

 

 

 

 

 

x

x

 

x

x

x

 

 

 

L2e

D

x

x

 

 

 

 

 

 

x

 

x

x

x

x

 

 

 

L5e

P

x

x

 

 

 

 

 

 

x

x

 

x

x

x

 

 

 

L5e

D

x

x

 

 

 

 

 

 

x

 

x

x

x

x

 

 

 

L6e

P

x

x

 

 

 

 

 

 

x

x

 

x

x

x

 

 

 

L6e

D

x

x

 

 

 

 

 

 

x

 

x

x

x

x

 

 

 

L7e

P

x

x

 

 

 

 

 

 

x

x

 

x

x

x

 

 

 

L7e

D

x

x

 

 

 

 

 

 

x

 

x

x

x

x

 

2.

Transportlīdzekļi pasažieru pārvadāšanai

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Līdz 3 500  kg

M1, M2

P

x

x

 

x

 

 

 

 

x

x

 

x

x

x

x

 

Līdz 3 500  kg

M1, M2

D

x

x

 

x

 

 

 

 

x

 

x

x

x

x

 

 

3 500  kg

M2, M3

P

x

x

x

 

x

x

x

x

x

x

 

x

x

x

x

 

3 500  kg

M2, M3

D

x

x

x

 

x

x

x

x

x

 

x

x

x

x

 

3.

Transportlīdzekļi kravu pārvadāšanai

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Līdz 3 500  kg

N1

P

x

x

 

x

 

 

 

 

x

x

 

x

x

x

x

 

Līdz 3 500  kg

N1

D

x

x

 

x

 

 

 

 

x

 

x

x

x

x

 

 

3 500  kg

N2, N3

P

x

x

x

 

x

x

x

x

x

x

 

x

x

x

x

 

3 500  kg

N2, N3

D

x

x

x

 

x

x

x

x

x

 

x

x

x

x

 

4.

Speciāli transportlīdzekļi, kas atvasināti N kategorijas transportlīdzekļiem, T5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Līdz 3 500  kg

N1

B

x

x

 

x

 

 

 

 

x

x

 

x

x

x

x

 

Līdz 3 500  kg

N1

D

x

x

 

x

 

 

 

 

x

 

x

x

x

x

 

 

3 500  kg

N2, N3, T5

B

x

x

x

 

x

x

x

x

x

x

 

x

x

x

x

 

3 500  kg

N2, N3, T5

D

x

x

x

 

x

x

x

x

x

 

x

x

x

x

 

5.

Piekabes

Līdz 750 kg

O1

 

x

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

x

 

 

 

750 līdz 3 500  kg

O2

 

x

x

 

x

 

 

 

 

 

 

 

 

x

 

 

 

3 500  kg

O3, O4

 

x

x

x

 

 

x

x

x

 

 

 

 

x

 

 

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/22/EK (2004. gada 31. marts) par mērinstrumentiem (OV L 135, 30.4.2004., 1. lpp.).

(2)  Transportlīdzekļu kategorijas, uz kurām šī direktīva neattiecas, minētas tikai informatīvos nolūkos.

1

P…benzīns (dzirksteļaizdedze); D…dīzelis (kompresijaizdedze).

IV PIELIKUMS

MINIMĀLĀS PRASĪBAS INSPEKTORU KOMPETENCEI, APMĀCĪBI UN SERTIFIKĀCIJAI

1.   Kompetence

Pirms inspektora amata kandidātam atļauj veikt periodiskas tehniskās apskates, dalībvalstis vai kompetentās iestādes pārliecinās par to, vai attiecīgajai personai ir:

a)

sertificētas zināšanas un izpratne par ceļu transportlīdzekli šādās jomās:

—

mehānika,

—

dinamika,

—

transportlīdzekļu dinamiskās īpašības,

—

iekšdedzes motori,

—

materiāli un materiālu pārveide,

—

elektronika,

—

elektroautomātika,

—

elektroniskie transportlīdzekļu komponenti,

—

IT lietojumi.

b)

vismaz trīs gadu dokumentēta pieredze vai, piemēram, līdzvērtīga dokumentēta darbaudzināšana vai studijas un atbilstīga apmācība minētajā ceļu transportlīdzekļu jomā.

2.   Sākotnējā apmācība un kvalifikācijas celšanas mācības

Dalībvalstis vai kompetentās iestādes gādā par to, lai inspektori, pirms tiem izsniedz atļauju tehniskās apskates veikšanai, būtu apmeklējuši attiecīgu sākotnējo apmācību un kvalifikācijas celšanas mācības vai atbilstīgu eksamināciju, kurā ir gan teorētiskā, gan praktiskā daļa.

Sākotnējās apmācības un kvalifikācijas celšanas mācību vai atbilstīgas eksaminācijas satura minimums aptver turpmākos tematus.

a)   Sākotnējā apmācība vai atbilstīga eksaminācija

Sākotnējā apmācībā, ko nodrošina dalībvalsts vai dalībvalsts apstiprināts mācību centrs, ietilps vismaz šādi temati.

i)

Transportlīdzekļu tehnoloģijas:

—

bremžu sistēmas,

—

stūres sistēmas,

—

redzamības lauki,

—

gaismas aprīkojums, apgaismes ierīces un elektroniskie komponenti,

—

asis, riteņi un riepas,

—

šasija un virsbūve,

—

traucējumi un emisijas,

—

specializētu transportlīdzekļu papildaprīkojums;

ii)

pārbaudes metodes;

iii)

trūkumu novērtējums;

iv)

piemērojamās tiesiskās prasības attiecībā uz transportlīdzekļu tehnisko stāvokli to apstiprināšanai;

v)

tiesiskās prasības attiecībā uz tehnisko apskati;

vi)

administratīvie noteikumi attiecībā uz transportlīdzekļu apstiprināšanu, reģistrāciju un tehniskajām apskatēm;

vii)

ar pārbaudēm un administrēšanu saistītie IT lietojumi.

b)   Kvalifikācijas celšanas mācības vai atbilstīga eksaminācija

Dalībvalstis gādā par to, lai inspektori regulāri saņemtu kvalifikācijas celšanas mācības vai atbilstīgu eksamināciju, ko nodrošina dalībvalsts vai dalībvalsts apstiprināts mācību centrs.

Dalībvalstis gādā par to, lai kvalifikācijas celšanas mācību vai atbilstīgas eksaminācijas saturs ļautu uzturēt un atjaunināt inspektoriem nepieciešamās zināšanas un iemaņas jautājumos, kas minēti iepriekš a) punkta i)–vii) apakšpunktam.

3.   Kvalifikācijas sertifikāts

Sertifikātā vai līdzvērtīgā dokumentā, ko izsniedz inspektoram, kam tiek ļauts veikt tehniskās apskates, ietver vismaz turpmāk norādīto informāciju:

—

inspektora identifikācija (vārds, uzvārds),

—

tās transportlīdzekļu kategorijas, kam inspektors drīkst veikt tehnisko apskati;

—

izdevējas iestādes nosaukums,

—

izsniegšanas datums.

V PIELIKUMS

UZRAUDZĪBAS STRUKTŪRAS

Noteikumi un procedūras par uzraudzības struktūrām, ko izveidojušas dalībvalstis saskaņā ar 14. pantu, aptver vismaz šādas minimālās prasības.

1.   Uzraudzības struktūras uzdevumi un darbība

Uzraudzība struktūras veic vismaz šādus uzdevumus:

a)

Tehniskās apskates staciju uzraudzība:

—

pārbauda atbilstību minimālajām prasībām telpām un diagnostikas aprīkojumam,

—

pārbauda atbilstību pilnvarotās iestādes noteiktajām obligātajām prasībām;

b)

Inspektoru apmācība un eksaminēšana:

—

pārbauda inspektoru sākotnējo apmācību,

—

pārbauda inspektoru periodiskās kvalifikācijas celšanas mācības,

—

nodrošina periodiskās kvalifikācijas celšanas mācības uzraudzības struktūras eksaminētājiem,

—

veic eksamināciju vai pārrauga tās norisi.

c)

Revīzija:

—

tehniskās apskates stacijas iepriekšēja revīzija pirms tās apstiprināšanas,

—

periodiska atkārtota tehniskās apskates stacijas revīzija,

—

īpaša revīzija neatbilstību gadījumā,

—

mācību/eksaminācijas centra revīzija.

d)

Pārraudzība, izmantojot, piemēram, šādus pasākumus:

—

atkārtota pārbaude, ko veic statistiski derīgai jau pārbaudītu transportlīdzekļu daļai,

—

pārbaudes, izmantojot tā sauktos “slepenos klientus” (var izmantot transportlīdzekli, kam ir defekti),

—

tehniskās apskates rezultātu analīze (statistikas metodes),

—

tādu gadījumu izskatīšana, kad apskates rezultāti tiek apstrīdēti,

—

sūdzību izmeklēšana.

e)

Tehniskajās apskatēs veikto mērījumu validācija.

f)

Priekšlikums atsaukt vai apturēt tehniskās apskates centru apstiprinājumu un/vai inspektoru apliecību gadījumos, kad:

—

netiek ievērota būtiska apstiprinājuma piešķiršanas prasība,

—

konstatētas nozīmīgas neatbilstības,

—

vairākkārtēja audita rezultāti ir negatīvi,

—

ir zaudēta labā reputācija.

2.   Prasības uzraudzības struktūrai

Prasības, ko piemēro uzraudzības struktūras darbiniekiem, attiecas uz šādām jomām:

—

tehniskās zināšanas,

—

objektivitāte,

—

kvalifikācijas un apmācības standarti.

3.   Noteikumu un procedūru saturs

Visas dalībvalstis vai to kompetentās iestādes izveido attiecīgus noteikumus un procedūras, kas aptver vismaz šādus aspektus:

a)

Prasības attiecībā uz tehniskās apskates staciju apstiprināšanu un uzraudzību:

—

pieteikums tehniskās apskates stacijas izveidei,

—

tehniskās apskates stacijas pienākumi,

—

apmeklējums pirms apstiprinājuma piešķiršanas, vai apmeklējumi, lai pārliecinātos par atbilstību prasībām,

—

tehniskās apskates stacijas apstiprināšana,

—

periodiskas atkārtotas tehniskās apskates staciju pārbaudes un audits,

—

periodiskas tehniskās apskates staciju pārbaudes, lai pārliecinātos par to nepārtrauktu atbilstību piemērojamajām prasībām,

—

tehniskās apskates staciju pārbaudes un audits, par ko iepriekš nav ziņots un kas tiek veikti, pamatojoties uz faktoloģiskiem apsvērumiem,

—

pārbaužu datu analīze neatbilstību pamatošanai,

—

tehniskās apskates stacijām piešķirto apstiprinājumu atsaukšana vai apturēšana.

b)

Tehniskās apskates staciju inspektori:

—

prasības, kas jāizpilda, lai kļūtu par inspektoru,

—

sākotnējā apmācība, kvalifikācijas celšanas mācības un eksaminācija,

—

inspektora apliecības atsaukšana vai apturēšana.

c)

Iekārtas un telpas:

—

diagnostikas aprīkojumam noteiktās prasības,

—

prasības attiecībā uz tehniskās apskates staciju telpām,

—

prasības attiecībā uz norādēm,

—

prasības attiecībā uz diagnostikas aprīkojuma uzturēšanu un kalibrēšanu,

—

prasības datorizētām sistēmām.

d)

Uzraudzības struktūras:

—

uzraudzības struktūru pilnvaras,

—

prasības uzraudzības struktūru personālam,

—

apstrīdēšana un sūdzības.