13.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 69/11


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 217/2013

(2013. gada 11. marts),

ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļu importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija (“Komisija”) iesniedza pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Pagaidu pasākumi

(1)

Komisija ar Regulu (ES) Nr. 833/2012 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu (“pagaidu pasākumi”) Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļu importam.

(2)

Procedūra tika sākta pēc tam, kad Eiropas Metālu asociācija (Eurométaux) (“sūdzības iesniedzējs”) 2011. gada 9. novembrī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 50 % no konkrētas alumīnija folijas ruļļu kopējās Savienības produkcijas. Sūdzībā bija ietverti tādi pirmšķietami pierādījumi par ražojuma dempingu un no dempinga izrietošo būtisko kaitējumu, kas tika uzskatīti par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu. Kā minēts pagaidu regulas 17. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana notika no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laika posmu no 2008. gada janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

1.2.   Turpmākā procedūra

(3)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiski fakti un apsvērumi, kuri bija pamatā lēmumam par pagaidu antidempinga pasākumu noteikšanu (“pagaidu informācijas izpaušana”), vairākas ieinteresētās personas rakstiski sniedza informāciju, izsakot savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, tika dota iespēja tikt uzklausītām. Proti, viens ražotājs eksportētājs, kas to lūdza, tika uzklausīts Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas klātbūtnē.

(4)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgajiem konstatējumiem.

(5)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas trīs no tiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, paziņoja, ka pagaidu regulas 1. panta 2. punktā to nosaukumi bija uzrakstīti nepareizi. Tādēļ Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī  (3) tika publicēts pagaidu regulas labojums, kurā bija norādīti minēto uzņēmumu pareizie nosaukumi.

2.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

(6)

Attiecīgais ražojums ir alumīnija folija, kuras biezums ir no 0,007 mm līdz 0,021 mm, bez pamatnes, kura nav tālāk citādi apstrādāta kā vien velmēta, gofrēta vai negofrēta, vieglos ruļļos, kuru svars nepārsniedz 10 kg (“attiecīgais ražojums” jeb “alumīnija folijas ruļļi”, jeb “AHF”). Attiecīgais ražojums pašlaik atbilst KN kodiem ex 7607 11 11 un ex 7607 19 10.

(7)

Attiecīgo ražojumu parasti izmanto kā patēriņa preci iepakošanai un citam lietojumam mājsaimniecībā / sabiedriskajā ēdināšanā. Ražojuma definīcija netika apstrīdēta.

(8)

Izmeklēšanā atklāja, ka alumīnija folijai ruļļos, kuru ražo ĶTR un eksportē no ĶTR, alumīnija folijai ruļļos, kuru Savienības ražotāji izgatavo un pārdod Savienībā, un alumīnija folijai ruļļos, kuru sadarbībā iesaistītais Turcijas ražotājs izgatavo un pārdod Turcijā (analogā valsts), ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi, tāpēc tās uzskata par līdzīgām pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(9)

Tā kā piezīmju par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu nav, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 18. līdz 20. apsvērums.

3.   ATLASE

(10)

Tā kā piezīmju par atlasi nav, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 21. līdz 26. apsvērums.

4.   DEMPINGS

4.1.   Tirgus ekonomikas režīms (TER)

(11)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas no CeDo (Shanghai) Ltd (“CeDo”) tika saņemtas piezīmes par konstatējumiem saistībā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešajā ievilkumā noteikto kritēriju. Uzņēmums piezīmēs un uzklausīšanas laikā pie uzklausīšanas amatpersonas apstrīdēja konstatējumu par to, ka uzņēmuma lēmumam iegūt finansējumu no ārzemēm bija jāsaņem valsts atļauja un ka tādējādi tika radīta tā finansiālā stāvokļa izkropļojums. CeDo apgalvoja, ka Ķīnas noteikumiem par ārējo parādu reģistrēšanas īstenošanu nebija izkropļojošas ietekmes uz uzņēmuma finansiālo stāvokli, jo tā aizdevums attiecās uz grupas iekšējo aizdevumu no saistīta uzņēmuma ārpus Ķīnas un bija balstīts tikai uz grupas iekšējiem finansiālajiem apsvērumiem. Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka atļauja procentu un pamatsummas pārskaitīšanai tika piešķirta automātiski.

(12)

Atkārtoti pārbaudot uzņēmuma sniegto papildu informāciju un pēc pagaidu informācijas izpaušanas minētos argumentus, tika atzīts, ka, neraugoties uz prasību par aizdevumu reģistrēšanu un atmaksas atļauju, šajā konkrētajā grupas iekšējā aizdevuma gadījumā varēja konstatēt, ka uzņēmuma finansiālais stāvoklis netika būtiski izkropļots, jo uzņēmums procentus un pamatsummu bija atmaksājis saskaņā ar aizdevuma nolīguma noteikumiem. Šādos apstākļos tiek konstatēts, ka uzņēmums atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešajā ievilkumā noteiktajam kritērijam.

(13)

Tā kā citu piezīmju par TER nav, ņemot vērā iepriekš minēto izmaiņu, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 27. līdz 53. apsvērums.

4.2.   Individuālais režīms (“IR”)

(14)

Tā kā piezīmju par IR nav, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 54. līdz 56. apsvērums.

4.3.   Analogā valsts

(15)

Neviena no personām neiebilda pret to, ka pasākumu galīgai noteikšanai par analogo valsti izvēlēta Turcija.

(16)

Tā kā piezīmju par analogās valsts izvēli nav, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 57. līdz 64. apsvērums.

4.4.   Normālā vērtība

(17)

Normālā vērtība tika aprēķināta, pamatojoties uz datiem, ko sniedza vienīgais analogās valsts (t. i., Turcijas) ražotājs, kas sadarbojās. Tādējādi normālo vērtību noteica, pamatojoties uz viena Turcijas ražotāja līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdevumu cenām un salikto normālo vērtību.

(18)

Uzņēmums Ningbo Favored Commodity Co., Ltd (“Ningbo Favored”) apšaubīja, vai viena Turcijas ražotāja dati varētu būt pietiekami reprezentatīvi, lai noteiktu dempinga starpību visiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, un izteica izbrīnu par to, ka cenas Turcijas iekšzemes tirgū bija ievērojami augstākas par Savienības cenām. Attiecībā uz Turcijas alumīnija folijas tirgu, kā minēts pagaidu regulas 63. apsvērumā, pamatojoties uz vietējās ražošanas, importa un eksporta apjomu un vērtību, Turcija tika uzskatīta par piemērotu analogo valsti. Fakts, ka cenas Turcijas tirgū ir augstākas par Savienības cenām, nav izšķirošs faktors, izvēloties piemērotu analogās valsts tirgu. Jebkurā gadījumā cenu atšķirību var daļēji izskaidrot ar to, ka Savienības ražošanas nozare IP laikā guva tikai nelielu peļņu. Ja Savienības ražošanas nozare būs tādā stāvoklī, ka var gūt pamatotu peļņu (t. i., 5 % apmērā, kā minēts pagaidu regulas 158. apsvērumā), cenu starpība starp Turcijas cenām un Savienības tirgus cenām mazināsies.

(19)

Tāpat Ningbo Favored apgalvoja, ka iestādes nav sniegušas pietiekamu informāciju par salikto normālo vērtību.

(20)

Šajā sakarā tiek norādīts, kā paskaidrots 70. apsvērumā, ka Komisija personai par datiem, kas izmantoti, lai aprēķinātu normālo vērtību, sniedza visu būtisko informāciju, kuru varēja atklāt, nepārkāpjot pamatregulas 19. panta noteikumus, proti, nodrošinot, lai ar visiem konfidenciāliem datiem, ko sniedz vienīgais Turcijas ražotājs, apietos kā ar konfidenciāliem un tos neatklātu citām personām. Ražotājam eksportētājam sniegtā informācija bija svarīga un ļāva tam izprast metodiku, kas izmantota saskaņā ar pamatregulas 2. panta noteikumiem. Turklāt uzklausīšanā, kas notika pēc Ningbo Favored lūguma, uzņēmumu informēja, ka dempinga aprēķiniem izmantoja pilnus produkta kontroles numurus (PKN) un ka gadījumos, kad Turcijas ražotājs nepārdeva tieši tāda paša veida ražojumu, normālo vērtību noteica, koriģējot tuvākā Turcijas ražotāja pārdotā ražojuma PKN. Visbeidzot, galīgo konstatējumu izpaušanas laikā Ningbo Favored un citiem atlasītajiem Ķīnas eksportētājiem tika sniegta papildu informācija par saliktās normālās vērtības noteikšanu. Tāpēc iepriekš minētie apgalvojumi bija jānoraida.

(21)

Tā kā citu piezīmju nav, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 65. līdz 72. apsvērums.

4.5.   Eksporta cena

(22)

Ningbo Favored pieprasīja eksporta vērtības individuālo darījumu sarakstā konvertēt no ASV dolāriem uz Ķīnas valūtu, izmantojot anketā norādīto mēneša maiņas kursu, nevis faktisko maiņas kursu dažādo darījumu laikā. Šajā sakarā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktu par “valūtas konvertāciju”, ja nepieciešams konvertēt valūtas, lai varētu salīdzināt cenas, šādu konvertēšanu veic, izmantojot pārdošanas datuma valūtas kursu. Turklāt tiek atzīmēts, ka anketas norādījumos skaidri paredzēts, ka izmantojamas aptaujātās personas grāmatvedības dokumentos iegrāmatotās summas grāmatvedības uzskaitē lietotajā valūtā. Līdz ar to uzņēmums bija skaidri informēts par izmantojamo maiņas kursu. Tāpēc šo prasību nevarēja pieņemt.

(23)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas tika veikts papildu pārbaudes apmeklējums viena tā nesaistītā importētāja telpās, kam bija noteikta pagaidu regulas 75. apsvērumā minētā peļņa. Tā rezultātā tika samazināta peļņas norma, ko izmanto eksporta cenu noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(24)

Tā kā citu piezīmju nav, ņemot vērā iepriekš minēto izmaiņu, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 73. līdz 75. apsvērums.

4.6.   Salīdzināšana

(25)

Par salīdzināšanu netika saņemtas būtiskas piezīmes. Tā kā citu piezīmju nav, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 76. līdz 78. apsvērums.

4.7.   Dempinga starpība

(26)

Par dempinga starpību būtiskas piezīmes netika saņemtas. Tā kā citu piezīmju nav, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 79. līdz 81. apsvērums.

(27)

Ņemot vērā nesaistītā importētāja peļņas pārskatīšanu, kā minēts 23. apsvērumā, un dažu pārrakstīšanās kļūdu labojumus, galīgā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šāda:

Uzņēmuma nosaukums

Dempinga starpība

CeDo (Shanghai) Ltd

37,4 %

Ningbo Favored Commodity Co., Ltd

30,6 %

Ningbo Times Aluminium Foil Technology Co., Ltd

32,9 %

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

34,9 %

Valsts mēroga dempinga starpība

45,6 %

(28)

Pamatojoties uz pagaidu regulas 81. apsvērumā izklāstītajiem faktiem, ĶTR tika noteikta valsts mēroga galīgā dempinga starpība, izmantojot sadarbībā iesaistīto eksportētāju darījumus ar vislielāko dempingu. Balstoties uz to, galīgā dempinga starpība tika noteikta 45,6 % apmērā.

5.   KAITĒJUMS

5.1.   Savienības produkcija un Savienības ražošanas nozare

(29)

Tā kā piezīmju par Savienības produkciju un Savienības ražošanas nozari nav, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 83. apsvērums.

5.2.   Savienības patēriņš

(30)

Tā kā piezīmju par Savienības patēriņu nav, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 84. līdz 86. apsvērums.

5.3.   ĶTR imports Savienībā

5.3.1.   Apjoms un tirgus daļa

(31)

Tā kā piezīmju par ĶTR importa apjomu un tirgus daļu Savienībā nav, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 87. līdz 89. apsvērums.

5.3.2.   Dempinga cenas importam un cenu samazinājums

(32)

Kā izskaidrots 47. apsvērumā, analizējot pēc pagaidu informācijas izpaušanas saņemtās piezīmes, tika konstatēts, ka attiecīgā ražojuma un Savienības ražošanas nozares izgatavotās alumīnija folijas cenu salīdzināšanai ir lietderīgi nepiemērot tirdzniecības līmeņa korekcijas. Šī metodes maiņa nedaudz ietekmēja cenu samazinājuma starpību.

(33)

Turklāt CeDo grupas cenu samazinājuma starpību pazemināja nesaistītā importētāja peļņas normas pārskatīšana (sk. 23. apsvērumu). Tomēr atlasīto ražotāju eksportētāju vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība joprojām pārsniedz 7 %.

(34)

Tā kā, izņemot iepriekš minētās izmaiņas, citu piezīmju par dempinga cenām importam un cenu samazinājumu nav, ar šo tiek apstiprināta cenu samazinājuma noteikšanai izmantotā metodika, kas aprakstīta pagaidu regulas 90. līdz 94. apsvērumā.

5.4.   Savienības ražošanas nozares un reprezentatīvo Savienības ražotāju ekonomiskais stāvoklis

5.4.1.   Iepriekšējas piezīmes un informācija par Savienības ražošanas nozari

(35)

Tā kā piezīmju par šo jautājumu nav, ar šo tiek apstiprināti pagaidu konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 95. līdz 107. apsvērumā.

5.4.2.   Faktiskās dempinga starpības lielums

(36)

Tā kā piezīmju par šo jautājumu nav, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 108. apsvērums.

5.5.   Secinājums par kaitējumu

(37)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ar šo tiek apstiprināti pagaidu konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 109. līdz 112. apsvērumā.

6.   CĒLOŅSAKARĪBA

(38)

Komisija nesaņēma piezīmes par pagaidu konstatējumiem saistībā ar cēloņsakarību starp dempingu un kaitējumu. Tāpēc tiek apstiprināts, ka ĶTR imports par dempinga cenām radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē un ka nav citu zināmu faktoru, kas varētu izjaukt cēloņsakarību starp ĶTR importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tāpēc ar šo tiek apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 113. līdz 136. apsvērumā.

7.   SAVIENĪBAS INTERESES

7.1.   Savienības ražošanas nozare

(39)

Tā kā piezīmju par Savienības ražošanas nozares interesēm nav, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 138. līdz 142. apsvērums.

7.2.   Importētāji/vairumtirgotāji

(40)

Importēšanas nozares sadarbības līmenis bija ļoti zems, un, kā jau minēts pagaidu regulas 146. apsvērumā, tikai divi importētāji bija iesnieguši atbildes uz aptaujas anketu. Kā minēts 23. apsvērumā, pēc pagaidu pasākumu noteikšanas tika apmeklēts lielākais importētājs (Robinson Young, UK), lai pārbaudītu tā atbildes uz aptaujas anketu. Pārbaudes rezultātā tika koriģēta minētā uzņēmuma norādītā rentabilitāte saistībā ar tā attiecīgajām darbībām. Līdz ar to abu sadarbībā iesaistīto atlasīto importētāju vidējā svērtā peļņas norma samazinājās. Tomēr sadarbībā iesaistīto importētāju peļņas samazinājums netika uzskatīts par būtisku saistībā ar Savienības interešu analīzi, jo abi peļņas rādītāji (pirms un pēc koriģēšanas) bija mēreni.

(41)

Viens no atlasītajiem importētājiem apstrīdēja pagaidu regulas 148. apsvērumā izdarīto provizorisko secinājumu par to, ka pasākumu ietekme uz importēšanas nozari visumā nebūtu nesamērīga, kaut arī importētājs varētu būt spiests pamest tirgu, ja pasākumi tiktu apstiprināti. Taču pagaidu regulā patiesi tika secināts, ka Savienības ražošanas nozare varētu atgūt dažus līgumus, kaitējot importēšanas nozarei. Tomēr netiek apšaubīts, ka attiecīgā ražojuma imports arī turpmāk tiks piegādāts Savienības tirgum, tikai tas notiks uz godīgas konkurences pamata un līdz ar to, iespējams, mazākā apmērā. Ņemot to vērā, tiek apstiprināts, ka kopējā ietekme uz importēšanas nozari nav nesamērīga.

(42)

Papildu piezīmes vai informācija par importētāju un vairumtirgotāju interesēm netika saņemta. Tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 143. līdz 149. apsvērumā norādītie pagaidu konstatējumi par minēto grupu interesēm.

7.3.   Mazumtirgotāji un patērētāji

(43)

Tā kā piezīmju par mazumtirgotāju un patērētāju interesēm nav, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 150. līdz 153. apsvērums.

7.4.   Secinājums par Savienības interesēm

(44)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek apstiprināti pagaidu konstatējumi par Savienības interesēm, proti, to, ka nav pārliecinošu iemeslu pret galīgo pasākumu noteikšanu ĶTR izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļu importam.

8.   GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

8.1.   Kaitējuma novēršanas līmenis

(45)

Pēc pagaidu konstatējumu izpaušanas Ningbo Favored iesniedza iebildumus par kaitējuma starpības aprēķināšanai izmantoto metodiku. Uzņēmums apgalvoja, ka PKN struktūras koriģēšana radījusi nelīdzsvarotību. Proti, uzņēmums apgalvoja, ka iepakošanas izmaksas, iespējams, ir izkropļojušas datus. Otrs jautājums bija saistīts ar metodi, ko izmanto godīga salīdzinājuma nodrošināšanai attiecībā uz tirdzniecības līmeni. Pagaidu posmā Savienības dati bija sadalīti starp mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pārdošanas kanāliem, taču Ningbo Favored iebilda, ka tas katram ražojuma veidam radījis divas mērķa cenas un bijis pretlikumīgi.

(46)

Attiecībā uz apgalvojumu par PKN struktūras koriģēšanu simulācijas ir parādījušas, ka izkropļojumi rastos tad, ja koriģēšana netiktu veikta. Minētās PKN struktūras izmaiņas (kas faktiski bija datu konsolidācija, lai uzlabotu atbilstības rādītājus un reprezentativitāti) bija novērsušas izkropļojumus un uzlabojušas aprēķinu ticamību. Tāpēc šis apgalvojums ir jānoraida.

(47)

Arī otrais Ningbo Favored jautājums par izmantoto pagaidu metodi godīga salīdzinājuma nodrošināšanai attiecībā uz tirdzniecības līmeni tika rūpīgi analizēts. Šajā sakarā tika konstatēts, ka, lai gan šo divu pārdošanas kanālu cenas parasti atšķīrās, konkrētajā gadījumā nepastāvēja identificējama vai pastāvīga tendence. Patiesi, dažos gadījumos pārdošanas cenas, ko ražotājs noteica mazumtirgotājiem, bija zemākas par vairumtirgotājiem noteiktajām cenām, savukārt citos gadījumos situācija bija otrāda. Tāpēc tika izlemts pieņemt minēto apgalvojumu par to, ka nevajadzētu veikt tirdzniecības līmeņa korekcijas, jo nebija izpildīti šādas korekcijas nosacījumi. Līdz ar to kaitējuma novēršanas līmeņu galīgais aprēķins ir veikts, pamatojoties gan uz ražotāju eksportētāju, gan uz Savienības ražošanas nozares konsolidētajām cenām un neizdarot tirdzniecības līmeņa korekciju. Šī metodikas maiņa nedaudz ietekmēja kaitējuma starpību.

(48)

Reaģējot uz galīgo informācijas izpaušanu, Ningbo Favored apgalvoja, ka mērķa cenas samazinājuma aprēķināšanai izmantotā metode bijusi nepilnīga un neuzticama, jo attiecībā uz Savienības ražošanas nozari tā kā sākumpunktu izmantojusi Savienības pārdošanas cenu katram PKN, nevis ražošanas izmaksas (“RI”) katram PKN. Ningbo Favored secināja, ka RI katram PKN netika izmantotas, jo Komisijas ierēdņi “nemudināja” uzņēmumu sniegt attiecīgos datus, un tāpēc procedūra būtu jāizbeidz “pierādījumu trūkuma” dēļ.

(49)

Tomēr pamatregulā nav norādīts, kā būtu jānosaka Savienības ražošanas nozares mērķa cena. Parasti to nosaka, pamatojoties uz ražošanas izmaksām katram PKN un mērķa peļņu vai arī izmantojot katra PKN EXW pārdošanas cenas nesaistītajiem pircējiem Savienības tirgū un koriģējot tās ar faktisko peļņu/zaudējumiem IP laikā, un pievienojot noteikto mērķa peļņu. Abas metodes ir uzticamas, un tās var aizstāt vienu ar otru (atkarībā no apstākļiem). Izmeklēšanā tika lietota otrā metode (t. i., pamatošanās uz faktiskajām Savienības pārdošanas cenām nesaistītajiem pircējiem), jo ne visi atlasītie Savienības ražotāji varēja aprēķināt ticamas RI katram PKN.

(50)

Ņemot vērā iepriekš minēto, apgalvojums, ka pieņemtā metode ir neuzticama, un prasība tādēļ izbeigt procedūru tiek noraidīta.

(51)

CeDo Group apgalvoja, ka tā pagaidu kaitējuma starpības aprēķināšanai izmantotā metodika bijusi nepareiza, jo tajā nav pilnībā ņemta vērā CeDo Group struktūra. Patiesi, importētājs CeDo UK, kas ir saistīts ar atlasītu ražotāju eksportētāju (“CeDo (Shanghai)”), kurš sadarbojās, piegādā Savienības tirgum gan ĶTR, gan Savienībā ražotu foliju, ko izplata kāds saistītais importētājs/tirgotājs. Uzņēmums apgalvoja, ka saistītā importētāja PVA un peļņas normu nevajadzēja atskaitīt no CeDo tālākpārdošanas cenas, jo Savienības pircēju līmenī ir konkurence. CeDo apgalvoja, ka tā pārdošanas cenas pircēju līmenī nekaitētu Savienības ražošanas nozarei.

(52)

CeDo apgalvojumu par tā pārdošanas cenām attiecībā pret Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, iesniedzot sūdzības, apstrīdēja vairāki Savienības ražotāji. Tomēr šo jautājumu nevarēja turpmāk izmeklēt, jo personu iesniegto informāciju nevarēja pārbaudīt tik vēlā izmeklēšanas posmā.

(53)

Būtu jānorāda, ka kaitējuma starpības aprēķināšanas mērķis ir noteikt, vai ir pietiekami dempinga importa CIF cenai piemērot maksājuma likmi, kas ir zemāka par likmi, kura balstīta uz dempinga starpību, lai novērstu kaitējumu, ko rada imports par dempinga cenām. Minētajam novērtējumam būtu jāpamatojas uz attiecīgā importa CIF cenu, kas tiek uzskatīta par pielīdzināmu EXW cenai Savienības ražošanas nozarē. Ja imports tiek veikts ar saistīto importētāju starpniecību – pēc analoģijas ar pieeju, ko izmanto, lai aprēķinātu dempinga starpību, kas varētu tikt aizstāta ar kaitējuma starpības aprēķināšanu, lai noteiktu maksājuma likmi, piemērojot mazākā maksājuma noteikumu, – CIF cenu nosaka, pamatojoties uz to tālākpārdošanas cenu pirmajam neatkarīgajam pircējam, kura attiecīgi koriģēta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Otrkārt, neskarot pēdējos apsvērumus, būtu jānorāda, ka CeDo ierosinātā metodika neizbēgami novestu pie tā, ka CeDo izmantotu ar Savienības produkciju saistītas alumīnija folijas cenas, jo, kā minēts iepriekš, saistītais importētājs/tirgotājs Savienības tirgum piegādāja gan Ķīnā, gan Savienībā ražotu alumīnija foliju.

(54)

CeDo šim jautājumam atkārtoti pievērsās galīgajā posmā. Turklāt uzņēmums lūdza tikt uzklausīts Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas klātbūtnē, un šā jautājuma apspriešanai tika rīkota uzklausīšana. CeDo atkārtoja savus iepriekšējos argumentus, kā arī apstrīdēja minēto skaidrojumu par 2. panta 9. punktu, apgalvojot, ka 2. panta 9. punkts ir ietverts pamatregulas dempinga noteikumos un ka to nevar analoģiski izmantot kaitējuma aprēķināšanai. Iestādes norādīja, ka, lai gan 2. pants attiecas uz dempinga jautājumiem, 2. panta 9. punkts ir ietverts apakšnodaļā “eksporta cena” un sniedz norādes par eksporta cenas aprēķināšanu gadījumā, kad pārdošana Savienībā notiek ar saistītā importētāja starpniecību. Neviens cits pamatregulas noteikums nesniedz tik konkrētas norādes par šo gadījumu.

(55)

CeDo pievērsās Vispārējās tiesas spriedumam Kazchrome  (4) lietā un apgalvoja, ka spriedums sniedza norādes šajā jautājumā, jo tajā noteikts, ka visprecīzākais veids, kā aprēķināt cenu samazinājumu, būtu salīdzināt importa cenas ar Kopienas ražošanas nozares cenām, ietverot visus izdevumus līdz klienta atrašanās vietai. Tomēr būtu jānorāda, ka Tiesa atzina arī to, ka šī pieeja ir nepraktiska, un spriedumā ir skaidri norādīts, ka CIF cenas ir pieņemama metodika kaitējuma starpības aprēķināšanai. Turklāt Kazchrome lieta attiecās uz īpašu situāciju, kur preces ES tirgū vispirms nonāca caur Lietuvu (tranzītā) un tad nokļuva Roterdamā, kur tās tika muitotas. Tajā gadījumā Komisija bija lēmusi cenu samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu aprēķināt, pamatojoties uz cenu tranzīta punktā, nevis cenu pēc muitošanas. Šajā gadījumā tā nav, jo netiek apstrīdēts tas, ka cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķins ir balstīts uz CeDo CIF cenu pēc muitošanas. Turklāt Kazchrome spriedumā Tiesa savus secinājumus attiecināja tikai uz šo konkrēto lietu.

(56)

Turklāt CeDo pievērsās godīga salīdzinājuma jautājumam un citēja divus PTO ekspertu grupas ziņojumus (5). Iestādes uzskata, ka Komisijas dienestu noteiktās CeDo cenas un Savienības ražošanas nozares EXW cenas (gan cenu samazinājumam, gan mērķa cenu samazinājumam) var izmantot par pamatu godīgam un saprātīgam salīdzinājumam. Būtu jāatceras, ka ideāls salīdzinājums nozīmētu to, ka tiktu ņemti vērā tikai piedāvājumi attiecībā uz vienu un to pašu līgumu, jo vienīgi tad pārdošanas nosacījumi būtu identiski. Tā kā ideāls salīdzinājums šeit nav iespējams, iestādes uzskata, ka metodika, kas izmanto līdzīgo ražojumu vidējās cenas viena gada IP laikā, ir godīga. Minētā metodika tika skaidri izklāstīta informācijas izpaušanas laikā.

(57)

Turklāt tiek uzskatīts, ka CeDo ieteiktā metode radītu nevienlīdzīgu attieksmi saistībā ar CeDo starpības aprēķināšanu un to atlasīto ražotāju eksportētāju starpības aprēķināšanu, kas ražojumu pārdod neatkarīgiem importētājiem. Citiem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem piemērotā metode pamatojās uz eksporta cenu CIF līmenī un neietvēra Savienības PVA un peļņu, kas pēc muitošanas gūta no tālākpārdošanas Savienībā. Komisija uzskata, ka tam, vai tiek eksportēts Savienības saistītajiem vai neatkarīgajiem uzņēmējiem, nevajadzētu ietekmēt cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķināšanai izmantotās attiecīgās importa cenas noteikšanu. Komisijas izmantotā metodika abos gadījumos nodrošina vienlīdzīgu attieksmi. Visbeidzot, kā iepriekš minēts 53. apsvērumā, CeDo pieprasītā pieeja, jo īpaši – ņemot vērā šā uzņēmuma situāciju, radītu neskaidrību saistībā ar abām atšķirīgajām funkcijām, kuras CeDo pilda kā alumīnija folijas piegādātājs Savienības tirgum. Patiesi, CeDo nodrošina piegādi Savienības tirgum, pirmkārt, kā ražotājs, kurš atrodas Savienībā, un, otrkārt, kā no Ķīnas importētas alumīnija folijas tālākpārdevējs. Kaitējuma starpības aprēķināšanas mērķis ir noteikt nevis to, kādā mērā pārdevumi, ko CeDo UK veic kā Savienības ražotājs importētājs, nodara kaitējumu Savienības ražotājiem, bet gan to, vai šāda ietekme ir CeDo Shanghai eksportam, proti, vai tas rada Savienības ražotāju cenu samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu. Tādēļ ir jāņem vērā tā cena, par kuru attiecīgais ražojums tiek pārdots Savienībai, nevis cena, par kuru ražotāji importētāji importēto materiālu pārdod tālāk Savienībā. Tas atbilst pieejai, kas izmantota, lai aprēķinātu kaitējuma starpību, kura piemērojama importam, ko iekšzemes ražotāji veikuši Savienībā.

(58)

Visbeidzot, būtu jānorāda, ka Savienības ražotāju cenas ir koriģētas līdz EXW līmenim, atskaitot ne tikai kredītnotas, atlaides un rabatus, bet arī komisijas (tirdzniecības izmaksu veids) un ar transportu saistītas izmaksas. Līdz ar to importētāja tālākpārdošanas cenas salīdzināšana ar Savienības EXW cenu nebūtu godīga.

(59)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ tika norādīts, ka prasību pārskatīt CeDo kaitējuma starpības aprēķināšanas metodiku nevar pieņemt.

(60)

Tomēr nesaistītā importētāja pārskatītā peļņas norma (kas koriģēta 23. apsvērumā izskaidroto iemeslu dēļ) ietekmēja CeDo kaitējuma starpību, jo tā tika atskaitīta no uzņēmuma tālākpārdošanas cenas. Visbeidzot, visu cenu samazinājuma starpību ietekmēja niecīgas pārrakstīšanās kļūdas labojums attiecībā uz mērķa peļņas piemērošanu pagaidu posmā.

(61)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā kaitējuma starpība ir šāda:

Uzņēmuma nosaukums

Cenu samazinājums

CeDo (Shanghai) Ltd

14,2 %

Ningbo Favoured Commodity Co. Ltd

14,6 %

Ningbo Times Aluminium Foil Technology Co., Ltd

15,6 %

Vidējais svērtais citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās

14,6 %

Atlikums

35,6 %

8.2.   Galīgie pasākumi

(62)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm un atbilstīgi pamatregulas 9. panta 4. punktam attiecībā uz ĶTR izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļu importu saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu būtu jānosaka galīgais antidempinga maksājums zemākajā konstatētās dempinga vai kaitējuma starpības apmērā. Šajā gadījumā maksājuma likme būtu attiecīgi jānosaka konstatētās kaitējuma starpības apmērā.

(63)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek noteikta šāda maksājumu likme:

Uzņēmuma nosaukums

Dempinga starpība

Kaitējuma novēršanas apmērs

Antidempinga maksājuma likme

CeDo (Shanghai) Ltd

37,4 %

14,2 %

14,2 %

Ningbo Favoured Commodity Co. Ltd

30,6 %

14,6 %

14,6 %

Ningbo Times Aluminium Foil Technology Co., Ltd

32,9 %

15,6 %

15,6 %

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

34,9 %

14,6 %

14,6 %

Valsts mēroga dempinga starpība

45,6 %

35,6 %

35,6 %

(64)

Atsevišķas uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo stāvokli, kas izmeklēšanas laikā konstatēts saistībā ar šiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi ir piemērojamas vienīgi to ĶTR izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi un līdz ar to konkrēti minētie tiesību subjekti. Tāda attiecīgā ražojuma importam, ko ražojis cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav konkrēti minēti šīs regulas rezolutīvajā daļā (tostarp tiesību subjekti, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem), nevar izmantot minētās likmes, bet uz to attiecina maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(65)

Lai iespējami mazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju lielo atšķirību dēļ, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi ietver tāda derīga rēķina uzrādīšanu dalībvalstu muitas dienestiem, kurš atbilst šīs regulas pielikumā izklāstītajām prasībām. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina atlikušo antidempinga maksājumu, kas piemērojams visiem pārējiem eksportētājiem.

(66)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu palielinājumu kā tādu var uzskatīt par tirdzniecības modeļa izmaiņu, ko izraisījusi pasākumu noteikšana pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt izmeklēšanu pret pasākumu apiešanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālās maksājuma likmes un pēc tam noteikt attiecīgo valsts mēroga maksājumu.

(67)

Ikviena prasība piemērot individuālu antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunas ražotnes vai pārdošanas struktūras izveides) nekavējoties būtu jāadresē Komisijai (6) kopā ar visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par visām tām pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam un kas, piemēram, saistās ar minēto nosaukuma maiņu vai pārmaiņām ražošanas un pārdošanas struktūrās. Tad vajadzības gadījumā šī regula tiks attiecīgi grozīta, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālās maksājuma likmes.

(68)

Lai pareizi piemērotu antidempinga maksājumu, valsts mēroga maksājuma līmenis būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri IP laikā ražojumu neeksportēja uz ES.

(69)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret jaunajiem eksportētājiem un šīs regulas 1. panta 2. punkta tabulā minētajiem izlasē neiekļautajiem, bet sadarbībā iesaistītajiem uzņēmumiem, kuru atlasītā vidējā maksājuma likme ir 14,6 %, būtu jāiekļauj noteikums, ka minētajiem uzņēmumiem noteiktā vidējā svērtā maksājuma likme piemērojama arī visiem jaunajiem eksportētājiem, kam citādi saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu būtu tiesības uz pārskatīšanu, jo minēto pantu nepiemēro, ja ir izmantota atlase.

(70)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata plānoja ieteikt galīga antidempinga maksājuma noteikšanu ĶTR izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļu importam un tādu summu galīgo iekasēšanu, kuras tika nodrošinātas ar pagaidu maksājumu (“galīgā informācijas izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts laiks, kurā tās varēja izteikt piezīmes par galīgo informācijas izpaušanu.

(71)

Mutiskās un rakstiskās piezīmes, ko bija paudušas ieinteresētās personas, tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

9.   PAGAIDU MAKSĀJUMA GALĪGĀ IEKASĒŠANA

(72)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpības lielumu un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, tiek uzskatīts, ka būtu galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu, kurš noteikts ar pagaidu regulu.

(73)

Ja galīgie maksājumi ir lielāki par pagaidu maksājumiem, galīgi būtu jāiekasē tikai tās summas, kas nodrošinātas pagaidu maksājumu apmērā, savukārt summas, kuras pārsniedz galīgā antidempinga maksājuma likmi, būtu jāatmaksā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tādas alumīnija folijas importam, kuras biezums ir no 0,007 mm līdz 0,021 mm, bez pamatnes, kura nav tālāk citādi apstrādāta kā vien velmēta, gofrēta vai negofrēta, vieglos ruļļos, kam svars nav lielāks par 10 kg, un uz kuru pašlaik attiecas KN kodi ex 7607 11 11 un ex 7607 19 10 (Taric kodi 7607111110 un 7607191010).

2.   Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro 1. punktā minētā turpmāk uzskaitīto uzņēmumu izgatavotā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz ES robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

Uzņēmums

Maksājums

Taric papildu kods

CeDo (Shanghai) Ltd, Shanghai

14,2 %

B299

Ningbo Favored Commodity Co. Ltd, Yuyao City

14,6 %

B301

Ningbo Times Aluminium Foil Technology Co. Ltd, Ningbo

15,6 %

B300

Able Packaging Co.,Ltd., Shanghai

14,6 %

B302

Guangzhou Chuanlong Aluminium Foil Product Co., Ltd, Guangzhou

14,6 %

B303

Ningbo Ashburn Aluminium Foil Products Co., Ltd, Yuyao City

14,6 %

B304

Shanghai Blue Diamond Aluminium Foil Manufacturing Co., Ltd, Shanghai

14,6 %

B305

Weifang Quanxin Aluminum Foil Co., Ltd, Linqu

14,6 %

B306

Zhengzhou Zhuoshi Tech Co. Ltd, Zhengzhou City

14,6 %

B307

Zhuozhou Haoyuan Foil Industry Co., Ltd, Zhouzhou City

14,6 %

B308

Zibo Hengzhou Aluminium Plastic Packing Material Co., Ltd, Zibo

14,6 %

B309

Yuyao Caelurn Aluminium Foil Products Co., Ltd, Yuyao

14,6 %

B310

Visi pārējie uzņēmumi

35,6 %

B999

3.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem noteiktās individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem uzrāda derīgu rēķinu, kas atbilst šīs regulas pielikumā minētajām prasībām. Ja šādu rēķinu neuzrāda, piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājuma likmi.

4.   Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Galīgi iekasē summas, kas nodrošinātas ar antidempinga pagaidu maksājumu atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 833/2012. Nodrošinātās summas, kas pārsniedz galīgo antidempinga maksājumu summu, atmaksā.

3. pants

Ja kāds jauns ražotājs eksportētājs no Ķīnas Tautas Republikas iesniedz Komisijai pietiekamus pierādījumus par to, ka:

izmeklēšanas periodā (no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 30. septembrim) tas nav eksportējis uz Savienību 1. panta 1. punktā aprakstīto ražojumu,

tas nav saistīts ne ar vienu Ķīnas Tautas Republikas eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie pasākumi,

tas faktiski ir eksportējis uz Savienību attiecīgo ražojumu pēc izmeklēšanas perioda, kas ņemts vērā, nosakot pasākumus, vai tas ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu daudzumu,

Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriežoties ar Padomdevēju komiteju, ar vienkāršu balsu vairākumu var grozīt 1. panta 2. punktu, iekļaujot jauno ražotāju eksportētāju to sadarbībā iesaistīto uzņēmumu sarakstā, kas netika iekļauti atlasē un kam tādējādi piemēro vidējo svērto maksājuma likmi 14,6 %.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 11. martā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

E. GILMORE


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  OV L 251, 18.9.2012., 29. lpp.

(3)  OV L 331, 1.12.2012., 56. lpp.

(4)  Lieta T-107/08 Transnational Company “Kazchrome’ AO un ENRC Marketing AG/Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija, 2011. gads (Krājumā vēl nav publicēts).

(5)  PTO ekspertu grupas ziņojums, China – CVD and AD Duties on Grain Oriented Flat-Rolled Electrical Steel from USA – WT/DS414/R un AD Measure on Farmed Atlantic Salmon from Norway – WT/DS337/R.

(6)  European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, Office: NERV-105, 08/020,1049 Bruxelles/Brussel, BELGIQUE, BELGIË.


PIELIKUMS

Šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajā derīgajā rēķinā jābūt izrakstītāja uzņēmuma pārstāvja parakstītai deklarācijai šādā formā:

1)

rēķina izrakstītāja uzņēmuma pārstāvja vārds, uzvārds un amats;

2)

šāds paziņojums:

“Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītie [apjoms] konkrētas alumīnija folijas ruļļi pārdošanai eksportam uz Eiropas Savienību ir ražoti [uzņēmuma nosaukums un adrese], [Taric papildu kods], Ķīnas Tautas Republikā. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.

Datums un paraksts”