9.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/30

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002 (3), ko pieņēma, atbildot uz naftas tankkuģa Erika avāriju, izveidoja Eiropas Jūras drošības aģentūru (“Aģentūra”), lai nodrošinātu augstu, vienveidīgu un efektīvu kuģošanas drošības līmeni un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu.

(2)

Pēc naftas tankkuģa Prestige avārijas 2002. gadā Regula (EK) Nr. 1406/2002 tika grozīta, lai piešķirtu Aģentūrai vairāk uzdevumu saistībā ar reaģēšanu piesārņojuma gadījumos.

(3)

Ir nepieciešams precizēt kāda veida jūras piesārņojumam vajadzētu attiekties uz Regulas (EK) Nr. 1406/2002 mērķiem. Tādējādi ar naftas un gāzes ieguves iekārtu radīto jūras piesārņojumu vajadzētu saprast piesārņojumu ar naftu vai jebkuru citu vielu, kura, iekļūstot jūras vidē, var radīt draudus cilvēka veselībai, kaitēt dzīvajiem resursiem un dzīvībai jūrā, nodarīt bojājumus iekārtām vai traucēt cita veida likumīgu jūras izmantošanu, kā to nosaka 2000. gada Protokols par gatavību, reaģēšanu un sadarbību bīstamu un kaitīgu vielu izraisīta piesārņojuma gadījumos.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1406/2002 22. pantu Aģentūras Administratīvā padome (“Administratīvā padome”) 2007. gadā pasūtīja neatkarīgu ārēju novērtējumu par minētās regulas īstenošanu. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, Administratīvā padome 2008. gada jūnijā sniedza ieteikumus izmaiņām saistībā ar Aģentūras darbību, tās kompetences jomām un darba praksi.

(5)

Pamatojoties uz ārējā novērtējuma konstatējumiem un ieteikumiem, kā arī Administratīvās padomes 2010. gada martā pieņemto daudzgadu stratēģiju, daži Regulas (EK) Nr. 1406/2002 noteikumi būtu jāprecizē un jāatjaunina. Aģentūrai, koncentrējoties uz prioritāro pienākumu pildīšanu kuģošanas drošības jomā, būtu jāuzņemas vairāki jauni pamatuzdevumi un papilduzdevumi, kas atspoguļotu kuģošanas drošības politikas attīstību Savienības un starptautiskā līmenī. Ņemot vērā budžeta ierobežojumus, ar ko saskaras Savienība, ir nepieciešami vērienīgi personāla izvērtēšanas un pārcelšanas pasākumi, lai garantētu izmaksu un budžeta efektivitāti un nepieļautu divkāršu darbu. Jauno pamatuzdevumu un papilduzdevumu veikšanai vajadzīgie cilvēkresursi principā būtu jānodrošina, veicot darbinieku iekšējo pārcelšanu Aģentūrā. Vienlaikus Aģentūrai vajadzības gadījumā būtu jāsaņem finansējums no citām Savienības budžeta sadaļām, jo īpaši no Eiropas Kaimiņattiecību politikas instrumenta. Jebkādus jaunus pamatuzdevumus un papilduzdevumus Aģentūra pildīs, nepārsniedzot spēkā esošā finanšu plāna un Aģentūras budžeta robežas, neskarot sarunas un lēmumus par turpmāko daudzgadu finanšu shēmu. Tā kā šī regula nav finansēšanas lēmums, budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras ietvaros būtu jālemj par Aģentūrai piešķiramiem līdzekļiem.

(6)

Aģentūras uzdevumiem vajadzētu būtu skaidri un precīzi aprakstītiem un būtu jāizvairās no jebkādas uzdevumu dublēšanās.

(7)

Aģentūra ir parādījusi, ka atsevišķus uzdevumus efektīvāk var īstenot Eiropas līmenī, kas dažos gadījumos dalībvalstīm varētu nodrošināt ietaupījumus valsts budžetā un tādos gadījumos varētu būt apliecinājums patiesai Eiropas pievienotajai vērtībai.

(8)

Būtu jāprecizē daži noteikumi saistībā ar Aģentūras īpašo pārvaldību. Ņemot vērā Komisijas īpašo atbildību par Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzēto Savienības politiku īstenošanu, Komisijai būtu jāsniedz Aģentūrai politikas norādes attiecībā uz tās uzdevumu veikšanu, vienlaikus pilnībā ievērojot Aģentūras juridisko statusu un tās izpilddirektora neatkarību, kas noteikta ar Regulu (EK) Nr. 1406/2002.

(9)

Ieceļot Administratīvās padomes locekļus, ievēlot Administratīvās padomes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku un ieceļot nodaļu vadītājus, būtu pilnībā jāņem vērā, ka ir svarīgi nodrošināt dzimumu līdzsvarotu pārstāvību.

(10)

Visas atsauces uz attiecīgiem Savienības tiesību aktiem būtu jāsaprot kā atsauces uz aktiem kuģošanas drošības, jūras drošības, kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanas un reaģēšanas darbību jomās, kā arī uz aktiem, kas reglamentē rīcību naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisīta jūras piesārņojuma gadījumos.

(11)

Šajā regulā jēdziens “jūras drošība” saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 725/2004 (2004. gada 31. marts) par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu (4) ir jāsaprot kā aizsargpasākumu kopums, kas paredzēts, lai aizsargātu jūras satiksmi un ostas iekārtas pret tīšu nelikumīgu darbību briesmām. Drošības mērķis būtu jāsasniedz, pieņemot piemērotus pasākumus jūras transporta politikas jomā, neskarot dalībvalstu noteikumus valsts drošības, aizsardzības un sabiedriskās kārtības jomā, kā arī pret valsti vērstu finanšu noziegumu apkarošanas jomā.

(12)

Aģentūrai vajadzētu darboties Savienības interesēs. Tam būtu jāattiecas arī uz gadījumiem, kad Aģentūrai tiek uzdots rīkoties ārpus dalībvalstu teritorijas savas kompetences jomās un sniegt tehnisku palīdzību attiecīgām trešām valstīm, veicinot Savienības kuģošanas drošības politiku.

(13)

Aģentūrai būtu jāsniedz tehniska palīdzība dalībvalstīm, kam būtu jāveicina vajadzīgo valsts spēju izveide, lai īstenotu Savienības acquis.

(14)

Aģentūrai būtu jāsniedz operatīva palīdzība dalībvalstīm un Komisijai. Tam būtu jāietver tādi pakalpojumi kā Savienības kuģošanas informācijas un apmaiņas sistēma (SafeSeaNet), Eiropas satelītdienests naftas produktu uzraudzībai (CleanSeaNet), Eiropas Savienības Datu centrs kuģu uzraudzībai un identifikācijai lielos attālumos (ES LRIT datu centrs) un ES ostas valsts kontroles inspekcijas datu bāze (Thetis).

(15)

Aģentūras speciālās zināšanas par elektronisko datu nosūtīšanu un kuģošanas informācijas apmaiņas sistēmām vajadzētu izmantot, lai vienkāršotu ziņošanas formalitātes kuģiem, novēršot šķēršļus jūras transportam un izveidojot Eiropas jūras transporta telpu bez šķēršļiem. Aģentūrai jo īpaši vajadzētu atbalstīt dalībvalstis, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/65/ES (2010. gada 20. oktobris) par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām (5).

(16)

Aģentūrai būtu jāpalielina tās atbalsts Komisijai saistībā ar pētniecības pasākumiem, kas ietilpst Aģentūras kompetences jomās. Tomēr būtu jāraugās, lai darbība nedublētos ar pašreizējo Savienības pētniecības pamatprogrammu. It īpaši Aģentūrai nevajadzētu vadīt pētniecības projektus.

(17)

Ņemot vērā jaunu, inovatīvu lietotņu un pakalpojumu attīstību un pašreizējo lietotņu un pakalpojumu uzlabojumus un nolūkā izveidot Eiropas jūras telpu bez šķēršļiem, Aģentūrai būtu pilnībā jāizmanto Eiropas satelītu navigācijas programmas (EGNOS un Galileo) un Vides un drošības globālā monitoringa programmas (“GMES”) piedāvātās iespējas.

(18)

Pēc tam, kad ir beidzies termiņš Savienības sadarbības sistēmai nejaušas vai apzinātas jūras piesārņošanas jomā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2850/2000/EK (6), Aģentūrai būtu jāturpina īstenot vairākus pasākumus, kas iepriekš tika veikti saskaņā ar minēto sistēmu, jo īpaši izmantojot Konsultatīvās tehniskās grupas speciālās zināšanas attiecībā uz sagatavotību jūras piesārņošanas gadījumiem un reaģēšanu uz tiem. Aģentūras darbībai šajā jomā nebūtu jāatbrīvo jūras piekrastes valstis no pienākuma nodrošināt piemērotu mehānismu esamību reaģēšanai uz piesārņojumu, un tai būtu jāņem vērā esošie dalībvalstu vai dalībvalstu grupu savstarpējās sadarbības pasākumi.

(19)

Pēc pieprasījuma Aģentūra sniedz dalībvalstīm sīku informāciju par iespējamiem kuģu izraisītā piesārņojuma gadījumiem, izmantojot CleanSeaNet, lai dalībvalstis varētu pildīt pienākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/35/EK (2005. gada 7. septembris) par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem (7). Tomēr izpildes efektivitāte ir ļoti atšķirīga, lai gan šāds piesārņojums var nonākt citu valstu ūdeņos. Tādēļ nākamajā ziņojumā saskaņā ar minētās direktīvas 12. pantu Komisijai būtu jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par to, cik efektīvi un konsekventi tiek īstenota minētā direktīva, kā arī jāpaziņo cita informācija par tās piemērošanu.

(20)

Piesārņojuma skarto valstu pieprasījumus, lai Aģentūra veiktu piesārņojuma novēršanas darbības, vajadzētu pārsūtīt, izmantojot ES Civilās aizsardzības mehānismu, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2007/779/EK, Euratom (8). Tomēr Komisija var apsvērt, vai apstākļos, kad netiek pieprasīti atbalsta kuģi un aprīkojums piesārņojuma novēršanai, nebūtu piemērotāk lietot alternatīvus saziņas līdzekļus, kuros izmantotas jaunākās informācijas tehnoloģijas, un tādējādi par to var informēt pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti.

(21)

Nesenie notikumi ir likuši apzināties ietekmi, kādu piekrastes naftas un gāzes izpētes un ieguves darbi var atstāt uz jūras transportu un jūras vidi. Pēc piesārņojuma skartās dalībvalsts pieprasījuma Aģentūras reaģēšanas spējas naftas piesārņojuma gadījumā un tās speciālās zināšanas par piesārņojumu ar bīstamām un indīgām vielām vajadzētu izmantot, reaģējot uz piesārņojumu, kas radies no šādām darbībām.

(22)

Aģentūrai CleanSeaNet, ko pašlaik izmanto, lai apliecinātu naftas noplūdi no kuģiem, jo īpaši būtu jāizmanto arī piekrastes naftas un gāzes izpētes un ieguves darbu rezultātā radītās noplūdes konstatēšanai un izziņošanai, neradot negatīvas sekas pakalpojumiem, ko sniedz jūras transportam.

(23)

Aģentūrai ir stabilas un atzītas vērtīgas īpašas speciālās zināšanas un rīki attiecībā uz kuģošanas drošību, jūras drošību un kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanu un reaģēšanu uz to. Šīs speciālās zināšanas un rīki var būt noderīgi citām Savienības darbībām, kas ir saistītas ar Savienības jūras transporta politiku. Tādēļ Aģentūrai pēc pieprasījuma būtu jāpalīdz Komisijai un dalībvalstīm izstrādāt un īstenot šādas Savienības darbības ar nosacījumu, ka Administratīvā padome to ir apstiprinājusi saistībā ar Aģentūras gada darba programmu. Būtu jāveic sīka šādas palīdzības izmaksu un ieguvumu analīze, un tai nevajadzētu kavēt Aģentūras pamatuzdevumu izpildi.

(24)

Ar Aģentūras sniegto tehnisko palīdzību tā arī atbalsta videi draudzīgāku jūras transporta attīstību.

(25)

Attiecībā uz klasifikācijas sabiedrībām – lielākā daļa klasifikācijas sabiedrību nodarbojas gan ar jūras, gan iekšējo ūdensceļu kuģiem. Balstoties uz Aģentūras pieredzi ar klasifikācijas sabiedrībām, kuru darbība ir saistīta ar jūras kuģiem, Aģentūra varētu sniegt Komisijai noderīgu informāciju par tām klasifikācijas sabiedrībām, kas nodarbojas ar iekšējo ūdensceļu kuģiem, un tādējādi dotu iespēju paaugstināt darbības efektivitāti.

(26)

Attiecībā uz saskarni starp transporta informācijas sistēmām Aģentūrai būtu jāpalīdz Komisijai un dalībvalstīm, kopā ar upju informācijas pakalpojumu sistēmas kompetentajām iestādēm izskatot iespēju apmainīties ar informāciju starp šādām sistēmām.

(27)

Neskarot kompetento iestāžu atbildību, Aģentūrai būtu jāpalīdz Komisijai un dalībvalstīm izstrādāt un īstenot gaidāmo e-jūrniecības iniciatīvu, kuras mērķis ir paaugstināt Eiropas jūras transporta nozares darbības efektivitāti, veicinot jaunāko informācijas tehnoloģiju izmantošanu.

(28)

Lai izveidotu vienoto tirgu un Eiropas jūras transporta telpu bez šķēršļiem, būtu jāsamazina administratīvais slogs attiecībā uz kuģošanu, tādējādi, inter alia, veicinot tuvsatiksmes kuģošanu. Šajā sakarā “zilās zonas” koncepciju un e-jūrniecību varētu izmantot kā līdzekli, lai samazinātu ziņošanas formalitātes tirdzniecības kuģiem, kas ienāk dalībvalstu ostās vai iziet no tām.

(29)

Jāatgādina, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru un, lai ievērotu institucionālā līdzsvara principu, Aģentūrai nedrīkst piešķirt pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus lēmumus.

(30)

Neskarot Regulā (EK) Nr. 1406/2002 noteiktos mērķus un uzdevumus, vienā gadā pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisijai ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām būtu jāsagatavo un jāiesniedz priekšizpēte ar mērķi novērtēt un apzināt iespējas, kā uzlabot dažādu krasta apsardzes dienestu koordināciju un sadarbību. Minētajā izpētē būtu jāņem vērā esošais tiesiskais regulējums un attiecīgo Savienības forumu atbilstīgi ieteikumi, kā arī pašreizējā vienotas informācijas apmaiņas vides (CISE) izveide, un pilnībā būtu jāievēro subsidiaritātes un proporcionalitātes princips, skaidri norādot izmaksas un ieguvumus Eiropas Parlamentam un Padomei.

(31)

Nozīmīgs faktors Savienības jūrniecības nozares grupu konkurētspējai ir – piesaistīt labi apmācītus Eiropas jūrniekus. Tādējādi, ņemot vērā pašreizējo un turpmāko pieprasījumu Savienībā pēc augsti kvalificētiem jūrniekiem, Aģentūrai vajadzības gadījumā būtu jāatbalsta dalībvalstis un Komisija jūrlietu apmācības veicināšanā, atvieglojot brīvprātīgu apmaiņu ar labāko praksi un sniedzot informāciju par Savienības apmaiņas programmām jūrlietu apmācības jomā. Tas varētu ietvert brīvprātīgu palīdzību kvalificētām Eiropas ieinteresētām personām, lai sasniegtu izcilību jūrlietu izglītībā un apmācībā, pilnībā ievērojot dalībvalstu atbildību par jūrlietu apmācību saturu un organizāciju.

(32)

Lai novērstu pieaugošos pirātisma draudus, Aģentūrai attiecīgos gadījumos būtu jāturpina sniegt sīku informāciju kompetentām valsts iestādēm un citām attiecīgām struktūrām, tostarp jūras spēku operācijām, piemēram, ES jūras militārā operācija Atalanta, par to kuģu atrašanās vietu, kas kuģo ar dalībvalstu karogu un šķērso reģionus, kas ir klasificēti kā sevišķi bīstami. Turklāt Aģentūras rīcībā ir līdzekļi, ko varētu izmantot īpaši saistībā ar CISE izveidi. Tādēļ ir lietderīgi, ka Aģentūrai pēc pieprasījuma būtu jānodrošina kompetentās valsts iestādes un Savienības struktūras, piemēram, Frontex un Eiropols, ar attiecīgiem datiem par kuģu atrašanās vietu un Zemes novērošanu, lai veicinātu preventīvus pasākumus, kas nepieciešami cīņai pret tīšām nelikumīgām darbībām, attiecīgo Savienības tiesību aktu izpratnē, neskarot dalībvalstu tiesības un pienākumus, un saskaņā ar piemērojamajiem valsts un Savienības tiesību aktiem, īpaši saistībā ar struktūrām, kas pieprasa datus. Kuģu uzraudzības un identifikācijas lielos attālumos (LRIT) datu sniegšanai vajadzētu būt atkarīgai no attiecīgās karoga valsts piekrišanas saskaņā ar Administratīvās padomes noteiktajām procedūrām.

(33)

Lai nodrošinātu konsekvenci, publiskojot informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (9), Komisijai un Aģentūrai vajadzētu balstīties uz īpašajām zināšanām un pieredzi, kas iegūta saistībā ar Parīzes Saprašanās memorandu par ostas valsts kontroli (“Parīzes SM”).

(34)

Aģentūras sniegtajai palīdzībai dalībvalstīm un Komisijai saistībā ar starptautisku un reģionālu organizāciju attiecīgo darbu nevajadzētu skart minēto organizāciju un dalībvalstu attiecības, kuru pamatā ir dalībvalstu dalība minētajās organizācijās.

(35)

Savienība ir pievienojusies šādiem instrumentiem, ar ko izveido reģionālās organizācijas, kuru darbības ietilpst arī Aģentūras mērķos: Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija, kas pārskatīta 1992. gadā) (10), Konvencija par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu (Barselonas konvencija) (11) un tās 1995. gadā pārskatītais variants (12) un vairāki tās protokoli; Nolīgums par sadarbību cīņā pret Ziemeļjūras piesārņojumu ar naftu un citām kaitīgām vielām (Bonnas nolīgums) (13); Konvencija par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OSPAR konvencija) (14); Sadarbības nolīgums Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu piekrastes un ūdeņu aizsardzībai no piesārņojuma, kas parakstīts 1990. gada 17. oktobrī (Lisabonas nolīgums) (15), un tā papildu protokols, ko parakstīja 2008. gada 20. maijā, bet kurš vēl nav stājies spēkā (16). Savienība arī risina sarunas par pievienošanos Konvencijai par Melnās jūras aizsardzību pret piesārņojumu, kas parakstīta 1992. gada aprīlī (Bukarestes konvencija). Tādēļ Aģentūrai būtu jāsniedz tehniska palīdzība dalībvalstīm un Komisijai saistībā ar dalību minēto reģionālo organizāciju atbilstošajā darbā.

(36)

Papildus minētajām reģionālajām organizācijām pastāv arī vairāki citi reģionāla mēroga, vietēja mēroga un divpusēji koordinācijas un sadarbības mehānismi attiecībā uz reaģēšanu piesārņojuma gadījumos. Sniedzot palīdzību saistībā ar reaģēšanu piesārņojuma gadījumos tām trešām valstīm, ar kurām Savienībai ir kopīga reģionāla jūras teritorija, Aģentūrai būtu jārīkojas, ievērojot minētos mehānismus.

(37)

Savienībai ar kaimiņvalstīm ir kopīgas Vidusjūras, Melnās jūras un Baltijas jūras reģionālas jūras teritorijas. Aģentūrai pēc Komisijas pieprasījuma būtu jāsniedz palīdzība minētajām valstīm saistībā reaģēšanu piesārņojuma gadījumos.

(38)

Lai maksimāli uzlabotu efektivitāti, Aģentūrai pēc iespējas ciešāk būtu jāsadarbojas saskaņā ar Parīzes SM. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāturpina pārbaudīt jebkuru iespēju, kā paaugstināt efektivitāti, ko varētu ierosināt izskatīt saistībā ar Parīzes SM.

(39)

Lai nodrošinātu saistošu Savienības tiesību aktu pareizu īstenošanu tādās jomās kā kuģošanas drošība un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršana, Aģentūrai būtu jāpalīdz Komisijai, apmeklējot dalībvalstis. Šādiem valstu administrāciju apmeklējumiem vajadzētu dot iespēju Aģentūrai apkopot visu vajadzīgo informāciju, lai sagatavotu visaptverošu ziņojumu un to iesniegtu Komisijai tālākai izvērtēšanai. Apmeklējumos būtu jāievēro Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā minētie principi, un apmeklējumi būtu jāveic tā, lai valstu jūras administrācijām radītu pēc iespējas mazāku administratīvo slogu. Turklāt apmeklējumi būtu jāveic, ievērojot noteiktu procedūru, tostarp Administratīvās padomes pieņemtu standarta metodoloģiju.

(40)

Aģentūrai būtu jāpalīdz Komisijai, veicot atzīto organizāciju inspekcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 391/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates (17). Šīs inspekcijas drīkst notikt arī trešās valstīs. Komisijai un Aģentūrai būtu jānodrošina, lai attiecīgās dalībvalstis tiktu pienācīgi informētas. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/106/EK (2008. gada 19. novembris) par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (18) Aģentūrai būtu arī jāveic inspekcijas uzdevumi saistībā ar jūrnieku apmācību un sertifikāciju trešās valstīs, ko Komisija ir uzdevusi veikt Aģentūrai. Regulā (EK) Nr. 1406/2002 nebūtu jāiekļauj sīkāka informācija par tehnisko palīdzību, ko Aģentūra sniedz Komisijas veiktajās jūras drošības pārbaudēs saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 324/2008 (2008. gada 9. aprīlis), ar ko nosaka pārskatītas procedūras Komisijas pārbaužu veikšanai jūras satiksmes drošības jomā (19).

(41)

Lai nodrošinātu saskaņotību ar Savienības politikas mērķiem un institucionālo struktūru, kā arī ar piemērojamām administratīvām un finanšu procedūrām, Komisijai būtu jāsniedz oficiāla konsultācija rakstiska atzinuma veidā par Aģentūras daudzgadu stratēģijas projektu un gada darba programmu projektiem, kas Administratīvai padomei būtu jāņem vērā pirms minēto dokumentu pieņemšanas.

(42)

Lai nodrošinātu godīgu un pārredzamu izpilddirektora iecelšanas procedūru, izmantojamajai atlases procedūrai vajadzētu būt saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm par Savienības aģentūru direktoru atlasi un izvirzīšanu. Šajās pamatnostādnēs ir paredzēts, ka pieteikumu var iesniegt jebkuras dalībvalsts valstspiederīgie. To pašu apsvērumu dēļ Administratīvajai padomei vajadzētu būt pārstāvētai sākotnējās atlases komitejā ar vienu novērotāju. Novērotājs būtu jāinformē turpmākos atlases procedūras posmos. Administratīvās padomes locekļiem, kad tā pieņem lēmumu par iecelšanu, vajadzētu būt iespējai uzdot Komisijai jautājumus par atlases procedūru. Turklāt Administratīvajai padomei vajadzētu būt iespējai iztaujāt galīgajā sarakstā iekļautos kandidātus, ievērojot standarta praksi. Visos Aģentūras izpilddirektora atlases procedūras posmos un iecelšanā visām iesaistītajām pusēm būtu jānodrošina, lai kandidātu personas dati tiktu apstrādāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (20).

(43)

Aģentūru finansē galvenokārt no Savienības iemaksām, tomēr tai ir arī ieņēmumi no maksām un nodevām par tās sniegtajiem pakalpojumiem. Minētās maksas un nodevas it īpaši attiecas uz ES LRIT datu centra darbību, un tās piemēro saskaņā ar 2007. gada 1. un 2. oktobrī un 2008. gada 9. decembrī pieņemto Padomes rezolūciju saistībā ar ES LRIT datu centra izveidi un it īpaši ar punktiem, kas attiecas uz LRIT ziņojumu finansēšanu.

(44)

Saistībā ar Regulā (EK) Nr. 1406/2002 paredzēto progresa ziņojumu, Komisijai būtu jāizskata arī Aģentūras potenciālais ieguldījums nākamā leģislatīvā akta par naftas un gāzes meklēšanas, izpētes un ieguves darbību jūrā drošumu, ko pašreiz izskata Eiropas Parlaments un Padome, īstenošanā attiecībā uz piesārņojuma novēršanu no piekrastes naftas un gāzes ieguves iekārtām, ņemot vērā Aģentūras stabilās un atzītās speciālās zināšanas un rīkus.

(45)

Aģentūras darbībām attiecīgos gadījumos būtu jādod ieguldījums arī patiesas Eiropas jūras transporta telpas bez robežām izveidē.

(46)

Būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (21), un jo īpaši tās 208. pants.

(47)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1406/2002 būtu attiecīgi jāgroza,

1)

regulas 1. līdz 3. pantu aizstāj ar šādiem:

"1. pants

Mērķi

1.   Ar šo regulu izveido Eiropas Jūras drošības aģentūru (Aģentūra), lai nodrošinātu augstu, vienveidīgu un efektīvu līmeni kuģošanas drošībai, jūras drošībai, kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanai un reaģēšanas pasākumiem, kā arī reaģēšanas pasākumiem uz naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisītu jūras piesārņojumu.

2.   Šajā nolūkā Aģentūra sadarbojas ar dalībvalstīm un Komisiju un – atbilstīgi 2. pantā noteiktajiem pamatuzdevumiem, kā arī attiecīgos gadījumos 2.a pantā noteiktajiem papilduzdevumiem, – sniedz tām tehnisku, operatīvu un zinātnisku palīdzību šā panta 1. punktā minētajās jomās, jo īpaši, lai palīdzētu dalībvalstīm un Komisijai pareizi piemērot attiecīgos Savienības tiesību aktus. Attiecībā uz reaģēšanas pasākumiem uz piesārņojumu Aģentūra sniedz operatīvu palīdzību tikai pēc cietušās(-o) valsts(-u) pieprasījuma.

3.   Sniedzot 2. punktā minēto palīdzību, Aģentūra attiecīgā gadījumā dod ieguldījumu kopējā jūras transporta un jūras satiksmes efektivitātē, kā izklāstīts šajā regulā, lai veicinātu Eiropas jūras transporta telpas bez robežām izveidi.

2. pants

Aģentūras pamatuzdevumi

1.   Lai nodrošinātu, ka piemērotā veidā tiek īstenoti 1. pantā noteiktie mērķi, Aģentūra veic šajā pantā uzskaitītos pamatuzdevumus.

2.   Aģentūra palīdz Komisijai:

3.   Aģentūra kopā ar dalībvalstīm:

4.   Aģentūra sekmē sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju:

5.   Pēc Komisijas pieprasījuma Aģentūra Savienības kandidātvalstīm un attiecīgos gadījumos Eiropas Kaimiņattiecību partnervalstīm un valstīm, kas piedalās Parīzes SM, var sniegt tehnisku palīdzību, tostarp attiecīgu apmācību pasākumu organizēšanā saistībā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

Aģentūra var arī sniegt palīdzību kuģu izraisīta piesārņojuma gadījumā, kā arī naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisīta jūras piesārņojuma gadījumā, kas ietekmē tās trešās valstis, ar kurām Savienībai ir kopīga reģionāla jūras teritorija, saskaņā ar ES Civilās aizsardzības mehānismu, kas izveidots ar Lēmumu 2007/779/EK, Euratom, un ievērojot šā panta 3. punkta d) apakšpunktā minētos dalībvalstīm piemērojamos nosacījumus. Šos uzdevumus koordinē ar esošajiem reģionālajiem sadarbības pasākumiem, kas saistīti ar jūras piesārņojumu.

2.a pants

Aģentūras papilduzdevumi

1.   Neskarot 2. pantā minētos pamatuzdevumus Aģentūra vajadzības gadījumā palīdz Komisijai un dalībvalstīm izstrādāt un īstenot šā panta 2. un 3. punktā minētās ar Aģentūras mērķiem saistītās Savienības darbības, ciktāl Aģentūras rīcībā ir stabilas un atzītas speciālās zināšanas un rīki. Šajā pantā izklāstītie papilduzdevumi:

2.   Aģentūra palīdz Komisijai:

3.   Aģentūra palīdz Komisijai un dalībvalstīm:

3. pants

Dalībvalstu apmeklējumi un inspekcijas

1.   Lai veiktu tai uzticētos uzdevumus un palīdzētu Komisijai pildīt LESD paredzētos pienākumus, un jo īpaši – izvērtēt attiecīgo Savienības tiesību efektīvu īstenošanu –, Aģentūra saskaņā ar Administratīvās padomes izstrādāto metodoloģiju apmeklē dalībvalstis.

2.   Aģentūra attiecīgo dalībvalsti savlaicīgi informē par plānoto apmeklējumu, pilnvaroto amatpersonu vārdiem, apmeklējuma sākuma dienu un paredzamo ilgumu. Aģentūras amatpersonām, kurām uzdots veikt šādu apmeklējumu, to dara, uzrādot Aģentūras izpilddirektora rakstisku lēmumu, kurā norādīti misijas mērķi un uzdevumi.

3.   Aģentūra Komisijas vārdā veic inspekcijas, kas paredzētas saistošos Savienības tiesību aktos par organizācijām, ko Savienība atzinusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 391/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates (32), un par jūrnieku sagatavošanu un sertificēšanu trešās valstīs saskaņā ar Direktīvu 2008/106/EK.

4.   Pēc katra apmeklējuma vai inspekcijas Aģentūra sagatavo ziņojumu un nosūta to Komisijai un attiecīgajai dalībvalstij.

5.   Vajadzības gadījumā un jebkurā gadījumā tad, kad apmeklējumu vai inspekciju cikls ir noslēgts, Aģentūra analizē minētā cikla ziņojumus, lai apzinātu horizontālos konstatējumus un vispārējos secinājumus par pastāvošo pasākumu efektivitāti un rentabilitāti. Aģentūra šīs analīzes rezultātus iesniedz Komisijai turpmākai apspriešanai ar dalībvalstīm, lai gūtu attiecīgus secinājumus un veicinātu labas prakses izplatīšanu.

2)

regulas 4. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.   Administratīvā padome pieņem praktiskos pasākumus 1. un 2. punkta piemērošanai, tostarp vajadzības gadījumā pasākumus tam, kā pirms informācijas publicēšanas veikt apspriešanos ar dalībvalstīm.

4.   Uz informāciju, kuru Komisija un Aģentūra savākusi un apstrādājusi saskaņā ar šo regulu, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (33), un Aģentūra veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai garantētu konfidenciālas informācijas drošu apstrādi un drošu rīcību ar to.

3)

regulas 5. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Pēc Komisijas pieprasījuma, ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu un sadarbībā ar tām un pienācīgi ņemot vērā ietekmi uz budžetu, tostarp attiecīgo dalībvalstu iespējamo ieguldījumu, Administratīvā padome var pieņemt lēmumu izveidot reģionālus centrus, kas vajadzīgi, lai visefektīvāk un vislietderīgāk veiktu dažus Aģentūras uzdevumus. Pieņemot šādu lēmumu, Administratīvā padome definē precīzu reģionālā centra darbības jomu, vienlaikus izvairoties no nevajadzīgām finansiālām izmaksām un uzlabojot sadarbību ar jau pastāvošiem reģionāliem un valsts tīkliem.”;

4)

regulas 10. panta 2. punktu groza šādi:

5)

regulas 11. pantu groza šādi:

6)

regulas 13. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Interešu konflikta gadījumos vai tad, ja lieta jāizskata konfidenciāli, Administratīvā padome var pieņemt lēmumu konkrētos darba kārtības jautājumus izskatīt, nepiedaloties attiecīgajiem locekļiem. Sīki izstrādātas normas par šā noteikuma piemērošanu iekļauj reglamentā.”;

7)

regulas 15. pantu groza šādi:

8)

regulas 16. pantu aizstāj ar šādu:

“16. pants

Izpilddirektora un nodaļu vadītāju iecelšana un atbrīvošana no amata

1.   Izpilddirektoru ieceļ un atbrīvo no amata Administratīvā padome. Kad ir uzklausīts 10. pantā minētā novērotāja viedoklis, izpilddirektoru ieceļ uz pieciem gadiem, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu administratīvo un vadības kompetenci, kā arī ar dokumentiem apliecinātu pieredzi jomās, kas minētas 1. pantā. Izpilddirektoru ieceļ no saraksta, kurā ir vismaz trīs Komisijas ierosināti kandidāti, atklātā konkursā, kas notiek pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un citur publicēts aicinājums izteikt interesi par amata vietu. Administratīvās padomes izvēlēto kandidātu var uzaicināt teikt uzrunu Eiropas Parlamenta kompetentajā komitejā un atbildēt uz tās locekļu jautājumiem. Pēc Komisijas vai vienas trešdaļas tās locekļu lūguma Administratīvā padome izskata jautājumu par atbrīvošanu no amata. Lēmumu par iecelšanu vai atbrīvošanu no amata Administratīvā padome pieņem ar visu balsstiesīgo locekļu četru piektdaļu balsu vairākumu.

2.   Administratīvā padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma un ņemot vērā novērtējuma ziņojumu, var vienu reizi pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu ne vairāk kā par četriem gadiem. Administratīvā padome pieņem lēmumu ar visu balsstiesīgo locekļu četru piektdaļu balsu vairākumu. Administratīvā padome informē Eiropas Parlamentu par nodomu pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu. Mēneša laikā pirms izpilddirektora pilnvaru termiņa pagarināšanas viņu var uzaicināt teikt uzrunu Eiropas Parlamenta kompetentajā komitejā un atbildēt uz tās locekļu jautājumiem. Ja pilnvaru termiņu nepagarina, izpilddirektors paliek amatā, līdz tiek iecelts viņa pilnvaru pārņēmējs.

3.   Izpilddirektoram var palīdzēt viens vai vairāki nodaļu vadītāji. Izpilddirektora prombūtnes vai slimības laikā viņa pienākumus veic viens no nodaļu vadītājiem.

4.   Nodaļu vadītājus ieceļ, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu administratīvā un vadības darba prasmi, kā arī profesionālo kompetenci un pieredzi jomās, kas minētas 1. pantā. Pēc Administratīvās padomes piekrišanas saņemšanas nodaļu vadītājus ieceļ vai atbrīvo no amata izpilddirektors.”;

9)

regulas 18. pantu groza šādi:

10)

regulas 22. pantu aizstāj ar šādu:

“22. pants

Novērtēšana

1.   Regulāri un vismaz reizi piecos gados Administratīvā padome uzdod veikt neatkarīgu ārējo novērtējumu par šīs regulas īstenošanu. Komisija Aģentūrai dara pieejamu visu informāciju, kuru pēdējā uzskata par vajadzīgu minētajam novērtējumam.

2.   Novērtējumā izvērtē šīs regulas ietekmi, kā arī Aģentūras un tās darbības derīgumu, nozīmi, sniegto pievienoto vērtību un efektivitāti. Novērtējumā tiek ņemti vērā gan Eiropas, gan valsts līmeņa ieinteresēto personu viedokļi. Tajā jo īpaši tiek izskatīta iespējamā vajadzība grozīt Aģentūras uzdevumus. Pēc apspriešanās ar iesaistītajām pusēm un vienošanās ar Komisiju Administratīvā padome noformē konkrētas pilnvaras.

3.   Administratīvā padome saņem novērtējumu un sniedz Komisijai ieteikumus par šīs regulas grozījumiem, Aģentūru un tās darbību. Novērtējuma rezultātus un ieteikumus Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei un dara zināmus atklātībā. Attiecīgā gadījumā pievieno rīcības plānu ar grafiku.”;

11)

iekļauj šādu pantu:

“22.a. pants

Progresa ziņojums

Līdz 2018. gada 2. martam un ņemot vērā 22. pantā minēto novērtējuma ziņojumu, Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā izklāstīts, kā Aģentūra veikusi ar šo regulu uzliktos papildu pienākumus, lai apzinātu to, kā vēl vairāk palielināt efektivitāti un vajadzības gadījumā grozītu tās mērķus un uzdevumus.”;

12)

regulas 23. pantu svītro.