20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/855

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1309/2013

(2013. gada 17. decembris)

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 175. panta trešo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Eiropas Padome 2010. gada 26. martā atbalstīja Komisijas priekšlikumu uzsākt jaunu stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei (stratēģija "Eiropa 2020"). Viena no trim stratēģijas "Eiropa 2020" prioritātēm ir sociāli iekļaujoša izaugsme, lai, nodrošinot augstu nodarbinātības līmeni, ieguldot prasmēs, apkarojot nabadzību un modernizējot darba tirgus un izglītības un sociālās aizsardzības sistēmas, palīdzētu iedzīvotājiem paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas un veidotu iekļaujošu saliedētu sabiedrību. Lai pārvarētu globalizācijas negatīvās sekas, ir arī jārada darbvietas visā Savienībā un ir vajadzīga apņēmīga politika, kas atbalsta izaugsmi.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (3) uz daudzgadu finanšu shēmas darbības laiku, proti, no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, tika izveidots Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF). Ar EGF palīdzību Savienība var izrādīt solidaritāti ar darba ņēmējiem, kuri atlaisti tādēļ, ka globalizācijas un globālu finanšu un ekonomikas krīžu dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un no tā var atbalstīt arī atbalsta saņēmējus nelielos darba tirgos vai ārkārtas apstākļos, jo īpaši saistībā ar kolektīviem pieteikumiem, kurus iesnieguši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), pat tad, ja atlaisto darba ņēmēju skaits ir mazāks par parasto EGF mobilizācijas slieksni.

(3)

Komisija 2011. gada 29. jūnija paziņojumā "Budžets stratēģijai "Eiropa 2020" atzīst, ka EGF ir fonds ar elastīgu pieeju, atbalstot darba ņēmējus, kuri zaudējuši darbu, un palīdzot tiem pēc iespējas ātrāk atrast citu darbu. Savienībai arī 2014. gada 1. janvāra – 2020. gada 31. decembra daudzgadu finanšu shēmas laikā būtu jāturpina sniegt atlaistajiem darba ņēmējiem īpašu vienreizēju atbalstu, lai atvieglotu šo personu profesionālo atkaliekļaušanos reģionos, nozarēs, teritorijās vai darba tirgos, kurus negatīvi ietekmējuši ievērojami ekonomikas traucējumi. Ņemot vērā fonda mērķi sniegt atbalstu steidzamās situācijās un neparedzētos apstākļos, EGF būtu jāpaliek ārpus daudzgadu finanšu shēmas.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1927/2006 darbības joma tika paplašināta 2009. gadā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 546/2009 (4), kas bija daļa no Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna, ietverot darba ņēmējus, kuri atlaisti tieši globālās ekonomikas un finanšu krīzes rezultātā. Lai EGF varētu reaģēt esošās vai turpmākās krīzes situācijās, tā darbības jomai būtu jāaptver darba ņēmēju atlaišana nopietnu ekonomikas traucējumu rezultātā, ko izraisījusi ilgstoša globālā finanšu un ekonomikas krīze, kam pievēršas Regula (EK) Nr. 546/2009, vai jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze.

(5)

Dublinā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondā (Eurofound) izvietotais Eiropas Novērošanas centrs pārmaiņu jautājumos palīdz Komisijai un dalībvalstīm, nodrošinot kvalitatīvas un kvantitatīvas analīzes, lai palīdzētu novērtēt globalizācijas tendences un EGF līdzekļu izlietojumu.

(6)

Lai EGF varētu turpināt darboties kā Eiropas mēroga instruments, EGF atbalsta pieteikumu iesniegšanai vajadzētu būt iespējamai, kad atlaisto darba ņēmēju skaits sasniedz minimālo slieksni. Tomēr nelielos darba tirgos, piemēram, mazās dalībvalstīs vai attālos reģionos, vai ārkārtējos apstākļos pieteikumus var iesniegt arī tad, ja atlaisto darba ņēmēju skaits ir mazāks.

(7)

Atlaistajiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, vajadzētu būt vienlīdzīgai pieejai EGF neatkarīgi no darba līguma vai darba attiecību veida. Tādēļ šajā regulā par EGF atbalsta saņēmējiem būtu jāuzskata atlaistie darba ņēmēji, kā arī pašnodarbinātas personas, kuru darbība ir beigusies.

(8)

No EGF būtu uz laiku jāsniedz palīdzība jauniešiem, kuri nav nedz nodarbināti, nedz iesaistīti izglītībā vai apmācībā un kuri dzīvo reģionos, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, jo minētajos reģionos tiek atlaists neproporcionāli liels skaits darba ņēmēju.

(9)

EGF finansiālie ieguldījumi galvenokārt būtu jāvelta aktīviem darba tirgus pasākumiem, lai atbalsta saņēmēji ātri atkal atrastu noturīgu darbu vai nu sākotnējā darbības nozarē, vai kādā citā nozarē. Tādēļ finansiālu pabalstu iekļaušana saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā būtu jāierobežo. Uzņēmumus varētu mudināt līdzfinansēt no EGF atbalstītos pasākumus.

(10)

Izstrādājot aktīvu darba tirgus politikas pasākumu saskaņoto kopumu, dalībvalstīm būtu jāizvēlas pasākumi, kas būtiski uzlabo atbalsta saņēmēju piemērotību darba tirgum. Dalībvalstīm būtu jācenšas panākt, lai pēc iespējas lielāks atbalsta saņēmēju skaits, kuri piedalās šajos pasākumus, cik vien iespējams drīz sešu mēnešu laikposmā pirms jāiesniedz ziņojums par finansiālo ieguldījumu izmantošanu atkal atrastu noturīgu darbu.

(11)

Izstrādājot aktīvu darba tirgus politikas pasākumu saskaņoto kopumu, dalībvalstīm īpaša uzmanība būtu jāpievērš neizdevīgākā situācijā esošiem atbalsta saņēmējiem, tostarp gados jauniem un gados vecākiem bezdarbniekiem, kā arī tiem, kuriem draud nabadzība, ņemot vērā to, ka minētās grupas globālās finanšu un ekonomikas krīzes un globalizācijas dēļ saskaras ar īpaši lielām problēmām saistībā ar atgriešanos darba tirgū.

(12)

Īstenojot EGF, būtu jāievēro un jāsekmē dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas princips, jo tie ir starp Savienības pamatvērtībām un ir iestrādāti stratēģijā "Eiropa 2020".

(13)

Lai efektīvi un ātri atbalstītu atbalsta saņēmējus, dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai iesniegtu pilnīgus pieteikumus EGF finansiālā ieguldījuma saņemšanai. Papildu informācijas sniegšana būtu jāierobežo laikā.

(14)

Atbalsta saņēmēju un to struktūru interesēs, kas ir atbildīgas par pasākumu īstenošanu, pieteikuma iesniedzējai dalībvalstij būtu jāinformē visi pieteikuma procesā iesaistītie dalībnieki par pieteikuma virzību.

(15)

Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu EGF finansiālie ieguldījumi nedrīkstētu aizstāt atbalsta pasākumus, kas atbalsta saņēmējiem ir pieejami no Savienības fondiem vai citās Savienības politikas jomās vai programmās, bet, ja iespējams, EGF finansiālajiem ieguldījumiem šādi pasākumi būtu jāpapildina.

(16)

Būtu jāiekļauj īpaši noteikumi par informācijas un komunikācijas pasākumiem attiecībā uz EGF intervences gadījumiem un iznākumiem.

(17)

Lai paustu Savienības solidaritāti ar atlaistajiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, līdzfinansējuma likme būtu jānosaka 60 % apmērā no pasākumu kopuma izmaksām un tās īstenošanas.

(18)

Lai atvieglotu šīs regulas īstenošanu, izdevumiem vajadzētu būt atbilstīgiem vai nu no dienas, kad dalībvalsts sāk sniegt individualizētus pakalpojumus, vai no dienas, kad dalībvalstij radušies administratīvie izdevumi saistībā ar EGF īstenošanu.

(19)

Lai nodrošinātu vajadzības, jo īpaši, ja tās rodas gada pirmajos mēnešos, kad pārvietot līdzekļus no citām budžeta pozīcijām ir īpaši sarežģīti, ikgadējā budžeta procedūrā EGF budžeta pozīcijā būtu jānodrošina pietiekams daudzums maksājumu apropriāciju.

(20)

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembris Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (5) ("Iestāžu nolīgums") ir noteikta EGF budžeta struktūra.

(21)

Atbalsta saņēmēju interesēs palīdzība būtu jādara pieejama cik ātri un efektīvi vien iespējams. EGF lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītajām dalībvalstīm un Savienības iestādēm būtu jādara viss iespējamais, lai mazinātu pieteikumu izskatīšanas laiku un vienkāršotu procedūras, nodrošinot, ka lēmumus par EGF mobilizāciju pieņem ātri un bez sarežģījumiem.

(22)

Ja tiek slēgts kāds uzņēmums, tā atlaistajiem darba ņēmējiem var palīdzēt pārņemt daļu no tā darbības vai visu darbību, un dalībvalsts, kurā uzņēmums atrodas, var izmaksāt avansā līdzekļus, kas ir steidzami vajadzīgi, lai to varētu izdarīt.

(23)

Lai Eiropas Parlaments varētu veikt politisku kontroli un Komisija varētu pastāvīgi uzraudzīt ar EGF palīdzību gūtos rezultātus, dalībvalstīm būtu jāiesniedz noslēguma ziņojums par EGF īstenošanu.

(24)

Saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 ("Finanšu regula") (6) dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgām par finansiālā ieguldījuma izmantošanu un to darbību pārvaldību un kontroli, kuras atbalsta ar Savienības finansējumu. Dalībvalstīm būtu jāsniedz pārskats par saņemtā EGF finansiālā ieguldījuma izlietojumu. Ņemot vērā to, ka EGF darbību īstenošanas laiks ir īss, ziņošanas pienākumiem būtu jāatspoguļo EGF intervences pasākumu īpašais raksturs. Tādēļ ir nepieciešams atkāpties no Finanšu regulas attiecībā uz ziņošanas pienākumiem.

(25)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķi

Ar šo regulu izveido Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF) uz daudzgadu finanšu shēmas darbības laikposmu, kas ilgst no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

EGF mērķis ir sekmēt Savienībā pārdomātu, iekļaujošu un noturīgu ekonomikas izaugsmi un veicināt noturīgu nodarbinātību, dodot iespēju Savienībai uzskatāmi parādīt solidaritāti ar darba ņēmējiem, kuri atlaisti, un ar pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies tādu lielu strukturālu pārmaiņu rezultātā, kas pasaules tirdzniecības modeļos notikušas globalizācijas dēļ, saistībā ar ilgstošu globālo finanšu un ekonomikas krīzi, kam pievēršas Regula (EK) Nr. 546/2009, vai saistībā ar jaunu globālu finanšu un ekonomikas krīzi, un atbalstīt viņus.

To darbību mērķis, kas saņem finansiālus ieguldījumus no EGF, ir nodrošināt, lai pēc iespējas lielāks skaits atbalsta saņēmēju, kuri piedalās šajās darbībās, cik vien iespējams drīz sešu mēnešu laikposmā, pirms jāiesniedz 18. panta 1. punktā minētais noslēguma ziņojums, atrastu noturīgu darba vietu.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro dalībvalstu pieteikumiem uz EGF finansiālajiem ieguldījumiem darbībām, kas paredzētas:

a)

darba ņēmējiem, kuri atlaisti, un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies tādu lielu strukturālu pārmaiņu rezultātā, kas pasaules tirdzniecības modeļos notikušas globalizācijas dēļ, par ko īpaši liecina būtisks importa pieaugums Savienībā, būtiskas izmaiņas Savienības preču vai pakalpojumu tirdzniecībā, strauja Savienības tirgus daļas samazināšanās kādā nozarē vai darbības pārvietošana uz trešām valstīm, ar noteikumu, ka minētajai darba ņēmēju atlaišanai ir būtiska negatīva ietekme uz vietējo, reģionālo vai valsts ekonomiku;

b)

darba ņēmējiem, kuri atlaisti, un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies saistībā ar ilgstošu globālo finanšu un ekonomikas krīzi, kam pievēršas Regula (EK) Nr. 546/2009, vai saistībā ar jaunu globālu finanšu un ekonomikas krīzi.

3. pants

Definīcija

Šajā regulā "atbalsta saņēmējs" ir:

a)

darba ņēmējs, kura darba attiecības tiek pārtrauktas pirms laika, viņu atlaižot, vai kura darba attiecības beidzas 4. pantā minētajā atskaites periodā un netiek atjaunotas;

b)

pašnodarbināta persona, kura nodarbināja ne vairāk kā 10 darba ņēmējus, kas atlaisti atbilstīgi šīs regulas darbības jomai, un kuras darbība ir beigusies, ar noteikumu, ka darbība bija uzskatāmi atkarīga no attiecīgā uzņēmuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē vai ka saskaņā ar 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu pašnodarbinātā persona darbojās attiecīgajā ekonomikas nozarē.

4. pants

Intervences kritēriji

1.   EGF finansiālo ieguldījumu piešķir, ja pastāv 2. pantā minētie nosacījumi, kā rezultātā:

a)

četru mēnešu atskaites periodā kopā vismaz 500 darba ņēmēji ir atlaisti vai pašnodarbinātu personu darbība ir beigusies kādā dalībvalsts uzņēmumā, ieskaitot darba ņēmēju atlaišanu un pašnodarbinātu personu darbības beigšanos uzņēmuma piegādes uzņēmumos vai pakārtotās ražošanas uzņēmumos;

b)

deviņu mēnešu atskaites periodā vismaz 500 darba ņēmēji atlaisti vai pašnodarbinātu personu darbība beigusies, īpaši MVU, kuri visi darbojas vienā un tajā pašā ekonomikas nozarē, kas definēta NACE 2. redakcijas nodaļas līmenī, un kuri atrodas vienā vai divos kaimiņu reģionos, kas definēti NUTS 2 līmenī, vai vairāk nekā divos kaimiņu reģionos, kas definēti NUTS 2 līmenī, ja divos reģionos kopā skarti vairāk kā 500 darba ņēmēji vai pašnodarbinātas personas.

2.   Nelielos darba tirgos vai ārkārtas apstākļos, jo īpaši saistībā ar kolektīviem pieteikumiem, kuros iesaistīti MVU, ja pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts tos pienācīgi pamatojusi, finansiālā ieguldījuma pieteikumu saskaņā ar šo pantu var uzskatīt par pieņemamu, lai arī 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie kritēriji nav pilnībā izpildīti, ja darba ņēmēju atlaišanai ir būtiska negatīva ietekme uz nodarbinātību un vietējo, reģionālo vai valsts ekonomiku. Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts norāda, kuri 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktie intervences kritēriji nav pilnībā izpildīti. Ārkārtas apstākļos veikto ieguldījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 15 % no EGF gada maksimālās summas.

5. pants

Atlaisto darba ņēmēju skaita un darbības beigšanas aprēķināšana

1.   Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts norāda metodi, ko izmanto, lai 4. panta nolūkiem aprēķinātu 3. pantā minēto darba ņēmēju un pašnodarbināto personu skaitu.

2.   Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts aprēķina 1. punktā minēto skaitu uz vienu no turpmāk minētajiem datumiem:

a)

datums, kurā darba devējs saskaņā ar Padomes Direktīvas 98/59/EK (7) 3. panta 1. punktu kompetentajai valsts iestādei rakstveidā paziņo par plānoto kolektīvo atlaišanu; šajā gadījumā pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts sniedz Komisijai papildinformāciju par faktisko atlaisto darba ņēmēju skaitu, kas veikta saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punktu, pirms Komisijas pabeidz izvērtējumu;

b)

datums, kad darba devējs individuāli paziņo darba ņēmējam par atlaišanu vai darba līguma izbeigšanu;

c)

darba līguma faktiskās izbeigšanas vai izbeigšanās datums;

d)

norīkojuma beigas nodarbinātājuzņēmumā; vai

e)

attiecībā uz pašnodarbinātu personu —darbības izbeigšanas datums, kā noteikts saskaņā ar valsts tiesību vai administratīvajiem aktiem.

6. pants

Atbalsta saņēmēji, kuri ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu

1.   Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts var sniegt EGF līdzfinansētus individualizētus pakalpojumus atbalsta saņēmējiem, kuri ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu un kuri var ietilpt šādās grupās:

a)

darba ņēmēji, kas atlaisti, un pašnodarbinātās personas, kuru darbība beigusies 4. pantā noteiktajā atskaites periodā un kuru skaits aprēķināts saskaņā ar 5. pantu;

b)

darba ņēmēji, kas atlaisti, un pašnodarbinātas personas, kuru darbība beigusies pirms vai pēc 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā atskaites perioda un kuru skaits aprēķināts saskaņā ar 5. pantu; vai

c)

darba ņēmēji, kas atlaisti, un pašnodarbinātas personas, kuru darbība beigusies, gadījumos, kad pieteikums saskaņā ar 4. panta 2. punktu atkāpjas no 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

Darba ņēmējus un pašnodarbinātas personas, kas minētas pirmās daļas b) un c) apakšpunktā, uzskata par tiesīgiem pretendēt uz atbalstu, ja viņi tikuši atlaisti vai to darbība beigusies pēc vispārēja paziņojuma par plānoto atlaišanu un ar noteikumu, ka var noteikt skaidru cēloņsakarību ar notikumu, kurš izraisīja atlaišanu atskaites periodā.

2.   Atkāpjoties no 2. panta, pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts līdz 2017. gada 31. decembrim var sniegt individualizētus pakalpojumus, ko līdzfinansē no EGF, tik lielam skaitam NEET, kuri pieteikuma iesniegšanas dienā ir jaunāki par 25 gadiem vai - ja dalībvalstis tā nolemj - jaunāki par 30 gadiem, kas vienlīdzīgs paredzēto atbalsta saņēmēju skaitam, prioritāti piešķirot personām, kuras ir atlaistas vai kuru darbība ir beigusies, ar noteikumu, ka vismaz daži no atlaišanas gadījumiem 3. panta nozīmē ir notikuši NUTS 2 līmeņa reģionos, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu. Atbalstu NEET, kas ir jaunāki par 25 gadiem, vai - ja dalībvalstis tā nolemj - jaunāki par 30 gadiem, var sniegt tajos NUTS 2 līmeņa reģionos, kuri ir tiesīgi uz atbalstu saskaņā ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu.

7. pants

Darbības, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu

1.   Finansiālu ieguldījumu no EGF var sniegt aktīviem darba tirgus pasākumiem, kas ir daļa no saskaņotā to individualizēto pakalpojumu kopuma, kuri paredzēti, lai veicinātu paredzēto atbalsta saņēmēju, jo īpaši neizdevīgākā situācijā esošu, gados vecāku un jaunu bezdarbnieku, atkaliekļaušanos darba tirgū vai pašnodarbinātībā. Saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā jo īpaši var būt:

a)

individuāli pielāgota apmācība un pārkvalifikācija, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmju apgūšana un iegūtās pieredzes dokumentāla apliecināšana, palīdzība darba meklēšanā, profesionālā orientācija, konsultāciju pakalpojumi, darbaudzināšana, pārcelšanas atbalsts, uzņēmējdarbības veicināšana, atbalsts pašnodarbinātībai, uzņēmējdarbības sākšanai, darba ņēmēju īstenotai pārņemšanai un sadarbības pasākumi;

b)

īpaši pasākumi, kas ir ierobežoti laikā, piemēram, pabalsti darba meklēšanai, stimuli darba devējiem, lai veicinātu darbā pieņemšanu, mobilitātes pabalsti, uzturēšanās vai apmācības pabalsti (tostarp pabalsti aprūpētājiem);

c)

pasākumi, lai jo īpaši stimulētu neizdevīgākā situācijā esošu, gados vecāku un jaunu bezdarbnieku palikšanu darba tirgū vai atgriešanos tajā.

To pasākumu izmaksas, kas minēti b) apakšpunktā, nedrīkst pārsniegt 35 % no šajā punktā uzskaitīto saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma pasākumu kopējām izmaksām.

Ieguldījumu izmaksas pašnodarbinātībai, uzņēmējdarbības sākšanai un darba ņēmēju īstenotai pārņemšanai nedrīkst pārsniegt EUR 15 000.

Saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma sagatavošanā būtu jāprognozē turpmākās darba tirgus perspektīvas un nepieciešamās prasmes. Saskaņotajam kopumam būtu jāatbilst pārejai uz resursu ziņā efektīvu un noturīgu ekonomiku.

2.   Par turpmāk minētajiem pasākumiem nav tiesību saņemt finansiālu ieguldījumu no EGF:

a)

īpaši laikā ierobežoti pasākumi, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā un kuru īstenošana nav atkarīga no tā, vai paredzētie atbalsta saņēmēji piedalās darba meklēšanas vai apmācības pasākumos;

b)

darbības, par kurām ir atbildīgi uzņēmumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem.

Darbības, ko atbalsta EGF, neaizstāj pasīvus sociālās aizsardzības pasākumus.

3.   Saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu izstrādā, apspriežoties ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai to pārstāvjiem, vai sociālajiem partneriem.

4.   Pēc pieteikuma iesniedzējas dalībvalsts iniciatīvas finansiālo ieguldījumu no EGF var piešķirt sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un publicitātes, kontroles un ziņojumu sniegšanas pasākumiem.

8. pants

Pieteikumi

1.   Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts iesniedz pieteikumu Komisijai 12 nedēļās no dienas, kad ir izpildīti 4. panta 1. vai 2. punktā noteiktie kritēriji.

2.   Divās nedēļās no pieteikuma iesniegšanas dienas vai attiecīgā gadījumā no dienas, kad Komisijas rīcībā ir pieteikuma tulkojums, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, Komisija apliecina pieteikuma saņemšanu un informē dalībvalsti par jebkādu papildu informāciju, kas tai ir vajadzīga, lai pieteikumu izvērtētu.

3.   Ja Komisijai šāda papildu informācija ir vajadzīga, dalībvalsts atbild sešās nedēļās no pieprasījuma dienas. Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts pienācīgi pamatota pieprasījuma pagarina šo termiņu par divām nedēļām.

4.   Pamatojoties uz dalībvalsts sniegto informāciju, Komisija pabeidz izvērtēt pieteikuma atbilstību finansiāla ieguldījuma piešķiršanas nosacījumiem 12 nedēļās pēc pilnīga pieteikuma vai attiecīgā gadījumā pieteikuma tulkojuma saņemšanas. Ja Komisija izņēmuma kārtā nevar minēto termiņu ievērot, tā sniedz rakstisku paskaidrojumu, kurā izklāstīti kavēšanās iemesli.

5.   Pilnīgā pieteikumā ir šāda informācija:

a)

argumentēta analīze par saistību starp atlaišanu vai darbības beigšanos un lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos vai vietējās, reģionālās un valsts ekonomikas nopietniem traucējumiem, ko izraisījusi globalizācija vai ilgstoša globālā finanšu un ekonomikas krīze, vai jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze. Šo analīzi veic visatbilstošākajā līmenī, pamatojoties uz statistikas un citu informāciju, lai pierādītu atbilstību 4. pantā izklāstītajiem intervences kritērijiem;

b)

apstiprinājums, ka gadījumā, ja uzņēmums, kurš atlaidis darba ņēmējus, pēc atlaišanas ir turpinājis darbību, tas ir ievērojis juridiskos pienākumus, kas attiecas uz darba ņēmēju atlaišanu, un ir sniedzis darba ņēmējiem atbilstošu palīdzību;

c)

izvērtējums par atlaisto darba ņēmēju skaitu saskaņā ar 5. pantu un to notikumu izklāsts, kas izraisījuši atlaišanu;

d)

attiecīgos gadījumos to uzņēmumu identifikācija, kuros atlaiž darba ņēmējus, piegādes vai pakārtotās ražošanas uzņēmumu un nozaru identifikācija, kā arī paredzēto atbalsta saņēmēju kategoriju identifikācija, tos sadalot pa dzimumiem un vecuma grupām;

e)

paredzamā atlaišanas ietekme uz ekonomiku un nodarbinātību vietējā, reģionālā vai valsts līmenī;

f)

saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma apraksts un saistītie izdevumi, tostarp jo īpaši pasākumi, lai atbalstītu neizdevīgākā situācijā esošiem, gados vecākiem un gados jauniem atbalsta saņēmējiem paredzētas nodarbinātības iniciatīvas;

g)

paskaidrojums par to, kā pasākumu kopums papildina darbības, ko finansē no citiem valsts vai Savienības fondiem, kā arī informācija par darbībām, kas attiecīgajiem uzņēmumiem ir obligāti jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem;

h)

paredzamais budžets attiecībā uz katru no sastāvdaļām saskaņotajā tādu individualizēto pakalpojumu kopumā, kurus sniedz paredzēto atbalsta saņēmēju atbalstam, un attiecībā uz sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un publicitātes, kontroles un ziņojumu sniegšanas darbībām;

i)

datumi, kuros sākts vai paredzēts sākt sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem un veikt EGF īstenošanas darbības, kā noteikts attiecīgi 7. panta 1. un 3. punktā;

j)

procedūras, ko ievēro, apspriežoties ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai viņu pārstāvjiem, vai sociālajiem partneriem, kā arī vietējām un reģionālām iestādēm vai vajadzības gadījumā citām attiecīgām organizācijām;

k)

paziņojums par pieprasītā EGF atbalsta atbilstību procesuālajiem un materiālajiem Savienības noteikumiem par valsts atbalstu, kā arī paziņojums, kurā izklāstīts, kāpēc individualizētie pakalpojumi neaizstāj pasākumus, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumu jāveic uzņēmumiem;

l)

valsts priekšfinansējuma vai līdzfinansējuma avoti un attiecīgā gadījumā citi līdzfinansējuma avoti.

9. pants

Papildināmība, atbilstība un koordinācija

1.   Finansiāls ieguldījums no EGF neaizstāj darbības, par ko atbild uzņēmumi atbilstīgi valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem.

2.   Atbalsts paredzētajiem atbalsta saņēmējiem papildina dalībvalstu darbības valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, tostarp tās, ko līdzfinansē no Savienības fondiem.

3.   Finansiālais ieguldījums no EGF ir tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams, lai apliecinātu solidaritāti un sniegtu pagaidu, vienreizēju atbalstu paredzētajiem atbalsta saņēmējiem. EGF atbalstītās darbības atbilst Savienības un valsts tiesību aktiem, tostarp noteikumiem par valsts atbalstu.

4.   Saskaņā ar attiecīgajiem pienākumiem Komisija un pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts nodrošina Savienības fondu palīdzības koordināciju.

5.   Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts nodrošina, ka konkrētās darbības, kas saņem finansiālu ieguldījumu no EGF, nesaņem palīdzību arī no citiem Savienības finanšu instrumentiem.

10. pants

Vīriešu un sieviešu līdztiesība un nediskriminēšana

Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu perspektīvas integrācija ir dažādu finansiālā ieguldījuma no EGF īstenošanas posmu neatņemama sastāvdaļa un tiek veicināta šo posmu īstenošanas gaitā. Komisija un dalībvalstis veic visus piemērotus pasākumus, lai EGF pieejamībā un finansiālā ieguldījuma īstenošanas dažādajos posmos novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

11. pants

Tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas

1.   Pēc Komisijas iniciatīvas lielākais 0,5 % no EGF gada maksimālās summas var izmantot, lai finansētu sagatavošanos, pārraudzību, datu vākšanu un zināšanu bāzes izveidi saistībā ar EGF īstenošanu. To var arī izmantot tādu administratīvā un tehniskā atbalsta, informācijas un komunikācijas pasākumu, kā arī revīzijas, kontroles un novērtēšanas pasākumu finansēšanai, kas nepieciešami šīs regulas īstenošanai.

2.   Ievērojot 1. punktā noteikto maksimālo apjomu, Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, katra gada sākumā dara pieejamu tehniskai palīdzībai paredzētu summu.

3.   Uzdevumus, kas paredzēti 1. punktā, veic saskaņā ar Finanšu regulu, kā arī saskaņā ar īstenošanas noteikumiem, ko piemēro šim budžeta izpildes veidam.

4.   Komisijas tehniskā palīdzība ietver informācijas un norādījumu sniegšanu dalībvalstīm par EGF izmantošanu, pārraudzību un novērtēšanu. Komisijai būtu arī jāsniedz informācija un skaidri norādījumi par EGF izmantošanu Eiropas un valstu sociālajiem partneriem.

12. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.   Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts sniedz informāciju par finansētajām darbībām un publisko tās. Šādu informāciju adresē paredzētajiem atbalsta saņēmējiem, vietējām un reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem, plašsaziņas līdzekļiem un plašai sabiedrībai. Ar to izceļ Savienības lomu un nodrošina, ka EGF ieguldījums ir redzams.

2.   Komisija internetā uztur un regulāri atjaunina tīmekļa vietni, kas pieejama visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās, lai sniegtu atjauninātu informāciju par EGF, norādījumus par pieteikumu iesniegšanu, kā arī informāciju par apstiprinātajiem un noraidītajiem pieteikumiem un par Eiropas Parlamenta un Padomes lomu budžeta procedūrā.

3.   Lai uzlabotu EGF efektivitāti un nodrošinātu, ka Savienības pilsoņi un darba ņēmēji zina par EGF, Komisija īsteno informācijas un komunikācijas pasākumus par EGF intervences gadījumiem un iznākumiem, kas pamatojas uz tās pieredzi. Komisija reizi divos gados ziņo par EGF izlietojumu pa valstīm un nozarēm.

4.   No resursiem, kas saskaņā ar šo regulu piešķirti komunikācijas darbībām, sedz arī institucionālo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, ja tās ir saistītas ar šīs regulas vispārējiem mērķiem.

13. pants

Finansiālā ieguldījuma noteikšana

1.   Komisija, pamatojoties uz izvērtējumu, kas veikts saskaņā ar 8. pantu, un jo īpaši ņemot vērā paredzēto atbalsta saņēmēju skaitu, ierosinātās darbības un paredzētās izmaksas, novērtē un pēc iespējas ātrāk ierosina varbūtējo EGF finansiālā ieguldījuma summu, ko var sniegt pieejamo resursu robežās. Summa nedrīkst pārsniegt 60 % no kopējām paredzētajām izmaksām, kas minētas 8. panta 5. punkta h) apakšpunktā.

2.   Ja, pamatojoties uz izvērtējumu, kas veikts saskaņā ar 8. pantu, Komisija secina, ka nosacījumi finansiāla ieguldījuma piešķiršanai saskaņā ar šo regulu ir izpildīti, tā nekavējoties sāk 15. pantā izklāstīto procedūru.

3.   Ja, pamatojoties uz izvērtējumu, kas veikts saskaņā ar 8. pantu, Komisija secina, ka nosacījumi finansiālā ieguldījuma piešķiršanai saskaņā ar šo regulu nav izpildīti, tā nekavējoties par to paziņo pieteikuma iesniedzējai dalībvalstij.

14. pants

Izdevumu atbilstība

1.   EGF finansiālo ieguldījumu par izdevumiem var saņemt no datumiem, kas norādīti pieteikumā atbilstīgi 8. panta 5. punkta i) apakšpunktam un kad attiecīgā dalībvalsts sāk vai gatavojas sākt sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai veic administratīvos izdevumus, lai īstenotu EGF, attiecīgi saskaņā ar 7. panta 1. un 4. punktu.

2.   Dotāciju gadījumā attiecīgi piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1303/2013 (8) 67. un 68. pantu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) (9) Nr. 1304/2013 14. pantu un visus deleģētos aktus, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajām regulām.

15. pants

Budžeta procedūra

1.   Noteikumi attiecībā uz EGF atbilst Iestāžu nolīguma 13. punktam.

2.   Apropriācijas, kas attiecas uz EGF, iekļauj Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu.

3.   Komisija, no vienas puses, un Eiropas Parlaments un Padome, no otras puses, cenšas saīsināt laiku, kas vajadzīgs, lai mobilizētu EGF.

4.   Ja Komisija ir secinājusi, ka nosacījumi EGF finansiālā ieguldījuma piešķiršanai ir izpildīti, tā iesniedz priekšlikumu to mobilizēt. Lēmumu par EGF mobilizēšanu Eiropas Parlaments un Padome pieņem kopīgi viena mēneša laikā pēc iesniegšanas Eiropas Parlamentam un Padomei. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, un Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar deputātu balsu vairākumu un trijām piektdaļām nodoto balsu.

Vienlaikus ar savu priekšlikumu lēmumam par EGF mobilizēšanu Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgām budžeta pozīcijām. Domstarpību gadījumā sāk triloga procedūru.

Ar EGF saistītus līdzekļu pārvietojumus veic saskaņā ar Finanšu regulas 27. pantu.

5.   Tajā pašā laikā, kad tā pieņem priekšlikumu lēmumam par EGF mobilizēšanu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par finansiālo ieguldījumu, kas stājas spēkā dienā, kad Eiropas Parlaments un Padome pieņem lēmumu mobilizēt EGF.

6.   Priekšlikumā lēmumam par EGF mobilizēšanu atbilstīgi 4. punktam iekļauj:

a)

izvērtējumu, kas veikts saskaņā ar 8. panta 4. punktu, kopā ar informācijas kopsavilkumu, kas ir minētā izvērtējuma pamatā;

b)

pierādījumus, ka 4. un 9. pantā noteiktie kritēriji ir izpildīti; un

c)

iemeslus ierosināto summu pamatojumam.

16. pants

Finansiālā ieguldījuma izmaksa un izmantošana

1.   Pēc tam, kad ir stājies spēkā lēmums par finansiālo ieguldījumu saskaņā ar 15. panta 5. punktu, Komisija attiecīgajai dalībvalstij vienā priekšfinansējuma maksājumā izmaksā finansiālo ieguldījumu 100 % apmērā, un parasti tas notiek 15 dienu laikā. Priekšfinansējumu dzēš, kad finansiālo ieguldījumu izbeidz saskaņā ar 18. panta 2. punktu.

2.   Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 1. punktā, izmanto, piemērojot dalītu pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulas 59. pantu.

3.   Sīkākus finansēšanas tehniskos noteikumus nosaka Komisija 15. panta 5. punktā minētajā lēmumā par finansiālo ieguldījumu.

4.   Dalībvalsts 7. pantā noteiktās darbības, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu, veic pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc pieteikuma iesniegšanas dienas saskaņā ar 8. panta 1. punktu.

Dalībvalsts var nolemt atlikt darbību, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu, sākuma datumu par ne vairāk kā trīs mēnešiem pēc pieteikuma iesniegšanas dienas. Šādas atlikšanas gadījumā darbības, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu, veic 24 mēnešos pēc sākuma datuma, kuru dalībvalsts ir paziņojusi pieteikumā.

Ja atbalsta saņēmējs apmeklē izglītības vai apmācības kursu, kura ilgums ir divi gadi vai ilgāk, šāda kursa maksu var iekļaut EGF līdzfinansējumā līdz datumam, kad ir jāiesniedz 18. panta 1. punktā minētais noslēguma ziņojums, ar noteikumu, ka attiecīgās maksas ir samaksātas pirms minētā datuma.

5.   Veicot darbības, kas ietvertas individualizēto pakalpojumu kopumā, attiecīgā dalībvalsts var iesniegt Komisijai priekšlikumu grozīt iekļautās darbības, pievienojot citas 7. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā uzskaitītās darbības, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu, ar noteikumu, ka šādi grozījumi ir pienācīgi pamatoti un kopsumma nepārsniedz 15. panta 5. punktā minēto finansiālo ieguldījumu. Komisija izvērtē ierosinātos grozījumus un piekrišanas gadījumā par to attiecīgi paziņo dalībvalstij.

6.   Par izdevumiem saskaņā ar 7. panta 4. punktu, ir tiesības saņemt atbalstu līdz noslēguma ziņojuma iesniegšanas termiņam.

17. pants

Euro izmantošana

Pieteikumos, lēmumos par finansiālo ieguldījumu un ziņojumos saskaņā ar šo regulu, kā arī citos saistītos dokumentos visas summas izsaka euro.

18. pants

Noslēguma ziņojums un izbeigšana

1.   Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc 16. panta 4. punktā minētā laikposma beigām attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai noslēguma ziņojumu par finansiālā ieguldījuma īstenošanu, tostarp šādu informāciju:

a)

darbību veids un galvenie iznākumi;

b)

to struktūru nosaukumi, kuras dalībvalstī īsteno pasākumu kopumu;

c)

paredzēto atbalsta saņēmēju un viņu nodarbinātības statusa raksturojums;

d)

par to, vai uzņēmums, izņemot mikrouzņēmumus un MVU, iepriekšējos piecos gados ir saņēmis valsts atbalstu vai iepriekšēju finansējumu no Savienības kohēzijas vai struktūrfondiem;

e)

paziņojums, kurā iekļauts izdevumu pamatojums un, ja iespējams, norādīts uz darbību papildināmību ar darbībām, ko finansē no Eiropas Sociālā fonda (ESF),.

Kad vien tas ir iespējams, datus par atbalsta saņēmējiem sadala pa dzimumiem.

2.   Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi visu 1. punktā prasīto informāciju, tā izbeidz finansiālo ieguldījumu, nosakot EGF finansiālā ieguldījuma galīgo summu un attiecīgā gadījumā atlikumu, kas attiecīgajai dalībvalstij jāmaksā saskaņā ar 22. pantu.

19. pants

Divgadu ziņojums

1.   Līdz 2015. gada 1. augustam un pēc tam reizi divos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispusīgu, kvantitatīvu un kvalitatīvu ziņojumu par pasākumiem, kas iepriekšējos divos gados veikti saskaņā ar šo regulu un Regulu (EK) Nr. 1927/2006. Ziņojumā galveno uzmanību pievērš EGF sasniegtajiem rezultātiem un jo īpaši ietver informāciju, kas saistīta ar iesniegtajiem pieteikumiem, pieņemtajiem lēmumiem, finansētajām darbībām, tostarp statistiku pa dalībvalstīm par to darba tirgū atgriezušos atbalsta saņēmēju īpatsvaru, kuri saņēmuši palīdzību, un šādu darbību papildināmību ar darbībām, kas finansētas no citiem Savienības fondiem, jo īpaši ESF, un informāciju par veikto finansiālo ieguldījumu izbeigšanu. Tajā būtu jāietver arī informācija par pieteikumiem, kuri noraidīti vai kuru finansējuma apmērs samazināts nepietiekamu apropriāciju vai neatbilstības dēļ.

2.   Ziņojumu informācijas nolūkā nosūta Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un sociālajiem partneriem.

20. pants

Novērtēšana

1.   Komisija pēc savas iniciatīvas un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm veic:

a)

līdz 2017. gada 30. jūnijam — starpposma novērtēšanu par sasniegto rezultātu efektivitāti un noturību;

b)

līdz 2021. gada 31. decembrim — ex-post novērtēšanu ar ārējo ekspertu palīdzību, lai noteiktu EGF ietekmi un tā pievienoto vērtību.

2.   Šā panta 1. punktā minēto novērtējumu rezultātus informācijas nolūkā nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un sociālajiem partneriem. Novērtējumos iekļautie ieteikumi būtu jāņem vērā, izstrādājot jaunas programmas nodarbinātības un sociālo jautājumu jomā.

3.   Šā panta 1. punktā minētajos novērtējumos norāda pieteikumu skaitu un informāciju par EGF rezultātiem pa valstīm un nozarēm, lai varētu izvērtēt, vai EGF sasniedz tā paredzētos atbalsta saņēmējus.

21. pants

Pārvaldība un finanšu kontrole

1.   Neskarot Komisijas atbildību par Savienības vispārējā budžeta izpildi, dalībvalstis pirmās uzņemas atbildību par EGF atbalstīto darbību pārvaldību un darbību finansiālo kontroli. Šajā nolūkā tās cita starpā veic šādus pasākumus:

a)

pārbauda, vai pārvaldības un kontroles pasākumi ir izveidoti un tiek īstenoti tā, lai nodrošinātu, ka Savienības līdzekļus izlieto efektīvi un pareizi, saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem;

b)

pārbauda, vai finansētās darbības ir pienācīgi īstenotas;

c)

nodrošina, ka finansētie izdevumi ir pamatoti ar pārbaudāmiem apliecinošiem dokumentiem un ka tie ir likumīgi un pareizi;

d)

novērš, konstatē un labo pārkāpumus, kā tie definēti Regulas (ES, Euratom) Nr. 1303/2013 122. pantā, un atgūst nepamatoti izmaksātās summas, attiecīgā gadījumā kopā ar procentiem par kavētiem maksājumiem. Dalībvalstis paziņo Komisijai par jebkādu šādu pārkāpumu un informē Komisiju par panākto virzību tā rezultātā uzsāktos administratīvos un tiesas procesos.

2.   Dalībvalstis izraugās struktūras, kas ir atbildīgas par EGF atbalstīto darbību pareizu pārvaldību un kontroli saskaņā ar Finanšu regulas 59. pantu un ar kritērijiem un procedūrām, kas noteiktas Regulā (ES, Euratom) Nr. 1303/2013. Minētās izraudzītās struktūras sniedz Komisijai Finanšu regulas 59. panta 5. punktā izklāstīto informāciju par finansiālā ieguldījuma izmantošanu, iesniedzot šīs regulas 18. pantā minēto noslēguma ziņojumu.

3.   Dalībvalstis veic vajadzīgās finanšu korekcijas, ja ir konstatēts pārkāpums. Dalībvalstu veiktās korekcijas ir visa finansiālā ieguldījuma vai tā daļas anulēšana. Dalībvalstis atgūst visas summas, kas nepamatoti izmaksātas atklātu pārkāpumu rezultātā, atmaksā tās Komisijai un, ja attiecīgā dalībvalsts summu neatmaksā noteiktajā laikā, paredz, ka jāmaksā soda nauda.

4.   Komisija, atbildot par Savienības vispārējā budžeta izpildi, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu, vai finansētās darbības ir veiktas saskaņā ar pareizas un efektīvas finanšu pārvaldības principiem. Pieteikuma iesniedzējas dalībvalsts pienākums ir nodrošināt, lai tai būtu vienmērīgi strādājošas pārvaldības un kontroles sistēmas. Komisija pārliecinās, ka šādas sistēmas pastāv.

Šim nolūkam, neskarot Revīzijas palātas pilnvaras vai dalībvalsts veiktās pārbaudes saskaņā ar valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, Komisijas ierēdņi vai darba ņēmēji saistībā ar EGF finansētajām darbībām var veikt pārbaudes uz vietas, tostarp pārbaudes izlases kārtā, par to brīdinot vismaz vienu darba dienu iepriekš. Komisija par to paziņo pieteikuma iesniedzējai dalībvalstij, lai saņemtu no tās visu vajadzīgo palīdzību. Attiecīgās dalībvalsts ierēdņi vai darba ņēmēji var piedalīties šādās pārbaudēs.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka visi apliecinošie dokumenti par veiktajiem izdevumiem ir Komisijai un Revīzijas palātai pieejami trīs gadus pēc EGF finansiālā ieguldījuma izbeigšanas.

22. pants

Finansiālā ieguldījuma atmaksāšana

1.   Gadījumos, kad darbības faktiskās izmaksas ir mazākas par paredzēto summu, kas norādīta saskaņā ar 15. pantu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu, pieprasot, lai attiecīgā dalībvalsts atmaksā attiecīgo saņemtā finansiālā ieguldījuma summu.

2.   Ja attiecīgā dalībvalsts nav izpildījusi pienākumus, kas noteikti lēmumā par finansiālo ieguldījumu, Komisija veic vajadzīgos pasākumus, ar īstenošanas aktu pieņemot lēmumu, kurā pieprasa, lai minētā dalībvalsts atmaksā visu saņemtā finansiālā ieguldījuma summu vai daļu no tās.

3.   Pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 1. vai 2. punktu Komisija veic piemērotu lietas pārbaudi un jo īpaši paredz noteiktu termiņu, kurā attiecīgā dalībvalsts var iesniegt piezīmes.

4.   Ja pēc vajadzīgo pārbaužu pabeigšanas Komisija secina, ka dalībvalsts nepilda savus pienākumus atbilstīgi 21. panta 1. punktam, un ja nav panākta vienošanās un dalībvalsts nav Komisijas noteiktajā laikā veikusi korekcijas, Komisija, ņemot vērā dalībvalsts paskaidrojumus, trīs mēnešos pēc 3. punktā minētā termiņa beigām izlemj veikt vajadzīgās finanšu korekcijas, attiecīgajai darbībai anulējot visu EGF ieguldījumu vai daļu no tā. Visas atklātu pārkāpumu rezultātā nepamatoti izmaksātās summas atgūst un, ja attiecīgā dalībvalsts summu neatmaksā noteiktajā laikā, paredz, ka jāmaksā soda nauda.

23. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1927/2006 atceļ no 2014. gada 1. janvāra.

Neatkarīgi no pirmās daļas, to turpina piemērot pieteikumiem, kas iesniegti līdz 2013. gada 31. decembrim.

24. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro visiem pieteikumiem, kas iesniegti no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 17. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

L. LINKEVIČIUS

(1)  OV C 143, 22.5.2012., 42. lpp.

(2)  OV C 225, 27.7.2012., 159. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1927/2006 (2006. gada 20. decembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi (OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 546/2009 (2009. gada 18. jūnijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi (OV L 167, 29.6.2009., 26. lpp.).

(5)  OV C 373, 20.12.2013, 1 lpp.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(7)  Padomes Direktīva 98/59/EK (1998. gada 20. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu (OV L 225, 12.8.1998., 16. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2013 (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 320. lpp).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1304/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 470. lpp).