I PIELIKUMS

EIROPAS SAVIENĪBAS PAZIŅOJUMS PAR KOMPETENCES ĪSTENOŠANU

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību darbību (LESD) 90. un 91. pantu saistībā ar 100. panta 1. punktu un 171. pantu, un 172. pantu dzelzceļa nozarē Eiropas Savienībai (turpmāk “Savienība”) un Savienības dalībvalstīm (turpmāk “dalībvalstis”) ir dalīta kompetence.

Ar LESD VI sadaļu izveido Savienības kopējo transporta politiku, bet XVI sadaļā nosaka, ka Savienība palīdz izveidot un attīstīt Eiropas komunikāciju tīklus transporta jomā.

Konkrētāk, LESD VI sadaļas 91. pantā ir paredzēts, ka Savienība var pieņemt:

—	kopīgus noteikumus, ko piemēro starptautiskiem pārvadājumiem uz kādas dalībvalsts teritoriju vai no tās, vai cauri vienas vai vairāku dalībvalstu teritorijai,

—	nosacījumus, ar kādiem pārvadātāji, kas nav attiecīgās dalībvalsts rezidenti, kādā dalībvalstī drīkst sniegt pārvadāšanas pakalpojumus,

—	pasākumus, kas pastiprina transporta drošību,

—	citus attiecīgus noteikumus.

Attiecībā uz Eiropas komunikāciju tīkliem LESD XVI sadaļas 171. pantā paredzēts, ka Savienība:

—	izstrādā vairākas pamatnostādnes, kas aptver Eiropas komunikāciju tīklu jomā paredzēto pasākumu mērķus, prioritātes un vispārīgus plānus; šajās pamatnostādnēs nosaka, kuri projekti rada kopēju ieinteresētību,

—	īsteno visus pasākumus, kas var izrādīties vajadzīgi, lai nodrošinātu komunikāciju tīklu savstarpēju izmantojamību, jo īpaši tehniskas standartizācijas jomā,

—

var atbalstīt dalībvalstu atbalstītos projektus, kas norādīti pirmajā ievilkumā minētajās pamatnostādnēs un kas rada kopēju ieinteresētību, jo īpaši ar priekšizpētes pasākumiem, aizdevumu garantijām vai procentu likmju subsīdijām; Savienība var palīdzēt dalībvalstīm finansēt konkrētus projektus transporta infrastruktūras jomā, izmantojot Kohēzijas fondu.

Pamatojoties uz šiem diviem pantiem, Savienība ir pieņēmusi ievērojamu skaitu dzelzceļa transportam piemērojamu tiesību aktu.

Saskaņā ar Savienības tiesībām Savienībai ir piešķirta ekskluzīva kompetence ar dzelzceļa transportu saistītos jautājumos, ja 1980. gada 9. maija Konvencija par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu (turpmāk “konvencija”), vai saskaņā ar šo konvenciju pieņemti tiesību akti var ietekmēt šos spēkā esošos Savienības noteikumus vai mainīt to darbības jomu.

Dalībvalstīm nav kompetences jautājumos, kurus reglamentē konvencija un attiecībā uz kuriem Savienībai ir ekskluzīva kompetence.

Ja konvencija vai saskaņā ar to pieņemti tiesību akti neietekmē spēkā esošus Savienības noteikumus, Savienībai un tās dalībvalstīm ar konvenciju saistītos jautājumos ir dalīta kompetence.

Šā pielikuma papildinājumā ir iekļauts to attiecīgo Savienības tiesību aktu saraksts, kuri ir spēkā nolīguma noslēgšanas dienā. Savienības kompetences joma saskaņā ar šiem dokumentiem jāvērtē saistībā ar katra dokumenta konkrētajiem noteikumiem, jo īpaši ievērojot, cik lielā mērā ar šiem tiesību aktiem paredz kopīgus noteikumus. Savienības kompetence nepārtraukti attīstās. Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību Savienības kompetentās iestādes var pieņemt lēmumus, kas nosaka Savienības kompetences apjomu. Tādēļ Savienība patur tiesības šo paziņojumu attiecīgi grozīt, taču tas nav uzskatāms par priekšnoteikumu, lai tā īstenotu savu kompetenci attiecībā uz jautājumiem, ko reglamentē konvencija.

II PIELIKUMS

EIROPAS SAVIENĪBAS PAZIŅOJUMS ATTIECĪBĀ UZ NOLĪGUMA 2. PANTU

Vārdus “kuri reglamentē konkrēto attiecīgo jautājumu” saprot, ka tie attiecas uz īpašo gadījumu, ko reglamentē konvencijas noteikums, tostarp tās papildinājumi, un nereglamentē Eiropas Savienības tiesību akti.

III PIELIKUMS

PADOMES, DALĪBVALSTU UN KOMISIJAS IEKŠĒJIE NOTEIKUMI PROCEDŪRĀS SAISTĪBĀ AR OTIF

Ievērojot prasību par Savienības un tās dalībvalstu vienotu starptautisko pārstāvību saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru arī starptautisku saistību īstenošanas posmā, Padome, dalībvalstis un Komisija piemēro šādus iekšējos noteikumus.

1.   Darbības joma

Šos iekšējos noteikumus piemēro visās saistībā ar OTIF izveidotu struktūru sanāksmēs. Ar to saprot, ka visas atsauces uz vārdu “sanāksme” šajos noteikumos nozīmē mutatis mutandis iekļautu atsauci arī uz citām procedūrām, piemēram, rakstisku procedūru.

2.   Koordinācijas procedūra

2.1.

Lai sagatavotos OTIF sanāksmēm, tostarp, bet ne tikai, Ģenerālās asamblejas, Administratīvās komitejas un citu komiteju sanāksmēm, koordinācijas sanāksmes notiek: — Briselē, kompetentajā Padomes darba grupā (parasti Sauszemes transporta jautājumu darba grupā), pēc iespējas agrāk un cik reižu vien vajadzīgs pirms OTIF sanāksmes, un pie tam — uz vietas OTIF sanāksmes laikā, it īpaši tās sākumā un, ja vajadzīgs, tās norises laikā un beigās.

2.2.	Koordinācijas sanāksmēs vienojas par nostājām tikai Savienības vārdā vai, attiecīgā gadījumā, Savienības un tās dalībvalstu vārdā. Ja dalībvalstis par to vienojas, šajās sanāksmēs var saskaņot dalībvalstu nostājas jautājumos, kuros dalībvalstīm ir ekskluzīva kompetence.

2.3.	Koordinācijas sanāksmes lemj par pienākumu izpildi attiecībā uz paziņojumiem un balsošanu saistībā ar katru OTIF sanāksmes darba kārtības jautājumu, par kuru var nākt klajā ar paziņojumu vai par kuru ir gaidāms balsojums.

2.4.

Lai sagatavotu 2.1. punktā minētās koordinācijas sanāksmes, tostarp paziņojumu projektus un nostāju dokumentus, vajadzības gadījumā rīko iepriekšējas apspriedes, kas notiek attiecīgajā komitejā, kura izveidota ar attiecīgiem Savienības tiesību aktiem dzelzceļa jomā, proti: — Bīstamo kravu transporta komitejā, ja jautājumi attiecas uz konvencijas C papildinājumu; ja šie jautājumi ietekmē dzelzceļa savstarpēju izmantojamību vai kopējo pieeju drošībai, kas izstrādāta saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK, ir jāiesaista arī Dzelzceļa savstarpējas izmantojamības un drošības komiteja, — Savienības dzelzceļa attīstības komitejā, ja jautājumi attiecas uz konvencijas A, B, D vai E papildinājumu un uz citām OTIF izveidotām vienotu tiesību aktu sistēmām, — Dzelzceļa savstarpējas izmantojamības un drošības komitejā, ja jautājumi attiecas uz konvencijas F vai G papildinājumu.

2.5.	Pirms katras OTIF sanāksmes Komisija sniedz norādes, uz kuriem darba kārtības jautājumiem attiecas Savienības koordinācija, un sagatavo paziņojumu projektus un nostāju dokumentus, kas jāapspriež koordinācijas sanāksmēs.

2.6.	Ja Komisija un dalībvalstis koordinācijas sanāksmēs nespēj vienoties par kopēju nostāju, tostarp tādēļ, ka tās nepiekrīt kompetences sadalei, lietu iesniedz Pastāvīgo pārstāvju komitejai un/vai Padomei.

3.   Paziņojumi un balsošana OTIF sanāksmēs

3.1.	Ja darba kārtības jautājumi attiecas uz ekskluzīviem Savienības kompetences jautājumiem, Komisija uzstājas un balso Savienības vārdā. Pēc pienācīgas saskaņošanas dalībvalstis arī var uzstāties, lai atbalstītu un/vai izvērstu Savienības nostāju.

3.2.	Ja darba kārtības jautājumi attiecas uz ekskluzīviem valsts kompetences jautājumiem, dalībvalstis uzstājas un balso.

3.3.

Ja darba kārtības jautājums attiecas uz jautājumiem, kas satur gan valsts, gan Savienības kompetences elementus, prezidentvalsts un Komisija pauž kopējo nostāju. Pēc pienācīgas saskaņošanas dalībvalstis var uzstāties, lai atbalstītu un/vai izvērstu kopējo nostāju. Attiecīgi dalībvalstis vai Komisija balso Savienības un tās dalībvalstu vārdā saskaņā ar to kopējo nostāju. Lēmumu par to, kas balsos, pieņem, ņemot vērā to, kura kompetence ir pārsvarā (piemēram, galvenokārt valsts kompetence vai Savienības kompetence).

3.4.

Ja darba kārtības jautājums attiecas uz jautājumiem, kas satur gan valsts, gan Savienības kompetences elementus, un Komisija un dalībvalstis nav spējušas vienoties par kopēju nostāju, kā minēts 2.6. punktā, dalībvalstis un Komisija var uzstāties un balsot par jautājumiem, kas nepārprotami ir to attiecīgā kompetencē.

3.5.

Jautājumos, kuros Komisija un dalībvalstis nav vienojušās par kompetences sadali, vai ja nav bijis iespējams iegūt balsu vairākumu Savienības nostājai, tiek pieliktas visas pūles, lai ieviestu skaidrību vai panāktu Savienības nostāju. Kamēr tas vēl nav paveikts un pēc pienācīgas saskaņošanas – attiecīgi dalībvalstis un/vai Komisija ir tiesīgas uzstāties ar nosacījumu, ka paustā nostāja neietekmēs turpmāko Savienības nostāju, būs atbilstīga Savienības politikai un iepriekšējām Savienības nostājām un būs saskaņā ar Savienības tiesībām.

3.6.

Dalībvalstu un Komisijas pārstāvji drīkst piedalīties OTIF darba grupās, kas gatavo OTIF tehniskās komitejas, proti, Bīstamo kravu pārvadājumu ekspertu komiteja (RID) un Tehnisko ekspertu komiteja (TEC). Dalībvalstu un Komisijas pārstāvji, kuri piedalās šajās darba grupās, var sniegt tehnisku ieguldījumu un pilnīgi iesaistīties tehnisku jautājumu apspriedēs, pamatojoties uz savām tehniskās jomas zināšanām. Minētās apspriedes neuzliek Savienībai saistības. Dalībvalstu un Komisijas pārstāvji ar visiem spēkiem cenšas panākt vienotu nostāju un to aizstāvēt OTIF darba grupu apspriedēs.

4.   Šo noteikumu pārskatīšana

Pēc kādas dalībvalsts vai Komisijas lūguma šos noteikumus pārskata, ņemot vērā to darbībā gūto pieredzi.

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizāciju par Eiropas Savienības pievienošanos 1980. gada 9. maija Konvencijai par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,

no vienas puses, un

STARPTAUTISKO DZELZCEĻA PĀRVADĀJUMU STARPVALDĪBU ORGANIZĀCIJA, turpmāk “OTIF”,

no otras puses, un

abas kopā turpmāk “Līgumslēdzējas puses”,

ŅEMOT VĒRĀ 1980. gada 9. maija Konvenciju par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu (turpmāk “konvencija”), un jo īpaši tās 38. pantu,

ŅEMOT VĒRĀ saistības, kas saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) dažās jomās, uz kurām attiecas konvencija, jāuzņemas Savienībai,

ATGĀDINOT, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece, un no minētās dienas īsteno visas Eiropas Kopienas tiesības un uzņemas visus tās pienākumus,

TĀ KĀ ar konvenciju izveido Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizāciju (OTIF), kuras galvenā mītne ir Bernē,

TĀ KĀ Savienība vēlas pievienoties konvencijai, lai palīdzētu OTIF sasniegt tās mērķi, proti, dzelzceļa transporta veicināšanu, uzlabošanu un atvieglošanu gan tehniski, gan juridiski,

TĀ KĀ saskaņā ar konvencijas 3. pantu konvencijā paredzētās starptautiskās sadarbības saistības tām konvencijas dalībniecēm, kuras vienlaikus ir arī Savienības dalībvalstis vai Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzējas valstis, nedrīkst pārsniegt šo valstu saistības, kādas tām ir kā Eiropas Savienības dalībvalstīm vai kā Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzējām valstīm,

TĀ KĀ attiecībā uz tām konvencijas daļām, kas ietilpst Savienības kompetencē, konvencijā ir jāiekļauj nepiemērošanas klauzula, lai norādītu, ka Savienības dalībvalstis savā starpā nevar tieši atsaukties uz tiesībām un pienākumiem saskaņā ar konvenciju un tos piemērot,

TĀ KĀ konvenciju kopumā piemēro starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un pārējām konvencijas dalībniecēm, no otras puses,

TĀ KĀ Savienības pievienošanās konvencijai liek skaidri noteikt kārtību, kādā konvencijas noteikumus piemēro Savienībai un tās dalībvalstīm,

TĀ KĀ nosacījumiem, ar kādiem Savienība pievienojas konvencijai, jāļauj Savienībai saskaņā ar konvenciju īstenot tās dalībvalstu piešķirto kompetenci,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Savienība pievienojas konvencijai atbilstoši konvencijas 38. pantam saskaņā ar šajā nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

2. pants

Neskarot konvencijas mērķi un nolūku sekmēt, uzlabot un veicināt starptautiskus dzelzceļa pārvadājumus un neskarot tās piemērošanu kopumā pārējām konvencijas dalībniecēm, konvencijas dalībnieces, kas ir Savienības dalībvalstis, savās savstarpējās attiecībās piemēro Savienības noteikumus un tādēļ nepiemēro noteikumus, kas izriet no šīs konvencijas, izņemot tad, ja nepastāv tādi Savienības noteikumi, kuri reglamentē konkrēto attiecīgo jautājumu.

3. pants

Saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem konvencijas noteikumus interpretē tā, lai tie attiektos arī uz Savienību atbilstoši tās kompetencei, un attiecīgi saprot dažādos terminus, kas izmantoti konvencijas dalībnieču un to pārstāvju apzīmēšanai.

4. pants

Savienība nesniedz ieguldījumu OTIF budžetā un nepiedalās ar šo budžetu saistītu lēmumu pieņemšanā.

5. pants

Neskarot tās balsošanas tiesību īstenošanu saskaņā ar 6. pantu, Savienībai ir tiesības būt pārstāvētai un darboties visās OTIF struktūrās, kurās kādai no tās dalībvalstīm ir tiesības piedalīties kā konvencijas dalībniecei un kurās var izskatīt jautājumus, kas ietilpst Savienības kompetencē.

Savienība nevar būt Administratīvās komitejas locekle. To var uzaicināt piedalīties minētās komitejas sanāksmēs, ja komiteja vēlas konsultēties ar Savienību par darba kārtībā iekļautiem kopējas ieinteresētības jautājumiem.

6. pants

1.   Pieņemot lēmumus jautājumos, kuros Savienībai ir ekskluzīva kompetence, Savienība īsteno tās dalībvalstu balsošanas tiesības saskaņā ar konvenciju.

2.   Pieņemot lēmumus jautājumos, kuros Savienībai un tās dalībvalstīm ir dalīta kompetence, balso vai nu Savienība, vai tās dalībvalstis.

3.   Savienības balsu skaits ir līdzvērtīgs to Savienības dalībvalstu balsu skaitam, kuras vienlaikus ir konvencijas dalībnieces, ievērojot konvencijas 26. panta 7. punktu. Ja balso Savienība, tās dalībvalstis nebalso.

4.   Savienība katrā gadījumā atsevišķi informē pārējās konvencijas dalībnieces, ja tā saistībā ar dažādiem Ģenerālās asamblejas un citu padomdevēju struktūru darba kārtībā iekļautiem jautājumiem gatavojas īstenot 1.–3. punktā paredzētās balsošanas tiesības. Šis pienākums attiecas arī uz gadījumiem, kad lēmumus pieņem sarakstes veidā. Šī informācija pietiekami laicīgi jāpaziņo OTIF ģenerālsekretāram, lai to varētu izplatīt kopā ar sanāksmes dokumentiem vai sarakstes veidā pieņemamo lēmumu.

7. pants

Savienības kompetences jomu vispārīgi izklāsta rakstiskā paziņojumā, ko Savienība sniedz šā nolīguma noslēgšanas dienā. Savienība šo paziņojumu vajadzības gadījumā var grozīt, paziņojot par to OTIF. Minētais paziņojums neaizstāj un nekādā veidā neierobežo jautājumus, uz kuriem var attiecināt paziņojumus par Savienības kompetenci, kuri jāsniedz pirms OTIF lēmumu pieņemšanas oficiālā balsošanā vai citādi.

8. pants

Jebkuriem strīdiem, kas rodas starp Līgumslēdzējām pusēm par šā nolīguma interpretāciju, piemērošanu vai īstenošanu, tostarp par tā esību, spēkā esību un izbeigšanu, piemēro konvencijas V sadaļu.

9. pants

Šis nolīgums stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad nolīgumu parakstījušas Līgumslēdzējas puses. Šajā gadījumā nepiemēro konvencijas 34. panta 2. punktu.

10. pants

Šis nolīgums paliek spēkā nenoteiktu laiku.

Ja visas konvencijas dalībnieces, kas ir Savienības dalībvalstis, denonsē konvenciju, uzskata, ka Savienība ir sniegusi paziņojumu par konvencijas denonsēšanu un šā nolīguma denonsēšanu kopā ar pēdējās Savienības dalībvalsts, kura denonsējusi konvenciju, paziņojumu par konvencijas denonsēšanu atbilstīgi konvencijas 41. pantam.

11. pants

Konvencijas dalībnieces, kas nav Savienības dalībvalstis un piemēro attiecīgus Savienības tiesību aktus saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem ar Savienību, ar konvencijas depozitārija apstiprinājumu var iesniegt atsevišķus paziņojumus par to tiesību un saistību saglabāšanu saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti ar Savienību, konvenciju un ar tiem saistītajiem noteikumiem.

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski, vienu eksemplāru glabā OTIF, bet otru – Savienība. Tas neskar konvencijas 45. panta 1. punktu.