30.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 217/89

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kam pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.) un 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (3), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Dalībvalstu valsts vai valdības vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kas ir saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un politiku. Viņi pieņēma lēmumu par rīcību, kas jāveic dalībvalstu līmenī, jo īpaši paužot ciešu apņemšanos sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un īstenot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus.

(4)

Padome 2012. gada 10. jūlijā pieņēma ieteikumu (4) par Nīderlandes valsts reformu programmu 2012. gadam un sniedza atzinumu par Nīderlandes stabilitātes programmu 2012.–2015. gadam.

(5)

Komisija 2012. gada 28. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot ekonomikas politikas koordinēšanas 2013. gada Eiropas pusgadu. Komisija, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, 2012. gada 28. novembrī pieņēma Brīdinājuma mehānisma ziņojumu, kurā Nīderlande tika norādīta kā viena no dalībvalstīm, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(6)

Eiropas Parlaments ir bijis pienācīgi iesaistīts Eiropas pusgada norisēs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, un 2013. gada 7. februārī tas pieņēma rezolūciju par nodarbinātību un sociālajiem aspektiem 2013. gada Gada izaugsmes pētījumā un rezolūciju par ieguldījumu 2013. gada Gada izaugsmes pētījumā.

(7)

Eiropadome 2013. gada 14. martā apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību izaugsmes sekmēšanai. Tā uzsvēra, ka jāpanāk diferencēta, izaugsmei labvēlīga fiskālā konsolidācija, jāatjauno parastie kreditēšanas nosacījumi ekonomikai, jāveicina izaugsme un konkurētspēja, jārisina bezdarba problēma un krīzes sociālās sekas un jāmodernizē valsts pārvalde.

(8)

Komisija 2013. gada 10. aprīlī darīja zināmus atklātībai tās padziļinātā pārskata rezultātus par Nīderlandi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu. Komisijas veiktā analīze tai ļauj secināt, ka Nīderlandē pastāv makroekonomiskā nelīdzsvarotība, taču tā nav pārmērīga.

(9)

Nīderlande 2013. gada 29. aprīlī iesniedza savu valsts reformu programmu 2013. gadam un savu stabilitātes programmu laikposmam no 2012. līdz 2017. gadam. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(10)

Pamatojoties uz 2013. gada stabilitātes programmas izvērtējumu, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka Nīderlande 2011.–2013. gadā īstenoja apjomīgus konsolidācijas pasākumus, taču fiskālie centieni diezin vai būs pietiekami, lai līdz 2013. gadam novērstu pārmērīgo deficītu, galvenokārt neparedzēti sliktās ekonomikas attīstības dēļ. Stabilitātes programmas budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs ir lielā mērā ticams. Stabilitātes programmā 2013. gadā un 2014. gadā ir plānota reāla ekonomikas izaugsme attiecīgi -0,4 % un 1,1 % apmērā, kas ir samērā tuvu Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozēm -0,8 % un 0,9 % apmērā. Stabilitātes programmā noteiktais mērķis ir, sākot no 2014. gada, ilgtspējīgā veidā samazināt pamata deficītu līdz apmēram, kas nepārsniedz 3 % no IKP. Stabilitātes programmā nav tiešas norādes uz vidēja termiņa mērķi (VTM), kas liecina par to, ka apstiprināts iepriekšējā gada stabilitātes programmā norādītais VTM -0,5 % apmērā. VTM atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Turklāt, lai gan stabilitātes programmā 2015. gadā plānots strukturālās bilances samazinājums par 0,5 % no IKP strukturālā izteiksmē, kas atbilst gada minimālajai prasībai, 2016. gadā paredzēts strukturālās bilances kritums par 0,4 % no IKP, bet 2017. gadā – tās uzlabojums par 0,1 % no IKP, kas nav pietiekami saskaņā ar atbilstīgo pielāgojumu gaitu. Pamatojoties uz Komisijas dienestu pavasara prognozēm, gada vidējie fiskālie pasākumi aptuveni 0,7 % apmērā no IKP laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam atbilst Padomes ieteiktajiem fiskālajiem pasākumiem ¾ % apmērā no IKP. Budžeta pielāgojumus 2011. un 2012. gadā galvenokārt veidoja izdevumu samazinājumi, bet 2013. gadā to pamatā lielā mērā bija ieņēmumu pasākumi. Stabilitātes programmā plānotais pamata deficīts atbilst mērķim novērst pārmērīgu deficītu līdz 2014. gadam, tas ir, vienu gadu pēc termiņa, ko Padome 2009. gada 2. decembrī noteica saskaņā ar pārmērīga deficīta novēršanas procedūru (EDP). Padome uzskata, ka iestāžu plānotie fiskālie centieni neatbilst mērķim pārmērīgo deficītu faktiski novērst līdz 2014. gadam. Stabilitātes programmā norādītie iespējamie papildu pasākumi ir uz laiku apturēti, un jebkurā gadījumā tie nebūtu pietiekami. Nīderlandei ir jāizstrādā papildu pasākumi, lai nominālo vispārējās valdības budžeta deficītu līdz 2014. gadam ilgtspējīgā veidā samazinātu līdz apmēram, kas nepārsniedz 3 % no IKP. Saskaņā ar stabilitātes programmu ir sagaidāms, ka parāda attiecība pret IKP turpinās pieaugt, sasniedzot 74 % no IKP 2013. gadā, un 2014. gadā vēl mazliet pieaugs, sasniedzot 75 % no IKP. Tādējādi ir plānots, ka parāda attiecība paliks ievērojami virs 60 % atsauces vērtības. Stabilitātes programmā paredzēts, ka 2015. gadā parāda attiecība samazināsies līdz 71,4 % no IKP un pēc tam turpinās nedaudz samazināties, 2017. gadā sasniedzot 70,8 %. Šāds parāda attiecības kritums pēc 2014. gada tomēr nav pietiekami balstīts uz politikas pasākumiem.

(11)

Lai sekmētu Nīderlandes turpmākās izaugsmes iespējas, ir ārkārtīgi svarīgi, lai prasītā konsolidācija, kas veicama, lai nodrošinātu pārmērīgā budžeta deficīta ilgtspējīgu novēršanu un īsā vai vidējā laikposmā sasniegtu vidēja termiņa mērķi, neskartu izaugsmi veicinošus izdevumus. Īpaši svarīgi līdzsvarotai pielāgojumu veikšanai būs centieni sekmēt inovācijas un pētniecību, tostarp fundamentālos pētījumus, izglītību un apmācību. Tas palīdzētu ne tikai veicināt ekonomikas atveseļošanu, bet arī atbalstīt inovācijas un cilvēkkapitālu, uzlabot konkurētspēju un izaugsmes izredzes vidējā termiņā un ilgtermiņā.

(12)

Būtiskas grūtības pastāv mājokļu tirgū, kur gadu desmitos ir izveidojusies neelastība un kropļojoši stimuli, kas veido mājokļu finansēšanas un sektorālu ietaupījumu modeļus. Mājsaimniecību tendenci hipotekāro kredītu bruto parādu nodrošināt ar mājokļu līdzekļiem lielā mērā izskaidro ilgu laiku pastāvošie fiskālie stimuli, jo īpaši nodokļu atskaitījumi par hipotekāro kredītu procentu maksājumiem pilnā apmērā. Kopš 2012. gada aprīļa ir daļēji īstenoti vairāki pasākumi. Daži no šiem pasākumiem attiecas uz mājokļu finansējuma fiskālā režīma pielāgojumiem. Pakāpeniskā pāreja uz nodokļu atskaitījumu ierobežošanu par hipotekāro kredītu procentu maksājumiem un amortizēšanas stimulu palielināšanu ir pamatota, taču šā pasākuma ieviešana ir pārāk lēna, lai vērā ņemami ietekmētu amortizēšanas kārtību. Īres tirgu apgrūtina tā regulējums un ļoti lielais sociālo mājokļu segments, kurā arī jātiek galā ar ļoti garām rindām. Sociālo mājokļu segmentā nesen ieviešot zināmu īres maksas diferenciāciju pēc ieņēmumiem, ir sperts solis pareizajā virzienā, bet tā ietekme ir ierobežota. Tāpēc, lai gan ierosinātie pasākumi ir pareizas ievirzes, kopējā reformu gaita pamatproblēmu risināšanai ir lēna un ir jāpaātrina, ņemot vērā ietekmi pašreizējā ekonomikas vidē un vienlaikus turpinot nodrošināt sociālo mājokļu pieejamību mazaizsargātajiem iedzīvotājiem, kuri nespēj iegūt mājokli atbilstīgi tirgus nosacījumiem, tostarp vietās, kur pastāv liels pieprasījums.

(13)

Pensiju sistēmas ilgtermiņa ilgtspēja ir nostiprināta ar likumā noteiktā pensionēšanās vecuma pakāpenisku palielināšanu no 65 gadiem 2012. gadā līdz 67 gadiem 2021. gadā. Tādējādi Nīderlande ir pilnībā īstenojusi attiecīgo daļu no 2012. gada ieteikuma par likumā noteiktā pensionēšanās vecuma palielināšanu un tā piesaistīšanu paredzamajam dzīves ilgumam gan pirmajā, gan otrajā pensiju līmenī. Starp atlikušajiem problēmjautājumiem ir izmaksu un riska piemērots sadalījums katrā paaudzē un starp paaudzēm. Turklāt, lai palīdzētu nostiprināt izturētspēju pret sabiedrības novecošanu, jau sen nepieciešams pamatīgi pārskatīt otrā līmeņa pensiju fondu pārvaldību. Ilgtermiņa aprūpes reformu plānu īstenošana palīdzētu mazināt strauji augošās ar novecošanu saistītās izmaksas un tādējādi stiprinātu publisko finanšu ilgtspēju. Šajā sakarā ir jāsaglabā pienācīga ilgtermiņa aprūpes kvalitāte un pieejamība.

(14)

Valdības ierosināto darba tirgus reformu mērķis ir palielināt līdzdalību un mobilitāti darba tirgū. Līdzdalības akta reforma ir vērienīga un atbilstīga, lai paaugstinātu ekonomiski aktīvā darbaspēka līmeni. Tomēr reformas vēl nav nostiprinātas likumā. Turklāt ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai uzlabotu to cilvēku nodarbināmību, kuri darba tirgū ir atstumti un starp kuriem ir sievietes, migrantu izcelsmes iedzīvotāji, iedzīvotāji ar invaliditāti un vecāka gadagājuma iedzīvotāji. Nīderlande ir paziņojusi par reformām attiecībā uz bezdarba pabalstu shēmu un tās salīdzinoši stingro nodarbinātības aizsardzības tiesisko regulējumu. Minētās reformas kombinācijā ar mobilitātes nodokļa atlaidi (“mobiliteitsbonus”) darba devējiem, kuri pieņem darbā sociālā nodrošinājuma saņēmējus 50 un vairāk gadu vecumā vai cilvēkus ar darba invaliditāti, ir labi mērķorientētas uz aprindām, kuru līdzdalība darba tirgū ir zema. Tomēr, lai arī minētajiem pasākumiem ir pareiza ievirze, tos pilnībā varēs novērtēt tikai pēc pieņemšanas. Visbeidzot, paātrinot atlikušo šķēršļu atcelšanu mājsaimniecību otro pelnītāju nostrādāto darba stundu skaita palielināšanai, varētu vēl vairāk ierobežot paredzamo darbaspēka piedāvājuma trūkumu.

(15)

Attiecībā uz 2012. gada ieteikumu par inovāciju un saikni starp zinātni un darījumdarbību ir gūts ievērojams progress. Uzņēmumu politika “To the Top”, tostarp tās nozaru pieeja publiskā un privātā sektora partnerībām pētniecības, inovāciju un izglītības jomā (“svarīgākās nozares”), pašlaik ir īstenošanas stadijā. Ir svarīgi īstenot ne tikai nozaru inovācijas politiku, bet arī horizontālu pētniecības un inovācijas politiku un saglabāt pienācīgu valsts finansējuma līmeni fundamentāliem pētījumiem, kuriem nav rezervēts finansējums.

(16)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi visaptverošu analīzi par Nīderlandes ekonomikas politiku. Tā ir izvērtējusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu un ir sniegusi padziļinātu pārskatu. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidei Nīderlandē, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā to, ka jānostiprina Savienības vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 4. ieteikumā.

(17)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (5) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā.

(18)

Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Padomes ieteikumi saskaņā ar 6. pantu Regulā (ES) Nr. 1176/2011 ir atspoguļoti 2. ieteikumā.

(19)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir arī veikusi analīzi par visas eurozonas ekonomikas politiku. Pamatojoties uz to, Padome ir sniegusi konkrētus ieteikumus, kas adresēti tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro (6). Nīderlandei kā valstij, kuras naudas vienība ir euro, būtu arī jānodrošina pilnīga un savlaicīga minēto ieteikumu īstenošana,

1.

Pastiprināt un īstenot budžeta stratēģiju, ko atbalsta pietiekami precizēti pasākumi, 2014. gadam un pēc tam, lai ilgtspējīgi nodrošinātu pārmērīgā budžeta deficīta savlaicīgu novēršanu līdz 2014. gadam un izpildītu strukturālās pielāgošanas centienus, kas precizēti Padomes ieteikumos saskaņā ar EDP. Aizsargāt izdevumus jomās, kuras ir tieši attiecināmas uz izaugsmi kā, piemēram, izglītība, inovācijas un pētniecība. Pēc pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas turpināt strukturālo pielāgojumu centienus, kas Nīderlandei ļautu izpildīt VTM līdz 2015. gadam.

2.

Pastiprināt centienus veikt pakāpenisku reformu mājokļu tirgū, paātrinot plānus samazināt nodokļu atskaitījumus par hipotekāro kredītu procentu maksājumiem, ņemot vērā ietekmi uz pašreizējo ekonomikas vidi un nodrošinot lielākā mērā uz tirgu orientētu mehānismu cenu noteikšanai īres tirgū, un turpinot piesaistīt īres maksas sociālo mājokļu tirgū mājsaimniecību ieņēmumiem. Pārorientēt sociālo mājokļu uzņēmumus uz atbalstu tām mājsaimniecībām, kurām tas visvairāk nepieciešams.

3.

Apspriežoties ar sociālajiem partneriem, pielāgot otro pensiju līmeni, lai nodrošinātu izmaksu un riska piemērotu sadalījumu katrā paaudzē un starp paaudzēm. Līdz ar likumā noteiktā pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu veikt pasākumus vecāka gadagājuma darba ņēmēju nodarbināmības uzlabošanai. Īstenot plānoto ilgtermiņa aprūpes sistēmas reformu, lai nodrošinātu šīs sistēmas rentabilitāti, un reformu papildināt ar turpmākiem pasākumiem, kuru uzdevums ir apturēt izmaksu paaugstināšanos, tādējādi nodrošinot ilgtspēju.

4.

Veikt turpmākus pasākumus līdzdalības uzlabošanai darba tirgū, jo īpaši attiecībā uz tiem iedzīvotājiem, kuri darba tirgū ir atstumti. Turpmāk mazināt ar nodokļiem saistītus nodarbinātības šķēršļus, tostarp pakāpeniski izbeidzot mājsaimniecību otrajiem pelnītājiem paredzētās tālāknododamo nodokļu atlaides. Sekmēt darbavietu maiņu darba tirgū un mīkstināt pārāk stingros noteikumus darba tirgū, tostarp reformējot nodarbinātības aizsardzības tiesisko regulējumu un bezdarba pabalstu sistēmu.