27.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 158/227

(1)

Komisija savā 2011. gada 4. aprīļa paziņojumā “Par Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs” uzsvēra, ka Savienībai ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) piešķirtā dalītā kompetence kosmosa jomā ir cieši saistīta ar pastiprinātu partnerību ar dalībvalstīm. Komisija arī uzsvēra, ka visu jauno darbību pamatā jābūt esošajiem resursiem un kopīgi jānosaka, kur ir nepieciešami jauni resursi.

(2)

Padome 2008. gada 26. septembra rezolūcijā “Attīstot Eiropas kosmosa politiku” (3) atgādina, ka kosmosa resursi ir kļuvuši ļoti svarīgi mūsu ekonomikai un ka ir jānodrošina to drošība. Tā uzsvēra “vajadzību Eiropai […] attīstīt Eiropas spējas, lai uzraudzītu un novērotu tās kosmosa infrastruktūru un kosmosa atkritumus, sākotnēji balstoties uz pašreizējiem valstu un Eiropas resursiem, gūstot labumu no attiecībām, kas var tikt izveidotas ar citām partnervalstīm un to spējām”.

(3)

Padome 2010. gada 25. novembra rezolūcijā “Globālas problēmas. Eiropas kosmosa sistēmu pilnīga izmantošana” atzina, ka nākotnē ir vajadzīgas kosmosa situatīvās uzraudzības (“SSA”) spējas, kas būtu Eiropas līmeņa pasākums, ar kuru attīstītu un izmantotu esošus valstu un Eiropas civilos un militāros resursus, un aicināja Komisiju un Padomi ierosināt tādu pārvaldības shēmu un datu politiku, kas ļaus dalībvalstīm piedalīties ar atbilstīgām valstu spējām, ievērojot piemērojamās drošības prasības un noteikumus. Tā aicināja “visas iesaistītās Eiropas iestādes izskatīt piemērotus pasākumus”, kuros būtu ņemtas vērā noteiktās civilo un militāro lietotāju prasības, izmantot attiecīgos resursus atbilstīgi piemērojamām drošības prasībām un izmantot Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) SSA sagatavošanas programmas agrīno stadiju.

(4)

Padome 2011. gada 31. maija secinājumos par Komisijas paziņojumu “Virzībā uz Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs” un 2011. gada 6. decembra rezolūcijā “Pamatnostādnes par Kosmosa papildu vērtību un nozīmi Eiropas pilsoņu drošībai” (4) atgādina, ka “kā Eiropas līmeņa pasākums ir vajadzīgas efektīvas SSA spējas”, un nosaka, ka Savienībai “būtu cik vien iespējams plaši jāizmanto resursi, kompetences un prasmes, kuras jau ir pieejamas vai kuras tiek veidotas dalībvalstīs, Eiropas līmenī un – attiecīgos gadījumos – starptautiski”. Atzīstot šādas sistēmas divējādā lietojuma dabu un ņemot vērā tās īpašo drošības dimensiju, Padome aicināja Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) ciešā sadarbībā ar EKA un dalībvalstīm, kuru īpašumā ir šādi resursi un spējas, un konsultējoties ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem, nākt klajā ar priekšlikumiem, lai minētos resursus un spējas izmantotu pilnībā, un uz to pamata kā Eiropas līmeņa pasākumu izvērstu SSA spējas, un saistībā ar to noteikt pienācīgu pārvaldību un datu politiku, ar ko nodrošinātu kosmosa situatīvās uzraudzības datu augstu konfidencialitāti.

(5)

Tiek pieņemts, ka SSA aptver trīs pamatjomas, proti, kosmisko objektu novērošanu un uzraudzību (SST), kosmisko laikapstākļu monitoringu un prognozēšanu un Zemei tuvos objektus. Darbību mērķis šajās jomās ir aizsargāt infrastruktūras kosmosā un no kosmosa. Ar šo lēmumu, kas attiecas uz SST, būtu jāveicina minēto jomu savstarpēja sinerģija.

(6)

Lai mazinātu sadursmju risku, Savienībai būtu arī jācenšas panākt sinerģiju ar iniciatīvām attiecībā uz aktīviem kosmosa atkritumu savākšanas un pasivēšanas pasākumiem, kā, piemēram, tas, kuru izstrādājusi EKA.

(7)

Kosmosa atkritumi ir kļuvuši par nopietnu apdraudējumu kosmosa darbību drošībai, drošumam un ilgtspējai. Tādēļ būtu jāizveido SST atbalsta sistēma ar mērķi atbalstīt tādu pakalpojumu izveidi un darbību, kuros ietilpst kosmisko objektu uzraudzība un novērošana ar nolūku novērst kosmosa kuģu bojājumus sadursmju rezultātā un kosmosa atkritumu daudzuma palielināšanos, un ar mērķi paredzēt trajektorijas un atgriešanās ceļus, lai sniegtu vislabāko informāciju valdību un civilās aizsardzības dienestiem gadījumā, ja kosmosa kuģis vai kosmosa atkritumi nekontrolēti atgrieztos Zemes atmosfērā.

(8)

SST atbalsta sistēmai būtu jāpalīdz nodrošināt ilgtermiņa pieejamību Eiropas un valstu mēroga kosmosa infrastruktūrai, līdzekļiem un pakalpojumiem, kas ir būtiski tautsaimniecības, sabiedrības un iedzīvotāju drošumam un drošībai Eiropā.

(9)

SST pakalpojumi dos labumu visiem publiskā sektora un privātajiem kosmosa infrastruktūru operatoriem, tostarp Savienībai, ņemot vērā Savienības atbildību par Savienības kosmosa programmām, jo īpaši Eiropas satelītu navigācijas programmām Galileo un EGNOS, kuras ir izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1285/2013 (5), kā arī Copernicus programmu, kura ir izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 377/2014 (6). No agrīniem brīdinājumiem par kosmisko objektu nekontrolētu atgriešanos Zemes atmosfērā un aplēsēm par laikposmu un sadursmes vietu būs ieguvējas arī valstu publiskā sektora iestādes, kuras nodarbojas ar civilo aizsardzību. Turklāt minētie pakalpojumi varētu piesaistīt citu lietotāju interesi, tostarp privāto apdrošinātāju interesi, lai veiktu aplēses par iespējamajām saistībām, kas rastos no sadursmes satelīta darbības laikā. Papildus tam ilgtermiņā būtu jāparedz brīvi pieejams un atkārtoti izmantojams publisks informācijas pakalpojums, kas nodrošina informāciju par to kosmisko objektu orbītas parametriem, kuri riņķo ap Zemi.

(10)

SST pakalpojumiem būtu jāpapildina pētniecības darbības saistībā ar kosmosā esošas infrastruktūras aizsardzību, kas tiek veiktas, kā paredz “Apvārsnis 2020”, kas ir izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (7), Savienības kosmosa pamatprogrammas Copernicus un Galileo, iniciatīva “Digitālā programma”, kā minēts Komisijas 2010. gada 26. augusta ziņojumā “Digitālā programma Eiropai”, citas telekomunikāciju infrastruktūras, kas palīdz veidot informācijas sabiedrību, ar drošību saistītas iniciatīvas, kā arī EKA darbības.

(11)

SST atbalsta sistēmai būtu jāpalīdz nodrošināt miermīlīgu kosmosa izmantošanu un izpēti.

(12)

SST atbalsta sistēmai būtu jāņem vērā sadarbība ar starptautiskajiem partneriem, jo īpaši Amerikas Savienotajām Valstīm, starptautiskām organizācijām un citām trešām personām, jo īpaši ar mērķi izvairīties no sadursmēm kosmosā un novērst kosmosa atkritumu daudzuma palielināšanos. Turklāt tai būtu jāpapildina esošie nelabvēlīgas ietekmes mazināšanas pasākumi, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas pamatnostādnes par kosmosa atkritumu nelabvēlīgas ietekmes mazināšanu, vai citas iniciatīvas, lai nodrošinātu kosmosā veikto darbību drošību, drošumu un ilgtspēju. Tai vajadzētu arī saskanēt ar Savienības priekšlikumu starptautiskam rīcības kodeksam kosmosā veiktām darbībām.

(13)

SST atbalsta sistēmai būtu jāietver tīklu veidošana un valstu SST resursu izmantošana, lai sniegtu SST pakalpojumus. Kad minētais sekmīgi darbosies, būtu jārosina jaunu sensoru izstrādāšana vai dalībvalstu izmantoto esošo sensoru uzlabošana.

(14)

Komisijai un SST konsorcijam, kas izveidots saskaņā ar šo lēmumu, ciešā sadarbībā ar EKA un citām ieinteresētajām personām būtu jāturpina vadīt SST tehniskos dialogus ar stratēģiskajiem partneriem atbilstīgi katra kompetencei.

(15)

Civilo un militāro SSA lietotāju prasības ir izklāstītas apstiprinātajā Komisijas dienestu darba dokumentā “Eiropas kosmosa situācijas apzināšanās prasības augsta līmeņa civilajiem un militārajiem lietotājiem”. SST pakalpojumu nodrošinājums būtu stimulējams ar civilo lietotāju vajadzībām. Šim lēmumam nebūtu jāattiecas uz izteikti militārām vajadzībām. Komisijai būtu jānodrošina, ka, iesaistot lietotāju grupas pārstāvjus, lietotāju vajadzības pēc vajadzības tiek regulāri pārskatītas un atjauninātas. Lai šo mērķi sasniegtu, Komisijai būtu jāturpina nepieciešamais dialogs ar attiecīgajiem dalībniekiem, tostarp Eiropas Aizsardzības aģentūru un EKA.

(16)

SST pakalpojumu darbība būtu jābalsta uz Savienības un dalībvalstu savstarpēju partnerību, un tai būtu jāizmanto valstu esošās un turpmākās zināšanas un resursi, tostarp ar EKA starpniecību izstrādātie. Dalībvalstīm būtu jāsaglabā īpašumtiesības un kontrole pār saviem resursiem, kā arī būtu jāsaglabā atbildība par to darbību, uzturēšanu un atjaunināšanu. SST atbalsta sistēmai nebūtu jāsniedz finansiāls atbalsts jaunu SST sensoru izveidei. Gadījumā, ja lietotāju vajadzību īstenošanai rodas nepieciešamība pēc jauniem sensoriem, tad to varētu risināt vai nu valsts līmenī, vai attiecīgā gadījumā ar Eiropas pētniecības un izstrādes programmas starpniecību. Komisijai un dalībvalstīm SST atbalsta sistēmā būtu jāveicina un jāatvieglo pēc iespējas daudzskaitlīgāka dalībvalstu dalība, ievērojot atbilstību dalības kritērijiem.

(17)

SST pakalpojumu sniegšanu varētu veicināt Eiropas Savienības Satelītcentrs (SATCEN), kas ir Savienības aģentūra, kura dibināta ar Padomes Vienoto rīcību 2001/555/KĀDP (8), un kas civilajiem un militārajiem lietotājiem sniedz ģeotelpisko attēlu informācijas pakalpojumus un produktus ar dažāda līmeņa slepenību. Tā pieredze apieties ar klasificētu informāciju drošā vidē un ciešās institucionālās saiknes ar dalībvalstīm ir priekšrocība, kas veicina SST pakalpojumu organizēšanu un sniegšanu. Priekšnoteikums SATCEN lomai SST atbalsta sistēmā ir grozījums minētajā Vienotajā rīcībā, kurā šobrīd nav paredzēta SATCEN darbība SST jomā. Komisijai attiecīgos gadījumos būtu jāsadarbojas ar EĀDD, ņemot vērā, ka tas palīdz Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos noteikt SATCEN darbības virzienu.

(18)

Precīza informācija par konkrētu kosmisko objektu dabu, specifikācijām un atrašanās vietu var ietekmēt Savienības vai tās dalībvalstu un trešo valstu drošību. Dalībvalstīm un attiecīgos gadījumos ar Padomes Drošības komitejas (Drošības komiteja) starpniecību būtu jāievēro atbilstīgi drošības pasākumi, un, izveidojot un nodrošinot atbilstīgo spēju tīklu, tostarp SST sensoru, darbību, spēju apstrādāt un analizēt SST datus un SST pakalpojumu sniegšanu. Tādēļ šajā lēmumā ir jānosaka vispārīgi noteikumi par SST informācijas izmantošanu un drošu apmaiņu starp dalībvalstīm, SST pakalpojumu saņēmējiem un attiecīgos gadījumos SATCEN. Turklāt Komisijai, EĀDD un dalībvalstīm būtu jāizstrādā koordinēšanas mehānismi, kas nepieciešami ar SST atbalsta sistēmas drošību saistītu jautājumu risināšanai.

(19)

Iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāuzņemas atbildība par sarunām saistībā ar noteikumiem par SST datu izmantošanu un SST informācijas izmantošanu un drošu apmaiņu, un šo noteikumu īstenošanu. Noteikumos par SST datu izmantošanu un SST informācijas izmantošanu un apmaiņu, kas izklāstīti šajā lēmumā un nolīgumā starp iesaistītajām dalībvalstīm un attiecīgos gadījumos SATCEN, būtu jāņem vērā apstiprinātie ieteikumi par SST datu drošību.

(20)

Ņemot vērā SST datu potenciālo konfidencialitāti, būtu jāīsteno sadarbība, kas balstīta uz efektivitāti un uzticēšanos, tostarp attiecībā uz to, kādā veidā apstrādā un analizē SST datus. Minētā mērķa sasniegšana būtu jāsekmē, potenciāli izmantojot atvērtā pirmkoda programmatūru, kas ļauj nodrošināt apstiprinātiem SST datu sniedzējiem drošu piekļuvi pirmkodam darbības pielāgojumu un uzlabojumu veikšanas nolūkā.

(21)

Drošības komiteja ir ieteikusi izveidot riska pārvaldības struktūru, lai nodrošinātu, ka, īstenojot SST atbalsta sistēmu, datu drošības jautājumiem tiek pievērsta pienācīga vērība. Šim nolūkam iesaistītajām dalībvalstīm un attiecīgos gadījumos SATCEN būtu jāizveido atbilstīgas riska pārvaldības struktūras un procedūras, ievērojot Drošības komitejas ieteikumus.

(22)

Lai nodrošinātu vienādus noteikumus šā lēmuma īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (9).

(23)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus, proti, atbalstīt darbības, kuru veikšanas nolūks ir sensoru tīkla izveide un darbība, spēju izveide SST datu apstrādei un analīzei un SST pakalpojumu izveide un darbība, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tas, ka šādus pakalpojumus sniegtu iesaistīto dalībvalstu konsorcijs, būtu ieguvums Savienībai, īpaši kā kosmosa resursu nozīmīgai īpašniecei, bet lēmuma darbības mēroga dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(24)

Šā lēmuma mērķi ir līdzīgi tiem mērķiem, kas noteikti programmās, kuras izveidotas ar: Regulu (ES) Nr. 1285/2013, tās 1. pantu, 3. panta c) un d) apakšpunktu un 4. pantu; Padomes Lēmumu 2013/743/ES (10), tā 2. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu, I pielikuma II daļas 1.6.2. punkta d) apakšpunktu un I pielikuma III daļas 7.5 un 7.8. punktu; Regulu (ES) Nr. 377/2014, tās 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ar kuru piešķir summu līdz EUR 26,5 miljoniem pašreizējās cenās. Kopējais finansiālais ieguldījums SST atbalsta sistēmas mērķu īstenošanai, jo īpaši esošo resursu tīkla izveidei, tiek lēsts EUR 70 miljonu apmērā. Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi ir līdzīgi iepriekš minēto programmu mērķiem, vajadzētu būt iespējai darbības, kuras nosaka ar šo lēmumu, finansēt no minētajām programmām, pilnībā ievērojot to pamataktu.

(25)

Pieņemama Eiropas autonomijas līmeņa nodrošināšanai SST darbības jomā varētu būt nepieciešams attiecībā uz SST pieņemt pamataktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (11) nozīmē. Šāda iespēja būtu jāizskata saistībā ar pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas starpposma pārskatīšanu.

(26)

Atzīstot SSA sensitīvo raksturu, sensoru darbībai un datu apstrādei, kuras rezultātā tiek sniegti SST pakalpojumi, būtu jāpaliek iesaistīto dalībvalstu pārziņā. Valstu SST resursi paliks to dalībvalstu pārziņā, kas atbild par to kontroli un darbību,

1)

“kosmiskais objekts” ir jebkurš cilvēka radīts priekšmets kosmosā;

2)

“kosmosa kuģis” ir jebkurš kosmiskais objekts, kas kalpo konkrētam nolūkam, tostarp aktīvi mākslīgie satelīti un palaišanas iekārtu pēdējās pakāpes;

3)

“kosmosa atkritumi” ir jebkurš Zemes orbītā esošs vai atmosfērā atkal ienākošs kosmiskais objekts, tostarp kosmosa kuģis vai tā fragmenti vai sastāvdaļas, kas vairs nedarbojas vai nekalpo konkrētam nolūkam, tostarp raķešu vai mākslīgu satelītu daļas vai neaktīvi mākslīgi satelīti;

4)

“SST sensors” ir ierīce vai ierīču apvienojums, piemēram, uz zemes vai kosmosā esoši radari un teleskopi, kas spēj mērīt fizikālus parametrus saistībā ar kosmiskajiem objektiem, piemēram, to lielumu, atrašanās vietu un ātrumu;

5)

“SST dati” ir SST sensoru iegūti kosmisko objektu fizikālie parametri vai kosmisko objektu orbītas parametri, kas iegūti no SST sensoru datiem;

6)

“SST informācija” ir apstrādāti SST dati, kuri ir viegli saprotami to saņēmējam.

a)

izvērtēt un samazināt riskus saistībā ar sadursmēm Eiropas kosmosa kuģu darbībās orbītā, un ļaut kosmosa kuģu operatoriem efektīvāk plānot un veikt nelabvēlīgas ietekmes mazināšanas pasākumus;

b)

samazināt ar Eiropas kosmosa kuģu palaišanu saistītos riskus;

c)

novērot kosmosa kuģu vai kosmosa atkritumu nekontrolētu atgriešanos Zemes atmosfērā un sniegt precīzākus un efektīvākus agrīnus brīdinājumus nolūkā samazināt potenciālos riskus Savienības iedzīvotāju drošībai un mazināt iespējamo kaitējumu infrastruktūrai uz zemes,

d)

censties novērst kosmosa atkritumu daudzuma palielināšanos.

a)

sensora funkcijas izveide un darbība, kas ietver dalībvalstu uz zemes un/vai kosmosā esošo sensoru tīklu, tostarp ar EKA starpniecību izstrādātos valstu sensorus, kosmisko objektu novērošanai un uzraudzībai un attiecīgas datubāzes izveidei;

b)

apstrādes funkcijas izveide un darbība SST datu apstrādei un analīzei valstu līmenī, lai izveidotu SST informāciju un pakalpojumus, ko izmanto SST pakalpojumu nodrošināšanas funkcijai;

c)

funkcijas izveide, lai sniegtu SST pakalpojumus 5. panta 2. punktā minētajām vienībām, kā noteikts 5. panta 1. punktā.

a)

sadursmes riska novērtēšanu starp kosmosa kuģiem vai starp kosmosa kuģiem un kosmosa atkritumiem un sadursmju novēršanas brīdinājumu ģenerēšanu palaišanas stadijā, orbītā ienākšanas sākumstadijā, stadijā, kad tie darbojas orbītā un misiju pabeigšanas stadijā.

b)

orbītā notiekošas fragmentācijas, sabrukuma vai sadursmju noteikšanu un aprakstīšanu;

c)

riska novērtēšanu saistībā ar kosmisko objektu un kosmosa atkritumu nekontrolētu atgriešanos Zemes atmosfērā un ar to saistītas informācijas ģenerēšanu, tostarp novērtējot varbūtējās sadursmes laikposmu un iespējamo dislokācijas vietu.

a)

visām dalībvalstīm;

b)

Padomei;

c)

Komisijai;

d)

EĀDD;

e)

publiskajiem un privātajiem kosmosa kuģu īpašniekiem un operatoriem;

f)

valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par civilo aizsardzību.

a)

jebkādiem bojājumiem, kas radušies SST pakalpojumu neesamības vai sniegšanas pārtraukumu dēļ,

b)

SST pakalpojumu sniegšanas aizkavējumu,

c)

jebkurām ar SST pakalpojumiem sniegtās informācijas neprecizitātēm,

d)

jebkādu atbildes darbību, kura veikta saistībā ar sniegtajiem SST pakalpojumiem.

a)

pārvalda SST atbalsta sistēmu un nodrošina tās īstenošanu;

b)

veic nepieciešamos pasākumus, lai noteiktu, kontrolētu, mazinātu un uzraudzītu ar SST atbalsta sistēmu saistītos riskus;

c)

attiecīgā gadījumā nodrošina SST lietotāju prasību atjaunināšanu;

d)

nosaka vispārējās pamatnostādnes SST atbalsta sistēmas pārvaldīšanai, īpaši, lai veicinātu 7. panta 3. punktā minētā konsorcija izveidošanu un darbību;

e)

attiecīgos gadījumos veicina pēc iespējas plašāku dalībvalstu līdzdalību saskaņā ar 7. pantu.

a)

aptuveno ieguldījumu un dažādajiem Savienības finansējuma avotiem;

b)

dalību SST atbalsta shēmā un ar to atbalstītajām darbībām;

c)

attīstību saistībā ar dalībvalstu SST resursu tīklu veidošanu un SST pakalpojumu sniegšanu;

d)

SST informācijas apmaiņu un izmantošanu.

a)

īpašumtiesības vai pieeja:

b)

rīcības plāna izveide 4. pantā izklāstīto darbību īstenošanai, tostarp kārtība sadarbībai ar citām dalībvalstīm.

a)

novērš neatļautu datu un informācijas atklāšanu, vienlaikus nodrošinot efektīvu darbību un pēc iespējas lielāku iegūtās informācijas izmantošanu;

b)

nodrošina SST datu drošību;

c)

SST informāciju un pakalpojumus dara pieejamus 5. panta 2. punktā noteiktajiem SST pakalpojumu saņēmējiem saskaņā ar informācijas autora un attiecīgā kosmiskā objekta īpašnieka instrukcijām un drošības noteikumiem, un pamatojoties uz to vajadzību pēc informācijas.

a)

SST informācijas izmantošana un apmaiņa, ņemot vērā apstiprinātos ieteikumus “Kosmosa situācijas apzināšanās datu politika – ieteikumi par drošības aspektiem”;

b)

riska pārvaldības struktūras izveide, lai nodrošinātu SST datu un SST informācijas izmantošanas un drošas apmaiņas noteikumu īstenošanu;

c)

sadarbība ar SATCEN, lai īstenotu 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto darbību.