21.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 349/28


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1391/2013

(2013. gada 14. oktobris),

ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes, attiecībā uz Savienības kopīgu interešu projektu sarakstu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regulu (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (1), un jo īpaši tās 3. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) Nr. 347/2013 nosaka jaunu energoinfrastruktūras plānošanas un projektu īstenošanas satvaru laikposmam līdz 2020. gadam un pēc tam. Ar to ir noteikti deviņi prioritārie stratēģiskie infrastruktūras ģeogrāfiskie koridori elektroenerģijas, gāzes un naftas jomā un trīs Savienības mēroga infrastruktūras prioritārās jomas elektromaģistrālēm, viedajiem tīkliem un oglekļa dioksīda transporta tīkliem un ieviesta pārredzama un iekļaujoša procedūra konkrētu kopīgu interešu projektu (KIP) apzināšanai. Projektiem, kas atzīti par KIP, būs paātrinātas un racionalizētas atļauju piešķiršanas procedūras, labāka regulatīvā kārtība un attiecīgos gadījumos finansiāls atbalsts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF).

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 347/2013 3. panta 4. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai izveidotu Savienības KIP sarakstu (“Savienības sarakstu”), pamatojoties uz reģionālajiem sarakstiem, ko pieņēmušas reģionālo grupu lēmējstruktūras, kā noteikts minētajā regulā.

(3)

Projektu priekšlikumus, kas iesniegti iekļaušanai pirmajā Savienības KIP sarakstā, novērtēja reģionālās grupas, kas izveidotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 347/2013 un ko veido dalībvalstu pārstāvji, valstu regulatīvās iestādes, pārvades sistēmu operatori (PSO), kā arī Komisija, Energoregulatoru sadarbības aģentūra (“Aģentūra”) un elektroenerģijas un gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkli (ENTSO-E un ENTSO-G).

(4)

Reģionālo grupu darba ietvaros notika apspriešanās ar organizācijām, kas pārstāv attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp ražotājus, sadales sistēmu operatorus, piegādātājus, patērētājus un vides aizsardzības organizācijas.

(5)

Par reģionālo sarakstu projektiem vienojās 2013. gada 13. jūlijā notikušajā tehniska līmeņa sanāksmē, kurā piedalījās Komisijas un attiecīgo dalībvalstu pārstāvji. Ievērojot Aģentūras 2013. gada 17. jūlija atzinumu par reģionālo sarakstu projektiem, reģionālo grupu lēmējstruktūras 2013. gada 24. jūlijā pieņēma galīgos reģionālos sarakstus. Visi ierosinātie projekti saņēma to dalībvalstu apstiprinājumu, ar kuru teritoriju tie ir saistīti, kā paredz LESD 172. pants un Regulas (ES) Nr. 347/2013 3. panta 3. punkta a) apakšpunkts.

(6)

Savienības KIP saraksta pamatā ir galīgie reģionālie saraksti. Viens projekts tika no saraksta svītrots sakarā ar notiekošajām diskusijām par Natura 2000 teritoriju noteikšanu.

(7)

Šā pirmā Savienības KIP saraksta projekti tika novērtēti, pārbaudot to atbilstību Regulas (ES) Nr. 347/2013 4. pantā noteiktajiem projektu kritērijiem, un tika konstatēts, ka tie šiem kritērijiem atbilst.

(8)

Pārreģionālā konsekvence tika nodrošināta, ņemot vērā Aģentūras 2013. gada 17. jūlija atzinumu.

(9)

KIP ir norādīti sarakstā atbilstoši kārtībai, kādā Regulas (ES) Nr. 347/2013 I pielikumā ir norādīti prioritārie koridori. Projekti sarakstā nav sakārtoti prioritārā secībā.

(10)

KIP ir norādīti sarakstā vai nu kā atsevišķi KIP, vai kā vairāku KIP kopas daļa. Daži KIP ir apvienoti vienā kopā, jo tie ir savstarpēji atkarīgi, potenciāli konkurējoši vai konkurējoši (2). Uz visiem KIP attiecas tās pašas tiesības un pienākumi, kas noteikti ar Regulu (ES) Nr. 347/2013.

(11)

Savienības sarakstā ir KIP dažādos to norises posmos. Daži projekti joprojām ir vienā no agrīnajiem posmiem, t. i., priekšanalīzes, priekšizpētes vai novērtēšanas posmā. Šajos gadījumos vēl ir jāveic pētījumi, lai pierādītu, ka projekti ir tehniski un ekonomiski dzīvotspējīgi un ka tie atbilst Savienības tiesību aktiem un jo īpaši Savienības tiesību aktiem vides jomā. Šajā sakarā būtu pienācīgi jānoskaidro, jānovērtē un jānovērš vai jāmazina potenciālā negatīvā ietekme uz vidi.

(12)

Projektu – jo sevišķi vēl agrīnajos posmos esošo projektu – iekļaušana Savienības KIP sarakstā neskar attiecīgo vides novērtēšanas un atļauju piešķiršanas procedūru rezultātus. Projekti, kas nav saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, būtu no Savienības KIP saraksta jāsvītro. KIP īstenošana, tostarp to atbilstība ES tiesību aktiem, būtu jāuzrauga valsts līmenī un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 347/2013 5. pantu.

(13)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 347/2013 3. panta 4. punktu Savienības sarakstu pievieno minētajai regulai kā pielikumu.

(14)

Tādēļ Regula (ES) Nr. 347/2013 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulai (ES) Nr. 347/2013 pievieno VII pielikumu saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 14. oktobrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.

(2)  Kā paskaidrots pielikumā.


PIELIKUMS

Regulai (ES) Nr. 347/2013 pievieno šādu pielikumu:

“VII PIELIKUMS

Savienības kopīgu interešu projektu saraksts (“Savienības saraksts”), kas minēts 3. panta 4. punktā

A.   Veidojot Savienības sarakstu, Komisija piemēroja šādus principus:

1.   Kopīgu interešu projektu kopas

Daži KIP ir apvienoti kopās, jo tie ir savstarpēji atkarīgi, potenciāli konkurējoši vai konkurējoši. Veidojot KIP kopas, tika piemēroti šādi principi:

Savstarpēji atkarīgu KIP kopu definē kā “kopu X, kurā ietilpst šādi KIP”. Savstarpēji atkarīgu projektu kopas ir izveidotas, lai apzinātu tos projektus, kas visi ir vajadzīgi vienas un tās pašas pārrobežu mēroga problēmas atrisināšanai un kas nodrošina sinerģiju, ja tos īsteno kopā. Šajā gadījumā ir jāīsteno visi projekti, lai gūtu ES mēroga labumu.

Potenciāli konkurējošu KIP kopu definē kā “kopu X, kurā ietilpst viens vai vairāki no šiem KIP”. Potenciāli konkurējošu projektu kopas atspoguļo neskaidrības attiecībā uz pārrobežu problēmas apmēru. Šajā gadījumā ne visi kopā iekļautie KIP ir obligāti jāīsteno. Tas, vai tiks īstenoti visi projekti, vairāki projekti vai viens no projektiem, tiek atstāts tirgus ziņā – ar nosacījumu, ka tiek veikta nepieciešamā plānošana un saņemtas atļaujas un regulatīvie apstiprinājumi.. Projektu nepieciešamību atkārtoti novērtēs nākamajā KIP apzināšanas procesā, tostarp ņemot vērā jaudas vajadzības.

Konkurējošu KIP kopu definē kā “kopu X, kurā ietilpst viens no šiem KIP”. Konkurējošu projektu kopas attiecas uz vienu un to pašu pārrobežu mēroga problēmu. Tomēr skaidrība par problēmas apmēru ir lielāka nekā iepriekš minētajā otrajā gadījumā, tāpēc ir skaidrs, ka ir jāīsteno tikai viens no KIP. Tas, kurš projekts tiek īstenots, tiek atstāts tirgus ziņā – ar nosacījumu, ka tiek veikta nepieciešamā plānošana un saņemtas atļaujas un regulatīvie apstiprinājumi. Vajadzības gadījumā projektu nepieciešamību atkārtoti novērtē nākamajā KIP apzināšanas kārtā.

Uz visiem KIP attiecas vienas un tās pašas tiesības un pienākumi, kas noteikti ar Regulu (ES) Nr. 347/2013.

2.   Apakšstacijas, augstsprieguma līdzstrāvas savienotājstacijas un kompresorstacijas

Elektroenerģijas apakšstacijas un augstsprieguma līdzstrāvas savienotājstacijas un gāzes kompresorstacijas tiek uzskatītas par KIP daļu un nav konkrēti minētas, ja tās ģeogrāfiski atrodas uz pārvades līnijas. Ja tās atrodas citā vietā, tās ir konkrēti minētas. Uz šiem objektiem attiecas tiesības un pienākumi, kas noteikti ar Regulu (ES) Nr. 347/2013.

B.   Savienības kopīgu interešu projektu saraksts

1.   Prioritārais koridors “Jūras elektrotīkli ziemeļu jūrās” (“NSOG”)

Nr.

Definīcija

1.1.

Beļģijas un Apvienotās Karalistes kopa starp Zeebrugge un Canterbury [patlaban saukts par NEMO projektu], tostarp šādi KIP:

1.1.1.

Starpsavienojums starp Zeebrugge (BE) un Richborough (UK) apkaimi

1.1.2.

Iekšējā līnija starp Richborough apkaimi un Canterbury (UK)

1.1.3.

Iekšējā līnija no Dungeness līdz Sellindge un no Sellindge līdz Canterbury (UK)

1.2.

Beļģijas KIP – divi tīklgatavi jūras centri, kuri savienoti ar sauszemes apakšstaciju Zeebrugge (BE), kuros ieguldītas apsteidzošās investīcijas un kuri dara iespējamus turpmākus starpsavienojumus ar Franciju un/vai UK

1.3.

Dānijas un Vācijas kopa starp Endrup un Brunsbüttel, tostarp šādi KIP:

1.3.1.

Starpsavienojums starp Endrup (DK) un Niebüll (DE)

1.3.2.

Iekšējā līnija starp Brunsbűttel un Niebűll (DE)

1.4.

Dānijas un Vācijas kopa starp Kasső un Dollern, tostarp šādi KIP:

1.4.1.

Starpsavienojums starp Kasső (DK) and Audorf (DE)

1.4.2.

Iekšējā līnija starp Audorf un Hamburg/Nord (DE)

1.4.3.

Iekšējā līnija starp Hamburg/Nord un Dollern (DE)

1.5.

Dānijas un Nīderlandes KIP – starpsavienojums starp Endrup (DK) un Eemshaven (NL)

1.6.

Francijas un Īrijas KIP – starpsavienojums starp La Martyre (FR) un Great Island vai Knockraha (IE)

1.7.

Francijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojumu kopa, tostarp viens vai vairāki no šiem KIP:

1.7.1.

Francijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums starp Cotentin (FR) Exeter (UK) apkaimi [patlaban saukts par FAB projektu]

1.7.2.

Francijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums starp Tourbe (FR) un Chilling (UK) [patlaban saukts par IFA2 projektu]

1.7.3.

Francijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums starp Coquelles (FR) un Folkestone (UK) [patlaban saukts par ElecLink projektu]

1.8.

Vācijas un Norvēģijas KIP – starpsavienojums starp Wilster (DE) un Tonstad (NO) [patlaban saukts par NORD.LINK projektu]

1.9.

Kopa, kas savieno tīklus, kuri saņem elektroenerģiju no atjaunojamiem energoavotiem Īrijā un Apvienotajā Karalistē, tostarp viens vai vairāki no šiem KIP:

1.9.1.

Īrijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums starp Co. Offaly (IE), Pembroke un Pentir (UK)

1.9.2.

Īrijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums starp CoolkeeraghColeraine centriem (IE) un Hunterston staciju, Islay, Argyll un Location C jūras vēja parkiem (UK)

1.9.3.

Īrijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums starp Ziemeļu mezglu, Dublinu un Codling Bank (IE) un Trawsfynyd un Pembroke (UK)

1.9.4.

Īrijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums starp Īrijas vidieni un Pembroke (UK)

1.9.5.

Īrijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums starp Īrijas vidieni un Alverdiscott, Devon (UK)

1.9.6.

Īrijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums starp Īrijas krastu un Pembroke (UK)

1.10.

Norvēģijas un Apvienotās Karalistes KIP – starpsavienojums

1.11.

Elektroenerģijas akumulācijas projektu kopa Īrijā un saistītie savienojumi ar Apvienoto Karalisti, tostarp viens vai vairāki no šiem KIP:

1.11.1.

Hidroakumulācija Īrijas ziemeļrietumos

1.11.2.

Īrijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums starp Īrijas ziemeļrietumiem un vidieni (UK)

1.11.3.

Hidroakumulācija (jūras ūdens) Īrijā – Glinsk

1.11.4.

Īrijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums starp Glinsk, Mayo (IE), un Connah’s Quai, Deeside (UK)

1.12.

KIP – enerģijas akumulācija ar saspiestu gaisu Apvienotajā Karalistē – Larne

2.   Prioritārais koridors “Ziemeļu–dienvidu elektrotīklu starpsavienojumi Rietumeiropā” (“NSI West Electricity”)

Nr.

Definīcija

2.1.

KIP – Austrijas iekšēja līnija starp Westtirol un Zell–Ziller (AT), lai palielinātu jaudu uz AT/DE robežas

2.2.

Beļģijas un Vācijas kopa starp Lixhe and Oberzier [patlaban saukts par ALEGrO projektu], tostarp šādi KIP:

2.2.1.

Starpsavienojums starp Lixhe (BE) un Oberzier (DE)

2.2.2.

Iekšēja līnija starp Lixhe un Herderen (BE)

2.2.3.

Jauna apakšstacija Zutendaal (BE)

2.3.

Beļģijas un Luksemburgas kopa jaudas palielināšanai uz BE/LU robežas, tostarp šādi KIP:

2.3.1.

Koordinēta fāzu maiņas transformatora uzstādīšana un ekspluatācija Schifflange (LU)

2.3.2.

Starpsavienojums starp Aubange (BE) un Bascharage/Schifflange (LU)

2.4.

Francijas un Itālijas KIP – starpsavienojums starp Codrongianos (IT), Lucciana (Corsica, FR) un Suvereto (IT) [patlaban saukts par SA.CO.I. 3 projektu]

2.5.

Francijas un Itālijas kopa starp Grande Ile un Piossasco, tostarp šādi KIP:

2.5.1.

Starpsavienojums starp Grande Ile (FR) un Piossasco (IT) [patlaban saukts par Savoie–Piemont projektu]

2.5.2.

Iekšēja līnija starp Trino un Lacchiarella (IT)

2.6.

Spānijas KIP iekšēja līnija starp Santa Llogaia un Bescanó (ES), lai palielinātu starpsavienojuma jaudu starp Bescanó (ES) un Baixas (FR)

2.7.

Francijas un Spānijas KIP – starpsavienojums starp Aquitaine (FR) un Basku zemi (ES)

2.8.

KIP – koordinēta fāzu maiņas transformatora uzstādīšana un ekspluatācija Arkale (ES), lai palielinātu starpsavienojuma jaudu starp Argia (FR) un Arkale (ES)

2.9.

Vācijas KIP – iekšēja līnija starp Osterath un Philippsburg (DE), lai palielinātu jaudu pie rietumu robežām

2.10.

Vācijas KIP – iekšēja līnija starp Brunsbüttel–Grοβgartach un Wilster–Grafenrheinfeld (DE), lai palielinātu jaudu pie ziemeļu un dienvidu robežām

2.11.

Vācijas, Austrijas un Šveices kopa jaudas palielināšanai Konstancas ezera apkaimē, tostarp šādi KIP:

2.11.1.

Starpsavienojums starp robežrajonu (DE), Meiningen (AT) un Rüthi (CH);

2.11.2.

Iekšēja līnija reģionā no Rommelsbach savienojuma punkta līdz Herbertingen, no Herbertingen līdz Tiengen, no Wullenstetten savienojuma punkta līdz Niederwangen (DE) savienojuma punktam un DE–AT robežreģionā

2.12.

Vācijas un Nīderlandes KIP – starpsavienojums starp Niederrhein (DE) un Doetinchem (NL)

2.13.

Īrijas un Apvienotās Karalistes (Ziemeļīrijas) kopas starpsavienojumi, tostarp viens vai vairāki no šiem KIP:

2.13.1.

Īrijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums starp Woodland (IE) un Turleenan (UK–Ziemeļīrija)

2.13.2.

Īrijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums starp Srananagh (IE) un Turleenan (UK–Ziemeļīrija)

2.14.

Itālijas un Šveices KIP – starpsavienojums starp Thusis/Sils (CH) un Verderio Inferiore (IT)

2.15.

Itālijas un Šveices kopa jaudas palielināšanai uz IT/CH robežas, tostarp šādi KIP:

2.15.1.

Starpsavienojums starp Airolo (CH) un Baggio (IT)

2.15.2.

Magenta apakšstacijas (IT) modernizēšana

2.15.3.

Iekšēja līnija starp Pavia un Piacenza (IT)

2.15.4.

Iekšēja līnija starp Tirano un Verderio (IT)

2.16.

Portugāles kopa jaudas palielināšanai uz PT/ES robežas, tostarp šādi KIP:

2.16.1.

Iekšēja līnija starp Pedralva un Alfena (PT)

2.16.2.

Iekšēja līnija starp Pedralva un Vila Fria B (PT)

2.16.3.

Iekšēja līnija starp Frades B, Ribeira de Pena un Feira (PT)

2.17.

Portugāles un Spānijas KIP – starpsavienojums starp Vila Fria–Vila do Conde–Recarei (PT) un Beariz–Fontefría (ES)

2.18.

KIP hidroakumulācijas jaudas palielināšanai Austrijā – Kaunertal, Tyrol

2.19.

Hidroakumulācijas KIP Austrijā – Obervermuntwerk II, Vorarlberg provincē

2.20.

KIP hidroakumulācijas jaudas palielināšanai Austrijā – Limberg III, Salzburg

2.21.

Hidroakumulācijas KIP Vācijā – Riedl

3.   Prioritārais koridors “Ziemeļu–dienvidu elektroenerģijas starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos” (“NSI East Electricity”)

Nr.

Definīcija

3.1.

Austrijas un Vācijas kopa starp St. Peter un Isar, tostarp šādi KIP:

3.1.1.

Starpsavienojums starp St. Peter (AT) un Isar (DE)

3.1.2.

Iekšēja līnija starp St. Peter un Tauern (AT)

3.1.3.

Iekšēja līnija starp St. Peter un Ernsthofen (AT)

3.2.

Austrijas un Itālijas kopa starp Lienz un Veneto reģionu, tostarp šādi KIP:

3.2.1.

Starpsavienojums starp Lienz (AT) un Veneto reģionu (IT)

3.2.2.

Iekšēja līnija starp Lienz un Obersielach (AT)

3.2.3.

Iekšēja līnija starp Volpago un Ziemeļvenēciju (IT)

3.3.

Austrijas un Itālijas KIP starpsavienojums starp Nauders (AT) un Milānas reģionu (IT)

3.4.

Austrijas un Itālijas KIP starpsavienojums starp Wurmlach (AT) un Somplago (IT)

3.5.

Bosnijas un Hercegovinas un Horvātijas kopa starp Banja Luka un Lika, tostarp šādi KIP:

3.5.1.

Starpsavienojums starp Banja Luka (BA) un Lika (HR)

3.5.2.

Iekšējas līnijas starp Brinje, Lika, Velebit un Konjsko (HR)

3.6.

Bulgārijas kopa jaudas palielināšanai ar Grieķiju un Rumāniju, tostarp šādi KIP:

3.6.1.

Iekšēja līnija starp Vetren un Blagoevgrad (BG)

3.6.2.

Iekšēja līnija starp Tsarevets un Plovdiv (BG)

3.7.

Bulgārijas un Grieķijas kopa starp Maritsa East 1 un N. Santa, tostarp šādi KIP:

3.7.1.

Starpsavienojums starp Maritsa East 1 (BG) un N. Santa (EL)

3.7.2.

Iekšēja līnija starp Maritsa East 1 un Plovdiv (BG)

3.7.3.

Iekšēja līnija starp Maritsa East 1 un Maritsa East 3 (BG)

3.7.4.

Iekšēja līnija starp Maritsa East 1 un Burgas (BG)

3.8.

Bulgārijas un Rumānijas kopa jaudas palielināšanai, tostarp šādi KIP:

3.8.1.

Iekšēja līnija starp Dobrudja un Burgas (BG)

3.8.2.

Iekšēja līnija starp Vidino un Svoboda (BG)

3.8.3.

Iekšēja līnija starp Svoboda (BG) un Varna (BG)–Stupina (RO) starpsavienojuma dalījuma vietu Bulgārijā

3.8.4.

Iekšēja līnija starp Cernavoda un Stalpu (RO)

3.8.5.

Iekšēja līnija starp Gutinas un Smardan (RO)

3.8.6.

Iekšēja līnija starp Gadalin un Suceava (RO)

3.9.

Horvātijas, Ungārijas un Slovēnijas kopa starp Žerjavenec/Heviz un Cirkovce, tostarp šādi KIP:

3.9.1.

Starpsavienojums starp Žerjavenec (HR)/Heviz (HU) un Cirkovce (SI)

3.9.2.

Iekšēja līnija starp Divača un Beričevo (SI)

3.9.3.

Iekšēja līnija starp Beričevo un Podlog (SI)

3.9.4.

Iekšēja līnija starp Podlog un Cirkovce (SI)

3.10.

Izraēlas, Kipras un Grieķijas kopa starp Hadera un Attica reģionu [patlaban saukts par Euro Asia Interconnector], tostarp šādi KIP:

3.10.1.

Starpsavienojums starp Hadera (IL) un Vasilikos (CY)

3.10.2.

Starpsavienojums starp Vasilikos (CY) un Korakia, Krētu (EL)

3.10.3.

Iekšēja līnija starp Korakia, Krētu, un Attica reģionu (EL)

3.11.

Čehijas Republikas kopa – iekšējās līnijas, lai palielinātu jaudu uz ziemeļrietumu un dienvidu robežām, tostarp šādi KIP:

3.11.1.

Iekšēja līnija starp Vernerov un Vitkov (CZ)

3.11.2.

Iekšēja līnija starp Vitkov un Prestice (CZ)

3.11.3.

Iekšēja līnija starp Prestice un Kocin (CZ)

3.11.4.

Iekšēja līnija starp Kocin un Mirovka (CZ)

3.11.5.

Iekšēja līnija starp Mirovka un Cebin (CZ)

3.12.

KIP – iekšējā līnija Vācijā starp Lauchstädt un Meitingen, lai palielinātu jaudu uz austrumu robežām

3.13.

KIP – iekšējā līnija Vācijā starp Halle/Saale un Schweinfurt, lai palielinātu jaudu ziemeļdienvidu koridora austrumu daļā

3.14.

Vācijas un Polijas kopa starp Eisenhűttenstadt un Plewiska [patlaban saukts par GerPol Power Bridge projektu], tostarp šādi KIP:

3.14.1.

Starpsavienojums starp Eisenhűttenstadt (DE) un Plewiska (PL)

3.14.2.

Iekšēja līnija starp Krajnik un Baczyna (PL)

3.14.3.

Iekšēja līnija starp Mikułowa un Świebodzice (PL)

3.15.

Vācijas un Polijas kopa starp Vierraden un Krajnik, tostarp šādi KIP:

3.15.1.

Starpsavienojums starp Vierraden (DE) un Krajnik (PL)

3.15.2.

Koordinēta fāzu maiņas transformatoru uzstādīšana un ekspluatācija starpsavienojuma līnijās starp Krajnik (PL)–Vierraden (DE) un Mikulowa (PL)–Hagenwerder (DE)

3.16.

Ungārijas un Slovākijas kopa starp Gőnyϋ un Gabčikovo, tostarp šādi KIP:

3.16.1.

Starpsavienojums starp Gőnyϋ (HU) un Gabčikovo (SK)

3.16.2.

Iekšēja līnija starp Velký Ďur un Gabčikovo (SK)

3.16.3.

Győr apakšstacijas (HU) paplašināšana

3.17.

Ungārijas un Slovākijas KIP – starpsavienojums starp Sajóvánka (HU) un Rimavská Sobota (SK)

3.18.

Ungārijas un Slovākijas kopa starp Kisvárda rajonu un Velké Kapušany, tostarp šādi KIP:

3.18.1.

Starpsavienojums starp Kisvárda rajonu (HU) un Velké Kapušany (SK)

3.18.2.

Iekšēja līnija starp Lemešany un Velké Kapušany (SK)

3.19.

Itālijas un Melnkalnes kopa starp Villanova un Lastva, tostarp šādi KIP:

3.19.1.

Starpsavienojums starp Villanova (IT) un Lastva (ME)

3.19.2.

Iekšēja līnija starp Fano un Teramo (IT)

3.19.3.

Iekšēja līnija starp Foggia un Villanova (IT)

3.20.

Itālijas un Slovēnijas kopa starp Udine rietumiem un Okroglo, tostarp šādi KIP:

3.20.1.

Starpsavienojums starp Udine rietumiem (IT) un Okroglo (SI)

3.20.2.

Iekšēja līnija starp Udine rietumiem un Redipuglia (IT)

3.21.

Itālijas un Slovēnijas KIP – starpsavienojums starp Salgareda (IT) un DivačaBericevo reģionu (SI)

3.22.

Rumānijas un Serbijas kopa starp Resita un Pancevo, tostarp šādi KIP:

3.22.1.

Starpsavienojums starp Resita (RO) un Pancevo (RS)

3.22.2

Iekšēja līnija starp Portile de Fier un Resita (RO)

3.22.3.

Iekšēja līnija starp Resita un Timisoara/Sacalaz (RO)

3.22.4.

Iekšēja līnija starp Arad un Timisoara/Sacalaz (RO)

3.23.

Hidroakumulācijas KIP Bulgārijā – Yadenitsa

3.24.

Hidroakumulācijas KIP Grieķijā – Amfilochia

3.25.

Akumulatoru sistēmu KIP Dienviditālijas centrālajā daļā

3.26.

Hidroakumulācijas KIP Polijā – Mloty

4.   Prioritārais koridors “Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāns” (“BEMIP Electricity”)

Nr.

Definīcija

4.1.

Dānijas un Vācijas KIP – starpsavienojums starp Ishőj/Bjæverskov (DK) un Bentwisch/Gűstrow (DE) ar jūras vēja parkiem Kriegers Flak (DK) un Baltic 2 (DE) [patlaban saukts par Kriegers Flak Combined Grid Solution]

4.2.

Igaunijas un Latvijas kopa starp Kilingi–Nõmme un Rīgu [patlaban saukts par trešo starpsavienojumu], tostarp šādi KIP:

4.2.1.

Starpsavienojums starp Kilingi–Nõmme (EE) un Rīgas CHP2 apakšstaciju (LV)

4.2.2.

Iekšēja līnija starp Harku un Sindi (EE)

4.3.

Igaunijas/Latvijas/Lietuvas KIP – sinhrons starpsavienojums ar kontinentālās Eiropas tīkliem

4.4.

Latvijas un Zviedrijas kopa jaudas palielināšanai [patlaban dēvēts par NordBalt projektu], tostarp šādi KIP:

4.4.1.

Iekšējā līnija starp Ventspili, Tumi un Imantu (LV)

4.4.2.

Iekšēja līnija starp Ekhyddan un Nybro/Hemsjö (SE)

4.5.

Lietuvas un Polijas kopa starp Alytus (LT) un Elk (PL), tostarp šādi KIP:

4.5.1.

Starpsavienojuma starp Alytus (LT) un LT/PL robežu LT daļa

4.5.2.

Iekšēja līnija starp Stanisławów un Olsztyn Mątki (PL)

4.5.3.

Iekšēja līnija starp Kozienice un Siedlce Ujrzanów (PL)

4.5.4.

Iekšēja līnija starp Płock un Olsztyn Mątki (PL)

4.6.

Hidroakumulācijas KIP Igaunijā – Muuga

4.7.

KIP hidroakumulācijas jaudas palielināšanai Lietuvā – Kruonis

5.   Prioritārais koridors “Ziemeļu–dienvidu gāzes starpsavienojumi Rietumeiropā” (“NSI West Gas”)

Projekti, kas nodrošina divvirzienu plūsmas starp Īriju un Apvienoto Karalisti

Nr.

Definīcija

5.1.

Kopa, kas nodrošina divvirzienu plūsmas no Ziemeļīrijas uz Lielbritāniju un Īriju, kā arī no Īrijas uz Apvienoto Karalisti, tostarp šādi KIP:

5.1.1.

Fiziska reversā plūsma Moffat starpsavienojuma punktā (Īrija/Apvienotā Karaliste)

5.1.2.

SNIP cauruļvada (no Skotijas uz Ziemeļīriju) modernizācija, lai to pielāgotu fiziskajai reversajai plūsmai starp Ballylumford un Twynholm

5.1.3.

Islandmagee pazemes gāzes krātuves (PGK) izveide Larne (Ziemeļīrija)

5.2.

KIP Skotijas dienvidrietumu sauszemes sistēmas dubultošana starp Cluden un Brighouse Bay (Apvienotā Karaliste)

5.3.

KIP Shannon sašķidrinātas dabasgāzes terminālis, kas atrodas starp Tarbert un Ballylongford (Īrija)

Projekti, kas nodrošina divvirzienu plūsmas starp Portugāli, Spāniju, Franciju un Vāciju

Nr.

Definīcija

5.4.

KIP trešais starpsavienojuma punkts starp Portugāli un Spāniju

5.5.

KIP austrumu ass Spānija–Francija - starpsavienojuma punkts starp Ibērijas pussalu un Franciju Le Perthus [patlaban saukts par Midcat]

5.6.

KIP Francijas tīkla pastiprināšana virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem – reversā plūsma no Francijas uz Vāciju Obergailbach/Medelsheim starpsavienojuma punktā (Francija)

5.7.

KIP Francijas tīkla pastiprināšana virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem Burgundijas cauruļvadā starp Etrez un Voisines (Francija)

5.8.

KIP Francijas tīkla pastiprināšana virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem Lionas cauruļvada austrumu daļā starp Saint-Avit un Etrez (Francija)

Divvirzienu plūsmas starp Itāliju, Šveici, Vāciju un Beļģiju/Franciju

Nr.

Definīcija

5.9.

KIP reversās plūsmas starpsavienojums starp Šveici un Franciju

5.10.

KIP reversās plūsmas starpsavienojums TENP cauruļvadā Vācijā

5.11.

KIP reversās plūsmas starpsavienojums starp Itāliju un Šveici Passo Gries starpsavienojuma punktā

5.12.

KIP reversās plūsmas starpsavienojums TENP cauruļvadā uz Eynatten starpsavienojuma punktu (Vācija)

Starpsavienojumu pilnveide starp Nīderlandi, Beļģiju, Franciju un Luksemburgu

Nr.

Definīcija

5.13.

KIP jauns starpsavienojums starp Pitgam (Francija) un Maldegem (Beļģija)

5.14.

KIP Francijas tīkla pastiprināšana virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem Arc de Dierrey cauruļvadā starp Cuvilly, Dierrey un Voisines (Francija)

5.15.

Kopa gāzes kompresoru optimizācijas īstenošanai Nīderlandē, tostarp šādi KIP:

5.15.1.

Emden (no Norvēģijas uz Nīderlandi)

5.15.2.

Winterswijk/Zevenaar (no Nīderlandes uz Vāciju)

5.15.3.

Bocholtz (no Nīderlandes uz Vāciju)

5.15.4.

’s Gravenvoeren (no Nīderlandes uz Beļģiju)

5.15.5.

Hilvarenbeek (no Nīderlandes uz Beļģiju)

5.16.

KIP Zeebrugge sašķidrinātas dabasgāzes termināļa paplašināšana

5.17.

Kopa starp Luksemburgu, Franciju un Beļgiju, tostarp viens vai vairāki šādi KIP:

5.17.1.

Starpsavienojums starp Franciju un Luksemburgu

5.17.2.

Starpsavienojuma pastiprināšana starp Beļģiju un Luksemburgu

Citi projekti

Nr.

Definīcija

5.18.

KIP Vācijas tīkla pastiprināšana, lai palielinātu jaudu starpsavienojumā ar Austriju [patlaban saukts par Monako cauruļvada I posmu] (Haiming/Burghausen–Finsing)

5.19.

KIP Maltas savienošana ar Eiropas gāzes tīklu (gāzes cauruļvads uz Itāliju Gela un peldoša sašķidrinātās dabasgāzes uzglabāšanas un regazifikācijas iekārta)

5.20.

KIP gāzes cauruļvads, kas savieno Alžīriju ar Itāliju (Sardīniju) un Franciju (Korsiku) [patlaban saukts par Galsi & Cyréné cauruļvadiem]

6.   Prioritārais koridors “Ziemeļu–dienvidu gāzes starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos” (“NSI East Gas”)

Projekti, kas nodrošina divvirzienu plūsmas starp Poliju, Čehiju, Slovākiju un Ungāriju, savienojot sašķidrinātas dabasgāzes termināļus Polijā un Horvātijā

Nr.

Definīcija

6.1.

Kopa Čehijas un Polijas starpsavienojuma modernizācijai un ar to saistītai iekšējai pastiprināšanai Polijas rietumu daļā, tostarp šādi KIP:

6.1.1.

Polijas un Čehijas starpsavienojums [patlaban saukts par Stork II] starp LibhošťHať (CZ/PL)–Kedzierzyn (PL)

6.1.2.

Lwowek–Odolanow cauruļvads

6.1.3.

Odolanow kompresoru stacija

6.1.4.

Czeszów–Wierzchowice cauruļvads

6.1.5.

Czeszów–Kiełczów cauruļvads

6.1.6.

Zdzieszowice–Wrocław cauruļvads

6.1.7.

Zdzieszowice–Kędzierzyn cauruļvads

6.1.8.

Tworog–Tworzen cauruļvads

6.1.9.

Tworóg–Kędzierzyn cauruļvads

6.1.10.

Pogorska Wola–Tworzen cauruļvads

6.1.11.

Strachocina–Pogórska Wola cauruļvads

6.2.

Kopa Polijas un Slovākijas starpsavienojumam un ar to saistītai iekšējai pastiprināšanai Polijas austrumu daļā, tostarp šādi KIP:

6.2.1.

Polijas un Slovākijas starpsavienojums

6.2.2.

Rembelszczyzna kompresoru stacija

6.2.3.

Rembelszczyzna–Wola Karczewska cauruļvads

6.2.4.

Wola Karczewska–Wronów cauruļvads

6.2.5.

Wronów mezgls

6.2.6.

Rozwadów–Końskowola–Wronów cauruļvads

6.2.7.

Jarosław–Rozwadów cauruļvads

6.2.8.

Hermanowice–Jarosław cauruļvads

6.2.9.

Hermanowice–Strachocina cauruļvads

6.3.

KIP Slovākijas un Ungārijas gāzes starpsavienojums starp Vel’ké Zlievce (SK)–Balassagyarmat robeža (SK/HU)–Vecsés (HU)

6.4.

KIP Austrijas un Čehijas divvirzienu starpsavienojums (BACI) starp Baumgarten (AT)–Reinthal (CZ/AT)–Brečlav (CZ)

Projekti, kas nodrošina gāzes plūsmu no Horvātijas sašķidrinātas dabasgāzes termināļa uz kaimiņvalstīm

Nr.

Definīcija

6.5.

Kopa - Krk sašķidrinātas dabasgāzes regazifikācijas tvertne un cauruļvadi izsūknēšanai virzienā uz Ungāriju, Slovēniju un Itāliju, tostarp šādi KIP:

6.5.1.

Sašķidrinātas dabasgāzes regazifikācijas tvertne Krk (HR)

6.5.2.

Gāzes cauruļvads Zlobin–Bosiljevo–Sisak–Kozarac–Slobodnica (HR)

6.5.3.

Sašķidrinātas dabasgāzes izsūknēšanas cauruļvads Omišalj–Zlobin (HR)–Rupa (HR)/Jelšane (SI)–Kalce (SI) vai

6.5.4.

Gāzes cauruļvads Omišalj (HR)–Casal Borsetti (IT)

6.6.

KIP Horvātijas un Slovēnijas starpsavienojums (Bosiljevo–Karlovac–Lučko–Zabok–Rogatec (SI))

6.7.

KIP Slovēnijas un Itālijas starpsavienojums (Gorizia (IT)/Šempeter (SI)–Vodice (SI))

Projekti, kas nodrošina gāzes plūsmas no Dienvidu gāzes koridora un/vai sašķidrinātas dabasgāzes termināļiem Grieķijā caur Grieķiju, Bulgāriju, Rumāniju, Serbiju un tālāk uz Ungāriju, kā arī uz Ukrainu, tostarp reversās plūsmas spēju virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem un tranzīta un pārvades sistēmu integrāciju

Nr.

Definīcija

6.8.

Kopa - starpsavienojums starp Grieķiju un Bulgāriju un nepieciešamā pastiprināšana Bulgārijā, tostarp šādi KIP:

6.8.1.

Grieķijas un Bulgārijas starpsavienojums [patlaban saukts par IGB] starp Komotini (EL) un Stara Zagora (BG)

6.8.2.

Bulgārijas pārvades sistēmas nepieciešamā rehabilitācija, modernizācija un paplašināšana

6.9.

Kopa - sašķidrinātas dabasgāzes terminālis Grieķijā, tostarp viens no šādiem KIP:

6.9.1.

Autonoma dabasgāzes sistēma sašķidrinātajai dabasgāzei Grieķijā

6.9.2.

Egejas jūras sašķidrinātas dabasgāzes importa terminālis

6.10.

KIP gāzes starpsavienojums starp Bulgāriju un Serbiju [patlaban saukts par IBS]

6.11.

KIP pastāvīgas reversās plūsmas nodrošināšana uz Grieķijas un Bulgārijas robežas starp Kula (BG) un Sidirokastro (EL)

6.12.

KIP esošā cauruļvada no Bulgārijas uz Grieķiju pārvades jaudas palielināšana

6.13.

Kopa - Rumānijas–Ungārijas–Austrijas pārvades koridors, tostarp šādi KIP:

6.13.1.

Városföld–Ercsi–Győr cauruļvads + Városföld kompresoru stacijas paplašināšana + centralizētas odorizācijas modificēšana

6.13.2.

Ercsi–Százhalombatta cauruļvads

6.13.3.

Csanádpalota vai Algyő kompresoru stacija

6.14.

KIP reversās plūsmas nodrošināšana starp Rumāniju un Ungāriju Csanádpalota vai Algyő (HU)

6.15.

Kopa tranzīta un pārvades sistēmas integrācijai un reversās plūsmas nodrošināšanai Rumānijā, tostarp šādi KIP:

6.15.1.

Rumānijas tranzīta un pārvades sistēmas integrācija

6.15.2.

Reversās plūsmas nodrošināšana Isaccea

Projekti, kas nodrošina iespēju gāzei no Dienvidu gāzes koridora un/vai sašķidrinātas dabasgāzes termināļiem, sasniedzot Itāliju, plūst ziemeļu virzienā uz Austriju, Vāciju un Čehiju (kā arī uz NSI West koridoru)

Nr.

Definīcija

6.16.

KIP Tauerngasleitung (TGL) cauruļvads starp Haiming (AT)/Überackern (DE)–Tarvisio (IT)

6.17.

KIP savienojums uz Oberkappel (AT) no Čehijas pārvades sistēmas dienvidu atzara

6.18.

KIP Adriatica cauruļvads (IT)

6.19.

KIP sašķidrinātas dabasgāzes sauszemes terminālis Adrijas jūras ziemeļos (IT) (1)

Projekti, kas ļauj palielināt pazemes gāzes krātuvju jaudu Eiropas dienvidaustrumu daļā

Nr.

Definīcija

6.20.

Kopa gāzes uzglabāšanas jaudas palielināšanai Eiropas dienvidaustrumu daļā, tostarp viens vai vairāki šādi KIP:

6.20.1.

Jaunas uzglabāšanas iekārtas būve Bulgārijas teritorijā

6.20.2.

Chiren pazemes gāzes krātuves paplašināšana

6.20.3.

South Kavala krātuve Grieķijā

6.20.4.

Depomures krātuve Rumānijā

Citi projekti

Nr.

Definīcija

6.21.

KIP Jonijas jūras un Adrijas jūras cauruļvads (Fieri (AB)–Split (HR))

6.22.

Kopa – Azerbaidžānas–Gruzijas–Rumānijas starpsavienojuma projekts, tostarp šādi KIP:

6.22.1.

Gāzes cauruļvads Constanta (RO)–AradCsanádpalota (HU) [patlaban saukts par AGRI]

6.22.2.

Sašķidrinātas dabasgāzes terminālis Constanta (RO)

6.23.

KIP Ungārijas un Slovēnijas starpsavienojums (NagykanizsaTornyiszentmiklós (HU)–Lendava (SI)–Kidričevo)

7.   Prioritārais koridors “Dienvidu gāzes koridors” (“SGC”)

Nr.

Definīcija

7.1.

Kopa integrētas, īpašas un mērogojamas transporta infrastruktūras un ar to saistītā aprīkojuma nodrošināšanai, lai gadā transportētu vismaz 10 miljardus m3 gāzes no jauniem avotiem no Kaspijas jūras reģiona caur Gruziju un Turciju uz galamērķiem ES tirgos pa diviem iespējamiem maršrutiem – vienu caur Eiropas dienvidaustrumu daļu uz Austriju un otru uz Itāliju pa Adrijas jūru –, tostarp viens vai vairāki šādi KIP:

7.1.1.

Gāzes cauruļvads no ES uz Turkmenistānu caur Turciju, Gruziju, Azerbaidžānu un pa Kaspijas jūru [patlaban saukts par “Trans Anatolia Natural Gas Pipeline” (TANAP), “Expansion of the South-Caucasus Pipeline” (SCP-(F)X) un “Trans-Caspian Gas Pipeline” (TCP) apvienojumu]

7.1.2.

Gāzes kompresijas stacija Kipi (EL)

7.1.3.

Gāzes cauruļvads no Grieķijas uz Itāliju caur Albāniju un pa Adrijas jūru [patlaban saukts par “Trans-Adriatic Pipeline” (TAP)]

7.1.4.

Gāzes cauruļvads no Grieķijas uz Itāliju pa Adrijas jūru [patlaban saukts par “Interconnector Turkey-Greece-Italy” (ITGI)]

7.1.5.

Gāzes cauruļvads no Bulgārijas uz Austriju caur Rumāniju un Ungāriju

7.2.

KIP, ko veido integrēta, īpaša un mērogojama transporta infrastruktūra un ar to saistītais aprīkojums, lai gadā transportētu vismaz 8 miljardus m3 gāzes no jauniem avotiem no Kaspijas jūras reģiona (Azerbaidžānas un Turkmenistānas) uz Rumāniju, tostarp šādi projekti:

7.2.1.

Zemūdens gāzes cauruļvads pa Kaspijas jūru no Turkmenistānas uz Azerbaidžānu [patlaban saukts par “Trans-Caspian Gas Pipeline” (TCP)]

7.2.2.

Modernizācija, ko veic cauruļvadam, kurš savieno Azerbaidžānu un Turciju caur Gruziju [patlaban saukts par “Expansion of the South-Caucasus Pipeline” (SCP-(F)X)]

7.2.3.

Zemūdens cauruļvads, kurš pa jūru savieno Gruziju un Rumāniju [patlaban saukts par “White Stream”]

7.3.

Kopa, ko veido gāzes infrastruktūra un ar to saistītais aprīkojums gāzes transportēšanai no jauniem avotiem no atradnēm Vidusjūras austrumu daļas šelfā, tostarp viens vai vairāki šādi KIP:

7.3.1.

Cauruļvads no Kipras piekrastes uz Grieķijas kontinentālo daļu caur Krētu

7.3.2.

Sašķidrinātas dabasgāzes krātuve Kiprā [patlaban saukts par “Mediterranean Gas Storage”]

7.4.

Kopa, ko veido starpsavienojumi ar Turciju, tostarp šādi KIP:

7.4.1.

Gāzes kompresijas stacija Kipi (EL) ar minimālo jaudu 3 miljardi m3 gadā

7.4.2.

Starpsavienojums starp Turciju un Bulgāriju ar minimālo jaudu 3 miljardi m3 gadā [patlaban saukts par “ITB”]

8.   Prioritārais koridors “Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāns gāzes jomā” (“BEMIP Gas”)

Nr.

Definīcija

8.1.

Sašķidrinātas dabasgāzes apgādes kopa Baltijas jūras reģiona austrumu daļā, tostarp šādi KIP:

8.1.1.

Starpsavienojums starp Igauniju un Somiju “Balticconnector” un

8.1.2.

Viens no šādiem sašķidrinātas dabasgāzes termināļiem:

8.1.2.1.

Finngulf sašķidrinātas dabasgāzes terminālis

8.1.2.2.

Paldiski sašķidrinātas dabasgāzes terminālis

8.1.2.3.

Tallinas sašķidrinātas dabasgāzes terminālis

8.1.2.4.

Latvijas sašķidrinātas dabasgāzes terminālis

8.2.

Kopa infrastruktūras modernizācijai Baltijas jūras reģiona austrumu daļā, tostarp šādi KIP:

8.2.1.

Latvijas un Lietuvas starpsavienojuma paplašināšana

8.2.2.

Igaunijas un Latvijas starpsavienojuma paplašināšana

8.2.3.

Klaipēdas–Kiemenai cauruļvada jaudas palielināšana Lietuvā

8.2.4.

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācija un paplašināšana

8.3.

KIP Polijas un Dānijas starpsavienojums “Baltic Pipe”

8.4.

KIP jaudas palielināšanai uz DK–DE robežas

8.5.

KIP Polijas un Lietuvas starpsavienojums [patlaban saukts par “GIPL”]

8.6.

KIP Gēteborgas sašķidrinātas dabasgāzes terminālis Zviedrijā

8.7.

KIP Swinoujscie sašķidrinātas dabasgāzes termināļa jaudas palielināšana Polijā

8.8.

KIP Jamalas–Eiropas cauruļvada ieejas punktu Polijā Lwowek un Wloclawek modernizācija

9.   Prioritārais koridors “Naftas piegāžu savienojumi Austrumeiropas vidienē” (“OSC”)

Nr.

Definīcija

9.1.

KIP Adamowo–Brody cauruļvads: cauruļvads, kas savieno a/s Uktransnafta apstrādes iekārtu Brody (Ukraina) un Adamowo uzglabāšanas iekārtu (Polija)

9.2.

KIP Bratislava–Schwechat cauruļvads: cauruļvads, kas savieno Schwechat (Austrija) un Bratislavu (Slovākija)

9.3.

KIP JANAF–Adrijas jūras cauruļvadi: esošo JANAF un Adrijas jūras cauruļvadu, kas savieno Omisalj jūras ostu Horvātijā ar Southern Druzhba (Horvātija, Ungārija, Slovākija), rekonstrukcija, modernizācija, apkope un jaudas palielināšana

9.4.

KIP Litvinov (Čehija)–Spergau (Vācija) cauruļvads: projekts Druzhba jēlnaftas cauruļvada pagarināšanai līdz naftas pārstrādes rūpnīcai TRM Spergau

9.5.

Kopa - Pomerānijas cauruļvads (Polija), tostarp šādi KIP:

9.5.1.

Naftas termināļa būve Gdaņskā

9.5.2.

Pomerānijas cauruļvada paplašināšana: sacilpošana un otras līnijas ierīkošana Pomerānijas cauruļvadā, kas savieno Plebanka uzglabāšanas iekārtu (netālu no Płock) un Gdaņskas apstrādes termināli

9.6.

KIP TAL Plus: TAL cauruļvada starp Trieste (Itālija) un Ingolstadt (Vācija) jaudas palielināšana

10.   Prioritārā tematiskā joma “Viedo tīklu ieviešana”

Nr.

Definīcija

10.1.

Ziemeļatlantijas Zaļās zonas projekts (Īrija, AK/Ziemeļīrija): mazināt vēja enerģijas ražošanas piespiedu ierobežojumus, šādā nolūkā izveidojot komunikāciju infrastruktūru, uzlabojot tīkla kontroli un izveidojot (pārrobežu) protokolus pieprasījuma pārvaldībai

10.2.

Green–Me (Francija, Itālija): uzlabot atjaunojamo energoresursu integrāciju, ieviešot automatizācijas, kontroles un monitoringa sistēmas augstsprieguma un augstsprieguma/vidēja sprieguma apakšstacijās, mūsdienīgas komunikācijas ar atjaunojamos energoresursus izmantojošiem ģeneratoriem un uzglabāšanu primārajās apakšstacijās”


(1)  Par sašķidrinātas dabasgāzes termināļa precīzu atrašanās vietu Adrijas jūras ziemeļos lems Itālija, vienojoties ar Slovēniju.