29.10.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/15

(1)

Eiropas Savienība un tās vairāk nekā 50 iestādes un aģentūras būtu jāturpina nodrošināt ar augstas kvalitātes Eiropas publisko pārvaldi, kas nodrošinātu tās mērķu sasniegšanu, politikas un pasākumu īstenošanu un uzdevumu veikšanu atbilstoši augstākajiem iespējamajiem standartiem saskaņā ar Līgumiem, lai apmierinātu gan iekšējās, gan ārējās vajadzības, ar kurām tā saskarsies nākotnē, un kalpotu Savienības pilsoņiem.

(2)

Tādējādi ir jānodrošina sistēma augsti kvalificēta un daudzvalodīga personāla piesaistīšanai, pieņemšanai darbā un saglabāšanai no dalībvalstu pilsoņiem, kas atlasīti, pienācīgi ņemot vērā dzimumu līdztiesību, ievērojot visplašāko iespējamo ģeogrāfisko teritoriju, un kas ir neatkarīgi, kā arī stingri ievēro visaugstākos profesionālos standartus, lai šis personāls varētu pildīt savus pienākumus pēc iespējas efektīvāk un lietderīgāk. Šajā ziņā ir jānovērš pašreizējās iestāžu grūtības pieņemt darbā ierēdņus vai darbiniekus no atsevišķām dalībvalstīm.

(3)

Tā kā Eiropas civildienests ir neliela struktūra, ņemot vērā Savienības mērķus un iedzīvotāju skaitu, Savienības iestāžu un aģentūru darbinieku skaita samazināšana nedrīkstētu negatīvi ietekmēt šo iestāžu un aģentūru uzdevumu, pienākumu un funkciju izpildi saskaņā ar Līgumos noteiktajām saistībām un pilnvarām. Tādēļ ir nepieciešama pārredzamība attiecībā uz katras iestādes un aģentūras personāla izmaksām saistībā ar visām tajās nodarbināto darbinieku kategorijām.

(4)

Tiek sagaidīts, ka Eiropas civildienests darbosies atbilstoši visaugstākajiem profesionālās ētikas standartiem un vienmēr saglabās neatkarību. Šajā nolūkā būtu papildus jāprecizē Civildienesta noteikumu II sadaļa (4), kurā paredzēts tiesību un pienākumu regulējums. Ja ierēdņi vai bijušie ierēdņi neievēro minētos pienākumus, viņi būtu saucami pie disciplināratbildības.

(5)

Eiropas civildienesta vērtība izpaužas tā kultūras un valodu daudzveidībā, ko var nodrošināt tikai tad, ja tiek nodrošināts atbilstošs līdzsvars attiecībā uz ierēdņu valstspiederību. Pieņemot darbā un ieceļot amatā darbiniekus, būtu jānodrošina, ka viņi tiek nodarbināti, ņemot vērā visplašāko iespējamo ģeogrāfisko teritoriju, un izraudzīti no visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vidus, tomēr neviens amats netiek rezervēts kādas konkrētas dalībvalsts pilsoņiem. Šādā nolūkā un lai risinātu iespējamās ievērojamās atšķirības, kas saistītas ar ierēdņu valstspiederību un kas nav attaisnojamas ar objektīviem kritērijiem, būtu jānodrošina, ka katrai iestādei ir iespēja pieņemt pamatotus un atbilstošus pasākumus. Ar šiem pasākumiem nekādā gadījumā nebūtu jānosaka citi darbā pieņemšanas kritēriji, kā tikai tie, kas pamatojas uz nopelniem. Komisijai būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par iestāžu pieņemto atbilstošo pasākumu īstenošanu.

(6)

Lai veicinātu pieņemšanu darbā, ņemot vērā visplašāko iespējamo ģeogrāfisko teritoriju, iestādēm būtu jācenšas sekmēt, lai to darbinieku bērni iegūtu no valodas un kultūras viedokļa daudzveidīgu izglītību. Vēlams, lai saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem budžeta lēmējinstitūcijas noteiktais Savienības ieguldījums Eiropas skolu finansēšanā tiktu nodrošināts no Savienības budžeta. Ja tas nepieciešams dienesta interesēs, Komisijai vajadzētu būt iespējai prasīt, lai atbildīgās iestādes izskata jautājumu par vietu, kur veidot jaunu Eiropas skolu.

(7)

Plašākam mērķim vajadzētu būt cilvēkresursu pārvaldības optimizācijai Eiropas civildienestā, ko raksturo izcilība, kompetence, neatkarība, uzticība, objektivitāte un pastāvība, kā arī kultūras un valodu daudzveidība un pievilcīgi darbā pieņemšanas nosacījumi.

(8)

Ierēdņiem būtu jānosaka deviņu mēnešu pārbaudes laiks. Lemjot par ierēdņa iecelšanu, iecēlējinstitūcijai būtu jāņem vērā pārbaudes laika beigās sagatavotais ziņojums par pārbaudes laiku, kā arī tas, kā pārbaudāmais ierēdnis veic savus Civildienesta noteikumos paredzētos pienākumus. Būtu jāparedz iespēja sagatavot ziņojumu par pārbaudāmo ierēdni jebkurā brīdī, ja viņa darba pienākumu izpilde ir nepārprotami izrādījusies neatbilstoša. Pretējā gadījumā ziņojums būtu jāsagatavo tikai pārbaudes laika beigās.

(9)

Lai garantētu, ka Eiropas Savienības ierēdņu un citu darbinieku pirktspēja attīstās paralēli dalībvalstu centrālo valdību civildienesta ierēdņu pirktspējai, nepieciešams saglabāt algu pārskatīšanas daudzgadu mehānisma principu, kas pazīstams kā "metode", nodrošinot tā piemērošanu līdz 2023. gada beigām un pārskatot to 2022. gada sākumā, vienlaikus ietverot mehānismu minētās metodes provizoriskai pagarināšanai. Turklāt, lai novērstu sarežģījumus, kuri iepriekš radās šīs metodes piemērošanas dēļ, būtu jāparedz metode, lai varētu ik gadu veikt visu algu, pensiju un pabalstu automātisku pārskatīšanu un ietvert automātisku krīzes klauzulu. Šajā nolūkā Civildienesta noteikumos un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā noteiktās attiecīgās summas būtu jāuzskata par atsauces summām, kas tiek regulāri un automātiski atjauninātas. Minētās pārskatītās summas informācijas nolūkos Komisijai būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā. Minētais pārskatīšanas mehānisms būtu jāizmanto arī visos citos gadījumos, kad šāda pārskatīšana paredzēta.

(10)

Ir būtiski nodrošināt to statistikas datu kvalitāti, kas tiek izmantoti atalgojuma un pensiju pārskatīšanai. Saskaņā ar objektivitātes principu valstu statistikas institūtiem vai citām attiecīgajām iestādēm dalībvalstīs būtu jāvāc dati valsts līmenī un tie jānosūta Eurostat.

(11)

Iespējamās priekšrocības Eiropas Savienības ierēdņiem un citiem darbiniekiem metodes piemērošanas rezultātā būtu jālīdzsvaro, no jauna ieviešot nodevas sistēmu. Tāpat kā metodes piemērošanu, arī solidaritātes nodevas piemērošanu var provizoriski pagarināt. Ņemot vērā laikā no 2004. līdz 2012. gadam piemērotās īpašās nodevas līmeni, pašreizējos apstākļos šķiet atbilstīgi palielināt solidaritātes nodevu un paredzēt progresīvāku likmi. Tas jādara, lai ņemtu vērā īpaši sarežģīto ekonomisko un sociālo kontekstu Savienībā un tā ietekmi uz publiskajām finansēm visā Savienībā. Nepieciešamība konsolidēt publiskās finanses Savienībā, tostarp īstermiņā, nosaka, ka Savienības iestāžu darbiniekiem ir jāpieliek īpaši pūliņi attiecībā uz ātru solidaritātes panākšanu. Tādējādi šāda solidaritātes nodeva būtu jāpiemēro visiem Savienības ierēdņiem un citiem darbiniekiem no 2014. gada 1. janvāra.

(12)

Secinājumos par daudzgadu finanšu shēmu, kurus Eiropadome pieņēma 2013. gada 8. februārī, tā uzsvēra, ka nepieciešamība īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā konsolidēt publiskās finanses nosaka, ka ikvienai publiskās pārvaldes iestādei un tās darbiniekiem ir jāpieliek īpaši pūliņi, lai uzlabotu efektivitāti un lietderību un lai pielāgotos mainīgajai ekonomiskajai situācijai. Minētajā aicinājumā faktiski ir atkārtoti Komisijas 2011. gada Civildienesta noteikumu un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības grozījumu priekšlikuma mērķi tiekties nodrošināt izmaksu efektivitāti un atzīts, ka, lai novērstu grūtības, ar kurām pašlaik saskaras Eiropas Savienība, visām publiskās pārvaldes iestādēm un to darbiniekiem ir jāpieliek īpaši pūliņi, lai uzlabotu efektivitāti un pielāgotos mainīgajai ekonomiskajai un sociālajai situācijai Eiropā. Turklāt Eiropadome prasīja veikt ne tikai Civildienesta noteikumu reformu, bet arī visu Savienības iestāžu darbinieku atalgojuma un pensiju korekcijas apturēšanu uz diviem gadiem, izmantojot metodi, un, veicot algu metodes reformu, atkārtoti ieviest jaunu solidaritātes nodevu.

(13)

Ņemot vērā minētos secinājumus un lai reaģētu uz turpmākajiem budžeta ierobežojumiem, kā arī, lai Eiropas civildienests izrādītu solidaritāti laikā, kad bezprecedenta finanšu krīzes dēļ dalībvalstis īsteno stingrus pasākumus un dalībvalstīs, kā arī visā Savienībā ir jo īpaši sarežģīti sociālie un ekonomiskie apstākļi, ir jāparedz, ka uz diviem gadiem tiks apturēta metodes piemērošana ierēdņu atalgojumam, pensijām un pabalstiem, un, neraugoties uz šādu apturēšanu, ir jāpiemēro solidaritātes nodeva.

(14)

Demogrāfisko pārmaiņu un attiecīgo iedzīvotāju mainīgās vecuma struktūras dēļ ir jāpalielina pensionēšanās vecums, taču piemērojot pārejas pasākumus attiecībā uz tiem Eiropas Savienības ierēdņiem un citiem darbiniekiem, kas jau strādā. Minētie pārejas pasākumi ir vajadzīgi, lai ņemtu vērā to ierēdņu iegūtās tiesības, kuri jau strādā un kuri veikuši iemaksas Eiropas Savienības ierēdņu abstraktajā pensiju fondā. Pensionēšanās vecums būtu arī jāpadara elastīgāks, atvieglojot darbinieku iespējas brīvprātīgi turpināt strādāt līdz 67 gadu vecumam un izņēmuma gadījumos un saskaņā ar īpašiem nosacījumiem ļaujot strādāt līdz 70 gadu vecumam.

(15)

Tā kā Eiropas Savienības pensiju shēma ir aktuārā līdzsvarā un minētais līdzsvars ir jāsaglabā īstermiņā un ilgtermiņā, darbiniekiem, kuri nodarbināti pirms 2014. gada 1. janvāra, būtu jākompensē viņu pensiju iemaksas ar tādiem pārejas pasākumiem kā, piemēram, koriģēta uzkrāšanas likme par darba gadiem pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas (Barselonas iniciatīva), un piemērojot pusi no samazinājuma par priekšlaicīgu pensionēšanos laikā no 60 gadiem līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam.

(16)

Vispārpieņemtā aktuārā prakse paredz, ka iepriekšējo novērojumu laikposms no 20 līdz 40 gadiem jāizmanto attiecībā uz procentu likmēm un algu pieaugumu, lai nodrošinātu pensiju shēmu līdzsvaru. Procentu likmju un algu pieauguma mainīgie vidējie lielumi tādējādi būtu jāpagarina līdz 30 gadiem ar septiņu gadu pārejas periodu.

(17)

Padome pieprasīja Komisijai veikt pētījumu un iesniegt atbilstīgus priekšlikumus par Civildienesta noteikumu 5. panta 4. punktu, I pielikuma A punkta un 45. panta 1. punktu, lai izveidotu skaidru saikni starp pienākumiem un pakāpi un lai nodrošinātu to, ka, salīdzinot nopelnus saistībā ar paaugstināšanu amatā, lielāks uzsvars tiek likts uz atbildības līmeni.

(18)

Ņemot vērā minēto pieprasījumu, paaugstināšanai uz augstāku pakāpi būtu jānotiek ar nosacījumu, ka tiek parādīta personīga lojalitāte, uzlabotas prasmes un kompetences un veikti pienākumi, kuru nozīmība pamato ierēdņa iecelšanu minētajā augstākajā pakāpē.

(19)

Karjeras grupa AD un AST funkciju grupās būtu jāpārstrukturē tā, lai augstākās pakāpes tiktu rezervētas ierobežotam ierēdņu skaitam, kuri pilda augstākā līmeņa pienākumus. Tādēļ administratori var virzīties pa karjeras kāpnēm tikai līdz AD 12 pakāpei, ja vien viņus neieceļ īpašā amatā augstākā pakāpē, un AD 13 un AD 14 pakāpe būtu jārezervē tiem darbiniekiem, kuri pilda svarīgus pienākumus. Tādā pašā veidā AST 9 pakāpes ierēdņus var paaugstināt amatā AST 10 kategorijā tikai saskaņā ar procedūru, kas noteikta Civildienesta noteikumu 4. pantā un 29. panta 1. punktā.

(20)

Nolūkā pašreizējās AST personāla darbības jomās karjeras struktūru vēl vairāk pielāgot dažādiem atbildības līmeņiem un kā nepieciešams ieguldījums administratīvo izmaksu samazināšanā būtu jāievieš jauna funkciju grupa "AST/SC" sekretāriem un kancelejas darbiniekiem. Algas un amatā paaugstināšanas kvotām būtu jāveido piemērota atbilstība starp atbildības līmeni un atalgojuma līmeni. Šādā veidā būs iespējams saglabāt stabilu un vispusīgu Eiropas civildienestu. Komisijai būtu jānovērtē un jāziņo par šīs jaunās funkciju grupas ieviešanas mērogu un ietekmi, jo īpaši ņemot vērā sieviešu situāciju, lai būtu iespējams saglabāt stabilu un vispusīgu Eiropas civildienestu.

(21)

Tiek saglabāts minimālais divu gadu laikposms vienā pakāpē pirms ierēdņa iecelšanas nākamajā augstākajā pakāpē, lai būtu iespējams ātrāk paaugstināt amatā ierēdņus ar augstu pienākumu izpildes līmeni. Visām iestādēm būtu jānodrošina, ka to iekšējās cilvēkresursu politikas pamatnostādnēs tiek izmantotas Civildienesta noteikumos paredzētās iespējas, lai nodrošinātu piemērotu karjeru ierēdņiem ar augstu potenciālu un augstu pienākumu izpildes līmeni.

(22)

Iestādēs piemērotais darba laiks būtu jāpielāgo darba laikam, kas ir spēkā dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs, lai kompensētu darbinieku skaita samazinājumu iestādēs. Veicot minēto pielāgošanu, būtu jāņem vērā darba laiks, kas noteikts dalībvalstu civildienestos. Minimālā iknedēļas darba stundu skaita ieviešana nodrošinās to, ka iestādēs nodarbinātais personāls spēs veikt darba slodzi, kas izriet no Eiropas Savienības politikas mērķiem, vienlaikus saskaņojot darba nosacījumus iestādēs, lai visā Savienības civildienestā panāktu solidaritāti.

(23)

Elastīga darba laika kārtība ir mūsdienīgas un efektīvas publiskās pārvaldes būtisks elements, kas ļauj iestādēs nodrošināt ģimenēm labvēlīgus darba nosacījumus un atbilstošu dzimumu līdzsvaru. Tāpēc Civildienesta noteikumos ir jāievieš skaidra norāde uz minēto kārtību.

(24)

Noteikumi par ceļošanas laiku un ikgadējo ceļošanas izmaksu apmaksāšanu starp dienesta vietu un izcelsmes vietu būtu jāmodernizē, jāracionalizē un jāsasaista ar ārvalstnieka statusu, lai padarītu šo noteikumu piemērošanu vienkāršāku un pārredzamāku. Jo īpaši, ikgadējais ceļošanas laiks būtu jāaizstāj ar atvaļinājuma laiku izcelsmes valsts apmeklēšanai un tas nedrīkstētu pārsniegt divas ar pusi dienas.

(25)

Līdzīgi būtu jāvienkāršo noteikumi par pārcelšanās izmaksu atlīdzināšanu, lai gan administrācijai, gan attiecīgajiem darbiniekiem atvieglotu to piemērošanu. Šajā nolūkā būtu jāievieš izmaksu maksimālās robežas, kurās ņemta vērā ierēdņa vai aģentūras darbinieka ģimenes situācija, kā arī pārcelšanās un saistītās apdrošināšanas vidējās izmaksas.

(26)

Dažiem darbiniekiem ir bieži jādodas komandējumos uz citām viņu iestādes galvenajām darba vietām. Noteikumos par komandējumiem šīs situācijas pašreiz nav adekvāti ņemtas vērā. Tāpēc šie noteikumi būtu jāpielāgo, lai šādos gadījumos ļautu kompensēt dzīvošanas izmaksas, balstoties uz vienotas likmes summu.

(27)

Ir lietderīgi modernizēt to darbinieku darba nosacījumus, kuri ir nodarbināti trešās valstīs, un attiecībā uz viņu nodarbināšanu panākt lielāku rentabilitāti, vienlaikus ietaupot izmaksas. Būtu jākoriģē tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu, kā arī būtu jāparedz noteikumi, lai dotu iespēju iekļaut plašāku parametru klāstu, lai noteiktu piemaksu par dzīves apstākļiem, neietekmējot vispārējo izmaksu ietaupīšanas mērķi. Būtu jāpārskata mājvietas pabalsta piešķiršanas nosacījumi, lai labāk ņemtu vērā vietējos apstākļus un mazinātu administratīvo slogu.

(28)

Līgumdarbinieku nodarbināšanai būtu jāparedz elastīgāka sistēma. Savienības iestādēm tādējādi būtu jādod iespēja pieņemt līgumdarbiniekus uz laiku, kas nepārsniedz sešus gadus, lai veiktu uzdevumus ierēdņu vai pagaidu darbinieku uzraudzībā. Turklāt, lai arī vairākums ierēdņu joprojām tiks iecelti amatā, pamatojoties uz atklātiem konkursiem, iestādēm būtu jāatļauj rīkot iekšējus konkursus, kuros izņēmuma gadījumos un saskaņā ar īpašiem nosacījumiem var piedalīties arī līgumdarbinieki.

(29)

Būtu jāparedz pārejas kārtība, lai jaunos noteikumus un pasākumus varētu piemērot pakāpeniski, vienlaikus ievērojot to darbinieku iegūtās tiesības un pamatotās gaidas, kuri bija nodarbināti pirms šo Civildienesta noteikumu grozījumu stāšanās spēkā.

(30)

Tāpat kā uz visiem citiem darbiniekiem, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi, arī uz aģentūru darbiniekiem attiecas ES pensiju shēma. Aģentūras, kuru darbības pamatā ir pilnīgs pašfinansējums, pašlaik maksā darba devēja iemaksas šajā shēmā. Lai nodrošinātu budžeta pārredzamību un līdzsvarotāku sloga sadalījumu, aģentūrām, kuras daļēji tiek finansētas no Eiropas Savienības vispārēja budžeta, būtu jāmaksā minētā daļa no darba devēja iemaksām, kas atbilst proporcijai starp aģentūras ieņēmumiem bez subsīdijas no Eiropas Savienības vispārējā budžeta un aģentūras kopējiem ieņēmumiem. Tā kā, paredzot šo jauno noteikumu, var būt vajadzīgs attiecīgā regulējuma pielāgojums par aģentūru iekasējamo maksu, minētais noteikums būtu jāpiemēro tikai no 2016. gada 1. janvāra. Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāiesniedz priekšlikumi par minēto noteikumu pielāgošanu.

(31)

Vienkāršības labad un konsekventas personāla politikas interesēs Komisijas pieņemtie noteikumi, lai īstenotu Civildienesta noteikumus, pēc analoģijas būtu jāpiemēro aģentūrām. Tomēr, lai nodrošinātu, ka vajadzības gadījumā varētu ņemt vērā aģentūru īpašo situāciju, aģentūrām vajadzētu būt tiesīgām pieprasīt Komisijas atļauju pieņemt īstenošanas noteikumus, ar ko atkāpjas no tiem noteikumiem, kurus pieņēmusi Komisija, vai arī vispār nepiemērot Komisijas noteikumus.

(32)

Eiropas Savienības Tiesā būtu jāizveido un jāpārvalda visu to pieņemto noteikumu reģistrs, ar kuriem īsteno Civildienesta noteikumus. Minētais reģistrs, kam jābūt pieejamam izmantošanai visām iestādēm, aģentūrām un dalībvalstīm, nodrošinās pārredzamību un veicinās saskanīgu Civildienesta noteikumu piemērošanu.

(33)

Lai saskaņotu un precizētu noteikumus par īstenošanas noteikumu pieņemšanu un ņemot vērā to iekšējo un administratīvo būtību, attiecīgās lēmumu pieņemšanas pilnvaras būtu atbilstīgi piešķirt iecēlējinstitūcijai un līgumslēdzējinstitūcijai.

(34)

Ņemot vērā pagaidu darbinieku lielo skaitu aģentūrās un vajadzību definēt konsekventu personāla politiku, ir jāizveido jauna pagaidu darbinieku kategorija un jānosaka minētajai kategorijai konkrēti noteikumi.

(35)

Komisijai būtu jāturpina pārraudzīt kopējās veselības apdrošināšanas shēmas budžeta stāvokli un jāveic visi nepieciešamie pasākumi šīs sistēmas strukturālās nelīdzsvarotības gadījumā.

(36)

7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 15. pantā ir noteikts, ka konkrēti dati par ierēdņiem un citiem darbiniekiem ir jādara zināmi dalībvalstu valdībām.

(37)

Lai sasniegtu Civildienesta noteikumos izklāstītos mērķus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, jo īpaši attiecībā uz noteiktiem darba nosacījumu aspektiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei,

1.

Noteikumu 1.d pantu groza šādi:

2.

Noteikumu 1.e panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1.   Aktīvā nodarbinātībā iesaistītiem ierēdņiem ir pieejami iestāžu pieņemtie sociālie pasākumi, tostarp īpaši pasākumi, kas paredzēti darba un privātās dzīves saskaņošanai, un pakalpojumi, ko sniedz 9. pantā minētās sociālās labklājības struktūras. Bijušajiem ierēdņiem var būt pieejami atsevišķi īpaši sociālie pasākumi.".

3.

Noteikumu 5. pantu groza šādi:

4.

Noteikumu 6. pantu aizstāj ar šādu:

"6. pants

1.   Ar katru iestādi saistītā budžeta iedaļai pievienotajā štatu sarakstā norāda amatu skaitu katrā pakāpē un funkciju grupā.

2.   Neskarot principu par paaugstināšanu amatā, balstoties uz nopelniem, kā noteikts 45. pantā, ar minēto sarakstu nodrošina, ka katrai iestādei vakanto amatu skaits katrā štatu saraksta pakāpē katra gada 1. janvārī atbilst ierēdņu skaitam zemākajā pakāpē, kas ir faktiski nodarbināti iepriekšējā gada 1. janvārī, reizinot to ar I pielikuma B punktā minētajai pakāpei paredzētajām likmēm. Minētās likmes piemēro piecus gadus ilgā laikposmā no 2014. gada 1. janvāra.

3.   Noteikumu I pielikuma B punktā paredzētās likmes ir daļa no 113. pantā minētā ziņojuma.

4.   Noteikumu īstenošana attiecībā uz funkciju grupu AST/SC un to pārejas noteikumu īstenošana, kas paredzēti XIII pielikuma 31. pantā, ņemot vērā to, kā ir attīstījusies nepieciešamība pēc personāla, kas pilda sekretāra un kancelejiskus uzdevumus visās iestādēs, kā arī to, kā ir attīstījušās pastāvīgās un pagaidu amata vietas funkciju grupās AST un AST/SC, ir daļa no 113. pantā minētā ziņojuma.".

5.

Noteikumu 9. pantu groza šādi:

6.

Noteikumu 10. panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdu "iestādes" aizstāj ar "iestāžu iecēlējinstitūcijas".

7.

Noteikumu 11. pantu aizstāj ar šādu:

"11. pants

Ierēdnis veic savus pienākumus un darbojas tikai un vienīgi Savienības interesēs. Ierēdnis nepieprasa, kā arī nepieņem norādījumus ne no vienas valdības, iestādes, organizācijas vai personas ārpus tā iestādes. Ierēdnis pilda tam noteiktos pienākumus objektīvi, neitrāli un atbilstoši savam lojalitātes pienākumam pret Savienību.

Ierēdnis bez iecēlējinstitūcijas atļaujas no valdības vai jebkura cita avota ārpus iestādes, kurā viņš strādā, nepieņem nekādus apbalvojumus, goda zīmes, labvēlību, dāvanas vai jebkāda veida samaksu, izņemot par pakalpojumiem, kas sniegti līdz pieņemšanai darbā, militārā vai kādā citā valsts dienesta laikā vai arī saistībā ar šādu dienestu.

Pirms ierēdņa pieņemšanas darbā iecēlējinstitūcija pārbauda, vai kandidātam ir kāda personīga ieinteresētība, kas mazina viņa neatkarību, vai kāds cits interešu konflikts. Šajā nolūkā kandidāts, izmantojot īpašu veidlapu, informē iecēlējinstitūciju par jebkuru faktisku vai iespējamu interešu konfliktu. Šādos gadījumos iecēlējinstitūcija ņem to vērā pienācīgi pamatotā atzinumā. Vajadzības gadījumā iecēlējinstitūcija veic 11.a panta 2. punktā minētos pasākumus.

Šo pantu pēc analoģijas piemēro ierēdņiem, kas atgriežas dienestā no atvaļinājuma personisku iemeslu dēļ.".

8.

Noteikumu 16. pantu aizstāj ar šādu:

"16. pants

Arī pēc aiziešanas no dienesta ierēdnim ir pienākums ievērot godprātību un diskrētumu attiecībā uz dažu amatu vai labumu pieņemšanu.

Ierēdņi, kuri vēlas iesaistīties algotā vai nealgotā profesionālajā darbībā divu gadu laikā pēc aiziešanas no dienesta, par to informē savu iestādi, izmantojot īpašu veidlapu. Ja šī darbība ir saistīta ar darbu, ko ierēdnis veicis pēdējo trīs darba gadu laikā un kas varētu radīt pretrunas ar iestādes likumīgajām interesēm, iecēlējinstitūcija, ņemot vērā dienesta intereses, var vai nu aizliegt ierēdnim to veikt, vai arī to atļaut, piemērojot jebkādus nosacījumus, ko tā uzskata par atbilstošiem. Pēc apspriešanās ar Apvienoto komiteju iecēlējinstitūcija paziņo par savu lēmumu 30 darba dienu laikā no dienas, kad tā tika informēta. Ja līdz minētā laikposma beigām šāds paziņojums nav sniegts, to uzskata par netieši izteiktu piekrišanu.

Bijušajiem augstākā līmeņa ierēdņiem, kā tie definēti īstenošanas noteikumos, iecēlējinstitūcija principā aizliedz 12 mēnešu laikā pēc aiziešanas no dienesta iesaistīties lobēšanā vai atbalstīšanas darbībā attiecībā uz viņu bijušās iestādes darbiniekiem par labu viņu uzņēmumiem, klientiem vai darba devējiem par jautājumiem, par kuriem viņi bija atbildīgi pēdējo trīs dienestā pavadīto gadu laikā.

Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 45/2001 (5) katra iestāde ik gadu publicē informāciju par trešās daļas īstenošanu, tostarp izskatīto lietu sarakstu.

9.

Noteikumu 18. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1.   Visas tiesības uz jebkuriem rakstveida vai citiem darbiem, ko ierēdņi ir sagatavojuši, veicot savus pienākumus, ir Eiropas Savienības īpašums, ja šādi rakstveida vai citi darbi ir saistīti ar tās darbību, vai – ja šādi rakstveida vai citi darbi ir saistīti ar Eiropas Atomenerģijas kopienas darbību – minētās Kopienas īpašums. Savienībai vai attiecīgā gadījumā Eiropas Atomenerģijas kopienai ir tiesības obligāti iegūt šādu darbu autortiesības.".

10.

Noteikumu 19. pantu aizstāj ar šādu:

"19. pants

Ierēdnis bez iecēlējinstitūcijas atļaujas ne uz kāda pamata nevienā tiesas procesā neizpauž informāciju, kuru viņš uzzinājis, veicot savus pienākumus. Atļauju noraida vienīgi tad, ja tas nepieciešams Savienības interesēs un ja šāda noraidīšana attiecīgajam ierēdnim nerada krimināltiesiskas sekas. Ierēdnim šis pienākums ir saistošs arī pēc aiziešanas no dienesta.

Pirmās daļas noteikumi neattiecas uz ierēdni vai bijušo ierēdni, kurš sniedz liecību Eiropas Savienības Tiesā vai iestādes Disciplinārlietu kolēģijā jautājumos par lietu, kas attiecas uz Eiropas Savienības darbinieku vai bijušo darbinieku.";

11.

Noteikumu 21.a pantā pievieno šādu punktu:

"3.   Ierēdnim, kas informē savus priekšniekus par rīkojumiem, kurus viņš uzskata par nepareiziem vai par tādiem, kas varētu radīt nopietnas grūtības, šajā sakarībā netiek radīts nekāds kaitējums.".

12.

Iekļauj šādu pantu:

"22.c pants

Saskaņā ar 24. un 90. pantu katra iestāde paredz procedūru ierēdņu sūdzību izskatīšanai par to, kāda attieksme pret viņiem tika izrādīta pēc tam, kad viņi izpildīja savas saistības saskaņā ar 22.a vai 22.b pantu, vai šo saistību izpildes rezultātā. Attiecīgā iestāde nodrošina, ka šādas sūdzības izskata konfidenciāli un, ja to nosaka apstākļi, pirms 90. pantā noteikto termiņu beigām.

Katras iestādes iecēlējinstitūcija paredz iekšējus noteikumus inter alia par:

13.

Noteikumu 26.a pantā vārdu "iestāžu" aizstāj ar "iestāžu iecēlējinstitūciju".

14.

Noteikumu 27. pantu aizstāj ar šādu:

"27. pants

Iecelšana amatā ir virzīta uz to, lai iestāde saņemtu pakalpojumus, ko sniedz visspējīgākie, visefektīvākie un visgodprātīgākie ierēdņi, kas iecelti amatā, ņemot vērā pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko teritoriju, un izraudzīti no Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Neviens amats netiek rezervēts kādas konkrētas dalībvalsts pilsoņiem.

Savienības pilsoņu vienlīdzības princips ļauj katrai iestādei pieņemt piemērotus pasākumus, ņemot vērā novērotu būtisku līdzsvara trūkumu starp ierēdņu pārstāvētajām pilsonībām, kam pamatā nav objektīvu kritēriju. Minētajiem piemērotajiem pasākumiem jābūt pamatotiem un to dēļ nekad nedrīkst noteikt citus amatā iecelšanas kritērijus, kā vien tos, kas pamatojas uz nopelniem. Pirms šādu piemērotu pasākumu pieņemšanas attiecīgās iestādes iecēlējinstitūcija pieņem vispārīgus noteikumus, lai šī daļa varētu sākt darboties saskaņā ar 110. pantu.

Pēc trīs gadu laikposma, kas sākas 2014. gada 1. janvārī, Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par otrās daļas īstenošanu.

Lai veicinātu iecelšanu amatā, ņemot vērā visplašāko iespējamo ģeogrāfisko teritoriju, iestādes cenšas sekmēt, lai to darbinieku bērni iegūtu no valodas un kultūras viedokļa daudzveidīgu izglītību.".

15.

Noteikumu 29. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1.   Pirms iecelšanas vakantajā amatā iestādē iecēlējinstitūcija vispirms ņem vērā:

vai arī sāk konkursu procedūru, pamatojoties uz kvalifikāciju vai pārbaudījumiem, vai gan uz kvalifikāciju, gan pārbaudījumiem. Konkursa procedūra noteikta III pielikumā.

Tādu pašu procedūru var arī ievērot, lai veidotu rezervi turpmākai iecelšanai amatā.

Saglabājot principu, ka lielākā daļa ierēdņu jāieceļ amatā, pamatojoties uz atklātiem konkursiem, iecēlējinstitūcija, atkāpjoties no d) apakšpunkta un vienīgi ārkārtas gadījumos, var nolemt rīkot iestādes iekšējo konkursu, kas ir atklāts arī līgumdarbiniekiem, kā tie definēti Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 3.a un 3.b pantā. Pēdējai minētajai darbinieku kategorijai saistībā ar minēto iespēju piemēro ierobežojumus, kā noteikts Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 82. panta 7. punktā, un saistībā ar konkrētiem uzdevumiem, kurus tie ir tiesīgi pildīt kā līgumdarbinieki.".

16.

Noteikumu 30. pantu aizstāj ar šādu:

"30. pants

Katram konkursam iecēlējinstitūcija ieceļ atlases komisiju. Šī komisija sastāda piemēroto kandidātu sarakstu.

Iecēlējinstitūcija nolemj, kurus no šiem kandidātiem iecelt vakantajos amatos.

Šiem kandidātiem ir pieejama pietiekama informācija par iestāžu un aģentūru publicētajiem atbilstošiem vakantajiem amatiem."

17.

Noteikumu 31. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

"Neskarot 29. panta 2. punktu, ierēdņus ieceļ amatā tikai SC 1 līdz SC 2, AST 1 līdz AST 4 vai AD 5 līdz AD 8 pakāpē."

18.

Noteikumu 32. panta trešajā daļā vārdu "iestādes" aizstāj ar vārdiem "katras iestādes iecēlējinstitūcijas".

19.

Noteikumu 34. pantu aizstāj ar šādu:

"34. pants

1.   Pirms apstiprināšanas amatā ierēdņiem ir deviņu mēnešu pārbaudes laiks. Lēmumu par ierēdņa apstiprināšanu pieņem, pamatojoties uz 3. punktā minēto ziņojumu un ņemot vērā iecēlējinstitūcijai pieejamo informāciju, kas ļauj spriest par pārbaudāmā rīcību saistībā ar II sadaļu.

Ja pārbaudes laikā slimības, 58. pantā noteiktā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai nelaimes gadījuma dēļ ierēdnis nespēj veikt pienākumus vismaz vienu nepārtrauktu mēnesi, iecēlējinstitūcija var par attiecīgo laiku pagarināt viņa pārbaudes laiku. Kopējais pārbaudes laiks nekādā gadījumā nav ilgāks par 15 mēnešiem.

2.   Ziņojumu par pārbaudāmo var sagatavot jebkurā brīdī pirms pārbaudes laika beigām, ja viņa darbs ir izrādījies acīmredzami neatbilstošs.

Minēto ziņojumu dara zināmu attiecīgajai personai, kurai ir tiesības astoņu darba dienu laikā iesniegt rakstiskus komentārus. Pārbaudāmā tiešais priekšnieks ziņojumu un komentārus nekavējoties nosūta iecēlējinstitūcijai, kura trīs nedēļu laikā saņem Apvienotās ziņojumu komitejas atzinumu par veicamajiem pasākumiem. Iecēlējinstitūcija var nolemt atlaist pārbaudāmo pirms pārbaudes laika beigām, par to viņam paziņojot vienu mēnesi iepriekš, vai uz atlikušo pārbaudes laiku norīkot ierēdni citā struktūrvienībā.

3.   Vismaz vienu mēnesi pirms pārbaudes laika beigām sagatavo ziņojumu par pārbaudāmā spēju veikt amata pienākumus, kā arī par darba efektivitāti un rīcību darbā. Minēto ziņojumu dara zināmu pārbaudāmajam, kuram ir tiesības astoņu darba dienu laikā iesniegt rakstiskus komentārus.

Ja ziņojumā ir ieteikta atlaišana vai izņēmuma gadījumā pārbaudes laika pagarināšana saskaņā ar 1. punktu, pārbaudāmā tiešais priekšnieks ziņojumu un komentārus nekavējoties nosūta iecēlējinstitūcijai, kura trīs nedēļu laikā apspriežas ar Apvienoto ziņojumu komiteju par veicamajiem pasākumiem.

Pārbaudāmo, kura darbs vai rīcība nav bijusi atbilstoša tam, lai viņu apstiprinātu amatā, atlaiž.

4.   Izņemot gadījumus, kad pārbaudāmajam ir iespēja nekavējoties stāties citā darbā, atlaistais pārbaudāmais saņem kompensāciju trīs mēneša pamatalgu apmērā, ja nostrādāts vairāk nekā gads, divu mēneša pamatalgu apmērā, ja nostrādāti vismaz seši mēneši, un vienas mēneša pamatalgas apmērā, ja nostrādāti mazāk nekā seši mēneši.

5.   Šā panta 2., 3. un 4. punkts neattiecas uz ierēdņiem, kuri pirms pārbaudes laika beigām atkāpjas no amata.".

20.

Noteikumu 35. pantā pievieno šādu punktu:

21.

Noteikumu 37. panta b) punkta otrajā ievilkumā vārdu "iestādēm" aizstāj ar vārdiem "iestāžu iecēlējinstitūcijām".

22.

Noteikumu 40. pantu groza šādi:

23.

Noteikumu 42.a pantu aizstāj ar šādu:

"42.a pants

Ierēdnim ir tiesības uz ne vairāk kā sešu mēnešu bērna kopšanas atvaļinājumu par katru bērnu, nesaņemot pamatalgu, un to var izmantot pirmo divpadsmit gadu laikā pēc bērna piedzimšanas vai adopcijas. Atvaļinājuma laiks var būt divas reizes garāks vientuļajiem vecākiem, kas par tādiem atzīti saskaņā ar katras iestādes iecēlējinstitūcijas pieņemtajiem vispārējiem īstenošanas noteikumiem, kā arī vecākiem, kuru bērni ir aprūpējami invaliditātes vai smagas slimības dēļ, ko atzinis iestādes ārsts. Minimālais vienā reizē ņemtais atvaļinājums nav īsāks par vienu mēnesi.

Bērna kopšanas atvaļinājuma laikā turpinās ierēdņa dalība sociālā nodrošinājuma shēmā, saglabājas pensiju tiesību iegūšana, apgādājamā bērna pabalsts un pabalsts izglītībai. Ierēdnis saglabā savu amatu, un viņam ir tiesības uz izvirzīšanu augstākā līmenī vai uz paaugstinājumu pakāpē. Atvaļinājumu var izmantot kā pilna laika vai nepilna laika atvaļinājumu. Ja bērna kopšanas atvaļinājumu izmanto nepilna laika atvaļinājuma veidā, pirmajā daļā paredzēto maksimālo laikposmu divkāršo. Bērna kopšanas atvaļinājuma laikā ierēdnis ir tiesīgs saņemt pabalstu EUR 911,73 apmērā mēnesī vai 50 % no šīs summas, ja izmanto nepilna laika atvaļinājumu, bet ierēdnis nedrīkst veikt nekādu citu algotu darbu. Iestāde pilnībā sedz 72. un 73. pantā paredzētās iemaksas sociālā nodrošinājuma shēmā un aprēķina tās, pamatojoties uz ierēdņa pamatalgu. Tomēr nepilna laika atvaļinājuma gadījumā šis noteikums attiecas tikai uz starpību starp pilnu pamatalgu un proporcionāli samazinātu pamatalgu. Ierēdņa iemaksu par faktiski saņemto pamatalgas daļu aprēķina, izmantojot tos pašu procentus, kādi būtu, ja ierēdnis strādātu pilnas slodzes darbu.

Pabalstu EUR 1 215,63 apmērā mēnesī vai 50 % no šīs summas, ja ierēdnis ir nepilna laika atvaļinājumā, maksā pirmajā daļā minētajiem vientuļajiem vecākiem, kā arī vecākiem, kuru bērni ir aprūpējami invaliditātes vai smagas slimības dēļ, ko atzinis ārsts, un bērna kopšanas atvaļinājuma pirmos trīs mēnešus, ja šo atvaļinājumu izmanto tēvs grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā vai viens no vecākiem tūlīt pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, vai adopcijas atvaļinājuma laikā vai tūlīt pēc tā.

Bērna kopšanas atvaļinājumu var pagarināt vēl par sešiem mēnešiem, pabalsta apmēru ierobežojot līdz 50 % no otrajā daļā minētās summas. Vientuļiem vecākiem, kā tie minēti pirmajā daļā, bērna kopšanas atvaļinājumu var pagarināt vēl par divpadsmit mēnešiem, pabalsta apmēru ierobežojot līdz 50 % no trešajā daļā minētās summas.

Šajā pantā minētās summas koriģē atbilstīgi atalgojumam.".

24.

Noteikumu III sadaļas 2. nodaļā pievieno šādu iedaļu:

"7.   Iedaļa

Atvaļinājums dienesta interesēs

42.c pants

Agrākais piecus gadus pirms ierēdņa pensionēšanās vecuma sasniegšanas, ierēdnim, kurš dienestā ir pavadījis vismaz desmit gadus, ar iecēlējinstitūcijas lēmumu var noteikt atvaļinājumu dienesta interesēs tādu organizatorisku apsvērumu dēļ, kas saistīti ar vajadzību iegūt jaunas kompetences iestādēs.

To ierēdņu kopskaits, kuri atrodas atvaļinājumā dienesta interesēs, katru gadu nedrīkst pārsniegt 5 % no visu iestāžu ierēdņiem, kuri pensionējās iepriekšējā gadā. Tādā veidā aprēķināto kopskaitu katrai iestādei nosaka atbilstoši ierēdņu skaitam, kāds attiecīgajā iestādē bija iepriekšējā gada 31. decembrī. Šo kopskaitu katrā iestādē noapaļo uz augšu līdz tuvākajam veselajam skaitlim.

Šāds atvaļinājums nav disciplinārsods.

Atvaļinājuma ilgums principā atbilst laikposmam, kas atlicis līdz ierēdņa pensionēšanās vecumam. Tomēr izņēmuma gadījumos iecēlējinstitūcija var nolemt pārtraukt šādu atvaļinājumu un atjaunot ierēdni amatā.

Ja ierēdnis, kurš atrodas atvaļinājumā dienesta interešu dēļ, sasniedz pensionēšanās vecumu, viņš tiek automātiski pensionēts.

Atvaļinājumu dienesta interesēs reglamentē šādi noteikumi:

Ierēdnis, kuram noteikts šāds atvaļinājums, saņem pabalstu, ko aprēķina saskaņā ar IV pielikumu.

Pēc ierēdņa pieprasījuma no pabalsta veic iemaksas pensiju programmā, kuras aprēķina, pamatojoties uz šo pabalstu. Šādā gadījumā, aprēķinot dienesta gadus, kas dod tiesības uz pensiju, atbilstoši Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 2. pantam, ņem vērā dienesta laiku, kas pavadīts atvaļinājumā dienesta interesēs.

Pabalstam nepiemēro korekcijas koeficientu.".

25.

Noteikumu 43. pantu aizstāj ar šādu:

"43. pants

Par katra ierēdņa spējām, efektivitāti un rīcību dienestā reizi gadā sagatavo ziņojumu, kā to noteikusi katras iestādes iecēlējinstitūcija saskaņā ar 110. pantu. Minētajā ziņojumā norāda, vai ierēdņa darba izpildes līmenis ir vai nav apmierinošs. Katras iestādes iecēlējinstitūcija paredz noteikumus, kas piešķir apstrīdēšanas tiesības saistībā ar minēto ziņojuma procedūru, kuras jāizmanto pirms sūdzības iesniegšanas, kā minēts 90. panta 2. punktā.

Attiecībā uz AST 5 pakāpes ierēdņiem ziņojumā var arī ietvert atzinumu par to, vai, ņemot vērā darba izpildi, ierēdnis varētu veikt administratora funkcijas.

Ierēdni iepazīstina ar šo ziņojumu. Ierēdnis ir tiesīgs sniegt jebkādus komentārus, ko viņš uzskata par atbilstošiem.".

26.

Noteikumu 44. pantu aizstāj ar šādu:

"44. pants

Ierēdni, kurš divus gadus ir atradies vienā savas pakāpes līmenī, automātiski paaugstina uz nākamo šīs pakāpes līmeni, ja vien pēdējā gada ziņojumā, kas minēts 43. pantā, viņa darba izpilde nav novērtēta kā neapmierinoša. Ne vēlāk kā pēc četriem gadiem ierēdni izvirza uz nākamo viņa pakāpes līmeni, ja vien nav piemērota 51. panta 1. punktā noteiktā procedūra.

Ja ierēdnis ir iecelts par nodaļas vadītāju, direktoru vai ģenerāldirektoru tajā pašā pakāpē un ja 43. panta nozīmē pirmo deviņu mēnešu laikā pēc iecelšanas amatā viņš savus pienākumus ir pildījis apmierinoši, ierēdni ar atpakaļejošu datumu izvirza uz nākamo līmeni šajā pakāpē, tiklīdz iecelšana amatā stājas spēkā. Šīs izvirzīšanas rezultātā palielina ierēdņa mēneša pamatalgu, kas procentuāli atbilst starpībai starp katras pakāpes pirmo un otro līmeni. Ja palielinājums ir mazāks vai ierēdnis tobrīd jau ir savas pakāpes pēdējā līmenī, viņš saņem pamatalgas paaugstinājumu, nodrošinot, ka palielinājums starp pirmo un otro līmeni stājas spēkā līdz viņa nākamajai paaugstināšanai amatā.".

27.

Noteikumu 45. pantu groza šādi:

28.

Noteikumu 45.a pantu groza šādi:

29.

Noteikumu 48. panta trešajā daļā vārdus "AST funkciju grupas" aizstāj ar vārdiem "AST un AST/SC funkciju grupas";

30.

Noteikumu 50. panta astotajā daļā skaitli "55" aizstāj ar skaitli "58".

31.

Noteikumu 51. pantu aizstāj ar šādu:

"51. pants

1.   Katras iestādes iecēlējinstitūcija nosaka kārtību nekompetences gadījumu identificēšanai, risināšanai un novēršanai savlaicīgā un atbilstošā veidā.

Pieņemot iekšējos noteikumus, katras iestādes iecēlējinstitūcija ievēro šādas prasības:

2.   Ierēdnim ir tiesības saņemt savu pilnu personas lietu un nokopēt visus ar procedūru saistītos dokumentus. Ierēdnim ir vismaz 15 dienas, bet ne vairāk kā 30 dienas laika no priekšlikuma saņemšanas dienas, lai sagatavotos aizstāvībai. Viņam var palīdzēt persona pēc viņa izvēles. Ierēdnis var iesniegt rakstiskus komentārus. Viņu uzklausa Apvienotā padomdevēja komiteja. Ierēdnis var arī pieaicināt lieciniekus.

3.   Iestādi Apvienotajā padomdevējā komitejā pārstāv ierēdnis, kuru šim nolūkam ir izvēlējusies iecēlējinstitūcija. Šim ierēdnim ir tādas pašas tiesības kā attiecīgajam ierēdnim.

4.   Ņemot vērā 1. punkta b) apakšpunktā minēto priekšlikumu un jebkādu ierēdņa vai liecinieku rakstisku un mutisku paziņojumu, Apvienotā padomdevēja komiteja ar balsu vairākumu sniedz pamatotu atzinumu, norādot pasākumus, kurus tā uzskata par piemērotiem, ņemot vērā pēc tās pieprasījuma konstatētos faktus. Šo atzinumu tā nosūta iecēlējinstitūcijai un attiecīgajam ierēdnim divu mēnešu laikā no dienas, kad lieta ir nodota tās izskatīšanai. Priekšsēdētājs nebalso par Apvienotās padomdevējas komitejas lēmumiem, izņemot par procedurāliem jautājumiem vai ja balsu skaits ir neizšķirts.

5.   Ierēdnis, kurš atlaists nekompetences dēļ, 6. punktā noteiktajā laikposmā ir tiesīgs saņemt ikmēneša atbrīvošanas pabalstu, kas atbilst AST 1 pakāpes pirmā līmeņa ierēdņa mēneša pamatalgai. Šajā pašā laikā ierēdnis ir tiesīgs saņemt arī 67. pantā paredzētos ģimenes pabalstus. Apgādnieka pabalstu aprēķina, pamatojoties uz AST 1 pakāpes ierēdņa mēneša pamatalgu saskaņā ar VII pielikuma 1. pantu.

Pabalstu nemaksā, ja ierēdnis atkāpjas no amata pēc 1. un 2. punktā minētās procedūras uzsākšanas vai ja viņš ir tiesīgs uz tūlītēju pilnas pensijas saņemšanu. Ja ierēdnis ir tiesīgs uz bezdarbnieka pabalstu atbilstoši valsts bezdarba shēmai, šāda pabalsta apmēru atskaita no iepriekš minētā pabalsta.

6.   Šā panta 5. punktā minētos maksājumus veic šādā laikposmā:

7.   Ierēdņi, kuri ir pazemināti pakāpē nekompetences dēļ, pēc sešiem gadiem var pieprasīt dzēst visas atsauces uz šādu pasākumu no viņu personas lietas.

8.   Ierēdņiem ir tiesības saņemt pamatotu izdevumu atlīdzību, kas radušies pēc viņu iniciatīvas procedūras laikā, tostarp maksas, kas maksājamas aizstāvības padomdevējam, kurš nestrādā iestādē, ja šajā pantā paredzētā procedūra beidzas, nepieņemot lēmumu par ierēdņa atlaišanu vai pazemināšanu pakāpē.".

32.

Noteikumu 52. pantu aizstāj ar šādu:

"52. pants

Neskarot 50. panta noteikumus, ierēdnis dodas pensijā:

Tomēr ierēdnis pēc sava lūguma un ja iecēlējinstitūcija uzskata to par attaisnotu dienesta interesēs, var turpināt strādāt līdz 67 gadu vecumam vai izņēmuma gadījumos līdz 70 gadu vecumam, un šādā gadījumā ierēdni automātiski pensionē tā mēneša pēdējā dienā, kurā viņš sasniedz šo vecumu.

Ja iecēlējinstitūcija nolemj atļaut ierēdnim palikt dienestā pēc 66 gadu vecuma, šādu atļauju dod uz laikposmu, kas nav ilgāks par vienu gadu. Pēc ierēdņa lūguma to var atjaunot.".

33.

Noteikumu 55. pantu groza šādi:

34.

Noteikumu 55.a panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2.   Ierēdnis ir tiesīgs saņemt atļauju šādos gadījumos:

Ja nepilna darba laika darbs tiek prasīts, lai piedalītos kvalifikācijas celšanas apmācībās, vai pēdējos trīs gados pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, bet ne ātrāk par 58 gadu vecumu, iecēlējinstitūcija var atteikt atļaujas izsniegšanu vai atlikt tās spēkā stāšanos dienu tikai ārkārtējos apstākļos un ar dienestu saistītu īpaši svarīgu iemeslu dēļ.

Ja šīs tiesības saņemt atļauju izmanto, lai rūpētos par smagi slimu vai invalīdu laulāto, radinieku augšupejošā līnijā, radinieku lejupejošā līnijā, brāli vai māsu, vai lai piedalītos kvalifikācijas celšanas apmācībās, visi šādi laikposmi kopumā nedrīkst pārsniegt piecus gadus ierēdņa karjeras laikā.".

35.

Noteikumu 56. panta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Kā paredzēts VI pielikumā, virsstundas, ko nostrādājuši SC 1 līdz SC 6 pakāpes un AST 1 līdz AST 4 pakāpes ierēdņi, viņiem dod tiesības saņemt kompensācijas atvaļinājumu vai atlīdzību, ja attiecīgā darba noteikumi neparedz kompensācijas atvaļinājumu divu mēnešu laikā, kas seko mēnesim, kurā tika nostrādātas virsstundas."

36.

Noteikumu 56.a panta otro daļu aizstāj ar šādu:

"Pēc apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju Komisija, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 111. un 112. pantu, nosaka to ierēdņu kategorijas, kuri ir tiesīgi saņemt šādus pabalstus, pabalstu piešķiršanas nosacījumus un pabalstu likmes.".

37.

Noteikumu 56.b panta otro daļu aizstāj ar šādu:

"Pēc apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju Komisija, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 111. un 112. pantu, nosaka to ierēdņu kategorijas, kuri ir tiesīgi saņemt šādus pabalstus, pabalstu piešķiršanas nosacījumus un pabalstu likmes.".

38.

Noteikumu 56.c panta otro daļu aizstāj ar šādu:

"Pēc apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju Komisija, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 111. un 112. pantu, nosaka to ierēdņu kategorijas, kuri ir tiesīgi saņemt īpašos pabalstus, šādu pabalstu piešķiršanas nosacījumus un pabalstu likmes."

39.

Noteikumu 57. panta pirmajā daļā vārdu "iestādes" aizstāj ar vārdiem "iestāžu iecēlējinstitūcijas".

40.

Noteikumu 58. pantu aizstāj ar šādu:

"58. pants

Grūtnieces papildus 57. pantā paredzētajam atvaļinājumam pēc medicīniskas izziņas uzrādīšanas ir tiesīgas saņemt 20 nedēļu ilgu atvaļinājumu. Atvaļinājums sākas ne agrāk kā sešas nedēļas pirms izziņā norādītās paredzamās dzemdību dienas un beidzas ne agrāk kā 14 nedēļas pēc dzemdībām. Vairāku bērnu piedzimšanas vai priekšlaicīgu dzemdību gadījumā vai gadījumā, ja piedzimušajam bērnam ir invaliditāte vai nopietna slimība, ilgums ir 24 nedēļas. Šajos noteikumos priekšlaicīgas dzemdības ir dzemdības, kas notiek pirms grūtniecības 34. nedēļas beigām.".

41.

Noteikumu 61. pantu aizstāj ar šādu:

"61. pants

Valsts svētku sarakstus sastāda, Savienības iestāžu iecēlējinstitūcijām vienojoties pēc apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju.".

42.

Noteikumu 63. pantu aizstāj ar šādu:

"63. pants

Ierēdņa atalgojumu izsaka euro. To izmaksā tās valsts valūtā, kurā ierēdnis veic savus pienākumus, vai euro.

Atalgojumu, ko maksā citā valūtā, nevis euro, aprēķina pēc maiņas kursiem, ko izmanto Eiropas Savienības vispārējā budžeta piemērošanai attiecīgā gada 1. jūlijā.

Katru gadu valūtas maiņas kursu pārskata ar atpakaļejošu datumu laikā, kad notiek 65. pantā paredzētā atalgojuma ikgadējā pārskatīšana.".

43.

Noteikumu 64. pantu aizstāj ar šādu:

"64. pants

Ierēdņa atalgojumu, kas izteikts euro, pēc obligātajiem atskaitījumiem, kas izklāstīti šajos Civildienesta noteikumos vai jebkuros īstenošanas noteikumos, izvērtē pēc likmes, kas atkarībā no dzīves apstākļiem dažādās dienesta vietās ir lielāka par, mazāka par vai vienāda ar 100 %.

Korekciju koeficientus nosaka vai atceļ, kā arī katru gadu pārskata saskaņā ar XI pielikumu. Attiecībā uz pārskatīšanu visas vērtības uzskata par atsauces vērtībām. Komisija pārskatītās vērtības divu nedēļu laikā pēc pārskatīšanas informācijas nolūkā publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

Beļģijā un Luksemburgā nepiemēro nekādu korekcijas koeficientu, ņemot vērā to, ka šīs darba vietas izmanto kā atsauces vietas koeficientu aprēķināšanai un tās ir galvenās un sākotnējās atrašanās vietas lielākajai daļai iestāžu.".

44.

Noteikumu 65. pantu aizstāj ar šādu:

"65. pants

1.   Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu pārskata katru gadu, ņemot vērā Savienības ekonomisko un sociālo politiku. Īpašu uzmanību pievērš algu palielinājumam dalībvalstu civildienestā un nepieciešamību pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Atalgojuma pārskatīšanu veic saskaņā ar XI pielikumu. Minētā pārskatīšana notiek līdz katra gada beigām, ņemot vērā Komisijas ziņojumu, kas balstīts uz Eiropas Savienības Statistikas biroja sagatavotajiem statistikas datiem, vienojoties ar dalībvalstu valsts statistikas institūtiem; statistikas dati atspoguļo situāciju, kas katrā dalībvalstī bija 1. jūlijā. Minētajā ziņojumā ir dati par budžeta ietekmi uz Savienības ierēdņu atalgojumu un pensijām. To nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Summas, kas minētas noteikumu 42.a panta otrajā un trešajā daļā, 66. un 69. pantā, VII pielikuma 1. panta 1. punktā, 2. panta 1. punktā, 3. panta 1. un 2. punktā, 4. panta 1. punktā, 7. panta 2. punktā, 8. panta 2. punktā, 10. panta 1. punktā un XIII pielikuma 8. panta 2. punktā un VII pielikuma bijušajā 4.a pantā, kas pārskatāmas saskaņā ar XIII pielikuma 18. panta 1. punktu, summas kas minētas Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 24. panta 3. punktā, 28.a panta 3. punkta otrajā daļā, 28.a panta 7. punktā, 93. un 94. pantā, 96. panta 3. punkta otrajā daļā un 96. panta 7. punktā, 133., 134. un 136. pantā, kā arī summas, kas minētās Padomes Regulas (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 300/76 (6) 1. panta 1. punkta pirmajā daļā, un koeficientu attiecībā uz Padomes Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68 (7) 4. pantā minētajām summām katru gadu pārskata saskaņā ar XI pielikumu. Komisija pārskatītās summas divu nedēļu laikā pēc pārskatīšanas informācijas nolūkā publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

2.   Būtisku dzīves dārdzības izmaiņu gadījumā 1. punktā minētās summas un 64. pantā minētos korekcijas koeficientus pārskata saskaņā ar XI pielikumu. Komisija pārskatītās summas un korekcijas koeficientus divu nedēļu laikā pēc pārskatīšanas informācijas nolūkā publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

3.   Šā panta 1. punktā minētās summas un 64. pantā minētos korekcijas koeficientus uzskata par summām un korekcijas koeficientiem, kuru faktiskā vērtība noteiktā laikā var tikt pārskatīta bez nepieciešamības pieņemt citu tiesību aktu.

4.   Neskarot XI pielikuma 3. panta 5. un 6. punktu, 2013. gadā un 2014. gadā neveic 1. un 2. punktā noteikto pārskatīšanu.

45.

Noteikumu 66. pantu groza šādi:

46.

Noteikumu 66.a pantu aizstāj ar šādu:

"66.a pants

1.   Atkāpjoties no Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68 3. panta 1. punkta un lai, neskarot 65. panta 3. punktu, ņemtu vērā ierēdņu atalgojuma un pensiju pārskatīšanas metodes piemērošanu, pagaidu pasākumu attiecībā uz Savienības maksāto atalgojumu aktīvā nodarbinātībā esošajiem darbiniekiem, kas zināms kā solidaritātes nodeva, piemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.

2.   Šīs solidaritātes nodevas likme, ko piemēro 3. punktā definētajam pamatam, ir 6 %. Tomēr ierēdņiem, kuri ir vismaz AD 15 pakāpes 2. līmenī, piemēro likmi 7 % apmērā.

4.   Solidaritātes nodevu atskaita katru mēnesi izcelsmes vietā; ieņēmumus reģistrē kā ienākumus Eiropas Savienības vispārējā budžetā."

47.

Noteikumu 67. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3.   Apgādājamā bērna pabalstu var divkāršot ar īpašu pamatotu lēmumu, kuru iecēlējinstitūcija pieņem, pamatojoties uz medicīniskiem dokumentiem, kas apliecina, ka bērnam ir invaliditāte vai ilgstoša slimība, kuras dēļ ierēdnim rodas lieli izdevumi.".

48.

Noteikumu 72. pantu groza šādi:

49.

Noteikumu 73. panta 1. punktā vārdu "iestāžu" aizstāj ar "iestāžu iecēlējinstitūciju".

50.

Noteikumu 76.a panta otrajā teikumā vārdu "iestādēm" aizstāj ar "iestāžu iecēlējinstitūcijām".

51.

Noteikumu 77. pantu aizstāj ar šādu:

"77. pants

Ierēdnim, kurš ir bijis dienestā vismaz desmit gadus, ir tiesības saņemt izdienas pensiju. Tomēr viņam ir tiesības uz šādu pensiju neatkarīgi no dienesta ilguma, ja viņš ir pārsniedzis pensionēšanās vecumu, ja laikā, kad viņam bija rezerves statuss, nav bijis iespējams viņu atjaunot amatā vai pensionēšanas gadījumā dienesta interesēs.

Maksimālā izdienas pensija ir 70 % no pēdējās pamatalgas, kāda saņemta pēdējā pakāpē, kurā ierēdnis bijis vismaz vienu gadu. Ierēdnis saņem 1,80 % no minētās pēdējās pamatalgas par katru darba gadu, ko skaita saskaņā ar VIII pielikuma 3. pantu.

Tomēr attiecībā uz ierēdņiem, kas dienesta pienākumu kārtībā palīdzējuši kādai personai, kuras amats noteikts Līgumā par Eiropas Savienību vai Līgumā par Eiropas Savienības darbību, vai kādas Savienības iestādes vai struktūras vai kādas Eiropas Parlamenta politiskās grupas vēlētam priekšsēdētājam, pensijas apmēru par tādā amatā nostrādātiem pensionējamiem gadiem aprēķina, ņemot vērā tādā amatā saņemto pēdējo pamatalgu, ja saņemtā pamatalga pārsniedz to algu, ko ņem vērā, piemērojot šā panta otro daļu.

Izdienas pensija nedrīkst būt mazāka par 4 % no iztikas minimuma par katru dienesta gadu.

Pensionēšanās vecums ir 66 gadi.

Reizi piecos gados, sākot no 2014. gada 1. janvāra, pensionēšanās vecums tiks izvērtēts, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā jo īpaši izvērtē izmaiņas saistībā ar dalībvalstu civildienestu ierēdņu pensionēšanās vecumu un iestāžu ierēdņu paredzamo dzīves ilgumu.

Attiecīgā gadījumā Komisija sagatavo priekšlikumu, ar kuru groza pensionēšanās vecumu atbilstoši minētā ziņojumā secinājumiem, īpašu uzmanību pievēršot attīstībai dalībvalstīs.".

52.

Noteikumu 78. pantu aizstāj ar šādu:

"78. pants

Ierēdnis VIII pielikuma 13. līdz 16. pantos paredzētajā veidā ir tiesīgs uz invaliditātes pabalstu kopējas pastāvīgas invaliditātes gadījumā, kas neļauj viņam veikt pienākumus atbilstoši amatam savā funkciju grupā.

Pēc analoģijas invaliditātes pabalsta saņēmējiem piemēro 52. pantu. Ja invaliditātes pabalsta saņēmējs pensionējas pirms 66 gadu vecuma, nesasniedzot maksimālās tiesības uz pensiju, piemēro vispārējos noteikumus par izdienas pensiju. Izdienas pensijas apmērs ir atkarīgs no tās pakāpes un līmeņa algas, kurā ierēdnis strādāja, kad viņš kļuva invalīds.

Invaliditātes pabalsts ir 70 % no ierēdņa pēdējās pamatalgas. Tomēr tas nedrīkst būt mazāks par iztikas minimumu.

Invaliditātes pabalstam piemēro iemaksas pensiju shēmā, kuras aprēķina, pamatojoties uz šo pabalstu.

Ja invaliditāti izraisījis nelaimes gadījums ierēdņa pienākumu izpildes laikā vai saistībā ar šiem pienākumiem, arodslimība, ierēdņa rīcība, aizstāvot sabiedrības intereses vai riskējot ar dzīvību, lai glābtu citu cilvēku, invaliditātes pabalsts nedrīkst būt mazāks par 120 % no iztikas minimuma. Turklāt šādā gadījumā iemaksas pensiju shēmā pilnā apmērā maksā no 1.b pantā minētās iestādes vai struktūras budžeta.".

53.

Noteikumu 80. panta sesto daļu aizstāj ar šādu:

"Pirmajā, otrajā un trešajā daļā paredzētās tiesības uz pensiju piemēro tāda bijušā ierēdņa nāves gadījumā, kuram ir tiesības uz pabalstu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 50. pantu, Padomes Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (8) 5. pantu, Padomes Regulas (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 2530/72 (9) 3. pantu vai Padomes Regulas (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 1543/73 (1973. gada 4. jūnijs) (10) 3. pantu, un tāda bijušā ierēdņa nāves gadījumā, kurš aizgājis no dienesta, nesasniedzot pensionēšanās vecumu, un lūdzis, lai viņa izdienas pensijas maksāšanu atliek līdz tā kalendārā mēneša pirmajai dienai, kas seko mēnesim, kurā viņš sasniegtu pensionēšanās vecumu.

54.

Noteikumu 81.a pantu 1. punktu groza šādi:

55.

Noteikumu 82. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2.   Ja atalgojumu pārskata saskaņā ar 65. panta 1. punktu, tādu pašu pārskatīšanu piemēro pensijām.".

56.

Noteikumu 83. panta 1. punkta otro daļu svītro.

57.

Noteikumu 83.a panta 2., 3., 4. un 5. punktu aizstāj ar šādu:

"2.   Aģentūras, kas nesaņem subsīdijas no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, veic iemaksas šajā budžetā pilnā apmērā, lai finansētu programmu. No 2016. gada 1. janvāra aģentūras, kuras daļēji finansē no minētā budžeta, maksā daļu no darba devēja iemaksām, kas atbilst proporcijai starp aģentūras ieņēmumiem bez subsīdijas no Eiropas Savienības vispārējā budžeta un aģentūras kopējiem ieņēmumiem.

3.   Pensiju programmas līdzsvaru nodrošina ar noteikto pensionēšanās vecumu un programmas iemaksu likmi. Veicot aktuāro novērtēšanu reizi piecos gados saskaņā ar XII pielikumu, programmas iemaksu likmi pārskata, lai nodrošinātu programmas līdzsvaru.

4.   Katru gadu Komisija iesniedz 3. punktā minētā aktuārā novērtējuma atjauninātu versiju saskaņā ar XII pielikuma 1. panta 2. punktu. Ja konstatē, ka pastāv vismaz 0,25 punktu atšķirība starp pašreiz piemēroto iemaksu likmi un to likmi, kas nepieciešama, lai uzturētu aktuāro līdzsvaru, likmi pārskata saskaņā ar XII pielikumā noteikto kārtību.

5.   Lai īstenotu šā panta 3. un 4. punktu, 83. panta 2. punktā noteikto atsauces vērtību pārskata. Komisija pārskatīto iemaksu likmi divu nedēļu laikā pēc pārskatīšanas informācijas nolūkā publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.".

58.

Noteikumu VIII sadaļu svītro.

59.

Noteikumu 110. pantu aizstāj ar šādu:

"110. pants

1.   Katras iestādes iecēlējinstitūcija pēc apspriešanās ar Personāla komiteju un Civildienesta noteikumu komiteju pieņem vispārīgos noteikumus, ar kuriem īsteno šos Civildienesta noteikumus.

2.   Komisijas pieņemtos īstenošanas noteikumus, lai ieviestu šos Civildienesta noteikumus, tostarp 1. punktā minētos vispārīgos īstenošanas noteikumus, pēc analoģijas piemēro aģentūrām. Šajā nolūkā Komisija par jebkuru šādu īstenošanas noteikumu pieņemšanu nekavējoties informē aģentūras.

Šādi īstenošanas noteikumi aģentūrās stājas spēkā deviņus mēnešus pēc to stāšanās spēkā Komisijā vai deviņus mēnešus pēc datuma, kurā Komisija informēja aģentūras par attiecīgā īstenošanas noteikuma pieņemšanu, ņemot vērā vēlāko datumu. Neatkarīgi no iepriekšminētā, aģentūra var arī izlemt, ka šādiem īstenošanas noteikumiem jāstājas spēkā agrāk.

Izdarot atkāpi, pirms šā punkta otrajā daļā minētā deviņu mēnešu termiņa beigām un pēc apspriešanās ar tās Personāla komiteju aģentūra var iesniegt Komisijai tās piekrišanas saņemšanai īstenošanas noteikumus, kas atšķiras no Komisijas pieņemtajiem. Saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem aģentūra var lūgt Komisijas piekrišanu nepiemērot dažus no minētajiem īstenošanas noteikumiem. Pēdējā gadījumā tā vietā, lai pieņemtu vai noraidītu lūgumu, Komisija var pieprasīt, lai aģentūra Komisijas piekrišanas saņemšanai iesniedz īstenošanas noteikumus, kas atšķiras no Komisijas pieņemtajiem.

Šā punkta otrajā daļā minēto deviņu mēnešu termiņu aptur no dienas, kurā aģentūra ir lūgusi Komisijas piekrišanu, līdz dienai, kurā Komisija ir paudusi savu nostāju.

Aģentūra pēc apspriešanās ar savu Personāla komiteju var arī iesniegt Komisijai tās piekrišanas saņemšanai īstenošanas noteikumus, kas attiecas uz citām tēmām, nevis Komisijas pieņemtajiem īstenošanas noteikumiem.

Lai pieņemtu īstenošanas noteikumus, aģentūras pārstāv valde vai līdzvērtīga struktūra, kas minēta Savienības aktā, ar kuru šīs aģentūras ir izveidotas.

3.   Lai pieņemtu noteikumus, iestādēm savstarpēji vienojoties, aģentūras neuzskata par iestādēm. Tomēr Komisija apspriežas ar aģentūrām pirms minēto noteikumu pieņemšanas.

4.   Noteikumus, ar kuriem ievieš šos Civildienesta noteikumus, tostarp 1. punktā minētos vispārīgos īstenošanas noteikumus, kā arī noteikumus, kas pieņemti pēc iestāžu iecēlējinstitūciju savstarpējas vienošanās, dara zināmus darbiniekiem.

5.   Iestāžu un aģentūru administrācijas savā starpā regulāri konsultējas par šo Civildienesta noteikumu piemērošanu. Aģentūras kopīgi ir pārstāvētas minētajās apspriedēs saskaņā ar noteikumiem, kas tām jānosaka, savstarpēji vienojoties.

6.   Eiropas Savienības Tiesa pārvalda reģistru ar noteikumiem, ko šo Civildienesta noteikumu ieviešanai pieņēmusi katras iestādes iecēlējinstitūcija, un noteikumiem, kurus pieņēmušas aģentūras, ciktāl tie atkāpjas no Komisijas pieņemtajiem noteikumiem saskaņā ar 2. punktā paredzēto procedūru, tostarp visiem tās grozījumiem. Iestādēm un aģentūrām ir tieša piekļuve minētajam reģistram un visas tiesības grozīt savus noteikumus. Dalībvalstīm ir tieša piekļuve minētajam reģistram. Turklāt reizi trijos gados Komisija sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par katras iestādes iecēlējinstitūcijas pieņemtajiem noteikumiem, ar kuriem ievieš šos Civildienesta noteikumus.".

60.

Pievieno šādus pantus:

"111. pants

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 112. pantu attiecībā uz dažiem darba nosacījumu aspektiem, dažiem noteikumu par atalgojumu aspektiem un sociālā nodrošinājuma shēmu.

112. pants

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt Civildienesta noteikumu 56.a, 56.b un 56.c pantā un to VII pielikuma 13. panta 3. punktā un XI pielikuma 9. pantā, kā arī Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 28.a panta 11. punktā un 96. panta 11. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 1. janvāra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt Civildienesta noteikumu 56.a, 56.b un 56.c pantā un to VII pielikuma 13. panta 3. punktā un XI pielikuma 9. pantā, kā arī Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 28.a panta 11. punktā un 96. panta 11. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 56.a, 56.b un 56.c pantu, to VII pielikuma 13. panta 3. punktu vai XI pielikuma 9. pantu, vai Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 28.a panta 11. punktu vai 96. panta 11. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

113. pants

Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ir izvērtēta šo Civildienesta noteikumu darbība."

61.

Noteikumu I pielikumu groza šādi:

62.

Noteikumu II pielikumu groza šādi:

63.

Noteikumu IV pielikuma vienīgo pantu groza šādi:

64.

Noteikumu IVa pielikumu groza šādi:

65.

Noteikumu V pielikumu groza šādi:

66.

Noteikumu VI pielikumu groza šādi:

67.

Noteikumu VII pielikumu groza šādi:

68.

Noteikumu VIII pielikumu groza šādi:

69.

Noteikumu IX pielikumu groza šādi:

70.

Noteikumu X pielikumu groza šādi:

71.

Noteikumu XI pielikumu aizstāj ar šādu:

72.

XII pielikumu groza šādi:

73.

XIII pielikumu groza šādi:

1.

Svītro 1. panta otro ievilkumu.

2.

Nodarbināšanas kārtības 2. pantam pievieno šādu punktu:

3.

Svītro 3. pantu.

4.

Nodarbināšanas kārtības 3.b panta b) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

5.

Nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmajā daļā vārdus "2. panta a) apakšpunkts" aizstāj ar "2. panta a) vai f) punkts".

6.

Svītro 10. panta 4. punktu.

7.

Nodarbināšanas kārtības 11. pantu groza šādi:

8.

Nodarbināšanas kārtības 12. pantu groza šādi:

9.

Nodarbināšanas kārtības 14. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"14. pants

1.   Pagaidu darbiniekam nosaka deviņu mēnešu pārbaudes laiku.

Ja pārbaudes laikā slimības, Civildienesta noteikumu 58. pantā noteiktā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai nelaimes gadījuma dēļ pagaidu darbinieks nespēj veikt pienākumus vismaz vienu nepārtrauktu mēnesi, 6. panta pirmajā daļā minētā iestāde var par attiecīgo laiku pagarināt viņa pārbaudes laiku. Kopējais pārbaudes laiks nekādā gadījumā nav ilgāks par 15 mēnešiem.

2.   Ziņojumu par pagaidu darbinieku var sagatavot jebkurā brīdī pirms pārbaudes laika beigām, ja viņa darbs ir izrādījies acīmredzami neatbilstošs.

Minēto ziņojumu dara zināmu attiecīgajai personai, kurai ir tiesības astoņu darba dienu laikā iesniegt rakstiskus komentārus. Pagaidu darbinieka tiešais priekšnieks ziņojumu un komentārus nekavējoties nosūta 6. pantā pirmajā daļā minētajai iestādei. Pamatojoties uz ziņojumu, 6. panta pirmajā daļā minētā iestāde var nolemt atlaist pagaidu darbinieka pirms pārbaudes laika beigām, par to viņam paziņojot vienu mēnesi iepriekš, vai arī uz atlikušo pārbaudes laiku norīkot pagaidu darbinieku citā struktūrvienībā.

3.   Vismaz vienu mēnesi pirms pārbaudes laika beigām sagatavo ziņojumu par pagaidu darbinieka spēju veikt amata pienākumus, kā arī par darba efektivitāti un rīcību darbā. Minēto ziņojumu dara zināmu pagaidu darbiniekam, kuram ir tiesības astoņu darba dienu laikā iesniegt rakstiskus komentārus.

Ja ziņojumā ir ieteikta atlaišana vai izņēmuma gadījumā pārbaudes laika pagarināšana saskaņā ar 1. punktu, pagaidu darbinieka tiešais priekšnieks ziņojumu un komentārus nekavējoties nosūta 6. panta pirmajā daļā minētajai iestādei.

Pagaidu darbinieku, kura darbs vai rīcība nav bijusi atbilstoša, lai ieņemtu amatu, atlaiž.

Galīgo lēmumu pieņem, pamatojoties uz šajā punktā minēto ziņojumu un arī uz 6. panta pirmajā daļā minētajai iestādei pieejamo informāciju par pagaidu darbinieka rīcību, ņemot vērā Civildienesta noteikumu II sadaļu.

4.   Atlaistajam pagaidu darbiniekam ir tiesības saņemt atlīdzību vienas trešdaļas mēneša pamatalgas apmērā par katru nostrādāto pārbaudes laika mēnesi."

10.

Nodarbināšanas kārtības 15. panta 1. punktā pirmajai daļai pievieno šādu teikumu:

"Pagaidu darbinieki, kuriem pakāpes piešķir saskaņā ar 6. panta pirmajā daļā minētās iestādes pieņemtajiem pakāpes piešķiršanas kritērijiem, saglabā pagaidu darbinieka statusā iegūto stāžu attiecīgajā līmenī, ja viņus ieceļ par tās pašas pakāpes pagaidu darbiniekiem tūlīt pēc pagaidu nodarbinātības termiņa beigām.".

11.

Nodarbināšanas kārtības 16. pantu aizstāj ar šādu:

"16. pants

Attiecībā uz atvaļinājumiem, darba laiku, virsstundām, darbu maiņās, darba gatavību darbavietā vai mājās un valsts svētku dienām pēc analoģijas piemēro Civildienesta noteikumu 42.a, 42.b pantu un 55. līdz 61 pantu. Īpašais atvaļinājums un bērna kopšanas un ģimenes atvaļinājums nepārsniedz līguma termiņu. Turklāt Civildienesta noteikumu 41., 42., 45. un 46. pantu pēc analoģijas piemēro pagaidu darbiniekiem, kas minēti Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 29. pantā, neatkarīgi no tā, kura datumā viņi pieņemti darbā.

Tomēr Civildienesta noteikumu 59. pantā paredzētais apmaksātais slimības atvaļinājums nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem vai laikposmu, ko pagaidu darbinieks nostrādājis, ja pēdējais ir ilgāks. Atvaļinājums nepārsniedz līguma termiņu.

Pēc minēto termiņu izbeigšanās darbinieks, kura līgums nav pārtraukts, neskatoties uz viņa nespēju atsākt savu pienākumu izpildi, tiek uzskatīts par tādu, kas atrodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas.

Tomēr, ja darbinieks iegūst arodslimību vai cieš nelaimes gadījumā, veicot savus pienākumus, viņš turpina saņemt pilnu atalgojumu visu darba nespējas laiku, līdz viņam piešķir 33. pantā paredzēto invaliditātes pensiju.".

12.

Nodarbināšanas kārtības 17. pantu aizstāj ar šādu:

"17. pants

Izņēmuma gadījumos pagaidu darbiniekam pēc viņa pieprasījuma var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas neatliekamu personīgu iemeslu dēļ. Civildienesta noteikumu 12.b pantu turpina piemērot laikposmā, kad persona atrodas atvaļinājumā personisku iemeslu dēļ bez darba samaksas saglabāšanas.

Atļauju saskaņā ar 12.b pantu pagaidu darbiniekam nepiešķir, ja nolūks ir sākt atalgotu vai neatalgotu profesionālu darbību, kas ir saistīta ar lobēšanu vai konsultāciju sniegšanu attiecībā uz viņa iestādi un kas varētu radīt reālas vai iespējamas pretrunas ar iestādes likumīgajām interesēm.

Iestāde, kas minēta 6. panta pirmajā daļā nosaka šāda atvaļinājuma ilgumu, kurš nedrīkst būt ilgāks par vienu ceturto daļu no darbinieka nostrādātā laika vai:

Atvaļinājuma laiku, ko piešķir saskaņā ar pirmo daļu, neieskaita Civildienesta noteikumu 44. panta pirmās daļas piemērošanas nolūkā.

Laikā, kamēr pagaidu darbinieks ir atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, tiek pārtraukta viņa dalība 28. pantā noteiktajā sociālā nodrošinājuma shēmā.

Taču pagaidu darbinieks, kurš nestrādā algotu darbu, ne vēlāk kā mēnesi pēc viņa atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas sākuma var pieprasīt, lai arī turpmāk viņš tiktu apdrošināts pret 28. pantā minētajiem riskiem, ar noteikumu, ka viņa atvaļinājuma laikā viņš sedz pusi no iemaksām, kas paredzētas minētajā pantā; iemaksu aprēķina, ņemot vērā pagaidu darbinieka pēdējo pamatalgu.

Turklāt pagaidu darbinieks, uz kuru attiecas 2. panta c) vai d) punkts un kurš pierāda, ka viņš nevar iegūt tiesības saņemt pensiju pēc nevienas citas pensiju shēmas, var pieprasīt, lai arī turpmāk viņš atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas laikā varētu uzkrāt pensiju, ar noteikumu, ka viņš izdara iemaksas, kas vienādas ar trīskāršu 41. pantā noteikto likmi; iemaksas aprēķina, ņemot vērā viņa pakāpes un līmeņa pamatalgu.

Sievietēm, kuras grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā dodas pirms līguma termiņa beigām, ir tiesības doties šajā atvaļinājumā un saņemt par to samaksu."

13.

Nodarbināšanas kārtības 20. pantu groza šādi:

14.

Nodarbināšanas kārtības 28.a pantu groza šādi:

15.

Nodarbināšanas kārtības 33. panta 1. punkta otrajā daļā vārdkopu "65 gadu" aizstāj ar vārdkopu "66 gadu".

16.

Nodarbināšanas kārtības 34. pantu aizstāj ar šādu:

"34. pants

Miruša darbinieka tiesību pārņēmēji, kā noteikts Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 4. nodaļā, ir tiesīgi saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju saskaņā ar 35. līdz 38. panta noteikumiem.

Ja nomirst kāds bijušais darbinieks, kas saņēmis invaliditātes pabalstu, vai bijušais darbinieks 2. panta a), c), d), e) vai f) apakšpunkta nozīmē, kas ir saņēmis izdienas pensiju vai kas atstājis dienestu pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas un ir lūdzis atlikt izdienas pensijas izmaksu līdz tā kalendārā mēneša pirmajai dienai, kas seko mēnesim, kurā viņš sasniedz pensionēšanās vecumu, mirušā darbinieka tiesību pārņēmēji, kā noteikts Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 4. nodaļā, ir tiesīgi saņemt minētajā pielikumā noteikto apgādnieka zaudējuma pensiju.

Ja pagaidu darbinieka vai bijušā pagaidu darbinieka, kurš saņēmis invaliditātes pabalstu vai izdienas pensiju, vai bijušā pagaidu darbinieka, kurš atstājis dienestu pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas un kurš lūdzis atlikt izdienas pensijas izmaksu līdz tā kalendārā mēneša pirmajai dienai, kas seko mēnesim, kurā viņš sasniedz pensionēšanās vecumu, atrašanās vieta nav zināma ilgāk nekā vienu gadu, VIII pielikuma 5. un 6. nodaļas noteikumus, kuros reglamentētas pagaidu pensijas, pēc analoģijas piemēro viņa laulātajam vai personām, kas atzītas par tā apgādājamajiem."

17.

Nodarbināšanas kārtības 36. panta pirmās daļas trešajā teikumā tekstu "2. panta a), c) vai d) apakšpunkta" aizstāj ar tekstu "2. panta a), c), d), e) vai f) punkta".

18.

Nodarbināšanas kārtības 37. panta ceturtajā daļā vārdkopu "63 gadu vecum(-…)" izstāj ar vārdkopu "pensionēšanās vecum(-…)", un vārdus "2. panta a), c) vai d) apakšpunkta" aizstāj ar tekstu "2. panta a), c), d), e) vai f) punkta".

19.

Nodarbināšanas kārtības 39. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1.   Atstājot darbu dienestā, darbiniekam 2. panta nozīmē ir tiesības uz izdienas pensiju, aktuārā ekvivalenta pārnešanu vai atlaišanas pabalsta izmaksu saskaņā ar Civildienesta noteikumu V sadaļas 3. nodaļu un VIII pielikumu. Ja darbiniekam ir tiesības uz izdienas pensiju, tā tiesības uz pensiju samazinās proporcionāli summām, kas izmaksātas saskaņā ar 42. pantu.".

20.

Nodarbināšanas kārtības 42. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

"Saskaņā ar nosacījumiem, kas ir jāizstrādā 6. panta pirmajā daļā minētajai iestādei, darbinieks var lūgt minēto iestādi veikt visus maksājumus, kas viņam ir jāveic, lai radītu vai saglabātu pensijas tiesības viņa izcelsmes valstī."

21.

Nodarbināšanas kārtības 47. pantu aizstāj ar šādu:

"47. pants

Izņemot nāves iestāšanās gadījumus, pagaidu darbinieku darba tiesiskās attiecības beidzas:

22.

Iekļauj šādu pantu:

"48.a pants

Visu Eiropas Parlamenta sasaukumu laikā pēc analoģijas var piemērot Civildienesta noteikumu 50. pantu ne vairāk par pieciem Eiropas Parlamenta politisko grupu vecākajiem pagaidu darbiniekiem, kuri ir AD 15 vai AD 16 pakāpē, ar noteikumu, ka viņi ir sasnieguši piecdesmit piecu gadu vecumu, un divdesmit gadus ir strādājuši iestādēs un viņiem ir vismaz 2,5 gadu darba stāžs viņu pēdējā pakāpē.";

23.

Svītro 50.c panta 2. punktu.

24.

Nodarbināšanas kārtības II sadaļai pievieno šādu nodaļu:

"11.   NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ 2. PANTA F) PUNKTĀ MINĒTAJIEM PAGAIDU DARBINIEKIEM

51. pants

Civildienesta noteikumu 37. pantu, izņemot pirmās daļas b) punktu, un 38. pantu piemēro pēc analoģijas attiecībā uz pagaidu darbiniekiem, kas minēti 2. panta f) punktā.

52. pants

Atkāpjoties no 17. panta trešās daļas, 2. panta f) punktā minētajiem pagaidu darbiniekiem, ar kuriem līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku, neskatoties uz viņu darba stāžu, var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu.

Kopējais šāda atvaļinājuma ilgums nedrīkst pārsniegt divpadsmit gadu visā darbinieka karjeras laikā.

Pagaidu darbinieka amata vietā var pieņemt darbā citu personu.

Beidzoties atvaļinājumam, pagaidu darbinieks ir jāatjauno viņa pakāpei atbilstošā pirmajā amata vietā, kas atbrīvojas viņa funkciju grupā, ar nosacījumu, ka viņš atbilst minētā amata prasībām. Ja pagaidu darbinieks atsakās no viņam piedāvātā amata, tad viņš saglabā savas tiesības tikt atjaunotam amatā, kad atbrīvosies nākamā viņa pakāpei atbilstošā vakance viņa funkciju grupā, ievērojot tos pašus noteikumus; ja viņš atsakās otrreiz, iestāde var izbeigt darba tiesiskās attiecības bez iepriekšējas paziņošanas. Līdz brīdim, kad darbinieks tiek sekmīgi atjaunots amatā vai pārcelts citā amatā, tas turpina atrasties atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas personisku iemeslu dēļ.

53. pants

Pagaidu darbinieki, kas minēti 2. panta f) punktā, tiek pieņemti darbā atbilstoši atlases procedūrai, ko organizē viena vai vairākas aģentūras. Eiropas Personāla atlases birojs pēc attiecīgās aģentūras vai vairāku aģentūru pieprasījuma sniedz tām palīdzību, jo īpaši nosakot pārbaudes darbu saturu un organizējot atlases procedūras. Eiropas Personāla atlases birojs nodrošina atlases procedūru pārredzamību.

Gadījumos, kad tiek organizēta ārējā atlases procedūra, 2. panta f) punktā minētie pagaidu darbinieki tiek pieņemti darbā tikai SC 1 līdz SC 2, AST 1 līdz AST 4 vai AD 5 līdz AD 8 pakāpēs. Tomēr aģentūra vajadzības un pienācīgi pamatotos gadījumos var atļaut rīkot AD 9, AD 10, AD 11 pakāpes vai, izņēmuma gadījumā, AD 12 pakāpes konkursu attiecībā uz amatiem, kuriem ir atbilstošs pilnvaru apjoms, un ievērojot apstiprināta štatu saraksta robežas. Kopējais AD 9 līdz AD 12 pakāpēs darbā pieņemto pagaidu darbinieku skaits aģentūrā nepārsniedz 20 % no kopējā piecu gadu laikposmā AD funkciju grupā darbā pieņemto pagaidu darbinieku skaita.

54. pants

Attiecībā uz 2. panta f) punktā minētajiem pagaidu darbiniekiem pārklasifikācija nākamajā augstākajā pakāpē var notikt vienīgi, izvēloties starp darbiniekiem, kuri savā pakāpē ir nostrādājuši ne mazāk kā divus gadus, ņemot vērā uz pārklasifikāciju pretendējošo darbinieku salīdzinošās īpašības un ziņojumus par tiem. Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkta pēdējo teikumu un 45. panta 2. punktu piemēro pēc analoģijas. Reizināšanas likmes vidējās karjeras atbilstības noteikšanai, kas noteiktas ierēdņiem Civildienesta noteikumu I pielikuma B punktā, nedrīkst būt pārsniegtas.

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu, katra aģentūra pieņem vispārīgus noteikumus šā panta īstenošanai.

55. pants

Ja 2. panta f) punktā minētos pagaidu darbiniekus pēc amata vakances iekšējās publikācijas pārceļ jaunā amatā funkcijas grupas robežās, viņus nedrīkst pārkvalificēt par iepriekšējo amatu zemākā pakāpē vai līmenī, ar nosacījumu, ka viņu amata pakāpe ir minēta amata vakances publikācijā.

Tādi paši noteikumi pēc analoģijas tiek piemēroti gadījumos, kad šāds pagaidu darbinieks noslēdz jaunu līgumu ar aģentūru tūlīt pēc iepriekšējā šā pagaidu darbinieka līguma ar citu aģentūru.

56. pants

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. panta 2. punktu katra aģentūra pieņem vispārīgus noteikumus, ar ko ievieš procedūras 2. panta f) punktā minēto pagaidu darbinieku pieņemšanai darbā un nodarbināšanai.".

25.

Nodarbināšanas kārtības III sadaļu svītro.

26.

Nodarbināšanas kārtības 79. panta 2. punktā vārdus "Katra iestāde" aizstāj ar "Iestāde, kas minēta 6. panta pirmajā daļā,".

27.

Nodarbināšanas kārtības 80. pantu groza šādi:

28.

Nodarbināšanas kārtības 82. pantu groza šādi:

29.

Nodarbināšanas kārtības 84. pantu aizstāj ar šādu:

"84. pants

1.   Līgumdarbiniekam, ar kuru līgums ir noslēgts vismaz uz vienu gadu, pārbaudes laiks ir viņa nodarbinātības laikposma pirmie seši mēneši, ja viņš ir I funkciju grupas darbinieks, un pirmie deviņi mēneši, ja viņš ir kādas citas funkciju grupas darbinieks.

Ja pārbaudes laikā slimības, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma saskaņā ar Civildienesta noteikumu 58. pantu vai nelaimes gadījuma dēļ līgumdarbinieks nespēj veikt pienākumus nepārtrauktu vismaz vienu mēnesi ilgu laikposmu, 6. panta pirmajā punktā minētā iestāde var par attiecīgo laiku pagarināt viņa pārbaudes laiku. Kopējais pārbaudes laiks nekādā gadījumā nav ilgāks par 15 mēnešiem.

2.   Ziņojumu par līgumdarbinieku var sagatavot jebkurā brīdī pirms pārbaudes laika beigām, ja šīs personas darbs ir izrādījies acīmredzami neatbilstošs.

Minēto ziņojumu dara zināmu attiecīgajai personai, kurai ir tiesības astoņu darba dienu laikā iesniegt rakstiskus komentārus. Ziņojumu un komentārus 6. pantā pirmajā daļā minētajai iestādei nekavējoties nosūta tiešais līgumdarbinieka priekšnieks. Pamatojoties uz šo ziņojumu, 6. panta pirmajā daļā minētā iestāde var lemt par līgumdarbinieka atlaišanu pirms pārbaudes laika beigām, par to viņam paziņojot vienu mēnesi iepriekš, vai arī līgumdarbinieku uz atlikušo pārbaudes laiku norīkot darbā citā struktūrvienībā.

3.   Vēlākais vienu mēnesi pirms pārbaudes laika beigām tiek izstrādāts ziņojums par pagaidu darbinieka spēju veikt viņa amata uzdevumus, kā arī par viņa darba efektivitāti un rīcību darbā. Minēto ziņojumu dara zināmu līgumdarbiniekam, kuram ir tiesības astoņu darba dienu laikā iesniegt rakstiskus komentārus.

Gadījumā, ja ziņojumā ir ieteikta atlaišana vai izņēmuma gadījumā pārbaudes laika pagarināšana saskaņā ar 1. punktu, līgumdarbinieka tiešais priekšnieks ziņojumu un komentārus nekavējoties nosūta 6. panta pirmajā daļā minētajai iestādei.

Līgumdarbinieku, kura darbs vai rīcība nav bijuši atbilstoši iecelšanas amatā prasībām, atlaiž.

Galīgo lēmumu pieņem, pamatojoties uz šajā punktā minēto ziņojumu un arī uz 6. panta pirmajā daļā minētajai iestādei pieejamo informāciju par līgumdarbinieka rīcību, ņemot vērā Civildienesta noteikumu II sadaļu.

4.   Atlaistam līgumdarbiniekam par katru nostrādāto pārbaudes laika mēnesi ir tiesības saņemt atlīdzību vienas trešdaļas mēneša pamatalgas apmērā.";

30.

Nodarbināšanas kārtības 85. panta 3. punktā vārdkopu "Eiropas Savienības dibināšanas līguma 314. pantā" aizstāj ar vārdkopu "Līguma par Eiropas Savienību 55. panta 1. punktā".

31.

Nodarbināšanas kārtības 86. panta 1. punktu groza šādi:

32.

Nodarbināšanas kārtības 88. panta pirmās daļas b) punktā vārdus "trīs gadus" aizstāj ar vārdiem "sešus gadus".

33.

Nodarbināšanas kārtības 91. pantu aizstāj ar šādu:

"91. pants

Pēc analoģijas piemēro 16. līdz 18. pantu.

Civildienesta noteikumu 55. panta 4. punkta otro teikumu nepiemēro pēc analoģijas līgumdarbiniekiem.

Līgumdarbiniekiem, kas ir III un IV funkciju grupas darbinieki, par nostrādātajām virsstundām nav tiesību saņemt nekādu atlīdzību vai atlīdzību.

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu VI pielikumā noteiktajiem nosacījumiem virsstundas, ko nostrādājuši I un II funkciju grupas līgumdarbinieki, viņiem dod tiesības saņemt kompensācijas atvaļinājumu vai atlīdzību, ja dienesta vajadzību dēļ kompensācijas atvaļinājumu nevar izmantot divu mēnešu laikā pēc mēneša, kurā strādātas virsstundas.".

34.

Nodarbināšanas kārtības 95. pantā vārdkopu "63 gadu vecumam" aizstāj ar vārdkopu "pensionēšanās vecumam".

35.

Nodarbināšanas kārtības 96. pantu groza šādi:

36.

Nodarbināšanas kārtības 101. panta 1. punkta otrās daļas otrajā teikumā vārdkopu "65 gadu" aizstāj ar vārdkopu "66 gadu".

37.

Nodarbināšanas kārtības 103. pantu groza šādi:

38.

Nodarbināšanas kārtības 106. panta 4. punktā vārdkopu "63 gadu vecum(-…)" aizstāj ar vārdiem "pensionēšanās vecum(-…)".

39.

Nodarbināšanas kārtības 120. pantā vārdus "katra iestāde" aizstāj ar tekstu "6. panta pirmajā daļā minētā iestāde".

40.

Iekļauj šādu pantu:

"132.a pants

Saskaņā ar 125. panta 1. punktā minētajiem īstenošanas pasākumiem un pēc tā deputāta vai deputātu nepārprotama pieprasījuma, kuru palīgi attiecīgās personas ir, reģistrētiem Parlamenta deputātu palīgiem var izmaksāt tikai vienu reizi vai nu iekārtošanās pabalstu vai nu pārcelšanās pabalstu, ko izmaksā no attiecīgā deputāta palīdzības pabalsta, ja ir iesniegts pierādījums tam, ka dzīvesvietas maiņa ir bijusi nepieciešama. Pabalsta summa nepārsniedz deputāta palīga viena mēneša pamatalgu.".

41.

Nodarbināšanas kārtības 139. pantu groza šādi:

42.

Nodarbināšanas kārtības 141. pantā vārdus "katra iestāde" aizstāj ar tekstu "6. panta pirmajā daļā minētā iestāde".

43.

Iekļauj šādu pantu:

"142.a pants

Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ir izvērtēta šo Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības darbība.".

44.

Nodarbināšanas kārtības pielikumu groza šādi: