|
15.10.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 273/5 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 984/2013
(2013. gada 14. oktobris),
ar ko izveido gāzes pārvades sistēmu jaudas sadales mehānismu tīkla kodeksu un papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2009
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu (1), un jo īpaši tās 6. panta 11. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regula (EK) Nr. 715/2009 paredz nediskriminējošus noteikumus par dabasgāzes pārvades tīklu piekļuves nosacījumiem, lai nodrošinātu gāzes iekšējā tirgus pareizu darbību. |
|
(2) |
Gāzes pārvades sistēmu dublēšanās vairumā gadījumu nav ne ekonomiska, ne efektīva. Tāpēc, lai dabasgāzes tirgos valdītu konkurence, visiem tīkla lietotājiem vajadzīga pārredzama un nediskriminējoša piekļuve gāzes infrastruktūrai. Tomēr lielā Savienības teritorijas daļā piekļuve pārvades jaudai aizvien nav vienlīdzīga un pārredzama, tāpēc tiek kavēta efektīva konkurence vairumtirgū. Turklāt tas, ka valsts līmeņa noteikumi dalībvalstīs atšķiras, traucē izveidot labi funkcionējošu iekšējo gāzes tirgu. |
|
(3) |
Savienības augstspiediena gāzes cauruļvadu neefektīva izmantošana un ierobežotā piekļuve tiem pasliktina situāciju tirgū. Savienības augstspiediena gāzes tīklos jāievieš pārredzamāka, efektīvāka un nediskriminējoša trūkstošo pārvades jaudu sadales sistēma, lai ļautu tālāk attīstīties pārrobežu konkurencei un tirgus integrācijai. Ieinteresētās struktūras ir paudušas atbalstu šādu noteikumu izstrādei. |
|
(4) |
Lai rastos efektīva konkurence starp piegādātājiem Savienībā un ārpus tās, vajadzīga iespēja elastīgi izmantot esošās pārvades sistēmas, lai transportētu gāzi atbilstoši cenu signāliem. Gāze brīvi plūdīs visā Savienībā tikai tad, ja būs labi funkcionējošs savstarpēji savienotu pārvades sistēmu tīkls ar visiem vienlīdzīgiem piekļuves nosacījumiem. Tas savukārt piesaistīs vairāk piegādātāju, palielinās gāzes mezglu likviditāti un palīdzēs ieviest efektīvākus cenu veidošanās mehānismus un attiecīgi taisnīgas gāzes cenas, kuru pamatā ir pieprasījuma un piedāvājuma princips. |
|
(5) |
Šīs regulas, ar ko izveido gāzes pārvades sistēmu jaudas sadales mehānismu tīkla kodeksu, mērķis ir izveidot vajadzīgo harmonizācijas līmeni Eiropā. Turklāt šīs regulas īstenošanas efektivitāte ir atkarīga no tarifu sistēmu ieviešanas, kas atbilst šajā regulā ierosinātajiem jaudas sadales mehānismiem, lai īstenošanu nekavētu negatīva ietekme uz pārvades sistēmu operatoru ieņēmumiem un naudas plūsmu. |
|
(6) |
Regula ir pieņemta, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 715/2009, papildina to un veido tās neatņemamu daļu. Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 715/2009 citos tiesību aktos saprot kā atsauces arī uz šo regulu. Šo regulu dalībvalstīs izvietotām dabasgāzes pārvades sistēmām nepiemēro to atkāpju laikā, kas piešķirtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK (2) 49. pantu. Šo regulu tām neatbrīvotajām jaudām svarīgās jaunās infrastruktūrās, attiecībā uz kurām ir noteikts izņēmums no Direktīvas 2009/73/EK 32. panta vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/55/EK (3) 18. panta, nepiemēro tiktāl, cik šīs regulas piemērošana neapdraud šādu izņēmumu, un ņemot vērā starpsavienotāja īpatnības, kad notiek grupēšana. |
|
(7) |
Šī regula ir izstrādāta saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 715/2009 6. pantā. Tā harmonizē Regulas (EK) Nr. 715/2009 16. pantā paredzētos noteikumus un papildina jaudas sadales mehānismu principus un pārslodzes vadības procedūras, kas attiecas uz pārvades sistēmu operatoriem un ir noteiktas Regulas (EK) Nr. 715/2009 I pielikuma 2.1. punktā. |
|
(8) |
Šī regula neskar ES un valsts konkurences noteikumu piemērošanu, jo īpaši noteikumu par ierobežojošu vienošanos aizliegumu (Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pants) un dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pants). Ieviestie jaudas sadales mehānismi būtu jāizstrādā tā, lai novērstu lejupējo piegādes tirgus noslēgtību. |
|
(9) |
Šī regula neskar pārvades sistēmas operatora sabiedriskā pakalpojuma saistības atbilstīgi Direktīvas 2009/73/EK 3. pantā noteiktajam. |
|
(10) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota atbilstīgi Direktīvas 2009/73/EK 51. pantam. |
|
(11) |
Valstu regulatīvajām iestādēm un pārvades sistēmu operatoriem vajadzētu ievērot paraugpraksi un centienus harmonizēt šīs regulas īstenošanas procesu. Rīkojoties saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 713/2009 (4) 7. pantu, Aģentūrai un valstu regulatīvajām iestādēm būtu jānodrošina, ka jaudas sadales mehānismi attiecīgajos starpsavienojumu punktos visā Savienībā tiek īstenoti visefektīvākajā veidā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu tiek izveidots tīkla kodekss, kas nosaka standartizētus jaudas sadales mehānismus gāzes pārvades sistēmās. Standartizēts jaudas sadales mehānisms ietver izsoles procedūru būtiskajiem starpsavienojuma punktiem Savienībā un piedāvājamos un piešķiramos standarta pārrobežu jaudas produktus. Šī regula nosaka, kā sadarbojas blakusesošu pārvades sistēmu operatori, lai sekmētu jaudas pārdošanu, ņemot vērā vispārējos komercnoteikumus, kā arī ar jaudas sadales mehānismiem saistītos tehniskos noteikumus.
2. pants
Darbības joma
1. Šī regula attiecas uz starpsavienojumu punktiem. Tā var attiekties arī uz ieejas punktiem no trešām valstīm un izejas punktiem uz trešām valstīm, par ko lēmumu pieņem attiecīgā valsts regulatīvā iestāde. Šī regula neattiecas uz izejas punktiem uz galapatērētājiem un sadales tīkliem, ieejas punktiem no sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināļiem un ražotnēm, un ieejas-izejas punktiem uz glabāšanas objektiem vai no tiem.
2. Šī regula attiecas uz visu tehnisko un atslēdzamo jaudu starpsavienojumu punktos, kā arī uz papildu jaudu Regulas (EK) Nr. 715/2009 I pielikuma 2.2.1. punkta nozīmē. Šī regula neattiecas uz starpsavienojuma punktiem starp dalībvalstīm, ja vienai no šādām dalībvalstīm ir piešķirta atkāpe, pamatojoties uz Direktīvas 2009/73/EK 49. pantu.
3. Regulas 8. panta 1. līdz 7. punkts, 11. līdz 18. pants, 19. panta 2. punkts un 21. līdz 27. pants neattiecas uz jaunu tehnisko jaudu, kas piešķirama, izmantojot atklātas sadales procedūras jaunai tehniskajai jaudai, piemēram, “open season” procedūras, izņemot jaudu, kas paliek nepārdota pēc tam, kad sākotnēji piedāvāta ar šādām procedūrām.
4. Ja tiek izmantotas netiešās piešķiršanas metodes, valstu regulatīvās iestādes drīkst pieņemt lēmumu nepiemērot 8. līdz 27. pantu.
5. Lai nepieļautu lejupējo piegādes tirgu noslēgtību, kompetentās valsts iestādes pēc apspriešanās ar tīkla lietotājiem var pieņemt lēmumu par proporcionāliem pasākumiem, lai ierobežotu jebkura atsevišķa tīkla lietotāja sākotnējo solīšanu par jaudu starpsavienojumu punktos dalībvalstī.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 715/2009 2. pantā un Direktīvas 2009/73/EK 2. pantā. Turklāt piemēro šādas definīcijas:
|
1) |
" “pulksteņa” izsole ar augšupejošu soli" ir izsole, kurā tīkla lietotājs norāda pieprasītos daudzumus konkrētiem cenas soļiem, ko paziņo secīgi; |
|
2) |
“izsoles kalendārs” ir tabula ar informāciju par konkrētām izsolēm, ko ENTSOG publicē katra kalendārā gada janvārī par izsolēm, kas notiek periodā no marta līdz nākamā kalendārā gada februārim; tabulā norāda attiecīgo izsoļu laika plānojumu, tostarp sākuma datumus un standarta jaudas produktus, uz kuriem tie attiecas; |
|
3) |
“solīšanas kārta” ir laikposms, kurā tīkla lietotāji var iesniegt, grozīt un atsaukt solījumus; |
|
4) |
“grupētā jauda” ir standarta jaudas produkts, ko piedāvā ar konstantu jaudu un kas sastāv no attiecīgas ieejas un izejas jaudas katra starpsavienojuma punkta abās pusēs; |
|
5) |
“konkurējošas jaudas” ir jaudas, attiecībā uz kurām vienā no attiecīgajām izsolēm pieejamo jaudu nevar piešķirt, pilnīgi vai daļēji nesamazinot citā attiecīgajā izsolē pieejamo jaudu; |
|
6) |
“pirmā nepietiekamā solīšana” ir situācija, kad visu tīkla lietotāju apkopotais pieprasījums ir mazāks par otrās solīšanas kārtas vai nākamās solīšanas kārtas beigās piedāvāto jaudu; |
|
7) |
“gāzes diena” ir laikposms no 5.00 līdz 5.00 UTC nākamajā dienā ziemas laika periodā un no 4.00 līdz 4.00 UTC nākamajā dienā periodā, kad izmanto vasaras laiku; |
|
8) |
“netiešā piešķiršanas metode” ir sadales metode, kad, iespējams izsoles veidā, vienlaikus tiek piešķirta gan pārvades jauda, gan atbilstošs gāzes daudzums; |
|
9) |
“starpsavienojuma vienošanās” ir vienošanās, kas noslēgta starp blakusesošu pārvades sistēmu operatoriem, kuru sistēmas ir savienotas konkrētā starpsavienojuma punktā, ar konkrētiem noteikumiem, nosacījumiem un darbības procedūrām attiecībā uz gāzes piegādi un/vai atsaukšanu no starpsavienojuma punkta, lai sekmētu savstarpēji savienotu pārvades tīklu efektīvu sadarbspēju; |
|
10) |
“starpsavienojuma punkts” ir fizisks vai virtuāls punkts, kas savieno blakusesošas ieejas-izejas sistēmas vai savieno ieejas-izejas sistēmu ar starpsavienotāju, ciktāl uz šiem punktiem attiecas tīkla lietotāju rezervēšanas procedūras; |
|
11) |
“lielais cenas solis” ir fiksēta vai mainīga summa, ko nosaka starpsavienojuma punktam un standarta jaudas produktam; |
|
12) |
“virsnominācija” ir tīkla lietotāju, kas atbilst nomināciju iesniegšanas minimālajām prasībām, tiesības pieprasīt atslēdzamu jaudu jebkurā laikā dienas ietvaros, iesniedzot nomināciju, kas palielina šo lietotāju nomināciju kopsummu līdz līmenim, kas ir augstāks par jaudu, par kuru tiem noslēgts līgums; |
|
13) |
“rezerves cena” ir pieļaujamā minimālā cena izsolē; |
|
14) |
“mazais cenas solis” ir fiksēta vai mainīga summa, ko nosaka starpsavienojuma punktam un standarta jaudas produktam, un kas ir mazāks par lielo cenas soli; |
|
15) |
“standarta jaudas produkts” ir noteikta transportēšanas jauda konkrētā laikposmā un konkrētā starpsavienojuma punktā; |
|
16) |
“vienotas cenas izsole” ir izsole, kurā tīkla lietotājs vienā solīšanas kārtā sola cenu un daudzumu un visi tīkla lietotāji, kas sekmīgi iegūst jaudu, maksā zemākā sekmīgā solījuma cenu; |
|
17) |
“virtuāls starpsavienojuma punkts” ir divi vai vairāki starpsavienojuma punkti, kas savieno tās pašas divas blakusesošas ieejas-izejas sistēmas un ir savstarpēji integrēti nolūkā nodrošināt vienotas jaudas pakalpojumu; |
|
18) |
“tekošās dienas jauda” ir jauda, ko piedāvā un piešķir pēc nākamās dienas jaudas izsoļu slēgšanas attiecībā uz šo dienu. |
II NODAĻA
SADARBĪBAS PRINCIPI
4. pants
Koordinācija uzturēšanas jomā
Ja cauruļvada vai pārvades tīkla daļas uzturēšanas darbi ietekmē pārvades jaudu, ko var piedāvāt starpsavienojumu punktos, pārvades sistēmas(-u) operators(-i) pilnībā sadarbojas ar blakusesošo pārvades sistēmas(-u) operatoru(-iem) saistībā ar attiecīgajiem uzturēšanas plāniem, lai pēc iespējas samazinātu ietekmi uz potenciālajām gāzes plūsmām un jaudu starpsavienojuma punktā.
5. pants
Saziņas standartizācija
1. Pārvades sistēmu operatori koordinē standarta saziņas procedūru, koordinētu informācijas sistēmu un savietojamas elektroniskas tiešsaistes saziņas ieviešanu, piemēram, kopīgus datu apmaiņas formātus un protokolus, kā arī vienojas par principiem, kā šādus datu apstrādā.
2. Standarta saziņas procedūras jo īpaši ietver tādas, kas attiecas uz tīkla lietotāju piekļuvi pārvades sistēmu operatoru izsoles sistēmai vai atbilstīgai rezervācijas platformai un sniegtās izsoles informācijas pārskatam. Savstarpēji sniedzamo datu termiņiem un saturam jāatbilst III nodaļā paredzētajiem noteikumiem.
3. Pārvades sistēmu operatoru pieņemtajās standarta saziņas procedūrās jāietver īstenošanas plāns un piemērošanas ilgums, kam jāatbilst rezervācijas platformas(-u) izstrādei, kā noteikts 27. pantā. Pārvades sistēmu operatori nodrošina sensitīvas komercinformācijas konfidencialitāti.
6. pants
Jaudas aprēķināšana un maksimalizācija
1. Tīkla lietotājiem dara pieejamu maksimālo tehnisko jaudu, ņemot vērā sistēmas integritāti, drošību un efektīvu tīkla darbību.
|
a) |
Lai pēc iespējas palielinātu grupētās jaudas piedāvājumu, optimizējot tehnisko jaudu, pārvades sistēmu operatori veic šādus pasākumus starpsavienojumu punktos, piešķirot prioritāti tiem starpsavienojumu punktiem, kuros saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 I pielikuma 2.2.3. punkta 1. apakšpunktu ir līgumpārslodze: 2015. gada 4. februārī pārvades sistēmu operatori izveido un piemēro kopīgu metodi, kurā paredz konkrētas darbības, kas attiecīgajiem pārvades sistēmu operatoriem jāveic, lai panāktu vajadzīgo optimizāciju.
|
|
b) |
Pārvades sistēmu operatori kopīgi izvērtē un attiecīgā gadījumā koriģē vismaz šādus parametrus:
|
2. Ja tehniskās jaudas optimizācija rada izmaksas pārvades sistēmas operatoriem, jo īpaši izmaksas, kas nevienlīdzīgi ietekmē pārvades sistēmas operatorus abās starpsavienojuma punkta pusēs, pārvades sistēmas operatoriem jāļauj atgūt šādas faktiski radušās izmaksas, izmantojot regulatīvo sistēmu, ko attiecīgās regulatīvās iestādes izveidojušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 13. pantu vai Direktīvas 2009/73/EK 42. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 713/2009 8. panta 1. punktu.
3. Attiecīgos gadījumos valstu regulatīvās iestādes apspriežas ar tīkla lietotājiem par piemēroto aprēķinu metodi un kopīgo pieeju.
4. Izmaiņas grupētās jaudas lielumā, ko piedāvā starpsavienojumu punktos tā procesa rezultātā, kas paredzēts 1. punktā, ietver Aģentūras ziņojumā, ko publicē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 I pielikuma 2.2.1. punkta 2. apakšpunktu.
7. pants
Informācijas apmaiņa starp blakusesošu pārvades sistēmu operatoriem
1. Blakusesošu pārvades sistēmu operatori regulāri savstarpēji sniedz informāciju par nominācijām, atkārtotām nominācijām, saskaņošanu un apstiprināšanu būtiskajos starpsavienojumu punktos.
2. Blakusesošu pārvades sistēmu operatori savstarpēji sniedz informāciju par savu pārvades tīklu uzturēšanu, tādējādi palīdzot lēmumu pieņemšanas procesā par starpsavienojumu punktu tehnisko izmantošanu. Procedūras datu apmaiņai starp pārvades sistēmas operatoriem iekļauj to attiecīgajā starpsavienojuma vienošanās dokumentā.
III NODAĻA
KONSTANTĀS JAUDAS SADALE
8. pants
Sadales metodika
1. Lai sadalītu jaudu starpsavienojumu punktos, izmanto izsoles.
2. Visos starpsavienojumu punktos izmanto tādas pašas uzbūves izsoles. Attiecīgie izsoles procesi visiem attiecīgajiem starpsavienojumu punktiem sākas vienlaicīgi. Katrā izsoles procesā, kas attiecas uz vienu standarta jaudas produktu, jaudu piešķir neatkarīgi no citiem izsoles procesiem, izņemot gadījumus, kad – ja tieši iesaistītie pārvades sistēmu operatori vienojas un attiecīgās valsts regulatīvās iestādes apstiprina –, tiek piešķirta konkurējošā jauda.
3. Standarta jaudas produktiem piemēro loģisko secīgumu, pēc kura vispirms piedāvā produktus, kas attiecas uz gada jaudu, pēc tam – produktu ar nākamo īsāko jaudas ilgumu izmantošanai tajā pašā periodā. Regulas 11. līdz 15. pantā paredzētajam izsoļu grafikam jāatbilst šim principam.
4. Grupētai un negrupētai jaudai starpsavienojuma punktā piemēro noteikumus par standarta jaudas produktiem, kas paredzēti 9. pantā, un izsolēm, kas paredzēti 11. līdz 15. pantā.
5. Konkrētām izsolēm attiecīgo standarta jaudas produktu pieejamību paziņo saskaņā ar 11. līdz 15. pantu un ar izsoles kalendāru.
6. Daudzumu, kas ir līdzvērtīgs vismaz 20 % tehniskās jaudas katrā starpsavienojuma punktā, atliek malā un piedāvā saskaņā ar 7. punktu, ja pieejamā jauda brīdī, kad šīs regula stājas spēkā, ir vienāda ar atliekamo tehniskās jaudas īpatsvaru vai lielāka par to. Ja pieejamā jauda brīdī, kad šīs regula stājas spēkā, ir mazāka par atliekamo tehniskās jaudas īpatsvaru, malā atliek visu pieejamo jaudu. Šo jaudu piedāvā saskaņā ar 7. punkta b) apakšpunktu, bet pārējo atlikto jaudu piedāvā saskaņā ar 7. punkta a) apakšpunktu.
7. Atbilstoši 6. punktam malā atlikto jaudu piedāvā, kad ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
a) |
daudzumu, kas ir līdzvērtīgs vismaz 10 % tehniskās jaudas katrā starpsavienojuma punktā, piedāvā ne agrāk kā ikgadējā gada jaudas izsolē, kā paredzēts 11. pantā, kas notiek saskaņā ar izsoles kalendāru piektajā gāzes gadā pirms attiecīgā gāzes gada sākuma un |
|
b) |
daudzumu, kas ir līdzvērtīgs vēl vismaz 10 % tehniskās jaudas katrā starpsavienojuma punktā, piedāvā ne agrāk kā ikgadējā ceturkšņa jaudas izsolē, kā paredzēts 12. pantā, kas notiek saskaņā ar izsoles kalendāru gāzes gadā pirms attiecīgā gāzes gada sākuma. |
8. Jaunas jaudas gadījumā daudzumu, kas līdzvērtīgs vismaz 10 % tehniskās jaudas katrā starpsavienojuma punktā, atliek malā un piedāvā ne agrāk kā ikgadējā ceturkšņa jaudas izsolē, kā paredzēts 12. pantā, kas notiek saskaņā ar izsoles kalendāru gāzes gadā pirms attiecīgā gāzes gada sākuma.
9. Konkrēts jaudas īpatsvars, kas jāatliek malā saistībā ar 6. un 8. punktu, ir atkarīgs no apspriedēm ar ieinteresētajām struktūrām, vienošanās starp pārvades sistēmu operatoriem un valsts regulatīvo iestāžu apstiprinājuma katrā starpsavienojuma punktā. Valsts regulatīvās iestādes jo īpaši apsver iespēju atlikt malā lielāku jaudas īpatsvaru ar īsāku termiņu, lai novērstu lejupējo piegādes tirgu noslēgtību.
9. pants
Standarta jaudas produkti
1. Pārvades sistēmu operatori gadā, ceturksnī, mēnesī, dienā un dienas ietvaros piedāvā standarta jaudas produktus.
2. Gada standarta jaudas produkti ir jauda, uz kuru noteiktā apjomā var pieteikties tīkla lietotājs attiecībā uz visām gāzes dienām konkrētā gāzes gadā (sākums 1. oktobrī).
3. Ceturkšņa standarta jaudas produkti ir jauda, uz kuru noteiktā apjomā var pieteikties tīkla lietotājs attiecībā uz visām gāzes dienām konkrētā ceturksnī (sākums attiecīgi 1. oktobrī, 1. janvārī, 1. aprīlī vai 1. jūlijā).
4. Mēneša standarta jaudas produkti ir jauda, uz kuru noteiktā apjomā var pieteikties tīkla lietotājs attiecībā uz visām gāzes dienām konkrētā kalendārā mēnesī (sākums katra mēneša pirmajā dienā).
5. Dienas standarta jaudas produkti ir jauda, uz kuru noteiktā apjomā var pieteikties tīkla lietotājs attiecībā uz vienu gāzes dienu.
6. Tekošās dienas standarta jaudas produkti ir jauda, uz kuru noteiktā apjomā var pieteikties tīkla lietotājs no sākuma laika konkrētā gāzes dienā līdz beigu laikam tajā pašā gāzes dienā.
10. pants
Izmantotā jaudas vienība
Piedāvāto jaudu izsaka enerģijas vienībās laika vienībā. Izmanto šādas vienības: kWh/h vai kWh/d. kWh/d gadījumā tiek pieņemts vienots plūsmas ātrums gāzes dienā.
11. pants
Ikgadējās gada jaudas izsoles
1. Gada jaudas izsoles rīko vienu reizi gadā.
2. Katra gada standarta jaudas produkta jaudu izsola, izmantojot ikgadējo gada jaudas izsoli ar augšupejoša soļa “pulksteņa” izsoles algoritmu saskaņā ar 17. pantu.
3. Izsoles procesā piedāvā jaudu par periodu, kas nav ilgāks par nākamajiem 15 gadiem.
4. Ikgadējās gada jaudas izsoles sākas katra gada marta pirmajā pirmdienā, ja vien izsoles kalendārā nav noteikts citādi.
5. Ikgadējā gada jaudas izsolē tīkla lietotāji var piedalīties vienā vai vairākās vienlaicīgi notiekošās izsolēs saistībā ar katru starpsavienojuma punktu, lai pieteiktos standarta jaudas produktiem.
6. Jauda, ko piedāvā ikgadējā gada jaudas izsolē, ir
kur:
|
A |
ir pārvades sistēmas operatora tehniskā jauda katram standarta jaudas produktam; |
|
B |
attiecībā uz ikgadēju gada jaudas izsoli nākamajiem pieciem gadiem ir tehniskās jaudas (A) daudzums, ko atliek malā saskaņā ar 8. panta 7. punkta b) apakšpunktu; attiecībā uz ikgadējo gada izsoli par jaudu tālāk nekā nākamajiem pieciem gadiem ir tehniskās jaudas (A) daudzums, ko atliek malā saskaņā ar 8. panta 7. punktu; |
|
C |
ir pirms tam pārdotā tehniskā jauda, koriģēta ar jaudu, ko piedāvā atkārtoti saskaņā ar attiecīgajām pārslodzes vadības procedūrām; |
|
D |
ir papildus jauda attiecīgajam gadam, ja tāda ir. |
7. Piedāvājamā jauda var būt grupēta jauda vai negrupēta jauda saskaņā ar 19. pantu. Tas attiecas arī uz visām citām izsolēm, kā noteikts 12. līdz 15. pantā.
8. Vienu mēnesi pirms izsoles sākuma pārvades sistēmu operatori paziņo tīkla lietotājiem par tehniskās jaudas apjomu, ko piedāvās katram gadam nākamajā ikgadējā gada jaudas izsolē. Turklāt pārvades sistēmas operatori paziņo tīkla lietotājiem, vai var tikt piedāvāta papildu jauda.
9. Katras izsoles solīšanas kārtas notiek no 8.00 UTC līdz 17.00 UTC (ziemas laika periodā) vai no 7.00 UTC līdz 16.00 UTC (vasaras laika periodā) visās attiecīgajās gāzes dienās. Solīšanas kārtas atklāj un slēdz katrā gāzes dienā, kā noteikts 17. panta 2. punktā.
10. Izsoles jaudas sadales rezultātus publicē iespējami drīz un ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc solīšanas kārtas slēgšanas vienlaicīgi konkrētajiem tīkla lietotājiem, kas piedalās attiecīgajā izsolē.
11. Apkopotu informāciju par izsoles rezultātiem publicē tirgum.
12. pants
Ikgadējās ceturkšņa jaudas izsoles
1. Ikgadējo ceturkšņa jaudas izsoli rīko vienu reizi gadā.
2. Katra ceturkšņa standarta jaudas produkta jaudu izsola, izmantojot ikgadējo ceturkšņa jaudas izsoli ar augšupejoša soļa “pulksteņa” izsoles algoritmu saskaņā ar 17. pantu.
3. Ikgadējā ceturkšņa jaudas izsolē katrā gāzes gadā izsola jaudu katram ceturksnim no nākamā gāzes gada pirmā ceturkšņa (oktobris–decembris) līdz nākamā gāzes gada pēdējam ceturksnim (jūlijs–septembris) ieskaitot.
4. Ikgadējā ceturkšņa jaudas izsolē tīkla lietotāji var piedalīties vienā līdz četrās vienlaicīgi notiekošās izsolēs saistībā ar katru starpsavienojuma punktu, lai pieteiktos ceturkšņa standarta jaudas produktiem.
5. Ikgadējās ceturkšņa jaudas izsoles sākas katra gada jūnija pirmajā pirmdienā, ja vien izsoles kalendārā nav noteikts citādi.
6. Jauda, ko piedāvā ikgadējā ceturkšņa jaudas izsolē, ir
kur:
|
A |
ir pārvades sistēmas operatora tehniskā jauda katram standarta jaudas produktam; |
|
C |
ir pirms tam pārdotā tehniskā jauda, koriģēta ar jaudu, ko piedāvā atkārtoti saskaņā ar attiecīgajām pārslodzes vadības procedūrām; |
|
D |
ir papildus jauda attiecīgajam ceturksnim, ja tāda ir. |
7. Divas nedēļas pirms izsoles sākuma pārvades sistēmu operatori paziņo tīkla lietotājiem par jaudas apjomu, ko piedāvās katram ceturksnim nākamajā ikgadējā ceturkšņa jaudas izsolē. Turklāt pārvades sistēmas operatori paziņo tīkla lietotājiem, vai var tikt piedāvāta papildu jauda.
8. Katras izsoles solīšanas kārtas notiek no 8.00 UTC līdz 17.00 UTC (ziemas laika periodā) vai no 7.00 UTC līdz 16.00 UTC (vasaras laika periodā) visās attiecīgajās gāzes dienās. Solīšanas kārtas atklāj un slēdz katrā gāzes dienā, kā noteikts 17. panta 2. punktā.
9. Izsoles jaudas sadales rezultātus publicē iespējami drīz un ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc solīšanas kārtas slēgšanas vienlaicīgi konkrētajiem tīkla lietotājiem, kas piedalās attiecīgajā izsolē.
10. Apkopotu informāciju par izsoles rezultātiem publicē tirgum.
13. pants
Kārtējās mēneša jaudas izsoles
1. Kārtējo mēneša jaudas izsoli rīko vienu reizi mēnesī.
2. Katra mēneša standarta jaudas produkta jaudu izsola, izmantojot kārtējo mēneša jaudas izsoli ar augšupejoša soļa “pulksteņa” izsoles algoritmu saskaņā ar 17. pantu. Katru mēnesi izsola mēneša standarta jaudas produktu nākamajam kalendārajam mēnesim.
3. Kārtējās mēneša jaudas izsoles laikā tīkla lietotāji var pieteikties uz vienu mēneša standarta jaudas produktu.
4. Kārtējās mēneša jaudas izsoles sākas katra mēneša trešajā pirmdienā attiecībā uz nākamā mēneša standarta jaudas produktu, ja vien izsoles kalendārā nav noteikts citādi.
5. Jauda, ko piedāvā kārtējā mēneša jaudas izsolē, katru mēnesi ir
kur:
|
A |
ir pārvades sistēmas operatora tehniskā jauda katram standarta jaudas produktam; |
|
C |
ir pirms tam pārdotā tehniskā jauda, koriģēta ar jaudu, ko piedāvā atkārtoti saskaņā ar attiecīgajām pārslodzes vadības procedūrām; |
|
D |
ir papildus jauda attiecīgajam mēnesim, ja tāda ir. |
6. Vienu nedēļu pirms izsoles sākuma pārvades sistēmu operatori paziņo tīkla lietotājiem par jaudas apjomu, ko piedāvās nākamajā kārtējā mēneša jaudas izsolē. Turklāt pārvades sistēmas operatori paziņo tīkla lietotājiem, vai var tikt piedāvāta papildu jauda.
7. Katras izsoles solīšanas kārtas notiek no 8.00 UTC līdz 17.00 UTC (ziemas laika periodā) vai no 7.00 UTC līdz 16.00 UTC (vasaras laika periodā) visās attiecīgajās gāzes dienās. Solīšanas kārtas atklāj un slēdz katrā gāzes dienā, kā noteikts 17. panta 2. punktā.
8. Izsoles jaudas sadales rezultātus publicē iespējami drīz un ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc solīšanas kārtas slēgšanas vienlaicīgi konkrētajiem tīkla lietotājiem, kas piedalās attiecīgajā izsolē.
9. Apkopotu informāciju par izsoles rezultātiem publicē tirgum.
14. pants
Kārtējās nākamās dienas jaudas izsoles
1. Kārtējo nākamās dienas jaudas izsoli rīko vienu reizi dienā.
2. Katru dienu izsola standarta jaudas produktu par nākamo gāzes dienu, izmantojot kārtējo nākamās dienas jaudas izsoli.
3. Katra dienas standarta jaudas produkta jaudu izsola, izmantojot kārtējo nākamās dienas jaudas izsoli ar vienotas cenas izsoles algoritmu saskaņā ar 18. pantu. Katru dienu izsola dienas standarta jaudas produktu nākamajai gāzes dienai.
4. Kārtējās nākamās dienas jaudas izsoles laikā tīkla lietotāji var pieteikties uz vienu dienas standarta jaudas produktu.
5. Solīšanas kārta tiek atklāta katru dienu 15.30 UTC (ziemas laika periodā) vai 14.30 UTC (vasaras laika periodā).
6. Jaudas solījumiem attiecībā uz dienas standarta jaudas produktu kārtējā nākamās dienas jaudas izsolē piemēro šādu kārtību: iesniegšana, atsaukšana vai grozīšana no 15.30 UTC līdz 16.00 UTC (ziemas laika periodā) vai no 14.30 UTC līdz 15.00 UTC (vasaras laika periodā).
7. Jauda, ko piedāvā kārtējā nākamās dienas jaudas izsolē, katru dienu ir
kur:
|
A |
ir pārvades sistēmas operatora tehniskā jauda katram standarta jaudas produktam; |
|
C |
ir pirms tam pārdotā tehniskā jauda, koriģēta ar jaudu, ko piedāvā atkārtoti saskaņā ar attiecīgajām pārslodzes vadības procedūrām; |
|
D |
ir papildus jauda attiecīgajai dienai, ja tāda ir. |
8. Atklājot solīšanas kārtu, pārvades sistēmu operatori paziņo tīkla lietotājiem par jaudas apjomu, ko piedāvās nākamajā kārtējā nākamās dienas jaudas izsolē. Turklāt pārvades sistēmas operatori paziņo tīkla lietotājiem, vai var tikt piedāvāta papildu jauda.
9. Izsoles jaudas sadales rezultātus publicē ne vēlāk kā 30 minūtes pēc solīšanas kārtas slēgšanas vienlaicīgi konkrētajiem tīkla lietotājiem, kas piedalās attiecīgajā izsolē.
10. Apkopotu informāciju par izsoles rezultātiem publicē tirgum.
15. pants
Tekošās dienas jaudas izsoles
1. Ja ir pieejama jauda, tekošās dienas jaudas izsoli rīko katru stundu gāzes dienā, izmantojot vienotas cenas izsoles algoritmu saskaņā ar 18. pantu.
2. Pirmo solīšanas kārtu atklāj tieši nākamajā pilnajā stundā pēc pēdējās nākamās dienas izsoles rezultātu publicēšanas (tostarp par atslēdzamo jaudu, ja tā tiek piedāvāta) saskaņā ar 14. pantu. Pirmo solīšanas kārtu slēdz 01.30 UTC (ziemas laika periodā) vai 00.30 UTC (vasaras laika periodā) pirms gāzes dienas. Sekmīgo solījumu piešķīrums ir spēkā no 05.00 UTC (ziemas laika periodā) vai 04.00 UTC (vasaras laika periodā) attiecīgajā gāzes dienā.
3. Pēdējo solīšanas kārtu slēdz 00.30 UTC (ziemas laika periodā) vai 23.30 UTC (vasaras laika periodā) attiecīgajā gāzes dienā.
4. Tīkla lietotāji var solīt, atsaukt vai grozīt solījumus no katras solīšanas kārtas atklāšanas līdz tās slēgšanai.
5. Katrā attiecīgās gāzes dienas stundā jaudu, kas ir lietojama no attiecīgās stundas + 4, izsola kā tekošās dienas jaudu.
6. Katru solīšanas kārtu atklāj attiecīgās gāzes dienas katras stundas sākumā.
7. Katra solīšanas kārta ilgst 30 minūtes no solīšanas kārtas atklāšanas brīža.
8. Jauda, ko piedāvā tekošās dienas jaudas izsolē, katru stundu ir
kur:
|
A |
ir pārvades sistēmas operatora tehniskā jauda katram standarta jaudas produktam; |
|
C |
ir pirms tam pārdotā tehniskā jauda, koriģēta ar jaudu, ko piedāvā atkārtoti saskaņā ar attiecīgajām pārslodzes vadības procedūrām; |
|
D |
ir papildus jauda, ja tāda ir. |
9. Pārvades sistēmu operatori publicē piedāvāto tekošās dienas konstantās jaudas pieejamo apjomu pēc pēdējās nākamās dienas izsoles slēgšanas un saskaņā ar 21. panta 9. punktu.
10. Pārvades sistēmu operatori tīkla lietotājiem, kas sola nākamās dienas izsolēs, piedāvā iespēju derīgos nesekmīgos solījumus automātiski ieskaitīt nākamajā tekošās dienas izsolē.
11. Jaudu piešķir 30 minūšu laikā pēc solīšanas kārtas slēgšanas, ja solījumi ir akceptēti un pārvades sistēmas operators veic piešķiršanas procesu.
12. Izsoles rezultātus vienlaicīgi publisko konkrētajiem tīkla lietotājiem.
13. Apkopotu informāciju par izsoles rezultātiem publicē vismaz katras dienas beigās.
16. pants
Izsoles algoritmi
1. Ja izsolē piedāvā vairākus standarta jaudas produktus, attiecīgo sadales algoritmu piemēro atsevišķi katram standarta jaudas produktam, kad tas tiek piešķirts. Solījumus dažādiem standarta jaudas produktus izskata neatkarīgi vienu no otra, piemērojot izsoles algoritmu.
2. Ikgadējās gada, ikgadējās ceturkšņa un kārtējās mēneša jaudas izsolēs izmanto augšupejoša soļa “pulksteņa” izsoles algoritmu ar vairākām solīšanas kārtām, kā paredzēts 17. pantā.
3. Kārtējās nākamās dienas jaudas izsolēs un tekošās dienas jaudas izsolēs izmanto vienotas cenas izsoles algoritmu ar vienu solīšanas kārtu saskaņā ar 18. pantu.
17. pants
Augšupejoša soļa “pulksteņa” izsoles algoritms
1. “Pulksteņa” izsoles ar augšupejošu soli tīkla lietotājiem ļauj iesniegt apjoma solījumus par pieaugošām cenām, ko paziņo secīgās solīšanas kārtās, sākot ar rezerves cenu P0.
2. Pirmā solīšanas kārta, kurā cena ir rezerves cena P0, ilgst 3 stundas. Nākamās solīšanas kārtas ilgst 1 stundu. Starp solīšanas kārtām ir 1 stundas periods.
3. Solījumā norāda:
|
a) |
solījumu iesniegušā tīkla lietotāja identitāti; |
|
b) |
attiecīgo starpsavienojuma punktu un plūsmas virzienu; |
|
c) |
standarta jaudas produktu, uz kuru attiecas jaudas solījums; |
|
d) |
katram cenas solim – jaudas apjoms attiecīgajai standarta jaudai; |
|
e) |
produktu, uz kuru attiecas solījums. |
4. Solījumu uzskata par derīgu, ja to ir iesniedzis tīkla lietotājs un tas atbilst visiem šī panta noteikumiem.
5. Lai tīkla lietotāji varētu piedalīties izsolē, ir noteikti jāiesniedz apjoma solījums pirmajā solīšanas kārtā.
6. Pārvades sistēmu operatori tīkla lietotājiem nodrošina iespēju automātiski iesniegt solījumus visos cenas soļos.
7. Kad attiecīgā solīšanas kārta tiek slēgta, netiek pieņemti nekādi derīgu solījumu grozījumi, atsaukumi vai izmaiņas. Visi derīgie solījumi kļūst par tīkla lietotāja saistībām rezervēt jaudu pieprasītajā apjomā par nosaukto cenu, ja izsoles līdzsvara cena ir tā, kas paziņota attiecīgajā solīšanas kārtā.
8. Apjoma solījums jebkurā solīšanas kārtā katram tīkla lietotājam ir vienāds ar konkrētajā izsolē piedāvāto jaudu vai mazāks par to. Apjoma solījums katram tīkla lietotājam par konkrētu cenu ir vienāds ar šī tīkla lietotāja iesniegto apjoma solījumu iepriekšējā solīšanas kārtā vai mazāks par to, izņemot gadījumus, kad piemēro 16. pantu.
9. Solījumus solīšanas kārtas laikā var brīvi iesniegt, grozīt vai atsaukt, ja visi solījumi atbilst 8. pantam. Derīgi solījumi ir derīgi, ja netiek grozīti vai atsaukti.
10. Lielo cenas soli un mazo cenas soli nosaka katram starpsavienojuma punktam un standarta jaudas produktam, un publicē pirms attiecīgās izsoles. Mazo cenas soli nosaka tā, ka pieaugums par veselu skaitli mazo cenas soļu ir vienāds ar pieaugumu par lielo cenas soli.
11. Nosakot lielo cenas soli, ciktāl pamatoti iespējams, cenšas samazināt izsoles procesa ilgumu. Nosakot mazo cenas soli, ciktāl pamatoti iespējams, cenšas samazināt nepārdotās jaudas apjomu, ja izsoles beigu cena ir augstāka par rezerves cenu.
12. Ja visu tīkla lietotāju apkopotais pieprasījums ir mazāks par pirmās solīšanas kārtas beigās piedāvāto jaudu vai vienāds ar to, izsoli slēdz.
13. Ja visu tīkla lietotāju apkopotais pieprasījums ir lielāks par pirmās solīšanas kārtas vai turpmākas solīšanas kārtas beigās piedāvāto jaudu, atklāj vēl vienu solīšanas kārtu ar cenu, kas ir vienāda ar iepriekšējās solīšanas kārtas cenu plus lielais cenas solis.
14. Ja visu tīkla lietotāju apkopotais pieprasījums ir vienāds ar otrās solīšanas kārtas vai turpmākas solīšanas kārtas beigās piedāvāto jaudu, izsoli slēdz.
15. Ja notiek pirmā nepietiekamā solīšana, samazina cenu un atklāj vēl vienu solīšanas kārtu. Nākamajā solīšanas kārtā cena ir tā, kas bija solīšanas kārtā pirms pirmās netiekamās solīšanas plus mazais cenas solis. Tad atklāj turpmākas solīšanas kārtās ar mazo cenas soli, līdz visu tīkla lietotāju apkopotais pieprasījums ir mazāks par piedāvāto jaudu vai vienāds ar to – šajā gadījumā izsoli slēdz.
16. Tīkla lietotāja apjoma solījums pirmajā solīšanas kārtā ar mazo cenas soli ir vienāds ar šī tīkla lietotāja apjoma solījumu, kas iesniegts solīšanas kārtā pirms pirmās nepietiekamās solīšanas, vai mazāks par to. Tīkla lietotāja apjoma solījums visās solīšanas kārtās ar mazo cenas soli ir vienāds ar šī tīkla lietotāja apjoma solījumu, kas iesniegts solīšanas kārtā ar pirmo nepietiekamo solīšanu, vai lielāks par to.
17. Ja visu tīkla lietotāju apkopotais pieprasījums ir lielāks nekā piedāvātā jauda solīšanas kārtā, kur cena ir vienāda ar to, kuras rezultātā notika pirmā nepietiekamā solīšana mīnus viens mazais cenas solis, izsoli slēdz. Līdzsvara cena ir tā, kuras rezultātā notika pirmā nepietiekamā solīšana, un sekmīgie solījumi ir tie, kas iesniegti sākotnējā solīšanas kārtā ar pirmo nepietiekamo solīšanu.
18. Pēc katras solīšanas kārtas, cik vien drīz ir pamatoti iespējams, apkopotā veidā publicē visu tīkla lietotāju pieprasījumu konkrētajā izsolē.
19. Cenu, kas paziņota pēdējā izsoles kārtā, kurā izsoli slēdz, uzskata par konkrētās izsoles līdzsvara cenu, izņemot gadījumus, kad piemēro 17. punktu.
20. Visiem tīkla lietotājiem, kas ir iesnieguši derīgus apjoma solījumus par līdzsvara cenu, piešķir jaudu atbilstoši apjoma piedāvājumiem par līdzsvara cenu. Sekmīgie tīkla lietotāji maksā konkrētās izsoles līdzsvara cenu, kas var būt fiksēta vai mainīga cena, kā noteikts 26. panta 2. punktā, un var piemērot visus citus iespējamos maksājumus, kas ir spēkā jaudas piešķiršanas brīdī.
21. Pēc katras slēgtās izsoles publicē galīgos izsoles rezultātus, tostarp apkopotu piešķirto jaudu un līdzsvara cenu. Sekmīgos tīkla lietotājus informē par tiem piešķirtās jaudas daudzumu; atsevišķu informāciju paziņo tikai attiecīgajām personām.
22. Ja “pulksteņa” izsole ar augšupejošu soli nav beigusies līdz laikam, kas bija plānots kā nākamās izsoles sākums (pēc izsoles kalendāra) par jaudu tajā pašā periodā, pirmo izsoli slēdz un jaudu nepiešķir. Jaudu piedāvā nākamajā attiecīgajā izsolē.
18. pants
Vienotas cenas izsoles algoritms
1. Vienotas cenas izsolē ir tikai viena solīšanas kārta, kuras laikā tīkla lietotājs sola cenu, kā arī daudzumu.
2. Vienas izsoles solīšanas kārtā tīkla lietotāji var iesniegt līdz 10 solījumiem. Katru solījumu izskata atsevišķi no citiem solījumiem. Pēc solīšanas kārtas slēgšanas atlikušos solījumus nevar grozīt vai atsaukt.
3. Solījumā norāda:
|
a) |
solījumu iesniegušā tīkla lietotāja identitāti; |
|
b) |
attiecīgo starpsavienojuma punktu un plūsmas virzienu; |
|
c) |
standarta jaudas produktu, uz kuru attiecas jaudas solījums; |
|
d) |
attiecīgā standarta jaudas produkta jaudas apjomu, par kuru iesniegts solījums; |
|
e) |
attiecīgā standarta jaudas produkta minimālo jaudas apjomu, kuras piešķiršanu tīkla lietotājs vēlas, kad tiek izmantots attiecīgais algoritms, ja tīkla lietotājam nepiešķir pieprasīto daudzumu saskaņā ar d) apakšpunktu; |
|
f) |
solījuma cenas, kas nav mazākas par attiecīgajam standarta jaudas produktam piemēroto rezerves cenu un ko tīkla lietotājs ir ar mieru maksāt par jaudu, par kuru iesniegts solījums. Solījumus, kuru cena ir mazāka par rezerves cenu, neakceptē. |
4. Pārvades sistēmas operators sakārto visus solījumus, kas attiecas uz konkrēto standarta jaudas produktu, pēc solījumu cenas, kā pirmo ierindojot augstāko cenu.
5. Visus atlikušos solījumus solīšanas kārtas slēgšanas laikā uzskata par saistošiem tiem tīkla lietotājiem, kam piešķirts vismaz minimālais jaudas apjoms, kas pieprasīts saskaņā ar 3. punkta e) apakšpunktu.
6. Pēc solījumu sakārtošanas saskaņā ar 4. punktu un ievērojot 7. līdz 10. punktu, jaudu solījumiem piešķir to cenas kārtībā. Visus solījumus, kuriem piešķir jaudu, uzskata par sekmīgiem. Pēc jaudas sadales atlikušo nesadalīto jaudu samazina par attiecīgo apjomu.
7. Pēc 6. punkta piemērošanas un ievērojot 9. punktu, ja tīkla lietotāja solījuma apjoms pārsniedz atlikušo nesadalīto jaudu (pēc tam, kad jauda piešķirta tīkla lietotājiem, kas iesnieguši augstākas cenas solījumus), šim tīkla lietotājam piešķir jaudu apjomā, kas vienāda ar atlikušo nesadalīto jaudu.
8. Pēc 7. punkta piemērošanas un ievērojot 9. punktu, ja divos vai vairākos solījumos norādīta tāda pati solījuma cena un attiecīgās jaudas apjoms, par kuru šie solījumi iesniegti, kopā pārsniedz atlikušo nesadalīto jaudas daudzumu, atlikušo nesadalīto apjomu piešķir, katra šāda solījuma apjomam piemērojot pro rata samazinājumu.
9. Ja solījumam piešķiramās jaudas apjoms saskaņā ar 6., 7. vai 8. punktu ir mazāks par minimālo jaudas apjomu saskaņā ar 3. punkta e) apakšpunktu, solījumu neņem vērā un tas vairs nav derīgs, un starp atlikušajiem vienādas cenas solījumiem veic jaunu sadali saskaņā ar 8. punktu vai (attiecīgā gadījumā) jaudu piešķir solījumam, kas ir nākamais pēc cenas, saskaņā ar 6. punktu.
10. Ja solījumam piešķiramās jaudas apjoms saskaņā ar 6., 7. 8. vai 9. punktu ir nulle, atlikušajiem solījumiem jauda vairs netiek piešķirta. Šos solījumus uzskata par nesekmīgiem.
11. Līdzsvara cena ir zemākā sekmīgā solījuma cena, ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu par rezerves cenu. Citos gadījumos līdzsvara cena ir rezerves cena. Sekmīgie tīkla lietotāji maksā konkrētās izsoles līdzsvara cenu, kas var būt fiksēta vai mainīga cena, kā noteikts 26. panta 2. punktā, un var piemērot visus citus iespējamos maksājumus, kas ir spēkā jaudas piešķiršanas brīdī.
IV NODAĻA
PĀRROBEŽU JAUDAS GRUPĒŠANA
19. pants
Grupētas jaudas produkti
Blakusesošu pārvades sistēmu operatori kopā piedāvā grupētas jaudas produktus pēc šādiem principiem:
|
1) |
abās starpsavienojuma punkta pusēs visu konstanto jaudu piedāvā kā grupēto jaudu, ciktāl konstantā jauda ir pieejama abās starpsavienojuma punkta pusēs; |
|
2) |
pārvades sistēmu operatori piedāvā attiecīgā standarta jaudas produkta jaudu rezervācijas platformā saskaņā ar 27. pantu un saskaņā ar piemērojamo sadales procedūru, kā noteikts III nodaļā; |
|
3) |
par grupēto jaudu, ko attiecīgie pārvades sistēmu operatori piedāvā starpsavienojuma punktā, līgumu slēdz vienā piešķiršanas procedūrā; |
|
4) |
tīkla lietotāji ievēro attiecīgo pārvades sistēmu operatoru transportēšanas līgumā(-os) paredzētos noteikumus un nosacījumus no brīža, kad par transportēšanas jaudu ir noslēgts līgums; |
|
5) |
ja kādā periodā vienā starpsavienojuma punkta pusē ir vairāk pieejamas konstantās jaudas nekā otrā pusē, pārvades sistēmas operators, kam ir vairāk pieejamās konstantās jaudas, var šādu papildu jaudu piedāvāt tīkla lietotājiem kā negrupētu produktu saskaņā ar izsoles kalendāru un šādiem noteikumiem:
|
|
6) |
jebkuru negrupēto jaudu, kas piešķirta saskaņā ar 5. punktu, var izmantot un nominēt. To var arī tirgot otrreizējā tirgū; |
|
7) |
blakusesošu pārvades sistēmu operatori izveido kopīgu grupētās jaudas nominācijas procedūru, nodrošinot tīkla lietotājiem iespēju nominēt grupētās jaudas plūsmas vienā nominācijā; |
|
8) |
saistības piedāvāt grupētu jaudu, ciktāl tas ir atbilstīgi, attiecas arī uz otrreizējiem jaudas tirgiem. Neskarot 1. punktu, jaudu, kas sākotnēji piešķirta kā grupēta jauda, kā grupētu jaudu var atkārtoti pārdot tikai otrreizējā tirgū; |
|
9) |
ja divi vai vairāki starpsavienojuma punkti savieno tās pašas divas blakusesošas ieejas-izejas sistēmas, attiecīgie blakusesošo pārvades sistēmu operatori piedāvā starpsavienojuma punktos pieejamo jaudu vienā virtuālā starpsavienojuma punktā. Ja ir iesaistīti vairāk nekā divi pārvades sistēmas operatori, jo jaudu vienā vai abās ieejas-izejas sistēmās pārdod vairāk nekā viens pārvades sistēmas operators, virtuālajā starpsavienojuma punktā cik vien iespējams iekļauj visus šos pārvades sistēmu operatorus. Jebkurā gadījumā virtuālu starpsavienojuma punktu izveido tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
Blakusesošu pārvades sistēmu operatori sāk nepieciešamo analīzi un izveido funkcionālus virtuālos starpsavienojumu punktus ne vēlāk kā 5 gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
20. pants
Grupēšana spēkā esošu transportēšanas līgumu gadījumā
1. Tīkla lietotājiem, kas attiecīgos starpsavienojuma punktos piedalās esošos transportēšanas līgumos šīs regulas spēkā stāšanās brīdī, būtu jācenšas panākt vienošanos par jaudas grupēšanu, izmantojot līgumiskas vienošanās (“grupēšanas vienošanās”) saskaņā ar šīs regulas 19. panta noteikumiem. Šie tīkla lietotāji un pārvades sistēmu operatori ziņo attiecīgajām valsts regulatīvajām iestādēm par visām grupēšanas darbībām, par kurām vienojušās visas spēkā esošo transportēšanas līgumu puses. Pamatojoties uz šādu ziņojumu, valsts regulatīvā iestāde nosūta Aģentūrai ziņojumu par gada laikā gūtajiem panākumiem jaudas grupēšanā attiecīgajā dalībvalstī. Aģentūra divu gadu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās brīža publicē ziņojumu par gūtajiem panākumiem jaudas grupēšanā.
2. Pārvades sistēmu operatori, kas piedalās esošos transportēšanas līgumos, var jebkurā laikā līdzdarboties apspriedēs par grupēšanās vienošanos, kad tos uzaicina tīkla lietotāji, kas piedalās esošos transportēšanas līgumos.
3. Ja starp attiecīgajiem tīkla lietotājiem ir panākta grupēšanas vienošanās, puses bez nepamatotas kavēšanās informē pārvades sistēmu operatorus, uz kuriem attiecas starpsavienojuma punkts, par šādu plānotu grupēšanas vienošanos, un tiek īstenota attiecīgās jaudas nodošana. Jebkurā gadījumā grupēšanas vienošanās īsteno, ievērojot esošo saistīto transportēšanas līgumu attiecīgos noteikumus un nosacījumus. Kad grupēšanas vienošanās ir īstenota, attiecīgo jaudu uzskata par grupētu jaudu.
4. Jebkurā gadījumā grupēšanas vienošanos ilgums attiecībā uz grupēto jaudu, ko paredz esošo līgumu grozījums, nevar pārsniegt sākotnējo transportēšanas līgumu ilgumu.
5. Visu jaudu grupē, tiklīdz ir tāda izdevība. Esošos transportēšanas līgumus par negrupēto jaudu nevar atjaunot, pagarināt vai turpināt pēc to beigu termiņa. Pēc transportēšanas līgumu beigu termiņa šāda jauda kļūst par pieejamo jaudu.
V NODAĻA
ATSLĒDZAMA JAUDA
21. pants
Atslēdzamas jaudas sadale
1. Pārvades sistēmu operatori piedāvā dienas atslēdzamas jaudas produktu abos virzienos starpsavienojumu punktos, kur ir tikusi piedāvāta konstantā jauda, bet kas nākamajai dienai ir izpārdota. Vienvirziena starpsavienojumu punktos, kur tehnisko jaudu piedāvā tikai vienā virzienā, pārvades sistēmu operatori piedāvā dienas atslēdzamas jaudas produktu pretējā virzienā. Pārvades sistēmu operatori var piedāvāt arī ilgāka termiņa atslēdzamas jaudas produktus.
2. Ja tiek piedāvāta atslēdzama jauda, tas nedrīkst samazināt piedāvātās konstantās jaudas apjomu. Pārvades sistēmu operatori neatliek malā jaudu, ko var piedāvāt kā konstanto jaudu, lai piedāvātu to kā atslēdzamu jaudu.
3. Ciktāl tiek piedāvāti atslēdzamas jaudas produkti, kas nav dienas produkti, uz atslēdzamu jaudu attiecas tie paši standarta jaudas produkti, ko izmanto konstantai jaudai - produktu ilguma ziņā.
4. Ciktāl tiek piedāvāta atslēdzama jauda, to piešķir izsoles procesā, izņemot tekošās dienas atslēdzamo jaudu.
5. Tekošās dienas atslēdzamo jaudu piešķir, izmantojot virsnominācijas procedūru.
6. Tekošās dienas atslēdzamo jaudu piešķir tikai tad, ja konstantā jauda – tehniskā jauda vai papildu jauda – ir izpārdota.
7. Ja tiek rīkotas izsoles par atslēdzamiem produktiem ar garāku termiņu nekā tekošā diena, pārvades sistēmu operatori publicē piedāvāto atslēdzamās jaudas pirms izsoles procesa sākuma, ja šis apjoms ir zināms.
8. Ja piedāvā atslēdzamu jaudu, to piešķir atsevišķā izsolē pēc tam, kad ir sadalīta tā paša ilguma konstantā jauda, bet pirms tam, kad tiek sākta izsole par konstanto jaudu ar īsāku termiņu, izņemot tekošās dienas atslēdzamo jaudu.
9. Ja piedāvā atslēdzamu jaudu, izsoles rīko saskaņā ar tiem pašiem izsoles uzbūves principiem un termiņiem, kas attiecas uz konstanto jaudu. Precīzu atslēdzamās jaudas izsoļu laika grafiku norāda izsoļu kalendārā, izņemot tekošās dienas atslēdzamo jaudu.
22. pants
Minimālais atslēgšanas sagatavošanās laiks
1. Atslēdzamai jaudai ir minimālais atslēgšanas sagatavošanās laiks, par ko kopīgi nolemj pārvades sistēmu operatori.
2. Parastais minimālais atslēgšanas sagatavošanās laiks konkrētai gāzes stundai ir četrdesmit piecas minūtes pēc attiecīgās gāzes stundas atkārtotas nominācijas cikla sākuma. Ja divi pārvades sistēmu operatori vēlas saīsināt atslēgšanas sagatavošanās laiku, šāda vienošanās starp pārvades sistēmu operatoriem jāiesniedz kompetentās valsts regulatīvās iestādes apstiprinājumam.
23. pants
Atslēgšanas procesa koordinācija
Pārvades sistēmas operators, kas uzsāk atslēgšanu, paziņo par to attiecīgajam blakusesošās pārvades sistēmas operatoram. Blakusesošo pārvades sistēmu operatori cik vien iespējams drīz informē attiecīgos tīkla lietotājus, kurus tas skar, tomēr pienācīgi ņemot vērā informācijas uzticamību.
24. pants
Noteikta atslēgšanas secība
1. Atslēgšanas kārtību, ja nomināciju kopējais apjoms pārsniedz gāzes apjomu, kas var plūst noteiktā starpsavienojuma punktā, ir atkarīgs no līguma laika atzīmes attiecīgajā atslēdzamas transportēšanas līgumā. Atslēgšanas gadījumā transportēšanas līgumiem, kas stājas spēkā agrāk, ir priekšroka pār transportēšanas līgumiem, kas stājas spēkā vēlāk.
2. Ja pēc tam, kad izmantota 1. punktā izklāstītā procedūra, divas vai vairākas nominācijas atslēgšanas kārtībā ir sarindotas vienādā līmenī un pārvades sistēmas operators neatslēdz tās visas, šīm konkrētajām nominācijām piemēro pro rata samazinājumu.
3. Lai ņemtu vērā atšķirības starp dažādiem atslēdzamas jaudas pakalpojumiem Savienībā, blakusesošo pārvades sistēmu operatori starpsavienojuma punktā īsteno un koordinē kopīgas procedūras, kas starpsavienojuma punktam paredzētas šajā pantā.
25. pants
Atslēgšanas iemesli
Pārvades sistēmu operatori ietver atslēgšanas iemeslus vai nu tieši atslēdzamas transportēšanas līgumos, vai vispārējos noteikumos un nosacījumos, kas attiecas uz šiem līgumiem. Starp atslēgšanas iemesliem var būt (bet ne tikai) gāzes kvalitāte, spiediens, temperatūra, plūsma, konstanto līgumu izmantojums, uzturēšanas darbi, ierobežojumi augšupējā vai lejupējā virzienā, sabiedrisko pakalpojumu saistības un jaudas pārvaldība, kas izriet no pārslodzes vadības procedūrām.
VI NODAĻA
TARIFI UN JAUDAS REZERVĀCIJAS PLATFORMAS
26. pants
Tarifi
1. Kā rezerves cenu visās izsolēs par visiem konstantas un atslēdzamas jaudas standarta jaudas produktiem izmanto tarifu, kas aprēķināts, izmantojot valsts regulatīvās iestādes noteiktu un/vai apstiprinātu metodoloģiju, vai tarifu, ko noteikusi un/vai apstiprinājusi valsts regulatīvā iestāde.
2. Maksājamā cena, ko nosaka jaudas izsolē, var būt fiksēta cena vai mainīga cena, vai uz to var attiekties cita kārtība, ko paredz atbilstīgais regulatīvais režīms. Fiksētā cena sastāv no piemērojamā tarifa izsoles brīdī, plus izsoles prēmija. Mainīgā cena sastāv no piemērojamā tarifa brīdī, kad var izmantot jaudu, plus izsoles prēmija. Starpsavienojuma punkta dažādās pusēs kārtība grupēta produkta jaudai var atšķirties.
3. Attiecīgo tarifa kārtību šīs regulas īstenošanai piemērotā laikā nosaka Savienības vai valstu līmenī. Minētā kārtība ļauj pienācīgi īstenot ar šo regulu izveidotos jaudas sadales mehānismus, neizraisot negatīvu ietekmi uz pārvades sistēmu operatoru ieņēmumiem un naudas plūsmu šīs regulas īstenošanas rezultātā, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par noteikta jaudas īpatsvara atlikšanu malā, tostarp jaunai jaudai, atbilstoši 2. panta 3. punktam. 8. panta 7. punktam, 8. panta 8. punktam un 19. panta 5. punkta b) apakšpunktam.
4. Izsoles ieņēmumus no grupētas jaudas jādala starp pārvades sistēmu operatoriem, kuru jaudas ir attiecīgajā grupētajā jaudā. Grupētas jaudas rezerves cena ir to jaudu rezerves cenu summa, kas ietvertas attiecīgajā grupētajā jaudā. Visus ieņēmumus no grupētas jaudas pārdošanas piešķir attiecīgajiem pārvades sistēmu operatoriem pēc katra jaudas darījuma.
5. Ieņēmumus no grupētas jaudas rezerves cenas piešķir pārvades sistēmu operatoriem proporcionāli to jaudas rezerves cenām, kas ietverta grupētajā jaudā. Ieņēmumus no grupētas jaudas izsoles prēmijām virs rezerves cenas sadala atbilstoši vienošanās dokumentam starp pārvades sistēmu operatoriem, ko attiecīgā gadījumā pirms izsolēm apstiprina attiecīgā valsts regulatīvā iestāde. Ja pirms izsoles nav noslēgta vienošanās, ieņēmumus no grupētas jaudas izsoles prēmijām pārvades sistēmu operatoriem piešķir vienādās proporcijās.
6. Valsts regulatīvās iestādes apstiprina mehānismus pārmaksājumu vai nepilnīgu maksājumu atgūšanai. Ja tiek izmantots maksimālās cenas režīms, valsts regulatīvā iestāde apstiprina to, kā tiek izmantoti ieņēmumi no jaudas cenām, kas pārsniedz attiecīgo tarifu.
27. pants
Jaudas rezervācijas platformas
1. Pārvades sistēmu operatori piemēro šo regulu, piedāvājot jaudu vienā vai nedaudzās tīmeklī pieejamās kopīgās rezervācijas platformās. Pārvades sistēmu operatori var uzturēt šādas platformas paši vai izmantojot pusi pēc kopīga lēmuma, kas vajadzības gadījumā rīkojas to vārdā attiecībās ar tīkla lietotājiem.
2. Kopīgas rezervācijas platformām piemēro šādus noteikumus:
|
a) |
piemēro visas jaudas piedāvāšanas un sadales noteikumus un procedūras saskaņā ar III nodaļu; |
|
b) |
prioritāte ir procesa izveide konstantas grupētas jaudas piedāvāšanai saskaņā ar IV nodaļu; |
|
c) |
tiek nodrošinātas iespējas tīkla lietotājiem piedāvāt un iegūt sekundāro jaudu; |
|
d) |
lai izmantotu rezervācijas platformas pakalpojumus, tīkla lietotājiem jāpiekrīt ievērot un jāievēro visas tiesiskās un līgumiskās prasības, kas ļauj rezervēt un izmantot jaudu attiecīgā pārvades sistēmas operatora tīklā, izmantojot transportēšanas līgumu; |
|
e) |
jaudu jebkurā atsevišķā starpsavienojumu punktā vai virtuālā starpsavienojumu punkta piedāvā ne vairāk kā vienā rezervācijas platformā. |
3. Vienas vai nedaudzu kopīgu rezervācijas platformu izveide tīkla lietotājiem atvieglo un vienkāršo jaudas rezervāciju starpsavienojumu punktos visā Savienībā. Šajā nolūkā sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā ENTSOG uzsāk sabiedrisko apspriešanu, lai noteiktu tirgus vajadzības. Apspriešanas process ilgst ne vairāk kā sešus mēnešus, un šajā laikā ENTSOG publicē arī ziņojumu, kurā ietverti apspriešanas rezultāti. Ziņojumā, ņemot vērā izmaksas un laiku, iekļauj variantus norādīto tirgus vajadzību īstenošanai, lai pārvades sistēmu operatori vai trešās puses to vārdā varētu īstenot vispiemērotāko variantu. Attiecīgos gadījumos ENTSOG un Aģentūra veicina šo procesu.
VII NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
28. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Neskarot 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu, šo regulu piemēro no 2015. gada 1. novembra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 14. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 211, 14.8.2009., 36. lpp.
(2) OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.
(3) OV L 176, 15.7.2003., 57. lpp.
(4) OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.
(5) OV L 295, 12.11.2010., 1. lpp.