20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/671

(1)

Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "KLP 2020. gada perspektīvā: Kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas" ir izklāstītas kopējās lauksaimniecības politikas ("KLP") iespējamās problēmas, uzdevumi un virzieni pēc 2013. gada. Ņemot vērā par šo paziņojumu notikušās debates, KLP reformai būtu jāstājas spēkā no 2014. gada 1. janvāra. Minētajai reformai būtu jāaptver visi KLP svarīgākie instrumenti, tostarp Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (5). Ņemot vērā reformas darbības vērienu, ir lietderīgi atcelt minēto regulu un aizstāt to ar jaunu regulu par lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju. Turklāt reformas gaitā būtu pēc iespējas jāsaskaņo, jāracionalizē un jāvienkāršo noteikumi, jo īpaši tie, kas attiecas uz vairākām lauksaimniecības nozarēm, tostarp nodrošinot arī to, lai nebūtiskus pasākumu elementus Komisija varētu pieņemt ar deleģētiem aktiem.

(2)

Šajā regulā būtu jāietver visi vienotās lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju pamatelementi.

(3)

Šī regula būtu jāpiemēro visiem Līguma par Eiropas Savienību (LES) un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) (kopā "Līgumi") I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem, lai izveidotu visu šo produktu tirgus kopīgu organizāciju, kā paredzēts LESD 40. panta 1. punktā.

(4)

Būtu skaidri jānosaka, ka principā uz šajā regulā izklāstītajiem pasākumiem būtu jāattiecina Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (6) un saskaņā ar to pieņemti noteikumi. Proti, Regulā (ES) Nr. 1306/2013 ir paredzēti noteikumi, lai garantētu noteikumos saistībā ar KLP paredzēto pienākumu izpildi, tostarp pārbaudes un administratīvo pasākumu un administratīvo sodu piemērošanu gadījumos, ja pienākumi netiek pildīti, un noteikumi par nodrošinājuma iemaksāšanu un atbrīvošanu un nepamatoto maksājumu atgūšanu.

(5)

Saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu Padomei jāpieņem pasākumi par cenu, nodevu, atbalsta un kvantitatīvo ierobežojumu noteikšanu. Skaidrības labad šajā regulā būtu nepārprotami jānorāda fakts, ka gadījumos, kad piemēro LESD 43. panta 3. punktu, Padome šos pasākumus pieņem, pamatojoties uz minēto juridisko pamatu.

(6)

Lai papildinātu vai grozītu konkrētus nebūtiskus šās regulas elementus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(7)

Šajā regulā būtu jādod konkrētas definīcijas, kas attiecas uz dažām nozarēm. Lai ņemtu vērā rīsu nozares specifiskās iezīmes, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, lai definīcijas attiecībā uz rīsu nozari grozītu tādā mērā, kādā tas ir nepieciešams to atjaunināšanai atbilstīgi tirgus attīstībai.

(8)

Šajā regulā ir iekļauta atsauce uz kombinētās nomenklatūras produktu aprakstu, un tā satur atsauces uz pozīcijām vai apakšpozīcijām. Kopējā muitas tarifa nomenklatūras grozījumu dēļ var būt nepieciešams izdarīt turpmākus tehniskus pielāgojumus šajā regulā. Lai ņemtu vērā šādus grozījumus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz vajadzīgo tehnisko pielāgojumu veikšanu. Skaidrības un vienkāršības labad būtu jāatceļ Padomes Regula (EEK) Nr. 234/79 (7), kurā patlaban ir paredzētas šādas pilnvaras, un minētās pilnvaras būtu jāiekļauj šajā regulā.

(9)

Būtu jānosaka labības, rīsu, cukura, sausās lopbarības, sēklu, vīna, olīveļļas un galda olīvu, linu un kaņepju, augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu, banānu, piena un piena produktu un zīdtārpiņu tirdzniecības gadi un pēc iespējas jāpielāgo visu šo produktu bioloģiskās ražošanas ciklam.

(10)

Lai stabilizētu tirgus un nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem, ir izstrādāta diferencēta tirgus atbalsta sistēma dažādām nozarēm un ieviestas tiešā atbalsta shēmas, ņemot vērā katras attiecīgās nozares vajadzības, no vienas puses, un dažādu nozaru savstarpējo atkarību, no otras puses. Šo pasākumu veids ir valsts intervence vai privātās uzglabāšanas atbalsta maksājumi. Joprojām pastāv nepieciešamība saglabāt tirgus atbalsta pasākumus, vienlaikus tos racionalizējot un vienkāršojot.

(11)

Būtu jānosaka Savienības skalas liemeņu klasificēšanai, identificēšanai un noformēšanai liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitas un kazas gaļas nozarēs cenu reģistrēšanas nolūkos un lai piemērotu intervences pasākumus šajās nozarēs. Turklāt šādu Savienības skalu mērķis ir uzlabot tirgus pārskatāmību.

(12)

Skaidrības un pārredzamības labad uz valsts intervences noteikumiem būtu jāattiecina vienota struktūra, vienlaikus saglabājot katras nozares politiku. Tāpēc ir lietderīgi nošķirt salīdzināmos robežlielumus un intervences cenas un noteikt pēdējās minētās. To darot, īpaši svarīgi ir nepārprotami norādīt, ka tikai valsts intervences cenas atbilst piemērotajām administrētajām cenām, kas minētas PTO Lauksaimniecības nolīguma 3. pielikuma 8. punkta pirmajā teikumā (t. i., tirgus cenu atbalsts). Šajā sakarībā būtu jānorāda, ka tirgus intervence var notikt kā valsts intervence, kā arī cita veida intervence, kurai neizmanto iepriekš noteiktas cenu norādes.

(13)

Atbilstīgi katras attiecīgās nozares vajadzībām, ņemot vērā iepriekšējās tirgus kopējās organizācijas (TKO) īstenošanas praksi un pieredzi, valsts intervences sistēmai vajadzētu būt pieejamai noteiktos gada laikposmos, un minētajos laikposmos tai vajadzētu būt pieejamai pastāvīgi, vai arī tā būtu jāuzsāk atkarībā no tirgus cenām.

(14)

Valsts intervences cenai vajadzētu veidoties no noteiktas cenas par konkrētiem dažu produktu daudzumiem, un citos gadījumos tā būtu jānosaka konkursa kārtībā, atspoguļojot saskaņā ar iepriekšējo TKO īstenoto praksi un pieredzi.

(15)

Šajā regulā būtu jāparedz iespēja realizēt produktus, kas iepirkti valsts intervencē. Šādi pasākumi būtu jāpieņem tā, lai izvairītos no tirgus traucējumiem un nodrošinātu vienādu piekļuvi precēm un vienādu attieksmi pret pircējiem.

(16)

Pašreizējā shēma pārtikas izplatīšanai vistrūcīgākajām personām Savienībā, kas pieņemta saskaņā ar KLP, būtu jāaplūko atsevišķā regulā, kura pieņemta, lai atspoguļotu minētās shēmas sociālās kohēzijas mērķus. Tomēr šajā regulā būtu jāparedz noteikumi, lai valsts intervencē glabātos produktus būtu iespējams realizēt, darot tos pieejamus izmantošanai minētajā shēmā.

(17)

Lai sasniegtu mērķi – līdzsvarot tirgu un stabilizēt tirgus cenas, iespējams, ka ir jāpiešķir atbalsts konkrētu lauksaimniecības produktu privātai uzglabāšanai. Lai nodrošinātu tirgus pārredzamību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, kuros paredzēti nosacījumi, kad tā, ņemot vērā stāvokli tirgū, var nolemt piešķirt privātās uzglabāšanas atbalstu.

(18)

Lai nodrošinātu to, ka produkti, ko iepērk valsts intervencē vai par kuriem piešķir atbalstu privātai uzglabāšanai, ir piemēroti ilgtermiņa uzglabāšanai un tie ir veseli, tīri un tirdzniecībai atbilstīgā kvalitātē, un lai ņemtu vērā dažādu nozaru specifiskās iezīmes nolūkā nodrošināt valsts intervences un privātās uzglabāšanas rentablu darbību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, kuros paredzētas prasības un nosacījumi, kas jāievēro attiecībā uz minēto produktu kvalitāti un atbilstību papildus šajā regulā paredzētajām prasībām.

(19)

Lai ņemtu vērā labības un nelobīto rīsu nozares specifiskās iezīmes, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, ar kuriem nosaka kvalitātes kritērijus attiecībā uz minēto produktu iepirkšanu un pārdošanu.

(20)

Lai nodrošinātu atbilstīgu noliktavu ietilpību un valsts intervences sistēmas efektivitāti rentabilitātes un izplatīšanas ziņā un lai nodrošinātu piekļuvi tirgus dalībniekiem, kā arī lai saglabātu valsts intervencē iepirkto produktu kvalitāti to realizācijai uzglabāšanas laika beigās, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt konkrētus tiesību aktus, kuros nosaka prasības, kādām jāatbilst visu valsts intervencei pakļauto produktu uzglabāšanas noliktavām, noteikumus par produktu uzglabāšanu dalībvalstī, kura ir atbildīga par tiem vai to apstrādi, saistībā ar muitas nodokļiem un citām summām, kas jāpiešķir vai jāiekasē saskaņā ar KLP, vai ārpus šīs dalībvalsts.

(21)

Lai nodrošinātu to, ka privātai uzglabāšanai ir vēlamā ietekme uz tirgu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz noteikumiem un nosacījumiem, ko piemēro, ja uzglabātais daudzums ir mazāks par līgumā paredzēto daudzumu; nosacījumiem par avansa maksājuma piešķiršanu; un nosacījumiem, kādus piemēro produktu, uz ko attiecas privātās uzglabāšanas līgumi, atkal laišanai tirgū vai realizēšanai.

(22)

Lai nodrošinātu valsts intervences un privātās uzglabāšanas sistēmu pareizu darbību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, nosakot izmantot konkursa procedūras un paredzot papildu nosacījumus, kas jāievēro tirgus dalībniekiem, un tirgus dalībniekam noteiktu prasību iemaksāt nodrošinājumu.

(23)

Lai ņemtu vērā tehnisko attīstību un liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas nozaru vajadzības, kā arī nepieciešamību standartizēt dažādu produktu noformējumu ar mērķi uzlabot tirgus pārredzamību, cenu reģistrēšanu un tirgus intervences pasākumu piemērošanu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, ar kuriem pielāgo un atjaunina Savienības skalas liemeņu klasificēšanai minētajās nozarēs, kā arī attiecībā uz dažu ar to saistītus papildu noteikumus un atkāpju noteikšanu.

(24)

Būtu jāveicina, lai mācību iestāžu audzēkņi uzturā lietotu augļus un dārzeņus, kā arī pienu un piena produktus, ar mērķi sistemātiski palielināt minēto produktu īpatsvaru bērnu uzturā tajā vecumā, kad veidojas viņu ēšanas paradumi, tādējādi veicinot KLP mērķu sasniegšanu, jo īpaši tirgu stabilizēšanu un pārtikas nodrošinājumu gan tagad, gan nākotnē. Tāpēc būtu jāveicina Savienības atbalsts, lai finansētu vai līdzfinansētu mācību iestāžu audzēkņu apgādi ar šādiem produktiem.

(25)

Lai nodrošinātu Savienības skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem programmas un skolu apgādei ar piena produktiem programmas budžeta pareizu pārvaldību, katrai programmai būtu jānosaka piemēroti noteikumi. Nevajadzētu izmantot Savienības atbalstu, lai aizstātu jau pastāvošu valsts programmu finansējumu skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem. Tomēr, ņemot vērā budžeta ierobežojumus, dalībvalstīm tomēr vajadzētu dot iespēju savu finansiālo ieguldījumu minētajās programmās aizstāt ar privātā sektora ieguldījumiem. Lai programmas, kas paredzētas skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem un kas paredzētas skolu apgādei ar piena produktiem, padarītu efektīvas, var gadīties, ka ir vajadzīgi papildu pasākumi, par kuriem tām būtu jāļauj piešķirt valsts atbalstu. Dalībvalstīm, kas piedalās šajās programmās, būtu jāinformē sabiedrība par Savienības atbalsta subsidējošo nozīmi.

(26)

Lai bērniem veicinātu veselīgus ēšanas paradumus un nodrošinātu, ka atbalsts tiek paredzēts bērniem, kuri regulāri apmeklē dalībvalstu pārvaldītas vai atzītas mācību iestādes, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras attiecībā uz programmu skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem pieņemt attiecīgus tiesību aktus par papildu kritērijiem saistībā ar atbalsta mērķtiecīgu novirzīšanu, par atbalsta pieteikuma iesniedzēju apstiprināšanu un atlasi un par stratēģiju izstrādi valstu un reģionu līmenī un par papildu pasākumiem.

(27)

Lai nodrošinātu Savienības finansējuma efektīvu un mērķtiecīgu izmantošanu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras attiecībā uz programmu skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem pieņemt attiecīgus tiesību aktus par metodi, kā atbalsts tiek sadalīts dalībvalstīm, pamatojoties uz saņemtajiem atbalsta pieprasījuma pieteikumiem, uz Savienības atbalsta atbilstīgajām izmaksām, tostarp pamatojoties uz iespēju noteikt šādu izmaksu kopējo maksimālo apjomu, un dalībvalstu pienākumu uzraudzīt un izvērtēt, cik efektīvas ir to programmas skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem.

(28)

Lai veicinātu informētību par programmu skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz prasību, lai dalībvalstis, kas piedalās un kam ir programma skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem, informētu sabiedrību par Savienības atbalsta subsidējošo nozīmi.

(29)

Lai ņemtu vērā piena produktu patēriņa modeļu pārmaiņas, inovācijas un attīstību piena produktu tirgū, produktu pieejamību dažādos Savienības tirgos un uzturvērtības aspektus, Komisijai attiecībā uz programmu skolu apgādei ar piena produktiem būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz produktiem, kuri ir atbilstīgi programmai; dalībvalstu valsts vai reģionāla mēroga stratēģijām, tostarp attiecīgā gadījumā papildu pasākumiem; un programmas uzraudzību un novērtēšanu.

(30)

Lai nodrošinātu, ka uz Savienības atbalstu pretendē piemēroti saņēmēji un pieteikuma iesniedzēji un ka tas tiek efektīvi un lietderīgi izmantots, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz: noteikumiem par saņēmējiem un pieteikuma iesniedzējiem, kuriem ir tiesības uz atbalstu, prasību, ka pieteikuma iesniedzēji ir jāapstiprina dalībvalstīm, un piena produktu izmantošanu ēdiena gatavošanā mācību iestādēs.

(31)

Lai nodrošinātu to, ka atbalsta saņēmēji pilda savus pienākumus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz prasību iesniegt nodrošinājumu, ja atbalsts ir izmaksāts avansā.

(32)

Lai veicinātu informētību par programmu skolu apgādei ar piena produktiem, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem dalībvalstīm ir jāinformē sabiedrība par savu dalību minētajā programmā un par to, ka programmu subsidē Savienība.

(33)

Lai nodrošinātu to, ka atbalsts atspoguļojas produktu cenās, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus par cenu uzraudzības noteikšanu saskaņā ar programmu skolu apgādei ar piena produktiem.

(34)

Savienības finansējums ir vajadzīgs, lai mudinātu atzītas ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai starpnozaru organizācijas izstrādāt darba programmas ar mērķi uzlabot olīveļļas un galda olīvu produkciju un tirdzniecību. Šajā sakarībā šajā regulā būtu jāparedz, ka Savienības atbalstu sadala atkarībā no attiecīgo darba programmu satvarā veikto pasākumu prioritātes. Tomēr būtu jāsamazina līdzfinansējums, lai uzlabotu šādu programmu efektivitāti.

(35)

Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi un lietderīgi izmantots Savienības atbalsts, kas piešķirts ražotāju organizācijām, ražotāju organizāciju apvienībām vai starpnozaru organizācijām olīveļļas un galda olīvu nozarē un lai uzlabotu olīveļļas un galda olīvu produkcijas kvalitāti, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus par konkrētiem pasākumiem, kurus var finansēt ar Savienības atbalstu, un par darbībām un izmaksām, kuras nevar šādi finansēt; par Savienības finansējuma minimālo piešķīrumu konkrētām jomām; par prasību iemaksāt nodrošinājumu; par kritērijiem, kas dalībvalstīm jāņem vērā, atlasot un apstiprinot darba programmas.

(36)

Šajā regulā būtu jānošķir tādi augļi un dārzeņi, kas paredzēti tiešam patēriņam, no vienas puses, un pārstrādei paredzēti augļi un dārzeņi, kā arī pārstrādāti augļi un dārzeņi, no otras puses. Noteikumi par darbības fondiem, darbības programmām un Savienības finansiālo palīdzību būtu jāpiemēro tikai pirmajai kategorija un pret abiem minētajā kategorijā ietilpstošajiem augļu un dārzeņu veidiem būtu jāattiecas līdzīgi.

(37)

Augļu un dārzeņu ražošana nav prognozējama, un šie produkti ātri bojājas. Pat nelieli pārpalikumi var radīt ievērojamus tirgus traucējumus. Tāpēc būtu jāparedz krīzes pārvarēšanas pasākumi, un šie pasākumi arī turpmāk būtu jāiekļauj darbības programmās.

(38)

Augļu un dārzeņu ražošanā un tirdzniecībā būtu pilnībā jāņem vērā vides apsvērumi, tostarp audzēšanas paņēmieni, atkritumu apsaimniekošana un no tirgus izņemto produktu realizācija, jo īpaši tas attiecas uz ūdens kvalitātes aizsardzību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un lauku apvidu uzturēšanu.

(39)

Atbalsts ražotāju grupu izveidošanai būtu jāsniedz visās nozarēs un visās dalībvalstīs saskaņā ar lauku attīstības politiku. Tādēļ būtu jāpārtrauc īpašais atbalsts augļu un dārzeņu nozarei.

(40)

Lai ražotāju organizācijām un to apvienībām augļu un dārzeņu nozarē uzliktu lielāku atbildību par to finansiālajiem lēmumiem un novirzīt tām atvēlētos publiskā sektora resursus nākotnes vajadzībām, būtu jānosaka šo resursu izmantošanas nosacījumi. Piemērots risinājums ir ražotāju organizāciju un to apvienību izveidoto darbības fondu kopīga finansēšana. Īpašos gadījumos būtu jāatļauj paplašināt finansējamo jomu. Darbības fondi būtu jāizmanto tikai darbības programmu finansēšanai augļu un dārzeņu nozarē. Lai kontrolētu Savienības izdevumus, būtu jānosaka ierobežojumi palīdzībai, ko piešķir ražotāju organizācijām un to apvienībām, kuras izveido darbības fondus.

(41)

Reģionos, kuros ražošanas organizācija augļu un dārzeņu nozarē ir vāji attīstīta, būtu jāatļauj piešķirt valsts finanšu papildu ieguldījumus. Savienībai būtu jāatlīdzina šādi ieguldījumi dalībvalstīs, kurās strukturālās nepilnības ir īpaši izteiktas.

(42)

Lai augļu un dārzeņu nozarē nodrošinātu efektīvu, mērķtiecīgu un ilgtspējīgu atbalstu ražotāju organizācijām un to apvienībām, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz darbības fondiem un darbības programmām, valsts sistēmu un valsts stratēģiju saistībā ar darbības programmām, kas attiecas uz pienākumu pārraudzīt un izvērtēt valsts sistēmas un valsts stratēģiju efektivitāti; Savienības finanšu palīdzību; krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un valsts finansiālo palīdzību.

(43)

Ir svarīgi paredzēt vīna nozares atbalsta pasākumus, kuri stiprina konkurētspējīgas struktūras. Šie pasākumi būtu jānosaka un jāfinansē Savienībai, savukārt dalībvalstu ziņā būtu jāatstāj tādu piemērotu pasākumu kopuma izvēle, kas atbilst reģionālo struktūru vajadzībām, nepieciešamības gadījumā ņemot vērā to specifiku, kā arī šo pasākumu iekļaušana valsts atbalsta programmās. Dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par šādu programmu īstenošanu.

(44)

Savienības vīnu noieta veicināšanai un tirdzniecībai vajadzētu būt vienam no galvenajiem pasākumiem, kas iekļaujams valsts atbalsta programmās. Atbalsts inovācijai var palielināt Savienības vīnkopības produktu pārdošanas iespējas un konkurētspēju. Būtu jāturpina finansēt pārstrukturēšanas un pārveidošanas pasākumi, ņemot vērā to pozitīvo strukturālo ietekmi uz vīna nozari. Atbalsts būtu jādara pieejams arī ieguldījumiem vīna nozarē, kas paredzēti, lai uzlabotu pašu uzņēmumu saimnieciskās darbības rādītājus. Atbalstam blakusproduktu destilācijai vajadzētu būt pasākumam, kas pieejams tām dalībvalstīm, kuras vēlas izmantot šādu instrumentu, lai nodrošinātu vīna kvalitāti, vienlaikus saglabājot vidi.

(45)

Preventīviem instrumentiem, piemēram, ražas apdrošināšanai, kopfondiem un ražas priekšlaicīgai novākšanai, vajadzētu būt pasākumiem, par kuriem var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar vīna nozares atbalsta programmām, lai veicinātu atbildīgu pieeju krīzes situācijām.

(46)

Ir formulēti noteikumi par atbalstu vīnkopjiem, kuru sniedz, piešķirot maksājumtiesības, kā nolēmušas dalībvalstis, sākot no 2015. finanšu gada saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.n pantu un, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti minētajā noteikumā.

(47)

Lai nodrošinātu to, ka dalībvalstu vīna nozares atbalsta programmas sasniedz savus mērķus un Savienības fondi tiek izmantoti efektīvi un lietderīgi, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, kuros paredz noteikumus: par atbildību par izdevumiem laikā no dienas, kad Komisija saņēmusi atbalsta programmas un atbalsta programmu grozījumus, līdz dienai, kad sākas to piemērošana; noteikumus par atbalsta programmu saturu un izdevumiem, par administratīvajām un personāla izmaksām un darbībām, kuras var iekļaut dalībvalstu atbalsta programmās, un par nosacījumiem un iespēju veikt maksājumus, izmantojot starpniecību, ja sniegts atbalsts par ražas apdrošināšanu; noteikumus par prasību iemaksāt nodrošinājumu, ja tiek izmaksāts avansa maksājums; noteikumus par dažu terminu lietojumu; noteikumus par maksimālā apjoma noteikšanu, kurš paredzēts izdevumiem par vīna dārzu atkārtotu stādīšanu augu veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ; noteikumus par izvairīšanos no projektu divkārša finansējuma; noteikumus, saskaņā ar kuriem ražotājiem jāizņem no tirgus vīndarības blakusprodukti un par izņēmumiem no šā pienākuma, lai neradītu papildu administratīvo slogu, un noteikumus par destilētāju brīvprātīgu sertifikāciju; un noteikumus, ar kuriem dod iespēju dalībvalstīm izvirzīt nosacījumus atbalsta pasākumu pareizai darbībai.

(48)

Biškopību raksturo ražošanas apstākļu un ražu dažādība un uzņēmēju izkliedētība un dažādība gan ražošanas, gan tirdzniecības posmā. Turklāt, ņemot vērā aizvien biežāk novērotos kaitēkļu uzbrukumus stropiem, kas ietekmē bišu veselību, un jo īpaši varroatozes izplatīšanos vairākās dalībvalstīs pēdējos gados un problēmas, ko šī slimība rada medus ražošanā, joprojām vajadzīga Savienības rīcība, jo varroatozi nevar pilnībā izskaust un tā jāapkaro ar apstiprinātiem līdzekļiem. Ņemot vērā šos apstākļus un tiecoties uzlabot biškopības produktu ražošanu un tirdzniecību Savienībā, reizi trīs gados ir jāizstrādā valstu programmas šai nozarei, lai uzlabotu vispārējos biškopības produktu ražošanas un tirdzniecības apstākļus. Savienībai būtu daļēji jāfinansē šīs valstu programmas.

(49)

Būtu jānosaka pasākumi, kurus var ietvert biškopības programmās. Lai nodrošinātu, ka Savienības atbalsta shēma ir pielāgota jaunākajām izmaiņām un ka tajā ietvertie pasākumi ir efektīvi, lai uzlabotu biškopības produktu ražošanas un tirdzniecības vispārējos apstākļus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz pasākumu saraksta atjaunināšanu, pielāgojot esošos pasākumus vai pievienojot jaunus pasākumus.

(50)

Lai nodrošinātu Savienības līdzekļu efektīvu un lietderīgu izmantojumu biškopības nozarē, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus par divkārša finansējuma novēršanu starp dalībvalstu biškopības programmām un lauku attīstības programmām un par pamatu Savienības finansiālā ieguldījuma sadalījumam visām iesaistītajām dalībvalstīm.

(51)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (8) no 2010. gada 1. janvāra platībatkarīgie maksājumi par apiņiem tika atsaistīti. Lai ļautu apiņu ražotāju organizācijām turpināt savu darbību tāpat kā līdz šim, būtu jāparedz īpašs noteikums par līdzvērtīgām summām, kas tām pašām darbībām jāizmanto attiecīgajā dalībvalstī. Lai nodrošinātu to, ka ar atbalstu tiek finansēti ražotāju organizāciju mērķi, kas ir izklāstīti šajā regulā, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz atbalsta pieprasījumiem, noteikumiem par atbilstīgām apiņu platībām un par atbalsta summu aprēķinu.

(52)

Savienības atbalsts par zīdtārpiņu audzēšanu būtu jāatsaista un jāintegrē tiešo maksājumu sistēmā, ievērojot pieeju atbalstam citās nozarēs.

(53)

Atbalsts par Savienībā ražotu vājpienu un vājpiena pulveri, kas paredzēts izmantošanai dzīvnieku barībā un pārstrādei kazeīnā un kazeinātos, nav izrādījies efektīvs tirgus atbalstam, un tāpēc tas būtu jāpārtrauc; tāpat būtu jāpārtrauc piemērot noteikumus par kazeīna un kazeinātu izmantošanu siera ražošanā.

(54)

Lēmums izbeigt pārejas aizliegumu stādīt vīnogulājus Savienības mērogā ir pamatots ar to, ka ir sasniegti 2008. gada Savienības vīna tirgus reformas galvenie mērķi, jo īpaši – panākts, ka ir izbeigta ilgstošā strukturālā pārpalikuma veidošanās vīna ražošanā un pakāpeniski uzlabojusies vīna nozares konkurētspēja un tirgus orientācija Savienībā. Šāda pozitīva notikumu attīstība ir saistīta ar ievērojamu vīnogulāju platību samazināšanos visā Savienībā, mazāk konkurētspējīgu ražotāju izstāšanos un dažu tirgus atbalsta pasākumu pakāpenisku izbeigšanos, kas atceļ motivāciju veikt investīcijas, ja nav ekonomiskās dzīvotspējas. Piegādes spēju samazināšanās un atbalsts strukturāliem pasākumiem, un vīna eksporta sekmēšana ļāva labāk pielāgoties samazinātam pieprasījumam Savienības mērogā, ko izraisa pakāpeniska patēriņa samazināšanās tradicionālās vīna ražotājās dalībvalstīs.

(55)

Tomēr izredzes, ka pasaules tirgus mērogā pieprasījums pakāpeniski pieaugs, dod stimulu palielināt piegādes spējas un tādēļ veikt jaunu vīnogulāju stādīšanu nākamajos desmit gados. Lai gan būtu jātiecas uz galveno mērķi – palielināt Savienības vīna nozares konkurētspēju – lai nepazaudētu tirgus daļu pasaules tirgū, pārlieku straujš jaunu vīnogulāju stādīšanas pieaugums, reaģējot uz paredzēto pieprasījuma pieaugumu starptautiskajā mērogā, var atkal novest pie tā, ka veidojas piegādes spēju pārpalikums vidējā termiņā, kam varētu būt sociālas un ekoloģiskas sekas konkrētos vīna ražošanas reģionos. Lai nodrošinātu sakārtotu vīnogulāju stādījumu audzēšanu laikposmā no 2016. gada līdz 2030. gadam, būtu jāizveido jauna sistēma vīnogulāju stādīšanas pārvaldībai Savienības mērogā vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmas veidā.

(56)

Saskaņā ar šo jauno sistēmu atļaujas vīnogulāju stādīšanai var piešķirt, neuzliekot nekādu maksu ražotājiem, un, ja atļaujas netiek izmantotas, to derīguma termiņam būtu pēc trim gadiem jābeidzas. Tas veicinātu to, ka atļaujas ātri un tieši izmanto vīna ražotāji, kam tās ir piešķirtas, tādējādi izvairoties no spekulācijām.

(57)

Jaunu vīnogulāju stādījumu audzēšana būtu jāierobežo ar Savienības mēroga aizsardzības pasākumiem, pamatojoties uz dalībvalstīm uzlikto pienākumu katru gadu darīt pieejamas stādīšanas atļaujas jauniem vīnogulājiem, kas veido 1 % no apstādītajām vīnogulāju platībām, vienlaikus pieļaujot zināmu elastīgumu, lai reaģētu uz katras dalībvalsts īpašajiem apstākļiem. Dalībvalstīm vajadzētu dot iespēju lemt par to, ka valsts vai reģionālā mērogā tās dara pieejamas mazākas platības, tostarp attiecībā uz platībām, kam piemēro īpašus aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem iemesliem, vienlaikus nodrošinot, ka uzliktie ierobežojumi atšķiras no 0 % un nav pārlieku stingri attiecībā uz sasniedzamajiem mērķiem.

(58)

Lai garantētu, ka atļaujas tiek piešķirtas nediskriminējošā veidā, būtu jāparedz noteikti kritēriji, un jo īpaši, ja kopējais hektāru skaits ražotāju iesniegtajos pieteikumos pārsniedz kopējo to hektāru skaitu, ko dalībvalstu atļaujas dara pieejamus.

(59)

Ražotājiem, kuri izar esošo vīnogulāju platību, atļaujas būtu jāpiešķir automātiski pēc pieteikuma saņemšanas un neatkarīgi no jaunu vīnogulāju stādīšanas garantijas mehānisma, jo tas neveicina vīnogulāju platību vispārējo paplašināšanos. Konkrētās platībās, kurās ir tiesības ražot vīnus ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, dalībvalstīm, pamatojoties uz atzītu un reprezentatīvu profesionālu organizāciju ieteikumiem, vajadzētu būt iespējai ierobežot šādu pārstādīšanas atļauju piešķiršanu.

(60)

Šī jaunā vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēma nebūtu jāpiemēro tām dalībvalstīm, kuras nepiemēro Savienības stādīšanas tiesību pārejas režīmu, un tai vajadzētu būt fakultatīvai tām dalībvalstīm, kurās, lai gan uz tām attiecas stādīšanas tiesības, vīnogulāju stādījumu platības ir mazākas par noteiktu robežlielumu.

(61)

Būtu jāparedz pārejas posma noteikumi, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no iepriekšējā stādīšanas tiesību režīma uz jauno sistēmu, jo īpaši, lai izvairītos no pārmērīgas stādījumu izvēršanas pirms jaunās sistēmas sākuma. Dalībvalstīm vajadzētu būt zināmai rīcības brīvībai lemt par termiņu pieteikumu iesniegšanai par stādīšanas tiesību aizvietošanu ar atļaujām, laikposmā no 2015. gada 31. decembra līdz 2020. gada 31. decembrim.

(62)

Lai nodrošinātu to, ka jaunā atļauju sistēma vīnogulāju stādīšanai tiek īstenota saskaņoti un efektīvi, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz nosacījumiem, kādos dažiem vīnogulāju stādījumiem piemēro atbrīvojumu no minētās sistēmas, attiecībā uz noteikumiem, kas saistīti ar atbilstību un prioritārajiem kritērijiem, attiecībā uz atbilstības un prioritāro kritēriju papildināšanu, izaršanai paredzētu vīnogulāju pastāvēšanu līdzās no jauna iestādītiem vīnogulājiem un attiecībā uz pamatojumiem, ar kādiem dalībvalstis var ierobežot jaunu stādījumu stādīšanas tiesību atļauju piešķiršanu.

(63)

Neatļautu stādījumu kontrole būtu jāveic efektīvi, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti jaunās sistēmas noteikumi.

(64)

Standartu piemērošana lauksaimniecības produktu tirdzniecībā var palīdzēt uzlabot šo produktu ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus un šādu produktu kvalitāti. Tāpēc šādu standartu piemērošana ir ražotāju, tirgotāju un patērētāju interesēs.

(65)

Ņemot vērā Komisijas paziņojumu par lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku un turpmākās debates, ir lietderīgi saglabāt nozarei vai produktam izstrādātus tirdzniecības standartus, lai ņemtu vērā patērētāju vēlmes un veicinātu lauksaimniecības produktu ražošanas un tirdzniecības ekonomisko apstākļu un to kvalitātes uzlabošanos.

(66)

Attiecībā uz tirdzniecības standartiem būtu jānosaka horizontāli noteikumi.

(67)

Tirdzniecības standarti būtu jāsadala starp obligātiem noteikumiem konkrētām nozarēm vai produktiem un fakultatīvo rezervēto apzīmējumu prasībām, kas jānosaka atbilstīgi nozarei vai produktam.

(68)

Tirdzniecības standarti principā būtu jāpiemēro visiem attiecīgajiem lauksaimniecības produktiem, ko tirgo Savienībā.

(69)

Tās nozares un produkti, kuriem var piemērot tirdzniecības standartus, būtu jāuzskaita šajā regulā. Tomēr, lai ņemtu vērā patērētāju gaidas un vajadzību uzlabot lauksaimniecības produktu kvalitāti un to ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz minētā saraksta grozīšanu, ievērojot stingrus nosacījumus.

(70)

Lai ņemtu vērā patērētāju priekšstatus un lai uzlabotu konkrētu lauksaimniecības produktu ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, kā arī to kvalitāti un lai pielāgotos vienmēr mainīgajiem tirgus apstākļiem, patērētāju jaunajām prasībām un izmaiņām attiecīgajos starptautiskajos standartos, un lai neradītu šķēršļus produktu inovācijai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, ar kuriem pieņem nozarei vai produktam izstrādātus tirdzniecības standartus visos tirdzniecības posmos, kā arī atkāpes un atbrīvojumus no šādiem standartiem. Tirdzniecības standartos inter alia būtu jāņem vērā attiecīgo produktu dabiskās un būtiskās īpašības, tādējādi izvairoties no būtisku izmaiņu radīšanas attiecīgo produktu parastajā sastāvā. Turklāt tirdzniecības standartos būtu jāņem vērā iespējamais risks, ka patērētājs varētu tikt maldināts tā priekšstatu un uztveres dēļ. Nekādas atkāpes vai izņēmumi attiecībā uz standartiem nedrīkstētu radīt papildu izmaksas, kuras būtu jāsedz vienīgi lauksaimniekiem.

(71)

Tirdzniecības standarti būtu jāpiemēro, lai tirgū varētu viegli piegādāt standartizētas un apmierinošas kvalitātes produktus, un tiem jo īpaši būtu jāattiecas uz tehniskām definīcijām, klasifikāciju, noformējumu, marķēšanu un etiķēšanu, iepakojumu, ražošanas metodi, konservāciju, uzglabāšanu, transportēšanu, saistītiem administratīviem dokumentiem, sertifikāciju un termiņiem, lietošanas un realizācijas ierobežojumiem.

(72)

Ņemot vērā ražotāju ieinteresētību paziņot produktu un audzēšanas īpašības un patērētāju ieinteresētību saņemt piemērotu un pārredzamu informāciju par produktu, būtu jānodrošina iespēja noteikt lauksaimnieciskās ražošanas un/ vai izcelsmes vietu, kas norādīta katram gadījumam piemērotā ģeogrāfiskā līmenī, vienlaikus ņemot vērā dažu nozaru, jo īpaši pārstrādātu lauksaimniecības produktu nozares, specifiskās iezīmes.

(73)

Būtu jāparedz īpaši noteikumi par produktiem, kas importēti no trešām valstīm, ar noteikumu, ka trešās valstīs spēkā esošie valsts noteikumi attaisno atkāpes no tirdzniecības standartiem un ka ir garantēta to līdzvērtība Savienības tiesību aktiem. Ir atbilstīgi arī paredzēt noteikumus, kuri attiecas uz tirdzniecības standartu piemērošanu tiem produktiem, kurus eksportē no Savienības.

(74)

Augļu un dārzeņu nozares produktus, kurus paredzēts patērētājiem pārdot svaigus, būtu jātirgo tikai tad, ja tie ir veseli, tīri un tirdzniecībai atbilstīgā kvalitātē un ja ir norādīta izcelsmes valsts. Lai nodrošinātu minētās prasības pareizu piemērošanu un lai ņemtu vērā dažas konkrētas situācijas, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz konkrētām atkāpēm no šīs prasības.

(75)

Visā Savienībā būtu jāīsteno kvalitātes politika, apiņu nozares produktiem piemērojot sertifikācijas procedūru un aizliedzot tirgot minētos produktus, kuriem nav izdots sertifikāts. Lai nodrošinātu minētās prasības pareizu piemērošanu un lai ņemtu vērā dažas konkrētas situācijas, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz pasākumiem, ar kuriem atkāpjas no minētās prasības, lai apmierinātu dažu trešo valstu tirdzniecības vajadzības vai vajadzību pēc produktiem, kas paredzēti speciālai lietošanai.

(76)

Attiecībā uz dažām nozarēm un produktiem definīcijas, apzīmējumi un tirdzniecības nosaukumi ir svarīgi elementi, lai noteiktu konkurences apstākļus. Tāpēc ir lietderīgi noteikt šajās nozarēs un/vai šiem produktiem piemērojamas definīcijas, apzīmējumus un tirdzniecības nosaukumus, kuri Savienībā būtu jāizmanto vienīgi to produktu tirdzniecībā, kas atbilst attiecīgajām prasībām.

(77)

Lai konkrētu produktu definīcijas un tirdzniecības nosaukumus labāk pielāgotu vajadzībām, kas izriet no jaunām patērētāju prasībām, tehniskā progresa vai no vajadzības pēc produktu inovācijas, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz izmaiņām, atkāpēm vai atbrīvojumiem attiecībā uz definīcijām un tirdzniecības nosaukumiem.

(78)

Lai nodrošinātu to, ka tirgus dalībniekiem un dalībvalstīm ir skaidra un pareiza izpratne par definīcijām un tirdzniecības nosaukumiem, kuri paredzēti konkrētām nozarēm, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz noteikumiem to precizēšanai un piemērošanai.

(79)

Lai ņemtu vērā katra produkta vai katras nozares specifiskās iezīmes, dažādos tirdzniecības posmus, tehniskos apstākļus, visas iespējamās ievērojamās praktiskās grūtības, kā arī dažu analīzes metožu rezultātu precizitāti un atkārtojamību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz pielaidi vienam vai vairākiem konkrētiem standartiem, kurus pārsniedzot, visa produktu partija būtu jāuzskata par attiecīgajam standartam neatbilstīgu.

(80)

Būtu jānosaka dažas vīna ražošanas metodes un ierobežojumi vīna ražošanā, jo īpaši attiecībā uz trešo valstu izcelsmes noteikta veida vīnogu misas, vīnogu sulas un svaigu vīnogu sajaukšanu un izmantošanu. Lai ievērotu starptautiskos standartus, attiecībā uz turpmākām vīna ražošanas metodēm Komisijai būtu jāņem vērā tās vīna ražošanas metodes, kuras ieteikusi Starptautiskā vīnkopības un vīna organizācija (OIV).

(81)

Būtu jāparedz noteikumi par vīna vīnogu šķirņu klasifikāciju, saskaņā ar kuru dalībvalstīm, kas ražo vairāk par 50 000 hektolitru gadā, arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgām par to vīna vīnogu šķirņu klasifikāciju, no kurām to teritorijā drīkst ražot vīnu. Dažas vīna vīnogu šķirnes būtu jāizslēdz no klasifikācijas.

(82)

Dalībvalstīm būtu jāspēj saglabāt vai pieņemt konkrētus valsts noteikumus par ziežamo tauku kvalitātes pakāpēm.

(83)

Vīna nozarē būtu jāļauj dalībvalstīm savā teritorijā ierobežot vai neatļaut dažas vīndarības metodes, būtu jāļauj saglabāt stingrākus ierobežojumus to teritorijā ražotajiem vīniem, un būtu jāļauj eksperimentāli izmantot neatļautas vīndarības metodes.

(84)

Lai nodrošinātu valstu noteikumu pareizu un pārredzamu piemērošanu konkrētiem produktiem un nozarēm attiecībā uz tirdzniecības standartiem, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, kuros paredz nosacījumus šādu tirdzniecības standartu piemērošanai, kā arī nosacījumus par to produktu turēšanu, apgrozību un izmantošanu, kas iegūti ar eksperimentālām metodēm.

(85)

Papildus tirdzniecības standartiem vajadzētu izstrādāt fakultatīvus kvalitātes apzīmējumus, lai nodrošinātu to, ka apzīmējumi, ar kuriem apraksta konkrētās produkta īpašības, vai izmantotie lauksaimniecības vai pārstrādes metožu apzīmējumi tirgus vietā netiek izmantoti nepareizi un ka patērētāji var uz tiem paļauties, lai identificētu dažādu produktu īpašības. Ņemot vērā šīs regulas mērķus un skaidrības labad pastāvošie fakultatīvie kvalitātes apzīmējumi būtu jāuzskaita šajā regulā.

(86)

Būtu jāļauj dalībvalstīm paredzēt noteikumus, ar kuriem reglamentē šīs regulas prasībām neatbilstīgu vīna produktu realizāciju. Lai nodrošinātu, ka tiek pareizi un pārredzami piemēroti valstu noteikumi par vīna produktiem, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, lai izstrādātu noteikumus šīs regulas prasībām neatbilstīgu vīna produktu izmantošanai.

(87)

Lai ņemtu vērā stāvokli tirgū un izmaiņas tirdzniecības un starptautiskajos standartos, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz papildu fakultatīvo rezervēto apzīmējumu izveidošanu un to lietošanas nosacījumu norādīšanu un attiecībā uz fakultatīvo rezervēto apzīmējumu lietošanas nosacījumu grozīšanu un par fakultatīvo rezervēto apzīmējumu atcelšanu.

(88)

Lai ņemtu vērā dažu nozaru iezīmes un patērētāju priekšstatus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz turpmāku sīki izstrādātu prasību noteikšanu papildu rezervēto apzīmējumu ieviešanai.

(89)

Lai nodrošinātu to, ka produkti, kuri ir aprakstīti, izmantojot fakultatīvos rezervētos apzīmējumus, atbilst piemērojamajiem lietošanas nosacījumiem, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz papildu noteikumu paredzēšanu par fakultatīvo rezervēto apzīmējumu izmantošanu.

(90)

Lai ņemtu vērā specifiskās iezīmes, kas raksturīgas tirdzniecībai starp Savienību un dažām trešām valstīm, un dažu lauksaimniecības produktu specifisko raksturu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem jāuzskata, ka importēti produkti nodrošina Savienības prasību par tirdzniecības standartiem līdzvērtīgu atbilstību, un ļauj veikt pasākumus, ar kuriem atkāpjas no noteikumiem, ka produkti Savienībā jātirgo tikai saskaņā ar šādiem standartiem, un noteikumiem, kas saistīti ar tirdzniecības standartu piemērošanu produktiem, kurus eksportē no Savienības.

(91)

Noteikumi par vīnu būtu jāpiemēro, ņemot vērā starptautiskos nolīgumus, kas noslēgti saskaņā ar LESD.

(92)

Kvalitatīvu vīnu jēdziens Savienībā inter alia ir balstīts uz konkrētām īpašībām, kas saistītas ar vīna ģeogrāfisko izcelsmi. Lai patērētāji varētu atpazīt šos vīnus, tos marķē ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Lai apgalvojumi par attiecīgo produktu kvalitāti balstītos uz pārredzamu un sīkāk izstrādātu sistēmu, būtu jāizveido kārtība, kādā izskata cilmes vietu nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pieteikumus atbilstīgi pieejai, ko ievēro saskaņā ar Savienības horizontālo kvalitātes politiku, kura piemērojama pārtikas produktiem, izņemot vīnu un stipros alkoholiskos dzērienus, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 (9).

(93)

Lai saglabātu īpašās kvalitātes pazīmes vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, dalībvalstīm būtu jāatļauj piemērot stingrākus noteikumus.

(94)

Lai būtu tiesības pretendēt uz aizsardzību Savienībā, vīna cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vajadzētu būt atzītām un reģistrētām Savienības līmenī saskaņā ar Komisijas noteiktiem procedūras noteikumiem.

(95)

Aizsardzībai vajadzētu būt pieejamai trešo valstu cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ja tās ir aizsargātas savā izcelsmes valstī.

(96)

Reģistrācijas procedūrā būtu jādod iespēja katrai fiziskai vai juridiskai personai, kurai ir likumīgas intereses dalībvalstī vai trešā valstī, īstenot savas tiesības, paziņojot savus iebildumus.

(97)

Reģistrētu cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vajadzētu būt aizsargātām pret lietošanu, kad tiek izmantotas priekšrocības, ko dod atbilstīgo produktu labā slava. Lai veicinātu godīgu konkurenci un nemaldinātu patērētājus, šai aizsardzībai būtu jāskar arī produkti un pakalpojumi, uz ko neattiecas šī regula, tostarp produkti, kas nav minēti Līgumu I pielikumā.

(98)

Lai ņemtu vērā pašreizējo marķēšanas praksi, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, ar kuriem atļauj izmantot vīna vīnogu šķirnes nosaukumu, kurā ietverts vai kuru veido aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

(99)

Lai ņemtu vērā ražošanas specifiskās iezīmes noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz papildu kritēriju noteikšanu ģeogrāfiskā apgabala robežu noteikšanai un ierobežojumiem un atkāpēm, kas attiecas uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

(100)

Lai garantētu produktu kvalitāti un izsekojamību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz nosacījumiem, kādos produkta specifikācijās var iekļaut papildu prasības.

(101)

Lai nodrošinātu ražotāju un tirgus dalībnieku likumīgo tiesību vai interešu aizsardzību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz to pieteikuma iesniedzēju tipu, kuri var pieteikties uz cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību; nosacījumiem, kas jāievēro attiecībā uz pieteikumu par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, Komisijas veiktu pārbaudi, iebildumu procedūru un procedūrām aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu grozīšanai, anulēšanai un pārveidošanai. Minētajam pilnvarojumam būtu jāattiecas arī uz nosacījumiem, kas piemērojami pārrobežu pieteikumiem; nosacījumiem attiecībā uz pieteikumiem, kas saistīti ar ģeogrāfiskiem apgabaliem trešā valstī; datumu, no kura tiek piemērota to aizsardzība vai aizsardzības grozījums, un nosacījumiem, kas saistīti ar produkta specifikācijas grozījumiem.

(102)

Lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzības līmeni, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus aktus par ierobežojumiem attiecībā uz aizsargāto nosaukumu.

(103)

Lai nodrošinātu to, ka ekonomikas dalībniekus un kompetentās iestādes nepienācīgi neskar šīs regulas piemērošana vīna nosaukumiem, kuriem aizsardzība piešķirta pirms 2009. gada 1. augusta vai kuru aizsardzības pieteikums iesniegts pirms minētās dienas, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus par pārejas noteikumiem attiecībā uz šādiem vīna nosaukumiem; vīniem, kas laisti tirgū vai marķēti pirms noteikta datuma; un produkta specifikācijas grozījumiem.

(104)

Savienībā tradicionāli lieto dažus apzīmējumus, ar ko pircēju informē par vīna īpašībām un kvalitāti, un šī informācija papildina informāciju, ko sniedz ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību un godīgu konkurenci un lai izvairītos no pircēju maldināšanas, šiem tradicionālajiem apzīmējumiem vajadzētu būt tiesīgiem uz aizsardzību Savienībā.

(105)

Lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzības līmeni, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz aizsargājamā tradicionālā apzīmējuma valodu un pareizrakstību.

(106)

Lai nodrošinātu ražotāju un tirgus dalībnieku likumīgo tiesību aizsardzību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju veidiem, kuri var pieteikties uz tradicionālā apzīmējuma aizsardzību; nosacījumiem, lai tradicionālā apzīmējuma pieteikums tiktu atzīts par derīgu; iemesliem izteikt iebildumus pret ierosināto tradicionālā apzīmējuma atzīšanu; aizsardzības darbības jomu, tostarp saistību ar preču zīmēm, aizsargātiem tradicionālajiem apzīmējumiem, aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, homonīmiem vai konkrētiem vīna vīnogu nosaukumiem; iemesliem tradicionālā apzīmējuma anulēšanai; pieteikuma vai pieprasījuma iesniegšanas datumu; un uz procedūrām, kas jāievēro saistībā ar pieteikumu tradicionālā apzīmējuma aizsardzībai, tostarp Komisijas veiktu pārbaudi, iebildumu procedūrām un anulēšanas un grozīšanas procedūrām.

(107)

Lai ņemtu vērā specifiskās iezīmes, kas raksturīgas tirdzniecībai starp Savienību un dažām trešām valstīm, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tradicionālos apzīmējumus var izmantot produktiem no trešām valstīm, tostarp paredzēt ar to saistītas atkāpes.

(108)

To vīna nozares produktu nosaukums, apzīmējums un noformējums, uz ko attiecas šī regula, var būtiski ietekmēt šo produktu pārdošanas iespējas. Atšķirības dalībvalstu vīna nozares produktu marķēšanas noteikumos var traucēt iekšējā tirgus sekmīgu darbību. Tāpēc būtu jāparedz noteikumi, kuros ņemtas vērā patērētāju un ražotāju likumīgās intereses. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt Savienības noteikumus par marķējumu un noformējumu.

(109)

Lai nodrošinātu atbilstību pastāvošajai marķēšanas praksei, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz tādu ārkārtas apstākļu noteikšanu, kuros ir attaisnojami neizmantot norādes "aizsargāts cilmes vietas nosaukums" vai "aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde".

(110)

Lai ņemtu vērā vīna nozares specifiskās iezīmes, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz noformējumu un tādām marķējuma detaļām, kas nav paredzētas šajā regulā, attiecībā uz konkrētām obligātām un fakultatīvām ziņām un noformējumu.

(111)

Lai nodrošinātu tirgus dalībnieku likumīgo interešu aizsardzību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus par cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi tādu vīnu pagaidu marķējumā un noformējumā, kuru attiecīgais cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde atbilst vajadzīgajām prasībām.

(112)

Lai nodrošinātu to, ka ekonomikas dalībniekiem netiek nodarīts kaitējums, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz pārejas noteikumiem par vīnu, kas laists tirgū un marķēts saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem, kuri tika piemēroti pirms 2009. gada 1. augusta.

(113)

Lai ņemtu vērā īpašās iezīmes, kas raksturīgas tirdzniecībai ar vīna nozares produktiem starp Savienību un dažām trešām valstīm, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz atkāpēm no noteikumiem par marķēšanu un noformēšanu attiecībā uz eksportējamiem produktiem, ja tas ir vajadzīgs saskaņā ar attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem.

(114)

Lai nodrošinātu cukura ražošanas uzņēmumu un cukurbiešu audzētāju tiesību un pienākumu taisnīgu sadalījumu, pēc kvotu sistēmas beigām joprojām būs vajadzīgi īpaši instrumenti. Tādēļ būtu jāparedz standarta noteikumi, kas reglamentē rakstiskus nozares nolīgumus, ko noslēdz starp uzņēmumiem un audzētājiem.

(115)

2006. gada cukura režīma reforma ieviesa tālejošas izmaiņas Savienības cukura nozarē. Lai ļautu cukurbiešu audzētājiem pabeigt pielāgošanos jaunajai tirgus situācijai un paaugstinātu to tirgus orientācijas līmeni, pašreizējās cukura kvotu sistēmas darbība būtu jāpagarina līdz brīdim, kad to atcels 2016./2017. tirdzniecības gada beigās.

(116)

Lai ņemtu vērā specifiskās iezīmes, kas raksturīgas cukura nozarei, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz to, lai atjauninātu ar cukura nozari saistītas tehniskās definīcijas; atjauninātu cukurbiešu iepirkšanas noteikumus, kas paredzēti šajā regulā; un papildu noteikumus par uzņēmumam piegādāto cukurbiešu bruto svara, taras un cukura satura noteikšanu un par cukurbiešu mīkstumu.

(117)

Jaunākā pieredze liecina, ka ir vajadzīgi konkrēti pasākumi, lai nodrošinātu pietiekamu cukura piegādi Savienības tirgū atlikušajā cukura kvotu laikposmā.

(118)

Lai ņemtu vērā specifiskas iezīmes, kas raksturīgas cukura nozarei, un nodrošinātu visu iesaistīto personu interešu pienācīgu ievērošanu, un tādēļ, ka ir jānovērš jebkādi tirgus traucējumi, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz: iepirkšanas noteikumiem un piegādes līgumiem; attiecībā uz iepirkšanas noteikumu atjaunināšanu, kuri paredzēti šajā regulā; un attiecībā uz kritērijiem, ko piemēro cukura ražošanas uzņēmumi, starp cukurbiešu pārdevējiem sadalot cukurbiešu daudzumus, uz kuriem attiecināmi pirmssējas piegādes līgumi.

(119)

Lai ņemtu vērā tehnisko attīstību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus, ar ko izveido tādu produktu sarakstu, kuru ražošanā var izmantot rūpniecisko cukuru, rūpniecisko izoglikozi vai rūpniecisko inulīna sīrupu.

(120)

Lai nodrošinātu to, ka apstiprinātie uzņēmumi, kas ražo vai pārstrādā cukuru, izoglikozi vai inulīna sīrupu, pilda savus pienākumus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz apstiprinājuma piešķiršanu un atsaukšanu šādiem uzņēmumiem, kā arī attiecībā uz kritērijiem administratīvajām sankcijām.

(121)

Lai ņemtu vērā specifiskās iezīmes, kas raksturīgas cukura nozarei, un nodrošinātu visu iesaistīto personu interešu pienācīgu ievērošanu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz kvotu sistēmas darbībai izmantoto terminu definēsanu un attiecībā uz nosacījumiem, kas paredzēti, lai reglamentētu pārdošanu attālākajos reģionos.

(122)

Lai nodrošinātu to, ka audzētāji ir cieši piesaistīti lēmumam pārnest noteiktu produkcijas daļu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz cukura pārnešanu.

(123)

Lai varētu labāk pārvaldīt vīnogu audzēšanas potenciālu, dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai pārskats par ražošanas potenciālu, kas sagatavots, pamatojoties uz vīna dārzu reģistru. Lai veicinātu to, ka dalībvalstis dara zināmu minēto pārskatu, atbalsts par pārstrukturēšanu un pārveidošanu būtu jāpiešķir tikai tām dalībvalstīm, kas būs paziņojušas pārskatu.

(124)

Lai dalībvalstīm atvieglotu ražošanas potenciāla uzraudzību un verifikāciju, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz vīna dārzu reģistra saturu un atbrīvojumiem.

(125)

Lai attiecīgajiem produktiem nodrošinātu apmierinošu izsekojamības pakāpi, jo īpaši patērētāju aizsardzības interesēs, būtu jānosaka prasība, ka visiem vīna nozares produktiem, uz kuriem attiecas šī regula un kuri ir apgrozībā Savienībā, jābūt pievienotam pavaddokumentam.

(126)

Lai atvieglotu vīna produktu transportēšanu un to verifikāciju, ko veic dalībvalstis, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz noteikumiem par pavaddokumentu un tā izmantojumu attiecībā uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem jāuzskata, ka pavaddokuments apliecina aizsargātus cilmes vietas nosaukumus vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes; par pienākumu uzturēt reģistru un par tā izmantošanu; par to, ka tiek precizēts, kas reģistru uztur, par atbrīvojumiem no pienākuma uzturēt reģistru; kā arī par darbībām, kas jāiekļauj reģistrā.

(127)

Tā kā nav Savienības tiesību aktu par standartizētiem rakstiskiem līgumiem, dalībvalstis var saskaņā ar valsts līgumtiesībām nolemt, ka šādu līgumu izmantošana ir obligāta, ar noteikumu, ka, šādi rīkojoties, tiek ievēroti Savienības tiesību akti un jo īpaši tiek nodrošināta iekšējā tirgus un tirgu kopīgās organizācijas atbilstīga darbība. Ņemot vērā dažādās situācijas Savienībā un subsidiaritātes interesēs šāda lēmuma pieņemšana būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā. Tomēr piena un piena produktu nozarē daži pamatnosacījumi šādu līgumu izmantošanai būtu jāparedz Savienības līmenī, lai nodrošinātu šādiem līgumiem atbilstīgus minimālos standartus un iekšējā tirgus un tirgu kopīgās organizācijas atbilstīgu darbību. Par visiem šādiem pamatnosacījumiem būtu brīvi jāvienojas. Tā kā dažu piensaimniecības kooperatīvu statūtos, iespējams, var būt paredzēti līdzīgi noteikumi, vienkāršības labad tie būtu jāatbrīvo no prasības slēgt līgumu. Lai stiprinātu šādas līgumu sistēmas efektivitāti, dalībvalstīm būtu jānolemj, vai tie būtu jāpiemēro arī tad, kad pārstrādātājiem piegādājamo pienu no lauksaimniekiem pieņem starpnieki.

(128)

Lai nodrošinātu ražošanas dzīvotspējīgu attīstību un tādējādi pietiekami augstu dzīves līmeni piena lopkopjiem, būtu jāpastiprina viņu spēja aizstāvēt savas intereses sarunās ar pārstrādātājiem, un tam būtu jānodrošina taisnīgāka pievienotās vērtības sadale visā piegādes ķēdē. Lai īstenotu minētos KLP mērķus, būtu jāpieņem noteikums saskaņā ar LESD 42. pantu un 43. panta 2. punktu, lai piena lopkopju veidotām ražotāju organizācijām vai to apvienībām ļautu kolektīvi risināt sarunas par līguma noteikumiem ar piena pārstrādes uzņēmumu, tostarp cenu dažu vai visu tās biedru svaigpiena produkcijai. Lai saglabātu efektīvu konkurenci piena produktu tirgū, būtu jānosaka, ka šai iespējai piemēro attiecīgus kvantitatīvus limitus. Lai nekaitētu kooperatīvu efektīvai darbībai un nodrošinātu skaidrību, būtu jāprecizē, ka gadījumā, kad lauksaimnieka dalība kooperatīvā paredz pienākumu, saistībā ar visu minētā lauksaimnieka saražoto pienu vai daļu no tā, piegādāt svaigpienu atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti kooperatīva statūtos, vai noteikumos vai lēmumos, kas pieņemti uz šo statūtu pamata, par minētajiem nosacījumiem nebūtu jārisina sarunas ar ražotāju organizācijas starpniecību.

(129)

Ņemot vērā to, cik nozīmīgs, jo īpaši mazaizsargātiem lauku reģioniem, ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums un aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, un lai nodrošinātu pievienoto vērtību un saglabātu kvalitāti jo īpaši siera šķirnēm, kuras gūst labumu no aizsargātas cilmes vietas nosaukumiem un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, un saistībā ar gaidāmo piena kvotu sistēmas izbeigšanu, dalībvalstīm būtu jāatļauj piemērot noteikumus, lai regulētu visu šāda noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā ražota siera piegādi pēc starpnozaru organizācijas, ražotāju organizācijas vai grupas pieprasījuma, kā definēts Regulā (ES) Nr. 1151/2012. Šāds pieprasījums būtu jāatbalsta to piena ražotāju vairākumam, kuri saražo lielāko daļu šā siera gatavošanai izmantotā piena, un starpnozaru organizāciju un grupu gadījumā tas būtu jāatbalsta tādu siera ražotāju vairākumam, kas pārstāv minētā siera ražošanas lielāko daļu.

(130)

Lai ņemtu vērā tirgus attīstību, Komisijai ir nepieciešama savlaicīga informācija par piegādātā svaigpiena apjomiem. Tādēļ būtu jāizstrādā noteikums, ar ko nodrošina, lai pirmais pircējs šādu informāciju regulāri paziņotu dalībvalstīm un lai attiecīgā dalībvalsts par to informētu Komisiju.

(131)

Ražotāju organizācijas un to apvienības var lietderīgi darboties tajā, lai koncentrētu piegādi un uzlabotu mārketingu un ražošanas plānošanu un pielāgošanu pieprasījumam, optimizētu ražošanas izmaksas un stabilizētu ražotāju cenas, veiktu pētniecību, veicinātu paraugprakses un sniegtu tehnisko palīdzību, apsaimniekotu blakusproduktus un to biedriem pieejamos riska pārvaldības rīkus, tādējādi palīdzot stiprināt ražotāju pozīciju pārtikas apritē.

(132)

Starpnozaru organizācijām var būt svarīga nozīme dialoga veicināšanā starp piegādes ķēdes dalībniekiem un paraugprakses un tirgus pārredzamības sekmēšanā.

(133)

Tādēļ pašreizējie noteikumi par ražotāju organizāciju, to apvienību un starpnozaru organizāciju definēšanu un atzīšanu būtu jāsaskaņo, jāracionalizē un jāpaplašina, lai atzīšana pēc pieprasījuma saskaņā ar šajā regulā paredzētām normām būtu iespējama konkrētās nozarēs. Jo īpaši ražotāju organizāciju atzīšanas kritērijiem un statūtiem būtu jānodrošina, ka šādas struktūras tiek veidotas pēc ražotāju iniciatīvas un tiek kontrolētas saskaņā ar noteikumiem, kas ļauj to biedriem ražotājiem demokrātiski uzraudzīt savu organizāciju un tās lēmumus.

(134)

Dažādās nozarēs spēkā esošie noteikumi, kas palielina ražotāju organizāciju, to apvienību un starpnozaru organizāciju ietekmi, ļaujot dalībvalstīm noteiktos apstākļos dažus šādu organizāciju noteikumus attiecināt uz tirgus dalībniekiem, kas nav to biedri, ir izrādījušies efektīvi, un tie būtu jāsaskaņo, jāracionalizē un jāattiecina uz visām nozarēm.

(135)

Būtu jāizstrādā noteikums, kurā ir paredzēta iespēja pieņemt dažus pasākumus, lai atvieglotu piedāvājuma pielāgošanu tirgus prasībām, kas varētu palīdzēt stabilizēt tirgus un nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem.

(136)

Lai ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības un starpnozaru organizācijas rosinātu uz darbībām ar mērķi atvieglot piedāvājuma pielāgošanu tirgus prasībām, izņemot darbības, kas saistītas ar produktu izņemšanu no tirgus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz kvalitātes uzlabošanas pasākumiem, ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības organizācijas uzlabošanu, tirgus cenu tendenču reģistrēšanas atvieglošanu un attiecībā uz atļauju izstrādāt īstermiņa un ilgtermiņa prognozes, ņemot vērā izmantotos ražošanas līdzekļus.

(137)

Lai uzlabotu vīna tirgus darbību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai īstenot lēmumus, ko pieņēmušas starpnozaru organizācijas. Tomēr no šo lēmumu darbības jomas būtu jāizslēdz metodes, kas varētu kropļot konkurenci.

(138)

Tā kā uz standartizētu rakstisku līgumu izmantošanu piena nozarē attiecas atsevišķi noteikumi, šādu līgumu izmantošana var palīdzēt stiprināt tirgus dalībnieku atbildību arī citās nozarēs un vairot viņu izpratni par to, ka ir labāk jāņem vērā tirgus signāli, lai uzlabotu cenu pārnesi un pielāgotu piedāvājumu pieprasījumam, kā arī palīdzētu izvairīties no dažiem negodīgas komercdarbības prakses veidiem. Tā kā nav Savienības tiesību aktu par šādiem līgumiem, dalībvalstis valsts līgumtiesību sistēmā var nolemt, ka šādus līgumus ir obligāti jāizmanto ar noteikumu, ka, šādi rīkojoties, tiek ievēroti Savienības tiesību akti un jo īpaši tiek nodrošināta iekšējā tirgus un tirgus kopīgās organizācijas pareiza darbība.

(139)

Lai nodrošinātu ražošanas dzīvotspējīgu attīstību un tādējādi pietiekami augstu dzīves līmeni ražotājiem liellopu un teļa gaļas nozarē un olīveļļas nozarē, kā arī dažu laukaugu audzētājiem, būtu jāpastiprina viņu spēja aizstāvēt savas intereses sarunās ar pakārtotās ražošanas uzņēmumiem, un tam būtu jānodrošina taisnīgāka pievienotās vērtības sadale visā piegādes ķēdē. Lai sasniegtu minētos KLP mērķus, atzītām ražotāju organizācijām vajadzētu varēt risināt sarunas, ievērojot kvantitatīvus ierobežojumus, par piegādes līgumu nosacījumiem, tostarp cenām, attiecībā uz dažu vai visu biedru produkciju, ar noteikumu, ka minētās organizācijas cenšas sasniegt šādus mērķus: koncentrēt piegādi, laist savu biedru produkciju tirgū un optimizēt ražošanas izmaksa, ar noteikumu, ka, cenšoties sasniegt minētos mērķus, tiek integrētas darbība un sagaidāms, ka šāda integrēšana ievērojami uzlabos efektivitāti, kā rezultātā ražotāju organizācijas darbības kopumā palīdzētu sasniegt LESD 39. pantā izklāstītos mērķus. To varētu realizēt ar noteikumu, ka ražotāju organizācija veic dažas konkrētas darbības un ka šīs darbības ir nozīmīgas attiecīgās ražošanas apmēra ziņā, ražošanas izmaksu ziņā un saistībā ar produktu laišanu tirgū.

(140)

Lai nodrošinātu pievienoto vērtību un saglabātu kvalitāti, jo īpaši tāda žāvēta šķiņķa kvalitāti, kam piešķirts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, dalībvalstīm būtu jāatļauj, ievērojot stingrus nosacījumus, piemērot noteikumus, lai regulētu šāda žāvēta šķiņķa piegādi, ar noteikumu, ka minētos noteikumus atbalsta lielākā daļa tā ražotāju un attiecīgā gadījumā cūku audzētāji ģeogrāfiskajā apgabalā, kas saistīts ar šo šķiņķi.

(141)

Pienākums reģistrēt visu Savienībā izaudzēto apiņu piegādes līgumus ir apgrūtinošs un būtu jāpārtrauc.

(142)

Lai nodrošinātu to, ka ražotāju organizāciju, ražotāju organizāciju apvienību un starpnozaru organizāciju mērķi un atbildība ir tik skaidri definēti un veicina to darbības efektivitāti, neradot nevajadzīgu administratīvo slogu un nekaitējot biedrošanās brīvības principam, jo īpaši attiecībā uz tiem, kuri nav šādu organizāciju biedri, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz:

noteikumiem par konkrētiem mērķiem, kurus šādām organizācijām un apvienībām varētu, vajadzētu vai nevajadzētu censties sasniegt un kurus attiecīgā gadījumā būtu jāparedz papildus šajā regulā noteiktajiem; uz šādu organizāciju un apvienību noteikumiem, tādu organizāciju statūtiem, kas nav ražotāju organizācijas, īpašiem nosacījumiem, tostarp atkāpēm, kas piemērojami ražotāju organizāciju statūtiem atsevišķās nozarēs, šādu organizāciju un apvienību struktūru, dalības ilgumu, lielumu, demokrātisku pārskatatbildību un pasākumiem, kā arī no apvienošanās izrietošajām sekām; attiecībā uz atzīšanas, atzīšanas atcelšanas un apturēšanas noteikumiem, no atzīšanas, atzīšanas atcelšanas un apturēšanas izrietošo ietekmi, kā arī prasībām īstenot pasākumus stāvokļa izlabošanai, ja netiek izpildīti atzīšanas kritēriji;

starpvalstu organizācijām un apvienībām un noteikumiem saistībā ar administratīvo palīdzību starpvalstu sadarbības gadījumos; attiecībā uz nozarēm, uz kurām attiecas dalībvalsts atļaujas un kurām piemēro ārpakalpojumu izmantošanu, to darbību veidiem un nosacījumiem, attiecībā uz kurām var izmantot ārpakalpojumus, un to, kā organizācijas vai apvienības nodrošina tehniskos līdzekļus; attiecībā uz organizāciju un apvienību tirgū laižamās produkcijas minimālā apjoma vai vērtības aprēķināšanas bāzi; attiecībā uz noteikumiem par to, kā aprēķināt svaigpiena apjomu, par kuru ražotāju organizācija risina sarunas, un uz tādu biedru, kuri nav ražotāji, uzņemšanu ražotāju organizācijās vai tādu organizāciju, kas nav ražotāju organizācijas, uzņemšana ražotāju organizāciju apvienībās;

par to, ka dažus organizāciju noteikumus attiecina arī uz ražotājiem, kuri nav minēto organizāciju biedri, un par obligātu dalības maksu, kas jāmaksā tiem, kuri nav organizāciju biedri, tostarp to, kā minētās organizācijas šādas iemaksas izmanto un sadala, un par stingrāku ražošanas noteikumu sarakstu, kuru var paplašināt, papildu prasībām par reprezentativitāti, attiecīgajām ekonomiskajām zonām, arī Komisijas veiktu pārbaudi par to noteikšanu, minimālo termiņu, cik ilgi noteikumiem vajadzētu būt spēkā pirms to piemērošanas paplašināšanas, personām vai organizācijām, kurām var piemērot noteikumus vai ieguldījumus, un par apstākļiem, kādos Komisija var pieprasīt, lai noteikumu piemērošanas paplašināšana vai obligātie ieguldījumi tiktu atteikti vai atsaukti.

(143)

Tirdzniecības plūsmas uzraudzībā galvenā nozīme ir pārvaldībai, kurai vajadzētu būt elastīgai. Būtu jāpieņem lēmums par licenču prasību ieviešanu, ņemot vērā licenču vajadzību, attiecīgo tirgu pārvaldības vajadzību un jo īpaši attiecīgo produktu importa vai eksporta uzraudzības vajadzību.

(144)

Lai ņemtu vērā Savienības starptautiskās saistības un Savienībā piemērojamos sociālos, vides un dzīvnieku labturības standartus, vajadzību uzraudzīt tirdzniecības un tirgus norišu attīstību, kā arī importa un eksporta attīstību, vajadzību pēc pareizas tirgus pārvaldības un vajadzību samazināt administratīvo slogu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz tādu produktu sarakstu, kuriem piemēro importa vai eksporta licences uzrādīšanas prasību, un attiecībā uz tādiem gadījumiem un situācijām, kad importa vai eksporta licence nav jāuzrāda.

(145)

Lai paredzētu vēl kādus licenču sistēmas elementus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz noteikumiem: par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no licences, to juridiskajām sekām un gadījumiem, kad tiek piemērota pielaide attiecībā uz pienākumu importēt vai eksportēt licencē norādīto daudzumu, gadījumiem, kad ir jānorāda izcelsme; par to, ka importa licences izdošanai vai produktu laišanai brīvā apgrozībā ir jāuzrāda trešās valsts vai juridiskas personas izdots dokuments, kas inter alia apliecina produktu izcelsmi, autentiskumu un kvalitātes īpašības; licences nodošanu vai tās nodošanas ierobežojumiem; par papildu nosacījumiem, kas vajadzīgi kaņepju importa licencēm, un par dalībvalstu savstarpējās administratīvās palīdzības principu krāpšanas un pārkāpumu novēršanai vai apkarošanai; un par gadījumiem un situācijām, kuros ir vai kuros nav jāiemaksā nodrošinājums, kas garantē produktu importu vai eksportu licences derīguma termiņā.

(146)

Lauksaimniecības produktiem piemērojamo muitas nodokļu galvenie elementi, kas izriet no PTO nolīgumiem un divpusējiem nolīgumiem, ir noteikti kopējā muitas tarifā. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt pasākumus ievedmuitas precīzai aprēķināšanai atbilstīgi šiem galvenajiem elementiem.

(147)

Attiecībā uz dažiem produktiem būtu jāpatur spēkā ievešanas cenu sistēma. Lai nodrošinātu minētās sistēmas efektivitāti, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz to, kā tiek pārbaudīts sūtījuma deklarētās cenas patiesums, izmantojot vienotas likmes importa vērtību, un attiecībā uz tādu nosacījumu paredzēšanu, kādos tiek prasīts iemaksāt nodrošinājumu.

(148)

Lai novērstu vai neitralizētu tādu kaitīgu ietekmi uz Savienības tirgu, ko varētu izraisīt dažu lauksaimniecības produktu imports, šādu produktu importam būtu jāuzliek papildu ievedmuita, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi.

(149)

Noteiktos apstākļos ir lietderīgi atvērt un pārvaldīt importa tarifa kvotas, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar LESD, vai no citiem Savienības tiesību aktiem. Attiecībā uz importa tarifa kvotām pieņemtajai pārvaldības metodei būtu jānodrošina tas, ka tiek pienācīgi ievērotas esošā un jaunā Savienības ražošanas, pārstrādes un patēriņa tirgus piegādes prasības attiecībā uz piegādes konkurētspēju, noteiktību un nepārtrauktību un vajadzība aizsargāt minētā tirgus līdzsvaru.

(150)

Lai ievērotu saistības atbilstīgi daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā noslēgtajiem nolīgumiem par tarifu kvotu 2 000 000 tonnu kukurūzas un 300 000 tonnu sorgo importam Spānijā, kā arī par tarifu kvotu 500 000 tonnu kukurūzas importam Portugālē, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteikumus, kas nepieciešami importam, ko veic saskaņā ar tarifa kvotām, un vajadzības gadījumā attiecīgo dalībvalstu maksājumu aģentūru importēto preču daudzumu intervences krājumu glabāšanai.

(151)

Lai tarifa kvotas satvarā nodrošinātu taisnīgu piekļuvi pieejamajiem daudzumiem un vienādu attieksmi pret tirgus dalībniekiem, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus, kuros: paredzēti nosacījumi un atbilstības prasības, kas tirgus dalībniekam jāizpilda, lai iesniegtu pieteikumu tarifa kvotas satvarā; paredzēti noteikumi par tiesību nodošanu starp tirgus dalībniekiem un vajadzības gadījumā nodošanas ierobežojumiem tarifa kvotas pārvaldībā; noteikts, ka ir jāiemaksā nodrošinājums, lai izmantotu tarifa kvotu; un vajadzības gadījumā attiecībā uz konkrētām specifiskām iezīmēm ir paredzētas prasības vai ierobežojumi, kas piemērojami tarifa kvotai, kā noteikts starptautiskā nolīgumā vai citā attiecīgā aktā.

(152)

Ja lauksaimniecības produkti atbilst konkrētām specifikācijām un/vai cenas nosacījumiem, šiem produktiem dažos gadījumos var izmantot īpašu importa režīmu trešās valstīs. Lai nodrošinātu šīs sistēmas pareizu piemērošanu, ir vajadzīga administratīva sadarbība starp importētājas trešās valsts iestādēm un Savienību. Tādēļ produktiem būtu jāpievieno Savienībā izdots sertifikāts.

(153)

Lai nodrošinātu to, ka eksportētajiem produktiem var piemērot īpašu importa režīmu trešā valstī, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kurus Savienība noslēgusi saskaņā ar LESD, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz prasību, ka dalībvalstu kompetentajām iestādēm pēc pieprasījuma un atbilstīgām pārbaudēm jāizdod dokuments, kas apliecina nosacījumu izpildi.

(154)

Lai nepieļautu to, ka nelikumīgas kultūras rada traucējumus šķiedras kaņepju tirgū, šajā regulā būtu jāparedz kaņepju un kaņepju sēklu importa pārbaudes, lai pārliecinātos, ka šo produktu tetrahidrokanabinola saturs ir zināmā mērā garantēts. Turklāt tādu kaņepju sēklu importam, kuras nav paredzētas sēšanai, būtu jāturpina piemērot kontroles sistēma, kas paredz attiecīgo importētāju apstiprināšanu.

(155)

Attiecībā uz apiņu nozares produktiem visā Savienībā tiek īstenota kvalitātes politika. Attiecībā uz importētiem produktiem šajā regulā būtu jāiekļauj noteikumi, ar kuriem nodrošina, ka tiek importēti tikai tādi produkti, kas atbilst līdzvērtīgām minimālajām kvalitātes prasībām. Lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz gadījumiem, kad nebūtu jāpiemēro saistības attiecībā uz līdzvērtības apliecinājumu un iepakojuma marķēšanu.

(156)

Savienība ar trešām valstīm ir noslēgusi vairākus preferenciālus režīmus par piekļuvi tirgum, kuri šīm valstīm ļauj ar labvēlīgiem nosacījumiem uz Savienību eksportēt cukurniedru cukuru. Zināmu laikposmu būtu jāuztur spēkā ar to saistītie noteikumi par izvērtējumu, cik daudz cukura rafinēšanas uzņēmumiem vajag rafinēšanai, un, ievērojot konkrētus nosacījumus – par importa atļauju piešķiršanu vienīgi specializētiem uzņēmumiem, kuri izmanto ievērojamu daudzumu importēta niedru jēlcukura un kuri Savienībā tiek uzskatīti par pilnas slodzes rafinēšanas uzņēmumiem. Lai nodrošinātu to, ka rafinēšanai importētais cukurs tiek rafinēts saskaņā ar minētajām prasībām, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz importa režīma darbībai piemērojamiem noteikumiem, attiecībā uz nosacījumiem un atbilstības prasībām, kas jāizpilda tirgus dalībniekam, lai iesniegtu importa licences pieteikumu, tostarp par prasību iemaksāt nodrošinājumu, un uz noteikumiem par piemērojamiem administratīvajiem sodiem.

(157)

Muitas nodokļu sistēma ļauj iztikt bez visiem citiem aizsardzības pasākumiem pie Savienības ārējām robežām. Ārkārtas apstākļos iekšējā tirgus un nodokļu mehānisms var izrādīties nepiemērots. Lai šādos gadījumos neatstātu Savienības tirgu neaizsargātu pret traucējumiem, kas varētu rasties, Savienībai būtu jāspēj bez kavēšanās veikt visus vajadzīgos pasākumus. Šādiem pasākumiem būtu jāatbilst Savienības starptautiskajām saistībām.

(158)

Ir lietderīgi nodrošināt, ka var pārtraukt izmantot ievešanas pārstrādei un izvešanas pārstrādei procedūras, ja Savienības tirgū šo procedūru dēļ ir radušies vai varētu rasties traucējumi.

(159)

Tas, ka par eksportu uz trešām valstīm tiek piešķirtas kompensācijas, kas balstītas uz cenu starpību Savienības un pasaules tirgū un nepārsniedz limitus, kuri atbilst PTO pieņemtajām saistībām, būtu jāsaglabā kā pasākums, ko var attiecināt uz dažiem produktiem, kam piemēro šo regulu, ja apstākļi iekšējā tirgū atbilst apstākļiem, kas aprakstīti saistībā ar ārkārtas pasākumiem. Veicot subsidētu eksportu, būtu jāievēro vērtības un daudzuma limiti un, neskarot ārkārtas pasākumu piemērošanu, pieejamajai kompensācijai vajadzētu būt nulles apmērā.

(160)

Nosakot eksporta kompensācijas, būtu jānodrošina atbilstība limitiem, kas izteikti kā vērtības, uzraugot maksājumus saskaņā ar noteikumiem, kuri attiecas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu. Uzraudzība būtu jāveicina, uzliekot par pienākumu iepriekš obligāti noteikt eksporta kompensācijas, vienlaikus paredzot iespēju attiecībā uz diferencētām kompensācijām mainīt noteikto galamērķi ģeogrāfiskajā apgabalā, kuram piemēro vienotu eksporta kompensācijas likmi. Ja galamērķis tiek mainīts, būtu jāmaksā eksporta kompensācija, kas piemērojama faktiskajam galamērķim, nepārsniedzot iepriekš noteiktajam galamērķim piemērojamo maksimālo summu.

(161)

Lai nodrošinātu daudzuma limitu ievērošanu, būtu jāievieš uzticama un efektīva uzraudzības sistēma. Šajā nolūkā eksporta kompensācijas būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka tiek uzrādīta eksporta licence. Eksporta kompensācijas būtu jāpiešķir līdz pieejamajam limitam atkarībā no katra attiecīgā produkta konkrētās situācijas. Izņēmumi attiecībā uz šo noteikumu būtu pieļaujami vienīgi pārstrādātiem produktiem, kas nav minēti Līgumu I pielikumā un uz ko neattiecas daudzuma limiti. Būtu jāparedz atkāpe no prasības stingri ievērot pārvaldības noteikumus, ja eksports, par kuru pienākas kompensācija, visticamāk, nepārsniegs noteikto daudzumu.

(162)

Dzīvu liellopu eksporta gadījumā būtu jāparedz, ka eksporta kompensācijas būtu jāpiešķir un jāizmaksā vienīgi tad, ja ir ievēroti Savienības tiesību aktos paredzētie noteikumi par dzīvnieku labturību, jo īpaši noteikumi par dzīvnieku aizsardzību transportēšanas laikā.

(163)

Lai nodrošinātu eksporta kompensāciju sistēmas pareizu darbību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz prasību iemaksāt nodrošinājumu, ar ko garantē tirgus dalībnieka pienākumu izpildi.

(164)

Lai mazinātu administratīvo slogu tirgus dalībniekiem un iestādēm, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz tādu robežvērtību noteikšanu, kuru nesasniegšanas gadījumā var neprasīt izdot vai uzrādīt eksporta licenci, t tādu galamērķu vai darbību norādīšanu, attiecībā uz kurām var pamatoti piešķirt atbrīvojumu no pienākuma uzrādīt eksporta licenci, un atļaušanu pamatotās situācijās eksporta licences piešķirt ex post.

(165)

Lai risinātu praktiskas situācijas, kurās ir pamatotas tiesības pretendēt uz pilnu vai daļēju eksporta kompensāciju, un lai palīdzētu tirgus dalībniekiem pārvarēt laikposmu no eksporta kompensācijas pieteikuma iesniegšanas līdz tās galīgajam maksājumam, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz noteikumiem par: citu kompensācijas izmaksas datumu; eksporta kompensāciju avansa maksājumu, ietverot nodrošinājuma iemaksāšanas un atbrīvošanas nosacījumus; papildu pierādījumiem, ja pastāv šaubas par produktu reālo galamērķi un ja ir iespēja atkārtoti importēt Savienības muitas teritorijā; galamērķiem, kuri uzskatāmi par eksportu no Savienības, un Savienības muitas teritorijā esošu galamērķu iekļaušanu galamērķos, kuriem ir tiesības pretendēt uz eksporta kompensācijām.

(166)

Lai Līgumu I pielikumā uzskaitīto produktu un šo produktu pārstrādes produktu eksportētājiem nodrošinātu vienādu piekļuvi eksporta kompensācijām, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz dažu lauksaimniecības produktiem paredzētu noteikumu piemērošanu produktiem, kurus eksportē pārstrādātu preču veidā.

(167)

Lai nodrošinātu to, ka produkti, par kuriem saņem eksporta kompensācijas, tiek eksportēti no Savienības muitas teritorijas, lai nepieļautu to atgriešanos minētajā teritorijā, ka arī, lai mazinātu tirgus dalībniekiem administratīvo slogu, kurš rodas, diferencētu kompensāciju gadījumā sagatavojot un iesniedzot pierādījumu, ka kompensāciju saņēmušie produkti ir sasnieguši galamērķa valsti, Komisijai ir jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz noteikumiem par: termiņu, kurā jābūt pabeigtai izvešanai no Savienības muitas teritorijas, arī pagaidu atkārtotas ievešanas laiku; pārstrādi, kādu minētajā laikposmā var veikt produktiem, par kuriem saņem eksporta kompensācijas; pierādījumu par galamērķa sasniegšanu, lai būtu tiesīgi saņemt diferencētas kompensācijas; kompensācijas robežvērtībām un nosacījumiem, ar kādiem eksportētājus var atbrīvot no prasības sniegt šādu pierādījumu; un nosacījumiem, ar kādiem apstiprina neatkarīgu trešo personu izdotu pierādījumu par galamērķa sasniegšanu, ja tiek piemērotas diferencētas kompensācijas.

(168)

Lai rosinātu eksportētājus ievērot dzīvnieku labturības nosacījumus un lai dotu kompetentajām iestādēm iespēju pārbaudīt eksporta kompensāciju pareizu izmaksāšanu, ja tā ir atkarīga no dzīvnieku labturības prasību ievērošanas, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz dzīvnieku labturības prasībām ārpus Savienības muitas teritorijas, tostarp attiecībā uz neatkarīgu trešo personu iesaistīšanu.

(169)

Lai ņemtu vērā dažādu nozaru specifiskas iezīmes, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz īpašām prasībām un nosacījumiem tirgus dalībniekiem, un attiecībā uz produktiem, kuriem ir tiesības pretendēt uz eksporta kompensāciju un par koeficientu noteikšanu eksporta kompensāciju aprēķināšanai, ņemot vērā dažu no graudiem izgatavotu spirtoto dzērienu nogatavināšanas procesu.

(170)

Puķu sīpolu minimālās eksporta cenas noteikšana vairs nav lietderīga un būtu jāatceļ.

(171)

Saskaņā ar LESD 42. pantu LESD noteikumi par konkurenci attiecas uz lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību tikai tādā mērā, kāds noteikts Savienības tiesību aktos atbilstīgi LESD 43. panta 2. punktam, un saskaņā ar tajos noteikto procedūru.

(172)

Ņemot vērā lauksaimniecības nozares specifiskas iezīmes un to, ka tās pamatā ir pareiza visas pārtikas aprites darbība, tostarp tādu konkurences noteikumu efektīva piemērošana visām pārtikas apritē iesaistītajām nozarēm, kuri var būt ļoti koncentrēti, – īpaša uzmanība būtu jāvelta LESD 42. pantā paredzēto konkurences noteikumu piemērošanai. Tādēļ Komisijai un dalībvalstu konkurences iestādēm ir cieši jāsadarbojas. Turklāt attiecīgos gadījumos Komisijas pieņemtās pamatnostādnes ir piemērots instruments, lai uzņēmumiem un citām attiecīgi ieinteresētajām personām sniegtu norādes.

(173)

Tādēļ būtu jāparedz, lai konkurences noteikumi, kas attiecas uz LESD 101. pantā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un darbībām un uz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, attiektos uz lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību, ar noteikumu, ka to piemērošana neapdraud KLP mērķu sasniegšanu.

(174)

Būtu jāatļauj īpaša pieeja lauksaimnieku vai ražotāju organizācijām vai to apvienībām, kuru mērķis ir kopīga lauksaimniecības produktu ražošana vai tirdzniecība vai kopīgu iekārtu izmantošana, ja vien šāda kopīga darbība neizslēdz konkurenci vai neapdraud LESD 39. panta mērķu sasniegšanu.

(175)

Neskarot dažu produktu piegādes regulējumu, piemēram, siera un šķiņķa piegādes regulējumu, kuriem nāk par labu aizsargāti cilmes vietas nosaukumi vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, vai vīna piegādes regulējumu, kurā ir konkrēts noteikumu kopums, īpaša pieeja būtu jāīsteno attiecībā uz dažām starpnozaru organizāciju darbībām – ar nosacījumu, ka tās nerada tirgu sadalīšanu, neietekmē pareizu TKO darbību, nekropļo vai nenovērš konkurenci, neizraisa cenu vai kvotu noteikšanu un nerada diskrimināciju.

(176)

Valsts atbalsta piešķiršana apdraudētu iekšējā tirgus pareizu darbību. Tāpēc lauksaimniecības produktiem parasti būtu jāpiemēro LESD noteikumi par valsts atbalstu. Neatkarīgi no tā dažos gadījumos būtu jāpieļauj izņēmumi. Ja pastāv šādi izņēmumi, Komisijai vajadzētu būt iespējai sagatavot sarakstu ar esošo, jauno vai ierosināto valsts atbalstu, lai dotu attiecīgus norādījumus dalībvalstīm un ierosinātu piemērotus pasākumus.

(177)

Noteikumiem par izaršanas piemaksu un konkrētiem pasākumiem, kas paredzēti vīna nozares atbalsta programmās, nevajadzētu būt par šķērsli valsts maksājumiem tiem pašiem mērķiem.

(178)

Saistībā ar ziemeļbriežu un ziemeļbriežu produktu ražošanas un tirdzniecības īpašo ekonomisko situāciju Somijai un Zviedrijai būtu jāturpina piešķirt valsts maksājumus šajā nozarē.

(179)

Somijā cukurbiešu audzēšana notiek īpašos ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļos, kas negatīvi ietekmē nozari papildus cukura nozares reformas vispārējai ietekmei. Tāpēc būtu jāļauj minētajai dalībvalstij veikt pastāvīgus valsts maksājumus cukurbiešu audzētājiem.

(180)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veikt valsts maksājumus, lai līdzfinansētu biškopības pasākumus, kas noteikti šajā regulā, kā arī, lai aizsargātu biškopības uzņēmumus, kuri ir nelabvēlīgākā situācijā strukturālu vai dabas apstākļu dēļ vai kuri ir iesaistīti ekonomikas attīstības programmās, izņemot ražošanai vai tirdzniecībai paredzētus valsts maksājumus.

(181)

Dalībvalstīm, kas piedalās shēmās, kuru mērķis ir uzlabot bērnu piekļuvi pārtikai, vajadzētu būt iespējai papildus Savienības atbalstam piešķirt valsts atbalstu produktu piegādei un dažām saistītām izmaksām.

(182)

Lai rīkotos pamatotos krīzes gadījumos arī pēc tam, kad beidzies pārejas laikposms, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veikt valsts maksājumus par destilāciju krīzes situācijā, nepārsniedzot vispārējo budžeta limitu, t. i., 15 % no attiecīgās dalībvalsts konkrētā gada budžeta, kas atvēlēts valsts atbalsta programmai. Šādi valsts maksājumi pirms to piešķiršanas būtu jāpaziņo Komisijai un jāapstiprina.

(183)

Dalībvalstīm būtu jāatļauj turpināt veikt valsts maksājumus par riekstiem, kā patlaban paredzēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 120. pantā, lai mazinātu Savienības bijušās riekstu audzētāju atbalsta shēmas atsaistīšanas ietekmi. Tā kā minētā regula ir jāatceļ, minētie valsts maksājumi skaidrības labad būtu jāparedz šajā regulā.

(184)

Būtu jāparedz īpaši intervences pasākumi, lai efektīvi un iedarbīgi reaģētu uz tirgus traucējumu draudiem. Būtu jānosaka šo pasākumu darbības joma.

(185)

Lai efektīvi un iedarbīgi reaģētu uz tirgus traucējumu draudiem, ko radījis būtisks cenu pieaugums vai kritums iekšējos vai ārējos tirgos vai citi notikumi un apstākļi, kas izraisa vai draud izraisīt būtiskus tirgus traucējumus, ja šāda situācija vai tās sekas visticamāk turpināsies vai vēl pasliktināsies, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz pasākumiem, kas vajadzīgi, lai minētajā tirgus situācijā rastu risinājumu, vienlaikus ievērojot visas saistības, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, un ar noteikumu, ka visi citi pasākumi, kas ir pieejami saskaņā ar šo regulu, izrādās nepietiekami, tostarp attiecībā uz pasākumiem, lai paplašinātu vai grozītu citu saskaņā ar šo regulu noteiktu pasākumu darbības jomu, ilgumu vai citus aspektus vai lai pēc vajadzības paredzētu eksporta kompensācijas vai pilnībā vai daļēji apturētu ievedmuitu, arī attiecībā uz noteiktiem daudzumiem un/vai uz noteiktu laiku.

(186)

Brīvās apgrozības ierobežojumi, ko rada tādu pasākumu piemērošana, kuru mērķis ir apkarot dzīvnieku slimību izplatīšanos, varētu radīt sarežģījumus vienas vai vairāku dalībvalstu tirgū. Pieredze rāda, ka zaudēta patērētāju uzticēšanās sabiedrības veselības vai dzīvnieku vai augu veselības apdraudējuma dēļ var izraisīt nopietnus tirgus traucējumus, piemēram, ievērojamu patēriņa apjoma vai cenu samazināšanos. Ņemot vērā šo pieredzi, pasākumi, ko veic saistībā ar zaudētu patērētāju uzticēšanos, būtu jāattiecina arī uz augu produktiem.

(187)

Ārkārtas tirgus atbalsta pasākumiem liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas, aitas un kazas gaļas, olu un mājputnu gaļas nozarē vajadzētu būt tieši saistītiem ar sanitāriem un veterināriem pasākumiem, kas pieņemti, lai apturētu slimības izplatīšanos. Lai izvairītos no ievērojamiem tirgus traucējumiem, tie būtu jāveic pēc dalībvalstu pieprasījuma.

(188)

Lai efektīvi reaģētu ārkārtas apstākļos, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz šajā regulā noteiktā tādu produktu saraksta paplašināšanu, attiecībā uz kuriem var pieņemt ārkārtas atbalsta pasākumus.

(189)

Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai risinātu īpašas problēmas ārkārtējās situācijās.

(190)

Efektīva un iedarbīga reakcija uz tirgus traucējumu draudiem var būt īpaši svarīga piena nozarē. Tāpat arī ārkārtas gadījumā var rasties īpašas problēmas. Tādēļ ir jāuzsver, ka Komisijas pieņemti iepriekš minētie pasākumi tirgus traucējumu, tostarp tirgus nelīdzsvarotības gadījumā, vai pasākumi, kas nepieciešami īpašu problēmu risināšanai ārkārtas gadījumā, var būt paredzēti jo īpaši piena nozarei.

(191)

Lai reaģētu krasu tirgus svārstību laikā, kā ārkārtas pasākumi var būt piemēroti īpaši kolektīvas darbības veidi, ko veic privāti tirgus dalībnieki, lai stabilizētu attiecīgās nozares, ievērojot precīzus drošības pasākumus, ierobežojumus un nosacījumus. Ja uz šādām darbībām varētu attiekties LESD 101. panta 1. punkta darbības joma, Komisijai būtu jāvar paredzēt atkāpi uz ierobežotu laikposmu. Minētajām darbībām tomēr būtu jāpapildina Savienības rīcība saistībā ar valsts intervenci un privātu uzglabāšanu vai saistībā ar ārkārtas pasākumiem, kas paredzēti šajā regulā, un tās nedrīkstētu kaitēt iekšējā tirgus darbībai.

(192)

Vajadzētu būt iespējai noteikt prasību uzņēmumiem, dalībvalstīm vai trešām valstīm iesniegt paziņojumus, kas vajadzīgi šīs regulas piemērošanai, lauksaimniecības produktu tirgus uzraudzībai, analizēšanai un pārvaldībai, tirgus pārredzamības un KLP pasākumu atbilstīgas darbības nodrošināšanai, KLP pasākumu pārbaudei, kontrolei, uzraudzībai, novērtēšanai un revīzijai un starptautiskos nolīgumos izklāstīto prasību ievērošanai, tostarp šādos nolīgumos paredzētu paziņošanas prasību izpildei. Lai nodrošinātu saskaņotu, racionalizētu un vienkāršotu pieeju, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt jebkurus vajadzīgos pasākumus attiecībā uz paziņojumiem. Šādi rīkojoties, tai būtu jāņem vērā vajadzība pēc datiem un potenciālo datu avotu sinerģija.

(193)

Lai nodrošinātu informācijas sistēmu integritāti un pārsūtīto dokumentu un ar tiem saistīto datu autentiskumu un skaidrību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz: paziņojamās informācijas būtību un veidu; apstrādājamo datu kategorijām, maksimālajiem saglabāšanas termiņiem un apstrādes mērķiem, jo īpaši, ja šos datus publicē un nosūta trešām valstīm; tiesībām piekļūt informācijai vai informācijas sistēmām, kas darītas pieejamas, kā arī informācijas publiskošanas nosacījumiem.

(194)

Piemēro Savienības tiesību aktus par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un brīvu apriti, īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (11).

(195)

Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, un tas sniedza atzinumu 2011. gada 14. decembrī (12).

(196)

Līdzekļi no rezerves fonda krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē būtu jāpārvieto saskaņā ar nosacījumiem un procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 24. pantā un 22. punktā Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (13), un būtu skaidri jānosaka, ka piemērojamais pamatakts ir šī regula.

(197)

Lai nodrošinātu netraucētu pāreju no Regulā (EK) Nr. 1234/2007 paredzētās kārtības uz šajā regulā paredzēto kārtību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt konkrētus tiesību aktus attiecībā uz vajadzīgo pasākumu noteikšanu, jo īpaši to, kas nepieciešami, lai aizsargātu uzņēmumu iegūtās tiesības un tiesisko paļāvību.

(198)

Būtu jāparedz, ka steidzamības procedūru deleģēto aktu pieņemšanai saskaņā ar šo regulu izmanto tikai izņēmuma gadījumos, kad tas vajadzīgs būtisku, steidzamu iemeslu dēļ, lai efektīvi un iedarbīgi reaģētu uz tirgus traucējumu draudiem vai gadījumos, kad radušies tirgus traucējumi. Steidzamības procedūras izvēlei vajadzētu būt pamatotai, un būtu precīzi jānorāda gadījumi, kuros tā izmantojama.

(199)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (14).

(200)

Pieņemot šīs regulas īstenošanas aktus, būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, ņemot vērā to, ka šie akti attiecas uz KLP, kā minēts Regulas (ES) Nr. 182/2011 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā. Tomēr, pieņemot šīs regulas īstenošanas aktus, kuri saistīti ar konkurences jautājumiem, būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ņemot vērā to, ka parasti, lai pieņemtu īstenošanas aktus konkurences tiesību jomā, tiek izmantota konsultēšanās procedūra.

(201)

Komisijai būtu jāpieņem tūlītēji piemērojami īstenošanas akti saistībā ar Savienības aizsardzības pasākumu pieņemšanu, grozīšanu vai atsaukšanu, pārstrādes, ievešanas pārstrādei vai izvešanas pārstrādei režīma izmantošanas apturēšanu, ja tas nepieciešams, lai nekavējoties reaģētu uz tirgus situāciju un risinātu īpašas problēmas, ar kurām jānodarbojas nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos tas nepieciešams nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.

(202)

Attiecībā uz dažiem šajā regulā paredzētiem pasākumiem, kuri prasa ātru rīcību vai kuri ietver tikai noteikumu vienkāršu piemērošanu konkrētās situācijās, bet neparedz rīcības brīvību, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktus, nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(203)

Turklāt Komisija būtu jāpilnvaro veikt dažus administratīvus vai pārvaldības uzdevumus, kuri nav saistīti ar deleģētu aktu vai īstenošanas aktu pieņemšanu.

(204)

Ar šo regulu būtu jāparedz konkrēti noteikumi attiecībā uz Horvātiju saskaņā ar Horvātijas pievienošanās aktu (15).

(205)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 vairāki nozaru pasākumi beigsies samērā drīz pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Pēc Regulas (EK) Nr. 1234/2007 atcelšanas attiecīgos noteikumus būtu jāturpina piemērot līdz attiecīgo shēmu darbības beigām.

(206)

Padomes Regula (EEK) Nr. 922/72 (16) par atbalsta piešķiršanu par zīdtārpiņiem 1972./1973. audzēšanas gadā ir novecojusi; Regula (EEK) Nr. 234/79 par kopējā muitas tarifa nomenklatūras pielāgošanas procedūrām tiek aizstāta ar šo regulu; Padomes Regula (EK) Nr. 1601/96 (17) par atbalstu apiņu ražotājiem 1995. gada ražai, ir pagaidu pasākums, kas pēc savas būtības tagad ir novecojis. Padomes Regula (EK) Nr. 1037/2001 (18), ar ko atļauj piedāvāt un piegādāt dažus importētus vīnus, ir aizstāta ar noteikumiem, kuri iekļauti Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm par vīna tirdzniecību, kas pieņemts ar Padomes Lēmumu 2006/232/EK (19), un tāpēc tā ir novecojusi. Skaidrības un juridiskās noteiktības labad minētās regulas būtu jāatceļ.

(207)

Daži piena un piena produktu nozarē pastāvošie noteikumi, jo īpaši attiecībā uz līgumattiecībām un sarunām, siera šķirņu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi piegādi, pirmā pircēja, ražotāju organizāciju, ražotāju organizāciju apvienību un starpnozaru organizāciju paziņojumiem, nesen stājās spēkā, un pašreizējos ekonomiskajos apstākļus piena produktu tirgū un piegādes ķēdes struktūrā joprojām ir pamatoti. Tāpēc attiecīgajā nozarē tie būtu jāpiemēro pietiekami ilgu laikposmu (gan pirms, gan pēc piena kvotu atcelšanas), lai tie būtu pilnībā efektīvi. Tomēr minētajiem noteikumiem vajadzētu būt pagaidu pasākumiem un uz tiem būtu jāattiecina pārskatīšana. Komisijai būtu jāpieņem ziņojumi par piena tirgus attīstību, jo īpaši norādot iespējamos stimulus, lai lauksaimniekus rosinātu slēgt kopīgas ražošanas nolīgumus, un pirmais no tiem būtu jāiesniedz līdz 2014. gada 30. jūnijam, bet otrais - līdz 2018. gada 31. decembrim,

a)

labība, I daļa;

b)

rīsi, II daļa;

c)

cukurs, III daļa;

d)

sausā lopbarība, IV daļa;

e)

sēklas, V daļa;

f)

apiņi, VI daļa;

g)

olīveļļa un galda olīvas, VII daļa;

h)

lini un kaņepes, VIII daļa;

i)

augļi un dārzeņi, IX daļa;

j)

pārstrādāti augļi un dārzeņi, X daļa;

k)

banāni, XI daļa;

l)

vīns, XII daļa;

m)

dzīvi koki un citi augi, puķu sīpoli, saknes un tamlīdzīgas augu daļas, griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi, XIII daļa;

n)

tabaka XIV daļa;

o)

liellopu un teļa gaļa, XV daļa;

p)

piens un piena produkti, XVI daļa;

q)

cūkgaļa, XVII daļa;

r)

aitas un kazas gaļa, XVIII daļa;

s)

olas, XIX daļa;

t)

mājputnu gaļa, XX daļa;

u)

lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts, XXI daļa;

v)

biškopības produkti, XXII daļa;

w)

zīdtārpiņi, XXIII daļa;

x)

citi produkti, XXIV daļa.

a)

"mazāk attīstīti reģioni" ir reģioni, kas definēti 90. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 (22).

b)

"nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kas pielīdzināmi dabas katastrofām" ir tādi laika apstākļi kā sals, krusa, ledus, lietus vai sausums, kas iznīcinājis vairāk nekā 30 % no attiecīgā lauksaimnieka vidējās ikgadējās produkcijas, kāda tā ir bijusi iepriekšējos trīs gados vai kāda atbilst trīs gadu vidējam rādītājam, par pamatu ņemot iepriekšējos piecus gadus un neietverot visaugstāko un viszemāko rādītāju.

a)

nosakot konversijas likmes rīsiem dažādās apstrādes stadijās, apstrādes izmaksas un blakusproduktu vērtību;

b)

pieņemot visus vajadzīgos pasākumus, kas saistīti ar konversijas likmes piemērošanu rīsiem.

a)

no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim — augļu un dārzeņu, pārstrādāto augļu un dārzeņu un banānu nozarei;

b)

no 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam sausās lopbarības nozarei un zīdtārpiņu nozarei;

c)

no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam:

d)

no 1. augusta līdz nākamā gada 31. jūlijam – vīna nozarei;

e)

no 1. septembra līdz nākamā gada 31. augustam – rīsu nozarei;

f)

no 1. oktobra līdz nākamā gada 30. septembrim – cukura nozarei.

a)

labības nozarē EUR 101,31 par tonnu attiecībā uz vairumtirdzniecības posmā noliktavā piegādātām precēm pirms izkraušanas;

b)

nelobītiem rīsiem EUR 150 par tonnu standarta kvalitātes produktu, kā definēts III pielikuma A punktā, attiecībā uz vairumtirdzniecības posmā noliktavā piegādātām precēm pirms izkraušanas;

c)

standarta kvalitātes cukuram, kā definēts III pielikuma B punktā, attiecībā uz neiepakotu cukuru, kas izvests no rūpnīcas:

d)

liellopu un teļa gaļas nozarē EUR 2 224 par tonnu R3 uzbūves/tauku slāņa klases vīriešu kārtas liellopu liemeņu saskaņā ar Savienības skalu tādu liellopu liemeņu klasifikācijai, kuru vecums ir astoņi mēneši vai vairāk, kā minēts IV pielikuma A punktā;

e)

attiecībā uz piena un piena produktu nozari:

f)

cūkgaļas nozarē EUR 1 509,39 par tonnu tādas standarta kvalitātes cūku liemeņu, kas noteikta pēc svara un liesās gaļas satura saskaņā ar Savienības skalu cūku liemeņu klasifikācijai, kā minēts IV pielikuma B punktā, proti:

g)

olīveļļas nozarē:

a)

valsts intervenci, kad dalībvalstu kompetentās iestādes iepērk produktus un uzglabā tos līdz to realizācijai, un

b)

atbalstu, ko privātiem tirgus dalībniekiem piešķir par produktu uzglabāšanu.

a)

parastajiem kviešiem, cietajiem kviešiem, miežiem un kukurūzai;

b)

nelobītiem rīsiem;

c)

svaigai vai atdzesētai liellopu un teļa gaļai, uz ko attiecas KN kods 0201 10 00 un kodi no 0201 20 20 līdz 0201 20 50;

d)

sviestam, kurš ražots tieši un tikai no pasterizēta krējuma, kas iegūts tieši un tikai no govs piena, apstiprinātā uzņēmumā Savienībā un kurā piena tauku minimālais saturs ir 82 % no svara un maksimālais ūdens saturs ir 16 % no svara;

e)

visaugstākās kvalitātes vājpiena pulverim, kurš ražots no govs piena ar izsmidzināšanas metodi apstiprinātā uzņēmumā Savienībā un kura minimālais olbaltumvielu saturs beztauku sausnā ir 34,0 % no svara.

a)

parastajiem kviešiem, cietajiem kviešiem, miežiem un kukurūzai no 1. novembra līdz 31. maijam;

b)

nelobītiem rīsiem no 1. aprīļa līdz 31. jūlijam;

c)

liellopu un teļa gaļai visu gadu;

d)

sviestam un vājpiena pulverim no 1. marta līdz 30. septembrim.

a)

tiek uzsākta parasto kviešu, sviesta un vājpiena pulvera valsts intervence;

b)

Komisija ar īstenošanas aktiem var uzsākt cieto kviešu, miežu, kukurūzas un nelobīto rīsu (tostarp dažādu šķirņu vai veidu nelobīto rīsu) valsts intervenci, ja tas vajadzīgs attiecīgajā tirgus situācijā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru;

c)

Komisija ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru, var uzsākt valsts intervenci liellopu un teļa gaļas nozarē, ja reprezentatīvā laikposmā, kas noteikts atbilstīgi 20. panta pirmās daļas c) apakšpunktam, dalībvalstī vai dalībvalsts reģionā vidējā tirgus cena, kas reģistrēta, pamatojoties uz IV pielikuma A punktā minēto Savienības skalu vīriešu kārtas liellopu liemeņu klasifikācijai, ir zemāka nekā 85 % no 7. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktā salīdzināmā robežlieluma.

a)

cena, par kuru produktus iepērk valsts intervencē, ja to dara par fiksētu cenu, vai

b)

maksimālā cena, par kuru valsts intervencei atbilstīgos produktus var iepirkt konkursa kārtībā.

a)

neizraisītu tirgus traucējumus;

b)

nodrošinātu vienādu piekļuvi precēm un vienlīdzīgu attieksmi pret pircējiem un

c)

ievērotu saistības, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar LESD.

a)

baltais cukurs;

b)

olīveļļa;

c)

linšķiedra;

d)

svaiga vai atdzesēta tādu liellopu gaļa, kuru vecums ir astoņi mēneši vai vairāk;

e)

sviests, kurš ražots no krējuma, kas iegūts tieši un tikai no govs piena;

f)

siers;

g)

vājpiena pulveris, kas ražots no govs piena;

h)

cūkgaļa,

i)

aitas un kazas gaļa.

a)

attiecīgo produktu vidējās reģistrētās Savienības tirgus cenas, un salīdzināmos robežlielumus, un ražošanas izmaksas un/vai

b)

vajadzību laikus reaģēt uz īpaši sarežģītu tirgus situāciju vai ekonomiskām norisēm, kam ir būtiski negatīva ietekme uz nozarē esošajām rezervēm.

a)

piešķirot atbalstu par 17. pantā minēto produktu privātu uzglabāšanu, ņemot vērā šā panta 1. punktā izklāstītos apstākļus;

b)

ierobežo atbalsta piešķiršanu par privātu uzglabāšanu.

a)

to kvalitāti attiecībā uz kvalitātes parametriem, kvalitātes grupām, kvalitātes šķirām, kategorijām, produkta īpašībām un vecumu;

b)

to atbilstību attiecībā uz daudzumiem, iepakojumu, tostarp marķējumu, saglabāšanu, iepriekšējiem uzglabāšanas līgumiem, uzņēmumu apstiprināšanu un produktu stadiju, uz kuru attiecas valsts intervences cena un atbalsts privātai uzglabāšanai.

a)

prasības, kādām jāatbilst visu valsts intervences produktu uzglabāšanas noliktavām;

b)

noteikumus par produktu uzglabāšanu dalībvalstī, kura ir atbildīga par šiem produktiem vai to apstrādi, saistībā ar muitas nodokļiem un citām summām, kas jāpiešķir vai jāiekasē saskaņā ar KLP, vai ārpus šīs dalībvalsts.

a)

noteikumus un nosacījumus, ko piemēro, ja uzglabāto produktu daudzums ir mazāks par līgumā norādīto daudzumu;

b)

nosacījumus par avansa maksājumu piešķiršanu saistībā ar šādu atbalstu;

c)

nosacījumus, saskaņā ar kuriem var nolemt, ka produktus, uz ko attiecas privātās uzglabāšanas līgumi, var atkal laist tirgū vai realizēt.

a)

nosakot izmantot konkursa procedūras, kas garantē vienlīdzīgu piekļuvi precēm un vienādu attieksmi pret tirgus dalībniekiem;

b)

izklāstot papildu nosacījumus, kas jāizpilda tirgus dalībniekiem, lai dalībvalstīm un tirgus dalībniekiem atvieglinātu sistēmas efektīvu pārvaldību un kontroli;

c)

nosakot tirgus dalībniekiem prasību iemaksāt nodrošinājumu, kas garantē viņu pienākumu izpildi.

a)

ar kuriem pielāgo un atjaunina IV pielikumā izklāstītos noteikumus par Savienības skalām liemeņu klasificēšanai, identificēšanai un noformēšanai;

b)

ar kuriem paredz papildu noteikumus par liemeņu klasificēšanu, tostarp tādu, ko veic kvalificēti klasificētāji, šķirošanu, tostarp ar automatizētām metodēm, identificēšanu, svēršanu un marķēšanu, kā arī par Savienības vidējo cenu aprēķināšanu un minēto cenu aprēķināšanā izmantotajiem svēršanas koeficientiem;

c)

ar kuriem nosaka liellopu un teļa gaļas nozarē atkāpes no noteikumiem un paredz īpašas atkāpes, ko dalībvalstis var piešķirt kautuvēm, kurās nokauj nelielu skaitu liellopu, kā arī papildu noteikumus par attiecīgajiem produktiem, tostarp noteikumus par uzbūves un tauku slāņa klasēm un aitu gaļas nozarē papildu noteikumus par svaru, gaļas krāsu, tauku slāni un kritērijiem attiecībā uz mazsvara jēru liemeņiem;

d)

ar kuriem dalībvalstīm sniedz atļauju nepiemērot cūku liemeņu klasifikācijas skalu un atļauju izmantot novērtēšanas kritērijus papildus svaram un aplēstajam liesās gaļas saturam vai paredz atkāpes no minētās skalas.

a)

summām, kas tirgus dalībniekiem jāmaksā tādos gadījumos, ja valsts intervencei piegādātie produkti neatbilst obligātajām kvalitātes prasībām;

b)

intervences produktu uzglabāšanas vietu minimālās ietilpības noteikšanu;

c)

reprezentatīvajiem laikposmiem, tirgiem un tirgus cenām, kas vajadzīgas šīs nodaļas piemērošanai;

d)

valsts intervencē iepērkamo produktu piegādi, transporta izmaksām, kas jāsedz piedāvātājam, kārtību, kā maksājumu aģentūras pārņem produktus, un maksājumu;

e)

dažādām darbībām, kas saistītas ar atkaulošanas procesu liellopu un teļa gaļas nozarē;

f)

praktiskajiem pasākumiem produktu iesaiņošanai, laišanai tirgū un marķēšanai;

g)

procedūrām to uzņēmumu apstiprināšanai, kuri ražo sviestu un vājpiena pulveri šīs nodaļas vajadzībām;

h)

jebkādu uzglabāšanas atļauju ārpus tās dalībvalsts teritorijas, kurā produkti iepirkti un uzglabāti;

i)

valsts intervencē iepirkto produktu pārdošanu vai realizāciju, īpaši attiecībā uz pārdošanas cenām, nosacījumiem izņemšanai no noliktavas, no krājumiem izņemto produktu vēlāku izmantošanu vai galamērķi, arī procedūrām, kas saistītas ar produktiem, kuri darīti pieejami izmantošanai 16. panta 2. punktā minētajā shēmā, tostarp nodošanu starp dalībvalstīm;

j)

noteikumiem, kas saistībā ar valsts intervencē iepirktiem produktiem attiecas uz dalībvalstu iespēju uz savu atbildību pārdot noliktavās palikušu nelielu daudzumu vai daudzumu, kurus vairs nav iespējams atkārtoti iesaiņot vai kuru kvalitāte ir pasliktinājusies;

k)

dalībvalsts kompetentās iestādes un pieteikuma iesniedzēju līgumu noslēgšanu un saturu attiecībā uz uzglabāšanu privātās noliktavās;

l)

produktu ievietošanu un glabāšanu privātā noliktavā un to izņemšanu no noliktavas;

m)

privātās uzglabāšanas ilgumu un noteikumiem, saskaņā ar kuriem šādus līgumā noteiktus laikposmus var saīsināt vai pagarināt;

n)

procedūrām, kas jāievēro, iepērkot par fiksētu cenu, tostarp procedūrām par iemaksājamo nodrošinājumu un tā apjomu, vai piešķirot iepriekš noteiktu atbalstu par privātu uzglabāšanu;

o)

konkursa procedūru izmantošanu valsts intervencei un privātai uzglabāšanai, jo īpaši attiecībā uz:

p)

Savienības skalu liellopu, cūku un aitu liemeņu klasifikācijai piemērošanu;

q)

tirgus cenu noteikšanas vajadzībām – liemeņu un pusliemeņu noformējumu, kas atšķiras no IV pielikuma A.IV punktā minētā noformējuma;

r)

korekcijas koeficientiem, kas dalībvalstīm jāpiemēro, izmantojot citādu liellopu un aitu liemeņu noformējumu, ja netiek izmantots atsauces noformējums;

s)

praktiskos pasākumus klasificētu liemeņu marķēšanai un praktiskajiem pasākumiem, kā Komisijai aprēķināt vidējo svērto Savienības cenu par liellopu, cūku un aitu liemeņiem;

t)

atļauju dalībvalstīm - attiecībā uz to teritorijā nokautām cūkām - noteikt cūku liemeņu noformējumu, kas atšķiras no IV pielikuma B.III punktā minētā noformējuma, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

u)

noteikumiem par pārbaudēm uz vietas attiecībā uz liemeņu klasifikācijas piemērošanu dalībvalstīs, ko veic Savienības komiteja, kas sastāv no Komisijas speciālistiem un dalībvalstu ieceltiem ekspertiem, lai nodrošinātu liemeņu klasifikācijas precizitāti un uzticamību. Šajos noteikumos paredz, ka Savienība sedz izmaksas, kas rodas no pārbaudes darbībām.

a)

liemeņa svars;

b)

gaļas krāsa;

c)

tauku slānis.

a)

ar augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu un banānu produktiem apgādātu bērnus 22. pantā minētajās mācību iestādēs; un

b)

segtu dažas izmaksas, kas saistītas ar loģistiku un izplatīšanu, aprīkojumu, reklāmu, uzraudzību, novērtēšanu un papildu pasākumiem.

a)

papildu kritērijiem saistībā ar atbalsta mērķtiecīgu novirzīšanu dalībvalstīs;

b)

atbalsta pieteikuma iesniedzēju apstiprināšanu un atlasi dalībvalstīs;

c)

stratēģiju izstrādi valstu vai reģionu līmenī un par papildu pasākumiem.

a)

metodi orientējoša atbalsta sadalījuma, kas minēts 23. panta 5. punktā, pārdalīšanai dalībvalstīm, pamatojoties uz saņemtajiem pieprasījumiem pēc atbalsta;

b)

dalībvalstu stratēģijās iekļautajām izmaksām, par kurām ir tiesības pretendēt uz Savienības atbalstu, un iespēju noteikt konkrēto izmaksu kopējo maksimālo apjomu;

c)

dalībvalstu pienākumu uzraudzīt un novērtēt tajās īstenoto programmu skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem efektivitāti.

a)

dalībvalstu stratēģijās iekļaujamo informāciju;

b)

atbalsta pieteikumiem un maksājumiem;

c)

metodēm, ar kādām sabiedrību informē par programmu, un ar to saistītajiem sadarbības veidošanas pasākumiem;

d)

to dalībvalstu uzraudzības un novērtējuma ziņojumu iesniegšanu, formu un saturu, kuras piedalās Savienības programmā skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem.

a)

atbalsttiesīgos produktus saskaņā ar 26. panta 1. punkta noteikumiem un ņemot vērā uzturvērtības aspektus;

b)

valsts vai reģionālas stratēģijas, kuras dalībvalstīm ir jāizstrādā, tostarp attiecīgā gadījumā papildu pasākumus; un

c)

pasākumus uzraudzībai un novērtēšanai.

a)

noteikumiem attiecībā uz saņēmējiem un pieteikuma iesniedzējiem, kuriem ir tiesības uz atbalstu;

b)

prasību, ka pieteikuma iesniedzēji ir jāapstiprina dalībvalstīm;

c)

piena produktu, par kuriem saņem atbalstu, izmantošanu ēdiena gatavošanā mācību iestādēs.

a)

procedūrām, lai nodrošinātu maksimālā atbalsttiesīgā daudzuma ievērošanu;

b)

nodrošinājuma iemaksas procedūrām un iemaksājamā nodrošinājuma apjomu, ja tiek izmaksāts avansa maksājums;

c)

dalībvalstīm sniedzamo informāciju pieteikuma iesniedzēju, atbalsta pieteikumu un maksājumu apstiprināšanai;

d)

metodēm, ar kādām sabiedrību informē par programmu;

e)

cenu uzraudzības pārvaldību saskaņā ar 27. panta 5. punktu.

a)

tirgus uzraudzība un pārvaldība olīveļļas un galda olīvu nozarē;

b)

olīvu audzēšanas ietekmes uz vidi uzlabošana;

c)

olīvu audzēšanas konkurētspējas uzlabošana ar modernizācijas starpniecību;

d)

olīveļļas un galda olīvu produkcijas kvalitātes uzlabošana;

e)

izsekojamības sistēma, olīveļļas un galda olīvu sertifikācija un kvalitātes aizsardzība, īpaši gala patērētājiem pārdotās olīveļļas uzraudzība, ko veic valsts iestāžu administrācija;

f)

informācijas izplatīšana par pasākumiem, ko veikušas ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības un starpnozaru organizācijas, lai uzlabotu olīveļļas un galda olīvu kvalitāti.

a)

Grieķijai EUR 11 098 000 gadā;

b)

Francijai EUR 576 000 gadā un

c)

Itālijai EUR 35 991 000 gadā.

a)

75 % pasākumiem 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajās jomās;

b)

75 % ieguldījumiem pamatlīdzekļos un 50 % citiem pasākumiem 1. punkta d) apakšpunktā minētajā jomā;

c)

75 % darba programmām, ko 1. punktā minētās atzītās organizācijas no vismaz divām dalībvalstīm, kurās notiek ražošana, īsteno vismaz trīs trešās valstīs vai dalībvalstīs, kurās nenotiek ražošana, 1. punkta e) un f) apakšpunktā minētajās jomās, un 50 % citiem pasākumiem šajās jomās.

a)

konkrētiem pasākumiem, kurus saistībā ar 29. panta 1. punktā minētajām jomām var finansēt no Savienības atbalsta, un darbībām un izmaksām, ko nevar finansēt;

b)

Savienības finansējuma minimālo sadalījumu dalībvalstīs pa konkrētām jomām;

c)

prasību iemaksāt nodrošinājumu, iesniedzot pieteikumu apstiprināt darba programmu, un ja tiek izmaksāts atbalsta avansa maksājums;

d)

kritērijiem, kas dalībvalstīm jāņem vērā, atlasot un apstiprinot darba programmas.

a)

darba programmu īstenošanu un šādu programmu grozījumiem;

b)

atbalsta izmaksāšanu, tostarp atbalsta avansa maksājumiem;

c)

procedūru nodrošinājuma iemaksai un tā summu, iesniedzot pieteikumu apstiprināt darba programmu, un ja tiek izmaksāts atbalsta avansa maksājums.

a)

finansiālām iemaksām, ko veikuši:

b)

Savienības finansiālo palīdzību, ko var piešķirt ražotāju organizācijām vai to apvienībām, ja šīs apvienības iesniedz, pārvalda un īsteno kādu darbības programmu vai kādu daļēju darbības programmu, saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kuri Komisijai, ievērojot 37. pantu, jāpieņem deleģētajos aktos, un ievērojot 38. pantu – īstenošanas aktos.

a)

ražošanas plānošana, tostarp ražošanas un patēriņa prognozēšana un turpmāki pasākumi;

b)

gan svaigu, gan pārstrādātu produktu kvalitātes uzlabošana;

c)

produktu komerciālās vērtības paaugstināšana;

d)

svaigu vai pārstrādātu produktu noieta veicināšana;

e)

vides pasākumi, īpaši tādi, kas ir saistīti ar ūdeni, un videi nekaitīgas ražošanas metodes, ietverot bioloģisko lauksaimniecību;

f)

krīžu novēršana un pārvarēšana.

a)

ražotāju organizāciju apvienību darbības programmu pasākumus pilnībā finansētu no minētās apvienības minēto dalīborganizāciju iemaksām, un šādu finansējumu iegūst no minēto dalīborganizāciju darbības fondiem;

b)

pasākumi un tiem atbilstīgā finansējuma daļa tiktu norādīti katras apvienībā esošās organizācijas darba programmā,

c)

finansējumā nebūtu nekādas dublēšanās.

a)

investīcijas, kas tirgū laistā apjoma pārvaldību padara efektīvāku;

b)

mācību pasākumi un paraugprakses apmaiņa;

c)

noieta veicināšana un saziņa gan preventīvos nolūkos, gan krīzes laikā;

d)

atbalsts kopējo fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai;

e)

vajadzības gadījumā augļu dārzu vēlreizēja apstādīšana pēc tam, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tika izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ;

f)

produktu izņemšana no tirgus;

g)

augļu un dārzeņu ražas priekšlaicīga novākšana vai ražas nenovākšana;

h)

ražas apdrošināšana.

a)

"priekšlaicīga ražas novākšana" ir tādu negatavu, netirgojamu produktu pilnīga ražas novākšana noteiktā zonā, kuri pirms priekšlaicīgās novākšanas nav bijuši bojāti ne klimatisku apstākļu dēļ, ne slimības dēļ, ne kaut kā citādi;

b)

"ražas nenovākšana" ir noritoša ražošanas cikla izbeigšana attiecīgajā platībā, kad produkcija ir labi padevusies un produkti ir veseli, tīri un tirdzniecībai atbilstīgā kvalitāte. Produktu iznīcināšana klimatisku apstākļu vai slimības dēļ netiek uzskatīta par ražas nenovākšanu.

a)

darbības programmās iekļauj divus vai vairākus ar vidi saistītus pasākumus; vai

b)

vismaz 10 % no darbības programmu izdevumiem attiecas uz darbībām, kas saistītas ar vidi.

a)

to iesniegušas vairākas Savienības ražotāju organizācijas, kas darbojas dažādās dalībvalstīs atbilstīgi starpvalstu programmām;

b)

to iesniegusi viena vai vairākas ražotāju organizācijas, kuras iesaistījušās starpnozaru programmās;

c)

tā attiecas vienīgi uz īpašu atbalstu tādu bioloģisko produktu ražošanai, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 (23);

d)

tā ir pirmā darbības programma, kas jāiesniedz atzītai ražotāju organizācijai, kura izveidojusies, apvienojoties divām atzītām ražotāju organizācijām;

e)

tā ir pirmā darbības programma, kas jāiesniedz atzītai ražotāju organizāciju apvienībai;

f)

to ir iesniegušas ražotāju organizācijas dalībvalstīs, kurās ražotāju organizācijas laiž tirgū mazāk nekā 20 % augļu un dārzeņu produkcijas;

g)

to ir iesniegusi ražotāju organizācija vienā no tālākajiem reģioniem, kas minēti LESD 349. pantā.

a)

bez maksas izplatot labdarības organizācijām un fondiem, ko dalībvalstis apstiprinājušas šādam nolūkam, lai sniegtu palīdzību personām, kuru tiesības uz valsts palīdzību ir noteiktas attiecīgās valsts tiesību aktos galvenokārt tāpēc, ka tām trūkst vajadzīgo iztikas līdzekļu; vai arī

b)

bez maksas izplatot jebkurai no šādām iestādēm: soda izciešanas vietām, skolām, 22. pantā minētajām iestādēm, bērnu atpūtas nometnēm, slimnīcām un veco ļaužu pansionātiem, ko izraudzījušās dalībvalstis un kas veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka šādi izplatītie produktu daudzumi papildina daudzumus, kurus parasti iepērk šīs iestādes.

a)

situācijas analīze, norādot stiprās un vājās puses un attīstības potenciālu;

b)

izvēlēto prioritāšu pamatojums;

c)

darbības programmu mērķi un instrumenti un darbības rādītāji;

d)

darbības programmu novērtējums;

e)

ražotāju organizāciju ziņošanas pienākumi.

a)

darbības fondiem un darbības programmām attiecībā uz:

b)

valsts sistēmu un valsts stratēģiju saistībā ar darbības programmām, kas attiecas uz pienākumu pārraudzīt un izvērtēt valsts sistēmu un valsts stratēģiju efektivitāti;

c)

Savienības finansiālo palīdzību attiecībā uz:

d)

krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem attiecībā uz:

e)

valsts finansiālo palīdzību attiecībā uz:

a)

darbības fondu pārvaldību;

b)

informāciju, kas jāiekļauj darbības programmās, valsts sistēmās un valsts stratēģijās, kas minētas 36. pantā, darbības programmu iesniegšanu dalībvalstīm, laika ierobežojumiem, pavaddokumentiem un dalībvalstu apstiprinājumu;

c)

darbības programmu īstenošanu, ko veic ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības;

d)

valsts stratēģiju un darbības programmu pārraudzības un izvērtēšanas ziņojumu iesniegšanu, formu un saturu;

e)

atbalsta pieteikumiem un atbalsta maksājumiem, tostarp avansa un daļējiem atbalsta maksājumiem;

f)

praktiskajiem pasākumiem Savienības emblēmas attēlošanai uz bezmaksas izplatīšanai paredzētu produktu iepakojuma;

g)

tirdzniecības standartu ievērošanu, ja notiek izņemšana no tirgus;

h)

transporta, šķirošanas un iepakošanas izmaksām bezmaksas izplatīšanas gadījumā;

i)

noieta veicināšanas, komunikācijas un mācību pasākumiem krīžu novēršanas un pārvarēšanas gadījumā;

j)

izņemšanas no tirgus, priekšlaicīgas ražas novākšanas, ražas nenovākšanas un ražas apdrošināšanas pasākumu īstenošanu;

k)

valsts finansiālās palīdzības piemērošanu, atļauju, izmaksu un atmaksu;

l)

nodrošinājuma iemaksas procedūrām un iemaksājamā nodrošinājuma apjomu, ja tiek izmaksāts avansa maksājums.

a)

pētniecības projektiem un pasākumiem pētniecības projektu atbalstam, kuri nav tie, kas minēti 45. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktos;

b)

pasākumiem, kuri ietverti dalībvalstu lauku attīstības programmās saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013.

a)

sīks ierosināto pasākumu apraksts, kā arī to kvantitatīvie mērķi;

b)

rezultāti, kas gūti apspriežoties;

c)

novērtējums, kurā izklāstīta iecerētā tehniskā, ekonomiskā, ekoloģiskā un sociālā ietekme;

d)

pasākumu īstenošanas grafiks;

e)

vispārēja finansējuma tabula, kurā izklāstīti resursi, kas jāatvēl, un sākotnēji iecerētais resursu sadalījums pa pasākumiem saskaņā ar VI pielikumā norādīto budžeta limitu;

f)

kritēriji un kvantitatīvie rādītāji, kas izmantojami uzraudzībai un novērtējumam, kā arī pasākumi, kas jāveic, lai atbalsta programmas īstenotu pienācīgi un efektīvi; un

g)

par atbalsta programmas īstenošanu atbildīgo kompetento iestāžu un struktūru izraudzīšana.

a)

noieta veicināšana saskaņā ar 45. pantu;

b)

vīna dārzu pārstrukturēšana un pārveidošana saskaņā ar 46. pantu;

c)

ražas priekšlaicīga novākšana saskaņā ar 47. pantu;

d)

kopējie fondi saskaņā ar 48. pantu;

e)

ražas apdrošināšana saskaņā ar 49. pantu;

f)

ieguldījumi saskaņā ar 50 pantu;

g)

inovācijai vīna nozarē saskaņā ar 51. pantu;

h)

blakusproduktu destilācija saskaņā ar 52. pantu.

a)

dalībvalstīs, lai patērētājus informētu par vīna patēriņu ar atbildības sajūtu un par Savienības sistēmu, kas attiecas uz cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm; vai arī

b)

trešās valstīs, lai uzlabotu to konkurētspēju.

a)

sabiedrisko attiecību, noieta veicināšanas vai reklāmas pasākumi, kas izceļ Savienības produktu augstos standartus, īpaši kvalitātes, pārtikas nekaitīguma vai vides ziņā;

b)

dalība starptautiski nozīmīgos pasākumos, gadatirgos vai izstādēs;

c)

informācijas kampaņas, jo īpaši par Savienības sistēmām attiecībā uz cilmes vietu nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un bioloģisko ražošanu;

d)

jaunu tirgu izpēte, kas vajadzīga jaunu noieta tirgu apgūšanai;

e)

pētījumi, lai novērtētu informācijas un noieta veicināšanas pasākumu rezultātus.

a)

šķirņu nomaiņu, tostarp izmantojot potēšanu ar starppoti;

b)

vīna dārzu vietas maiņu;

c)

vīna dārzu vēlreizēju apstādīšanu, ja tas vajadzīgs pēc tam, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tika izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ;

d)

vīna dārzu apsaimniekošanas paņēmienu uzlabošanu, jo īpaši ieviešot modernas ilgtspējīgas ražošanas sistēmas.

a)

kā kompensāciju ražotājiem par ieņēmumu zaudējumu pasākuma īstenošanas dēļ;

b)

kā ieguldījumu pārstrukturēšanas un pārveidošanas izmaksās.

a)

neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II daļas I sadaļas III nodaļas IVa iedaļas II apakšiedaļas, kurā izklāstīts stādīšanas tiesību pārejas režīms, atļaujot gan veco, gan jauno vīnogulāju līdzāspastāvēšanu līdz pārejas režīma beigām, taču ne ilgāk kā trīs gadus;

b)

izmaksājot finansiālu kompensāciju.

a)

80 % no apdrošināšanas prēmiju izmaksām, ko ražotāji maksājuši par apdrošināšanu pret zaudējumiem, kurus radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kas pielīdzināmi dabas katastrofām;

b)

50 % no apdrošināšanas prēmiju izmaksām, ko ražotāji maksājuši par apdrošināšanu:

a)

piemēro tikai mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kādā tie definēti Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (24);

b)

var, papildus tam, piemērot arī visiem uzņēmumiem tālākajos reģionos, kas minēti LESD 349. pantā, un nelielajās Egejas jūras salās, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EU) Nr. 229/2013 (25) 1. panta 2. punktā.

a)

mazāk attīstītajos reģionos 50 %;

b)

reģionos, kuri nav mazāk attīstītie reģioni, 40 %;

c)

LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos 75 %;

d)

Egejas jūras nelielajās salās, kas definētas Regulas (EU) Nr. 229/2013 1. panta 2. punktā, 65 %.

a)

noteikumus par atbildību par izdevumiem laikā no dienas, kad Komisija saņēmusi atbalsta programmas un atbalsta programmu grozījumus, līdz dienai, kad sākas to piemērošana;

b)

noteikumus par atbalsta programmu saturu un izdevumiem, par administratīvajām un personāla izmaksām un darbībām, kuras var iekļaut dalībvalstu atbalsta programmās, un par nosacījumiem un iespējām, lai ar starpnieku palīdzību veiktu maksājumus, ja atbalstu piešķir ražas apdrošināšanai, kas paredzēta 49. pantā;

c)

noteikumus par prasību iemaksāt nodrošinājumu, ja tiek izmaksāts avansa maksājums;

d)

noteikumus par šajā iedaļā minēto terminu izmantošanu;

e)

noteikumus par izdevumu maksimālā robežlieluma noteikšanu attiecībā uz vīna dārzu vēlreizēju apstādīšanu veselības/ vai fitosanitāru apsvērumu dēļ saskaņā ar 46. panta 3. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu;

f)

noteikumus par izvairīšanos no divkārša finansējuma starp:

g)

noteikumus, saskaņā ar kuriem ražotāji izņem no tirgus vīndarības blakusproduktus, par izņēmumiem no minētā pienākuma, lai neradītu papildu administratīvo slogu, un noteikumus par destilētāju brīvprātīgu sertifikāciju;

h)

noteikumus, kas ļauj dalībvalstīm izvirzīt nosacījumus to programmās paredzēto atbalsta pasākumu pareizai darbībai.

a)

atbalsta programmu iesniegšanu, attiecīgo finanšu plānošanu un atbalsta programmu pārskatīšanu;

b)

pieteikumu, atlases un maksājumu procedūrām;

c)

dalībvalstu atbalsta programmu ziņojumu un izvērtējumu iesniegšanu, formu un saturu;

d)

to, kā nosakāmas dalībvalstu atbalsta likmes par priekšlaicīgu ražas novākšanu un blakusproduktu destilāciju;

e)

dalībvalstu veikto atbalsta pasākumu finanšu pārvaldību un piemērošanas noteikumiem;

f)

nodrošinājuma iemaksas procedūrām un iemaksājamā nodrošinājuma apjomu, ja tiek izmaksāts avansa maksājums.

a)

tehniskais atbalsts biškopjiem un biškopju organizācijām;

b)

cīņa pret bišu parazītiem un slimībām, jo īpaši varroatozi;

c)

ceļojošās dravniecības racionalizācija;

d)

pasākumi laboratoriju atbalstam, lai analizētu biškopības produktus ar mērķi palīdzēt biškopjiem pārdot savus produktus un palielināt to vērtību;

e)

pasākumi bišu skaita atjaunināšanai stropos Savienībā;

f)

sadarbība ar specializētām struktūrām, lai īstenotu lietišķās pētniecības programmas biškopības un biškopības produktu jomā;

g)

tirgus uzraudzība;

h)

produktu kvalitātes uzlabošana ar mērķi izmantot produktu iespējas tirgū.

a)

izvairīšanos no divkārša finansējuma starp dalībvalstu biškopības programmām un lauku attīstības programmām;

b)

pamatu Savienības finansiālā ieguldījuma sadalījumam visām iesaistītajām dalībvalstīm, inter alia pamatojoties uz bišu stropu kopējo skaitu Savienībā.

a)

valsts programmu saturu un tādu pētījumu saturu, kurus dalībvalstis veic par to biškopības nozares ražošanas un tirdzniecības struktūru;

b)

procedūru neizmantoto līdzekļu pārdalīšanai;

c)

dalībvalstu iesniegto biškopības programmu apstiprinājumu, tostarp Savienības finansiālā ieguldījuma sadalījumu katrai iesaistītajai dalībvalstij maksimālo finansējuma līmeni pa dalībvalstīm.

a)

atbalsta pieteikumiem, tostarp attiecībā uz noteikumiem par termiņiem un papildu dokumentiem;

b)

noteikumiem par atbalsttiesīgām apiņu teritorijām un par katrai ražotāju organizācijai izmaksājamās summas aprēķināšanu.

a)

valsts mērogā piemērot zemāku procentuālo vērtību nekā procentuālā vērtība, kas noteikta 1. pantā;

b)

ierobežot atļauju izdošanu reģionālā mērogā attiecībā uz konkrētām platībām, kur atļauts ražot vīnus ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, platībām, kur atļauts ražot vīnus ar aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, vai platībām bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

a)

vajadzība izvairīties no skaidri pierādīta riska, ka vīna produkcijas piedāvājums varētu būt pārāk liels salīdzinājumā ar tirgus izredzēm attiecībā uz minēto produkciju, nepārsniedzot to, kas ir nepieciešams šīs vajadzības apmierināšanai;

b)

vajadzība izvairīties no skaidri pierādīta riska, ka būtiski mazināsies kāda noteikta aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai kādas aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vērtība.

a)

pieteikuma iesniedzējam ir lauksaimniecības platība, kas nav mazāka par to platību, par kuru viņš lūdz atļauju;

b)

pieteikuma iesniedzējam ir piemērotas profesionālās iemaņas un kompetence;

c)

pieteikuma iesniedzējs nerada nekādu nozīmīgu risku, ka tiks ļaunprātīgi izmantota kāda konkrēta aizsargāta cilmes vietas nosaukuma reputācija, ko pieņem kā faktu, ja vien valsts iestādes nepierāda šāda riska pastāvēšanu;

d)

pienācīgi pamatotos gadījumos – vienu vai vairākus 2. punktā minētos kritērijus ar noteikumu, ka tos piemēro objektīvi un nediskriminējoši.

a)

ražotāji, kuri veic vīnogulāju stādīšanu pirmo reizi un kuri veic uzņēmējdarbību kā šīs saimniecības vadītāji (jauni dalībnieki);

b)

platības, kur vīna dārzi veicina vides saglabāšanu;

c)

no jauna apstādāmās platības saistībā ar zemes apvienošanas projektiem;

d)

platības, kuras skar dabas vai kādi citi specifiski ierobežojumi,

e)

attīstības vai vēlreizējas apstādīšanas projektu ilgtspēja, pamatojoties uz ekonomisku izvērtējumu;

f)

no jauna apstādāmas platības, kuras dod ieguldījumu lauku saimniecības un reģiona konkurētspējas uzlabošanā;

g)

projekti, kas var potenciāli uzlabot to produktu kvalitāti, kuriem ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde;

h)

no jauna apstādāmas platības saistībā ar mazu un vidēju saimniecību paplašināšanu.

a)

nosacījumiem attiecībā uz 62. panta 4. punktā minētā izņēmuma piemērošanu;

b)

noteikumiem attiecībā uz 64. panta 1. un 2. punktā minētajiem kritērijiem;

c)

kritēriju pievienošanu papildus 64. panta 1. un 2. punktā minētajiem kritērijiem;

d)

vīnogulāju, ko ražotājs ir uzņēmies izart, un no jauna iestādīto vīnogulāju līdzāspastāvēšanu saskaņā ar 66. panta 2. punktu;

e)

pamatojumiem, uz kuriem balstās dalībvalstu saskaņā ar 66. panta 3. punktu pieņemtie lēmumi.

a)

atļauju piešķiršanas procedūrām;

b)

uzskaiti, kas jākārto dalībvalstīm, un paziņojumiem, kas jānosūta Komisijai.

a)

olīveļļai un galda olīvām;

b)

augļiem un dārzeņiem;

c)

augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem;

d)

banāniem;

e)

dzīviem augiem;

f)

olām;

g)

mājputnu gaļai;

h)

ziežamiem taukiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā;

i)

apiņiem.

a)

tehniskajām definīcijām, apzīmējumu un tirdzniecības nosaukumiem attiecībā uz nozarēm, kuras nav 78. pantā minētās nozares;

b)

klasifikācijas kritērijiem, piemēram, šķirošanu, svaru, izmēriem, vecumu un kategoriju;

c)

sugu, augu šķirni vai dzīvnieku sugu, vai tirdzniecības tipu;

d)

noformējumu, marķējumu, kas saistīts ar obligātajiem tirdzniecības standartiem, iepakojumu, noteikumiem, kas piemērojami iepakošanas centriem, marķēšanu, ražas gadu un īpašu apzīmējumu izmantošanu, neskarot 92.līdz 123. pantu;

e)

tādiem kritērijiem kā izskats, konsistence, uzbūve, produkta īpašības un ūdens saturs procentos;

f)

ražošanā izmantotajām konkrētajām vielām, komponentiem vai sastāvdaļām, tostarp to kvantitatīvo saturu, tīrību un identifikāciju;

g)

audzēšanas veidu un ražošanas metodi, tostarp vīndarības metodēm, un progresīvām ilgtspējīgas ražošanas sistēmām;

h)

misas un vīna kupāžu, tostarp uz attiecīgajām definīcijām, sajaukšanu un tās ierobežojumiem;

i)

savākšanas, piegādes, saglabāšanas un pārdošanas biežumu, konservācijas metodi un temperatūru, uzglabāšanu un transportu;

j)

audzēšanas un/vai izcelsmes vietu, izņemot attiecībā uz mājputnu gaļu un ziežamajiem taukiem;

k)

noteiktu vielu un metožu izmantošanas ierobežojumiem;

l)

īpašu izmantojumu;

m)

nosacījumiem par tādu produktu realizāciju, turēšanu, apgrozību un izmantošanu, kuri neatbilst tirdzniecības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, vai definīcijām, apzīmējumiem un tirdzniecības nosaukumiem, kas minēti 78. pantā, kā arī par blakusproduktu realizāciju.

a)

attiecīgā produkta specifiskās iezīmes;

b)

vajadzību nodrošināt apstākļus, lai veicinātu šo produktu laišanu tirgū;

c)

ražotāju ieinteresētību paziņot informāciju par produktu un audzēšanas specifiku un patērētāju ieinteresētību saņemt atbilstīgu un pārredzamu informāciju par produktu, tostarp par audzēšanas vietu, kas jānosaka katram atsevišķam gadījumam piemērotā ģeogrāfiskā līmenī, pirms tam veicot izvērtējumu jo īpaši par to, kādas ir tirgus dalībnieku izmaksas un administratīvais slogs, un par to, kādu labumu tas dod ražotājiem un gala patērētājam;

d)

metodes, kas pieejamas produktu fizikālo, ķīmisko un organoleptisko īpašību noteikšanai;

e)

starptautisko organizāciju pieņemtos standarta ieteikumus.

f)

nepieciešamību saglabāt produktu dabiskās un pamata īpašības un neradīt būtiskas izmaiņas attiecīgā produkta sastāvā.

a)

apiņu ražošanas vietu(-as),

b)

ražas gadu vai gadus un

c)

šķirni vai šķirnes.

a)

kuras paredzētas, lai pildītu dažu trešo valstu tirdzniecības prasības, vai arī

b)

kuras attiecas uz produktiem, kas domāti īpaša veida izmantošanai.

i)

neskar to produktu parastu tirgošanu, par kuriem ir izdots sertifikāts, un

ii)

ir jāpapildina ar garantijām, kuru mērķis ir nepieļaut nekādus pārpratumus attiecībā uz minētajiem produktiem.

a)

liellopu un teļa gaļa;

b)

vīns;

c)

piens un piena produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā;

d)

mājputnu gaļa;

e)

olas;

f)

ziežamie tauki, kas paredzēti lietošanai pārtikā; un

g)

olīveļļa un galda olīvas.

a)

vīnogu sulai un koncentrētai vīnogu sulai un

b)

vīnogu misai un koncentrētai vīnogu misai, kas paredzēta vīnogu sulas gatavošanai.

a)

to ražošanā izmantotas Savienībā neatļautas vīndarības metodes;

b)

to ražošanā izmantotas valstī neatļautas vīndarības metodes, vai arī

c)

tie neatbilst VIII pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

a)

ņem vērā Starptautiskās vīnkopības un vīna organizācijas (OIV) ieteiktos un publicētos vīndarības paņēmienus un analīzes metodes, kā arī uz rezultātus, kas gūti vēl neatļautu vīndarības metožu eksperimentālā izmantošanā;

b)

ņem vērā cilvēka veselības aizsardzību;

c)

ņem vērā iespējamo risku, ka patērētāji var tikt maldināti, jo viņiem ir izveidojies stabils priekšstats par produktu un no tā izrietoša paļāvība, un pārliecinās, vai ir pieejami informācijas līdzekļi un vai tie spēj novērst šādu risku;

d)

ļauj saglabāt vīna dabiskās un būtiskās īpašības un raugās, lai nerastos būtiskas izmaiņas attiecīgā produkta sastāvā;

e)

nodrošina vides aizsardzības prasību minimuma ievērošanu;

f)

ievēro vispārīgos noteikumus par vīndarības metodēm un VIII pielikumā izklāstītos noteikumus.

a)

attiecīgā šķirne pieder pie Vitis vinifera sugas vai ir iegūta, krustojot Vitis vinifera sugu ar citām Vitis ģints sugām;

b)

attiecīgā šķirne nav viena no šīm šķirnēm: Noah, Othello, Isabelle, Jacquez, Clinton un Herbemont.

a)

neklasificētas vīna vīnogu šķirnes tādu dalībvalstu gadījumā, kas nav 3. punktā minētās;

b)

vīna vīnogu šķirnes, kas neatbilst 2. punkta otrajai daļai, tādu dalībvalstu gadījumā, kas ir minētas 3. punktā.

a)

rezervēt papildu fakultatīvo rezervēto apzīmējumu, norādot tā lietošanas nosacījumus;

b)

grozīt fakultatīvā rezervētā apzīmējuma lietošanas nosacījumus vai

c)

atcelt fakultatīvo rezervēto apzīmējumu.

a)

apzīmējums attiecas uz produkta īpašību vai audzēšanas vai pārstrādes metodi un ir saistīts ar nozari vai produktu;

b)

apzīmējuma lietošana ļauj skaidrāk sniegt informāciju par produkta pievienoto vērtību, ko rada tā specifiskās iezīmes vai audzēšanas vai pārstrādes metode;

c)

laižot produktu tirgū, produkta īpašība vai metode, kas minēta šā punkta a) apakšpunktā, ir atpazīstama patērētājiem vairākās dalībvalstīs;

d)

ar apzīmējumu saistītie nosacījumi un tā izmantošana atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/13/EK (29) vai Regulai (ES) Nr. 1169/2011.

a)

apstākļiem, kuros uzskata, ka importēti produkti nodrošina līdzvērtīgu atbilstību Savienības tirdzniecības standartiem, un apstākļiem, kuros ir pieļaujama atkāpe no 74. panta; un

b)

noteikumiem par tirdzniecības standartu piemērošanu produktiem, kurus eksportē no Savienības.

a)

sertifikātu, ar kuru apliecina atbilstību 1. un 2. punktā minētajiem noteikumiem un kuru produkta izcelsmes valstī sagatavojusi kompetentā iestāde, kas iekļauta sarakstā, kurš jāpublicē Komisijai;

b)

analīzes protokolu, ko sagatavojusi iestāde vai struktūrvienība, kuru izraudzījusies produkta izcelsmes valsts, ja produkts ir paredzēts tiešai lietošanai pārtikā.

a)

sagatavojot VII pielikuma III daļas 5. punkta otrajā daļā minēto piena un piena produktu un VII pielikuma VII daļas I sadaļas sestās daļas a) punktā minēto ziežamo tauku sarakstu, pamatojoties uz orientējošiem produktu sarakstiem, kurus dalībvalstis nosūta Komisijai un kuros iekļauti produkti, ko dalībvalstis savā teritorijā uzskata par atbilstīgiem minētajiem noteikumiem;

b)

nosakot noteikumus par nozarei vai produktam izstrādātu tirdzniecības standartu ieviešanu;

c)

nosakot noteikumus par to, kā konstatēt, vai produktu ražošanā ir izmantoti procesi, kas neatbilst atļautajām vīndarības metodēm;

d)

nosakot noteikumus par analīzes metodēm produktu īpašību noteikšanai;

e)

nosakot noteikumus par pielaides līmeņa noteikšanu;

f)

nosakot noteikumus par 89. pantā minēto pasākumu īstenošanu;

g)

nosakot noteikumus par to ražotāja un/vai rūpniecisko iekārtu identifikāciju vai reģistrāciju, kurās produkts ir sagatavots vai pārstrādāts, sertifikācijas procedūrām, kā arī saglabājamiem tirdzniecības dokumentiem, pavaddokumentiem un reģistriem.

a)

patērētāju un ražotāju likumīgo interešu aizsardzība,

b)

attiecīgo produktu iekšējā tirgus vienmērīgas darbības nodrošināšana un

c)

kvalitatīvu produktu ražošanas veicināšana, kas minēta šajā iedaļā, atļaujot valstu kvalitātes politikas pasākumus.

a)

"cilmes vietas nosaukums" ir reģiona, īpašas vietas vai – ārkārtējos un pienācīgi pamatojamos gadījumos – valsts nosaukums, ko izmanto, lai aprakstītu 92. panta 1. punktā minētu produktu, kas atbilst šādām prasībām:

b)

"ģeogrāfiskās izcelsmes norāde" ir norāde uz reģionu, īpašu vietu vai – ārkārtējos un pienācīgi pamatojamos gadījumos – valsti, ko izmanto, lai aprakstītu 92. panta 1. punktā minētu produktu, kas atbilst šādām prasībām:

a)

apzīmē vīnu;

b)

norāda uz ģeogrāfisko nosaukumu;

c)

atbilst 1. punkta a) apakšpunkta i) līdz iv) punktā minētajām prasībām un

d)

izgājuši procedūru, ar kuru piešķir šajā apakšiedaļā minēto cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.

a)

aizsargājamais nosaukums,

b)

pieteikuma iesniedzēja vārds un uzvārds/nosaukums un adrese,

c)

produkta specifikācija saskaņā ar 2. punktu un

d)

vienots dokuments, kurā sniegts 2. punktā minētās produkta specifikācijas kopsavilkums.

a)

aizsargājamais nosaukums;

b)

vīna vai vīnu apraksts:

c)

vajadzības gadījumā īpašās vīndarības metodes, kas izmantotas vīna vai vīnu ražošanā, kā arī attiecīgi ierobežojumi to ražošanā;

d)

attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala robežas;

e)

maksimālā ražība no hektāra;

f)

norāde uz vīna vīnogu šķirni vai šķirnēm, no kā iegūts vīns vai vīni;

g)

sīka raksturojoša informācija, kas apstiprina 93. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā vai attiecīgā gadījumā 93. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minēto saikni;

h)

piemērojamās prasības, kas paredzētas Savienības vai valsts tiesību aktos vai, ja dalībvalsts tā paredzējusi, tās organizācijas noteikumos, kuras pārziņā ir aizsargāti cilmes vietas nosaukumi vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ņemot vērā, ka šīm prasībām jābūt objektīvām, nediskriminējošām un saderīgām ar Savienības tiesību aktiem;

i)

to iestāžu vai struktūru nosaukums un adrese, kuras pārbauda produkta specifikācijas noteikumu ievērošanu, un to konkrētie pienākumi.

a)

pašreizējo stāvokli Savienībā, jo īpaši patēriņa jomā;

b)

attiecīgos Savienības vai valsts tiesību aktus.

a)

atsaka, ja pieteikums preču zīmes reģistrācijai ir iesniegts vēlāk, nekā Komisijai ir iesniegts pieteikums par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, un līdz ar to cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta, vai

b)

anulē.

a)

jebkādu tiešu vai netiešu aizsargātā nosaukuma komerciālu izmantošanu:

b)

ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai aplinku norādījumu, pat tad, ja norādīta produkta vai pakalpojuma patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots, transkribēts vai transliterēts, vai tam pievienoti vārdi "veids", "tips", "metode", "ražots kā", "atdarinājums", "buķete", "līdzīgs" vai tamlīdzīgi vārdi;

c)

jebkuru citu nepareizu vai maldinošu norādi par produkta izcelsmi, cilmes vietu, specifiku vai būtiskām kvalitātes īpašībām uz iekšējā vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiāla vai attiecīgā vīna produkta dokumentiem, kā arī tāda iepakojuma izmantošanu, kas varētu radīt nepareizu priekšstatu par produkta izcelsmi;

d)

jebkādu cita veida praksi, kas var maldināt patērētāju par attiecīgā produkta patieso izcelsmi.

a)

ģeogrāfiskā apgabala robežu noteikšanas papildkritērijus un

b)

ierobežojumus un atkāpes, kas saistītas ar ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

a)

pieteikuma iesniedzējiem, kuri var pieteikties uz cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību;

b)

nosacījumiem, kas jāievēro attiecībā uz pieteikumu par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, Komisijas veiktu pārbaudi, iebildumu procedūru, un procedūrām aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu grozīšanai, anulēšanai un pārveidošanai;

c)

nosacījumiem, kas piemērojami pārrobežu pieteikumiem;

d)

nosacījumiem attiecībā uz pieteikumiem, kas saistīti ar ģeogrāfiskiem apgabaliem trešā valstī;

e)

datumu, no kura piemēro aizsardzību vai aizsardzības grozījumu;

f)

nosacījumiem, kas saistīti ar produkta specifikācijas grozījumiem.

a)

vīna nosaukumiem, kurus dalībvalstis līdz 2009. gada 1. augustam atzinušas par cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, un vīna nosaukumiem, kuru aizsardzības pieteikums iesniegts pirms minētās dienas;

b)

vīniem, kas laisti tirgū vai marķēti pirms noteikta datuma; un

c)

produkta specifikācijas grozījumiem.

a)

produkta specifikācijā iekļaujamo informāciju par saikni starp ģeogrāfisko apgabalu un galaproduktu;

b)

lēmumu par aizsardzības piešķiršanu vai atteikšanu publiskošanu;

c)

tā reģistra izveidi un uzturēšanu, kas minēts 104. pantā;

d)

aizsargāta cilmes vietas nosaukuma pārveidošanu par aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

e)

pārrobežu pieteikumu iesniegšanu.

a)

dokumentu paraugiem un nosūtīšanas formātu;

b)

termiņiem;

c)

faktiem, pierādījumiem un apliecinošajiem dokumentiem, kas jāiesniedz pieteikuma vai pieprasījuma pamatošanai.

a)

ka produktam saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai arī

b)

uz ražošanas vai nogatavināšanas metodi vai kvalitāti, krāsu, vietas veidu vai īpašu ar vēsturi saistītu notikumu, kas attiecas uz produktu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

a)

jebkādu aizsargātā apzīmējuma ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp tad, kad tam pievienoti tādi vārdi kā "veids", "tips", "metode", "ražots kā", "atdarinājums", "buķete", "līdzīgs" vai tamlīdzīgi vārdi;

b)

jebkādu citu nepareizu vai maldinošu norādi par produkta specifiku, iezīmēm vai būtiskām kvalitātes īpašībām, kura atrodas uz iekšējā vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiāla vai dokumentos, kas saistīti ar produktu;

c)

jebkādu citu paņēmienu, kas varētu maldināt patērētāju, jo īpaši radīt iespaidu, ka vīns atbilst aizsargātajam tradicionālajam apzīmējumam.

a)

tādus pieteikuma iesniedzējus, kuri var pieteikties uz tradicionālā apzīmējuma aizsardzību;

b)

nosacījumus tradicionālā apzīmējuma pieteikuma derīgumam;

c)

iemeslus izteikt iebildumus pret ierosināto tradicionālā apzīmējuma atzīšanu;

d)

aizsardzības darbības jomu, saistību ar preču zīmēm, aizsargātajiem tradicionālajiem apzīmējumiem, aizsargātajiem cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, homonīmiem vai konkrētiem vīna vīnogu nosaukumiem;

e)

iemeslus tradicionālā apzīmējuma anulēšanai;

f)

pieteikuma vai pieprasījuma iesniegšanas datumu par iebildumiem vai anulēšanu;

g)

procedūras, kas jāievēro saistībā ar pieteikumu tradicionālā apzīmējuma aizsardzībai, tostarp Komisijas veiktu pārbaudi, iebildumu procedūras un anulēšanas un grozīšanas procedūras.

a)

dokumentu paraugiem un nosūtīšanas formātu;

b)

termiņiem;

c)

faktiem, pierādījumiem un apliecinošajiem dokumentiem, kas jāiesniedz pieteikuma vai pieprasījuma pamatošanai;

d)

sīki izstrādātiem noteikumiem par aizsargāto tradicionālo apzīmējumu publiskošanu.