28.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 258/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 909/2013

(2013. gada 10. septembris)

par iekšzemes navigācijai paredzētās elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmas (iekšzemes ECDIS) tehniskajām specifikācijām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/44/EK

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/44/EK par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem (1) un jo īpaši tās 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Upju informācijas pakalpojumi (RIS) būtu jāattīsta un jāīsteno saskaņotā, savstarpēji savietojamā un atklātā veidā.

(2)

Būtu jānosaka iekšzemes navigācijai paredzētās elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmas (“iekšzemes ECDIS”) tehniskās specifikācijas.

(3)

Iekšzemes ECDIS tehniskajām specifikācijām būtu jābalstās uz Direktīvas 2005/44/EK II pielikumā izklāstītajiem tehniskajiem principiem.

(4)

Tehniskajās specifikācijās būtu pienācīgi jāņem vērā attiecīgo starptautisko organizāciju veiktais darbs, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) pieņemtā Rezolūcija Nr. 48 “Ieteikums par iekšzemes navigācijai paredzēto elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmu (iekšzemes ECDIS)”, kā arī attiecīgie noteikumi, ko paredzējusi Reinas kuģniecības centrālā komisija (CCNR).

(5)

Konkrēti, pamatojoties uz iekšzemes ENC harmonizācijas grupas un iekšzemes ECDIS ekspertu grupas ieteikumiem, ANO EEK ir pieņēmusi ANO EEK Rezolūcijā Nr. 48 “Ieteikums par iekšzemes navigācijai paredzēto elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmu (iekšzemes ECDIS)” iekļauto papildinājumu “Iekšzemes ECDIS produktu specifikācijas, ko piemēro iekšzemes elektroniskajām navigācijas kartēm (iekšzemes ENC)” un “Datu attēlošanas bibliotēkas stāvoklis” 2.3. izdevumu.

(6)

Tehniskajās specifikācijās būtu pienācīgi jāņem vērā arī darbs, ko veikusi iekšzemes ECDIS ekspertu grupa, kurā darbojas par iekšzemes ECDIS īstenošanu atbildīgo dalībvalstu iestāžu pārstāvji, citu valsts struktūru oficiālie pārstāvji, kā arī novērotāji, kas pārstāv nozari.

(7)

Tehniskajām specifikācijām būtu jāatbilst jaunākajiem tehniskajiem sasniegumiem attiecīgajā jomā. Nosakot tehniskās specifikācijas, būtu jāņem vērā pieredze, kas gūta, piemērojot Direktīvu 2005/44/EK, un tehniskais progress. Tāpat tehniskajās specifikācijās pienācīgi būtu jāņem vērā iekšzemes ECDIS ekspertu grupas, kā arī ANO EEK un CCNR darbs.

(8)

Atsauce uz ANO EEK standartiem šajā regulā nerada precedentu attiecībā uz turpmākiem ES standartiem saistībā ar iekšzemes navigāciju, RIS un ECDIS. Komisija jau ir sākusi RIS politikas īstenošanas novērtējumu. Administratīvo vienošanos starp Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorātu un CCNR var paplašināt, lai ietvertu standartu izstrādi RIS jomā atkarībā no minētā novērtējuma rezultātiem, ko plānots publicēt 2014. gadā. Kad šādi rezultāti būs pieejami, Komisijai vajadzības gadījumā būtu attiecīgi jāgroza šī regula.

(9)

Saskaņā ar Direktīvas 2005/44/EK 12. panta 2. punktu dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai izpildītu šajā regulā noteiktās prasības ne vēlāk kā 30 mēnešus pēc tās stāšanās spēkā.

(10)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota atbilstīgi 7. pantam Padomes 1991. gada 16. decembra Direktīvā 91/672/EEK par savstarpēju atzīšanu attiecībā uz valstu izdotām kuģu vadīšanas apliecībām kravu un pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (2).

(11)

Direktīvas 2005/44/EK 12. panta 2. punktā ir noteikts, ka tehniskās vadlīnijas un specifikācijas stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Iekšzemes navigācijai paredzētās elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmas (iekšzemes ECDIS) tehniskās specifikācijas ir noteiktas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 10. septembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 255, 30.9.2005., 152. lpp.

(2)  OV L 373, 31.12.1991., 29. lpp.


PIELIKUMS

IEKŠZEMES NAVIGĀCIJAI PAREDZĒTĀ ELEKTRONISKO KARŠU ATTĒLOŠANAS UN INFORMĀCIJAS SISTĒMA

(iekšzemes ECDIS)

SATURS

1. IEDAĻA – IEKŠZEMES ECDIS VEIKTSPĒJAS STANDARTS

1.

Ievads

2.

Atsauces

3.

Karšu saturs, to informācijas nodrošināšana un atjaunināšana

3.1.

Iekšzemes ENC saturs un nodrošināšana

3.2.

Korektūras

4.

Informācijas attēlošana

4.1.

Attēlošanas prasības

4.2.

Attēlošanas diapazoni (mērogi)

4.3.

Attēla pozicionēšana un orientēšana

4.4.

SENC informācijas attēlošana

4.5.

Radara informācijas attēlošana

4.6.

Citas navigācijas informācijas attēlošana

4.7.

Krāsas un simboli

4.8.

Datu un attēla precizitāte

5.

Darbība

5.1.

Informācijas režīms

5.2.

Navigācijas režīms

5.3.

Darbības un vadības elementi

6.

Savienošana ar citām iekārtām

7.

Indikatori un trauksmes signāli

7.1.

Iebūvētā testēšanas iekārta (BITE)

7.2.

Darbības traucējumi

8.

Atkāpsistēma

8.1.

Nepietiekama SENC pozicionēšanas precizitāte

8.2.

Defekti

9.

Elektroapgāde navigācijas režīmā

2. IEDAĻA – IEKŠZEMES ENC DATU STANDARTS

1.

Ievads

2.

Teorētiskais datu modelis

3.

Datu struktūra

4.

Iekšzemes ENC produkta specifikācija

5.

Definīcijas, ko piemēro 2. iedaļā

2.A IEDAĻA – IZGATAVOTĀJU UN ŪDENSCEĻU KODI (PAPILDUS IHO S-62 ENC IZGATAVOTĀJU KODIEM)

3. IEDAĻA – IEKŠZEMES ECDIS DATU ATTĒLOŠANAS STANDARTS

1.

Ievads

2.

Iekšzemes ECDIS datu attēlošanas bibliotēka

2.1.

S-52 un iekšzemes ECDIS datu attēlošanas bibliotēkas sastāvdaļas

2.2.

Atsauču tabulas

2.3.

Nosacītās simboloģijas procedūras (CS)

2.4.

Krāsas

2.5.

Zīmju attēlošana

4. IEDAĻA – DARBĪBAS UN VEIKTSPĒJAS PRASĪBAS, TESTĒŠANAS METODES UN NEPIECIEŠAMIE TESTA REZULTĀTI

1.

Ievads

1.1.

Šīs iedaļas priekšmets

1.2.

Atsauces uz normatīvajiem aktiem

2.

Darbības režīmi un sistēmas konfigurācija

2.1.

Darbības režīmi

2.2.

Sistēmas konfigurācija

2.2.1.

Iekšzemes ECDIS iekārta, savrupā sistēma bez savienojuma ar radaru

2.2.2.

Iekšzemes ECDIS iekārta, paralēla instalācija un savienojums ar radaru

2.2.3.

Iekšzemes ECDIS iekārta, kurai monitors ir kopīgs ar pievienoto radara iekārtu

2.2.4.

Radara iekārta ar integrētām iekšzemes ECDIS funkcijām

3.

Veiktspējas prasības

3.1.

Aparatūras veiktspēja

3.2.

Programmatūras veiktspēja

3.3.

Vadības elementu veiktspēja

3.4.

Displeja veiktspēja

3.4.1.

Displeja izmēri

3.4.2.

Displeja orientēšana

3.4.3.

Displeja izšķirtspēja

3.4.4.

Displeja krāsas

3.4.5.

Displeja spilgtums

3.4.6.

Attēla atjaunināšana

3.4.7.

Displeja tehnoloģija

4.

Vadības funkcijas

4.1.

Darbības režīms

4.2.

Iekārtas iepriekšnoteiktie iestatījumi (store/recall)

4.3.

SENC informācijas attēlošana

4.4.

Kartes orientēšana, pozicionēšana un pārbīdīšana

4.5.

Kuģošanas līdzekļa atrašanās vieta un kurss

4.6.

Informācijas blīvums

4.7.

Diapazoni un rādiusa līnijas

4.8.

Attēla spilgtums

4.9.

Attēla krāsas

4.10.

Izvēles pārskats

4.11.

Mērījumi

4.12.

Kuģa vadītāja ievadītie kartes dati un to rediģēšana

4.13.

SENC ielādēšana un atjaunināšana

4.14.

Radara attēls un tā pārklāšana

4.15.

Iekšzemes ECDIS tūlītējās piekļuves funkcijas

4.16.

Pastāvīgi redzamie funkciju parametri

5.

Servisa funkcijas

5.1.

Kartes pozicionēšanas statiskā koriģēšana

5.2.

Kartes orientācijas statiskā koriģēšana

5.3.

Saskarņu konfigurēšana

6.

Aparatūras testēšana un nepieciešamie sertifikāti

6.1.

Atbilstība vides prasībām

6.2.

Iekārtas dokumentācija

6.3.

Saskarnes

6.4.

Vadības elementu īpašības

6.5.

Displeja īpašības

7.

Kartes attēlošanas, darbības un funkcionalitātes testēšana

7.1.

Testējamās iekārtas (EUT) sagatavošana

7.2.

Darbības režīmu tests

7.3.

Elementu attēlošanas tests

7.4.

No mēroga atkarīgā informācijas blīvuma (SCAMIN) tests

7.5.

Spilgtuma pielāgošanas tests

7.6.

Krāsu tests

7.7.

Mērīšanas funkciju tests

7.8.

Kartes atjaunināšanas funkcijas tests

7.9.

Attēloto elementu tests vairākās šūnās attiecībā uz vienu un to pašu teritoriju

8.

Radara attēla vizualizēšanas un darbības tests

8.1.

Sagatavošanās testam

8.2.

Radara attēla tests bez kartes attēla paklāšanas

8.3.

Radara attēla tests ar pārklātu informāciju par citiem kuģošanas līdzekļiem un paklātu karti

8.3.1.

Pārklātā radara attēla tests

8.3.2.

Kartes pozicionēšanas un orientēšanas tests

8.3.3.

Mēroga atbilstības tests

9.

Trauksmes signālu un indikatoru testēšana

10.

Atkāpsistēmas testēšana

4.A IEDAĻA – PROGRAMMATŪRAS KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS PASĀKUMI

1.

Vispārīgās prasības

1.1.

Programmatūras projekta prasības

1.2.

Implementēšanas prasības

1.3.

Testēšanas prasības

1.4.

Prasības attiecībā uz trešo pušu programmatūras daļām

1.5.

Prasības papildu pakalpojumiem navigācijas režīmā

1.6.

Valoda

1.7.

Dokumentācijas prasības attiecībā uz lietotājiem

2.

Testēšanas metodes un nepieciešamie rezultāti

2.1.

Navigācijas režīma darbības tests

2.1.1.

Veiktspējas prasības

2.1.1.1.

Atrašanās vieta

2.1.1.2.

Kurss

2.1.2.

Sensoru nedarbošanās

2.1.3.

Veiktspējas testēšanas saskarne

2.2.

Vispārīgā programmatūras testēšana

2.2.1.

Iekārtas dokumentācija

2.2.2.

Izturības tests

3.

Izmaiņu veikšana apstiprinātās sistēmās

3.1.

Vispārīgās prasības

3.2.

Izmaiņas aparatūrā un programmatūrā

4.B IEDAĻA – SISTĒMAS KONFIGURĀCIJA (ATTĒLI)

5. IEDAĻA – GLOSĀRIJS

1. IEDAĻA –   IEKŠZEMES ECDIS VEIKTSPĒJAS STANDARTS

1.   IEVADS

a)

Iekšzemes ECDIS veicina iekšzemes kuģošanas drošumu un efektivitāti un līdz ar to arī vides aizsardzību.

b)

Iekšzemes ECDIS salīdzinājumā ar tradicionālām navigācijas un informācijas metodēm rada iespēju samazināt navigācijas darba slodzi.

c)

Iekšzemes ECDIS var izstrādāt vai nu lietošanai informācijas režīmā un navigācijas režīmā, vai lietošanai tikai informācijas režīmā.

d)

Navigācijas režīmā, kā tas noteikts šo tehnisko specifikāciju 4. iedaļā, iekšzemes ECDIS (operētājsistēmas programmatūrai, lietojumprogrammām un aparatūrai) ir augsta uzticamības un pieejamības pakāpe, proti, vismaz tikpat augsta kā citiem navigācijas līdzekļiem.

e)

Iekšzemes ECDIS izmanto karšu informāciju, kā noteikts šo tehnisko specifikāciju 2. un 3. iedaļā.

f)

Iekšzemes ECDIS nodrošina iekšzemes ENC vienkāršu un uzticamu atjaunināšanu.

g)

Iekšzemes ECDIS nodrošina attiecīgus trauksmes signālus vai indikatorus attiecībā uz attēloto informāciju vai iekārtas darbības traucējumiem.

h)

Iekšzemes ECDIS atbilst šā veiktspējas standarta prasībām.

2.   ATSAUCES

a)

IHO īpašā publikācija Nr. S-57 “IHO Transfer Standard for Digital Hydrographic Data” (IHO digitālo hidrogrāfijas datu pārsūtīšanas standarts), 3.1. izdevums, 2. papildinājums, 2009. gada jūnijs.

b)

IHO īpašā publikācija Nr. S-62 “ENC Producer Codes” (ENC izgatavotāju kodi), 2.5. izdevums, 2009. gada decembris.

c)

IHO īpašā publikācija Nr. S-52 “Specifications for Chart Content and Display Aspects of ECDIS” (ECDIS karšu satura un attēlošanas aspektu specifikācijas), 6. izdevums, 2010. gada marts, kā arī

S-52 1. papildinājums “Guidance on Updating the Electronic Chart” (Norādes par elektronisko karšu atjaunināšanu), 3.0. izdevums, 1996. gada decembris.

d)

IMO Rezolūcija MSC.232(82) “Revised performance Standards for Electronic Chart Display and Information Systems (ECDIS)” (Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmu (ECDIS) pārskatītie veiktspējas standarti), 2006. gada decembris.

e)

IEC vadlīnijas 61174, 3.0. izdevums “ECDIS – Operational and performance requirements, methods of testing and required test results” (ECDIS – darbības un veiktspējas prasības, testēšanas metodes un nepieciešamie testu rezultāti), 2008. gada septembris.

f)

ES Direktīvas 2006/87/EK IX pielikuma III–VI daļa – prasības, kas piemērojamas radara iekārtām un pagrieziena ātruma indikatoriem.

g)

IHO īpašās publikācijas Nr. S-32 1. papildinājums “Glossary of ECDIS-related Terms” (Ar ECDIS saistīto terminu glosārijs).

h)

ANO EEK Rezolūcijas Nr. 48 “Ieteikums par iekšzemes navigācijai paredzēto elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmu (iekšzemes ECDIS)” 1. papildinājuma “Product Specification for Inland ENCs” (Iekšzemes ENC produktu specifikācijas) 2.3. izdevums, ietverot 1.1. papildinājumu “IENC Feature catalogue” (IENC elementu katalogs) un 1.2. papildinājumu “Inland Electronic Navigational Chart Encoding Guide” (Iekšzemes elektronisko navigācijas karšu kodēšanas norādījumi).

i)

ANO EEK Rezolūcijas Nr. 48 “Ieteikums par iekšzemes navigācijai paredzēto elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmu (iekšzemes ECDIS)” 2. papildinājuma “Status of Presentation Library for Inland ECDIS” (Iekšzemes ECDIS datu attēlošanas bibliotēkas stāvoklis) 2.3. izdevums.

3.   KARŠU SATURS, TO INFORMĀCIJAS NODROŠINĀŠANA UN ATJAUNINĀŠANA

3.1.   Iekšzemes ENC saturs un nodrošināšana

a)

Iekšzemes ECDIS jāizmanto jaunākā pieejamā karšu informācija.

b)

Jāveic attiecīgi pasākumi, lai lietotājs nevarētu mainīt sākotnējās iekšzemes ENC versijas saturu.

c)

Ja karte paredzēta lietošanai navigācijas režīmā (šīs iedaļas 5.2. nodaļa), ENC jāiekļauj vismaz šādi elementi:

ūdensceļa krasta līnijas (vidējā ūdens līmeņa stāvoklī),

krasta konstrukcijas (piemēram, viļņlauži, aizsprosti, moli – jebkādi veidojumi, kas var apdraudēt navigāciju),

slūžu un dambju kontūras,

kuģu ceļa / navigācijas kanāla robežas (ja tās ir noteiktas),

bīstamas zemūdens vietas kuģu ceļā / navigācijas kanālā,

bīstamas vietas kuģu ceļā / navigācijas kanālā virs ūdens līmeņa, piemēram, tilti, gaisvadu kabeļi u. tml.,

oficiālie navigācijas līdzekļi (piemēram, bojas, bākas, ugunis, zīmes),

ūdensceļa asis ar kilometru un hektometru vai jūdžu atzīmēm,

ostu un pārkraušanas vietu atrašanās vieta,

atsauces dati attiecībā uz ūdens līmeņa mērinstrumentiem, kas ir būtiski navigācijā,

saites uz ārējām xml datnēm ar ierobežojošo struktūru, jo īpaši slūžu un tiltu, darbības laikiem.

d)

Ja karte paredzēta lietošanai navigācijas režīmā (šīs iedaļas 5.2. nodaļa), attiecīgā kompetentā iestāde par katru ūdensceļu vai ostu, kas atrodas tās ģeogrāfiskajā kompetences apgabalā, nolemj, kurus no iepriekš minētajiem elementiem pārbaudīt. Attiecīgā kompetentā iestāde paziņo, kuras iekšzemes ENC ir apstiprinātas kā derīgas navigācijas režīmam tās ģeogrāfiskajā kompetences apgabalā (sīkāku informāciju skatiet šo tehnisko specifikāciju 2.A iedaļā).

3.2.   Korektūras

a)

Iekšzemes ECDIS jāspēj pieņemt iekšzemes ENC datu korektūras, kas tiek sniegtas atbilstoši apstiprinātiem standartiem. Šīs korektūras SENC jāielādē automātiski. Ielādēšana nedrīkst ietekmēt izmantojamo attēlu.

b)

Iekšzemes ECDIS jābūt iespējai aplūkot korektūras, lai kuģa vadītājs varētu pārlūkot to saturu un pārliecināties, ka tās ir iekļautas SENC.

c)

Iekšzemes ECDIS jāspēj atcelt automātiski ielādētās iekšzemes ENC datu korektūras.

d)

Sākotnējās iekšzemes ENC versijas un turpmākās korektūras nekādā gadījumā nedrīkst sapludināt.

e)

Iekšzemes ENC un visas korektūras jāattēlo, nesamazinot to informatīvo saturu.

f)

Iekšzemes ENC datiem un korektūrām jābūt skaidri atšķiramām no citas informācijas.

g)

Iekšzemes ECDIS jānodrošina, ka iekšzemes ENC un visas korektūras tiek pareizi ielādētas SENC.

h)

Iekšzemes ECDIS jāreģistrē dati par korektūrām, tostarp laiks, kad tās ielādētas SENC.

i)

Izmantojamās SENC saturam jābūt piemērotam paredzētajam reisam un atjauninātam.

4.   INFORMĀCIJAS ATTĒLOŠANA

4.1.   Attēlošanas prasības

a)

Attēla veidošanas metodei jānodrošina, ka attēloto informāciju gan naktī, gan dienā parastos kuģošanas līdzekļa stūresmājas apgaismojuma apstākļos var skaidri saredzēt vairāk nekā viens lietotājs.

b)

Navigācijas režīmam paredzētās un atļautās iekārtas displeja izmēriem kartes attēlošanai ir jābūt vismaz 270 mm × 270 mm. Informācijas režīmā izmēru nosaka ergonomiskie aspekti.

c)

Atbilstība attēlošanas prasībām jānodrošina gan horizontāla, gan vertikāla attēlojuma gadījumā.

4.2.   Attēlošanas diapazoni (mērogi)

a)

Informācijas režīmā (sk. šīs iedaļas 5.1. nodaļu) ieteicams izmantot tādus pašus diapazonus, kādi noteikti navigācijas režīmā.

b)

Navigācijas režīmā (sk. šīs iedaļas 5.2. nodaļu) ir pieļaujami tikai pārslēdzamie diapazoni (mērogi), kas noteikti šo tehnisko specifikāciju 4. iedaļas 4.7. nodaļā.

4.3.   Attēla pozicionēšana un orientēšana

a)

Informācijas režīmā ir atļauti visi kartes orientēšanas veidi (sk. šīs iedaļas 5.1. nodaļu).

b)

Navigācijas režīmā karte automātiski jāpozicionē un jāorientē relatīvā kustībā kuģošanas līdzekļa kustības virzienā ar kuģošanas līdzekļa pozīciju ekrāna centrā vai ar nobīdi no tā (sk. šīs iedaļas 5.2. nodaļu).

4.4.   SENC informācijas attēlošana

a)

SENC informācijas attēlošana jāsadala šādās trīs attēlošanas kategorijās:

bāzes attēls,

standarta attēls,

pilnais attēls.

Elementu klašu sadalījums pa attēlošanas kategorijām ir sīki izklāstīts šo tehnisko specifikāciju 2. papildinājuma “Iekšzemes ECDIS datu attēlošanas bibliotēka” atsauču tabulās.

b)

Bāzes attēla kategorijā jāietver vismaz šādi elementi:

ūdensceļa krasta līnijas (vidējā ūdens līmeņa stāvoklī),

krasta konstrukcijas (piemēram, viļņlauži, aizsprosti, moli – jebkādi veidojumi, kas var apdraudēt navigāciju),

slūžu un dambju kontūras,

kuģu ceļa / navigācijas kanāla robežas (ja tās ir noteiktas),

bīstamas zemūdens vietas kuģu ceļā / navigācijas kanālā,

bīstamas vietas kuģu ceļā / navigācijas kanālā virs ūdens līmeņa, piemēram, tilti, gaisvadu kabeļi u. tml.,

oficiālie navigācijas līdzekļi (piemēram, bojas, ugunis un bākas).

c)

Standarta attēla kategorijā jāietver vismaz šādi elementi:

bāzes attēla kategorijas objekti,

aizliegtās un ierobežotās zonas,

komerciālo kuģošanas līdzekļu (kravas un pasažieru) piestātnes,

kilometru un hektometru vai jūdžu atzīmes krastā.

d)

Pilnā attēla kategorijā atsevišķi vai pēc pieprasījuma jāattēlo visi iekšzemes SENC iekļautie elementi.

e)

Iedarbinot iekšzemes ECDIS, attēls jāveido ar standarta informācijas blīvumu, izmantojot piemērotu diapazonu, kāds pieejams attēlojamās teritorijas SENC.

f)

Iekšzemes ECDIS jebkurā brīdī jābūt iespējai pārslēgties uz standarta informācijas blīvumu tikai ar vienu lietotāja darbību.

g)

Iekšzemes ECDIS vienmēr skaidri jānorāda, kāds informācijas blīvums tiek izmantots.

h)

ENC iekļautā informācija par periodiski mainīgu ūdens dziļumu jāattēlo neatkarīgi no iepriekš minētajām trim attēlošanas kategorijām.

4.5.   Radara informācijas attēlošana

a)

Navigācijas režīmā radara attēlam ir augstākā attēlošanas prioritāte, un to drīkst attēlot tikai relatīvā kustībā, orientējot kustības virzienā. Ja sistēmas tips ir apstiprināts arī kā jūras ECDIS, var lietot arī faktiskās kustības režīmu un augšmalu orientēt uz ziemeļiem. Ja Eiropas iekšzemes ūdensceļos sistēmu izmanto faktiskās kustības režīmā un/vai augšmalu orientē uz ziemeļiem, uzskata, ka sistēma darbojas informācijas režīmā.

b)

Attēlojot SENC zem radara attēla, jāsaskaņo pozīcija, diapazons un orientācija. Radara attēlu un atrašanās vietas sensora pozīciju jāspēj pielāgot, ņemot vērā attālumu no antenas līdz vadības postenim.

c)

Pārklātajam radara attēlam jāatbilst prasību minimumam, kas noteikts šo tehnisko specifikāciju 4. iedaļas 4.14. nodaļā.

d)

Pārklātajā radara attēlā var ietvert papildu navigācijas informāciju. Taču papildu navigācijas informācija un lokalizācijas un līdzsekošanas simboli nedrīkst jebkādā veidā pasliktināt paša radara informācijas attēlojumu.

4.6.   Citas navigācijas informācijas attēlošana

a)

Iekšzemes ECDIS un papildu navigācijas informācijai jāizmanto kopēja atskaites sistēma.

b)

Jābūt iespējai uz ekrāna attēlot kuģa vadītāja vadītā kuģošanas līdzekļa atrašanās vietu.

c)

Kuģa vadītājam jābūt iespējai izvēlēties drošuma robežkontūras.

d)

Ja drošuma robežkontūras pārsniegtas, iekšzemes ECDIS par to jāziņo.

4.7.   Krāsas un simboli

a)

SENC informācijas attēlošanai izmantotajām krāsām un simboliem jābūt vismaz tādiem, lai tie atbilstu šo tehnisko specifikāciju 3. iedaļas noteikumiem. Papildus tam ir pieļaujami arī citi lietotāja izraudzīti simboli.

b)

Lai attēlotu IMO Rezolūcijas MSC.232(82) 3. papildinājumā norādītos navigācijas elementus un parametrus, jāizmanto krāsas un simboli, kas atšķiras no 4.7. nodaļas a) punktā minētajiem.

4.8.   Datu un attēla precizitāte

a)

Aprēķināto datu precizitātei jābūt neatkarīgai no datu attēlošanas raksturlielumiem, un tai jāatbilst SENC precizitātei.

b)

Iekšzemes ECDIS jāsniedz attiecīga norāde, ja attēla diapazons ir mazāks par attiecīgās iekšzemes ENC datu iespējamo precizitāti (mēroga pārsnieguma indikators).

c)

Visu iekšzemes ECDIS veikto aprēķinu precizitātei jābūt neatkarīgai no izvadierīces raksturlielumiem, un tai jāatbilst SENC precizitātei.

d)

Uz displeja attēlojot peilējumus un attālumus vai tos mērot starp elementiem, kas jau attēloti uz displeja, precizitāte nedrīkst būt mazāka par to, kādu nodrošina displeja izšķirtspēja.

5.   DARBĪBA

5.1.   Informācijas režīms

a)

Informācijas režīmu izmanto tikai informācijai, nevis navigācijai.

b)

Informācijas režīmā ir atļauti visi kartes orientēšanas, rotēšanas, tālummaiņas un panoramēšanas veidi. Tomēr ir ieteicams izmantot tos pašus noteiktos diapazonus kā navigācijas režīmā un karti orientēt vienā no šiem veidiem:

uz ziemeļiem,

kuģu ceļa ass virzienā no faktiskās atrašanās vietas,

faktiskajā kuģošanas līdzekļa virzienā.

c)

Ir jābūt iespējai karti manuāli ritināt uz ekrāna, kuģu ceļa asi salāgojot ar vertikālo ekrāna asi.

d)

Iekšzemes ECDIS var savienot ar atrašanās vietas sensoru, lai tādējādi kartes attēlu varētu ritināt automātiski un lietotāja izraudzītā diapazonā varētu attēlot to kartes daļu, kas atbilst faktiskajai apkārtnei.

e)

Tādu komunikācijas sistēmu kā AIS ievākto informāciju par citu kuģošanas līdzekļu atrašanās vietu un virzienu attēlo tikai tad, ja tā ir aktuāla (praktiski reāllaikā) un precīza. Citu kuģošanas līdzekļu atrašanās vietu un virzienu kā

vērstu trīsstūri vai

patieso kontūru (mērogā)

neattēlo, ja nav zināms šo kuģošanas līdzekļu kurss. Šādā gadījumā ieteicams vispārīgs simbols.

Ir ieteicamas šādas noildzes vērtības (no IEC 62388):

Kuģošanas līdzekļa kategorija

Nominālais pārraides intervāls

Maksimālā noildzes vērtība

Nominālais pārraides intervāls

Maksimālā noildzes vērtība

A klase

A klase

B klase

B klase

Noenkurots vai pietauvots kuģošanas līdzeklis, kas nepārvietojas ātrāk par 3 mezgliem (B klases kuģošanas līdzeklis, kas nepārvietojas ātrāk par 2 mezgliem)

3 min.

18 min.

3 min.

18 min.

Noenkurots vai pietauvots kuģošanas līdzeklis, kas pārvietojas ar ātrumu virs 3 mezgliem

10 s

60 s

3 min.

18 min.

Kuģošanas līdzeklis, kas darbojas SOLAS režīmā un pārvietojas ar 0–14 mezglu ātrumu

10 s

60 s

30 s

180 s

Kuģošanas līdzeklis, kas darbojas SOLAS režīmā, pārvietojas ar 0–14 mezglu ātrumu un maina kursu

3 1/3 s

60 s

30 s

180 s

Kuģošanas līdzeklis, kas darbojas SOLAS režīmā un pārvietojas ar 14–23 mezglu ātrumu

6 s

36 s

30 s

180 s

Kuģošanas līdzeklis, kas darbojas SOLAS režīmā, pārvietojas ar 14–23 mezglu ātrumu un maina kursu

2 s

36 s

30 s

180 s

Kuģošanas līdzeklis, kas darbojas SOLAS režīmā un pārvietojas ar ātrumu virs 23 mezgliem

2 s

30 s

30 s

180 s

Kuģošanas līdzeklis, kas darbojas SOLAS režīmā, pārvietojas ar ātrumu virs 23 mezgliem un maina kursu

2 s

30 s

30 s

180 s

Kuģošanas līdzeklis, kas darbojas iekšzemes ūdensceļu režīmā

2–10 s

60 s

AIS mērķi ir jāatzīmē kā novecojuši, ja kustībā esoša kuģošanas līdzekļa pozīcijas informācija ir vecāka par 30 sekundēm.

Var attēlot informāciju par nolūku (zilā zīme) vai citu kuģošanas līdzekļu zilo konusu skaitu, signālu stāvokli, brīdinājumiem par laikapstākļiem (EMMA) un par ūdens līmeni, kas saņemta no iekšzemes AIS. Informāciju par nolūku (zilā zīme) attēlo simbola labajā pusē tikai tad, ja ir zināms kuģošanas līdzekļa virziens. Ja informācija par virzienu nav pieejama, informāciju attēlo tikai no virziena neatkarīgā veidā. Turpmāk tabulā sniegts attēlošanas paraugs.

Zilās zīmes statusa un bīstamu preču 0–2 vizualizācija

Zilās zīme

Nav savienojuma vai nav pieejams

Nav iestatīts

Ieststīts

Zilie konusi

nav

1–3

nav

1–3

nav

1–3

Virziens

Nav

Simbols

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Ir

Simbols

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Patiesā forma

Image

Image

Image

Image

Image

Image

5.2.   Navigācijas režīms

a)

Navigācijas režīmā iekšzemes ECDIS attēls jāintegrē ar kuģošanas līdzekļa radara informāciju. Radara informācijai jābūt skaidri atšķiramai no SENC informācijas.

b)

Integrētajam attēlam jābūt saskaņā ar šo tehnisko specifikāciju 4. iedaļas 4.14. nodaļā noteiktajām prasībām attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu radariem.

c)

Kartes un radara attēla izmēram, pozīcijai un orientācijai jāsakrīt, ievērojot šo tehnisko specifikāciju 4. iedaļas 3.4. un 8.3.2. nodaļas nosacījumus.

d)

Integrēto attēlu drīkst orientēt vienīgi kustības virzienā. Citāda orientēšana ir pieļaujama sistēmām, kuru tips papildus ir apstiprināts kā jūras ECDIS. Ja Eiropas iekšzemes ūdensceļos sistēmu izmanto faktiskās kustības režīmā un/vai augšmalu orientē uz ziemeļiem, uzskata, ka sistēma darbojas informācijas režīmā.

e)

Lietotājam jābūt iespējai pielāgot nobīdes vērtības starp kuģošanas līdzekļa atrašanās vietas sensora pozīciju un radara antenas pozīciju tā, lai SENC attēls atbilstu radara attēlam.

f)

Ar vienu lietotāja darbību jāspēj uz laiku paslēpt ECDIS vai radara informāciju.

g)

Kuģošanas līdzekļa atrašanās vieta jānosaka, izmantojot pastāvīgu pozicionēšanas sistēmu, kuras precizitāte atbilst drošas navigācijas prasībām.

h)

Navigācijas režīmā jānodrošina attiecīga norāde, ja pārtrūkst datu ievade no pozicionēšanas sistēmas. Navigācijas režīmā arī jānodrošina pozicionēšanas sistēmas raidīto trauksmes signālu vai indikatoru atkārtošana, taču tikai informācijas nolūkā.

i)

Pozicionēšanas sistēmai un SENC jābalstās uz vieniem un tiem pašiem ģeodēziskās bāzes datiem.

j)

Navigācijas režīmā šīs iedaļas 3.1. nodaļas c) punktā noteiktie dati jāattēlo pastāvīgi, un tos nedrīkst aizklāt ar citiem objektiem.

k)

Informāciju par citu kuģošanas līdzekļu atrašanās vietu un virzienu, kas iegūta no citām komunikācijas ierīcēm, nevis pašu radara, drīkst attēlot tikai tad, ja informācija ir aktuāla (praktiski reāllaikā) un tās precizitāte atbilst taktiskās un operatīvās navigācijas prasībām. Sava kuģošanas līdzekļa pozīcijas informāciju, kas saņemta no retranslācijas stacijas, neattēlo.

l)

Tā kā citu kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas informācija (piemēram, AIS) ir noderīga, plānojot garāmbraukšanu, taču ne tās laikā, tad garāmbraukšanas laikā lokalizācijas un līdzsekošanas (AIS) simboli nedrīkst traucēt radara attēlu, tāpēc tie no ekrāna jānodzēš. Vēlams, lai lietojumprogramma dotu kuģa vadītājam iespēju izvēlēties attālumu, kuru sasniedzot, simbolu dzēš.

m)

Citu kuģošanas līdzekļu atrašanās vietu un virzienu attēlot kā

vērstu trīsstūri vai

patieso kontūru (mērogā)

ir atļauts tikai tad, ja zināms šo kuģošanas līdzekļu kurss. Visos pārējos gadījumos izmantojams vispārīgs simbols (ieteicams izmantot astoņstūri; apli neizmanto lietojumprogrammās, kas ir sertificētas saskaņā ar jūras standartiem).

n)

Informāciju par to, ka kāds cits kuģošanas līdzeklis izmanto zilos konusus vai ugunis, var attēlot ar atšķirīgu kuģošanas līdzekļa simbola krāsu. Zilo konusu/uguņu skaitu attēlo tikai izvēles pārskatā.

o)

Informāciju par cita kuģošanas līdzekļa nolūku apdzīt pa labo pusi (zilā zīme) var attēlot tikai vērstā trīsstūra simbola vai mērogotās formas labajā pusē, ja ir pieejams šā kuģošanas līdzekļa virziens. Ja informācija par virzienu nav pieejama, informāciju attēlo tikai no virziena neatkarīgā veidā.

p)

Var attēlot informāciju par AIS bāzes staciju, AIS navigācijas līdzekļu (ATON) un AIS meklēšanas un glābšanas raidītāju (SART) atrašanās vietu, ja šos simbolus var atšķirt no citiem simboliem (piemēram, 2.10. un 2.11. simbols IEC 62288, 1. izdevums, A.1. tabula).

5.3.   Darbības un vadības elementi

a)

Iekšzemes ECDIS jāizstrādā, ievērojot lietotājdraudzīgas darbības ergonomiskos principus.

b)

Iekšzemes ECDIS iekārtām jābūt vismaz obligāti noteiktajiem darbības un vadības elementiem (sk. šo tehnisko specifikāciju 4. iedaļu).

c)

Iekšzemes ECDIS var integrēt pievienoto sensoru darbības un vadības elementus un indikatorus.

d)

Jābūt iespējai viegli piekļūt gan standarta, gan lietotāja noteiktajiem iestatījumiem.

6.   SAVIENOŠANA AR CITĀM IEKĀRTĀM

a)

Iekšzemes ECDIS nedrīkst negatīvi ietekmēt pievienoto iekārtu darbību. Savukārt fakultatīvu iekārtu pieslēgšana nedrīkst negatīvi ietekmēt iekšzemes ECDIS darbību.

b)

Iekšzemes ECDIS jāspēj sagatavot informāciju citām sistēmām, piemēram, elektroniskos ziņojumus.

c)

Jāievēro prasības, kas attiecas uz pievienoto iekārtu vadības elementiem un indikatoriem.

7.   INDIKATORI UN TRAUKSMES SIGNĀLI

7.1.   Iebūvētā testēšanas iekārta (BITE)

Iekšzemes ECDIS jāaprīko ar līdzekļiem, kas dod iespēju automātiski vai manuāli testēt galvenās funkcijas uz kuģošanas līdzekļa. Kļūmes gadījumā jāuzrāda attiecīgais modulis.

7.2.   Darbības traucējumi

Sistēmas darbības traucējumu gadījumā iekšzemes ECDIS jāraida attiecīgs trauksmes signāls vai indikators (sk. šo tehnisko specifikāciju 4. iedaļas 9. nodaļu).

8.   ATKĀPSISTĒMA

8.1.   Nepietiekama SENC pozicionēšanas precizitāte

Navigācijas režīmā SENC automātiski jāizslēdz, ja SENC pozicionēšanas un radara attēla atšķirības pārsniedz šo tehnisko specifikāciju 4. iedaļas 5.1. un 5.2. nodaļā noteiktos robežlielumus.

8.2.   Defekti

a)

Ja iekšzemes ECDIS sistēmā ir acīmredzams defekts, tai jāraida attiecīgs trauksmes signāls (sk. šo tehnisko specifikāciju 4. iedaļas 4.16. un 9. nodaļu).

b)

Jānodrošina pasākumi, kas ļauj droši pārņemt iekšzemes ECDIS funkcijas tā, lai iekšzemes ECDIS atteices gadījumā nerastos kritiska situācija.

9.   ELEKTROAPGĀDE NAVIGĀCIJAS REŽĪMĀ

Iekšzemes ECDIS jābūt pašai savam atsevišķam elektrības pievadam ar drošinātāju.

2. IEDAĻA –   IEKŠZEMES ENC DATU STANDARTS

1.   IEVADS

a)

Šajā iekšzemes ENC datu standartā aprakstītas tehniskās specifikācijas, kas izmantojamas:

digitālo hidrogrāfijas datu apmaiņā starp dalībvalstu iestādēm, kas atbild par iekšzemes ūdensceļiem,

šo datu izplatīšanā izgatavotājiem, kuģu vadītājiem un citiem lietotājiem.

b)

Šis datu standarts jāizmanto iekšzemes ENC izgatavošanā. Dati jānosūta un jāizplata tā, lai netiktu zaudēta nekāda informācija.

c)

Šis datu standarts balstās uz īpašās publikācijas Nr. 57 “IHO Transfer Standard for Digital Hydrographic Data” (IHO digitālo hidrogrāfijas datu pārsūtīšanas standarts) 3.1. izdevuma 2. papildinājumu, ar visiem papildinājumiem un pielikumiem, saīsināti “S-57” (sk. salīdzinājuma tabulu šo iekšzemes ECDIS tehnisko specifikāciju beigās pievienotajā 1. papildinājumā).

d)

Šajā datu standartā aprakstīts, kādi papildinājumi un precizējumi nepieciešami S-57 un kā S-57 piemērot lietošanai iekšzemes ECDIS lietojumprogrammās.

e)

Šis datu standarts ietver atsauci uz piemērojamiem standartiem un noteikumiem, kā norādīts 1. iedaļas 2. punkta h) apakšpunktā.

2.   TEORĒTISKAIS DATU MODELIS

Iekšzemes ENC teorētiskajam datu modelim jāpiemēro S-57 2. daļā ietvertais teorētiskā datu modeļa apraksts.

3.   DATU STRUKTŪRA

Iekšzemes ENC datu struktūrai jāpiemēro S-57 3. daļā ietvertais datu struktūras apraksts.

4.   IEKŠZEMES ENC PRODUKTA SPECIFIKĀCIJA

Iekšzemes ENC produkta specifikācija ir specifikāciju kopums, kas paredzēts, lai karšu izgatavotāji varētu izgatavot atbilstošas iekšzemes ENC un lai izgatavotāji šos datus varētu efektīvi izmantot tādu iekšzemes ECDIS ražošanai, kas atbilst iekšzemes ECDIS veiktspējas standartam (šo tehnisko specifikāciju 1. iedaļa).

ENC datiem ir jābūt pieejamiem visiem lietojumprogrammu izgatavotājiem. Iekšzemes ENC jāizgatavo saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti 1. iedaļas 2. punkta h) apakšpunktā minētajā ANO EEK rezolūcijā par iekšzemes ECDIS, un jākodē, izmantojot:

a)

iekšzemes ENC elementu katalogu un

b)

šeit minētajos iekšzemes ENC kodēšanas norādījumos ietvertos noteikumus.

Oficiālās iekšzemes ENC jāizgatavo saskaņā ar jaunāko “Datu standarta” versiju, ieskaitot “Produkta specifikāciju”. Oficiālās iekšzemes ENC, kas izgatavotas pirms šo tehnisko specifikāciju spēkā stāšanās dienas un atbilst iekšzemes ECDIS standarta 1.02. versijai, ir derīgas līdz laikam, kad tiek publicētas jaunas oficiālo iekšzemes ENC versijas saskaņā ar šīm tehniskajām specifikācijām.

5.   DEFINĪCIJAS, KO PIEMĒRO 2. IEDAĻĀ

Terminu definīcijas ir pieejamas šajos dokumentos:

a)

IHO Transfer Standard for Digital Hydrographic Data” (IHO digitālo hidrogrāfijas datu pārsūtīšanas standarts) (S-57), kā minēts 1. iedaļas 2. punkta a) apakšpunkta 1. daļas 5. punktā;

b)

Glossary of ECDIS Related Terms” (Ar ECDIS saistīto terminu glosārijs) (S-32) 1. papildinājumā, kā minēts 1. iedaļas 2. punkta g) apakšpunktā;

c)

“Glosārijs” šo tehnisko specifikāciju 5. iedaļā.

2.A IEDAĻA –   IZGATAVOTĀJU UN ŪDENSCEĻU KODI (PAPILDUS IHO S-62 ENC IZGATAVOTĀJU KODIEM)

Iekšzemes ENC izgatavotāju kodi un reģistrācijas procedūra ir minēta IHO S-62.

Administrācijām vai privātiem uzņēmumiem, kas izgatavo iekšzemes ENC un kas jau nav minēti IHO-S-62, kā arī administrācijām vai privātiem uzņēmumiem, kuri nolemj izgatavot iekšzemes ENC, ir jāreģistrē izgatavotāja kods IHO S-100 reģistrā vietnē http://registry.iho.int/s100_gi_registry/home.php.

Tā kā ar izgatavotāja kodu vien nepietiek, lai novērtētu, vai iekšzemes ENC ir piemērots navigācijas režīmam, Direktīvas 2005/44/EK 8. pantā minētajām kompetentajām iestādēm ar savas oficiālās tīmekļa vietnes starpniecību jāuztur un jādara pieejams atjaunināts saraksts ar oficiālajām iekšzemes ENC, kurām ir apstiprināta lietošana navigācijas režīmā attiecīgajā ģeogrāfiskajā kompetences apgabalā. Sarakstā jāiekļauj šūnas datnes nosaukums, aptvertais iekšzemes ūdensceļa posms, izdevuma numurs, izdošanas datums un saraksts ar spēkā esošās kartes korektūrām un to izdošanas datumiem. Sarakstā jāietver visas iekšzemes ENC, attiecībā uz kurām šūna atbilst obligātā satura prasībām un ir apstiprināta lietošanai navigācijas režīmā.

Kompetento iestāžu paziņojums saskaņā ar Direktīvas 2005/44/EK 8. pantu ietver informāciju par ģeogrāfisko kompetences apgabalu un kompetento iestāžu oficiālo tīmekļa vietni. Jebkādu izmaiņu gadījumā dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju.

Iekšzemes IENC datņu nosaukumos ieteicams izmantot šādus ūdensceļu kodus:

Ūdensceļa kods

Ūdensceļa nosaukums

Piezīme

BA

Balaton

 

BK

Boudewijn Kanaal

 

BSK

Berlin-Spandauer Schifffahrtskanal

Ietverot Westhafenkanal un Charlottenburger Verbindungskanal

BZ

Beneden Zeeschelde

 

D

Danube

Ietverot Sulina atzaru

DA

Danube Chilia atzars

 

DB

Dunare Borcea

 

DCC

Danube Cernovoda kanāls

 

DE

Dortmund-Ems Kanal

 

DD

Desna

 

DN

Dnipro

 

DNP

Prypiat

 

DNS

Sula

 

DNV

Vorskla

 

DR

Drava

 

DUK

Ráckevei-Duna

 

DUM

Mosoni-Duna

 

DUS

Szentendrei-Duna

 

DV

Dunarea Veche

 

EL

Elbe

 

EH

Elbe-Havel-Kanal

 

EMS

Ems

 

ES

Elbe-Seiten-Kanal

 

EV

Estuaire Vaart

Kuģošanas estuārs starp Zeebrugge un Nīderlandes robežu

GA

Sf. Gheorghe-Arm

 

HO

Havel-Oder-Wasserstraße

Ietverot Westoder

KGT

Kanaal Gent-Terneuzen

 

MA

Main

 

MD

Main-Donau-Kanal

 

ME

Mueritz-Elde- Wasserstraße

 

ML

Mittelland-Kanal

 

MO

Mosel

 

NE

Neckar

 

NOK

Nord-Ostsee-Kanal

 

OD

Oder

 

OL

Olt

 

PK

Plassendale Kanaal

 

RH

Rhine

 

RHK

Rhein-Herne-Kanal

 

RL

Nederrijn/Lek

 

RU

Ruhr

 

SA

Sava

 

SE

Schelde

 

SI

Sió-csatorna

 

SL

Saale

 

SO

Spree-Oder-Wasserstraße

 

SR

Saar

Pašlaik izmanto SA. Nākamajā izdevumā to nomainīs uz SR.

TI

Tisza

 

UH

Untere Havel-Wasserstraße

 

UWE

Unterweser

No km Uwe 0,00

WA

Waal

 

WE

Mittelweser

Līdz km 366,65/UWe 0,00

Papildu ūdensceļu kodus var reģistrēt vietnē http://ienc.openecdis.org.

3. IEDAĻA –   IEKŠZEMES ECDIS DATU ATTĒLOŠANAS STANDARTS

1.   IEVADS

a)

Šajā iekšzemes ECDIS datu attēlošanas standartā aprakstītas tehniskās specifikācijas, kas izmantojamas iekšzemes ECDIS datu attēlošanai. Dati jāattēlo tā, lai netiktu zaudēta nekāda informācija.

b)

Šis datu attēlošanas standarts balstās uz IHO dokumentu S-52 “Specifications for Chart Content and Display Aspects of ECDIS” (ECDIS karšu satura un attēlošanas aspektu specifikācijas), 6. izdevums (2010. gada marts) ar visiem papildinājumiem un pielikumiem (sk. 1. papildinājumu).

c)

Šajā datu attēlošanas standartā aprakstīts, kādi papildinājumi un precizējumi nepieciešami S-52 un kā S-52 piemērot lietošanai iekšzemes ECDIS lietojumprogrammās.

d)

Šis datu attēlošanas standarts ietver atsauci uz piemērojamiem standartiem un noteikumiem, kā norādīts 1. iedaļas 2. punkta i) apakšpunktā.

e)

Terminu definīcijas ir pieejamas:

IHO S-57 1. daļas 5. punktā,

S-32 1. papildinājumā “Glossary of ECDIS Related Terms” (Ar ECDIS saistīto terminu glosārijs),

šo iekšzemes ECDIS tehnisko specifikāciju 5. iedaļā “Iekšzemes ECDIS glosārijs”.

2.   IEKŠZEMES ECDIS DATU ATTĒLOŠANAS BIBLIOTĒKA

S-57 datu kopās nav sniegta nekāda informācija par to, kā dati tiks attēloti. Kartes attēlu tiešsaistes režīmā veido iekšzemes ECDIS lietojumprogramma. Lai to paveiktu, iekšzemes ECDIS lietojumprogramma katram uz ekrāna attēlojamam elementam izmanto mašīnlasāmas simbolu veidošanas instrukcijas. ENC attēlošanai obligāti jāizmanto IHO S-52 standarts. S-52 standartā ir ietverti visi noteikumi, kas vajadzīgi ENC simbolu veidošanai un attēlošanai uz ekrāna.

Tā kā uz iekšzemes ENC tika attiecināti jūras ENC elementi, atribūti un atribūtu vērtības, S-52 standarts ir jāpapildina, lai būtu iespējams attēlot arī tikai iekšzemes kartēm raksturīgus elementus. Visi papildinājumi attiecas uz IHO ECDIS datu attēlošanas bibliotēkas 3.4. izdevumu (S-52 A pielikums).

2.1.   S-52 un iekšzemes ECDIS datu attēlošanas bibliotēkas sastāvdaļas

2.1.1.

S-52 datu attēlošanas bibliotēkas galvenās sastāvdaļas ir šādas:

simbolu, līniju stilu un pildījumu stilu bibliotēka,

krāsu kodēšanas shēma, kurā ietvertas IHO krāsu tabulas dienai, mijkrēslim un naktij,

simboloģijas komandu vārdu kopums, no kura var izveidot mašīnlasāmas instrukcijas; tā rezultātā iegūst simboloģijas instrukciju, pēc kuras apstrādes veido ENC elementu simbolus,

nosacītās simboloģijas procedūru kopums, kas dod iespēju noteikt īstos simbolus atkarībā no jūrnieka veiktās izvēles (piemēram, drošuma robežkontūru) vai sarežģītu simbolu gadījumā (piemēram, boju topzīmes un bākas),

atsauču tabulas, kas savieno ENC elementu aprakstus ar atbilstošajām simboloģijas instrukcijām atkarībā no tā, vai:

saite ir tieša, t. i., starp elementa aprakstu un tā attēlojumu, piemēram, bojas vai sauszemes simbolu, ir tieša saikne. Sādā gadījumā atsauču tabula sniedz simboloģijas instrukciju attēlot konkrēto simbolu, laukuma pildījumu vai līnijas stilu,

saite ir nosacīta, t. i., atkarīga no apstākļiem, piemēram, attiecībā uz noteikta dziļuma zonu, kuras krāsu pildījums ir atkarīgs no drošuma robežkontūras izvēles. Šādā gadījumā atsauču tabula lēmuma pieņemšanu nodod nosacītās simboloģijas procedūrai, kura attiecīgi izraugās atbilstošās simboloģijas instrukcijas.

2.1.2.

Iekšzemes ECDIS izmanto visas S-52 sastāvdaļas un papildinājumus, kas noteikti:

atsauču tabulām,

simbolu bibliotēkai,

nosacītās simboloģijas procedūrām.

Papildinājumi ir aprakstīti 1. iedaļas 2. punkta i) apakšpunktā minētās ANO EEK rezolūcijas par iekšzemes ECDIS 2. papildinājumā “Iekšzemes ECDIS datu attēlošanas bibliotēka”.

2.2.   Atsauču tabulas

2.2.1.

Katram ģeometrijas pamatelementam (punkts, taisne, plakne) ir atsevišķa atsauču tabula. Katram ierakstam atsauču tabulā ir šādi lauki:

a)

elementa klases sešzīmju kods (akronīms);

b)

atribūtu kombinācija;

c)

simbola veidošanas instrukcijas;

d)

attēlošanas prioritāte, 0–9 (attēla secīgās kārtas);

e)

radara kods;

f)

attēlošanas kategorija (bāzes, standarta vai pilnais attēls);

g)

“skatu grupa” – sīkāks elementu dalījuma veids nekā attēlošanas kategorijas.

1.   attēls

Atsauču tabulas ieraksta piemērs

“LNDMRK”,“CATLMK17|”,“SY(TOWERS01)”,“7”,“O”,“OTHER”,“32250”

Šajā piemērā elementu “LNDMRK” attēlo ar simbolu “TOWERS01” un 7. prioritāti, ja atribūts “CATLMK” ir 17. Elements ir virs radara.

Attēlojot konkrētas zonas elementus, kas atrodas dažādās viena lietošanas veida šūnās, vadās pēc ierakstiem atsauču tabulās.

2.2.2.

Datu attēlošanas bibliotēkā ir piecas atsauču tabulas:

papīra karšu punktveida simboli,

vienkāršoti punktveida simboli,

līnijveida simboli,

parastu laukumu robežu simboli,

simbolizētu laukumu robežu simboli.

2.3.   Nosacītās simboloģijas procedūras (CS)

CS veido elementiem, kuru simbolu attēlošana:

ir atkarīga no lietojumprogrammas iestatījumiem, piemēram, drošuma kontūras,

ir atkarīga no citiem elementiem, piemēram, topzīmēm un to struktūras,

ir pārāk sarežģīta, lai to būtu iespējams aprakstīt atsauču tabulas tiešajā ierakstā.

CS procedūras, kas iekšzemes ECDIS gadījumā ir jāpielāgo vai ir noteiktas papildus S-52 CS procedūrām, ir aprakstītas 1. iedaļas 2. punkta i) apakšpunktā minētās ANO EEK rezolūcijas par iekšzemes ECDIS 2. papildinājumā “Iekšzemes ECDIS datu attēlošanas bibliotēka”.

2.4.   Krāsas

ECDIS lietojamās krāsas nosaka tīrā veidā neatkarīgi no monitora (CIE koordinātas). Tas nodrošina, ka ECDIS kartes dažādu piegādātāju monitoros izskatās līdzīgi. Izgatavotājam ir jāizmanto krāsu kalibrēšanas programmatūra, kas CIE vērtības pārvērš RGB vērtībās.

Šajā jomā parasti izmantotie displeji tiek uzskatīti par atbilstīgiem šīm prasībām.

Ņemot vērā, ka uz kuģošanas līdzekļa komandtilta mēdz būt dažādi apgaismojuma apstākļi, jānodrošina dažāda spilgtuma attēls. Katram līmenim ir sava atsevišķa krāsu tabula.

Attēla krāsu shēma jāizvēlas, ņemot vērā ergonomiskos un fizioloģiskos faktorus, un jānodrošina, ka simbolu attēlošana dažādās krāsās, pārklājot attēlus, nerada krāsu sajaukumu.

2.5.   Zīmju attēlošana

Upes krastā esošās zīmes kartē attēlo ar vispārīgiem simboliem (notmrk01, notmrk02 un notmrk03). Tas neattiecas uz zīmēm, kas izvietotas uz tiltiem.

Papildus tam lietojumprogrammai jānodrošina, ka var attēlot detalizētu simbolu, kas ir līdzīgs zīmes reālajam izskatam, un ka var attēlot visu objekta informāciju par lietotāja izraudzīto zīmi.

Zīmēm, kas izvietotas uz tiltiem, simboli jāveido atbilstoši tilta novietojumam.

Zīmes, ar kurām noteikts attālums vai ātrums, neattēlo ar attiecīgo skaitli, bet tikai ar simbolu, kas sniedz vispārīgo norādījumu vai informāciju.

4. IEDAĻA –   DARBĪBAS UN VEIKTSPĒJAS PRASĪBAS, TESTĒŠANAS METODES UN NEPIECIEŠAMIE TESTA REZULTĀTI

1.   IEVADS

1.1.   Šīs iedaļas priekšmets

Šajā iedaļā ir noteikts šo tehnisko specifikāciju 1. iedaļā minētais prasību minimums un aprakstītas testēšanas procedūras un nepieciešamie rezultāti attiecībā uz aparatūru, programmatūru, funkcijām, vadību, attēlošanu un saskarnēm ar citām uz kuģošanas līdzekļa esošajām iekārtām.

1.2.   Atsauces uz normatīvajiem aktiem

Papildus šo tehnisko specifikāciju 1. iedaļas 2. nodaļā ietvertajām atsaucēm šajā dokumentā sniegtas norādes arī uz turpmāk minētajiem normatīvajiem dokumentiem.

EN 60945 (2002):

Marine navigational equipment; General requirements – Methods of testing and required test results (Jūras navigācijas un radiosakaru iekārtas un sistēmas – vispārīgās prasības – testēšanas metodes un nepieciešamie testu rezultāti)

IEC 61174, 3.0. izdevums:

ECDIS – Operational and performance requirements, methods of testing and required test results (ECDIS – Darbības un veiktspējas prasības, testēšanas metodes un nepieciešamie testu rezultāti)

ISO 9000 (2005):

Quality management and quality assurance standard (Kvalitātes vadības un nodrošināšanas standarts)

ES Direktīva 2006/87/EK:

IX pielikuma III–VI daļa: prasības, kas piemērojamas radara iekārtām un pagrieziena ātruma indikatoriem

CCNR Lēmums 2008. gada 11. februāris:

Grozījumi Reinas policijas noteikumos un Reinas kuģu inspekcijas noteikumos attiecībā uz prasību minimumu un testēšanas apstākļiem radara iekārtām un pagrieziena ātruma indikatoriem Reinā, kā arī to uzstādīšanu, lai šos noteikumus pielāgotu Eiropas direktīvām par elektromagnētisko saderību un attiecīgajiem Eiropas un pasaules standartiem, kā arī lai pārstrukturētu Centrālās komisijas noteikumus, ar 1. un 2. papildinājumu, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī

ES Direktīva 1999/5/EK:

par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu

2.   DARBĪBAS REŽĪMI UN SISTĒMAS KONFIGURĀCIJA

2.1.   Darbības režīmi

a)

Iekšzemes ECDIS tehniskajās specifikācijās ir noteikti divi darbības režīmi: navigācijas režīms un informācijas režīms.

b)

Iekšzemes ECDIS iekārtām, kas paredzētas lietošanai navigācijas režīmā, jāatbilst šo tehnisko specifikāciju prasībām un navigācijas radaru un rotācijas ātruma rādītāju standartiem, un to pierāda ar atbilstības testiem.

c)

Attiecībā uz iekšzemes ECDIS iekārtām, kas paredzētas lietošanai tikai informācijas režīmā, šīs 4. iedaļas prasības uzskatāmas par ieteikumiem.

2.2.   Sistēmas konfigurācija

2.2.1.   Iekšzemes ECDIS iekārta, savrupā sistēma bez savienojuma ar radaru

Ar šādu konfigurāciju var darboties tikai informācijas režīmā (sk. 4.B iedaļas 1. att.).

2.2.2.   Iekšzemes ECDIS iekārta, paralēla instalācija un savienojums ar radaru

Ar šādu konfigurāciju var darboties gan informācijas režīmā, gan navigācijas režīmā (sk. 4.B iedaļas 2. att.).

2.2.3.   Iekšzemes ECDIS iekārta, kurai monitors ir kopīgs ar pievienoto radara iekārtu

Šajā gadījumā radara iekārtai un iekšzemes ECDIS iekārtai ir kopīgs monitors. Šā režīma priekšnosacījumi ir vienādi grafiskie parametri abiem videosignāliem un videoslēdzis, kas dod iespēju ātri pārslēgt videosignāla avotus (sk. 4.B iedaļas 3. att.).

Ar šādu konfigurāciju var darboties gan informācijas režīmā, gan navigācijas režīmā.

2.2.4.   Radara iekārta ar integrētām iekšzemes ECDIS funkcijām

Tā ir radara iekārta ar integrētām iekšzemes ECDIS funkcijām, un to var lietot gan informācijas režīmā, gan navigācijas režīmā (sk. 4.B iedaļas 4. att.).

3.   VEIKTSPĒJAS PRASĪBAS

3.1.   Aparatūras veiktspēja

a)

Iekšzemes ECDIS iekārtas jāizstrādā un jāražo tā, lai tās varētu bez kvalitātes un uzticamības samazināšanās izturēt parastos vides apstākļus, kādi ir uz kuģošanas līdzekļa. Papildus tam šīs iekārtas nedrīkst traucēt citu komunikācijas un navigācijas iekārtu darbību.

b)

Šīs iedaļas 2.2.4. nodaļā aprakstītajā konfigurācijā visām stūresmājā uzstādītajām iekšzemes ECDIS iekārtas detaļām jāatbilst standarta EN 60945 b) klases “no laikapstākļu iedarbības pasargātu” iekārtu prasībām, izņemot to, ka noteiktā temperatūras amplitūda ir no 0 °C līdz + 40 °C (atšķirībā no EN 60945 noteiktās testa temperatūru amplitūdas, kas ir no – 15 °C līdz + 55 °C), ja vien šajās tehniskajās specifikācijās nav noteikts citādi. Attiecībā uz šīs iedaļas 2.2.2. un 2.2.3. nodaļā aprakstīto konfigurāciju pietiek ar atbilstību CE.

3.2.   Programmatūras veiktspēja

Iekšzemes ECDIS iekārtas darbībai, attēla veidošanai un funkcijām paredzētā programmatūra jāprojektē, jāizstrādā, jāizgatavo un jātestē saskaņā ar šo tehnisko specifikāciju 4.A iedaļā aprakstītajām programmatūras prasībām.

3.3.   Vadības elementu veiktspēja

a)

Sistēmas vadībai jābūt vienkāršai, piemērotai un atbilstīgai parastajiem lietotāja saskarnes standartiem.

b)

Vadības elementu skaitam jābūt iespējami mazam, ņemot vērā attiecīgās prasības.

c)

Bezvadu tālvadība nav atļauta.

d)

“ON/OFF” (ieslēgt/izslēgt) slēdža darbībai un konstrukcijai jābūt tādai, lai nebūtu iespējama netīša darbināšana.

e)

Vadības elementu apzīmējumos zīmju augstumam jābūt vismaz 4 mm, un apzīmējumiem jābūt salasāmiem jebkuros apstākļos, kādi iespējami stūresmājā.

f)

Vadības elementu spilgtumam un apgaismotībai jābūt pielāgojamiem atbilstoši nepieciešamajai vērtībai.

3.4.   Displeja veiktspēja

3.4.1.   Displeja izmēri

Navigācijas režīmā minimālajam kartes un radara attēla laukumam jābūt vismaz 270 mm × 270 mm.

3.4.2.   Displeja orientēšana

a)

Taisnstūra formas displeju var uzstādīt horizontāli vai vertikāli vērstā veidā, ja vien ir ievērotas iepriekš minētās prasības attiecībā uz minimālajiem izmēriem.

b)

Ņemot vērā to, ka parastā iekšzemes ūdeņu kuģošanas līdzekļa stūresmājā ir maz vietas, un to, ka kuģošanas līdzeklis parasti dodas kuģu ceļa ass virzienā, displeju vēlams uzstādīt vertikāli.

3.4.3.   Displeja izšķirtspēja

Displeja izšķirtspējai 1 200 m diapazonā jābūt 5 m. Tas nozīmē, ka pikselim maksimāli jāatbilst 2,5 m × 2,5 m, t. i., displeja īsajā malā jābūt aptuveni 1 000 pikseļiem.

3.4.4.   Displeja krāsas

Displejam jāspēj attēlot ergonomiski pieradītas krāsu kombinācijas gan dienas, gan nakts apstākļos.

3.4.5.   Displeja spilgtums

Displeja spilgtumam jābūt pielāgojamam ikvienai ekspluatācijā nepieciešamajai vērtībai. Tas īpaši attiecas uz zemāko vērtību, kas izmantojama darbībai naktī.

3.4.6.   Attēla atjaunināšana

a)

Attēla atjaunināšanas biežums nedrīkst būt mazāks par to, kāds ir radara attēlam (≥ 24 attēli minūtē).

b)

Divu secīgu attēla atjaunināšanu starplaikā spilgtums nedrīkst mainīties.

c)

Rastra displeja gadījumā kadra atkārtošanas biežums nedrīkst būt mazāks par 60 Hz.

3.4.7.   Displeja tehnoloģija

Vēlams izmantot tādas displeja sistēmas, kuras neietekmē magnētiskais lauks, kas var būt iekšzemes ūdeņu kuģošanas līdzekļa stūresmājā.

4.   VADĪBAS FUNKCIJAS

4.1.   Darbības režīms

a)

Ja iekārta spēj darboties abos darbības režīmos, jābūt iespējai pārslēgties no navigācijas režīma uz informācijas režīmu un otrādi.

b)

Ir jāuzrāda, kurš darbības režīms tiek izmantots.

c)

Jānodrošina attiecīgi pasākumi, lai novērstu netīšu navigācijas režīma izslēgšanu.

4.2.   Iekārtas iepriekšnoteiktie iestatījumi (store/recall)

a)

Ieslēdzot iekšzemes ECDIS iekārtu, jāpiemēro iepriekšnoteikts vidējs spilgtums, kas nav žilbinoši spilgts tumšā vidē, bet ļoti gaišā vidē nav tāds, ka attēlu nav iespējams saskatīt.

b)

Citus parametrus un to vērtības var uzrādīt pirms izslēgšanas vai piekļūt tiem, izmantojot saglabātos iestatījumus.

4.3.   SENC informācijas attēlošana

a)

Radara attēlam ir jābūt skaidri atšķiramam no kartes neatkarīgi no izraudzītās krāsu tabulas.

b)

Faktisko radara attēlu drīkst attēlot tikai vienkrāsainu.

c)

Kartes informācijas attēlošana nedrīkst aizsegt būtiskās radara attēla daļas vai samazināt tā kvalitāti. To nodrošina ar attiecīgiem ierakstiem atsauču tabulās (sk. šo tehnisko specifikāciju 3. iedaļas 2.2. nodaļu, lauku “radara kods”).

d)

Navigācijas režīmā kartei un radara attēlam jābūt vienā mērogā.

e)

Kursa līnijai jābūt redzamai visu laiku.

f)

Papildus var iekļaut sava kuģošanas līdzekļa kontūru un drošuma robežkontūras.

4.4.   Kartes orientēšana, pozicionēšana un pārbīdīšana

a)

Navigācijas režīmā ir atļauta tikai kartes orientēšana “relatīvā kustībā, kustības virzienā” un pozicionēšana “centrā” vai “ar nobīdi no centra”, kā tas prasīts attiecībā uz radara attēlu.

b)

Informācijas režīmā ir ieteicama vismaz kartes orientēšana “uz ziemeļiem” un “paralēli ūdensceļa asij”, kā arī pozicionēšana. Iekārtu savienojot ar pozicionēšanas sensoru, kartes attēlojamo daļu var automātiski pārbīdīt, ņemot vērā kuģošanas līdzekļa atrašanās vietu.

4.5.   Kuģošanas līdzekļa atrašanās vieta un kurss

a)

Navigācijas režīmā displeja “centrā” vai “ar nobīdi no centra” vienmēr jābūt redzamai kuģošanas līdzekļa atrašanās vietai, kā tas noteikts CCNR prasībās attiecībā uz radariem.

b)

Kursa līnijai, kas iet no displeja centra uz augšu un kam vienmēr jābūt redzamai, jāattēlo sava kuģošanas līdzekļa kurss.

4.6.   Informācijas blīvums

Informācijas blīvumam jābūt maināmam vismaz šādos trīs līmeņos: “bāzes”, “standarta” un “pilnais”. Pēdējā variantā papildus “standarta” attēlam atsevišķi vai pēc pieprasījuma attēlo arī visus pārējos elementus. Visi attiecīgi redzamie elementi ir noteikti veiktspējas standartā un datu attēlošanas standartā, ieskaitot “Iekšzemes ECDIS datu attēlošanas bibliotēku” (šo tehnisko specifikāciju 1. un 3. iedaļa).

4.7.   Diapazoni un rādiusa līnijas

a)

Navigācijas režīmā saskaņā ar radaru noteikumiem ir paredzēti turpmāk norādītie noteiktie diapazoni un rādiusa intervāli.

Diapazons

Rādiusa intervāli

500 m

100 m

800 m

200 m

1 200 m

200 m

1 600 m

400 m

2 000 m

400 m

4 000 m

800 m

b)

Ir atļauti mazāki un lielāki diapazoni ar minimāli četrām un maksimāli sešām rādiusa līnijām.

c)

Iekšzemes ECDIS iekārtai navigācijas režīmā jābūt noteiktajām rādiusa līnijām ar iepriekš minētajiem intervāliem un vismaz vienam maināma tāluma marķierim (VRM).

d)

Noteiktā un maināmā tāluma marķieru ieslēgšanai un izslēgšanai jānotiek savstarpēji neatkarīgi, un to attēlojumam ir jābūt skaidri atšķiramam.

e)

VRM pozīcijai un attiecīgi attēlotajam attālumam jāizmanto tie paši intervāli un izšķirtspēja.

f)

VRM un elektroniskās kursa līnijas (EBL) funkcijas papildus var nodrošināt ar kursoru un attiecīgu skaitļu attēlojumu, uzrādot kursora pozīcijas attālumu un kursu.

g)

Informācijas režīmā ieteicams izmatot tādus pašus diapazonus.

4.8.   Attēla spilgtums

a)

Displeja spilgtumam jābūt pielāgojamam darbībā nepieciešamajai vērtībai. Tas īpaši attiecināms uz darbu tumsā.

b)

Kartes un radara attēlam jābūt atsevišķām spilgtuma vadīklām.

c)

Ņemot vērā sevišķi izteiktās spilgtuma atšķirības gaišā dienā un tumšā naktī, papildus izvēlnē piedāvātajām krāsu tabulām jābūt pieejamai arī vienkāršai attēla spilgtuma vadīklai.

4.9.   Attēla krāsas

Ir jābūt vismaz IHO S-52 datu attēlošanas bibliotēkas 4. un 13. nodaļā (krāsu tabulas) iekļautajām krāsu kombinācijām: spilgta diena, diena ar gaišu fonu, diena ar tumšu fonu, mijkrēslis un nakts (bright day, white-back day, black-back day, dusk, night).

4.10.   Izvēles pārskats

a)

Navigācijas režīmā jābūt iespējai iegūt visu teksta un/vai grafisko informāciju par lietotāja izvēlēm attiecībā uz kartē redzamajiem elementiem.

b)

Šī papildus sniegtā teksta un/vai grafiskā informācija nedrīkst traucēt ūdensceļa attēlojumu navigācijas kartē.

4.11.   Mērījumi

a)

Jānodrošina mērījumi attiecībā uz attālumiem un kursu.

b)

Izšķirtspējai un precizitātei jābūt vismaz tādai, kāda ir attēlam, taču nedrīkst piedāvāt precīzākas vērtības nekā tās, ko nodrošina kartes dati.

4.12.   Kuģa vadītāja ievadītie kartes dati un to rediģēšana

a)

Iekšzemes ECDIS iekārtai jānodrošina iespēja, lai kuģa vadītājs varētu ievadīt, saglabāt, mainīt vai dzēst kartes papildu datus (kuģa vadītāja elementi).

b)

Šiem kuģa vadītāja kartes ierakstiem jābūt atšķiramiem no SENC datiem, un tie nedrīkst aizklāt radara attēlu vai pasliktināt tā kvalitāti.

4.13.   SENC ielādēšana un atjaunināšana

a)

Jebkādas manuālas darbības karšu ielādēšanai vai atjaunināšanai drīkst būt iespējamas tikai ārpus navigācijas režīma.

b)

Automātiskā atjaunināšana nedrīkst samazināt navigācijas attēla kvalitāti.

c)

Jānodrošina atrites funkcija, kas dod iespēju atjaunot iepriekšējo stāvoli, kurā sistēma darbojās.

4.14.   Radara attēls un tā pārklāšana

a)

Radara attēls ir obligāts darbībai navigācijas režīmā.

b)

Radara attēla izmēriem, izšķirtspējai un atribūtiem jāatbilst attiecīgajām radara prasībām.

c)

Radara attēla kvalitāti nedrīkst samazināt pārējie displejā attēlotie objekti (sk. arī šīs iedaļas 4.3. nodaļas c) punktu).

d)

Ja funkcionālās prasības ir ievērotas, ir atļauts attēlu veidot no vairākiem informācijas slāņiem.

e)

Informācijas pārklāšana attiecībā uz citu kuģošanas līdzekļu atrašanās vietu un virzienu ir atļauta tikai tad, ja:

informācija ir aktuāla (praktiski reāllaikā),

informācija nav vecāka par 1. iedaļas “Iekšzemes ECDIS veiktspējas standarts” 5.1. punkta e) apakšpunkta tabulā norādītajām maksimālajām noildzes vērtībām. Simboli ir jāatzīmē kā novecojoši, ja kustībā esošu kuģošanas līdzekļu informācija ir vecāka par 30 sekundēm. Neattēlo sava kuģošanas līdzekļa pozīcijas informāciju, ja tā saņemta no retranslācijas stacijas.

f)

Jānodrošina, ka pārklāto informāciju par citu kuģošanas līdzekļu atrašanās vietu un virzienu, ko iegūst no lokalizācijas un līdzsekošanas ierīcēm, dzēš no ekrāna, kad sasniegts lietotāja noteiktais attālums.

g)

Citu kuģošanas līdzekļu atrašanās vietu un virzienu attēlot kā

vērstu trīsstūri vai

patieso kontūru (mērogā)

ir atļauts tikai tad, ja zināms šo kuģošanas līdzekļu kurss. Visos pārējos gadījumos izmantojams vispārīgs simbols (ieteicams izmantot astoņstūri, bet tikai iekšzemes navigācijas lietojumprogrammās var izmantot arī apli).

h)

Jābūt iespējai ar vienu viegli pieejamu vadības elementu vai izvēlnes komandu izslēgt karti un visu pārējo attēloto informāciju, atstājot tikai radara attēlu.

i)

Ja iekšzemes ECDIS iekārtas kvalitātes un iespēju pārraugprogramma konstatē, ka karti nav iespējams noorientēt un/vai pozicionēt ar šajās tehniskajās specifikācijās noteikto precizitāti, ekrānā jāraida trauksmes signāls un karte automātiski jāizslēdz.

4.15.   Iekšzemes ECDIS tūlītējās piekļuves funkcijas

a)

Tieši pieejamām jābūt šādām vadības funkcijām:

DIAPAZONS,

SPILGTUMS,

KRĀSAS,

INFORMĀCIJAS BLĪVUMS.

b)

Katrai no šīm funkcijām jābūt vai nu savam vadības elementam, vai savai izvēlnes komandai, kurai jābūt augstākajā izvēlnes līmenī un pastāvīgi redzamai.

4.16.   Pastāvīgi redzamie funkciju parametri

Vienmēr jābūt redzamiem šādiem funkciju parametriem:

faktiskais DIAPAZONS,

sensoru STATUSS (radara uzstādījumi, pozicionēšanas kvalitāte, trauksmes signāli),

izraudzītais ŪDENS LĪMENIS (ja dati pieejami),

izraudzītais DROŠAIS DZIĻUMS (ja dati pieejami),

izraudzītais INFORMĀCIJAS BLĪVUMS.

5.   SERVISA FUNKCIJAS

Servisa funkcijas pret nesankcionētu piekļuvi jāaizsargā ar paroli vai kādā citā piemērotā veidā, un tās nedrīkst būt pieejamas navigācijas režīmā.

5.1.   Kartes pozicionēšanas statiskā koriģēšana

a)

Sava kuģošanas līdzekļa atrašanās vieta displejā saskaņā ar radara prasībām jāattēlo “centrā” vai “ar nobīdi no centra”. Kartes novietojumam jāatbilst radara attēlam. Pieņemot, ka ievada absolūtos atrašanās vietas datus, pieļaujamā statiskā novirze no faktiskās radara pozīcijas līdz attēlotajam radara centram nedrīkst pārsniegt 1 m.

b)

Ir jābūt iespējai koriģēt nobīdes kļūdu (attālumu no atrašanās vietas sensora pozīcijas līdz radara sensora pozīcijai).

5.2.   Kartes orientācijas statiskā koriģēšana

a)

Nobīde starp kursa līniju un kuģošanas līdzekļa asi nedrīkst būt lielāka par ± 1,0 grādu.

b)

Kartes un radara attēlam jābūt vienādi orientētam. Statiskajai virziena nobīdei starp kursa līniju un kartes orientāciju jābūt mazākai par ± 0,5 grādiem.

5.3.   Saskarņu konfigurēšana

a)

Jābūt iespējai konfigurēt pievienoto sensoru, pārveidotāju un signālu saskarnes. [Pārveidotājs elektrisko signālu pārvērš fiziskā signālā (piemēram, optiskā). Pārveidotājs ir sensoram pretēja ierīce.]

b)

Saskarnēm jāatbilst tādām spēkā esošajām saskarņu specifikācijām kā standartam NMEA 01/83 un rotācijas ātruma saskarņu specifikācijām (20 mV uz grādu minūtē).

6.   APARATŪRAS TESTĒŠANA UN NEPIECIEŠAMIE SERTIFIKĀTI

a)

Tests nozīmē testējamās iekārtas (equipment under testEUT) rādītāju salīdzināšanu ar šo tehnisko specifikāciju prasībām.

b)

Atkārtota testēšana nav jāveic, ja ir apliecinājums par līdzvērtīgiem testiem un pieejami pierādīti un dokumentēti testa rezultāti.

6.1.   Atbilstība vides prasībām

a)

Iekšzemes ECDIS iekārtai, kas aprakstīta šīs iedaļas 2.2.4. nodaļā, jāatbilst standartā EN 60945 noteiktajām prasībām par vides apstākļiem (mitrumu, vibrācijām un temperatūru; prasības attiecībā uz temperatūru ir samazinātas saskaņā ar šīs iedaļas 3.1. nodaļu) un elektromagnētisko saderību.

b)

Piegādātājam vai tā pārstāvim jāiesniedz akreditētas laboratorijas izsniegta atbilstības deklarācija.

6.2.   Iekārtas dokumentācija

Jāpārbauda, vai tehniskā dokumentācija ir pilnīga, atbilstīga un saprotama un vai tā ir pietiekama, lai nodrošinātu iekārtas veiksmīgu uzstādīšanu, konfigurēšanu un darbību.

6.3.   Saskarnes

a)

Visām saskarnēm jābūt pareizi un pilnīgi dokumentētām.

b)

Elektriskajām ķēdēm jābūt izstrādātām kā bezatteices ķēdēm gan mehāniski, gan elektroniski, un tā, lai tās nelabvēlīgi neietekmētu pievienotās iekārtas.

6.4.   Vadības elementu īpašības

Visi vadības elementi jāpārbauda attiecībā uz darbības ergonomiskumu un funkcionalitāti, un tiem jāatbilst šo tehnisko specifikāciju prasībām.

6.5.   Displeja īpašības

Displejam jāatbilst visām šo tehnisko specifikāciju prasībām attiecībā uz izmēriem, attēla krāsām, izšķirtspēju un spilgtuma pielāgošanu.

7.   KARTES ATTĒLOŠANAS, DARBĪBAS UN FUNKCIONALITĀTES TESTĒŠANA

7.1.   Testējamās iekārtas (EUT) sagatavošana

Testējamā iekārta jāuzstāda, jāsamontē un jāsavieno saskaņā ar uzstādīšanas instrukciju. Pēc ieslēgšanas jāielādē testa SENC.

7.2.   Darbības režīmu tests

Secīgi jāiedarbina un jāpārbauda visi lietošanas instrukcijā aprakstītie darbības režīmi. Rezultātiem jāatbilst šīs iedaļas 4. nodaļas prasībām.

7.3.   Elementu attēlošanas tests

Jāpārbauda, vai ir redzami visi testa SENC iekļautie elementi un vai tie tiek pareizi attēloti. Veicot šo testu, informācijas blīvums jāpārslēdz uz “pilno attēlu”. Sistēmai jāspēj attēlot vismaz visus tos elementus, kas noteikti iekšzemes ECDIS datu attēlošanas standartā (šo tehnisko specifikāciju 3. iedaļa). Papildus tam ir pieļaujami arī citi lietotāja izraudzīti simboli.

Ja kartes informācijas attēlošanai izmanto simbolus, kas atšķiras no 1. iedaļas 2. punkta i) apakšpunktā minētās ANO EEK rezolūcijas par iekšzemes ECDIS 2. papildinājumā “Iekšzemes ECDIS datu attēlošanas bibliotēka” noteiktajiem:

tiem jābūt salasāmiem,

to nozīmei jābūt noteiktai un nepārprotamai,

tiem jābūt pietiekami lieliem, lai atbalstītu nominālo skatīšanas attālumu.

Simboliem, ko pievieno ECDIS datu attēlošanas bibliotēkai, jābūt skaidri nošķiramiem no datu attēlošanas bibliotēkas simboliem.

7.4.   No mēroga atkarīgā informācijas blīvuma (SCAMIN) tests

a)

Jāpārbauda, vai pareizi instalēta SCAMIN funkcija (mazākais mērogs, kurā elementu var attēlot ar ECDIS).

b)

Šajā testā jāizmanto mērogs, kurā saskaņā ar SCAMIN aprakstu konkrētajam elementam jābūt redzamam (sk. 1. iedaļas 2. punkta h) apakšpunktā minētās ANO EEK rezolūcijas par iekšzemes ECDIS 1.1. papildinājumu “Iekšzemes ENC elementu katalogs” un IHO S-52 datu attēlošanas bibliotēkas lietošanas instrukciju, 8.4. nodaļu).

7.5.   Spilgtuma pielāgošanas tests

Iekšzemes ECDIS iekārta jāpārbauda tumšā telpā, uzstādot mazāko iespējamo spilgtumu. Elementu spilgtums nedrīkst pārsniegt 15 cd/m2, bet fona spilgtums 0,5 cd/m2.

7.6.   Krāsu tests

Secīgi jāpārbauda visas lietotājam pieejamās S-52 krāsu tabulas, pārliecinoties par atbilstību šīm tehniskajām specifikācijām.

7.7.   Mērīšanas funkciju tests

a)

Visām elektroniskās kursa līnijas (EBL) un maināma tāluma marķiera (VRM) ciparu formātā attēlotajām vērtībām precīzi jāatbilst EBL un VRM analogajām pozīcijām (vai jāatbilst kursora koordinātām).

b)

Ciparu formātā attēloto vērtību izšķirtspējai un intervālam jābūt identiskiem EBL un VRM analogajām vērtībām.

7.8.   Kartes atjaunināšanas funkcijas tests

Pirms un pēc katra testēšanas posma jāizsauc un displejā jāparāda ielādētās SENC un korektūru versiju numuri, kā tas aprakstīts lietošanas instrukcijā.

1. posms – testa SENC ielādēšana.

2. posms – testa SENC atjaunināšana.

3. posms – atrites funkcijas pārbaudīšana.

4. posms – jaunas SENC ielādēšana.

Pēc atjaunināšanas jābūt iespējai izsaukt un parādīt visus attiecīgos elementus.

7.9.   Attēloto elementu tests vairākās šūnās attiecībā uz vienu un to pašu teritoriju

a)

Jāpārbauda, vai visi elementi, kas iekļauti testa SENC un papildu testa SENC, kuru pārklāj pirmajai, ir redzami un tiek attēloti pareizi. Veicot šo testu, informācijas blīvums jāpārslēdz uz “pilno attēlu”.

b)

Jāpārbauda, vai attēlošanai var izvēlēties vienu vai vairākas konkrētas šūnas, ja vienai un tai pašai teritorijai un vienam un tam pašam lietošanas veidam ir pieejamas vairākas dažādu izgatavotāju piedāvātas šūnas.

8.   RADARA ATTĒLA VIZUALIZĒŠANAS UN DARBĪBAS TESTS

8.1.   Sagatavošanās testam

a)

Lai veiktu šo testu, izgatavotājam vai piegādātājam jānodrošina apstiprināmās sistēmas (testējamās iekārtas) seriālais interfeiss, kas nodrošina tādas pašas atrašanās vietas un kursa faktiskās vērtības (kā NMEA 01/83 virknes), kādas tiek izmantotas kartes pozicionēšanai un orientēšanai.

b)

Testēšanas laikā jāizmanto atskaites sistēma, kuras atrašanās vietas un kursa vērtības salīdzina ar testējamās iekārtas vērtībām.

c)

Testējamā iekārta jāsavieno ar jebkuru apstiprināta tipa radara iekārtu (pēc piegādātāja izvēles).

d)

Radara attēla diapazons un orientācija jāpielāgo attiecībā pret kursa līniju.

8.2.   Radara attēla tests bez kartes attēla paklāšanas

a)

Ja iekšzemes ECDIS iekārta attēlo radara attēlu, bet radara vadība notiek no radara iekārtas (4.B iedaļa, 2. un 3. attēls), radara attēls, ko nodrošina iekšzemes ECDIS iekārta, uzskatāms par radara iekārtas datu “māsas attēlu”. Tādā gadījumā radara attēlam jāatbilst radaru un rotācijas ātruma indikatoru prasībās noteiktajām attēlošanas un ar attēlu saistītajām prasībām.

b)

Ja testējamā iekārta ir radara iekārta ar integrētām iekšzemes ECDIS funkcijām (4.B iedaļa, 4. attēls), jābūt izpildītām visām prasībām, kas noteiktas radara iekārtu un rotācijas ātruma indikatoru standartos.

8.3.   Radara attēla tests ar pārklātu informāciju par citiem kuģošanas līdzekļiem un paklātu karti

Iekšzemes ECDIS iekārta jāuzstāda bāzes vidē. Tā var būt faktiskā (uz kuģošanas līdzekļa) vai mākslīgi radīta vide. Izmantotajai citu kuģošanas līdzekļu atrašanās vietas un virziena informācijai (saskaņā ar iekšzemes AIS tehniskajām specifikācijām) jābūt dažāda laika.

8.3.1.   Pārklātā radara attēla tests

a)

Kartes attēls nedrīkst samazināt radara attēla kvalitāti (sk. šīs iedaļas 4.3. nodaļas c) punktu).

b)

Informācijas pārklāšana attiecībā uz citu kuģošanas līdzekļu atrašanās vietu un virzienu ir attēlojama tikai tad, ja:

informācija ir aktuāla (praktiski reāllaikā),

informācija nav vecāka par 1. iedaļas “Iekšzemes ECDIS veiktspējas standarts” 5.1. punkta e) apakšpunkta tabulā norādītajām maksimālajām noildzes vērtībām. Simboli ir jāatzīmē kā novecojoši, ja kustībā esošu kuģošanas līdzekļu informācija ir vecāka par 30 sekundēm. Neattēlo sava kuģošanas līdzekļa pozīcijas informāciju, ja tā saņemta no retranslācijas stacijas.

c)

Jānodrošina, ka pārklāto informāciju par citu kuģošanas līdzekļu atrašanās vietu un virzienu, ko iegūst no lokalizācijas un līdzsekošanas ierīcēm, dzēš no ekrāna, kad sasniegts lietotāja noteiktais attālums.

d)

Citu kuģošanas līdzekļu atrašanās vietu un virzienu kā

vērstu trīsstūri vai

patieso kontūru (mērogā)

attēlo tikai tad, ja zināms šo kuģošanas līdzekļu kurss. Attiecībā uz pārējiem kuģošanas līdzekļiem izmantojams vispārīgs simbols (ieteicams izmantot astoņstūri, bet tikai iekšzemes navigācijas lietojumprogrammās var izmantot arī apli).

e)

Jābūt iespējai ar vienu viegli pieejamu vadības elementu vai izvēlnes komandu izslēgt karti un visu pārējo attēloto informāciju, atstājot tikai radara attēlu.

f)

Kartes attēls jāatjaunina ne vēlāk kā radara attēls.

8.3.2.   Kartes pozicionēšanas un orientēšanas tests

a)

Kartes pozīcijas statiskā nobīde jebkurā diapazonā līdz 2 000 m nedrīkst pārsniegt ± 5 m.

b)

Statiskajai azimuta kļūdas korekcijai starp radara un kartes attēlu jābūt mazākai par ± 0,5 grādiem.

c)

Šo parametru korekcijām jāuzrādās servisa režīmā.

d)

Kartes orientācijas dinamiskajai nobīdei, ja rotācijas ātrums ir mazāks par ± 60 grādiem minūtē, jābūt mazākai par ± 3 grādiem.

e)

Šie testi jāveic vizuāli vai jānovērtē mērījumu dati.

8.3.3.   Mēroga atbilstības tests

Kartes informācija jāsalīdzina ar drošiem atskaites punktiem radara attēlā, tādējādi pārliecinoties, vai kartes mērogs pienācīgi atbilst radara attēla mērogam.

9.   TRAUKSMES SIGNĀLU UN INDIKATORU TESTĒŠANA

a)

Jāpārbauda trauksmes signāli, ko ģenerē pati iekšzemes ECDIS iekārta, kā arī trauksmes signāli, kas tiek raidīti no ECDIS pievienotajiem sensoriem.

b)

Testēšanas procedūrā jāietver šādas situācijas:

jebkāda iekšzemes ECDIS iekārtas kļūme (iebūvētā testēšanas iekārta – BITE),

nav pozicionēšanas signāla,

nav radara signāla,

nav rotācijas ātruma signāla,

nav kursa signāla,

radara attēlu nav iespējams savienot ar karti.

10.   ATKĀPSISTĒMAS TESTĒŠANA

a)

Šajā testā jāpārbauda iekšzemes ECDIS iekārtas reakcija uz jebkuras iekšējās vai ārējās sastāvdaļas kļūmi un iespējamās un nepieciešamās lietotāja darbības.

b)

Papildus tam jāpārbauda, vai lietošanas instrukcijā pienācīgi aprakstīti lietotājam veicamie pasākumi.

4.A IEDAĻA –   PROGRAMMATŪRAS KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS PASĀKUMI

1.   VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

Programmatūra, ko izmanto navigācijas režīmā, ietekmē navigācijas sistēmas drošumu. Navigācijas sistēmu piegādātājiem jānodrošina, ka visas programmatūras daļas, ko izmanto navigācijas režīmā, garantē drošu navigāciju jebkurā situācijā.

1.1.   Programmatūras projekta prasības

Programmatūras daļas nepārprotami jāprojektē, izmantojot vispārpieņemtas programmatūras projektēšanas metodes. Projekta specifikācijā jānorāda, kādā veidā, izstrādājot programmatūru, tiek nodrošināta atbilstība drošuma prasībām.

Jānodrošina programmatūras stila vadlīnijas, kurās jāiekļauj informācija par programmatūras daļu kodēšanas stilu, dokumentācijas stilu, modulēšanu, konfliktu analīzi un testēšanu. Par katru programmatūras daļu jābūt dokumentiem, kuros aprakstītas specifikācijas un projekts.

1.2.   Implementēšanas prasības

Programmatūras moduļu implementēšana jāveic kvalificētiem programmētājiem, kas pilnībā izprot projektu un drošuma prasības.

Ja pie navigācijas sistēmas programmatūras strādā vairāk nekā viens programmētājs, jāizmanto versiju kontroles sistēma, kas nodrošina bezkonfliktu izstrādi.

Implementēšanai jānotiek saskaņā ar projekta specifikācijām un jāatbilst programmatūras stila vadlīnijām. Implementēšanas procesā arī jānovērš izplatītās implementēšanas problēmas (atkarībā no izmantotās valodas). Šīs problēmas var būt šādas (saraksts nav izsmeļošs):

rīcība nulles norādes gadījumā,

neinicializēti mainīgie,

rindu pārbaude,

masīva lieluma pārbaude,

atmiņas piešķiršana un atsvabināšana,

rīcība izņēmumu gadījumā.

Ja tiek izmantota paralēlā apstrāde (piemēram, vairāki pavedieni, uzdevumi vai procesi), implementēšanas gaitā jānovērš apstrādes procesu konflikti. Šīs problēmas var būt šādas (saraksts nav izsmeļošs):

sacensību apstākļi,

reentranta problēmas,

prioritāšu inversija,

strupsaķere.

1.3.   Testēšanas prasības

Saskaņā ar projekta specifikācijām programmatūras moduļi ir jātestē. Testēšanas rezultāti ir jāsalīdzina ar projekta vadlīnijām un jādokumentē testēšanas ziņojumos.

Testēšanā jāiekļauj gan moduļu, gan sistēmas testi. Lai pārliecinātos par navigācijas sistēmas stabilitāti, sistēmas piegādātājiem jāveic plaša testēšana, izmantojot modelēšanu. Modelēšanas ierīcei jāspēj pilnībā modelēt navigācijas apstākļus, ieskaitot visus nepieciešamos ārējos sensorus.

1.4.   Prasības attiecībā uz trešo pušu programmatūras daļām

Trešo pušu programmatūras daļas (OEM (oriģinālo iekārtu izgatavotāja) ražojumi) ir programmatūra, ko nav izstrādājis navigācijas sistēmas piegādātājs. Tās var būt šādas (saraksts nav izsmeļošs):

statiski vai dinamiski piesaistītas bibliotēkas,

datorizēti projektēšanas un inženierijas instrumenti, kas nodrošina pirmkodu vai objektkodu,

operētājsistēmas.

Trešo pušu programmatūras daļas jāizvēlas saskaņā ar vispārīgajām drošuma prasībām. Navigācijas sistēmas piegādātājam ir jāpierāda, ka trešo pušu daļas atbilst augstajiem drošas navigācijas standartiem. Šajā nolūkā jāsniedz pieņemami kvalitātes sertifikāti vai arī jāveic programmatūras daļu izvērsta un pierādāma testēšana.

1.5.   Prasības papildu pakalpojumiem navigācijas režīmā

Navigācijas sistēmās navigācijas režīmā var iekļaut papildu pakalpojumus, ja tie ir lietderīgi. Šie pakalpojumi nedrīkst traucēt navigācijas režīma darbību.

Navigācijas sistēmas piegādātājs ir atbildīgs par papildu testēšanas iekārtām, kas vajadzīgas, lai pārbaudītu saskarņu specifikācijas, protokolu specifikācijas un atbilstību iekšzemes ECDIS tehniskajām specifikācijām.

1.6.   Valoda

Attiecībā uz apstiprināta tipa iekšzemes ECDIS valstu versijām atkārtoti jāpiesakās uz tipa apstiprināšanu, lai pārbaudītu lietotāja saskarņu tulkojumus.

1.7.   Dokumentācijas prasības attiecībā uz lietotājiem

Dokumentācijā (instrukcijās) jāiekļauj vispusīga informācija par navigācijas sistēmas uzstādīšanu, darbību un apkalpošanu. Lietotājiem paredzētā informācija jāpasniedz skaidri, saprotami un bez lieku tehnisko terminu izmantošanas. Lietošanas instrukcijām jābūt pieejamām vismaz angļu, franču, vācu un holandiešu valodā. Tehniskā dokumentācija drīkst būt pieejama tikai angļu valodā.

2.   TESTĒŠANAS METODES UN NEPIECIEŠAMIE REZULTĀTI

2.1.   Navigācijas režīma darbības tests

2.1.1.   Veiktspējas prasības

Navigācijas sistēmai jāsniedz uzticami aprēķinu dati par atrašanās vietu un kursu. Turklāt sistēmai jāpārbauda, vai atrašanās vietas un kursa dati atbilst nepieciešamajai precizitātei.

Atrašanās vietas un kursa informācija jāaprēķina un jāattēlo, par pamatu ņemot vienu un to pašu atskaites pozīciju. Parasti par to izraugās radara antenas centru. Jauniem atrašanās vietas datiem jābūt pieejamiem vismaz līdz ar katru radara antenas apgriezienu.

2.1.1.1.   Atrašanās vieta

Navigācijas sistēmai jānosaka un jāattēlo kuģošanas līdzekļa atrašanās vieta. Parastos darbības apstākļos jāpārliecinās par atbilstību turpmāk minētajām obligātajām prasībām.

a)

Vidējā aprēķinātā atrašanās vieta no faktiskās atrašanās vietas nedrīkst atšķirties vairāk par 5 metriem, ieskaitot visas sistemātiskās kļūdas.

b)

Standartnovirzei (σ) jābūt mazākai par 5 metriem, ņemot vērā tikai gadījuma kļūdas.

c)

Sistēmai jāspēj 30 sekundēs noteikt novirzes, kas pārsniedz 3σ.

Šie rezultāti jāpārbauda, izmantojot reālistisku, vismaz 60 minūtes ilgu testu.

2.1.1.2.   Kurss

Navigācijas sistēmai jānosaka un jāattēlo kuģošanas līdzekļa kurss. Jāpārliecinās par atbilstību turpmāk minētajām obligātajām prasībām.

a)

Vidējais aprēķinātais kursa leņķis no radara noteiktā kursa nedrīkst atšķirties vairāk par 1 grādu, ieskaitot visas sistemātiskās kļūdas. Nobīdei starp kuģošanas līdzekļa kursu un radara noteikto kursu jābūt mazākai par 1 grādu.

b)

Standartnovirzei (σ) jābūt mazākai par 2 grādiem, ņemot vērā tikai gadījuma kļūdas.

Šie rezultāti jāpārbauda, izmantojot reālistisku, vismaz 60 minūtes ilgu testu.

2.1.2.   Sensoru nedarbošanās

Navigācijas sistēmai tiešsaistes režīmā jāpārbauda, vai atrašanās vietas un kursa noteikšana darbojas pienācīgi. Problēmas jāatklāj 30 sekunžu laikā. Ja sensors nedarbojas, navigācijas sistēmai jāinformē lietotājs par problēmu un tās ietekmi uz navigāciju.

Ja kritiski svarīga sensora trauksmes signāls ziņo, ka atrašanās vieta vai kurss neatbilst vajadzīgajai precizitātei, navigācijas karte ir jāizslēdz.

2.1.3.   Veiktspējas testēšanas saskarne

Navigācijas sistēmas piegādātājam attiecīgā sistēma atbilstības testa veikšanai jāapgādā ar standarta NMEA saskarni, kas nosūta atrašanās vietas un kursa informāciju, ko izmanto navigācijas sistēma. Šī informācija jākodē NMEA teikumos, proti, GGA un HDT. Ir pieļaujami arī tādi papildu teikumi kā RMC, ROT un VTG.

Šīs virknes vēlams nosūtīt ik 0,1 sekundi vai vismaz ik sekundi. Atrašanās vietai un kursam jāatbilst šīs iedaļas 2.1.1.1. un 2.1.1.2. nodaļā noteiktajam.

2.2.   Vispārīgā programmatūras testēšana

2.2.1.   Iekārtas dokumentācija

Apstiprināšanas procesā un līdz ar katru piegādāto navigācijas sistēmu jānodrošina šādi dokumenti:

lietošanas instrukcija,

uzstādīšanas instrukcija,

apkopes instrukcija.

Apstiprināšanas procesā jānodrošina šādi dokumenti un datnes, kuras nav nepieciešams nodot tiešajiem lietotājiem:

projekta specifikācija,

programmatūras stila vadlīnijas,

trešo personu programmatūras daļu sertifikāti vai testu un modelēšanas protokoli.

Pēc iesniegtajiem dokumentiem un datnēm jābūt iespējai pilnībā pārbaudīt atbilstību iekšzemes ECDIS tehniskajām specifikācijām.

2.2.2.   Izturības tests

Navigācijas sistēmai jāveic izturības tests – 48 stundu nepārtraukta darbība normālos darbības apstākļos. Sistēmai jānodrošina standarta saskarnes, kuras darbības laikā nodrošina veiktspējas un resursu pārraudzību. Sistēmas pārraudzīšanas rezultātā nedrīkst atklāties sistēmas nestabilitāte, atmiņas noplūde vai veiktspējas rādītāju samazināšanās laika gaitā. Attiecībā uz navigācijas sistēmām, kurās paralēli navigācijas režīmam tiek sniegti papildu pakalpojumi, jānodrošina vajadzīgās testēšanas iekārtas un visi dokumenti, kas minēti šīs iedaļas 1.7. nodaļā.

3.   IZMAIŅU VEIKŠANA APSTIPRINĀTĀS SISTĒMĀS

3.1.   Vispārīgās prasības

Kuģošanas līdzeklī uzstādītajām navigācijas sistēmām jābūt funkcionāli līdzvērtīgām iestāžu apstiprinātajai sistēmai. Attiecībā uz katru sistēmu navigācijas sistēmu piegādātājam jānosūta apliecinājums par atbilstību iekšzemes ECDIS tehniskajām specifikācijām un funkcionālo līdzvērtību apstiprinātajai sistēmai.

Kompetentā iestāde ir tiesīga jebkurā laikā pārbaudīt uzstādīto sistēmu atbilstību iekšzemes ECDIS prasībām.

3.2.   Izmaiņas aparatūrā un programmatūrā

Navigācijas sistēmas piegādātājs var veikt izmaiņas programmatūrā vai aparatūrā, ja vien tiek saglabāta atbilstība iekšzemes ECDIS prasībām. Izmaiņas ir pilnībā jādokumentē, un šie dokumenti kopā ar paskaidrojumu, kā izmaiņas ietekmē navigācijas sistēmu, jāiesniedz kompetentajai iestādei. Ja kompetentā iestāde to uzskata par vajadzīgu, tā var pieprasīt pilnībā vai daļēji atjaunot apstiprinājumu. Minētais attiecas arī uz apstiprinātas iekšzemes ECDIS lietošanu ar citas valsts operētājsistēmas versiju.

Sistēmas apstiprinājumu neietekmē šādas izmaiņas, kuras tikai jādara zināmas kompetentajai iestādei:

nebūtiskas izmaiņas trešo personu programmatūras daļās (piemēram, operētājsistēmas vai bibliotēkas atjaunināšana),

līdzvērtīgu vai labāku aparatūras sastāvdaļu izmantošana (piemēram, ātrāks mikroprocesors, jaunas versijas mikroshēmas, līdzvērtīga grafiskā karte utt.),

nebūtiskas izmaiņas pirmkodā vai dokumentācijā.

4.B IEDAĻA –   SISTĒMAS KONFIGURĀCIJA (ATTĒLI)

1.   attēls

Iekšzemes ECDIS iekārta, savrupā sistēma bez savienojuma ar radaru

Image

2.   attēls

Iekšzemes ECDIS iekārta, paralēla instalācija un savienojums ar radaru

Image

3.   attēls

Ar radaru savienota iekšzemes ECDIS iekārta, kopīgs monitors

Image

4.   attēls

Navigācijas radara iekārta ar integrētām iekšzemes ECDIS funkcijām

Image

5. IEDAĻA –   GLOSĀRIJS

Avoti, kas izmantoti tekstā lietoto terminu un saīsinājumu definēšanai.

1.

IMO Rezolūcija MSC.232(82).

2.

IHO S-52 un IHO S-32 1. papildinājums “Glossary of ECDIS-related Terms” (Ar ECDIS saistīto terminu glosārijs).

3.

IHO S-57 (īpaši 1. daļas “General Introduction” (Vispārīgs ievads) 5. punkts “Definitions” (Definīcijas)).

4.

Iekšzemes ECDIS tehniskās specifikācijas.

4.1.

1. iedaļa – Iekšzemes ECDIS veiktspējas standarts.

4.2.

2. iedaļa – Iekšzemes ENC datu standarts.

4.3.

2.a iedaļa – Izgatavotāju un ūdensceļu kodi.

4.4.

3. iedaļa – Iekšzemes ECDIS datu attēlošanas standarts.

4.5.

4. iedaļa – Darbības un veiktspējas prasības, testēšanas metodes un nepieciešamie testu rezultāti, ieskaitot 4.A un 4.B iedaļu.

5.

IENC domēns S-100 reģistrā.

6.

IEHGProduct Specification for Inland ENCs” (Iekšzemes ENC produkta specifikācija).

7.

IEHGInland ENC Feature Catalogue” (Iekšzemes ENC elementu katalogs).

8.

IEC vadlīnijas 61174, 3.0. izdevums.

9.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/87/EK (1) IX pielikuma III–VI daļa: prasības, kas piemērojamas radara iekārtām un pagrieziena ātruma indikatoriem.

10.

Komisijas Regula (EK) Nr. 414/2007 par upju informācijas pakalpojumu (RIS) plānošanas, īstenošanas un sniegšanas tehniskajām vadlīnijām (2).

Elementu un atribūtu definīcijas var iegūt no 1. iedaļas 2. punkta h) apakšpunktā minētās ANO EEK rezolūcijas par iekšzemes ECDIS Iekšzemes ENC elementu kataloga.

Termins vai saīsinājums

Definīcija

Avots

Akronīms

Elementa/atribūta sešzīmju kods.

3.

AIS

Automātiskās identifikācijas sistēma – automātiskās saziņas un identifikācijas sistēma, kuras mērķis ir uzlabot navigācijas drošumu, veicinot jūras satiksmes sistēmas (VTS), kuģošanas līdzekļa ziņojumu sniegšanas, sūtījumu no kuģošanas līdzekļa uz kuģošanas līdzekli un no kuģošanas līdzekļa uz krastu efektivitāti.

2.

Pilnais informācijas blīvums

Pilnais informācijas blīvums (pilnais attēls) ir maksimālais SENC informācijas apjoms. Šajā variantā papildus standarta informācijai atsevišķi vai pēc pieprasījuma attēlo arī visus pārējos elementus.

4.1.

Atribūts

Noteikta objekta pazīme (piemēram, ugunszīmes kategorija, sektora robežas, ugunszīmes pazīmes utt.)

3.

Kopēts atribūts

S-57/S-100 atribūti (un to pilnais atribūtu vērtību saraksts), kas pielāgoti atbilstoši iekšzemes ECDIS prasībām. Visiem jaunajiem atribūtiem ir tāds pats nosaukums kā sākotnējiem atribūtiem, tikai tas rakstīts ar mazajiem burtiem.

7.

CCNR/ZKR

Reinas Kuģniecības centrālā komisija – starptautiska komisija, kuras tiesiskais pamats ir Manheimas Konvencija. Pašreizējās dalībvalstis ir Beļģija, Francija, Nīderlande, Šveice un Vācija. CCNR svarīgākie pastāvīgie mērķi ir:

 

veicināt iekšzemes navigācijas attīstību Reinā un Eiropā;

 

nodrošināt augstu drošuma līmeni iekšzemes navigācijā un saistītajās jomās.

 

Šūna (kartes šūna)

Šūna ir ģeogrāfiskā teritorija, kas ietver iekšzemes ENC datus.

3.

Krāsu kalibrēšana pēc CIE

Procedūra, kuras mērķis ir pārliecināties, vai IHO S-52 noteiktās krāsas tiek pareizi attēlotas ECDIS displejā.

2.

Apkopojuma elements

Elements, kas ietver informāciju par saiknēm ar citiem elementiem.

3.

Kompilācijas mērogs

Mērogs, kurā kartes informācija atbilst IHO karšu precizitātes prasībām. To nosaka karti izgatavojušais hidrogrāfijas dienests un to iekodē attiecīgajā ENC.

6.

Bāzes dati

Parametru kopums, kas raksturo bāzes virsmu vai bāzes koordinātu sistēmu, ko izmanto ģeodēziskajai uzmērīšanai, aprēķinot Zemes virsmas punktu koordinātas. Parasti attiecībā uz bāzi nošķir horizontālo un vertikālo bāzi. Lai bāzes datus varētu praktiski izmantot, attiecībā uz tiem vajadzīgs viens vai vairāki zīmīgi punkti ar koordinātām.

2.

Horizontālā bāze

Parametru kopums, kas raksturo horizontālās ģeodēziskās uzmērīšanas bāzi. Parasti tas ir bāzes elipsoīda izmērs un atrašanās vieta. (Horizontālajai bāzei jābūt WGS 84.)

6.

Vertikālā bāze

Virsma, kuru izmanto par bāzi augstumam un/vai dziļumam (zondēšanai un plūdmaiņu mērīšanai). Attiecībā uz pacēlumiem parasti izmanto (ekvipotenciālās) virsmas līmeni – aptuveni vidējo jūras līmeni, bet attiecībā uz dziļumu bieži izmanto zemāko ūdens līmeni.

6.

Diferenciālais GPS (DGPS)

GPS veids, kurā ticamību un precizitāti palielina, no krastā noteiktā vietā esoša GPS kontroluztvērēja (diferenciālā režīmā) raidot intermitējošu korekcijas signālu. Korekcijas automātiski ievada uz kuģošanas līdzekļa esošajā GPS uztvērējā un izmanto, lai precīzāk aprēķinātu atrašanās vietu.

4.

Bāzes attēls

Minimālais informācijas blīvums ir minimāli attēlojamais SENC informācijas apjoms, ko lietotājs nevar samazināt un kas aptver visu informāciju, kurai ir jābūt vienmēr un neatkarīgi no ģeogrāfiskā apgabala un apstākļiem.

1.

Attēla mērogs

Attiecība starp attālumu uz displeja un attālumu dabā, kas ir normalizēta un izteikta, piemēram, šādi: 1: 10 000.

2.

EBL

Elektroniskā kursa līnija (Electronic Bearing Line).

4.5.

ECDIS

Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma (Electronic Chart Display and Information System, ECDIS) ir navigācijas informācijas sistēma, ko ar atbilstīgu dublēšanas sistēmu var atzīt par atbilstīgu atjauninātu karšu prasībai, kura noteikta ar grozītās 1974. gada SOLAS konvencijas noteikumiem V/19 un V/27. Sistēma dod iespēju attēlot noteiktu informāciju, kas iekļauta sistēmas elektroniskajā navigācijas kartē (SENC), navigācijas sensoru informāciju par atrašanās vietu, kas jūrniekam palīdz plānot un uzraudzīt maršrutu, kā arī navigācijas papildu informāciju, ja tā tiek pieprasīta.

1.

Mala

Viendimensijas telpisks objekts, kuru raksturo divi vai vairāki koordinātu pāri (vai divi savienoti fiksētie punkti) un fakultatīvi interpolācijas parametri.

3.

Elektroniskā karte

Plašs termins, ko lieto, lai apzīmētu datus, programmatūru un elektronisko sistēmu, kas spēj attēlot karšu informāciju. Elektroniskā karte var būt un var nebūt līdzvērtīga SOLAS noteikumos prasītajai papīra kartei.

2.

ENC

Elektroniskā navigācijas karte (Electronic Navigational Chart) – satura, struktūras un formāta ziņā standartizēta datu bāze, ko valdības pilnvarots hidrogrāfijas dienests izsniedz lietošanai ECDIS. ENC ir iekļauta visa karšu informācija, kas nepieciešama drošai navigācijai, un tajā var būt arī papildu informācija (piemēram, navigācijas norādījumi), kādas nav papīra kartēs, bet kura var tikt uzskatīta par nepieciešamu drošai navigācijai.

1.

ENC šūna

ENC datu ģeogrāfisks dalījums, kas nepieciešams karšu izplatīšanai.

8.

Apraksts

Noteikta kvalitatīva vai kvantitatīva pazīme, kas piešķirta atribūtam (piemēram, “vaduguns”, robežleņķi, uguns krāsas kods; sk. “atribūts”).

7.

Apmaiņas formāts

Datu struktūras un organizācijas specifikācija, kas atvieglo datu apmaiņu starp datorsistēmām.

2.

Apmaiņas kopa

Datņu kopa, kas veido pilnu viena konkrēta mērķa (t. i., par vienu produktu) datu sūtījumu. Piemēram, ENC produkta specifikācijā noteikta apmaiņas kopa, kurā ietilpst viena kataloga datne un vismaz viena datu kopas datne.

2.

Elements

Identificējams informācijas kopums. Elementam var būt atribūti, un tas var būt saistīts ar citiem elementiem.

Digitāls objekta vai tā daļas attēlojums, ņemot vērā tā pazīmes (atribūtus), ģeometriju un (fakultatīvi) saikni ar citiem elementiem (piemēram, uguns sektora digitāls apraksts, kurā cita starpā norādītas sektora robežas, uguns krāsa, redzamības diapazons, saikne ar gaismas torni utt.).

2.

Elementu katalogs

Izsmeļošs visu lietošanai iekšzemes ENC atļauto un identificēto elementu, atribūtu un aprakstu saraksts.

7.

Kopēts elements

S-57 elementi (un to pilnais atribūtu kopums), kas pielāgoti atbilstoši iekšzemes ECDIS prasībām. Visiem jaunajiem elementiem ir tāds pats nosaukums kā sākotnējiem elementiem, tikai tas rakstīts ar mazajiem burtiem.

7.

Elementu datu vārdnīca

Elementu datu vārdnīcā noteiktas neatkarīgas elementu un atribūtu kopas, ko var izmantot ģeogrāfiskās informācijas aprakstīšanai konkrētā kontekstā.

Elementu datu vārdnīcu var izmantot, lai izstrādātu elementu katalogu.

 

Datne

Īpašam nolūkam apkopotu S-57 ierakstu identificēts kopums. Datnes saturs un struktūra jānosaka produkta specifikācijā.

2.

Ģeogrāfisks elements

Elements, kura pazīmes apraksta reālu objektu.

2.

Ģeometrijas pamatelements

Viens no ģeometriskā attēlojuma trim pamatelementiem: punkts, taisne vai plakne.

2.

Kurss

Virziens (īstais, magnētiskais vai kompasa), kurā vērsta kuģošanas līdzekļa gareniskā ass un kuru parasti izsaka kā leņķi 360 grādu sistēmā, skaitot no ziemeļiem pulksteņa rādītāja kustības virzienā.

2.

Attēla orientācija kustības virzienā

Informācijas attēlošana displejā (radara vai ECDIS) tā, ka kuģošanas līdzekļa kurss vienmēr ir vērsts uz augšu. Šī orientācija atbilst skatam no komandtilta, veroties kuģošanas līdzekļa kustības virzienā. Šis orientācijas veids var nozīmēt, ka bieži jāmaina attēla savērsums – mainot kuģošanas līdzekļa kursu vai neparedzēti novirzoties no tā, šis dinamiskais orientācijas veids var kļūt neuztverams.

2.

IEC

Starptautiskā elektrotehnikas komisija (International Electrotechnical Commission) – starptautiska (nevalstiska) organizācija, kas izstrādā vispasaules standartus elektrotehnikas un elektronikas jomā ar mērķi veicināt starptautisko tirdzniecību.

2.

IHO

Starptautiskā Hidrogrāfijas organizācija (International Hydrographic Organization) – koordinē valstu hidrogrāfijas dienestu darbību, atbalsta standartizāciju un sniedz konsultācijas jaunattīstības valstīm par hidrogrāfiskajiem mērījumiem un valsts līmeņa karšu un publikāciju sagatavošanu.

2.

IHO reģistrs

IHO ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras reģistrs. Reģistrs ir informācijas sistēma, kurā uztur reģistru. Attiecībā uz S-100 IHO uzturēs reģistru, kas nodrošinās iespēju glabāt vairākus ar hidrogrāfiju saistītas informācijas reģistrus.

5.

(IHO-) S-32, 1. pap.

Hidrogrāfijas terminu vārdnīca – “Glossary of ECDIS Related Terms” (Ar ECDIS saistīto terminu glosārijs).

2.

(IHO-) S-52

ECDIS karšu satura un attēlošanas aspektu specifikācijas.

2.

(IHO-) S-52, 1. pap.

Norādes par elektronisko navigācijas karšu atjaunināšanu.

2.

(IHO-) S-57

IHO digitālo hidrogrāfijas datu pārsūtīšanas standarts.

3.

(IHO-) S-57, A pap.

IHO objektu katalogs.

3.

(IHO-) S-57, B pap.

ENC produkta specifikācija.

3.

(IHO-) S-62

ENC izgatavotāju kodi.

 

IMO

Starptautiskā Jūrniecības organizācija (International Maritime Organization) – Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētā aģentūra, kas atbild par kuģošanas drošumu, navigācijas efektivitāti un kuģošanas līdzekļu izraisītā jūras piesārņojuma novēršanu (iepriekšējais nosaukums IMCO).

2.

Informācijas režīms

Iekšzemes ECDIS lietošana tikai informācijas nolūkā, bez radara attēla pārklājuma.

4.1.

Iekšzemes AIS

AIS, ko izmanto navigācijai iekšzemes ūdeņos un kas ir savietojama ar (jūras) AIS. Tehniski tā ir realizēta, grozot un pielāgojot (jūras) AIS.

 

Iekšzemes ECDIS

Iekšzemes navigācijai paredzēta elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma, kas dod iespēju attēlot noteiktu iekšzemes sistēmas elektroniskās navigācijas kartes (iekšzemes SENC) informāciju un, pēc izvēles, informāciju no citiem navigācijas sensoriem.

4.1.

Iekšzemes ENC (IENC)

Iekšzemes elektroniskā navigācijas karte (IENC) – standartizēta satura, struktūras un formāta datubāze, ko izmanto ar iekšzemes elektronisko karšu attēlošanu un informācijas sistēmām, kuras lieto kuģošanas līdzekļos, kas izmanto iekšzemes ūdensceļus. IENC izdod kompetenta valdības aģentūra vai ar šādas aģentūras atļauju, un tā atbilst standartiem, ko sākotnēji izstrādājusi Starptautiskā Hidrogrāfijas organizācija (IHO) un pilnveidojusi Iekšzemes ENC harmonizācijas grupa. IENC ir iekļauta visa karšu informācija, kas nepieciešama drošai navigācijai iekšzemes ūdensceļos, taču tajā var būt arī papildu informācija (piemēram, navigācijas norādījumi, mašīnlasāmi kustības saraksti utt.), kādas nav papīra kartēs, bet kura var tikt uzskatīta par nepieciešamu drošai navigācijai un maršruta plānošanai.

4.1.

Iekšzemes ENC domēns

Domēns IHO ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras reģistrā, kurā ir ieraksti attiecībā uz iekšzemes ENC.

5.

Iekšzemes SENC

Iekšzemes sistēmas elektroniskā navigācijas karte – datubāze, kurā ietilpst attiecīgajam lietošanas veidam iekšzemes ECDIS pielāgotā iekšzemes ENC, attiecīgā veidā iegūtas iekšzemes ENC korektūras un citi jūrnieka pievienoti dati. Šī ir tā datubāze, no kuras iekšzemes ECDIS faktiski veido attēlu un nodrošina citas navigācijas funkcijas. Iekšzemes SENC var būt iekļauta arī informācija no citiem avotiem.

4.1.

INT 1

Starptautiskie noteikumi Nr. 1 karšu izgatavošanai – norādījumi par simboliem, saīsinājumiem un terminiem, kas izmantojami IHO starptautisko karšu sērijā. (Tajā kartes lietotājam skaidroti simboli, saīsinājumi un termini, kas tiek izmantoti saskaņā ar “IHO karšu specifikācijām” izgatavotajās kartēs.)

Tajā ir elementu un atribūtu apraksti, tādējādi to var uzskatīt par papīra karšu leģendu ekvivalentu.

2.

Integrētais attēls

Kustības virzienā orientēts relatīvās kustības attēls, ko veido SENC, kuram pārklāts tāda paša mēroga, tāpat pozicionēts un orientēts radara attēls.

4.1.

Atsauču tabula

Tabula, kurā sniegtas simboloģijas instrukcijas, lai SENC objektus sasaistītu ar punktu, līniju vai laukumu simboliem, kā arī norādīta attēlošanas prioritāte, radara prioritāte, IMO kategorija un, fakultatīvi, skatu grupa.

2.

M-4

Šajos noteikumos sniegtas IHO karšu specifikācijas navigācijas karšu izgatavošanai, kā arī vispārējas lietošanas simboli un saīsinājumi, par ko vienojušās dalībvalstis. Tāpat tajos sniegti INT karšu noteikumi.

Ietverti arī elementu un atribūtu apraksti.

3.

Metaobjekts

Elements, kas ietver informāciju par citiem elementiem.

2.

Navigācijas režīms

Iekšzemes ECDIS lietošana kopā ar pārklātu radara attēlu, lai vadītu kuģošanas līdzekli.

4.1.

Ziemeļu virzienā orientēts attēls

Informācijas (radara vai ECDIS) attēlošana displejā tā, ka ziemeļi ir displeja augšā.

2.

Cita navigācijas informācija

Navigācijas informācija, kas nav iekļauta SENC, bet ko var attēlot ECDIS, piemēram, radara informācija.

2.

Mēroga pārsniegums

Datu attēlošana lielākā mērogā nekā to paredzētais lietošanas mērogs.

2.

Savs kuģošanas līdzeklis

Termins, ar kuru apzīmē kuģošanas līdzekli, uz kura darbojas ECDIS.

2.

Sava kuģošanas līdzekļa drošuma kontūra

Kontūra, ko jūrnieks attiecībā uz savu kuģošanas līdzekli izvēlas no SENC kontūru klāsta. ECDIS to izmanto, lai displejā nošķirtu drošos ūdeņus no nedrošajiem, kā arī raidītu pretuzskriešanas trauksmes signālus.

2.

ECDIS darbības standarts

Standarts, kas izstrādāts IMO vadībā un kurā aprakstītas navigācijas ierīču un citu SOLAS konvencijā prasīto piederumu obligātās darbības prasības.

Pieņemts IMO2006. gada 5. decembrī un publicēts kā MSC.232(82).

2.

Izvēles pārskats (elementa pārskats)

Attēlotā punkta, līnijas vai plaknes simbola plašākas informācijas pieprasījuma rezultāts, no datubāzes parādot simbolā neattēlotu informāciju.

2.

ECDIS datu attēlošanas bibliotēka

Pārsvarā digitālu specifikāciju kopums, kurā ietilpst simbolu bibliotēkas, krāsu shēmas, atsauču tabulas un noteikumi, kas katru SENC elementu un atribūtu sasaista ar attiecīgo attēlojumu ECDIS displejā. To ir publicējusi IHO kā īpašās publikācijas Nr. 52 (S-52) A pielikumu.

2.

Produkta specifikācija

Noteikta pilnās specifikācijas sastāvdaļa kopā ar attiecīgajiem noteikumiem, kas pielāgoti nosūtāmo datu paredzētajam lietošanas veidam.

(ENC produkta specifikācijā nosaka ENC saturu, struktūru un citus obligātos aspektus.)

2.

(Radara) diapazons

Attālums no radara antenas. Iekšzemes navigācijā radara diapazonam jābūt secīgi pārslēdzamam saskaņā ar CCNR radaru noteikumiem.

9.

Attēlojums relatīvā kustībā

Attēlojums relatīvā kustībā parāda kartes informāciju un radara mērķu kustību attiecībā pret kuģošanas līdzekļa atrašanās vietu, kas uz ekrāna paliek nemainīga.

2.

Maršruta plānošana

ECDIS funkcija, ar kuras palīdzību attēlo to apgabalu, kas ir vajadzīgs, lai izpētītu plānoto maršrutu, izraudzītos un iezīmētu ceļu, kontrolpunktus un navigācijas piezīmes.

1.

SCAMIN

Mazākais mērogs, kurā elementu var izmantot attēlošanai ECDIS.

3.

SENC

Sistēmas elektroniskā navigācijas karte (System Electronic Navigational Chart) – datubāze, kurā ietilpst attiecīgajam lietošanas veidam ECDIS pielāgotā ENC, attiecīgā veidā iegūtas ENC korektūras un citi jūrnieka pievienoti dati. Šī ir tā datubāze, no kuras ECDIS faktiski veido attēlu un nodrošina citas navigācijas funkcijas. SENC var būt iekļauta arī informācija no citiem avotiem.

2.

Telpisks objekts

Objekts, kas ietver atrašanās vietas informāciju par reāliem objektiem.

2.

Standarta attēls

Standarta informācijas blīvums – standartvariantā iestatītais SENC informācijas apjoms, ko attēlo, karti pirmo reizi atverot ECDIS.

4.1.

[Kuģošanas līdzekļu] lokalizācija un līdzsekošana

Funkcija, kas nodrošina statusa informāciju par kuģošanas līdzekli un, ja vajadzīgs, arī informāciju par kravu un preču sūtījumiem (lokalizācija), un

informāciju par kuģošanas līdzekļa atrašanās vietu, un, ja vajadzīgs, arī informāciju par kravu, preču sūtījumiem un aprīkojumu (līdzsekošana).

10.

Attēlojums faktiskā kustībā

Attēlojuma veids, kurā tiek attēlota kuģa un visu radara mērķu faktiskā kustība, bet kartes informācijas attēls paliek nekustīgs.

2.

lietotāja noteiktie iestatījumi

Iespēja lietot un saglabāt attēlošanas un vadības komandu iestatījumu profilu.

4.1.

VRM

Maināma tāluma marķieris (Variable Range Marker).

4.5.

WGS 84

Pasaules ģeodēziskā sistēma (World Geodetic System) – ģeodēziskā Navigational Satellite Timing and Ranging – Global Positioning System (NAVSTAR–GPS) bāze, kas dod iespēju veikt Zemes un tās objektu uzmērīšanu. To izstrādājusi ASV Aizsardzības ministrija. Hidrogrāfijas un kartogrāfijas nolūkiem IHO iesaka šo pasaules ģeodēzisko atskaites sistēmu.

6.


(1)  OV L 389, 30.12.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 105, 23.4.2007., 1. lpp.

1. papildinājums

(Jūras) ECDIS standarta un iekšzemes ECDIS tehnisko specifikāciju struktūras salīdzinājums

(Jūras) ECDIS

Iekšzemes ECDIS

ATKLĀTAIS ECDIS FORUMS

http://ienc.openecdis.org

IMO MSC.232(82) ECDIS pārskatītie veiktspējas standarti, 2006. gada decembris

1. iedaļa –

Veiktspējas standarts

 

1. papildinājums –

Atsauces dokumenti

2. papildinājums –

SENC informācija, kas pieejama maršruta plānošanas un maršruta uzraudzības laikā

3. papildinājums –

Navigācijas elementi un parametri

4. papildinājums –

Apgabali, kuriem noteikti īpaši nosacījumi

5. papildinājums –

Trauksmes signāli un indikatori

6. papildinājums –

Dublēšanas prasības

7. papildinājums –

RCDS darbības režīms

IHO S-57: Digitālo hidrogrāfijas datu pārsūtīšanas standarts, 3.1. izdevums, 2. papildinājums, 2009. gada jūnijs

2. iedaļa –

Iekšzemes ENC datu standarts

 

1. daļa –

Vispārīgs ievads

2. daļa –

Teorētiskais datu modelis

3. daļa –

Datu struktūra

A papildinājums –

IHO objektu katalogs

Iekšzemes ENC elementu katalogs

Ievads

 

1. nodaļa –

Objektu klases

2. nodaļa –

Atribūti

B pielikums –

Atribūtu/Objektu klašu savstarpējās atsauces

 

B papildinājums –

Produktu specifikācijas

Iekšzemes ENC produktu specifikācijas

B.1. papildinājums –

ENC produktu specifikācijas

A pielikums –

Objektu kataloga izmantošana ENC

IENC kodēšanas norādījumi

B pielikums –

CRC kodēšanas piemēri

 

B.2. papildinājums

IHO Objektu kataloga datu vārdnīcas produktu specifikācija

IHO S-62 ENC izgatavotāju kodi, 2.5. izdevums, 2009. gada decembris

2.a iedaļa –

Izgatavotāju un ūdensceļu kodi

OEF (https://http://registry.iho.int/s100_gi_registry/home.php):

Izgatavotāju un ūdensceļu kodi

(nav Iekšzemes ECDIS tehnisko specifikāciju daļa)

IHO S-52 ECDIS karšu satura un attēlošanas aspektu specifikācijas,

3. iedaļa –

Datu attēlošanas standarts

 

6. izdevums, 2010. gada marts

Iekšzemes ECDIS datu attēlošanas bibliotēka

A pielikums –

IHO ECDIS datu attēlošanas bibliotēka

Atsauču tabulas

B pielikums –

Krāsu displeju sākotnējās kalibrēšanas procedūra

Simboli

C pielikums –

Displeju kalibrēšanas uzturēšanas procedūra

Nosacītās simboloģijas procedūras

1. papildinājums –

Norādes par elektronisko karšu atjaunināšanu

 

A pielikums –

Definīcijas un akronīmi

B pielikums –

Pašreizējās papīra karšu atjaunināšanas procedūras

D pielikums –

Datu apjoma aplēse

IEC 61174 3.0. izdevums – ECDIS Darbības un veiktspējas prasības, testēšanas metodes un nepieciešamie testu rezultāti, 2008.–2009. gads

4. iedaļa –

Darbības un veiktspējas prasības, testēšanas metodes un nepieciešamie testu rezultāti

 

4.A iedaļa –

Programmatūras kvalitātes nodrošināšanas pasākumi

4.B iedaļa –

Sistēmas konfigurācija

S-32 1. papildinājums – Hidrogrāfijas terminu vārdnīca – ar ECDIS saistīto terminu glosārijs

5. iedaļa –

Glosārijs