25.4.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/18

(1)

Ieguldītāji arvien vairāk ne tikai meklē finansiālu peļņu, bet arī cenšas sasniegt sociālus mērķus, Savienībā parādās sociālo ieguldījumu tirgus, kuru daļa ir ieguldījumu fondi, kas veic ieguldījumus sociāli orientētos uzņēmumos. Šie ieguldījumu fondi sniedz finansējumu sociāli orientētiem uzņēmumiem, kas darbojas kā sociālu pārmaiņu veicinātāji, piedāvājot inovatīvus sociālu problēmu risinājumus, piemēram, palīdzot novērst finanšu krīzes sociālās sekas un dodot vērtīgu ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020”, kas izklāstīta Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, mērķu – gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes – sasniegšanā.

(2)

Šī regula ir daļa no sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvas, ko Komisija izklāstījusi 2011. gada 25. oktobra paziņojumā “Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva. Labvēlīgu apstākļu izveide sociālajiem uzņēmumiem – sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju pamatam”.

(3)

Ieviešot vienotus noteikumus Savienībā, ir jāizveido kopējs regulējums par to, kā kvalificēti sociālās uzņēmējdarbības fondi lieto nosaukumu EuSEF, īpaši attiecībā uz tādu fondu, kas darbojas ar šo nosaukumu, portfeļa sastāvu, tiesīgajiem ieguldījumu saņēmējiem, ieguldījumu instrumentiem, kurus tie var izmantot, un ieguldītāju kategorijām, kas ir tiesīgas ieguldīt šādos fondos. Bez šāda kopēja regulējuma pastāv risks, ka dalībvalstis piemēros atšķirīgus pasākumus valstu mērogā, kas tiešā veidā nelabvēlīgi ietekmēs un radīs šķēršļus pienācīgai iekšējā tirgus darbībai, jo fondiem, kas vēlas darboties visā Savienībā, katrā dalībvalstī tiktu piemēroti atšķirīgi noteikumi. Turklāt atšķirīgas kvalitātes prasības attiecībā uz portfeļa sastāvu, ieguldījumu saņēmējiem un tiesīgajiem ieguldītājiem varētu radīt dažādus ieguldītāju aizsardzības līmeņus un raisīt neizpratni attiecībā uz ieguldījumu piedāvājumu, kas saistīts ar kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem. Turklāt ieguldītājiem būtu jāvar salīdzināt dažādu kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu ieguldījumu piedāvājumus. Jānovērš būtiski šķēršļi kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārrobežu finansējuma piesaistīšanai, jāizvairās no konkurences izkropļošanas starp šiem fondiem un jebkādiem turpmākiem iespējamiem šķēršļiem tirdzniecībai un būtiskiem konkurences kropļojumiem nākotnē. Attiecīgi šīs regulas atbilstošais juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants, kas interpretēts saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru.

(4)

Jāpieņem regula, ar kuru izveido vienotus kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem piemērojamus noteikumus un nosaka atbilstošas prasības visās dalībvalstīs to pārvaldniekiem, kas vēlas piesaistīt kapitālu visā Savienībā, izmantojot nosaukumu EuSEF. Šīm prasībām būtu jānodrošina to ieguldītāju pārliecība, kas vēlas ieguldīt šādos fondos. Šai regulai nebūtu jāattiecas uz esošajām valstu shēmām, kas ļauj veikt ieguldījumus sociālajā uzņēmējdarbībā un kas neizmanto nosaukumu EuSEF.

(5)

Regulas formā nosakot kvalitātes prasības nosaukuma EuSEF izmantošanai, tiek nodrošināts, ka šīs prasības tiks tieši piemērotas to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas piesaista līdzekļus, izmantojot šo nosaukumu. Tas arī nodrošinās vienādus nosacījumus nosaukuma izmantošanai, novēršot situāciju, ka valstis izveidotu atšķirīgas prasības, transponējot direktīvu. To kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas izmanto šo nosaukumu, būtu jāievēro vienādi noteikumi visā Savienībā, un tas uzlabos arī ieguldītāju pārliecību. Šī regula arī samazina regulējuma sarežģītību un pārvaldnieka izmaksas, kas rodas, lai nodrošinātu atbilstību nereti atšķirīgiem valstu noteikumiem, ar ko reglamentē šādu fondu darbību, jo īpaši tiem pārvaldniekiem, kas vēlas piesaistīt kapitālu pāri robežām. Tā arī veicina konkurences izkropļojumu novēršanu.

(6)

Būtu jāparedz iespēja kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldīt ārēji vai iekšēji. Ja kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvalda iekšēji, tad fonds ir arī pārvaldnieks un tāpēc tam būtu jāievēro visas šajā regulā pārvaldniekiem izvirzītās prasības, kā arī jābūt attiecīgi reģistrētam saskaņā ar šo regulu. Tomēr iekšēji pārvaldītam kvalificētam sociālās uzņēmējdarbības fondam nebūtu jāļauj ārēji pārvaldīt citus kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus vai pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus (PVKIU).

(7)

Lai skaidrāk noteiktu attiecības starp šo regulu un citiem noteikumiem par kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un to pārvaldniekiem, jānosaka, ka šo regulu piemēro tikai to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas nav PVKIU, kuriem piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (4), un kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un reģistrēti izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (5), ar noteikumu, ka šie pārvaldnieki pārvalda kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu portfeļus. Tomēr kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu ārējiem pārvaldniekiem, kuri ir reģistrēti saskaņā ar šo regulu, arī būtu jāļauj pārvaldīt PVKIU, ja ir saņemta Direktīvā 2009/65/EK minētā atļauja.

(8)

Turklāt šo regulu piemēro tikai pārvaldniekiem, kas pārvalda tādus kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, kuru pārvaldītie aktīvi kopā nepārsniedz Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto robežvērtību. Robežvērtības aprēķināšana šīs regulas mērķiem ir tāda pati kā Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā robežvērtības aprēķināšana.

(9)

Tomēr pārvaldniekiem, kuri reģistrēti saskaņā ar šo regulu un kuru kopējie aktīvi pēc tam pārsniedz Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto robežvērtību, un kuriem tādēļ jāsaņem atļauja no savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar minētās direktīvas 6. pantu, būtu jāatļauj turpināt izmantot nosaukumu EuSEF saistībā ar kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu tirdzniecību Savienībā ar noteikumu, ka tie pilda minētās direktīvas prasības un visu laiku turpina pildīt konkrētas prasības, kas šajā regulā noteiktas nosaukuma EuSEF izmantošanai. Tas attiecas gan uz esošajiem kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem, gan kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem, kuri dibināti pēc robežvērtības pārsniegšanas.

(10)

Ja kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldnieki nevēlas izmantot nosaukumu EuSEF, šo regulu nepiemēro. Šādos gadījumos turpina piemērot pastāvošos valstu noteikumus un vispārīgos Savienības noteikumus.

(11)

Ar šo regulu būtu jāizveido vienoti noteikumi attiecībā uz kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu raksturu, jo īpaši attiecībā uz kvalificētiem portfeļuzņēmumiem, kuros kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem ir atļauts ieguldīt, un izmantojamajiem ieguldījumu instrumentiem. Tas ir nepieciešams, lai kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu varētu skaidri nodalīt no alternatīvo ieguldījumu fondiem, kas izmanto citas, mazāk specializētas ieguldījumu stratēģijas, piemēram, izpirkšanu, ko nav paredzēts veicināt ar šo regulu.

(12)

Lai nodrošinātu nepieciešamo skaidrību un noteiktību, šajā regulā būtu jāparedz arī vienoti kritēriji, pēc kuriem noteikt, ka sociāli orientētie uzņēmumi ir kvalificēti portfeļuzņēmumi. Sociāli orientēts uzņēmums būtu jādefinē kā sociālās ekonomikas dalībnieks, kura galvenais mērķis ir sociālā ietekme, nevis tā īpašnieku vai partneru peļņas gūšana. Tas darbojas, piegādājot preces un sniedzot pakalpojumus tirgū, un gūto peļņu galvenokārt izmanto sociālu mērķu sasniegšanai. Šādu uzņēmumu vada atbildīgi un pārredzami, jo īpaši iesaistot uzņēmuma komercdarbībā tā darbiniekus, klientus un ieinteresētās personas.

(13)

Tā kā sociāli orientēto uzņēmumu galvenais mērķis ir labvēlīga sociālā ietekme, nevis pēc iespējas lielāka peļņa, ar šo regulu būtu jāveicina atbalsts tikai kvalificētiem portfeļuzņēmumiem, kuru galvenais mērķis ir panākt izmērāmu un labvēlīgu sociālo ietekmi. Izmērāma un labvēlīga sociālā ietekme varētu ietvert pakalpojumu sniegšanu imigrantiem, kuri pretējā gadījumā tiktu atstumti, vai atstumto grupu reintegrāciju darba tirgū, nodrošinot darbu, apmācību vai cita veida atbalstu. Sociāli orientētie uzņēmumi peļņu izmanto savu galveno sociālo mērķu sasniegšanai, un tos pārvalda atbildīgi un pārredzami. Ja izņēmuma gadījumos kvalificēts portfeļuzņēmums vēlas sadalīt peļņu saviem akcionāriem un īpašniekiem, tam vajadzētu būt iepriekš paredzētām procedūrām un noteikumiem par peļņas sadali. Šajos noteikumos būtu jāprecizē, ka peļņas sadale neietekmē kvalificētā sociālā portfeļuzņēmuma galveno sociālo mērķi.

(14)

Sociāli orientētie uzņēmumi ietver plašu uzņēmumu loku dažādās juridiskās formās, kuri sniedz sociālos pakalpojumus vai tirgo preces neaizsargātām, atstumtām, sociāli nelabvēlīgā situācijā nonākušām vai izolētām personām. Šie pakalpojumi ietver piekļuvi mājoklim, veselības aprūpei, palīdzību veciem cilvēkiem vai invalīdiem, bērnu aprūpi, piekļuvi nodarbinātībai un apmācībām, kā arī atkarības pārvaldībai. Sociāli orientēti uzņēmumi ietver arī uzņēmumus, kuri izmanto tādu preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas metodi, kas palīdz īstenot to sociālo mērķi, bet kuru darbība var nebūt saistīta ar sociālo preču tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas jomu. Šīs darbības ietver sociālo un profesionālo integrāciju, dodot piekļuvi nodarbinātībai cilvēkiem, kas nokļuvuši nelabvēlīgā situācijā, jo īpaši nepietiekamas kvalifikācijas vai sociālu vai profesionālu problēmu dēļ, kas novedušas pie izslēgšanas un atstumtības. Šīs darbības var būt saistītas arī ar vides aizsardzību, kam ir sociāla ietekme, piemēram, piesārņojuma novēršanu, otrreizēju pārstrādi un atjaunojamajiem energoresursiem.

(15)

Saskaņā ar mērķi precīzi apzināt kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, kuriem būs piemērojama šī regula, un lai nodrošinātu, ka galvenā uzmanība tiek pievērsta kapitāla piešķiršanai sociāli orientētiem uzņēmumiem, par kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem būtu jāuzskata tādi fondi, kas paredz šādos uzņēmumos ieguldīt vismaz 70 % no to kopējām kapitāla iemaksām un neatsaucami iemaksājamā kapitāla. Kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem nebūtu jāļauj ieguldīt vairāk nekā 30 % no to kopējām kapitāla iemaksām un neatsaucami iemaksājamā kapitāla aktīvos, kas nav kvalificēti ieguldījumi. Tas nozīmē, ka 30 % robežvērtībai vienmēr vajadzētu būt par maksimālo robežvērtību nekvalificētiem ieguldījumiem, savukārt 70 % robežvērtība būtu jārezervē kvalificētiem ieguldījumiem visā kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pastāvēšanas laikā. Šīs robežvērtības būtu jāaprēķina, pamatojoties uz summu, kas ieguldāma pēc tam, kad ir atskaitītas visas attiecīgās izmaksas un ieguldījumi skaidrā naudā un tās ekvivalentos. Ar šo regulu būtu detalizēti jānosaka, kā aprēķināmas minētās ieguldījumu robežvērtības.

(16)

Šīs regulas mērķis ir atbalstīt sociāli orientētu uzņēmumu izaugsmi Savienībā. Ieguldījumi trešās valstīs dibinātos kvalificētos portfeļuzņēmumos var piesaistīt vairāk kapitāla kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem un tāpēc nākt par labu Savienības sociāli orientētajiem uzņēmumiem. Tomēr šai regulai nekādā ziņā nebūtu jāsniedz priekšrocības ieguldījumiem, kas veikti tādās trešās valstīs dibinātos portfeļuzņēmumos, kurās nav reglamentēta pienācīga sadarbība starp kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka izcelsmes valsts kompetentajām iestādēm un citām dalībvalstīm, kurās paredzēts tirgot sociālās uzņēmējdarbības fonda daļas vai akcijas, vai arī nepastāv efektīva informācijas apmaiņa nodokļu jomā.

(17)

Lai saskaņā ar šīs regulas noteikumiem sociālās uzņēmējdarbības fondi varētu izmantot nosaukumu EuSEF, tiem, pirmkārt, vajadzētu būt dibinātiem Savienībā. Divu gadu laikā pēc šīs regulas piemērošanas sākuma datuma Komisijai, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot Komisijas ieteikumu par pasākumiem nolūkā mudināt trešās valstis piemērot labas pārvaldības standartu minimumu nodokļu jautājumos, būtu jāpārskata nosaukuma EuSEF lietošanas ierobežojumi, ar kuriem šo nosaukumu drīkst lietot tikai Savienībā dibināti fondi.

(18)

Sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldniekiem būtu jāvar piesaistīt papildu kapitālieguldījumus visā fonda pastāvēšanas laikā. Šādas papildu kapitāla iemaksas visā kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fondu pastāvēšanas laikā būtu jāņem vērā, apsverot turpmāko ieguldīšanu aktīvos, kas nav kvalificēti aktīvi. Papildu kapitāla iemaksas būtu jāatļauj saskaņā ar kritērijiem un nosacījumiem, kas izklāstīti kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda noteikumos vai dibināšanas dokumentos.

(19)

Ņemot vērā konkrētas sociāli orientētu uzņēmumu finansēšanas vajadzības, jāievieš skaidrība attiecībā uz to instrumentu veidiem, kādi kvalificētam sociālās uzņēmējdarbības fondam būtu jāizmanto šādai finansēšanai. Tāpēc šajā regulā paredzēti vienoti noteikumi par instrumentiem, ko kvalificēts sociālās uzņēmējdarbības fonds var izmantot, veicot ieguldījumus, un kas ietver kapitāla un kvazikapitāla instrumentus, parāda instrumentus, piemēram, vekseļus un depozītu sertifikātus, ieguldījumus citos kvalificētos sociālās uzņēmējdarbības fondos, nodrošinātus vai nenodrošinātus aizdevumus un dotācijas. Lai novērstu ieguldījumu kvalificētos portfeļuzņēmumos netiešu samazināšanos, kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem būtu jāļauj ieguldīt citos kvalificētos sociālās uzņēmējdarbības fondos tikai gadījumā, ja šie citi kvalificētie sociālās uzņēmējdarbības fondi paši nav ieguldījuši citos kvalificētos sociālās uzņēmējdarbības fondos vairāk nekā 10 % no kopējām kapitāla iemaksām un neatsaucami iemaksājamā kapitāla.

(20)

Kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pamatdarbības nodrošina finansējumu sociāli orientētiem uzņēmumiem, veicot primāros ieguldījumus. Kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem nebūtu nedz jāiesaistās sistēmiski svarīgās banku sistēmas darbībās, kas nav pakļautas ierastajam prudenciāla rakstura tiesiskajam regulējumam (tā dēvētās “paralēlās banku sistēmas darbības”), nedz arī ieguldījumiem regulētā tirgū netirgotu uzņēmumu kapitālā raksturīgās stratēģijās, piemēram, izpirkšanā, izmantojot saistību īpatsvara palielināšanu.

(21)

Lai saglabātu nepieciešamo ieguldījumu portfeļa elastīgumu, kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem būtu jāvar ieguldīt arī aktīvos, kas nav kvalificēti ieguldījumi, ja šie citi ieguldījumi nepārsniedz 30 % robežvērtību nekvalificētiem ieguldījumiem. Minētās robežvērtības aprēķināšanā nebūtu jāņem vērā ieguldījumi skaidrā naudā un tās ekvivalentos, jo šādi ieguldījumi nav uzskatāmi par investīcijām. Kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem būtu jāveic ieguldījumi saskaņā ar ētisku ieguldījumu stratēģiju, piemēram, tie nedrīkstētu veikt ieguldījumus, kas finansē ieroču rūpniecību, kas var izraisīt cilvēktiesību pārkāpumus vai radīt elektronisko atkritumu izgāšanu.

(22)

Lai nodrošinātu, ka nosaukums EuSEF ir uzticams un viegli atpazīstams ieguldītājiem visā Savienībā, tikai tiem kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldniekiem, kas atbilst šajā regulā noteiktajiem vienotajiem kvalitātes kritērijiem, vajadzētu būt tiesīgiem izmantot nosaukumu EuSEF, tirgojot kvalificētus sociālās uzņēmējdarbības fondus visā Savienībā.

(23)

Lai kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem nodrošinātu atsevišķu un atpazīstamu profilu, kas ir atbilstošs to mērķim, būtu jāparedz vienoti noteikumi par portfeļa sastāvu un ieguldījumu metodēm, ko šādiem fondiem ir atļauts izmantot.

(24)

Lai nodrošinātu, ka kvalificēti sociālās uzņēmējdarbības fondi nerada sistēmiskus riskus un ka šādi fondi savās ieguldījumu darbībās koncentrējas uz atbalsta sniegšanu kvalificētiem portfeļuzņēmumiem, nebūtu jāpieļauj saistību īpatsvara palielināšana fonda līmenī. Kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldniekiem būtu jāļauj aizņemties, emitēt parāda obligācijas vai sniegt garantijas kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda līmenī tikai ar noteikumu, ka tie šādus aizņēmumus, parāda obligācijas vai garantijas sedz ar neatsaucamām iemaksām un tāpēc fonda riska darījumu apmērs nepārsniedz fonda piesaistītā kapitāla apmēru. Kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu ieguldītāju skaidras naudas iemaksas, kas ir pilnībā nodrošinātas ar šo ieguldītāju kapitālu, nepalielina kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda riska darījumu apmēru un tāpēc būtu jāatļauj. Turklāt, lai ļautu fondam nosegt ārkārtējas likviditātes vajadzības, kas var rasties no brīža, kad no ieguldītājiem pieprasīts iemaksājamais kapitāls, līdz faktiskai kapitāla ieskaitīšanai tā kontos, būtu jāpieļauj īstermiņa aizņēmumi ar noteikumu, ka šāda aizņēmuma apjoms nepārsniedz fonda neatsaucami iemaksājamo kapitālu.

(25)

Lai nodrošinātu, ka kvalificēti sociālās uzņēmējdarbības fondi tiek tirgoti tikai ieguldītājiem, kam ir pieredze, zināšanas un speciālas prasmes patstāvīgi pieņemt lēmumus par ieguldījumiem un pienācīgi novērtēt ar šiem fondiem saistītos riskus, un lai saglabātu ieguldītāju pārliecību un uzticību kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem, būtu jāveic konkrēti drošības pasākumi. Tāpēc kvalificēti sociālās uzņēmējdarbības fondi būtu jātirgo tikai tiem ieguldītājiem, kas ir profesionāli klienti vai kas var tikt uzskatīti par profesionāliem klientiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (6). Tomēr, lai uzturētu pietiekami plašu ieguldītāju loku ieguldījumiem kvalificētos sociālās uzņēmējdarbības fondos, ir vēlams, lai šādi fondi būtu pieejami arī konkrētiem citiem ieguldītājiem, tostarp bagātām privātpersonām. Attiecībā uz šiem citiem ieguldītājiem būtu jāparedz konkrēti drošības pasākumi, lai nodrošinātu, ka kvalificēti sociālās uzņēmējdarbības fondi tiek tirgoti tikai tādiem ieguldītājiem, kam ir atbilstošs profils, lai veiktu šādus ieguldījumus. Šie drošības pasākumi izslēdz tirdzniecību, izmantojot periodiskus uzkrājumu plānus. Turklāt kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka īstenotajā pārvaldībā iesaistīto vadītāju, direktoru vai darbinieku veiktie ieguldījumi būtu pieļaujami gadījumā, kad viņi iegulda pašu pārvaldītajā kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fondā, jo attiecīgās personas ir pietiekami zinošas, lai piedalītos šādu ieguldījumu veikšanā.

(26)

Lai nodrošinātu, ka tikai tie kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieki, kas atbilst vienotiem kvalitātes kritērijiem attiecībā uz to rīcību tirgū, izmanto nosaukumu EuSEF, būtu jāizveido noteikumi par uzņēmējdarbības veikšanu un šo pārvaldnieku attiecībām ar to ieguldītājiem. Tā paša iemesla dēļ būtu jāparedz arī vienoti nosacījumi attiecībā uz šo pārvaldnieku rīcību interešu konfliktu gadījumā. Šajos noteikumos un nosacījumos būtu jāparedz arī tas, ka pārvaldniekam ir jāizveido nepieciešamie organizatoriskie un administratīvie pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu rīcību interešu konfliktu gadījumā.

(27)

Ja kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks ir paredzējis savus pienākumus deleģēt trešām personām, šāda pienākumu deleģēšana trešām personām nedrīkstētu ietekmēt pārvaldnieka atbildību pret kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu un tā ieguldītājiem. Turklāt pārvaldnieks nedrīkstētu deleģēt pienākumus tādā apmērā, ka to būtībā vairs nevar uzskatīt par kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieku un ka tas kļūst par pastkastītes uzņēmumu. Pārvaldniekam visu laiku vajadzētu būt atbildīgam par deleģēto pienākumu pienācīgu izpildi un atbilstību šai regulai. Pienākumu deleģēšana nedrīkstētu mazināt pārvaldnieka veiktās uzraudzības efektivitāti un it īpaši – traucēt pārvaldnieka darbību vai fonda pārvaldīšanu tā ieguldītāju interesēs.

(28)

Labvēlīgas sociālās ietekmes radīšana papildus finansiālai peļņai ieguldītāju interesēs ir to ieguldījumu fondu galvenā īpašība, kas veic ieguldījumus sociāli orientētos uzņēmumos, un ar to tie atšķiras no citiem ieguldījumu fondu veidiem. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka prasība, ka kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldniekam jāizveido procedūras, ar ko mēra labvēlīgo sociālo ietekmi, kas jāsasniedz ar ieguldījumiem kvalificētos portfeļuzņēmumos.

(29)

Pašlaik fondi, kuru mērķi ir sociāli sasniegumi vai ietekme, parasti novērtē un analizē informāciju par to, kādā apmērā sociāli orientētie uzņēmumi sasniedz nospraustos sociālos sasniegumus vai ietekmi. Pastāv plašs dažādu veidu sociālo sasniegumu un ietekmes spektrs, ko par mērķi var izvirzīt sociāli orientētie uzņēmumi. Tādējādi ir apzināti dažādi veidi, kā noteikt un izmērīt sociālos sasniegumus un ietekmi. Piemēram, uzņēmums, kas cenšas pieņemt darbā nelabvēlīgā situācijā nonākušas personas, var ziņot par šādi nodarbināto personu skaitu, kas citādi nebūtu tikušas nodarbinātas, vai arī uzņēmums, kas cenšas uzlabot bijušo ieslodzīto rehabilitāciju, var novērtēt savu darbību, izmantojot recidīvisma rādītājus. Fondi palīdz sociāli orientētajiem uzņēmumiem sagatavot un sniegt informāciju par saviem mērķiem un sasniegumiem un apkopot to iesniegšanai ieguldītājiem. Lai gan informācija par sociālajiem sasniegumiem un ietekmi ieguldītājiem ir ļoti svarīga, ir grūti salīdzināt dažādus sociāli orientētus uzņēmumus un dažādus fondus, jo par mērķi ir izvirzīti dažādi sociālie sasniegumi un ietekme un tiek izmantotas dažādas pieejas. Lai ilgtermiņā panāktu lielāku šādas informācijas saskaņotību un salīdzināmību un lai informācijas iegūšanas procedūras būtu efektīvākas, šajā jomā būtu jāizstrādā deleģētie akti. Šādiem deleģētajiem aktiem būtu arī jānodrošina lielāka skaidrība uzraugiem, kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem un sociāli orientētajiem uzņēmumiem.

(30)

Lai nodrošinātu nosaukuma EuSEF integritāti, būtu jānosaka arī kvalitātes kritēriji attiecībā uz kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka organizāciju. Tāpēc būtu jānosaka vienotas un proporcionālas prasības nepieciešamībai uzturēt atbilstošus tehniskos resursus un cilvēkresursus.

(31)

Lai kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldība būtu pienācīga un to pārvaldnieki varētu segt potenciālos riskus, ko rada to darbība, būtu jānosaka vienotas, proporcionālas prasības kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldniekiem attiecībā uz pašu kapitāla uzturēšanu pietiekamā apmērā. Pašu kapitāla apmēram vajadzētu būt pietiekamam, lai nodrošinātu nepārtrauktu un pienācīgu kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldību.

(32)

Ieguldītāju aizsardzības nolūkos jānodrošina pienācīga kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu aktīvu novērtēšana. Tāpēc kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu noteikumos vai dibināšanas dokumentos būtu jāietver noteikumi par aktīvu novērtēšanu. Tam būtu jānodrošina novērtējuma integritāte un pārredzamība.

(33)

Lai nodrošinātu, ka kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieki, kas izmanto nosaukumu EuSEF, pietiekami atskaitās par savu darbību, būtu jāizveido vienoti noteikumi attiecībā uz gada pārskatiem.

(34)

Lai gan šajā regulā ir iekļauti drošības pasākumi, lai nodrošinātu fondu pienācīgu izmantošanu, uzraudzības iestādēm vajadzētu būt modrām, nodrošinot, ka šie drošības pasākumi tiek ievēroti.

(35)

Lai nodrošinātu nosaukuma EuSEF integritāti ieguldītāju skatījumā, šis nosaukums jāizmanto tikai tiem kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldniekiem, kuru ieguldījumu politika un ieguldījumu saņēmēji ir pilnībā pārredzami. Tāpēc būtu jānosaka vienoti noteikumi par informācijas atklāšanas prasībām, kas ir saistošas pārvaldniekiem attiecībā pret to ieguldītājiem. Šajās prasībās būtu jāietver elementi, kas ir specifiski ieguldījumiem sociāli orientētos uzņēmumos, lai sasniegtu labāku šādas informācijas konsekvenci un salīdzināmību. Tas ietver informāciju par kritērijiem un procedūrām, ko izmanto, lai izvēlētos konkrētus kvalificētus portfeļuzņēmumus, kuros veikt ieguldījumus. Tā ietver arī informāciju par labvēlīgu sociālo ietekmi, kas jāpanāk ar ieguldījumu politiku, un to, kā tā jāuzrauga un jānovērtē. Lai nodrošinātu vajadzīgo ieguldītāju pārliecību un uzticību šiem ieguldījumiem, šajā informācijā papildus jāiekļauj arī informācija par kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda aktīviem, kas nav ieguldīti kvalificētos portfeļuzņēmumos, un par to, kā tie ir izvēlēti.

(36)

Lai nodrošinātu šajā regulā ietverto vienoto prasību efektīvu pārraudzību, izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu jāuzrauga kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka atbilstība šajā regulā noteiktajām vienotajām prasībām. Tāpēc pārvaldniekiem, kas plāno tirgot savus fondus ar nosaukumu EuSEF, būtu jāinformē par šo nodomu savas izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde. Kompetentajai iestādei būtu jāreģistrē fonda pārvaldnieks, ja ir iesniegta visa nepieciešamā informācija un ieviesti attiecīgi pasākumi, lai panāktu atbilstību šīs regulas prasībām. Šai reģistrācijai būtu jābūt spēkā visā Savienībā.

(37)

Lai veicinātu efektīvu kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārrobežu tirdzniecību, pārvaldnieka reģistrācija būtu jāveic pēc iespējas ātri.

(38)

Lai efektīvi uzraudzītu atbilstību šajā regulā noteiktajiem vienotajiem kritērijiem, būtu jāparedz noteikumi par apstākļiem, kuros būtu jāatjaunina izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniegtā informācija.

(39)

Efektīvai šajā regulā noteikto prasību uzraudzībai būtu jāizveido arī pārrobežu ziņošanas process starp kompetentajām uzraudzības iestādēm, ko uzsāk pēc kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka reģistrēšanas tā izcelsmes dalībvalstī.

(40)

Lai saglabātu pārredzamus nosacījumus kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu tirdzniecībai visā Savienībā, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (“EVTI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (7), būtu jāuztic uzturēt centrālu datubāzi ar visu to kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieku un viņu pārvaldīto kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu sarakstu, kas ir reģistrēti saskaņā ar šo regulu.

(41)

Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir nepārprotams un pamatots iemesls uzskatīt, ka kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks tās teritorijā pārkāpj šīs regulas noteikumus, tai nekavējoties būtu jāinformē izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, kurai būtu jāveic piemēroti pasākumi.

(42)

Ja, neraugoties uz izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes veiktajiem pasākumiem vai tāpēc, ka izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde nerīkojas saprātīgā laikposmā, kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks turpina rīkoties tā, ka tas skaidri ir pretrunā šīs regulas noteikumiem, uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei pēc tam, kad tā ir informējusi izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi, būtu jāvar veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītājus, tostarp liegt attiecīgajam pārvaldniekam turpināt veikt tā sociālās uzņēmējdarbības fondu tirdzniecību uzņēmējas dalībvalsts teritorijā.

(43)

Lai nodrošinātu izveidoto vienoto kritēriju efektīvu uzraudzību, šajā regulā ir ietverts uzraudzības pilnvaru saraksts, kādām ir jābūt kompetento iestāžu rīcībā.

(44)

Lai nodrošinātu pareizu izpildi, šajā regulā ir ietverti arī administratīvi sodi un citi pasākumi par tās galveno noteikumu pārkāpumiem, proti, attiecībā uz portfeļa sastāvu, drošības pasākumiem saistībā ar tiesīgo ieguldītāju identitāti un nosaukuma EuSEF izmantošanu tikai saskaņā ar šo regulu reģistrētiem kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldniekiem. Šo galveno noteikumu pārkāpumam vajadzības gadījumā būtu jārada aizliegums izmantot šo nosaukumu un attiecīgā pārvaldnieka izslēgšana no reģistra.

(45)

Uzraudzības informācijas apmaiņa būtu jāveic starp izcelsmes un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un EVTI.

(46)

Efektīvai regulatīvai sadarbībai starp iestādēm, kurām uzticēts uzraudzīt atbilstību vienotajiem kritērijiem, kas noteikti šajā regulā, nepieciešama augsta līmeņa dienesta noslēpuma piemērošana visām attiecīgajām valstu iestādēm un EVTI.

(47)

Kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu ieguldījums Eiropas sociālo investīciju tirgus izaugsmē būs atkarīgs no tā, vai kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieki pieņems EuSEF nosaukumu, vai ieguldītāji atzīs šo nosaukumu un vai visā Savienībā tiks attīstīta sociāli orientētu uzņēmumu spēcīga ekosistēma, kas šiem uzņēmumiem palīdz gūt labumu no piedāvātajām finansējuma iespējām. Šajā ziņā visām ieinteresētajām personām, tostarp tirgus dalībniekiem, dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Komisijai un citām attiecīgajām struktūrām visā Savienībā būtu jācenšas nodrošināt plaša informētība par šajā regulā paredzētajām iespējām.

(48)

Lai precizētu šajā regulā noteiktās prasības, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, ar kuriem precizē tādu preču un pakalpojumu veidus vai tādu preču ražošanas un pakalpojumu sniegšanas metodes, ar kuriem īsteno sociālu mērķi, un apstākļus, kādos īpašniekiem un ieguldītājiem var sadalīt peļņu, interešu konfliktu veidus, no kādiem jāizvairās kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldniekiem, un šajā saistībā veicamos pasākumus, to procedūru sīku aprakstu, ar kurām mēra sociālo ietekmi, kas jāpanāk kvalificētiem portfeļuzņēmumiem, un ieguldītājiem paredzētās informācijas sastāvu un sniegšanas kārtību. Ir sevišķi svarīgi, lai sagatavošanas darba laikā Komisija atbilstoši apspriestos, tostarp ar speciālistiem, ņemot vērā pašregulācijas iniciatīvas un rīcības kodeksus. Attiecīgās ieinteresētās personas un EVTI būtu jāiesaista apspriešanā, ko Komisija veic sagatavošanas darba laikā attiecībā uz deleģētajiem aktiem par to procedūru detalizētu izklāstu, ar kurām mēra sociālo ietekmi, kas jāpanāk kvalificētiem portfeļuzņēmumiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un pienācīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(49)

Finanšu pakalpojumu tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina konsekventa harmonizācija un augsta līmeņa uzraudzība visā Savienībā. Būtu efektīvi un lietderīgi uzticēt EVTI kā iestādei ar īpaši specializētu kompetenci izstrādāt iesniegšanai Komisijai to īstenošanas tehnisko standartu projektus, kas neietver politikas risinājumus.

(50)

Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas aktiem atbilstīgi LESD 291. pantam un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. EVTI būtu jāuztic izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus attiecībā uz šajā regulā minētās paziņošanas formātu.

(51)

Četru gadu laikā pēc šīs regulas piemērošanas sākuma datuma Komisijai būtu jāveic šīs regulas pārskatīšana, lai novērtētu kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu tirgus attīstību visā Savienībā. Pārskatīšanā būtu jāietver vispārīgs apskats par šīs regulas noteikumu darbību un to piemērošanā gūto pieredzi. Balstoties uz šo pārskatīšanu, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā kopā ar tiesību aktu priekšlikumiem.

(52)

Turklāt četru gadu laikā pēc šīs regulas piemērošanas sākuma datuma Komisijai būtu jāsāk pārskatīt mijiedarbību starp šo regulu un citiem noteikumiem par kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un to pārvaldniekiem, jo īpaši tiem, kas minēti Direktīvā 2011/61/ES. Šajā pārskatīšanā jo īpaši jāanalizē šīs regulas darbības joma, novērtējot to, vai darbības joma nebūtu jāpaplašina, atļaujot nosaukumu EuSEF izmantot arī uz lielāku alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem. Balstoties uz šo pārskatīšanu, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā kopā ar tiesību aktu priekšlikumiem.

(53)

Šīs pārskatīšanas kontekstā Komisijai būtu jānovērtē, vai nepastāv kādi šķēršļi, kas ieguldītājiem traucē apgūt fondus, tostarp būtu jānovērtē ietekme, kādu uz institucionālajiem ieguldītājiem atstāj citi prudenciāla rakstura noteikumi, kurus tiem var piemērot. Papildus tam Komisijai būtu jāapkopo dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu nosaukuma EuSEF ieguldījumu citās Savienības programmās, piemēram, programmā “Apvārsnis 2020”, kuras mērķis arī ir atbalstīt inovāciju Savienībā.

(54)

Saistībā ar Komisijas 2011. gada 7. decembra paziņojumā “Rīcības plāns, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam” paredzēto Komisijas izvērtējumu attiecībā uz šķēršļiem, kurus pārrobežu riska kapitāla ieguldījumiem rada nodokļi, un šīs regulas pārskatīšanas kontekstā Komisijai būtu jāapsver līdzvērtīga izvērtējuma veikšana attiecībā uz iespējamiem nodokļu radītiem šķēršļiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem un jānovērtē iespējamas nodokļu iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt sociālo uzņēmējdarbību Savienībā.

(55)

EVTI būtu jāizvērtē personāla un resursu vajadzības, kas radušās, uzņemoties pilnvaras un pienākumus saskaņā ar šo regulu, un par to jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

(56)

Šajā regulā tiek ievērotas pamattiesības un principi, īpaši tie, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz privātās dzīves un ģimenes dzīves neaizskaramību (7. pants) un uzņēmējdarbības brīvību (16. pants).

(57)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (8) reglamentē personas datu apstrādi dalībvalstīs, piemērojot šo regulu, dalībvalstu kompetento iestāžu, īpaši dalībvalstu izvēlētu neatkarīgu valsts iestāžu, uzraudzībā. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (9) reglamentē personas datu apstrādi, ko veic EVTI, piemērojot šo regulu, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja uzraudzībā.

(58)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, attīstīt kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu iekšējo tirgu, izveidojot sistēmu kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieku reģistrēšanai, ar ko veicina kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu tirdzniecību visā Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un ka tās mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

a)

to kopējie pārvaldītie aktīvi nepārsniedz Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto robežvērtību;

b)

tie veic uzņēmējdarbību Savienībā;

c)

tiem ir jāreģistrējas savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajās iestādēs saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 3. punkta a) apakšpunktu;

d)

tie pārvalda kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu portfeļus.

a)

ievēro Direktīvā 2011/61/ES noteiktās prasības; un

b)

turpina ievērot šīs regulas 3., 5. un 10. pantu, 13. panta 2. punktu un 14. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktu.

a)

“kolektīvo ieguldījumu uzņēmums” ir alternatīvo ieguldījumu fonds (AIF), kas definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)

“kvalificēts sociālās uzņēmējdarbības fonds” ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas:

c)

“kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks” ir juridiska persona, kuras parastā uzņēmējdarbība ir pārvaldīt vismaz vienu kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu;

d)

“kvalificēts portfeļuzņēmums” ir uzņēmums, kurš:

e)

“kvalificēti ieguldījumi” ir jebkurš no šādiem instrumentiem:

f)

“attiecīgās izmaksas” ir visu veidu maksas, maksājumi un izdevumi, kuri tieši vai netieši jāsedz ieguldītājiem un par kuriem ir vienojušies kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks un tā ieguldītāji;

g)

“kapitāls” ir īpašumtiesību daļa uzņēmumā, kuru veido kvalificēta portfeļuzņēmuma akcijas vai cita veida līdzdalība tā kapitālā, kas emitētas tā ieguldītājiem;

h)

“kvazikapitāls” ir jebkāda veida finansēšanas instruments, kas ir kapitāla un parāda apvienojums, kur peļņa no šā instrumenta ir saistīta ar kvalificētā portfeļuzņēmuma peļņu vai zaudējumiem un kura saistību nepildīšanas gadījumā netiek pilnībā nodrošināta instrumenta atlīdzināšana;

i)

“tirdzniecība” ir tieša vai netieša sociālās uzņēmējdarbības fonda daļu vai akciju piedāvāšana vai izvietošana pēc kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka iniciatīvas vai šā pārvaldnieka vārdā ieguldītājiem, kuriem Savienībā ir domicils vai reģistrēta juridiskā adrese;

j)

“iemaksājamais kapitāls” ir jebkādas saistības, kas ieguldītājam uzliek pienākumu kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda noteikumos vai dibināšanas dokumentos noteiktā termiņā iegādāties šāda fonda daļas vai tajā iemaksāt kapitālu;

k)

“izcelsmes dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks veic uzņēmējdarbību un kurā tam jāreģistrējas kompetentajās iestādēs saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 3. punkta a) apakšpunktu;

l)

“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura nav izcelsmes dalībvalsts un kurā kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks tirgo kvalificētos sociālās uzņēmējdarbības fondus saskaņā ar šo regulu;

m)

“kompetentā iestāde” ir valsts iestāde, kuru ar normatīvajiem aktiem ieceļ izcelsmes dalībvalsts un kura veic to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu reģistrāciju, uz kuriem attiecas šī regula.

a)

apņemas ieguldīt vismaz EUR 100 000; un

b)

atsevišķā dokumentā no līguma, kas tiek noslēgts par ieguldīšanas saistībām, rakstiski apstiprina, ka tie apzinās riskus, kuri saistīti ar šīm saistībām.

a)

veicot savas darbības, darbojas godīgi, taisnīgi un pietiekami prasmīgi, rūpīgi un uzcītīgi;

b)

piemēro atbilstošu politiku un procedūras, lai novērstu ļaunprātīgas darbības, attiecībā uz kurām var pamatoti paredzēt, ka tās ietekmēs ieguldītāju un kvalificētu portfeļuzņēmumu intereses;

c)

veic savu uzņēmējdarbību tā, lai veicinātu to kvalificēto portfeļuzņēmumu labvēlīgo sociālo ietekmi, kuros tie ir veikuši ieguldījumus, un atbalstītu to pārvaldīto kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu un ieguldītāju intereses un tirgus integritāti;

d)

izrāda vislielāko rūpību, izvēloties ieguldījumus kvalificētos portfeļuzņēmumos un veicot attiecīgo uzņēmumu labvēlīgās sociālās ietekmes pastāvīgu uzraudzību;

e)

nodrošina atbilstošas zināšanas un sapratni par kvalificētiem portfeļuzņēmumiem, kuros tie veic ieguldījumus;

f)

taisnīgi izturas pret ieguldītājiem;

g)

nodrošina, ka neviens ieguldītājs nesaņem priviliģētu attieksmi, ja vien šāda priviliģēta attieksme nav paredzēta kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda noteikumos vai dibināšanas dokumentos.

a)

kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldniekiem, tām personām, kas faktiski veic minēto pārvaldnieku uzņēmējdarbību, darbiniekiem vai jebkuru citu personu, kura tieši vai netieši kontrolē minētos pārvaldniekus vai kuru tieši vai netieši kontrolē minētie pārvaldnieki, un minēto pārvaldnieku pārvaldīto kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu vai tā ieguldītājiem;

b)

kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu vai tā ieguldītājiem un citu kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu, ko pārvalda tas pats pārvaldnieks, vai tā ieguldītājiem;

c)

kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu vai tā ieguldītājiem un kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vai PVKIU, ko pārvalda tas pats pārvaldnieks, vai tā ieguldītājiem.

a)

interešu konfliktu veidus, kas minēti šā panta 2. punktā;

b)

pasākumus, ko kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieki veic attiecībā uz struktūrām un organizatoriskām un administratīvām procedūrām, lai identificētu, novērstu, pārvaldītu, uzraudzītu un izpaustu interešu konfliktus.

a)

nodarbinātība un darba tirgi;

b)

ar nodarbinātības kvalitāti saistītie standarti un tiesības;

c)

īpašu grupu sociālā integrācija un aizsardzība;

d)

vienlīdzīga attieksme un iespējas, diskriminācijas aizliegums;

e)

cilvēku veselība un drošība;

f)

sociālā nodrošinājuma, veselības un izglītības sistēmu pieejamība un ietekme uz tām.

a)

atbilstošu detalizētu informāciju par kopējiem ieguldījumu politikas sasniegtajiem sociālajiem rezultātiem un šo rezultātu mērīšanai izmantoto metodi;

b)

ziņojumu par jebkādu notikušu ar kvalificētiem portfeļuzņēmumiem saistītu ieguldījumu atgūšanu;

c)

aprakstu par to, vai ieguldījumu atgūšana attiecībā uz citiem kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondu aktīviem, kas nav ieguldīti kvalificētos portfeļuzņēmumos, ir notikusi saskaņā ar 14. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētajiem kritērijiem;

d)

kopsavilkumu par darbībām, ko kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieks ir veicis saistībā ar kvalificētiem portfeļuzņēmumiem atbilstīgi 14. panta 1. punkta l) apakšpunktam;

e)

informāciju par to ieguldījumu raksturu un mērķi, kuri nav 5. panta 1. punktā minētie kvalificētie ieguldījumi.

a)

minētā pārvaldnieka un jebkuru citu pakalpojumu sniedzēju, ar kuriem minētajam pārvaldniekam noslēgts līgums attiecībā uz tā pārvaldību, identitāte un pienākumu apraksts;

b)

minētajam pārvaldniekam pieejamā pašu kapitāla apmērs, kā arī detalizēts izklāsts par to, kāpēc minētais pārvaldnieks uzskata šo kapitālu par pietiekamu tam, lai nodrošinātu pienācīgus cilvēkresursus un tehniskos resursus, kādi vajadzīgi tā kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pienācīgai pārvaldībai;

c)

kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda ieguldījumu stratēģijas un mērķu apraksts, tostarp:

d)

labvēlīga sociālā ietekme, kas izvirzīta par kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda ieguldījumu politikas mērķi, tostarp atbilstošā gadījumā saprātīgas prognozes saistībā ar šiem rezultātiem, un informācija par iepriekšējiem sniegumiem šajā jomā;

e)

sociālās ietekmes mērīšanas metodoloģija;

f)

apraksts par aktīviem, kas nav kvalificēti portfeļuzņēmumi, un procesiem un kritērijiem, ko izmanto šo aktīvu izvēlei, ja vien tie nav skaidra nauda vai tās ekvivalenti;

g)

apraksts par kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda riska profilu un jebkādiem riskiem, kas saistīti ar aktīviem, kuros fonds var ieguldīt, vai ieguldījumu metodēm, kuras tas var izmantot;

h)

apraksts par kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda novērtēšanas procedūru un cenu noteikšanas metodoloģiju aktīvu novērtēšanai, tostarp par metodēm, kas izmantotas, lai novērtētu kvalificētus portfeļuzņēmumus;

i)

apraksts par to, kā tiek aprēķināts kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka atalgojums;

j)

apraksts par visām attiecīgajām izmaksām un to maksimālajiem apmēriem;

k)

kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda līdzšinējie finanšu darbības rādītāji, ja šādi dati ir pieejami;

l)

uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumi un citas atbalsta darbības, ko kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks veic vai organizē, izmantojot trešās personas, lai veicinātu to kvalificēto portfeļuzņēmumu attīstību, izaugsmi vai kādā citā veidā pastāvīgu darbību, kuros kvalificētais sociālās uzņēmējdarbības fonds iegulda, vai – gadījumā, ja šādi pakalpojumi netiek sniegti vai darbības netiek veiktas, – attiecīgs paskaidrojums;

m)

apraksts par procedūrām, kā kvalificētais sociālās uzņēmējdarbības fonds var mainīt savu ieguldījumu stratēģiju vai ieguldījumu politiku, vai abas.

a)

šā panta 1. punkta c) līdz f) apakšpunktā un l) apakšpunktā minētās informācijas sastāvu;

b)

to, kā šā panta 1. punkta c) līdz f) apakšpunktā un l) apakšpunktā minēto informāciju var iesniegt vienotā veidā, lai nodrošinātu maksimāli iespējamu salīdzināmību.

a)

to personu identitāte, kas faktiski veic kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldību;

b)

to kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu identitāte, kuru daļas vai akcijas tiks tirgotas, un to ieguldījumu stratēģijas;

c)

informācija par pasākumiem, kas veikti, lai atbilstu II nodaļā minētajām prasībām;

d)

to dalībvalstu saraksts, kurās kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks plāno tirgot katru kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu;

e)

to dalībvalstu saraksts, kurās kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks ir dibinājis vai plāno dibināt kvalificētus sociālās uzņēmējdarbības fondus.

a)

personām, kuras faktiski pārvalda kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fondus, ir pietiekami laba reputācija un pietiekama pieredze arī attiecībā uz kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka īstenotajām ieguldījumu stratēģijām;

b)

1. punktā minētā nepieciešamā informācija ir pilnīga;

c)

pasākumi, par kuriem ziņots saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, ir atbilstoši, lai ievērotu II nodaļā noteiktās prasības;

d)

sarakstā, kas iesniegts atbilstīgi 1. punkta e) apakšpunktam, ir norādīts, ka visi kvalificētie sociālās uzņēmējdarbības fondi veic uzņēmējdarbību saskaņā ar šīs regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktu.

a)

jaunu kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu; vai

b)

esošu kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu dalībvalstī, kas nav minēta 15. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajā sarakstā.

a)

pieprasīt piekļuvi jebkuram dokumentam jebkurā formā un saņemt dokumenta kopiju vai nokopēt to;

b)

pieprasīt kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldniekiem bez kavēšanās sniegt informāciju;

c)

pieprasīt informāciju no jebkuras personas, kas saistīta ar kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka vai kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda darbībām;

d)

veikt pārbaudes uz vietas, par to iepriekš paziņojot vai nepaziņojot;

e)

veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks joprojām atbilst šīs regulas prasībām;

f)

izdot rīkojumu nodrošināt, ka kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks ievēro šo regulu un atturas atkārtot jebkādu rīcību, kas var izraisīt šīs regulas pārkāpumu.

a)

neievēro portfeļa sastāvam noteiktās prasības, tādējādi pārkāpjot 5. pantu;

b)

tirgo kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda daļas un akcijas personām, kas nav tiesīgie ieguldītāji, tādējādi pārkāpjot 6. pantu;

c)

izmanto nosaukumu EuSEF, nebūdams reģistrējies saskaņā ar 15. pantu;

d)

izmanto nosaukumu EuSEF, lai tirgotu fondus, kas nav dibināti saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktu;

e)

ir reģistrējies, sniedzot nepatiesus datus vai izmatojot kādus citus nelikumīgus līdzekļus, tādējādi pārkāpjot 15. pantu;

f)

nerīkojas godīgi, taisnīgi vai pietiekami prasmīgi, rūpīgi vai uzcītīgi, veicot savas darījumdarbības, tādējādi pārkāpjot 7. panta a) apakšpunktu;

g)

nepiemēro atbilstošu politiku un procedūras, lai novērstu ļaunprātīgas darbības, tādējādi pārkāpjot 7. panta b) apakšpunktu;

h)

atkārtoti neievēro 13. panta prasības par gada ziņojuma iesniegšanu;

i)

atkārtoti neievēro pienākumu informēt ieguldītājus saskaņā ar 14. pantu.

a)

veic darbības, lai nodrošinātu, ka attiecīgais kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks ievēro 5. un 6. pantu, 7. panta a) un b) punktu, 13., 14. un 15. pantu;

b)

aizliedz izmantot nosaukumu EuSEF un izslēdz kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieku no reģistra.

a)

apjomu, kādā kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieki dažādās dalībvalstīs ir izmantojuši nosaukumu EuSEF vietējā vai pārrobežu mērogā;

b)

kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu veikto ieguldījumu ģeogrāfisko un sektoriālo sadalījumu;

c)

14. pantā minēto informācijas prasību atbilstību un jo īpaši to, vai tās ir pietiekamas, lai ieguldītāji spētu pieņemt lēmumu par ieguldījumu veikšanu, esot informēti;

d)

to, kā kvalificētie sociālās uzņēmējdarbības fondi ir izmantojuši dažādus kvalificētos ieguldījumus un kā tas ir ietekmējis sociāli orientēto uzņēmumu attīstību visā Savienībā;

e)

Eiropas marķējuma “sociāli orientēts uzņēmums” izveides atbilstīgumu;

f)

iespēju sociālās uzņēmējdarbības fondiem, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, atļaut izmantot nosaukumu EuSEF, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot Komisijas ieteikumu par pasākumiem nolūkā mudināt trešās valstis piemērot labas pārvaldības standartu minimumu nodokļu jautājumos;

g)

kvalificētu portfeļuzņēmumu identifikācijas kritēriju piemērošanu praksē un tā ietekmi uz sociāli orientēto uzņēmumu attīstību visā Savienībā un to labvēlīgo sociālo ietekmi;

h)

to procedūru analīzi, kuras kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieki izmantojuši, lai izmērītu pozitīvo sociālo ietekmi, ko radījuši 10. pantā minētie kvalificētie portfeļuzņēmumi, un iespējamību ieviest saskaņotus standartus sociālās ietekmes mērīšanai Savienības mērogā Savienības sociālajai politikai atbilstošā veidā;

i)

iespēju kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu tirdzniecību attiecināt uz privātiem ieguldītājiem;

j)

to, vai kvalificētus sociālās uzņēmējdarbības fondus ir atbilstoši iekļaut piemēroto aktīvu sarakstā saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK;

k)

to, vai ir atbilstoši šo regulu papildināt ar depozitāru režīmu;

l)

analīzi attiecībā uz iespējamiem nodokļu šķēršļiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem un novērtējumu par iespējamām nodokļu atvieglojumu iniciatīvām nolūkā veicināt sociālo uzņēmējdarbību Savienībā;

m)

novērtējumu attiecībā uz jebkādiem šķēršļiem, kas varētu traucēt ieguldīt fondos, kas lieto nosaukumu EuSEF, ietverot citu prudenciāla rakstura Savienības tiesību ietekmi uz institucionālajiem ieguldītājiem.

a)

līdz 2017. gada 22. jūlijam – attiecībā uz a)–e) un g)–m) apakšpunktu; un

b)

līdz 2015. gada 22. jūlijam – attiecībā uz f) apakšpunktu.