31.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 204/15

(1)

Saistībā ar valsts atbalsta noteikumu vispusīgu modernizāciju, lai veicinātu izaugsmes stratēģijas “Eiropa 2020” (1) īstenošanu un budžeta konsolidāciju, Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 107. pants būtu efektīvi un vienādi jāpiemēro visā Eiropas Savienībā. Ar Regulu (EK) Nr. 659/1999 (2) tika kodificēta un pastiprināta Komisijas iepriekšējā prakse, lai palielinātu juridisko noteiktību un sekmētu valsts atbalsta politikas attīstību pārredzamā vidē. Tomēr, ņemot vērā tās piemērošanas gaitā gūto pieredzi un tādus jaunākos notikumus kā Savienības paplašināšanās un ekonomikas un finanšu krīze, būtu jāgroza daži Regulas (EK) Nr. 659/1999 aspekti, lai Komisija varētu rīkoties efektīvāk.

(2)

Lai izvērtētu paziņota vai nelikumīga valsts atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, kas saskaņā ar LESD 108. pantu ir Komisijas ekskluzīvā kompetencē, ir lietderīgi nodrošināt, lai Komisija būtu pilnvarota valsts atbalsta noteikumu īstenošanas nolūkos jebkurai dalībvalstij, jebkuram uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai pieprasīt visu nepieciešamo tirgus informāciju, ja tai ir šaubas par pasākuma saderību ar Savienības noteikumiem un tāpēc tā ir sākusi formālu izmeklēšanas procedūru. Jo īpaši Komisijai šādas pilnvaras būtu jāizmanto gadījumos, kad ir jāveic sarežģīta būtiska izvērtēšana. Lemjot par šādu pilnvaru izmantošanu, Komisijai būtu jāņem vērā sākotnējās izmeklēšanas ilgums.

(3)

Lai pēc formālās izmeklēšanas procedūras sākšanas izvērtētu atbalsta pasākuma saderību, jo īpaši attiecībā uz tehniski sarežģītiem pasākumiem, kam veic būtisku izvērtēšanu, Komisijai būtu jāspēj ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu pieprasīt jebkurai dalībvalstij, jebkuram uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai sniegt visu tirgus informāciju, kas vajadzīga, lai pabeigtu savu izvērtējumu, ja informācija, ko attiecīgā dalībvalsts sniegusi sākotnējās izmeklēšanas laikā, nav pietiekama, pienācīgi ņemot vērā proporcionalitātes principu, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

(4)

Ņemot vērā īpašās attiecības starp atbalsta saņēmējiem un attiecīgo dalībvalsti, Komisijai būtu jāspēj prasīt informāciju no atbalsta saņēmēja, tikai vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti. Attiecīgā atbalsta pasākuma saņēmēja sniegtā informācija neveido juridisko pamatu divpusējām sarunām starp Komisiju un attiecīgo saņēmēju.

(5)

Komisijai būtu jāizvēlas informācijas pieprasījumu adresāti, balstoties uz objektīviem kritērijiem atkarībā no katra gadījuma, vienlaikus nodrošinot, ka, ja pieprasījums ir adresēts uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību izlasei, pārstāvētā izlase ir reprezentatīva katrā kategorijā. Pieprasītajā informācijā būtu jāietilpst jo īpaši faktiskajiem uzņēmuma un tirgus datiem un uz faktiem balstītai analīzei par tirgus darbību.

(6)

Komisijai kā procedūras sācējai vajadzētu būt atbildīgai par pārbaudi gan attiecībā uz dalībvalsts, uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību informācijas nodošanu, gan attiecībā uz izpaužamās informācijas varbūtēju konfidencialitāti.

(7)

Komisijai būtu jāspēj nodrošināt jebkuram uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai adresēto informācijas pieprasījumu izpildi, ja nepieciešams, izmantojot samērīgus naudas sodus un periodiskus soda maksājumus. Nosakot naudas sodu un periodisku soda maksājumu apmēru, Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā proporcionalitātes un lietderības principi, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. To pušu tiesības, kurām lūgts sniegt informāciju, būtu jāaizsargā, dodot tām iespēju darīt zināmu savu viedokli pirms jebkura tāda lēmuma pieņemšanas, ar ko uzliek naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus. Saskaņā ar LESD 261. pantu Eiropas Savienības Tiesai vajadzētu būt neierobežotai jurisdikcijai attiecībā uz šādiem naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem.

(8)

Pienācīgi ņemot vērā proporcionalitātes un lietderības principus, Komisijai vajadzētu spēt samazināt soda maksājumus vai tos pilnībā atcelt, ja pieprasījumu adresāti pilnībā nodrošina prasīto informāciju, kaut arī pēc termiņa beigām.

(9)

Naudas sodus un periodiskus soda maksājumus nepiemēro dalībvalstīm, jo tām ir pienākums lojāli sadarboties ar Komisiju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. pantu un sniegt Komisijai visu vajadzīgo informāciju, lai Komisija varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 659/1999.

(10)

Lai garantētu attiecīgās dalībvalsts tiesības uz aizstāvību, tai būtu jāsaņem citām dalībvalstīm, uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām nosūtīto informācijas pieprasījumu kopijas un jāspēj iesniegt savus apsvērumus attiecībā uz saņemtajām piezīmēm. Tai arī vajadzētu būt informētai par uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām, kam nosūtīti pieprasījumi, ciktāl šādas vienības nav apliecinājušas likumīgo interesi, lai to identitāte tiktu aizsargātu.

(11)

Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā uzņēmumu likumīgās intereses to saimnieciskās darbības noslēpumu aizsargāšanā. Lēmumos tai nebūtu jāspēj izmantot atbildes sniedzēju iesniegtu konfidenciālu informāciju, kas nevar tikt apkopota vai citādi padarīta anonīma, ja vien tā iepriekš nav saņēmusi šo personu piekrišanu izpaust minēto informāciju attiecīgajai dalībvalstij.

(12)

Gadījumos, kad uz informāciju, kas norādīta kā konfidenciāla, neattiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums, lietderīgi ir izveidot mehānismu, kas ļauj Komisijai izlemt, kādā mērā šāda informācija var tikt izpausta. Ikvienā šādā lēmumā noraidīt lūgumu nodrošināt informācijas konfidencialitāti būtu jānorāda termiņš, kura beigās informācija tiks izpausta, lai attiecīgais atbildes sniedzējs var izmantot jebkādu tai pieejamo tiesiskās aizsardzības līdzekli, tostarp pagaidu pasākumus.

(13)

Komisijai būtu jāspēj pēc savas iniciatīvas izskatīt no jebkāda avota iegūtu informāciju par nelikumīgu atbalstu, lai nodrošinātu atbilstību LESD 108. pantam un jo īpaši paziņošanas pienākumam un nogaidīšanas klauzulai, kā noteikts LESD 108. panta 3. punktā, un izvērtētu atbalsta saderību ar iekšējo tirgu. Minētajā kontekstā sūdzības ir būtisks informācijas avots, lai konstatētu Savienības noteikumu pārkāpumus valsts atbalsta jomā.

(14)

Lai uzlabotu Komisijai iesniegto sūdzību kvalitāti un vienlaikus palielinātu pārredzamību un juridisko noteiktību, ir lietderīgi paredzēt nosacījumus, kādiem sūdzībai būtu jāatbilst, lai Komisijai nodrošinātu informāciju par iespējami nelikumīgu atbalstu un veiktu sākotnējo pārbaudi. Ar iesniegtajām sūdzībām, kas neatbilst minētajiem nosacījumiem, būtu jārīkojas kā ar vispārēju tirgus informāciju, un tām ne vienmēr būtu jāizraisa ex officio izmeklēšana.

(15)

Sūdzību iesniedzējiem būtu jāprasa pierādīt, ka tie ir ieinteresētās personas LESD 108. panta 2. punkta un Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta h) punkta nozīmē. Tiem būtu arī jāprasa iesniegt konkrētu informācijas daudzumu tādā veidlapā, ko Komisija būtu pilnvarota noteikt īstenošanas noteikumos. Lai neatturētu varbūtējos sūdzību iesniedzējus, īstenošanas noteikumos būtu jāņem vērā, ka prasībām ieinteresētajām personām attiecībā uz sūdzības iesniegšanu nevajadzētu būt apgrūtinošām.

(16)

Juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi noteikt noilguma termiņus naudas sodu un periodisku soda maksājumu piemērošanai un izpildei.

(17)

Lai nodrošinātu, ka līdzīgas problēmas Komisija visā iekšējā tirgū risina konsekventi, ir lietderīgi papildināt Komisijas pašreizējās pilnvaras, ieviešot īpašu juridisko pamatu, lai sāktu izmeklēšanu attiecībā uz ekonomikas nozarēm vai konkrētiem atbalsta instrumentiem vairākās dalībvalstīs. Proporcionalitātes apsvērumu dēļ un ņemot vērā lielo administratīvo slogu, ko šādas izmeklēšanas izraisa, nozares izmeklēšanas būtu jāveic tikai tad, ja pieejamā informācija veido pamatotas aizdomas, ka valsts atbalsta pasākumi konkrētā nozarē varētu materiāli ierobežot vai kropļot konkurenci iekšējā tirgū vairākās dalībvalstīs vai ka vairākās dalībvalstīs izmantotie pašreizējie atbalsta pasākumi konkrētā nozarē nav vai arī vairs nav saderīgi ar iekšējo tirgu. Šādas izmeklēšanas dotu Komisijai iespēju efektīvi un pārredzamā veidā risināt horizontālos valsts atbalsta jautājumus un iegūt ex ante visaptverošu priekšstatu par attiecīgo nozari.

(18)

Lai nodrošinātu konsekvenci valsts atbalsta noteikumu piemērošanā, būtu jāizveido mehānismi sadarbībai starp dalībvalstu tiesām un Komisiju. Šāda sadarbība attiecas uz visām dalībvalstu tiesām, kas piemēro LESD 107. panta 1. punktu un 108. pantu. Jo īpaši valstu tiesām būtu jānodrošina iespēja pieprasīt Komisijai informāciju vai atzinumu par jautājumiem, kas saistīti ar valsts atbalsta noteikumu piemērošanu. Komisijai arī vajadzētu spēt iesniegt rakstiskus vai mutiskus apsvērumus tiesām, kam uzticēts piemērot LESD 107. panta 1. punktu vai 108. pantu. Palīdzot valstu tiesām šajā sakarā, Komisijai būtu jārīkojas atbilstīgi savam pienākumam aizstāvēt sabiedrības intereses.

(19)

Minētajiem Komisijas apsvērumiem un atzinumiem nebūtu jāskar LESD 267. pants un nebūtu jāuzliek juridiskas saistības valstu tiesām. Tie būtu jāiesniedz saskaņā ar valstu procedūras noteikumiem un praksi, tostarp attiecībā uz lietas dalībnieku tiesību aizsardzību, pilnībā ievērojot valstu tiesu neatkarību. Apsvērumiem, ko iesniedz Komisija pēc pašas iniciatīvas, būtu jāattiecas tikai uz gadījumiem, kas ir svarīgi, lai saskaņoti piemērotu LESD 107. panta 1. punktu vai 108. pantu, jo īpaši uz gadījumiem, kas ir nozīmīgi Savienības valsts atbalsta judikatūras izpildei vai turpmākajai attīstībai.

(20)

Pārredzamības un juridiskās noteiktības labad būtu jāpublisko informācija par Komisijas lēmumiem. Tādēļ ir lietderīgi publicēt lēmumus par naudas sodu vai periodisku soda maksājumu uzlikšanu, jo tie ietekmē attiecīgo avotu intereses. Saskaņā ar LESD 339. pantu Komisijai, publicējot tās lēmumus, būtu jāievēro noteikumi par dienesta noslēpumu, tostarp par visas konfidenciālās informācijas un personas datu aizsardzību.

(21)

Komisijai ciešā saziņā ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju būtu jāspēj pieņemt īstenošanas noteikumus, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz to sūdzību formu, saturu un citiem kritērijiem, kuras iesniegtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 659/1999.

(22)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 659/1999,

1)

regulas nosaukumu aizstāj ar šādu:

“PADOMES REGULA (EK) Nr. 659/1999 (1999. GADA 22. MARTS), AR KO NOSAKA SĪKI IZSTRĀDĀTUS NOTEIKUMUS LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DARBĪBU 108. PANTA PIEMĒROŠANAI”;

2)

regulas 5. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Informācijas pieprasījums, kas iesniegts paziņotājai dalībvalstij”;

3)

iekļauj šādus pantus:

“6.a pants

Informācijas pieprasījums, kas iesniegts citiem avotiem

1.   Pēc tam, kad ir sākta 6. pantā paredzētā formālā izmeklēšanas procedūra, jo īpaši attiecībā uz tehniski sarežģītiem gadījumiem, uz kuriem attiecas pamatīgs izvērtējums, ja informācija, ko attiecīgā dalībvalsts ir sniegusi sākotnējās izmeklēšanas laikā, nav pietiekama, Komisija var pieprasīt citai dalībvalstij, uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai sniegt visu vajadzīgo informāciju, lai Komisija varētu pabeigt attiecīgā pasākuma izvērtēšanu, pienācīgi ņemot vērā proporcionalitātes principu, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

2.   Komisija var pieprasīt informāciju, tikai:

3.   Uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības, kas pēc Komisijas pieprasījuma sniegt tirgus informāciju sniedz informāciju, balstoties uz 6. un 7. punktu, savas atbildes iesniedz vienlaicīgi Komisijai un attiecīgajai dalībvalstij, ciktāl sniegtajos dokumentos nav iekļauta informācija, kas ir konfidenciāla attiecībā pret minēto dalībvalsti.

Komisija vada un uzrauga informācijas nodošanu starp dalībvalstīm, uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām un pārbauda nodotās informācijas varbūtējo konfidencialitāti.

4.   Komisija var pieprasīt tikai tādu informāciju, kas ir tādas dalībvalsts, uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības rīcībā, uz kuru attiecas pieprasījums.

5.   Dalībvalstis sniedz informāciju, pamatojoties uz vienkāršu pieprasījumu un Komisijas noteiktajā termiņā, kas parasti nepārsniedz vienu mēnesi. Ja dalībvalsts nesniedz prasīto informāciju minētajā termiņā vai sniedz nepilnīgu informāciju, Komisija sūta atgādinājumu.

6.   Komisija ar vienkāršu pieprasījumu var lūgt uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai sniegt informāciju. Sūtot uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai vienkāršu pieprasījumu sniegt informāciju, Komisija norāda pieprasījuma juridisko pamatu un mērķi, precizē, kāda informācija ir vajadzīga, un nosaka samērīgu termiņu, kādā tā jāiesniedz. Tā norāda arī uz naudas sodiem par nepareizas vai maldinošas informācijas iesniegšanu, kas paredzēti 6.b panta 1. punktā.

7.   Komisija ar lēmumu var pieprasīt uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai sniegt informāciju. Ja Komisija ar lēmumu pieprasa uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai sniegt informāciju, tā norāda pieprasījuma juridisko pamatu un mērķi, precizē, kāda informācija ir vajadzīga, un nosaka samērīgu termiņu, kādā tā jāiesniedz. Tā norāda arī uz naudas sodiem, kas paredzēti 6.b panta 1. punktā, un attiecīgā gadījumā norāda vai uzliek periodiskus soda maksājumus, kas paredzēti 6.b panta 2. punktā. Turklāt tā norāda uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības tiesības uz lēmuma pārskatīšanu Eiropas Savienības Tiesā.

8.   Nosūtot pieprasījumu saskaņā ar 1. vai 6. punktu vai pieņemot lēmumu saskaņā ar 7. punktu, Komisija vienlaikus arī nodrošina attiecīgajai dalībvalstij to kopiju. Komisija norāda kritērijus, kurus tā piemēroja, lai atlasītu pieprasījuma vai lēmuma saņēmējus.

9.   Uzņēmumu īpašnieki vai viņu pārstāvji, vai – juridisku personu, uzņēmējsabiedrību vai apvienību, kam nav juridiskas personas statusa, gadījumā – personas, kas tiesīgas tās pārstāvēt saskaņā ar likumu vai statūtiem, sniedz pieprasīto informāciju to vārdā. Personas, kas ir attiecīgi pilnvarotas rīkoties, var sniegt informāciju savu klientu vārdā. Pēdējie tomēr uzņemas pilnu atbildību, ja sniegtā informācija ir nepatiesa, nepilnīga vai maldinoša.

6.b pants

Naudas sodi un periodiski soda maksājumi

1.   Ja to uzskata par vajadzīgu un samērīgu, Komisija var ar lēmumu uzlikt uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām naudas sodus, kas nepārsniedz 1 % no kopējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskās darbības gadā, ja tie tīši vai lielas nolaidības dēļ:

2.   Komisija var ar lēmumu uzlikt uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām periodiskus soda maksājumus, ja uzņēmums vai uzņēmumu apvienība nav iesniegusi pilnīgu un pareizu informāciju, ko Komisija pieprasījusi lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar 6.a panta 7. punktu.

Periodiski soda maksājumi par katru nokavēto darba dienu nepārsniedz 5 % no uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības vidējā dienas apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskās darbības gadā, sākot skaitīt no lēmumā noteiktās dienas, līdz tie iesniedz pilnīgu un pareizu informāciju, ko Komisija lūgusi vai pieprasījusi.

3.   Nosakot naudas sodu vai periodisku soda maksājumu apmēru, apsver pārkāpuma veidu, smagumu un ilgumu, ņemot vērā proporcionalitātes un lietderības principus, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

4.   Ja uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības ir izpildījušas pienākumu, kura izpildei bija paredzēts noteikt periodisku soda maksājumu, Komisija var samazināt galīgo periodiska soda maksājuma apmēru salīdzinājumā ar to, kāds tas būtu saskaņā ar sākotnējo lēmumu, ar ko uzlikti periodiski soda maksājumi. Komisija var arī pilnībā atcelt jebkuru periodisko soda maksājumu.

5.   Pirms pieņemt lēmumu saskaņā ar 1. vai 2. punktu, Komisija nosaka galīgo divu nedēļu termiņu, lai saņemtu trūkstošo tirgus informāciju no attiecīgajiem uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām, un arī dod tiem iespēju darīt zināmu savu viedokli.

6.   Eiropas Savienības Tiesai ir neierobežota jurisdikcija LESD 261. panta nozīmē pārskatīt Komisijas noteiktos naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus. Tā var atcelt, samazināt vai palielināt uzlikto naudas sodu vai periodisku soda maksājumu.”;

4)

regulas 7. pantam pievieno šādus punktus:

“8.   Pirms pieņemt lēmumu saskaņā ar 2. līdz 5. punktu, Komisija dod attiecīgajai dalībvalstij iespēju termiņā, kas parasti nepārsniedz vienu mēnesi, darīt zināmu savu viedokli par informāciju, ko Komisija ir saņēmusi un sniegusi attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar 6.a panta 3. punktu.

9.   Lēmumos, ko pieņem saskaņā ar 2. līdz 5. punktu, Komisija neizmanto atbildes sniedzēju iesniegto konfidenciālo informāciju, kas nevar tikt apkopota vai citādi padarīta anonīma, ja vien tā nav iepriekš saņēmusi šo personu piekrišanu izpaust minēto informāciju attiecīgajai dalībvalstij. Komisija var pieņemt argumentētu lēmumu, kuru paziņo attiecīgajam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai un kurā konstatē, ka atbildes sniedzēja iesniegtā informācija, kas norādīta kā konfidenciāla, nav aizsargāta, un nosaka datumu, pēc kura informācija tiks izpausta. Minētais laikposms nevar būt īsāks par vienu mēnesi.

10.   Komisija pienācīgi ņem vērā uzņēmumu likumīgās intereses aizsargāt savas saimnieciskās darbības noslēpumus un citu konfidenciālu informāciju. Uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kas sniegusi informāciju, ievērojot 6.a pantu, un kas nav attiecīgā valsts atbalsta saņēmējs, var lūgt, pamatojot ar iespējamu kaitējumu, lai tā identitāte attiecīgajai dalībvalstij netiktu atklāta.”;

5)

regulas 10. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Neskarot 20. pantu, Komisija pēc savas iniciatīvas var izskatīt no jebkura avota iegūtu informāciju par iespējami nelikumīgu valsts atbalstu.

Komisija bez liekas kavēšanās izskata ikvienu sūdzību, ko iesniegusi jebkura ieinteresētā persona saskaņā ar 20. panta 2. punktu, un nodrošina, ka attiecīgā dalībvalsts tiek pilnībā un regulāri informēta par pārbaudes norisi un rezultātiem.

2.   Vajadzības gadījumā Komisija lūdz informāciju attiecīgajai dalībvalstij. Mutatis mutandis piemēro 2. panta 2. punktu un 5. panta 1. un 2. punktu.

Pēc formālās izmeklēšanas procedūras sākšanas Komisija var arī lūgt informāciju no jebkuras citas dalībvalsts uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības saskaņā ar 6.a un 6.b pantu, ko piemēro mutatis mutandis.”;

6)

pēc 14. panta iekļauj šādu nodaļas virsrakstu:

“III.A   NODAĻA

NOILGUMA TERMIŅI”;

7)

regulas 15. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Noilguma termiņš attiecībā uz atbalsta atgūšanu”;

8)

iekļauj šādus pantus:

“15.a pants

Noilguma termiņš attiecībā uz naudas sodu un periodisku soda maksājumu piemērošanu

1.   Uz Komisijas pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar 6.b pantu, attiecas trīs gadu noilguma termiņš.

2.   Termiņu, kas paredzēts 1. punktā, sāk skaitīt no dienas, kurā izdarīts 6.b pantā minētais pārkāpums. Tomēr pārkāpuma turpināšanas vai atkārtošanas gadījumā termiņu skaita no dienas, kurā pārkāpums izbeigts.

3.   Jebkurš pasākums, ko īsteno Komisija, lai veiktu izmeklēšanu vai procesuālu darbību attiecībā uz 6.b pantā minēto pārkāpumu, pārtrauc noilguma termiņu naudas sodu vai periodisku soda maksājumu piemērošanai, sākot no dienas, kurā pasākums ir paziņots attiecīgajam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai.

4.   Pēc katra pārtraukuma noilguma termiņš sākas no jauna. Tomēr vēlākais, kad beidzas noilguma termiņš, ir diena, kurā beidzas sešu gadu termiņš, ja Komisija nav uzlikusi naudas sodu vai periodisku soda maksājumu. Šo termiņu pagarina par laiku, uz kuru noilguma termiņš ir apturēts saskaņā ar 5. punktu.

5.   Noilguma termiņu naudas sodu vai periodisku soda maksājumu uzlikšanai aptur uz laiku, kamēr Komisijas lēmumu izskata Eiropas Savienības Tiesas procesā.

15.b pants

Noilguma termiņi attiecībā uz naudas sodu un periodisku soda maksājumu izpildi

1.   Uz Komisijas pilnvarām izpildīt lēmumus, kas pieņemti, ievērojot 6.b pantu, attiecas piecu gadu noilguma termiņš.

2.   Termiņu, kas paredzēts 1. punktā, sāk skaitīt no dienas, kurā lēmums, kas pieņemts, ievērojot 6.b pantu, kļūst galīgs.

3.   Noilguma termiņu, kas paredzēts 1. punktā, pārtrauc:

4.   Pēc katra pārtraukuma noilguma termiņš sākas no jauna.

5.   Noilguma termiņu, kas paredzēts 1. punktā, aptur uz laiku, kamēr:

9)

regulas 16. pantu aizstāj ar šādu:

“16. pants

Atbalsta ļaunprātīga izmantošana

Neskarot 23. pantu, gadījumos, kad atbalstu izmanto ļaunprātīgi, Komisija var sākt formālu izmeklēšanas procedūru saskaņā ar 4. panta 4. punktu. Mutatis mutandis piemēro 6., 6.a, 6.b, 7., 9. un 10. pantu, 11. panta 1. punktu un 12. līdz 15. pantu.”;

10)

regulas 20. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Jebkura ieinteresētā persona var iesniegt sūdzību, lai informētu Komisiju par jebkādu iespējami nelikumīgu atbalstu vai jebkādu iespējamu atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu. Šim nolūkam ieinteresētā persona pienācīgi aizpilda veidlapu, kas ir noteikta 27. pantā minētajos īstenošanas noteikumos, un iesniedz visu tajā pieprasīto obligāto informāciju.

Ja Komisija uzskata, ka ieinteresētā persona nav pienācīgi aizpildījusi sūdzības iesnieguma obligāto veidlapu vai ka faktiskie un tiesiskie apstākļi, ko norādījusi ieinteresētā persona, nav pietiekams pamats, lai, balstoties uz sākotnējo pārbaudi, pierādītu nelikumīga atbalsta esību vai atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu, Komisija par to informē ieinteresēto personu un aicina to iesniegt apsvērumus noteiktā termiņā, kas parasti nepārsniedz vienu mēnesi. Ja ieinteresētā persona noteiktajā termiņā nedara zināmu savu viedokli, uzskata, ka sūdzība ir atsaukta. Komisija informē attiecīgo dalībvalsti, ja sūdzību uzskata par atsauktu.

Komisija sūdzības iesniedzējam nosūta ar sūdzību saistītās lietas lēmuma kopiju.”;

11)

pēc 20. panta iekļauj šādu nodaļu:

“VI.A   NODAĻA

IZMEKLĒŠANA ATTIECĪBĀ UZ EKONOMIKAS NOZARĒM UN ATBALSTA INSTRUMENTIEM

20.a pants

Izmeklēšana attiecībā uz ekonomikas nozarēm un atbalsta instrumentiem

1.   Ja pieejamā informācija veido pamatotas aizdomas, ka valsts atbalsta pasākumi konkrētā nozarē vai pasākumi, kas balstās uz konkrētu atbalsta instrumentu, var materiāli ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū vairākās dalībvalstīs vai ka vairākās dalībvalstīs izmantotie pašreizējie atbalsta pasākumi konkrētā nozarē nav vai arī vairs nav saderīgi ar iekšējo tirgu, Komisija var veikt izmeklēšanu dažādās dalībvalstīs attiecībā uz konkrēto ekonomikas nozari vai attiecīgā atbalsta instrumenta izmantošanu. Minētās izmeklēšanas gaitā Komisija var lūgt dalībvalstīm un/vai attiecīgajiem uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai piemērotu LESD 107. un 108. pantu, pienācīgi ņemot vērā proporcionalitātes principu.

Komisija paziņo apsvērumus attiecībā uz izmeklēšanu un adresātu izvēli visos informācijas pieprasījumos, ko sūta saskaņā ar šo pantu.

Komisija publicē ziņojumu par tās veiktās izmeklēšanas rezultātiem attiecībā uz noteiktām ekonomikas nozarēm vai konkrētiem atbalsta instrumentiem dažādās dalībvalstīs un aicina dalībvalstis un attiecīgos uzņēmumus vai uzņēmumu apvienības sniegt piezīmes.

2.   Informāciju, kas iegūta nozaru izmeklēšanu rezultātā, var izmantot procedūrās saskaņā ar šo regulu.

3.   Mutatis mutandis piemēro 5., 6.a un 6.b pantu.”;

12)

pēc 23. panta iekļauj šādu nodaļu:

“VII.A   NODAĻA

SADARBĪBA AR VALSTU TIESĀM

23.a pants

Sadarbība ar valstu tiesām

1.   Lai piemērotu LESD 107. panta 1. punktu un 108. pantu, dalībvalstu tiesas var lūgt Komisiju iesniegt tām informāciju, kas ir tās rīcībā, vai tās atzinumu par jautājumiem saistībā ar valsts atbalsta noteikumu piemērošanu.

2.   Ja tas vajadzīgs konsekventai LESD 107. panta 1. punkta un 108. panta piemērošanai, Komisija pēc savas iniciatīvas var iesniegt rakstiskus apsvērumus dalībvalstu tiesām, kas ir atbildīgas par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu. Ar attiecīgās tiesas atļauju Komisija var sniegt arī mutiskus apsvērumus.

Par savu nodomu iesniegt apsvērumus Komisija informē attiecīgo dalībvalsti pirms to formālas iesniegšanas.

Vienīgi savu apsvērumu izstrādes nolūkā Komisija var pieprasīt attiecīgajai dalībvalsts tiesai nosūtīt tiesas rīcībā esošus dokumentus, kas vajadzīgi Komisijai lietas izvērtēšanai”;

13)

regulas 25. pantu aizstāj ar šādu:

“25. pants

Lēmumu adresāts

1.   Lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar 6.a panta 7. punktu, 6.b panta 1. un 2. punktu un 7. panta 9. punktu, adresē attiecīgajam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai. Komisija lēmumu nekavējoties paziņo adresātam un dod adresātam iespēju norādīt Komisijai, uz kuru informāciju pēc tā ieskatiem vajadzētu attiekties pienākumam ievērot dienesta noslēpumu.

2.   Visus citus Komisijas lēmumus, ko pieņem saskaņā ar II, III, IV, V un VII nodaļu, adresē attiecīgajai dalībvalstij. Komisija tos nekavējoties paziņo attiecīgajai dalībvalstij un dod minētajai dalībvalstij iespēju norādīt Komisijai, uz kuru informāciju pēc tās ieskatiem vajadzētu attiekties pienākumam ievērot dienesta noslēpumu.”;

14)

regulas 26. pantā iekļauj šādu punktu:

“2.a   Lēmumus, ko Komisija pieņem saskaņā ar 6.b panta 1. un 2. punktu, tā publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.”;

15)

regulas 27. pantu aizstāj ar šādu:

“27. pants

Īstenošanas noteikumi

Komisijai saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru ir pilnvaras pieņemt īstenošanas noteikumus attiecībā uz: