20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/50

(1)

Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumā "Budžets stratēģijai "Eiropa 2020" " ir prasīts izveidot vienotu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programmu, kas ietvertu augstākās izglītības starptautiskos aspektus, apvienotu rīcības programmu mūžizglītības jomā ("Mūžizglītība"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1720/2006/EK (4), un programmu Jaunatne darbībā ("Jaunatne darbībā"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1719/2006/EK" (5), rīcības programmu Erasmus Mundus ("Erasmus Mundus"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1298/2008/EK (6), ALFA III programmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 1905/2006/EK (7), un programmas Tempus un Edulink, ar mērķi nodrošināt lielāku efektivitāti, spēcīgāku stratēģisko uzsvaru un labāk izmantot dažādu vienotās programmas aspektu sinerģijas. Turklāt ir ierosināts vienotajā programmā ("Programma") iekļaut sportu.

(2)

Esošās Mūžizglītības programmas, programmas "Jaunatne darbībā" un programmas Erasmus Mundus starpposma novērtējuma ziņojumos un sabiedriskajā apspriešanā par turpmāko Savienības rīcību izglītības, apmācības un jaunatnes jomā, kā arī augstākās izglītības jomā atklājās, ka pastāv spēcīga un zināmā mērā pieaugoša vajadzība minētajās jomās turpināt sadarbību un mobilitāti Eiropas līmenī. Novērtējuma ziņojumos ir uzsvērts, ka ir svarīgi izveidot ciešāku saikni starp Savienības programmām un politiskajiem notikumiem izglītības, apmācības un jaunatnes jomā, pausta vēlme strukturēt Savienības rīcību tā, lai labāk reaģētu uz mūžizglītības paradigmu, un pieprasīts izstrādāt vienkāršāku, lietotājiem draudzīgāku un elastīgāku pieeju šādas rīcības īstenošanā un izbeigt starptautisko augstākās izglītības sadarbības programmu fragmentāciju.

(3)

Programmā galvenā uzmanība būtu jāpievērš finansējuma pieejamībai un administratīvo un finanšu procedūru pārredzamībai, tostarp izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un digitalizāciju. Programmas organizācijas un pārvaldības racionalizēšana un vienkāršošana un pastāvīga koncentrēšanās uz administratīvo izdevumu samazināšanu arī ir ļoti svarīgi Programmas sekmīgas īstenošanas priekšnosacījumi.

(4)

Sabiedriskā apspriešana par Savienības stratēģiskajām izvēlēm jaunās Savienības kompetences īstenošanai sportā un Komisijas novērtējuma ziņojums par sagatavošanas darbībām sporta jomā sniedza vērtīgas norādes attiecībā uz Savienības rīcības prioritārajām jomām un ilustrēja pievienoto vērtību, ko Savienība var dot, atbalstot pasākumus, kuru mērķis ir iegūt, koplietot un izplatīt pieredzi un zināšanas par dažādiem jautājumiem, kas attiecas uz sportu visā Eiropā, ar noteikumu, ka uzsvars tiek likts galvenokārt uz tautas sportu.

(5)

Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei "Eiropa 2020" nosaka Savienības izaugsmes stratēģiju turpmākajiem desmit gadiem, lai atbalstītu šādu izaugsmi, nospraužot piecus ambiciozus mērķus, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam, jo īpaši izglītības jomā, kur mērķis ir samazināt priekšlaicīgi skolu pametušo skolēnu skaitu līdz līmenim, kas ir zemāks par 10 %, un nodrošināt, ka vismaz 40 % no pieaugušajiem vecumā no 30 līdz 34 gadiem ir ieguvuši terciāro vai tai līdzvērtīgu izglītību. Tas pats attiecas arī uz tās pamatiniciatīvām, jo īpaši uz Jaunatne darbībā un Jaunu prasmju un darba vietu programmu.

(6)

Tās 2009. gada 12. maija secinājumos Padome aicināja izveidot stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020), nosakot četrus stratēģiskus mērķus, lai risinātu problēmas, kas joprojām pastāv, veidojot uz zināšanām balstītu Eiropu un nodrošinot, lai mūžizglītība būtu pieejama visiem.

(7)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. un 10. pantu, kā arī ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. pantu Programma veicina inter alia vīriešu un sieviešu līdztiesību un pasākumus dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas diskriminācijas apkarošanai. Programmas īstenošanā nepieciešams uzlabot nelabvēlīgā situācijā esošu un mazaizsargātu grupu locekļu iespējas piedalīties un aktīvi risināt īpašās mācīšanās vajadzības personām ar invaliditāti.

(8)

Programmā būtu jāietver izteikta starptautiskā dimensija, jo īpaši augstākās izglītības jomā, ne tikai lai uzlabotu Eiropas augstākās izglītības kvalitāti saskaņā ar vispārīgajiem "ET 2020" mērķiem un vairotu Savienības kā studiju vietas pievilcību, bet arī lai veicinātu cilvēku savstarpēju sapratni un atbalstītu ilgtspējīgas augstākās izglītības attīstību partnervalstīs, kā arī sekmētu to plašāku sociālekonomisko attīstību, cita starpā stimulējot intelektuālā darbaspēka apriti ar tādu mobilitātes pasākumu palīdzību, kuros iesaistīti partnervalstu valstspiederīgie. Minētajam nolūkam būtu jādara pieejams finansējums no Attīstības sadarbības instrumenta (DCI), Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta (ENI), Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) un no Partnerības instrumenta sadarbībai ar trešām valstīm (PI). Saskaņā ar attiecīgajām procedūrām varētu darīt pieejamus arī Eiropas Attīstības fonda (EDF) līdzekļus. Šo līdzekļu izmantošanai būtu jāpiemēro šīs regulas noteikumi, vienlaikus nodrošinot atbilstību attiecīgajām regulām, ar kurām izveido minētos instrumentus un minēto fondu.

(9)

Tās 2009. gada 27. novembra rezolūcijā par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010.–2018. gadam) Padome uzsvēra nepieciešamību uzskatīt, ka visi jaunieši ir sabiedrības resurss, un ar šo regulējumu centās atvieglot viņu līdzdalību to politikas nostādņu izstrādē, kas attiecas uz viņiem, izmantojot nepārtrauktu strukturētu dialogu starp lēmumu pieņēmējiem un jauniešiem un jaunatnes organizācijām visos līmeņos.

(10)

Apvienojot formālo, neformālo un ikdienējo mācīšanos vienotā programmā, būtu jārada sinerģija un jāsekmē starpnozaru sadarbība starp dažādām izglītības, apmācības un jaunatnes lietu jomām. Programmas īstenošanas gaitā būtu pienācīgi jāņem vērā atšķirīgo jomu īpašās vajadzības un attiecīgā gadījumā vietējo pašvaldību un reģionālo iestāžu loma.

(11)

Lai atbalstītu mobilitāti, vienlīdzību un mācību izcilību, Savienībai izmēģinājuma veidā būtu jāizveido studentu aizdevumu garantijas instruments, lai ļautu studentiem, neatkarīgi no viņu sociālās izcelsmes, studēt maģistrantūrā citā valstī, kura var piedalīties Programmā ("Programmas valsts"). Studentu aizdevumu garantijas instrumentam vajadzētu būt pieejamam finanšu iestādēm, kuras ir ar mieru ar izdevīgiem nosacījumiem piedāvāt studentiem aizdevumus maģistra grāda iegūšanai citās Programmas valstīs. Ar šo inovatīvo papildu instrumentu mobilitātei mācību nolūkos nebūtu ne jāaizstāj kāda esošā sistēma, ne arī jātraucē kādu dotāciju vai aizdevumu sistēmu izveide nākotnē, kuras atbalsta studentu mobilitāti vietējā, valsts vai Savienības līmenī. Studentu aizdevumu garantijas instruments būtu pienācīgi jāpārrauga un jānovērtē, jo īpaši saistībā ar tā iekļaušanos tirgū dažādās valstīs. Atbilstīgi 21. panta 2. un 3. punktam ne vēlāk kā līdz 2017. gada beigām būtu jāiesniedz starpposma novērtējuma ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, lai saņemtu politiskās pamatnostādnes, kas ļautu turpināt studentu aizdevumu garantijas instrumenta darbību.

(12)

Dalībvalstīm būtu jācenšas noteikt visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu juridiskus un administratīvus šķēršļus pareizai Programmas darbībai. Vajadzības gadījumā tas saistīts ar to administratīvo jautājumu risināšanu, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu. Saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/114/EK (8) dalībvalstis tiek mudinātas izveidot paātrinātas uzņemšanas procedūras.

(13)

Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumā "Atbalsts izaugsmei un darbavietām — Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programma" ir izklāstīta sistēma, kādā Savienība, dalībvalstis un augstākās izglītības iestādes var sadarboties, lai palielinātu augstskolu absolventu skaitu, uzlabotu izglītības kvalitāti un maksimāli palielinātu ieguldījumu, ko augstākā izglītība un pētniecība var sniegt, lai palīdzētu dalībvalstu ekonomikai un sabiedrībai pēc globālās ekonomiskās krīzes kļūt stiprākai.

(14)

Jauniešu bezdarba problēmas labākai risināšanai Savienībā īpaša uzmanība būtu jāpievērš starpvalstu sadarbībai starp augstākās un profesionālās izglītības iestādēm un uzņēmumiem, lai uzlabotu studentu nodarbināmību un attīstītu uzņēmējdarbības prasmes.

(15)

Ar Boloņas deklarāciju, ko 1999. gada 19. jūnijā parakstīja 29 Eiropas valstu izglītības ministri, izveidoja starpvaldību procesu, kura mērķis ir radīt Eiropas augstākās izglītības telpu, kam ir nepieciešams pastāvīgs atbalsts Savienības līmenī.

(16)

Profesionālās izglītības un apmācības (PIA) būtiskā nozīme vairāku Eiropa 2020 stratēģijā izvirzīto mērķu sasniegšanā ir plaši atzīta un definēta atjaunotajā Kopenhāgenas procesā (2011.–2020. gadam), jo īpaši ņemot vērā tās iespējamo ieguldījumu augstā bezdarba līmeņa, sevišķi jauniešu bezdarba un ilgstoša bezdarba, samazināšanā Eiropā, mūžizglītības kultūras sekmēšanā, sociālās atstumtības novēršanā un aktīva pilsoniskuma veicināšanā. Ir nepieciešama kvalitatīva stažēšanās un mācekļa prakse, tostarp mikrouzņēmumos un mazos un vidējos uzņēmumos, lai novērstu plaisu starp izglītības un apmācības procesā iegūtajām zināšanām un tām spējām un prasmēm, kuras tiek pieprasītas darba vidē, kā arī lai veicinātu jauniešu nodarbināmību.

(17)

Ir jāstiprina Eiropas skolu sadarbības intensitāte un apmērs un gan skolu darbinieku, gan skolēnu mobilitāte, lai ievērotu prioritātes, kas noteiktas programmā Eiropas sadarbībai skolu jomā 21. gadsimtam, proti, lai uzlabotu skolu izglītības kvalitāti Savienībā prasmju pilnveidošanas jomā, lai uzlabotu vienlīdzību un iekļaušanu skolu sistēmās un iestādēs, kā arī stiprinātu un atbalstītu skolotāja profesiju un skolu vadību. Šajā saistībā prioritāte būtu jāpiešķir stratēģiskajiem mērķiem nolūkā samazināt priekšlaicīgi skolu pametušo skolēnu skaitu, uzlabot pamatiemaņas un veicināt dalību pirmsskolas izglītībā un aprūpē un uzlabot tās kvalitāti, kā arī mērķiem nolūkā pastiprināt skolotāju un skolu vadītāju profesionālo kompetenci un uzlabot izglītības iespējas migrantu bērniem un bērniem no sociālekonomiski nelabvēlīgām ģimenēm.

(18)

Padomes 2011. gada 28. novembra rezolūcijā iekļautās atjaunotās Eiropas Pieaugušo mācību programmas mērķis ir nodrošināt visiem pieaugušajiem iespējas attīstīt un uzlabot visu pieaugušo spējas un prasmes visas dzīves laikā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mācīšanās iespēju uzlabošanai lielajam zemi kvalificēto eiropiešu skaitam, it sevišķi uzlabojot lasītprasmi, rakstītprasmi un rēķinātprasmi un sekmējot elastīgus mācīšanās veidus un pasākumus, ar kuriem atbalsta otrās iespējas izglītību.

(19)

Programmas mērķu sasniegšanai būtiski svarīgs ir Eiropas Jaunatnes forums, Eiropas Savienības diploma atzīšanas tīkla centri (NARIC), Eurydice, Euroguidance un Eurodesk tīkli, eTwinning valsts atbalsta dienesti, Europass tīkla valsts centri un valsts informācijas biroji kaimiņattiecību politikas valstīs, jo īpaši regulāri nodrošinot Komisijai atjauninātus datus par to dažādām darbības jomām un informējot par Programmas rezultātiem Savienībā un Programmas partnervalstīs.

(20)

Programmā būtu jāstiprina sadarbība ar starptautiskajām organizācijām izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā, jo īpaši sadarbība ar Eiropas Padomi.

(21)

Lai veicinātu izcilības attīstību Eiropas integrācijas studijās visā pasaulē un reaģētu uz pieaugošo vajadzību pēc zināšanām un dialoga par Eiropas integrācijas procesu un tā attīstību, ir svarīgi sekmēt izcilību mācīšanā, pētniecībā un analīzē šajā jomā ar Jean Monnet programmas starpniecību, atbalstot akadēmiskās iestādes, asociācijas, kuras darbojas Eiropas integrācijas jomā, un asociācijas, kuras darbojas Eiropas interesēs.

(22)

Lai radītu plašas līdzdalības iespējas saistībā ar mūžizglītības stratēģijām un politiku un ņemtu vērā visu līmeņu ieinteresēto personu viedokļus un bažas, svarīga nozīme ir sadarbībai starp Programmas dalībniekiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā valsts un Savienības mērogā.

(23)

Komisijas 2011. gada 18. janvāra paziņojumā "Attīstīt Eiropas dimensiju sportā" ir izklāstītas Komisijas idejas Savienības mēroga rīcībai sporta jomā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā un ierosināti konkrēti pasākumi, ko jāveic Komisijai un dalībvalstīm, lai uzlabotu kopējo Eiropas sporta identitāti trijās vispārīgās nodaļās: sporta sociālā loma, sporta ekonomiskā dimensija un sporta organizācija. Ir arī nepieciešams ņemt vērā sporta, tostarp tautas sporta, pievienoto vērtību un tā devumu Savienības kultūras un vēstures mantojumā.

(24)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tautas sportam un brīvprātīgo kustībai sportā, jo tam ir svarīga nozīme, sekmējot sociālo iekļaušanu, vienlīdzīgas iespējas un veselību veicinošas fiziskās aktivitātes.

(25)

Lielākai kvalifikāciju un prasmju pārredzamībai un atzīšanai, kā arī plašākai Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumentu akceptēšanai būtu jāsekmē kvalitatīvas izglītības un apmācības attīstība un mobilitāte gan mūžizglītības, gan darba nolūkos starp valstīm un nozarēm visā Eiropā. Nodrošinot piekļuvi metodēm, praksei un tehnoloģijām, kuras izmanto citās valstīs, būs iespējams uzlabot nodarbināmību.

(26)

Šajā nolūkā ir ieteicams plašāk izmantot vienoto Savienības sistēmu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2241/2004/EK (9), Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistru (EQAR) un Eiropas asociāciju kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā (ENQA), kas izveidota, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumu 2006/143/EK (10), Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru (EKI), kas izveidota, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa ieteikumu (11), Eiropas kredītpunktu sistēmai profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET), kas izveidota, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija ieteikumu (12), Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūrai profesionālajai izglītībai un apmācībām (EQAVET), kas izveidota, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija ieteikumu (13) un Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS).

(27)

Lai saziņā ar plašu sabiedrību nodrošinātu lielāku efektivitāti un spēcīgākas sinerģijas starp saziņas darbībām, kas veiktas pēc Komisijas iniciatīvas, saskaņā ar šo regulu saziņas darbībām piešķirtie līdzekļi būtu jāizmanto arī korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, ar nosacījumu, ka tās attiecas uz šīs regulas vispārējo mērķi.

(28)

Ir jānodrošina Eiropas pievienotā vērtība visiem pasākumiem, ko veic saistībā ar šo Programmu, un to papildināmība pasākumiem, ko dalībvalstis uzņēmušās atbilstoši LESD 167. panta 4. punktam un citiem pasākumiem, jo īpaši kultūras un plašsaziņas līdzekļu, nodarbinātības, pētniecības un inovācijas, rūpniecības un uzņēmējdarbības, kohēzijas politikas un attīstības politikas jomā, kā arī saistībā ar paplašināšanās politiku un iniciatīvām, instrumentiem un stratēģijām reģionālās politikas jomā un ārējo attiecību jomā.

(29)

Programma ir izstrādāta ar mērķi panākt labvēlīgu un noturīgu ietekmi uz izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta politiku un praksi. Minētā sistēmiskā ietekme būtu jāsasniedz, veicot dažādas Programmā paredzētās darbības un pasākumus, kuru mērķis ir veicināt pārmaiņas institucionālā līmenī un attiecīgā gadījumā ieviest inovācijas sistēmas līmenī. Individuāliem projektiem, kuriem meklē Programmas finansiālo atbalstu, netiek prasīts, lai tiem būtu sistēmiska ietekme kā tāda. Minēto projektu kumulatīvajam rezultātam būtu jāsekmē sistēmiskās ietekmes sasniegšana.

(30)

Efektīvai sasniegumu pārvaldībai, tostarp novērtēšanai un pārraudzībai, ir jāizstrādā īpaši, mērāmi un reālistiski darbības rādītāji, kurus iespējams izmērīt laika gaitā un kuri atspoguļo intervences loģiku.

(31)

Komisijai un dalībvalstīm būtu jāoptimizē IKT un jauno tehnoloģiju izmantošana, lai veicinātu piekļuvi ar izglītību, apmācību, jaunatnes lietām un sportu saistītām darbībām. Tajā varētu iekļaut virtuālo mobilitāti, ar kuru būtu jāpapildina, nevis jāaizstāj mobilitāte mācību nolūkos.

(32)

Šī regula nosaka visam Programmas laikam finansējumu … EUR apmērā, kas ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā atbilstīgi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (14) 17. pantam.

(33)

Lai nodrošinātu Programmas sniegtā finansiālā atbalsta organizāciju darbībai nepārtrauktību, Komisijai Programmas sākumposmā par finansējumam atbilstīgām izmaksām būtu jāspēj uzskatīt izmaksas, kas tieši saistītas ar atbalstīto pasākumu īstenošanu, pat ja atbalsta saņēmējam tās ir radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

(34)

Nepieciešams noteikt darbības novērtēšanas kritērijus, uz kuriem jāpamato budžeta fondu sadalījums dalībvalstīm valstu aģentūru vadīto pasākumu veikšanai.

(35)

Savienības kandidātvalstis un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) daļa, var piedalīties Savienības programmās, pamatojoties uz pamatnolīgumiem, Asociācijas padomes lēmumiem vai tamlīdzīgiem nolīgumiem.

(36)

Šveices Konfederācija var piedalīties Savienības programmās saskaņā ar nolīgumu, kas parakstāms starp Savienību un šo valsti.

(37)

Fiziskās personas no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT), kā arī AZT kompetentās valsts un/vai privātās struktūras un iestādes var piedalīties Savienības programmās saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2001/822/EK (15). Programmas īstenošanas gaitā būtu jāņem vērā ierobežojumi, ar kuriem saskaras Savienības tālākie reģioni un AZT to attāluma dēļ.

(38)

Komisija un Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgajā 2011. gada 25. maija paziņojumā "Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs" inter alia norādīja, ka mērķis ir arī turpmāk atvieglot kaimiņvalstu dalību Savienības mobilitātes un kapacitātes stiprināšanas pasākumos augstākās izglītības jomā un nākotnē atklāt izglītības programmu kaimiņvalstīm.

(39)

Savienības finansiālās intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepamatoti izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un vajadzības gadījumā arī sodus. Lai gan nepieciešamā finansējuma apjoms Savienības ārējās palīdzības jomā pieaug, Savienības ekonomiskā un budžeta stāvokļa dēļ šādas palīdzības sniegšanai pieejamie līdzekļi ir ierobežoti. Tādēļ Komisijai būtu jāatrod visracionālākais un ilgtspējīgākais veids pieejamo līdzekļu tērēšanai, jo īpaši izmantojot tādus finanšu instrumentus, kas sniedz iespējas palielināt šī finansējuma ietekmi.

(40)

Lai sekmētu Programmas pieejamību, personu mobilitātes atbalstam piešķirtās dotācijas būtu jāpielāgo atbilstīgi galamērķa valsts iztikas minimumam un uzturēšanās izdevumiem. Atbilstīgi valsts tiesību aktiem būtu jāmudina dalībvalstis neaplikt minētās dotācijas ar nodokļiem un neatvilkt no tām sociālās iemaksas. Šādam atbrīvojumam būtu jāattiecas arī uz publiskām vai privātām struktūrām, kas šāda veida atbalstu piešķir attiecīgajām personām.

(41)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (16) brīvprātīgajā darbā ieguldīto laiku var atzīt kā līdzfinansējumu, kas ir ieguldījums natūrā.

(42)

Tās 2011. gada 29. jūnija paziņojumā "Budžets stratēģijai "Eiropa 2020" " Komisija uzsvēra savu apņemšanos vienkāršot Savienības finansējumu. Vienotās izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programmas izveidei būtu jānodrošina iespējas būtiskai vienkāršošanai, racionalizācijai un sinerģijām Programmas pārvaldībā. Turklāt Programmas īstenošana būtu jāatvieglo, izmantojot vienreizējus maksājumus, vienības izmaksas vai vienotas likmes finansējumu un samazinātu formālās un birokrātiskās prasības finansējuma saņēmējiem un dalībvalstīm.

(43)

Programmas mērķu sasniegšanas pamatprincipiem vajadzētu būt īstenošanas un līdzekļu izlietošanas kvalitātes uzlabošanai, vienlaikus nodrošinot finanšu resursu optimālu izlietojumu.

(44)

Ir svarīgi nodrošināt Programmas pareizu finanšu pārvaldību un īstenošanu iespējami efektīvākajā un lietotājam draudzīgākajā veidā, vienlaikus nodrošinot arī juridisko noteiktību un Programmas pieejamību visiem dalībniekiem.

(45)

Lai nodrošinātu ātru reaģēšanu uz mainīgajām vajadzībām visā Programmas darbības laikā, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā LESD 290. pantu attiecībā uz noteikumiem saistībā ar valstu aģentūru īstenotajiem Programmas papildu pasākumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(46)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (17).

(47)

Programmai būtu jāaptver trīs dažādas jomas, un komitejai, kas izveidota saskaņā ar šo regulu, būtu jārisina gan horizontāli, gan nozaru jautājumi. Dalībvalstu pienākums ir nodrošināt attiecīgo pārstāvju nosūtīšanu dalībai minētās komitejas sanāksmēs atbilstoši darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem, un komitejas priekšsēdētāja pienākums ir nodrošināt, lai sanāksmju darba kārtībā būtu skaidri norādīta iesaistītā nozare vai nozares un attiecīgās nozares jautājumi, kas apspriežami katras sanāksmes laikā. Attiecīgā gadījumā un saskaņā ar komitejas reglamentu, un uz ad hoc pamata, vajadzētu būtu iespējai uzaicināt ārējos ekspertus, tostarp sociālo partneru pārstāvjus, piedalīties sanāksmēs kā novērotājus,

(48)

Ir lietderīgi nodrošināt pareizu Programmas slēgšanu, jo īpaši attiecībā uz daudzgadu vienošanās par tās pārvaldību turpinājumu, piemēram, par tehniskās un administratīvās palīdzības finansēšanu. Sākot no 2014. gada 1. janvāra, tehniskajai un administratīvajai palīdzībai vajadzības gadījumā būtu jānodrošina to iepriekšējo programmu pasākumu pārvaldība, kas vēl nebūs pabeigti līdz 2013. gada beigām.

(49)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot Programmu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(50)

Lēmumi Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK tāpēc būtu jāatceļ.

(51)

Lai nodrošinātu Programmas sniegtā finansiālā atbalsta nepārtrauktību, šai regulai būtu jābūt piemērojamai no 2014. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā cik ātri vien iespējams pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

a)

izglītību un apmācību visos līmeņos mūžizglītības perspektīvā, tostarp skolas izglītību (Comenius), augstāko izglītību (Erasmus), starptautisko augstāko izglītību (Erasmus Mundus), profesionālo izglītību un apmācību (Leonardo da Vinci) un pieaugušo izglītību (Grundtvig);

b)

jaunatni ("Jaunatne darbībā"), jo īpaši saistībā ar neformālo un ikdienējo mācīšanos;

c)

sportu, jo īpaši tautas sportu.

1)

"mūžizglītība" ir jebkāda vispārējā izglītība, profesionālā izglītība un apmācība, neformālā mācīšanās un ikdienējā mācīšanās, ko veic jebkurā dzīves posmā un kas nodrošina labākas zināšanas, spējas un prasmes vai lielāku līdzdalību sabiedrībā saistībā ar personīgajām, pilsoniskajām, kultūras, sociālajām un/vai ar nodarbinātību saistītām vajadzībām, tostarp karjeras attīstības konsultāciju un atbalsta pakalpojumu sniegšana;

2)

"neformāla mācīšanās" ir mācīšanās, kas notiek, īstenojot plānotas darbības (mācīšanās mērķu un mācīšanās laika ziņā), un kurā pastāv kādas mācīšanās atbalsta formas (piemēram, studenta un pasniedzēja kontakts), bet kura nav daļa no formālās izglītības un apmācību sistēmas;

3)

"ikdienējā mācīšanās" ir mācīšanās, kas notiek ikdienas darbībās, kuras saistītas ar darbu, ģimeni vai brīvo laiku, kas nav organizēta vai strukturēta mērķu, laika vai mācīšanās atbalsta ziņā; attiecīgā persona to var neapzināties kā mācīšanos;

4)

"strukturēts dialogs" ir dialogs ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām, kas kalpo par forumu pastāvīgai un kopīgai analīzei par Eiropas sadarbības prioritātēm jaunatnes jomā, to īstenošanu un turpmākiem pasākumiem;

5)

"transnacionāls" attiecas, ja nav norādīts citādi, uz jebkuru pasākumu, kurā darbojas vismaz divas Programmas valstis, kā minēts 24. panta 1. punktā;

6)

"starptautisks" attiecas uz jebkuru pasākumu, kurā darbojas vismaz viena Programmas valsts un vismaz viena trešā valsts ("partnervalsts");

7)

"mobilitāte mācību nolūkos" ir fiziska pārvietošanās uz valsti, kas nav pastāvīgās dzīvesvietas valsts, lai studētu, iegūtu apmācību vai piedalītos apmācībā neformālā vai ikdienējā formā; tā var ietvert stažēšanos, mācekļa praksi, jauniešu apmaiņas programmas, brīvprātīgo darbu, mācīšanu vai dalību profesionālās izaugsmes pasākumos; un var ietvert sagatavošanas darbības, piemēram, valodas apguves kursus uzņēmējas valsts valodā, kā arī pasākumus, kas saistīti ar nosūtīšanu, uzņemšanu un turpmākiem pasākumiem;

8)

"sadarbība inovācijas veicināšanai un labas prakses apmaiņa" ir transnacionāli un starptautiski sadarbības projekti, kuros piedalās organizācijas, kas aktīvi darbojas izglītības, apmācības un/vai jaunatnes jomā, un kuros var piedalīties arī citas organizācijas;

9)

"atbalsts politikas reformai" ir jebkāda veida pasākums, kura mērķis ir atbalstīt un veicināt izglītības un apmācības sistēmu modernizēšanu, kā arī atbalstīt Eiropas jaunatnes politikas izstrādi, īstenojot dalībvalstu politiskās sadarbības procesu, jo īpaši, izmantojot atvērto koordinācijas metodi un strukturētu dialogu ar jauniešiem;

10)

"virtuālā mobilitāte" ir pasākumu kopums, ko atbalsta informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tostarp elektroniskā mācīšanās, kas tiek organizēts iestāžu līmenī, lai iegūtu vai veicinātu transnacionālas un/vai starptautiskas sadarbības pieredzi saistībā ar mācīšanu un/vai mācīšanos;

11)

"personāls" ir personas, kuras vai nu profesionāli, vai brīvprātīgi ir iesaistītas izglītībā, apmācībā vai jauniešu neformālās mācīšanās procesā, un to starpā var būt profesori, skolotāji, pasniedzēji, skolu vadītāji, jaunatnes darbinieki un personāls, kas nav iesaistīts izglītības procesā;

12)

"jaunatnes darbinieks" ir neformālās mācīšanās procesā iesaistīts profesionālis vai brīvprātīgais, kas atbalsta jauniešus sociāli izglītojošajā un profesionālajā attīstībā;

13)

"jaunieši" ir personas vecumā no 13 līdz 30 gadiem;

14)

"augstākās izglītības iestāde" ir:

15)

"kopīgi grādi" ir integrēta studiju programma, kuru piedāvā vismaz divas augstākās izglītības iestādes un pēc kuras pabeigšanas izsniedz vienu grādu apliecinošu dokumentu, ko kopīgi izdevušas un parakstījušas visas dalībiestādes un kas ir oficiāli atzīts valstīs, kurās atrodas šīs dalībiestādes;

16)

"divaugstskolu grāds" / "vairākaugstskolu grāds" ir studiju programma, kuru piedāvā vismaz divas (divaugstskolu grāda gadījumā) vai vairāk (vairākaugstskolu grāda gadījumā) augstākās izglītības iestādes, kurā pēc studiju programmas pabeigšanas students saņem atsevišķu grādu apliecinošu dokumentu no katras dalībiestādes;

17)

"jaunatnes pasākums" ir ārpusskolas pasākums (piemēram, jauniešu apmaiņas programma, brīvprātīgais darbs vai jauniešu apmācība), kurā piedalās jaunietis vai nu viens pats, vai grupā, jo īpaši jauniešu organizācijās, un kurai raksturīga neformālas mācīšanās pieeja;

18)

"partnerība" ir līgums starp vairākām iestādēm un/vai organizācijām dažādās Programmas valstīs nolūkā veikt kopīgus pasākumus izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā Eiropā vai izveidot formālu vai neformālu tīklu attiecīgajā jomā, piemēram, tādus kopīgus mācību projektus skolēniem un viņu skolotājiem kā klašu apmaiņa un atsevišķu personu ilgtermiņa mobilitāte, intensīvas programmas augstākās izglītības jomā un sadarbība starp reģionālajām un vietējām iestādēm ar mērķi stiprināt starpreģionu sadarbību, tostarp pārrobežu sadarbību; lai stiprinātu partnerības kvalitāti, to var attiecināt arī uz iestādēm un/vai organizācijām no partnervalstīm;

19)

"pamatprasmes" ir svarīgas zināšanas, spējas un attieksmes, kas ir nepieciešamas ikvienam personiskajai izaugsmei un attīstībai, aktīvai pilsonībai, sociālajai iekļaušanai un nodarbinātībai, kā aprakstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumā 2006/962/EK (18);

20)

"atvērtā koordinācijas metode" (AKM) ir starpvaldību metode, kas nodrošina to dalībvalstu sadarbības ietvaru, kuru valstu politikas nostādnes tādējādi iespējams virzīt noteiktu kopīgu mērķu sasniegšanai; Programmā AKM attiecas uz izglītību, apmācību un jaunatni;

21)

"Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumenti" ir instrumenti, kuri palīdz ieinteresētām personām saprast, novērtēt un attiecīgā gadījumā atzīt mācību procesa rezultātus un iegūtās kvalifikācijas visā Savienībā;

22)

"kaimiņattiecību politikas valstis" ir valstis un teritorijas, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika;

23)

"duālā karjera" ir augsta līmeņa sporta treniņu apvienošana ar vispārējo izglītību vai darbu;

24)

"tautas sports" ir organizēts sports, ar ko vietējā līmenī nodarbojas sportisti amatieri, un visiem pieejams sports.

a)

transnacionālo būtību, jo īpaši attiecībā uz mobilitāti un sadarbību, kuras mērķis ir panākt ilgtspējīgu sistēmisku ietekmi;

b)

papildināmību un sinerģiju ar citām valstu, Savienības un starptautiskām programmām un politikas virzieniem;

c)

ieguldījumu Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumentu efektīvā izmantošanā.

a)

stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus, tostarp izglītības pamatmērķi;

b)

stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā ("ET 2020") mērķus, tostarp atbilstīgos kritērijus;

c)

partnervalstu ilgtspējīgu attīstību augstākās izglītības jomā;

d)

atjauninātā regulējuma Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010.–2018. gads) vispārējos mērķus;

e)

Eiropas dimensijas attīstības mērķi sportā, jo īpaši tautas sportā atbilstoši Savienības darba plānam sporta jomā; un

f)

Eiropas vērtību popularizēšanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu.

a)

paaugstināt pamatprasmju un spēju līmeni, sevišķu uzmanību pievēršot to atbilstībai darba tirgum un to ieguldījumam vienotas sabiedrības veidošanā, jo īpaši, palielinot mobilitātes mācību nolūkos iespējas un stiprinot sadarbību starp izglītības un apmācības pasauli un darba pasauli;

b)

sekmēt kvalitātes uzlabošanu, inovācijas izcilību un internacionalizāciju izglītības un apmācības iestāžu līmenī, jo īpaši uzlabojot transnacionālo sadarbību starp izglītības un apmācības sniedzējiem un citām ieinteresētajām personām;

c)

veicināt Eiropas mūžizglītības telpas, kuras nolūks ir papildināt politikas reformas valsts līmenī un atbalstīt izglītības un apmācības sistēmu modernizēšanu, izveidi un uzlabot informētību par to, jo īpaši uzlabojot politisko sadarbību, labāk izmantojot Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumentus un izplatot labu praksi;

d)

uzlabot izglītības un apmācības starptautisko dimensiju, jo īpaši ar sadarbību starp Savienības un partnervalstu iestādēm PIA jomā un augstākajā izglītībā, palielinot Eiropas augstākās izglītības iestāžu pievilcību un atbalstot Savienības ārējo darbību, tostarp tās attīstības mērķus, ko panāk, veicinot mobilitāti un sadarbību starp Savienības un partnervalstu augstākās izglītības iestādēm un mērķtiecīgi attīstot spējas partnervalstīs;

e)

uzlabot valodu mācīšanu un mācīšanos un veicināt Savienības valodu plašo daudzveidību un starpkultūru izpratni;

f)

veicināt izcilību pedagoģijas un pētniecības pasākumos Eiropas integrācijā, visā pasaulē īstenojot Jean Monnet pasākumus, kā minēts 10. pantā.

a)

personu mobilitāte mācību nolūkos;

b)

sadarbība inovācijas veicināšanai un labas prakses apmaiņa; un

c)

atbalsts politikas reformām.

a)

augstākās izglītības iestāžu visu ciklu studentu un profesionālās izglītības un apmācības studentu, mācekļu un audzēkņu mobilitāti. Šī mobilitāte var izpausties kā studēšana partneriestādē vai stažēšanās, vai pieredzes gūšana mācekļa, asistenta vai stažiera praksē ārvalstīs. Maģistrantūras studentu mobilitāti var atbalstīt, izmantojot studentu aizdevumu garantijas instrumentu, kas minēts 20. pantā;

b)

personāla mobilitāti 24. panta 1. punktā minētajās Programmas valstīs. Šī mobilitāte var izpausties kā mācīšana vai asistentūra, vai dalība profesionālās izaugsmes pasākumos ārvalstīs.

a)

tādu organizāciju un/vai iestāžu stratēģiskās partnerības, kas darbojas saistībā ar izglītību un apmācību vai citās attiecīgās jomās un kuru mērķis ir izstrādāt un īstenot kopīgas iniciatīvas un veicināt savstarpēju mācīšanos un pieredzes apmaiņu;

b)

partnerības starp darba pasauli un izglītības un apmācības iestādēm šādā formā:

c)

IT atbalsta platformas, kas aptver visas izglītības un apmācības jomas, tostarp jo īpaši eTwinning, kas sekmē savstarpēju mācīšanos, virtuālo mobilitāti un paraugprakses apmaiņu, kā arī nodrošina pieeju dalībniekiem no kaimiņattiecību politikas valstīm.

a)

Savienības politisko programmu īstenošanu izglītības un apmācības jomā AKM kontekstā, kā arī saistībā ar Boloņas un Kopenhāgenas procesiem;

b)

Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumentu — jo īpaši vienotas Savienības sistēmas kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass), Eiropas kvalifikāciju sistēmas (EQF), Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas (ECTS), Eiropas kredītpunktu sistēmas profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET), Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūra profesionālajai izglītībai un apmācībai (EQAVET)), Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistra (EQAR) un Eiropas asociācijas kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā (ENQA) — īstenošanu Programmas valstīs un atbalsta sniegšanu Savienības mēroga tīkliem un Eiropas nevalstiskām organizācijām (NVO), kuras darbojas izglītības un apmācības jomā;

c)

politisko dialogu ar ieinteresētajām personām Eiropā izglītības un apmācības jomā;

d)

NARIC, Eurydice un Euroguidance tīkliem, un valstu Europass centriem.

a)

veicināt mācīšanu un pētniecību par Eiropas integrāciju visā pasaulē specializēto akadēmiķu, izglītojamo un iedzīvotāju vidū, jo īpaši veidojot Jean Monnet katedras un veicot citus akadēmiskos pasākumus, kā arī atbalstot citus zināšanu uzkrāšanas pasākumus augstākās izglītības iestādēs;

b)

atbalstīt akadēmisko iestāžu vai apvienību, kas darbojas Eiropas integrācijas studiju jomā, darbības un atbalstīt Jean Monnet zīmolu, kas simbolizē izcilību;

c)

atbalstīt šādas iestādes, kas darbojas Eiropas interesēs:

d)

veicināt politiskās debates un zināšanu apmaiņu par Savienības politikas prioritārajām jomām akadēmisko aprindu un politikas veidotāju vidū.

a)

paaugstināt jauniešu pamatprasmju un kompetenču līmeni, tostarp tiem jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, kā arī veicināt jauniešu līdzdalību demokrātiskajā dzīvē Eiropā un darba tirgū, jauniešu aktīvu pilsoniskumu, starpkultūru dialogu, sociālo iekļaušanu un solidaritāti, jo īpaši palielinot iespējas mobilitātei mācību nolūkos jauniešiem, personām, kas aktīvi iesaistījušās darbā ar jaunatni vai jaunatnes organizācijās, un jauniešu līderiem un stiprinot saiknes starp jaunatnes jomu un darba tirgu;

b)

sekmēt kvalitātes uzlabošanu darbā ar jaunatni, jo īpaši uzlabojot sadarbību starp jaunatnes sektora organizācijām un/vai citām ieinteresētajām personām;

c)

papildināt politikas reformas vietējā, reģionālā un valsts līmenī un atbalstīt uz zināšanām un pierādījumiem balstītas jaunatnes politikas izstrādi, kā arī neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu, jo īpaši, uzlabojot politisko sadarbību, efektīvāk izmantojot Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumentus un izplatot labu praksi;

d)

uzlabot starptautisko dimensiju pasākumiem jaunatnes jomā un stiprināt jaunatnes darbinieku un jaunatnes sektora organizāciju lomu, kas ir jauniešu atbalsta struktūras, nodrošinot papildināmību ar Savienības ārējo darbību, jo īpaši veicinot mobilitāti un sadarbību starp Savienības un partnervalstu ieinteresētajām personām un starptautiskajām organizācijām un mērķtiecīgi stiprinot kapacitāti partnervalstīs.

a)

personu mobilitāte mācību nolūkos;

b)

sadarbība inovācijas veicināšanai un labas prakses apmaiņa;

c)

atbalsts politikas reformām.

a)

neformālās un ikdienējās mācīšanās pasākumos iesaistīto jauniešu mobilitāti starp Programmas valstīm; šī mobilitāte var ietvert jauniešu apmaiņu un brīvprātīgo darbu ar Eiropas Brīvprātīgā darba starpniecību, kā arī inovatīvus pasākumus, ar kuriem turpina nodrošināt mobilitāti;

b)

jaunatnes darbinieku un jaunatnes organizācijās iesaistīto personu, un jauniešu līderu mobilitāti; šī mobilitāte var izpausties kā apmācības un tīklojuma veidošanas pasākumi.

a)

stratēģiskas partnerības, kuru mērķis ir izstrādāt un īstenot kopīgas iniciatīvas, tostarp jauniešu iniciatīvas un pilsoniskuma projektus, ar kuriem sekmē aktīvu pilsoniskumu, sociālo inovāciju, līdzdalību demokrātiskajā dzīvē un uzņēmējdarbībā, izmantojot savstarpēju mācīšanos un pieredzes apmaiņu;

b)

IT atbalsta platformas jaunatnes jomā, kuras nodrošina savstarpēju mācīšanos, uz zināšanām balstītu darbu ar jauniešiem, virtuālo mobilitāti un paraugprakses apmaiņu.

a)

Savienības politisko programmu īstenošanu jaunatnes jomā, izmantojot AKM;

b)

Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumentu, jo īpaši Youthpass, īstenošanu Programmas valstīs Savienībā un atbalstu Savienības mēroga tīkliem un Eiropas jaunatnes NVO;

c)

politisku dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām Eiropā un strukturētu dialogu ar jauniešiem;

d)

Eiropas Jaunatnes forumu, resursu centrus, lai attīstītu darbu ar jauniešiem, un tīklu Eurodesk.

a)

novērst pārrobežu apdraudējumus sporta integritātei, piemēram, dopinga lietošanu, iepriekšēju vienošanos par spēļu iznākumu un vardarbību, kā arī visu veidu neiecietību un diskrimināciju;

b)

veicināt un atbalstīt labu sporta pārvaldību un sportistu duālās karjeras;

c)

veicināt brīvprātīgas darbības sportā, kā arī sociālo iekļaušanu, nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un sekmēt izpratni par veselību uzlabojošu fizisko aktivitāšu svarīgumu, atbalstot plašāku piedalīšanos sportā un nodrošinot visiem vienlīdzīgas iespējas nodarboties ar sportu.

a)

atbalsts sadarbības partnerībām;

b)

atbalsts sporta bezpeļņas pasākumiem Eiropas līmenī, kuros piedalās vairākas Programmas valstis un ar kuriem veicina 16. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto mērķu sasniegšanu;

c)

atbalsts faktu bāzes stiprināšanai politikas veidošanas vajadzībām;

d)

dialogs ar attiecīgajām iesaistītajām personām Eiropā.

a)

izglītībai un apmācībai — 77,5 %, no kuriem paredzēti šādi minimālie līdzekļu piešķīrumi:

b)

10 % jaunatnei;

c)

3,5 % studentu aizdevumu garantijas instrumentam;

d)

1,9 % Jean Monnet pasākumiem;

e)

1,8 % sportam, no kuriem vairāk nekā 10 % tiek atvēlēti 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajam pasākumam;

f)

3,4 % šīs summas ir paredzēti darbības dotācijām valstu aģentūrām; un

g)

1,9 % šīs summas ir paredzēti administratīvo izdevumu segšanai.

a)

gada laikā faktiski sasniegto rezultātu apjomam; un

b)

gada laikā faktiski izlietoto līdzekļu apjomam.

a)

Eiropas pievienoto vērtību, kas minēta 3. pantā;

b)

ar izglītības, apmācības un jaunatnes jomu saistīto līdzekļu sadalījumu, lai līdz Programmas beigām nodrošinātu tādu finansējuma piešķīrumu, kas garantē ilgtspējīgu un sistemātisku ietekmi;

c)

šīs regulas 18. panta 4. punktā minētā ārējo instrumentu finansējuma izmantošanu un tā ieguldījumu minēto instrumentu attiecīgo mērķu un principu īstenošanā.

—

"Comenius" saistībā ar skolas izglītību;

—

"Erasmus" saistībā ar visa veida augstāko izglītību Programmas valstīs;

—

"Erasmus Mundus" saistībā ar visa veida augstākās izglītības pasākumiem starp Programmas valstīm un partnervalstīm;

—

"Leonardo da Vinci" saistībā ar profesionālo izglītību un apmācību;

—

"Grundtvig" saistībā ar pieaugušo izglītību;

—

"Jaunatne darbībā" saistībā ar jauniešu neformālo un ikdienējo mācīšanos;

—

"Sports" saistībā ar pasākumiem sporta jomā.

a)

dalībvalstīm,

b)

valstīm, kas pievienojas, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kas gūst labumu no pirmsiestāšanās stratēģijas, saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem attiecībā uz šo valstu piedalīšanos Savienības programmās, kuri noteikti attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos;

c)

tām EBTA valstīm, kas ir EEZ līguma dalībvalstis, saskaņā ar minētā līguma noteikumiem;

d)

Šveices Konfederācijai, pamatojoties uz divpusēju nolīgumu, kas noslēdzams ar šo valsti;

e)

valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika un kas ir noslēgušas nolīgumus ar Savienību, kuri paredz tām iespēju piedalīties Savienības programmās, ja ir noslēgts divpusējs nolīgums ar Savienību par nosacījumiem to līdzdalībai Programmā.

a)

attiecīgajām politikas nostādnēm un programmām, jo īpaši tām, kas attiecas uz kultūru un plašsaziņas līdzekļiem, nodarbinātību, pētniecību un inovācijām, rūpniecību un uzņēmējdarbību, kohēzijas un attīstības politiku, kā arī paplašināšanās politiku un iniciatīvām, instrumentiem un stratēģijām reģionālās politikas un ārējo attiecību jomā;

b)

citiem attiecīgajiem Savienības finansēšanas avotiem izglītībai, apmācībām, jaunatnei un sportam, jo īpaši ar Eiropas Sociālo fondu un pārējiem finanšu instrumentiem, kas saistīti ar nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu un "Apvārsnis 2020" – Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu, kā arī ar finanšu instrumentiem, kas saistīti ar tieslietām un pilsonību, veselību, ārējās sadarbības programmām un pirmspievienošanās palīdzību.

a)

Komisija Savienības līmenī;

b)

valstu aģentūras valsts līmenī Programmas valstīs.

a)

ir juridiska persona vai kādas juridiskas personas daļa, un tās darbību reglamentē attiecīgās dalībvalsts tiesību akti; ministriju nevar norīkot kā valsts aģentūru;

b)

ir ar pietiekamām pārvaldības spējām, personālu un infrastruktūru, lai tā varētu pienācīgi veikt savus uzdevumus, nodrošinot efektīvu un iedarbīgu Programmas pārvaldību un stabilu Savienības līdzekļu finanšu pārvaldību;

c)

ir nodrošināta ar operacionāliem un juridiskiem līdzekļiem, lai piemērotu Savienības līmenī noteiktās administratīvās, līgumiskās un finanšu pārvaldības normas;

d)

nodrošina pietiekamas finansiālas garantijas, ko, vēlams, izsniedz publiska iestāde, atbilstoši Savienības finansējuma apmēram, kuru tai uzticēts pārvaldīt;

e)

tiek norīkota uz Programmas darbības termiņu.

a)

personu mobilitāte mācību nolūkos, izņemot mobilitāti, kuru nodrošina, pamatojoties uz kopīgiem vai divaugstskolu/vairākaugstskolu grādiem, plaša mēroga brīvprātīgā darba projektiem un studentu aizdevumu garantijas instrumentu;

b)

stratēģiskām partnerībām, kas izveidotas darbībā "sadarbība inovācijas veicināšanai un labas prakses apmaiņa";

c)

neliela mēroga tādu pasākumu pārvaldība, kuri paredzēti strukturēta dialoga atbalstam jaunatnes jomā darbībā "atbalsts politikas reformām".

a)

noteikti valsts aģentūras iekšējās kontroles standarti un noteikumi, saskaņā ar kuriem valsts aģentūra pārvalda dotāciju piešķiršanai paredzētos Savienības līdzekļus;

b)

iekļauta valsts aģentūras darba programma, kurā ir norādīti tie ar pārvaldību saistītie valsts aģentūras uzdevumi, kuru veikšanai ir paredzēts Savienības atbalsts;

c)

konkretizētas valsts aģentūras ziņojuma iesniegšanas prasības.

a)

līdzekļus, kas nepieciešami dotāciju piešķiršanai attiecīgā dalībvalstī to Programmas darbību atbalstam, kuru pārvaldība ir uzticēta valsts aģentūrai;

b)

finanšu iemaksas, lai atbalstītu valsts aģentūru Programmas pārvaldības uzdevumu izpildē. Šis atbalsts ir vienotas likmes maksājums valsts aģentūras darbības izdevumu segšanai un to nosaka, pamatojoties uz Savienības līdzekļu apmēru, kas uzticēts valsts aģentūrai dotāciju piešķiršanai.

a)

tai ir nepieciešamā profesionālā kompetence revīzijas veikšanai valsts sektorā;

b)

tā nodrošina, lai tās veiktajā revīzijā tiktu ņemti vērā starptautiski pieņemtie revīzijas standarti;

c)

tā nav interešu konfliktā attiecībā pret juridisko personu, kuras struktūrā ietilpst valsts aģentūra. Tā jo īpaši ir neatkarīga tās funkciju ziņā attiecībā pret juridisko personu, kuras struktūrā ietilpst valsts aģentūra.