24.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/3


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 56/2013

(2013. gada 16. janvāris),

ar kuru groza I un IV pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 23. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzēti noteikumi dzīvnieku transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) profilaksei, kontrolei un apkarošanai. Regula attiecas uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū un konkrētos īpašos gadījumos uz minēto produktu eksportu.

(2)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 7. panta 1. punktā noteikts, ka atgremotājus ir aizliegts barot ar proteīniem, kas iegūti no dzīvniekiem. Minētās regulas 7. panta 2. punktā ir paplašināta minētā aizlieguma darbības joma, attiecinot to arī uz dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, un saskaņā ar tās IV pielikumu minētajam aizliegumam ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz šo dzīvnieku barošanu ar dzīvnieku izcelsmes produktiem.

(3)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikumā ir paplašināta minētās regulas 7. panta 1. punktā paredzētā aizlieguma darbības joma, attiecinot to uz tādu lauksaimniecības dzīvnieku, kas nav atgremotāji, izņemot plēsīgos kažokzvērus, barošanu, cita starpā, ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām (PDzO). Atkāpjoties no minētā aizlieguma, regulas IV pielikumā paredzēts, ka lauksaimniecības dzīvniekus, kas nav atgremotāji, var barot ar noteiktām PDzO, ievērojot īpašus nosacījumus.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (2), 11. pantā ir aizliegta noteiktu sugu sauszemes dzīvnieku, izņemot kažokzvērus, barošana ar PDzO, kas iegūtas no to pašu sugu dzīvnieku ķermeņiem vai ķermeņu daļām. Minētajā pantā aizliegta arī zivjaudzētavās audzētu zivju barošana ar PDzO, kas iegūtas no to pašu sugu zivjaudzētavās audzētu zivju ķermeņiem vai ķermeņu daļām.

(5)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Otrā TSE ceļa karte – Stratēģijas dokuments attiecībā uz transmisīvo sūkļveida encefalopātiju 2010.–2015. gadam” (3) tika pieņemts 2010. gada 16. jūlijā. Tajā uzsvērtas jomas, attiecībā uz kurām nākotnē varētu veikt izmaiņas Savienības tiesību aktos par TSE. Tāpat tajā uzsvērts, ka ikvienas pārskatīšanas pamatā vispirms jābūt zinātnes atziņām un tehniskajiem jautājumiem, kas saistīti ar jauno pasākumu uzraudzību un īstenošanu.

(6)

Cita starpā minētajā paziņojumā aplūkota Savienības tiesību aktos paredzēto barības aizliegumu pārskatīšana. Pamatojoties uz diviem zinātniskajiem atzinumiem, ko attiecīgi 2007. gada 24. janvārī (4) un 2007. gada 17. novembrī (5) sniegusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) Bioloģiskās bīstamības ekspertu grupa (BIOHAZ), paziņojumā ir atzīts, ka nav atklāts, ka dabiskos apstākļos TSE būtu sastopamas lauksaimniecības dzīvniekos, kas nav atgremotāji, un ka šādu dzīvnieku starpā ir ļoti mazs GSE pārnešanas risks, ja izvairās no dzīvnieku produktu pārstrādes vienas sugas ietvaros. Tāpēc paziņojumā ir secināts, ka varētu apsvērt iespēju atcelt aizliegumu izmantot PDzO no dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, šādu dzīvnieku barībā, tomēr neatceļot aizliegumu par dzīvnieku produktu pārstrādi vienas sugas ietvaros un tikai tādā gadījumā, ja ir pieejamas validētas analīzes metodes, lai noteiktu PDzO izcelsmes sugu, un tiek īstenota dažādu sugu PDzO pareiza nodalīšana.

(7)

Padome 2010. gada 29. novembrī pieņēma secinājumus par minēto paziņojumu (6). Minētajos secinājumos atzīts, ka aizliegumam lauksaimniecības dzīvnieku barībā izmantot PDzO ir fundamentāla nozīme, lai novērstu GSE izplatību pa barības ķēdi, tādējādi šis aizliegums ir izšķirošais faktors šo saslimšanas gadījumu samazinājumam liellopu ganāmpulkos. Tāpat minētajos secinājumos pausts uzskats, ka no dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, iegūtas PDzO citu šādu dzīvnieku sugu barībā varētu sākt atkal izmantot ar priekšnosacījumu, ka ir pieejami efektīvi un validēti testi, lai atšķirtu no dažādām sugām iegūtas PDzO, un ir rūpīgi izanalizēts, vai noteikumu atvieglojumi rada risku dzīvnieku un sabiedrības veselībai.

(8)

EFSA ekspertu grupa BIOHAZ2010. gada 9. decembrī pieņēma zinātnisko atzinumu par pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu (PDzO) radīta GSE riska kvantitatīvā novērtējuma (RKN) pārskatīšanu (7). Tajā secināts, ka, pamatojoties uz Savienības 2009. gada GSE uzraudzības datiem un pieņemot, ka piesārņojums ar PDzO, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, ir 0,1 % (PDzO noteikšanas robeža barībā), un ņemot vērā EFSA RKN modeli pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, lēstā kopējā vidējā GSE infekciozitātes deva, kas varētu būt liellopu barībā, gadā Savienībā būtu ekvivalenta 0,2 liellopu orālās infekcijas dozām (50 %). Atzinumā minēts, ka tas nozīmē, ka ar maksimāli ar 95 % pārliecības līmeni var sagaidīt, ka gadā Savienības liellopu populācijā ar GSE papildus varētu tikt inficēts mazāk nekā viens dzīvnieks.

(9)

Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. marta rezolūcijā par ieilgušās olbaltumvielu deficīta problēmas iespējamiem risinājumiem Eiropas Savienībā (8) Komisija tiek aicināta iesniegt likumdošanas priekšlikumu Parlamentam un Padomei, lai atļautu izmantot PDzO no lopkautuvju subproduktiem tādu dzīvnieku barošanai, kas nav atgremotāji (cūkas un mājputni), ar nosacījumu, ka šīs barības sastāvdaļas ir iegūtas no gaļas, kuru ir atļauts lietot uzturā, un ka pilnībā tiek ievērots un kontrolēts aizliegums izmantot pārstrādātus produktus vienas sugas ietvaros, kā arī netiek pieļauts piespiedu kanibālisms.

(10)

Eiropas Parlamenta 2011. gada 6. jūlija rezolūcijā par ES tiesību aktiem par transmisīvām sūkļveida encefalopātijām (TSE) un ar tām saistīto pārtikas un dzīvnieku barības kontroli – īstenošana un perspektīva (9), īpaši ņemot vērā esošo olbaltumvielu deficītu Savienībā, tiek atbalstīts Komisijas priekšlikums attiecībā uz dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, atcelt aizliegumu PDzO saturošai dzīvnieku barībai, ja aizlieguma atcelšana attiecas tikai uz dzīvniekiem, kuri nav zālēdāji, un ievērojot konkrētus nosacījumus.

(11)

Rezolūcijā izteikts aicinājums pielāgot pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanas un sterilizācijas metodes augstākajiem drošības standartiem un noteikumiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1069/2009, un izmantot visjaunāko un visdrošāko pieejamo tehnoloģiju. Tajā tiek aicināts saglabāt esošos pārstrādāšanas aizliegumus vienas sugas ietvaros, pilnībā nošķirt no dažādām sugām iegūto PDzO ražošanas apriti un šīs ražošanas aprites nošķiršanas kontroli uzticēt kompetentajām dalībvalstu iestādēm un revīzijas veikšanu – Komisijai. Turklāt tajā noteikts, ka pirms dzīvnieku barības aizlieguma atcelšanas tiek ieviesta uzticama, sugai pielāgota metode olbaltumvielu sugas izcelsmes noteikšanai PDzO saturošā dzīvnieku barībā, lai varētu izslēgt pārstrādāšanu vienas sugas ietvaros un PDzO klātbūtni, un ka ir jāaizliedz pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošana no 1. un 2. kategorijas izejvielām, un ka PDzO ražošanai drīkst izmantot tikai 3. kategorijas izejvielas, kas ir piemērotas cilvēku patēriņam. Minētajā rezolūcijā ir noraidīta tādu PDzO izmantošana atgremotāju barībā, kuras iegūtas no atgremotājiem un dzīvniekiem, kas nav atgremotāji.

(12)

Eiropas Savienības references laboratorija attiecībā uz dzīvnieku olbaltumvielām barības sastāvdaļās (EURL-AP) 2012. gada 9. martā validēja jaunu uz DNS balstītu diagnostikas metodi, ar ko barībā var noteikt atgremotāju audus arī tad, ja tie ir ļoti zemā koncentrācijā (10). Minēto metodi var izmantot, veicot PDzO un PDzO saturošu barības maisījumu regulāro kontroli, lai apstiprinātu, ka tie nesatur atgremotāju izcelsmes olbaltumvielas.

(13)

Patlaban nav validētu diagnostikas metožu, ar kurām var noteikt cūku un mājputnu audu klātbūtni barībā. Tāpēc, ja atkal tiktu atļauta cūku izcelsmes PDzO lietošana mājputnu barībā un mājputnu izcelsmes PDzO lietošana cūku barībā, nebūtu iespējams kontrolēt, vai pareizi tiek īstenots aizliegums veikt pārstrādi vienas sugas ietvaros.

(14)

Attiecībā uz akvakultūras produkciju nepastāv bažas par to, ka tā varētu neatbilst aizliegumam veikt pārstrādi vienas sugas ietvaros, jo ir pierādījies, ka spēkā esošās nodalīšanas prasības attiecībā uz zivju miltu izmantošanu akvakultūras dzīvnieku barībā ir iedarbīgas.

(15)

Tāpēc akvakultūras dzīvnieku barošanā atkal būtu jāatļauj izmantot tādu dzīvnieku izcelsmes PDzO, kas nav atgremotāji, un šādas PDzO saturošas barības sastāvdaļas, izņemot zivju miltus un zivju miltus saturošus barības maisījumus, kurus jau atļauts izmantot tādu dzīvnieku barošanā, kas nav atgremotāji. Šādu produktu vākšanas, transportēšanas un apstrādes laikā būtu jāievēro stingras prasības, lai novērstu jebkādu risku attiecībā uz krustenisko kontamināciju ar atgremotāju olbaltumvielām. Turklāt regulāri būtu jāņem PDzO paraugi un paraugi no šīs PDzO saturošiem barības maisījumiem un būtu jāveic regulāras to analīzes, lai apstiprinātu, ka nav notikusi krusteniska kontaminācija ar atgremotāju olbaltumvielām.

(16)

Tāpēc Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikumā paredzētais aizliegums barot akvakultūras dzīvniekus ar tādu dzīvnieku izcelsmes PDzO, kas nav atgremotāji, būtu jāsvītro. Savienības tiesību aktu skaidrības labad ir lietderīgi minēto IV pielikumu pilnībā aizstāt ar šīs regulas IV pielikumu.

(17)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 I pielikuma 1. punktā ir sniegtas atsauces uz barības sastāvdaļu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kas nav paredzēti lietošanai uzturā, definīcijām, kuras noteiktas tādos Savienības tiesību aktos, kas šobrīd ir atcelti. Savienības tiesību aktu skaidrības labad minētās atsauces būtu jāaizstāj ar atsaucēm uz tādām attiecīgajām definīcijām, kuras sniegtas spēkā esošos tiesību aktos. Tāpēc Regulas (EK) Nr. 999/2001 I pielikums būtu jāgroza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

(18)

Dalībvalstīm un barības nozarē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem ir vajadzīgs pietiekams laiks, lai pielāgotu kontroles procedūras ar šo regulu ieviestajām jaunajām prasībām, tāpēc šī regula nebūtu jāpiemēro uzreiz pēc tās stāšanās spēkā.

(19)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 999/2001.

(20)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 999/2001 I un IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 16. janvārī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

(2)  OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.

(3)  COM/2010/0384.

(4)  Opinion of the Scientific Panel on Biological Hazards on a request from the European Parliament on the assessment of the health risks of feeding of ruminants with fishmeal in relation to the risk of TSE, The EFSA Journal (2007), 443, 1. – 26. lpp.

(5)  Opinion of the Scientific Panel on Biological Hazards on a request from the European Parliament on Certain Aspects related to the Feeding of Animal Proteins to Farm Animals, The EFSA Journal (2007) 576, 1. – 41. lpp.

(6)  http://register.consilium.europa.eu/pdf/en/10/st13/st13889-ad01re01.en10.pdf

(7)  Opinion of the Scientific Panel on Biological Hazards on a revision of the quantitative risk assessment (QRA) of the BSE risk posed by processed animal protein (PAPs), EFSA Journal 2011;9(1):1947.

(8)  Pieņemtais teksts, P7_TA(2011)0084.

(9)  Pieņemtais teksts, P7_TA(2011)0328.

(10)  http://eurl.craw.eu/index.php?page=24&id=10.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 999/2001 I un IV pielikumu groza šādi:

1)

regulas I pielikuma 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Šajā regulā piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1069/2009 (1), Komisijas Regulā (ES) Nr. 142/2011 (2), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 767/2009 (4) un Padomes Direktīvā 2006/88/EK (5) sniegtās definīcijas:

a)

“lauksaimniecības dzīvnieks” definīcija Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 6. punktā;

b)

šādas Regulas (ES) Nr. 142/2011 I pielikumā sniegtās definīcijas:

i)

“kažokzvēri” – 1. punktā;

ii)

“asins pagatavojumi” – 4. punktā;

iii)

“pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas” – 5. punktā;

iv)

“zivju milti” – 7. punktā;

v)

“kolagēns” – 11. punktā;

vi)

“želatīns” – 12. punktā;

vii)

“hidrolizētas olbaltumvielas” – 14. punktā;

viii)

“konservēta lolojumdzīvnieku barība” – 16. punktā;

ix)

“lolojumdzīvnieku barība” – 19. punktā;

x)

“pārstrādāta lolojumdzīvnieku barība” – 20. punktā;

c)

“barības” definīcija Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 4. punktā;

d)

Regulā (EK) Nr. 767/2009:

i)

“barības sastāvdaļas” – 3. panta 2. punkta g) apakšpunktā;

ii)

“barības maisījums” – 3. panta 2. punkta h) apakšpunktā;

iii)

“kompleksā barība” – 3. panta 2. punkta i) apakšpunktā;

e)

Direktīva 2006/88/EK:

i)

“akvakultūras dzīvnieks” – 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

ii)

“ūdensdzīvnieki” – 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā.

2)

regulas IV pielikumu aizstāj ar šādu:

“IV PIELIKUMS

DZĪVNIEKU BAROŠANA

I   NODAĻA

7. panta 1. punktā paredzētā aizlieguma darbības jomas paplašināšana

Saskaņā ar 7. panta 2. punktu aizlieguma, kas paredzēts 7. panta 1. punktā, darbības jomu paplašina attiecībā uz:

a)

atgremotāju barošanu ar dzīvnieku izcelsmes dikalcija fosfātu un trikalcija fosfātu un minētos produktus saturošiem barības maisījumiem;

b)

lauksaimniecības dzīvnieku, kas nav atgremotāji, izņemot kažokzvēru, barošanu ar:

i)

pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām;

ii)

atgremotāju izcelsmes kolagēnu un želatīnu;

iii)

asins pagatavojumiem;

iv)

hidrolizētām dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām;

v)

dzīvnieku izcelsmes dikalcija fosfātu un trikalcija fosfātu;

vi)

barību, kas satur i)–v) apakšpunktā minētos produktus.

II   NODAĻA

Atkāpes no 7. panta 1. punktā un I nodaļā paredzētajiem aizliegumiem

Saskaņā ar 7. panta 3. punkta pirmo daļu aizliegumi, kas paredzēti 7. panta 1. punktā un I nodaļā, neattiecas uz:

a)

atgremotāju barošanu ar:

i)

pienu, piena produktiem, no piena iegūtiem produktiem, jaunpienu un jaunpiena produktiem;

ii)

olām un olu produktiem;

iii)

kolagēnu un želatīnu, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji;

iv)

hidrolizētām olbaltumvielām, kas iegūtas no:

tādu dzīvnieku [ķermeņu] daļām, kuri nav atgremotāji, vai

atgremotāju jēlādām un ādām;

v)

barības maisījumiem, kas satur iepriekš i)–iv) apakšpunktā uzskaitītos produktus;

b)

lauksaimniecības dzīvnieku, kas nav atgremotāji, barošanu ar šādām barības sastāvdaļām un maisījumiem:

i)

hidrolizētām olbaltumvielām, kas iegūtas no tādu dzīvnieku [ķermeņu] daļām, kuri nav atgremotāji, vai no atgremotāju jēlādām un ādām;

ii)

zivju miltiem un zivju miltus saturošiem barības maisījumiem, ko ražo, laiž tirgū un lieto saskaņā ar III nodaļā paredzētajiem vispārējiem nosacījumiem un IV nodaļas A iedaļā paredzētajiem īpašajiem nosacījumiem;

iii)

dzīvnieku izcelsmes dikalcija fosfātu un trikalcija fosfātu un šādus fosfātus saturošiem barības maisījumiem, ko ražo, laiž tirgū un lieto saskaņā ar III nodaļā paredzētajiem vispārējiem nosacījumiem un IV nodaļas B iedaļā paredzētajiem īpašajiem nosacījumiem;

iv)

no dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, iegūtiem asins pagatavojumiem un šādus asins pagatavojumus saturošiem barības maisījumiem, ko ražo, laiž tirgū un lieto saskaņā ar III nodaļā paredzētajiem vispārējiem nosacījumiem un IV nodaļas C iedaļā paredzētajiem īpašajiem nosacījumiem;

c)

akvakultūras dzīvnieku barošanu ar tādām no dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, iegūtām pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, izņemot zivju miltus, un šādas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas saturošiem barības maisījumiem, ko ražo, laiž tirgū un lieto saskaņā ar III nodaļā paredzētajiem vispārējiem nosacījumiem un IV nodaļas D iedaļā paredzētajiem īpašajiem nosacījumiem;

d)

neatšķirtu atgremotāju barošanu ar zivju miltus saturošiem piena aizstājējiem, ko ražo, laiž tirgū un lieto saskaņā ar IV nodaļas E iedaļā paredzētajiem īpašajiem nosacījumiem;

e)

lauksaimniecības dzīvnieku barošanu ar augu izcelsmes barības sastāvdaļām un šādas barības sastāvdaļas saturošiem barības maisījumiem, kas piesārņoti ar nenozīmīgu daudzumu kaulu spīkulu, kas iegūtas no neatļautām dzīvnieku sugām. Šo atkāpi dalībvalstis var piemērot tikai tad, ja tās pirms tam ir veikušas riska novērtējumu, kas apstiprina, ka risks dzīvnieku veselībai ir ļoti mazs. Minētajā riska novērtējumā ņem vērā vismaz šādus aspektus:

i)

piesārņojuma līmenis;

ii)

piesārņojuma veids un avots;

iii)

piesārņotās barības paredzētais lietojums.

III   NODAĻA

Vispārīgi nosacījumi noteiktu II nodaļā paredzēto atkāpju piemērošanai

A   IEDAĻA

Tādu barības sastāvdaļu un barības maisījumu pārvadāšana, ar ko paredzēts barot lauksaimniecības dzīvniekus, kuri nav atgremotāji

1.

Turpmāk norādītos produktus, kas paredzēti tādu lauksaimniecības dzīvnieku barošanai, kuri nav atgremotāji, pārvadā transportlīdzekļos un konteineros, ko neizmanto atgremotājiem paredzētas barības pārvadāšanai:

a)

neiesaiņotas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas (tostarp zivju miltus), kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji;

b)

neiesaiņotu dzīvnieku izcelsmes dikalcija fosfātu un trikalcija fosfātu;

c)

no tādiem dzīvniekiem iegūtus neiesaiņotus asins pagatavojumus, kas nav atgremotāji;

d)

neiesaiņotus barības maisījumus, kas satur a), b) un c) apakšpunktā uzskaitītās barības sastāvdaļas.

Dokumentāciju, kurā reģistrēts pārvadāto produktu veids, glabā vismaz divus gadus, un tā ir pieejama kompetentajai iestādei.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta, transportlīdzekļus un konteinerus, kas iepriekš izmantoti minētajā punktā uzskaitīto produktu pārvadāšanai, pēc tam var izmantot atgremotājiem paredzētas barības pārvadāšanai, ja tie pirms tam ir iztīrīti, lai novērstu krustenisko kontamināciju, saskaņā ar dokumentētu procedūru, ko iepriekš apstiprinājusi kompetentā iestāde.

Ja tiek izmantota šāda procedūra, tad dokumentāciju, kurā reģistrēta procedūras izmantošana, glabā un tā ir pieejama kompetentajai iestādei vismaz divus gadus.

3.

No tādiem dzīvniekiem iegūtas neiesaiņotas pārstrādātas olbaltumvielas, kas nav atgremotāji, un no šādiem dzīvniekiem iegūtas pārstrādātas olbaltumvielas saturošus neiesaiņotus barības maisījumus pārvadā transportlīdzekļos un konteineros, kurus neizmanto tādiem dzīvniekiem paredzētas barības pārvadāšanai, kas nav atgremotāji, izņemot akvakultūras dzīvniekus.

4.

Atkāpjoties no 3. punkta, transportlīdzekļus un konteinerus, kas iepriekš izmantoti minētajā punktā minēto produktu pārvadāšanai, pēc tam var izmantot tādiem lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētas barības pārvadāšanai, kas nav atgremotāji, izņemot akvakultūras dzīvniekus, ja tie pirms tam ir iztīrīti, lai novērstu krustenisko kontamināciju, saskaņā ar dokumentētu procedūru, ko iepriekš apstiprinājusi kompetentā iestāde.

Ja tiek izmantota šāda procedūra, tad dokumentāciju, kurā reģistrēta procedūras izmantošana, glabā un tā ir pieejama kompetentajai iestādei vismaz divus gadus.

B   IEDAĻA

Tādu barības maisījumu ražošana, ar ko paredzēts barot lauksaimniecības dzīvniekus, kuri nav atgremotāji

1.

Turpmāk norādītās barības sastāvdaļas saturošus barības maisījumus, kuri paredzēti tādu lauksaimniecības dzīvnieku barošanai, kas nav atgremotāji, ražo kompetentās iestādes apstiprinātos uzņēmumos, kuros neražo barības maisījumus atgremotājiem:

a)

zivju milti;

b)

dzīvnieku izcelsmes dikalcija fosfāts un trikalcija fosfāts;

c)

no tādiem dzīvniekiem iegūti asins pagatavojumi, kas nav atgremotāji.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut atgremotājiem paredzētu barības maisījumu ražošanu uzņēmumā, kurā ražo arī minētajā punktā uzskaitītos produktus saturošus barības maisījumus lauksaimniecības dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, pēc tam, kad tā ir veikusi pārbaudi attiecīgajā uzņēmumā, un ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

atgremotājiem paredzēti barības maisījumi tiek ražoti un glabāšanas, pārvadāšanas un iesaiņošanas laikā glabāti telpās, kas ir fiziski nodalītas no telpām, kurās ražo un glabā tādiem dzīvniekiem paredzētus barības maisījumus, kas nav atgremotāji;

b)

dokumentāciju, kurā sīki reģistrēti 1. punktā uzskaitīto produktu iepirkumi un izlietojums un minētos produktus saturošu barības maisījumu pārdevumi, glabā un tā ir pieejama kompetentajai iestādei vismaz piecus gadus;

c)

lai apstiprinātu, ka atgremotājiem paredzētajos barības maisījumos nav neatļautas dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas, regulāri jāņem paraugi no atgremotājiem paredzētajiem barības maisījumiem un jāveic to analīze, izmantojot Komisijas Regulas (EK) Nr. 152/2009 (6) VI pielikumā izklāstītās analīzes metodes, ar ko nosaka dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas barības oficiālai kontrolei. Paraugu ņemšanas un analīžu biežumu nosaka, pamatojoties uz riska novērtējumu, ko veic operators tādu savu procedūru ietvaros, kuras balstās uz riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas (HACCP) principiem. Šādu paraugu ņemšanas un analīžu rezultātus glabā un tie ir pieejami kompetentajai iestādei vismaz piecus gadus.

3.

Atkāpjoties no 1. punkta, īpaša atļauja tādas kompleksās barības ražošanai, kas ražota no barības maisījumiem, kas satur minētajā punktā uzskaitītos produktus, nav vajadzīga tiem barības maisījumu mājražotājiem, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tos ir reģistrējusi kompetentā iestāde;

b)

tajos tiek turēti tikai tādi dzīvnieki, kas nav atgremotāji;

c)

komplekso barību tajos ražo tikai lietošanai savā saimniecībā;

d)

kompleksās barības ražošanā izmantotie zivju miltus saturošie barības maisījumi satur mazāk nekā 50 % kopproteīna;

e)

kompleksās barības ražošanā izmantotie dikalcija un trikalcija fosfātu saturošie barības maisījumi satur mazāk nekā 10 % kopējā fosfora;

f)

kompleksās barības ražošanā izmantotie barības maisījumi, kas satur no tādiem dzīvniekiem iegūtus asins pagatavojumus, kuri nav atgremotāji, satur mazāk nekā 50 % kopējo olbaltumvielu.

C   IEDAĻA

Tādu barības sastāvdaļu un barības maisījumu imports, ar ko paredzēts barot lauksaimniecības dzīvniekus, kuri nav atgremotāji, izņemot kažokzvērus

Pirms laišanas brīvā apgrozībā Savienībā importētāji nodrošina, ka, izmantojot Regulas (EK) Nr. 152/2009 VI pielikumā izklāstītās analīzes metodes, ar ko nosaka dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas barības kontrolei, lai apstiprinātu, ka tajos nav neatļautas dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas, tiek analizēti visi sūtījumi, kuros ir turpmāk uzskaitītās barības sastāvdaļas un barības maisījumi, ar ko paredzēts barot tādus lauksaimniecības dzīvniekus, izņemot kažokzvērus, kuri nav atgremotāji, saskaņā ar šā pielikuma II nodaļu,

a)

pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas (tostarp zivju milti), kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji;

b)

no tādiem dzīvniekiem iegūti asins pagatavojumi, kas nav atgremotāji;

c)

barības maisījumi, kas satur a) un b) punktā uzskaitītās barības sastāvdaļas.

D   IEDAĻA

Tādas barības lietošana un glabāšana saimniecībās, ar ko paredzēts barot lauksaimniecības dzīvniekus, kuri nav atgremotāji

1.

Saimniecībās, kurās tiek turētas tādas lauksaimniecības dzīvnieku sugas, kam nav paredzēta attiecīgā barība, aizliegts lietot un glabāt šādu barību:

a)

pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas (tostarp zivju miltus), kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji;

b)

dzīvnieku izcelsmes dikalcija un trikalcija fosfātu;

c)

no tādiem dzīvniekiem iegūtus asins pagatavojumus, kas nav atgremotāji;

d)

barības maisījumus, kas satur no a) līdz c) apakšpunktā uzskaitītās barības sastāvdaļas.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut 1. punkta d) apakšpunktā minētos barības maisījumus lietot un glabāt saimniecībās, kurās tiek turētas tādas lauksaimniecības dzīvnieku sugas, kam attiecīgais barības maisījums nav paredzēts, ja saimniecībā tiek īstenoti pasākumi, ar kuriem novērš to, ka šādi barības maisījumi tiek izbaroti dzīvnieku sugām, kam tie nav paredzēti.

IV   NODAĻA

Īpaši nosacījumi II nodaļā paredzēto atkāpju piemērošanai

A   IEDAĻA

Īpaši nosacījumi, ko piemēro tādu zivju miltu un zivju miltus saturošu barības maisījumu ražošanai un lietošanai, ar kuriem paredzēts barot lauksaimniecības dzīvniekus, kas nav atgremotāji, izņemot kažokzvērus

Tādu zivju miltu un zivju miltus saturošu barības maisījumu ražošanai un lietošanai, ar kuriem paredzēts barot lauksaimniecības dzīvniekus, kas nav atgremotāji, izņemot kažokzvērus, piemēro šādus īpašus nosacījumus:

a)

zivju miltiem jābūt ražotiem tādos pārstrādes uzņēmumos, kas ražo vienīgi no ūdensdzīvniekiem, izņemot jūras zīdītājus, iegūtus produktus;

b)

zivju miltu un zivju miltus saturošu barības maisījumu tirdzniecības pavaddokumentā vai, attiecīgā gadījumā, veselības sertifikātā un uz šādu produktu iepakojumiem skaidri jānorāda: “Satur zivju miltus – nedrīkst izbarot atgremotājiem”.

B   IEDAĻA

Īpaši nosacījumi, ko piemēro tāda dzīvnieku izcelsmes dikalcija fosfāta un trikalcija fosfāta un šādus fosfātus saturošu barības maisījumu ražošanai un lietošanai, ar kuriem paredzēts barot lauksaimniecības dzīvniekus, kas nav atgremotāji, izņemot kažokzvērus

Dzīvnieku izcelsmes dikalcija fosfāta un trikalcija fosfāta un šādus fosfātus saturošu barības maisījumu tirdzniecības pavaddokumentā vai, attiecīgā gadījumā, veselības sertifikātā un uz šādu produktu iepakojumiem skaidri norāda: “Satur dzīvnieku izcelsmes dikalcija/trikalcija fosfātu – nedrīkst izbarot atgremotājiem”.

C   IEDAĻA

Īpaši nosacījumi, ko piemēro no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, iegūtu asins pagatavojumu un šādus produktus saturošu barības maisījumu ražošanai un lietošanai, ar kuriem paredzēts barot lauksaimniecības dzīvniekus, kas nav atgremotāji, izņemot kažokzvērus

Tādu no dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, iegūtu asins pagatavojumu un šādus produktus saturošu barības maisījumu ražošanai un lietošanai, ar kuriem paredzēts barot lauksaimniecības dzīvniekus, kas nav atgremotāji, izņemot kažokzvērus, piemēro šādus īpašus nosacījumus:

a)

asinis, no kurām paredzēts ražot asins pagatavojumus, iegūst kautuvēs, kurās nekauj atgremotājus un kuras kompetentā iestāde reģistrējusi kā tādas kautuves, kurās nekauj atgremotājus.

Atkāpjoties no minētā īpašā nosacījuma, kompetentā iestāde var atļaut kaut atgremotājus tādās kautuvēs, kurās ražo asinis, kas nav atgremotāju asinis un ko paredzēts izmantot tādu asins pagatavojumu ražošanā, kurus izmanto barībā, kas paredzēta dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji.

Minēto atļauju var piešķirt tikai tad, ja kompetentā iestāde ir apmierināta ar tādas pārbaudes rezultātiem, kurā tā novērtē tādu pasākumu efektivitāti, ar kuriem novērš atgremotāju asiņu un asiņu, kas nav atgremotāju asinis, krustenisku kontamināciju.

Minētie pasākumi ietver vismaz šādas minimālās prasības:

i)

dzīvniekus, kas nav atgremotāji, jākauj tādās kaušanas līnijās, kas ir fiziski nodalītas no kaušanas līnijām, kuras izmanto atgremotāju kaušanai;

ii)

telpas, kurās vāc, glabā, pārvadā un iesaiņo asinis no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, fiziski jānodala no telpām, ko izmanto atgremotāju asinīm;

iii)

regulāri jāņem paraugi no asinīm, kas nav atgremotāju asinis, un jāveic to analīze, lai noteiktu atgremotāju olbaltumvielu klātbūtni. Analīzes metodei jābūt zinātniski validētai šādam mērķim. Paraugu ņemšanas un analīžu biežums jānosaka, pamatojoties uz riska novērtējumu, ko veic operators tādu savu procedūru ietvaros, kuras balstās uz (HACCP) principiem;

b)

asinis, kuras paredzēts izmantot tādiem dzīvniekiem paredzētu asins pagatavojumu ražošanā, kas nav atgremotāji, uz pārstrādes uzņēmumu ved tādos transportlīdzekļos un konteineros, kuros pārvadā tikai tādas asinis, kas nav atgremotāju asinis.

Atkāpjoties no minētā īpašā nosacījuma, transportlīdzekļus un konteinerus, kas iepriekš izmantoti no atgremotājiem iegūtu asiņu pārvadāšanai, var izmantot tādu asiņu pārvadāšanai, kas nav atgremotāju asinis, ja minētie transportlīdzekļi un konteineri pirms tam ir rūpīgi iztīrīti, lai novērstu krustenisko kontamināciju, saskaņā ar dokumentētu procedūru, ko iepriekš apstiprinājusi kompetentā iestāde. Ja tiek izmantota šāda procedūra, tad dokumentāciju, kurā reģistrēta procedūras izmantošana, glabā un tā ir pieejama kompetentajai iestādei vismaz divus gadus;

c)

asins pagatavojumus ražo pārstrādes uzņēmumos, kuros pārstrādā tikai tādas asinis, kas nav atgremotāju asinis.

Atkāpjoties no minētā īpašā nosacījuma, kompetentā iestāde var atļaut ražot asinis, ko izmanto tādu dzīvnieku barībā, kuri nav atgremotāji, tādos pārstrādes uzņēmumos, kas pārstrādā atgremotāju asinis.

Minēto atļauju var piešķirt tikai tad, ja kompetentā iestāde ir apmierināta ar pārbaudes rezultātiem, kurā tā novērtē tādu pasākumu efektivitāti, ar kuriem novērš krustenisko kontamināciju.

Minētie pasākumi ietver vismaz šādas minimālās prasības:

i)

tādu asiņu pagatavojumu ražošana, kuras nav atgremotāju asinis, jāveic slēgtā sistēmā, kas ir fiziski nodalīta no tādas sistēmas, kurā ražo asins pagatavojumus no atgremotāju asinīm;

ii)

telpas, kurās vāc, glabā, pārvadā un iesaiņo neiesaiņotas tādu dzīvnieku izcelsmes izejvielas un gatavos produktus, kas nav atgremotāji, fiziski nodala no telpām, kuras izmanto neiesaiņotām atgremotāju izcelsmes izejvielām un gataviem produktiem;

iii)

attiecībā uz ienākošajām atgremotāju asinīm un asinīm, kas nav atgremotāju asinis, un attiecīgajiem asins izstrādājumiem pastāvīgi jāpiemēro saskaņošanas process;

iv)

lai apstiprinātu, ka nav notikusi krusteniskā kontaminācija ar asins pagatavojumiem no atgremotāju asinīm, regulāri jāņem paraugi no tādu asiņu pagatavojumiem, kas nav atgremotāju asinis, un jāveic to analīze, izmantojot Regulas (EK) Nr. 152/2009/EK VI pielikumā izklāstītās metodes, ar ko nosaka dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas barības kontrolei. Paraugu ņemšanas un analīžu biežumu nosaka, pamatojoties uz riska novērtējumu, ko veic operators tādu savu procedūru ietvaros, kuras balstās uz riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas (HACCP) principiem. Šādu paraugu ņemšanas un analīžu rezultātus glabā un tie ir pieejami kompetentajai iestādei vismaz piecus gadus;

d)

asins pagatavojumu un asins pagatavojumus saturošu barības maisījumu tirdzniecības pavaddokumentā vai veselības sertifikātā, ja vajadzīgs, un uz šādu produktu iepakojumiem skaidri jānorāda: “Satur asins pagatavojumus – nedrīkst izbarot atgremotājiem”.

D   IEDAĻA

Īpaši nosacījumi, ko piemēro akvakultūras dzīvnieku barošanai paredzētu tādu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu (izņemot zivju miltus), kas nav atgremotāju olbaltumvielas, un šādas pārstrādātas olbaltumvielas saturošu barības maisījumu ražošanai un lietošanai

Akvakultūras dzīvnieku barošanai paredzētu tādu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu (izņemot zivju miltus), kas nav atgremotāju olbaltumvielas, un šādas olbaltumvielas saturošu barības maisījumu ražošanai un lietošanai piemēro šādus īpašus nosacījumus:

a)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ko paredzēts izmantot, ražojot šajā iedaļā minētās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas, iegūst vai nu no kautuvēm, kurās nekauj atgremotājus un kuras kompetentā iestāde reģistrējusi kā tādas kautuves, kurās nekauj atgremotājus, vai no gaļas sadalīšanas uzņēmumiem, kuros netiek atkaulota vai sadalīta atgremotāju gaļa.

Atkāpjoties no minētā īpašā nosacījuma, kompetentā iestāde var atļaut kaut atgremotājus tādās kautuvēs, kurās ražo tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas nav atgremotāju blakusprodukti un ko paredzēts izmantot, ražojot šajā iedaļā minētās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas.

Minēto atļauju var piešķirt tikai tad, ja kompetentā iestāde ir apmierināta ar tādas pārbaudes rezultātiem, kurā tā novērtē tādu pasākumu efektivitāti, ar kuriem novērš atgremotāju blakusproduktu un tādu blakusproduktu krustenisko kontamināciju, kas nav atgremotāju blakusprodukti.

Minētie pasākumi ietver vismaz šādas minimālās prasības:

i)

dzīvnieki, kas nav atgremotāji, jākauj tādās kaušanas līnijās, kas ir fiziski nodalītas no kaušanas līnijām, kuras izmanto atgremotāju kaušanai;

ii)

telpas, kurās vāc, glabā, pārvadā un iesaiņo tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuri nav atgremotāji, fiziski jānodala no telpām, ko izmanto atgremotāju izcelsmes blakusproduktiem;

iii)

regulāri jāņem paraugi no tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas nav atgremotāji, un jāveic to analīze, lai noteiktu atgremotāju olbaltumvielu klātbūtni. Analīzes metodei jābūt zinātniski validētai šim mērķim. Paraugu ņemšanas un analīžu biežumu nosaka, pamatojoties uz riska novērtējumu, ko veic operators tādu savu procedūru ietvaros, kuras balstās uz (HACCP) principiem;

b)

tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas nav atgremotāju izcelsmes blakusprodukti un ko paredzēts izmantot, ražojot šajā iedaļā minētās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas, uz pārstrādes uzņēmumu ved tādos transportlīdzekļos un konteineros, kurus neizmanto atgremotāju izcelsmes dzīvnieku blakusproduktu pārvadāšanai.

Atkāpjoties no minētā īpašā nosacījuma, transportlīdzekļus un konteinerus, kas iepriekš izmantoti no atgremotājiem iegūtu dzīvnieku blakusproduktu pārvadāšanai, var izmantot tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvadāšanai, kas nav atgremotāju izcelsmes blakusprodukti, ja minētie transportlīdzekļi un konteineri pirms tam ir iztīrīti, lai novērstu krustenisko kontamināciju, saskaņā ar dokumentētu procedūru, ko iepriekš apstiprinājusi kompetentā iestāde.

Ja tiek izmantota šāda procedūra, tad dokumentāciju, kurā reģistrēta procedūras izmantošana, glabā un tā ir pieejama kompetentajai iestādei vismaz divus gadus;

c)

šajā nodaļā minētās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas ražo tādos pārstrādes uzņēmumos, kuros ražo tikai tādus dzīvnieku blakusproduktus, kas nav atgremotāju blakusprodukti un kas iegūti no šīs iedaļas a) punktā minētajām kautuvēm un gaļas sadalīšanas uzņēmumiem.

Atkāpjoties no minētā īpašā nosacījuma, kompetentā iestāde var atļaut ražot šajā iedaļā minētās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas tādos pārstrādes uzņēmumos, kas pārstrādā atgremotāju izcelsmes dzīvnieku blakusproduktus.

Minēto atļauju var piešķirt tikai tad, ja kompetentā iestāde ir apmierināta ar pārbaudes rezultātiem, kurā tā novērtē tādu pasākumu efektivitāti, ar kuriem novērš atgremotāju izcelsmes pārstrādātu olbaltumvielu un tādu pārstrādātu olbaltumvielu krustenisko kontamināciju, kas nav atgremotāju izcelsmes olbaltumvielas.

Minētie preventīvie pasākumi ietver vismaz šādas minimālās prasības:

i)

no atgremotājiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas ražo slēgtā sistēmā, kas ir fiziski nodalīta no tādas sistēmas, kurā ražo šajā iedaļā minētās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas;

ii)

no atgremotājiem iegūtus dzīvnieku blakusproduktus glabā un pārvadā telpās, kas ir fiziski nodalītas no telpām, kuras izmanto no tādiem dzīvniekiem iegūtiem blakusproduktiem, kas nav atgremotāji;

iii)

no atgremotājiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas glabāšanas un iesaiņošanas laikā glabā telpās, kas ir fiziski nodalītas no telpām, kuras izmanto no tādiem dzīvniekiem iegūtiem gataviem produktiem, kas nav atgremotāji;

iv)

lai apstiprinātu, ka nav notikusi krusteniskā kontaminācija, regulāri jāņem paraugi no šajā iedaļā minētajām pārstrādātajām dzīvnieku olbaltumvielām un jāveic to analīze, izmantojot Regulas (EK) Nr. 152/2009/EK VI pielikumā izklāstītās metodes, ar ko nosaka dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas barības kontrolei. Paraugu ņemšanas un analīžu biežumu nosaka, pamatojoties uz riska novērtējumu, ko veic operators tādu savu procedūru ietvaros, kuras balstās uz riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas (HACCP) principiem. Šādu paraugu ņemšanas un analīžu rezultātus glabā un tie ir pieejami kompetentajai iestādei vismaz piecus gadus;

d)

barības maisījumus, kas satur šajā iedaļā minētās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas, ražo uzņēmumos, kurus šim mērķim apstiprinājusi kompetentā iestāde un kuri ražo tikai akvakultūras dzīvniekiem paredzētu barību.

Atkāpjoties no minētā īpašā nosacījuma:

i)

kompetentā iestāde var atļaut ražot akvakultūras dzīvniekiem paredzētus barības maisījumus uzņēmumos, kas ražo arī citiem lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus, paredzētus barības maisījumus, pēc tam, kad tā ir veikusi pārbaudi attiecīgajā uzņēmumā, un ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

atgremotājiem paredzētus barības maisījumus ražo un glabāšanas, pārvadāšanas un iesaiņošanas laikā glabā telpās, kas ir fiziski nodalītas no telpām, kurās ražo un glabā barības maisījumus dzīvniekiem, kas nav atgremotāji,

akvakultūras dzīvniekiem paredzētus barības maisījumus ražo un glabāšanas, pārvadāšanas un iesaiņošanas laikā glabā telpās, kas ir fiziski nodalītas no telpām, kurās ražo un glabā barības maisījumus citiem tādiem dzīvniekiem, kas nav atgremotāji,

dokumentāciju, kurā sīki reģistrēti pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu iepirkumi un izlietojums un šādas olbaltumvielas saturošu barības maisījumu pārdevumi, glabā un tā ir pieejama kompetentajai iestādei vismaz piecus gadus,

lai apstiprinātu, ka lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot akvakultūras dzīvniekus, paredzētajos barības maisījumos nav neatļautas dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas, regulāri ņem paraugus no lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot akvakultūras dzīvniekus, paredzētajiem barības maisījumiem un veic to analīzi, izmantojot Regulas (EK) Nr. 152/2009 VI pielikumā izklāstītās analīzes metodes, ar ko nosaka dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas barības kontrolei. Šādu paraugu ņemšanas un analīžu biežumu nosaka, pamatojoties uz riska novērtējumu, ko veic operators tādu savu procedūru ietvaros, kuras balstās uz (HACCP) principiem. Testu rezultāti jāglabā un tiem jābūt pieejamiem kompetentajai iestādei vismaz piecus gadus;

ii)

īpaša atļauja tādas kompleksās barības ražošanai, kas ražota no barības maisījumiem, kuri satur šajā iedaļā minētās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas, nav vajadzīga tiem barības maisījumu mājražotājiem, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

tos ir reģistrējusi kompetentā iestāde,

tajos tiek turēti tikai akvakultūras dzīvnieki,

akvakultūras dzīvniekiem paredzētu komplekso barību tajos ražo tikai lietošanai savā saimniecībā, un

kompleksās barības ražošanā izmantotie barības maisījumi, kas satur šajā iedaļā minētās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas, satur mazāk nekā 50 % kopproteīna;

e)

šajā iedaļā minēto pārstrādāto dzīvnieku olbaltumvielu tirdzniecības dokumentā vai, attiecīgā gadījumā, veselības sertifikātā un uz šādu olbaltumvielu iepakojumiem skaidri norāda: “No atgremotājiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas – nedrīkst izmantot, ražojot barību, kas paredzēta lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot akvakultūras dzīvniekus un kažokzvērus”.

Tādu akvakultūras dzīvniekiem paredzētu barības maisījumu tirdzniecības dokumentā vai, attiecīgā gadījumā, veselības sertifikātā, kas satur šajā iedaļā minētās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas, un uz šādu barības maisījumu iepakojumiem skaidri norāda: “Satur no atgremotājiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas – nedrīkst izbarot lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot akvakultūras dzīvniekus un kažokzvērus”.

E   IEDAĻA

Īpaši nosacījumi, ko piemēro tādu piena aizstājēju ražošanai, laišanai tirgū un lietošanai, kas satur zivju miltus un ir paredzēti neatšķirtu atgremotāju barošanai

Tādu piena aizstājēju ražošanai, laišanai tirgū un lietošanai, kas satur zivju miltus un ir paredzēti neatšķirtu atgremotāju barošanai, piemēro šādus īpašus nosacījumus:

a)

piena aizstājējos izmantotos zivju miltus ražo pārstrādes uzņēmumos, kas ražo vienīgi no akvakultūras dzīvniekiem, izņemot jūras zīdītājus, iegūtus produktus, un minētie zivju milti atbilst III nodaļā paredzētajiem vispārējiem nosacījumiem;

b)

neatšķirtiem atgremotāju sugas lauksaimniecības dzīvniekiem zivju miltus atļauts izmantot tikai tādu piena aizstājēju ražošanai, ko izplata pulvera veidā un izmanto atšķaidītu konkrētā šķidruma daudzumā un kas paredzēti neatšķirtu atgremotāju barošanai kā pirmpiena papildinājums vai aizvietotājs pirms dzīvnieku pilnīgas atšķiršanas;

c)

piena aizstājējus, kas satur zivju miltus un ar ko paredzēts barot neatšķirtus atgremotāju sugas lauksaimniecības dzīvniekus, ražo uzņēmumos, kuri neražo cita veida barības maisījumus atgremotājiem un kurus šim mērķim ir apstiprinājusi kompetentā iestāde.

Atkāpjoties no minētā īpašā nosacījuma, kompetentā iestāde var atļaut ražot citus atgremotājiem paredzētus barības maisījumus uzņēmumos, kuros ražo arī piena aizstājējus, kas satur zivju miltus un ir paredzēti neatšķirtiem atgremotāju sugas lauksaimniecības dzīvniekiem, pēc tam, kad tā ir veikusi pārbaudi attiecīgajā uzņēmumā, un ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

i)

citi atgremotājiem paredzēti barības maisījumi jāglabā telpās, kas ir fiziski nodalītas no telpām, kuras glabāšanas, pārvadāšanas un iesaiņošanas laikā izmanto neiesaiņotiem zivju miltiem un neiesaiņotiem zivju miltus saturošiem piena aizstājējiem;

ii)

citus atgremotājiem paredzētus barības maisījumus ražo telpās, kas ir fiziski nodalītas no telpām, kurās ražo zivju miltus saturošus piena aizstājējus;

iii)

dokumentāciju, kurā sīki reģistrēti zivju miltu iepirkumi un izlietojums un zivju miltus saturošu piena aizstājēju pārdevumi, glabā un tā ir pieejama kompetentajai iestādei vismaz piecus gadus;

iv)

lai apstiprinātu, ka citos atgremotājiem paredzētajos barības maisījumos nav neatļautas dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas, regulāri jāņem paraugi no minētajiem barības maisījumiem un jāveic to analīze, izmantojot Regulas (EK) Nr. 152/2009 VI pielikumā izklāstītās analīzes metodes, ar ko nosaka dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas barības kontrolei. Šādu paraugu ņemšanas un analīžu biežumu nosaka, pamatojoties uz riska novērtējumu, ko veic operators tādu savu procedūru ietvaros, kuras balstās uz (HACCP) principiem. Testu rezultāti jāglabā un tiem jābūt pieejamiem kompetentajai iestādei vismaz piecus gadus;

d)

pirms laišanas brīvā apgrozībā Savienībā importētāji nodrošina, ka, izmantojot Regulas (EK) Nr. 152/2009 VI pielikumā izklāstītās analīzes metodes, ar ko nosaka dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas barības kontrolei, tiek analizēti visi sūtījumi, kuros ir zivju miltus saturoši importa piena aizstājēji, lai apstiprinātu, ka tajos nav neatļautas dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas;

e)

tādu zivju miltus saturošu piena aizstājēju tirdzniecības pavaddokumentā vai, attiecīgā gadījumā, veselības sertifikātā, kas paredzēti neatšķirtiem atgremotāju sugas lauksaimniecības dzīvniekiem, un uz šādu piena aizstājēju iepakojumiem skaidri jānorāda: “Satur zivju miltus – nedrīkst izbarot atgremotājiem, izņemot neatšķirtus atgremotājus”;

f)

neiesaiņotus piena aizstājējus, kas satur zivju miltus un ir paredzēti neatšķirtiem atgremotāju sugas lauksaimniecības dzīvniekiem, pārvadā transportlīdzekļos un konteineros, kurus neizmanto citas atgremotājiem paredzētas barības pārvadāšanai.

Atkāpjoties no minētā īpašā nosacījuma, transportlīdzekļus un konteinerus, ko pēc tam izmantos neiesaiņotas atgremotājiem paredzētas barības pārvadāšanai, var izmantot tādu neiesaiņotu piena aizstājēju pārvadāšanai, kuri satur zivju miltus un ir paredzēti neatšķirtiem atgremotāju sugas lauksaimniecības dzīvniekiem, ja minētie transportlīdzekļi un konteineri pirms tam ir rūpīgi iztīrīti, lai novērstu krustenisko kontamināciju, saskaņā ar dokumentētu procedūru, ko iepriekš apstiprinājusi kompetentā iestāde. Ja tiek izmantota šāda procedūra, tad dokumentāciju, kurā reģistrēta procedūras izmantošana, glabā un tā ir pieejama kompetentajai iestādei vismaz divus gadus;

g)

saimniecībās, kurās tiek turēti atgremotāji, īsteno pasākumus, ar ko novērš zivju miltus saturošu piena aizstājēju izbarošanu tādiem atgremotājiem, kuri nav neatšķirti atgremotāji. Kompetentā iestāde izstrādā to saimniecību sarakstu, kurās izmanto zivju miltus saturošus piena aizstājējus, izmantojot iepriekšējas paziņošanas sistēmu attiecīgajā saimniecībā vai citu sistēmu, kas nodrošina, ka tiek ievērots šis īpašais nosacījums.

V   NODAĻA

Vispārējas prasības

A   IEDAĻA

Saraksti

Dalībvalstis aktualizē un dara publiski pieejamus šādus sarakstus:

a)

kautuves, no kurām drīkst iegūt saskaņā ar IV nodaļas C iedaļas a) punktu ražotas asinis;

b)

apstiprināti pārstrādes uzņēmumi, kuros ražo asins pagatavojumus saskaņā ar IV nodaļas C iedaļas c) punktu;

c)

kautuves un gaļas sadalīšanas uzņēmumi, no kuriem drīkst iegūt dzīvnieku blakusproduktus, ko paredzēts izmantot, ražojot pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, saskaņā ar IV nodaļas D iedaļas a) punktu;

d)

apstiprināti pārstrādes uzņēmumi, kuros ražo pārstrādātas no tādiem dzīvniekiem iegūtas olbaltumvielas, kas nav atgremotāji, un kuri darbojas saskaņā ar IV nodaļas D iedaļas c) punktu;

e)

apstiprināti uzņēmumi, kas minēti III nodaļas B iedaļā, IV nodaļas D iedaļas d) punktā un IV nodaļas E iedaļas c) punktā;

f)

barības maisījumu mājražotāji, kas reģistrēti un darbojas saskaņā ar III nodaļas B iedaļā un IV nodaļas D iedaļas d) punktā minētajiem nosacījumiem.

B   IEDAĻA

Tādu barības sastāvdaļu un barības maisījumu pārvadāšana, kas satur no atgremotājiem iegūtus produktus

1.

Tādas neiesaiņotas barības sastāvdaļas un neiesaiņotus barības maisījumus, kuri satur no atgremotājiem iegūtus produktus, kas nav turpmāk a), b) un c) apakšpunktā uzskaitītie produkti, pārvadā transportlīdzekļos un konteineros, kurus neizmanto tādas barības pārvadāšanai, kas paredzēta lauksaimniecības dzīvniekiem, kas nav kažokzvēri:

a)

pienu, piena produktus, no piena iegūtus produktus, jaunpienu un jaunpiena produktus;

b)

dzīvnieku izcelsmes dikalcija fosfātu un trikalcija fosfātu;

c)

no atgremotāju jēlādām un ādām iegūtas hidrolizētas olbaltumvielas.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta, transportlīdzekļus un konteinerus, kas iepriekš izmantoti neiesaiņotu minētajā punktā uzskaitīto barības sastāvdaļu un barības maisījumu pārvadāšanai, var izmantot tādas barības pārvadāšanai, kas paredzēta lauksaimniecības dzīvniekiem, kas nav kažokzvēri, ja minētie transportlīdzekļi un konteineri pirms tam ir iztīrīti, lai novērstu krustenisko kontamināciju, saskaņā ar dokumentētu procedūru, ko iepriekš apstiprinājusi kompetentā iestāde.

Ja tiek izmantota šāda procedūra, tad dokumentāciju, kurā reģistrēta procedūras izmantošana, glabā un tā ir pieejama kompetentajai iestādei vismaz divus gadus.

C   IEDAĻA

Tādu barības maisījumu ražošana, kas satur no atgremotājiem iegūtus produktus

Barības maisījumus, kuri satur no atgremotājiem iegūtus produktus, kas nav turpmāk a), b) un c) punktā uzskaitītie produkti, neražo uzņēmumos, kuros ražo barību, kas paredzēta lauksaimniecības dzīvniekiem, kuri nav kažokzvēri:

a)

pienu, piena produktus, no piena iegūtus produktus, jaunpienu un jaunpiena produktus;

b)

dzīvnieku izcelsmes dikalcija fosfātu un trikalcija fosfātu;

c)

no atgremotāju jēlādām un ādām iegūtas hidrolizētas olbaltumvielas.

D   IEDAĻA

Tādu barības sastāvdaļu un barības maisījumu lietošana un glabāšana saimniecībās, kuri satur no atgremotājiem iegūtus produktus un ir paredzēti lauksaimniecības dzīvniekiem

Saimniecībās, kurās tiek turēti lauksaimniecības dzīvnieki, kas nav kažokzvēri, aizliedz lietot un glabāt tādas barības sastāvdaļas un barības maisījumus, kuri satur no atgremotājiem iegūtus produktus, kas nav turpmāk a), b) un c) punktā uzskaitītie produkti, un kuri paredzēti lauksaimniecības dzīvniekiem:

a)

pienu, piena produktus, no piena iegūtus produktus, jaunpienu un jaunpiena produktus;

b)

dzīvnieku izcelsmes dikalcija fosfātu un trikalcija fosfātu;

c)

no atgremotāju jēlādām un ādām iegūtas hidrolizētas olbaltumvielas.

E   IEDAĻA

Pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu un šādas olbaltumvielas saturošu produktu eksports

1.

Aizliegts eksportēt pārstrādātas no atgremotājiem iegūtas dzīvnieku olbaltumvielas un šādas olbaltumvielas saturošus produktus.

Atkāpjoties no minētā aizlieguma, to nepiemēro pārstrādātai mājdzīvnieku barībai, ieskaitot konservētu barību mājdzīvniekiem, kas satur pārstrādātas no atgremotājiem iegūtas dzīvnieku olbaltumvielas un kas ir apstrādāta un marķēta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

2.

Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un šīs olbaltumvielas saturošus produktus drīkst eksportēt vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

tās ir paredzētas tādiem lietojumiem, kas nav aizliegti saskaņā ar 7. pantu un šo pielikumu;

b)

pirms eksportēšanas eksportētājas dalībvalsts kompetentā iestāde vai Komisija ar importētājas trešās valsts kompetento iestādi ir noslēgusi rakstisku vienošanos, kurā ietver importētājas trešās valsts apņemšanos ievērot paredzēto lietojumu un neveikt pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu vai šīs olbaltumvielas saturošu produktu reeksportu lietojumiem, kas aizliegti saskaņā ar 7. pantu un šo pielikumu.

3.

Saskaņā ar iepriekšējā 2. punkta b) apakšpunktu noslēgtas rakstiskas vienošanās izklāsta Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā.

4.

Šīs iedaļas 2. un 3. punktu nepiemēro:

a)

zivju miltu un zivju miltus saturošu barības maisījumu eksportam;

b)

akvakultūras dzīvniekiem paredzētu barības maisījumu eksportam;

c)

lolojumdzīvnieku barības eksportam.

F   IEDAĻA

Oficiālās kontroles

1.

Oficiālās kontroles, ko veic kompetentā iestāde, lai apstiprinātu atbilstību šajā pielikumā noteiktajiem noteikumiem, ietver pārbaudes un paraugu ņemšanu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu un barības analīzēm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 152/2009 VI pielikumā izklāstītajām analīzes metodēm, ar ko nosaka dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas barības kontrolei.

2.

Kompetentā iestāde regulāri pārbauda to laboratoriju kompetenci, kuras veic analīzes šādām oficiālām kontrolēm, jo īpaši novērtējot starplaboratoriju testu rezultātus.

Ja kompetenci uzskata par neapmierinošu, pirms jaunu analīžu veikšanas kā minimālo korektīvo pasākumu laboratorija īsteno tās personāla pārkvalifikāciju.


(1)  OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.

(2)  OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.

(3)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(4)  OV L 229, 1.9.2009., 1. lpp.

(5)  OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp..’;

(6)  OV L 54, 26.2.2009., 1. lpp.”