6.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 294/13


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2013/50/ES

(2013. gada 22. oktobris),

ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un Komisijas Direktīvu 2007/14/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvas 2004/109/EK atsevišķu noteikumu īstenošanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 50. un 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK (4) 33. pantu Komisijai bija jāsniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par minētās direktīvas darbību, tostarp par to, cik lietderīgi būtu izbeigt atbrīvojumu attiecībā uz esošiem parāda vērtspapīriem pēc 10 gadu perioda, kas noteikts minētās direktīvas 30. panta 4. punktā, un par minētās direktīvas darbības iespējamo ietekmi uz Eiropas finanšu tirgiem.

(2)

Komisija 2010. gada 27. maijā pieņēma ziņojumu par Direktīvas 2004/109/EK darbību, kurā bija apzinātas jomas, kurās ar direktīvu izveidoto režīmu varētu uzlabot. Konkrēti, ziņojums liecināja par vajadzību vienkāršot dažus emitentu pienākumus, lai regulētie tirgi kļūtu pievilcīgāki maziem un vidējiem emitentiem, kuri piesaista kapitālu Savienībā. Turklāt ir jāuzlabo pastāvošā atklātības režīma efektivitāte, jo īpaši attiecībā uz korporatīvo īpašumtiesību struktūras atklāšanu.

(3)

Turklāt Komisija 2011. gada 13. aprīļa paziņojumā ar nosaukumu “Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi” norādīja uz vajadzību pārskatīt Direktīvu 2004/109/EK, lai biržas sarakstā iekļautiem maziem un vidējiem uzņēmumiem piemērojamie pienākumi būtu samērīgāki, vienlaikus garantējot tādu pašu ieguldītāju aizsardzības līmeni.

(4)

Saskaņā ar Komisijas ziņojumu un Komisijas paziņojumu būtu jāsamazina administratīvais slogs, ko maziem un vidējiem emitentiem rada pienākumi saistībā ar atļauju tirgot vērtspapīrus regulētā tirgū, lai uzlabotu šādu emitentu piekļuvi kapitālam. Pienākumi publicēt starpposma vadības ziņojumus vai ceturkšņa finanšu pārskatus rada nozīmīgu slogu maziem un vidējiem emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, kaut gan ieguldītāju aizsardzībai šāda informācija nav nepieciešama. Šie pienākumi arī veicina īstermiņa rezultātu gūšanu un attur no ilgtermiņa ieguldījumu veikšanas. Lai veicinātu ilgtspējīgu vērtības radīšanu un uz ilgtermiņu orientētu ieguldījumu stratēģiju, ir svarīgi mazināt īstermiņa spiedienu uz emitentiem un radīt ieguldītājiem motivāciju pievērsties ilgāka termiņa redzējumam. Tāpēc prasība publicēt starpposma pārvaldības ziņojumus būtu jāatceļ.

(5)

Dalībvalstīm nebūtu jāatļauj to valsts tiesību aktos noteikt prasību publicēt periodisku finanšu informāciju biežāk nekā atbilstoši gada finanšu pārskatiem un pusgada finanšu pārskatiem. Tomēr dalībvalstīm būtu jāvar pieprasīt emitentiem periodiski publicēt papildu finanšu informāciju, ja šāda prasība nav ievērojams finanšu slogs un ja pieprasītā papildu informācija ir samērīga ar faktoriem, kas palīdz pieņemt lēmumus par ieguldījumiem. Šī direktīva neskar papildu informāciju, ko pieprasa, pamatojoties uz Savienības nozaru tiesību aktiem, un dalībvalstis var īpaši pieprasīt finanšu iestādēm publicēt papildu periodisku finanšu informāciju. Turklāt regulēts tirgus var pieprasīt emitentiem, kuru vērtspapīrus ir atļauts tajā tirgot, periodiski publicēt papildu finanšu informāciju par visiem vai atsevišķiem šā tirgus segmentiem.

(6)

Lai nodrošinātu papildu elastību un tādējādi samazinātu administratīvo slogu, pusgada finanšu pārskatu publicēšanas termiņu pēc ziņošanas perioda beigām vajadzētu pagarināt par trim mēnešiem. Tā kā periods, kurā emitenti var publicēt savus pusgada finanšu pārskatus, ir pagarināts, sagaidāms, ka mazo un vidējo emitentu ziņojumi saņems lielāku uzmanību no tirgus dalībnieku puses un tādējādi minētie emitenti kļūs pamanāmāki.

(7)

Lai nodrošinātu pārvaldes struktūrām veiktu maksājumu lielāku atklātību, emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū un kuri darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādes jomā, reizi gadā atsevišķā ziņojumā būtu jādara zināmi atklātībai maksājumi pārvaldes struktūrām valstīs, kurās tie darbojas. Ziņojumā būtu jāiekļauj tādu veidu maksājumi, kas salīdzināmi ar tiem, kuri atklāti saskaņā ar Ieguves rūpniecības atklātības iniciatīvu (EITI). Atklājot šādu informāciju par pārvaldes struktūrām veiktiem maksājumiem, pilsoniskajai sabiedrībai un ieguldītājiem sniegtu informāciju, ar kuru resursiem bagātu valstu pārvaldes struktūrām liktu uzņemties atbildību par ieņēmumiem no dabas resursu izmantošanas. Šī iniciatīva papildina arī Eiropas Savienības meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības rīcības plānu (FLEGT) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 995/2010 (2010. gada 20. oktobris), ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (5), kurā koka izstrādājumu tirgotājiem noteikts pienākums veikt likumības pārbaudes, lai nepieļautu nelikumīgi iegūtas koksnes iekļūšanu Savienības tirgū. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmuma atbildīgo struktūru locekļiem, darbojoties saskaņā ar valsts tiesību aktos tiem noteikto kompetenci, ir pienākums atbilstoši to rīcībā esošām zināšanām un prasmei nodrošināt, ka ziņojums par maksājumiem pārvaldes struktūrām ir sagatavots saskaņā ar šīs direktīvas prasībām. Sīkākas prasības noteiktas 10. nodaļā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteikta veida uzņēmumu finanšu gada pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem (6).

(8)

Atklātības un ieguldītāju aizsardzības nolūkā dalībvalstīm vajadzētu pieprasīt, lai ziņošanai par maksājumiem pārvaldes struktūrām piemērotu šādus principus saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 10. nodaļu: būtiskums (jebkurš maksājums – vai tas veikts kā viens maksājums vai saistītu maksājumu virkne – ziņojumā nav jāņem vērā, ja tā apjoms ir mazāks par EUR 100 000 finanšu gada laikā); ziņošana, pamatojoties uz pārvaldes struktūru un par katru projektu atsevišķi (ziņošana par maksājumiem pārvaldes struktūrām būtu jāveic, pamatojoties uz pārvaldes struktūru un par katru projektu atsevišķi); universālums (nevajadzētu pieļaut nekādus izņēmumus, piemēram, attiecībā uz emitentiem, kas darbojas atsevišķās valstīs; un kuriem ir kropļojoša ietekme un kuri ļauj emitentiem izmantot vājākas atklātības prasības); visaptveramība (būtu jāziņo par visiem attiecīgiem pārvaldes struktūrām veiktiem maksājumiem atbilstīgi Direktīvas 2013/34/ES 10. nodaļai un attiecīgajiem apsvērumiem.

(9)

Inovācijas finanšu jomā ir radījušas jauna veida finanšu instrumentus, kas ļauj ieguldītājiem veidot ekonomiska rakstura riska darījumus ar sabiedrībām, bet par kuriem Direktīva 2004/109/EK neprasa atklāt informāciju. Šādus instrumentus varētu izmantot, lai slepeni iegādātos akcijas sabiedrībās, kā rezultātā varētu notikt ļaunprātīga tirgus izmantošana un rasties nepatiess un maldinošs priekšstats par biržas sarakstā iekļauto sabiedrību ekonomiskajām īpašumtiesībām. Lai nodrošinātu to, ka emitenti un ieguldītāji pilnībā pārzina korporatīvo īpašumtiesību struktūru, finanšu instrumentu definīcijai minētajā direktīvā būtu jāaptver visi instrumenti, kuru ekonomiskā ietekme ir līdzīga līdzdalībai akcijās un tiesībās iegādāties akcijas.

(10)

Tādu finanšu instrumentu, kuru ekonomiskā ietekme ir līdzīga līdzdalībai akcijās un tiesībās iegādāties akcijas un kuri paredz naudas norēķinus, vērtība būtu jāaprēķina ar delta korekciju, reizinot pamatakciju nosacīto summu ar instrumenta delta koeficientu. Delta koeficients norāda to, kā mainītos finanšu instrumenta teorētiskā vērtība gadījumā, ja būtu pamatinstrumenta cenas svārstības, un tas precīzi atspoguļo finanšu instrumenta turētāja riska darījumu apmēru ar pamatinstrumentu. Šāda pieeja tiek izmantota, lai nodrošinātu, ka informācija par ieguldītājam pieejamo kopējo balsstiesību skaitu ir pēc iespējas precīza.

(11)

Turklāt, lai nodrošinātu nozīmīgu līdzdalību adekvātu atklātību, gadījumos, kad finanšu instrumentu turētājs īsteno savas tiesības iegādāties akcijas un kopējā līdzdalība pamatakciju balsstiesībās pārsniedz paziņošanas slieksni, bet neietekmē iepriekš paziņoto līdzdalību kopējo procentuālo īpatsvaru, būtu jāprasa sniegt jaunu paziņojumu, lai atklātu pārmaiņas līdzdalību būtībā.

(12)

Saskaņojot režīmu par to, kā paziņo par nozīmīgām līdzdalībām balsstiesībās, īpaši saistībā ar līdzdalību akcijās un līdzdalību finanšu instrumentos summēšanu, varētu uzlabot tiesisko noteiktību, veicināt atklātību un samazināt administratīvo slogu pārrobežu ieguldītājiem. Tādēļ dalībvalstīm nevajadzētu ļaut pieņemt stingrākus noteikumus par tiem, kas noteikti Direktīvā 2004/109/EK attiecībā uz paziņošanas sliekšņa aprēķināšanu, līdzdalību ar akcijām saistītās balsstiesībās un līdzdalību ar finanšu instrumentiem saistītās balsstiesībās summēšanu un atbrīvojumiem no paziņošanas prasības. Tomēr, ņemot vērā pastāvošās atšķirības īpašumtiesību koncentrācijā Savienībā un atšķirības uzņēmējdarbības tiesībās Savienībā, kā rezultātā dažu emitentu gadījumā kopējais akciju skaits atšķiras no kopējā balsstiesību skaita, dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu ļaut noteikt gan zemākus, gan papildu sliekšņus paziņošanai par līdzdalībām balsstiesībās, kā arī pieprasīt līdzvērtīgus paziņojumus attiecībā uz paziņošanas sliekšņiem, kas balstās uz līdzdalībām kapitālā. Turklāt arī turpmāk būtu jāatļauj dalībvalstīm noteikt stingrākas prasības nekā tās, kas noteiktas Direktīvā 2004/109/EK attiecībā uz saturu (piemēram, akcionāru nodomiem), procesu un paziņošanas laiku, un tām ir jāļauj pieprasīt papildu informāciju attiecībā uz nozīmīgu līdzdalību, kas nav paredzēta Direktīvā 2004/109/EK. Īpaši dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai arī turpmāk piemērot normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti saistībā ar pārņemšanas piedāvājumiem, apvienošanās darījumiem un citiem darījumiem, kas skar tādu sabiedrību īpašumtiesības vai kontroli, ko uzrauga dalībvalstu izraudzītas iestādes atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem (7) 4. pantam, kurā minētas stingrākas prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu nekā Direktīvā 2004/109/EK.

(13)

Tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina nozīmīgu līdzdalību paziņošanas režīma konsekventa saskaņošana un adekvāta līmeņa atklātība. Būtu lietderīgi un pareizi uzticēt Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (8), izstrādāt un iesniegt Komisijai regulatīvus tehniskos standartus, kuros neietilpst politiski lēmumi. Komisijai būtu jāpieņem regulatīvo tehnisko standartu projekts, kuru EVTI izstrādājusi, lai precizētu nosacījumus, kādos piemēro pastāvošos atbrīvojumus no prasībām paziņot nozīmīgas līdzdalības balsstiesībās. Pamatojoties uz savu profesionālo pieredzi, EVTI būtu konkrēti jānosaka atbrīvojumu piemērošanas gadījumi, vienlaikus ņemot vērā to, ka pastāv iespēja tos izmantot ļaunprātīgi, lai apietu paziņošanas prasības.

(14)

Lai ņemtu vērā tehnisko attīstību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu, lai precizētu par nozīmīgām līdzdalībām finanšu instrumentos sniedzamā paziņojuma saturu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(15)

Lai veicinātu pārrobežu ieguldījumus, būtu jānodrošina ieguldītājiem viegla piekļuve regulētai informācijai par visām biržas sarakstā iekļautām sabiedrībām Savienībā. Tomēr pašreizējais valstu oficiāli noteikto regulētas informācijas centralizētas glabāšanas sistēmu tīkls nenodrošina šādas informācijas vienkāršu meklēšanu visā Savienībā. Lai nodrošinātu pārrobežu piekļuvi informācijai un ņemtu vērā finanšu tirgu un komunikāciju tehnoloģiju tehnisko attīstību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt tiesību aktus, lai precizētu minimuma standartus, kas attiecas uz regulētas informācijas izplatīšanu, piekļuvi regulētai informācijai Savienības mērogā un regulētas informācijas centralizētas glabāšanas sistēmu. Komisija būtu arī jāpilnvaro ar EVTI palīdzību veikt pasākumus, lai uzlabotu oficiāli noteikto valstu regulētas informācijas glabāšanas sistēmu tīkla darbību un izstrādātu tehniskos kritērijus attiecībā uz piekļuvi regulētai informācijai Savienības mērogā, jo īpaši attiecībā uz to, kā darbojas centralizēts piekļuves punkts regulētas informācijas meklēšanai Savienības mērogā. EVTI būtu jāizstrādā un jāpārvalda tīmekļa portāls, kas kalpotu par Eiropas elektroniskās piekļuves punktu (“piekļuves punkts”).

(16)

Lai uzlabotu atbilstību Direktīvas 2004/109/EK prasībām un ievērotu Komisijas 2010. gada 9. decembra“Paziņojumu par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē”, būtu jāpastiprina pilnvaras piemērot sankcijas, lai tās atbilstu noteiktām būtiskām prasībām attiecībā uz adresātiem, kritērijiem, kas jāņem vērā, piemērojot administratīvu sodu vai pasākumu, galvenās pilnvaras piemērot sankcijas un administratīvo naudas sodu līmeņus. Šīm pilnvarām piemērot sankcijas vajadzētu būt pieejamām vismaz gadījumos, ja tiek pārkāpti galvenie Direktīvas 2004/109/EK noteikumi. Dalībvalstīm būtu jāvar tās īstenot arī citos apstākļos. Dalībvalstīm jo īpaši būtu jānodrošina, ka administratīvie sodi un pasākumi, kurus var piemērot, ietver iespēju piemērot naudas sodus, kas ir pietiekami lieli, lai būtu atturoši. Ja juridiskas personas izdara pārkāpumu, dalībvalstīm būtu jāievieš noteikumi, kas paredz piemērot sankciju attiecīgajai juridiskajai personai vai citu personu administratīvās, vadības vai uzraudzības struktūrvienības locekļiem, kurus var saukt pie atbildības par šiem pārkāpumiem saskaņā ar valstu tiesību aktu noteikumiem. Dalībvalstīm būtu jāvar paredzēt paziņošanas prasību neievērojušo akciju turētāju un finanšu instrumentu turētāju balsstiesību īstenošanas apturēšanu vai iespēju tās apturēt. Dalībvalstīm būtu jāvar paredzēt, ka balsstiesību apturēšana ir piemērojama tikai visnopietnāko pārkāpumu gadījumā. Lai aptvertu visus iespējamos neatbilstības gadījumus, Direktīvai 2004/109/EK būtu jāattiecas gan uz administratīviem sodiem, gan uz pasākumiem neatkarīgi no tā, vai valsts tiesību aktos tie kvalificēti kā sankcija vai kā pasākums, un tai nevajadzētu skart nekādus dalībvalstu tiesību noteikumus saistībā ar kriminālsodiem.

Ņemot vērā nepieciešamību piemērot pietiekami atturošas sankcijas, lai atbalstītu godīgus un pārredzamus tirgus, dalībvalstīm būtu jāvar paredzēt papildu sankcijas vai pasākumus un noteikt tādus administratīvo naudas sodu līmeņus, kas būtu augstāki par Direktīvā 2004/109/EK paredzētajiem līmeņiem. Šie noteikumi par sankcijām un noteikumi par administratīvo sodu publiskošanu nerada precedentu citiem Savienības tiesību aktiem, īpaši attiecībā uz nopietnākiem regulējuma pārkāpumiem.

(17)

Lai nodrošinātu, ka lēmumiem, ar kuriem piemēro administratīvo pasākumu vai sankciju, ir atturoša ietekme uz sabiedrību kopumā, parasti tie būtu jāpublicē. Lēmumu publicēšana arī ir svarīgs līdzeklis, ar ko tirgus dalībniekus informēt par to, kāda rīcība tiek uzskatīta par Direktīvas 2004/109/EK pārkāpumu, kā arī veicināt plašāku izpratni par labu praksi tirgus dalībnieku vidū. Tomēr, ja lēmuma publicēšana nopietni apdraudētu finanšu sistēmas stabilitāti vai notiekošu oficiālu izmeklēšanu vai tā – ciktāl to iespējams noteikt – radītu nesamērīgu un nopietnu kaitējumu iesaistītajām iestādēm vai personām, vai gadījumā, kad sankciju piemēro fiziskai personai, – ja obligāti veicamā iepriekšējā novērtējumā par publikācijas samērīgumu secināts, ka šāda personas datu publicēšana nav samērīga, – kompetentajai iestādei būtu jāvar nolemt atlikt šādu publicēšanu vai publicēt informāciju anonīmi.

(18)

Lai padarītu skaidrāku režīmu biržas sarakstā neiekļautiem vērtspapīriem, ko reprezentē depozitārie sertifikāti, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, un lai novērstu atklātības nepilnības, būtu precīzāk jāformulē termina “emitents” definīcija, tajā iekļaujot tādu biržas sarakstā neiekļautu vērtspapīru emitentus, kas aizstāti ar depozitārajiem sertifikātiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū. Termina “emitents” definīciju ir lietderīgi grozīt arī tādēļ, lai ņemtu vērā to, ka dažās dalībvalstīs vērtspapīru emitenti, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, var būt fiziskas personas.

(19)

Saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK tāda trešās valsts emitenta gadījumā, kas emitē parāda vērtspapīrus, kuru vienības denominācija ir mazāka par EUR 1 000, vai līdzvērtīgas akcijas, šāda emitenta izcelsmes dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK (9) 2. panta 1. punkta m) apakšpunkta iii) punktā. Lai precizētu un vienkāršotu šādu trešās izcelsmes dalībvalsts emitentu apzīmējumu, minētā termina definīciju vajadzētu grozīt, lai noteiktu, ka izcelsmes dalībvalstij jābūt dalībvalstij, ko emitents ir izvēlējies no to dalībvalstu vidus, kurās tā vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū.

(20)

Lai nodrošinātu to, ka visi emitenti, kuru vērtspapīrus Savienībā ir atļauts tirgot regulētā tirgū, pilda savas saistības, tie būtu jāuzrauga dalībvalsts kompetentai iestādei. Emitenti, kuriem saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK jāizvēlas izcelsmes dalībvalsts, bet kuri to nav izdarījuši, var izvairīties no kompetentās iestādes uzraudzības Savienībā. Tāpēc Direktīva 2004/109/EK būtu jāgroza, lai tajā noteiktu izcelsmes dalībvalsti emitentiem, kuri triju mēnešu laikā nav kompetentajām iestādēm darījuši zināmu izvēlēto izcelsmes dalībvalsti. Šādos gadījumos izcelsmes dalībvalstij vajadzētu būt dalībvalstij, kurā emitenta vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū. Ja vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū vairāk nekā vienā dalībvalstī, visas šīs dalībvalstis būs izcelsmes dalībvalstis līdz brīdim, kad emitents izvēlas un paziņo vienu izcelsmes dalībvalsti. Šādiem emitentiem tas būtu stimuls izvēlēties izcelsmes dalībvalsti un atklāt savu izvēli attiecīgajām kompetentajām iestādēm, un vienlaicīgi kompetentajām iestādēm būtu vajadzīgās pilnvaras iesaistīties līdz brīdim, kad emitents ir paziņojis par tā izvēlēto izcelsmes dalībvalsti.

(21)

Saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK attiecībā uz to parādu vērtspapīru emitentiem, kuru vienības denominācija ir EUR 1 000 vai vairāk, emitentu izcelsmes dalībvalsts izvēle ir spēkā trīs gadus. Tomēr, ja emitenta vērtspapīrus vairs nav atļauts tirgot regulētā tirgū emitenta izcelsmes dalībvalstī un joprojām ir atļauts tirgot vienā vai vairākās uzņēmējās dalībvalstīs, šādam emitentam nav attiecību ar tā sākotnēji izvēlēto izcelsmes dalībvalsti, ja tā nav dalībvalsts, kurā atrodas emitenta juridiskā adrese. Pirms trīs gadu termiņa beigām kā jauno izcelsmes dalībvalsti šādam emitentam būtu jāvar izvēlēties vienu no savām uzņēmējām dalībvalstīm vai dalībvalsti, kurā ir emitenta juridiskā adrese. Tāda pati iespēja izvēlēties jaunu izcelsmes dalībvalsti attiektos arī uz trešās valsts emitentu, kurš emitē parāda vērtspapīrus, kuru vienības denominācija ir mazāka par EUR 1 000, vai līdzvērtīgas akcijas un kura vērtspapīrus vairs nevar tirgot emitenta izcelsmes valsts regulētā tirgū, bet tos joprojām var tirgot vienā vai vairākās uzņēmējās valstīs.

(22)

Attiecībā uz izcelsmes dalībvalsts definīciju būtu jānodrošina konsekvence starp Direktīvu 2004/109/EK un 2003/71/EK. Šajā ziņā, lai nodrošinātu, ka uzraudzību veic visvairāk iesaistītā dalībvalsts, Direktīva 2003/71/EK būtu jāgroza, lai panāktu lielāku elastību situācijās, kad trešā valstī reģistrēta emitenta vērtspapīrus vairs nav atļauts tirgot regulētā tirgū tā izcelsmes dalībvalstī, bet kurus ir atļauts tirgot vienā vai vairākās citās dalībvalstīs.

(23)

Komisijas Direktīvā 2007/14/EK (10) ir iekļauti konkrēti noteikumi par to, kā emitents paziņo par izvēlēto izcelsmes dalībvalsti. Minētie noteikumi būtu jāiestrādā Direktīvā 2004/109/EK. Lai nodrošinātu, ka emitents izvēlēto izcelsmes dalībvalsti paziņo kompetentajām iestādēm uzņēmējā dalībvalstī(-īs) vai dalībvalstī, kurā atrodas emitenta juridiskā adrese, ja šī dalībvalsts nav ne izcelsmes, ne uzņēmēja dalībvalsts, būtu jāparedz prasība visiem emitentiem paziņot izvēlēto izcelsmes dalībvalsti kompetentajām iestādēm to izcelsmes dalībvalstī, visās uzņēmējās dalībvalstīs un tajā dalībvalstī, kurā atrodas emitenta juridiskā adrese, ja šī valsts nav emitenta izcelsmes dalībvalsts. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza noteikumi par to, kā paziņo par izvēlēto izcelsmes dalībvalsti.

(24)

Saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK noteiktā prasība atklāt informāciju par no jauna izsniegtiem aizdevumiem praksē ir radījusi daudzas problēmas saistībā ar tās īstenošanu, un tiek uzskatīts, ka šo prasību ir sarežģīti piemērot. Turklāt šī prasība daļēji pārklājas ar prasībām Direktīvā 2003/71/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (11) un nedod nozīmīgu papildinformāciju tirgum. Tāpēc un lai samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu emitentiem, šī prasība būtu jāatceļ.

(25)

Prasība emitentam grozījumus savos reģistrācijas dokumentos vai statūtos darīt zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei pārklājas ar līdzīgu prasību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/36/EK (2007. gada 11. jūlijs) par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu (12), un var radīt sajukumu attiecībā uz kompetentās iestādes lomu. Tāpēc un lai samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu emitentiem, šī prasība būtu jāatceļ.

(26)

Emitentiem, ieguldītājiem un kompetentajām iestādēm būtu ļoti noderīgs saskaņots elektronisks ziņošanas formāts, jo tas atvieglotu ziņošanu un vienkāršotu gada finanšu pārskatu analīzi, salīdzināmību un piekļuvi tiem. Tādēļ no 2020. gada 1. janvāra gada finanšu pārskatu sagatavošanai vienotā elektroniskā ziņošanas formātā vajadzētu būt obligātai – ar noteikumu, ka EVTI ir veikusi izmaksu un ieguvumu analīzi. EVTI būtu jāizstrādā tādu regulatīvo tehnisko standartu projekts, kuri jāpieņem Komisijai un kuros precizē elektronisko ziņošanas formātu, atbilstīgi atsaucoties uz pašreizējām un nākotnes tehnoloģiskajām izvēlēm, piemēram, uz paplašināmo uzņēmējdarbības ziņojumu valodu (XBRL). Sagatavojot regulatīvo tehnisko standartu projektu, EVTI būtu jāsarīko publiska apspriešanās ar visām iesaistītajām personām, rūpīgi jāizvērtē, kādas sekas varētu rasties, pieņemot dažādas tehnoloģiskās izvēles, un dalībvalstīs jāveic attiecīgi testi, par kuriem tai būtu jāziņo Komisijai, kad tā iesniedz regulatīvo tehnisko standartu projektu. Izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektu par formātiem, ko piemēro bankām, finanšu starpniekiem un apdrošināšanas sabiedrībām, EVTI būtu regulāri un cieši jāsadarbojas ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (13), un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un arodpensiju iestādi) (EAAPI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (14), lai ņemtu vērā šo nozaru īpatnības, nodrošinot starpnozaru darba konsekvenci un panākot kopējas nostājas. Eiropas Parlamentam un Padomei būtu jāvar iebilst pret regulatīviem tehniskiem standartiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 13. panta 3. punktu, un tādā gadījumā šiem standartiem nebūtu jāstājas spēkā.

(27)

Personas datu apstrādei šīs direktīvas īstenošanas vajadzībām pilnībā piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (15) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (16).

(28)

Šajā direktīvā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā noteikts Līgumā, un tā jāpiemēro saskaņā ar šīm tiesībām un principiem.

(29)

Tā kā šīs direktīvas mērķi, proti, saskaņot atklātības prasības attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs un tāpēc minētā mērķa mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz tikai to, kas vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.

(30)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra Kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (17) dalībvalstis gadījumos, kad tas nepieciešamības ziņā ir pamatoti, ir apņēmušās ziņojumam par saviem transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros ir paskaidrota saikne starp direktīvas elementiem un attiecīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu.

(31)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 2004/109/EK, 2003/71/EK un 2007/14/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 2004/109/EK

Ar šo Direktīvu 2004/109/EK groza šādi:

1)

direktīvas 2. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu groza šādi:

i)

punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

“emitents” ir fiziska persona vai juridiska persona, kas ir privāttiesību vai publisko tiesību subjekts, arī valsts, kuras vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū.

Attiecībā uz depozitārajiem sertifikātiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, emitents ir attiecīgo vērtspapīru emitents neatkarīgi no tā, vai šos vērtspapīrus ir vai nav atļauts tirgot regulētā tirgū;”;

ii)

punkta i) apakšpunktu groza šādi:

i)

apakšpunkta i) punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

ja emitents ir reģistrēts trešā valstī – dalībvalsts, ko emitents ir izvēlējies no to dalībvalstu vidus, kurās tā vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū. Izcelsmes dalībvalsts izvēle paliek spēkā, ja vien emitents nav izvēlējies jaunu izcelsmes dalībvalsti saskaņā ar iii) punktu un ir savu izvēli darījis zināmu saskaņā ar šā i) apakšpunkta otro daļu.”;

ii)

apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:

“ii)

attiecībā uz emitentu, uz kuru neattiecas i) punkts – dalībvalsts, ko emitents izvēlējies attiecīgā gadījumā no dalībvalsts, kurā atrodas emitenta juridiskā adrese, un no dalībvalstīm, kurās tā vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū. Emitents drīkst izvēlēties tikai vienu dalībvalsti par savu izcelsmes dalībvalsti. Izvēle paliek spēkā vismaz trīs gadus, ja vien tā vērtspapīri nav zaudējuši tirgošanas atļauju kādā Savienības regulētā tirgū vai ja uz emitentu šo trīs gadu laikā netiek attiecināts i) vai iii) punkts;”;

iii)

pievieno šādu punktu:

“iii)

emitentam, kura vērtspapīrus vairs nav atļauts tirgot regulētā tirgū tā izcelsmes dalībvalstī, kā definēts i) punkta otrajā ievilkumā vai ii) punktā, bet kurus ir atļauts tirgot vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, tādā jaunā izcelsmes dalībvalstī, kuru emitents var izvēlēties no tām dalībvalstīm, kurās tā vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū, un attiecīgos gadījumos – dalībvalstī, kurā emitentam ir juridiskā adrese.”;

iv)

pievieno šādas daļas:

“Emitents paziņo savu izcelsmes dalībvalsti, kā norādīts i), ii) vai iii) punktā, saskaņā ar 20. un 21. pantu. Turklāt emitents paziņo savu izcelsmes dalībvalsti tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas emitenta juridiskā adrese, attiecīgos gadījumos – izcelsmes valsts kompetentajai iestādei un visu uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Gadījumā, ja emitents trīs mēnešu laikā no dienas, kad emitenta vērtspapīrus pirmo reizi atļauj tirgot regulētā tirgū, nepaziņo par savu izcelsmes dalībvalsti, kā noteikts i) punkta otrajā ievilkumā vai ii) punktā, izcelsmes dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā emitenta vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū. Ja emitenta vērtspapīrus atļauts tirgot regulētos tirgos, kas atrodas vai darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī, šīs dalībvalstis ir minētā emitenta izcelsmes dalībvalstis līdz laikam, kamēr emitents nav izvēlējies vienu izcelsmes dalībvalsti un par to paziņojis.

Emitentam, kura vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū un kurš nav atklājis savu izvēlēto izcelsmes dalībvalsti, kā norādīts i) punkta otrajā ievilkumā vai ii) punktā, pirms 2015. gada 27. novembra, trīs mēnešu laikposms sākas 2015. gada 27. novembrī.

Emitents, kurš ir izvēlējies izcelsmes dalībvalsti, kā noteikts i) punkta otrajā ievilkumā vai ii) vai iii) punktā un par minēto izvēli ir paziņojis izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm pirms 2015. gada 27. novembra, ir atbrīvots no prasībām, kas noteiktas šā i) apakšpunkta otrajā daļā, ja vien šāds emitents neizvēlas citu izcelsmes dalībvalsti pēc 2015. gada 27. novembra;”;

iii)

pievieno šādu apakšpunktu:

“q)

“oficiāla vienošanās” ir vienošanās, kas ir saistoša saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.”;

b)

iekļauj šādu punktu:

“2.a   Šajā direktīvā visas atsauces uz juridiskām personām ietver arī reģistrētas uzņēmumu apvienības bez juridiskās personas statusa un trastus.”;

2)

direktīvas 3. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Izcelsmes dalībvalsts var izvirzīt emitentam stingrākas prasības, nekā noteikts šajā direktīvā, izņemot – tā nevar prasīt publicēt periodisku finanšu informāciju biežāk kā atbilstoši 4. pantā minētajiem gada finanšu pārskatiem un 5. pantā minētajiem pusgada finanšu pārskatiem.”;

b)

iekļauj šādu punktu:

“1.a   Atkāpjoties no 1. punkta, izcelsmes dalībvalstis var pieprasīt emitentiem periodiski publicēt papildu finanšu informāciju biežāk nekā 4. pantā minētos gada finanšu pārskatus un 5. pantā minētos pusgada finanšu pārskatus, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

pieprasītā periodiskā papildu informācija neveido nesamērīgu finansiālu slogu attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši attiecīgajiem maziem un vidējiem emitentiem, kā arī

pieprasītās periodiskās papildu finanšu informācijas saturs ir samērīgs ar faktoriem, kas palīdz ieguldītājiem attiecīgajā dalībvalstī pieņemt lēmumus par ieguldījumiem.

Pirms pieņemt lēmumu pieprasīt emitentiem publicēt periodisku papildu finanšu informāciju, dalībvalstis izvērtē, vai šādas papildu prasības var izraisīt pārlieku koncentrēšanos uz emitentu īstermiņa rezultātiem un emitentu darbības sekmēm un vai tās var negatīvi ietekmēt mazo un vidējo emitentu spēju piekļūt regulētiem tirgiem.

Tas neskar dalībvalstu spēju pieprasīt emitentiem, kas ir finanšu iestādes, periodiski publicēt papildu finanšu informāciju.

Izcelsmes dalībvalsts nevar akciju turētājam vai 10. vai 13. pantā minētajai fiziskai vai juridiskai personai piemērot stingrākas prasības, nekā noteikts šajā direktīvā, izņemot, ja:

i)

nosaka zemākus vai papildu paziņošanas sliekšņus nekā tos, kas minēti 9. panta 1. punktā, un var pieprasīt līdzvērtīgus paziņojumus attiecībā uz paziņošanas sliekšņiem, kas balstās uz līdzdalību kapitālā;

ii)

piemēro prasības, kas ir stingrākas par 12. pantā minētajām prasībām; vai

iii)

piemēro normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti saistībā ar pārņemšanas piedāvājumiem, apvienošanās darījumiem un citiem darījumiem, kas skar tādu uzņēmumu īpašumtiesības vai kontroli, ko uzrauga dalībvalstu izraudzītās iestādes atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem (18).

3)

direktīvas 4. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Emitents dara zināmu atklātībai savu gada finanšu pārskatu vēlākais četrus mēnešus pēc katra finanšu gada beigām un nodrošina, ka tas ir publiski pieejams vismaz turpmākos 10 gadus.”;

b)

pievieno šādu punktu:

“7.   No 2020. gada 1. janvāra visus gada finanšu pārskatus sagatavo vienotā elektroniskā ziņošanas formātā – ar noteikumu, ka Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (19), ir veikusi izmaksu un ieguvumu analīzi.

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kuros precizē elektronisko ziņošanas formātu, atbilstīgi atsaucoties uz pašreizējām un nākotnes tehnoloģiskajām izvēlēm. Pirms regulatīvo tehnisko standartu pieņemšanas EVTI veic iespējamo elektronisko ziņošanas formātu pienācīgu novērtēšanu un attiecīgu testēšanu. EVTI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai vēlākais līdz 2016. gada 31. decembrim.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt otrajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu.

4)

direktīvas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Akciju vai parādu vērtspapīru emitents publisko pusgada finanšu pārskatu par pirmajiem sešiem finanšu gada mēnešiem cik vien ātri iespējams pēc attiecīgā perioda beigām, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tā beigām. Emitents nodrošina, ka pusgada finanšu pārskats ir publiski pieejams vismaz turpmākos 10 gadus.”;

5)

direktīvas 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Ziņojumi par maksājumiem pārvaldes struktūrām

Dalībvalstis pieprasa, lai emitenti, kas darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādes jomā, kā definēts 41. panta 1. un 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteikta veida uzņēmumu finanšu gada pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (20), katru gadu saskaņā ar minētās direktīvas 10. nodaļu sagatavotu ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām. Ziņojumu publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc katra finanšu gada beigām, un tas ir publiski pieejams vismaz desmit gadus. Ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām sniedz konsolidētā līmenī.

6)

direktīvas 8. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Direktīvas 4. un 5. pants neattiecas uz šādiem emitentiem:

a)

valsti, tās reģionālajām vai pašvaldības iestādēm, starptautiskām publiskām struktūrām, kurā vismaz viena dalībvalsts ir dalībniece, Eiropas Centrālo banku (ECB), Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI), kas izveidots saskaņā ar Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta pamatnolīgumu, un jebkuru citu mehānismu, kas izveidots ar mērķi saglabāt Eiropas monetārās savienības finanšu stabilitāti, sniedzot pagaidu finanšu palīdzību dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, un dalībvalstu centrālajām bankām, neatkarīgi no tā, vai tās emitē akcijas vai citus vērtspapīrus; un

b)

emitentu, kas emitē tikai un vienīgi parāda vērtspapīrus, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū un kuru vienības denominācija ir vismaz EUR 100 000 vai – ja parāda vērtspapīru vērtība izteikta citā valūtā, kas nav euro, – kuru vienības denominācija emisijas dienā ir ekvivalenta vismaz EUR 100 000.”;

b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta b) apakšpunkta, šīs direktīvas 4. un 5. pantu nepiemēro emitentiem, kas emitē tikai un vienīgi parāda vērtspapīrus, kuru vienības denominācija ir vismaz EUR 50 000 vai – ja parāda vērtspapīru vērtība izteikta citā valūtā, kas nav euro, – kuru vienības denominācija emisijas dienā ir ekvivalenta vismaz EUR 50 000, kuriem jau pirms 2010. gada 31. decembra ir bijusi sniegta pielaide tirdzniecībai regulētā tirgū Savienībā, kamēr šādi parāda vērtspapīri tiek dzēsti.”;

7)

direktīvas 9. pantu groza šādi:

a)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Šo pantu nepiemēro balsstiesībām, kas iekļautas kredītiestādes vai ieguldījumu brokersabiedrības tirdzniecības portfelī, kā noteikts 11. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu brokersabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (21), ja:

a)

balsstiesības, kas iekļautas tirdzniecības portfelī, nepārsniedz 5 %; un

b)

tirdzniecības portfelī iekļauto akciju balsstiesības netiek īstenotas vai citādi izmantotas, lai iejauktos emitenta pārvaldībā.

b)

iekļauj šādus punktus:

“6.a   Šo pantu nepiemēro balsstiesībām, kas saistītas ar akcijām, kuras iegūtas stabilizācijas nolūkos saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2273/2003 (2003. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz atbrīvojumiem saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu stabilizāciju (22), ja ar minētajām akcijām saistītās balsstiesības netiek izmantotas vai citādi pielietotas, lai iejauktos emitenta pārvaldībā.

6.b   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu 5. un 6. punktā norādītā 5 % sliekšņa aprēķināšanas metodi sabiedrību grupai, ņemot vērā 12. panta 4. un 5. punktu.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2014. gada 27. novembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

8)

direktīvas 12. panta 2. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Paziņojumu emitentam veic nekavējoties, ne vēlāk kā četras tirdzniecības dienas pēc dienas, kad akcionārs vai fiziska vai juridiska persona, kas minēta 10. pantā:”;

9)

direktīvas 13. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Šīs direktīvas 9. pantā noteiktās paziņošanas prasības piemēro arī fiziskai personai vai juridiskai personai, kura tieši vai netieši tur:

a)

finanšu instrumentus, kas to termiņa beigās saskaņā ar oficiālu vienošanos dod to turētājam neierobežotas tiesības vai izvēles brīvību pēc saviem ieskatiem iegādāties jau emitētas akcijas, kuras dod balsstiesības un kuras emitējis emitents, kura akcijas atļauts tirgot regulētā tirgū;

b)

finanšu instrumentus, kuri nav iekļauti a) apakšpunktā, bet kuri saistīti ar akcijām, kas minētas šajā apakšpunktā un kuru ekonomiskā ietekme ir līdzīga tai, kāda ir minētajā apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem, neatkarīgi no tā, vai tie piešķir vai nepiešķir tiesības veikt norēķinus finanšu instrumentos.

Prasītajā paziņojumā atsevišķi norāda tādu finanšu instrumentu veidus, kas turēti saskaņā ar pirmās daļas a) apakšpunktu, un finanšu instrumentu veidus, kas turēti saskaņā ar minētās daļas b) apakšpunktu, nošķirot finanšu instrumentus, kas piešķir tiesības veikt norēķinus finanšu instrumentos, un tos, kas piešķir tiesības veikt naudas norēķinus.”;

b)

iekļauj šādus punktus:

“1.a   Balsstiesību skaitu aprēķina, pamatojoties uz finanšu instrumentu pamatakciju pilnu nosacīto summu, izņemot situācijas, kad ar finanšu instrumentu paredz tikai norēķinus naudā, un tādā gadījumā balsstiesības aprēķina ar delta korekciju, reizinot pamatakciju nosacīto summu ar instrumenta delta koeficientu. Šim nolūkam turētājs summē un paziņo visus finanšu instrumentus, kuri saistīti ar vienu un to pašu bāzes emitentu. Aprēķinot balsstiesības, ņem vērā tikai garās pozīcijas. Nedrīkst veikt ar vienu un to pašu bāzes emitentu saistītu garo un īso pozīciju ieskaitu.

EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

a)

pirmajā daļā minētā balsstiesību skaita aprēķināšanas metodi attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuru atsauce ir akciju grozs vai indekss; un

b)

delta koeficienta noteikšanas metodes, lai aprēķinātu balsstiesības, kas saistītas ar finanšu instrumentiem, kuri paredz vienīgi norēķinus naudā, kā prasīts pirmajā daļā.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2014. gada 27. novembrim.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta otrajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu.

1.b   Šā panta 1. punkta nolūkā, ja turpmāk minētie instrumenti atbilst 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkta nosacījumiem, par finanšu instrumentiem uzskata:

a)

pārvedamus vērtspapīrus;

b)

iespējas līgumus;

c)

nākotnes līgumus;

d)

mijmaiņas līgumus;

e)

procentu nākotnes līgumus;

f)

līgumus attiecībā uz starpībām; un

g)

jebkurus citus līgumus vai darījumus ar līdzīgu ekonomisko ietekmi, par kuriem var veikt norēķinus finanšu instrumentos vai naudā.

EVTI izstrādā un periodiski atjaunina to finanšu instrumentu orientējošu sarakstu, uz kuriem attiecas paziņošanas prasības atbilstīgi 1. punktam, ņemot vērā tehnisko attīstību finanšu tirgos.”;

c)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Komisija ir pilnvarota, izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktam un ievērojot 27.a un 27.b panta nosacījumus, pieņemt pasākumus, lai precizētu, kā minēts 1. punktā, norādītā paziņojuma saturu, paziņošanas periodu un paziņojuma adresātu.”;

d)

pievieno šādu punktu:

“4.   Šīs direktīvas 9. panta 4., 5. un 6. punktā un 12. panta 3., 4. un 5. punktā minētos atbrīvojumus mutatis mutandis piemēro šajā pantā minētajām paziņošanas prasībām.

EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu gadījumus, kad pirmajā daļā minētos atbrīvojumus piemēro finanšu instrumentiem, kurus tur fiziska persona vai juridiska persona, kura izpilda klienta uzsāktus rīkojumus vai izpilda rīkojumus, reaģējot uz klienta pieprasījumu veikt tirdzniecību, kas nav darījumu veikšana savā vārdā, vai ierobežo risku attiecībā uz pozīcijām, kas veidojas šādu darījumu rezultātā.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2014. gada 27. novembrim.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta otrajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu.”;

10)

iekļauj šādu pantu:

“13.a pants

Summēšana

1.   Šīs direktīvas 9., 10. un 13. pantā noteiktās paziņošanas prasības piemēro arī fiziskai personai vai juridiskai personai, ja šādas personas tieši vai netieši turētu balsstiesību skaits, kā minēts 9. un 10. pantā, summēts ar tādu balsstiesību skaitu, kas saistītas ar tieši vai netieši turētiem finanšu instrumentiem, kā minēts 13. pantā, sasniedz vai pārsniedz 9. panta 1. punktā noteiktos sliekšņus vai kļūst mazāks par tiem.

Šā punkta pirmajā daļā prasītajā paziņojumā norāda balsstiesību sadalījumu, norādot ar turētajām akcijām saistīto balsstiesību skaitu saskaņā ar 9. un 10. pantu un ar finanšu instrumentiem saistīto balsstiesību skaitu 13. panta nozīmē.

2.   Par balsstiesībām, kuras saistītas ar finanšu instrumentiem un par kurām jau paziņots saskaņā ar 13. pantu, paziņo vēlreiz, ja fiziskā persona vai juridiskā persona ir iegādājusies pamatakcijas un šādas iegādes rezultātā kopējais ar viena emitenta akcijām saistītais balsstiesību skaits sasniedz vai pārsniedz 9. panta 1. punktā noteiktos sliekšņus.”;

11)

direktīvas 16. panta 3. punktu svītro;

12)

direktīvas 19. panta 1. punkta otro daļu svītro;

13)

direktīvas 21. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Komisija ir pilnvarota, izmantojot deleģētus aktus atbilstīgi 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktam un ievērojot 27.a un 27.b panta nosacījumus, pieņemt pasākumus, lai precizētu:

a)

standartu minimumu regulētas informācijas izplatīšanai, kā minēts 1. punktā;

b)

standartu minimumu centralizētās glabāšanas sistēmām, kā minēts 2. punktā;

c)

noteikumus, lai nodrošinātu 2. punktā minētajās sistēmās izmantoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sadarbspēju un piekļuvi regulētai informācijai Savienības mērogā, kā tajā paredzēts.

Komisija var arī noteikt un atjaunināt to plašsaziņas līdzekļu sarakstu, kas paredzēti informācijas izplatīšanai sabiedrībā.”;

14)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“21.a pants

Eiropas elektroniskās piekļuves punkts

1.   Līdz 2018. gada 1. janvārim izveido tīmekļa portālu, kas darbojas kā Eiropas elektroniskās piekļuves punkts (“piekļuves punkts”). EVTI izstrādā un pārvalda šo piekļuves punktu.

2.   Oficiāli apstiprināto mehānismu savstarpējo savienojumu sistēmu veido:

21. panta 2. punktā minētās sistēmas,

portāls, kas darbojas kā Eiropas elektroniskās piekļuves punkts.

3.   Dalībvalstis nodrošina piekļuvi savām centralizētajām informācijas glabāšanas sistēmām, izmantojot piekļuves punktu.”;

15)

direktīvas 22. pantu aizstāj ar šādu:

“22. pants

Piekļuve regulētai informācijai Savienības mērogā

1.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, nosakot tehniskas prasības attiecībā uz piekļuvi regulētai informācijai Savienības mērogā, lai precizētu:

a)

tehniskās prasības attiecībā uz 21. panta 2. punktā minētajās sistēmās izmantotajām komunikācijas tehnoloģijām;

b)

tehniskās prasības par to, kā darbojas centralizētais piekļuves punkts regulētas informācijas meklēšanai Savienības mērogā;

c)

tehniskās prasības unikāla identifikatora izmantošanai katram emitentam 21. panta 2. punktā minētajās sistēmās;

d)

vienotu formātu regulētas informācijas sniegšanai 21. panta 2. punktā minētajās sistēmās;

e)

vienotu regulētas informācijas klasifikāciju 21. panta 2. punktā minētajās sistēmās un kopēju sarakstu par regulētas informācijas veidiem.

2.   Izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektu, EVTI ņem vērā tehniskās prasības attiecībā uz uzņēmumu reģistru savstarpējo savienojumu sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/17/ES (23).

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 27. novembrim.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu.

16)

direktīvas 23. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Informāciju, uz kuru attiecas trešās valsts noteiktās prasības, iesniedz saskaņā ar 19. pantu un dara zināmu saskaņā ar 20. un 21. pantu.”;

17)

direktīvas 24. pantā iekļauj šādus punktus:

“4.a   Neskarot 4. punktu, kompetentajām iestādēm tiek piešķirtas visas izmeklēšanas pilnvaras, kādas ir nepieciešamas to darbības veikšanai. Šīs pilnvaras tiek izmantotas saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

4.b   Kompetentās iestādes izmanto savas pilnvaras piemērot sankcijas saskaņā ar šo direktīvu un valsts tiesību aktiem jebkurā no turpmāk minētajiem veidiem:

tieši,

sadarbībā ar citām iestādēm,

uz savu atbildību deleģējot savas pilnvaras šādām iestādēm,

vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs.”;

18)

direktīvas 25. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Īstenojot sankciju piemērošanas un izmeklēšanas pilnvaras, kompetentās iestādes sadarbojas, lai nodrošinātu sankciju vai pasākumu vēlamo rezultātu, un pārrobežu gadījumos koordinē savas darbības.”;

19)

pēc 27.b panta iekļauj šādu virsrakstu:

“VIA   NODAĻA

SANKCIJAS UN PASĀKUMI”;

20)

direktīvas 28. pantu aizstāj ar šādu:

“28. pants

Administratīvie pasākumi un sankcijas

1.   Neskarot kompetento iestāžu pilnvaras saskaņā ar 24. pantu un dalībvalstu tiesības paredzēt un piespriest kriminālsodus, dalībvalstis nosaka noteikumus par administratīviem pasākumiem un sankcijām, kas piemērojamas, ja tiek pārkāpti šīs direktīvas transponēšanai pieņemtie valsts tiesību akti, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto noteikumu īstenošanu. Minētie administratīvie pasākumi un sankcijas ir efektīvi, samērīgi un preventīvi.

2.   Neskarot 7. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad pienākumus piemēro juridiskām personām, sankcijas par pārkāpumu var piemērot saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem attiecīgās juridiskās personas administratīvo, vadības vai uzraudzības struktūru locekļiem vai citām personām, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par pārkāpumu.”;

21)

iekļauj šādus pantus:

“28.a pants

Pārkāpumi

Direktīvas 28.b pants attiecas vismaz uz šādiem pārkāpumiem:

a)

ja emitents noteiktajā termiņā nav publicējis prasīto informāciju saskaņā ar valsts noteikumiem, kuri pieņemti šīs direktīvas 4., 5., 6., 14. un 16. panta transponēšanai;

b)

ja fiziska vai juridiska persona noteiktajā termiņā nav paziņojusi par nozīmīgas līdzdalības iegādi vai atsavināšanu saskaņā ar valsts noteikumiem, kuri pieņemti šīs direktīvas 9., 10., 12., 13. un 13.a panta transponēšanai.

28.b pants

Pilnvaras piemērot sankcijas

1.   Ja tiek izdarīti 28.a pantā minētie pārkāpumi, kompetentajām iestādēm ir pilnvaras piemērot vismaz šādus administratīvos pasākumus un sankcijas:

a)

publisku paziņojumu, kurā norādīta atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma būtība;

b)

rīkojumu, saskaņā ar kuru atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai jāpārtrauc sava rīcība, kas veido pārkāpumu, un jāatturas atkārtoti veikt šādu rīcību;

c)

administratīvi naudas sodi;

i)

ja tā ir juridiska persona:

līdz EUR 10 000 000 vai līdz 5 % no kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējiem pieejamiem gada pārskatiem, kurus apstiprinājusi vadības struktūra; ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma filiāle, kurai ir jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, attiecīgo kopējo apgrozījumu veido kopējais gada apgrozījums vai atbilstoša veida ienākumi saskaņā ar attiecīgām grāmatvedības direktīvām, ņemot vērā pēdējo pieejamo konsolidēto gada pārskatu, ko apstiprinājusi galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūra, vai

ja var noteikt pārkāpuma dēļ gūto labumu vai novērstos zaudējumus – uzlikto administratīvo naudas sodu apmērs var būt līdz šo ieguvumu vai zaudējumu divkāršai summai;

atkarībā no tā, kurš apmērs ir lielāks;

ii)

ja tā ir fiziska persona:

līdz EUR 2 000 000 vai

ja var noteikt pārkāpuma dēļ gūto labumu vai novērstos zaudējumus – līdz šo ieguvumu vai zaudējumu divkāršai summai;

atkarībā no tā, kurš apmērs ir lielāks.

Dalībvalstīs, kur euro nav oficiālā valūta, euro atbilstošo summu nacionālajā valūtā aprēķina, ņemot vērā oficiālo valūtas maiņas kursu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/50/ES (2013. gada 22. oktobris), ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un Komisijas Direktīvu 2007/14/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvas 2004/109/EK atsevišķu noteikumu īstenošanai (24), spēkā stāšanās dienā.

2.   Neskarot kompetento iestāžu pilnvaras saskaņā ar 24. pantu un dalībvalstu tiesības noteikt kriminālsodus, dalībvalstis nodrošina, ka to normatīvajos un administratīvajos aktos ir paredzēta iespēja apturēt ar akcijām saistīto balsstiesību īstenošanu, ja ir notikuši 28.a panta b) punktā minētie pārkāpumi. Dalībvalstis var nolemt, ka balsstiesību apturēšana ir piemērojama tikai visnopietnāko pārkāpumu gadījumā.

3.   Dalībvalstis var noteikt papildu sankcijas vai pasākumus un augstākus administratīvo naudas sodu līmeņus nekā tos, kas paredzēti šajā direktīvā.

28.c pants

Sankciju piemērošanas pilnvaru izmantošana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sodu vai pasākumu veidu un līmeni, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp, attiecīgos gadījumos:

a)

pārkāpuma smagumu un ilgumu;

b)

atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas atbildības pakāpi;

c)

atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo stāvokli, ko, piemēram, norāda atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumu apmērs;

d)

atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu nozīmīgumu, ciktāl to var noteikt;

e)

pārkāpuma dēļ trešām personām nodarītos zaudējumus, ciktāl tos var noteikt;

f)

atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas sadarbošanās līmeni ar kompetento iestādi;

g)

atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus.

2.   To personas datu apstrādi, kas iegūti uzraudzības un izmeklēšanas iestāžu vajadzībām saskaņā ar šo direktīvu, vajadzības gadījumā veic saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK un Regulu (EK) Nr. 45/2001.

22)

pirms 29. panta iekļauj šādu virsrakstu:

“VIB   NODAĻA

LĒMUMU PUBLICĒŠANA”;

23)

direktīvas 29. pantu aizstāj ar šādu:

“29. pants

Lēmumu publicēšana

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentajām iestādām bez nepamatotas kavēšanās būtu jāpublisko visi lēmumi par sankcijām un pasākumiem, ko piemēro par šīs direktīvas pārkāpumiem, tostarp informācija vismaz par pārkāpuma veidu un būtību un par pārkāpumu atbildīgo fizisko vai juridisko personu identitāte.

Tomēr kompetentās iestādes var atlikt lēmuma publicēšanu vai var lēmumu publicēt anonīmi, proti, veidā, kas atbilst valsts tiesību aktiem, jebkuros no šādiem apstākļiem:

a)

gadījumā, kad sankciju piemēro fizisku personai, – ja obligāti veicamā iepriekšējā novērtējumā par publikācijas samērīgumu secināts, ka šāda personas datu publicēšana nav samērīga;

b)

ja publicēšana nopietni apdraudētu finanšu sistēmas stabilitāti vai notiekošu oficiālu izmeklēšanu;

c)

ja publikācija radītu – ciktāl to iespējams noteikt – nesamērīgu un nopietnu kaitējumu iesaistītajām iestādēm vai fiziskām personām.

2.   Ja par saskaņā ar 1. punktu publicētu lēmumu tiek iesniegta pārsūdzība, kompetentajai iestādei ir pienākums iekļaut informāciju par to publikācijā tās publicēšanas laikā vai jālabo publikācija, ja pārsūdzība iesniegta pēc sākotnējās publikācijas.”;

24)

direktīvas 31. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Kad dalībvalstis pieņem pasākumus saskaņā ar 3. panta 1. punktu, 8. panta 2. punktu vai 8. panta 3. punktu, vai 30. pantu, tās tūlīt paziņo šos pasākumus Komisijai un citām dalībvalstīm.”

2. pants

Grozījumi Direktīvā 2003/71/EK

Direktīvas 2003/71/EK 2. panta 1. punkta m) apakšpunkta iii) punktu aizstāj ar šādu:

“iii)

attiecībā uz visiem trešā valstī reģistrētiem vērtspapīru emitentiem, kas nav minēti ii) punktā, – dalībvalsts, kurā vērtspapīrus ir paredzēts publiski piedāvāt pirmo reizi pēc dienas, kad Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/50/ES (2013. gada 22. oktobris), ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un Komisijas Direktīvu 2007/14/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvas 2004/109/EK atsevišķu noteikumu īstenošanai (25), stājas spēkā, vai kurā ir iesniegts pirmais pieteikums atļaujai tirdzniecībai regulētā tirgū, attiecīgi pēc emitenta, piedāvātāja vai tādas personas izvēles, kas lūdz atļauju, ievērojot vēlāku tā emitenta izvēli, kas reģistrēts trešā valstī, ja izcelsmes dalībvalsts netika noteikta pēc to izvēles, šādos gadījumos:

ja izcelsmes dalībvalsts netika noteikta pēc to izvēles vai

saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū (26), 2. panta 1. punkta i) apakšpunkta iii) punktu.

3. pants

Grozījumi Direktīvā 2007/14/EK

Direktīvu 2007/14/EK groza šādi:

1)

direktīvas 2. pantu svītro;

2)

direktīvas 11. panta 1. un 2. punktu svītro;

3)

direktīvas 16. pantu svītro.

4. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības 24 mēnešu laikā pēc tās spēkā stāšanās dienas. Dalībvalstis par tiem nekavējoties informē Komisiju.

Kad dalībvalstis veic minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos pasākumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5. pants

Pārskatīšana

Komisija līdz 2015. gada 27. novembrim ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas darbību, tostarp par tās ietekmi uz maziem un vidējiem emitentiem, un par sankciju piemērošanu, jo īpaši par to, vai tās ir efektīvas, samērīgas un preventīvas, un pārskata pieņemtās metodes darbību un novērtē tās efektivitāti, lai aprēķinātu tādu balsstiesību skaitu, kuras saistītas ar Direktīvas 2004/109/EK 13. panta 1.a punkta pirmajā daļā minētajiem finanšu instrumentiem.

Attiecīgā gadījumā ziņojumu iesniedz kopā ar leģislatīva akta priekšlikumu.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

7. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2013. gada 22. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

V. LEŠKEVIČIUS


(1)  OV C 93, 30.3.2012., 2. lpp.

(2)  OV C 143, 22.5.2012., 78. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. jūnija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 17. oktobra lēmums.

(4)  OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.

(5)  OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.

(6)  OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.

(7)  OV L 142, 30.4.2004., 12. lpp.

(8)  OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

(9)  OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.

(10)  OV L 69, 9.3.2007., 27. lpp.

(11)  OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp.

(12)  OV L 184, 14.7.2007., 17. lpp.

(13)  OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.

(14)  OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.

(15)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(16)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(17)  OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(18)  OV L 142, 30.4.2004., 12. lpp.”;

(19)  OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.”;

(20)  OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.”;

(21)  OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.”;

(22)  OV L 336, 23.12.2003., 33. lpp.”;

(23)  OV L 156, 16.6.2012., 1. lpp.”;

(24)  OV L 294, 6.11.2013., 13. lpp.”;

(25)  OV L 294, 6.11.2013., 13. lpp.

(26)  OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.”