a)

Datora monitors: elektroniska ierīce, kuras ekrāna izmērs pa diagonāli parasti ir lielāks par 12 collām un pikseļu blīvums ir lielāks par 5 000 pikseļiem uz kvadrātcollu un kura atveido datora lietotāja saskarni un atvērtās programmas, lai lietotājs varētu sadarboties ar datoru, parasti izmantojot klaviatūru un peli.

Lielākas veiktspējas displejs: datora monitors, kam piemīt šādas pazīmes un funkcijas:

b)

Digitālais fotorāmis: elektroniska ierīce, kuras ekrāna izmērs pa diagonāli parasti ir mazāks par 12 collām un kuras pamatfunkcija ir atveidot digitālus attēlus. Tam var būt arī programmējams taimeris, aizņemtības sensors, audio funkcijas, video funkcijas un Bluetooth vai bezvadu pieslēgums.

c)

Informatīvais displejs: elektroniska ierīce, kuras ekrāna izmērs pa diagonāli parasti ir lielāks par 12 collām un pikseļu blīvums ir 5 000 pikseļu uz kvadrātcollu vai mazāks. Parasti tirgū to piedāvā kā komerciālu informatīvo displeju lietošanai vietās, kur vairāki cilvēki to aplūkos ārpus biroja vides, piemēram, mazumtirdzniecības veikalos, universālveikalos, restorānos, muzejos, viesnīcās, brīvā dabā, lidostās, konferenču telpās vai mācību telpās.

a)

ieslēgts režīms: jaudas režīms, kurā ražojums ir iedarbināts un pilda vienu vai vairākas pamatfunkcijas. Šo režīmu raksturo arī tādi ierasti apzīmējumi kā “aktīvs”, “lietošanas”, “normālas darbības” režīms. Šajā režīmā jauda parasti ir lielāka nekā jauda miega režīmā vai izslēgtā režīmā;

b)

miega režīms: jaudas režīms, kurā ražojums pāriet, saņemot signālu no pievienotas ierīces vai iekšēju stimulu. Ražojums var pāriet šajā režīmā, saņemot signālu, ko rada lietotāja ievaddarbības. Ražojumam ir jāaktivizējas, saņemot signālu no pievienotas ierīces, tīkla, tālvadības ierīces un/vai saņemot iekšēju stimulu. Kamēr ražojums atrodas šajā režīmā, tas neatveido redzamu attēlu; vienīgais iespējamais izņēmums ir lietotājorientētas funkcijas vai aizsargfunkcijas, piemēram, informācijas par ražojumu vai statusa attēlošana, vai uz sensoriem bāzētas funkcijas.

c)

izslēgts režīms: jaudas režīms, kurā ražojums ir pievienots barošanas avotam, taču nepilda nekādas ieslēgta režīma vai miega režīma funkcijas. Šis režīms var saglabāties nenoteiktu laiku. Ražojums no šā režīma var iziet tikai tad, kad lietotājs tieši darbina barošanas slēdzi vai vadības ierīci. Dažiem ražojumiem šāda režīma var arī nebūt.

a)

Maksimālais deklarētais spožums: maksimālais spožums, ko displejs var sasniegt ieslēgta režīma iepriekšiestatītā iestatījumā un ko norādījis ražotājs, piemēram, lietotāja rokasgrāmatā.

b)

Maksimālais izmērītais spožums: maksimālais spožums, ko displejs var sasniegt, ja tiek manuāli konfigurētas tā vadīklas, piemēram, spilgtums un kontrasts.

c)

Spožums piegādes konfigurācijā: displeja spožums atbilstoši rūpnīcas noklusējuma iestatījumiem, ko ražotājs izvēlējies normālai izmantošanai privātām vai komerciālām vajadzībām. Spožums piegādes konfigurācijā displejiem ar automātisko spilgtuma vadību (ABC), kas iespējota pēc noklusējuma, var būt dažāds atkarībā no apkārtnes gaismas apstākļiem vietā, kur displejs uzstādīts.

2.1.1.

Ražojumi, kuri atbilst šeit izklāstītajai displeja definīcijai un kuru barošana tiek nodrošināta tieši no maiņstrāvas tīkla vai izmantojot ārēju barošanas avotu, vai izmantojot datu vai tīkla pieslēgumu, ir tiesīgi saņemt ENERGY STAR marķējumu, izņemot 2.2. iedaļā minētos ražojumus.

2.1.2.

Tipiski ražojumi, kas varētu saņemt marķējumu saskaņā ar šo specifikāciju, ir:

2.2.1.

Ražojumi, uz kuriem attiecas citas ENERGY STAR ražojumu specifikācijas, nevar saņemt marķējumu saskaņā ar šo specifikāciju. Pašlaik spēkā esošo specifikāciju saraksts atrodams tīmekļa vietnē www.eu-energystar.org.

2.2.2.

Marķējumu saskaņā ar šo specifikāciju nevar saņemt šādi ražojumi:

3.1.1.

Visus aprēķinus izdara ar tieši izmērītām (nenoapaļotām) vērtībām.

3.1.2.

Ja nav norādīts citādi, atbilstību specifikācijas prasībām novērtē, izmantojot tieši izmērītas vai aprēķinātas vērtības bez noapaļošanas.

3.1.3.

Tieši izmērītās vai aprēķinātās vērtības, ko ziņošanas nolūkā nosūta caur ENERGY STAR vietni, noapaļo līdz tuvākajam zīmīgajam ciparam, kā norādīts attiecīgajās specifikācijas prasībās.

3.2.1.

Ārējas barošanas avots: ja ražojumu piegādā ar ārēju barošanas avotu, avots atbilst V līmeņa prasībām saskaņā ar Starptautisko efektivitātes atzīmju protokolu un tam ir V līmeņa atzīme. Papildu informācija par atzīmju protokolu pieejama tīmekļa vietnē www.energystar.gov/powersupplies.

Ārēji barošanas avoti atbilst V līmeņa prasībām, kad tos testē ar viena sprieguma maiņstrāvas–līdzstrāvas tipa un maiņstrāvas–maiņstrāvas tipa barošanas avotu energoefektivitātes aprēķināšanas testēšanas metodi (Test Method for Calculating the Energy Efficiency of Single-Voltage External Ac-Dc and Ac-Ac Power Supplies), 2004. gada 11. augusts.

3.2.2.

Barošanas pārvaldība

3.3.1.

Jaudas patēriņš ieslēgtā režīmā (PON), kas izmērīts ar ENERGY STAR testēšanas metodi, nav lielāks par maksimālo jaudas patēriņu ieslēgtā režīmā (PON_MAX), kas aprēķināts un noapaļots saskaņā ar 1. tabulu.

Ja ražojuma pikseļu blīvums (DP), kas aprēķināts 1. vienādojumā, ir lielāks par 20 000 pikseļiem uz kvadrātcollu, tad ekrāna izšķirtspēju (r), ko izmanto PON_MAX aprēķināšanai, nosaka 2. vienādojumā.

1. vienādojums. Pikseļu blīvuma aprēķins

kur:

2. vienādojums. Izšķirtspējas aprēķins, ja ražojuma pikseļu blīvums (DP) pārsniedz 20 000 pikseļu uz kvadrātcollu

kur:

1.   tabula

Aprēķins: maksimālais jaudas patēriņš ieslēgtā režīmā (PON_MAX)

3.3.2.

Ražojumiem, kas atbilst lielākas veiktspējas displeja definīcijai, jaudas pielaidi (PEP), kas aprēķināta 3. vienādojumā, pieskaita PON_MAX, ko aprēķina pēc 1. tabulas. Šajā gadījumā PON, ko mēra ar ENERGY STAR testēšanas metodi, nav lielāks par PON_MAX un PEP summu.

3. vienādojums. Aprēķins: lielākas veiktspējas displeju jaudas pielaide ieslēgtā režīmā

kur:

3.3.3.

Ražojumiem ar automātisko spilgtuma vadību (ABC), kas iespējota pēc noklusējuma, 5. vienādojumā aprēķināto jaudas pielaidi (PABC) pieskaita pēc 1. tabulas aprēķinātajam PON_MAX, ja jaudas samazinājums ieslēgtā režīmā (RABC), kas aprēķināts 4. vienādojumā, nav mazāks par 20 %.

4. vienādojums. Aprēķins: jaudas samazinājums ieslēgtā režīmā ražojumiem, kam pēc noklusējuma iespējota automātiskā spilgtuma vadība

kur:

5. vienādojums. Aprēķins: jaudas pielaide ieslēgtā režīmā ražojumiem, kam pēc noklusējuma iespējota automātiskā spilgtuma vadība

kur:

3.3.4.

Ražojumiem, kas barošanu saņem no zema sprieguma līdzstrāvas avota, PON, kas aprēķināts 6. vienādojumā, nav lielāks par PON_MAX, kas aprēķināts pēc 1. tabulas.

6. vienādojums. Aprēķins: jauda ieslēgtā režīmā ražojumiem, kas barošanu saņem no zema sprieguma līdzstrāvas avota

kur:

3.4.1.

Izmērītais miega režīma jaudas patēriņš (PSLEEP) ražojumiem, kam nav nevienas no 3. vai 4. tabulā minētajām datu vai tīkla funkcijām, nav lielāks par maksimālo jaudas patēriņu miega režīmā (PSLEEP_MAX), kā norādīts 2. tabulā.

2.   tabula

Maksimālais jaudas patēriņš miega režīmā (PSLEEP_MAX)

PSLEEP_MAX

(vatos)

0,5

3.4.2.

Izmērītais miega režīma jaudas patēriņš (PSLEEP) ražojumiem ar vienu vai vairākām 3. vai 4. tabulā minētajām datu vai tīkla funkcijām, nav lielāks par maksimālo datu/tīkla jaudas patēriņu miega režīmā (PSLEEP_AP), kas aprēķināts 7. vienādojumā.

7. vienādojums. Aprēķins: maksimālais datu/tīkla jaudas patēriņš miega režīmā

kur:

3.   tabula

Jaudas pielaides miega režīmā datu vai tīkla funkcijām

4.   tabula

Jaudas pielaides miega režīmā papildu funkcijām

1. piemērs. Digitālajam fotorāmim, kuram miega režīma testēšanas laikā pieslēgta un iespējota tikai viena tilta vai tīkla funkcija, Wi-Fi un kuram miega režīma testēšanas laikā nav pieslēgta neviena papildu funkcija, drīkst piemērot 2,0 W Wi-Fi papildu pielaidi, jo , .

2. piemērs. Ar USB 3.x un DisplayPort (nevideo pieslēgums) tilta funkciju aprīkota datora monitora testēšanas laikā pievienots un iespējots ir tikai USB 3.x. Pieņemot, ka miega režīma testēšanas laikā papildu funkcijas nav iespējotas, šim displejam drīkst piemērot 0,7 W USB 3.x papildu pielaidi, jo , .

3. piemērs. Testējot ar vienu tilta un vienu tīkla funkciju, USB 3.x un Wi-Fi aprīkotu datora monitoru, miega režīma testēšanas laikā abas funkcijas ir pieslēgtas un iespējotas. Pieņemot, ka miega režīma testēšanas laikā papildu funkcijas nav iespējotas, šim displejam drīkst piemērot 0,7 W USB 3.x papildu pielaidi un 2,0 W Wi-Fi papildu pielaidi, jo , .

3.4.3.

Ražojumiem, kam ir vairāki miega režīmi (piemēram, “miega režīms” un “dziļa miega režīms”), izmērītais miega režīma jaudas patēriņš (PSLEEP) nevienā miega režīmā nepārsniedz PSLEEP_MAX, ja ražojumam nav datu vai tīkla pieslēguma funkcijas, un PSLEEP_AP, ja ražojums ir testēts ar papildu energopatērējošām funkcijām, piemēram, datu tilta pieslēgumu vai tīkla pieslēgumu. Ja ražojumam ir vairāki miega režīmi, kurus var manuāli izvēlēties, vai ja ražojums var pāriet miega režīmā dažādos veidos (piemēram, ar tālvadību vai pārslēdzot resursdatoru miega režīmā), izmērīto miega režīma enerģijas patēriņu (PSLEEP) miega režīmā ar augstāko PSLEEP rādītāju, kas izmērīts atbilstoši 6.5. iedaļā minētajai testēšanas metodei, uzskata par PSLEEP, kuru norāda atbilstības noteikšanai. Ja ražojums dažādajos miega režīmos pāriet automātiski, tad visu miega režīmu vidējā PSLEEP vērtība, kas iegūta, piemērojot 6.5. iedaļā minēto testēšanas metodi, ir tā PSLEEP vērtība, kuru norāda atbilstības noteikšanai.

4.2.1.

Testēšanai izraugās vienu reprezentatīva modeļa (kā definēts 1. iedaļā) vienību.

4.2.2.

Lai noteiktu ražojumu saimes atbilstību, par reprezentatīvu modeli uzskata ražojuma konfigurāciju, kura katrā saimes ražojumu kategorijā ir ar vislielāko iespējamo enerģijas patēriņu (sliktākais scenārijs).

6.1.

Diena, kad ražotāji drīkst sākt kvalificēt ražojumus kā ENERGY STAR ražojumus saskaņā ar šīs specifikācijas 6.0. versiju, tiks definēta kā nolīguma spēkā stāšanās diena. Lai ražojuma modelis saņemtu ENERGY STAR marķējumu, tam jāatbilst ENERGY STAR specifikācijai, kas ir spēkā modeļa ražošanas dienā. Ražošanas diena ir specifiska katrai vienībai, un tas ir datums (piemēram, mēnesis un gads), kad vienību uzskata par pilnīgi nokomplektētu.

6.2.

Specifikācijas turpmākā pārskatīšana: VAA un Eiropas Komisijai ir tiesības grozīt šo specifikāciju, ja tehnoloģiju un/vai tirgus pārmaiņu ietekmē mazināsies tās lietderība attiecībā uz patērētājiem, ražošanas nozari vai vidi. Saskaņā ar pašreizējo stratēģiju specifikāciju pārskatīs, apspriežoties ar ieinteresētajām personām. Gadījumā, ja specifikāciju pārskata, lūdzam ņemt vērā, ka ENERGY STAR netiek automātiski piešķirts uz visu modeļa ražošanas laiku.

1.1.

Enerģijas pārveidošanas mehānisms:

1.2.

Modulārs UPS: nepārtrauktās barošanas avots, kas sastāv no vienas vai vairākām atsevišķām UPS iekārtām, kurām ir viens vai vairāki kopēji korpusi un kopēja enerģijas uzkrāšanas sistēma un kuru izeja darbības normālrežīmā ir pieslēgta kopējai izejas kopnei, kas pilnīgi atrodas korpusā(-os). Atsevišķu UPS vienību kopējais skaits modulārā nepārtrauktās barošanas avotā ir “n + r”, kur “n” ir atsevišķu UPS vienību skaits, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu slodzes jaudu, bet “r” ir redundanto UPS iekārtu skaits. Modulāros UPS var izmantot, lai nodrošinātu redundanci, palielinātu jaudu vai pildītu abas minētās funkcijas.

1.3.

Redundance: papildu UPS vienības paralēlā nepārtrauktās barošanas avotā, lai uzlabotu strāvas padeves nepārtrauktību; iedalījums ir šāds:

1.4.

Nepārtrauktās barošanas avota darba režīmi:

1.5.

Nepārtrauktās barošanas avota ieejas atkarības parametri:

1.6.

Viens normālrežīma UPS: nepārtrauktās barošanas avots, kas funkcionē normālrežīmā tikai viena ieejas atkarības parametru kopuma robežās. Piemēram, UPS funkcionē tikai kā VFI.

1.7.

Vairāku normālrežīmu UPS: nepārtrauktās barošanas avots, kas funkcionē normālrežīmā vairāku ieejas atkarības parametru kopumu robežās. Piemēram, UPS funkcionē kā VFI vai VFD.

1.8.

Apeja: alternatīvs strāvas ceļš uz maiņstrāvas pārveidotāju:

1.9.

References testa slodze: slodze vai apstākļi, kuros UPS piegādā aktīvo jaudu (W), kādai UPS ir paredzēts (5).

1.10.

Testējamā iekārta (UUT): testējamais UPS tādā konfigurācijā, kādā tas tiks piegādāts patērētājam, tostarp visi piederumi (piemēram, filtri vai transformatori), kas nepieciešami, lai izpildītu testēšanas nosacījumus, kuri norādīti ENERGY STAR testēšanas metodes apraksta 3. iedaļā.

1.11.

Jaudas koeficients: aktīvās jaudas P absolūtās vērtības attiecība pret šķietamo jaudu S.

1.12.

Ražojumu saime: ražojuma modeļu grupa, ko 1) izgatavojis viens ražotājs, 2) uz ko attiecas tie paši ENERGY STAR kvalifikācijas kritēriji un 3) kam ir tāda pati pamatkonstrukcija. Attiecībā uz nepārtrauktās barošanas avotiem pieņemamās variācijas ražojumu saimē ir šādas:

1.13.

Saīsinājumi:

a)   A: ampērs;

b)   ac: maiņstrāva;

c)   dc: līdzstrāva;

d)    DRUPS : rotācijas UPS ar dīzeļdzinēju;

e)    RUPS : rotācijas UPS;

f)    THD : kopējais strāvas harmoniku kropļojums;

g)    UPS : nepārtrauktās barošanas avots;

h)    UUT : testējamā iekārta;

i)   V: volts;

j)    VFD : no sprieguma un frekvences atkarīgs;

k)    VFI : no sprieguma un frekvences neatkarīgs;

l)    VI : no sprieguma neatkarīgs;

m)   W: vats;

n)   Wh: vatstunda.

a)

patēriņa UPS, kas paredzēti, lai pasargātu galddatorus un attiecīgās perifērās ierīces un/vai izklaides ierīces, piemēram, televizorus, televizora pierīces, ciparvideo ierakstītājus, Blu-ray un DVD atskaņotājus;

b)

komerciālie UPS, kas paredzēti, lai pasargātu nelielu uzņēmumu un filiāļu informācijas un sakaru tehnoloģiju ierīces, piemēram, serverus, tīkla pārslēdzējus un maršrutētājus, nelielas atmiņas iekārtas;

c)

datu centru UPS, kas paredzēti, lai pasargātu lielas informācijas un sakaru tehnoloģiju iekārtas, piemēram, uzņēmumu serverus, tīkla iekārtas, lielas atmiņas iekārtas; kā arī

d)

telekomunikāciju līdzstrāvas izejas UPS/taisngrieži, kas paredzēti, lai pasargātu telekomunikāciju sistēmas, kuras atrodas centrālajā birojā vai attālinātā vietā, kur darbojas bezvadu/šūnu tīkls.

2.3.1.

Ražojumi, uz kuriem attiecas citas ENERGY STAR ražojumu specifikācijas, nevar saņemt marķējumu saskaņā ar šo specifikāciju. Pašlaik spēkā esošo specifikāciju saraksts atrodams tīmekļa vietnē www.eu-energystar.org.

2.3.2.

Marķējumu saskaņā ar šo specifikāciju nevar saņemt šādi ražojumi:

3.1.1.

Visus aprēķinus izdara ar tieši izmērītām (nenoapaļotām) vērtībām.

3.1.2.

Ja vien nav norādīts citādi, atbilstību specifikācijas prasībām izvērtē, izmantojot tieši izmērītas vai aprēķinātas vērtības bez noapaļošanas.

3.1.3.

Tieši izmērītās vai aprēķinātās vērtības, ko ziņošanas nolūkā nosūta caur ENERGY STAR vietni, noapaļo līdz tuvākajam zīmīgajam ciparam, kā norādīts attiecīgajās specifikācijas prasībās.

3.2.1.

Viens normālrežīma UPS: vidējā slodzei pielāgota efektivitāte (EffAVG), ko aprēķina 1. vienādojumā, nav mazāka par minimālo nepieciešamo vidējo efektivitāti (EffAVG_MIN), ko nosaka pēc 2. tabulas, attiecībā uz norādīto nominālo izejas jaudu un atkarību no ieejas strāvas parametriem, izņemot turpmāk norādīto:

ražojumiem, kuru nominālā izejas jauda ir lielāka par 10 000 W un kuriem ir komunikācijas un uzskaites funkcijas, kā norādīts 3.6. iedaļā, vidējā slodzei pielāgotā efektivitāte (EffAVG), ko aprēķina 1. vienādojumā, nav mazāka par minimālo nepieciešamo vidējo efektivitāti (EffAVG_MIN), ko nosaka pēc 3. tabulas, attiecībā uz norādīto atkarību no ieejas strāvas parametriem.

1. vienādojums. Aprēķins: maiņstrāvas izejas UPS vidējā efektivitāte

kur:

1.   tabula

Pieņēmumi maiņstrāvas izejas UPS slodzei, lai aprēķinātu vidējo efektivitāti

2.   tabula

Maiņstrāvas izejas UPS minimālā nepieciešamā vidējā efektivitāte

3.   tabula

Maiņstrāvas izejas UPS minimālā nepieciešamā vidējā efektivitāte ražojumiem ar uzskaites un komunikācijas funkcijām

3.2.2.

Vairāku normālrežīmu UPS, kas netiek piegādāti ar augstāko ieejas atkarības režīmu, kas iespējots pēc noklusējuma: ja vairāku normālrežīmu UPS netiek piegādāts ar augstāko ieejas atkarības režīmu, kas iespējots pēc noklusējuma, tā vidējā slodzei pielāgotā efektivitāte (EffAVG), ko aprēķina 1. vienādojumā, nav mazāka par:

3.2.3.

Vairāku normālrežīmu UPS, kas tiek piegādāti ar augstāko ieejas atkarības režīmu, kas iespējots pēc noklusējuma: ja vairāku normālrežīmu UPS tiek piegādāts ar augstāko ieejas atkarības režīmu, kas iespējots pēc noklusējuma, tā vidējā slodzei pielāgotā efektivitāte (EffAVG), ko aprēķina 2. vienādojumā, nav mazāka par:

2. vienādojums. Aprēķins: vairāku normālrežīmu maiņstrāvas izejas UPS vidējā efektivitāte

kur:

a)

pilnīgas sistēmas, kas vienlaikus ir arī modulāras, kvalificē kā modulāru UPS ražojumu saimes, kur uzstādīts konkrēts moduļa modelis;

b)

atsevišķu modeļu kvalificēšana neietekmē modulāru sistēmu kvalificēšanu, izņemot gadījumus, kad arī visas sistēmas tiek kvalificētas, kā norādīts iepriekš;

c)

ražojumiem, kuru nominālā izejas jauda ir lielāka par 10 000 W un kuriem ir komunikācijas un uzskaites funkcijas, kā norādīts 3.6. iedaļā, vidējā slodzei pielāgotā efektivitāte (EffAVG), ko aprēķina 3. vienādojumā, nav mazāka par minimālo nepieciešamo vidējo efektivitāti (EffAVG_MIN), ko nosaka pēc 5. tabulas.

3.5.1.

Datus, kas nepieciešami standartizētai jaudas un veiktspējas datu lapai (PPDS), iesniedz VAA un/vai Eiropas Komisijai par katru modeli vai ražojumu saimi.

3.5.2.

Sīkāka informācija par PPDS atrodama UPS veltītajā ENERGY STAR tīmekļa vietnē www.energystar.gov/products.

PPDS sniedz šādu informāciju:

3.5.3.

VAA un Eiropas Komisija pēc vajadzības var periodiski izvērtēt šo PPDS un par izvērtēšanas procesu informēs partnerus.

3.6.1.

Maiņstrāvas izejas UPS un līdzstrāvas izejas UPS/taisngrieži, kuru nominālā izejas jauda ir lielāka par 10 000 W, var saņemt 1 procentpunkta efektivitātes priekšrocību, kā redzams 3. un 5. tabulā, ja tos pārdod kopā ar energoskaitītāju, kam piemīt šādas īpašības:

3.6.2.

Prasības ārējiem skaitītājiem: lai UPS varētu piešķirt priekšrocību par uzskaites funkciju, kopā ar UPS nokomplektētiem ārējiem skaitītājiem jāatbilst vienai no šādām prasībām:

3.6.3.

Prasības integrētajiem skaitītājiem: lai UPS varētu piešķirt priekšrocību par uzskaites funkciju, 3.6.4. iedaļā minētajos apstākļos integrētajam skaitītājam jāatbilst šādām prasībām:

relatīvā kļūda energopatēriņa uzskaitē nav lielāka par 5 %, salīdzinot ar standartu, ja tas ir daļa no pilnas uzskaites sistēmas (ieskaitot strāvas pārveidotājus, kurus var integrēt skaitītājā un nepārtrauktās barošanas avotā).

3.6.4.

Skaitītāju precizitātes vides un elektriskie nosacījumi: skaitītājs atbilst 3.6.2. vai 3.6.3. iedaļā noteiktajām prasībām ar šādiem nosacījumiem:

4.2.1.

Reprezentatīvos modeļus testēšanai izvēlas, ievērojot turpmāk minētās prasības:

4.2.2.

Testēšanai izvēlas katra reprezentatīvā modeļa vienu vienību.

4.2.3.

Visām testētajām vienībām ir jāatbilst ENERGY STAR kritērijiem.

5.1.

Diena, kad ražotāji drīkst sākt kvalificēt ražojumus kā ENERGY STAR ražojumus saskaņā ar šīs specifikācijas 1.0. versiju, tiks definēta kā nolīguma spēkā stāšanās diena. Lai ražojuma modelis saņemtu ENERGY STAR marķējumu, tam jāatbilst ENERGY STAR specifikācijai, kas ir spēkā modeļa ražošanas dienā. Ražošanas diena attiecas uz katru vienību, un tā ir diena, kad vienību uzskata par pilnīgi nokomplektētu.

5.2.

Specifikācijas turpmākā pārskatīšana: VAA un Eiropas Komisijai ir tiesības grozīt šo specifikāciju, ja tehnoloģiju un/vai tirgus pārmaiņu ietekmē mazināsies tās lietderība attiecībā uz patērētājiem, ražošanas nozari vai vidi. Saskaņā ar pašreizējo stratēģiju specifikāciju pārskatīs, apspriežoties ar ieinteresētajām personām. Gadījumā, ja specifikāciju pārskata, lūdzam ņemt vērā, ka ENERGY STAR netiek automātiski piešķirts uz visu modeļa ražošanas laiku.

1.1.1.

Datora serveris: dators, kas sniedz pakalpojumus un pārvalda tīklā esošus resursus klientierīču (piemēram, galddatoru, piezīmjdatoru, vienkāršoto klientdatoru, bezvadu ierīču, plaukstdatoru, interneta protokolu (IP) tālruņu, citu datora serveru vai citu tīkla ierīču) vajadzībām. Datora serveri laiž tirgū, izmantojot uzņēmuma kanālus, un tas paredzēts lietošanai datu centros un birojos/uzņēmumos. Datora serverim galvenokārt piekļūst ar tīkla savienojumiem, nevis ar tiešām lietotāju ievadierīcēm, piemēram, tastatūru vai peli. Šajā specifikācijā datora serveris atbilst visiem šiem kritērijiem:

1.1.2.

Pārvaldīts serveris: datora serveris, kas ir paredzēts augsta līmeņa pieejamības nodrošināšanai ļoti pārvaldītā vidē. Šajā specifikācijā pārvaldīts serveris atbilst visiem šiem kritērijiem:

1.1.3.

Asmenssistēma: sistēma, ko veido asmenskorpuss un viens vai vairāki pārvietojami asmensserveri un/vai citas vienības (piemēram, asmensatmiņa, asmenstīkla iekārta). Asmenssistēma nodrošina mērogojamu risinājumu vairāku asmensserveru vai atmiņas bloku apvienošanai vienā korpusā, un tā ir izstrādāta tā, lai tehniskie darbinieki plātnes varētu ērti pievienot vai apmainīt (karstā pārnešana), veicot darbu uz vietas.

1.1.4.

Pilnīgi bojājumpiecietīgs serveris: datora serveris, kam paredzēta pilnīga aparatūras redundance, jo katrs datošanas komponents atrodas starp diviem mezgliem, kuri uztur identisku un vienlaicīgu darba slodzi (piemēram, ja viens mezgls nedarbojas vai ir jālabo, otrs mezgls spēj uzturēt darba slodzi un novērst zaudlaiku). Pilnīgi bojājumpiecietīgā datorā izmanto divas sistēmas, lai vienlaikus un atkārtojoši uzturētu vienu darba slodzi, uzdevumu izpildei svarīgā lietojumprogrammā nodrošinot nepārtrauktu pieejamību.

1.1.5.

Noturīgs serveris: datora serveris, kam ir izvērstas drošuma, pieejamības un apkalpojamības (RAS), kā arī mērogojamības iezīmes, kuras ir integrētas sistēmas, datora procesora un mikroshēmojuma mikroarhitektūrā. ENERGY STAR marķējuma saņemšanai saskaņā ar šo specifikāciju par noturīgu serveri uzskata tādu, kas atbilst šīs specifikācijas B papildinājumā minētajām iezīmēm.

1.1.6.

Vairākmezglu serveris: datora serveris ar diviem vai vairākiem neatkarīgiem servera mezgliem, kuri atrodas vienā korpusā un kopīgi izmanto vienu vai vairākus barošanas avotus. Vairākmezglu serverī barošanu visiem mezgliem sadala ar kopīgu barošanas avotu starpniecību. Vairākmezglu serverī servera mezgli nav paredzēti karstajai pārnešanai.

Divmezglu serveris: kopīga vairākmezglu servera konfigurācija, kam ir divi servera mezgli.

1.1.7.

Servera ierīce: datora serveris, kam komplektā ir iepriekš instalēta operētājsistēma un lietojumprogrammatūra, kuru izmanto, lai veiktu konkrētu funkciju vai cieši saistītu funkciju kopumu. Servera ierīce nodrošina pakalpojumus ar viena vai vairāku tīklu starpniecību (piemēram, IP vai SAN), un to parasti pārvalda ar tīmekļa vai komandrindas saskarni. Servera ierīces aparatūras un programmatūras konfigurācijas pielāgo piegādātājs, lai tās pildītu konkrētu uzdevumu (piemēram, nosaukuma pakalpi, ugunsmūra pakalpojumus, autentifikācijas pakalpojumus, šifrēšanas pakalpojumus, kā arī balss pārraides ar IP (VoIP) pakalpojumus), un servera ierīces nav paredzētas lietotāja nodrošinātas programmatūras palaišanai.

1.1.8.

Augstas veiktspējas datošanas (HPC) sistēma: skaitļošanas sistēma, kura ir paredzēta cieši paralēlu lietojumu palaišanai un ir attiecīgi optimizēta. HPC sistēmā ietilpst daudz sagrupētu homogēnu mezglu, kam bieži vien ir ātrdarbīgi starppārstrādes starpsavienojumi, kā arī liela atmiņas spēja un joslas platums. HPC sistēmas var projektēt ar konkrētu mērķi vai tās var salikt no vispārīgi pieejamiem datora serveriem. HPC sistēmām ir jāatbilst VISIEM turpmāk minētajiem kritērijiem:

1.1.9.

Serveris ar līdzstrāvas barošanas avotu: datora serveris, kura darbības nodrošināšanai paredzēts izmantot tikai līdzstrāvas barošanas avotu.

1.1.10.

Liels serveris: noturīgs/mērogojams serveris, kuru piegādā kā iepriekš integrētu / iepriekš testētu sistēmu, kas atrodas vienā vai vairākos pilnos rāmjos vai statīvos un ietver augstas savienojamības ievadizvades apakšsistēmu vismaz ar 32 atvēlētiem ievadizvades slotiem.

1.3.1.

Statņu tipa serveris: datora serveris, kuru paredzēts ievietot standarta izmēra 19 collu datu centra statnī, kā norādīts standartā EIA-310, IEC 60297 vai DIN 41494. Šajā specifikācijā asmensserveri skata atsevišķā kategorijā un uz to neattiecas statņu tipa serveru kategorija.

1.3.2.

Pjedestāla tipa serveris: atsevišķs datora serveris ar barošanas avotiem, dzesēšanu, ievadizvades ierīcēm, kā arī citiem neatkarīgai darbībai nepieciešamiem resursiem. Pjedestāla tipa servera korpuss ir līdzīgs torņa tipa klientdatoram.

1.4.1.

Barošanas avots: komponents, kas pievadīto maiņstrāvu vai līdzstrāvu pārveido vienā vai vairākās izvadītajās līdzstrāvās, tādējādi nodrošinot datora serverim barošanu. Datora servera barošanas avotam ir jābūt neatkarīgam un fiziski atdalāmam no mātesplates, un tam ir jābūt pieslēdzamam pie sistēmas, izmantojot apmaināmu vai neapmaināmu elektrisko savienojumu:

1.4.2.

Ievadizvades ierīce: ierīce, kas nodrošina datu ievades un izvades funkciju no datora servera uz citām ierīcēm. Ievadizvades ierīce var būt datora servera mātesplates daļa, vai to var pievienot mātesplatei ar izvērses slotiem (piemēram, PCI, PCIe). Ievadizvades ierīces ir, piemēram, diskrētās Ethernet tīkla ierīces, tehnoloģijas InfiniBand ierīces, RAID/SAS kontrolleri, kā arī optiskās šķiedras kanāla ierīces:

ievadizvades pieslēgvieta: fiziska elektriskā shēma, kas atrodas ievadizvades ierīcē, ja var izveidot neatkarīgu ievadizvades sesiju. Pieslēgvieta nav savienojuma ligzda; iespējams, atsevišķa savienojuma ligzda var apkalpot vairākas vienas saskarnes pieslēgvietas.

1.4.3.

Mātesplate: servera galvenā shēmas plate. Šajā specifikācijā mātesplate ietver savienotājus, kas paredzēti papildu shēmas plašu pievienošanai un parasti sastāv no šādiem komponentiem: procesora, atmiņas, pamata ievadizvades sistēmas un izvērses slotiem.

1.4.4.

Procesors: loģiskā elektriskā shēma, kas reaģē uz pamatinstrukcijām un apstrādā tās, tādējādi nodrošinot servera dziņu. Šajā specifikācijā procesors ir datora servera centrālais procesors (CPU). Parasti centrālais procesors ir fiziska pakete, kas instalējama servera mātesplatē, izmantojot ligzdu vai tiešo lodalvas savienojumu. Centrālā servera paketē var būt viens vai vairāki procesora kodoli.

1.4.5.

Atmiņa: šajā specifikācijā atmiņa ir servera daļa, kura atrodas ārpus procesora un kurā tiek uzglabāta informācija, ko procesors nekavējoties izmanto.

1.4.6.

Cietais disks (HDD): primārā datora uzglabāšanas ierīce, kura nolasa un raksta uz vienas vai vairākām rotējošām magnētiskā diska plāksnēm.

1.4.7.

Cietvielu disks (SSD): datu uzglabāšanas ierīce, kura datu uzglabāšanas nolūkos izmanto atmiņas mikroshēmas, nevis rotējošas magnētiskās plāksnes.

1.5.1.

Tīkla iekārta: ierīce, kuras primārā funkcija ir nodot datus starp dažādām tīkla saskarnēm, garantējot datu savienojamību savienotu ierīču starpā (piemēram, maršrutētāja un pārslēga starpā). Datu savienojamību nodrošina, pārvietojot datu paketes, kas ir iekapsulētas atbilstoši interneta protokolam, optiskās šķiedras sakaru kanālam, tehnoloģijai InfiniBand vai līdzīgam protokolam.

1.5.2.

Krātuves ražojums: pilnīgi funkcionāla krātuves sistēma, kas klientiem un tiešā veidā vai ar tīklu pievienotām ierīcēm sniedz datu uzglabāšanas pakalpojumus. Komponentus un apakšsistēmas, kuras ir krātuves ražojuma uzbūves neatņemama sastāvdaļa (piemēram, lai nodrošinātu iekšējo saziņu starp kontrolleri un diskiem), uzskata par krātuves ražojuma daļu. Pretēji iepriekš minētajam komponentus, ko parasti asociē ar datu uzglabāšanas vidi datu centrā (piemēram, ierīces, kas nepieciešamas ārēja SAN darbības nodrošināšanai), neuzskata par krātuves ražojuma daļu. Krātuves ražojumam var būt integrētie uzglabāšanas kontrolleri, uzglabāšanas ierīces, iegultie tīkla elementi, programmatūra un citas ierīces. Lai gan krātuves ražojumiem var būt viens vai vairāki iegultie procesori, tie nenodrošina lietotāja nodrošinātu programmatūru palaišanu, bet var palaist ar datiem saistītus lietojumus (piemēram, datu replicēšanu, dublēšanas aprīkojumus, datu saspiešanu, instalēšanas aģentus).

1.5.3.

Nepārtrauktās barošanas avots (UPS): no pārveidotājiem, pārslēgiem un enerģijas uzkrājējiem, piemēram, akumulatoriem, sastāvoša ierīce, kura nodrošina jaudas padeves nepārtrauktību galvenā barošanas avota atteices gadījumā.

1.6.1.

Dīkstāve: darba stāvoklis, kad operētājsistēma un cita programmatūra ir pilnīgi ielādēta, datora serveris spēj pabeigt darba slodzes transakcijas, tomēr aktīvu darba slodzes transakciju sistēma neprasa vai negaida (t. i., datora serveris ir darba stāvoklī, bet neveic lietderīgu darbu). ACPI standarta sistēmām dīkstāves režīms atbilst tikai ACPI sistēmas S0 līmenim.

1.6.2.

Aktīvais režīms: darba režīms, kad datora serveris veic darbu, reaģējot uz iepriekšējiem vai laiksakritīgiem ārējiem pieprasījumiem (piemēram, instrukcijas tīklā). Aktīvais režīms ir gan 1) aktīva apstrāde, gan 2) datu meklēšana/iegūšana no atmiņas, kešatmiņas vai iekšējās/ārējās atmiņas, vienlaikus gaidot papildu ievadi tīklā.

1.7.1.

Kontrollera sistēma: dators vai datora serveris, kas pārvalda kritēriju novērtēšanas procesu. Kontrolleru sistēma pilda šādas funkcijas:

1.7.2.

Tīkla klients (testēšana): dators vai datora serveris, kas rada darba slodzes datplūsmu pārraidei uz testējamo iekārtu (UUT), kura ir savienota, izmantojot tīkla pārslēgu.

1.7.3.

RAS iezīmes: saīsinājums, ko lieto, lai apzīmētu drošuma, pieejamības un apkalpojamības iezīmes. Dažkārt RAS paplašina un pieraksta kā RASM, papildinot to ar pārvaldīšanas spējas (manageability) iezīmi. Trīs primārie RAS elementi attiecībā uz datora serveri ir šādi:

1.7.4.

Servera procesora izmantojums: tāds procesora datošanas darbības koeficients pilnas slodzes procesora datošanas darbībai noteiktā spriegumā un frekvencē, kurš izmērīts nekavējoties vai vidēji īsā izmantojuma termiņā, kas ievērots zināmā skaitā aktīvu un/vai dīkstāves ciklu.

1.7.5.

Hipervizors: aparatūras virtualizācijas metodes tips, kas ļauj vairākām viesu operētājsistēmām vienlaicīgi darboties vienā resurssistēmā.

1.7.6.

Apstrādes palīgpaātrinātājs (APA): datošanas izvērses pievienojumprogrammas karte, kas ir instalēta vispārīgā pievienojumprogrammas izvērses slotā (piemēram, GPGPU, kas instalēts specifikācijas PCI slotā).

1.7.7.

DDR buferkanāls: kanāls vai atmiņas pieslēgvieta, kas datora serverī savieno atmiņas kontrolleri ar noteiktu skaitu atmiņas ierīču (piemēram, DIMM). Parasti datora serverī var būt vairāki atmiņas kontrolleri, kas savukārt var atbalstīt vienu vai vairākus DDR buferkanālus. Tādā veidā katrs DDR buferkanāls apkalpo tikai daļu no datora serverī esošās kopējās adresējamās atmiņas telpas.

a)

no vienas modeļa līnijas vai aparāta tipa;

b)

ar tādu pašu korpusu (proti, statņa, asmens vai pjedestāla tipa) vai ar tādu pašu mehānisko un elektrisko dizainu, tikai ar virspusīgām mehāniskām atšķirībām, lai tādējādi dizains varētu atbalstīt vairāku korpusu izmantošanu;

c)

ar procesoru no vienas definētas procesoru sērijas vai ar procesoru, kuru pieslēdz vispārējā ligzdas tipā;

d)

ar kopīgiem barošanas blokiem, kuru darbība nodrošina efektivitāti, kas nav mazāka par efektivitāti visos nepieciešamajos slodzes punktos, kas norādīti 3.2. iedaļā (proti, 10 %, 20 %, 50 % un 100 % no maksimālās nominālās slodzes vienas izejas barošanas avotiem; 20 %, 50 % un 100 % no maksimālās nominālās slodzes vairāku izejas jaudu barošanas avotiem).

a)

Apsveramās variācijas iegādes brīdī:

b)

Tipveida konfigurācija:

tipveida konfigurācija: ražojuma konfigurācija starp minimālo un maksimālo jaudas konfigurāciju, kas raksturo izvietotu ražojumu ar lielu pārdošanas apjomu.

c)

Jaudas izmantošanas varianti:

2.2.1.

Ražojumi, uz kuriem attiecas citas ENERGY STAR ražojumu specifikācijas, nevar saņemt marķējumu saskaņā ar šo specifikāciju. Pašlaik spēkā esošo specifikāciju saraksts atrodams tīmekļa vietnē www.eu-energystar.org.

2.2.2.

Marķējumu saskaņā ar šo specifikāciju nevar piešķirt šādiem ražojumiem:

3.1.1.

Visus aprēķinus izdara ar tieši izmērītām (nenoapaļotām) vērtībām.

3.1.2.

Ja vien nav norādīts citādi, atbilstību specifikācijas prasībām izvērtē, izmantojot tieši izmērītas vai aprēķinātas vērtības bez noapaļošanas.

3.1.3.

Tieši izmērītās vai aprēķinātās vērtības, ko ziņošanas nolūkā nosūta caur ENERGY STAR vietni, noapaļo līdz tuvākajam zīmīgajam ciparam, kā norādīts attiecīgajās specifikācijas prasībās.

3.2.1.

Lai ražojumam piešķirtu ENERGY STAR marķējumu, no pārbaudes iestādēm, kuras VAA ir atzinusi par tādām, kas var veikt barošanas avota testēšanu, pieņem barošanas avota testēšanas datus un pārbaudes protokolus.

3.2.2.

Barošanas avota efektivitātes kritēriji: barošanas avotiem, ko izmanto šai specifikācijai atbilstošos ražojumos, ir jāatbilst turpmāk minētajiem kritērijiem, ja tos testē, izmantojot Iekšēja barošanas avota energoefektivitātes vispārējā testa protokolu (Generalised Internal Power Supply Efficiency Test Protocol) Rev. 6.6. (pieejams tīmekļa vietnē www.efficientpowersupplies.org). Barošanas avota dati, kas iegūti, izmantojot Rev. 6.4.2. (kā norādīts 1.1. versijā), 6.4.3. vai 6.5., ir pieņemami, ja testēšana veikta pirms šīs specifikācijas 2.0. versijas spēkā stāšanās:

3.2.3.

Barošanas avota jaudas koeficienta kritēriji: barošanas avotiem, ko izmanto šai specifikācijai atbilstošos datoros, ir jāatbilst turpmāk minētajiem kritērijiem, ja tos testē, izmantojot Iekšēja barošanas avota energoefektivitātes vispārējā testa protokolu (Generalised Internal Power Supply Efficiency Test Protocol) Rev. 6.6. (pieejams tīmekļa vietnē www.efficientpowersupplies.org). Barošanas avota dati, kas iegūti, izmantojot Rev. 6.4.2. (kā norādīts 1.1. versijā), 6.4.3. vai 6.5., ir pieņemami, ja testēšana veikta pirms 2.0. versijas spēkā stāšanās:

2.   tabula

Jaudas koeficienta prasības barošanas avotiem

3.3.1.

Servera procesora barošanas pārvaldība: lai datora serverim piešķirtu ENERGY STAR marķējumu, tam ir jābūt procesora barošanas pārvaldības iespējai, kas pēc noklusējuma ir iespējota pamata ievadizvades sistēmā un/vai ar vadības kontrolleri, apkalpošanas procesoru un/vai operētājsistēmu, kura piegādāta kopā ar datora serveri. Procesoriem ir jābūt tādiem, kuri gadījumā, ja ierīci izmanto maz, spēj samazināt tās enerģijas patēriņu, šādos veidos:

3.3.2.

Supervizora barošanas pārvaldība: lai ražojumam, kurš nodrošina iepriekš uzstādītu supervizora sistēmu (piemēram, operētājsistēmu, hipervizoru), piešķirtu ENERGY STAR marķējumu, tam ir jānodrošina supervizora barošanas pārvaldības sistēma, kas ir iespējota pēc noklusējuma.

3.3.3.

Ziņošana par barošanas pārvaldību: lai piešķirtu ENERGY STAR marķējumu, visām barošanas pārvaldības metodēm, kas iespējotas pēc noklusējuma, ir jābūt uzskaitītām jaudas un veiktspējas datu lapā. Šī prasība attiecas uz barošanas pārvaldības funkcijām pamata ievadizvades sistēmā, operētājsistēmā vai citā pirmavotā, ko galalietotājs var konfigurēt.

3.4.1.

Asmenssistēmu un vairākmezglu sistēmu termiskā vadība un uzraudzība: lai piešķirtu ENERGY STAR marķējumu, asmensserverim vai vairākmezglu serverim ir jānodrošina korpusa vai asmens/mezgla ievades temperatūras uzraudzība reālā laikā, kā arī ventilatora darbības ātruma pārvaldības funkcija, kas ir iespējota pēc noklusējuma.

3.4.2.

Asmensservera un vairākmezglu servera piegādes dokumentācija: lai piešķirtu ENERGY STAR marķējumu, asmensserverim vai vairākmezglu serverim, ja klientam to piegādā atsevišķi no korpusa, pievieno dokumentāciju, lai informētu klientu, ka attiecīgais asmensserveris vai vairākmezglu serveris ir ENERGY STAR atbilstošs ražojums tikai tad, ja to instalē korpusā, kurš atbilst šā dokumenta 3.4.1. iedaļā izklāstītajām prasībām. Kopā ar asmensserveri vai vairākmezglu serveri ir jāpiegādā arī atbilstošu korpusu saraksts, kā arī pasūtīšanas informācija. Šīs prasības var izpildīt, nodrošinot drukātus materiālus, elektronisku dokumentāciju, ko piegādā kopā ar asmensserveri vai vairākmezglu serveri, vai nodrošinot publiski pieejamu informāciju partnera tīmekļa vietnē, kur atrodama informācija par asmensserveri vai vairākmezglu serveri.

3.5.1.

Ziņošana par efektivitātes kritērijiem aktīvā režīmā: lai piešķirtu ENERGY STAR marķējumu, datora serveris vai datora serveru ražojumu saime ir jāiesniedz kvalifikācijas pārbaudei, nodrošinot turpmāk minēto informāciju un ņemot vērā visu pārbaudes protokolu par efektivitātes kritērijiem aktīvā režīmā:

Prasības datu paziņošanai un formatēšanai izklāstītas šīs specifikācijas 4.1. iedaļā.

3.5.2.

Nepilnīgs ziņojums: partneri klientu dokumentācijā vai tirdzniecības materiālos sniedz tikai pilnīgu testa ziņojumu, nevis izraugās atsevišķus noslodzes moduļa rezultātus un ziņo tikai par tiem, kā arī nekādā citā veidā nesniedz informāciju par efektivitātes mērīšanas instrumenta rezultātiem.

3.6.1.

Ziņošana par dīkstāvē iegūtajiem datiem: dīkstāves maksimālo enerģijas patēriņu (PIDLE_MAX) mēra un paziņo gan kvalifikācijas materiālos, gan 4. iedaļā norādītajā veidā.

3.6.2.

Dīkstāves efektivitāte: izmērītais dīkstāves enerģijas patēriņš (PIDLE) nav lielāks par maksimālo dīkstāves enerģijas patēriņa vērtību (PIDLE_MAX), kas aprēķināta atbilstoši 1. vienādojumam.

1. vienādojums. Aprēķins: enerģijas patēriņa maksimālā vērtība dīkstāvē

kur:

3.   tabula

Jaudas pamata pielaide dīkstāves režīmā 1S un 2S tipa serveriem

4.   tabula

Jaudas papildu pielaide dīkstāves režīmā papildu komponentiem

3.8.1.

Ziņošana par dīkstāvē iegūtajiem datiem: dīkstāves enerģijas patēriņu (PTOT_BLADE_SYS) un (PBLADE) mēra un paziņo gan kvalifikācijas materiālos, gan 4. iedaļā norādītajā veidā.

3.8.2.

Asmenserveru atbilstību 3.8.1. iedaļā minētajam pārbauda, ņemot vērā turpmāk minētos nosacījumus:

2. vienādojums. Atsevišķa asmens jaudas aprēķins

kur:

3.9.1.

Ziņošana par dīkstāvē iegūtajiem datiem: dīkstāves enerģijas patēriņu (PTOT_NODE_SYS) un (PNODE) mēra un paziņo gan kvalifikācijas materiālos, gan turpmāk dokumentā 4. iedaļā norādītajā veidā.

3.9.2.

Vairākmezglu serveru atbilstību 3.9.1. iedaļā minētajam pārbauda, ņemot vērā turpmāk minētos nosacījumus:

3. vienādojums. Atsevišķa mezgla jaudas aprēķins

kur:

a)

atsevišķām konfigurācijām: testēšanu dīkstāves režīmā veic gan ar instalēto APA, gan bez tā. Dīkstāves energopatēriņa mērījumus, kas veikti gan ar instalētajiem APA, gan bez tiem, iesniedz VAA vai Eiropas Komisijai, atbilstošā gadījumā ENERGY STAR kvalifikācijas materiālu ietvaros;

b)

ražojumu saimēm: dīkstāves energopatēriņa mērījumus veic gan ar APA, gan bez APA, kas instalēti maksimālās jaudas / augstas veiktspējas konfigurācijā atbilstoši 1.8.2. iedaļai. Pēc izvēles testu ar instalētajiem APA vai bez tiem var veikt un norādīt citos testa punktos;

c)

dīkstāves režīma energopatēriņa mērījumus, kas veikti gan ar instalētajiem APA, gan bez tiem, iesniedz VAA vai Eiropas Komisijai, atbilstošā gadījumā ENERGY STAR kvalifikācijas materiālu ietvaros. Šos mērījumus iesniedz par katru atsevišķo APA ražojumu, ko paredzēts pārdot kopā ar kvalificēto konfigurāciju;

d)

PIDLE mērījumus, kas minēti 3.6. un 3.7. iedaļā, PBLADE mērījumus, kas minēti 3.8. iedaļā, un PNODE mērījumus, kas minēti 3.9. iedaļā, veic, noņemot APA, pat ja piegādes konfigurācijā tas ir instalēts. Pēc tam šos mērījumus citu pēc cita atkārto ar katru instalēto APA, lai novērtētu katra instalētā APA energopatēriņu dīkstāves režīmā;

e)

kvalificētajā konfigurācijā katra instalētā APA energopatēriņš dīkstāves režīmā nepārsniedz 46 vatus;

f)

paziņo par katra kvalificētajā konfigurācijā pārdotā atsevišķā APA energopatēriņu dīkstāves režīmā.

4.1.

Eiropas Komisijai iesniedz visus nepieciešamos datus, kas norādīti ENERGY STAR 2.0. versijā – kvalificēto datoru serveru ražojumu apmaiņas veidlapā; to dara par katru ENERGY STAR kvalificēto datora serveri vai datora servera ražojumu saimi.

4.2.

Turpmāk minētā informācija tiks attēlota ES ENERGY STAR tīmekļa vietnē, izmantojot ražojuma meklēšanas rīku:

4.3.

VAA un Eiropas Komisija pēc vajadzības var periodiski izvērtēt šo sarakstu un par izvērtēšanas procesu informēs ieinteresētās personas, aicinot tās iesaistīties tajā.

5.1.1.

Datora serverim ir jānodrošina informācija par ievades enerģijas patēriņu (W), ieplūdes gaisa temperatūru (°C), kā arī visu loģisko centrālo procesoru vidējo izmantojumu. Informācijai jābūt pieejamai publicētā vai lietotājam pieejamā formātā, kas trešām pusēm ir viegli salasāms, nepatentētā pārvaldības programmatūrā standarta tīklā. Asmensserveriem un sistēmām, kā arī vairākmezglu serveriem un sistēmām datus var apkopot par korpusu.

5.1.2.

Dokumenta 5.1.1. iedaļā minētā prasība sniegt datus par ievades enerģijas patēriņu un ieplūdes gaisa temperatūru neattiecas uz datora serveriem, kas klasificēti kā B klases aprīkojums atbilstoši standartam EN 55022:2006. B klase attiecas uz mājsaimniecības un mājas biroja iekārtām (paredzētas izmantojumam mājsaimniecībā). Attiecībā uz visiem programmā iekļautajiem datora serveriem ir jāpilda prasība un nosacījums ziņot par visu loģisko centrālo procesoru izmantojumu.

5.2.1.

Lai dati būtu pieejami galalietotājiem, ražojumos var izmantot iegultus komponentus vai pievienojumierīces, kas ir iepakotas kopā ar datora serveri (piemēram, apkalpes procesoru, iegulto enerģijas patēriņa vai termisko mērierīci (vai citu ārpusjoslas tehnoloģiju) vai iepriekš instalētu operētājsistēmu).

5.2.2.

Ražojumos, kam ir iepriekš instalēta operētājsistēma, ir jābūt visiem nepieciešamajiem dziņiem un programmatūrām, lai galalietotāji varētu piekļūt standarta datiem, kā norādīts šajā dokumentā. Ražojumiem, kam nav iepriekš instalēta operētājsistēma, pievieno drukātu dokumentāciju par to, kā piekļūt reģistriem, kuros ir attiecīgā sensoru informācija. Šo prasību var izpildīt, nodrošinot drukātus materiālus, elektronisku dokumentāciju, ko piegādā ar datora serveri, vai nodrošinot publiski pieejamu informāciju partnera tīmekļa vietnē, kur atrodama informācija par datora serveri.

5.2.3.

Tiklīdz ir publiskots atklāts un visur pieejams datu vākšanas un ziņošanas standarts, ražotāji to iekļauj savās sistēmās.

5.2.4.

Precizitātes (5.3.) un iztveršanas (5.4.) prasības novērtē, pārskatot datus no komponentu ražojumu datu lapām. Ja šādu datu nav, precizitātes un iztveršanas novērtēšanai izmanto partneru deklarācijas.

5.3.1.

Pievadītā jauda: mērījumus norāda vismaz ar ± 5 % precizitāti no faktiskās vērtības un ar ± 10 W maksimālo precizitātes līmeni katram instalētajam barošanas avotam (t. i., jaudas ziņošanas precizitātei katram barošanas avotam nekad nav jābūt labākai par ± 10 vatiem), izmantojot darbības diapazonu no dīkstāves līdz pilnai jaudai.

5.3.2.

Procesora izmantojums: vidējo izmantojumu aprēķina katram loģiskajam centrālajam procesoram, kas ir redzams operētājsistēmai, un par to ziņo datora servera operatoram vai lietotājam, izmantojot operētājvidi (operētājsistēmu vai hipervizoru).

5.3.3.

Ieplūdes gaisa temperatūra: par mērījumiem ir jāziņo vismaz ar ± 2 °C precizitāti.

5.4.1.

Pievadītā jauda un procesora izmantojums: pievadītās jaudas un procesa izmantojuma mērījumi ir jāiztver datora servera iekšpusē pie ātruma, kas nav mazāks par mērījumu katrā saistītā 10 sekunžu laikposmā. Vidējo vērtību, ietverot ne vairāk kā 30 sekunžu ilgu laikposmu, iztver datora servera iekšpusē pie frekvences, kas nav mazāka par vienu reizi katrās 10 sekundēs.

5.4.2.

Ieplūdes gaisa temperatūra: ieplūdes gaisa temperatūras mērījumi ir jāiztver datora servera iekšpusē pie ātruma, kas nav mazāks par vienu mērījumu katrā 10 sekunžu laikposmā.

5.4.3.

Laika zīmogošana: sistēmai, kas veic vides datu laika zīmogošanu, iztveri veic datora servera iekšpusē pie ātruma, kas nav mazāks par vienu mērījumu katrā 30 sekunžu laikposmā.

5.4.4.

Pārvaldības programmatūra: visus iztvertos mērījumus dara pieejamus ārējai pārvaldības programmatūrai, izmantojot pieprasījuma datu iegūšanas metodi vai koordinētu motivācijas metodi. Jebkurā gadījumā sistēmas pārvaldības programmatūra atbild par datu sniegšanas laika mērogu, turpretī datora serveris atbild par to, lai piegādātie dati atbilstu iepriekš minētajām iztveršanas un precizitātes prasībām.

6.1.1.

Lai noteiktu ražojuma atbilstību ENERGY STAR, datora servera ražojumu testēšanā izmanto 5. tabulā norādītās metodes.

5.   tabula

Testēšanas metodes, lai noteiktu atbilstību ENERGY STAR

6.1.2.

Testējot datora servera ražojumus, visām testējamo iekārtu procesoru ligzdām testa laikā jābūt aizpildītām.

Ja datora serveris nevar atbalstīt visu procesora ligzdu aizpildīšanu testa laikā, sistēmai ir jābūt tās maksimālajā funkcionalitātē. Šīm sistēmām pārbaudīs jaudas pamata pielaidi dīkstāves režīmā, pamatojoties uz sistēmas ligzdu skaitu.

a)

atsevišķa ražojuma konfigurācijas kvalificēšanai – par reprezentatīvu modeli uzskata unikālu konfigurāciju, kuru iecerēts laist tirdzniecībā un marķēt kā ENERGY STAR ražojumu;

b)

visu ražojumu tipu ražojumu saimes kvalificēšanai – par reprezentatīvajiem modeļiem uzskata vienu ražojuma konfigurāciju katram no saimes 1.8.2. iedaļā minētajās definīcijās identificētajiem pieciem punktiem. Visiem šiem reprezentatīvajiem modeļiem ir vienādi kopējie ražojumu saimes rekvizīti, kā norādīts 1.8.1. iedaļā.

6.3.1.

Lai apstiprinātu atbilstību ENERGY STAR marķējumam, partnerus mudina testēt un iesniegt datus par atsevišķām ražojumu konfigurācijām. Tomēr ar vienas ražojumu saimes apzīmējumu partneris var kvalificēt vairākas ražojumu konfigurācijas, ja katra saimes konfigurācija atbilst kādai no turpmāk minētajām prasībām:

6.3.2.

Par katru ražojumu saimi, ko iesniedz kvalificēšanai, partneri iesniedz jaudas un veiktspējas datu lapu.

6.3.3.

Visām kvalificēšanas nolūkā iesniegtās ražojumu saimes ražojumu konfigurācijām ir jāatbilst ENERGY STAR prasībām, tostarp ražojumiem, par kuriem dati netika sniegti.

7.1.

Šīs ENERGY STAR datora serveru specifikācijas 2.0. versijas spēkā stāšanās datums būs nolīguma spēkā stāšanās datums. Lai ražojuma modelis saņemtu ENERGY STAR marķējumu, tam jāatbilst ENERGY STAR specifikācijai, kas ir spēkā modeļa ražošanas dienā. Ražošanas diena attiecas uz katru vienību, un tā ir diena, kad vienību uzskata par pilnīgi nokomplektētu.

7.2.

Specifikācijas turpmākā pārskatīšana: VAA un Eiropas Komisijai ir tiesības grozīt šo specifikāciju, ja tehnoloģiju un/vai tirgus pārmaiņu ietekmē mazināsies tās lietderība attiecībā uz patērētājiem, ražošanas nozari vai vidi. Saskaņā ar pašreizējo stratēģiju specifikāciju pārskatīs, apspriežoties ar ieinteresētajām personām. Gadījumā, ja specifikāciju pārskata, lūdzam ņemt vērā, ka ENERGY STAR netiek automātiski piešķirts uz visu modeļa ražošanas laiku.

8.1.

Efektivitātes kritēriji aktīvā režīmā: VAA un Eiropas Komisija cer 3.0. versijā noteikt efektivitātes kritērijus aktīvā režīmā, kas attiektos uz visām datora serveru kategorijām, kurās ir pietiekami SERT dati, lai attiecīgi diferencētu ražojumus.

8.2.

Pareiza barošanas avotu šķirošana pēc izmēra: VAA un Eiropas Komisija izpētīs iespējas 3.0. versijā mudināt ieviest barošanas avotu pareizu šķirošanu pēc izmēra.

8.3.

Datoru serveru ar līdzstrāvas–līdzstrāvas tipa barošanu iekļaušana: VAA un Eiropas Komisija mudina ražotājus sadarboties ar SPEC, lai izstrādātu atbalstu līdzstrāvas serveriem SERT ietvaros ar mērķi 3.0. versijā pārbaudīt tādu datora serveru atbilstību, kuriem ir līdzstrāvas barošana.

8.4.

Papildu sistēmas arhitektūru iekļaušana: VAA un Eiropas Komisija mudina ražotājus sadarboties ar SPEC, lai izstrādātu atbalstu arhitektūrām, kuras šobrīd SERT neatbalsta, bet kuras aizņem ievērojamu datora serveru tirgus daļu. VAA un Eiropas Komisija pirms 3.0. versijas izstrādes izvērtēs jebkuru arhitektūru, ko SERT atbalsta.

8.5.

Summatora noņemšana papildu redundantiem barošanas avotiem: VAA un Eiropas Komisija ir informēta par tehnoloģiju, kas ļauj redundantus barošanas avotus turēt gaidstāves režīmā un aktivizēt tikai tad, kad tas ir nepieciešams. VAA un Eiropas Komisija mudina pieņemt šo tehnoloģiju datora serveru jomā un izpētīs, vai pašreizējais summators papildu redundantiem barošanas avotiem būs nepieciešams arī 3.0. versijā.

8.6.

Prasības apstrādes palīgpaātrinātājam (APA): VAA un Eiropas Komisija ir iecerējusi pārskatīt un 3.0. versijā, iespējams, paplašināt APA prasības, pamatojoties uz APA datiem, kas apkopoti 2.0. versijā, kā arī potenciālo APA novērtējuma iekļaušanu SERT.

8.7.

Termiskās ziņošanas un testēšanas prasības: VAA un Eiropas Komisija ir nodomājusi pārvērtēt pašreizējās temperatūras paziņošanas un testēšanas prasības, lai maksimāli palielinātu to datu vērtību, kas ir apkopoti ražotājiem, kā arī datu centru operatoriem.

1.1.

Pamata pielaide:

1.2.

Jaudas papildu pielaide dīkstāves režīmā: ņemot vērā 4. tabulu, kas iekļauta arī šajā iedaļā, aprēķina jaudas papildu pielaides papildu komponentiem.

1.3.

Galīgo pielaidi dīkstāves režīmā aprēķina, pamata pielaidei pieskaitot jaudas papildu pielaides. Paredzams, ka piemērā minētā sistēma, lai to varētu kvalificēt, patērēs ne vairāk kā 78,0 vatus dīkstāvē (47,0 W + 16,0 W + 3,0 W + 12,0 W).

2.1.

Ja datora servera darbības nodrošināšanai ir nepieciešami divi barošanas avoti un konfigurācijā ietilpst trīs instalēti barošanas avoti, serveris papildus saņemtu 20,0 vatu jaudas pielaidi dīkstāves režīmā.

2.2.

Ja tas pats serveris tiktu piegādāts ar četriem instalētiem barošanas avotiem, tas papildus saņemtu 40,0 vatu jaudas pielaidi dīkstāves režīmā.

3.1.

Ja noturīgu datora serveri piegādā ar sešiem instalētiem DDR buferkanāliem, serveris nesaņemtu papildu jaudas pielaidi dīkstāves režīmā.

3.2.

Ja to pašu noturīgo serveri piegādātu ar 16 instalētiem DDR buferkanāliem, tas saņemtu jaudas papildu pielaidi dīkstāves režīmā 32,0 vatu apmērā (pirmajiem 8 kanāliem = nekāda papildu pielaide, nākamajiem 8 kanāliem = 4,0 vati × 8 DDR buferkanāli).

1.

Procesora RAS un mērogojamība – atbalsta visus turpmāk minētos elementus.

2.

Atmiņas RAS un mērogojamība – jāatbilst visām turpmāk minētajām iespējām:

3.

Barošanas avotu RAS: visi instalētie vai ar serveri piegādātie barošanas avoti ir redundanti un līdztekus uzturami. Redundantos un remontējamos komponentus var ievietot arī vienā fiziskā barošanas avotā, tomēr tiem jābūt tādiem, kurus var remontēt, neizslēdzot sistēmu. Ir jānodrošina atbalsts, lai sistēma darbotos zemākas darbības režīmā, ja saistībā ar kļūdām barošanas avotos vai pievadītās jaudas zudumu ir samazinājusies spēja pievadīt jaudu.

4.

Termiskie un dzesēšanas RAS: visi aktīvie dzesēšanas komponenti, piemēram, ventilatori vai dzesēšana uz ūdens bāzes, ir redundanti un līdztekus uzturami. Procesora komplektā ir jābūt mehānismiem, kas ļauj to droselēt, ja notiek pārkaršana. Ir jānodrošina atbalsts, lai sistēma darbotos zemākas darbības režīmā, ja konstatēts, ka sistēmas komponenti pārkarst.

5.

Sistēmas noturība – serverim jābūt vismaz sešām šādam raksturīgajām iezīmēm:

6.

Sistēmas mērogojamība – serverim ir jābūt ar šādām raksturīgajām iezīmēm:

4.1.

Ieejas jauda: ieejas jauda atbilst 6. un 7. tabulā norādītajam. Ieejas jaudas frekvence atbilst 8. tabulā norādītajam.

6.   tabula

Ieejas jaudas prasības ražojumiem, kuriem uz identifikācijas plāksnītes norādīts, ka nominālā jauda nav lielāka par 1 500 vatiem (W)

7.   tabula

Ieejas jaudas prasības ražojumiem, kuriem uz identifikācijas plāksnītes norādīts, ka nominālā jauda pārsniedz 1 500 vatu

8.   tabula

Prasības visu ražojumu ieejas frekvencēm

4.2.

Vides temperatūra: vides temperatūra ir 25 °C ± 5 °C.

4.3.

Relatīvais mitrums: relatīvais mitrums ir no 15 % līdz 80 %.

4.4.

Jaudas analizators: jaudas analizators norāda reālo vidējo kvadrātisko jaudu un vismaz divas šādas mērvienības: spriegumu, strāvu un jaudas koeficientu. Jaudas analizatoram ir turpmāk minētās raksturīgās pazīmes:

4.5.

Termosensors: termosensoram ir turpmāk minētās iezīmes:

4.6.

Testēšanas rīks aktīvā režīmā: Standarta veiktspējas novērtēšanas sabiedrības (SPEC) SERT 1.0.0 (14).

4.7.

Kontrollera sistēma: par kontrollera sistēmu var kalpot serveris, galddators vai klēpjdators, un to izmanto, lai reģistrētu informāciju par jaudu un temperatūru:

4.8.

Vispārējas SERT prasības: ņem vērā arī citas prasības, kas minētas kādā SPEC vai SERT 1.0.0 atbalstošā dokumentā, ja vien šajā testēšanas metodē nav norādīts citādi. SPEC izdotie atbalsta dokumenti ir šādi:

5.1.1.

Piegādes konfigurācija: ražojumus testē to piegādes konfigurācijā – gan aparatūras konfigurācijā, gan ņemot vērā sistēmas iestatījumus –, ja vien šajā testēšanas metodē nav norādīts citādi. Attiecīgā gadījumā visas programmatūras iespējas iestata noklusējuma stāvoklī.

5.1.2.

Mērījuma vieta: jaudu mēra punktā, kas atrodas starp maiņstrāvas barošanas avotu un testējamo iekārtu. Nepārtrauktās barošanas avotus var savienot starp jaudas mērierīci un testējamo iekārtu. Kamēr informācija par jaudu dīkstāves un aktīvā režīmā nav ierakstīta pilnīgi, jaudas mērierīci nenoņem. Testējot asmenssistēmu, jaudu mēra pie asmenskorpusa ievades (proti, pie barošanas avotiem, kas datu centra sadales jaudu pārveido korpusa sadales jaudā).

5.1.3.

Gaisa plūsma: gaisu nedrīkst apzināti virzīt mērāmās iekārtas tuvumā veidā, kas neatbilstu normālai datu centra darbībai.

5.1.4.

Barošanas avoti: visus barošanas avotus savieno, un tie ir darbspējīgi.

Testējamās iekārtas ar vairākiem barošanas avotiem: visus barošanas avotus savieno ar maiņstrāvas avotu, un testa laikā avoti ir darbspējīgi. Ja nepieciešams, var izmantot jaudas sadales iekārtu (PDU), lai vairākus barošanas avotus savienotu vienā. Ja izmanto jaudas sadales iekārtu, virszemes elektrības patēriņu no PDU iekļauj testējamās iekārtas jaudas mērījumā. Testējot asmensserveri ar pusaizpildītu korpusa konfigurāciju, barošanas avotus neaizpildītajiem jaudas vērtību apgabaliem var atvienot (vairāk informācijas 5.2.4. iedaļas b) apakšpunktā).

5.1.5.

Barošanas pārvaldība un operētājsistēma: instalē operētājsistēmu vai reprezentatīvu operētājsistēmu piegādes konfigurācijā. Ražojumus, kurus piegādā bez operētājsistēmas, testē ar jebkuru saderīgu instalētu operētājsistēmu. Visos testos barošanas pārvaldības metodes un/vai energotaupības funkcijas atstāj tādas, kādas tās bijušas piegādes konfigurācijā. Barošanas pārvaldības funkcijas, kuru izpildei ir nepieciešama operētājsistēma (t. i., tās, kuras nekontrolē tikai pamata ievadizvades sistēma vai pārvaldības kontrolleris), testē, izmantojot tikai tās barošanas pārvaldības funkcijas, kuras ir iespējotas noklusējuma operētājsistēmā.

5.1.6.

Krātuve: lai noteiktu atbilstību, ražojumus testē vismaz ar vienu instalētu cieto disku vai vienu cietvielu disku. Ražojumus, kuros nav iepriekš instalētu cieto disku (cietā diska vai cietvielu diska), testē tajā krātuves konfigurācijā, kas izmantota identiskā, pārdošanai paredzētā modelī, kurā nav iepriekš instalētu cieto disku. Ražojumus, kuri neatbalsta cieto disku (cietā vai cietvielu diska) instalēšanu, bet tā vietā paredz tikai ārējās atmiņas risinājumus (piemēram, atmiņas apgabalu tīklu), testē ar ārējās atmiņas risinājumu.

5.1.7.

Asmenssistēma un divu/vairākmezglu serveri: asmenssistēmas un divu/vairākmezglu servera konfigurācija attiecībā uz katru mezglu vai asmensserveri, tostarp visiem aparāta komponentiem un programmatūras/barošanas pārvaldības iestatījumiem, ir identiska. Turklāt šīs sistēmas mēra tā, lai nodrošinātu, ka jaudas mērierīce testa laikā uztver pārbaudīto mezglu/asmensserveru visu jaudu.

5.1.8.

Asmenskorpuss: asmenskorpusam ir vismaz jaudas, dzesēšanas un tīklošanas funkcijas attiecībā uz visiem asmensserveriem. Korpusu aizpilda atbilstoši 5.2.4. iedaļā minētajam. Visus asmenssistēmu jaudas mērījumus veic pie korpusa ievades.

5.1.9.

Pamata ievadizvades sistēma un testējamās iekārtas sistēmas iestatījumi: visi pamata ievadizvades sistēmas iestatījumi paliek piegādes konfigurācijā, ja vien šajā testēšanas metodē nav norādīts citādi.

5.1.10.

Ievadizvade un tīkla savienojums: testējamajai iekārtai ir vismaz viena pieslēgvieta, kas savienota ar Ethernet tīkla pārslēgu. Pārslēgs spēj atbalstīt testējamās iekārtas nominālā tīkla ātruma diapazonu. Tīkla savienojums ir aktīvs jebkāda testa laikā, un, lai gan saite ir gatava un spējīga pārraidīt paketes, testēšanas laikā īpaša datplūsma savienojumā nav nepieciešama. Testēšanas nolūkos nodrošina, ka testējamai iekārtai ir vismaz viena Ethernet tīkla pieslēgvieta (kurā vienu pievienojumkarti izmanto tikai tad, ja Ethernet atbalsts platē netiek nodrošināts).

5.1.11.

Ethernet tīkla savienojumi: ražojumus, kurus piegādā ar atbalstu energoefektīvam Ethernet tīklam (atbilstoši IEEE 802.3az), testa laikā savieno tikai ar energoefektīvam Ethernet tīklam atbilstošu tīkla iekārtu. Veic attiecīgus pasākumus, lai testa laikā energoefektīva Ethernet tīkla funkcijas iespējotu abos tīkla saites galos.

5.2.1.

Testējamo iekārtu testē ar procesora ligzdām, kuras ir aizpildītas atbilstoši ENERGY STAR atbilstības kritēriju 2.0. versijas 6.1.2. iedaļā izklāstītajām norādēm.

5.2.2.

Testējamo iekārtu uzstāda testa statnī vai atrašanās vietā. Kamēr testēšana nav pabeigta, testējamo iekārtu fiziski nepārvieto.

5.2.3.

Ja testējamā iekārta ir vairākmezglu sistēma, testējamajai iekārtai testē katra mezgla enerģijas patēriņu pilnīgi aizpildīta korpusa konfigurācijā. Visi korpusā instalētie vairākmezglu serveri ir identiski, un tiem ir vienāda konfigurācija.

5.2.4.

Ja testējamā iekārta ir asmenssistēma, iekārtai testē asmensservera enerģijas patēriņu pusaizpildīta korpusa konfigurācijā, nodrošinot papildu iespēju pārbaudīt testējamo iekārtu pilnīgi aizpildīta korpusa konfigurācijā. Asmenssistēmu korpusus aizpilda atbilstoši turpmāk minētajam:

5.2.5.

Testējamo iekārtu savieno ar tiešu Ethernet (IEEE 802.3) tīkla pārslēgu. Tiešo savienojumu saglabā visu testēšanas laiku, izņemot nelielu misēkļu laikā, kas nepieciešami, lai varētu pāriet citā saites darbības ātrumā.

5.2.6.

Kontrollera sistēmu, kas nepieciešama, lai veiktu SERT noslodzes sajūga kontroli, datu iegūšanu vai citu testējamās iekārtas testēšanas atbalstu savieno ar to pašu tīkla pārslēgu, ar ko ir savienota testējamā iekārta, kā arī izpilda citas testējamās iekārtas tīkla prasības. Gan testējamo iekārtu, gan kontrollera sistēmu konfigurē tā, lai saziņa varētu notikt tīklā.

5.2.7.

Jaudas mērierīci savieno ar maiņstrāvas sprieguma avotu, kas iestatīts testam atbilstošā spriegumā un frekvencē, kā norādīts 4. iedaļā.

5.2.8.

Testējamo iekārtu pieslēdz pie mērinstrumenta kontaktrozetes, ņemot vērā 5.1.2. iedaļā sniegtās norādes.

5.2.9.

Jaudas mērierīces un termosensora datu izvades saskarni savieno ar atbilstošo kontrollera sistēmas ievadi.

5.2.10.

Pārbauda, vai testējamā iekārta ir konfigurēta tās piegādātajā konfigurācijā.

5.2.11.

Pārbauda, vai kontrollera sistēma un testējamā iekārta ir savienotas vienā iekšējā tīklā, izmantojot Ethernet tīkla pārslēgu.

5.2.12.

Ar parasto programmas Ping komandu pārbauda, vai kontrollera sistēma un testējamā iekārta var uzturēt savstarpējus sakarus.

5.2.13.

Testējamajā iekārtā un kontrollera sistēmā instalē SERT 1.0.0. versiju atbilstoši norādēm SERT lietotāja vadlīniju (SERT User Guide) 1.0.0. versijā (15).

6.1.1.

Testējamo iekārtu iedarbina, ieslēdzot vai savienojot ar galveno barošanas avotu.

6.1.2.

Iedarbina kontrollera sistēmu.

6.1.3.

Sāk reģistrēt patērēto laiku.

6.1.4.

No piecām līdz 15 minūtēm pēc sākotnējās ielādes vai pieteikšanās procesa beigām iestata jaudas mērierīci, lai sāktu nolasīt dīkstāves režīma enerģijas patēriņa rādījumus (intervāls – vismaz viens mērījums sekundē).

6.1.5.

Dīkstāves režīma enerģijas patēriņa rādījumus lasa 30 minūtes. Testējamā iekārta visu šo laikposmu ir dīkstāves režīmā un nepāriet mazākas jaudas režīmā ar ierobežotu funkcionalitāti (piemēram, miega vai hibernēšanas režīmā).

6.1.6.

Trīsdesmit testa minūšu laikā reģistrē vidējo dīkstāves režīmā patērēto jaudu (aritmētisko vidējo vērtību).

6.1.7.

Testējot vairākmezglu sistēmu vai asmenssistēmu, rīkojas atbilstoši turpmāk minētajam, lai noteiktu viena mezgla vai viena asmensservera enerģijas patēriņu, proti:

6.2.1.

Atsāknē testējamo iekārtu.

6.2.2.

No piecām līdz 15 minūtēm pēc sākotnējās ielādes vai pieteikšanās procesa beigām ņem vērā SERT lietotāja vadlīniju (User Guide) 1.0.0. versiju, lai iedarbinātu SERT.

6.2.3.

Lai sekmīgi darbinātu SERT, ievēro visus punktus, kas izklāstīti SERT lietotāja vadlīniju 1.0.0. versijā.

6.2.4.

SERT izpildes laikā nedrīkst manuāli iejaukties vai optimizēt kontrollera sistēmu, testējamo iekārtu vai tās iekšējo vai ārējo vidi.

6.2.5.

Tiklīdz SERT darbība ir pabeigta, testa rezultātos iekļauj šādas rezultātu datnes:

1.1.

Ražojumu tipi

1.2.

Novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas

1.3.

Darba režīmi

1.4.

Drukas materiāla formāti

1.5.

Papildu termini