31.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 362/1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1268/2012

(2012. gada 29. oktobris)

par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (1), un jo īpaši tās 8., 11., 13., 19., 21., 22., 23., 25., 26., 29., 30., 31., 34., 35., 38., 41., 44., 49., 53., 54., 57., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 68., 69., 70., 72., 73., 74., 75., 76., 77., 78., 79., 80., 81., 83., 84., 85., 86., 87., 88., 89., 90., 92., 93., 98., 99., 100., 101., 103., 104., 105., 106., 107., 108., 109., 110., 111., 112., 113., 114., 115., 116., 117., 118., 119., 121., 122., 123., 124., 125., 126., 128., 129., 130., 131., 132., 133., 134., 135., 137., 138., 139., 140., 142., 144., 145., 146., 148., 151., 154., 156., 157., 181., 183., 184., 186., 187., 188., 190., 191., 192., 195., 196., 199., 201., 203., 204., 205., 208. un 209. pantu,

tā kā:

(1)

Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), ir būtiski grozīta un aizstāta ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk “Finanšu regula”). Tāpēc Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3), ir jāsaskaņo ar Finanšu regulu. Skaidrības labad jāaizstāj Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002.

(2)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”) 290. pantā paredzēts, ka ar leģislatīvu aktu Komisijai var deleģēt pilnvaras pieņemt neleģislatīvus aktus, tikai lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus. Tāpēc daži noteikumi, kas izklāstīti Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, tika iekļauti Finanšu regulā. Tāpēc minētie noteikumi nebūtu jāiekļauj šajā regulā.

(3)	Komisija sagatavošanas darbu laikā ir organizējusi pienācīgu apspriešanu, tostarp speciālistu līmenī, un nodrošinājusi, lai attiecīgos dokumentus vienlaicīgi, laikus un atbilstīgi nosūtītu Eiropas Parlamentam un Padomei.

(4)

Attiecībā uz budžeta principiem, jo īpaši vienotības principu, to noteikumu vienkāršošana, kas regulē procentu aprēķināšanu no priekšfinansējuma un šo procentu atgūšanu, un jo īpaši atceltais pienākums dotāciju saņēmējiem aprēķināt šādus procentus padara nevajadzīgus noteikumus par procentu atgūšanas apjomu un nosacījumiem. Ja šāds pienākums tomēr tiktu uzlikts vienībām, kam uzticēti budžeta izpildes pienākumi, noteikumi par aprēķināto procentu identificēšanu, izmantošanu un uzskaiti būtu jāiekļauj deleģēšanas līgumos ar šīm vienībām. Gadījumos, kad no priekšfinansējuma summām ir saņemti procenti un tie saskaņā ar minētajiem līgumiem ir maksājami Savienībai, šos procentus iemaksā budžetā kā piešķirtos ieņēmumus.

(5)	Attiecībā uz gada pārskata principu ir svarīgi izskaidrot jēdzienus “gada apropriācijas” un “saistību uzņemšanās procedūras sagatavošanas posmi”, kas, ja ir pabeigti līdz 31. decembrim, var atļaut pārnest saistību apropriācijas.

(6)

Attiecībā uz norēķinu vienības principu – jānosaka kursi, kas jāizmanto, izdarot euro pārrēķinus citās valūtās, lai pildītu prasības par naudas plūsmas pārzināšanu un pārskatiem. Turklāt būtu vēl vairāk jāuzlabo pārredzamība valūtas maiņas operāciju rezultātu uzskaitē. Pēc euro ieviešanas būtu jāatceļ Komisijai noteiktais pienākums sniegt dalībvalstīm informāciju par naudas pārskaitījumiem no vienas valūtas otrā.

(7)

Attiecībā uz atkāpēm no universāluma principa būtu jāparedz budžeta rīcība ar piešķirtajiem ieņēmumiem, jo īpaši dalībvalstu vai trešo valstu iemaksām konkrētām Savienības programmām, tāpat arī būtu jāparedz ierobežojumi izdevumu un ieņēmumu saldo aprēķināšanai. Jo īpaši, ņemot vērā pašreizējo praksi un tiesiskās noteiktības nolūkiem, ir nepieciešams precizēt, ka vispārīgos gadījumos piešķirtie ieņēmumi automātiski rada saistību un maksājumu apropriācijas, tiklīdz iestāde ir saņēmusi ieņēmumus. Tāpat ir nepieciešams precizēt gadījumos, kuros izņēmuma kārtā piešķirtos ieņēmumus var darīt pieejamus, pirms iestāde ir faktiski saņēmusi ieņēmumus.

(8)

Attiecībā uz specifikācijas principu būtu precīzi jānosaka, kā aprēķināma apropriāciju procentuālā daļa, kuru iestādes ir pilnvarotas pārvietot atbilstīgi savai autonomijai, Eiropas Parlamentam un Padomei būtu jāsaņem pilna informācija ar sīkiem paskaidrojumiem par tiem iesniegtajiem pārskaitījumu pieprasījumiem.

(9)	Attiecībā uz pareizu finanšu pārvaldību – ir jāprecizē programmu un darbību ex ante novērtējuma, starpposma novērtējuma un ex post novērtējuma mērķi, minimālais biežums šāda novērtējuma veikšanai un informācija, kas jāsniedz tiesību akta finanšu pārskatos.

(10)

Attiecībā uz pārredzamības principu – datu publicēšana par attiecīgo saņēmēju nosaukumiem un to saņemtajām, precīzām summām uzlabo līdzekļu izmantošanas pārredzamību. Šādas informācijas nodošana pilsoņu rīcībā pastiprina sabiedrisko kontroli pār attiecīgo summu izmantošanu un veicina publisku līdzekļu optimālu izmantošanu. Tajā pašā laikā, ja saņēmēji ir fiziskas personas, šādām publikācijām piemēro noteikumus par personas datu aizsardzību. Tāpēc personas dati būtu jāpublicē tikai tad, ja tas ir nepieciešami un samērīgi ar sasniedzamo leģitīmo mērķi.

(11)

Informācija par Savienības līdzekļu izmantošanu būtu jāpublicē iestāžu tīmekļa vietnē un būtu jānorāda vismaz nosaukums, vieta, līdzekļu summa un to izmantošanas mērķis. Attiecībā uz minēto informāciju būtu jāņem vērā kritēriji, kas noteikti Finanšu regulas 35. panta 3. punktā, jo īpaši piešķīruma veids un nozīme.

(12)

Savienības līdzekļu saņēmēju nosaukums un vieta būtu jāpublicē saistībā ar goda, dotācijām un līgumiem, kas piešķirti pēc atklāta konkursa procedūras uzsākšanas, jo īpaši konkursu, uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus un publiskā iepirkuma procedūru uzsākšanas, ievērojot LESD principus, un jo īpaši pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principus. Turklāt šādai publicēšanai vajadzētu veicināt to, ka atklātās atlases procedūras spēj kontrolēt noraidītie konkursa pretendenti.

(13)

Fizisko personu datu publiskošana nedrīkstētu pārsniegt periodu, kura laikā saņēmējs izmanto līdzekļus, un tādējādi tie būtu jādzēš pēc diviem gadiem. Tas pats būtu jāpiemēro attiecībā uz personas datiem saistībā ar juridiskajām personām, kuru oficiālajā nosaukumā ir norādītas viena vai vairākas fiziskās personas.

(14)	Vairumā gadījumu, uz kuriem attiecas šī regula, publiskotas tiek juridiskās personas.

(15)

Attiecībā uz fiziskām personām datu publicēšana būtu paredzama, tikai ievērojot proporcionalitāti starp piešķirtās summas nozīmīgumu un vajadzību kontrolēt līdzekļu pareizu izmantošanu. Ja ir runa par fiziskām personām, reģiona publicēšana NUTS 2 līmenī ir saskanīga ar reģiona publicēšanas mērķi, nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret dažāda lieluma dalībvalstīm, un vienlaikus tiek ievērotas saņēmēja tiesības uz privātumu un, jo īpaši, personas datu aizsardzību.

(16)	Nevajadzētu publiskot informāciju par stipendijām un citu tiešo atbalstu, kas izmaksāts fiziskām personām, kurām tas ir ārkārtīgi nepieciešams.

(17)

Lai nodrošinātu, ka tiek ievērots princips par vienlīdzīgu attieksmi pret saņēmējiem, informācijas publiskošanā par fiziskām personām būtu arī jāpanāk, ka tiek ievērots dalībvalstīm noteiktais pienākums nodrošināt plašu pārredzamību līgumiem, kuru apjoms pārsniedz summu, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (4).

(18)	Saņēmēja vārdu, atrašanās vietu, līdzekļu summu un izlietošanas nolūku nevajadzētu publicēt, ja tas apdraud saņēmēja integritāti, kā to aizsargā Eiropas Savienības Pamattiesību harta, vai arī, ja tas varētu kaitēt saņēmēja likumīgajām komerciālajām interesēm.

(19)	Budžeta nomenklatūrai vajadzētu nodrošināt budžeta procesam nepieciešamo skaidrību un pārredzamību.

(20)	Būtu jādefinē arī darbības, kas veido interešu konfliktu.

(21)

Attiecībā uz netiešo pārvaldību ir nepieciešams noteikt sistēmu šādai pilnvaru deleģēšanai un deleģēšanas nolīguma saturu. Jebkurai vienībai vai personai, kam ir uzticēti budžeta izpildes uzdevumi, būtu jāgarantē tāds pats aizsardzības līmenis Savienības finanšu interesēm, kas ir pielīdzināms Finanšu regulā prasītajam. Lai nodrošinātu, ka pilnvarotās vienības veic Savienības līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību, būtu jānosaka nosacījumi, ar kuriem Komisija var pieņemt, ka šo vienību vai personu sistēmas, noteikumi un procedūras ir ekvivalenti Komisijas sistēmām, noteikumiem un procedūrām.

(22)	Izpildaģentūras, pār kurām Komisija saglabā kontroli, Savienības budžeta izpildes nolūkiem būtu jāatzīst par šās iestādes deleģētajiem kredītrīkotājiem.

(23)	Ja tiek īstenota netiešā pārvaldība ar starptautiskajām organizācijām, būtu jānosaka organizācijas, kuras ir tiesīgas uz šāda veida pārvaldību.

(24)	Ja budžeta izpildes uzdevumi ir uzticēti publiskā sektora struktūrām vai privāttiesību struktūrām, kas veic publiska dienesta uzdevumus, būtu jāizklāsta to norīkošanas nosacījumi.

(25)	Attiecībā uz netiešo pārvaldību ir nepieciešams noteikt precīzus noteikumus pārskatu pārbaudes un apstiprināšanas procedūrām un to izdevumu izslēgšanai no Savienības finansējuma, par kuriem maksājumi ir veikti, pārkāpjot piemērojamos noteikumus.

(26)	Privāttiesību subjekti, kas izpilda sagatavošanas vai palīguzdevumus Komisijas uzdevumā, būtu jāizraugās saskaņā ar līgumu piešķiršanas procedūrām.

(27)

Attiecībā uz finanšu dalībnieku lomu finanšu pārvaldības reforma līdz ar centralizētu ex ante kontroles pasākumu atcelšanu paplašina kredītrīkotāju kompetenci attiecībā uz visām ieņēmumu un izdevumu operācijām, arī iekšējās kontroles sistēmu izteiksmē. Eiropas Parlamentam un Padomei turpmāk būtu jāinformē par deleģēto kredītrīkotāju iecelšanu amatā vai par to, ka viņi beidz pildīt pienākumus. Līdz ar to arī jānosaka uzdevumi, kompetence un procedūras principi, kas jāievēro. Ex ante kontroles padarīšana par iekšējo kontroli jo īpaši nosaka to, ka skaidri jānošķir uzdevumi, kas attiecas uz darbību uzsākšanu budžeta izpildē, no uzdevumiem, kas attiecas uz šādu darbību pārbaudi. Turklāt ikvienai iestādei būtu jāpieņem savs profesionālo standartu kodekss, kas jāpiemēro personālam, kurš atbild par ex ante un ex post pārbaudēm. Tāpat ir nepieciešams nodrošināt, ka uzticētie pienākumi ir ņemti vērā gada ziņojumā iestādei, kura, cita starpā, ir atbildīga par ex post pārbaudēm. Būtu jāsaglabā apliecinošie dokumenti par darbībām. Visbeidzot jānosaka, ka par visām dažādajām publisko līgumu piešķiršanas pārrunu procedūrām jāsniedz īpašs ziņojums iestādei un paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, jo šie līgumi ir atkāpe no parastās publisko līgumu piešķiršanas procedūras.

(28)	Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā delegācijas vadītāja abas lomas kā kredītrīkotājam ar pastarpināti deleģētām pilnvarām Eiropas Ārējās darbības dienesta (turpmāk “EĀDD”) uzdevumā vai attiecībā uz darbības apropriācijām – Komisijas uzdevumā.

(29)	Lai skaidri noteiktu kompetenci, precīzi būtu jāformulē grāmatveža uzdevumi un kompetence saistībā ar grāmatvedības sistēmām, finanšu līdzekļu pārvaldīšanu, kā arī banku kontu un trešo personu dokumentu pārvaldīšanu. Būtu jāparedz arī noteikumi grāmatveža atcelšanai no pienākumu izpildes.

(30)

Būtu jāparedz arī nosacījumi par to, kā izmantot avansu kontus, kas ir pārvaldības sistēma, kura veido izņēmumu no parastās budžeta procedūras, un būtu jāparedz avansu pārziņu uzdevumi un kompetence, kā arī kredītrīkotāju un grāmatvežu uzdevumi un kompetence saistībā ar avansu kontu kontroli. Eiropas Parlaments un Padome būtu jāinformē par jebkuru iecelšanu amatā vai par to, ka tiek izbeigta pienākumu pildīšana. Efektivitātes nolūkiem delegācijās izveido tikai vienu avansa kontu, kuru lieto apropriācijām gan no Komisijas, gan no EĀDD iedaļām budžetā. Ir pierādījusies nepieciešamība ieviest iespēju izmantot debetkartes, kas piesaistītas avansa kontiem, lai vienkāršotu maksājumus, jo īpaši Savienības delegācijās un pārstāvniecībās, un novērstu riskus, kas saistīti ar maksājumiem skaidrā naudā.

(31)

Kad ir noteikti katra finanšu dalībnieka uzdevumi un kompetence, tos var saukt pie atbildības vienīgi saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību. Specializēta finanšu pārkāpumu komisija, kas izveidota katrā iestādē, ir pierādījusi sevi kā efektīvs mehānisms finanšu pārkāpumu konstatēšanai, un tāpēc šādas komisijas būtu jāsaglabā. Ir nepieciešams izveidot procedūru, saskaņā ar kuru kredītrīkotājs var pieprasīt apstiprinājumu norādījumam, kuru šis kredītrīkotājs uzskata par nepareizu vai pretēju pareizas finanšu pārvaldības principam, un tādējādi tikt atbrīvots no jebkādas atbildības.

(32)

Attiecībā uz ieņēmumiem, izņemot īpašo gadījumu ar pašu resursiem, uz kuru attiecas Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmums 2007/ 436/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu (5), jāprecizē uzdevumi un kontroles pasākumi, kas ietilpst kredītrīkotāja kompetencē dažādos procedūras posmos: debitoru parādu tāmju noteikšana, iekasēšanas rīkojums, parādzīmes nosūtīšana, ar kuru informē parādnieku, ka konstatēts debitora parāds; jebkādas pienācīgās soda naudas aprēķināšana un vajadzības gadījumā lēmuma pieņemšana par prasījuma atcelšanu, ievērojot kritērijus, kas nodrošina atbilstību pareizai finanšu pārvaldībai, lai nodrošinātu ieņēmumu efektīvu iekasēšanu.

(33)

Ir nepieciešams precizēt grāmatveža lomu ieņēmumu iekasēšanā un maksājumu termiņu pagarināšanā. Grāmatvedim būtu vajadzīga arī rīcības brīvība maksājumu atgūšanā, piemēram, iespēja tieši ieskaitīt parādus vai ārkārtas gadījumos, pienācīgi ievērojot proporcionalitātes principu, atteikties no prasības iemaksāt garantiju parāda atmaksai, ja parādnieks piekrīt un ir spējīgs veikt maksājumu termiņa pagarinājumā, taču nespēj iemaksāt šādu garantiju.

(34)	Lai nodrošinātu aktīvu pārvaldību un vienlaikus arī nopelnītu finanšu atlīdzību, ir nepieciešams provizoriski iekasēt summas, tādas kā apstrīdētas soda naudas konkurences lietās, ieguldīt tās finanšu aktīvos un noteikt no šiem ieguldījumiem iegūto procentu piešķiršanu.

(35)	Lai nodrošinātu, ka Komisijai ir visa nepieciešamā informācija finanšu lēmumu pieņemšanai, ir nepieciešams noteikt minimālās prasības saturam finanšu lēmumos par dotācijām, iepirkumu, ieguldījumu fondiem, godalgām un finanšu instrumentiem.

(36)	Attiecībā uz izdevumiem būtu jādefinē saistība starp lēmumiem par finansējumu, vispārējām saistībām un atsevišķām saistībām, kā arī šo dažādo posmu īpatnības, lai izveidotu skaidru sistēmu dažādiem budžeta izpildes posmiem.

(37)

Ir nepieciešams skaidri noteikt saistību starp maksājumu operāciju apzināšanu, apstiprināšanu un veikšanu un to kontroli, kas jāveic kredītrīkotājam, kad tas apzina izdevumus, liekot vīzu “nodots samaksai”. Būtu jānosaka, kādi dokumenti jāuzrāda kā maksājumu pavaddokumenti, un jāparedz noteikumi par priekšfinansējuma un starpposma maksājumu ieskaitu.

(38)	Būtu jānosaka precīzi noteikumi par termiņiem, ko piemēro apstiprināšanas un maksājumu operācijām, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (6), lai novērstu nevajadzīgus maksājumu kavējumus saņēmējiem.

(39)

Iekšējām revīzijām ir nepieciešams noteikt procedūru revidenta norīkošanai un garantēt revidenta neatkarību iestādē, kas to norīkojusi un kurai tas ziņo par savu darbību. Eiropas Parlaments un Padome būtu jāinformē par visiem norīkojumiem un pienākumu izpildes pārtraukšanu, lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā pret Eiropas Parlamentu un Padomi.

(40)

Iepirkuma noteikumiem būtu jābalstās uz Direktīvu 2004/18/EK. Ir nepieciešams definēt dažādus iepirkuma procedūru veidus, piemērojamos reklāmas un publicēšanas pasākumus, nosacījumus, kādos iespējams izmantot konkrēto procedūras veidu un pastāvošo procedūru galvenās īpatnības, atlases un piešķiršanas kritēriju specifikācijas, noteikumus par piekļuvi konkursa dokumentiem un komunikāciju ar pretendentiem vai kandidātiem un gadījumos, kad Komisija piešķir līgumus uz sava rēķina, – piemērojamos robežlielumus un noteikumus par vērtības noteikšanu piešķiramajiem līgumiem.

(41)

Līgumu piešķiršanas procedūru nolūks ir apmierināt iestāžu vajadzības pēc labākiem iespējamiem noteikumiem, vienlaikus garantējot vienlīdzīgu piekļuvi publiskiem līgumiem un ievērojot pārredzamības un nediskriminācijas principus. Lai nodrošinātu pārredzamību un vienādu attieksmi pret kandidātiem un pretendentiem, kā arī kredītrīkotāju pilnīgu atbildību par galīgo izvēli, nepieciešams noteikt procedūru piedāvājumu un līdzdalības pieprasījumu atvēršanai un izvērtēšanai, no komisijas iecelšanas līdz pamatotam un dokumentētam piešķiršanas lēmumam, kas galu galā ir jāpieņem līgumslēdzējai iestādei.

(42)

Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, ir nepieciešams noteikt jaunu iepirkuma procedūru vidējas vērtības līgumiem. Ir nepieciešams atļaut lietot “pārdevēju sarakstu” ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pastāvošo “uzaicinājumu paust ieinteresētību”, jo šāds saraksts nozīmē mazāku administratīvo slogu potenciālajiem pretendentiem.

(43)	Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses līguma izpildes laikā, ir nepieciešams paredzēt iespēju pieprasīt vienībām, kas nodrošina iepirkuma finansiālās iespējas, uzņemties kopīgu atbildību par attiecīgā līguma izpildi.

(44)	Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un garantētu līguma izpildes kontroli, ir nepieciešams paredzēt iespēju pieprasīt līgumslēdzējam, lai atsevišķus kritiskos uzdevumus tas veiktu pats.

(45)	Lai garantētu līguma izpildi atbilstoši augstākajiem profesionālajiem standartiem, ir nepieciešams paredzēt iespēju noraidīt pretendentus, kuriem ir potenciāls interešu konflikts.

(46)	Ņemot vērā, ka finanšu garantijas vairs netiek pieprasītas automātiski, ir nepieciešams noteikt kritērijus, saskaņā ar kuriem tās var tikt pieprasītas.

(47)

Ir nepieciešams precīzi definēt darbības jomu sadaļai par dotācijām, jo īpaši attiecībā uz darbības veidu vai struktūru, kam ir vispārēja Eiropas nozīme un kas ir tiesīga saņemt dotāciju, kā arī attiecībā uz juridisko saistību veidiem, ko iespējams izmantot saistībā ar dotācijām. Šīm juridiskajām saistībām būtu jāprecizē kritēriji izvēlei starp līgumiem un lēmumiem, minimālās prasības to saturam un iespēja noslēgt īpašu dotāciju līgumu vai pieņemt īpašu lēmumu saskaņā ar partnerattiecību pamatlīgumu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un novērstu piekļuves ierobežošanu Savienības līdzekļiem.

(48)

Dotāciju sadaļas darbības jomā būtu arī jāņem vērā, no vienas puses, Finanšu regulas jaunās īpašās sadaļas par godalgām un finanšu instrumentiem un, no otras puses, galvenie noteikumi par dotācijām, attiecināmām izmaksām, degresijas principa svītrošanu, vienkāršotu dotāciju formu izmantošanu (vienreizēji maksājumi, vienības izmaksas un vienotas likmes) un obligāto priekšfinansējuma garantiju atcelšanu.

(49)	Progresīvās pārmaiņas, pārejot uz elektronisku informācijas apmaiņu un dokumentu elektronisku iesniegšanu un tādējādi īstenojot ievērojamu vienkāršošanas pasākumu, būtu jāapvieno ar skaidriem nosacījumiem par lietojamo sistēmu akceptēšanu, lai izveidotu juridiski korektu vidi.

(50)

Bezpeļņas un līdzfinansējuma principi būtu jāpārskata atbilstoši Finanšu regulas ieviestajiem precizēšanas un vienkāršošanas pasākumiem. Jo īpaši, skaidrības labad ir nepieciešams noteikt precīzus noteikumus par paturamo ieņēmumu veidiem saistībā ar bezpeļņas principu, kā arī par ārējā līdzfinansējuma veidiem un ieguldījumiem natūrā.

(51)

Attiecībā uz pārredzamības principu būtu jāatļauj daudzgadu darba programmu pieņemšana un publicēšana, jo tās dod pieteikumu iesniedzējiem pievienoto vērtību, un tie var labāk plānot savu darbu un labāk sagatavoties uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Šajā kontekstā būtu jāprecizē nosacījumi, pie kuriem darba programmas varētu uzskatīt par finansēšanas lēmumiem. Lai nodrošinātu pārredzamību, ir arī nepieciešams publicēt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, izņemot steidzamus gadījumus vai gadījumus, kad darbību var veikt tikai viena vienība. Ir nepieciešams noteikt šādas publikācijas minimālo saturu.

(52)

Tā kā attiecināmības nosacījumos pievienotās vērtības nodoklim (PVN), ko maksā saņēmēji, bieži rodas kļūdas un neatbilstības, ir nepieciešams nodrošināt, ka tiek konsekventi izprasti un piemēroti jēdzieni par neatgūstamu PVN un ar nodokli neapliekamām personām Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (7) 13. panta 1. punkta nozīmē, atsaucoties uz darbībām, ko ietver šie jēdzieni.

(53)

Lai nodrošinātu pārredzamību, vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikumu iesniedzējiem un kredītrīkotāja atbildības pastiprināšanu, ir jānosaka piešķiršanas procedūra, no dotāciju pieteikumu iesniegšanas, turklāt Komisijai būtu jānodrošina pieteikumu iesniedzējiem minimāls informācijas daudzums, līdz to izvērtēšanai, ņemot vērā iepriekš noteiktos tiesīguma, atlases un piešķiršanas kritērijus, pirms kredītrīkotājs pieņem galīgo lēmumu, kas attiecīgi dokumentējams. Ir nepieciešams noteikt precīzus noteikumus par sastāvu un uzdevumiem komitejai, kas ir atbildīga par priekšlikumu izvērtēšanu pēc atlases un piešķiršanas kritērijiem, kā arī par iespējām kontaktēties ar pieteikumu iesniedzējiem piešķiršanas procedūras laikā vai iespējām aicināt tos pielāgot savus priekšlikumus. Šīm iespējām būtu pienācīgi jāatspoguļo ar Finanšu regulā noteiktās prasības par labu pārvaldību un būtu jāietver nosacījumi, saskaņā ar kuriem priekšlikumus iespējams koriģēt pirms dotāciju nolīgumu parakstīšanas vai dotāciju lēmumu izziņošanas, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikumu iesniedzējiem un principu, saskaņā ar kuru darbību iniciatīvu uzņemas vienīgi pieteikumu iesniedzēji.

(54)

Tā kā saskaņā ar Finanšu regulu ir vienkāršota un paplašināta vienreizējo maksājumu, vienības izmaksu un vienoto likmju izmantošana, būtu jāprecizē definīcijas šiem vienkāršotajiem dotāciju veidiem. Jo īpaši nepieciešams precizēt, ka tie ir domāti – tāpat kā visi dotāciju veidi – attiecināmo izmaksu kategoriju segšanai, un jānorāda, ka to summas nav obligāti fiksējamas ex ante, kas ir īpaši svarīgi gadījumos, kad tās tiek noteiktas, pamatojoties uz saņēmēja parasto grāmatvedības praksi. Ir vajadzīga arī stabilitāte finansējuma noteikumu stabilitāte konkrētās programmās. Šajā nolūkā būtu jāatļauj izmantot vienkāršotos dotāciju veidus visā programmas darbības laikā. Statistikas, metodikas un krāpšanas novēršanas un atklāšanas nolūkiem ir nepieciešama piekļuve saņēmēja vispārīgai grāmatvedības informācijai arī gadījumos, kad tie saņem finansējumu vienreizējo maksājumu, vienības izmaksu vai vienotu likmju veidā. Tomēr šīs pārbaudes nevajadzētu izmantot, lai apšaubītu jau saskaņotos vienreizējos maksājumus, vienības izmaksas vai vienotās likmes.

(55)

Saskaņā ar pareizu finanšu pārvaldību Komisijai ar garantijām jānodrošina savu interešu aizsardzība: dotāciju pieteikuma posmā rīkojot finanšu revīziju pieteikumiem, kas saistīti ar lielākām summām; priekšfinansējuma maksāšanas laikā, ja kredītrīkotāja izvērtētie riski to pamato, pieprasot iepriekšējas finansiālas garantijas; starpposma un atlikuma maksājumu posmā, pieprasot revidentu izsniegtu apliecinājumu iesniegšanu par maksājumu pieprasījumiem, kas skar lielākās summas un veido vislielāko risku.

(56)	Būtu jāprecizē nosacījumi un procedūras dotāciju atlikšanai un samazināšanai, lai labāk definētu pamatojumu šādai atlikšanai vai samazināšanai, sniegtu pareizu informāciju saņēmējiem un nodrošinātu saņēmējiem visos posmos iespēju aizstāvēt savas intereses.

(57)

Savienības līdzekļu pareiza pārvaldība nozīmē arī to, ka dotāciju saņēmējiem Savienības līdzekļi pašiem ir jāizmanto ekonomiski un efektīvi. Jo īpaši izmaksām par līgumiem, ko saņēmēji ir piešķīruši darbības īstenošanai, būtu jābūt attiecināmām ar nosacījumu, ka šie īstenošanas līgumi ir piešķirti piedāvātājam ar ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu.

(58)

Tā kā ierobežojumi attiecībā uz finansiālā atbalsta sniegšanu trešām personām ar Finanšu regulu ir padarīti mazāk stingri, ir jāparedz minimālie noteikumi, par kuriem jāvienojas dotācijas nolīguma līmenī vai kuri jāiekļauj dotācijas lēmumā, lai skaidri nošķirtu saņēmēja sniegtu finansiālo atbalstu trešām personām no budžeta izpildes uzdevumiem, kas ir deleģēti netiešās pārvaldības ietvaros.

(59)	Pilnvaras piemērot sodus dotāciju saņēmējiem būtu jāpielīdzina pilnvarām, kas piešķirtas publiskā iepirkuma procedūras sakarā, ņemot vērā to līdzīgo raksturu, un tām būtu jāpiemēro tie paši noteikumi par efektivitāti un proporcionalitāti.

(60)

Piešķirot godalgas, būtu jāievēro tie paši pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principi kā dotācijām. Šajā kontekstā būtu arī jānosaka darba programmu un konkursu minimālie raksturojumi, ņemot vērā saistītās prasības dotācijām. Jo īpaši būtu jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem darba programmas varētu uzskatīt par finansēšanas lēmumiem, kā arī konkursa noteikumu minimālais saturs – godalgas izmaksas nosacījumi uzvarētājiem piešķiršanas gadījumā un piemēroti publicēšanas līdzekļi.

(61)

Lai būtu ievēroti pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principi, ir vajadzīgs arī noteikt skaidri definētu piešķiršanas procedūru, tostarp pieteikumu iesniegšanu, pieteikumu iesniedzēju informēšanu un paziņošanu uzvarējušam dalībniekam. Šai procedūrai būtu jāietver pieteikumu novērtēšana, ko veic atbildīgā kredītrīkotāja norīkots ekspertu panelis, izmantojot konkursa noteikumos publicētos piešķiršanas kritērijus, lai nodrošinātu kompetenci un neitralitāti pieteikumu izvērtēšanā. Pamatojoties uz ekspertu ieteikumiem, atbildīgajam kredītrīkotājam būtu jāpieņem galīgais lēmums par godalgas piešķiršanu, jo par budžeta izpildi vienmēr ir atbildīga Komisija.

(62)

Lai nodrošinātu dažādu finanšu instrumentu saskaņotu īstenošanu Komisijā, Finanšu regulas VIII sadaļas vispārējais satvars būtu jāpapildina ar sīki izstrādātiem noteikumiem par finanšu instrumentu pārvaldību, ietverot noteikumus par pilnvaroto vienību atlasi, deleģēšanas nolīgumu saturu, pārvaldības izmaksām un maksām un fiduciāriem kontiem.

(63)	Būtu jādefinē noteikumi par finanšu starpnieku un gala saņēmēju atlasi, jo īpaši, ja finanšu instrumenti ārkārtas gadījumos tiek pārvaldīti tieši ar īpašiem ieguldījumu instrumentiem vai citiem īstenošanas mehānismiem, tādējādi nodrošinot Savienības līdzekļu efektīvu izmantošanu.

(64)

Ir nepieciešams noteikt finanšu instrumentu lietošanas nosacījumus, tostarp sviras efektu, un uzraudzības sistēmu. Tāpat ir nepieciešams nodrošināt, ka finanšu instrumentus īsteno, pamatojoties uz rūpīgu ex ante novērtējumu, kas ļauj Komisijai tos pielāgot tirgus nepilnību un ne pārāk labvēlīgu ieguldījumu apstākļu situācijām.

(65)

Attiecībā uz uzskaites kārtošanu un izklāstu vispārpieņemtie grāmatvedības principi, kuriem jābūt finanšu pārskatu pamatā, ir definēti Savienības grāmatvedības noteikumos. Šajos grāmatvedības noteikumos ir paredzēti arī nosacījumi darījuma iekļaušanai pārskatos un noteikumi aktīvu un pasīvu novērtēšanai un uzkrājumu izveidošanai, lai nodrošinātu, ka informācija ir pareizi atspoguļota, pilnīga un pareiza.

(66)

Par uzskaites jautājumiem – būtu jānosaka, ka katras iestādes grāmatvedim jāsastāda dokumenti, kas apraksta šās iestādes uzskaites organizāciju un uzskaites procedūras un paredz nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz datorizētām grāmatvedības sistēmām, jo īpaši, lai nodrošinātu piekļuves drošību un revīzijas liecības par jebkurām izmaiņām, kas ieviestas šajās sistēmās.

(67)

Attiecībā uz uzskaites kārtošanu – jānosaka principi, kas jāpiemēro norēķinu grāmatām, izmēģinājuma bilancei, periodiskai kopējo summu saskaņošanai šajā bilancē un inventāra sarakstam, un jānosaka Komisijas grāmatveža pieņemtā kontu plāna sastāvdaļas. Jāparedz noteikumi, kas jāpiemēro operāciju reģistrēšanai, jo īpaši – divkāršā ieraksta metode, noteikumi par to operāciju pārrēķināšanu, kuras nav izteiktas euro, un grāmatvedības ierakstu apliecināšanas dokumentiem. Jānosaka arī uzskaites dokumentu saturs.

(68)	Lai aktīvu pārvaldība būtu efektīva, ir vajadzīgi noteikumi, kas attiecas uz īpašuma uzskaiti, un skaidri jānosaka grāmatvežu un kredītrīkotāju attiecīgā kompetence šajā jomā, kā arī noteikumi, kas jāpiemēro inventāra sarakstā iekļauta īpašuma tālākai pārdošanai.

(69)

Saskaņā ar Finanšu regulu ārējām darbībām ar šo regulu būtu jāparedz izņēmumi, kas atspoguļo šīs jomas īpašās darbības īpatnības, jo īpaši attiecībā uz iepirkumu un dotāciju piešķiršanu, jo sevišķi tāpēc, ka šīs procedūras veic iestādes trešās valstīs, kas saņem Savienības finanšu palīdzību. Attiecībā uz iepirkumu šīm atšķirībām galvenokārt vajadzētu skart tikai procedūru veidus un robežlielumus, no kurām tās ir spēkā. Attiecībā uz dotācijām atsevišķos gadījumos būtu jāatļauj finansējums pilnā apmērā, galvenokārt, lai ņemtu vērā saņēmēju ierobežotās iespējas veikt līdzfinansējumu.

(70)	Ir nepieciešams noteikt precīzus noteikumus budžeta atbalsta izmantošanai, norādot nosacījumus, kādos ir iespējama budžeta atbalsta izmantošana, un partnera pienākumu sniegt Komisijai laicīgu un ticamu informāciju šo nosacījumu atbilstības izvērtēšanai.

(71)

Attiecībā uz Savienības ieguldījumu fondiem ir nepieciešams precizēt principus, ko piemēro Savienības ieguldījumam Savienības ieguldījumu fondos, kā arī citu līdzekļu devēju ieguldījumiem, noteikt Savienības ieguldījumu fonda uzskaites un ziņošanas noteikumus, jo īpaši par ieguldījuma fonda bankas kontā uzkrātajiem procentiem, precizēt finanšu dalībnieku un ieguldījumu fonda valdes attiecīgās atbildības jomas, kā arī definēt ārējo revidentu pienākumus. Tāpat ir nepieciešams nodrošināt iesaistīto līdzekļu devēju taisnīgu pārstāvību ieguldījumu fonda valdē un nodrošināt, ka līdzekļu izmantošanai ir vajadzīgs obligāts pozitīvs Komisijas balsojums.

(72)	Lai vienkāršotu ar ārējām darbībām saistītās iepirkuma procedūras, daži robežlielumi ir grozīti, citi robežlielumi un pārvaldības procedūras, kas noteiktas kopīgajos noteikumos, ir pievienoti un pielāgoti.

(73)	Nosacījumi, saskaņā ar kuriem attiecībā uz dotācijām ir iespējama atkāpe no līdzfinansējuma principa, būtu jāracionalizē atbilstoši Finanšu regulai.

(74)	Lai nodrošinātu Savienības apropriāciju pareizu pārvaldību, nepieciešams arī paredzēt priekšnoteikumus un noteikumus, kādiem jābūt nolīgumā, ja apropriāciju pārvaldība ir decentralizēta vai ja izmanto avansu kontus.

(75)

Ir lietderīgi definēt Eiropas birojus, noteikt īpašus noteikumus Publikāciju birojam un noteikumus, saskaņā ar kuriem Komisijas grāmatvedis drīkst deleģēt dažus no saviem uzdevumiem šo biroju darbiniekiem. Jānosaka arī darbības kārtība attiecībā uz banku kontiem, kurus Eiropas biroji var būt pilnvaroti atvērt Komisijas vārdā.

(76)	Pēc analoģijas ar informācijas publiskošanu par Savienības līdzekļu saņēmējiem, būtu jāpublicē Finanšu regulas 204. pantā minēto ekspertu, kas atlasīti pēc uzaicinājuma paust ieinteresētību, saraksts un to uzdevumu raksturs. Būtu jāpublicē arī viņu atalgojums, ja tas pārsniedz EUR 15 000.

(77)

Būtu jāpapildina jaunā procedūra, kas noteikta Finanšu regulas 203. pantā, jo īpaši attiecībā uz izmaksu veidiem, kas jāiekļauj šajā pantā noteiktajos robežlielumos. Ir nepieciešams noteikt precīzus noteikumus par celtniecības projektiem Savienības delegācijās, ņemot vērā to īpatnības, jo īpaši steidzamības gadījumos. Ir lietderīgi paredzēt, ka dzīvojamās ēkas (delegācijās), kas jāīrē vai jāiegādājas īsā laika posmā, būtu jāizslēdz no Finanšu regulas 203. pantā noteiktās procedūras. Zemes iegāde bez maksas vai par simbolisku summu nebūtu jāiekļauj Finanšu regulas 203. pantā paredzētajā procedūrā, jo tā neuzliek nekādu papildu slogu budžetam.

(78)	Lai nodrošinātu saskaņotību ar Finanšu regulas noteikumiem, ir nepieciešams noteikt pārejas noteikumus. Turklāt, lai nodrošinātu saskaņotību ar nozaru juridisko pamatu, ir lietderīgi atlikt līdz 2014. gada 1. janvārim to noteikumu piemērošanu, kas skar pārvaldības veidus un finanšu instrumentus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

PIRMĀ DAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI

I SADAĻA

PRIEKŠMETS

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk “Finanšu regula”) piemērošanas noteikumus.

II SADAĻA

BUDŽETA PRINCIPI

1. NODAĻA

Vienotības un budžeta precizitātes principi

2. pants

Priekšfinansējuma nesto procentu uzskaite

(Finanšu regulas 8. panta 4. punkts)

Ja budžetā ir iemaksājami procenti, līgums, kas noslēgts ar Finanšu regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) līdz viii) punktā uzskaitītajām vienībām vai personām, paredz, ka priekšfinansējums tiek iemaksāts banku kontos vai subkontos, kas ļauj iezīmēt līdzekļus un ar tiem saistītos procentus. Pretējā gadījumā saņēmēju vai starpnieku uzskaites metodēm jānodrošina iespēja iezīmēt Savienības maksātos līdzekļus un šo līdzekļu nestos procentus vai citu peļņu.

Šīs regulas noteikumi par priekšfinansējuma procentiem neskar iepriekšējā finansējuma iekļaušanu finanšu pārskatu aktīvos saskaņā ar uzskaites noteikumiem, kas minēti Finanšu regulas 143. pantā.

2. NODAĻA

Gada pārskata princips

3. pants

Apropriācijas finanšu gadam

(Finanšu regulas 11. panta 3. punkts)

Saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas, kas atļautas par finanšu gadu, veido:

a)	apropriācijas, kas paredzētas budžetā, ieskaitot budžeta grozījumos paredzētās apropriācijas;

b)	pārnestās apropriācijas;

c)	apropriācijas, kas no jauna padarītas pieejamas saskaņā ar Finanšu regulas 178. un 182. pantu;

d)	apropriācijas, ko rada priekšfinansējuma maksājumi, kas ir atmaksāti saskaņā ar Finanšu regulas 177. panta 3. punktu;

e)	apropriācijas, kas paredzētas pēc to ieņēmumu saņemšanas, kuri piešķirti finanšu gada laikā vai iepriekšējos finanšu gados un nav izlietoti.

4. pants

Apropriāciju atcelšana un pārnešana

(Finanšu regulas 13. panta 2. punkts)

1. Saistību apropriācijas un nediferencētās apropriācijas saistībā ar būvniecības projektiem, kas minētas Finanšu regulas 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā, var pārnest vienīgi tad, ja ar kredītrīkotāju nesaistītu iemeslu dēļ nav bijis iespējams uzņemties saistības līdz finanšu gada 31. decembrim un ja sagatavošanas posmi jau pavirzījušies pietiekami tālu, lai būtu pamats uzskatīt, ka saistību uzņemšanās notiks vēlākais līdz nākamā gada 31. martam vai būvniecības projektiem – līdz 31. decembrim.

2. Sagatavošanas posmi, kas minēti Finanšu regulas 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā un kas jāpabeidz līdz finanšu gada 31. decembrim, lai varētu izdarīt pārnešanu uz nākamo gadu, ir šādi:

a)	vispārējām saistībām Finanšu regulas 85. panta nozīmē – finansējuma lēmuma pieņemšana vai arī pārrunu pabeigšana līdz šim datumam ar katras iestādes attiecīgajām struktūrvienībām par šā lēmuma pieņemšanu;

b)	atsevišķām saistībām Finanšu regulas 85. panta nozīmē – iespējamos līgumslēdzēju, saņēmēju, godalgu saņēmēju vai deleģēto personu atlases pabeigšana.

3. Apropriācijas, kas pārnestas saskaņā ar Finanšu regulas 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu un kas nav piesaistītas līdz nākamā finanšu gada 31. martam vai summām par būvniecības projektiem – līdz nākamā gada 31. decembrim, automātiski atceļ.

Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par šādā veidā atceltajām apropriācijām viena mēneša laikā pēc atcelšanas saskaņā ar punkta pirmo daļu.

4. Apropriācijas, kas pārnestas saskaņā ar Finanšu regulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktu, var izlietot līdz nākamā finanšu gada 31. decembrim.

5. Uzskaitē identificē apropriācijas, kas pārnestas saskaņā ar 1. līdz 4. punktu.

3. NODAĻA

Norēķinu vienības princips

5. pants

Pārrēķina kurss starp euro un citām valūtām

(Finanšu regulas 19. pants)

1. Neskarot īpašos noteikumus, kas jāievēro, piemērojot nozaru regulas, pārrēķinus starp euro un citu valūtu, ko veic atbildīgais kredītrīkotājs, izdara pēc euro dienas valūtas maiņas kursa, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

Ja pārrēķini starp euro un citu valūtu ir jāveic līgumslēdzējiem vai saņēmējiem, piemēro īpašus pārrēķina noteikumus, kas iekļauti iepirkuma līgumos, dotāciju nolīgumos vai finansēšanas līgumos.

2. Lai novērstu valūtas pārrēķinu operāciju būtisku ietekmi uz Savienības līdzfinansējuma līmeni vai kaitīgu ietekmi uz Savienības budžetu, īpaši noteikumi par 1. punktā minētajiem pārrēķiniem paredz, ka piemērotos gadījumos kursu euro pārrēķiniem citās valūtās aprēķina, izmantojot vidējo dienas maiņas kursu noteiktā laikposmā.

3. Ja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts euro dienas valūtas maiņas kurss pret attiecīgo valūtu, atbildīgais kredītrīkotājs izmanto norēķinu kursu, kas minēts 4. punktā.

4. Finanšu regulas 151.–156. pantā minētās uzskaites nolūkā un saskaņā ar šīs regulas 240. pantu pārrēķinus starp euro un citu valūtu izdara, izmantojot euro mēneša norēķinu kursu. Norēķina valūtas maiņas kursu nosaka Komisijas grāmatvedis, izmantojot jebkādus informācijas avotus, ko viņš uzskata par ticamiem, pamatojoties uz valūtas maiņas kursu priekšpēdējā darba dienā mēnesī, kurš ir pirms mēneša, kuram tiek noteikts kurss.

5. Šā panta 4. punktā minēto valūtas operāciju rezultātus ieraksta attiecīgās iestādes uzskaites atsevišķā pozīcijā.

Šā punkta pirmo daļu mutatis mutandis piemēro Finanšu regulas 208. pantā minētajām struktūrām.

6. pants

Lietojamais pārrēķina kurss starp euro un citām valūtām

(Finanšu regulas 19. pants)

1. Neskarot īpašos noteikumus, kas jāievēro, piemērojot noteiktas nozaru regulas vai noteiktus publiskā iepirkuma līgumus, dotāciju nolīgumus vai dotāciju lēmumus un finansēšanas līgumus, kurss, kas jāizmanto pārrēķiniem starp euro un citām valūtām, ja pārrēķinu veic atbildīgais kredītrīkotājs, ir tās dienas kurss, kurā kredītrīkotāja struktūrvienība sastādījusi maksājuma rīkojumu vai iekasēšanas rīkojumu.

2. Euro avansu kontu gadījumā kursu, kas jāizmanto pārrēķiniem starp euro un citām valūtām, nosaka atbilstoši dienai, kurā banka veikusi maksājumu.

3. Lai pārvērstu avansu kontus valstu valūtās, kā noteikts Finanšu regulas 19. pantā, tad pārrēķiniem starp euro un citām valūtām jāizmanto tā mēneša kurss, kurā no attiecīgā avansu konta izdarīti izdevumu maksājumi.

4. Vienoti noteiktas likmes izdevumu atmaksāšanai vai izdevumu saistībā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (turpmāk “Civildienesta noteikumi”) atmaksāšanai, kam ir noteiktas maksimālās robežas un kas tiek maksāti citā valūtā kā euro, izmanto kursu, kas ir spēkā dienā, kad rodas šīs tiesības.

4. NODAĻA

Universāluma princips

7. pants

Struktūra piešķirto ieņēmumu un atbilstošo apropriāciju piešķiršanas kārtošanai

(Finanšu regulas 21. pants)

1. Neskarot 9. un 10. pantu, struktūru, kas paredzēta piešķirto ieņēmumu kārtošanai budžetā, veido:

a)	katras iestādes budžeta iedaļas ieņēmumu tāmē – budžeta pozīcija ieņēmumu saņemšanai;

b)	izdevumu tāmē ar budžeta piezīmēm, tostarp vispārējām piezīmēm, norāda, kuras pozīcijas var saņemt piešķirtajiem ieņēmumiem atbilstošas apropriācijas, kas ir darītas pieejamas.

Pirmās daļas a) punktā minētajā gadījumā pievieno atgādinājumu “pro memoria” un iespējamos ieņēmumus informācijas nolūkos norāda piezīmēs.

2. Apropriācijas, kas atbilst piešķirtajiem ieņēmumiem, dara pieejamas automātiski gan kā saistību apropriācijas, gan kā maksājumu apropriācijas, ja ieņēmumus saņēmusi iestāde, izņemot turpmāk minētos gadījumos:

a)	gadījumos, kas paredzēti Finanšu regulas 181. panta 2. punktā un 183. panta 2. punktā;

b)	gadījumā, kas paredzēts Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunktā dalībvalstīm, kuru iemaksas līgums ir izteikts euro.

Gadījumā, kas minēts pirmās daļas b) punktā, saistību apropriācijas var darīt pieejamas pēc tam, kad dalībvalsts ir parakstījusi iemaksas līgumu.

8. pants

Dalībvalstu iemaksas zinātniskās izpētes programmām

(Finanšu regulas 21. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

1. Dalībvalstu iemaksas, lai finansētu dažas pētniecības papildprogrammas, kas paredzētas Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 (8) 5. pantā, iemaksā šādi:

a)	septiņas divpadsmitdaļas no summas, kas iekļauta budžetā, samaksā vēlākais līdz kārtējā finanšu gada 31. janvārim;

b)	atlikušās piecas divpadsmitdaļas samaksā vēlākais līdz kārtējā finanšu gada 15. jūlijam.

2. Ja līdz finanšu gada sākumam budžets nav pieņemts galīgajā variantā, 1. punktā noteiktās iemaksas pamatojas uz summu, kas iekļauta budžetā par iepriekšējo finanšu gadu.

3. Jebkādu iemaksu vai papildu maksājumu, ko dalībvalstis ir parādā budžetam, iekļauj Komisijas pārskatā vai pārskatos trīsdesmit kalendāra dienu laikā pēc pieprasījuma iemaksāt līdzekļus.

4. Izdarītos maksājumus iekļauj pārskatā, kas paredzēts Regulā (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, un tiem piemēro minētajā regulā paredzētos nosacījumus.

9. pants

Piešķirtie ieņēmumi no EBTA dalībvalstu līdzdalības dažās Savienības programmās

(Finanšu regulas 21. panta 2. punkta e) apakšpunkts)

1. Budžeta struktūra, lai kārtotu Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu (turpmāk “EBTA dalībvalstis”) līdzdalību dažās Savienības programmās, ir šāda:

a)	ieņēmumu tāmē iekļauj pozīciju ar atgādinājumu “pro memoria”, lai kārtotu EBTA dalībvalstu visu iemaksu summu par attiecīgo finanšu gadu;

izdevumu tāmē:

i)	piezīmēs par katru pozīciju, kas attiecas uz Savienības darbībām, kurās piedalās EBTA dalībvalstis, norāda gaidāmo līdzdalības summu “informācijai”;

ii)	pielikumā, kas ir budžeta sastāvdaļa, norāda visas pozīcijas, kas attiecas uz Savienības darbībām, kurās piedalās EBTA dalībvalstis.

Pirmās daļas a) punkta nolūkiem aprēķināto summu norāda budžeta piezīmēs.

Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētais pielikums atspoguļo un ir sastāvdaļa struktūrai, kas paredzēta, lai kārtotu šādai līdzdalībai atbilstošās apropriācijas, kā noteikts 2. punktā, un lai ļautu īstenot izdevumus.

2. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (turpmāk “EEZ līgums”) 82. pantu EBTA dalībvalstu ikgadējā līdzdalība, kā Eiropas Ekonomikas zonas Apvienotā komiteja apliecinājusi Komisijai saskaņā ar EEZ līgumam pievienotā 32. protokola 1. panta 5. punktu, rada pamatu tam, lai finanšu gada sākumā tiktu paredzētas pilnīgi visas summas atbilstošajām saistību apropriācijām un maksājumu apropriācijām.

3. Ja finanšu gada laikā budžeta pozīcijās paredz papildu apropriācijas ar EBTA dalībvalstu līdzdalību, bet EBTA dalībvalstis šā gada laikā nespēj attiecīgi koriģēt savas iemaksas, lai ievērotu EEZ līguma 82. pantā noteikto “proporcionalitātes faktoru”, Komisija var kā pagaidu un izņēmuma pasākumu izlietot savas skaidrās naudas rezerves, lai finansētu EBTA dalībvalstu daļu. Visos gadījumos, kad tiek paredzētas šādas papildu apropriācijas, Komisija, cik ātri vien iespējams, pieprasa attiecīgās iemaksas no EBTA dalībvalstīm. Komisija katru gadu informē Eiropas Parlamentu un Padomi par ikvienu šādu lēmumu.

Priekšfinansējumu, cik ātri vien iespējams, noformē nākamā finanšu gada budžetā.

4. Saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 2. punkta e) apakšpunktu EBTA dalībvalstu finanšu iemaksas veido ārējos piešķirtos ieņēmumus. Grāmatvedis pieņem attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka to ieņēmumu izlietojumu, kas gūti no šīm iemaksām, un atbilstošo apropriāciju izlietojumu uzrauga atsevišķi.

Finanšu regulas 150. panta 2. punktā noteiktajā pārskatā Komisija atsevišķi norāda īstenošanas posmu gan ieņēmumu, gan izdevumu sadaļā atbilstoši EBTA dalībvalstu līdzdalībai.

10. pants

Ieņēmumi no sankcijām, kas piemērotas dalībvalstīm, kurās ir pārmērīgs deficīts

(Finanšu regulas 21. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

Budžeta struktūra, lai kārtotu ieņēmumus no sankcijām, kas paredzētas Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 (9) 4. iedaļā, ir šāda:

a)	ieņēmumu tāmē iekļauj budžeta pozīciju ar atgādinājumu “pro memoria”, lai kārtotu procentus par šādām summām;

b)	tajā pašā laikā un neskarot Finanšu regulas 77. pantu, šo summu iekļaušana ieņēmumu tāmē rada pamatu tam, lai izdevumu tāmē paredzētu saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas.

Pirmās daļas b) punktā minētās apropriācijas īsteno saskaņā ar Finanšu regulas 20. pantu.

11. pants

Izmaksas, ko ietver dāvinājumu pieņemšana par labu Savienībai

(Finanšu regulas 22. pants)

Finanšu regulas 22. panta 2. punktā minētā Eiropas Parlamenta un Padomes pilnvarojuma nolūkos Komisija aprēķina un pienācīgi izskaidro finansiālās izmaksas, tostarp pārraudzības izmaksas, ko ietver dāvinājumu pieņemšana par labu Savienībai.

12. pants

Atgūstamo nodokļu konti

(Finanšu regulas 23. panta 3. punkts)

Jebkurus nodokļus, ko Savienība segusi saskaņā ar Finanšu regulas 23. panta 2. punktu un 3. punkta a) apakšpunktu, iekļauj pagaidu kontā, līdz attiecīgās valstis tos atmaksā.

5. NODAĻA

Specifikācijas princips

13. pants

Noteikumi par iestāžu, izņemot Komisiju, pārvietojumu procentuālo daļu aprēķināšanu

(Finanšu regulas 25. pants)

1. Finanšu regulas 25. pantā minētās procentuālās daļas aprēķina brīdī, kad iesniegts pārvietošanas pieprasījums, atsaucoties uz budžetā, tostarp budžeta grozījumos, paredzētajām apropriācijām.

2. Summa, kas jāņem vērā, ir paredzamā pārvietojumu summa pozīcijā, no kuras tiek izdarīti pārvietojumi, ņemot vērā korekcijas pēc iepriekš izdarītiem pārvietojumiem.

Nav jāņem vērā summa, kas atbilst pārvietojumiem, ko attiecīgā iestāde var veikt autonomi bez Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma.

14. pants

Noteikumi par Komisijas pārvietojumu procentuālo daļu aprēķināšanu

(Finanšu regulas 26. pants)

1. Finanšu regulas 26. panta 1. punktā minētās procentuālās daļas aprēķina brīdī, kad iesniegts pārvietošanas pieprasījums, atsaucoties uz budžetā, tostarp budžeta grozījumos, paredzētajām apropriācijām.

2. Summa, kas jāņem vērā, ir paredzamā pārvietojumu summa pozīcijā, no kuras vai uz kuru tiek izdarīti pārvietojumi, ņemot vērā korekcijas pēc iepriekš izdarītiem pārvietojumiem.

Nav jāņem vērā summa, kas atbilst pārvietojumiem, ko Komisija var veikt autonomi bez Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma.

15. pants

Administratīvie izdevumi

(Finanšu regulas 26. pants)

Izdevumi, kas minēti Finanšu regulas 26. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, katrā politikas jomā attiecas uz posteņiem, kuri minēti Finanšu regulas 44. panta 3. punktā.

16. pants

Pamatojums apropriāciju pārvietošanas pieprasījumiem

(Finanšu regulas 25. un 26. pants)

Pārvietošanas priekšlikumiem un visām ziņām, kuras Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz par pārvietojumiem, ko izdara saskaņā ar Finanšu regulas 25. un 26. pantu, pievieno atbilstošus un detalizētus apliecinošos dokumentus, kuros atspoguļota apropriāciju īstenošana un pieprasījumu tāmes līdz finanšu gada beigām gan par pozīcijām, uz kurām apropriācijas paredzēts pārvietot, gan par tām, no kurām tās paredzēts izņemt.

17. pants

Pamatojums pārvietošanas pieprasījumiem no rezerves ārkārtas palīdzībai

(Finanšu regulas 29. pants)

Pārvietošanas priekšlikumiem, lai ļautu izlietot ārkārtas palīdzības rezerves, kas minētas Finanšu regulas 29. pantā, pievieno attiecīgus un detalizētus apliecinošos dokumentus, kuros norāda:

a)	par pozīciju, uz kuru paredzēts izdarīt pārvietošanu, – visjaunākās rīcībā esošās ziņas par apropriāciju īstenošanu un pieprasījumu tāmi līdz finanšu gada beigām;

b)	par visām pozīcijām, kuras attiecas uz ārējiem darījumiem, – apropriāciju īstenošanu līdz iepriekšējā mēneša beigām pirms pārvietošanas pieprasījuma iesniegšanas un pieprasījumu tāmi līdz finanšu gada beigām, ieskaitot salīdzinājumu ar sākotnējo tāmi;

c)	analīzi par iespējām pārdalīt apropriācijas.

6. NODAĻA

Pareizas finanšu pārvaldības princips

18. pants

Novērtēšana

(Finanšu regulas 30. pants)

1. Visiem priekšlikumiem par programmām vai darbībām, kas var radīt budžeta izdevumus, piemēro ex ante novērtējumu, kurā aplūko:

a)	vajadzības, kas jāapmierina īsākā vai ilgākā termiņā;

b)	Savienības līdzdalības pievienoto vērtību;

c)	politikas un pārvaldības mērķus, kas jāsasniedz un kas ietver pasākumus, kuri ir nepieciešami Savienības finanšu interešu aizsardzībai krāpšanas novēršanas un atklāšanas, izmeklēšanas, atlīdzināšanas un sankciju jomā;

d)	iespējamos politikas risinājumus, ieskaitot risku saistībā ar tiem;

e)	paredzamos rezultātus un ietekmi, jo īpaši ekonomisko, sociālo un vides ietekmi, un rādītājus, un novērtēšanas noteikumus, kas vajadzīgi to izvērtēšanai;

f)	vispiemērotāko metodi labākā(-o) risinājuma(-u) īstenošanai;

g)	ierosinātās programmas vai darbības iekšējo saskaņotību un saistību ar citiem līdzīgiem dokumentiem;

h)	apropriāciju apjomu, cilvēkresursus un citus administratīvos izdevumus, kas jāatvēl, pienācīgi ņemot vērā izmaksu lietderības principu;

i)	agrāk līdzīgos gadījumos gūto pieredzi.

2. Priekšlikumā nosaka uzraudzības, ziņojumu sniegšanas un novērtējuma kārtību, pienācīgi ņemot vērā ierosinātās programmas vai darbības īstenošanā iesaistāmās valdības visu līmeņu attiecīgos pienākumus.

3. Visas programmas vai darbības, ieskaitot izmēģinājuma projektus un sagatavošanās darbības, kur iesaistītie resursi pārsniedz EUR 5 000 000, pakļauj starpposma un/vai ex post novērtēšanai attiecībā uz piešķirtajiem finanšu un cilvēkresursiem, kā arī iegūtajiem rezultātiem, lai pārbaudītu to atbilstību izvirzītajiem mērķiem, novērtēšanu izdarot šādi:

a)	daudzgadu programmu izpildes laikā iegūtos rezultātus regulāri izvērtē saskaņā ar grafiku, kas ļauj izvērtēšanas secinājumus ņemt vērā, pieņemot jebkādu lēmumu par programmas atjaunošanu, pārveidošanu vai apturēšanu;

b)	to darbību rezultātus, kurām piešķir gada finansējumu, izvērtē vismaz reizi sešos gados.

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktu nepiemēro visiem projektiem vai darbībām, ko veic minēto darbību robežās, par kurām šī prasība var tikt izpildīta ar nobeiguma ziņojumiem, ko nosūta struktūras, kuras veikušas šo darbību.

4. Novērtējumiem, kas ir minēti 1. un 3. punktā, ir jābūt proporcionāliem iesaistītajiem resursiem un attiecīgās programmas vai darbības ietekmei.

19. pants

Finanšu pārskats

(Finanšu regulas 31. pants)

Finanšu pārskats ietver finanšu un saimnieciskos datus, lai likumdevēja iestāde var novērtēt Savienības darbības nepieciešamību. Tas sniedz attiecīgu informāciju par saskanīgumu ar citām Savienības darbībām un jebkādu iespējamo sinerģiju.

Daudzgadu darbību gadījumā finanšu pārskatos iekļauj paredzamo gada pieprasījumu grafiku apropriāciju un amatu, tostarp ārējo darbinieku, izteiksmē un to finansiālās ietekmes novērtējumu vidējā termiņā.

7. NODAĻA

Pārredzamības princips

20. pants

Budžeta provizoriska publicēšana

(Finanšu regulas 34. pants)

Tiklīdz iespējams, bet ne vēlāk kā četras nedēļas pēc budžeta galīgās pieņemšanas, iestāžu interneta vietnē pēc Komisijas iniciatīvas visās valodās publicē budžetā paredzētās galīgās detalizētās summas pirms to oficiālas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

21. pants

Informācijas publicēšana par Savienības līdzekļu vērtību un saņēmējiem

(Finanšu regulas 35. pants)

1. Informāciju par to Savienības līdzekļu saņēmējiem, kas piešķirti tiešā pārvaldībā, publicē Savienības iestāžu interneta vietnē līdz tā gada 30. jūnijam, kas seko finanšu gadam, kurā līdzekļi tika piešķirti.

Papildus pirmajā daļā minētajai publikācijai informāciju noteiktajā standartformā iespējams publicēt ar citiem piemērotiem līdzekļiem.

2. Ja vien šajā regulā un nozaru noteikumos nav norādīts citādi, publicē šādu informāciju, ņemot vērā Finanšu regulas 35. panta 3. punktā norādītos kritērijus:

a)	saņēmēja vārds/nosaukums;

b)	saņēmēja atrašanās vieta;

c)	piešķirtā summa;

d)	pasākuma būtība un mērķis.

Šā punkta b) apakšpunkta nolūkiem “atrašanās vieta” ir:

i)	saņēmēja adrese, ja tas ir juridiska persona;

ii)	reģions NUTS 2 līmenī, ja saņēmējs ir fiziska persona.

Ja personas dati ir fiziskas personas dati, publicēto informāciju dzēš pēc diviem gadiem pēc tā finanšu gada beigām, kad līdzekļi tika piešķirti. Šo noteikumu piemēro arī attiecībā uz personas datiem saistībā ar juridiskajām personām, kuru oficiālajā nosaukumā ir norādītas viena vai vairākas fiziskās personas.

3. Šā panta 2. punktā minēto informāciju publicē tikai par godalgām, dotācijām un līgumiem, kas ir piešķirti konkursu, dotāciju piešķiršanas vai publiskā iepirkuma procedūru rezultātā. Šo informāciju nepublicē par:

a)	stipendijām fiziskām personām un cita veida tiešo atbalstu, ko izmaksā fiziskām personām, kurām tas visvairāk nepieciešams, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 4. punkta c) apakšpunktā;

b)	līgumiem, kuru summa nepārsniedz šīs regulas 137. panta 2. punktā minēto.

4. Šo informāciju nepublicē, ja tās atklāšana rada risku, ka tiek apdraudētas attiecīgo personu tiesības un brīvības, kuras aizsargā Eiropas Savienības Pamattiesību harta, vai arī, ja tas varētu kaitēt saņēmēju likumīgajām komerciālajām interesēm.

22. pants

Saite uz informācijas publikāciju par to Savienības līdzekļu saņēmējiem, kas piešķirti netiešā pārvaldībā

(Finanšu regulas 35. pants)

Ja Savienības līdzekļu pārvaldība ir deleģēta Finanšu regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām iestādēm un struktūrām, deleģēšanas nolīgumos paredz, ka 21. panta 2. un 3. punktā minēto informāciju standartformā publicē pilnvarotās iestādes un struktūras savās tīmekļa vietnēs.

Savienības iestāžu interneta vietnē iekļauj atsauci vismaz uz tās tīmekļa vietnes adresi, kurā atrodama šī informācija, izņemot gadījumus, kad to publicē tieši Savienības iestāžu interneta vietnes īpašā vietā.

Papildus pirmajā daļā minētajai publikācijai informāciju noteiktajā standartformā iespējams publicēt ar jebkuriem citiem piemērotiem līdzekļiem.

Panta pirmajā daļā minētajai publikācijai piemēro 21. panta 2. līdz 4. punkta noteikumus.

III SADAĻA

BUDŽETA IZVEIDE UN UZBŪVE

23. pants

Finanšu plānojums

(Finanšu regulas 38. pants)

Finanšu regulas 38. pantā minēto finanšu plānojumu strukturē pa izdevumu kategorijām, politikas jomām un budžeta pozīcijām. Pilnīgs finanšu plānojums ietver visas izdevumu kategorijas, izņemot lauksaimniecību, kohēzijas politiku un administrāciju, par ko sniedz tikai kopsavilkuma datus.

24. pants

Budžeta grozījumu projekts

(Finanšu regulas 41. panta 1. punkts)

Budžeta grozījumu projektam pievieno pārskatus par pamatojumu un informāciju par budžeta izpildi iepriekšējā un kārtējā finanšu gadā, kas pieejama šo grozījumu izstrādes laikā.

25. pants

Budžeta nomenklatūra

(Finanšu regulas 44. pants)

Budžeta nomenklatūra atbilst specifikācijas, pārredzamības un pareizas finanšu pārvaldības principiem. Tā nodrošina budžeta procesam nepieciešamo skaidrību un pārredzamību, sekmējot galveno mērķu noteikšanu, kā paredzēts attiecīgajos juridiskajos pamatos, dodot iespēju noteikt politiskās prioritātes un nodrošināt efektīvu un lietderīgu īstenošanu.

26. pants

Faktiskie izdevumi pēdējā finanšu gadā, par kuru konti ir noslēgti

(Finanšu regulas 49. panta 1. punkta a) apakšpunkta v) punkts)

Budžeta izveides nolūkā faktiskos izdevumus pēdējā finanšu gadā, kura konti ir noslēgti, nosaka šādi:

a)	saistību sadaļā: saistības, kas finanšu gada laikā iekļautas pārskatos no apropriācijām tam pašam finanšu gadam, kā noteikts 3. pantā;

b)	maksājumu sadaļā: maksājumus, kas izdarīti finanšu gada laikā – tas ir, par kuriem bankai nosūtīts maksājuma rīkojums, – no apropriācijām tam pašam finanšu gadam, kā noteikts 3. pantā.

27. pants

Budžeta piezīmes

(Finanšu regulas 49. panta 1. punkta a) apakšpunkta vi) punkts)

Budžeta piezīmēs ietilpst:

a)	atsauces uz pamatdokumentu, ja tāds ir;

b)	visi attiecīgie paskaidrojumi par apropriāciju raksturu un mērķi.

28. pants

Štata plāns

(Finanšu regulas 49. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts)

Komisijas štata plānā atsevišķi uzrāda Sagādes aģentūras personālu.

IV SADAĻA

BUDŽETA IZPILDE

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

29. pants

Informācija par personas datu nosūtīšanu revīzijas nolūkos

(Finanšu regulas 53. pants)

Izsakot uzaicinājumus saistībā ar dotācijām, iepirkumiem vai godalgām, ko īsteno ar tiešas pārvaldības starpniecību, iespējamos saņēmējus, kandidātus, pretendentus un dalībniekus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (10) informē par to, ka Savienības finansiālo interešu aizsardzības nolūkos to personas dati var tikt nosūtīti iekšējās revīzijas dienestiem, Eiropas Revīzijas palātai, Finanšu pārkāpumu komisijai vai Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (turpmāk “OLAF”) un ar tiem var apmainīties Komisijas un izpildaģentūru kredītrīkotāji.

30. pants

Sagatavošanas pasākumi kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā

(Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

Finansējums pasākumiem, kurus apstiprinājusi Padome, lai sagatavotos Savienības krīzes pārvarēšanas operācijām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, ietver papildu izmaksas, kas tieši rodas, izvietojot konkrētā teritorijā pārstāvniecību vai vienību, kuras sastāvā ietilpst arī Savienības iestāžu personāls, tostarp augstas pakāpes riska apdrošināšana, ceļa un uzturēšanās izdevumi un dienas naudas maksājumi.

31. pants

Komisijas īpašās pilnvaras saskaņā ar Līgumiem

(Finanšu regulas 54. panta 2. punkta d) apakšpunkts)

1. Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”) panti, kas tieši piešķir īpašas pilnvaras Komisijai, ir šādi:

a)	Līguma 154. pants (sociālais dialogs);

b)	Līguma 156. pants (pētījumi, atzinumi un apspriedes par sociāliem jautājumiem);

c)	Līguma 159. un 161. pants (īpašie ziņojumi par sociāliem jautājumiem);

d)	Līguma 168. panta 2. punkts (iniciatīvas, kuru mērķis ir koordinēt veselības aizsardzības jautājumus);

e)	Līguma 171. panta 2. punkts (iniciatīvas, kuru mērķis ir koordinēt jautājumus attiecībā uz Eiropas komunikāciju tīkliem);

f)	Līguma 173. panta 2. punkts (iniciatīvas, kuru mērķis ir koordinēt jautājumus, kas attiecas uz rūpniecību);

g)	Līguma 175. panta otrā daļa (ziņojums par virzību, lai sasniegtu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju);

h)	Līguma 181. panta 2. punkts (iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt koordināciju attiecībā uz pētniecību un tehnoloģijas attīstību);

i)	Līguma 190. pants (ziņojums par pētniecību un tehnoloģijas attīstību);

j)	Līguma 210. panta 2. punkts (iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt koordināciju attīstības sadarbības politikas jomā);

k)	Līguma 214. panta 6. punkts (iniciatīvas, kuru mērķis ir koordinēt humānās palīdzības pasākumus).

2. Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma (turpmāk “Euratom līgums”) panti, kas tieši piešķir īpašas pilnvaras Komisijai, ir šādi:

a)	Euratom līguma 70. pants (finansiāls atbalsts programmu izpētei dalībvalstīs, ņemot vērā budžetā noteiktos ierobežojumus);

b)	Euratom līguma 77. līdz 85. pants.

3. Budžeta projekta izklāstā sarakstiem, kas norādīti 1. un 2. punktā, var pievienot tuvākas ziņas, norādot attiecīgos pantus un iesaistītās summas.

32. pants

Darbības, kuras iespējami ir skāris interešu konflikts, un procedūra

(Finanšu regulas 57. pants)

1. Darbības, kuras iespējami ir saistītas ar interešu konfliktu Finanšu regulas 57. panta 2. punkta nozīmē, var cita starpā izpausties kā viens no turpmāk minētiem veidiem, neskarot to kvalifikāciju kā nelikumīgas darbības saskaņā ar 141. pantu:

a)	nepamatotu tiešu vai netiešu priekšrocību piešķiršana sev vai citiem;

b)	attiekšanās piešķirt saņēmējam tiesības vai priekšrocības, kuras šim saņēmējam pienākas;

c)	nepamatotu vai neatļautu darbību veikšana vai obligāti veicamu darbību neveikšana.

Citas darbības, kuras iespējami ir saistītas ar interešu konfliktu, ir tādas, kas var ietekmēt personas pienākumu neatkarīgu un objektīvu izpildi, kā, piemēram, cita starpā dalība publiskā iepirkuma vai dotāciju procedūras vērtēšanas komitejā, ja persona tieši vai netieši var gūt finansiālu labumu no šo procedūru iznākuma.

2. Uzskata, ka interešu konflikts pastāv tad, ja pieteikuma iesniedzējs, kandidāts vai pretendents ir darbinieks, uz ko attiecas Civildienesta noteikumi, ja vien tā priekšnieks nav devis tam iepriekšēju atļauju piedalīties procedūrā.

3. Interešu konflikta gadījumā deleģētais kredītrīkotājs veic piemērotus pasākumus, lai novērstu attiecīgās personas nelabvēlīgo ietekmi uz konkrēto procesu vai procedūru.

2. NODAĻA

Izpildes paņēmieni

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

33. pants

Pārvaldības veids

(Finanšu regulas 58. pants)

Komisijas grāmatvedības sistēma nosaka pārvaldības veidu un katrā pārvaldības veidā – vienības vai personas veidu, kas uzskaitītas Finanšu regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā un kam uzticēti budžeta izpildes uzdevumi.

Attiecībā uz Komisijas tiešo pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulas 58. panta 1. punkta a) apakšpunktu uzskaites sistēmā pārvaldību iedala šādi:

a)	Komisijas struktūrvienības;

b)	izpildaģentūras;

c)	Savienības delegāciju vadītāji;

d)	ieguldījumu fondi, kas minēti Finanšu regulas 187. pantā.

2. iedaļa

Tieša pārvaldība

34. pants

Tieša pārvaldība

(Finanšu regulas 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

Ja Komisija izpilda budžetu tieši tās struktūrvienībās, tad izpildes uzdevumus izpilda finanšu dalībnieki Finanšu regulas 64.–75. panta nozīmē, ievērojot šajā regulā paredzētos nosacījumus.

35. pants

Izpildaģentūrām deleģēto pilnvaru īstenošana

(Finanšu regulas 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 62. pants)

1. Ar lēmumiem deleģēt pilnvaras izpildaģentūrām tās tiek pilnvarotas kā deleģētie kredītrīkotāji īstenot apropriācijas, kas attiecas uz Savienības programmu, kuras pārvaldība tām ir uzticēta.

2. Komisijas izdotajā deleģēšanas dokumentā iekļauj vismaz tos pašus noteikumus, kas uzskaitīti 40. panta a) līdz d) punktā un h) punktā. Izpildaģentūras uzdevumā to oficiāli pieņem direktors rakstveidā.

36. pants

Atbilstība publiskā iepirkuma piešķiršanas noteikumiem

(Finanšu regulas 63. pants)

Ja Komisija uztic uzdevumus privātām struktūrām saskaņā ar Finanšu regulas 63. panta 2. punktu, tā noslēdz līgumus saskaņā ar Finanšu regulas pirmās daļas V sadaļas un otrās daļas IV sadaļas III nodaļas noteikumiem.

3. iedaļa

Dalīta pārvaldība ar dalībvalstīm

37. pants

Īpaši noteikumi dalītai pārvaldībai ar dalībvalstīm – pasākumi, lai veicinātu labāko praksi

(Finanšu regulas 59. pants)

Komisija izveido reģistru par struktūrām, kas atbildīgas par pārvaldības, apliecināšanas un revīzijas pasākumiem saskaņā ar nozaru noteikumiem.

Lai veicinātu labāko praksi struktūrfondu, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Zivsaimniecības fonda īstenošanas jomā, Komisija informācijas nolūkos var darīt pieejamu struktūrām, kas ir atbildīgas par pārvaldības un kontroles pasākumiem, metodisko rokasgrāmatu, iekļaujot tajā savu kontroles stratēģiju un pieeju, tostarp pārbaudes punktu sarakstus un labākās prakses piemērus. Šo rokasgrāmatu atjauno pēc vajadzības.

4. iedaļa

Netiešā pārvaldība

38. pants

Sistēmu, noteikumu un procedūru līdzvērtība netiešajā pārvaldībā

(Finanšu regulas 60. pants)

1. Komisija var piekrist, ka iepirkuma noteikumi un procedūras ir līdzvērtīgas tās pašas noteikumiem un procedūrām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	tie atbilst pretendentu plašas konkurences principam, lai iegūtu labāko cenu, un pārrunu procedūras aprobežojas ar pamatotām summām vai ir pienācīgi pamatotas;

b)	tie nodrošina pārredzamību ar iepriekšēju publikāciju, jo īpaši gadījumos, kad notiek piedāvājumu konkurss, un atbilstīgi publicē informāciju par līgumslēdzējiem;

c)	tie nodrošina vienlīdzīgu attieksmi, proporcionalitāti un nediskrimināciju;

d)	tie novērš interešu konfliktus visas iepirkuma procedūras laikā.

Dalībvalstu vai trešo valstu tiesību aktus, ar kuriem transponē Direktīvu 2004/18/EK, uzskata par līdzvērtīgiem noteikumiem, kurus iestādes piemēro saskaņā ar Finanšu regulu.

2. Komisija var piekrist, ka dotācijas noteikumi un procedūras ir līdzvērtīgas tās pašas noteikumiem un procedūrām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	tie atbilst proporcionalitātes, pareizas finanšu pārvaldības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem;

b)	tie nodrošina pārredzamību ar piemērotām publikācijām par uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, tiešās piešķiršanas procedūras ir ierobežotas līdz saprātīgām summām vai ir pienācīgi pamatotas, turklāt pēc procedūras tiek publicēta informācija par saņēmējiem, ņemot vērā proporcionalitātes principu;

c)	tie novērš interešu konfliktus visas dotāciju piešķiršanas procedūras laikā;

d)	tie nosaka, ka dotācijas nevar būt kumulatīvas, tās nevar piešķirt ar atpakaļejošu datumu, tām parasti jābūt saistītām ar līdzfinansējumu, un to mērķis vai sekas nevar būt peļņas radīšana saņēmējam.

3. Komisija var pieņemt, ka grāmatvedības sistēmas un iekšējās kontroles sistēmas, ko izmanto struktūras un personas, kurām ir uzticēti budžeta izpildes uzdevumi Komisijas vārdā, nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni Savienības finanšu interesēm un pamatotu ticamību pārvaldības mērķu sasniegšanai, ja tie atbilst Finanšu regulas 32. pantā noteiktajiem principiem.

39. pants

Vienību un personu noteikumu un procedūru ex ante netiešā pārvaldībā

(Finanšu regulas 61. panta 1. punkts)

Iepriekšējās novērtēšanas nolūkā saskaņā ar Finanšu regulas 61. panta 1. punktu atbildīgais kredītrīkotājs var paļauties uz cita kredītrīkotāja veiktu iepriekšēju novērtējumu, ja tā secinājumi par uzticamo uzdevumu īpašajiem riskiem, jo īpaši par to veidu un iesaistītajām summām, attiecas uz lietas būtību.

Atbildīgais kredītrīkotājs var uzticēties citu līdzekļu devēju veiktajam iepriekšējam novērtējumam, ja tas ir sagatavots, ievērojot nosacījumus, kas ir līdzvērtīgi netiešās pārvaldības nosacījumiem, kuri ir izklāstīti Finanšu regulas 60. pantā.

40. pants

Tā līguma saturs, ar kuru budžeta izpildes uzdevumus uztic vienībām un personām

(Finanšu regulas 61. panta 3. punkts)

Deleģēšanas nolīgumi ietver sīki izstrādātu kārtību, ar kuru nodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzību un veikto darbību pārredzamību. Tie ietver vismaz šādu informāciju:

a)	uzdoto uzdevumu skaidra definīcija un to robežas, jo īpaši attiecībā uz uzticēto uzdevumu izmaiņām, atteikšanos no parādiem, atmaksāto vai neizlietoto līdzekļu izlietojumu;

b)	uzdevumu izpildes nosacījumi un sīki izstrādāta kārtība, pienākumi un veicamās kontroles organizēšana, tostarp programmu novērtēšana;

c)	nosacījumi Savienības iemaksas maksājumiem, tostarp to izmaksu atlīdzināšana, kas radušās saistībā ar izpildi, kā arī atlīdzība pilnvarotajai vienībai, kopā ar noteikumiem par to, kādi pierādījuma dokumenti ir nepieciešami, lai pamatotu maksājumus;

d)	noteikumi par to, kā jāziņo Komisijai par uzdevumu izpildi, gaidāmajiem rezultātiem, pārkāpumiem, kas radās, un veiktajiem pasākumiem, nosacījumiem, kuriem iestājoties maksājumus var atlikt vai pārtraukt, kā arī nosacījumiem, kuriem iestājoties uzdevumu izpildi izbeidz;

e)	datums, līdz kuram ir jānoslēdz atsevišķie līgumi un nolīgumi, ar ko īsteno deleģēšanas līgumu, tam ir jābūt atbilstošam uzticēto uzdevumu būtībai;

izslēgšanas noteikumi, kas ļauj līgumslēdzējai vienībai vai personai izslēgt vienības, kas ir Finanšu regulas 106. panta 1. punkta a), b) un e) apakšpunktā un 107. panta a) un b) punktā minētajā situācijā, no dalības iepirkuma, dotāciju vai godalgas piešķiršanas procedūrās vai no līgumu, dotāciju vai godalgu piešķiršanas;

g)	sīki izstrādāta kārtība Komisijas pārbaudēm, kā arī noteikumi, saskaņā ar kuriem Komisijai, OLAF un Revīzijas palātai piešķir piekļuvi informācijai, kas tiem ir nepieciešama savu pienākumu izpildīšanai, kā arī pilnvaras veikt revīzijas un izmeklēšanas, tostarp pārbaudes uz vietas;

kārtība, kas nosaka:

i)	pilnvarotās vienības apņemšanos nekavējoties informēt Komisiju par krāpšanu, kas notiek saistībā ar Savienības līdzekļu pārvaldību, un veiktajiem pasākumiem;

ii)	kā tiek izraudzīta kontaktpersona, kurai ir atbilstīgas pilnvaras sadarboties tieši ar OLAF, lai sekmētu OLAF operatīvo darbību;

i)	noteikumi, ar kuriem regulē bankas kontu un saņemto procentu izmantošanu, kā paredzēts Finanšu regulas 8. panta 4. punktā;

j)	noteikumi, ar kuriem garantē Savienības darbības pārredzamību saistībā ar struktūras pārējām darbībām.

41. pants

Pārvaldības deklarācija un atbilstības atzinums

(Finanšu regulas 60. panta 5. punkts)

Ja darbības beidzas pirms attiecīgā finanšu gada beigām, pilnvarotās vienības vai personas nobeiguma ziņojums par šo darbību var aizstāt vadības sagatavoto ticamības deklarāciju, kas minēta Finanšu regulas 60. panta 5. punkta b) apakšpunktā, ja tā iesniegta līdz tā gada 15. februārim, kas seko attiecīgajam finanšu gadam.

Ja starptautiskās organizācijas un trešās valstis īsteno daudzgadu darbības, kuru ilgums nepārsniedz 18 mēnešus, Finanšu regulas 60. panta 5. punktā minēto atbilstības atzinumu var iekļaut nobeiguma ziņojumā.

42. pants

Procedūras, ar kurām pārbauda un apstiprina kontus un izslēdz no Savienības finansējuma izdevumus, kas veikti, pārkāpjot spēkā esošos netiešās pārvaldības noteikumus

(Finanšu regulas 60. panta 6. punkta b) un c) apakšpunkts)

1. Neskarot nozaru noteikumu īpašos nosacījumus, Finanšu regulas 60. panta 6. punkta b) un c) apakšpunktā minētās procedūras ietver:

a)	Komisijas veiktas dokumentu pārbaudes un vajadzības gadījumā pārbaudes uz vietas;

b)	Komisijas veiktu tādu izdevumu konstatāciju, kuri atzīti kā pieņemami pēc pretrunu procedūras, ja tāda ir vajadzīga, ar iestādēm un struktūrām, un pēc tam, kad šīs iestādes un struktūras ir informētas;

c)	vajadzības gadījumā Komisijas veiktus aprēķinus par finanšu korekcijām;

d)	Komisijas veiktu tāda saldo atgūšanu vai atmaksāšanu, kas rodas no starpības starp pieņemtajiem izdevumiem un summām, kuras jau samaksātas iestādēm vai struktūrām.

Šā punkta d) apakšpunkta nolūkiem Komisija atgūst maksājamās summas, vēlams ar ieskaitu, kā noteikts 87. pantā.

2. Ja budžeta izpildes uzdevumi ir uzticēti vienībai, kas īsteno daudzu līdzekļu devēju finansētu darbību, Finanšu regulas 60. panta 6. punkta b) un c) apakšpunktā minētās procedūras ietver pārbaudi par to, ka summu, kas atbilst summai, kuru Komisija samaksājusi par attiecīgo darbību, vienība ir izlietojusi darbībai, un ka izdevumi ir radušies atbilstīgi pienākumiem, kuri noteikti līgumā, kas parakstīts ar šo vienību.

Šīs regulas nolūkiem daudzu līdzekļu devēju finansēta darbība ir jebkura darbība, kuras finansēšanai Savienības līdzekļi ir apvienoti ar vēl vismaz viena līdzekļu devēja līdzekļiem.

43. pants

Īpaši noteikumi par netiešu pārvaldību ar starptautiskām organizācijām

(Finanšu regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts un 188. pants)

1. Finanšu regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minētās starptautiskās organizācijas ir:

a)	starptautiskas publiskā sektora organizācijas, kas izveidotas ar starpvaldību līgumiem, un specializētas iestādes, ko izveidojušas šādas organizācijas;

b)	Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja;

c)	Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness federācija;

d)	citas bezpeļņas organizācijas, kas ar Komisijas lēmumu pielīdzinātas starptautiskām organizācijām.

2. Ja Komisija izpilda budžetu, īstenojot kopīgu pārvaldību ar starptautiskajām organizācijām, piemēro pārbaudes nolīgumus, kas noslēgti ar šīm organizācijām.

44. pants

Publisko tiesību struktūru vai privāttiesību struktūru, kas veic publiska dienesta uzdevumus, iecelšana

(Finanšu regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta v) un vi) punkts)

1. Valstu publisko tiesību struktūrām un privāttiesību struktūrām, kuras pilda publisku dienestu uzdevumus, piemēro dalībvalsts tiesību aktus vai tās valsts tiesību aktus, kurā tās ir izveidotas.

2. Ja pārvaldību īsteno ar iestāžu tīkla palīdzību, kura dēļ dalībvalstij vai attiecīgajai valstij jāieceļ vismaz viena struktūra vai vienība, dalībvalsts vai attiecīgā valsts ieceļ šo struktūru vai vienību saskaņā ar pamatdokumentu.

Visos pārējos gadījumos Komisija šādas struktūras vai vienības ieceļ, vienojoties ar dalībvalstīm vai attiecīgajām valstīm.

3. NODAĻA

Finanšu dalībnieki

1. iedaļa

Finanšu dalībnieku tiesības un pienākumi

45. pants

Finanšu dalībnieku tiesības un pienākumi

(Finanšu regulas 64. pants)

1. Katra iestāde piešķir ikvienam finanšu dalībniekam resursus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei, un izstrādā hartu, kurā sīki aprakstīti viņa uzdevumi, tiesības un pienākumi.

2. Savienības delegāciju vadītāji, kas rīkojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām saskaņā ar Finanšu regulas 56. panta 2. punkta otro daļu, ievēro Komisijas pieņemtu hartu par to finanšu pārvaldības uzdevumu īstenošanu, kas viņiem ir pastarpināti uzticēti.

2. iedaļa

Kredītrīkotājs

46. pants

Palīgi kredītrīkotājam, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras

(Finanšu regulas 65. pants)

Atbildīgajam kredītrīkotājam viņa pienākumu izpildē var palīdzēt pilnvaroti darbinieki, un viņa pārraudzībā veikt konkrētas darbības, kas vajadzīgas budžeta izpildei, kā arī finanšu un pārvaldības informācijas sagatavošanai. Lai novērstu jebkādus interešu konfliktus, uz personālu, kas palīdz kredītrīkotājam, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, attiecina Finanšu regulas 57. pantā noteiktos pienākumus.

Savienības delegāciju vadītājiem, kas rīkojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām saskaņā ar Finanšu regulas 56. panta 2. punkta otro daļu, viņu pienākumu izpildē var palīdzēt Komisijas darbinieki.

47. pants

Iekšējie noteikumi par deleģēšanu

(Finanšu regulas 65. pants)

Ikviena iestāde saskaņā ar Finanšu regulu un šo regulu savos iekšējos noteikumos nosaka tādus pasākumus apropriāciju pārvaldīšanai, kādus uzskata par vajadzīgiem savas budžeta iedaļas pareizai izpildei.

Savienības delegāciju vadītāji, kas rīkojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām saskaņā ar Finanšu regulas 56. panta 2. punkta otro daļu, attiecībā uz to finanšu pārvaldības uzdevumu īstenošanu, kas viņiem ir pastarpināti uzticēti, ievēro Komisijas iekšējos noteikumus.

48. pants

Kredītrīkotāja veicamā apliecinošo dokumentu kārtošana

(Finanšu regulas 66. panta 2. punkts)

Kredītrīkotājs izveido papīra vai elektroniskas sistēmas apliecinošo dokumentu oriģinālu kārtošanai saistībā ar budžeta izpildi un budžeta izpildes pasākumiem un pēc tam. Sistēmas nodrošina, ka:

a)	šie dokumenti tiek numurēti;

b)	šādi dokumenti ir datēti;

c)	tiek kārtots reģistrs, kas var būt datorizēts un ar kuru var noteikt šādu dokumentu precīzu atrašanās vietu;

d)	šādus dokumentus uzglabā vismaz piecus gadus no dienas, kad Eiropas Parlaments ir apstiprinājis budžeta izpildi par gadu, uz kuru šie dokumenti attiecas;

e)	tiek glabāti dokumenti, kuri attiecas uz priekšfinansējuma garantiju iestādei, un kārtots žurnāls, lai varētu šādas garantijas pienācīgi uzraudzīt.

Dokumentus, kuri attiecas uz darbībām, kas nav pilnīgi pabeigtas, uzglabā ilgāk, nekā noteikts pirmās daļas d) punktā, tas ir, līdz nākamā gada beigām pēc darbības pabeigšanas.

Apliecinošos dokumentos iekļautos personas datus svītro, ja iespējams tad, kad šie dati vairs nav vajadzīgi budžeta izpildes, kontroles un revīzijas nolūkos. Attiecībā uz informācijas plūsmas datu saglabāšanu piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 37. panta 2. punktu.

49. pants

Ex ante kontrole un ex post kontrole

(Finanšu regulas 66. panta 5. un 6. punkts)

1. Ar darbības uzsākšanu saprot visas darbības, kuras parasti veic 46. pantā minētais personāls, lai sagatavotu tādu dokumentu pieņemšanu, ar kuriem atbildīgais kredītrīkotājs izpilda budžetu.

2. Ar darbības ex ante pārbaudi saprot visas ex ante pārbaudes, ko ieviesis atbildīgais kredītrīkotājs, lai pārbaudītu tās darbības un finansiālos aspektus.

3. Ar ex ante kontroli pārbauda saskaņotību starp pieprasītiem apliecinošiem dokumentiem un jebkuru citu pieejamo informāciju.

Ex ante kontroļu biežumu un intensitāti nosaka atbildīgais kredītrīkotājs, ņemot vērā riska un izmaksu efektivitātes apsvērumus. Šaubu gadījumā par attiecīgā maksājuma apstiprināšanu atbildīgais kredītrīkotājs pieprasa papildu informāciju vai veic kontroli uz vietas, lai iegūtu pamatotu pārliecību ex ante kontroles ietvaros.

Ex ante kontroles mērķis ir pārliecināties, ka:

a)	izdevumi un ieņēmumi ir kārtībā un atbilst piemērojamiem noteikumiem, jo īpaši budžeta noteikumiem un attiecīgajām regulām un jebkādiem dokumentiem, kas pieņemti, īstenojot Līgumus vai regulas un attiecīgos gadījumos līgumu noteikumus;

b)	ir piemērots pareizas finanšu pārvaldības princips, kas noteikts Finanšu regulas pirmās daļas II sadaļas 7. nodaļā.

Kontroles nolūkā vairākus līdzīgus individuālos darījumus, kas attiecas uz tādiem regulāriem izdevumiem kā algas, pensijas, komandējumu un ārstniecisko izdevumu atmaksāšana, atbildīgais kredītrīkotājs var uzskatīt par vienu darbību.

4. Ex post kontroli var veikt, pamatojoties uz dokumentiem, un vajadzības gadījumā – uz vietas.

Pēckontrolē pārbauda, vai darbības, kuras finansē no budžeta, ir pareizi īstenotas, jo īpaši – vai ir ievēroti kritēriji, kas noteikti 3. punktā.

Ex post kontroles rezultātus deleģētais kredītrīkotājs pārskata vismaz reizi gadā, lai konstatētu iespējamas sistēmiskas problēmas. Deleģētais kredītrīkotājs veic pasākumus, lai risinātu šīs problēmas.

Finanšu regulas 66. panta 6. punktā minēto riska analīzi pārskata, ņemot vērā kontroles rezultātus un citu attiecīgo informāciju.

Daudzgadu programmu gadījumā deleģētais kredītrīkotājs izveido daudzgadu kontroles stratēģiju, kurā precizē kontroles veidu un apmēru perioda laikā un veidu, kā rezultāti jānovērtē gadu pēc gada, īstenojot ikgadējo ticamības nodrošināšanas procesu.

50. pants

Profesionālo standartu kodekss

(Finanšu regulas 66. panta 7. punkts un 73. panta 5. punkts)

1. Personālu, kuru atbildīgais kredītrīkotājs ieceļ pārbaudīt finanšu operācijas, izraugās, pamatojoties uz viņu zināšanām, prasmēm un īpašu kvalifikāciju, ko apliecina diplomi vai attiecīga profesionāla pieredze, vai arī pēc atbilstošas mācību programmas.

2. Katra iestāde sastāda profesionālo standartu kodeksu, kurā attiecībā uz iekšējās kontroles jautājumiem nosaka:

a)	tehnisko un finansiālo zināšanu līmeni, kas vajadzīgs 1. punktā minētajiem darbiniekiem;

b)	šāda personāla pienākumu turpināt mācības;

c)	tiem noteiktos uzdevumus, lomu un pienākumus;

d)	profesionālās ētikas normas, jo īpaši ētikas un integritātes standartus, kas tiem jāievēro, un tiesības, kuras tiem ir.

3. Savienības delegāciju vadītāji, kas rīkojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām saskaņā ar Finanšu regulas 56. panta 2. punkta otro daļu, attiecībā uz to finanšu pārvaldības uzdevumu īstenošanu, kas viņiem ir pastarpināti uzticēti, ievēro Komisijas profesionālo standartu kodeksu.

4. Katra iestāde izveido atbilstošas struktūras, lai izplatītu kredītrīkotājām struktūrvienībām un regulāri atjauninātu informāciju par kontroles standartiem un paņēmieniem, kā arī metodēm, kas šim nolūkam pieejamas.

51. pants

Deleģētā kredītrīkotāja bezdarbība

(Finanšu regulas 66. panta 8. punkts)

Deleģētā kredītrīkotāja bezdarbība, kā noteikts Finanšu regulas 66. panta 8. punktā, nozīmē, ka, ievērojot lietas apstākļus, saprātīgā termiņā nav sniegta atbilde un jebkurā gadījumā šāda atbilde nav sniegta, ilgākais, mēneša laikā.

52. pants

Finanšu un pārvaldības informācijas pārsūtīšana grāmatvedim

(Finanšu regulas 66. pants)

Deleģētais kredītrīkotājs saskaņā ar grāmatveža pieņemtiem normatīviem nosūta grāmatvedim finanšu un pārvaldības informāciju, kas vajadzīga grāmatveža pienākumu izpildei.

Kredītrīkotājs regulāri un vismaz kontu slēgšanas brīdī informē grāmatvedi par fiduciāro bankas kontu attiecīgajiem finanšu datiem, lai Savienības līdzekļu izlietojumu varētu atspoguļot Savienības pārskatos.

53. pants

Pārskats par pārrunu procedūru

(Finanšu regulas 66. pants)

Deleģētais kredītrīkotājs par katru finanšu gadu fiksē līgumus, kas noslēgti saskaņā ar šīs regulas 134. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā, 135. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā, 266., 268. un 270. pantā minēto pārrunu procedūru. Ja pārrunu procedūru īpatsvars attiecībā pret līgumu skaitu, kurus piešķīris viens un tas pats deleģētais kredītrīkotājs, ievērojami palielinājies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem vai ja šis īpatsvars ir izteikti augstāks, nekā fiksēts vidēji iestādē, atbildīgais kredītrīkotājs par to ziņo iestādei, norādot, kādi pasākumi veikti, lai mainītu šo tendenci. Katra iestāde nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par pārrunu procedūrām. Komisijas gadījumā šo pārskatu pievieno gada darbības pārskatu kopsavilkumam, kas minēts Finanšu regulas 66. panta 9. punktā.

3. iedaļa

Grāmatvedis

54. pants

Grāmatveža iecelšana

(Finanšu regulas 68. pants)

1. Katra iestāde ieceļ grāmatvedi no to ierēdņu vidus, uz kuriem attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi.

Iestāde izraugās grāmatvedi, pamatojoties uz viņa īpašajām zināšanām, ko apliecina diplomi vai līdzvērtīga profesionālā pieredze.

2. Divas vai vairāk iestādes vai struktūras var iecelt vienu un to pašu grāmatvedi.

Tādā gadījumā tas veic nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no interešu konflikta.

55. pants

Grāmatveža pienākumu pildīšanas izbeigšana

(Finanšu regulas 68. pants)

1. Ja grāmatvedis izbeidz pildīt pienākumus, nekavējoties tiek sastādīta izmēģinājuma bilance.

2. Grāmatvedis, kurš izbeidz pildīt pienākumus, vai, ja tas nav iespējams, jebkurš ierēdnis struktūrvienībā, kurā strādā šis grāmatvedis, nosūta izmēģinājuma bilanci kopā ar nodošanas atskaiti jaunajam grāmatvedim.

Jaunais grāmatvedis paraksta izmēģinājuma bilances pieņemšanu viena mēneša laikā no pārsūtīšanas dienas, un viņš var tajā iekļaut atrunas.

Nodošanas atskaitē ietver arī izmēģinājuma bilances rezultātu un visas atrunas.

3. Katra iestāde vai struktūra, kas minēta Finanšu regulas 208. pantā, divu nedēļu laikā ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijas grāmatvedim par tās grāmatveža iecelšanu vai to, ka tas beidz pildīt pienākumus.

56. pants

Grāmatvedības un inventāra uzskaites sistēmu apstiprināšana

(Finanšu regulas 68. pants)

Atbildīgais kredītrīkotājs paziņo grāmatvedim par visiem pilnveidojumiem vai būtiskām modifikācijām finanšu pārvaldības sistēmā, inventāra uzskaites sistēmā vai aktīvu un saistību novērtēšanas sistēmā, ja tā nodrošina datus iestādes pārskatiem vai tiek izmantota to datu pamatošanai, lai grāmatvedis var pārbaudīt atbilstību apstiprināšanas kritērijiem.

Grāmatvedis jebkurā laikā var atkārtoti pārbaudīt jau apstiprinātu finanšu pārvaldības sistēmu. Ja grāmatvedis neapstiprina vai vairs neapstiprina kredītrīkotāja izveidotu finanšu pārvaldības sistēmu, atbildīgais kredītrīkotājs izveido rīcības plānu, lai laikus izlabotu nepilnības, kuru dēļ ir noraidīts apstiprinājums.

Atbildīgais kredītrīkotājs ir atbildīgs par grāmatvedim nosūtītās informācijas pilnīgumu.

57. pants

Finanšu līdzekļu pārvalde

(Finanšu regulas 68. pants)

1. Grāmatvedis nodrošina, ka iestādei, kurā viņš strādā, ir pietiekami līdzekļi, lai apmierinātu prasības pēc skaidras naudas, kuras rodas, izpildot budžetu.

2. Šā panta 1. punktā minētajām vajadzībām grāmatvedis izveido naudas pārvaldības sistēmas, kas ļauj viņam sastādīt naudas plūsmas prognozes.

3. Komisijas grāmatvedis sadala līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000.

58. pants

Bankas kontu pārvaldīšana

(Finanšu regulas 68. pants)

1. Finanšu līdzekļu pārvaldes vajadzībām grāmatvedis var iestādes vārdā atvērt kontus finanšu iestādēs vai valstu centrālajās bankās vai arī uzdot atvērt šādus kontus. Pienācīgi pamatotos apstākļos grāmatvedis var atvērt kontus citās valūtās, kas nav euro.

2. Grāmatvedis ir atbildīgs par 1. punktā minēto kontu slēgšanu un par nodrošināšanu, ka šādi konti tiek slēgti.

3. Grāmatvedis kopā ar finanšu iestādēm nosaka 1. punktā minēto kontu darbības noteikumus saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības, efektivitātes un piedāvājumu konkursa principiem.

4. Grāmatvedis vismaz reizi piecos gados no jauna atsāk piedāvājumu konkursu starp finanšu iestādēm, kurās varētu atvērt kontus saskaņā ar 1. punktu.

Ja to atļauj vietējie banku darbības apstākļi, ar avansu saistītiem bankas kontiem, kas atvērti finanšu iestādēs, kuras atrodas ārpus Savienības, regulāri veic apsekojumu. Šādu apsekojumu veic vismaz reizi piecos gados pēc avansa konta turētāja iniciatīvas, kurš tad iesniedz grāmatvedim pamatotu priekšlikumu bankas atlasei uz laikposmu, kas nepārsniedz piecus gadus.

5. Grāmatvedis nodrošina, ka tiek stingri ievēroti finanšu iestādēs saskaņā ar 1. punktu atvērto kontu darbības noteikumi.

Ar avansu saistītiem bankas kontiem, kas atvērti finanšu iestādēs, kuras atrodas ārpus Savienības, avansa konta turētājs uzņemas šo atbildību, ņemot vērā tiesību aktus, kas ir piemērojami valstī, kurā šis turētājs pilda savu mandātu.

6. Komisijas grāmatvedis informē grāmatvežus no citām iestādēm un struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 208. pantā, par finanšu iestādēs atvērto kontu darbības noteikumiem. Grāmatveži no citām iestādēm un struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 208. pantā, saskaņo ar minētajiem darbības noteikumiem viņu atvērto kontu darbības noteikumus.

59. pants

Paraksti uz kontiem

(Finanšu regulas 68. pants)

Atkarībā no iekšējās kontroles prasībām noteikumos par kontu atvēršanu, darbību un izmantošanu paredz, ka čekus, banku pārskaitījuma rīkojumus vai jebkādas citas banku operācijas jāparaksta vienam vai vairākiem pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem. Manuālas instrukcijas paraksta vismaz divi pienācīgi pilnvaroti darbinieki vai grāmatvedis personīgi.

Pirmās daļas nolūkiem katras iestādes grāmatvedis paziņo visām finanšu iestādēm, kurās attiecīgā iestāde ir atvērusi kontus, pilnvaroto darbinieku vārdus un iesniedz tām viņu parakstu paraugus.

60. pants

Kontu atlikumu pārvaldīšana

(Finanšu regulas 68. pants)

1. Grāmatvedis nodrošina, ka atlikumi banku kontos, kuri paredzēti 58. pantā, ievērojami nenovirzās no naudas plūsmas prognozēm, kas minētas 57. panta 2. punktā, un jebkurā gadījumā nodrošina, ka:

a)	nevienā no šiem kontiem nav debeta;

b)	kontu atlikumus, ko glabā citās valūtās, regulāri konvertē euro.

2. Grāmatvedis nedrīkst turēt atlikumus ārvalstu valūtu kontos, kas varētu radīt iestādei pārmērīgus zaudējumus valūtas maiņas kursa svārstību rezultātā.

61. pants

Pārskaitījumi un konversijas pasākumi

(Finanšu regulas 68. pants)

Neskarot 69. pantu, grāmatvedis izdara pārskaitījumus starp kontiem, kurus viņš iestādes vārdā atvēris finanšu iestādēs, un izdara valūtas pārrēķinu operācijas.

62. pants

Maksāšanas veidi

(Finanšu regulas 68. pants)

Maksājumus veic ar bankas pārskaitījumu, čeku vai ar debetkarti no avansa kontiem saskaņā ar 67. panta 4. punktu.

63. pants

Juridisko personu kartotēka

(Finanšu regulas 68. pants)

1. Grāmatvedis var izdarīt maksājumus ar bankas pārskaitījumu vienīgi tad, ja saņēmēja bankas konta rekvizīti un informācija, kas apstiprina saņēmēja personību, vai tās izmaiņas vispirms ir iekļautas iestādes kopējā kartotēkā.

Saņēmēja bankas konta un juridiskos rekvizītus vai izmaiņas šajos rekvizītos iekļauj kartotēkā, pamatojoties uz apliecinošu dokumentu, kura formu nosaka grāmatvedis.

2. Lai izdarītu maksājumu ar bankas pārskaitījumu, kredītrīkotājs var uzņemties saistības pret trešo personu savas iestādes vārdā tikai tad, ja šī trešā persona ir iesniegusi dokumentus, kas vajadzīgi tās ierakstīšanai kartotēkā.

Kredītrīkotāji informē grāmatvedi par jebkurām izmaiņām bankas konta un juridiskajos rekvizītos, kurus tiem paziņojis saņēmējs, un pārbauda, vai šie rekvizīti ir spēkā, pirms tiek veikts maksājums.

Saistībā ar pirmspievienošanās atbalstu atsevišķas saistības ar publiskām institūcijām valstīs, kas pieteikušas pievienošanos Eiropas Savienībai, var noslēgt bez iepriekšējas iekļaušanas trešo personu kartotēkā. Šādos gadījumos kredītrīkotājs pieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka iekļaušanu kartotēkā veic, cik ātri vien iespējams. Nolīgumos nosaka, ka saņēmēja bankas konta rekvizītu paziņošana Komisijai ir nosacījums, kas jāizpilda, pirms var izdarīt pirmo maksājumu.

64. pants

Grāmatveža veicamā apliecinošo dokumentu glabāšana

(Finanšu regulas 68. pants)

Grāmatvedības sistēmas apliecinošie dokumenti un apliecinošie dokumenti, kas vajadzīgi Finanšu regulas 141. pantā minēto pārskatu sastādīšanai, glabājami vismaz piecus gadus no dienas, kurā Eiropas Parlaments apstiprina tā budžeta gada budžeta izpildi, uz kuru šie dokumenti attiecas.

Tomēr dokumentus, kas attiecas uz darbībām, kuras nav vēl pilnīgi pabeigtas, uzglabā ilgāk, tas ir, līdz nākamā gada beigām pēc darbību pabeigšanas. Attiecībā uz informācijas plūsmas datu saglabāšanu piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 37. panta 2. punktu.

Katra iestāde izlemj, kurā struktūrvienībā apliecinošie dokumenti jāglabā.

65. pants

Personas, kas pilnvarotas pārvaldīt kontus

(Finanšu regulas 69. pants)

Katra iestāde paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem darbinieki, ko tā iecēlusi un pilnvarojusi pārvaldīt kontus vietējās vienībās, kas noteiktas 72. pantā, ir pilnvaroti paziņot vārdus un iesniegt parakstu paraugus vietējām finanšu iestādēm.

4. iedaļa

Avansu pārzinis

66. pants

Avansu kontu izmantošanas nosacījumi

(Finanšu regulas 70. pants)

1. Ja ierobežoto summu dēļ maksājumu operāciju veikšana saskaņā ar budžeta procedūru ir neiespējama vai neefektīva, šādu izdevumu nomaksai var izveidot avansu kontus.

2. Avansu pārzinis, pamatojoties uz atbildīgā kredītrīkotāja norādījumos sīki noteikto kārtību, var provizoriski apzināt un nomaksāt izdevumus. Šajos norādījumos precizē noteikumus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiek veikta provizoriskā apstiprināšana un maksājumi, un, ja vajadzīgs, noteikumus juridisku saistību parakstīšanai 97. panta 1. punkta e) apakšpunkta nozīmē.

3. Lēmumu par avansu konta izveidošanu un avansu pārziņa iecelšanu pieņem grāmatvedis pēc atbildīgā kredītrīkotāja pienācīgi pamatota priekšlikuma. Lēmumā nosaka avansu pārziņa un kredītrīkotāja attiecīgo kompetenci un pienākumus.

Grozījumus avansu kontu darbības noteikumos arī pieņem ar grāmatveža lēmumu pēc atbildīgā kredītrīkotāja pienācīgi pamatota priekšlikuma.

4. Savienības delegācijās izdevumu apmaksāšanai izveido avansa kontus, kas ietver līdzekļus no Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (turpmāk “EĀDD”) budžeta iedaļas, pilnībā nodrošinot izdevumu izsekojamību.

67. pants

Izveides un nomaksas nosacījumi

(Finanšu regulas 70. pants)

1. Lēmumā par avansu kontu izveidi un avansu pārziņu iecelšanu un lēmumā, ar kuru groza avansu kontu darbības noteikumus, jo īpaši nosaka:

a)	maksimālo apmēru, ko sākotnēji var izsniegt kā avansu, un tā mērķi;

b)	vai iestādes vārdā jāatver bankas konts vai pasta pārveduma konts;

c)	raksturu un maksimālo apmēro katram izdevumu postenim, ko avansu pārzinis var maksāt trešām personām vai iekasēt no tām;

d)	cik bieži jāuzrāda apliecinošie dokumenti, to uzrādīšanas procedūru un noteikumus šo dokumentu pārsūtīšanai kredītrīkotājam norēķinu veikšanai;

e)	procedūru, kā rīkoties, ja avanss ir jāpapildina;

f)	ka kredītrīkotājs nokārto avansa darījumu ne vēlāk kā nākamā mēneša beigās, lai grāmatvedības atlikumu un bankas atlikumu var saskaņot;

g)	termiņu pilnvarojumam, ko grāmatvedis piešķīris avansu pārzinim;

h)	ieceltā avansu pārziņa identitāti.

2. Priekšlikumos pieņemt lēmumus par avansu kontu izveidi atbildīgais kredītrīkotājs nodrošina, ka:

a)	priekšroka tiek dota budžeta procedūru izmantošanai, ja ir piekļuve centrālajai datorizētajai grāmatvedības sistēmai;

b)	avansu kontus izmanto vienīgi pamatotos gadījumos.

Maksimālais apmērs, ko avansu pārzinis var maksāt, ja maksājumu operāciju veikšana saskaņā ar budžeta procedūru ir neiespējama vai neefektīva, nedrīkst pārsniegt EUR 60 000 par katru izdevuma posteni.

3. Avansu pārzinis var izdarīt maksājumus trešām personām ar tādu pamatojumu un tādās robežās kā:

a)	iepriekšējās budžeta un juridiskās saistības, ko parakstījis atbildīgais kredītrīkotājs;

b)	pozitīvs avansu konta atlikums skaidrā naudā vai bankā.

4. Maksājumus no avansu kontiem var izdarīt ar bankas pārskaitījumu, izmantojot tostarp arī Finanšu regulas 89. pantā minēto tiešā debeta sistēmu, čeku vai citu maksājuma līdzekli, tostarp debetkartes, atbilstoši grāmatveža dotajiem norādījumiem.

5. Maksājumus izdara pēc oficiāla galīgā apstiprinājuma lēmuma pieņemšanas un/vai maksājuma rīkojumu izdošanas, ko parakstījis atbildīgais kredītrīkotājs.

68. pants

Avansu pārziņu izraudzīšanās

(Finanšu regulas 70. pants)

Avansu pārziņus izraugās no ierēdņu vai, ja vajadzīgs un tikai pienācīgi pamatotos gadījumos, no citu darbinieku vidus. Avansu pārziņus izraugās, pamatojoties uz viņu zināšanām, prasmēm un īpašo kvalifikāciju, ko pierāda diplomi vai attiecīga profesionāla pieredze, vai pēc īpašas mācību programmas.

69. pants

Līdzekļu iemaksa avansu kontos

(Finanšu regulas 70. pants)

1. Grāmatvedis izdara maksājumus, ar kuriem iemaksā līdzekļus avansu kontos, un uzrauga šos kontus no banku kontu atvēršanas un paraksta tiesību deleģēšanas viedokļa, kā arī izdarot pārbaudes uz vietas un pārbaudot centralizētos pārskatus. Grāmatvedis piešķir līdzekļus avansu kontiem. Avansus iemaksā bankas kontos, kas atvērti avansu vajadzībām.

Līdzekļus avansu kontiem var piešķirt arī tieši no dažādiem vietējiem ieņēmumiem kā ieņēmumus, kas gūti no:

a)	aprīkojuma pārdošanas;

b)	publikācijām;

c)	dažādiem atmaksājumiem;

d)	procentiem.

Avansu kārto izdevumu vai dažādu vai piešķirto ieņēmumu veidā saskaņā ar lēmumu, ar kuru izveido avansu kontu, kas noteikts 67. pantā, un Finanšu regulas noteikumiem. Kredītrīkotājs ietur attiecīgās summas, kad tas turpmāk papildina attiecīgos avansu kontus.

2. Lai izvairītos no zaudējumiem apmaiņas rezultātā, avansu pārzinis var izdarīt pārskaitījumus starp dažādiem banku kontiem, kuri attiecas uz vienu un to pašu avansu.

70. pants

Kredītrīkotāju un grāmatvežu veiktās pārbaudes

(Finanšu regulas 70. pants)

1. Avansu pārzinis kārto uzskaiti par viņa rīcībā esošajiem līdzekļiem skaidrā naudā un bankā, kā arī par maksājumiem un saņemtajām summām saskaņā ar noteikumiem un pamatojoties uz grāmatveža norādījumiem. Šīs uzskaites pārskati jebkurā laikā ir pieejami atbildīgajam kredītrīkotājam, un avansu pārzinis vismaz reizi mēnesī sastāda darījumu sarakstu un nākamajā mēnesī nosūta atbildīgajam kredītrīkotājam kopā ar apliecinošiem dokumentiem avansu operāciju nokārtošanai.

2. Grāmatvedis izdara vai uzdod īpaši šim nolūkam pilnvarotam darbiniekam no struktūrvienības, kurā viņš strādā, vai no kredītrīkotājas struktūrvienības izdarīt pārbaudes, kādas parasti ir jāizdara uz vietas un bez brīdinājuma, lai pārbaudītu avansu pārziņiem piešķirto līdzekļu esību un grāmatvedību un lai pārbaudītu, vai avansu darījumi ir nokārtoti noteiktajā termiņā. Grāmatvedis ziņo atbildīgajam kredītrīkotājam par šādas pārbaudes rezultātiem.

71. pants

Publiskā iepirkuma procedūra

(Finanšu regulas 70. pants)

Maksājumus, ko izdara no avansu kontiem, var 137. panta 3. punktā noteiktajās robežās veikt, vienkārši apmaksājot izmaksas par uzrādītajām faktūrām bez iepriekšējas piedāvājuma pieņemšanas.

72. pants

Avansu kontu izveide

(Finanšu regulas 70. pants)

Noteiktas kategorijas izdevumu apmaksai var vietējā vienībā ārpus Savienības izveidot vienu vai vairākus avansu kontus saskaņā ar Finanšu regulas 70. pantu. Vietējā vienība ir, piemēram, Savienības delegācija, birojs vai biroja filiāle trešā valstī.

Lēmumā, ar kuru izveido šādu avansu kontu, iekļauj tā darbības noteikumus saskaņā ar Finanšu regulas 70. pantu un pamatojoties uz katras vietējās vienības īpašajām vajadzībām.

73. pants

Avansu pārziņi un personas, kas pilnvarotas pārvaldīt kontus Savienības delegācijās

(Finanšu regulas 70. pants)

Ārkārtējos apstākļos un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai EĀDD avansu pārziņu Savienības delegācijās pienākumus var veikt Komisijas darbinieki. Tādos pašos apstākļos EĀDD darbinieki var tikt iecelti par Komisijas avansu pārziņiem Savienības delegācijās.

Savienības delegācijās šā panta pirmajā daļā izklāstītos noteikumus un nosacījumus piemēro to personu iecelšanai, kurus grāmatvedis ir pilnvarojis veikt bankas operācijas.

4. NODAĻA

Finanšu dalībnieku atbildība

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

74. pants

Krāpšanas jautājumos kompetentās struktūras

(Finanšu regulas 66. panta 8. punkts un 72. panta 2. punkts)

Iestādes un struktūras, kas minētas Finanšu regulas 66. panta 8. punktā un 72. panta 2. punktā, ir struktūras, kas ieceltas saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Savienības iestāžu lēmumiem par noteikumiem iekšējai izmeklēšanai attiecībā uz krāpšanas, korupcijas un citu tādu nelikumīgu darbību novēršanu, kuras kaitē Savienības interesēm.

2. iedaļa

Noteikumi par kredītrīkotājiem, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras

75. pants

Finanšu pārkāpumi

(Finanšu regulas 66. panta 7. punkts un 73. panta 6. punkts)

Neskarot pilnvaras, kas piešķirtas OLAF, 29. pantā minētā Finanšu pārkāpumu komisija (turpmāk “komisija”) ir kompetenta izskatīt visus Finanšu regulas noteikumu vai finanšu pārvaldības noteikumu pārkāpumus un veikt tādu darbību pārbaudi, kas saistītas ar darbinieka darbību vai bezdarbību.

76. pants

Finanšu pārkāpumu komisija

(Finanšu regulas 66. panta 7. punkts un 73. panta 6. punkts)

1. Finanšu regulas 73. panta 6. punkta otrajā daļā minētā iestāde, kas ieceļ amatā, nodod šīs regulas 75. pantā minētās finanšu pārkāpumu lietas komisijai atzinuma sniegšanai.

Ja Savienības delegāciju vadītāji rīkojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām saskaņā ar Finanšu regulas 56. panta 2. punktu, atbildīgais kredītrīkotājs var tieši vērsties pie komisijas, lai saņemtu atzinumu par finanšu pārkāpumu lietām, kā noteikts šīs regulas 75. pantā.

Deleģētais kredītrīkotājs var nodot lietu komisijai, ja viņš uzskata, ka ir izdarīts finanšu pārkāpums. Komisija sniedz atzinumu, izvērtējot, vai ir izdarīti pārkāpumi 75. panta nozīmē, cik tie ir nopietni un kādas varētu būt to sekas. Ja komisijas analīze liecina, ka tai nodotā lieta ir OLAF kompetencē, tā nekavējoties nosūta materiālus atpakaļ iestādei, kas ieceļ amatā, un tūlīt informē OLAF.

Ja darbinieks tieši informē komisiju par lietu saskaņā ar Finanšu regulas 66. panta 8. punktu, tā nodod materiālus iestādei, kas ieceļ amatā, un par to attiecīgi informē šo darbinieku. Iestāde, kas ieceļ amatā, var lūgt komisijas atzinumu šajā lietā.

2. Katra iestāde vai kopīgas komisijas gadījumā iesaistītās iestādes atkarībā no tās vai to iekšējās uzbūves nosaka komisijas darbības procedūru un tās sastāvu, kurā iekļauj ārēju dalībnieku ar vajadzīgo kvalifikāciju un pieredzi.

77. pants

Norādījumu apstiprināšana

(Finanšu regulas 73. panta 3. punkts)

1. Kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, kurš saņēmis saistošu norādījumu, kuru viņš uzskata par nepareizu vai pretēju pareizas finanšu pārvaldības principam, jo īpaši tāpēc, ka šo norādījumu nevar izpildīt ar viņam piešķirtajiem līdzekļiem, rakstiski informē par to iestādi, kas viņam tieši vai pastarpināti deleģējusi pilnvaras. Ja norādījums ir rakstiski apstiprināts un apstiprinājums saņemts saprātīgā termiņā, un ir pietiekami skaidrs tādā nozīmē, ka tas tieši norāda uz punktiem, kurus kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, apšaubījis, kredītrīkotāju nevar saukt pie atbildības; viņš izpilda norādījumu, ja vien tas nav nepārprotami nelikumīgs vai attiecīgo drošības standartu pārkāpums.

2. Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumos, ja kredītrīkotājs saistoša norādījuma izpildes gaitā uzzina, ka lietas apstākļi var izraisīt pārkāpumu.

Atbildīgais deleģētais kredītrīkotājs fiksē jebkuru norādījumu, kas apstiprināts Finanšu regulas 73. panta 3. punktā noteiktajos apstākļos, un iekļauj to savā gada darbības pārskatā.

5. NODAĻA

Ieņēmumu operācijas

1. iedaļa

Pašu resursi

78. pants

Noteikumi par pašu resursiem

(Finanšu regulas 76. pants)

Kredītrīkotājs sastāda sarakstu, kurā norāda, kad pašu resursi, kas noteikti ar Lēmumu par Savienības pašu resursu sistēmu, būs padarīti pieejami Komisijai.

Pašu resursus konstatē un iekasē saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar pirmajā daļā minēto lēmumu.

2. iedaļa

Debitoru parādu tāme

79. pants

Debitoru parādu tāme

(Finanšu regulas 77. pants)

1. Debitoru parādu tāmē norāda ieņēmumu veidu un budžeta posteni, kurā tie jāiegrāmato, un, cik iespējams, ziņas par parādnieku un paredzamo summu.

Sastādot debitoru parādu tāmi, atbildīgais kredītrīkotājs jo īpaši pārbauda, vai:

a)	ieņēmumi ir iegrāmatoti pareizajā budžeta postenī;

b)	tāme ir sastādīta pareizi un atbilstoši piemērojamiem noteikumiem un pareizas finanšu pārvaldības principam.

2. Ievērojot Finanšu regulas 181. panta 2. punktu un 183. panta 2. punktu un šīs regulas 7. panta 2. punktu, debitoru parādu tāme nedara pieejamas saistību apropriācijas. Gadījumos, kas minēti Finanšu regulas 21. pantā, apropriācijas var padarīt pieejamas tikai pēc tam, kad Savienība faktiski atguvusi tai pienākošās summas.

3. iedaļa

Debitoru parādu konstatācija

80. pants

Procedūra

(Finanšu regulas 78. pants)

1. Atbildīgais kredītrīkotājs konstatē debitoru parādus, atzīstot Savienības tiesības attiecībā pret parādnieku un konstatējot prasījuma tiesības pieprasīt, lai parādnieks samaksā parādu.

2. Iekasēšanas rīkojums ir darbība, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs dod norādījumu grāmatvedim atgūt konstatēto summu.

3. Ar parādzīmi parādnieku informē, ka:

a)	Savienība ir konstatējusi debitoru parādu;

b)	ja parāda atmaksa tiek veikta pirms termiņa, kavējuma procenti netiek aprēķināti;

c)	ja parāda atmaksa nav izdarīta b) apakšpunktā minētajā termiņā, par parādu jāmaksā procenti atbilstoši likmei, kas minēta 83. pantā, neskarot piemērojamos īpašos noteikumus;

d)	ja maksājums nav izdarīts b) apakšpunktā minētajā termiņā, iestāde īsteno atgūšanu, izmantojot vai nu ieskaitu, vai jebkādu garantiju, kas iemaksāta iepriekš;

grāmatvedis var īstenot atgūšanu ar ieskaitu pirms b) apakšpunktā minētā termiņa, ja ir nepieciešams aizsargāt Savienības finansiālās intereses, ja viņam ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka summu, kas pienākas Komisijai, varētu neatgūt pēc tam, kad parādnieks ir informēts par ieskaita iemesliem un datumu;

f)	ja pēc tam, kad izdarīti visi pasākumi, kas noteikti šī punkta a) līdz e) apakšpunktā, summas nav atgūtas pilnā apmērā, iestāde īsteno atgūšanu, izpildot lēmumu, kas nodrošināts saskaņā ar Finanšu regulas 79. panta 2. punktu, vai arī uzsākot tiesvedību.

Kredītrīkotājs sagatavo parādzīmi un nosūta to parādniekam. Grāmatvedis tiek informēts par minēto nosūtīšanu ar finanšu informācijas sistēmas starpniecību.

81. pants

Debitoru parādu konstatācija

(Finanšu regulas 78. pants)

Lai konstatētu debitoru parādus, atbildīgais kredītrīkotājs pārliecinās, ka:

a)	parādprasība ir droša, kas nozīmē, ka uz to neattiecas nekādi nosacījumi;

b)	parādprasības summa ir noteikta un ir precīzi izteikta naudas izteiksmē;

c)	parādprasības atmaksas termiņš ir pienācis un uz to neattiecas nekāds termiņa pagarinājums;

d)	ziņas par parādnieku ir pareizas;

e)	atgūstamā summa ir iegrāmatota pareizajā budžeta postenī;

f)	apliecinošie dokumenti ir pareizi; un

g)	ir ievērots pareizas finanšu pārvaldības princips, jo īpaši attiecībā uz 91. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

82. pants

Apliecinošie dokumenti debitoru parādu konstatēšanai

(Finanšu regulas 78. pants)

1. Debitoru parādus konstatē, pamatojoties uz apliecinošiem dokumentiem, kuri apstiprina Savienības prasījumus.

2. Pirms debitoru parāda konstatēšanas atbildīgais kredītrīkotājs personīgi pārbauda apliecinošos dokumentus vai uz savu atbildību nodrošina šādu pārbaudi.

3. Kredītrīkotājs glabā apliecinošos dokumentus saskaņā ar 48. pantu.

83. pants

Kavējuma procenti

(Finanšu regulas 78. pants)

1. Neskarot īpašos noteikumus, kas jāievēro, piemērojot īpašus nozaru noteikumus, par jebkuru debitoru parādu, kas nav atmaksāts termiņā, kurš minēts 80. panta 3. punkta b) apakšpunktā, jāmaksā procenti saskaņā ar šī panta 2. un 3. punktu.

2. Procentu likme par debitoru parādiem, kas nav samaksāti termiņā, kurš minēts 80. panta 3. punkta b) apakšpunktā, ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām kapitāla refinansēšanas operācijām, kā publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā, kura ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā ir atmaksas termiņš, palielinot šo likmi par:

a)	astoņiem procentu punktiem, ja notikums, kas rada pienākumu, ir publisks piegādes un pakalpojumu līgums, kas paredzēts V sadaļā;

b)	trīsarpus procentu punktiem visos pārējos gadījumos.

3. Procentus aprēķina no nākamās kalendārās dienas pēc 80. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētā termiņa, kas ir norādīts parādzīmē, līdz kalendārajai dienai, kurā parāds ir pilnīgi atmaksāts.

Iekasēšanas rīkojumu atbilstīgi kavējuma procentu summai izdod tad, kad šie procenti ir faktiski saņemti.

4. Naudassoda gadījumā, ja parādnieks dod finansiālu garantiju, ko grāmatvedis ir pieņēmis maksājuma vietā, procentu likme, kāda jāpiemēro no 80. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētā termiņa, ir likme, kas paredzēta šī panta 2. punktā kā spēkā esoša tā mēneša pirmajā dienā, kurā ir pieņemts lēmums par naudassoda uzlikšanu, un kura palielināta tikai par pusotru procentu punktu.

4. iedaļa

Atgūšanas pilnvarojums

84. pants

Iekasēšanas rīkojuma izveide

(Finanšu regulas 79. pants)

1. Iekasēšanas rīkojumā norāda:

a)	finanšu gadu, par kuru ieņēmums jāiegrāmato;

b)	atsauces uz tiesību aktu vai juridisko saistību, kas ir parāda avots un rada pamatu atgūšanas prasījumam;

c)	budžeta pantu un jebkādu apakšnodalījumu, kas var būt jāpiemēro, kā arī vajadzības gadījumā atsauces uz atbilstošām budžeta saistībām;

d)	atgūstamo summu, kas izteikta euro;

e)	parādnieka vārdu vai nosaukumu un adresi;

f)	termiņu, kas minēts 80. panta 3. punkta b) apakšpunktā;

g)	iespējamo atgūšanas paņēmienu, jo īpaši atgūšanu ar ieskaitu vai garantijas ieturēšanu.

2. Iekasēšanas rīkojumu datē un paraksta atbildīgais kredītrīkotājs, un pēc tam to nosūta grāmatvedim.

3. Katras iestādes grāmatvedis sastāda sarakstu par atgūstamajām summām. Savienības prasījumus sagrupē sarakstā atbilstoši iekasēšanas rīkojumu izdošanas datumiem. Šo sarakstu viņš nosūta Komisijas grāmatvedim.

Komisijas grāmatvedis sagatavo konsolidētu sarakstu, norādot maksājamās summas dalījumā pa iestādēm un iekasēšanas rīkojumu izdošanas datumiem. Šo sarakstu pievieno Komisijas pārskatam par budžeta un finanšu pārvaldību.

4. Lai pastiprinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību, Komisija izveido sarakstu par summām, kas pienākas Savienībai, minot parādnieku nosaukumu un parāda summu, ja parādniekam parāda atmaksa ir pieprasīta ar Tiesas lēmumu, kuram ir res judicata spēks, un ja viena gada laikā pēc tā pasludināšanas nav veikts neviens vai neviens nozīmīgs maksājums. Sarakstu publicē, pienācīgi ņemot vērā personas datu aizsardzību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 prasībām.

Attiecībā uz fizisko personu datiem publicēto informāciju dzēš, tiklīdz parāda summa ir pilnībā atmaksāta. Šo noteikumu piemēro arī attiecībā uz personas datiem saistībā ar juridiskajām personām, kuru oficiālajā nosaukumā ir norādītas viena vai vairākas fiziskās personas.

Lēmumu iekļaut parādnieku Savienībai pienākošos summu sarakstā pieņem saskaņā ar proporcionalitātes principu, jo īpaši ņemot vērā summas nozīmīgumu.

85. pants

Piespiedu kārtā izpildāms lēmums citu iestāžu labā

(Finanšu regulas 79. panta 2. punkts)

1. Finanšu regulas 79. panta 2. punktā minētie ārkārtas apstākļi ir iestājušies, ja attiecīgā iestāde ir izsmēlusi iespējas saņemt brīvprātīgu maksājumu un atgūt parādu ar ieskaitu, kā tas paredzēts Finanšu regulas 80. panta 1. punktā, un parāda summa ir nozīmīga.

2. Šā panta 1. punktā minētajā gadījumā attiecīgā iestāde, kas nav LESD 299. pantā minēta iestāde, var pieprasīt, lai Komisija pieņem piespiedu kārtā izpildāmu lēmumu.

3. Piespiedu kārtā izpildāmā lēmumā visos gadījumos norāda pieprasītās summas, kas jāiekļauj budžeta sadaļā, kura paredzēta attiecīgajai iestādei, kura rīkojas kā kredītrīkotājs. Ieņēmumus iekļauj vispārīgajos ieņēmumos, ja vien tie nav īpaši piešķirtie ieņēmumi, kā paredzēts Finanšu regulas 21. panta 3. punktā.

4. Iestāde, kas izsaka pieprasījumu, informē Komisiju par visiem notikumiem, kas var ietekmēt atgūšanu, un rīkojas, lai atbalstītu Komisiju, ja piespiedu kārtā izpildāmais lēmums tiek pārsūdzēts.

5. Komisija un attiecīgā iestāde vienojas par šī panta īstenošanas praktisko darba kārtību.

5. iedaļa

Atgūšana

86. pants

Iekasēšanas formalitātes

(Finanšu regulas 80. pants)

1. Atgūstot debitoru parādu, grāmatvedis to iegrāmato uzskaitē un informē par to atbildīgo kredītrīkotāju.

2. Par visiem skaidras naudas maksājumiem grāmatvedim vai avansu pārzinim izraksta kvītis.

3. Tāda parādnieka veikta daļēja atmaksa, kam piemēroti vairāki iekasēšanas rīkojumi, vispirms tiek attiecināta uz vecāko prasījumu, ja vien parādnieks nav noteicis citādi.

Jebkuri daļēji maksājumi vispirms sedz procentus.

87. pants

Atgūšana ar ieskaitu

(Finanšu regulas 80. pants)

1. Ja debitoram ir tāds nepārprotams prasījums pret Savienību, kā noteikts 81. panta a) punktā, kura summa ir noteikta, atmaksas termiņš ir pienācis un kurš attiecas uz summu, kas konstatēta ar maksājuma rīkojumu, grāmatvedis pēc 80. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētā termiņa beigām atgūst konstatētos debitoru parādus ar ieskaitu.

Ārkārtas apstākļos, ja ir jāaizsargā Savienības finansiālās intereses, ja grāmatvedim ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka summu, kas pienākas Savienībai, varētu neatgūt, grāmatvedis īsteno atgūšanu ar ieskaitu pirms 80. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētā termiņa.

Grāmatvedis veic arī atgūšanu ar ieskaitu pirms 80. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētā termiņa, ja parādnieks tam piekrīt.

2. Pirms atgūšanas uzsākšanas saskaņā ar 1. punktu grāmatvedis apspriežas ar atbildīgo kredītrīkotāju un informē attiecīgos debitorus.

Ja debitors ir valsts iestāde vai kāda tās administratīva vienība, grāmatvedis vismaz 10 darbadienas iepriekš informē arī attiecīgo dalībvalsti par nolūku veikt atgūšanu ar ieskaitu. Tomēr, vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti vai administratīvo vienību, grāmatvedis var veikt ieskaitu pirms minētā termiņa beigām.

3. Ieskaitam, kas minēts 1. punktā, ir tāds pats efekts kā maksājumam, un tas atbrīvo Savienību par parāda summu un attiecīgos gadījumos par aprēķinātiem procentiem.

88. pants

Atgūšanas procedūra, ja maksājums netiek izdarīts brīvprātīgi

(Finanšu regulas 79. un 80. pants)

1. Neskarot 87. pantu, ja visa summa nav atgūta līdz 80. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētam termiņam, kas ir norādīts parādzīmē, grāmatvedis informē atbildīgo kredītrīkotāju un nekavējoties uzsāk procedūru, lai izdarītu atgūšanu ar jebkādiem tiesību aktos atļautiem paņēmieniem, vajadzības gadījumā izmantojot arī visas iepriekš sniegtās garantijas.

2. Neskarot 87. pantu, ja šā panta 1. punktā izmantoto atgūšanas paņēmienu nevar izmantot un parādnieks nav samaksājis pēc oficiāla paziņojuma, kuru nosūtījis grāmatvedis, tad grāmatvedis izpilda nodrošināto atgūšanas lēmumu vai nu saskaņā ar Finanšu regulas 79. panta 2. punktu, vai uzsākot tiesvedību.

89. pants

Maksājumu termiņu pagarinājums

(Finanšu regulas 80. pants)

Grāmatvedis, sadarbojoties ar atbildīgo kredītrīkotāju, var piešķirt maksājumu termiņu pagarinājumu vienīgi pēc parādnieka rakstiska pieprasījuma, kurā pienācīgi norādīti iemesli, un ja ievēroti šādi divi nosacījumi:

a)	parādnieks apņemas maksāt procentus par visu piešķirto termiņa pagarinājumu, sākot no termiņa, kas minēts 80. panta 3. punkta b) apakšpunktā, atbilstoši likmei, kas noteikta 83. pantā;

b)	lai aizsargātu Savienības tiesības, parādnieks dod finansiālu garantiju, kas nosedz neatmaksāto parādu gan par pamatsummu, gan procentiem un kuru pieņem iestādes grāmatvedis.

Pirmās daļas b) punktā minēto garantiju var aizvietot ar solidāru trešās personas galvojumu, kuru apstiprina iestādes grāmatvedis.

Ārkārtas gadījumos pēc debitora pieprasījuma grāmatvedis var atteikties no prasības par pirmās daļas b) punktā minēto garantiju, ja grāmatvedis novērtē, ka debitors vēlas un ir spējīgs veikt maksājumu termiņa pagarinājumā, taču nespēj iemaksāt šādu garantiju, un debitora situācija ir sarežģīta.

90. pants

Naudassodu un citu sodu atgūšana

(Finanšu regulas 80. un 83. pants)

1. Ja Eiropas Savienības Tiesā ir ierosināta lieta pret Komisijas lēmumu uzlikt naudassodu vai citus sodus saskaņā ar LESD vai Euratom līgumu un līdz tam laikam ir izsmelti visi tiesiskās aizsardzības līdzekļi, parādnieks vai nu provizoriski iemaksā attiecīgās summas grāmatveža norādītajā bankas kontā, vai iesniedz grāmatvedim pieņemamu finansiālu garantiju. Pieprasītajai garantijai ir jābūt neatkarīgai no pienākuma maksāt naudassodu, periodisku kavējuma naudu vai citus sodus, un tā ir izpildāma pēc pirmās prasības. Tai ir jāietver prasības pamatsumma un aprēķinātie procenti, kā noteikts 83. panta 4. punktā.

2. Komisija nodrošina provizoriski iekasētās summas, ieguldot tās finanšu aktīvos, tādējādi garantējot naudas drošību un likviditāti, vienlaikus arī cenšoties saņemt pozitīvus ienākumus.

3. Ja visi tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir izsmelti un naudassods vai sods ir apstiprināts, veic kādu no turpmāk norādītajiem pasākumiem:

a)	provizoriski iekasētās summas un no tām uzkrātos procentus un citas summas iegrāmato budžetā saskaņā ar Finanšu regulas 83. pantu vēlākais tā finanšu gada laikā, kas seko gadam, kurā visi tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir izsmelti;

b)	ja ir iesniegta finanšu garantija, to realizē un attiecīgās summas iegrāmato budžetā.

Ja Tiesa ir palielinājusi naudassoda vai soda summu, pirmās daļas a) un b) apakšpunktu piemēro līdz Komisijas lēmumā noteiktajām summām, un grāmatvedis iekasē palielinājumam atbilstošo summu, kuru iegrāmatos budžetā.

4. Ja visi tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir izsmelti un naudassods vai sods ir atcelts vai samazināts, veic kādu no turpmāk norādītajiem pasākumiem:

a)	nepamatoti iekasētās summas kopā ar uzkrātajiem procentiem atmaksā attiecīgajai trešai personai. Ja par attiecīgo periodu kopējais ienesīgums ir bijis negatīvs, atmaksā nepareizi iekasēto summu nominālo vērtību;

b)	ja ir iesniegta finanšu garantija, to atbilstīgi atbrīvo.

91. pants

Konstatēta debitoru parāda atgūšanas atcelšana

(Finanšu regulas 80. pants)

1. Atbildīgais kredītrīkotājs var atcelt atgūšanu attiecībā uz visu vai daļu no konstatētā debitoru parāda vienīgi šādos gadījumos:

a)	ja paredzamās atgūšanas izmaksas pārsniegtu atgūstamās summas un atcelšana nekaitētu Savienības reputācijai;

b)	ja debitoru parādu nevar atgūt, ņemot vērā tā senumu vai parādnieka maksātnespēju;

c)	ja atgūšana ir pretrunā proporcionalitātes principam.

2. Gadījumā, kas minēts 1. punkta c) apakšpunktā, atbildīgais kredītrīkotājs rīkojas saskaņā ar iepriekš noteiktām procedūrām, kas izveidotas katrā iestādē, un piemēro šādus kritērijus, kuri ir obligāti un ir jāievēro jebkuros apstākļos:

a)	faktus, kas attiecas uz tā pārkāpuma smagumu, kurš rada pamatu debitoru parāda konstatēšanai (krāpšana, atkārtots pārkāpums, nodoms, pieliktās pūles, laba ticība, nepārprotama kļūda);

b)	ietekme, kāda atgūšanas atcelšanai būtu uz Savienības darbību un tās finanšu interesēm (iesaistītās summas, precedenta radīšanas risks, likuma autoritātes apdraudējums).

Atkarībā no lietas apstākļiem atbildīgajam kredītrīkotājam var būt arī jāņem vērā šādi papildu kritēriji:

a)	jebkurš konkurences izkropļojums, kuru radītu atgūšanas atcelšana;

b)	saimnieciskais un sociālais kaitējumus, kāds rastos, ja parāds būtu jāatgūst pilnīgi.

3. Atcelšanas lēmums, kas minēts Finanšu regulas 80. panta 2. punktā, ir pamatots un atsaucas uz pūlēm, kas pieliktas, lai nodrošinātu atgūšanu, un likuma punktiem un faktiem, uz kuriem atcelšana pamatojas. Atbildīgais kredītrīkotājs atceļ atgūšanu saskaņā ar 84. pantu.

4. Iestāde nevar deleģēt konstatēta debitoru parāda atgūšanas atcelšanu jebkurā no turpmāk norādītajiem gadījumiem:

a)	ja atceļamā summa ir EUR 1 000 000 vai vairāk;

b)	ja atceļamā summa ir EUR 100 000 vai vairāk un veido 25 % vai vairāk no konstatētā debitoru parāda.

Par summām, kas zemākas par robežlielumiem, kuri norādīti pirmajā daļā, katra iestāde savos iekšējos noteikumos paredz nosacījumus un procedūras, lai deleģētu pilnvaras atcelt konstatēta debitoru parāda atgūšanu.

5. Katra iestāde ik gadu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par šā panta 1.–4. punktā minēto atcelšanu, kas saistīta ar EUR 100 000 un lielākām summām. Komisijas gadījumā šo pārskatu pievieno gada darbības pārskatu kopsavilkumam, kas minēts Finanšu regulas 66. panta 9. punktā.

92. pants

Konstatēta debitoru parāda atcelšana

(Finanšu regulas 80. pants)

1. Ja ir bijusi kļūda, atbildīgais kredītrīkotājs pilnīgi vai daļēji atceļ konstatēto debitoru parādu saskaņā ar 82. un 84. pantu un norāda atbilstošus iemeslus.

2. Katra iestāde savos iekšējos noteikumos paredz nosacījumus un procedūras, lai deleģētu pilnvaras atcelt konstatētu debitoru parādu.

93. pants

Noteikumi par noilguma termiņu

(Finanšu regulas 81. pants)

1. Noilguma termiņš Savienības prasījumiem attiecībā uz trešām personām sākas nākamajā dienā pēc tam, kad beidzies ar 80. panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto parādzīmi parādniekam paziņotais termiņš.

Noilguma termiņš trešo personu prasījumiem attiecībā uz Savienību sākas dienā, kad iestājas trešās personas prasījuma atmaksāšanas termiņš atbilstoši attiecīgajām juridiskajām saistībām.

2. Noilguma termiņu Savienības prasījumiem attiecībā uz trešām personām pārtrauc iestādes lēmums vai dalībvalsts, rīkojoties pēc iestādes lūguma, kas tiek darīts zināms trešai personai ar mērķi atgūt parādu.

Noilguma termiņu trešo personu prasījumiem attiecībā uz Savienību pārtrauc lēmums, ko trešo personu kreditori vai kreditoru vārdā dara zināmu Savienībai ar mērķi atgūt parādu.

3. Jauns piecu gadu noilguma termiņš sākas nākamajā dienā pēc 2. punktā minētā pārtraukuma.

4. Jebkura tiesvedība attiecībā uz debitoru parādu, kā minēts šā panta 1. punktā, tostarp prasības pieteikuma iesniegšana tiesā, kura vēlāk paziņo, ka šī prasība neietilpst tās jurisdikcijā, pārtrauc noilguma termiņu. Jauns piecu gadu noilguma termiņš nesākas, kamēr nav pieņemts spriedums ar res judicata spēku vai kamēr pastāv ārpustiesas vienošanās starp pusēm par vienu un to pašu prasību.

5. Ja grāmatvedis parādniekam piešķir maksājuma termiņa pagarinājumu saskaņā ar 89. pantu, to uzskata par noilguma termiņa pārtraukumu. Jauns piecu gadu noilguma termiņš sākas nākamajā dienā pēc maksājumam piešķirtā termiņa pagarinājuma beigām.

6. Prasījumus nevar atgūt pēc 1. līdz 5. punktā paredzētā noilguma termiņa beigām.

6. NODAĻA

Izdevumu operācijas

94. pants

Finansēšanas lēmums

(Finanšu regulas 84. pants)

1. Finansēšanas lēmumā nosaka būtiskās sastāvdaļas darbībai, kas saistīta ar izdevumiem no budžeta.

2. Finansēšanas lēmumā jo īpaši norāda šādu informāciju:

attiecībā uz dotācijām:

i)	atsauces uz pamatdokumentu un budžeta pozīciju;

ii)	gada prioritātes, izpildāmie mērķi un paredzamie rezultāti ar finanšu gadā piešķirtajām apropriācijām;

iii)	būtiskie tiesīguma, atlases un piešķiršanas kritēriji, kas jāizmanto, atlasot priekšlikumus;

iv)	līdzfinansējuma iespējamā maksimālā likme un, ja iespējamas dažādas likmes, tad kritēriji, kas jāpiemēro katrai likmei;

v)	priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu laika grafiks un paredzamais apjoms;

attiecībā uz publisko iepirkumu:

i)	publiskiem iepirkumiem paredzētais kopējais budžeta apjoms gada laikā;

ii)	paredzamais līgumu skaits, to veidi un, ja iespējams, to vispārējs līguma priekšmets;

iii)	paredzamais laika grafiks iepirkumu procedūru uzsākšanai;

attiecībā uz ieguldījumu fondiem, kas minēti Finanšu regulas 187. pantā:

i)	atsauces uz pamatdokumentu un budžeta pozīciju;

ii)	apropriācijas, kas rezervētas ieguldījumu fondam gadā, kopā ar summām, kuras plānotas tā darbības ilgumā;

iii)	ieguldījumu fonda mērķi un tā darbības ilgums;

iv)	ieguldījumu fonda pārvaldības noteikumi;

v)	iespējas uzticēt budžeta izpildes uzdevumus vienībām un personām, kas minētas Finanšu regulas 187. panta 2. punktā;

attiecībā uz godalgām:

i)	atsauces uz pamatdokumentu un budžeta pozīciju;

ii)	izpildāmie mērķi un paredzamie rezultāti;

iii)	būtiski nosacījumi dalībai un piešķiršanas kritēriji;

iv)	konkursa grafiks un godalgas vai godalgu summa;

attiecībā uz finanšu instrumentiem:

i)	atsauces uz pamatdokumentu un budžeta pozīciju;

ii)	izpildāmie mērķi un paredzamie rezultāti;

iii)	finanšu instrumentam iedalītā summa;

iv)	indikatīvais īstenošanas grafiks.

3. Ja Finanšu regulas 128. pantā minētā darba programma satur šā panta 2. punkta a) apakšpunktā norādīto informāciju, tā pieņemšanas lēmums ir uzskatāms par finansēšanas lēmumu dotācijām, ko finansē no finanšu gada apstiprinātajām dotācijām.

Attiecībā uz iepirkumu, ieguldījumu fondiem, godalgām un finanšu instrumentiem, ja darba programma satur šā panta 2. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā norādīto informāciju un paredz finanšu gadam apstiprināto saistīto apropriāciju īstenošanu, darba programmas pieņemšanas lēmumu uzskata arī par saistīto iepirkumu, ieguldījumu fondu, godalgu un finanšu instrumentu finansēšanas lēmumu.

Ja darba programma nesatur šādu informāciju par vienu vai vairākām darbībām, tā atbilstoši jāgroza vai jāpieņem īpašs finansēšanas lēmums par attiecīgajām darbībām.

4. Neskarot īpašos pamatdokumenta noteikumus, jebkuras būtiskas izmaiņas pieņemtajā finansēšanas lēmumā tiek veiktas, ievērojot tādu pašu procedūru kā sākotnējam lēmumam.

1. iedaļa

Izdevumu saistības

95. pants

Vispārējas un provizoriskas saistības

(Finanšu regulas 85. pants)

1. Vispārējās budžeta saistības īsteno, noslēdzot finansēšanas līgumu, kurā paredzēta turpmāka vienas vai vairāku juridisku saistību noslēgšana, vai noslēdzot vienu vai vairākas juridiskas saistības.

Finansēšanas līgumi par tiešo finansiālo palīdzību trešām valstīm, tostarp budžeta atbalstu, kuri veido juridiskas saistības, var radīt pamatu maksājumiem, nenoslēdzot citas juridiskas saistības.

2. Provizoriskas budžeta saistības īsteno, vai nu noslēdzot vienu vai vairākas juridiskas saistības, kuras rada pamatu turpmāku maksājumu prasījumiem, vai tieši izdarot maksājumus gadījumos, kas attiecas uz personāla pārvaldības izdevumiem vai iestāžu izdevumiem par saziņu nolūkā ziņot par Savienības notikumiem.

96. pants

Vispārējo saistību uzņemšanās

(Finanšu regulas 85. pants)

1. Vispārējās saistības uzņemas, pamatojoties uz lēmumu par finansējumu.

Vispārējās saistības uzņemas ne vēlāk kā brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par saņēmēju izraudzīšanos, un, ja attiecīgo apropriāciju īstenošana saistīta ar darba programmas pieņemšanu 188. panta nozīmē, ne agrāk kā pēc programmas pieņemšanas.

2. Ja vispārējās saistības īsteno, noslēdzot finansēšanas līgumu, 1. punkta otro daļu nepiemēro.

97. pants

Viens parakstītājs

(Finanšu regulas 85. pants)

1. No noteikuma, ka budžeta saistību un atbilstošo juridisko saistību paraksta viena persona, var atkāpties tikai šādos gadījumos:

a)	ja saistības ir provizoriskas;

b)	ja vispārējās saistības attiecas uz finansēšanas līgumiem ar trešām valstīm;

c)	ja iestādes lēmums veido juridisko saistību;

d)	ja vispārējo saistību īsteno ar vairākām juridiskām saistībām, par kurām atbildīgi dažādi kredītrīkotāji;

e)	ja saistībā ar avansu kontiem, kas pieejami ārējiem darījumiem, juridiskās saistības jāparaksta darbiniekiem, kas strādā vietējās vienībās, kuras minētas 72. pantā, pamatojoties uz atbildīgā kredītrīkotāja norādījumu, kurš tomēr saglabā pilnu atbildību par pamatā esošajiem darījumiem;

f)	ja iestāde ir deleģējusi kredītrīkotāja pilnvaras starpiestāžu Eiropas biroja direktoram saskaņā ar Finanšu regulas 199. panta 1. punktu.

2. Ja atbildīgais kredītrīkotājs, kurš parakstījis budžeta saistības, nav pieejams un ir nepieejams ilgāku laiku, kas nav savienojams ar termiņiem juridiskās saistības noslēgšanai, tad juridisko saistību noslēdz persona, kas iecelta saskaņā ar vietniecības noteikumiem, ko pieņēmusi katra iestāde, ar nosacījumu, ka šai personai ir kredītrīkotāja statuss saskaņā ar Finanšu regulas 65. panta 3. punktu.

98. pants

Administratīvie izdevumi, uz kuriem attiecas provizoriskas saistības

(Finanšu regulas 85. pants)

Posteņi, kurus uzskata par parastajiem administratīvajiem izdevumiem un kuri var radīt pamatu provizoriskām saistībām, ir šādi:

a)	izdevumi par personālu neatkarīgi no tā, vai uz to attiecas Civildienesta noteikumi vai ne, par citiem cilvēku resursiem un pensijām, un ekspertu atalgojumam;

b)	izdevumi, kas attiecas uz iestādes locekļiem;

c)	mācību izdevumi;

d)	izdevumi par konkursiem, izraudzīšanos un pieņemšanu darbā;

e)	komandējumu izdevumi;

f)	reprezentācijas izdevumi;

g)	izdevumi par sanāksmēm;

h)	ārštata tulki un tulkotāji;

i)	ierēdņu apmaiņa;

j)	regulārā nomas maksa par kustamu vai nekustamu īpašumu vai regulāri maksājumi par būvdarbu līgumiem šīs regulas 121. panta nozīmē, vai aizdevuma daļu maksa saskaņā ar Finanšu regulas 203. panta 8. punktu;

k)	dažāda apdrošināšana;

l)	tīrīšana, uzturēšana un drošība;

m)	labklājības un medicīniskie izdevumi;

n)	sakaru pakalpojumu izmantošana;

o)	finansiālas izmaksas;

p)	tiesvedības izdevumi;

q)	kaitējuma atlīdzināšana, ieskaitot procentus;

r)	darba aprīkojums;

s)	ūdens, gāze un elektroenerģija;

t)	publikācijas, kas drukātas uz papīra vai elektroniskās versijās;

u)	iestāžu saziņas darbības nolūkā ziņot par Savienības notikumiem.

99. pants

Atsevišķu juridisko saistību reģistrēšana

(Finanšu regulas 86. pants)

Vispārējo budžeta saistību gadījumā, kam seko viena vai vairākas atsevišķas juridiskas saistības, atbildīgais kredītrīkotājs reģistrē šīs vai secīgo atsevišķo juridisko saistību summas centrālajā uzskaitē.

Reģistrējot uzskaitē, norāda atsauci uz vispārējām saistībām, par kurām iegrāmato atsevišķās saistības.

Atbildīgais kredītrīkotājs reģistrē summas pārskatos pirms atbilstošās atsevišķās juridiskās saistības parakstīšanas, izņemot Finanšu regulas 86. panta 4. punkta ceturtajā daļā minētajos gadījumos.

Visos gadījumos atbildīgais kredītrīkotājs pārbauda, vai kopsumma nepārsniedz vispārējās saistības summu, kura uz tām attiecas.

2. iedaļa

Izdevumu apzināšana

100. pants

Apzināšana un “nodošana samaksai”

(Finanšu regulas 88. pants)

1. Jebkuru izdevumu apzināšana pamatojas uz apliecinošiem dokumentiem 110. panta nozīmē, kuri apliecina kreditora prasījumu, pamatojoties uz pārskatu par faktiski sniegtajiem pakalpojumiem, faktiski izpildītajām piegādēm vai faktiski veiktajiem būvdarbiem vai pamatojoties uz citiem dokumentiem, kas pamato maksājumu, tostarp regulāriem maksājumiem par abonementiem vai mācību kursiem.

2. Atbildīgais kredītrīkotājs, pirms pieņem lēmumu, ar kuru apzina izdevumus, personiski pārbauda apliecinošos dokumentus vai uz savu atbildību nodrošina, ka tiek veikta to pārbaude.

3. Apzināšanas lēmumu pieņem, atbildīgajam kredītrīkotājam vai citam tehniski kompetentam darbiniekam, kas pienācīgi pilnvarots ar oficiālu kredītrīkotāja lēmumu un uz viņa atbildību saskaņā ar Finanšu regulas 65. panta 5. punktu, parakstot kvīti “nodots samaksai”. Šādus pilnvarojuma lēmumus saglabā, lai nākotnē varētu uz tiem atsaukties.

101. pants

“Apstiprināts kā pareizs” priekšfinansējuma maksājumiem

(Finanšu regulas 88. pants)

Priekšfinansējuma maksājumiem atbildīgais kredītrīkotājs vai tehniski kompetents darbinieks, ko pienācīgi pilnvarojis atbildīgais kredītrīkotājs, ar vīzu “apstiprināts kā pareizs” apliecina, ka juridiskajā saistībā prasītie nosacījumi iepriekšēja finansējuma maksājumam ir izpildīti.

102. pants

Publiskā iepirkuma līgumu nodošana samaksai starpposma un atlikuma maksājumiem

(Finanšu regulas 88. pants)

Attiecībā uz starpposma un atlikuma maksājumiem, kas atbilst publiskā iepirkuma līgumiem, vīza “nodots samaksai” apliecina, ka:

a)	iestāde ir saņēmusi un oficiāli reģistrējusi līgumslēdzēja sastādīto rēķinu;

b)	pats rēķins vai iekšējais dokuments, kas pievienots saņemtajam rēķinam, ir vizēts ar “apstiprināts kā pareizs”, un to parakstījis atbildīgais kredītrīkotājs vai tehniski kompetents darbinieks, kuru pienācīgi pilnvarojis atbildīgais kredītrīkotājs;

c)	atbildīgais kredītrīkotājs ir pārbaudījis visus rēķina aspektus vai šī pārbaude veikta uz viņa atbildību, jo īpaši, lai noteiktu maksājamo summu un maksājuma likumīgumu parāda dzēšanai.

Vīza “apstiprināts kā pareizs”, kas minēta pirmās daļas b) punktā, apliecina, ka līgumā paredzētie pakalpojumi ir pienācīgi sniegti vai ka līgumā paredzētās piegādes ir pienācīgi veiktas, vai ka līgumā paredzētie būvdarbi ir pienācīgi izpildīti. Ierēdnis vai cits tehniski kompetents darbinieks sastāda provizorisku pieņemšanas aktu par piegādēm un būvdarbiem un pēc līgumā paredzētā garantijas termiņa beigām – galīgo pieņemšanas aktu. Abus aktus uzskata par vīzu “apstiprināts kā pareizs”.

Attiecībā uz regulāriem maksājumiem, tostarp maksājumiem par abonementiem vai mācību kursiem, vīza “apstiprināts kā pareizs” apliecina, ka kreditora prasījums ir saskaņā ar attiecīgajiem dokumentiem, kas pamato maksājumu.

103. pants

Dotāciju nodošana samaksai starpposma un atlikuma maksājumiem

(Finanšu regulas 88. pants)

Attiecībā uz starpposma un atlikuma maksājumiem, kas atbilst dotācijām, vīza “nodots samaksai” apliecina, ka:

a)	iestāde ir saņēmusi un oficiāli reģistrējusi saņēmēja sastādīto maksājuma pieprasījumu;

b)	pats maksājuma pieprasījums vai iekšējais dokuments, kas pievienots saņemtajam izmaksu pārskatam, ir vizēts ar “apstiprināts kā pareizs” un to parakstījis ierēdnis vai cits tehniski kompetents darbinieks, kuru pienācīgi pilnvarojis atbildīgais kredītrīkotājs;

c)	atbildīgais kredītrīkotājs ir pārbaudījis visus maksājuma pieprasījuma aspektus vai pārbaude izdarīta uz viņa atbildību, jo īpaši, lai noteiktu maksājamo summu un maksājuma likumīgumu parāda dzēšanai.

Ar pirmās daļas b) punktā minēto vīzu ierēdnis vai cits tehniski kompetents darbinieks, kuru pienācīgi pilnvarojis atbildīgais kredītrīkotājs, apliecina, ka saņēmēja izpildītā darbība vai darba programma visos aspektos atbilst dotāciju nolīgumam vai lēmumam, tostarp, ja piemērojams, ka saņēmēja deklarētās izmaksas ir attiecināmas.

104. pants

Personāla izdevumu nodošana samaksai

(Finanšu regulas 88. pants)

Attiecībā uz maksājumiem, kas atbilst personāla izdevumiem, vīza “nodots samaksai” apliecina, ka ir šādi apliecinošie dokumenti:

attiecībā uz mēnešalgu:

i)	pilnīgs personāla saraksts, kurā norādītas visas atalgojuma sastāvdaļas;

ii)	veidlapa (personas datu lapa), kas pamatojas uz lēmumiem, kuri pieņemti katrā atsevišķā gadījumā, norādot jebkādas izmaiņas atalgojuma sastāvdaļās, kad vien šādas izmaiņas ir ieviestas;

iii)	darbā pieņemšanas vai amatā iecelšanas gadījumā – darbā pieņemšanas vai iecelšanas lēmuma apstiprināts noraksts, kuru pievieno pirmās algas maksājuma apstiprinājumam;

b)	attiecībā uz citu atalgojumu, piemēram, personālam, kam maksā, pamatojoties uz stundu vai dienas likmi: pārskats, kuru parakstījis pilnvarots darbinieks un kurā norādītas nostrādātās dienas un stundas;

c)	attiecībā uz virsstundām: pārskats, kuru parakstījis pilnvarots darbinieks un kurā norādīts nostrādāto virsstundu skaits;

attiecībā uz komandējuma izdevumiem:

i)	komandējuma apliecība, kuru parakstījusi kompetenta iestāde;

ii)	komandējuma izdevumu pārskats, kam pievienoti apliecinošie dokumenti un kuru parakstījis komandējumā bijušais darbinieks un augstāks administrācijas darbinieks, kam ir deleģētas attiecīgas pilnvaras, šajā pārskatā konkrēti norādot, ja komandējuma izdevumi atšķiras no komandējuma apliecības;

e)	attiecībā uz dažiem citiem personāla administratīviem izdevumiem, tostarp abonementiem vai mācību kursiem, kas saskaņā ar līgumu jāapmaksā avansā: apliecinošie dokumenti, kuri attiecas uz lēmumu, kas pamato izdevumus un kurā ir visas aprēķinu sastāvdaļas.

Komandējuma izdevumu pārskatā, kas minēts pirmās daļas d) punkta ii) apakšpunktā, norāda komandējuma vietu, izbraukšanas dienu un laiku, dienu un laiku, kad darbinieks ieradies komandējuma vietā, ceļa izdevumus, uzturēšanās izdevumus un citus izdevumus, kas ir pienācīgi atļauti, ja ir uzrādīti apliecinoši dokumenti.

105. pants

Vīzas “nodots samaksai” forma

(Finanšu regulas 88. pants)

Nedatorizētā sistēmā “nodots samaksai” vizē ar zīmogu, kurā iestrādāts atbildīgā kredītrīkotāja vai tehniski kompetenta darbinieka paraksts, kuru atbildīgais kredītrīkotājs pienācīgi pilnvarojis saskaņā ar 100. pantu. Datorizētā sistēmā “nodots samaksai” vizē ar elektroniski nodrošinātu apstiprinājumu, ko veic atbildīgais kredītrīkotājs vai tehniski kompetents darbinieks, kuru pienācīgi pilnvarojis atbildīgais kredītrīkotājs.

106. pants

Vīzas “apstiprināts kā pareizs” forma

(Finanšu regulas 88. pants)

Nedatorizētā sistēmā “apstiprināts kā pareizs” vizē ar zīmogu, kurā iestrādāts atbildīgā kredītrīkotāja vai tehniski kompetenta darbinieka paraksts, kuru atbildīgais kredītrīkotājs pienācīgi pilnvarojis saskaņā ar 101. pantu. Datorizētā sistēmā “apstiprināts kā pareizs” var vizēt ar elektroniski nodrošinātu apstiprinājumu, ko veic tehniski kompetents darbinieks, kuru pienācīgi pilnvarojis atbildīgais kredītrīkotājs.

3. iedaļa

Maksājumu apstiprināšana

107. pants

Kredītrīkotāja veicamā maksājumu pārbaude

(Finanšu regulas 89. pants)

Sastādot maksājuma rīkojumu, atbildīgais kredītrīkotājs nodrošina, ka:

a)	maksājuma rīkojums ir pienācīgi izdots, kas nozīmē, ka iepriekš ir bijis pieņemts atbilstošs apzināšanas lēmums “nodots samaksai” vīzas veidā, ka ziņas par saņēmēju ir pareizas un ka summas samaksai ir pienācis termiņš;

b)	maksājuma rīkojums atbilst budžeta saistībām, par kurām tas iegrāmatots;

c)	izdevumi tiek maksāti no pareizā budžeta posteņa;

d)	apropriācijas ir pieejamas.

108. pants

Maksājuma rīkojuma obligātie rekvizīti un nodošana grāmatvedim

(Finanšu regulas 89. pants)

1. Maksājuma rīkojumā norāda:

a)	finanšu gadu, par kuru izdevums jāiegrāmato;

b)	budžeta pantu un citus nodalījumus, kādi var būt attiecināmi;

c)	atsauces uz juridisko saistību, kas rada pamatu prasījumam pēc maksājuma;

d)	atsauces uz budžeta saistību, no kuras tas jāiegrāmato;

e)	maksājamo summu, kas izteikta euro;

f)	saņēmēja vārdu vai nosaukumu, adresi un bankas konta rekvizītus;

g)	izdevumu priekšmetu;

h)	maksāšanas veidu;

i)	priekšmetu iekļaušanu inventāra sarakstā saskaņā ar 248. pantu.

2. Maksājuma rīkojumu datē un paraksta atbildīgais kredītrīkotājs, un pēc tam to nosūta grāmatvedim.

4. iedaļa

Izdevumu apmaksa

109. pants

Maksājumu veidi

(Finanšu regulas 90. pants)

1. Priekš finansējums nodrošina atbalstu. Tas var būt sadalīts vairākos maksājumos saskaņā ar pareizu finanšu pārvaldību.

2. Starpposma maksājums, ko var veikt atkārtoti, var segt izdevumus par lēmuma vai nolīguma īstenošanu vai maksu par pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem, kas pabeigti un/vai piegādāti līguma starpposmos. Tajā var pilnīgi vai daļēji ieskaitīt priekšfinansējumu, neskarot pamatdokumenta noteikumus.

3. Izdevumu pabeigšana notiek kā atlikuma samaksa, kuru nevar atkārtot un kurā ieskaita visus iepriekš izdarītos maksājumus vai iekasēšanas rīkojumus.

110. pants

Apliecinošie dokumenti

(Finanšu regulas 90. pants)

1. Priekšfinansējumu, tostarp gadījumos, kad tas sadalīts vairākos maksājumos, maksā, pamatojoties uz līgumu, lēmumu, nolīgumu vai pamatdokumentu vai pamatojoties uz apliecinošiem dokumentiem, kas dod iespēju pārbaudīt, ka attiecīgā līguma, lēmuma vai nolīguma noteikumi ir ievēroti. Ja priekšfinansējuma maksājuma termiņu nosaka iepriekšminētajos dokumentos, maksājamās summas nomaksa nav atkarīga no turpmākā pieprasījuma.

2. Starpposma maksājumi un atlikuma maksājumi pamatojas uz apliecinošiem dokumentiem, kas dod iespēju pārbaudīt, vai finansētā darbība ir veikta saskaņā ar pamatdokumenta vai lēmuma noteikumiem vai saskaņā ar līgumu vai nolīgumu.

3. Atbildīgais kredītrīkotājs, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu, nosaka šajā pantā minēto apliecinošo dokumentu raksturu saskaņā ar pamatdokumentu, lēmumiem, līgumiem vai nolīgumiem. Starpposma un galīgie tehniskie un finanšu īstenošanas pārskati ir apliecinošie dokumenti 2. punktā paredzētajām vajadzībām.

4. Atbildīgais kredītrīkotājs glabā apliecinošos dokumentus saskaņā ar 48. pantu.

5. iedaļa

Izdevumu operāciju termiņi

111. pants

Maksājumu termiņi un kavējuma procenti

(Finanšu regulas 92. pants)

1. Maksājuma termiņš ietver laiku, kas vajadzīgs izdevumu apzināšanai, apstiprināšanai un apmaksai.

Tas sākas no dienas, kad ir saņemts maksājuma pieprasījums.

Maksājuma pieprasījumu reģistrē atbildīgā kredītrīkotāja pilnvarotā struktūrvienība, cik drīz vien iespējams, un to uzskata par saņemtu tā reģistrācijas datumā.

Par maksājuma datumu uzskata datumu, kurā iestādes konts ir debitēts.

2. Maksājuma pieprasījums ietver šādus būtiskus elementus:

a)	kreditora identifikācija;

summa;

valūta;

datums.

Ja trūkst kaut vai viena būtiska elementa, maksājuma pieprasījumu noraida.

Kreditoru rakstiski informē par noraidījumu un tā iemesliem, cik drīz vien iespējams, un jebkurā gadījumā 30 kalendāro dienu laikā no maksājuma pieprasījuma saņemšanas dienas.

3. Finanšu regulas 92. panta 2. punktā minētās apturēšanas gadījumā atlikušais maksājuma termiņš atsākas no dienas, kad ir saņemta pieprasītā informācija vai pārskatītie dokumenti vai ir veiktas vajadzīgās papildu pārbaudes, tostarp pārbaudes uz vietas.

4. Pēc Finanšu regulas 92. panta 1. punktā minētā termiņa izbeigšanās kreditors ir tiesīgs saņemt procentu maksājumus saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)	procentu likmes ir tādas, kā minēts šīs regulas 83. panta 2. punktā;

b)	procenti maksājami par laika posmu, kas aizritējis no nākamās kalendārās dienas pēc maksājuma termiņa beigām, kas noteikts Finanšu regulas 92. panta 1. punktā, līdz samaksas dienai.

Tomēr, ja saskaņā ar pirmās daļas noteikumiem aprēķinātie procenti ir mazāki par vai vienādi ar EUR 200, tos atmaksā kreditoram tikai pēc pieprasījuma, kas iesniegts divu mēnešu laikā pēc nokavētā maksājuma saņemšanas.

5. Katra iestāde iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par Finanšu regulas 92. pantā noteikto termiņu ievērošanu un šo termiņu apturēšanu. Komisijas ziņojumu pievieno gada darbības pārskatu kopsavilkumam, kas minēts Finanšu regulas 66. panta 9. punktā.

7. NODAĻA

Informācijas tehnoloģiju sistēmas

112. pants

Informācijas tehnoloģiju sistēmu apraksts

(Finanšu regulas 93. pants)

Ja budžeta izpildes operāciju apstrādei izmanto datorsistēmas vai apakšsistēmas, nepieciešams katras sistēmas un apakšsistēmas pilnīgs un jaunākais apraksts.

Katrā aprakstā definē visu datu lauku saturu un apraksta, kā sistēma apstrādā katru atsevišķo operāciju. Tajā sīki parāda, kā sistēma nodrošina pilnīgu revīzijas posmu izsekojamību par katru operāciju.

113. pants

Regulāra saglabāšana

(Finanšu regulas 93. pants)

Datus datoru sistēmās un apakšsistēmās regulāri saglabā un uzglabā drošā vietā.

8. NODAĻA

Iekšējais revidents

114. pants

Iekšējā revidenta iecelšana

(Finanšu regulas 98. pants)

1. Katra iestāde ieceļ savu iekšējo revidentu saskaņā ar noteikumiem, kas pielāgoti tās īpašajām funkcijām un prasībām. Iestāde informē Eiropas Parlamentu un Padomi par iekšējā revidenta iecelšanu.

2. Katra iestāde saskaņā ar savām īpašajām funkcijām un prasībām nosaka iekšējā revidenta uzdevumu apjomu un sīki nosaka mērķus un procedūras iekšējās revīzijas funkciju veikšanai, pienācīgi ievērojot starptautiskos iekšējās revīzijas standartus.

3. Iestāde var iecelt par iekšējo revidentu tādu ierēdni vai citu darbinieku atbilstīgi viņa īpašajām zināšanām, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi un kurš izraudzīts no dalībvalstu pilsoņu vidus.

4. Ja divas vai vairāk iestādes ieceļ vienu un to pašu iekšējo revidentu, tās veic nepieciešamos pasākumus, lai varētu viņu saukt pie atbildības par viņa rīcību, kā noteikts 119. pantā.

5. Iestāde informē Eiropas Parlamentu un Padomi par iekšējā revidenta pienākumu pildīšanas izbeigšanu.

115. pants

Iekšējā revidenta resursi

(Finanšu regulas 99. pants)

Iestāde piešķir iekšējam revidentam resursus, kas vajadzīgi pienācīgai viņa revidenta funkciju veikšanai, un uzdevumu aprakstu, kurā sīki norādīti viņa uzdevumi, pienākumi un saistības.

116. pants

Darba programma

(Finanšu regulas 99. pants)

1. Iekšējais revidents pieņem savu darba programmu un iesniedz to iestādei.

2. Iestāde var likt iekšējam revidentam izdarīt revīziju, kas nav paredzēta 1. punktā minētajā darba programmā.

117. pants

Iekšējā revidenta ziņojumi

(Finanšu regulas 99. pants)

1. Iekšējais revidents iesniedz iestādei iekšējās revīzijas gada pārskatu, kas paredzēts Finanšu regulas 99. panta 3. punktā, norādot veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, galvenos sniegtos ieteikumus un sakarā ar tiem veiktos pasākumus.

Šajā gada pārskatā min arī sistēmu problēmas, kuras noteikusi specializētā komisija, kas izveidota saskaņā ar Finanšu regulas 73. panta 6. punktu.

2. Katra iestāde apsver, vai ieteikumi, kas ietverti tās iekšējā revidenta pārskatos, ir noderīgi, lai tos iekļautu paraug prakses apmaiņā ar citām iestādēm.

3. Sava ziņojuma sagatavošanas laikā iekšējais revidents īpašu uzmanību pievērš pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošanai kopumā un nodrošina, lai tiktu veikti attiecīgi pasākumi šā principa piemērošanas pakāpeniskai uzlabošanai un veicināšanai.

118. pants

Neatkarība

(Finanšu regulas 100. pants)

Iekšējais revidents, izdarot revīziju, ir pilnīgi neatkarīgs. Viņam nevar dot nekādus norādījumus nedz arī jebkādā veidā ierobežot attiecībā uz viņa amatpienākumu izpildi, kas viņam uzdoti saskaņā ar Finanšu regulu atbilstīgi viņa iecelšanai amatā.

119. pants

Iekšējā revidenta atbildība

(Finanšu regulas 100. pants)

Iestāde pati, rīkojoties saskaņā ar šo pantu, var veikt darbības, lai panāktu, ka iekšējo revidentu sauc pie atbildības par viņa rīcību kā ierēdni vai citu darbinieku, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi

Iestāde pieņem pamatotu lēmumu par izmeklēšanas uzsākšanu. Par šo lēmumu paziņo ieinteresētajai personai. Iestāde var tās tiešā pārraudzībā uzdot pārzināt izmeklēšanu vienam vai vairākiem ierēdņiem, kuru pakāpe ir vienlīdzīga vai augstāka nekā attiecīgajam darbiniekam. Izmeklēšanas laikā uzklausa ieinteresētās puses viedokli.

Izmeklēšanas ziņojumu dara zināmu ieinteresētajai personai, kuras viedokli par ziņojuma priekšmetu iestāde pēc tam uzklausa.

Pamatojoties uz ziņojumu un uzklausīšanu, iestāde pieņem vai nu pamatotu lēmumu izbeigt lietu, vai arī pamatotu lēmumu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22. un 86. pantu un IX pielikumu. Par lēmumiem piemērot disciplinārus pasākumus vai finansiālus sodus paziņo ieinteresētajai personai un informācijas nolūkā dara tos zināmus pārējām iestādēm un Revīzijas palātai.

Ieinteresētā persona par šādiem lēmumiem var iesniegt prasību Eiropas Savienības Tiesā, kā paredzēts Civildienesta noteikumos.

120. pants

Griešanās Eiropas Savienības Tiesā

(Finanšu regulas 100. pants)

Neskarot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas atļauti ar Civildienesta noteikumiem, iekšējais revidents var iesniegt prasību tieši Eiropas Savienības Tiesā attiecībā uz jebkuru aktu, kurš attiecas uz viņa kā iekšējā revidenta pienākumu izpildi. Šāda prasība jāiesniedz trīs mēnešu laikā no kalendārās dienas, kurā paziņots par attiecīgo aktu.

Šādas prasības izmeklē un iztiesā Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 91. panta 5. punktā noteiktajā kārtībā.

V SADAĻA

PUBLISKAIS IEPIRKUMS

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. iedaļa

Darbības joma un piešķiršanas principi

121. pants

Definīcijas un darbības joma

(Finanšu regulas 101. pants)

1. Ēku līgumi attiecas uz zemes, esošo ēku vai cita nekustama īpašuma pirkumu, ilgtermiņa nomu, lietojumu, īri, renti vai līzingu, ar vai bez izpirkuma iespējas.

2. Piegādes līgumi attiecas uz produktu pirkumu, īri, nomu vai īrējumpirkšanu, ar vai bez izpirkuma iespējas. Līgums par produktu piegādi un papildus par novietošanu un uzstādīšanu tiek uzskatīts par piegādes līgumu.

3. Būvdarbu līgumi attiecas vai nu uz būvdarbu izpildi, vai arī gan izpildi, gan projektēšanu, kas saistīta ar vienu no Direktīvas 2004/18/EK I pielikumā minētajām darbībām, vai arī uz būvdarbu paveikšanu jebkādā veidā atbilstoši prasībām, ko noteikusi līgumslēdzēja iestāde. “Būvdarbi” ir celtniecības vai inženiertehnisko būvdarbu iznākums kā vienots veselums, kas pats par sevi spēj pildīt kādu saimniecisku un tehnisku funkciju.

4. Pakalpojumu līgumi attiecas uz visiem intelektuāliem un neintelektuāliem pakalpojumiem, uz kuriem neattiecas piegādes līgumi, būvdarbu līgumi un ēku līgumi.

Līgumu, kas ietver divus vai vairākus iepirkuma veidus (būvdarbi, pakalpojumi vai piegādes), piešķir saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro tam iepirkuma veidam, kurš ir galvenais attiecīgā līguma priekšmets.

Jauktu līgumu, kas ietver pakalpojumus un piegādes, gadījumā galveno priekšmetu nosaka, salīdzinot attiecīgo pakalpojumu vai piegāžu vērtību.

Visas atsauces uz nomenklatūrām publiskā iepirkuma kontekstā veic, izmantojot “Kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV)”, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2195/2002 (11).

5. Termini “darbuzņēmējs”, “piegādātājs” un “pakalpojumu sniedzējs” attiecas uz jebkuru fizisku vai juridisku personu, valsts iestādi vai šo personu un/vai organizāciju grupu, kas izpilda būvdarbus, piegādā produktus vai sniedz pakalpojumus. Termins “uzņēmējs” ietver terminus “darbuzņēmējs”, “piegādātājs” un “pakalpojumu sniedzējs”. “Pretendenti” ir uzņēmēji, kas iesniedz piedāvājumu. Par “kandidātiem” sauc tos, kuri lūguši atļauju piedalīties ierobežotā procedūrā, konkursa sarunās vai pārrunu procedūrā. “Pārdevēji” ir uzņēmēji, kas saskaņā ar 136. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir reģistrēti pārdevēju sarakstā.

Uzņēmēju grupām ir atļauts iesniegt piedāvājumu vai pieteikties kā kandidātiem. Iesniedzot piedāvājumu vai pieprasījumu piedalīties, līgumslēdzējas iestādes nevar pieprasīt, lai uzņēmēju grupām būtu noteikta juridiska forma, bet izvēlētajai grupai, iespējams, ir jāpiešķir noteikta juridiska forma, tiklīdz tai tiek piešķirts līgums, ja šāda pārveide ir vajadzīga līguma labai izpildei.

6. Savienības iestāžu dienestus uzskata par līgumslēdzējām iestādēm, izņemot gadījumus, ja tie noslēdz savā starpā administratīvas vienošanās par pakalpojumu sniegšanu, preču piegādi, būvdarbu izpildi vai ēku līgumu īstenošanu.

7. Tehniskā palīdzība ir pasākumi atbalstam un spēju veidošanai, kas ir nepieciešamas programmas vai darbības īstenošanai, jo īpaši sagatavošanas, pārvaldības, uzraudzības, novērtēšanas, revīzijas un kontroles pasākumi.

8. Visu informācijas apmaiņu ar līgumslēdzējiem, tostarp līgumu noslēgšanu un jebkurus līgumu grozījumus, var veikt, izmantojot līgumslēdzējas iestādes izveidotās elektroniskās apmaiņas sistēmas.

9. Šīs sistēmas atbilst šādām prasībām:

a)	tikai pilnvarotām personām var būt piekļuve sistēmai un tajā nosūtītiem dokumentiem;

b)	tikai pilnvarotas personas drīkst elektroniski parakstīt vai nosūtīt dokumentu sistēmā;

c)	pilnvarotās personas jāidentificē sistēmā ar izveidotiem līdzekļiem;

d)	precīzi jānosaka elektroniskā darījuma laiks un diena;

e)	jāsaglabā dokumentu integritāte;

f)	jāsaglabā dokumentu pieejamība;

g)	attiecīgā gadījumā jāsaglabā dokumentu konfidencialitāte;

h)	jānodrošina personas datu aizsardzība saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 prasībām.

10. Uz šajā sistēmā nosūtītiem vai saņemtiem datiem attiecas juridiska prezumpcija par datu integritāti un sistēmas norādītās datu nosūtīšanas vai saņemšanas dienas un laika precizitāti.

Šajā sistēmā nosūtītu vai paziņotu dokumentu uzskata par līdzvērtīgu papīra formāta dokumentam, tas ir pieņemams kā pierādījumi tiesas procesā, to uzskata par oriģinālu un uz to attiecas juridiska prezumpcija par tā autentiskumu un integritāti, ja tajā nav dinamisku iezīmju, kas var to automātiski izmainīt.

Elektroniskajiem parakstiem, kas minēti 9. punkta b) apakšpunktā, ir rokas parakstam līdzvērtīgs juridisks spēks.

122. pants

Pamatlīgumi un specifiskie līgumi

(Finanšu regulas 101. pants)

1. Pamatlīguma termiņš nedrīkst pārsniegt četrus gadus, izņemot ārkārtējus gadījumus, ko jo īpaši attaisno pamatlīguma priekšmets.

Specifiskus līgumus, kas pamatojas uz pamatlīgumiem, atbilstoši pamatlīguma noteikumiem piešķir vienīgi starp līgumslēdzējām iestādēm un pamatlīguma pusēm.

Piešķirot specifiskus līgumus, puses nevar veikt būtiskas izmaiņas pamatlīgumā.

2. Ja pamatlīgums tiek slēgts ar vienu uzņēmēju, specifiskie līgumi tiek piešķirti pamatlīguma noteikumu robežās.

Pienācīgi pamatotos gadījumos līgumslēdzējas iestādes var rakstiski vērsties pie līgumslēdzēja, lūdzot tam vajadzības gadījumā papildināt piedāvājumu.

3. Ja pamatlīgums jāslēdz ar vairākiem uzņēmējiem, to noslēdz ar vismaz trim uzņēmējiem, ja ir pietiekams skaits uzņēmēju, kuri atbilst atlases kritērijiem, vai pietiekams skaits pieņemamu piedāvājumu, kas atbilst piešķiršanas kritērijiem.

Pamatlīgums ar vairākiem uzņēmējiem var tikt slēgts kā atsevišķi līgumi, kuriem ir identiski noteikumi.

To specifisko līgumu piešķiršanu, kuri pamatojas uz pamatlīgumiem, kas noslēgti ar vairākiem uzņēmējiem, veic saskaņā ar šādu kārtību:

a)	ja par pamatlīgumiem atkārtotu konkursu neizsludina, piemēro pamatlīgumā fiksētos noteikumus;

b)	ja par pamatlīgumiem atkārtoti izsludina konkursu, puses atkārtoti piedalās konkursā, pamatojoties uz tiem pašiem noteikumiem; šos noteikumus nepieciešamības gadījumā precizē un vajadzības gadījumā piemēro citus noteikumus, kas norādīti pamatlīguma specifikācijās.

Attiecībā uz katru specifisko līgumu, kas tiek piešķirts saskaņā ar trešās daļas b) punktā minēto kārtību, līgumslēdzējas iestādes rakstiski vēršas pie pamatlīguma pusēm, nosakot tām termiņu, kas ir pietiekams piedāvājumu iesniegšanai. Piedāvājumi tiek iesniegti rakstiski. Līgumslēdzējas iestādes, pamatojoties uz piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti pamatlīguma specifikācijās, piešķir katru specifisko līgumu tam pretendentam, kurš ir iesniedzis labāko piedāvājumu.

4. Ja nozarēs, kas pakļautas ātrām cenu un tehnoloģijas izmaiņām, pamatlīgumus piešķir bez atkārtota konkursa izsludināšanas, tajos iekļauj noteikumu par termiņa vidusposma pārskatu vai noteikumu par salīdzinošās novērtēšanas sistēmu. Ja saskaņā ar termiņa vidusposma pārskatu sākotnēji noteiktie nosacījumi vairs neatbilst cenu izmaiņām vai tehnoloģijas attīstības prasībām, līgumslēdzēja iestāde attiecīgo pamatlīgumu nedrīkst izmantot un veic vajadzīgos pasākumus, lai izbeigtu šo līgumu.

5. Budžeta saistības uzņemas vienīgi pirms specifiskajiem līgumiem, kas noslēgti saskaņā pamatlīgumiem.

2. iedaļa

Publicēšana

123. pants

Publicēšanas pasākumi līgumiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2004/18/EK

(Finanšu regulas 103. pants)

1. Līgumu, kuru vērtība ir vienāda vai pārsniedz 170. panta 1. punktā minētos robežlielumus, publicēšana ietver līguma paziņojumu, neskarot 134. pantu, un piešķiršanas paziņojumu. Iepriekšējs informatīvs paziņojums ir obligāts tikai tad, ja līgumslēdzēja iestāde plāno izmantot iespēju samazināt piedāvājumu saņemšanas termiņus atbilstīgi 152. panta 4. punktam.

2. Iepriekšējs informatīvs paziņojums ir paziņojums, ar kuru līgumslēdzējas iestādes norādes veidā informē par līgumiem un pamatlīgumiem, kurus tās paredzējušas piešķirt finanšu gada laikā, norādot līgumu un pamatlīgumu paredzamo kopvērtību un priekšmetu, izņemot pārrunu procedūras līgumus bez iepriekšējas līguma paziņojuma publikācijas.

Iepriekšējo informatīvo paziņojumu publicē Eiropas Savienības Publikāciju birojs (turpmāk “Publikāciju birojs”) vai līgumslēdzējas iestādes savā pircēja profilā.

Obligātu iepriekšējo informatīvo paziņojumu nosūta Publikāciju birojam vai publicē pircēja profilā, cik drīz vien iespējams, taču ne vēlāk kā katra finanšu gada 31. martā.

Līgumslēdzējas iestādes, kas publicē iepriekšēju informatīvu paziņojumu savā pircēja profilā, nosūta Publikāciju birojam ziņojumu atbilstīgi Direktīvas 2004/18/EK VIII pielikuma 3. punktā norādītajam elektroniskajam iesūtīšanas formātam un procedūrai, kurā paziņo par iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanu pircēja profilā.

3. Līguma paziņojums ir līdzeklis, ar kuru līgumslēdzējas iestādes dara zināmu savu nodomu uzsākt līguma vai pamatlīguma piešķiršanas procedūru, vai 131. pantā minētās dinamiskās iepirkumu sistēmas procedūru. Neskarot līgumus, kas noslēgti pēc pārrunu procedūras, kā noteikts 134. pantā, līguma paziņojums ir obligāts līgumiem, kuru aprēķinātā vērtība ir vienāda ar vai lielāka par 170. panta 1. punktā noteiktajiem robežlielumiem.

Tas nav obligāts specifiskajiem līgumiem, kurus piešķir saskaņā ar pamatlīgumu.

Atklātas procedūras gadījumā līguma paziņojums precizē atklāšanas komisijas sanāksmes datumu, laiku un vajadzības gadījumā vietu, kas atvērta pretendentiem.

Līgumslēdzējas iestādes precizē, vai tās pieļauj vai nepieļauj variantus un spēju minimālo līmeni, ko tās pieprasa, ja izmanto 146. panta 2. punkta otrajā daļā paredzēto iespēju. Tās norāda atlases kritērijus, kuri minēti 146. pantā un kurus tās plāno izmantot, kandidātu minimālo skaitu, kurus paredzēts uzaicināt uz piedāvājumu konkursu, un vajadzības gadījumā maksimālo skaitu, kā arī objektīvus un nediskriminējošus kritērijus, ko tās plāno izmantot, lai ierobežotu šo skaitu, atbilstoši 128. panta 1. punkta otrajai daļai.

Ja elektroniskā veidā neierobežoti un tieši var pilnībā piekļūt uzaicinājumam uz konkursu, jo īpaši 131. pantā minētās dinamiskās iepirkumu sistēmās, tīmekļa vietnes adresi, kurā ar šiem dokumentiem var iepazīties, norāda līguma paziņojumā.

Līgumslēdzējas iestādes, kas vēlas organizēt konkursu, dara zināmu savu nodomu ar paziņojuma starpniecību.

Ja vajadzīgs, līgumslēdzēja iestāde līguma paziņojumā nosaka, ka iepirkuma procedūra ir starpiestāžu iepirkuma procedūra. Šādā gadījumā līguma paziņojumā norāda Finanšu regulas 208. pantā minētās iestādes, izpildaģentūras vai struktūras, kas iesaistītas iepirkuma procedūrā, par iepirkuma procedūru atbildīgo iestādi un līgumu kopējo apjomu visām šīm iestādēm, izpildaģentūrām vai struktūrām.

4. Piešķiršanas paziņojums sniedz līgumu, pamatlīgumu vai līgumu, kas balstīti uz dinamisko iepirkumu sistēmu, procedūru rezultātus. Tas ir obligāts līgumiem, kuru vērtība ir vienāda vai lielāka nekā 170. panta 1. punktā noteiktie robežlielumi. Tas nav obligāts specifiskajiem līgumiem, kurus piešķir saskaņā ar pamatlīgumu.

Piešķiršanas paziņojumu nosūta Publikāciju birojam ne vēlāk kā 48 kalendārās dienas pēc līguma vai pamatlīguma parakstīšanas dienas. Taču paziņojumus attiecībā uz līgumiem, kuru pamatā ir dinamiska iepirkumu sistēma, var sagrupēt pa ceturkšņiem. Tādos gadījumos tos nosūta Publikāciju birojam ne vēlāk kā 48 dienas pēc katra ceturkšņa beigām.

Līgumslēdzējas iestādes, kas ir organizējušas projektu konkursu, nosūta Publikāciju birojam paziņojumu par rezultātiem.

Starpiestāžu procedūru gadījumā piešķiršanas paziņojumu nosūta par procedūru atbildīgā līgumslēdzēja iestāde.

Piešķiršanas paziņojumu nosūta Publikāciju birojam par līgumiem vai pamatlīgumiem, kuru vērtība ir lielāka par vai vienāda ar 170. panta 1. punktā noteiktajiem robežlielumiem un kurus piešķir, izmantojot pārrunu procedūru bez līguma paziņojuma iepriekšējas publicēšanas, laicīgi, lai paspētu to publicēt pirms līguma parakstīšanas, ievērojot 171. panta 1. punktā paredzētos noteikumus.

Neskarot 21. pantu, informāciju par to specifisko līgumu vērtību un līgumslēdzējiem, kuru pamatā ir finanšu gadā noslēgts pamatlīgums, publicē līgumslēdzējas iestādes tīmekļa vietnē ne vēlāk kā līdz tā gada 30. jūnijam, kurš seko šim finanšu gadam, ja noslēgtā specifiskā līguma vai specifisko līgumu kopējais apjoms pārsniedz 170. panta 1. punktā minētos robežlielumus.

5. Paziņojumi tiek sagatavoti atbilstīgi standarta veidlapām, ko Komisija pieņēmusi, piemērojot Direktīvu 2004/18/EK.

124. pants

Publicēšanas pasākumi līgumiem, uz kuriem neattiecas Direktīva 2004/18/EK

(Finanšu regulas 103. pants)

1. Līgumus, kuru vērtība nepārsniedz 170. panta 1. punktā noteiktos robežlielumus, izsludina ar piemērotiem līdzekļiem, lai nodrošinātu piedāvājumu konkurenci un iepirkuma procedūras objektivitāti. Šāda izsludināšana ietver:

a)	par līgumiem, kas attiecas uz līdzīgu priekšmetu un kuru vērtība ir lielāka nekā summas, kas minētas 137. panta 1. punktā, – paziņojumu par uzaicinājumu paust ieinteresētību, ja nav publicēts līguma paziņojums, kā noteikts 123. panta 3. punktā;

b)	piemērotu iepriekšēju publiskošanu internetā līgumiem, kuru vērtība ir lielāka par 137. panta 2. punktā noteikto summu.

2. To līgumslēdzēju sarakstu, kuriem ir piešķirti ēku līgumi un slepenie līgumi, kas minēti šīs regulas 134. panta 1. punkta j) apakšpunktā, publicē tikai reizi gadā, norādot piešķirto līgumu priekšmetu un vērtību. Šo sarakstu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisijas gadījumā to pievieno gada darbības pārskatu kopsavilkumam, kas minēts Finanšu regulas 66. panta 9. punktā.

3. Informāciju, kas attiecas uz līgumiem, kuru vērtība ir lielāka nekā summas, kas minētas 137. panta 1. punktā un kuri nav bijuši atsevišķa piešķiršanas paziņojuma priekšmets, nosūta Publikāciju birojam. Ikgadējos līgumslēdzēju sarakstus nosūta vēlākais līdz nākamā finanšu gada 30. jūnijam.

4. Informāciju, kas attiecas uz līgumiem, kuru vērtība ir lielāka nekā summa, kura minēta iepriekš 137. panta 2. punktā, publicē iestādes tīmekļa vietnē ne vēlāk kā nākamā finanšu gada 30. jūnijā.

125. pants

Paziņojumu publicēšana

(Finanšu regulas 103. pants)

1. Publikāciju birojs publicē 123. un 124. pantā minētos paziņojumus Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ne vēlāk kā divpadsmit kalendārās dienas pēc to nosūtīšanas.

Attiecībā uz 154. pantā minētajām paātrinātajām procedūrām pirmajā daļā paredzētais termiņš tiek samazināts uz piecām kalendārām dienām.

2. Līgumslēdzējām iestādēm jāspēj sniegt pierādījumus par to, kura ir bijusi nosūtīšanas diena.

126. pants

Citi izsludināšanas veidi

(Finanšu regulas 103. pants)

Papildus izsludināšanai, kas paredzēta 123., 124. un 125. pantā, līgumus var izsludināt arī jebkādā citā veidā, sevišķi – elektroniskā formā. Jebkurš šāds sludinājums atsaucas uz paziņojumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kā noteikts 125. pantā, ja tāds ir bijis publicēts, un nevar būt ievietots, pirms ir publicēts šis paziņojums, kurš vienīgais ir autentisks.

Šāda izsludināšana nevar radīt diskrimināciju starp kandidātiem vai pretendentiem, nedz arī ietvert ziņas, kuras nav ietvertas līguma paziņojumā, ja tāds ir bijis publicēts.

3. iedaļa

Līgumu piešķiršanas procedūras

127. pants

Iepirkumu procedūras veidi

(Finanšu regulas 104. pants)

1. Līgumus piešķir ar konkursa uzaicinājumu, izmantojot atklātu procedūru, ierobežotu procedūru vai pārrunu procedūru, ja publicēts līguma paziņojums, vai izmantojot sarunu procedūru, ja līguma paziņojums nav bijis iepriekš publicēts, vajadzības gadījumā izmantojot konkursu.

2. Iepirkuma procedūras ir atklātas, ja visi ieinteresētie uzņēmēji var iesniegt piedāvājumu. To arī piemēro 131. pantā minētās dinamiskās iepirkumu sistēmas gadījumā.

Iepirkuma procedūras ir ierobežotas, ja visi uzņēmēji var lūgt piedalīties, taču tikai tie kandidāti, kas atbilst 146. pantā minētajiem atlases kritērijiem un kurus līgumslēdzējas iestādes ir aicinājušas vienlaicīgi un rakstiski, var iesniegt piedāvājumu vai risinājumu 132. pantā minētās konkursa sarunu procedūras ietvaros.

Atlases posms var norisināties vai nu attiecībā uz katru līgumu atsevišķi, tai skaitā konkursa sarunu ietvaros, vai izveidojot potenciālo kandidātu sarakstu 136. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās procedūras ietvaros.

3. Īstenojot pārrunu procedūru, līgumslēdzējas iestādes apspriežas ar izvēlētiem kandidātiem, kas atbilst 146. pantā noteiktajiem atlases kritērijiem, un risina sarunas par piedāvājumu noteikumiem ar vienu vai vairākiem no viņiem.

Īstenojot pārrunu procedūru, līgumslēdzējas iestādes vienlaicīgi un rakstveidā uzaicina izraudzītos kandidātus uz sarunām, ja ir bijis publicēts līguma paziņojums, kā noteikts 135. pantā.

4. Konkursi ir procedūras, kas galvenokārt arhitektūras un inženiertehniskās būvniecības vai datu apstrādes jomā ļauj līgumslēdzējai iestādei iegūt plānu vai projektu, kuru izraudzījusi atlases komisija pēc iesniegšanas piedāvājumu konkursam ar godalgu piešķiršanu vai bez tās.

128. pants

Kandidātu skaits ierobežotā procedūrā vai pārrunu procedūrā

(Finanšu regulas 104. pants)

1. Ierobežotā procedūrā un procedūrās, kas minētas 136. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, to kandidātu skaits, kurus uzaicina iesniegt piedāvājumu, nevar būt mazāks par pieci, ja pietiekams skaits kandidātu atbilst atlases kritērijiem.

Līgumslēdzēja iestāde var arī paredzēt kandidātu maksimālo skaitu atkarībā no līguma priekšmeta un pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem atlases kritērijiem. Šādos gadījumos diapazonu un kritērijus norāda 123. un 124. pantā minētajā līguma paziņojumā vai uzaicinājumā paust ieinteresētību.

Uz konkursu uzaicināto kandidātu skaitam katrā ziņā ir jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu īstu konkurenci.

2. Pārrunu procedūras gadījumā un pēc konkursa sarunām uz sarunām vai uz konkursu uzaicināto kandidātu skaits nedrīkst būt mazāks par trim, ja atlases kritērijiem atbilst pietiekams skaits kandidātu.

Uz piedāvājumu konkursu uzaicināto kandidātu skaitam jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu īstu konkurenci.

Pirmā un otrā daļa neattiecas uz:

a)	ļoti mazas vērtības līgumiem, kas minēti 137. panta 2. punktā;

b)	juridisko pakalpojumu līgumiem saskaņā ar CPV nomenklatūru;

c)	slepeniem līgumiem, kas minēti 134. panta 1. punkta j) apakšpunktā.

3. Ja kandidātu skaits, kas atbilst atlases kritērijiem un minimālajam līmenim, ir mazāks par minimālo skaitu, kas paredzēts 1. un 2. punktā, līgumslēdzēja iestāde var turpināt procedūru, uzaicinot to kandidātu vai kandidātus, kam piemīt prasītās spējas. Tomēr tā nevar iekļaut citus uzņēmējus, kas sākotnēji netika uzaicināti piedalīties procedūrā, vai kandidātus, kam nav nepieciešamo spēju.

129. pants

Pārrunu procedūras noteikumi

(Finanšu regulas 104. pants)

Līgumslēdzējas iestādes risina sarunas ar pretendentiem par piedāvājumiem, kurus tie iesnieguši, lai pielāgotu tos prasībām, kas paredzētas 123. pantā minētajā līguma paziņojumā vai specifikācijās un jebkuros papildu dokumentos, un lai noteiktu piedāvājumu ar labāko cenas un vērtības attiecību.

Sarunu laikā līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem.

Tiklīdz līgumslēdzējas iestādes var piešķirt līgumus, izmantojot pārrunu procedūru pēc tam, kad ir publicējušas līguma paziņojumu atbilstīgi 135. pantam, tās var paredzēt, ka sarunu procedūra norit pa posmiem tādā veidā, lai samazinātu apspriežamo piedāvājumu skaitu, piemērojot piešķiršanas kritērijus, kas norādīti līguma paziņojumā vai specifikācijās. Līguma paziņojumā vai specifikācijās jānorāda, ka ir izmantojama šī iespēja.

130. pants

Konkursi

(Finanšu regulas 104. pants)

1. Konkursu organizācijas noteikumus paziņo tiem, kas ieinteresēti tajos piedalīties.

Uzaicināto kandidātu skaitam jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu īstu konkurenci.

2. Atlases komisiju ieceļ atbildīgais kredītrīkotājs. Tajā ir vienīgi fiziskas personas, kas ir neatkarīgas no konkursa dalībniekiem. Ja dalībai konkursā ir vajadzīga noteikta profesionāla kvalifikācija, vismaz trešajai daļai atlases komisijas locekļu ir jābūt tādai pašai vai līdzvērtīgai kvalifikācijai.

Atlases komisija ir autonoma savos atzinumos. Tās atzinumus pieņem, pamatojoties uz projektiem, kurus kandidāti tai iesnieguši anonīmi, un vienīgi ievērojot kritērijus, kas norādīti konkursa paziņojumā.

3. Atlases komisijas priekšlikumus, kas pamatojas uz katra projekta labajām īpašībām un komisijas apsvērumiem, ietver ziņojumā, kuru paraksta tās locekļi.

Kandidāti saglabā anonimitāti, līdz atlases komisija sniegusi savu atzinumu.

Atlases komisija var aicināt kandidātus atbildēt uz ziņojumā ierakstītiem jautājumiem, lai noskaidrotu projektu. Rezultātā tiek izveidots pilnīgs ziņojums par sarunām.

4. Pēc tam līgumslēdzēja iestāde pieņem lēmumu, kurā norāda izraudzītā kandidāta vārdu vai nosaukumu un adresi un savas izvēles pamatojumu, atsaucoties uz konkursa paziņojumā izsludinātajiem kritērijiem, jo īpaši, ja tā novirzās no priekšlikumiem, kas ietverti atlases komisijas atzinumā.

131. pants

Dinamiskā iepirkumu sistēma

(Finanšu regulas 104. pants)

1. Dinamiskā iepirkumu sistēma ir pilnīgi elektronisks iepirkuma process ikdienas precēm, kas visu laiku atvērts jebkuram uzņēmējam, kas atbilst atlases kritērijiem un ir iesniedzis orientējošu piedāvājumu, kas atbilst specifikācijām un iespējamiem papildu dokumentiem. Orientējošie piedāvājumi var tikt uzlaboti jebkurā laikā ar nosacījumu, ka tie paliek atbilstoši specifikācijām.

2. Īstenojot dinamisko iepirkumu sistēmu, līgumslēdzējas iestādes publicē līguma paziņojumu, kurā tiek precizēts, ka runa ir par dinamisko iepirkumu sistēmu, un kurā ir ietverta atsauce uz tīmekļa vietni, kurā brīvi, tieši un pilnīgi ir apskatāmi jebkuri papildu dokumenti un specifikācijas kopš paziņojuma publicēšanas un līdz sistēmas darbības beigām.

Specifikācijās tās precizē, cita starpā, plānoto pirkumu, kas ir šīs sistēmas priekšmets, veidu, kā arī visu nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz iepirkuma sistēmu, izmantoto elektronisko aprīkojumu un savienojuma tehniskās ierīces un specifikācijas.

3. Līgumslēdzējas iestādes visā dinamiskās iepirkumu sistēmas laikā nodrošina iespēju jebkuram uzņēmējam iesniegt orientējošu piedāvājumu, lai tas tiktu pielaists sistēmai ar nosacījumiem, kas minēti 1. punktā. Tās veic novērtējumu maksimāli piecpadsmit dienu laikā, skaitot no orientējošā piedāvājuma iesniegšanas dienas. Taču tās var pagarināt novērtējuma periodu, ja pa šo laiku netiek sniegts neviens uzaicinājums uz konkursu.

Līgumslēdzēja iestāde iespējami drīz informē pretendentu par viņa pielaišanu dinamiskajai iepirkumu sistēmai vai par viņa piedāvājuma noraidījumu.

4. Katrs atsevišķs līgums ir priekšmets uzaicinājumam uz konkursu. Pirms uzaicinājuma sniegšanas līgumslēdzēja iestāde publicē vienkāršotu līguma paziņojumu, aicinot visus ieinteresētos uzņēmējus iesniegt orientējošu piedāvājumu termiņā, kas nedrīkst būt mazāks par piecpadsmit dienām, skaitot no vienkāršotā paziņojuma izsūtīšanas datuma. Līgumslēdzējas iestādes uzsāk konkursa procedūru tikai tad, kad ir beigušas visu orientējošo piedāvājumu, kas ir iesniegti šajā termiņā, novērtējumu.

Tad līgumslēdzējas iestādes aicina visus pretendentus, kas pielaisti sistēmai, iesniegt piedāvājumu pamatotā termiņā. Tie piešķir līgumu tam pretendentam, kurš iesniedzis ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, balstoties uz piešķiršanas kritērijiem, kas minēti līguma paziņojumā dinamiskās iepirkumu sistēmas īstenošanai. Šie kritēriji vajadzības gadījumā var tikt precizēti uzaicinājumā piedalīties piedāvājumu konkursā.

5. Dinamiskās iepirkumu sistēmas darbība nevar pārsniegt četrus gadus, izņemot pamatotus izņēmuma gadījumus.

Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst izmantot šo sistēmu tādā veidā, kas kavē, ierobežo vai kropļo konkurenci.

Nekāda maksa par dokumentiem nevar tikt prasīta no ieinteresētajiem uzņēmējiem vai sistēmas pusēm.

132. pants

Konkursa sarunas

(Finanšu regulas 104. pants)

1. Ja līgums ir īpaši sarežģīts, līgumslēdzēja iestāde, ja tā uzskata, ka atklāta procedūra vai spēkā esošie noteikumi, kas regulē ierobežoto procedūru, neļaus slēgt līgumu ar ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu, var izmantot cenu aptauju (jeb konkursa sarunas), kas minēta Direktīvas 2004/18/EK 29. pantā.

Līgums ir uzskatāms par “īpaši sarežģītu”, ja līgumslēdzēja iestāde nespēj skaidri definēt tehniskos līdzekļus, kas varētu atbilst tās vajadzībām vai mērķiem, vai nespēj noteikt projekta juridisko vai finansiālo struktūru.

2. Līgumslēdzējas iestādes publicē līguma paziņojumu, kurā tās dara zināmas savas vajadzības un prasības, kuras tās definē šajā pašā paziņojumā un/vai aprakstošā dokumentā.

3. Līgumslēdzējas iestādes uzsāk sarunas ar kandidātiem, kas atbilst 146. pantā minētajiem atlases kritērijiem, lai noteiktu un definētu piemērotākos veidus, kas atbilstu to vajadzībām.

Dialoga laikā līgumslēdzējas iestādes nodrošina attieksmes vienlīdzību pret visiem pretendentiem un kandidātiem, kas piedalās dialogā, piedāvāto risinājumu vai citas sniegtās informācijas konfidencialitāti, ja vien tie nav piekrituši šīs informācijas izplatīšanai.

Līgumslēdzējas iestādes var paredzēt, ka procedūra notiek secīgos posmos, lai samazinātu risinājumu, kas tiek apspriesti vienā sarunu posmā, skaitu, piemērojot piešķiršanas kritērijus, kas norādīti līguma paziņojumā vai aprakstošā dokumentā, ja šī iespēja ir paredzēta līguma paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā.

4. Pēc dalībnieku informēšanas par sarunu slēgšanu līgumslēdzējas iestādes tos aicina iesniegt galīgo piedāvājumu, balstoties uz sarunu laikā piedāvāto un precizēto risinājumu vai risinājumiem. Šie piedāvājumi ietver visus projekta realizācijai prasītos un nepieciešamos elementus.

Pēc līgumslēdzēju iestāžu pieprasījuma šie piedāvājumi var tikt izskaidroti, precizēti un uzlaboti, tomēr neizmainot piedāvājuma vai iepirkuma konkursa izsludināšanas pamatelementus, kuru izmaiņas var kropļot konkurenci vai radīt diskrimināciju.

Pēc līgumslēdzējas iestādes pieprasījuma pretendents, kura piedāvājums ticis uzskatīts par ekonomiski izdevīgāko, var tikt lūgts izskaidrot sava piedāvājuma aspektus vai apstiprināt saistības, kas tajā figurē, ar nosacījumu, ka tas neizmaina būtiskus piedāvājuma vai iepirkuma konkursa izsludināšanas elementus, nekropļo konkurenci vai nerada diskrimināciju.

5. Līgumslēdzējas iestādes var sniegt cenu aptaujas dalībniekiem precīzākas ziņas par cenām vai maksājumiem.

133. pants

Kopīga iepirkuma procedūra

(Finanšu regulas 104. pants)

Ja iestāde un vienas vai vairāku dalībvalstu, EBTA valstu vai Savienības kandidātvalstu līgumslēdzēja iestāde izmanto kopīgu iepirkuma procedūru, piemēro procedūras noteikumus, kas piemērojami iestādei.

Ja daļa, kas attiecas uz dalībvalsts līgumslēdzēju iestādi vai ko pārvalda dalībvalsts līgumslēdzēja iestāde, līguma paredzamajā kopvērtībā ir vienāda ar vai lielāka par 50 %, kā arī citos pienācīgi pamatotos gadījumos iestāde var pieņemt lēmumu, ka piemērojami tie procedūras noteikumi, kas piemērojami dalībvalsts līgumslēdzējai iestādei, ja šie noteikumi ir pielīdzināmi iestādes noteikumiem.

Iestāde un attiecīgā dalībvalsts, EBTA valsts vai Savienības kandidātvalsts līgumslēdzēja iestāde ar kopīgo iepirkuma procedūru jo īpaši vienojas par praktisko darba kārtību līdzdalības pieprasījumu vai piedāvājumu izvērtēšanai, līgumu piešķiršanai, līgumiem piemērojamajiem tiesību aktiem un tiesu, kas ir kompetenta izskatīt strīdus.

134. pants

Pārrunu procedūras izmantošana, ja nav iepriekš publicēts līguma paziņojums

(Finanšu regulas 104. pants)

1. Līgumslēdzējas iestādes var uzsākt pārrunu procedūru bez iepriekšējas līguma paziņojuma publicēšanas, lai kāda arī būtu līgumu plānotā vērtība, šādos gadījumos:

ja neviens piedāvājums vai neviens piemērots piedāvājums, vai neviens pieprasījums piedalīties nav ticis iesniegts, atsaucoties uz atklātu vai ierobežotu procedūru pēc sākotnējās procedūras slēgšanas, ja līguma sākotnējie nosacījumi, kas precizēti 138. pantā minētajos piedāvājumu konkursa dokumentos, netiek būtiski mainīti;

b)	ja tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar ekskluzīvu tiesību aizsardzību, līgumu var piešķirt vienīgi konkrētam uzņēmējam;

c)	ciktāl tas noteikti nepieciešams – ja ārkārtējas steidzamības gadījumā, ko radījis neparedzēts notikums, kas nav atkarīgs no līgumslēdzējām iestādēm, nav iespējams ievērot termiņus, ko prasa citas procedūras un kas ir paredzēti 152., 153. un 154. pantā;

d)	ja pakalpojumu līgumu slēdz pēc konkursa un tas saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem ir jāpiešķir izraudzītajam kandidātam vai vienam no izraudzītajiem kandidātiem; pēdējā minētajā gadījumā visus izraudzītos kandidātus uzaicina piedalīties sarunās;

e)	papildus pakalpojumiem un būvdarbiem, kas nav iekļauti nedz sākotnēji plānotajā projektā, nedz sākotnējā līgumā, taču kas neparedzētu apstākļu dēļ ir kļuvuši nepieciešami pakalpojuma vai būvdarba izpildei, atbilstoši 2. punktā minētajiem nosacījumiem;

attiecībā uz jauniem pakalpojumiem vai būvdarbiem, kas ir tādu līdzīgu pakalpojumu vai būvdarbu atkārtošanās, kurus tā pati līgumslēdzēja iestāde bija uzticējusi uzņēmējam sākotnējā līgumā ar nosacījumu, ka pakalpojumi un darbi atbilst pamatprojektam un ka attiecībā uz šo projektu ir piešķirts sākotnējs līgums saskaņā ar atklāto vai ierobežoto procedūru, atbilstīgi 3. punktā minētajiem nosacījumiem;

par piegādes līgumiem:

par papildu piegādēm, kas paredzētas kā parasto rezerves daļu vai uzstādīto iekārtu daļējas aizstājējas vai papildina esošās rezerves daļas vai uzstādītās iekārtas, ja piegādātāja maiņa līgumslēdzējai iestādei liktu iegādāties materiālus ar atšķirīgiem tehniskiem parametriem, un tas radītu nesavietojamību vai nesamērīgas tehniskas grūtības darbībā un uzturēšanā; šādu līgumu ilgums nedrīkst pārsniegt trīs gadus;

ii)	ja produktus ražo vienīgi zinātniskajai izpētei, eksperimentiem, pētījumiem vai attīstībai, izņemot komerciālās stabilitātes pārbaudes un liela apjoma ražošanu, kuras mērķis ir atgūt zinātniskās izpētes un attīstības izmaksas;

iii)	izejmateriālu biržā kotētu un pirktu piegāžu gadījumā;

iv)	pirkumu ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem gadījumā, vai nu no piegādātāja, kas pilnīgi pārtrauc komercdarbību, vai no tiesu izpildītājiem vai likvidatoriem, kuri pārvalda bankrota, vienošanās ar kreditoriem vai līdzīgas procedūras, atbilstoši valstu tiesību aktiem;

h)	par ēku līgumiem pēc vietējā tirgus izpētes;

i)	līgumiem par juridiskiem pakalpojumiem atbilstoši CPV nomenklatūrai, ja šādi līgumi ir pienācīgi izsludināti;

j)	līgumiem, ko iestāde vai tās deleģētas iestādes pasludinājušas par slepeniem, vai līgumiem, kuru izpildi jāpavada īpašiem drošības pasākumiem, atbilstoši spēkā esošiem administratīviem nosacījumiem, vai, ja to prasa svarīgu Savienības interešu aizsardzība.

2. Jebkurā no turpmāk norādītajiem gadījumiem par papildu pakalpojumiem un būvdarbiem, kas minēti 1. punkta e) apakšpunktā, līgumslēdzēja iestāde var izmantot pārrunu procedūru, iepriekš nepublicējot līguma paziņojumu, ar nosacījumu, ka līgumu piešķir darbuzņēmējam, kurš pilda līgumu:

a)	ja šādus papildu līgumus nevar tehniski vai saimnieciski nošķirt no galvenā līguma, neradot būtiskas neērtības līgumslēdzējām iestādēm;

b)	ja šādi pakalpojumi vai būvdarbi, kaut arī ir nošķirami no sākotnējā līguma izpildes, noteikti ir vajadzīgi tā izpildes pabeigšanai.

Papildu līgumu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 50 % no sākotnējā līguma summas.

3. Gadījumos, kas minēti šā panta 1. punkta f) apakšpunktā, par iespēju izmantot pārrunu procedūru norāda, tiklīdz pirmais līgums ir nodots piedāvājumu konkursam, un turpmāko pakalpojumu vai darbu kopējā paredzētā summa tiek ņemta vērā, aprēķinot robežlielumus, kas minēti 170. panta 1. punktā. Minēto procedūru var izmantot tikai sākotnējā līguma izpildes laikā un tikai pirmo triju gadu laikā pēc tā parakstīšanas.

135. pants

Pārrunu procedūras izmantošana, ja ir iepriekš publicēts līguma paziņojums

(Finanšu regulas 104. pants)

1. Līgumslēdzējas iestādes var uzsākt sarunu procedūru pēc līguma paziņojuma publicēšanas, lai kāda arī būtu līguma plānotā vērtība, šādos gadījumos:

ja piedāvājumi, kas ir nepareizi vai nepieņemami, jo īpaši attiecībā uz atlases vai piešķiršanas kritērijiem, ir iesniegti, atbildot uz atklātu vai ierobežotu procedūru, vai konkursa sarunām, kas ir pabeigtas, ciktāl līguma sākotnējie nosacījumi, kas noteikti piedāvājumu konkursa dokumentos, kas minēti 138. pantā, netiek būtiski mainīti, neskarot šā panta 2. punkta piemērošanu;

b)	izņēmuma gadījumos, kad runa ir par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kuru veids vai riski neļauj pretendentam noteikt iepriekšēju un vispārēju cenu;

c)	ja piešķiramo pakalpojumu raksturs, jo īpaši finanšu un intelektuālo pakalpojumu gadījumā, ir tāds, ka līguma specifikācijas nav iespējams noteikt pietiekami precīzi, lai labāko piedāvājumu līguma piešķiršanai izvēlētos saskaņā ar noteikumiem, kas regulē atklātas vai ierobežotas procedūras;

d)	par būvdarbu līgumiem, ja būvdarbus veic vienīgi zinātniskās izpētes, pārbaudes vai attīstības nolūkos un to mērķis nav nodrošināt rentabilitāti vai atgūt zinātniskās izpētes un attīstības izmaksas;

e)	pakalpojumu līgumiem, kas minēti Direktīvas 2004/18/EK II B pielikumā, saskaņā ar šīs regulas 134. panta 1. punkta i) un j) apakšpunkta un otrās daļas noteikumiem;

f)	attiecībā uz zinātniskās izpētes un attīstības pakalpojumiem, kas nav tādi, no kuriem labumu gūst vienīgi līgumslēdzēja iestāde, lai tos izmantotu savām vajadzībām, ar nosacījumu, ka par sniegto pakalpojumu pilnībā atlīdzina līgumslēdzēja iestāde;

g)	attiecībā uz pakalpojumu līgumiem par programmas materiāla, kas paredzēts apraidei raidorganizācijās, iegādi, uzlabošanu, izstrādi vai līdzizstrādi un līgumiem par apraides laiku.

2. Gadījumos, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā līgumslēdzējas iestādes var nepublicēt līguma paziņojumu, ja tās pārrunu procedūrā iekļauj visus pretendentus un tikai tos pretendentus, kuri atbilst atlases kritērijiem un kuri iepriekšējā procedūrā ir iesnieguši iepirkuma procedūras formālām prasībām atbilstīgus piedāvājumus.

136. pants

Procedūra ar uzaicinājumu paust ieinteresētību

(Finanšu regulas 104. pants)

1. Līgumiem, kuru vērtība nepārsniedz 170. panta 1. punktā minēto vērtību, un neskarot 134. un 135. pantu, līgumslēdzējas iestādes var izmantot uzaicinājumu paust ieinteresētību, lai veiktu vienu vai otru no šādām darbībām:

a)	veikt to kandidātu iepriekšēju atlasi, kuri jāuzaicina iesniegt piedāvājumus, atsaucoties uz turpmākiem ierobežotiem konkursa uzaicinājumiem;

b)	apkopot to pārdevēju sarakstu, kuri jāuzaicina iesniegt pieprasījumus piedalīties vai piedāvājumus.

2. Saraksts, kuru sastāda pēc uzaicinājuma paust ieinteresētību, ir derīgs šādu laikposmu:

a)	ne vairāk kā trīs gadus no dienas, kad 124. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais paziņojums nosūtīts Publikāciju birojam, šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā;

b)	ne vairāk kā piecus gadus no dienas, kad 124. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais paziņojums nosūtīts Publikāciju birojam, ja tiek izmantots šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais pārdevēju saraksts.

Pirmajā daļā norādītajam sarakstam var būt apakšiedaļas.

Jebkura ieinteresēta persona var iesniegt pieteikumu minētā saraksta derīguma perioda laikā, izņemot šā perioda pēdējos trīs mēnešus.

3. Ja ir jāpiešķir līgums, līgumslēdzēja iestāde aicina visus kandidātus vai pārdevējus, kas ir iekļauti attiecīgajā sarakstā vai saraksta apakšiedaļā, veikt kādu no turpmāk norādītajām darbībām:

a)	iesniegt piedāvājumu 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā;

ja tiek izmantots 1. punkta b) apakšpunktā minētais saraksts, iesniegt vienu vai otru no šādiem dokumentiem:

i)	piedāvājumus, tostarp dokumentus par izslēgšanas un atlases kritērijiem;

ii)	dokumentus par izslēgšanas un atlases kritērijiem un – otrā posmā – piedāvājumus, tiem, kas atbilst šiem kritērijiem.

137. pants

Neliela apjoma līgumi

(Finanšu regulas 104. pants)

1. Pārrunu procedūru bez līguma paziņojuma iepriekšējas publicēšanas, apspriežoties ar vismaz trim kandidātiem, var izmantot neliela apjoma līgumiem, kuru vērtība nepārsniedz EUR 60 000.

Ja pēc apspriešanās ar kandidātiem līgumslēdzēja iestāde saņem tikai vienu pieteikumu, kas ir administratīvi un tehniski derīgs, tad šo līgumu var piešķirt, ja ir izpildīti piešķiršanas kritēriji.

2. Ļoti neliela apjoma līgumus, kuru vērtība nepārsniedz EUR 15 000, var piešķirt, pamatojoties uz vienu piedāvājumu atbilstīgi pārrunu procedūrai bez līguma paziņojuma iepriekšējas publicēšanas.

3. Maksājumus par izdevumiem, kuru summas nepārsniedz EUR 1 000, var apmaksāt, pamatojoties uz izsniegtu rēķinu, bez iepriekšējas piedāvājuma pieņemšanas.

138. pants

Konkursa dokumenti

(Finanšu regulas 105. pants)

1. Konkursa dokumenti ir šādi:

a)	uzaicinājums piedalīties izsolē piedāvājumu konkursā vai sarunā, vai 132. pantā minētajā cenu aptaujā;

b)	specifikācija, kas tam pievienota, vai 132. pantā minēto konkursa sarunu gadījumā, aprakstošs dokuments ar līgumslēdzēja iestādes vajadzībām un prasībām vai interneta adrese, kurā šīs specifikācijas un dokumentus var apskatīt;

c)	līguma projekts, kura pamatā ir līguma paraugs.

Šā punkta c) apakšpunktu nepiemēro gadījumiem, kad ārkārtas un pienācīgi pamatotu apstākļu dēļ līguma paraugu nevar izmantot.

Piedāvājumu konkursa dokumentos ir atsauce uz izsludināšanas pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 123. līdz 126. pantu.

2. Aicinājumā piedalīties piedāvājumu konkursā vai sarunā, vai cenu aptaujā precizē vismaz:

piedāvājumu reģistrēšanas un iesniegšanas nosacījumus, jo īpaši galīgo datumu un laiku, iespējamu prasību aizpildīt atbildes veidlapu, pievienojamos dokumentus, tai skaitā ekonomiskās, finansiālās, profesionālās un tehniskās spējas apstiprinošus dokumentus, kas minēti 146. pantā, ja tie nav precizēti līguma paziņojumā, kā arī adresi, uz kuru tie jānosūta;

b)	ka piedāvājuma iesniegšana paredz piekrišanu 1. punktā minētajai specifikācijai, uz kuru attiecas piedāvājumu konkurss, un ka šī iesniegšana saista līgumslēdzēju līguma izpildes laikā, ja viņš kļūst par tā saņēmēju;

c)	nosaka laikposmu, kurā konkursa noteikumi paliek spēkā un nekādā ziņā nevar tikt grozīti;

d)	aizliedz jebkādus kontaktus starp līgumslēdzēju iestādi un pretendentiem procedūras laikā, izņemot ārkārtējos gadījumos 160. pantā norādītos apstākļos, un, ja noteikumi paredz pārbaudi uz vietas, precizē apmeklējuma kārtību;

e)	konkursa sarunu gadījumā – fiksēts datums un adrese konsultāciju posma sākumam.

3. Specifikācijās obligāti:

a)	norāda izslēgšanas un atlases kritērijus, ko piemēro līgumam, izņemot konkursa sarunas, ierobežotas procedūras un pārrunu procedūras gadījumā pēc 135. pantā minētā paziņojuma publicēšanas; šādos gadījumos šos kritērijus norāda vienīgi līguma paziņojumā vai uzaicinājumā paust ieinteresētību;

b)	līguma piešķiršanas kritēriji un to relatīva izlīdzināšana vai vajadzības gadījumā kārtība, kas samazina šo kritēriju nozīmi, ja tie nefigurē līguma paziņojumā;

c)	uzrāda tehniskās specifikācijas, kas minētas 139. pantā;

d)	nosaka 149. panta 2. punktā minēto prasību minimumu, kuru variantiem jāievēro ekonomiski visizdevīgākā piedāvājuma piešķiršanas procedūra, ja līgumslēdzēja iestāde līguma paziņojumā ir norādījusi, ka varianti ir atļauti;

e)	nosaka, ka piemēro Protokolu par Eiropas Savienības privilēģijām un neaizskaramību un – attiecīgos gadījumos – Vīnes Konvenciju par diplomātiskajām attiecībām vai Vīnes Konvenciju par konsulārajām attiecībām;

f)	norāda, kādi pierādījumi vajadzīgi, lai piekļūtu līgumiem, kā noteikts 172. pantā;

g)	regulas 131. pantā minētajās dinamiskajās iepirkumu sistēmās norāda, kāda veida iepirkumu paredzēts veikt, kā arī sniedz visu vajadzīgo informāciju par iepirkuma sistēmu, izmantotajām elektroniskajām iekārtām un savienojuma tehniskajiem režīmiem un specifikācijām.

4. Līgumā paraugā jo īpaši:

a)	nosaka līgumsodu par līguma noteikumu neievērošanu;

b)	nosaka rekvizītus, kam jābūt ietvertiem faktūrās vai attiecīgos apliecinošos dokumentos saskaņā ar 102. pantu;

c)	nosaka, ka gadījumos, kad iestādes ir līgumslēdzējas iestādes, līgumam piemērojamie tiesību akti ir Savienības tiesību akti, kurus vajadzības gadījumā papildina ar valsts tiesību aktiem, nosakot tos līgumā;

d)	nosaka tiesu, kas ir kompetenta izskatīt strīdus.

Šā punkta pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkā 121. panta 1. punktā minēto līgumu gadījumā līguma projektā ir iespējams atsaukties tikai uz valsts tiesību aktiem.

5. Līgumslēdzēja iestāde var pieprasīt ziņas no pretendenta par jebkuru līguma daļu, par kuru pretendents var plānot slēgt apakšlīgumu ar trešām personām, un apakšlīgumu slēdzēju identitāti. Papildus informācijai, kas minēta 143. pantā, līgumslēdzēja iestāde var pieprasīt kandidātam vai pretendentam iesniegt informāciju par paredzamā apakšlīguma slēdzēja finansiālās, saimnieciskās, tehniskās un profesionālās darbības iespējām, kā minēts 146., 147. un 148. pantā, īpaši gadījumos, kad apakšlīgums ir ievērojama līguma daļa.

139. pants

Tehniskās specifikācijas

(Finanšu regulas 105. pants)

1. Ar tehniskajām specifikācijām ir jāsniedz kandidātiem un pretendentiem vienādas piekļuves iespējas, un to rezultātā nedrīkst radīt nepamatotus šķēršļus līdzdalībai piedāvājumu konkursā.

Tajās nosaka pieprasītā produkta, pakalpojuma, materiāla vai būvdarbu raksturlielumus saistībā ar mērķi, kuram tos paredzējusi līgumslēdzēja iestāde.

2. Šā panta 1. punktā minētajos raksturlielumos iekļauj:

a)	kvalitātes līmeni;

b)	ekoloģiskos raksturlielumus;

c)	ikreiz, kad iespējams, pieejas kritērijus personām ar īpašām vajadzībām vai projektēšanu visu lietotāju vajadzībām;

d)	atbilstības novērtēšanas līmeņus un procedūras;

e)	piemērotību izmantošanai;

f)	nekaitīgumu vai izmērus, bez tam: piegādēm – realizācijas nosaukumu un norādījumus lietotājiem, visiem līgumiem – terminoloģiju, simbolus, testēšanas un pārbaudes metodes, iepakojumu, zīmes un marķējumus, ražošanas procedūras un paņēmienus;

būvdarbu līgumiem – procedūras, kas attiecas uz kvalitātes nodrošināšanu, un noteikumus, kas attiecas uz projektēšanu un izmaksu aprēķināšanu, darbu pārbaudes, apskates un pieņemšanas nosacījumus, celtniecības metodes vai paņēmienus un citus tehniskos nosacījumus, kurus līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar vispārīgiem vai īpašiem noteikumiem var piemērot pabeigtiem būvdarbiem un ar tiem saistītiem materiāliem vai daļām.

3. Tehniskās specifikācijas sagatavo vienā no šādiem veidiem:

atsaucoties uz Eiropas standartiem vai Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, vai kopējām tehniskām specifikācijām, ja tādas ir, vai starptautiskajiem standartiem, vai citām tehnisko atsauču sistēmām, ko noteikušas Eiropas standartizācijas struktūras, vai, ja to nav, tad to ekvivalentiem valstīs. Katrai atsaucei seko frāze “vai ekvivalents”;

b)	snieguma vai funkcionālu prasību aspektā, kas var iekļaut vides raksturojumus un ir pietiekami precīzas, lai ļautu pretendentiem noteikt līguma nolūku un līgumslēdzējām iestādēm piešķirt līgumu;

c)	jaukti izmantojot abus formulēšanas paņēmienus.

4. Ja līgumslēdzējas iestādes izmanto iespēju atsaukties uz specifikācijām, kas minētas 3. punkta a) apakšpunktā, tās nedrīkst noraidīt piedāvājumu, pamatojot ar to, ka tas neatbilst šīm specifikācijām, ja pretendents vai kandidāts jebkurā piemērotā veidā pārliecinoši pierāda līgumslēdzējai iestādei, ka piedāvājums līdzvērtīgā kārtā atbilst izvirzītajām prasībām.

Piemērots veids var būt ražotāja tehniskie dokumenti vai atzītas organizācijas pārbaudes ziņojums.

5. Ja līgumslēdzējas iestādes izmanto 3. punkta b) apakšpunktā minēto iespēju noteikt specifikācijas snieguma vai funkcionālo prasību izteiksmē, tās nedrīkst noraidīt piedāvājumu, kas atbilst valsts standartiem, kuros pārņemti Eiropas standarti, Eiropas tehniskie apstiprinājumi vai kopējas tehniskās specifikācijas, starptautiskie standarti vai tehnisko atsauču sistēmas, ko noteikušas Eiropas standartizācijas struktūras, ja šīs specifikācijas attiecas uz nepieciešamo sniegumu vai funkcionālajām prasībām.

Pretendentam jāpierāda līgumslēdzējai iestādei un jebkurā piemērotā veidā, ka viņa piedāvājums atbilst snieguma vai funkcionālām prasībām, ko noteikusi līgumslēdzēja iestāde. Piemērots veids var būt ražotāja tehniskie dokumenti vai atzītas organizācijas pārbaudes ziņojums.

6. Ja līgumslēdzējas iestādes pieprasa vides raksturojumu snieguma vai funkcionālu prasību aspektā, tās var izmantot detalizētas specifikācijas vai vajadzības gadījumā to daļas, kas noteiktas Eiropas, daudznacionālās, nacionālās ekoloģiskajās zīmēs vai jebkurās citās ekoloģiskajās zīmēs, ciktāl tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a)	izmantotās specifikācijas ir piemērotas, lai noteiktu piegādes vai pakalpojumu, kas ir līguma priekšmets, raksturu;

b)	zīmes prasības ir izveidotas uz zinātniskas informācijas bāzes;

c)	ekoloģiskās zīmes ir pieņemtas procesā, kurā var piedalīties visas iesaistītās personas, piemēram, valsts organizācijas, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas;

d)	ekoloģiskās zīmes ir pieejamas visām ieinteresētajām personām.

7. Līgumslēdzējas iestādes var norādīt, ka precēm vai pakalpojumiem ar ekoloģisko zīmi jāatbilst tehniskajām specifikācijām, kas norādītas līguma dokumentos. Tie pieņem jebkuru citu piemērotu pierādījuma veidu, piemēram, ražotāja tehniskos dokumentus vai atzītas organizācijas pārbaudes ziņojumu. Atzīta organizācija 4., 5. un 6. punkta nozīmē ir izmēģinājumu vai kalibrēšanas laboratorija vai inspekcijas un sertificēšanas organizācija, kas atbilst attiecīgām Eiropas normām.

8. Šīs specifikācijas nevar atsaukties uz īpašu marku vai avotu, konkrētu procesu, tirdzniecības markām, patentiem, īpašas izcelsmes vai produkcijas veidiem, kuru ietekmē pret noteiktiem produktiem vai uzņēmējiem tiek radīta labvēlība vai noraidījums, izņemot ārkārtējos apstākļos, kurus pienācīgi pamato līguma priekšmets.

Ja nav iespējams sniegt pietiekami sīku vai saprotamu līguma priekšmeta aprakstu, atsaucei pievieno frāzi “vai ekvivalents”.

140. pants

Cenas pārskatīšana

(Finanšu regulas 105. pants)

1. Konkursa dokumentos skaidri norāda, vai jānosaka stingra cena, kuru nevar pārskatīt.

2. Ja tā nav, tad konkursa dokumentos izklāsta nosacījumus un/vai formulas cenu pārskatīšanai līguma darbības laikā. Šādos gadījumos līgumslēdzēja iestāde jo īpaši ņem vērā:

a)	iepirkuma procedūras priekšmetu un ekonomisko situāciju, kurā šī procedūra notiek;

b)	uzdevumu un līguma veidu un to ilgumu;

c)	ar to saistītās finansiālās intereses.

141. pants

Nelikumīgas darbības, kas rada pamatu izslēgšanai

(Finanšu regulas 106. pants)

Finanšu regulas 106. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētie gadījumi ietver visas nelikumīgas darbības, kas kaitē Savienības finanšu interesēm, un jo īpaši ir šādas:

a)	krāpšanas gadījumi, kā minēts Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, kas sastādīta ar Padomes 1995. gada 26. jūlija Aktu (12), 1. pantā;

b)	korupcijas gadījumi, kā minēts Konvencijas par Eiropas Kopienu amatpersonu vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonu korupcijas apkarošanu, kas sastādīta ar Padomes 1997. gada 26. maija Aktu (13), 3. pantā;

c)	līdzdalība noziedzīgā organizācijā, kā noteikts Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI (14) 2. pantā;

d)	nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumi, kā noteikts 1. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/60/EK (15);

e)	teroristiski nodarījumi, ar teroristu darbībām saistīti nodarījumi un kūdīšana, palīdzēšana, atbalstīšana vai mēģināšana veikt šādus nodarījumus, kā noteikts Padomes Pamatlēmuma 2002/475/TI (16) 1., 3. un 4. pantā.

142. pants

Izslēgšanas kritēriju piemērošana un izslēgšanas ilgums

(Finanšu regulas 106., 107., 108. un 109. pants)

1. Lai noteiktu izslēgšanas ilgumu un nodrošinātu proporcionalitātes principa ievērošanu, atbildīgā iestāde jo īpaši ņem vērā faktu nopietnību, tostarp tās ietekmi uz Savienības finanšu interesēm un tēlu, laiku, kas pagājis kopš pārkāpuma brīža, pārkāpuma ilgumu un atkārtošanos, attiecīgās vienības nodomu vai nolaidības smaguma pakāpi un pasākumus, ko attiecīgā vienība veikusi, lai novērstu šo situāciju.

Nosakot izslēgšanas periodu, atbildīgā iestāde dod kandidātam vai attiecīgajam pretendentam iespēju izteikt savu viedokli.

Ja izslēgšanas perioda ilgumu ir noteikušas Finanšu regulas 108. panta 2. un 3. punktā minētās iestādes vai struktūras saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, Komisija šo ilgumu piemēro līdz Finanšu regulas 106. panta 4. punktā paredzētā maksimālā termiņa beigām. Finanšu regulas 106. panta 4. punktā minētais periods ir maksimums pieci gadi, ko aprēķina, skaitot no šādām dienām:

a)	no dienas, kad pasludināts spriedums ar res judicata spēku, Finanšu regulas 106. panta 1. punkta b) un e) apakšpunktā minētajos gadījumos;

b)	no pārkāpuma izdarīšanas dienas vai nepārtrauktu vai atkārtotu pārkāpumu gadījumos no dienas, kad izbeigts pārkāpums, Finanšu regulas 106. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajos gadījumos, kad pārkāpums attiecas uz līgumiem ar attiecīgo iestādi.

Trešās daļas b) apakšpunkta nolūkā, ja smags amatpārkāpums tika konstatēts ar valsts iestādes vai starptautiskas organizācijas lēmumu, noteicošais ir lēmuma datums.

Šo izslēgšanas periodu var pagarināt līdz desmit gadiem atkārtota pārkāpuma gadījumā piecu gadu laikā no trešās daļas a) un b) apakšpunktā minētās dienas, ievērojot 1. punktu.

2. Kandidātus vai pretendentus izslēdz no iepirkuma vai dotāciju piešķiršanas procedūras, ja uz tiem attiecas kāds no Finanšu regulas 106. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā minētajiem gadījumiem.

143. pants

Pierādījumi

(Finanšu regulas 106. un 107. pants)

1. Kandidāti un pretendenti iesniedz attiecīgi parakstītu un datētu apliecinājumu ar viņu goda vārdu, norādot, ka uz viņiem neattiecas kāds no Finanšu regulas 106. un 107. pantā minētajiem gadījumiem.

Tomēr ierobežotas procedūras, konkursa sarunu, kā arī pārrunu procedūras, kas seko līguma paziņojuma publicēšanai, gadījumā, ja līgumslēdzēja iestāde ierobežo kandidātu skaitu, ko aicina uz pārrunām vai iesniegt piedāvājumu, visi kandidāti iesniedz 3. punktā minētās apliecības.

Līgumslēdzēja iestāde atkarībā no tās veiktās riska analīzes var nepieprasīt pirmajā daļā minēto apliecinājumu līgumiem, kas minēti 137. panta 2. punktā. Tomēr attiecībā uz līgumiem, kas minēti 265. panta 1. punktā, 267. panta 1. punktā un 269. panta 1. punktā līgumslēdzēja iestāde var nepieprasīt šādu apliecinājumu līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par vai vienāda ar EUR 20 000.

2. Pretendents, kuram tiek piešķirts līgums, līgumslēdzējas iestādes noteiktā laikā un pirms līguma parakstīšanas iesniedz šā panta 3. punktā minētos pierādījumus, kas apstiprina šā panta 1. punktā minēto apliecinājumu, šādos gadījumos:

a)	par līgumiem, kurus piešķir iestādes un kuru vērtība ir vienāda vai lielāka nekā robežlielumi, kas noteikti 170. panta 1. punktā;

b)	par līgumiem ārējo darbību jomā, kuru vērtība ir vienāda vai lielāka nekā 265. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 267. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai 269. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktie robežlielumi.

Attiecībā uz līgumiem, kuru vērtība ir mazāka nekā robežlielumi, kas noteikti šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, līgumslēdzēja iestāde var viņam prasīt iesniegt 3. punktā minētos pierādījumus, ja tai ir šaubas attiecībā uz pretendentu, kuram tiek piešķirts līgums, ka uz to attiecas kāds no izslēgšanas gadījumiem.

3. Līgumslēdzēja iestāde par pietiekamu pierādījumu tam, ka uz kandidātu vai pretendentu, kuram tiek piešķirts līgums, neattiecas neviens no Finanšu regulas 106. panta 1. punkta a), b) vai e) apakšpunktā minētajiem gadījumiem, uzskata nesen izdotu izrakstu no sodāmības reģistra vai, ja tāda nav, tad nesen izdotu līdzvērtīgu dokumentu, kuru izsniegušas izcelsmes valsts tiesu vai administratīvās iestādes un no kura izriet, ka šīs prasības ir izpildītas. Līgumslēdzēja iestāde par pietiekamu pierādījumu tam, ka uz kandidātu vai pretendentu neattiecas apstākļi, kas minēti Finanšu regulas 106. panta 1. punkta a) vai d) apakšpunktā, uzskata nesen izdotu apliecību, ko izsniegusi kompetenta iestāde attiecīgajā valstī.

Ja šā panta 1. punktā minētais dokuments vai apliecība nav izsniegta attiecīgajā valstī un attiecībā uz citiem Finanšu regulas 106. pantā minētajiem izslēgšanas gadījumiem, to var aizstāt ar paziņojumu, kas apliecināts ar zvērestu, vai, ja tāda nav, tad ar svinīgu paziņojumu, ko ieinteresētā puse sniedz tiesu iestādei vai administratīvai iestādei, notāram vai kvalificētai profesionālai struktūrai savā izcelsmes valstī.

4. Atkarībā no tās valsts tiesību aktiem, kurā kandidāts vai pretendents ir nodibināts, dokumenti, kas minēti 1. un 3. punktā, attiecas uz juridiskām personām un/vai fiziskām personām, tai skaitā, ja līgumslēdzēja iestāde uzskata par vajadzīgu, uz uzņēmumu vadītājiem vai jebkuru personu, kam ir pilnvaras pārstāvēt, pieņemt lēmumus vai veikt kontroli attiecībā uz kandidātu vai pretendentu.

5. Ja ir šaubas attiecībā uz kandidātu vai pretendentu, ka uz to attiecas kāds no izslēgšanas gadījumiem, līgumslēdzējas iestādes var pašas lūgt 3. punktā minētajām kompetentajām iestādēm jebkādu informāciju, ko tās uzskata par vajadzīgu konkrētajā gadījumā.

6. Līgumslēdzēja iestāde var atbrīvot kandidātu vai pretendentu no pienākuma iesniegt dokumentārus pierādījumus, kas minēti 3. punktā, ja šādi pierādījumi ir jau iesniegti saistībā ar cita iepirkuma procedūru un ja šo dokumentu izdošanas datums nepārsniedz vienu gadu un tie joprojām ir spēkā.

Šajā gadījumā kandidāts vai pretendents apliecina ar savu godavārdu, ka dokumentārie pierādījumi ir jau iesniegti kādā iepriekšējā iepirkuma procedūrā, un apstiprina, ka viņa stāvoklī nav notikušas izmaiņas.

7. Ja līgumslēdzēja iestāde to pieprasa, kandidāts vai pretendents iesniedz apliecinājumu, ka paredzamais apakšlīguma slēdzējs ar goda vārdu apliecina, ka uz to neattiecas neviens no Finanšu regulas 106. un 107. pantā minētajiem gadījumiem.

Ja rodas kādas šaubas par šo apliecinājumu ar goda vārdu, līgumslēdzēja iestāde pieprasa 3. un 4. punktā minētos pierādījumus. Attiecīgā gadījumā piemēro 5. punktu.

144. pants

Centrālā datubāze

(Finanšu regulas 108. pants)

1. Finanšu regulas 108. panta 1. punktā minētās iestādes, izpildaģentūras un struktūras nosūta Komisijai tās noteiktajā formātā informāciju par trešām personām, uz kurām attiecas kāds no Finanšu regulas 106., 107. pantā, 109. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem gadījumiem, izslēgšanas iemesliem un izslēgšanas perioda ilgumu.

Tās nosūta informāciju arī par tām personām ar pilnvarām pārstāvēt, pieņemt lēmumus vai veikt kontroli attiecībā uz trešām personām, kas ir juridiskas personas, ja šīs personas ir konstatējušas, ka uz tām attiecas kāds no Finanšu regulas 106., 107. pantā, 109. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem gadījumiem.

Finanšu regulas 108. panta 2. un 3. punktā minētās iestādes un struktūras nosūta Komisijai tās noteiktajā formātā informāciju par trešām personām, uz kurām attiecas kāds no Finanšu regulas 106. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajiem gadījumiem, ja to rīcība ir kaitējusi Savienības finanšu interesēm, un personām ar pilnvarām pārstāvēt, pieņemt lēmumus vai veikt kontroli attiecībā uz trešām personām, kas ir juridiskas personas, piemēram:

a)	šīm personām noteikto soda veidu;

b)	attiecīgā gadījumā – izslēgšanai no iepirkuma procedūras paredzēto ilgumu.

2. Regulas 1. punktā minētās institūcijas, izpildaģentūras, iestādes un struktūras izraugās personas, kas ir pilnvarotas darīt zināmu Komisijai un saņemt no tās datubāzēs iekļauto informāciju.

Finanšu regulas 108. panta 1. punktā minēto institūciju, izpildaģentūru, iestāžu un struktūru gadījumā izraudzītās personas nosūta informāciju iespējami īsā laikā Komisijas grāmatvedim un attiecīgā gadījumā pieprasa datu ievadīšanu, grozīšanu vai dzēšanu datubāzē.

Iestāžu un struktūru, kas minētas Finanšu regulas 108. panta 2. punktā, gadījumā izraudzītās personas nosūta nepieciešamo informāciju Komisijas kredītrīkotājam, kas atbildīgs par programmu vai attiecīgo pasākumu, trīs mēnešu laikā no attiecīgā sprieduma pasludināšanas dienas.

Komisijas grāmatvedis ievada, groza vai dzēš datus datubāzē. Izmantojot datu aizsardzības protokolu, viņš katru mēnesi sniedz apstiprinātos datubāzē iekļautos datus izraudzītajām personām.

3. Regulas 1. punktā minētās institūcijas, izpildaģentūras, iestādes un struktūras apliecina Komisijai, ka to sniegtā informācija ir iegūta un nosūtīta saskaņā ar principiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 45/2001 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (17) par personas datu aizsardzību.

Jo īpaši tās iepriekš informē visas trešās personas vai 1. punktā minētās personas, ka to datus var iekļaut datubāzē un ka Komisija var darīt tos zināmus izraudzītājām personām, kas minētas 2. punktā. Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā datu labojumus, dzēsumu vai grozījumu, tās aktualizē nosūtīto informāciju.

Jebkurai datubāzē ievadītajai personai pēc Komisijas grāmatvedim adresēta pieprasījuma ir tiesības tikt informētai par saviem datiem datubāzē.

4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai palīdzētu Komisijai nodrošināt datubāzes efektīvu pārvaldību atbilstoši Direktīvas 95/46/EK prasībām.

Atbilstīgus pasākumus paredz nolīgumos ar trešo valstu iestādēm un visām Finanšu regulas 108. panta 2. un 3. punktā minētajām struktūrām, lai nodrošinātu atbilstību šiem noteikumiem un personas datu aizsardzības principiem.

145. pants

Administratīvas un finansiālas sankcijas

(Finanšu regulas 109. un 131. pants)

1. Neskarot līgumā paredzēto sankciju piemērošanu, kandidātus vai pretendentus un līgumslēdzējus, kas ir snieguši nepatiesus apliecinājumus, pieļāvuši būtiskas kļūdas vai izdarījuši pārkāpumus, vai nodarbojušies ar krāpšanu, vai par kuriem konstatēts, ka tie ir rupji pārkāpuši savas līgumsaistības, var izslēgt no visiem līgumiem un dotācijām, ko finansē no Savienības budžeta, ilgākais uz pieciem gadiem no dienas, kad konstatēts pārkāpums, ko apliecina iztiesāšana ar abu pušu uzklausīšanu, kurā iesaistīts kandidāts, pretendents vai līgumslēdzējs.

Šo termiņu var pagarināt līdz desmit gadiem, ja piecu gadu laikā pēc pirmajā daļā minētās dienas ir izdarīts atkārtots pārkāpums.

2. Pretendentiem vai kandidātiem, kas snieguši nepatiesus apliecinājumus, pieļāvuši būtiskas kļūdas, izdarījuši pārkāpumus vai nodarbojušies ar krāpšanu, var piemērot arī finansiālas sankcijas 2 % līdz 10 % apmērā no piešķiramā līguma paredzamās kopvērtības.

Līgumslēdzējiem, par kuriem konstatēts, ka tie ir rupji pārkāpuši savas līgumsaistības, var piemērot finansiālus sodus 2 % līdz 10 % apmērā no attiecīgā līguma kopvērtības.

Šo likmi var palielināt, nosakot to 4 % līdz 20 % apmērā, ja piecu gadu laikā pēc 1. punkta pirmajā daļā minētās dienas ir izdarīts atkārtots pārkāpums.

3. Iestāde nosaka administratīvas vai finansiālas sankcijas, jo īpaši ņemot vērā 142. panta 1. punktā minētos elementus.

146. pants

Atlases kritēriji

(Finanšu regulas 110. panta 1. punkts)

1. Līgumslēdzējas iestādes sastāda skaidrus un nediskriminējošus atlases kritērijus.

2. Atlases kritērijus piemēro ikvienā iepirkuma procedūrā, lai novērtētu kandidāta vai pretendenta finansiālās, saimnieciskās, tehniskās un profesionālās spējas.

Līgumslēdzēja iestāde var noteikt minimālo spēju līmeni, zem kura kandidātus nevar izvēlēties.

3. Jebkuram pretendentam vai kandidātam var prasīt, lai tas pierāda, ka viņam ir atļauts izpildīt līgumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ko apliecina iekļaušana komercreģistrā vai profesionālā reģistrā, ar zvērestu apliecināts paziņojums vai apliecība, līdzdalība īpašā organizācijā, īpaši izteikts pilnvarojums vai iekļaušana pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk “PVN”) maksātāju reģistrā.

4. Līgumslēdzējas iestādes līguma paziņojumā, uzaicinājumā izteikt ieinteresētību vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu precizē, kādas uzziņas vajadzīgas, lai apliecinātu pretendentu vai kandidātu statusu, tiesībspēju un rīcībspēju.

5. Līgumslēdzējas iestādes par kandidāta vai pretendenta finansiālo, ekonomisko, tehnisko un profesionālo spēju pierādījumu prasītās informācijas apjoms un prasītais minimālais spēju līmenis, atbilstoši 2. punktam, nevar pārsniegt līguma priekšmetu un ievēro uzņēmēju likumīgās intereses, galvenokārt attiecībā uz uzņēmuma tehnisko un komerciālo noslēpumu aizsardzību.

6. Līgumslēdzēja iestāde var izlemt, balstoties uz tās veikto riska novērtējumu, neprasīt pierādījumu par kandidāta vai pretendenta finansiālajām, saimnieciskajām, tehniskajām un profesionālajām spējām šādiem līgumiem:

a)	par līgumiem, ko piešķir iestādes par vērtību, kas nepārsniedz 137. panta 1. punktā noteikto vērtību;

b)	ārējo darbību jomā piešķirtiem līgumiem, kuru vērtība ir mazāka nekā 265. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 267. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai 269. panta 1. punkta a) apakšpunktā norādītie robežlielumi.

Ja līgumslēdzēja iestāde izlemj neprasīt pierādījumu par kandidāta vai pretendenta finansiālajām, saimnieciskajām, tehniskajām un profesionālajām spējām, tad nevar veikt priekšfinansējumu, izņemot, ja tiek sniegta finansiāla garantija par līdzvērtīgu summu.

147. pants

Saimnieciskās un finansiālās spējas

(Finanšu regulas 110. panta 1. punkts)

1. Finansiālo un ekonomisko spēju apliecinājums galvenokārt var tikt veikts ar vienu vai vairākiem šādiem dokumentiem:

a)	atbilstoši banku izraksti vai attiecīgā gadījumā apliecība par attiecīga profesionālā riska apdrošināšanu;

b)	finanšu pārskati vislabākajā gadījumā par pēdējiem trijiem gadiem, par kuriem konti ir noslēgti;

c)	pārskats par kopējo apgrozījumu un apgrozījumu no būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, uz kuriem attiecas līgums, par laikposmu, kas nevar būt ilgāks kā pēdējie trīs pieejamie finanšu gadi.

2. Līgumslēdzēja iestāde var atbrīvot kandidātu vai pretendentu no pienākuma iesniegt dokumentārus pierādījumus, kas minēti 1. punktā, ja šādi pierādījumi ir jau iesniegti saistībā ar cita publiskā iepirkuma procedūru un joprojām atbilst 1. punktam.

Ja kandidāts vai pretendents nespēj sniegt līgumslēdzējas iestādes pieprasītās uzziņas ārkārtēju iemeslu dēļ, kurus līgumslēdzēja iestāde uzskata par attaisnojošiem, tas var pierādīt savas saimnieciskās un finansiālās spējas jebkādiem citiem līdzekļiem, kurus līgumslēdzēja iestāde uzskata par atbilstošiem.

3. Uzņēmējs vajadzības gadījumā un konkrētam līgumam var izmantot citu vienību spējas neatkarīgi no to saikņu juridiskā rakstura, kādas šim uzņēmējam ir ar šīm vienībām. Šādā gadījumā tam jāpierāda līgumslēdzējai iestādei, ka viņa rīcībā būs resursi, kas vajadzīgi, lai izpildītu līgumu, piemēram, uzrādot šo vienību apņemšanos nodot resursus uzņēmēja rīcībā.

Līgumslēdzēja iestāde var pieprasīt, lai pirmajā daļā minētais uzņēmējs un vienības ir solidāri atbildīgi par līguma izpildi.

Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem 121. panta 5. punktā minētās uzņēmēju grupas var balstīties uz grupas vai citu vienību dalībnieku spējām.

148. pants

Tehniskās un profesionālās spējas

(Finanšu regulas 110. panta 1. punkts)

1. Uzņēmēja tehniskās un profesionālās spējas novērtē un pārbauda saskaņā ar 2. un 3. punktu. Līgumu piešķiršanas procedūrās sakarā ar piegādēm, kur nepieciešamas izvietošanas un uzstādīšanas darbības, pakalpojumi un/vai būvdarbi, šādas spējas izvērtē konkrēti attiecībā uz to prasmēm, efektivitāti, pieredzi un ticamību.

2. Uzņēmēju tehniskās un profesionālās spējas var tikt apliecinātas ar veicamās piegādes, pakalpojumu vai darbu veidu, daudzumu vai nozīmīgumu un izmantošanu, balstoties uz vienu vai vairākiem šādiem dokumentiem:

a)	pakalpojumu sniedzēja vai darbuzņēmēja un/vai uzņēmuma vadības izglītība un profesionālā kvalifikācija, un jo īpaši tās personas vai to personu izglītība un profesionālā kvalifikācija, kuras ir atbildīgas par pakalpojumu sniegšanu vai būvdarbu veikšanu;

saraksts:

i)	ar trijos pēdējos gados sniegtajiem nozīmīgākajiem pakalpojumiem un nozīmīgākajām piegādēm, norādot summas, datumus un gan valsts, gan privātus to saņēmējus;

ii)	ar būvdarbiem, kas veikti pēdējos piecos gados, minot summas, datumus un vietu;

c)	tehniskā aprīkojuma, darbarīku un uzņēmuma apraksts, kurus uzņēmums izmantos, izpildot pakalpojumu vai būvdarbu līgumu;

d)	tehniskā aprīkojuma un pielietojamo metožu, lai pārliecinātos par piegādes un pakalpojumu kvalitāti, kā arī uzņēmuma analīzes un izpētes metožu, apraksts;

e)	norāde par iesaistītiem tehniskajiem darbiniekiem vai tehniskām struktūrām, jo īpaši tām, kas atbild par kvalitātes kontroli, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav tieši piederīgas uzņēmumam;

f)	piegādēm: paraugi, apraksti un/vai autentiskas fotogrāfijas un/vai sertifikāti, ko sastādījuši oficiāli kvalitātes kontroles institūti vai aģentūras ar atzītu kompetenci novērtēt produktu atbilstību spēkā esošajām specifikācijām vai standartiem;

g)	pārskats par pakalpojumu sniedzēja vai darbuzņēmēja gada vidējo darbinieku skaitu un vadošo darbinieku skaitu trijos pēdējos gados;

h)	norāde par līguma daļu, par kuru pakalpojumu sniedzējs var plānot slēgt apakšlīgumus;

i)	būvdarbu un pakalpojumu līgumi un, vienīgi piemērotos gadījumos, vides vadības norādes, ko uzņēmējs varēs izmantot līguma laikā.

Ja pirmās daļas b) apakšpunkta i) punktā minētie pakalpojumi sniegti vai piegādes veiktas līgumslēdzējām iestādēm, pierādījumus par izpildi sniedz kā sertifikātu, ko izdevusi vai ar parakstu apstiprinājusi kompetentā iestāde.

Pirmās daļas b) apakšpunkta ii) punkta nolūkā nozīmīgāko darbu sarakstam pievieno apliecību par apmierinošu izpildi, norādot, vai tie veikti profesionāli un vai tie pilnīgi pabeigti.

3. Ja sniedzamie pakalpojumi vai piegādājamie produkti ir kompleksi vai izņēmuma kārtā ir vajadzīgi īpašam nolūkam, tehnisko un profesionālo spēju pierādījumus var nodrošināt ar pārbaudēm, ko izdara līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējas iestādes uzdevumā tās valsts kompetenta oficiāla struktūra, kurā pakalpojumu sniedzējs vai piegādātājs ir nodibināts, ja šī struktūra tam piekrīt. Šādas pārbaudes attiecas uz piegādātāja tehniskajām spējām un ražošanas jaudu un attiecīgā gadījumā uz tā pētījumu un zinātniskās izpētes materiāli tehnisko bāzi un kvalitātes kontroles pasākumiem.

4. Ja līgumslēdzējas iestādes prasa neatkarīgu organizāciju izdotus sertifikātus, kas apliecina, ka uzņēmējs atbilst zināmām kvalitātes garantijas normām, tie atsaucas uz kvalitātes garantijas sistēmām, kas balstās uz attiecīgām Eiropas normām un kuras apliecinājušas akreditētas organizācijas. Tomēr līgumslēdzējas iestādes pieņem arī citus pierādījumus par līdzvērtīgiem kvalitātes garantijas pasākumiem no uzņēmējiem, kuriem nav pieejami šādi sertifikāti vai nav iespējas tos saņemt attiecīgos termiņos.

5. Ja līgumslēdzējas iestādes pieprasa uzrādīt sertifikātus, kurus izdevušas neatkarīgas organizācijas, apliecinot, ka uzņēmējs atbilst noteiktām vides vadības sistēmām vai standartiem, tās atsaucas uz Eiropas Savienības vides vadības un audita sistēmu vai uz citām vides vadības sistēmām, ko akreditētas organizācijas atzinušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1221/2009 (18) 45. pantu, vai citiem vides vadības standartiem, kuri balstīti uz attiecīgajiem Eiropas vai starptautiskajiem standartiem. Tie atzīst organizāciju, kas atrodas citās dalībvalstīs, līdzvērtīgus sertifikātus. Tie arī pieņem līdzvērtīgu vides vadības metožu pierādījumus, ko uzrāda uzņēmēji.

6. Uzņēmējs vajadzības gadījumā un konkrētam līgumam var izmantot citu vienību spējas neatkarīgi no to saikņu juridiskā rakstura, kādas šim uzņēmējam ir ar šīm vienībām. Šādā gadījumā tam jāpierāda līgumslēdzējai iestādei, ka viņa rīcībā būs resursi, kas vajadzīgi, lai izpildītu līgumu, piemēram, uzrādot šo vienību apņemšanos nodot resursus uzņēmēja rīcībā.

Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem 121. panta 5. punktā minētās uzņēmēju grupas var balstīties uz grupas vai citu vienību dalībnieku spējām.

7. Būvdarbu līgumu, pakalpojumu līgumu un izvietošanas un uzstādīšanas darbību gadījumā piegādes līguma kontekstā līgumslēdzēja iestāde var pieprasīt, lai noteiktus svarīgus uzdevumus pilda tieši pats pretendents vai, ja piedāvājumu iesniedz uzņēmēju konsorcijs, kā minēts 121. panta 6. punktā, konsorcija dalībnieks.

8. Līgumslēdzējas iestādes var secināt, ka uzņēmēji nepildīs līgumu atbilstīgi noteiktam kvalitātes standartam, ja līgumslēdzēja iestāde konstatē, ka tiem ir interešu konflikts, kas var negatīvi ietekmēt līguma izpildi.

149. pants

Piešķiršanas noteikumi un kritēriji

(Finanšu regulas 110. panta 2. punkts)

1. Neskarot Finanšu regulas 107. pantu, līgumus piešķir vienā no šādiem diviem veidiem:

a)	saskaņā ar automātisku piešķiršanas procedūru – šādā gadījumā līgumu piešķir pretendentam, kurš, būdams kārtībā un atbilstot izvirzītajiem nosacījumiem, piedāvā viszemāko cenu;

b)	saskaņā ar procedūru, kuru īstenojot līgumu piešķir piedāvājumam ar vislabāko cenas un vērtības attiecību.

2. Lai noteiktu piedāvājumu ar vislabāko cenas un vērtības attiecību, līgumslēdzēja iestāde ņem vērā piedāvāto cenu un citus kvalitātes kritērijus, ko pamato līguma priekšmets, kā tehnisko vērtību, estētiskās un funkcionālās īpašības, vides raksturlielumus, ekspluatācijas izmaksas, rentabilitāti, pabeigšanas vai piegādes termiņus, garantijas remontu un tehnisko palīdzību. Līgumslēdzēja iestāde var noteikt minimālos kvalitātes līmeņus. Piedāvājumus, kuru kvalitātes līmeņi ir zemāki, noraida.

3. Līgumslēdzēja iestāde nosaka relatīvo izlīdzināšanu, ko tā piešķir katram kritērijam, kas izvēlēts noteiktu ekonomiski izdevīgāko līgumu ziņojumā, specifikācijā, vai aprakstošā dokumentā. Šī izlīdzināšana var notikt, izmantojot amplitūdu ar piemērotu maksimālo nobīdi.

Cenas kritērija relatīva izlīdzināšana attiecībā pret citiem kritērijiem nedrīkst novest pie cenas kritērija neitralizācijas līgumslēdzēja izvēlē, nepārkāpjot iestādes fiksētos dažu pakalpojumu, piemēram, novērtēšanas nolūkā ekspertu sniegto pakalpojumu, apmaksas tarifus.

Ja izņēmuma gadījumos nozīmes izvērtēšana tehniski nav iespējama, jo īpaši, ņemot vērā līguma priekšmetu, līgumslēdzēja iestāde vienkārši norāda sarūkošā kārtībā, kāda nozīme jāpiešķir katram kritērijam.

150. pants

Elektronisko izsoļu izmantošana

(Finanšu regulas 110. panta 2. punkts)

1. Līgumslēdzējas iestādes var izmantot elektroniskas izsoles, kurās norāda jaunas cenas, pārskatītus samazinājumus un/vai jaunas vērtības attiecībā uz atsevišķiem piedāvājumu elementiem.

Pirmās daļas nolūkā līgumslēdzējas iestādes izmanto atkārtojošu elektronisku procesu (elektronisku izsoli), kuru organizē pēc piedāvājumu pirmā pilnīgā novērtējuma, kas ļauj tos sarindot, izmantojot automātiskas novērtēšanas metodes.

2. Atklātā, ierobežotā vai pārrunu procedūrā 135. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā līgumslēdzējas iestādes var pieņemt lēmumu par to, ka pirms valsts līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas jārīko elektroniska izsole, ja vien ir iespējams precīzi noteikt piedāvājuma specifikācijas.

Tādā pašā gadījumā elektroniskā izsole var tikt izmantota, iesaistot konkurencē 122. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētā pamatlīguma puses un iesaistot konkurencē 131. pantā minētās dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros slēdzamos līgumus.

Elektroniskā izsole attiecas vai nu tikai uz cenām, ja līgums tiek piešķirts zemākajai cenai, vai uz specifikācijā norādīto piedāvājumu elementu cenām un/vai vērtību, ja līgums tiek piešķirts ekonomiski izdevīgākajam piedāvājumam.

3. Līgumslēdzējas iestādes, kas nolemj izmantot elektronisko izsoli, to min līguma paziņojumā.

Specifikācija, cita starpā, ietver:

a)	elementus, kuru vērtība būs elektroniskās izsoles priekšmets, ciktāl šie elementi ir aprēķināmi tā, lai tos varētu izteikt skaitļos vai procentos;

b)	vērtību, ko var iesniegt, ierobežojumi, kas izriet no līguma priekšmeta specifikācijas;

c)	informāciju, kas tiks nodota pretendenta rīcībā elektroniskās izsoles laikā, un vajadzības gadījumā informāciju par to, kurā brīdī tā tiks nodota viņa rīcībā;

d)	informāciju par elektroniskās izsoles gaitu;

e)	nosacījumus, pēc kuriem pretendenti varēs pārsolīt, un īpaši minimālo nobīdi, kas vajadzības gadījumā tiks pieprasīta pārsolīšanai;

f)	informāciju par izmantojamo elektronisko ierīci un savienojuma nosacījumiem un tehnisko specifikāciju.

4. Pirms uzsākt elektronisko izsoli, līgumslēdzējas iestādes veic piedāvājumu pirmo pilnīgo novērtējumu atbilstoši piešķiršanas kritērijam(-iem) un to fiksētajai izlīdzināšanai.

Visi pretendenti, kas ir iesnieguši pieņemamus piedāvājumus, elektroniskā ceļā tiek vienlaicīgi aicināti iesniegt jaunas cenas un/vai jaunas vērtības; aicinājums ietver visu nepieciešamo informāciju individuālam pieslēgumam izmantojamai elektroniskai ierīcei un precizē elektroniskās izsoles sākuma datumu un laiku. Elektroniskā izsole var notikt vairākos posmos. Elektroniskā izsole nevar sākties ātrāk par divām darba dienām pēc uzaicinājumu izsūtīšanas dienas.

5. Ja piešķiršana notiek ekonomiski izdevīgākajam piedāvājumam, uzaicinājumam tiek pievienots attiecīgā pretendenta piedāvājuma pilnīga novērtējuma, kas veikts atbilstoši 149. panta 3. punkta pirmajā atkāpē paredzētajai izlīdzināšanai, rezultāts.

Uzaicinājumā arī minēta matemātiskā formula, kas elektroniskajā izsolē noteiks automātisku pārskatīšanu, atkarībā no iesniegtām jaunām cenām un/vai jaunām vērtībām. Šī formula ietver visu ekonomiski izdevīgākā piedāvājuma noteikšanai fiksēto kritēriju izlīdzināšanu, kas noteikta līguma paziņojumā vai specifikācijā. Šim nolūkam iespējamā amplitūda iepriekš jāizsaka ar noteiktu vērtību.

Gadījumos, ja ir pieļaujami varianti, formulas jāsniedz katram variantam atsevišķi.

6. Elektroniskās izsoles katrā posmā līgumslēdzējas iestādes nekavējoties sniedz visiem pretendentiem vismaz to informāciju, kas tiem ļauj katrā brīdī uzzināt to savstarpējo klasifikāciju. Iestādes var sniegt arī citu informāciju par citām iesniegtajām cenām vai vērtībām ar nosacījumu, ka tas tiek norādīts specifikācijā. Tās var arī jebkurā brīdī paziņot dalībnieku skaitu izsoles posmā. Tomēr nekādā gadījumā tās nedrīkst izpaust pretendentu identitāti elektroniskās izsoles posmu norises laikā.

7. Līgumslēdzējas iestādes slēdz elektronisko izsoli atbilstoši vienam vai vairākiem šādiem veidiem:

a)	uzaicinājumā piedalīties izsolē tās norāda iepriekš fiksētu datumu un laiku;

b)	ja tās vairs nesaņem jaunas cenas un jaunas vērtības, kas atbilst minimālās nobīdes prasībām;

c)	ja ir realizēts izsoles posmu skaits, kas fiksēts uzaicinājumā piedalīties izsolē;

pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkā līgumslēdzējas iestādes uzaicinājumā piedalīties izsolē precizē termiņu, ko tās ievēros kopš pēdējā iesnieguma saņemšanas, pirms slēgt elektronisko izsoli.

Ja līgumslēdzējas iestādes ir nolēmušas slēgt elektronisko izsoli atbilstoši pirmās daļas c) apakšpunktam, vajadzības gadījumā saistībā ar pirmās daļas b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, uzaicinājumā piedalīties izsolē norāda katra izsoles posma datumus.

8. Pēc elektroniskās izsoles slēgšanas līgumslēdzējas iestādes piešķir līgumu atbilstoši 149. pantam atkarībā no elektroniskās izsoles rezultātiem.

Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst izmantot elektroniskās izsoles netaisnīgi vai tādā veidā, ka tiek kavēta, ierobežota vai kropļota konkurence vai mainīts līguma priekšmets, par kuru rīko piedāvājumu konkursu, publicējot līguma paziņojumu, un definēts specifikācijā.

151. pants

Pārmērīgi zemas cenas piedāvājumi

(Finanšu regulas 110. panta 2. punkts)

1. Ja konkrētam līgumam piedāvājumi šķiet pārmērīgi lēti, līgumslēdzēja iestāde, pirms tā šos piedāvājumus noraida vienīgi ar šādu pamatojumu, rakstiski pieprasa sīkāku informāciju par tām piedāvājuma sastāvdaļām, ko tā uzskata par nepieciešamu, un pārbauda šīs sastāvdaļas, pienācīgi uzklausot puses un ņemot vērā saņemtos paskaidrojumus. Šie precizējumi galvenokārt var skart spēkā esošo darba aizsardzības un apstākļu nosacījumu ievērošanu, gadījumā, ja paredzēts veikt līdzekļu piešķiršanu.

Līgumslēdzēja iestāde var jo īpaši ņemt vērā paskaidrojumus, kas attiecas uz:

a)	ražošanas procesa, pakalpojumu sniegšanas vai celtniecības metodes saimniecisko organizāciju;

b)	pretendenta izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem vai pretendentam pieejamiem ārkārtīgi labvēlīgiem nosacījumiem;

c)	piedāvājuma savdabību.

2. Ja līgumslēdzēja iestāde konstatē, ka piedāvājuma cena ir pārmērīgi zema valsts atbalsta sniegšanas rezultātā, tā var noraidīt piedāvājumu vienīgi ar šo pamatojumu tikai tādā gadījumā, ja pretendents līgumslēdzējas iestādes noteiktā piemērotā termiņā nespēj pierādīt, ka attiecīgais atbalsts ir piešķirts kā galīgs un saskaņā ar Savienības noteikumos paredzētajām procedūrām un lēmumiem attiecībā uz valsts atbalstu.

152. pants

Piedāvājumu un līdzdalības pieprasījumu pieņemšanas termiņi

(Finanšu regulas 111. panta 1. punkts)

1. Līgumslēdzējas iestādes izsaka kalendārajās dienās noteiktus un stingrus piedāvājumu un līdzdalības pieprasījumu pieņemšanas termiņus. Termiņi ir pietiekami ilgi, lai dotu ieinteresētajām pusēm saprātīgu un atbilstošu laiku sagatavot un iesniegt piedāvājumus, jo īpaši ņemot vērā līguma sarežģītumu vai nepieciešamību apmeklēt izpildes vietu vai uz vietas izskatīt specifikācijām pievienotos dokumentus.

2. Atklātās procedūrās attiecībā uz līgumiem, kuru vērtība ir vienāda vai lielāka par 170. panta 1. punktā noteiktajiem robežlielumiem, piedāvājumu pieņemšanas minimālais termiņš ir 52 dienas, skaitot no līguma paziņojuma nosūtīšanas dienas.

3. Ierobežotas procedūras, 132. pantā minētās konkursa sarunu izmantošanas un pārrunu procedūras gadījumā, ja ir publicēts līguma paziņojums par līgumiem, kuru vērtība pārsniedz 170. panta 1. punktā noteiktos robežlielumus, termiņš līdzdalības pieprasījumu pieņemšanai nedrīkst būt īsāks par 37 dienām no līguma paziņojuma nosūtīšanas dienas.

Ierobežotās procedūrās attiecībā uz līgumiem, kuru vērtība ir vienāda vai lielāka par 170. panta 1. punktā noteiktajiem robežlielumiem, piedāvājumu pieņemšanas minimālais termiņš ir 40 dienas, skaitot no uzaicinājuma piedalīties piedāvājumu konkursā nosūtīšanas dienas.

Taču procedūrās pēc aicinājuma izrādīt interesi, kā minēts 136. panta 1. punktā, piedāvājumu pieņemšanas minimālais termiņš ir:

a)	ne mazāk kā 21 diena, skaitot no aicinājuma piedalīties piedāvājumu konkursā nosūtīšanas dienas, piedāvājumu pieņemšanai 136. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 3. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētās procedūras gadījumā;

b)	ne mazāk kā 10 dienas līdzdalības pieprasījumu pieņemšanai un ne mazāk kā 21 diena piedāvājumu pieņemšanai 136. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētās divu posmu procedūras gadījumā.

4. Gadījumos, kad atbilstoši 123. panta 2. punktam līgumslēdzējas iestādes ir nosūtījušas publicēšanai iepriekšēju informatīvu paziņojumu vai pašas ir publicējušas iepriekšēju informatīvu paziņojumu savā pircēja profilā par līgumiem, kas pārsniedz 170. panta 1. punktā noteiktos robežlielumus, piedāvājumu pieņemšanas minimālais termiņš pamatā var tikt samazināts līdz 36 dienām, bet nekādā gadījumā ne mazāk par 22 dienām, skaitot no līguma paziņojuma vai uzaicinājuma piedalīties piedāvājumu konkursā nosūtīšanas dienas.

Termiņa samazināšana, kas minēta pirmajā daļā, ir iespējama tikai, ja iepriekšējs informatīvs paziņojums atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	tas ietver visu līguma paziņojumā pieprasīto informāciju, ciktāl šī informācija ir pieejama paziņojuma publicēšanas brīdī;

b)	tas ticis nosūtīts publicēšanai – minimums 52 dienu un maksimums 12 mēnešu laikā pirms līguma paziņojuma nosūtīšanas datuma.

5. Piedāvājumu pieņemšanas termiņi var tikt samazināti par piecām dienām, ja kopš līguma paziņojuma vai uzaicinājuma izrādīt interesi publicēšanas dienas visi aicinājuma piedalīties piedāvājumu konkursā dokumenti ir brīvi un tieši pieejami elektroniskā veidā.

153. pants

Termiņš, kura laikā ir pieejami piedāvājumu konkursa dokumenti

(Finanšu regulas 111. panta 1. punkts)

1. Ja pieprasījums ir iesniegts noteiktajā laikā pirms piedāvājumu, specifikāciju vai aprakstošo dokumentu iesniegšanas beigu termiņa 132. pantā minētajā procedūrā un papildu dokumentus nosūta visiem uzņēmējiem, kas lūguši specifikāciju vai izrādījuši interesi piedalīties sarunās vai piedāvājumu konkursā, piecas darba dienas pēc pieprasījuma saņemšanas, atbilstoši 4. punktam. Līgumslēdzējām iestādēm nav pienākums atbildēt uz pieprasījumiem, kas iesniegti mazāk nekā piecu darba dienu laikā pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa.

2. Ja tie ir pieprasīti noteiktajā laikā pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa, papildu uzziņas par specifikācijām vai aprakstošiem dokumentiem, vai papildu dokumentiem sniedz vienlaicīgi visiem uzņēmējiem, kas lūguši specifikāciju vai izrādījuši interesi piedalīties sarunās vai piedāvājumu konkursā, pēc iespējas ātrāk un vēlākais sešas kalendāra dienas pēc piedāvājumu saņemšanas vai uzziņu pieprasījumiem, kas saņemti mazāk kā astoņas kalendāra dienas pirms piedāvājumu pieņemšanas beigu datuma, pēc iespējas ātrāk pēc uzziņu pieprasījuma saņemšanas. Līgumslēdzējām iestādēm nav pienākums atbildēt uz pieprasījumiem, kas iesniegti mazāk nekā piecu darba dienu laikā pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa.

3. Ja specifikācijas un papildu dokumentus vai informāciju jebkādu iemeslu dēļ nevar sniegt termiņos, kas minēti šā panta 1. un 2. punktā, vai ja piedāvājumus var izstrādāt vienīgi pēc izpildes vietas apmeklējuma vai arī pēc specifikācijām pievienoto dokumentu izskatīšanas uz vietas, piedāvājumu pieņemšanas termiņu, kas minēts 152. pantā, pagarina, lai ļautu visiem uzņēmējiem iepazīties ar visu informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu piedāvājumus. Šādu pagarinājumu izsludina pienācīgā veidā, ievērojot 123.–126. panta noteikumus.

4. Atklātā procedūrā, tostarp 131. pantā minētās dinamiskās iepirkumu sistēmās, ja viss aicinājums piedalīties piedāvājumu konkursā un visi papildu dokumenti ir brīvi, pilnīgi un tieši pieejami elektroniskā veidā, šā panta 1. punktu nepiemēro. Tad 123. panta 3. punktā minētajā līguma ziņojumā min interneta adresi, kurā šos dokumentus iespējams apskatīt.

154. pants

Termiņi steidzamos gadījumos

(Finanšu regulas 111. panta 1. punkts)

1. Ja pienācīgi pamatotos gadījumos nav iespējams ievērot 152. panta 3. punktā noteiktos termiņus attiecībā uz ierobežotām procedūrām un pārrunu procedūrām ar līguma paziņojuma publicēšanu, līgumslēdzējas iestādes var noteikt šādus termiņus, kas izteikti kalendārajās dienās:

a)	līdzdalības pieprasījumu pieņemšanas termiņu, kas ir vismaz 15 dienas pirms līguma paziņojuma nosūtīšanas dienas vai vismaz 10 dienas, ja paziņojums nosūtīts Publikāciju birojam elektroniskā veidā;

b)	piedāvājumu pieņemšanas termiņu, kas ir vismaz 10 dienas no dienas, kad nosūtīts uzaicinājums piedalīties konkursā.

2. Ierobežotu procedūru vai paātrināto pārrunu procedūru ietvaros papildu informāciju par specifikāciju paziņo visiem kandidātiem vai pretendentiem vēlākais četras kalendārās dienas pirms noteiktā piedāvājumu saņemšanas termiņa, ja tā tiek pieprasīta savlaicīgi.

155. pants

Paziņošanas paņēmieni

(Finanšu regulas 111. panta 1. punkts)

1. Piedāvājumu un līdzdalības pieprasījumu iesniegšanas kārtību nosaka līgumslēdzēja iestāde, kura var izvēlēties vienu saziņas veidu. Piedāvājumi un līdzdalības pieprasījumi var tikt iesniegti vēstules veidā vai elektroniskā veidā. Turklāt līdzdalības pieprasījumus var nosūtīt arī pa faksu.

Izvēlas vispārpieejamus saziņas līdzekļus, lai neapgrūtinātu uzņēmējiem piekļuvi iepirkuma procedūrai.

Saziņas līdzekļus izvēlas tā, lai nodrošinātu šādu nosacījumu ievērošanu:

a)	katra solīšana satur visu tās novērtēšanai nepieciešamo informāciju;

b)	tiek saglabāta datu integritāte;

c)	tiek saglabāta piedāvājumu un līdzdalības pieprasījumu konfidencialitāte, un līgumslēdzēja iestāde iepazīstas ar šiem piedāvājumiem un līdzdalības pieprasījumiem tikai pēc to iesniegšanai paredzētā termiņa beigām;

d)	personas datu aizsardzība saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 prasībām.

Attiecībā uz līdzdalības pieprasījumiem, kas nosūtīti pa faksu, ja nepieciešams juridiskam pamatojumam, līgumslēdzējas iestādes var pieprasīt, lai sūtījumi tiktu apstiprināti ar vēstuli vai elektroniskā veidā pēc iespējas ātrāk un katrā gadījumā pirms 152. pantā minētā termiņa.

2. Ja līgumslēdzēja iestāde pieļauj piedāvājumu un līdzdalības pieprasījumu nosūtīšanu elektroniskā veidā, izmantotajiem līdzekļiem, kā arī to tehniskajam raksturojumam nedrīkst būt diskriminējošs raksturs, tie ir publiski pieejami un savienojami ar plaši lietojamām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, lai neapgrūtinātu uzņēmējiem piekļuvi iepirkuma procedūrai.

3. Izņemot līgumus, kas nepārsniedz 170. panta 1. punktā noteikto robežlielumu, ierīces piedāvājumu un līdzdalības pieprasījumu elektroniskai saņemšanai garantē, izmantojot tehniskus līdzekļus un atbilstīgas procedūras, ka:

a)	uzņēmēju var droši autentificēt;

b)	piedāvājumu un līdzdalības pieprasījumu saņemšanas laiks un diena ir precīzi nosakāms;

c)	var pienācīgi nodrošināt, ka nevienai personai līdz noteiktajiem termiņiem nav pieejami dokumenti, kas nosūtīti saskaņā ar minētajām prasībām;

d)	ja minētais piekļuves aizliegums ir pārkāpts – var pienācīgi nodrošināt, ka šis pārkāpums ir precīzi konstatējams;

e)	vienīgi pilnvarotas personas var noteikt vai mainīt dienu, kurā atver saņemtos dokumentus;

f)	iepirkuma procedūras dažādo posmu laikā pieeja iesniegtajiem dokumentiem vai to daļai ir iespējama pēc pilnvarotu personu vienlaikus veiktām darbībām;

g)	pilnvaroto personu vienlaicīga piekļuve iesniegtajiem dokumentiem ir iespējama tikai pēc attiecīgi noteiktās dienas;

h)	saņemtie un saskaņā ar šīm prasībām atvērtie dokumenti ir pieejami tikai tām pilnvarotām personām, kuras ir tiesīgas ar tiem iepazīties.

4. Ja līgumslēdzēja iestāde atļauj iesniegt piedāvājumus un līdzdalības pieprasījumus elektroniskā veidā, tiek uzskatīts, ka ar šādu sistēmu starpniecību iesniegtie elektroniskie dokumenti ir oriģināli un tos parakstījis uzņēmēja pilnvarots pārstāvis.

5. Ja piedāvājumu vai līdzdalības pieprasījumu nosūtīšana notiek ar vēstules palīdzību, tā norisinās pēc piedāvājumu konkursa dalībnieku vai kandidātu izvēles:

a)	vai nu pa pastu, vai elektronisko pastu, šajos gadījumos aicinājuma piedalīties piedāvājumu konkursā dokumentos tiek precizēts, vai tiek ņemts vērā nosūtīšanas datums, pasta zīmogs vai depozīta apstiprinājuma datums;

pretendentam vai kandidātam personiski vai viņa pārstāvim nogādājot tieši iestādes dienestos; šādam nolūkam dokumentos, kas attiecas uz konkursa piedāvājumu, papildus informācijai, kas minēta 138. panta 2. punkta a) apakšpunktā, norāda struktūrvienību, kurā piedāvājums vai līdzdalības pieprasījums jānogādā, pretī par to saņemot parakstītu datētu kvīti.

6. Lai saglabātu konfidencialitāti un izvairītos no sarežģījumiem gadījumos, kad piedāvājumus nosūta ar vēstuli, konkursa uzaicinājumā jābūt šādam noteikumam:

Piedāvājumi iesniedzami aizzīmogotā aploksnē, kas ir ielikta otrā aizzīmogotā aploksnē. Uz iekšējās aploksnes bez nodaļas nosaukuma, kurai tā ir adresēta atbilstoši norādījumam uzaicinājumā uz konkursu, ir jābūt vārdiem “Uzaicinājums uz konkursu – pasta dienestam neatvērt”. Ja izmanto pašlīmējošās aploksnes, tās ir jāaizzīmogo ar līmlenti un nosūtītājam jāparakstās šķērsām pāri lentei.

156. pants

Piedāvājumu garantijas

(Finanšu regulas 111. panta 3. punkts)

Līgumslēdzēja iestāde var pieprasīt piedāvājuma garantiju, ko dod saskaņā ar 163. pantu un kuras vērtība ir 1–2 % no līguma kopvērtības.

Piedāvājuma garantiju atbrīvo, kad piešķir līgumu. Ja līdz pēdējam termiņam nav iesniegts piedāvājums vai ja piedāvājumu pēc tam atsauc, garantiju patur.

157. pants

Piedāvājumu un līdzdalības pieprasījumu atvēršana

(Finanšu regulas 111. panta 4. punkts)

1. Visi līdzdalības pieprasījumi un piedāvājumi, kas atbilst 155. panta prasībām, tiek atvērti.

2. Ja līguma vērtība pārsniedz 137. panta 1. punktā noteikto robežlielumu, atbildīgais kredītrīkotājs piedāvājumu atvēršanai ieceļ komisiju.

Atklāšanas komisija sastāv vismaz no trīs cilvēkiem, kas pārstāv vismaz divas attiecīgās iestādes organizatoriskās vienības, bez hierarhiskas saiknes to starpā, no kuriem vismaz viens nav atbildīgā kredītrīkotāja pakļautībā. Lai izvairītos no jebkādiem interešu konfliktiem, uz šīm personām attiecas pienākumi, kas noteikti Finanšu regulas 57. pantā. Vietējās pārstāvniecībās un vietējās vienībās, kas minētas šās regulas 72. pantā, vai kas izolētas kādā dalībvalstī, ja nepastāv atsevišķas vienības, nepiemēro prasības, kas attiecas uz organizatoriskajām vienībām bez hierarhiskas saiknes.

Starpiestāžu iepirkuma procedūras gadījumā par iepirkuma procedūru atbildīgās iestādes atbildīgais kredītrīkotājs ieceļ atklāšanas komisiju. Atklāšanas komisijas sastāvam pēc iespējas jāatspoguļo iepirkumu procedūras starpiestāžu raksturs.

3. Piedāvājumu nosūtīšanas pa pastu gadījumā viens vai vairāki atklāšanas komisijas locekļi parafē dokumentus, apliecinot katra piedāvājuma nosūtīšanas datumu un laiku.

Viņi parafē arī:

a)	vai nu katra piedāvājuma katru lappusi; vai

b)	katra piedāvājuma vāka lapu un lapas, kurās ietverti finanšu dati, katra sākotnējā piedāvājuma viengabalainību nodrošinot ar pienācīgiem tehniskiem līdzekļiem, ko izmanto struktūrvienība, kas ir neatkarīga no kredītrīkotājas struktūrvienības, izņemot gadījumos, kas minēti 2. punkta otrajā daļā.

Ja līgumu piešķir, īstenojot automātisku piešķiršanas procedūru saskaņā ar 149. panta 1. punkta a) apakšpunktu, cenas, kas ietvertas piedāvājumos, kuri atbilst prasībām, dara zināmas atklātībai.

Komisijas locekļi paraksta saņemto piedāvājumu atvēršanas rakstisku protokolu, kurā norāda piedāvājumus, kas atbilst 155. panta prasībām, un tos, kuri neatbilst, un sniedz pamatojumu piedāvājumu noraidīšanai neatbilstības dēļ, atsaucoties uz piedāvājumu iesniegšanas veidiem, kas minēti 155. pantā. Minēto protokolu var parakstīt elektroniskā sistēmā, kas nodrošina parakstītāja pietiekamu identifikāciju.

158. pants

Piedāvājumu un līdzdalības pieprasījumu novērtēšanas komisija

(Finanšu regulas 111. panta 5. punkts)

1. Visus līdzdalības pieprasījumus un piedāvājumus, kas pasludināti par atbilstošiem 155. panta prasībām, novērtē un klasificē novērtēšanas komisija, kas izveidota katram no diviem posmiem, attiecīgi uz iepriekš paziņoto izslēgšanas kritēriju un atlases kritēriju bāzes, no vienas puses, un piešķiršanas kritēriju bāzes, no otras puses.

Komisiju ieceļ atbildīgais kredītrīkotājs, lai tā sniegtu konsultējošu atzinumu par līgumiem, kuru vērtība ir lielāka nekā 137. panta 1. punktā noteiktais robežlielums.

Taču atbildīgais kredītrīkotājs var pieņemt lēmumu, ka novērtēšanas komisijai ir jāizvērtē un jāsarindo piedāvājumi, pamatojoties tikai uz piešķiršanas kritērijiem, bet izslēgšanas un atlases kritēriji izvērtējami, izmantojot citus atbilstīgus līdzekļus, kas garantē interešu konflikta neiespējamību.

2. Novērtēšanas komisija sastāv vismaz no trīs cilvēkiem, kas pārstāv Finanšu regulas 208. pantā minēto iestāžu vai struktūru vismaz divas organizatoriskās vienības bez hierarhiskas saiknes to starpā, no kuriem vismaz viens nav atbildīgā kredītrīkotāja pakļautībā. Atbildīgais kredītrīkotājs nodrošina, lai šīs personas ievērotu Finanšu regulas 57. pantā noteiktos pienākumus.

Pārstāvniecībās un vietējās vienībās, kas minētas 72. pantā vai izolētas kādā dalībvalstī, nepastāvot atsevišķām vienībām, organizatorisku vienību bez hierarhiskas saiknes to starpā prasība netiek piemērota.

Novērtēšanas komisijā var būt tie paši locekļi, kuri ir piedāvājumu atvēršanas komisijā.

Ar atbildīgā kredītrīkotāja lēmumu komisijai var palīdzēt pieaicinātie eksperti. Atbildīgais kredītrīkotājs nodrošina, lai šie eksperti ievērotu Finanšu regulas 57. pantā minētos pienākumus.

Starpiestāžu iepirkuma procedūras gadījumā par iepirkuma procedūru atbildīgās iestādes atbildīgais kredītrīkotājs ieceļ novērtēšanas komisiju. Novērtēšanas komisijas sastāvam pēc iespējas jāatspoguļo iepirkumu procedūras starpiestāžu raksturs.

3. Līdzdalības pieprasījumus un piedāvājumus, kas neatbilst visām būtiskajām prasībām, kuras norādītas konkursa dokumentos, noraida.

Tomēr novērtēšanas komisija vai līgumslēdzēja iestāde var aicināt kandidātu vai pretendentu papildināt vai izskaidrot iesniegtos apstiprinošos dokumentus, kas attiecas uz izslēgšanas un atlases kritērijiem, tās noteiktajā termiņā.

Par pieņemamiem tiek uzskatīti tie kandidātu vai pretendentu piedāvājumi, kas nav izslēgti un atbilst atlases kritērijiem.

4. Pārmērīgi zemas cenas piedāvājumu gadījumā, kā minēts 151. pantā, novērtēšanas komisija pieprasa jebkādu informāciju attiecībā uz piedāvājuma būtību.

159. pants

Novērtēšanas rezultāti

(Finanšu regulas 112. pants)

1. Sastāda rakstisku novērtēšanas un sarindojuma protokolu līdzdalības pieprasījumiem un piedāvājumiem, kas atzīti par prasībām atbilstošiem, norādot tā sastādīšanas dienu.

Šo protokolu paraksta visi novērtēšanas komisijas locekļi. Minēto protokolu var parakstīt elektroniskā sistēmā, kas nodrošina parakstītāja pietiekamu identifikāciju.

Ja novērtēšanas komisija nav bijusi atbildīga par piedāvājumu novērtēšanu un sarindošanu, pamatojoties uz izslēgšanas un atlases kritērijiem, rakstisko protokolu paraksta personas, kurām atbildīgais kredītrīkotājs ir uzdevis to veikt. Rakstisko protokolu saglabā turpmākai izmantošanai.

2. Rakstiskajā protokolā, kas minēts 1. punktā, ir vismaz:

a)	līgumslēdzējas iestādes nosaukums un adrese, kā arī līguma, pamatlīguma vai dinamiskās iepirkumu sistēmas priekšmets un vērtība;

b)	noraidīto kandidātu vai pretendentu nosaukumi un noraidījuma iemesli;

c)	to kandidātu vai pretendentu nosaukumi, kurus izskatīs, un iemesli viņu izraudzīšanai;

d)	iemesli to piedāvājumu noraidīšanai, kurus uzskata par nesamērīgi lētiem;

e)	piedāvāto kandidātu vai līgumslēdzēju nosaukumi un šādas izvēles iemesli, un, ja ir zināms, līguma vai pamatlīguma daļa, par kuru līgumslēdzējs nodomājis slēgt apakšlīgumu ar trešām personām.

3. Līgumslēdzēja iestāde tad pieņem lēmumu un norāda vismaz šādu informāciju:

a)	līgumslēdzējas iestādes nosaukums un adrese, līguma priekšmets un vērtība, pamatlīguma vai dinamiskās iepirkumu sistēmas priekšmets un maksimālā vērtība;

b)	noraidīto kandidātu vai pretendentu nosaukumi un noraidījuma iemesli;

c)	to kandidātu vai pretendentu nosaukumi, kurus izskatīs, un iemesli viņu izraudzīšanai;

d)	iemesli to piedāvājumu noraidīšanai, kurus uzskata par nesamērīgi lētiem;

e)	izraudzīto kandidātu vai līgumslēdzēju nosaukumi un šādas izvēles iemesli, atsaucoties uz iepriekš paziņotiem atlases un piešķiršanas kritērijiem, un, ja ir zināms, līguma vai pamatlīguma daļa, par kuru darbuzņēmējs nodomājis slēgt apakšuzņēmuma līgumu ar trešām personām;

f)	attiecībā uz pārrunu procedūrām un konkursa sarunām – 132., 134., 135., 266., 268., 270. un 271. pantā minētie apstākļi, kas tās pamato;

g)	attiecīgā gadījumā – iemesli, kādēļ līgumslēdzēja iestāde izlēmusi nepiešķirt līgumu.

Starpiestāžu iepirkuma procedūras gadījumā pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem līgumslēdzēja iestāde, kas atbildīga par iepirkuma procedūru.

160. pants

Kontakti starp līgumslēdzējām iestādēm un pretendentiem

(Finanšu regulas 112. pants)

1. Līguma piešķiršanas procedūras laikā kontakti starp līgumslēdzēju iestādi un pretendentiem var notikt izņēmuma gadījumā saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti 2. un 3. punktā.

2. Līgumslēdzēja iestāde pirms piedāvājumu iesniegšanas beigu termiņa attiecībā uz papildu dokumentiem un informāciju, kas noteikta 153. pantā, var:

a)	pretendentiem – sniegt papildu informāciju vienīgi ar nolūku izskaidrot līguma raksturu, nosūtot šādu informāciju tajā pašā dienā visiem pretendentiem, kas pieprasījuši specifikācijas;

attiecībā pati uz sevi – ja tā atklāj kļūdu, neprecizitāti, izlaidumu vai jebkāda cita veida pārrakstīšanās kļūdu līguma paziņojuma, konkursa uzaicinājuma vai specifikāciju tekstā – informēt attiecīgās personas vienā un tajā pašā dienā un tādiem pašiem paņēmieniem, kādi izmantoti sākotnējā konkursa uzaicinājumā.

3. Ja pēc piedāvājumu atvēršanas vajadzīgi paskaidrojumi saistībā ar piedāvājumu vai arī piedāvājumā jāizlabo acīmredzamas pārrakstīšanās kļūdas, līgumslēdzēja iestāde var sazināties ar pretendentu, tomēr šādu kontaktu rezultātā nevar tikt ieviestas nekādas izmaiņas piedāvājuma noteikumos.

4. Jebkurā gadījumā, kad ir notikusi sazināšanās, un pienācīgi pamatotos gadījumos, kad sazināšanās nav notikusi, kā minēts Finanšu regulas 96. pantā, iepirkuma lietā saglabā protokolu.

161. pants

Informācija kandidātiem un pretendentiem

(Finanšu regulas 113., 114. un 118. pants)

1. Līgumslēdzējas iestādes pēc iespējas īsā laikā informē kandidātus un pretendentus par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz līguma vai pamatlīguma piešķiršanu vai pielaišanu dinamiskā iepirkuma sistēmai, ieskaitot iemeslus, kuru dēļ tās nolēmušas atteikt līguma slēgšanu vai pamatlīgumu, vai dinamiskā iepirkuma sistēmas īstenošanu, kuras nolūkā veikta iesaistīšana konkurencē, vai iemeslus, kuru dēļ nolemts atsākt procedūru.

2. Līgumslēdzēja iestāde ne vairāk kā piecpadsmit kalendāro dienu laikā no rakstiska pieprasījuma saņemšanas dienas sniedz ziņas, kas paredzētas Finanšu regulas 113. panta 2. punktā.

3. Ja līgumu, ko Savienības iestādes piešķir savā vārdā, vērtība ir vienāda ar vai lielāka par 170. panta 1. punktā noteiktajiem robežlielumiem un tie nav izslēgti no Direktīvas 2004/18/EK darbības jomas, līgumslēdzēja iestāde informē visus neveiksmīgos kandidātus vai pretendentus vienlaicīgi un individuāli elektroniskā veidā, ka to pieteikums vai piedāvājums nav pieņemts vienā no šādiem posmiem:

a)	drīz pēc tam, kad pieņemts lēmums, pamatojoties uz izslēgšanas un atlases kritērijiem, un pirms tiek pieņemts piešķiršanas lēmums, ja iepirkuma procedūru organizē divos atsevišķos posmos;

b)	attiecībā uz piešķiršanas lēmumiem un lēmumiem noraidīt piedāvājumus – iespējami īsā laikā pēc piešķiršanas lēmuma pieņemšanas un vēlākais nākamās nedēļas laikā.

Abos gadījumos līgumslēdzēja iestāde norāda iemeslus, kāpēc piedāvājums vai pieteikums nav pieņemts, kā arī pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

Neveiksmīgie pretendenti un kandidāti var saņemt papildu informāciju par atteikuma iemesliem, nosūtot rakstisku pieprasījumu pa pastu, faksu vai e-pastu, un visiem atlasītiem pretendentiem, kuru piedāvājumi bijuši pieņemami, paziņo veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī tā pretendenta nosaukumu, kuram līgums piešķirts, neskarot Finanšu regulas 113. panta 2. punkta otrās daļas noteikumus. Līgumslēdzējas iestādes atbild vēlākais piecpadsmit kalendāro dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

162. pants

Līguma parakstīšana

(Finanšu regulas 113. un 118. pants)

Līguma izpildi nevar uzsākt, pirms nav parakstīts līgums.

4. iedaļa

Garantijas un korektīva rīcība

163. pants

Garantijas

(Finanšu regulas 115. pants)

1. Ja līgumslēdzējiem iepriekš pieprasa dot garantiju, tai jābūt tādā apjomā un ar tādu termiņu, kas ir pietiekami, lai to varētu izmantot.

2. Garantiju dod banka vai pilnvarota finanšu iestāde. To var aizstāt ar solidāru garantiju, ko dod trešā persona, pēc līgumslēdzējas iestādes piekrišanas.

Garantiju izsaka euro.

Tās rezultātā banka vai finanšu iestāde, vai trešā persona sniedz neatceļamu nodrošinājumu vai ir līgumslēdzēja saistību galvinieks pēc pirmā uzaicinājuma.

164. pants

Izpildes garantija

(Finanšu regulas 115. pants)

1. Lai nodrošinātu, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi ir pilnībā izpildīti, un ja nav iespējams veikt galīgo pieņemšanu atbilstīgi līguma noteikumiem pēc galīgā maksājuma, kredītrīkotājs var pieprasīt izpildes garantiju katrā atsevišķā gadījumā un atbilstīgi iepriekšējai riska analīzei.

2. Garantiju, kuras apmērs ir 10 % no līguma kopvērtības, var veidot ieturējumi no maksājumiem, kad tie tiek izdarīti.

To var aizstāt ar summu, kuru ietur no galīgā maksājuma, lai veidotu garantiju līdz pakalpojumu, piegāžu vai būvdarbu galīgajai pieņemšanai. Summu nosaka kredītrīkotājs, un tā ir samērīga ar noteiktajiem riskiem saistībā ar līguma izpildi, ņemot vērā tā priekšmetu, kā arī nozarei piemērojamos parastos komercnoteikumus.

Šādas garantijas nosacījumus paziņo konkursa dokumentos.

3. Pēc būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu galīgās pieņemšanas garantijas atbrīvo saskaņā ar līguma noteikumiem.

165. pants

Priekšfinansējuma garantija

(Finanšu regulas 115. pants)

1. Kad līgumslēdzēja iestāde ir noteikusi priekšfinansējuma nepieciešamību, tā novērtē riskus saistībā ar priekšfinansējuma maksājumiem pirms iepirkuma procedūras sākšanas, ņemot vērā jo īpaši šādus kritērijus:

a)	līguma aplēstā vērtība;

b)	tā priekšmets;

c)	tā termiņš un temps;

d)	tirgus struktūra.

2. Garantiju pieprasa par priekšfinansējuma maksājumu gadījumā, kas minēts 146. panta 6. punkta otrajā daļā, vai kad kredītrīkotājs nolemj pieprasīt garantiju saskaņā ar šā panta 1. punktu.

Garantiju nepieprasa neliela apjoma līgumiem, kā minēts 137. panta 1. punktā.

Garantiju atbrīvo, tiklīdz priekšfinansējumu ietur no starpposma maksājumiem vai atlikuma maksājumiem līgumslēdzējam saskaņā ar līguma noteikumiem.

166. pants

Apturēšana kļūdas vai pārkāpumu gadījumā

(Finanšu regulas 116. pants)

1. Līguma izpildi var apturēt saskaņā ar Finanšu regulas 116. pantu, lai pārbaudītu, vai šķietamas būtiskas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana patiešām pieļauti. Ja to esība neapstiprinās, līguma izpildi atjauno, cik ātri vien iespējams.

2. Būtiska kļūda vai pārkāpums ir jebkurš līguma vai regulas noteikuma pārkāpums, kas radies darbības vai bezdarbības rezultātā un rada vai var radīt zaudējumus Savienības budžetam.

2. NODAĻA

Noteikumi par līgumiem, kurus piešķir Savienības iestādes uz sava rēķina

167. pants

Attiecīga līmeņa noteikšana robežlielumu aprēķināšanai

(Finanšu regulas 117. un 118. pants)

Katrā iestādē kredītrīkotājiem, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, jānovērtē, vai ir sasniegti Finanšu regulas 118. pantā noteiktie robežlielumi.

168. pants

Atsevišķi līgumi un līgumi ar atsevišķām daļām

(Finanšu regulas 104. un 118. pants)

1. Līguma aplēsto vērtību nedrīkst noteikt ar nolūku izvairīties no šajā regulā paredzētajām prasībām, un līgumus nedrīkst sadalīt šādā nolūkā.

Vajadzības gadījumā, ciktāl tas ir tehniski iespējams un rentabli, līgumus, kuru vērtība ir vienāda ar vai lielāka par 170. panta 1. punktā noteiktajiem robežlielumiem, piešķir vienlaicīgi atsevišķu daļu veidā.

2. Ja piegādes, pakalpojumu vai būvdarbu līguma priekšmets ir sadalīts vairākās daļās, kur katra daļa ir cita līguma priekšmets, visu daļu kopējo vērtību ņem vērā piemērojamā robežlieluma kopējā novērtējumā.

Ja visu daļu kopējā vērtība ir vienāda vai lielāka par robežlielumiem, kas noteikti 170. panta 1. punktā, katrai daļai piemēro Finanšu regulas 97. panta 1. punktu un 104. panta 1. un 2. punktu.

3. Ja līgumu piešķir atsevišķu daļu veidā, piedāvājumus izvērtē atsevišķi katrai daļai. Ja tam pašam pretendentam piešķir vairākas daļas, var parakstīt vienu līgumu par visām šīm daļām.

169. pants

Noteikumi par dažu līgumu vērtības aprēķināšanu

(Finanšu regulas 118. pants)

1. Lai aprēķinātu līguma aplēsto vērtību, līgumslēdzēja iestāde iekļauj kopējo aplēsto līgumslēdzēju atalgojumu.

Ja līgums paredz opcijas vai tā iespējamu atjaunošanu, aprēķina pamats ir maksimālā pieļaujamā vērtība, ieskaitot opciju un atjaunošanas izmantošanu.

Šis novērtējums tiek veikts līguma paziņojuma nosūtīšanas brīdī vai, ja šāda publicēšana nav paredzēta, brīdī, kad līgumslēdzēja iestāde uzsāk piešķiršanas procedūru.

2. Pamatlīgumiem un dinamiskām iepirkumu sistēmām tiek ņemta vērā līgumu, kas ieplānoti visā pamatlīgumu un dinamiskās iepirkumu sistēmas laikā, maksimālā kopējā vērtība.

3. Pakalpojumu līgumiem ņem vērā:

a)	apdrošināšanas pakalpojumiem – maksājamās prēmijas un citus samaksas veidus;

b)	banku vai finanšu pakalpojumiem – nodevas, komisijas maksas, procentu maksājumus un cita veida atlīdzību;

c)	projektēšanas līgumiem – nodevas, komisijas maksas un citus samaksas veidus.

4. Attiecībā uz pakalpojumu līgumiem, kuros nav precizēta kopējā cena, vai piegādes līgumiem par produktu īri, nomu vai īrējumpirkšanu, vērtība, ko ņem par pamatu paredzamās vērtības aprēķināšanai, ir:

līgumiem uz noteiktu laiku:

i)	ja pakalpojumu līgumu termiņš ir 48 mēneši vai mazāk un piegādes līgumu termiņš ir 12 mēneši vai mazāk – līguma kopējā vērtība tā darbības laikā;

ii)	ja piegādes līguma termiņš ir vairāk nekā 12 mēneši – kopvērtība, ieskaitot paredzamo atlikušo vērtību;

b)	līgumiem uz nenoteiktu laiku un pakalpojumu līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus – mēneša vērtība sareizināta ar 48.

5. Piegādes vai pakalpojumu līgumiem, kurus piešķir regulāri vai kas jāatjauno noteiktā laikā, līguma vērtību nosaka, pamatojoties uz:

a)	vai nu faktiskajām kopējām izmaksām par līdzīgiem līgumiem par tādu pašu veidu pakalpojumiem vai produktiem, kas piešķirti iepriekšējā finanšu gadā vai iepriekšējos 12 mēnešos, ja iespējams, koriģējot tos, ņemot vērā gaidāmās izmaiņas daudzumā vai vērtībā 12 mēnešu laikā pēc sākotnējā līguma;

b)	vai paredzamās kopējās izmaksas par secīgiem līgumiem, kas piešķirti divpadsmit mēnešu laikā pēc pirmo pakalpojumu sniegšanas vai pēc pirmās piegādes, vai arī līguma termiņa laikā, ja tas ir ilgāks nekā divpadsmit mēneši.

6. Būvdarbu līgumiem ņem vērā ne tikai būvdarbu vērtību bet arī paredzamo kopvērtību piegādēm, kas nepieciešamas, lai veiktu būvdarbus, un kuras līgumslēdzēja iestāde padara pieejamas līgumslēdzējam.

170. pants

Robežlielumi Direktīvas 2004/18/EK procedūru piemērošanai

(Finanšu regulas 118. pants)

1. Finanšu regulas 118. pantā minētie robežlielumi ir tie, kas noteikti Direktīvā 2004/18/EK attiecīgi piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumiem.

2. Termiņi, kas paredzēti Finanšu regulas 118. pantā, ir termiņi, kas precizēti 152., 153. un 154. pantā.

171. pants

Atlikšanas periods pirms līguma parakstīšanas

(Finanšu regulas 118. pants)

1. Līgumslēdzēja iestāde nedrīkst parakstīt līgumu vai pamatlīgumu, uz ko attiecas Direktīva 2004/18/EK, ar veiksmīgo pretendentu, pirms nav pagājušas 14 kalendārās dienas.

Šis periods sākas skaitot no vienas no šādām dienām:

a)	dienas, kad vienlaicīgi nosūtīti paziņojumi veiksmīgiem un neveiksmīgiem pretendentiem;

b)	ja līgumu vai pamatlīgumu piešķir saskaņā ar pārrunu procedūru bez līguma paziņojuma publicēšanas – dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts 123. pantā minētais līguma piešķiršanas paziņojums.

Ja nosūtīšanai, kas minēta otrās daļas a) apakšpunktā, izmanto faksu vai elektronisku līdzekli, atlikšanas periods ir desmit kalendārās dienas.

Vajadzības gadījumā līgumslēdzēja iestāde var apturēt līguma parakstīšanu, lai veiktu papildu pārbaudi, ja to attaisno neveiksmīgo vai noraidīto pretendentu vai kandidātu pieprasījumi vai piezīmes, vai jebkura cita attiecīga informācija, ko tā saņēmusi. Pieprasījumi, piezīmes vai informācija jāsaņem pirmajā daļā noteiktajā periodā. Apturēšanas gadījumā visus kandidātus vai pretendentus informē trīs darba dienu laikā pēc apturēšanas lēmuma.

Izņemot 2. punktā minētos gadījumus, neviens līgums, kas parakstīts pirms pirmajā daļā noteiktā perioda beigām, nav spēkā.

Ja līgumu vai pamatlīgumu paredzētajam veiksmīgajam pretendentam nevar piešķirt, līgumslēdzēja iestāde to var piešķirt nākamajam labākajam pretendentam.

2. Termiņu, kas noteikts 1. punktā, nepiemēro šādos gadījumos:

a)	atklāto, ierobežoto vai pārrunu procedūru gadījumā pēc līguma paziņojuma iepriekšējas publicēšanas, ja ir iesniegts tikai viens piedāvājums;

b)	gadījumos, kad izmanto konkrētus līgumus, kuru pamatā ir pamatlīgums;

c)	pārrunu procedūras gadījumā, kā minēts 134. panta 1. punkta c) apakšpunktā, g) apakšpunkta iii) punktā, h) un j) apakšpunktā.

172. pants

Pierādījumi, lai piekļūtu līgumiem

(Finanšu regulas 119. pants)

Specifikācijās ietverta prasība pretendentiem norādīt, kurā valstī ir to galvenā pārvalde vai mītne, kā arī uzrādīt apstiprinošus pierādījumus, kādi parasti ir pieņemami saskaņā ar viņu valsts tiesību aktiem.

VI SADAĻA

DOTĀCIJAS

1. NODAĻA

Darbības joma un dotāciju veids

173. pants

Dalības maksas

(Finanšu regulas 121. pants)

Finanšu regulas 121. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētās dalības maksas ir summas, ko maksā struktūrām, kuru locekle ir Savienība, saskaņā ar budžeta lēmumiem un attiecīgās struktūras noteiktajiem maksājumu nosacījumiem.

174. pants

Nolīgumi un lēmumi par godalgām

(Finanšu regulas 121. panta 1. punkts)

1. Uz dotācijām attiecas lēmums vai rakstisks nolīgums.

2. Lai noteiktu izmantojamo instrumentu, ņem vērā šādus elementus:

a)	saņēmēja atrašanās Savienībā vai ārpus tās;

b)	finansēto darbību vai darba programmu satura sarežģītība un standartizācija.

175. pants

Izdevumi par iestāžu locekļiem

(Finanšu regulas 121. pants)

Finanšu regulas 121. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie izdevumi par iestāžu locekļiem ietver iemaksas pašreizējo un agrāko Eiropas Parlamenta deputātu asociācijās. Šīs iemaksas īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta iekšējiem administratīvajiem noteikumiem.

176. pants

Darbības, par kurām var saņemt dotācijas

(Finanšu regulas 121. pants)

Darbībai, par kuru var saņemt dotāciju Finanšu regulas 121. panta nozīmē, ir jābūt skaidri noteiktai.

Darbību nedrīkst sadalīt dažādās darbībās, lai izvairītos no šajā regulā paredzētajiem finansēšanas noteikumiem.

177. pants

Struktūras, kuras īsteno mērķi, kam ir vispārēja Savienības nozīme

(Finanšu regulas 121. pants)

Struktūras, kuras īsteno mērķi, kam ir vispārēja Savienības nozīme, ir šādas:

a)	struktūra, kas iesaistīta izglītības, mācību, informācijas, jauninājumu vai zinātniskās un pētnieciskās darbībās Eiropas politikas jomās, pasākumos, kas veicina pilsonības vai cilvēktiesību nostiprināšanu, vai Eiropas standartizācijas struktūra;

b)	juridiska persona, kas pārstāv bezpeļņas struktūras, kuras darbojas dalībvalstīs, kandidātvalstīs vai potenciālajās kandidātvalstīs un sekmē Līgumu mērķiem atbilstošu principu un darbības jomu īstenošanu.

178. pants

Līdzdalība

(Finanšu regulas 121. pants)

1. Konkrētas dotācijas darbībām un darbības dotācijas var būt līdzdalības sistēmas daļa.

2. Līdzdalības sistēma tiek veidota kā ilgtermiņa sadarbības mehānisms starp Komisiju un dotācijas saņēmējiem. Tā var būt līdzdalības pamatnolīguma vai līdzdalības pamatlēmuma veidā.

Līdzdalības pamatnolīgumā vai lēmumā nosaka kopējos mērķus, plānoto darbību raksturu kā vienreizēja pasākuma vai kā apstiprinātas ikgadējās darba programmas daļu, konkrētu dotāciju piešķiršanas procedūru saskaņā ar šajā sadaļā izklāstītajiem principiem un procedūras noteikumiem un vispārējām katras puses tiesībām un pienākumiem, kas noteikti konkrētajos nolīgumos vai lēmumos.

Šādas līdzdalības ilgums nedrīkst pārsniegt četrus gadus, izņemot izņēmuma gadījumos, kurus jo īpaši attaisno līdzdalības sistēmas priekšmets.

Kredītrīkotāji nedrīkst izmantot līdzdalības pamatnolīgumus vai pamatlēmumus nepienācīgi vai izmantot šos pamatnolīgumus vai pamatlēmumus tā, ka to mērķis vai sekas ir pretrunā ar pārredzamības principu vai pieteikuma iesniedzējiem piemērojamo vienlīdzīgas attieksmes principu.

3. Pamata līdzdalību uzskata par dotācijām attiecībā uz plānošanu, ex ante publicēšanu un piešķiršanu.

4. Konkrētas dotācijas, kuru pamatā ir līdzdalības pamatnolīgumi vai pamatlēmumi, piešķir saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas šajos nolīgumos vai lēmumos, un saskaņā ar šo sadaļu.

Tām piemēro 191. pantā noteiktās procedūras publicēšanai pēc piešķiršanas.

179. pants

Elektroniskās apmaiņas sistēmas

(Finanšu regulas 121. panta 1. punkts)

1. Visu apmaiņu ar saņēmējiem, tostarp dotāciju nolīgumu noslēgšanu, dotāciju lēmumu paziņošanu un jebkurus to grozījumus, var veikt, izmantojot Komisijas izveidotās elektroniskās apmaiņas sistēmas.

2. Šīs sistēmas atbilst šādām prasībām:

a)	tikai pilnvarotām personām var būt piekļuve sistēmai un tajā nosūtītiem dokumentiem;

b)	tikai pilnvarotas personas drīkst elektroniski parakstīt vai nosūtīt dokumentu sistēmā;

c)	pilnvarotās personas jāidentificē sistēmā ar izveidotiem līdzekļiem;

d)	precīzi jānosaka elektroniskā darījuma laiks un diena;

e)	jāsaglabā datu integritāte;

f)	jāsaglabā dokumentu pieejamība;

g)	attiecīgā gadījumā jāsaglabā dokumentu konfidencialitāte;

h)	jānodrošina personas datu aizsardzība saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 prasībām.

3. Uz šajā sistēmā nosūtītiem vai saņemtiem datiem attiecas juridiska prezumpcija par datu integritāti un sistēmas norādītās datu nosūtīšanas vai saņemšanas dienas un laika precizitāti.

Šajā sistēmā nosūtītu vai paziņotu dokumentu uzskata par līdzvērtīgu papīra formāta dokumentam, tas ir pieņemams kā pierādījumi tiesas procesā, to uzskata par oriģinālu, un uz to attiecas juridiska prezumpcija par tā autentiskumu un integritāti, ja tajā nav dinamisku iezīmju, kas var to automātiski izmainīt.

Elektroniskajiem parakstiem, kas minēti 2. punkta b) apakšpunktā, ir rokas parakstiem līdzvērtīgs juridisks spēks.

180. pants

Dotāciju nolīgumu un lēmumu saturs

(Finanšu regulas 122. pants)

1. Dotāciju nolīgumā nosaka vismaz šādu informāciju:

a)	priekšmets;

saņēmējs;

termiņš, proti:

i)	spēkā stāšanās diena;

ii)	finansējamās darbības sākuma diena un ilgums vai finanšu gads;

Savienības finansējuma maksimālā summa euro un dotācijas veids, kam pievieno attiecīgi šādu informāciju:

i)	darbības vai darba programmas kopējās aplēstās attiecināmās izmaksas un attiecināmo izmaksu finansēšanas likme;

ii)	Finanšu regulas 123. panta b), c) un d) punktā minētās vienības izmaksas, vienreizējais maksājums vai vienotā likme, ja ir noteikts;

iii)	šā apakšpunkta i) un ii) punktā noteikto elementu apvienojums;

e)	darbības apraksts vai – darbības dotācijai – darbības programma, kuru attiecīgajam finanšu gadam apstiprinājis kredītrīkotājs, kopā ar aprakstu par rezultātiem, kas sagaidāmi no darbības vai darba programmas īstenošanas;

f)	vispārējie noteikumi, kas piemērojami visiem šāda veida nolīgumiem, piemēram, saņēmēja piekrišana Komisijas, OLAF un Revīzijas palātas veiktām pārbaudēm un revīzijām;

g)	paredzētais darbības vai darba programmas kopējais budžets;

h)	ja darbības īstenošana saistīta ar publiskā iepirkuma piešķiršanu, – 209. pantā norādītie principi vai publiskā iepirkuma piešķiršanas noteikumi, kuri saņēmējam ir jāievēro;

saņēmēja pienākumi, jo īpaši:

i)	pareiza finanšu pārvaldība un darbības un finanšu pārskatu iesniegšana; vajadzības gadījumā nosaka starpposma mērķus, un šos pārskatus iesniedz, līdzko šie mērķi ir sasniegti;

ii)	ja nolīgums ir starp Komisiju un vairākiem saņēmējiem, – iespējamā koordinatora īpašie pienākumi un pārējo saņēmēju īpašie pienākumi pret koordinatoru, kā arī saņēmēju finansiālā atbildība par Komisijai maksājamām summām;

j)	noteikumi un termiņi šo pārskatu apstiprināšanai un Komisijas maksājumu veikšanai;

k)	ja vajadzīgs, informācija par darbības vai apstiprinātas darba programmas vai Finanšu regulas 123. pantā minēto vienības izmaksu, vienreizējo maksājumu vai vienoto likmju attiecināmajām izmaksām;

l)	noteikumi, kas reglamentē Savienības finansiālā atbalsta redzamību, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, kad publiskošana nav iespējama vai lietderīga.

Noteikumi, kas minēti 1. punkta f) apakšpunktā, vismaz:

i)	nosaka, ka dotāciju nolīgumam piemērojamie tiesību akti ir Savienības tiesību akti, kurus vajadzības gadījumā papildina ar valsts tiesību aktiem, kas noteikti dotāciju nolīgumā. Atkāpi var veikt nolīgumos, ko noslēdz ar starptautiskām organizācijām;

ii)	nosaka tiesu vai šķīrējtiesu, kas ir kompetenta izskatīt strīdus.

2. Dotāciju nolīgumā var iekļaut noteikumus un termiņus apturēšanai vai izbeigšanai saskaņā ar Finanšu regulas 135. pantu.

3. Gadījumos, kas minēti 178. pantā, līdzdalības pamatlēmumā vai līdzdalības pamatnolīgumā precizē šā panta 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, c) apakšpunkta i) punktā, f), h)–j) un l) apakšpunktā minēto informāciju.

Konkrētajos dotāciju lēmumos vai nolīgumos iekļauj 1. punkta pirmās daļas a)–e), g) un k) apakšpunktā minēto informāciju un vajadzības gadījumā 1. punkta pirmās daļas i) apakšpunktā minēto informāciju.

4. Dotāciju nolīgumus var grozīt tikai rakstiski. Šādu grozījumu, tostarp tādu grozījumu, lai pievienotu vai izsvītrotu saņēmēju, mērķis vai sekas nav ieviest nolīgumos tādas izmaiņas, kas varētu likt apšaubīt lēmumu par dotācijas piešķiršanu vai arī kas būtu pretrunā ar vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem.

5. Dotāciju lēmumiem mutatis mutandis piemēro 1., 2., 3. un 4. punktu.

Daļu 1. punktā minētās informācijas dotācijas lēmuma vietā var sniegt arī uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus vai jebkurā citā saistītā dokumentā.

181. pants

Dotāciju veidi

(Finanšu regulas 123. pants)

1. Dotācijas Finanšu regulas 123. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā veidā aprēķina, pamatojoties uz attiecināmajām izmaksām, kas faktiski radušās saņēmējam, un ievērojot provizorisko budžeta tāmi, kas iesniegta kopā ar priekšlikumu un iekļauta dotāciju lēmumā vai nolīgumā.

2. Finanšu regulas 123. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās vienības izmaksas sedz visu vai atsevišķu konkrētu kategoriju attiecināmās izmaksas, kas ir skaidri noteiktas iepriekš, atsaucoties uz summu par vienību.

3. Finanšu regulas 123. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētie vienreizējie maksājumi parasti sedz visu vai atsevišķu konkrētu kategoriju attiecināmās izmaksas, kas ir skaidri noteiktas iepriekš.

4. Finanšu regulas 123. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētais vienotas likmes finansējums sedz noteiktu kategoriju attiecināmās izmaksas, kas skaidri noteiktas iepriekš, piemērojot procentus.

182. pants

Vienreizējie maksājumi, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējums

(Finanšu regulas 124. pants)

1. Finanšu regulas 124. panta 1. punktā minēto atļauju izmantot vienreizējos maksājumus, vienības izmaksas vai vienotas likmes finansējumu piemēro programmas termiņam. Šo atļauju var pārskatīt, ja ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas. Datus un summas periodiski novērtē, un attiecīgā gadījumā koriģē vienreizējus maksājumus, vienības izmaksas vai vienotas likmes finansējumu.

Ja nolīgums ir starp Komisiju un vairākiem saņēmējiem, Finanšu regulas 124. panta 1. punkta otrajā daļā noteiktos robežlielumus piemēro katram saņēmējam.

2. Dotācijas lēmumā vai nolīgumā iekļauj visus noteikumus, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu, vai ir ievēroti nosacījumi dotācijas maksājumam, pamatojoties uz vienreizējiem maksājumiem, vienības izmaksām vai vienotas likmes finansējumu.

3. Dotācijas maksājums, pamatojoties uz vienreizējiem maksājumiem, vienības izmaksām vai vienotas likmes finansējumu, neskar tiesības piekļūt saņēmēju obligātajai uzskaitei mērķiem, kas paredzēti 1. punkta pirmajā daļā un Finanšu regulas 137. panta 2. punktā.

4. Ja pēckontrole attiecībā uz notikumu, kas radījis pamatu izmaksām, parāda, ka notikums nav noticis un saņēmējam nepamatoti veikts dotācijas maksājums, pamatojoties uz vienreizējiem maksājumiem, vienības izmaksām vai vienotas likmes finansējumu, Komisija ir tiesīga atgūt dotācijas summu, neskarot Finanšu regulas 109. pantā minētos sodus.

2. NODAĻA

Principi

183. pants

Līdzfinansējuma princips

(Finanšu regulas 125. panta 3. punkts)

1. Saskaņā ar līdzfinansējuma principu resursi, kas ir nepieciešami darbības vai darba programmas īstenošanai, netiek pilnībā nodrošināti ar Savienības ieguldījumu.

Līdzfinansējums var būt saņēmēja pašu resursi, ienākumi no darbības vai darba programmas vai trešo personu finanšu ieguldījumi vai ieguldījumi natūrā.

2. Ieguldījumi natūrā ir nefinanšu resursi, kurus trešās personas bez maksas darījušas pieejamus saņēmējam.

184. pants

Bezpeļņas princips

(Finanšu regulas 125. panta 5. punkts)

Trešo personu finanšu ieguldījumi, kurus saņēmējs var izmantot, lai segtu citas izmaksas, nevis attiecināmās izmaksas Savienības dotācijas ietvaros, vai kuri darbības vai darba programmas beigās nav jāatmaksā trešai personai, ja tie nav izmantoti, netiek uzskatīti par finanšu ieguldījumiem, kurus līdzekļu devēji konkrēti piešķīruši attiecināmo izmaksu finansēšanai Finanšu regulas 125. panta 5. punkta nozīmē.

185. pants

Nelielas vērtības dotācijas

(Finanšu regulas 125. panta 4. punkts)

Par nelielas vērtības dotācijām uzskatāmas tās dotācijas, kas ir mazākas par vai vienādas ar EUR 60 000.

186. pants

Tehniskā palīdzība

(Finanšu regulas 101. un 125. pants)

“Tehniskā palīdzība” ir atbalsts un spēju veidošanas darbības, kas ir nepieciešamas programmas vai darbības īstenošanai, jo īpaši sagatavošanas, vadības, uzraudzības, novērtēšanas, revīzijas un kontroles darbības.

187. pants

Attiecināmās izmaksas

(Finanšu regulas 126. panta 3. punkta c) apakšpunkts)

PVN uzskata par neatgūstamu saskaņā ar piemērojamiem valstu PVN tiesību aktiem, ja saskaņā ar valstu tiesību aktiem tas ir attiecināms uz kādu no šādām darbībām:

a)	atbrīvotas darbības bez atskaitīšanas tiesībām;

b)	darbības, uz kurām neattiecas PVN darbības joma;

c)	darbības, kā minēts a) vai b) punktā, attiecībā uz kurām PVN nav atskaitāms, bet tiek atlīdzināts, izmantojot īpašas atlīdzināšanas shēmas vai kompensācijas fondus, kas nav paredzēti Direktīvā 2006/112/EK, pat tad, ja minētā shēma vai fonds ir noteikts valstu PVN tiesību aktos.

PVN saistībā ar darbībām, kuras uzskaitītas Direktīvas 2006/112/EK 13. panta 2. punktā, uzskata par tādu, ko samaksājis saņēmējs, kas nav ar nodokli neapliekama persona, kā noteikts minētās direktīvas 13. panta 1. punkta pirmajā daļā, neatkarīgi no tā, vai šīs darbības attiecīgā dalībvalsts uzskata par darbībām, kurās iesaistītas struktūras, uz kurām attiecas publiskās tiesības, kā valsts iestādes.

188. pants

Plānošana

(Finanšu regulas 128. pants)

1. Katrs atbildīgais kredītrīkotājs sagatavo ikgadējo vai daudzgadu darba programmu dotācijām. Darba programmu pieņem iestāde, un to publicē attiecīgās iestādes tīmekļa vietnē dotāciju sadaļā, tiklīdz iespējams, bet ne vēlāk kā līdz īstenošanas gada 31. martam.

Darba programmā norāda laikposmu, uz kuru tā attiecas, pamatdokumentu, ja tāds ir, īstenojamos mērķus, gaidāmos rezultātus, uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus orientējošu laika grafiku, orientējošo summu un līdzfinansējuma maksimālo likmi.

Darba programmā turklāt iekļauj 94. pantā noteikto informāciju, lai lēmumu, ar kuru to pieņem, uzskatītu par finansēšanas lēmumu attiecīgā gada dotācijām.

2. Jebkādas būtiskas izmaiņas darba programmā arī pieņem un publicē, kā noteikts 1. punktā.

189. pants

Priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājuma saturs

(Finanšu regulas 128. pants)

1. Uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus norāda:

a)	īstenojamos mērķus;

b)	tiesīguma, izslēgšanas, atlases un piešķiršanas kritērijus, kā noteikts Finanšu regulas 131. un 132. pantā, un attiecīgos apliecinošos dokumentus;

c)	Savienības finansējuma noteikumus;

d)	noteikumus un galīgo datumu priekšlikumu iesniegšanai un plānoto datumu, līdz kuram visi pretendenti jāinformē par to pieteikuma novērtēšanas iznākumu, un orientējošo datumu dotāciju nolīgumu parakstīšanai vai dotāciju lēmumu paziņošanai.

2. Uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus publicē Savienības iestāžu tīmekļa vietnē, un papildus publicēšanai tīmekļa vietnē, izmantojot citus piemērotus līdzekļus, tostarp Eiropas Savienības Oficiālo Vēstnesi, ja ir jārada papildu publicitāte iespējamo saņēmēju vidū. Tos var publicēt no Finanšu regulas 84. pantā minētā finansēšanas lēmuma pieņemšanas, tostarp gadā pirms budžeta izpildes. Publicē visus uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus izdarītos satura grozījumus, ievērojot tos pašus nosacījumus kā uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus.

190. pants

Izņēmums no prasības izteikt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus

(Finanšu regulas 128. pants)

1. Dotācijas var piešķirt, neizsakot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, vienīgi šādos gadījumos:

a)	humānās palīdzības vajadzībām un civilās aizsardzības operācijām vai krīzes pārvarēšanas atbalstam 2. punkta nozīmē;

b)	citos ārkārtējos un pienācīgi pamatotos steidzamos gadījumos;

c)	struktūrām, kas de jure vai de facto ir monopolstāvoklī, ko pienācīgi pamato lēmumā par piešķiršanu;

d)	struktūrām, kas pamatdokumentā Finanšu regulas 54. panta nozīmē noteiktas kā dotāciju saņēmējas, vai struktūrām, ko izraudzījušās dalībvalstis uz savu atbildību, ja šīs dalībvalstis pamatdokumentā noteiktas kā dotācijas saņēmējas;

e)	pētniecības un tehnoloģijas attīstības gadījumā struktūrām, kas iekļautas Finanšu regulas 128. pantā minētajā darba programmā, ja pamatdokuments skaidri paredz šo iespēju un ja projekts nav saistīts ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus;

f)	darbībām ar īpašām raksturīgajām iezīmēm, kurām nepieciešama īpaša veida struktūra tās tehniskās kompetences, augstās specializācijas pakāpes vai administratīvo pilnvaru dēļ, ar nosacījumu, ka attiecīgās darbības neietilpst uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus darbības jomā.

Pirmās daļas f) apakšpunktā minētos gadījumus attiecīgi pamato piešķiršanas lēmumā.

2. Krīzes situācijas trešās valstīs ir tādas situācijas, kas rada tūlītējus vai nenovēršamus draudus un var pāraugt bruņotā konfliktā vai destabilizēt valsti. Krīzes situācijas ir arī tādas situācijas, kuru cēloņi var būt arī dabas katastrofas, cilvēku radītas krīzes, piemēram, karš un citi konflikti, vai ārkārtas apstākļi ar līdzīgām sekām, cita starpā saistībā ar klimata pārmaiņām, vides pasliktināšanos, grūtībām piekļūt enerģijai un dabas resursiem vai galēju nabadzību.

191. pants

Publicēšana pēc piešķiršanas

(Finanšu regulas 128. pants)

1. Informāciju saistībā ar dotācijām, kas piešķirtas finanšu gada laikā, publicē saskaņā ar 21. pantu.

2. Pēc 1. punktā minētās publicēšanas, ja Eiropas Parlaments un Padome to pieprasa, Komisija nosūta tiem pārskatu par:

a)	pieteikuma iesniedzēju skaitu pagājušajā gadā;

b)	pieņemto pieteikumu skaitu un procentuālo daļu uz vienu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus;

c)	vidējo procedūras ilgumu no uzaicinājumā priekšlikumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām līdz dotācijas piešķiršanas brīdim;

d)	dotāciju skaitu un summu, ja iepriekšējā gadā notikusi atteikšanās no ex post publicēšanas pienākuma saskaņā ar 21. panta 4. punktu.

192. pants

Informācija pieteikuma iesniedzējiem

(Finanšu regulas 128. pants)

Komisija sniedz informāciju un ieteikumus pieteikumu iesniedzējiem šādā veidā:

a)	nosaka pieteikuma veidlapu kopējos standartus līdzīgām dotācijām un kontrolē pieteikuma veidlapu izmērus un salasāmību;

b)	sniedz informāciju potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem, arī ar semināru un rokasgrāmatu starpniecību;

c)	glabā pastāvīgos datus par saņēmējiem juridisko personu kartotēkā, kas minēta 63. pantā.

193. pants

Finansējums no atsevišķām budžeta pozīcijām

(Finanšu regulas 129. pants)

Darbību var kopīgi finansēt dažādi atbildīgie kredītrīkotāji no atsevišķām budžeta pozīcijām.

194. pants

Ārkārtējas steidzamības gadījumu un konfliktu novēršanas finansējuma atpakaļejošais spēks

(Finanšu regulas 130. pants)

Finanšu regulas 130. panta 1. punkta darbības jomas ietvaros izdevumiem, ko apmaksājis saņēmējs pirms pieteikuma iesniegšanas dienas, var piešķirt Savienības finansējumu ar šādiem nosacījumiem:

a)	šādas atkāpes iemesli ir pienācīgi pamatoti finansēšanas lēmumā;

b)	lēmums par finansējumu un dotācijas nolīgums vai lēmums tieši nosaka dienu, no kuras rodas tiesības uz finansējumu, pirms pieteikumu iesniegšanas dienas.

195. pants

Dotāciju pieteikumu iesniegšana

(Finanšu regulas 131. pants)

1. Noteikumus dotāciju pieteikumu iesniegšanai nosaka atbildīgais kredītrīkotājs, kas var izvēlēties arī iesniegšanas veidu. Dotāciju pieteikumus var iesniegt vēstules veidā vai elektroniski.

Saziņas līdzekļus izvēlas nediskriminējošā veidā, un tie nedrīkst ierobežot piešķiršanas procedūras pieejamību pieteikumu iesniedzējiem.

Saziņas līdzekļus izvēlas tā, lai nodrošinātu šādu nosacījumu ievērošanu:

a)	katra solīšana satur visu tās novērtēšanai nepieciešamo informāciju;

b)	jāsaglabā datu integritāte;

c)	jāsaglabā priekšlikumu konfidencialitāte;

d)	tiek nodrošināta personas datu aizsardzība saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 prasībām.

Attiecībā uz trešās daļas c) punktu atbildīgais kredītrīkotājs pārbauda pieteikumus tikai pēc pieteikumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām.

Atbildīgais kredītrīkotājs var pieprasīt, lai elektroniskā veidā nosūtītajiem piedāvājumiem tiktu pievienots uzlabots elektroniskais paraksts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/93/EK (19) nozīmē.

2. Ja atbildīgais kredītrīkotājs atļauj iesniegt pieteikumus elektroniskā veidā, izmantotajiem līdzekļiem un to tehniskajiem parametriem jābūt nediskriminējošiem pēc būtības, vispārpieejamiem un saderīgiem ar vispārlietojamiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju produktiem. Informāciju par specifikācijām, kas nepieciešamas pieteikumu iesniegšanai, tostarp šifrēšanu, dara pieejamu pieteikumu iesniedzējiem.

Turklāt pieteikumu elektroniskās saņemšanas ierīcēm jāgarantē drošību un konfidencialitāti. Tām jāgarantē arī, lai var precīzi noteikt pieteikumu saņemšanas precīzo laiku un datumu.

3. Ja pieteikums tiek iesniegts vēstules veidā, pieteikuma iesniedzējs pieteikumu var iesniegt vienā no sekojošiem veidiem:

a)	izmantojot pasta vai kurjera pakalpojumus; tādā gadījumā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus norāda, ka vajadzīgi pierādījumi par nosūtīšanas dienu – pasta zīmogs vai saņemšanas kvīts;

b)	pieteikuma iesniedzējs personiski vai tā pārstāvis, nogādājot pieteikumu tieši iestādē; tādā gadījumā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus jānorāda departaments, kurā nogādājams pieteikums, pretī saņemot parakstītu un datētu kvīti.

3. NODAĻA

Piešķiršanas procedūra

196. pants

Dotāciju pieteikumu saturs

(Finanšu regulas 131. pants)

1. Pieteikumus raksta uz veidlapas, kura sagatavota saskaņā ar kopējiem standartiem, kas noteikti, ievērojot 192. panta a) punktu, un kuras pieejamību nodrošina atbildīgie kredītrīkotāji, un saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti pamatdokumentā un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

Finanšu regulas 131. panta 3. punkta otrajā daļā minētie apliecinošie dokumenti var ietvert, jo īpaši, peļņas un zaudējumu pārskatu un bilanci par pēdējo finanšu gadu, par kuru konti tika noslēgti.

2. Pieteikumam pievienotās darbības vai darba programmas aplēstajā budžetā ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarā, atbilstīgi noteikumiem neparedzētiem izdevumiem vai valūtas maiņas kursu iespējamām izmaiņām, kuras var atļaut pienācīgi pamatotos gadījumos, un norāda darbības vai darba programmas aplēstās attiecināmās izmaksas.

3. Ja pieteikums ir iesniegts dotācijai attiecībā uz darbību, kuras vērtība pārsniedz EUR 750 000, vai darbības dotācijai, kuras vērtība pārsniedz EUR 100 000, tad iesniedz revīzijas ziņojumu, ko sagatavojis apstiprināts ārējais revidents. Ar šo ziņojumu apstiprina pārskatu par pēdējo finanšu gadu, par kuru tas ir pieejams.

Šī punkta pirmo daļu piemēro vienīgi pirmajam pieteikumam, ko saņēmējs iesniedz atbildīgajam kredītrīkotājam vienā finanšu gadā.

Ja ir nolīgumi starp Komisiju un vairākiem saņēmējiem, pirmajā daļā noteiktos robežlielumus piemēro katram saņēmējam.

Līdzdalības gadījumos, kas paredzēti 178. pantā, pirms līdzdalības pamatnolīguma parakstīšanas vai līdzdalības pamatlēmuma paziņošanas ir jābūt sagatavotam šā punkta pirmā daļā minētam revīzijas ziņojumam par diviem pēdējiem finanšu gadiem, par kuriem tas ir iespējams.

Atbildīgais kredītrīkotājs, balstoties uz viņa veikto riska novērtējumu, var atbrīvot no pienākuma sagatavot revīzijas ziņojumu, kas minēts pirmajā daļā, attiecībā uz izglītības un mācību iestādēm un saņēmējiem, kas uzņēmušies solidāru atbildību vai kam nav finansiālas atbildības, ja ir nolīgums ar vairākiem saņēmējiem.

Šā punkta pirmo daļu nepiemēro valsts iestādēm un starptautiskajām organizācijām, kas minētas 43. pantā.

4. Pieteikuma iesniedzējs norāda tā Savienības finansējuma avotus un summas, kas saņemts vai pieprasīts tai pašai darbībai vai darbības daļai, vai tās funkcionēšanai tā paša finanšu gada laikā, kā arī jebkuru citu finansējumu, kas saņemts vai pieprasīts tai pašai darbībai.

197. pants

Pierādījumi, kas apliecina, ka nav pamata izslēgšanai

(Finanšu regulas 131. pants)

Pretendenti paziņo ar goda vārdu, ka viņi neatrodas kādā no situācijām, kas uzskaitītas Finanšu regulas 106. panta 1. punktā un 107. pantā, izņemot gadījumos, kuri paredzēti Finanšu regulas 131. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā. Atbildīgais kredītrīkotājs atkarībā no riska novērtējuma var pieprasīt, lai veiksmīgie pieteikuma iesniedzēji sniedz 143. pantā minētos pierādījumus. Ja atbildīgais kredītrīkotājs to pieprasa, veiksmīgie pieteikuma iesniedzēji sniedz šādus pierādījumus, ja vien tas nav fiziski neiespējami, ko ir atzinis atbildīgais kredītrīkotājs, vai šādi pierādījumi jau ir sniegti citas dotācijas vai iepirkuma procedūras nolūkā, ja dokumenti nav vairāk nekā vienu gadu veci, skaitot no to izdošanas datuma, un ja tie joprojām ir spēkā.

198. pants

Pieteikuma iesniedzēji, kuriem nav juridiskās personas statusa

(Finanšu regulas 131. pants)

Ja dotācijas pieteikumu iesniedz pieteikuma iesniedzējs, kuram nav juridiskās personas statusa, saskaņā ar Finanšu regulas 131. panta 2. punktu, šī pieteikuma iesniedzēja pārstāvjiem jāpierāda, ka tie spēj uzņemties juridiskas saistības pieteikuma iesniedzēja vārdā un pieteikuma iesniedzējam ir finanšu un darbības spējas, kas ir līdzvērtīgas juridisku personu spējām.

199. pants

Juridiskas personas, kas veido vienu pieteikuma iesniedzēju

(Finanšu regulas 131. pants)

Ja vairākas juridiskas personas atbilst kritērijiem, lai pieteiktos dotācijai, un kopā veido vienu juridisku personu, atbildīgais kredītrīkotājs šo juridisko personu var uzskatīt par vienu pieteikuma iesniedzēju, ja pieteikumā norādītas ierosinātajā darbībā vai darba programmā iesaistītās juridiskās personas kā pieteikuma iesniedzēja daļa.

200. pants

Finansiālas un administratīvas sankcijas

(Finanšu regulas 131. pants)

Pieteikuma iesniedzējiem, kas ir snieguši nepatiesus apliecinājumus, pieļāvuši būtiskas kļūdas, izdarījuši pārkāpumus vai nodarbojušies ar krāpšanos, var piemērot finansiālu vai administratīvu sodu vai abus minētos sodus saskaņā ar 145. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

Šādu finansiālu vai administratīvu sankciju vai abas minētās sankcijas var piemērot arī saņēmējiem, par kuriem konstatēts, ka tie ir rupji pārkāpuši savas līgumsaistības.

201. pants

Tiesīguma kritēriji

(Finanšu regulas 131. pants)

1. Tiesīguma kritērijus publicē uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

2. Tiesīguma kritēriji paredz nosacījumus pieteikumu iesniegšanai, atsaucoties uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Šos kritērijus nosaka, pienācīgi ņemot vērā darbības mērķus un ievērojot pārredzamības un nediskriminācijas principu.

202. pants

Atlases kritēriji

(Finanšu regulas 132. panta 1. punkts)

1. Atlases kritērijus publicē uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, un tie ir tādi, ka ļauj novērtēt pieteikuma iesniedzēja finansiālās un darbības iespējas paveikt piedāvāto darbību vai darba programmu.

2. Pieteikuma iesniedzējam ir jābūt stabiliem un pietiekamiem līdzekļu avotiem, lai varētu turpināt veikt darbību visu laika posmu, kurā darbība tiek veikta, vai visu to gadu, par kuru tiek piešķirta dotācija, un piedalīties tās finansēšanā. Pieteikuma iesniedzējam ir jābūt profesionālām zināšanām un kvalifikācijai, kas nepieciešama, lai paveiktu piedāvāto darbību vai darba programmu, ja vien pamatdokumentā īpaši nav noteikts citādi.

3. Finansiālo situāciju un darbības spējas pārbauda īpaši, pamatojoties uz 196. pantā minēto apliecinošo dokumentu analīzi, kurus atbildīgais kredītrīkotājs pieprasa uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

Ja uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus nav pieprasīti apliecinoši dokumenti un ja atbildīgajam kredītrīkotājam rodas šaubas par pieteikumu iesniedzēju finansiālajām un darbības iespējām, viņš lūdz tiem uzrādīt jebkurus attiecīgos dokumentus.

Līdzdalības gadījumā, kas paredzēts 178. pantā, pārbaudi izdara pirms līdzdalības pamatnolīguma parakstīšanas vai līdzdalības pamatlēmuma paziņošanas.

203. pants

Piešķiršanas kritēriji

(Finanšu regulas 132. panta 2. punkts)

1. Piešķiršanas kritērijus publicē uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

2. Piešķiršanas kritēriji ir tādi, ka ļauj piešķirt dotācijas vai nu darbībām, kuras paaugstina ar šīm darbībām īstenotās Savienības programmas vispārējo efektivitāti, vai arī struktūrām, kuru darba programma paredz sasniegt tādu pašu rezultātu. Šos kritērijus formulē tā, lai nodrošinātu, ka Savienības līdzekļi tiek pienācīgi pārvaldīti.

Piešķiršanas kritērijus piemēro tā, lai varētu izvēlēties plānotās darbības vai darba programmas, par kurām Komisija var būt droša, ka tās atbildīs saviem mērķiem un prioritātēm un garantēs Savienības finansējuma pārredzamību.

3. Piešķiršanas kritērijus formulē tā, ka pēc tam ir iespējams izdarīt novērtēšanu.

204. pants

Pieteikumu novērtēšana un piešķiršana

(Finanšu regulas 133. pants)

1. Atbildīgais kredītrīkotājs ieceļ komisiju priekšlikumu novērtēšanai, ja Komisija nepieņem citu lēmumu sakarā ar īpašu nozaru programmu.

Komisijā ir vismaz trīs personas, kas Finanšu regulas 62. un 208. panta minētajās iestādēs un struktūrās pārstāv vismaz divas organizatoriskas vienības, starp kurām nav hierarhiskas saiknes. Lai izvairītos no jebkādiem interešu konfliktiem, uz šīm personām attiecas pienākumi, kas noteikti Finanšu regulas 57. pantā.

Ja nav atsevišķu vienību, tad pārstāvniecībām un vietējām vienībām, kas noteiktas šīs regulas 72. pantā, un deleģētajām struktūrām, kas noteiktas Finanšu regulas 62. un 208. pantā, nepiemēro prasību par organizatoriskām vienībām, starp kurām nav hierarhiskas saiknes.

2. Atbildīgais kredītrīkotājs vajadzības gadījumā sadala procesu vairākos procedūras posmos. Noteikumi, kas regulē šo procesu, tiek izziņoti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

Ja uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus paredzēta divposmu iesniegšanas procedūra, pilnu piedāvājumu otrajā posmā lūdz iesniegt tikai tiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru priekšlikumi atbilst pirmā posma novērtēšanas kritērijiem.

Ja uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus paredzēta divposmu novērtēšanas procedūra, otrajā posmā vērtē tikai tos priekšlikumus, kas ir izturējuši pirmo pakāpi, kurā novērtēšanu veic, pamatojoties uz ierobežotu kritēriju kopumu.

Pieteikuma iesniedzējus, kuru priekšlikumi kādā no minētajiem posmiem ir noraidīti, informē saskaņā ar Finanšu regulas 133. panta 3. punktu.

Katram procedūras nākamajam posmam jābūt skaidri atšķirīgam no iepriekšējā posma.

Vienas un tās pašas procedūras laikā vienus un tos pašus dokumentus un informāciju var pieprasīt tikai vienu reizi.

3. Novērtēšanas komisija vai vajadzības gadījumā atbildīgais kredītrīkotājs var lūgt pieteikuma iesniedzējam sniegt papildu informāciju vai paskaidrojumus par apliecinošajiem dokumentiem, kas iesniegti saistībā ar pieteikumu, ja šāda informācija vai paskaidrojums būtiski nemaina priekšlikumu. Saskaņā ar Finanšu regulas 96. pantu acīmredzamu pārrakstīšanās kļūdu gadījumā novērtēšanas komisija vai kredītrīkotājs var to nedarīt tikai pienācīgi pamatotos gadījumos. Atbildīgais kredītrīkotājs pienācīgi reģistrē kontaktus, kas procedūras laikā uzturēti ar pieteikumu iesniedzējiem.

4. Pabeidzot savu darbu, novērtēšanas komisijas locekļi paraksta protokolu par visiem izskatītajiem priekšlikumiem, iekļaujot tajā šo priekšlikumu kvalitātes novērtējumu un nosakot, kuri priekšlikumi var saņemt finansējumu. Minētos protokolus var parakstīt elektroniskā sistēmā, kas nodrošina parakstītāja pietiekamu autentifikāciju.

Ja nepieciešams, protokolā sarindo izskatītos priekšlikumus, sniedz ieteikumus par maksimālo piešķiramo summu un dotāciju pieteikuma iespējamām nebūtiskām korekcijām.

Protokolu saglabā turpmākai izmantošanai.

5. Atbildīgais kredītrīkotājs var lūgt pieteikuma iesniedzēju koriģēt priekšlikumu, ņemot vērā novērtēšanas komisijas ieteikumus. Atbildīgais kredītrīkotājs piemērotā veidā dokumentē sazināšanos ar pieteikumu iesniedzējiem, kas ir notikusi procedūras laikā.

Atbildīgais kredītrīkotājs pēc novērtēšanas pieņem lēmumu, kurā nosaka vismaz:

a)	lēmuma priekšmetu un kopējo summu;

b)	veiksmīgo pieteikuma iesniedzēju vārdu vai nosaukumu, darbību sadaļu, akceptētās summas un izvēles iemeslus, arī tad, ja tas nesaskan ar novērtēšanas komisijas atzinumu;

c)	noraidīto pieteikuma iesniedzēju vārdu vai nosaukumu un noraidīšanas iemeslus.

6. Šā panta 1., 2. un 4. punkts nav obligāti dotāciju piešķiršanai saskaņā ar šīs regulas 190. pantu un Finanšu regulas 125. panta 7. punktu.

205. pants

Informācija pieteikuma iesniedzējiem

(Finanšu regulas 133. pants)

Noraidītos pieteikuma iesniedzējus informē par viņu pieteikuma novērtēšanas iznākumu pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā 15 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad informācija ir nosūtīta veiksmīgajiem pieteikuma iesniedzējiem.

4. NODAĻA

Maksājumi un kontrole

206. pants

Priekšfinansējuma garantija

(Finanšu regulas 134. pants)

1. Lai samazinātu finanšu riskus, kas ir saistīti ar priekšfinansējuma maksājumu, atbildīgais kredītrīkotājs var, pamatojoties uz riska novērtējumu, vai nu pieprasīt, lai saņēmējs iepriekš iesniedz garantiju par tādu pašu summu kā priekšfinansējums, izņemot nelielas vērtības dotācijas, vai sadalīt maksājumu vairākās iemaksās.

2. Kad vien ir vajadzīga garantija, tā jānovērtē un jāpieņem atbildīgajam kredītrīkotājam.

Garantija ir spēkā pietiekami ilgu laika posmu, lai to varētu izmantot.

3. Garantiju sniedz licencēta banka vai finanšu organizācija, kas atrodas vienā no dalībvalstīm. Ja saņēmējs atrodas trešā valstī, atbildīgais kredītrīkotājs var pieņemt, ka banka vai finanšu iestāde, kas atrodas šajā trešā valstī, sniedz šādu garantiju, ja viņš uzskata, ka tās sniegtais nodrošinājums un raksturojumi ir līdzvērtīgi tiem, ko izsniedz banka vai finanšu iestāde, kas atrodas dalībvalstī.

Pēc saņēmēja lūguma pirmajā daļā minēto garantiju var aizvietot ar trešās personas solidāru garantiju vai darbības saņēmēju, kas ir tā paša dotācijas nolīguma vai lēmuma puses, solidāru neatsaucamu un beznosacījuma garantiju pēc atbildīgā kredītrīkotāja apstiprinājuma.

Garantiju izsaka euro.

Ar šo garantiju banka, finanšu iestāde, trešā persona vai pārējie saņēmēji dod neatceļamu nodrošinājumu vai ir dotācijas saņēmēja saistību galvinieki pēc pirmā uzaicinājuma.

4. Garantiju atbrīvo, priekšfinansējumu pakāpeniski ieskaitot starpposma maksājumos vai atlikuma maksājumā, ko maksā saņēmējam saskaņā ar dotācijas nolīgumā vai lēmumā paredzētajiem noteikumiem.

207. pants

Maksājuma pieprasījumus apstiprinoši dokumenti

(Finanšu regulas 135. pants)

1. Katrai dotācijai priekšfinansējumu var sadalīt vairākās iemaksās atbilstīgi pareizai finanšu pārvaldībai.

Jaunu priekšfinansējumu var izmaksāt pilnībā, ja iztērēti vismaz 70 % no agrākā priekšfinansējuma kopsummas.

Ja no agrākā priekšfinansējuma ir iztērēts mazāk par 70 %, jaunā priekšfinansējuma maksājuma summu samazina par agrākā priekšfinansējuma neizmantotajām summām.

Katram jauna maksājuma pieprasījumam kā pavaddokumentu pievieno saņēmēja tēriņu pārskatu.

2. Saņēmējs apliecina ar godavārdu maksājuma pieprasījumos ietvertās informācijas pilnīgu, drošu un patiesu raksturu, neskarot 110. pantu. Viņš apliecina arī to, ka radušās izmaksas var uzskatīt par attaisnojamām saskaņā ar dotācijas nolīguma vai lēmuma noteikumiem un ka maksājuma pieprasījumus apstiprina atbilstīgi apstiprinoši dokumenti, kurus var pārbaudīt.

3. Atbildīgais kredītrīkotājs, pamatojoties uz riska novērtējumu, jebkura maksājuma pamatojumam var pieprasīt atzinumu par finanšu pārskatiem un darbības vai darba programmas pamatā esošu uzskaiti, ko sagatavojis ārējs apstiprināts revidents vai valsts iestāžu gadījumā kompetents un neatkarīgs valsts ierēdnis. Atzinumu pievieno maksājuma pieprasījumam. Atzinumā apliecina saskaņā ar atbildīgā kredītrīkotāja apstiprināto metodoloģiju un pamatojoties uz saskaņotām procedūrām, kas atbilst starptautiskajiem standartiem, ka izmaksas, ko finanšu pārskatos ir deklarējis saņēmējs, uz kuriem ir balstīts maksājuma pieprasījums, ir patiesas, precīzi reģistrētas un attiecināmas saskaņā ar dotācijas nolīgumu vai lēmumu.

Īpašos un pietiekami pamatotos gadījumos atbildīgais kredītrīkotājs var pieprasīt atzinumu viedokļa veidā vai citā formātā saskaņā ar starptautiskajiem standartiem.

Atzinums par finanšu pārskatiem un pamatā esošu uzskaiti ir obligāts starpposma maksājumiem un atlikumu maksājumiem šādos gadījumos:

a)	dotācijas darbībai, kurai summa, kas piešķirta Finanšu regulas 123. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā veidā, ir EUR 750 000 vai vairāk, ja maksājuma pieprasījumu kumulatīvās summas atbilstīgi minētajam veidam ir vismaz EUR 325 000;

b)	darbības dotācijas, kurām summa, kas piešķirta Finanšu regulas 123. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā veidā, ir EUR 100 000 vai vairāk.

Atbildīgais kredītrīkotājs, pamatojoties uz riska novērtējumu, var atbrīvot arī no pienākuma sniegt šādu atzinumu par finanšu pārskatiem un pamatā esošu uzskaiti:

a)	valsts iestādes un starptautiskas organizācijas, kas minētas 43. pantā;

b)	dotāciju saņēmējus humānās palīdzības, civilās aizsardzības ārkārtas operācijās un krīžu situāciju vadības jomās, izņemot atlikumu maksājumus;

c)	attiecībā uz atlikumu maksājumiem dotāciju saņēmējus humānās palīdzības jomā, kuri ir parakstījuši partnerattiecību pamatnolīgumu, kas minēts 178. pantā, ciktāl pastāv kontroles sistēma, kas sniedz vienlīdzīgas garantijas šiem maksājumiem;

d)	vairāku dotāciju saņēmējiem, kas ir snieguši neatkarīgus apliecinājumus, piedāvājot līdzvērtīgas garantijas attiecībā uz kontroles sistēmām un metodēm, kas izmantotas, sagatavojot to prasījumus.

Atbildīgais kredītrīkotājs var arī atcelt pienākumu sniegt atzinumu par finanšu pārskatiem un pamatā esošu uzskaiti, ja revīziju ir veikuši vai veiks tieši Komisijas pašas darbinieki vai struktūra, kas ir pilnvarota veikt revīziju Komisijas uzdevumā, kā rezultātā tiek sniegtas līdzvērtīgas garantijas par deklarētajām izmaksām.

Ja ir nolīgums starp Komisiju un vairākiem saņēmējiem, trešās daļas a) un b) apakšpunktā noteiktos robežlielumus piemēro katram saņēmējam.

4. Atbildīgais kredītrīkotājs, pamatojoties uz riska novērtējumu, maksājuma apliecināšanai var pieprasīt atbildīgā kredītrīkotāja apstiprinātas neatkarīgas trešās personas sagatavotu darbības pārbaudes ziņojumu. Ja atbildīgais kredītrīkotājs to pieprasa, pārbaudes ziņojumu pievieno maksājuma pieprasījumam, un attiecīgās izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā izmaksas saistībā ar revīzijas atzinumiem, kā noteikts Finanšu regulas 126. pantā. Pārbaudes ziņojumā norāda, ka darbības pārbaude tika veikta saskaņā ar atbildīgā kredītrīkotāja apstiprinātu metodiku, un to, vai darbība vai darba programma tika faktiski īstenota saskaņā ar dotācijas nolīgumā vai dotācijas lēmumā izklāstītajiem noteikumiem.

208. pants

Dotāciju apturēšana un samazināšana

(Finanšu regulas 135. pants)

1. Dotāciju nolīguma vai lēmuma īstenošanu vai saņēmēja dalību to īstenošanā vai maksājumus var apturēt, lai pārbaudītu, vai iespējamās būtiskās kļūdas, pārkāpumi, krāpšana vai pienākumu neizpilde faktiski ir notikusi. Ja tas neapstiprinās, īstenošanu atjauno, cik ātri vien iespējams.

2. Aprobētās darbības vai darba programmas neizpildes gadījumā, sliktas izpildes, daļējas vai novēlotas izpildes gadījumā atbildīgais kredītrīkotājs, ja saņēmējam ir dota iespēja sniegt apsvērumus, vai nu proporcionāli samazina, vai atgūst dotāciju atkarībā no procedūras posma.

5. NODAĻA

Īstenošana

209. pants

Īstenošanas līgumi

(Finanšu regulas 137. pants)

1. Neskarot Direktīvas 2004/18/EK piemērošanu, ja darbības vai darba programmas īstenošanai nepieciešams piešķirt iepirkuma līgumu, saņēmējs piešķir līgumu piedāvājumam ar labāko cenas un vērtības attiecību vai attiecīgi piedāvājumam ar zemākās cenas piedāvājumu, nepieļaujot interešu konfliktu.

2. Ja darbības vai darba programmas īstenošanai nepieciešams piešķirt iepirkuma līgumu, kura vērtība pārsniedz EUR 60 000, atbildīgais kredītrīkotājs var pieprasīt saņēmējam ievērot īpašus noteikumus papildus tiem, kas minēti 1. punktā.

Šo īpašo noteikumu pamatā ir Finanšu regulā paredzētie noteikumi, kas noteikti, pienācīgi ievērojot attiecīgo līgumu vērtību, Savienības iemaksas relatīvo apjomu attiecībā pret darbības kopējām izmaksām un risku. Šādus īpašos noteikumus iekļauj dotācijas lēmumā vai nolīgumā.

210. pants

Finansiāls atbalsts trešām personām

(Finanšu regulas 137. pants)

Ja sasniedzamie mērķi vai rezultāti ir izklāstīti Finanšu regulas 137. panta 1. punktā minētajos nosacījumos pietiekami detalizētā veidā, uzskatāms, ka rīcības brīvības iespējas ir izsmeltas tikai tad, ja dotācijas lēmums vai nolīgums paredz arī:

a)	finansiālā atbalsta maksimālo summu, ko var maksāt trešām personām un kura nepārsniedz EUR 60 000, izņemot, ja finansiālais atbalsts ir darbības galvenais mērķis, un kritērijus konkrētas summas noteikšanai;

b)	dažādus darbības veidus, kuriem var piešķirt finansiālu atbalstu, pamatojoties uz noteiktu sarakstu;

c)	to personu vai personu kategoriju noteikšanu, kuras var saņemt šo finansiālo atbalstu, un kritērijus tā piešķiršanai.

VII SADAĻA

GODALGAS

211. pants

Plānošana

(Finanšu regulas 138. panta 2. punkts)

1. Katrs atbildīgais kredītrīkotājs sagatavo ikgadējo vai daudzgadu darba programmu godalgām. Darba programmu pieņem iestāde, un to publicē attiecīgās iestādes tīmekļa vietnē, tiklīdz iespējams, bet ne vēlāk kā līdz īstenošanas gada 31. martam.

Darba programmā norāda laikposmu, uz kuru tā attiecas, pamatdokumentu, ja tāds ir, īstenojamos mērķus, gaidāmos rezultātus, konkursu orientējošu laika grafiku un godalgu orientējošo summu.

Darba programmā turklāt iekļauj 94. pantā noteikto informāciju, lai lēmumu, ar kuru to pieņem, uzskatītu par finansēšanas lēmumu attiecīgā gada godalgām.

2. Jebkādas būtiskas izmaiņas darba programmā arī pieņem un publicē, kā noteikts 1. punktā.

212. pants

Konkursu noteikumi

(Finanšu regulas 138. panta 2. punkts)

1. Konkursu noteikumi paredz:

dalības nosacījumus, kuri vismaz:

i)	precizē atbilstības kritērijus;

ii)	precizē kārtību un galīgo termiņu dalībnieku reģistrācijai, ja tas ir nepieciešams, un pieteikumu iesniegšanai saskaņā ar 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

iii)	paredz to dalībnieku izslēgšanu, kuri atrodas vienā no situācijām, kas minētas Finanšu regulas 106. panta 1. punktā, 107., 108. un 109. pantā;

iv)	paredz dalībnieku vienpersonisku atbildību prasības gadījumā saistībā ar darbībām, kas veiktas konkursa ietvaros;

v)	paredz uzvarētāju piekrišanu pārbaudēm un revīzijām, ko veic Komisija, OLAF un Revīzijas palāta, un publiskošanas pienākumiem, kā precizēts konkursa noteikumos;

vi)	nosaka, ka konkursam piemērojamie tiesību akti ir Savienības tiesību akti, kurus vajadzības gadījumā papildina ar valsts tiesību aktiem, kas precizēti konkursa noteikumos;

vii)	nosaka tiesu vai šķīrējtiesu, kas ir kompetenta izskatīt strīdus;

viii)

nosaka, ka dalībniekiem, kas ir snieguši nepatiesus apliecinājumus vai izdarījuši pārkāpumus vai nodarbojušies ar krāpšanos, var piemērot finansiālas vai administratīvas sankcijas vai abas minētās sankcijas saskaņā ar 145. pantā paredzētajiem nosacījumiem un proporcionāli attiecīgo godalgu vērtībai;

b)	piešķiršanas kritērijus, kas ir tādi, lai dotu iespēju novērtēt pieteikumu kvalitāti attiecībā uz īstenojamiem mērķiem un gaidāmajiem rezultātiem un objektīvi noteikt, vai pieteikumi ir kvalificējami kā veiksmīgi;

c)	godalgas vai godalgu summu;

d)	kārtību godalgu izmaksai uzvarētājiem pēc to piešķiršanas.

1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nolūkā Savienības dotāciju saņēmēji ir tiesīgi, ja vien konkursa noteikumos nav paredzēts citādi.

1. punkta a) apakšpunkta vi) punkta nolūkā atkāpi var paredzēt starptautisku organizāciju dalības gadījumā.

2. Atbildīgais kredītrīkotājs pieteikumu iesniegšanai izvēlas saziņas līdzekļus, kuri pēc būtības nav diskriminējoši un neierobežo dalībnieku piekļuvi konkursam.

Saziņas līdzekļus izvēlas tā, lai nodrošinātu šādu nosacījumu ievērošanu:

a)	katrs pieteikums satur visu tā novērtēšanai nepieciešamo informāciju;

b)	tiek saglabāta datu integritāte;

c)	tiek saglabāta pieteikumu konfidencialitāte;

d)	tiek nodrošināta personas datu aizsardzība saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 prasībām.

3. Konkursa noteikumos var paredzēt nosacījumus konkursa atcelšanai, jo īpaši, ja tā nevar sasniegt tā mērķus vai ja par uzvarētāju tiktu atzīta juridiska vai fiziska persona, kas neatbilst dalības nosacījumiem.

4. Konkursu noteikumus publicē Savienības iestāžu tīmekļa vietnē. Papildus publicēšanai tīmekļa vietnē konkursu noteikumus var publicēt arī, izmantojot citus piemērotus līdzekļus, tostarp Eiropas Savienības Oficiālo Vēstnesi, ja ir nepieciešams nodrošināt papildu publicitāti potenciālo dalībnieku vidū. Tos var publicēt no Finanšu regulas 84. pantā minētā finansēšanas lēmuma pieņemšanas, tostarp gadā pirms budžeta izpildes. Publicē arī visus konkursu noteikumos izdarītos satura grozījumus, ievērojot tos pašus nosacījumus.

213. pants

Publicēšana pēc piešķiršanas

(Finanšu regulas 138. panta 2. punkts)

1. Informāciju saistībā ar godalgām, kas piešķirtas finanšu gada laikā, publicē saskaņā ar 21. pantu.

2. Pēc 1. punktā minētās publicēšanas, ja Eiropas Parlaments un Padome to pieprasa, Komisija nosūta tiem pārskatu par:

a)	dalībnieku skaitu pagājušajā gadā;

b)	dalībnieku skaitu un veiksmīgo pieteikumu procentuālo daļu katrā konkursā;

c)	to ekspertu sarakstu, kas iepriekšējā gadā ir piedalījušies komisijās, kopā ar atsauci uz procedūru viņu atlasei.

214. pants

Novērtēšana

(Finanšu regulas 138. panta 3. punkts)

1. Pieteikumu novērtēšanas nolūkā atbildīgais kredītrīkotājs ieceļ komisiju no vismaz trīs ekspertiem, kuri var būt neatkarīgi eksperti vai personas, kas pārstāv iestāžu vai struktūru, kas minētas Finanšu regulas 62. un 208. pantā, vismaz divas organizatoriskās vienības bez hierarhiskas saiknes to starpā, izņemot šīs regulas 72. pantā minētajās pārstāvniecībās vai vietējās struktūrās un Finanšu regulas 62. un 208. pantā minētajās deleģētajās struktūrās, ja nav atsevišķu vienību.

Pirmajā daļā minētajiem ekspertiem piemēro Finanšu regulas 57. pantā noteiktās prasības par interešu konfliktu.

Neatkarīgi eksperti paziņo, ka iecelšanas brīdī viņiem nav interešu konflikta un viņi apņemas informēt kredītrīkotāju, ja novērtēšanas procedūras laikā radīsies interešu konflikts.

2. Pabeidzot savu darbu, komisijas locekļi paraksta protokolu par visiem izskatītajiem pieteikumiem, iekļaujot tajā šo priekšlikumu kvalitātes novērtējumu un nosakot, kuriem pieteikumiem var piešķirt godalgas. Minēto protokolu var parakstīt elektroniskā sistēmā, kas nodrošina parakstītāja pietiekamu autentifikāciju.

Pirmajā daļā minēto protokolu saglabā turpmākai atsaucei.

3. Atbildīgais kredītrīkotājs tad lemj par to, vai piešķirt godalgas vai ne. Minētajā lēmumā precizē arī:

a)	piešķirto godalgu, ja tādas ir, priekšmetu un kopsummu;

b)	veiksmīgo dalībnieku, ja tādi ir, vārdus vai nosaukumus, katram veiksmīgajam dalībniekam piešķirto godalgu summu un minētās izvēles iemeslus;

c)	noraidīto dalībnieku vārdu vai nosaukumu un noraidīšanas iemeslus.

215. pants

Informācija un paziņošana

(Finanšu regulas 138. panta 3. punkts)

1. Dalībniekus informē par viņu pieteikuma novērtēšanas iznākumu pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā 15 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad kredītrīkotājs ir pieņēmis lēmumu par godalgas piešķiršanu.

2. Lēmumu par godalgas piešķiršanu paziņo veiksmīgajam dalībniekam, un tas kalpo kā juridiskas saistības Finanšu regulas 86. panta nozīmē.

VIII SADAĻA

FINANŠU INSTRUMENTI

216. pants

To vienību atlase, kuras pilnvarotas īstenot finanšu instrumentus netiešā pārvaldībā

(Finanšu regulas 139. pants)

1. Lai īstenotu finanšu instrumentus netiešā pārvaldībā, Komisija iegūst pierādījumus, ka pilnvarotā vienība atbilst Finanšu regulas 60. panta 2. punkta prasībām. Kad šie pierādījumi ir iegūti, tie ir derīgi jebkurai turpmākai finanšu instrumentu īstenošanai, ko veic attiecīgā vienība, ja vien nav veiktas būtiskas izmaiņas pilnvaroto vienību sistēmās, noteikumos un procedūrās, uz kurām attiecas minētās prasības.

2. Lai atlasītu vienības, kuras pilnvarotas īstenot finanšu instrumentus saskaņā ar Finanšu regulas 61. panta 2. punktu, Komisija publicē uzaicinājumu potenciālajām pilnvarotajām vienībām. Minētajā uzaicinājumā iekļauj atlases un piešķiršanas kritērijus.

Pirmajā daļā minētajā uzaicinājumā norāda arī, vai pilnvarotās vienības pienākums ir piešķirt savus finanšu resursus konkrētajam finanšu instrumentam vai dalīt risku. Ja ir šāda norāde un ja ir jāmazina iespējamais interešu konflikts, uzaicinājumā norāda arī, ka pilnvarotās vienības pienākums ir ierosināt pasākumus interešu saskaņošanai, kā izklāstīts Finanšu regulas 140. panta 2. punktā. Interešu saskaņošanas pasākumus iekļauj nolīgumā par konkrēto finanšu instrumentu.

Komisija sāk sarunas ar vienībām, kas atbilst atlases kritērijiem, pārredzamā un objektīvā veidā un neradot interešu konfliktu. Pēc sarunām Komisija paraksta deleģēšanas nolīgumus ar vienību vai vienībām, kas ir iesniegušas priekšlikumus ar labāko cenas un vērtības attiecību, tostarp attiecīgā gadījumā savu finanšu resursu piešķiršanu vai riska dalīšanu.

3. Komisija var sākt tiešas pārrunas ar potenciālām pilnvarotām vienībām pirms deleģēšanas nolīgumu parakstīšanas, ja pilnvarotā vienība ir noteikta attiecīgajā pamatdokumentā vai uzskaitīta Finanšu regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktā, vai pietiekami pamatotos un pienācīgi dokumentētos izņēmuma gadījumos, jo īpaši, ja:

a)	pēc uzaicinājuma potenciālām pilnvarotām vienībām nav iesniegti piemēroti priekšlikumi;

b)	finanšu instrumentiem ar noteiktām iezīmēm ir nepieciešama īpaša veida pilnvarota vienība tās tehniskās kompetences, tās augstās specializācijas pakāpes vai tās administratīvās spējas dēļ;

c)	ārkārtējas steidzamības iemeslu dēļ, kuru radījuši neparedzami notikumi, kas nav attiecināmi uz Savienību, nav iespējams ievērot 2. punktā minēto procedūru.

217. pants

Saturs deleģēšanas nolīgumiem ar vienībām, kuras pilnvarotas īstenot finanšu instrumentus netiešā pārvaldībā

(Finanšu regulas 139. pants)

Papildus 40. pantā uzskaitītajām prasībām deleģēšanas nolīgumā ar vienībām, kuras pilnvarotas īstenot finanšu instrumentus, iekļauj atbilstīgas procedūras, lai nodrošinātu atbilstību Finanšu regulas 140. pantā izklāstītajiem principiem un nosacījumiem. Deleģēšanas nolīgumos konkrēti ietilpst:

a)	finanšu instrumenta apraksts, tostarp tā ieguldījumu stratēģija vai politika, sniegtā atbalsta veids, kritēriji finanšu starpnieku un galasaņēmēju attiecināmībai, kā arī papildu darbības prasības, ar kurām transponē instrumenta politikas mērķus;

b)	prasības vērtību mērķdiapazonam sviras efekta nolūkā;

c)	neattiecināmo darbību un izslēgšanas kritēriju noteikšana;

d)	noteikumi, kas nodrošina interešu saskaņošanu un iespējamo interešu konfliktu novēršanu;

e)	noteikumi finanšu starpnieku atlasei saskaņā ar Finanšu regulas 139. panta 4. punkta otro daļu un paredzētu ieguldījumu instrumentu izveidei attiecīgā gadījumā;

f)	noteikumi par pilnvarotās vienības un finanšu instrumenta īstenošanā iesaistīto citu vienību atbildību;

g)	noteikumi par strīdu atrisināšanu;

h)	noteikumi par finanšu instrumenta pārvaldību;

i)	noteikumi par Savienības ieguldījuma izmantošanu un atkārtotu izmantošanu saskaņā ar Finanšu regulas 140. panta 6. punktu;

j)	noteikumi par Savienības ieguldījumu un fiduciāro kontu pārvaldību, tostarp darījuma partnera riskiem, pieņemamām kases operācijām, attiecīgo personu pienākumiem, koriģējošām darbībām gadījumā, ja fiduciārajos kontos ir pārmērīgi atlikumi, uzskaiti un pārskatu sniegšanu;

k)	noteikumi par pilnvarotās vienības atalgojumu, tostarp pārvaldības maksas likmes, un par pārvaldības izmaksu un maksas aprēķināšanu un maksājumu pilnvarotajai vienībai saskaņā ar 218. pantu;

attiecīgā gadījumā noteikumi par nosacījumu satvaru ieguldījumiem no Finanšu regulas 175. pantā minētajiem fondiem, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un turpmākā Zivsaimniecības fonda (turpmāk “CSF fondi”);

m)	noteikumi par finanšu instrumenta termiņu, pagarināšanas iespēju un izbeigšanu, tostarp nosacījumi pirmstermiņa izbeigšanai un attiecīgā gadījumā iziešanas stratēģijas;

n)	noteikumi par finanšu starpniekiem un galasaņēmējiem sniegtā atbalsta īstenošanas uzraudzību, tostarp finanšu starpnieku pārskatu sniegšanu;

o)	attiecīgā gadījumā 219. pantā minēto riska ierobežošanas darbību veids un raksturs.

218. pants

Pārvaldības izmaksas un maksa pilnvarotām vienībām

(Finanšu regulas 139. pants)

1. Komisija atalgo pilnvarotās vienības par finanšu instrumenta īstenošanu, izmantojot uz izpildi balstītu maksu, ārkārtas izdevumu atlīdzināšanu un, ja pilnvarotā vienība pārvalda finanšu instrumenta kasi, – maksu par kases pārvaldību.

2. Uz izpildi balstīta maksa ietver administratīvu maksu, lai atalgotu pilnvaroto vienību par darbu, kas veikts finanšu instrumenta īstenošanai. Attiecīgā gadījumā tās var ietvert arī ar politiku saistītus stimulus, lai sekmētu politikas mērķu sasniegšanu vai veicinātu finanšu instrumenta finansiālo sniegumu.

219. pants

Īpaši noteikumi par fiduciāriem kontiem netiešā pārvaldībā

(Finanšu regulas 139. pants)

1. Vienības, kas pilnvarotas īstenot finanšu instrumentus, var atvērt fiduciāros kontus Finanšu regulas 68. panta 7. punkta nozīmē savā vārdā un vienīgi Komisijas uzdevumā. Šīs pilnvarotās vienības nosūta atbilstīgos kontu izrakstus Komisijas atbildīgajam dienestam.

2. Fiduciāriem kontiem saglabā atbilstīgu likviditāti, un šādos fiduciāros kontos turētos aktīvus pārvalda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un ievēro atbilstīgus piesardzības noteikumus saskaņā ar Finanšu regulas 140. panta 7. punktu.

3. Lai īstenotu finanšu instrumentus, pilnvarotās vienības neveic riska ierobežošanas darbības spekulatīvā nolūkā. Jebkuru riska ierobežošanas darbību veidu un raksturu ex ante saskaņo ar Komisiju un iekļauj 217. pantā minētajos deleģēšanas nolīgumos.

220. pants

Tieši īstenoti finanšu instrumenti

(Finanšu regulas 139. pants)

1. Izņēmuma gadījumos finanšu instrumentus var īstenot tieši saskaņā ar Finanšu regulas 139. panta 4. punktu, izmantojot:

a)	paredzētu ieguldījumu instrumentu, kurā Komisija piedalās kopā ar citiem publiskiem vai privātiem ieguldītājiem, lai palielinātu Savienības ieguldījuma sviras efektu;

b)	aizdevumus, garantijas, līdzdalību kapitālā un citus riska dalīšanas instrumentus, kas nav ieguldījumi paredzētos ieguldījumu instrumentos, kurus sniedz tieši galasaņēmējiem vai ar finanšu starpniekiem.

2. Lai īstenotu finanšu instrumentus, Komisija neveic riska ierobežošanas darbības spekulatīvā nolūkā. Jebkuru riska ierobežošanas darbību veidu un raksturu ex ante saskaņo ar Komisiju un iekļauj deleģēšanas nolīgumos ar vienībām, kas īsteno finanšu instrumentu.

221. pants

Finanšu starpnieku, paredzēto ieguldījumu instrumentu pārvaldītāju un galasaņēmēju atlase

(Finanšu regulas 139. pants)

1. Ja Komisija īsteno finanšu instrumentus tieši vai netieši ar paredzētiem ieguldījumu instrumentiem, šos instrumentus izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem. Tos var izveidot arī ārējās darbības jomā saskaņā ar tādas valsts tiesību aktiem, kas nav dalībvalsts. Šādu instrumentu pārvaldītāju pienākums saskaņā ar tiesību aktiem vai līgumu ir rīkoties ar profesionāla pārvaldītāja rūpību un godprātīgi.

2. Paredzēto ieguldījumu instrumentu vadītājus, kas minēti 1. punktā, un finanšu starpniekus vai finanšu instrumentu galasaņēmējus atlasa, pienācīgi ņemot vērā īstenojamā finanšu instrumenta raksturu, attiecīgo vienību pieredzi un darbības un finanšu spēju un/vai galasaņēmēju projektu ekonomisko dzīvotspēju. Izvēle ir pārredzama, tai ir objektīvs pamatojums, un tā nedrīkst izraisīt interešu konfliktu.

3. Finansiālu atbalstu nepiešķir paredzētu ieguldījumu instrumentu pārvaldītājiem, finanšu starpniekiem un galasaņēmējiem, kuri ir vienā no situācijām, kas minētas Finanšu regulas 106. panta 1. punktā, 107., 108. un 109. pantā.

222. pants

Finanšu instrumentu izmantošanas nosacījumi

(Finanšu regulas 140. pants)

1. Finanšu instrumenti novērš tirgus nepilnības vai trūkumus vai neoptimālas ieguldījumu situācijas un sniedz atbalstu tikai galasaņēmējiem, kuri tiek uzskatīti par potenciāli ekonomiski dzīvotspējīgiem Savienības atbalsta laikā, izmantojot finanšu instrumentu.

2. Finanšu instrumenti sniedz atbalstu galasaņēmējiem samērīgā veidā. Jo īpaši jāpamato to ieguldītāju priekšrocības, kuri nodrošina līdzieguldījumu vai riska dalīšanu, proporcionāli riskiem, ko ieguldītāji finanšu instrumentā uzņēmušies, un aprobežojoties ar minimumu, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu to ieguldījumu vai riska dalīšanu.

223. pants

Sviras efekts

(Finanšu regulas 140. pants)

1. Finanšu instrumentu mērķis ir panākt Savienības ieguldījuma sviras efektu, izmantojot kopēju ieguldījumu, kas pārsniedz Savienības ieguldījuma apmēru.

Savienības līdzekļu sviras efekts ir vienāds ar finansējuma summu tiesīgiem galasaņēmējiem, kura dalīta ar Savienības ieguldījuma summu.

2. Vērtību mērķdiapazonu sviras efekta nolūkā balsta uz ex ante novērtējumu attiecīgajam finanšu instrumentam.

224. pants

Finanšu instrumentu ex ante novērtējums

(Finanšu regulas 140. pants)

1. Finanšu instrumentus balsta uz ex ante novērtējumiem, kuros noteiktas tirgus nepilnības vai trūkumi vai neoptimālas ieguldījumu situācijas un novērtētas ieguldījumu vajadzības, ņemot vērā politikas mērķus.

2. Ex ante novērtējums parāda, ka noteiktajām tirgus vajadzībām nevar pievērsties atbilstīgi un laikus, izmantojot vai nu tirgus virzītas darbības, vai Savienības intervences veidus, kas nav finansēšana ar finanšu instrumentu, piemēram, regulācija, liberalizācija, reforma vai cita politikas darbība. Tajā novērtē traucējumu tirgū iespējamību un iespējamās izmaksas un privātā finansējuma izspiešanu ar finanšu instrumentiem un nosaka veidus, lai samazinātu šādu traucējumu negatīvās sekas.

3. Saskaņā ar subsidiaritātes principu ex ante novērtējums parāda, ka Savienības līmeņa finanšu instruments pievēršas noteiktajām tirgus vajadzībām atbilstīgāk nekā līdzīgi finanšu instrumenti valsts vai reģionālā līmenī, tostarp CSF fondu finansētie instrumenti. Novērtējot Savienības ieguldījuma pievienoto vērtību, ņem vērā tādus faktorus kā sarežģīta piekļuve finansējumam valsts līmenī, jo īpaši pārrobežu projektiem, apjomradīti ietaupījumi vai spēcīgs demonstrējumu efekts saistībā ar paraugprakses izplatīšanu dalībvalstīm.

4. Ex ante novērtējumā nosaka finanšu instrumenta īstenošanas efektīvāko veidu.

5. Ex ante novērtējumā nosaka arī, ka plānotais finanšu instruments ir saderīgs ar:

a)	jauniem un esošiem finanšu instrumentiem, izvairoties no nevēlamas pārklāšanās un panākot sinerģiju un apjomradītus ietaupījumus;

b)	finanšu instrumentiem un citu veidu publisko intervenci, kas pievēršas tai pašai tirgus videi, izvairoties no neatbilstībām un izpētot potenciālo sinerģiju.

6. Ex ante novērtējumā novērtē paredzētās intervences proporcionalitāti attiecībā uz noteiktā finansējuma trūkuma apjomu, plānotā finanšu instrumenta paredzēto sviras efektu un arī pārskata papildu kvalitatīvu ietekmi, piemēram, paraugprakses izplatīšanu, Savienības politikas mērķu efektīvu sekmēšanu īstenošanas ķēdes ietvaros vai piekļuve īpašām zināšanām, kas ir pieejamas no īstenošanas ķēdē iesaistītajiem darbiniekiem.

7. Ex ante novērtējumā nosaka atbilstīgu darbības rādītāju kopumu ierosinātajiem finanšu instrumentiem un precizē sagaidāmo iznākumu, rezultātus un ietekmi.

8. Finanšu instrumentu atsevišķu ex ante novērtējumu veic tikai tad, ja šāds novērtējums, kas pilnībā atbilst 1.–7. punktā noteiktajiem kritērijiem, nav iekļauts tās programmas vai darbības ex ante novērtējumā vai ietekmes novērtējumā, uz ko attiecas pamatdokuments.

225. pants

Finanšu instrumentu uzraudzība

(Finanšu regulas 140. pants)

1. Lai nodrošinātu Finanšu regulas 140. panta 12. punktā minēto finanšu instrumentu saskaņotu uzraudzību, atbildīgais kredītrīkotājs ievieš uzraudzības sistēmu, lai veicinātu pietiekamas pārliecības sniegšanu par to, ka Savienības līdzekļi tiek izmantoti saskaņā ar Finanšu regulas 32. panta 2. punktu.

2. Uzraudzības sistēmu izmanto, lai novērtētu īstenošanas progresu attiecībā uz to politikas mērķu sasniegšanu, kas atspoguļoti attiecīgajos iznākuma un rezultātu rādītājos, kuri noteikti atbilstīgi ex ante novērtējumam, un lai analizētu īstenošanas atbilstību noteiktajām prasībām saskaņā ar Finanšu regulas 140. panta 2. punktu un nodrošinātu pamatu Komisijas pārskatu sniegšanai saskaņā ar Finanšu regulas 38. panta 5. punktu un 140. panta 8. punktu.

3. Netiešās pārvaldības gadījumā Komisijas īstenotā uzraudzība balstās uz pilnvaroto vienību pārskatu sniegšanu un ziņojumiem un uz pieejamām revīzijām un kontroli, ko veic pilnvarotā vienība, pienācīgi ņemot vērā pilnvarotās vienības pārvaldības deklarāciju un Finanšu regulas 60. panta 5. punktā minētās neatkarīgās revīzijas struktūras atzinumu. Komisija izskata pilnvaroto vienību sniegto informāciju un var veikt kontroli, tostarp izlases veidā, atbilstīgos īstenošanas līmeņos līdz galasaņēmējiem.

Pilnvarotās vienības īstenotā uzraudzība balstās uz finanšu starpnieku pārskatu sniegšanu un ziņojumiem un uz pieejamām revīzijām un kontroli, ko veic finanšu starpnieks, pienācīgi ņemot vērā finanšu starpnieka pārvaldības deklarāciju un neatkarīgu revidentu atzinumu.

Ja nav finanšu starpnieka, pilnvarotā vienība finanšu instrumenta izmantošanu uzrauga tieši, pamatojoties uz galasaņēmēju pārskatu sniegšanu un ziņojumiem.

Pilnvarotā vienība izskata, attiecīgā gadījumā izlases veidā, finanšu starpnieku vai galasaņēmēju sniegto informāciju un veic kontroli, kā izklāstīts 217. pantā minētajā nolīgumā.

4. Tiešās pārvaldības gadījumā Komisijas īstenotā uzraudzība balstās uz finanšu starpnieku un galasaņēmēju pārskatu sniegšanu un ziņojumiem atbilstīgi attiecīgai kontrolei. Noteikumus 3. punktā mutatis mutandis piemēro tiešai pārvaldībai.

5. Nolīgumos par finanšu instrumenta īstenošanu ietver noteikumus, kas ir nepieciešami 1.–4. punkta piemērošanai.

226. pants

CSF fondu ieguldījumu uzskaite

(Finanšu regulas 140. pants)

1. Atsevišķu uzskaiti veido par CSF fondu ieguldījumiem finanšu instrumentos, kuri izveidoti saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu un kurus CSF fondi atbalsta saskaņā ar nozarei specifiskiem noteikumiem.

2. CSF fondu ieguldījumus iekļauj atsevišķos kontos un izmanto saskaņā ar attiecīgo CSF fondu mērķiem darbībām un galasaņēmējiem atbilstīgi programmai vai programmām, no kurām tiek veikti ieguldījumi.

3. Attiecībā uz CSF fondu ieguldījumiem finanšu instrumentos, kuri izveidoti saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu, piemēro nozarei specifiskus noteikumus.

IX SADAĻA

PĀRSKATU UN UZSKAITES IZKLĀSTS

1. NODAĻA

Pārskatu izklāsts

227. pants

Pārskats par budžeta un finanšu vadību gada laikā

(Finanšu regulas 142. pants)

Pārskats par budžeta un finanšu vadību gada laikā sniedz precīzu aprakstu par:

a)	gadam nosprausto mērķu sasniegšanu saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu;

b)	finanšu stāvokli un notikumiem, kam bijusi būtiska ietekme uz darbībām gada laikā.

Pārskatu par budžeta un finanšu vadību atdala no pārskatiem par budžeta izpildi.

228. pants

Izņēmumi no grāmatvedības principiem

(Finanšu regulas 144. pants)

Ja grāmatveži īpašos gadījumos uzskata, ka jāizdara izņēmums attiecībā uz kāda no Savienības grāmatvedības noteikumos minēto grāmatvedības principu saturu, šādu izņēmumu pienācīgi pamato un par to ziņo 232. pantā minēto finanšu pārskatu piezīmēs.

229. pants

Apliecinošie dokumenti

(Finanšu regulas 144. pants)

1. Ikviens grāmatojums pamatojams ar datētiem un numurētiem apliecinošiem dokumentiem, kas izgatavoti uz papīra vai citā nesējā un garantē ticamību un satura aizsardzību 48. pantā noteiktajā laikā.

2. Viena veida operācijas, kas izdarītas vienā un tajā pašā vietā vienā un tajā pašā dienā, var apkopot vienā apliecinošā dokumentā.

230. pants

Finanšu darbības pārskats

(Finanšu regulas 145. pants)

Finanšu darbības pārskatā uzrāda ieņēmumus un maksājumus par gadu, klasificējot tos pēc rakstura.

231. pants

Naudas plūsmas pārskats

(Finanšu regulas 145. pants)

Naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudas plūsmas perioda laikā, norādot izmaiņas starp kases sākuma un beigu summām.

Finanšu līdzekļus veido:

a)	nauda kasē;

b)	bankas konti un pieprasījuma noguldījumi;

c)	citi likvīdi aktīvi, kurus var ātri pārvērst naudā un kuru vērtība ir stabila.

232. pants

Finanšu pārskatu piezīmes

(Finanšu regulas 145. pants)

Piezīmes, kas minētas Finanšu regulas 145. pantā, ir finanšu pārskatu sastāvdaļa. Piezīmēs ir vismaz šādas ziņas:

a)	grāmatvedības principi, noteikumi un metodes;

b)	paskaidrojumi, kas sniedz papildu informāciju, kura nav iekļauta finanšu pārskatos un kas nepieciešama patiesam un skaidram priekšstatam.

233. pants

Budžeta izlietojuma pārskati

(Finanšu regulas 146. pants)

1. Budžeta izlietojuma pārskatos ir:

informācija par ieņēmumiem, kas ietver:

i)	izmaiņas budžeta ieņēmumu tāmē;

ii)	ieņēmumu izlietojumu;

iii)	konstatētos prasījumus;

b)	informācija, kas parāda izmaiņas kopējās saistību un maksājumu apropriācijās, kuras ir pieejamas;

c)	informācija, kas parāda kopējo pieejamo saistību un maksājumu apropriāciju izlietojumu;

d)	informācija, kas parāda neatmaksātās saistības, saistības, kas pārnestas no iepriekšējā gada, un saistības, kas radušās gada laikā.

2. Attiecībā uz informāciju par ieņēmumiem – pievieno arī pārskatu, kurā norāda par katru dalībvalsti pašu resursu to summu sadalījumu, kas vēl jāatgūst finanšu gada beigās un uz ko attiecas iekasēšanas rīkojums.

234. pants

Pārskatu nosūtīšanas veidi

(Finanšu regulas 148. pants)

Finanšu regulas 147. un 148. pantā minētos provizoriskos pārskatus un galīgos pārskatus var nosūtīt elektroniski.

2. NODAĻA

Uzskaite

1. iedaļa

Uzskaites organizācija

235. pants

Uzskaites organizācija

(Finanšu regulas 151. pants)

1. Katras iestādes un struktūras, kas minēta Finanšu regulas 141. pantā, grāmatvedis sastāda un regulāri atjaunina dokumentus, kuros apraksta uzskaites organizāciju un uzskaites procedūras iestādē un struktūrā, kurā viņš strādā.

2. Budžeta ieņēmumus un izdevumus atbilstoši operācijas saimnieciskajam raksturam iegrāmato datorizētā sistēmā, kas paredzēta 236. pantā, kā kārtējos ieņēmumus, kārtējos izdevumus vai kā kapitālu.

236. pants

Datorizētās sistēmas

(Finanšu regulas 151. pants)

1. Uzskaiti kārto, izmantojot integrētu datorizētu sistēmu.

2. Ja uzskaiti kārto, izmantojot datorizētas sistēmas un apakšsistēmas, šādas sistēmas un apakšsistēmas apraksta pilnīgi.

Šajā aprakstā definē visu datu lauku saturu un apraksta, kā sistēma apstrādā katru atsevišķo operāciju. Tajā norāda, kā sistēma garantē pilnīgu revīzijas liecību esību par katru operāciju un par katru izmaiņu, kas ieviesta datorizētajā sistēmā un apakšsistēmā, tā, lai būtu iespējams jebkurā laikā noteikt izmaiņas raksturu un personu, kas šo izmaiņu ieviesusi.

Datorizēto uzskaites sistēmu un apakšsistēmu aprakstā norāda jebkādas saiknes starp šīm sistēmām un centrālo grāmatvedības sistēmu, jo īpaši attiecībā uz datu pārsūtīšanu un saldo saskaņošanu.

3. Piekļuve datorizētajām sistēmām un apakšsistēmām ir ierobežota, atļaujot to vienīgi personām, kas iekļautas pilnvaroto izmantotāju sarakstā, kuru glabā un atjaunina katra iestāde.

2. iedaļa

Norēķinu grāmatas

237. pants

Norēķinu grāmatas

(Finanšu regulas 154. pants)

Katra iestāde un struktūra, kas minēta Finanšu regulas 141. pantā, kārto žurnālu, vispārējo virsgrāmatu un vismaz debitoru, kreditoru un pamatlīdzekļu speciālās virsgrāmatas, ja vien to attaisno izmaksu un ieguvumu apsvērumi.

Norēķinu grāmatas veido elektroniski dokumenti, kurus identificē grāmatvedis, kas pilnīgi nodrošina, lai tos var izmantot kā pierādījumus.

Žurnāla ierakstus pārceļ uz vispārējo virsgrāmatu, sadalot pa posteņiem saskaņā ar kontu plānu, kas paredzēts Finanšu regulas 212. pantā.

Žurnālu un vispārējo virsgrāmatu var sadalīt tik daudzos speciālos žurnālos un speciālās virsgrāmatās, cik nepieciešams, lai ievērotu prasības.

Ierakstus, kas izdarīti speciālos žurnālos un speciālās virsgrāmatās, vismaz ik mēnesi apkopo žurnālā un vispārējā virsgrāmatā.

238. pants

Izmēģinājuma bilance

(Finanšu regulas 154. pants)

Katra iestāde un struktūra, kas minēta Finanšu regulas 141. pantā, izveido izmēģinājuma bilanci, kas aptver visus vispārējās uzskaites kontus, ieskaitot kontus, kam gada laikā veikta grāmatojumu noskaidrošana, par katru gadījumu norādot:

a)	konta numuru;

aprakstu;

c)	kopējos parādus;

d)	kopējos kredītus;

saldo.

239. pants

Uzskaites saskaņošana

(Finanšu regulas 154. pants)

1. Vispārējās virsgrāmatas datus kārto un organizē tā, lai pamatotu saturu ikvienam kontam, kas iekļauts izmēģinājuma bilancē.

2. Attiecībā uz pamatlīdzekļu inventāra sarakstu piemēro 246.–253. pantu.

3. iedaļa

Reģistrēšana

240. pants

Iegrāmatošana

(Finanšu regulas 154. pants)

1. Iegrāmatošanu izdara, izmantojot divkāršā ieraksta metodi, ar kuru saskaņā ikvienu kontos iegrāmatoto kustību vai izmaiņu atspoguļo ar ierakstu, kas izveido ekvivalenci starp summu, kas debitēta, un summu, kas kreditēta no dažādajiem kontiem, kurus skar šis ieraksts.

2. Darījumam, kas izteikts citā valūtā, nevis euro, aprēķina euro izteiktu ekvivalentu un iegrāmato.

Darījumus ārvalstu valūtās, kas iegrāmatoti kontos, kurus var pārvērtēt, pārvērtē vismaz ik reizi, kad kontus slēdz.

Šo pārvērtēšanu izdara, pamatojoties uz pārrēķina kursu, kas noteikts saskaņā ar 6. pantu.

Lai sastādītu bilanci N gada 31. decembrī, pārrēķiniem starp euro un citu valūtu ir jāizmanto kurss, kāds noteikts N gada pēdējā darba dienā.

3. Savienības grāmatvedības noteikumi, kas ir pieņemti saskaņā ar Finanšu regulas 152. pantu, norāda pārrēķinu un atkārtotas novērtēšanas noteikumus uzkrājumu grāmatvedības nolūkiem.

241. pants

Uzskaites dokumenti

(Finanšu regulas 154. pants)

Visos uzskaites dokumentos visiem datu posteņiem norāda izcelsmi, saturu, grāmatojuma numuru un atsauci uz attiecīgo apliecinošo dokumentu.

242. pants

Grāmatojumi žurnālā

(Finanšu regulas 154. pants)

Grāmatvedības operācijas iegrāmato žurnālā, izmantojot vienu no šādām metodēm, kuras savstarpēji neizslēdz viena otru:

a)	dienu pēc dienas, operāciju pēc operācijas;

b)	mēneša apkopojuma veidā par operācijās iesaistītajām kopsummām, ja ir uzglabāti visi dokumenti, kas ļauj pārbaudīt atsevišķas operācijas par katru dienu.

243. pants

Grāmatojumu apstiprināšana

(Finanšu regulas 154. pants)

1. Grāmatojumus žurnālā un speciālā virsgrāmatā padara galīgus ar apstiprināšanas procedūru, kas aizliedz izdarīt jebkādas izmaiņas grāmatojumā vai to izdzēst.

2. Slēguma procedūru, kas paredzēta, lai iesaldētu grāmatojumu hronoloģiju un garantētu to neaizskaramību, izpilda, vēlākais, pirms finanšu pārskatu izveidošanas.

4. iedaļa

Saskaņošana un pārbaude

244. pants

Kontu saskaņošana

(Finanšu regulas 154. pants)

1. Kontu atlikumus izmēģinājuma bilancē regulāri saskaņo, un vismaz izdarot gada slēgumu, tos saskaņo ar to vadības sistēmu datiem, kuras izmanto kredītrīkotājs aktīvu un pasīvu pārvaldīšanai un lai ik dienas ievadītu datus grāmatvedības sistēmā.

2. Regulāri un vismaz ik reizi, kad konti tiek slēgti, grāmatvedis pārbauda, vai atlikumi bankā atbilst faktiskajai situācijai, jo īpaši attiecībā uz:

a)	naudu bankā, saskaņojot ar kontu pārskatiem, kas saņemti no finanšu iestādēm;

b)	naudu kasē, saskaņojot ar datiem kases grāmatā.

Pamatlīdzekļu kontus pārskata saskaņā ar 250. pantu.

3. Starpiestāžu sadarbības kontus saskaņo ik mēnesi.

4. Pagaidu kontus grāmatvedis atver un pārbauda ik gadu. Par šiem kontiem ir atbildīgs kredītrīkotājs, un viņš tajos veic ieskaitu pēc iespējas drīz.

5. iedaļa

Budžeta uzskaite

245. pants

Budžeta uzskaites saturs un kārtošana

(Finanšu regulas 156. pants)

1. Budžeta uzskaitē par katru budžeta nodalījumu parāda:

par izdevumiem:

i)	apropriācijas, kas piešķirtas sākotnējā budžetā, apropriācijas, kas iekļautas budžeta grozījumos, pārnestās apropriācijas, apropriācijas, kas pieejamas pēc piešķirto ieņēmumu iekasēšanas, apropriāciju pārvietošanu un kopējās apropriācijas, kas tādējādi ir pieejamas;

ii)	saistības un maksājumus par finanšu gadu;

par ieņēmumiem:

i)	tāmes, kas iekļautas sākotnējā budžetā, tāmes, kas iekļautas budžeta grozījumos, piešķirtie ieņēmumi un šādi noteikto tāmju kopsumma;

ii)	konstatētos prasījumus un par attiecīgo finanšu gadu atgūtās summas;

c)	saistības, kas vēl jāmaksā un ieņēmumi, kas vēl jāatgūst, kuri pārnesti no iepriekšējiem finanšu gadiem.

Saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas, kas minētas pirmās daļas a) punktā, iegrāmato un uzrāda atsevišķi.

Vispārējas provizoriskas saistības, kas attiecas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (turpmāk “ELGF”), un atbilstošos maksājumus arī iegrāmato budžeta uzskaitē.

Šīs saistības izklāsta attiecībā uz kopējiem ELGF apropriācijām.

2. Budžeta uzskaitē atsevišķi uzrāda:

a)	pārnesto apropriāciju izlietojumu un gada apropriāciju izlietojumu;

b)	neizpildīto saistību noskaidrošanu.

Ieņēmumu daļā atsevišķi uzrāda summas, kas vēl jāatgūst par iepriekšējiem finanšu gadiem.

3. Budžeta uzskaiti var organizēt tā, lai izveidotu izmaksu grāmatvedības sistēmu.

4. Budžeta uzskaiti kārto, izmantojot datoru sistēmas, grāmatas vai grāmatvedības kartītes.

3. NODAĻA

Īpašuma uzskaite

246. pants

Īpašuma uzskaite

(Finanšu regulas 157. pants)

Īpašuma uzskaites sistēmu izveido kredītrīkotājs, grāmatvedim sniedzot tehnisko palīdzību. Šādai uzskaites sistēmai jāsniedz visa informācija, kas nepieciešama uzskaites kārtošanai un aktīvu aizsardzībai.

247. pants

Īpašuma aizsardzība

(Finanšu regulas 157. pants)

Katra iestāde un Finanšu regulas 141. pantā minētā struktūra pieņem noteikumus par viņu attiecīgajā bilancē iekļauto aktīvu aizsardzību un izlemj, kura administratīvā struktūrvienība ir atbildīga par uzskaites sistēmu.

248. pants

Objektu iekļaušana inventāra sarakstā

(Finanšu regulas 157. pants)

Visus iegādātos priekšmetus, kuru izmantošanas laika periods ir ilgāks par vienu gadu un kuri nav patērējami, un kuru iepirkuma vai ražošanas izmaksas ir lielākas par tām, kas norādītas Savienības grāmatvedības noteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar Finanšu regulas 152. pantu, iekļauj inventāra sarakstā un iegrāmato pamatlīdzekļu kontos.

249. pants

Inventāra saraksta saturs attiecībā uz katru priekšmetu

(Finanšu regulas 157. pants)

Inventāra sarakstā iekļauj katra priekšmeta atbilstošu aprakstu un norāda tā atrašanās vietu, vai attiecībā uz kustamu īpašumu – atbildīgo dienestu vai personu, iegādes dienu un tā vienības izmaksas.

250. pants

Kustama īpašuma inventarizācija

(Finanšu regulas 157. pants)

Iestādes un struktūras, kas minētas Finanšu regulas 141. pantā, izdara inventarizāciju tā, lai pārliecinātos, ka ikviens priekšmets patiešām dabā eksistē un atbilst attiecīgajam ierakstam inventāra sarakstā. Šādas inventarizācijas izdara atbilstoši ikgadējai pārbaudes programmai, izņemot attiecībā uz pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem aktīviem, par kuriem inventarizāciju izdara vismaz reizi trijos gados.

251. pants

Pamatlīdzekļu tālākpārdošana

(Finanšu regulas 157. pants)

Iestāžu vai Finanšu regulas 141. pantā minēto struktūru locekļi, ierēdņi vai citi darbinieki un jebkurš cits personāla pārstāvis nedrīkst iegūt priekšmetus, kurus šīs iestādes vai struktūras pārdod tālāk, izņemot, ja šos priekšmetus pārdod tālāk, izmantojot atklāta konkursa procedūru.

252. pants

Pamatlīdzekļu pārdošanas procedūra

(Finanšu regulas 157. pants)

1. Pamatlīdzekļu pārdošanu izsludina vietējā tirgū pienācīgā veidā, ja vienības iepirkuma vērtība ir EUR 8 100 vai vairāk. Laika posms no pēdējā paziņojuma publicēšanas līdz pārdošanas līguma noslēgšanai ir vismaz četrpadsmit kalendārās dienas.

Paziņojumu par pirmajā daļā minēto pārdošanu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vienības iepirkuma vērtība ir EUR 391 100 vai vairāk. Attiecīgu sludinājumu var ievietot arī dalībvalstu preses izdevumos. Laika posms no paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz pārdošanas līguma noslēgšanai ir vismaz viens mēnesis.

2. Iestādes un struktūras, kas minētas Finanšu regulas 141. pantā, var atturēties no sludinājuma, ja sludinājuma izmaksas pārsniedz paredzamo atdevi no darbības.

3. Iestādes un struktūras, kas minētas Finanšu regulas 141. pantā, vienmēr cenšas iegūt labāko cenu par pamatlīdzekļu pārdošanu.

4. Panta 1., 2. un 3. punkts neattiecas uz pārdošanas darījumiem starp Savienības iestādēm un to struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 208. pantā.

253. pants

Pamatlīdzekļu atsavināšanas procedūra

(Finanšu regulas 157. pants)

Ja kādā inventāra sarakstā ierakstītais priekšmets, tostarp ēkas, ir pārdots, atdots bez maksas, izmests, iznomāts vai nav atrodams tāpēc, ka pazaudēts, nozagts vai citu iemeslu dēļ, kredītrīkotājs sastāda ziņojumu vai aktu.

Ziņojumā vai aktā jo īpaši norāda, vai šo priekšmetu jāaizstāj uz Savienības ierēdņa vai cita darbinieka vai jebkuras citas personas rēķina.

Ja bez maksas piešķir nekustamu īpašumu vai apjomīgas iekārtas, par to jāsastāda līgums un par šo gadījumu jāziņo gada pārskatā, kuru nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, iesniedzot budžeta projektu.

Finanšu regulas 141. pantā minēto iestāžu un struktūru locekļi, amatpersonas vai pārējie ierēdņi un jebkuri citi darbinieki nedrīkst būt inventāra sarakstā ierakstītā tā īpašuma saņēmēji, ko atdod bez maksas vai nodod lūžņos.

254. pants

Inventarizācija un pārdošanas izsludināšana Savienības delegācijās

(Finanšu regulas 157. pants)

1. Savienības delegācijās Savienībai piederošā kustamā īpašuma pastāvīgos inventāra sarakstus kārto uz vietas. Tos regulāri nosūta centrālajām struktūrvienībām saskaņā ar katras iestādes pieņemtajiem noteikumiem.

Kustamu īpašumu, kas ir ceļā uz Savienības delegācijām, iekļauj provizoriskā sarakstā pirms iegrāmatošanas pastāvīgajos inventāra sarakstos.

2. Savienības delegācijas kustamā īpašuma pārdošanu izsludina saskaņā ar vietējiem paradumiem.

OTRĀ DAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI

I SADAĻA

ZINĀTNISKĀ IZPĒTE

255. pants

Darbību veidi

(Finanšu regulas 181. pants)

1. Tiešas darbības veic Kopīgā pētniecības centra (turpmāk “JRC”) struktūras un principā tiek pilnīgi finansētas no budžeta. Tās ir:

a)	pētniecības programmas;

b)	zinātniskās pētniecības darbības;

c)	organizatoriska rakstura zinātnisks un tehnisks atbalsts.

2. JRC var piedalīties netiešās darbībās saskaņā ar Finanšu regulas 183. pantā noteiktajiem nosacījumiem.

3. Debitoru parādu tāmi, kas noteikta Finanšu regulas 181. panta 2. punktā, nosūta grāmatvedim piereģistrēšanai.

256. pants

Papildu noteikumi par JRC

(Finanšu regulas 183. pants)

1. JRC veiktās darbības, kam ir konkurences raksturs, ietver:

a)	darbības, ko veic, ievērojot dotācijas vai iepirkuma procedūras;

b)	darbības trešo personu uzdevumā;

c)	darbības saskaņā ar administratīvu nolīgumu ar citām iestādēm vai citiem Komisijas dienestiem par zinātniski tehnisko pakalpojumu sniegšanu.

2. Ja darbības, kuras JRC veic trešo personu labā, ir saistītas ar publisko iepirkumu, līgumu piešķiršanas procedūrai jāatbilst pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principiem.

3. Debitoru parādu tāmes, kas noteiktas Finanšu regulas 183. panta 2. punktā, nosūta grāmatvedim piereģistrēšanai.

II SADAĻA

ĀRĒJĀS DARBĪBAS

I. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

257. pants

Darbības, kuras var finansēt

(Finanšu regulas 184. pants)

Ar apropriācijām darbībām, kas minētas Finanšu regulas otrās daļas IV sadaļas 1. nodaļā, var finansēt publiskā iepirkuma līgumus, dotācijas, tostarp procentu likmju subsīdijas, speciālaizdevumus, aizdevumu garantijas un finansiālo atbalstu, budžeta atbalstu un citu īpaša veida budžeta atbalstu.

II. NODAĻA

Budžeta atbalsts un daudzu līdzekļu devēju ieguldījumu fondi

258. pants

Budžeta atbalsta izmantošana

(Finanšu regulas 186. pants)

1. Ja tas ir paredzēts attiecīgajos pamatdokumentos, Komisija var izmantot nozares vai vispārējā budžeta atbalstu trešā valstī, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	partnera valsts publisko finanšu vadība ir pietiekami pārredzama, efektīva un lietderīga;

b)	partnera valsts ir īstenojusi pietiekami ticamu un svarīgu nozares vai valsts politiku; un,

c)	ja partnera valsts ir īstenojusi uz stabilitāti orientētu makroekonomikas politiku.

2. Ar partnera valsti noslēgtajos nolīgumos iekļauj minētās valsts pienākumu sniegt Komisijai ticamu un laicīgu informāciju, kas Komisijai ļauj novērtēt 1. punktā izklāstīto nosacījumu izpildi.

259. pants

Savienības ieguldījumu fondi ārējām darbībām

(Finanšu regulas 187. pants)

Citu līdzekļu devēju ieguldījumus ņem vērā, kad tos iemaksā ieguldījumu fonda īpašajā bankas kontā, un par summu euro, kas saņemšanas brīdī konvertēta īpašajā bankas kontā.

Savienības ieguldījumu pārskaita laikus, lai segtu ieguldījumu fonda juridiskās saistības, pienācīgi ņemot vērā citu līdzekļu devēju sniegtos pieejamos līdzekļus.

Procentus, kas uzkrāti par ieguldījumu fonda īpašo bankas kontu, iegulda ieguldījumu fondā, izņemot, ja ieguldījumu fonda izveides dokumentā paredzēts citādi.

Visus darījumus trešajā daļā minētajā bankas kontā gada laikā pienācīgi uzskaita ieguldījumu fonda uzskaitē.

Finanšu pārskatus par katra ieguldījumu fonda veiktajām darbībām sniedz divreiz gadā kredītrīkotājs.

Ieguldījumu fondiem katru gadu veic neatkarīgu ārējo revīziju.

Ieguldījumu fonda valde apstiprina kredītrīkotāja sagatavoto ieguldījumu fonda gada pārskatu kopā ar grāmatveža sagatavotajiem gada pārskatiem. Šos pārskatus pievieno deleģētā kredītrīkotāja gada pārskatam un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei Komisijas īstenotajā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā.

Ieguldījumu fonda izveides dokumentā paredz noteikumus par valdes sastāvu un tās iekšējos noteikumus, kurus pieņem Komisija un ievēro līdzekļu devēji. Minētie noteikumi nodrošina līdzekļu devēju taisnīgu pārstāvību un ietver prasību par Komisijas pozitīvu balsojumu par galīgo lēmumu par līdzekļu izlietojumu.

III. NODAĻA

Publiskais iepirkums

260. pants

Ēku noma

(Finanšu regulas 190. pants)

Vienīgie ēku līgumi, kurus var finansēt no darbības apropriācijām ārējiem darījumiem, ir līgumi, kas attiecas uz tādu ēku nomu, kuras jau ir uzbūvētas laikā, kad tiek slēgts nomas līgums. Šos līgumus publicē, kā noteikts 124. pantā.

261. pants

Definīcijas

(Finanšu regulas 190. pants)

1. Pakalpojumu līgumi ir līgumi par pētījumiem un tehnisku palīdzību.

Pētījumu līgums ir pakalpojumu līgums, kas noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju un līgumslēdzēju iestādi un ietver pētījumus projektu identificēšanai un sagatavošanai, tehniski ekonomiskā pamatojuma izpēti, ekonomiskos un tirgus pētījumus, tehniskus pētījumus un revīziju.

Tehniskas palīdzības līgumi ir līgumi, kur pakalpojumu sniedzēju uzaicina kā padomdevēju vadīt vai pārraudzīt projektu, vai sniegt līgumā noteiktās konsultācijas.

2. Ja trešās valsts struktūrvienībās vai vienībās ar publiskā sektora līdzdalību ir kvalificēts pārvaldes personāls, līgumu var tieši izpildīt šīs struktūrvienības vai vienības, tieši veicot darbu.

262. pants

Īpaši noteikumi par robežlielumiem un ārējo līgumu piešķiršanas pasākumi

(Finanšu regulas 190. pants)

1. Iepirkuma līgumiem, kurus noslēgušas Finanšu regulas 190. panta 2. punktā minētās līgumslēdzējas iestādes vai kuri noslēgti šo iestāžu vārdā, nepiemēro šīs regulas 123.–126. pantu, izņemot definīcijas, 127. panta 3. un 4. punktu, 128. pantu, 134.–137. pantu, 139. panta 3.–6. punktu, 148. panta 4. punktu, 151. panta 2. punktu, 152.–158. pantu, 160. un 164. pantu.

Par publiskā iepirkuma noteikumu īstenošanu saskaņā ar šo nodaļu izlemj Komisija, tostarp atbildīgā kredītrīkotāja piemērojamo atbilstīgo kontroli gadījumos, kad Komisija nav līgumslēdzēja iestāde.

2. Ja nav ievērotas 1. punktā minētās procedūras, nav tiesību saņemt Savienības finansējumu attiecīgās darbības izdevumiem.

3. Šo nodaļu nepiemēro līgumslēdzējām iestādēm, kas minētas Finanšu regulas 190. panta 2. punkta b) apakšpunktā, ja pēc pārbaudēm, kas noteiktas Finanšu regulas 61. pantā, Komisija atļāvusi tām izmantot savas līgumu piešķiršanas procedūras saskaņā ar decentralizētu vadību.

263. pants

Izsludināšana un nediskriminācija

(Finanšu regulas 190. un 191. pants)

1. Komisija veic vajadzīgos īstenošanas pasākumus, lai nodrošinātu iespējami plašāku dalību ar vienādiem noteikumiem piedāvājumu konkursā par Savienības finansētu līgumu piešķiršanu. Šādā nolūkā jo īpaši jāraugās, lai:

a)	nodrošinātu iepriekšējas informācijas paziņojumu, līguma paziņojumu un piešķiršanas paziņojumu pienācīgu publicēšanu saprātīgā termiņā;

b)	likvidētu jebkādu diskriminējošu praksi vai formālas prasības, kas var kavēt Finanšu regulas 182. pantā minēto visu fizisko vai juridisko personu plašāku piedalīšanos ar vienādiem noteikumiem.

2. Regulas 265. panta 5. punkts, 267. panta 3. punkts un 269. panta 4. punkts neskar e-iepirkuma izmantošanu.

264. pants

Izsludināšana

(Finanšu regulas 190. pants)

1. Iepriekšējas informācijas paziņojumu par starptautisku konkursa uzaicinājumu nosūta Publikāciju birojam, cik drīz vien iespējams, par piegādes un pakalpojumu līgumiem un, cik ātri vien iespējams, pēc tam, kad pieņemti lēmumi, ar kuriem apstiprina būvdarbu līgumu programmu.

2. Šās nodaļas nolūkiem līguma paziņojumu publicē:

a)	starptautiskos konkursa uzaicinājumus – vismaz Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tīmekļa vietnē;

b)	vietējos konkursa uzaicinājumus – vismaz saņēmējas valsts oficiālajā izdevumā vai jebkādā līdzvērtīgā izdevumā.

Ja līguma paziņojumu publicē arī vietējā tirgū, tam jābūt vienādam ar paziņojumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tīmekļa vietnē, un tiem jābūt publicētiem vienlaicīgi. Komisija ir atbildīga par publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tīmekļa vietnē. Ja paziņojumu publicē vietēji, to var veikt Finanšu regulas 190. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās vienības.

3. Piešķiršanas paziņojumu nosūta pēc līguma parakstīšanas, izņemot gadījumos, kad, ja tas vēl aizvien ir nepieciešams, līgums ir pasludināts par slepenu vai kad līguma izpildei piemērojami īpaši drošības pasākumi, vai kad tas ir vajadzīgs Eiropas Savienības vai saņēmējvalsts būtisku interešu aizsardzībai un kad tiek uzskatīts, ka piešķiršanas paziņojuma publicēšana nav piemērota.

265. pants

Pakalpojumu līgumu piešķiršanas robežlielumi un procedūras

(Finanšu regulas 190. pants)

1. Robežlielumi un procedūras, kas minēti Finanšu regulas 190. pantā, attiecībā uz pakalpojumu līgumiem ir šādi:

līgumiem, kuru vērtība ir EUR 300 000 vai vairāk:

i)	starptautisks ierobežots konkursa uzaicinājums 127. panta 2. punkta un 264. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē;

ii)	starptautisks atklāts konkursa uzaicinājums 127. panta 2. punkta un 264. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē;

b)	līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par EUR 300 000: konkurss ar pārrunu procedūru šā panta 3. punkta nozīmē vai pamatlīgums.

Līgumus, kuru vērtība ir mazāka par vai vienāda ar EUR 20 000, var piešķirt, pamatojoties uz vienu piedāvājumu.

Izdevumus, kuru summa ir mazāka par vai vienāda ar EUR 2 500, var apmaksāt, uzrādot faktūru, bez iepriekšējas piedāvājuma pieņemšanas.

2. Starptautiskā ierobežotā procedūrā, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, līguma paziņojumā norāda kandidātu skaitu, kuri tiks uzaicināti iesniegt piedāvājumus. Pakalpojumu līgumiem uzaicina vismaz četrus kandidātus. Kandidātu skaitam, kuri uzaicināti iesniegt piedāvājumus, jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu īstu konkurenci.

Izraudzīto kandidātu sarakstu publicē Komisijas tīmekļa vietnē.

Ja to kandidātu skaits, kuri atbilst atlases kritērijiem vai minimālam spēju līmenim, ir mazāks par minimālo skaitu, tad līgumslēdzēja iestāde var uzaicināt iesniegt piedāvājumu tikai tos kandidātus, kuri atbilst piedāvājuma iesniegšanas kritērijam.

3. Saskaņā ar pārrunu procedūru, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā, līgumslēdzēja iestāde sastāda sarakstu ar trim pakalpojumu sniedzējiem, kurus tā izraudzījusies. Procedūra saistīta ar ierobežotu piedāvājumu konkursu bez paziņojuma publicēšanas, un to sauc par konkursu ar pārrunu procedūru, uz kuru neattiecas 129. pants.

Pretendentus konkursam ar pārrunu procedūru var izvēlēties no atbilstīgi izsludināta pārdevēju saraksta, kā minēts 136. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Minēto sarakstu sagatavo pēc uzaicinājuma paust ieinteresētību, un tas ir derīgs ne ilgāk kā piecus gadus no izsludināšanas datuma. Minētais saraksts var ietvert apakšsarakstus. Jebkura ieinteresēta persona var iesniegt pieteikumu minētā saraksta derīguma perioda laikā, izņemot šā perioda pēdējos trīs mēnešus. Ja jāpiešķir līgums, līgumslēdzēja iestāde uzaicina visus attiecīgajā sarakstā vai apakšsarakstā iekļautos pārdevējus iesniegt piedāvājumu.

Piedāvājumus atver un novērtē novērtēšanas komisija, kurai ir nepieciešamās tehniskās zināšanas un administratīvā pieredze. Novērtēšanas komisijas locekļiem jāparaksta objektivitātes apliecinājums.

Ja pēc apspriedes ar pretendentiem līgumslēdzēja iestāde saņem tikai vienu pieteikumu, kas ir administratīvi un tehniski derīgs, līgumu var piešķirt, ja piešķiršanas kritēriji ir izpildīti.

4. Attiecībā uz juridiskiem pakalpojumiem atbilstīgi CPV nomenklatūrai līgumslēdzējas iestādes var izmantot konkursu ar pārrunu procedūru neatkarīgi no aplēstās līguma vērtības.

5. Piedāvājumus nosūta iepakojumā vai ārējā aploksnē, kurā ir divas atsevišķas aizzīmogotas aploksnes – uz vienas no tām rakstīts Aploksne A – Tehniskais piedāvājums un uz otras – Aploksne B – Finansiālais piedāvājums. Uz ārējās aploksnes ir:

a)	adrese, kas konkursa dokumentos norādīta piedāvājumu iesniegšanai;

b)	norāde uz konkursa uzaicinājumu, uz kuru pretendents atsaucas;

c)	attiecīgā gadījumā līgumu daļu numuri, par kurām tiek iesniegts piedāvājums;

d)	frāze “Neatvērt pirms piedāvājumu atvēršanas sēdes”, kas rakstīta tādā pašā valodā, kā konkursa dokumenti.

Ja konkursa dokumentos ir paredzētas intervijas, novērtēšanas komisija, rakstveidā pieņēmusi provizoriskus secinājumus, var pirms galīgās tehnisko piedāvājumu novērtēšanas iztaujāt tās ekspertu komandas galvenos locekļus, kas piedāvāta tehniski pieņemamā piedāvājumā. Šādos gadījumos novērtēšanas komisija izjautā ekspertu komandas locekļus, vēlams, visus kopā, ja tie veido komandu, un ar pietiekami īsiem starplaikiem, lai varētu izdarīt salīdzinājumu. Intervijas notur saskaņā ar standarta modeli, par kuru atlases komisija vienojusies iepriekš un kuru piemēro visiem ekspertiem vai komandām, ko aicina uz interviju. Intervijas dienu un laiku jāpaziņo pretendentiem vismaz desmit kalendārās dienas iepriekš. Ja ir nepārvaramas varas apstākļi, kuru dēļ pretendents nevar ierasties uz interviju, jāpaziņo pretendentam jauna diena un laiks.

6. Līguma piešķiršanas kritēriju uzdevums ir ļaut noteikt, kuram piedāvājumam ir labākā cenas un vērtības attiecība.

Piedāvājumu ar labāko cenas un vērtības attiecību izraugās, izmantojot 80/20 dalījuma koeficientu starp tehnisko kvalitāti un cenu. Šim nolūkam:

a)	tehniskajam piedāvājumam piešķirto punktu skaitu sareizina ar 0,80;

b)	cenas piedāvājumam piešķirto punktu skaitu sareizina ar 0,20.

266. pants

Pārrunu procedūras izmantošana pakalpojumu līgumiem

(Finanšu regulas 190. pants)

1. Attiecībā uz pakalpojumu līgumiem līgumslēdzējas iestādes var izmantot pārrunu procedūru ar vienu piedāvājumu šādos gadījumos:

a)	ja īpaši steidzamu iemeslu dēļ, kurus izraisījuši notikumi, ko līgumslēdzējas iestādes nav varējušas paredzēt un par ko tās nav atbildīgas, nevar ievērot termiņus procedūrām, kas paredzētas Finanšu regulas 104. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā;

b)	ja pakalpojumu sniegšana uzticēta publiskā sektora struktūrām, bezpeļņas iestādēm vai apvienībām un attiecas uz institucionāla rakstura darbībām vai paredzēti, lai sniegtu palīdzību cilvēkiem sociālajā jomā;

c)	pakalpojumiem, ar kuriem turpina jau iesāktu pakalpojumu sniegšanu, ievērojot 2. punktā paredzētos nosacījumus;

ja konkursa procedūra vai mēģinājums izmantot pamatlīgumu ir bijis neveiksmīgs, tas ir, ja nav saņemti kvalitatīvi un/vai finansiāli vērtīgi piedāvājumi – šādā gadījumā līgumslēdzēja iestāde pēc konkursa procedūras atcelšanas pēc savas izvēles var vest pārrunas ar vienu vai vairākiem pretendentiem no to pretendentu vidus, kas piedalījās konkursa uzaicinājumā, ar noteikumu, ka līguma sākotnējie noteikumi netiek būtiski mainīti;

e)	ja attiecīgais līgums noslēgts pēc konkursa un saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem tas jāpiešķir izraudzītajam kandidātam vai vienam vai vairākiem izraudzītajiem kandidātiem – šādā gadījumā visus izraudzītos kandidātus uzaicina piedalīties pārrunās;

f)	ja tehnisku iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar ekskluzīvu tiesību aizsardzību, līgumu var piešķirt vienīgi konkrētam pakalpojumu sniedzējam;

g)	līgumiem, kuri pasludināti par slepeniem, vai līgumiem, kuru izpildei jāpiemēro īpaši drošības pasākumi, vai ja tas ir vajadzīgs Savienības vai saņēmējvalsts būtisku interešu aizsardzībai;

h)	ja jānoslēdz jauns līgums pēc esoša līguma pirmstermiņa izbeigšanas.

Šā punkta pirmās daļas a) punkta vajadzībām darbības, kuras veic krīzes situācijās, kā noteikts 190. panta 2. punktā, uzskata par atbilstošām ārkārtējās steidzamības gadījumiem. Deleģētais kredītrīkotājs attiecīgos gadījumos saskaņoti ar attiecīgiem citiem deleģētiem kredītrīkotājiem nosaka, ka ir ārkārtējas steidzamības situācija, un regulāri pārskata savu lēmumu attiecībā uz pareizas finanšu vadības principu.

Pirmās daļas b) punktā minētās institucionāla rakstura darbības ietver pakalpojumus, kas ir tieši saistīti ar publiskā sektora struktūru likumā noteikto uzdevumu.

2. Pakalpojumi, ar kuriem turpina jau iesāktu pakalpojumu sniegšanu, kā noteikts 1. punkta c) apakšpunktā, ir šādi:

papildu pakalpojumi, uz kuriem neattiecas galvenais līgums, bet kas neparedzētu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami līguma izpildei, ja papildu pakalpojumus nevar tehniski un saimnieciski nodalīt no galvenā līguma, neradot būtiskas neērtības līgumslēdzējai iestādei un papildu pakalpojumu kopsumma nepārsniedz 50 % no galvenā līguma vērtības;

papildu pakalpojumi, kurus veido atkārtoti līdzīgi pakalpojumi, kas uzticēti līgumslēdzējam, kurš sniedz pakalpojumus saskaņā ar pirmo līgumu, ja:

i)	par pirmo pakalpojumu bijis publicēts līguma paziņojums un līguma paziņojumā, kas bija publicēts par pirmo pakalpojumu, ir skaidri noteikta iespēja izmantot pārrunu procedūru par jauniem pakalpojumiem šim projektam un paredzamās izmaksas;

ii)	līguma pagarinājums ir par vērtību un uz termiņu, kas nepārsniedz sākotnējā līguma vērtību un termiņu.

267. pants

Piegādes līgumu piešķiršanas robežlielumi un procedūras

(Finanšu regulas 190. pants)

1. Robežlielumi un procedūras, kas noteikti Finanšu regulas 190. pantā, attiecībā uz piegādes līgumiem ir šādi:

a)	līgumiem, kuru vērtība ir EUR 300 000 vai vairāk: starptautisks atklāts konkursa uzaicinājums 127. panta 2. punkta un 264. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē;

līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par EUR 300 000: pamatlīgums vai:

i)	līgumiem, kuru vērtība ir EUR 100 000 vai lielāka, bet mazāka par EUR 300 000: vietējs atklāts konkursa uzaicinājums 127. panta 2. punkta un 264. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē;

ii)	līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par EUR 100 000: konkurss ar pārrunu procedūru 2. punkta nozīmē.

c)	izdevumus, kuru summa ir mazāka par vai vienāda ar EUR 2 500, var apmaksāt, uzrādot faktūru, bez iepriekšējas piedāvājuma pieņemšanas.

Līgumus, kuru vērtība ir mazāka par vai vienāda ar EUR 20 000, var piešķirt, pamatojoties uz vienu piedāvājumu.

2. Saskaņā ar procedūru, kas minēta šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, līgumslēdzēja iestāde sastāda sarakstu ar trim pakalpojumu sniedzējiem, kurus tā izraudzījusies. Procedūra saistīta ar ierobežotu piedāvājumu konkursu bez paziņojuma publicēšanas un ir zināma kā konkurss ar pārrunu procedūru, uz kuru neattiecas 129. pants.

Ja pēc apspriedes ar piegādātājiem līgumslēdzēja iestāde saņem tikai vienu pieteikumu, kas ir administratīvi un tehniski derīgs, līgumu var piešķirt, ja piešķiršanas kritēriji ir izpildīti.

3. Katrs tehniskais un finansiālais piedāvājums jāieliek atsevišķā aizzīmogotā aploksnē, ko ievieto iepakojumā vai ārējā aploksnē. Uz iekšējās aploksnes ir:

a)	adrese, kas konkursa dokumentos norādīta piedāvājumu iesniegšanai;

b)	norāde uz konkursa uzaicinājumu, uz kuru pretendents atsaucas;

c)	attiecīgā gadījumā līgumu daļu numuri, par kurām tiek iesniegts piedāvājums;

d)	frāze “Neatvērt pirms piedāvājumu atvēršanas sēdes”, kas rakstīta tādā pašā valodā, kā konkursa dokumenti.

Piedāvājumus atver novērtēšanas komisija atklātā sēdē konkursa dokumentos noteiktajā vietā un laikā. Atklātajā piedāvājumu atvēršanas sēdē jāpaziņo pretendentu nosaukumi, piedāvātās cenas, nepieciešamās piedāvājuma garantijas sniegšana un jebkādas citas formalitātes, ko līgumslēdzēja iestāde uzskata par lietderīgu.

4. Piegādes līgumiem, kas nav saistīti ar garantijas remontu, vienīgais piešķiršanas kritērijs ir cena.

Ja priekšlikumi par garantijas remontu vai mācībām ir īpaši nozīmīgi, izvēlas piedāvājumu, kas piedāvā vai nu zemāko cenu, vai labāko cenas un vērtības attiecību, pienācīgi ņemot vērā piedāvāto pakalpojumu tehnisko kvalitāti un piedāvāto cenu.

268. pants

Pārrunu procedūras izmantošana piegādes līgumiem

(Finanšu regulas 190. pants)

1. Piešķirot piegādes līgumus, var izmantot pārrunu procedūru ar vienu piedāvājumu šādos gadījumos:

a)	ja īpaši steidzamu iemeslu dēļ, kurus izraisījuši notikumi, ko līgumslēdzējas iestādes nav varējušas paredzēt un par ko tās nav atbildīgas, nav iespējams ievērot termiņus procedūrām, kas paredzētas Finanšu regulas 111. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā;

b)	ja tas pamatots ar piegādes īpatnībām, piemēram, ja līguma izpilde ekskluzīvi atvēlēta vienīgi patentu vai patentu izmantošanas licenču turētājiem;

papildu piegādēm, ko veic sākotnējais piegādātājs un kas paredzētas vai nu kā parasto rezerves daļu vai uzstādīto iekārtu daļējas aizstājējas, vai tās papildina esošās rezerves daļas vai uzstādītās iekārtas, ja piegādātāja maiņa līgumslēdzējai iestādei liktu iegādāties iekārtas ar atšķirīgiem tehniskiem parametriem, un tas radītu nesavietojamību vai nesamērīgas tehniskas grūtības darbībā un uzturēšanā;

d)	ja konkursa procedūra bijusi neveiksmīga, tas ir, ja nav saņemti kvalitatīvi vai finansiāli vērtīgi piedāvājumi;

e)	līgumiem, kuri pasludināti par slepeniem, vai līgumiem, kuru izpildei jāpiemēro īpaši drošības pasākumi, vai ja tas ir vajadzīgs Savienības vai saņēmējvalsts būtisku interešu aizsardzībai;

f)	līgumiem attiecībā uz noteiktajām piegādēm un pirkumiem preču tirgū;

g)	līgumiem attiecībā uz pirkumiem ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem vai nu no piegādātāja, kas izbeidz savu uzņēmējdarbību, vai no bankrota administratoru vai likvidatoru puses, atbilstoši mierizlīgumam ar kreditoriem vai kādai līdzīgai procedūrai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem;

h)	ja jānoslēdz jauns līgums pēc esoša līguma pirmstermiņa izbeigšanas.

Pirmā punkta d) apakšpunktā minētajos gadījumos pēc konkursa procedūras atcelšanas līgumslēdzēja iestāde var vest pārrunas ar vienu vai vairākiem pretendentiem, kurus tā izvēlas no tiem, kas piedalījušies konkursa uzaicinājumā, ar nosacījumu, ka sākotnējā līguma noteikumi nav būtiski mainīti;

2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta vajadzībām darbības, kuras veic krīzes situācijās, kā noteikts 190. panta 2. punktā, uzskata par atbilstošām ārkārtējās steidzamības gadījumiem. Deleģētais kredītrīkotājs attiecīgos gadījumos saskaņoti ar attiecīgiem citiem deleģētiem kredītrīkotājiem nosaka, ka ir ārkārtējas steidzamības situācija, un regulāri pārskata savu lēmumu attiecībā uz pareizas finanšu vadības principu.

269. pants

Būvdarbu līgumu piešķiršanas robežlielumi un procedūras

(Finanšu regulas 190. pants)

1. Robežlielumi un procedūras, kas noteikti Finanšu regulas 190. pantā, attiecībā uz būvdarbu līgumiem ir šādi:

līgumiem, kuru vērtība ir EUR 5 000 000 vai vairāk:

i)	starptautisks atklāts konkursa uzaicinājums 127. panta 2. punkta un 264. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē;

ii)	ņemot vērā noteiktu būvdarbu raksturlielumus, starptautisks ierobežots konkursa uzaicinājums 127. panta 2. punkta un 264. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē;

b)	līgumiem, kuru vērtība ir EUR 300 000 vai lielāka, bet mazāka par EUR 5 000 000: vietējs atklāts konkursa uzaicinājums 127. panta 2. punkta un 264. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē;

c)	līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par EUR 300 000: konkurss ar pārrunu procedūru šā panta 2. punkta nozīmē.

Līgumus, kuru vērtība ir mazāka par vai vienāda ar EUR 20 000, var piešķirt, pamatojoties uz vienu piedāvājumu.

2. Saskaņā ar pārrunu procedūru, kas minēta šā panta 1. punkta c) apakšpunktā, līgumslēdzēja iestāde sagatavo sarakstu ar vismaz trim līgumslēdzējiem, kurus tā izraudzījusies. Procedūra saistīta ar ierobežotu piedāvājumu konkursu bez paziņojuma publicēšanas un ir zināma kā konkurss ar pārrunu procedūru, uz kuru neattiecas 129. pants.

Ja pēc apspriedes ar līgumslēdzējiem līgumslēdzēja iestāde saņem tikai vienu pieteikumu, kas ir administratīvi un tehniski derīgs, līgumu var piešķirt, ja piešķiršanas kritēriji ir izpildīti.

3. Atlases kritēriji attiecas uz pretendentu iespējām izpildīt līdzīgus līgumus, jo īpaši atsaucoties uz būvdarbiem, kas veikti pēdējos gados. Kad atlase ir izdarīta un tā kā nepieņemamie piedāvājumi jau ir noraidīti, tad vienīgais piešķiršanas kritērijs ir cena.

4. Katrs tehniskais un finansiālais piedāvājums jāieliek atsevišķā aizzīmogotā aploksnē, ko ievieto iepakojumā vai ārējā aploksnē. Uz iekšējās aploksnes ir:

a)	adrese, kas konkursa dokumentos norādīta piedāvājumu iesniegšanai;

b)	norāde uz konkursa uzaicinājumu, uz kuru pretendents atsaucas;

c)	attiecīgā gadījumā līgumu daļu numuri, par kurām tiek iesniegts piedāvājums;

d)	frāze “Neatvērt pirms piedāvājumu atvēršanas sēdes”, kas rakstīta tādā pašā valodā, kā konkursa dokumenti.

270. pants

Pārrunu procedūras izmantošana būvdarbu līgumiem

(Finanšu regulas 190. pants)

1. Piešķirot būvdarbu līgumus var izmantot pārrunu procedūru ar vienu piedāvājumu šādos gadījumos:

a)	ja īpaši steidzamu iemeslu dēļ, kurus izraisījuši notikumi, ko līgumslēdzējas iestādes nav varējušas paredzēt un par ko tās nav atbildīgas, nav iespējams ievērot termiņus procedūrām, kas paredzētas Finanšu regulas 111. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā;

b)	papildu būvdarbiem, kas nav ietverti sākotnēji noslēgtajā līgumā, bet neparedzētu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami tajā paredzēto būvdarbu izpildei, ievērojot 2. punktā paredzētos nosacījumus;

c)	ja konkursa procedūra bijusi neveiksmīga, tas ir, ja nav saņemti kvalitatīvi vai finansiāli vērtīgi piedāvājumi;

d)	līgumiem, kuri pasludināti par slepeniem, vai līgumiem, kuru izpildei jāpiemēro īpaši drošības pasākumi, vai ja tas ir vajadzīgs Savienības vai saņēmējvalsts būtisku interešu aizsardzībai;

e)	ja jānoslēdz jauns līgums pēc esoša līguma pirmstermiņa izbeigšanas.

Pirmās daļas c) punktā minētajos gadījumos pēc konkursa procedūras atcelšanas līgumslēdzēja iestāde var vest pārrunas ar vienu vai vairākiem pretendentiem, kurus tā izvēlas no tiem, kas piedalījušies konkursa uzaicinājumā, ar nosacījumu, ka sākotnējā līguma noteikumi nav būtiski mainīti.

2. Papildu būvdarbus, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā, piešķir darbuzņēmējam, kas jau veic būvdarbus:

a)	ja šādus būvdarbus nevar tehniski vai saimnieciski nošķirt no galvenā līguma, neradot būtiskas neērtības līgumslēdzējai iestādei;

b)	ja šādi būvdarbi, kaut arī ir nošķirami no galvenā līguma izpildes, noteikti ir vajadzīgi tā izpildes pabeigšanai;

c)	ja par papildu būvdarbiem piešķirto līgumu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no galvenā līguma vērtības.

271. pants

Pārrunu procedūras izmantošana būvdarbu līgumiem

(Finanšu regulas 190. pants)

Būvdarbu līgumus, kas minēti 260. pantā, var piešķirt ar pārrunu procedūru pēc tam, kad ir izpētīts vietējais tirgus.

272. pants

Līgumu piešķiršanas procedūras izvēle jauktiem līgumiem

(Finanšu regulas 190. pants)

Par līgumiem, kas saistīti gan ar pakalpojumu sniegšanu, gan preču piegādi, gan būvdarbu izpildi, līgumslēdzēja iestāde ar Komisijas piekrišanu, ja Komisija nav līgumslēdzēja iestāde, nosaka piemērojamos robežlielumus un procedūras, atsaucoties uz dominējošo aspektu, kas novērtēts, pamatojoties uz līguma dažādo sastāvdaļu salīdzinošo vērtību un darbības nozīmīgumu.

273. pants

Konkursa dokumenti

(Finanšu regulas 190. pants)

1. Konkursa dokumentus, kas noteikti 138. pantā, sastāda, pamatojoties uz labāko starptautisko praksi un saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem attiecībā uz izsludināšanu un kontaktiem starp līgumslēdzēju iestādi un pretendentiem.

2. Pakalpojumu līgumiem konkursa lietā jābūt šādiem dokumentiem:

norādījumi pretendentiem, kuros jānosaka:

i)	līguma veids;

ii)	piešķiršanas kritēriji un to nozīme;

iii)	ka ir iespējamas intervijas un to grafiks;

iv)	vai ir pieļaujami varianti;

v)	pieļaujamais īpatsvars, par kuru var slēgt apakšuzņēmuma līgumus;

vi)	maksimālais līgumam pieejamais budžets;

vii)	piedāvājumu valūta;

b)	izraudzīto kandidātu īsais saraksts (minot apvienošanās aizliegumu);

c)	vispārējie nosacījumi pakalpojumu līgumiem;

d)	īpašie nosacījumi, ar kuriem paplašina, papildina vai atkāpjas no vispārējiem nosacījumiem;

e)	darba uzdevums, kurā norādīts projekta plānotais grafiks un datumi, kuros pēc plāna jābūt pieejamiem galvenajiem ekspertiem;

f)	cenrādis (kas jāaizpilda pretendentam);

g)	piedāvājuma veidlapa;

h)	līguma veidlapa;

i)	attiecīgā gadījumā bankas (vai tamlīdzīgas) garantijas veidlapas priekšfinansējuma samaksai.

Šā punkta h) apakšpunktu nepiemēro gadījumiem, kad ārkārtas un pienācīgi pamatotu apstākļu dēļ līguma paraugu nevar izmantot.

3. Piegādes līgumiem konkursa lietā jābūt šādiem dokumentiem:

norādījumi pretendentiem, kuros jānosaka:

i)	atlases un piešķiršanas kritēriji;

ii)	vai ir atļauti varianti;

iii)	piedāvājumu valūta;

b)	vispārējie nosacījumi pakalpojumu līgumiem;

c)	īpašie nosacījumi, ar kuriem paplašina, papildina vai atkāpjas no vispārējiem nosacījumiem;

d)	tehniskais pielikums, kurā ir plāni, tehniskās specifikācijas un līguma izpildes plānotais grafiks;

e)	cenrādis (kas jāaizpilda pretendentam) un cenu sadalījums;

f)	piedāvājuma veidlapa;

g)	līguma veidlapa;

attiecīgā gadījumā bankas (vai līdzīga) garantijas veidlapa:

i)	piedāvājums;

ii)	priekšfinansējuma maksājums;

iii)	pienācīga izpilde.

Šā punkta g) apakšpunktu nepiemēro gadījumiem, kad ārkārtas un pienācīgi pamatotu apstākļu dēļ līguma paraugu nevar izmantot.

4. Būvdarbu līgumiem konkursa lietā jābūt šādiem dokumentiem:

norādījumi pretendentiem, kuros jānosaka:

i)	atlases un piešķiršanas kritēriji;

ii)	vai ir atļauti varianti;

iii)	piedāvājumu valūta;

b)	vispārējie nosacījumi pakalpojumu līgumiem;

c)	īpašie nosacījumi, ar kuriem paplašina, papildina vai atkāpjas no vispārējiem nosacījumiem;

d)	tehniskie pielikumi, kuros ir plāni, tehniskās specifikācijas un līguma izpildes plānotais grafiks;

e)	cenrādis (kas jāaizpilda pretendentam) un cenu sadalījums;

f)	piedāvājuma veidlapa;

g)	līguma veidlapa;

attiecīgā gadījumā bankas (vai līdzīga) garantijas veidlapa:

i)	piedāvājums;

ii)	priekšfinansējuma maksājums;

iii)	pienācīga izpilde.

Šā punkta g) apakšpunktu nepiemēro gadījumiem, kad ārkārtas un pienācīgi pamatotu apstākļu dēļ līguma paraugu nevar izmantot.

5. Pretrunas gadījumā starp īpašajiem noteikumiem, kas minēti 2. punkta d) apakšpunktā, 3. punkta c) apakšpunktā un 4. punkta c) apakšpunktā, un vispārējiem noteikumiem piemēro minētos īpašos noteikumus.

6. Ja līgumslēdzējas iestādes prasa neatkarīgu organizāciju izdotus sertifikātus, kas apliecina, ka uzņēmējs atbilst zināmām kvalitātes garantijas normām, tie atsaucas uz kvalitātes garantijas sistēmām, kas balstās uz attiecīgām Eiropas vai attiecīgā gadījumā starptautiskām normām un kuras apliecinājušas organizācijas, kas atbilst Eiropas vai starptautiskām sertificēšanas normām. Tās var pieņemt no uzņēmējiem arī cita veida pierādījumus par līdzvērtīgiem kvalitātes garantijas pasākumiem.

274. pants

Garantijas

(Finanšu regulas 190. pants)

1. Atkāpjoties no 163. panta, iepriekšējas garantijas izsaka euro vai tā līguma valūtā, uz kuru tās attiecas.

2. Līgumslēdzēja iestāde var pieprasīt piedāvājuma garantiju šās nodaļas nozīmē 1-2 % apjomā no piegādes līguma un būvdarbu līguma kopējās vērtības. Tam jāatbilst 163. pantam. To atbrīvo pēc līguma parakstīšanas. To patur, ja piedāvājumu, kas iesniegts pirms iesniegšanas pēdējā termiņa, vēlāk atsauc.

3. Līgumslēdzēja iestāde var prasīt izpildes garantiju par summu, kas noteikta konkursa lietā un atbilst no 5 % līdz 10 % no piegādes un būvdarbu līguma kopējās vērtības. Šo garantiju nosaka, pamatojoties uz tādiem objektīviem kritērijiem kā līguma veids un vērtība.

Tomēr ir jāpieprasa izpildes garantija, ja tiek pārsniegti šādi robežlielumi:

a)	EUR 345 000 būvdarbu līgumiem;

b)	EUR 150 000 piegādes līgumiem.

Garantijai ir jābūt derīgai vismaz līdz piegādes un būvdarbu galīgai pieņemšanai. Ja līgums nav pienācīgi izpildīts, tiek paturēta visa garantija.

275. pants

Procedūru termiņi

(Finanšu regulas 190. pants)

1. Piedāvājumiem jānonāk pie līgumslēdzējas iestādes adresē, kas norādīta konkursa uzaicinājumā, ne vēlāk kā dienā un laikā, kas norādīti konkursa uzaicinājumā. Termiņš piedāvājumu un līdzdalības pieteikumu pieņemšanai, kuru nosaka līgumslēdzējas iestādes, ir pietiekami garš, lai dotu ieinteresētajām personām saprātīgu un pietiekami ilgu laiku sagatavot un iesniegt viņu piedāvājumus.

Pakalpojumu līgumiem minimālais termiņš no konkursa uzaicinājuma vēstules nosūtīšanas dienas līdz piedāvājumu pieņemšanas pēdējai dienai ir 50 dienas. Tomēr steidzamos gadījumos ir pieļaujami citi termiņi.

2. Pretendenti var iesniegt jautājumus rakstiski pirms piedāvājumu pieņemšanas pēdējās dienas. Līgumslēdzēja iestāde sniedz atbildes uz jautājumiem pirms piedāvājumu saņemšanas pēdējās dienas.

3. Starptautiskās ierobežotās procedūrās līdzdalības pieprasījumu pieņemšanas termiņš ir ne mazāk kā 30 dienas no dienas pēc līguma paziņojuma publicēšanas dienas. Termiņš no uzaicinājuma vēstules nosūtīšanas dienas līdz piedāvājumu pieņemšanas pēdējai dienas ir ne mazāk kā 50 dienas. Tomēr atsevišķos izņēmuma gadījumos ir pieļaujami citi termiņi.

4. Starptautiskās atklātās procedūrās piedāvājumu pieņemšanas termiņi, kuru skaitīšana sākas no līguma paziņojuma nosūtīšanas dienas, ir vismaz:

a)	90 dienas būvdarbu līgumiem;

b)	60 dienas piegādes līgumiem.

Tomēr atsevišķos izņēmuma gadījumos ir pieļaujami citi termiņi.

5. Vietējās atklātās procedūrās piedāvājumu pieņemšanas termiņi, kuru skaitīšana sākas no līguma paziņojuma publicēšanas dienas, ir vismaz:

a)	60 dienas būvdarbu līgumiem;

b)	30 dienas piegādes līgumiem.

Tomēr atsevišķos izņēmuma gadījumos ir pieļaujami citi termiņi.

6. Konkursiem ar pārrunu procedūru, kas noteikti 265. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 267. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 269. panta 1. punkta c) apakšpunktā, kandidātiem piedāvājumu iesniegšanai dod laiku vismaz 30 dienas no konkursa uzaicinājuma vēstules nosūtīšanas dienas.

7. Termiņus, kas noteikti 1.–6. punktā, izsaka kalendārajās dienās.

276. pants

Novērtēšanas komisija

(Finanšu regulas 190. pants)

1. Visus līdzdalības pieprasījumus un piedāvājumus, kuri atbilst prasībām, novērtēšanas komisija izvērtē un sarindo, pamatojoties uz iepriekš paziņotiem izslēgšanas, atlases un piešķiršanas kritērijiem. Šajā komisijā nepāra skaitā – vismaz trīs – ir locekļi ar pietiekamām tehniskajām zināšanām un pieredzi pārvaldes darbā, lai novērtētu piedāvājumus.

2. Ja Komisija nav līgumslēdzēja iestāde, tā var pieprasīt saņemt konkursa dokumentu, piedāvājumu, piedāvājumu novērtējuma un parakstīto līgumu kopiju. Tā var arī piedalīties piedāvājumu atvēršanā un novērtēšanā kā novērotāja.

3. Piedāvājumus, kuros nav ietverti visi būtiskie punkti, kas pieprasīti konkursa dokumentos, vai kuri neatbilst noteiktajām īpašajām prasībām, noraida.

Tomēr novērtēšanas komisija vai līgumslēdzēja iestāde var prasīt kandidātiem vai pretendentiem, lai tie iesniedz papildu materiālus vai izskaidro iesniegtos apliecinošos dokumentus saistībā ar izslēgšanas, atlases un piešķiršanas kritērijiem viņu noteiktā termiņā, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu.

4. Ja ir pārmērīgi zemas cenas piedāvājumi, kā noteikts 151. pantā, komisija pieprasa nepieciešamos paskaidrojumus attiecībā uz piedāvājuma saturu.

5. Pienākumu veidot novērtēšanas komisiju var atcelt procedūrām, kuru vērtība nepārsniedz EUR 20 000.

IV. NODAĻA

Dotācijas

277. pants

Finansēšana pilnā apmērā

(Finanšu regulas 192. pants)

Ikvienā gadījumā, kad notiek atkāpšanās no prasības par līdzfinansējumu, to pamato piešķiršanas lēmumā.

III SADAĻA

EIROPAS BIROJI

278. pants

Eiropas biroji un papildu biroju izveide

(Finanšu regulas 195. pants)

Biroji, kas noteikti Finanšu regulas 195. pantā, ir šādi:

a)	Publikāciju birojs;

b)	Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai;

c)	Eiropas Personāla atlases birojs un Eiropas Administrācijas skola, kas tai ir administratīvi pievienota;

d)	Atsevišķo prasījumu pārvaldīšanas un maksājumu birojs;

e)	Infrastruktūras un apgādes birojs Briselē un Infrastruktūras un apgādes birojs Luksemburgā.

Viena vai vairākas iestādes var izveidot papildu birojus, ja to pamato izmaksu un ieguvumu izpēte un tiek garantēta Savienības darbību pārredzamība.

279. pants

Iestāžu deleģējumi starpiestāžu Eiropas birojiem

(Finanšu regulas 195. un 199. pants)

Katra iestāde ir atbildīga par budžeta saistību īstenošanu. Iestādes var deleģēt attiecīgā starpiestāžu Eiropas biroja direktoram visas pārejās darbības, īpaši juridiskās saistības, izdevumu apzināšanu, maksājumu pilnvarojumus un ieņēmumu izpildi, un nosaka šādu pilnvaru deleģēšanas apjomu un nosacījumus.

280. pants

Īpašie noteikumi par Publikāciju biroju

(Finanšu regulas 195. un 199. pants)

Attiecībā uz Publikāciju biroju katra iestāde pieņem lēmumu par savu publicēšanas politiku. Tīros ieņēmumus no publikāciju pārdošanas iestāde, kas ir šo publikāciju autors, atkārtoti izlieto kā piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 21. pantu.

281. pants

Noteiktu uzdevumu deleģēšana, ko izdara grāmatvedis

(Finanšu regulas 196. pants)

Komisijas grāmatvedis, rīkojoties pēc attiecīgā biroja vadības komisijas priekšlikuma, var deleģēt biroja darbiniekam dažus savus uzdevumus, kas attiecas uz ieņēmumu iekasēšanu un izdevumu apmaksu, kurus tieši izdara attiecīgais birojs.

282. pants

Finanšu līdzekļi – bankas konti

(Finanšu regulas 196. pants)

Lai nodrošinātu starpiestāžu biroja kases vajadzības, Komisija pēc vadības komisijas priekšlikuma var biroja vārdā atvērt bankas vai pasta pārveduma kontus. Attiecīgais birojs un Komisija finanšu gada beigās saskaņo katra gada galīgo kases stāvokli.

IV SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀS APROPRIĀCIJAS

283. pants

Vispārīgi noteikumi

(Finanšu regulas 201. pants)

Administratīvās apropriācijas, uz kurām attiecas šī sadaļa, ir apropriācijas, kas noteiktas Finanšu regulas 41. pantā.

Budžeta saistības atbilstoši administratīvām apropriācijām, kuras ir kopīgas vairākām sadaļām un kuras pārvalda vispārīgi, budžeta uzskaitē var būt uzskaitītas vispārīgi, ievērojot apkopojošu klasifikāciju pa veidiem, kas noteikti 25. pantā.

Atbilstošos izdevumus ieraksta budžeta pozīcijās atbilstoši tādam pašam sadalījumam kā apropriācijas.

284. pants

Nomas garantijas

(Finanšu regulas 201. pants)

Iestāžu sniegtās nomas garantijas ir bankas garantijas veidā vai kā noguldījums iesaldētā bankas kontā uz iestādes un nomnieka vārda, kas izteikts euro, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus.

Tomēr, ja darījumiem trešās valstīs nav iespējams izmantot nevienu no šiem nomas garantiju veidiem, atbildīgais kredītrīkotājs var apstiprināt citus veidus ar nosacījumu, ka šie veidi nodrošina Savienības finansiālo interešu līdzvērtīgu aizsardzību.

285. pants

Avansa maksājumi iestāžu darbiniekiem un locekļiem

(Finanšu regulas 201. pants)

Iestāžu personālam un locekļiem var maksāt avansus saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Civildienesta noteikumos.

286. pants

Ēkas

(Finanšu regulas 203. pants)

1. Finanšu regulas 203. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētie izdevumi ietver ēku aprīkošanas izmaksas. Tie neietver maksas.

2. Finanšu regulas 203. panta 4. punktā paredzēto agrīnās informācijas procedūru un Finanšu regulas 203. panta 5. punktā paredzēto iepriekšēja apstiprinājuma procedūru nepiemēro zemes iegādei bez maksas un par simbolisku summu.

3. Finanšu regulas 203. panta 3.–7. punktā paredzēto agrīnās informācijas un iepriekšēja apstiprinājuma procedūru nepiemēro dzīvojamām ēkām. Eiropas Parlaments un Padome var pieprasīt no atbildīgās iestādes jebkuru informāciju saistībā ar dzīvojamām ēkām.

4. Ārkārtējos vai steidzamos politiskos apstākļos Finanšu regulas 203. panta 4. punktā paredzēto agrīno informāciju par būvprojektiem saistībā ar Savienības delegācijām vai birojiem trešās valstīs var iesniegt kopā ar būvprojektu saskaņā ar Finanšu regulas 203. panta 5. punktu. Šādos gadījumos agrīnās informācijas un iepriekšēja apstiprinājuma procedūras īsteno pēc iespējas drīz.

5. Finanšu regulas 203. panta 5. un 6. punktā paredzēto iepriekšēja apstiprinājuma procedūru nepiemēro sagatavošanas līgumiem vai pētījumiem, kas ir nepieciešami, lai novērtētu sīki izstrādātas būvprojekta izmaksas un finansējumu.

6. Finanšu regulas 203. panta 7. punkta ii), iii) un iv) apakšpunktā minētie robežlielumi EUR 750 000 vai EUR 3 000 000 apmērā ietver ēku aprīkošanas izmaksas. Nomas un lietojuma līgumiem šajos robežlielumos ņem vērā ēku aprīkošanas izmaksas, bet ne citas maksas.

7. Vienu gadu pēc Finanšu regulas piemērošanas sākuma datuma Komisija ziņo par Finanšu regulas 203. panta 3.–8. punktā paredzēto procedūru piemērošanu.

V SADAĻA

EKSPERTI

287. pants

Atalgoti ārējie eksperti

(Finanšu regulas 204. pants)

1. Attiecībā uz vērtībām, kas ir mazākas par 170. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām, var izraudzīties atalgotus ārējus ekspertus, pamatojoties uz 2. punktā noteikto procedūru.

2. Uzaicinājumu paust ieinteresētību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai, ja jānodrošina publicitāte potenciālo kandidātu vidū, – attiecīgās iestādes tīmekļa vietnē.

Uzaicinājumā paust ieinteresētību ietver uzdevumu aprakstu, to ilgumu un noteiktus atalgojuma nosacījumus. Šos nosacījumus var balstīt uz vienības cenām.

Pēc uzaicinājuma paust ieinteresētību sagatavo ekspertu sarakstu. Tas ir derīgs ne ilgāk kā piecus gadus no tā publicēšanas vai ar uzdevumiem saistītās daudzgadu programmas termiņam.

3. Jebkura ieinteresēta fiziska persona var iesniegt pieteikumu minētā saraksta derīguma perioda laikā, izņemot šā perioda pēdējos trīs mēnešus. Ja uz atalgotiem ārējiem ekspertiem attiecas kāds no Finanšu regulas 106. un 107. pantā minētajiem izslēgšanas gadījumiem, tos neizraugās, lai veiktu Finanšu regulas 204. pantā minētos uzdevumus.

4. Visu apmaiņu ar atlasītiem ekspertiem, tostarp līgumu noslēgšana un jebkuri līgumu grozījumi, var veikt, izmantojot iestādes izveidotas elektroniskās apmaiņas sistēmas.

Šīs sistēmas atbilst šādām prasībām:

a)	tikai pilnvarotām personām var būt piekļuve sistēmai un tajā nosūtītiem dokumentiem;

b)	tikai pilnvarotas personas drīkst elektroniski parakstīt vai nosūtīt dokumentu sistēmā;

c)	pilnvarotās personas jāidentificē sistēmā ar izveidotiem līdzekļiem;

d)	precīzi jānosaka elektroniskā darījuma laiks un diena;

e)	jāsaglabā datu integritāte;

f)	jāsaglabā dokumentu pieejamība;

g)	attiecīgā gadījumā jāsaglabā dokumentu konfidencialitāte;

h)	jānodrošina personas datu aizsardzība saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 prasībām.

Uz šajā sistēmā nosūtītiem vai saņemtiem datiem attiecas juridiska prezumpcija par datu integritāti un sistēmas norādītās datu nosūtīšanas vai saņemšanas dienas un laika precizitāti.

Šajā sistēmā nosūtītu vai paziņotu dokumentu uzskata par līdzvērtīgu papīra formāta dokumentam, tas ir pieņemams kā pierādījumi tiesas procesā, to uzskata par dokumenta oriģinālu un uz to attiecas juridiska prezumpcija par tā autentiskumu un integritāti, ja tajā nav dinamisku iezīmju, kas var to automātiski izmainīt.

Elektroniskajiem parakstiem, kas minēti otrās daļas b) punktā, ir rokas parakstiem līdzvērtīgs juridisks spēks.

5. Ekspertu sarakstu un uzdevumu priekšmetu publicē ik gadu. Atalgojumu publicē, ja tas pārsniedz EUR 15 000 par izpildītajiem uzdevumiem.

6. Šā panta 5. punktu nepiemēro, ja šāda publikācija var apdraudēt attiecīgo personu tiesības un brīvības, ko aizsargā Eiropas Savienības Pamattiesību harta, vai kaitēt ekspertu komercinteresēm.

TREŠĀ DAĻA

NOBEIGUMA UN PĀREJAS NOTEIKUMI

288. pants

Pārejas noteikumi

Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 35.–43. pantu turpina piemērot saistībām līdz 2013. gada 31. decembrim. Šīs regulas 33.–44. pantu piemēro saistībām tikai no 2014. gada 1. janvāra.

Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 pirmās daļas VI sadaļu var turpināt piemērot parakstītiem dotāciju nolīgumiem un paziņotiem dotāciju lēmumiem līdz 2013. gada 31. decembrim kopējo saistību ietvaros 2012. gada vai agrāku gadu budžetā, ja tā nolemj atbildīgais kredītrīkotājs, pienācīgi ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principus.

289. pants

Atcelšana

Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

290. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. janvāra.

Taču 216.–226. pantu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 29. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(2) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(3) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(4) OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.

(5) OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.

(6) OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.

(7) OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(8) OV L 130, 31.5.2000., 1. lpp.

(9) OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.

(10) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(11) OV L 340, 16.12.2002., 1. lpp.

(12) OV C 316, 27.11.1995., 48. lpp.

(13) OV C 195, 25.6.1997., 1. lpp.

(14) OV L 300, 11.11.2008., 42. lpp.

(15) OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.

(16) OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp.

(17) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(18) OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.

(19) OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.

PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002	Šī regula
1. pants	1. pants
4.a pants	2. pants
5. pants	3. pants
6. pants	4. pants
7. pants	5. pants
8. pants	6. pants
10. pants	7. pants
11. pants	8. pants
12. pants	9. pants
13. pants	10. pants
13.a pants	11. pants
15. pants	12. pants
17. pants	13. pants
17.a pants	14. pants
18. pants	15. pants
19. pants	16. pants
20. pants	17. pants
21. pants	18. pants
22. pants	19. pants
23. pants	20. pants
—	21. pants
—	22. pants
—	23. pants
26. pants	24. pants
27. pants	25. pants
28. pants	26. pants
29. pants	27. pants
30. pants	28. pants
43.a pants	29. pants
32.a pants	30. pants
33. pants	31. pants
34. pants	32. pants
—	33. pants
36. pants	34. pants
37. pants	35. pants
40. pants	36. pants
35.a pants	37. pants
—	38. pants
—	39. pants
41. pants	40. pants
—	41. pants
42. pants	42. pants
43. pants	43. pants
39. pants	44. pants
44. pants	45. pants
45. pants	46. pants
46. pants	47. pants
49. pants	48. pants
47. pants	49. pants
50. pants	50. pants
51. pants	51. pants
53. pants	52. pants
54. pants	53. pants
55. pants	54. pants
56. pants	55. pants
57. pants	56. pants
58. pants	57. pants
59. pants	58. pants
60. pants	59. pants
61. pants	60. pants
62. pants	61. pants
63. pants	62. pants
64. pants	63. pants
65. pants	64. pants
255. pants	65. pants
66. pants	66. pants
67. pants	67. pants
68. pants	68. pants
69. pants	69. pants
70. pants	70. pants
71. pants	71. pants
254. pants	72. pants
—	73. pants
72. pants	74. pants
74. pants	75. pants
75. pants	76. pants
73. pants	77. pants
76. pants	78. pants
77. pants	79. pants
78. pants	80. pants
79. pants	81. pants
80. pants	82. pants
86. pants	83. pants
81. pants	84. pants
—	85. pants
82. pants	86. pants
83. pants	87. pants
84. pants	88. pants
85. pants	89. pants
85.a pants	90. pants
87. pants	91. pants
88. pants	92. pants
85.b pants	93. pants
90. pants	94. pants
91. pants	95. pants
92. pants	96. pants
94. pants	97. pants
96. pants	98. pants
95. pants	99. pants
97. pants	100. pants
—	101. pants
98. pants	102. pants
99. pants	103. pants
100. pants	104. pants
101. pants	105. pants
—	106. pants
102. pants	107. pants
103. pants	108. pants
105. pants	109. pants
104. pants	110. pants
106. pants	111. pants
107. pants	112. pants
108. pants	113. pants
109. pants	114. pants
110. pants	115. pants
111. pants	116. pants
112. pants	117. pants
113. pants	118. pants
114. pants	119. pants
115. pants	120. pants
116. pants	121. pants
117. pants	122. pants
118. pants	123. pants
119. pants	124. pants
120. pants	125. pants
121. pants	126. pants
122. pants	127. pants
123. pants	128. pants
124. pants	129. pants
125. pants	130. pants
125.a pants	131. pants
125.b pants	132. pants
125.c pants	133. pants
126. pants	134. pants
127. pants	135. pants
128. pants	136. pants
129. pants	137. pants
130. pants	138. pants
131. pants	139. pants
132. pants	140. pants
133. pants	141. pants
133.a pants	142. pants
134. pants	143. pants
134.a pants	144. pants
134.b pants	145. pants
135. pants	146. pants
136. pants	147. pants
137. pants	148. pants
138. pants	149. pants
138.a pants	150. pants
139. pants	151. pants
140. pants	152. pants
141. pants	153. pants
142. pants	154. pants
143. pants	155. pants
144. pants	156. pants
145. pants	157. pants
146. pants	158. pants
147. pants	159. pants
148. pants	160. pants
149. pants	161. pants
149.a pants	162. pants
150. pants	163. pants
151. pants	164. pants
152. pants	165. pants
153. pants	166. pants
154. pants	167. pants
155. pants	168. pants
156. pants	169. pants
158. pants	170. pants
158.a pants	171. pants
159. pants	172. pants
160.a pants	173. pants
160.e pants	174. pants
160.f pants	175. pants
161. pants	176. pants
162. pants	177. pants
163. pants	178. pants
—	179. pants
164. pants	180. pants
180.a pants	181. pants
181. pants	182. pants
165.a pants	183. pants
165. pants	184. pants
—	185. pants
236. panta 1. punkts	186. pants
172.a pants	187. pants
166. pants	188. pants
167. pants	189. pants
168. pants	190. pants
169. pants	191. pants
169.a pants	192. pants
170. pants	193. pants
171. pants	194. pants
172.c pants	195. pants
173. pants	196. pants
174. pants	197. pants
174.a pants	198. pants
—	199. pants
175. pants	200. pants
175.a pants	201. pants
176. pants	202. pants
177. pants	203. pants
178. pants	204. pants
179. pants	205. pants
182. pants	206. pants
180. pants	207. pants
183. pants	208. pants
184. pants	209. pants
184.a pants	210. pants
—	211. pants
—	212. pants
—	213. pants
—	214. pants
—	215. pants
—	216. pants
—	217. pants
—	218. pants
—	219. pants
—	220. pants
—	221. pants
—	222. pants
—	223. pants
—	224. pants
—	225. pants
—	226. pants
185. pants	227. pants
186. pants	228. pants
215. pants	229. pants
199. pants	230. pants
201. pants	231. pants
203. pants	232. pants
205. pants	233. pants
—	234. pants
207. pants	235. pants
208. pants	236. pants
209. pants	237. pants
210. pants	238. pants
211. pants	239. pants
213. pants	240. pants
214. pants	241. pants
216. pants	242. pants
217. pants	243. pants
218. pants	244. pants
219. pants	245. pants
220. pants	246. pants
221. pants	247. pants
222. pants	248. pants
223. pants	249. pants
224. pants	250. pants
225. pants	251. pants
226. pants	252. pants
227. pants	253. pants
256. pants	254. pants
229. pants	255. pants
230. pants	256. pants
231. pants	257. pants
—	258. pants
—	259. pants
235. pants	260. pants
236. pants	261. pants
237. pants	262. pants
239. pants	263. pants
240. pants	264. pants
241. pants	265. pants
242. pants	266. pants
243. pants	267. pants
244. pants	268. pants
245. pants	269. pants
246. pants	270. pants
247. pants	271. pants
248. pants	272. pants
249. pants	273. pants
250. pants	274. pants
251. pants	275. pants
252. pants	276. pants
253. pants	277. pants
257. pants	278. pants
258. pants	279. pants
258.a pants	280. pants
259. pants	281. pants
260. pants	282. pants
262. pants	283. pants
264. pants	284. pants
265. pants	285. pants
263. pants	286. pants
265.a pants	287. pants
—	288. pants
272. pants	289. pants
273. pants	290. pants