21.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 353/31


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1230/2012

(2012. gada 12. decembris),

ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju masu un gabarītiem un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (1) un jo īpaši tās 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvu 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (“pamatdirektīva”) (2), un jo īpaši tās 39. panta 2., 3. un 5. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 661/2009 ir atsevišķa regula par Direktīvā 2007/46/EK paredzēto tipa apstiprināšanu.

(2)

Ar Regulu (EK) Nr. 661/2009 atceļ Padomes 1992. gada 31. marta Direktīvu 92/21/EEK par M1 kategorijas mehānisko transportlīdzekļu masu un gabarītiem (3), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 22. jūlija Direktīvu 97/27/EK, kas attiecas uz dažu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju kategoriju masu un gabarītiem un ar ko groza Direktīvu 70/156/EEK (4). Minētajās direktīvās noteiktās prasības attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju masu un gabarītiem būtu jāietver šajā regulā un vajadzības gadījumā jāgroza, lai tās pielāgotu zināšanu attīstībai tehnikas un zinātnes jomā.

(3)

Regulā (EK) Nr. 661/2009 ir izklāstīti pamatnoteikumi, kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprināšanas prasībām saistībā ar to masu un gabarītiem. Tāpēc ir arī jānosaka īpašas procedūras, testi un prasības šādai tipa apstiprināšanai.

(4)

Padomes 1996. gada 25. jūlija Direktīvā 96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (5), ir noteikti konkrēti maksimālie pieļaujamie gabarīti gan iekšzemes, gan starptautiskajos autopārvadājumos dalībvalstīs. Tāpēc transportlīdzekļu konstrukcijā ir svarīgi ņemt vērā Savienībā jau saskaņotos gabarītus, lai veicinātu un nodrošinātu preču brīvu apgrozību.

(5)

Saskaņā ar Direktīvu 97/27/EK dalībvalstīm bija atļauts piešķirt EK tipa apstiprinājumu transportlīdzekļiem, kuru lielākie gabarīti neatbilst maksimālajiem pieļaujamajiem gabarītiem, kas noteikti minētajā direktīvā. Tāpat saskaņā ar minēto direktīvu dalībvalstīm bija atļauts atteikt reģistrāciju transportlīdzekļiem, kuriem bija piešķirts EK tipa apstiprinājums, kad to lielākie gabarīti neatbilda valsts tiesību aktu prasībām. Ir svarīgi saglabāt iespēju konkrētos apstākļos atļaut piešķirt tipa apstiprinājumu transportlīdzekļiem, kuru gabarīti pārsniedz pieļaujamos ierobežojumus, tajās dalībvalstīs, kurās ceļu infrastruktūra ir piemērota šādai situācijai, ja tas ir izdevīgi autopārvadājumiem un nekaitē videi. Tāpēc būtu jānodrošina iespēja apstiprināt šādus transportlīdzekļus saskaņā ar tipa apstiprinājumiem mazām sērijām vai atsevišķām apstiprinājuma shēmām ar nosacījumu, ka to transportlīdzekļu, kam drīkst piemērot izņēmumu saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 23. pantu attiecībā uz maksimālajiem pieļaujamajiem gabarītiem, skaits ir ierobežots līdz skaitam, kāds vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Tāpēc būtu jāgroza Direktīvas 2007/46/EK XII pielikums, lai ietvertu šādus skaita ierobežojumus.

(6)

Direktīvā 96/53/EK ir noteikta maksimālā pieļaujamā masa, kas piemērojama tikai starptautiskajiem autopārvadājumiem. Saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz iekšējiem autopārvadājumiem dalībvalstis var turpināt piemērot savus valsts tiesību aktus. Tādēļ nešķiet, ka tuvākajā laikā būs iespējams saskaņot tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu un tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz asīm vai asu grupu piemērošanai dalībvalstīs. Tomēr nesaskaņoto noteikumu dēļ attiecībā uz ceļu infrastruktūras būvniecību ir lietderīgi prasīt dalībvalstīm noteikt transportlīdzekļu reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamo maksimālo masu, kas atļauta iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos saskaņā ar Direktīvu 96/53/EK, un paredzēt šai noteikšanai izmantojamo procedūru.

(7)

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar Savienības tiesību aktu piemērošanu attiecībā uz transportlīdzekļu masu un gabarītiem, ir jāparedz skaidri definēti jēdzieni. Daži no šiem jēdzieniem jau ir definēti Direktīvā 97/27/EK un Direktīvā 92/21/EEK. Lai nodrošinātu konsekvenci, ir lietderīgi šīs definīcijas pārņemt un vajadzības gadījumā tās pielāgot, ņemot vērā zināšanu attīstību tehnikas un zinātnes jomā.

(8)

Tā kā šajā regulā ir ietverta atsevišķa transportlīdzekļa faktiskās masas definīcija, tad, lai izvairītos no pārpratumiem saistībā ar atbilstības sertifikāta aizpildīšanu, ir attiecīgi jāgroza Direktīvas 2007/46/EK IX pielikums.

(9)

Tā kā Baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (6) ir uzsvērta nepieciešamība uzlabot transportlīdzekļu aerodinamisko efektivitāti un tā kā pētījumi ir parādījuši, ka mehānisko transportlīdzekļu degvielas patēriņu un tādējādi arī CO2 emisijas varētu būtiski samazināt, transportlīdzekļos uzstādot aerodinamiskās ierīces, ir svarīgi atļaut šādu aerodinamisko ierīču uzstādīšanu transportlīdzekļos. Tā kā aerodinamiskās ierīces sastāv no papildu iekārtām, kuras savas konstrukcijas dēļ ir lielākas par transportlīdzekļu vistālāk izvirzītajām daļām transportlīdzekļa aizmugurē vai sānos, tās būtu jāietver to ierīču vai aprīkojuma sarakstā, ko neņem vērā, nosakot lielākos gabarītus. Tomēr ir svarīgi ierobežot šo izvirzījumu transportlīdzekļa aizmugurē vai sānos, lai netiktu apdraudēta ceļu satiksmes drošība un būtu iespējama transportlīdzekļu izmainīšanās uz ceļa. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka vajadzīgās tehniskās prasības.

(10)

Pieejamā programmatūra dod iespēju izmantot virtuālas testēšanas metodes ar datorizētiem paņēmieniem. Tā kā šie paņēmieni padara testēšanu rentablāku un vienkāršo to, ir lietderīgi paredzēt iespēju tos izmantot, lai pārbaudītu, vai transportlīdzeklis spēj izdarīt manevrus 360° trajektorijā, un lai izmērītu maksimālo pagrieziena trajektoriju, kad transportlīdzeklis izdara manevru trajektorijas robežās. Tāpēc šī regula ir arī jāpievieno normatīvo aktu sarakstam, kas ietverts Direktīvas 2007/46/EK XVI pielikumā.

(11)

Lai nodrošinātu tipa apstiprināšanas sistēmas atbilstīgu darbību, ir lietderīgi atjaunināt Direktīvas 2007/46/EK pielikumus.

(12)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 2007/46/EK I, III, IX, XII un XVI pielikums. Tā kā XII pielikuma noteikumi ir pietiekami detalizēti un nav plašāk jātransponē dalībvalstīs, to var aizstāt ar regulu saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 39. panta 8. punktu.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā regulā ir izklāstītas EK tipa apstiprināšanas prasības attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju masu un gabarītiem.

2.   Šo regulu piemēro nepabeigtiem, pabeigtiem un vairākos posmos pabeigtiem M, N un O kategorijas transportlīdzekļiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā papildus Direktīvā 2007/46/EK un Regulā (EK) Nr. 661/2009 noteiktajām definīcijām izmanto šādas definīcijas:

1)

“transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kā definēts Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma B daļā;

2)

“standartaprīkojums” ir transportlīdzekļa pamata konfigurācija, kas ir aprīkota ar visiem elementiem, kuri noteikti Direktīvas 2007/46/EK IV un XI pielikumā minētajos normatīvajos aktos, tostarp visi uzstādītie elementi, kam nav nepieciešamas nekādas papildu specifikācijas attiecībā uz konfigurāciju vai aprīkojuma līmeni;

3)

“neobligātais aprīkojums” ir visi elementi, kas neietilpst standartaprīkojumā un par kuru uzstādīšanu transportlīdzeklī atbildīgs ir izgatavotājs, kā arī kurus klients var pasūtīt;

4)

“masa darba kārtībā”

a)

mehāniskā transportlīdzekļa gadījumā:

ir tāda transportlīdzekļa masa, ieskaitot degvielas tvertni(-es), ko piepilda vismaz par 90 % no tās (to) tilpuma, un ieskaitot vadītāja, degvielu un šķidrumu masu, kas aprīkots ar standartaprīkojumu saskaņā ar izgatavotāja tehniskajiem datiem, kā arī ieskaitot virsbūves, kabīnes, sakabes un rezerves riteņa(-u), kā arī instrumentu masu, ja tie ir uzstādīti;

b)

piekabes gadījumā:

ir tāda transportlīdzekļa masa, ieskaitot degvielu un šķidrumu masu, kas aprīkots ar standartaprīkojumu saskaņā ar izgatavotāja tehniskajiem datiem, kā arī ieskaitot virsbūves, papildu sakabes, rezerves riteņa(-u) un instrumentu masu, ja tie ir uzstādīti;

5)

“neobligātā aprīkojuma masa” ir tāda aprīkojuma masa, kuru var uzstādīt transportlīdzeklī papildus standartaprīkojumam saskaņā ar izgatavotāja tehniskajiem datiem;

6)

“transportlīdzekļa faktiskā masa” ir tehniskā kārtībā esoša transportlīdzekļa masa, kam pieskaita transportlīdzeklī uzstādītā neobligātā aprīkojuma masu;

7)

“tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa” (M) ir uz transportlīdzekli attiecinātā maksimālā masa, pamatojoties uz tā konstrukcijas raksturlielumiem un dizaina efektivitāti; piekabes vai puspiekabes tehniski pieļaujamā pilnā masa ietver statisko masu, kas tiek nodota velkošajam transportlīdzeklim, kad ir notikusi sakabe;

8)

“savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa” (MC) ir uz mehānisko transportlīdzekli un vienu vai vairākām piekabēm attiecinātā maksimālā masa, pamatojoties uz tā konstrukcijas raksturlielumiem un dizaina efektivitāti, vai uz seglu vilcēju un puspiekabi attiecinātā maksimālā masa;

9)

“tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa” (TM) ir vienas vai vairāku piekabju, kuras var vilkt velkošais transportlīdzeklis, maksimālā masa, kas atbilst kopējai slodzei, kuru uz zemi rada velkošā transportlīdzekļa vilktas piekabes vienas ass vai asu grupas riteņi;

10)

“ass” ir kopējā rotācijas ass diviem vai vairākiem elektropiedziņas vai brīvi rotējošiem riteņiem, kas atrodas vai nu vienā, vai vairākos segmentos, kuri izvietoti vienādā plaknē perpendikulāri transportlīdzekļa garenass līnijai;

11)

“asu grupa” ir vairākas asis, starp kurām attālums nepārsniedz kādu no “d” attālumiem Direktīvas 96/53/EK I pielikumā un kuras mijiedarbojas balstiekārtas konstrukcijas specifikas dēļ;

12)

“atsevišķa ass” ir ass, ko nevar uzskatīti par asu grupas daļu;

13)

“tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz katru asi” (m) ir masa, kas atbilst maksimālajai pieļaujamajai statiskajai vertikālajai slodzei, kuru uz ceļa virsmas rada ass riteņi, pamatojoties uz ass un transportlīdzekļa konstrukcijas raksturlielumiem un dizaina efektivitāti;

14)

“tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz asu grupu” (μ) ir masa, kas atbilst maksimālajai pieļaujamajai statiskajai vertikālajai slodzei, kuru uz ceļa virsmas rada asu grupas riteņi, pamatojoties uz asu grupas un transportlīdzekļa konstrukcijas raksturlielumiem un dizaina efektivitāti;

15)

“sakabe” ir mehāniska ierīce, kas ietver sastāvdaļas, kā definēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumu Nr. 55 “Vienoti noteikumi par sakabinātu transportlīdzekļu mehāniskās sakabes sastāvdaļu apstiprināšanu” (7) 2.1.–2.6. punktā, un cietās sakabes ierīce, kā definēts definētas ANO/EEK Noteikumu Nr. 102 “Vienoti noteikumi, ar kuriem apstiprina: I. cietās sakabes ierīces (CSI); II. transportlīdzekļus, kuriem var uzstādīt apstiprināta tipa CSI” (8) 2.1.1. punktā;

16)

“sakabes punkts” ir uz velkošā transportlīdzekļa uzstādītās sakabes savienojuma centrs, kas atrodas velkošā transportlīdzekļa sakabē;

17)

“sakabes masa” ir sakabes un sakabes savienošanai ar transportlīdzekli nepieciešamo daļu masa;

18)

“tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā”:

a)

velkošā transportlīdzekļa gadījumā – masa, kas atbilst velkošā transportlīdzekļa sakabes punkta maksimālajai pieļaujamajai statiskajai vertikālajai slodzei (“S” vai “U” vērtība), pamatojoties uz sakabes un velkošā transportlīdzekļa konstrukcijas raksturlielumiem;

b)

puspiekabes, centrālass piekabes vai piekabes ar stingrā savienojuma jūgstieni gadījumā – masa, kas atbilst maksimālajai pieļaujamajai statiskajai vertikālajai slodzei (“S” vai “U” vērtība), kuru piekabe nodod velkošajam transportlīdzeklim sakabes punktā, pamatojoties uz sakabes un piekabes konstrukcijas raksturlielumiem;

19)

“pasažieru masa” ir konkrētās transportlīdzekļu kategorijas nominālā masa, ko reizina ar sēdvietu skaitu, ietverot apkalpes locekļu sēdvietas un stāvvietas, ja tādas ir, bet neietverot vadītāju;

20)

“vadītāja masa” ir masa, kura noteikta 75 kg apmērā un kura atrodas vadītāja sēdvietas atskaites punktā;

21)

“lietderīgās slodzes masa” ir tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas un masas darba kārtībā starpība, kam pieskaita pasažieru masu un neobligātā aprīkojuma masu;

22)

“garums” ir standarta ISO 612:1978 6.1.1., 6.1.2. un 6.1.3. punktā noteiktais gabarīts; šī definīcija attiecas arī uz posmainiem transportlīdzekļiem, kam ir divi vai vairāki posmi;

23)

“platums” ir standarta ISO 612:1978 6.2. punktā noteiktais gabarīts;

24)

“augstums” ir standarta ISO 612:1978 6.3. punktā noteiktais gabarīts;

25)

“garenbāze” ir:

a)

standarta ISO 612:1978 6.4.1. punktā minētais gabarīts,

b)

centrālass piekabei ar vienu asi – horizontālais attālums starp sakabes vertikālo asi un ass centru,

c)

centrālass piekabei ar divām vai vairākām asīm – horizontālais attālums starp sakabes vertikālo asi un pirmās ass centru;

26)

“attālums starp asīm” ir attālums starp divām secīgām asīm, kā minēts standarta ISO 612:1978 6.4. punktā, ja transportlīdzeklim ir vairāk nekā divas asis; ja transportlīdzeklim ir tikai divas asis vai puspiekabes, centrālass piekabes vai piekabes ar stingrā savienojuma jūgstieni gadījumā ISO 612:1978 6.4.2. punktā minētais attālums starp asīm ir “garenbāze”, kā definēts 25. punktā;

27)

“šķērsbāze” ir standarta ISO 612:1978 6.5. punktā noteiktais gabarīts;

28)

“seglu vadotne” ir standarta ISO 612:1978 6.19.2. punktā minētais attālums, ņemot vērā piezīmi minētā standarta 6.19. punktā;

29)

“puspiekabes priekšējā savienojuma rādiuss” ir horizontālais attālums no sakabes tapas ass līdz jebkuram punktam puspiekabes priekšpusē;

30)

“priekšējā pārkare” ir horizontālais attālums starp vertikālo plakni cauri pirmajai asij vai sakabes tapas asij puspiekabes gadījumā un transportlīdzekļa vistālāk uz priekšu izvirzīto punktu;

31)

“aizmugurējā pārkare” ir horizontālais attālums starp vertikālo plakni cauri pēdējai aizmugurējai asij un transportlīdzekļa vistālāk uz aizmuguri izvirzīto punktu; ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar nenoņemamu sakabi, vistālāk uz aizmuguri izvirzītais punkts ir sakabes punkts;

32)

“iekraušanas laukuma garums” ir attālums no kravas nodalījuma vistālāk uz priekšu izvirzītā iekšējā punkta līdz vistālāk uz aizmuguri izvirzītajam iekšējam punktam, ko mēra horizontāli transportlīdzekļa garenplaknē;

33)

“pagrieziena trajektorija” ir attālums starp faktisko galējo punktu, ko sasniedz transportlīdzekļa aizmugure manevra laikā apstākļos, kas noteikti šīs regulas I pielikuma B daļas 7. iedaļā vai C daļas 6. iedaļā;

34)

“ass pacelšanas iekārta” ir transportlīdzeklī uzstādīts mehānisms, lai paceltu asi no zemes un lai to nolaistu līdz zemei;

35)

“paceļama ass vai ievelkama ass” ir ass, ko var pacelt no tās parastās pozīcijas un nolaist, izmantojot ass pacelšanas iekārtu;

36)

“atslogojama ass” ir ass, kurai radīto slodzi var mainīt, nepaceļot to ar ass pacelšanas iekārtu;

37)

“pneimatiskā balstiekārta” ir balstiekārtas sistēma, kurā vismaz 75 % no amortizācijas rada pneimatiskais amortizators;

38)

“autobusu vai tālsatiksmes autobusu klase” ir transportlīdzekļi, kā definēts ANO/EEK Noteikumu Nr. 107 “Vienoti noteikumi par M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz to vispārīgo konstrukciju” (9) 2.1.1. un 2.1.2. punktā;

39)

“posmains transportlīdzeklis” ir M2 vai M3 kategorijas transportlīdzeklis, kā definēts ANO/EEK Noteikumu Nr. 107 2.1.3. punktā;

40)

“nedalāma krava” ir krava, ko autopārvadājumiem nevar sadalīt divās vai vairākās kravās bez nesamērīgi augstiem izdevumiem vai zaudējumu riska un ko, ņemot vērā tās masu vai gabarītus, nevar pārvadāt ar transportlīdzekli, kura masa un gabarīti atbilst dalībvalstī spēkā esošajām maksimālajām pieļaujamajām masām un gabarītiem.

3. pants

Izgatavotāju pienākumi

1.   Izgatavotājs visām transportlīdzekļa tipa versijām neatkarīgi no transportlīdzekļa pabeigtības pakāpes nosaka šādas masas:

a)

tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu;

b)

tehniski pieļaujamo savienoto transportlīdzekļu maksimālo pilno masu;

c)

tehniski pieļaujamo maksimālo vilces masu;

d)

tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz asīm vai uz asu grupu;

e)

tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā(-os), ņemot vērā transportlīdzeklī uzstādīto vai iespējamo sakabju tehniskos raksturlielumus.

2.   Nosakot 1. punktā minētās masas, izgatavotājs ņem vērā inženiertehnisko paraugpraksi un labākās pieejamās tehniskās zināšanas, lai pēc iespējas samazinātu mehāniskas atteices risku, jo īpaši materiālu noguruma dēļ, un lai izvairītos no ceļu infrastruktūras bojāšanas.

3.   Nosakot 1. punktā minētās masas, izgatavotājs ņem vērā transportlīdzekļa konstrukcijai paredzēto maksimālo ātrumu.

Ja izgatavotājs transportlīdzekli aprīko ar ātruma ierobežošanas ierīci, transportlīdzekļa konstrukcijai paredzētais maksimālais ātrums ir ātruma ierobežošanas ierīces atļautais faktiskais ātrums.

4.   Nosakot 1. punktā minētās masas, izgatavotājs nepiemēro transportlīdzekļa izmantošanas ierobežojumus, izņemot ierobežojumus attiecībā uz riepu kravnesības kapacitātēm, ko var pielāgot konstrukcijai paredzētajam ātrumam, kā atļauts saskaņā ar ANO/EEK Noteikumiem Nr. 54 “Vienoti noteikumi par komerciālo transportlīdzekļu un to piekabju pneimatisko riepu apstiprinājumu” (10) un Komisijas Regulas (ES) Nr. 458/2011 (11) II pielikuma 5. iedaļu.

5.   Nepabeigtiem transportlīdzekļiem, tostarp transportlīdzekļiem ar šasiju un kabīni, kuriem nepieciešams turpmāks pabeigšanas posms, izgatavotājs nākamā posma izgatavotājiem sniedz visu būtisko informāciju, lai arī turpmāk tiktu nodrošināta atbilstība šīs regulas prasībām.

Saskaņā ar šā punkta pirmo daļu izgatavotājs norāda slodzes apjomam atbilstošās masas smaguma centra izvietojumu.

6.   M2, M3, N2 un N3 kategorijas nepabeigtus transportlīdzekļus, kam nav uzstādīta virsbūve, konstruē tā, lai turpmāko posmu izgatavotāji varētu nodrošināt atbilstību I pielikuma B daļas 7. un 8. iedaļas un C daļas 6. un 7. iedaļas prasībām.

4. pants

Transportlīdzekļa tipa EK tipa apstiprinājuma noteikumi attiecībā uz transportlīdzekļa masu un gabarītiem

1.   Izgatavotājs vai viņa pārstāvis tipa apstiprinātājai iestādei iesniedz transportlīdzekļa tipa EK tipa apstiprinājuma iesniegumu attiecībā uz transportlīdzekļa masu un gabarītiem.

2.   Pieteikumu sagatavo saskaņā ar V pielikuma A daļā sniegto informācijas dokumenta paraugu.

3.   Lai būtu iespējams aprēķināt masas sadalījumu, izgatavotājs tipa apstiprinātājai iestādei par katru transportlīdzekļa tipa tehnisko konfigurāciju, kā noteikts pēc attiecīgo punktu vērtībām saskaņā ar V pielikumu, sniedz informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu šādas masas:

a)

tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu;

b)

tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz asīm vai uz asu grupas;

c)

tehniski pieļaujamo maksimālo vilces masu;

d)

tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā(-os);

e)

savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu.

Informāciju sniedz tabulās vai citā piemērotā formātā, vienojoties ar tipa apstiprinātāju iestādi.

4.   Ja neobligātais aprīkojums būtiski ietekmē transportlīdzekļa masu un gabarītus, izgatavotājs tehniskajam dienestam sniedz informāciju par smaguma centra izvietojumu, masu un ģeometrisko atrašanās vietu attiecībā pret neobligātā aprīkojuma, ko var uzstādīt transportlīdzeklī, asīm.

5.   Atkāpjoties no 4. punkta, ja neobligātais aprīkojums sastāv no vairākām daļām, kas atrodas dažādās transportlīdzekļa vietās, izgatavotājs var tehniskajam dienestam sniegt informāciju par neobligātā aprīkojuma masas sadalījumu tikai uz asīm.

6.   Asu grupām izgatavotājs norāda grupas kopējās masas slodzes sadalījumu starp asīm.

Vajadzības gadījumā izgatavotājs iesniedz sadalījuma formulas vai attiecīgās sadalījuma diagrammas.

7.   Ja apstiprinātāja iestāde vai tehniskais dienests to uzskata par nepieciešamu, tie var pieprasīt izgatavotājam nodrošināt apstiprināmo tipveida transportlīdzekli, lai to varētu pārbaudīt.

8.   Transportlīdzekļa izgatavotājs var tipa apstiprinātājai iestādei iesniegt pieteikumu par balstiekārtas atzīšanu par līdzvērtīgu pneimatiskajai balstiekārtai.

Tipa apstiprinātāja iestāde atzīst balstiekārtu par līdzvērtīgu pneimatiskajai balstiekārtai, ja ir izpildītas III pielikuma prasības.

Ja tehniskais dienests ir atzinis šādu līdzvērtīgumu, tas izdod testa ziņojumu. Tipa apstiprinātāja iestāde šo testa ziņojumu un balstiekārtas tehnisko aprakstu pievieno EK tipa apstiprinājuma sertifikātam.

9.   Ja ir izpildītas šīs regulas I līdz IV pielikumā noteiktās prasības, apstiprinātāja iestāde piešķir tipa apstiprinājumu saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK VII pielikumā noteikto numerācijas sistēmu.

Dalībvalsts nedrīkst piešķirt to pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam.

10.   Saskaņā ar 9. punktu tipa apstiprinātāja iestāde izsniedz EK tipa apstiprinājuma sertifikātu, kas sagatavots atbilstoši V pielikuma B daļā sniegtajam paraugam.

11.   Regulas I pielikuma 2. papildinājumā minētās pieļaujamās novirzes piemēro saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 12. panta 2. punktu.

5. pants

Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamās maksimālās masas

1.   Lai reģistrētu un nodotu ekspluatācijā transportlīdzekļus, kuru tips ir apstiprināts saskaņā ar šo regulu, valstu iestādes attiecībā uz katru transportlīdzekļa tipa variantu un versiju nosaka visas turpmāk nosauktās masas, kas ir atļautas iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos saskaņā ar Direktīvu 96/53/EK:

a)

reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā pilnā masa;

b)

reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā masa uz ass(-īm);

c)

reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā masa uz asu grupu;

d)

reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā vilces masa;

e)

reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā savienoto transportlīdzekļu maksimālā pilnā masa.

Valstu iestādes izstrādā procedūru pirmajā daļā minēto reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamo maksimālo masu noteikšanai. Tās ieceļ kompetento iestādi, kam ir jānosaka šīs masas, un norāda, kāda informācija ir jāsaņem šai kompetentajai iestādei.

2.   Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamās maksimālās masas, kas noteiktas saskaņā ar 1. punktā minēto procedūru, nedrīkst pārsniegt 3. panta 1. punktā minētās maksimālās masas.

3.   Kompetentā iestāde apspriežas ar izgatavotāju par masas sadalījumu uz asīm vai asu grupu, lai nodrošinātu transportlīdzekļa sistēmu, it sevišķi bremžu un stūres mehānisma, pienācīgu darbību.

4.   Nosakot reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamās maksimālās masas, valstu iestādes nodrošina, ka arī turpmāk būs izpildītas Direktīvas 2007/46/EK IV un XI pielikumā minēto normatīvo aktu prasības.

5.   Ja valstu iestādes secina, ka kāda no Direktīvas 2007/46/EK IV un XI pielikumā minēto normatīvo aktu, izņemot šīs regulas, prasībām vairs netiek izpildīta, tās pieprasa, lai tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra sākotnējo tipa apstiprinājumu saskaņā ar attiecīgo normatīvo aktu, veiktu jaunu testu un piešķirtu jaunu tipa apstiprinājumu vai paplašina esošo – atkarībā no situācijas.

6. pants

Izņēmumi

1.   Neskarot Direktīvas 96/53/EK 4. panta 3. punktu, EK tipa apstiprinājumu var piešķirt transportlīdzekļiem, kuru gabarīti pārsniedz šīs regulas prasības, ja šie transportlīdzekļi ir paredzēti nedalāmu kravu pārvadāšanai. Šādos gadījumos tipa apstiprinājuma sertifikātā un atbilstības sertifikātā skaidri norāda, ka transportlīdzeklis paredzēts tikai nedalāmu kravu pārvadāšanai.

2.   Saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 23. un 24. pantu dalībvalstis var piešķirt apstiprinājumus transportlīdzekļiem, kuru gabarīti pārsniedz šīs regulas I pielikuma B, C un D daļas 1.1. punktā noteiktos maksimālos gabarītus.

Tipa apstiprinājumiem saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 23. pantu piemēro minētās direktīvas XII pielikuma A daļas 3. iedaļā noteiktos skaita ierobežojumus.

7. pants

Pārejas noteikumi

1.   Valstu iestādes atļauj pārdot un nodot ekspluatācijā transportlīdzekļus, kuru tips ir apstiprināts pirms Regulas (EK) Nr. 661/2009 13. panta 2. punktā minētā datuma, un turpina pagarināt apstiprinājumus, kas piešķirti saskaņā ar Direktīvas 92/21/EEK un Direktīvas 97/27/EK noteikumiem.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, EK tipa apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar Direktīvas 97/27/EK 7. pantu, zaudē spēku no Regulas (EK) Nr. 661/2009 19. panta 1. punktā minētā datuma.

Tomēr dalībvalstis var reģistrēt un atļaut pārdot vai nodot ekspluatācijā sērijas beigu transportlīdzekļus, kuru EK tipa apstiprinājums ir zaudējis spēku, ja izgatavotājs to pieprasa saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 27. pantu.

3.   Izgatavotāji no 2014. gada 10. janvāra piešķir atbilstības sertifikātus, kas atbilst šai regulai.

Tie līdz 2014. gada 9. janvārim atbilstības sertifikāta 52. pozīcijā norāda transportlīdzekļa faktisko masu, ja vien tā nav norādīta kādā citā atbilstības sertifikāta pozīcijā.

8. pants

Grozījumi Direktīvā 2007/46/EK

Direktīvas 2007/46/EK I, III, IX un XVI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VI pielikumu.

Direktīvas 2007/46/EK XII pielikumu aizstāj ar šīs regulas VII pielikumu.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro jauniem transportlīdzekļu tipiem, kam tipa apstiprinājumu piešķir no 2012. gada 1. novembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 12. decembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.

(2)  OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.

(3)  OV L 129, 14.5.1992., 1. lpp.

(4)  OV L 233, 25.8.1997., 1. lpp.

(5)  OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.

(6)  (COM(2011) 144).

(7)  OV L 227, 28.8.2010., 1. lpp.

(8)  OV L 351, 20.12.2008., 44. lpp.

(9)  OV L 255, 29.9.2010., 1. lpp.

(10)  OV L 183, 11.7.2008., 41. lpp.

(11)  OV L 124, 13.5.2011., 11. lpp.


PIELIKUMU SARAKSTS

I pielikums

A DAĻA.

Tehniskās prasības M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem

B DAĻA.

Tehniskās prasības M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem

C DAĻA.

Tehniskās prasības N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem

D DAĻA.

Tehniskās prasības O kategorijas transportlīdzekļiem

1. papildinājums

Ierīces un aprīkojums, kas nav jāņem vērā, nosakot lielākos gabarītus

2. papildinājums

Tipa apstiprināšanai un ražojuma atbilstībai pieļaujamās novirzes

3. papildinājums

Manevrējamības prasības

II pielikums

Apvidus transportlīdzekļu kāpumspēja

III pielikums

Nosacījumi balstiekārtas atzīšanai par līdzvērtīgu pneimatiskajai balstiekārtai

IV pielikums

Tehniskās prasības paceļamu asu un atslogojamu asu uzstādīšanai transportlīdzekļos

V pielikums

A DAĻA.

Informācijas dokuments

B DAĻA.

EK tipa apstiprinājuma sertifikāts

VI pielikums

Grozījumi Direktīvas 2007/46/EK I, III, IX un XVI pielikumā

VII pielikums

Direktīvas 2007/46/EK XII pielikums

I PIELIKUMS

TEHNISKĀS PRASĪBAS

A   DAĻA

M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļi

1.   Maksimālie pieļaujamie gabarīti

1.1.

Gabarīti nepārsniedz turpmāk norādītās vērtības.

1.1.1.

Garums: 12 m.

1.1.2.

Platums:

a)

:

M1

:

2,55 m;

b)

:

N1

:

2,55 m;

c)

:

N1

:

2,60 m transportlīdzekļiem, kam uzstādīta virsbūve ar vismaz 45 mm platām, izolētām sienām, kā minēts Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma C daļas 2. papildinājumā.

1.1.3.

Augstums: 4 m.

1.2.

Lai izmērītu garumu, platumu un augstumu, transportlīdzekļa masa atbilst masai darba kārtībā, transportlīdzekli novietojot uz horizontālas un līdzenas virsmas un tā riepas piepumpējot līdz izgatavotāja ieteiktajam spiedienam.

1.3.

Garuma, platuma un augstuma noteikšanai, neņem vērā tikai tās ierīces un aprīkojumu, kas minēts šā pielikuma 1. papildinājumā.

2.   Masas sadalījums

2.1.   Tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz asīm summa nav mazāka par transportlīdzekļa tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu.

2.2.   Transportlīdzekļa tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa nav mazāka par transportlīdzekļa masu darba kārtībā, kam pieskaita pasažieru masu, neobligātā aprīkojuma masu un sakabes masu, ja tā nav ietverta masā darba kārtībā.

2.3.   Ja transportlīdzeklis ir piekrauts, sasniedzot tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu, masa uz katras ass nepārsniedz pārsniegt tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz minētās ass.

2.4.   Ja transportlīdzeklis ir piekrauts, sasniedzot tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu, masa uz priekšējās ass nedrīkst būt mazāka par 30 % no transportlīdzekļa tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas.

2.4.1.   Ja transportlīdzeklis ir piekrauts, sasniedzot tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu, kam pieskaita tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā, masa uz priekšējās ass nedrīkst būt mazāka par 20 % no transportlīdzekļa tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas.

2.5.   Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar noņemamiem sēdekļiem, pārbaudes procedūras laikā visiem sēdekļiem ir jābūt vietā.

2.6.   Lai pārbaudītu atbilstību 2.2., 2.3. un 2.4. punktā noteiktajām prasībām:

a)

sēdekļus noregulē saskaņā ar 2.6.1. punktu;

b)

pasažieru masu, lietderīgās slodzes masu un neobligātā aprīkojuma masu sadala saskaņā ar 2.6.2. līdz 2.6.4.2.3. punktu.

2.6.1.   Sēdekļu regulēšana

2.6.1.1.   Ja sēdekļi ir regulējami, tos noregulē galējā aizmugurējā stāvoklī.

2.6.1.2.   Ja sēdekli iespējams noregulēt citādi (vertikāli, leņķī, sēdekļa atzveltnes regulējums utt.), noregulējumus nosaka transportlīdzekļa izgatavotājs.

2.6.1.3.   Atsperotu sēdekli nofiksē izgatavotāja noteiktajā pozīcijā.

2.6.2.   Pasažieru masas sadalījums

2.6.2.1.   Uz katru pasažieri attiecina masu 75 kg apmērā.

2.6.2.2.   Uzskata, ka katra pasažiera masa atrodas sēdvietas atskaites punktā (t. i., sēdvietas “R punktā”).

2.6.2.3.   Speciālajiem transportlīdzekļiem 2.6.2.2. punkta prasību piemēro mutatis mutandis (piemēram, uz nestuvēm novietotas cietušas personas masa neatliekamās palīdzības transportlīdzekļa gadījumā).

2.6.3.   Neobligātā aprīkojuma masas sadalījums

2.6.3.1.   Neobligātā aprīkojuma masu sadala saskaņā ar izgatavotāja norādēm.

2.6.4.   Lietderīgās slodzes masas sadalījums

2.6.4.1.   M1 kategorijas transportlīdzekļi

2.6.4.1.1.

M1 kategorijas transportlīdzekļu lietderīgās slodzes masu sadala saskaņā ar izgatavotāja norādēm, vienojoties ar tehnisko dienestu.

2.6.4.1.2.

Autofurgonu minimālā lietderīgās slodzes masa (PM) atbilst šādām prasībām:

Formula

kur

“n”

ir maksimālais pasažieru skaits, pieskaitot vadītāju;

“L”

ir transportlīdzekļa kopējais garums metros.

2.6.4.2.   N1 kategorijas transportlīdzekļi

2.6.4.2.1.

Transportlīdzekļiem ar virsbūvi lietderīgās slodzes masu vienlīdzīgi sadala uz kravas kastes.

2.6.4.2.2.

Transportlīdzekļiem bez virsbūves (piemēram, ar šasiju un kabīni) izgatavotājs norāda galējās pieļaujamās pozīcijas lietderīgās slodzes masas smaguma centram, kuru palielina preču izvietošanai paredzēta aprīkojuma masa (piemēram, virsbūve, cisterna utt.) (piemēram: no 0,50 m līdz 1,30 m priekšpusē no pirmās aizmugurējās ass).

2.6.4.2.3.

Transportlīdzekļiem, kam paredzēts uzstādīt seglu iekārtu, izgatavotājs norāda minimālo un maksimālo seglu vadotni.

2.7.   Papildu prasības, ja transportlīdzeklis paredzēts piekabes vilkšanai

2.7.1.   Prasības, kas noteiktas 2.2., 2.3. un 2.4. punktā, piemēro, ņemot vērā sakabes masu un tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā.

2.7.2.   Neskarot 2.4. punkta prasības, tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz aizmugurējās(-ām) ass(-īm) drīkst pārsniegt ne vairāk kā par 15 %.

2.7.2.1.   Ja tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz aizmugurējās(-ām) ass(-īm) ir pārsniegta ne vairāk kā par 15 %, piemēro Komisijas Regulas (ES) Nr. 458/2011 (1) II pielikuma 5.2. punkta prasības.

2.7.2.2.   Dalībvalstīs, kur to atļauj tiesību akti autopārvadājumu jomā, izgatavotājs var atbilstīgā pavaddokumentā, piemēram, īpašnieka rokasgrāmatā vai apkopes grāmatiņā, norādīt, ka transportlīdzekļa tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu drīkst pārsniegt ne vairāk kā par 10 % vai 100 kg, – atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

Šo atkāpi piemēro tikai attiecībā uz piekabes vilkšanu 2.7.2.1. punktā noteiktajos apstākļos, ja kustības ātrums nepārsniedz 100 km/h.

3.   Vilces masa un sakabes masa

3.1.   Attiecībā uz tehniski pieļaujamo maksimālo vilces masu piemēro turpmāk norādītās prasības.

3.1.1.   Piekabe, kas aprīkota ar darba bremžu sistēmu

3.1.1.1.

Transportlīdzekļa tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa ir mazākā no šādām vērtībām:

a)

tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa atkarībā no transportlīdzekļa konstrukcijas raksturlielumiem un sakabes ierīces izturības;

b)

velkošā transportlīdzekļa tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa;

c)

velkošā transportlīdzekļa tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa, ko apvidus transportlīdzekļa gadījumā reizina ar 1,5, kā noteikts Direktīvas 2007/46/EK II pielikumā.

3.1.1.2.

Tomēr tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa nekādā gadījumā nepārsniedz 3 500 kg.

3.1.2.   Piekabe, kas nav aprīkota ar darba bremžu sistēmu

3.1.2.1.

Pieļaujamā vilces masa ir mazākā no šādām vērtībām:

a)

tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa atkarībā no transportlīdzekļa konstrukcijas raksturlielumiem un sakabes ierīces izturības;

b)

puse velkošā transportlīdzekļa masas darba kārtībā.

3.1.2.2.

Tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa nekādā gadījumā nepārsniedz 750 kg.

3.2.   Tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā nedrīkst būt mazāka par 4 % no maksimāli pieļaujamās vilces masas un par 25 kg.

3.3.   Izgatavotājs īpašnieka rokasgrāmatā norāda tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā, velkošā transportlīdzekļa sakabes montāžas punktus un sakabes punkta maksimāli pieļaujamo aizmugurējo pārkari.

3.4.   Tehniski pieļaujamo maksimālo vilces masu nenosaka, atsaucoties uz pasažieru skaitu.

4.   Savienoto transportlīdzekļu masa

Savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa nepārsniedz tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas un tehniski pieļaujamās maksimālās vilces masas summu.

Formula

5.   Spēja uzsākt kustību pret kalnu

5.1.

Velkošais transportlīdzeklis piecas reizes piecās minūtēs spēj iekustināt savienotos transportlīdzekļus vismaz 12 % kāpumā.

5.2.

Lai veiktu 5.1. punktā aprakstīto testu, velkošo transportlīdzekli un piekabi piekrauj tik daudz, lai sasniegtu savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu.

B   DAĻA

M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi

1.   Maksimālie pieļaujamie gabarīti

1.1.

Gabarīti nepārsniedz turpmāk norādītās vērtības.

1.1.1.

Garums:

a)

transportlīdzeklim ar divām asīm un vienu posmu – 13,50 m;

b)

transportlīdzeklim ar trīs vai vairāk asīm un vienu posmu – 15 m;

c)

posmainam transportlīdzeklim – 18,75 m.

1.1.2.

Platums: 2,55 m.

1.1.3.

Augstums: 4 m.

1.2.

Lai izmērītu garumu, platumu un augstumu, transportlīdzekļa masa atbilst masai darba kārtībā, transportlīdzekli novietojot uz horizontālas un līdzenas virsmas un tā riepas piepumpējot līdz izgatavotāja ieteiktajam spiedienam.

1.3.

Garuma, platuma un augstuma noteikšanai neņem vērā tikai tās ierīces un aprīkojumu, kas minēts šā pielikuma 1. papildinājumā.

2.   Masas sadalījums transportlīdzekļiem, kam ir uzstādīta virsbūve

2.1.   Aprēķināšanas procedūra

Apzīmējumi

M

tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa;

TM

tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa;

MC

savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa;

mi

tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa uz atsevišķas ass, kas apzīmēta ar “i”, ja “i” mainās no 1 līdz transportlīdzekļa asu kopējam skaitam;

mc

tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā;

μj

tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz asu grupu, kas apzīmēta ar “j”, ja “j” mainās no 1 līdz transportlīdzekļa asu grupu kopējam skaitam.

2.1.1.   Veic atbilstīgus aprēķinus, lai pārliecinātos, ka attiecībā uz katru tehnisko tipa konfigurāciju ir izpildītas šādas prasības.

2.1.2.   Ja transportlīdzekļi ir aprīkoti ar atslogojamām asīm, veic šādus aprēķinus ar noslogotām asu piekarēm normālā darba konfigurācijā.

2.2.   Vispārīgās prasības

2.2.1.   Tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz atsevišķām asīm summa, kam pieskaita tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz asu grupām summu, nav mazāka par transportlīdzekļa tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu.

Formula

2.2.2.   Tehniskā kārtībā esoša transportlīdzekļa masa, kam pieskaita neobligātā aprīkojuma masu, pasažieru masu, 2.2.3. punktā minēto “WP” un “B” masu, kā arī sakabes masu, ja tā nav ietverta masā darba kārtībā, un tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā, nepārsniedz tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu.

2.2.3.   Slodzes sadalījums

2.2.3.1.   Apzīmējumi

P

sēdvietu skaits, neskaitot vadītāju un apkalpes locekļus;

Q

viena pasažiera masa, ko izsaka kg;

Qc

viena apkalpes locekļa masa, ko izsaka kg;

S1

stāvošiem pasažieriem pieejamais laukums, ko izsaka m2;

SP

stāvošo pasažieru skaits, kā norādījis izgatavotājs;

Ssp

vienam stāvošam pasažierim paredzētais nominālais laukums, ko izsaka m2;

WP

ratiņkrēslu vietu skaits, kas reizināts ar 250 kg, kuri atbilst ratiņkrēsla un tā lietotāja masai;

V

bagāžas nodalījumu kopējais tilpums m3, ietverot bagāžas nodalījumus, plauktus un jumta bagāžnieku;

B

bagāžas maksimāli pieļaujamā masa, kas izteikta kg un ko norādījis izgatavotājs, ietverot maksimāli pieļaujamo masu (B’), kuru var pārvadāt jumta bagāžniekā, ja tāds ir.

2.2.3.2.   Tiek uzskatīts, ka sēdošo pasažieru masa Q un Qc atrodas sēdvietas atskaites punktos (t. i., sēdvietas “R punktā”).

2.2.3.3.   Masu, kas atbilst stāvošo pasažieru skaitam SP ar masu Q, vienmērīgi sadala uz stāvošiem pasažieriem pieejamā laukuma S1.

2.2.3.4.   Attiecīgos gadījumos masu WP vienmērīgi sadala uz ratiņkrēsliem pieejamā laukuma.

2.2.3.5.   Masu, kas atbilst B (kg), vienmērīgi sadala bagāžas nodalījumos.

2.2.3.6.   Masa, kas atbilst B’ (kg), atrodas jumta bagāžnieka smaguma centrā.

2.2.3.7.   Tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā atrodas sakabes punktā, kura aizmugurējo pārkari norāda transportlīdzekļa izgatavotājs.

2.2.3.8.   Q un Ssp vērtības

Transportlīdzekļu klase

Q (kg)

Ssp (m2)

I un A klase

68

0,125 m2

II klase

71

0,15 m2

III un B klase

71

Nav piemērojams

Uz katru apkalpes locekli attiecina masu 75 kg apmērā.

2.2.3.9.   Stāvošo pasažieru skaits nepārsniedz S1/Ssp vērtību, kur Ssp ir vienam pasažierim pieejamais nominālais laukums, kā noteikts tabulā 2.2.3.8. punktā.

2.2.3.10.   Bagāžas maksimāli pieļaujamā masa nav mazāka par: Formula

2.2.4.   Aprēķini

2.2.4.1   Atbilstību 2.2.2. punkta prasībām pārbauda attiecībā uz visām iekšējā aprīkojuma konfigurācijām.

2.2.4.2.   Apstākļos, kas noteikti 2.2.3. punktā, masa uz katru atsevišķo asi un uz katru asu grupu nepārsniedz tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz šo asi vai asu grupu.

2.2.4.3.   Ja transportlīdzeklim ir maināms sēdvietu skaits, stāvošiem pasažieriem (S1) un ratiņkrēslu pārvadāšanai pieejamais laukums, atbilstību 2.2.2. un 2.2.4.2. punkta prasībām pārbauda saskaņā ar katru no šādiem nosacījumiem atkarībā no situācijas:

a)

visas iespējamās sēdvietas ir aizņemtas, aizņemts atlikušais laukums stāvošiem pasažieriem (līdz izgatavotāja noteiktajai stāvvietu ietilpības robežai, ja tā ir sasniegta) un, ja vēl atliek telpa, visas ratiņkrēslu vietas aizņemtas;

b)

visas iespējamās stāvvietas ir aizņemtas (līdz izgatavotāja noteiktajai stāvvietu ietilpības robežai), aizņemtas atlikušās pasažieru sēdvietas un, ja vēl atliek telpa, visas ratiņkrēslu vietas aizņemtas;

c)

visas iespējamās ratiņkrēslu vietas ir aizņemtas, aizņemts atlikušais laukums stāvošiem pasažieriem (līdz izgatavotāja noteiktajai stāvvietu ietilpības robežai, ja tā ir sasniegta) un pēc tam atlikušās sēdvietas, kas pieejamas lietošanai, aizņemtas.

2.2.5.   Ja transportlīdzeklis ir piekrauts, kā norādīts 2.2.2. punktā, tad masa, kas atbilst slodzei uz priekšējās(-ām) stūrējamās(-ām) ass(-īm), nedrīkst būt mazāka par 20 % no tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas “M”.

2.2.6.   Ja transportlīdzekļa tips ir jāapstiprina vairāk nekā vienā klasē, katrai klasei piemēro 2. iedaļas prasības.

3.   Vilktspēja

3.1.

Savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa nepārsniedz tehniski pieļaujamās maksimālās pilnā masas un tehniski pieļaujamās maksimālās vilces masas summu.

Formula

3.2.

Tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa nepārsniedz 3 500 kg.

4.   Tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā

4.1.

Tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā ir vismaz 4 % no sakabes punkta tehniski pieļaujamās maksimālās vilces masas vai 25 kg – atkarībā no tā, kura vērtība ir lielāka.

4.2.

Izgatavotājs īpašnieka rokasgrāmatā nosaka sakabes piestiprināšanas nosacījumus mehāniskajam transportlīdzeklim.

4.2.1.

Attiecīgos gadījumos 4.2. punktā minētie nosacījumi ietver velkošā transportlīdzekļa tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā, sakabes ierīces maksimāli pieļaujamo masu, sakabes montāžas punktus un maksimāli pieļaujamo sakabes aizmugurējo pārkari.

5.   Spēja uzsākt kustību pret kalnu

5.1.

Piekabes vilkšanai paredzēti transportlīdzekļi spēj piecas reizes piecas minūtēs uzsākt kustību pret kalnu vismaz 12 % kāpumā.

5.2.

Lai veiktu 5.1. punktā aprakstīto testu, velkošo transportlīdzekli un piekabi piekrauj tik daudz, lai tiktu sasniegta savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa.

6.   Dzinēja jauda

6.1.

Dzinēja lietderīgā jauda ir vismaz 5 kW uz savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas vai atsevišķa transportlīdzekļa tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas tonnu, ja transportlīdzeklis nav paredzēts piekabes vilkšanai.

6.2.

Dzinēja jaudu mēra saskaņā ar Padomes Direktīvu 80/1269/EEK (2) vai ANO/EEK Noteikumiem Nr. 85 (3).

7.   Manevrējamība

7.1.

Transportlīdzeklis spēj izdarīt manevru 360° trajektorijā uz abām pusēm, kā parādīts šā pielikuma 3. papildinājuma 1. attēlā, transportlīdzekļa vistālāk izvirzītajiem punktiem nepārsniedzoties pāri ārējā riņķa rādiusam vai iekšējā riņķa rādiusam atkarībā no situācijas.

7.1.1.

Testu veic gan ar nepiekrautu transportlīdzekli (t. i., ar tā masu darba kārtībā), gan ar transportlīdzekli, kas piekrauts līdz tā tehniski pieļaujamajai maksimālajai pilnajai masai.

7.1.2.

Piemērojot 7.1. punktu, neņem vērā daļas, kam ir atļauts pārsniegt transportlīdzekļa platumu, kā minēts šā pielikuma 1. papildinājumā.

7.2.

Attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar atslogojamu asi, 7.1. punkta prasību piemēro arī ar atslogojamo(-ām) asi(-īm) darbībā.

7.3.

Atbilstību 7.1. punkta prasībām pārbauda saskaņā ar turpmāk aprakstīto.

7.3.1.

Transportlīdzeklis veic manevrus riņķa rādiusa iekšienē, ko veido divi koncentriski riņķi, no kuriem ārējā riņķa rādiuss ir 12,50 m un iekšējā riņķa rādiuss ir 5,30 m.

7.3.2.

Mehāniskā transportlīdzekļa vistālāko ārējo priekšpuses punktu vada gar ārējā riņķa kontūru (sk. šā pielikuma 3. papildinājuma 1. attēlu).

8.   Pagrieziena trajektorija

8.1.   Transportlīdzeklis ar vienu posmu

8.1.1.   Transportlīdzekli testē saskaņā ar kustības testa metodi, kas aprakstīta 8.1.2. punktā.

8.1.2.   Kustības testa metode

Transportlīdzekli novieto stacionāri. Gar transportlīdzekļa sāniem ar līniju uz zemes izveido vertikālu plakni, kura vērsta uz riņķa ārmalu.

Transportlīdzeklis tiek pārvietots no taisnās līnijas uz riņķa zonu, kas aprakstīta 1. attēlā, ar priekšējiem riteņiem sagrieztiem tā, lai priekšējie vistālākie punkti sekotu ārējā riņķa kontūrai (sk. šā pielikuma 3. papildinājuma 2.a attēlu).

8.1.3.   Transportlīdzekļa masai jāsasniedz tā masa darba kārtībā.

8.1.4.   Maksimālā pagrieziena trajektorija nepārsniedz 0,60 m.

8.2.   Transportlīdzekļi ar diviem vai vairākiem posmiem

8.2.1.   Prasības, kas noteikts 8.1. punktā, mutatis mutandis piemēro transportlīdzekļiem ar diviem vai vairākiem posmiem.

Šādā gadījumā divus vai vairākus nekustīgos posmus centrē attiecībā pret plakni, kā parādīts šā pielikuma 3. papildinājuma 2.b attēlā.

C   DAĻA

N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļi

1.   Maksimālie pieļaujamie gabarīti

1.1.

Gabarīti nepārsniedz turpmāk norādītās vērtības.

1.1.1.

Garums: 12 m.

1.1.2.

Platums:

a)

2,55 m visiem transportlīdzekļiem;

b)

2,60 m transportlīdzekļiem, kam ir uzstādīta virsbūve ar vismaz 45 mm platām, izolētām sienām, kā minēts Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma 2. papildinājumā.

1.1.3.

Augstums: 4 m.

1.2.

Lai izmērītu garumu, platumu un augstumu, transportlīdzekļa masa atbilst masai darba kārtībā, transportlīdzekli novieto uz horizontālas un līdzenas virsmas un tā riepas piepumpē līdz izgatavotāja ieteiktajam spiedienam.

1.3.

Lai izmērītu garumu, platumu un augstumu, neņem vērā tikai tās ierīces un aprīkojumu, kas minēts šā pielikuma 1. papildinājumā.

2.   Masas sadalījums transportlīdzekļiem, kam ir uzstādīta virsbūve

2.1.   Aprēķināšanas procedūra

Apzīmējumi

M

tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa;

TM

tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa;

MC

savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa;

mi

tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz atsevišķas ass, kas apzīmēta ar “i”, ja “i” mainās no 1 līdz transportlīdzekļa asu kopējam skaitam;

mc

tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā;

μj

tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz asīm vai uz asu grupu, kas apzīmēta ar “j”, ja “j” mainās no 1 līdz transportlīdzekļa asu grupu kopējam skaitam.

2.1.1.

Veic atbilstīgus aprēķinus, lai pārliecinātos, ka ir izpildītas 2.2. un 2.3. punktā noteiktās prasības attiecībā uz katru tehnisko konfigurāciju katra tipa robežās.

2.1.2.

Ja transportlīdzekļi ir aprīkoti ar atslogojamām asīm, 2.2. un 2.3. punktā noteiktos aprēķinus veic ar noslogotām asu piekarēm normālā darba konfigurācijā.

2.1.3.

Ja transportlīdzekļi ir aprīkoti ar paceļamām asīm, 2.2. un 2.3. punktā noteiktos aprēķinus veic ar nolaistām asīm.

2.2.   Vispārīgās prasības

2.2.1.

Tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz atsevišķām asīm summa, kam pieskaita tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz asu grupām summu, nav mazāka par transportlīdzekļa tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu.

Formula

2.2.2.

Katrai asu grupai, ko apzīmē ar “j”, tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz tās asīm summa nedrīkst būt mazāka par tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz asu grupu.

Turklāt neviena masas mi vērtība nedrīkst būt mazāka par to μj daļu, ko piemēro “i” asij, kā noteikts saskaņā ar masas sadalījuma likumsakarībām šai asu grupai.

2.3.   Īpašās prasības

2.3.1.

Transportlīdzekļa masa darba kārtībā, kam pieskaita neobligātā aprīkojuma masu, pasažieru masu, sakabes masu, ja tā nav ietverta masā darba kārtībā, un tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā, nepārsniedz transportlīdzekļa tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu.

2.3.2.

Kad transportlīdzeklis ir piekrauts, sasniedzot tā tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu, uz “i” ass sadalītā masa nepārsniedz masu mi uz šīs ass un masa uz “j” asu grupu nepārsniedz masu μj.

2.3.3.

Prasības, kas noteiktas 2.3.2. punktā, izpilda ar turpmāk noteiktajām slodzes konfigurācijām.

2.3.3.1.

Lietderīgās slodzes masas vienmērīgs sadalījums

Transportlīdzekļa masai jāsasniedz tā masa darba kārtībā, kam pieskaita neobligātā aprīkojuma masu, pasažieru masu, kura atrodas sēdvietu atskaites punktos, sakabes masu (ja tā nav ietverta masā darba kārtībā), maksimāli pieļaujamo masu sakabes punktā, kā arī lietderīgās slodzes masu, kas ir vienmērīgi sadalīta kravas nodalījumā.

2.3.3.2.

Lietderīgās slodzes masas nevienmērīgs sadalījums

Transportlīdzekļa masai jāsasniedz tā masa darba kārtībā, kam pieskaita neobligātā aprīkojuma masu, pasažieru masu, kura atrodas sēdvietu atskaites punktos, sakabes masu (ja tā nav ietverta masā darba kārtībā), maksimāli pieļaujamo masu sakabes punktā, kā arī lietderīgās slodzes masu, kas izvietota saskaņā ar izgatavotāja norādēm.

Šim nolūkam izgatavotājs norāda galējās pieļaujamās pozīcijas lietderīgās slodzes masas un/vai virsbūves, un/vai aprīkojuma vai salona aprīkojuma smaguma centram (piemēram: no 0,50 m līdz 1,30 m pirmās aizmugurējās ass priekšā).

2.3.3.3.

Vienmērīga un nevienmērīga sadalījuma apvienojums

Vienlaikus nodrošina atbilstību 2.3.3.1. un 2.3.3.2. punkta prasībām.

Piemērs: pašizkrāvējs (sadalīta slodze), kas aprīkots ar papildu celtni (lokāla slodze).

2.3.3.4.

Masa, ko nodod seglu iekārta (seglu vilcējs)

Transportlīdzekļa masa sasniedz tā masu darba kārtībā, kam pieskaita neobligātā aprīkojuma masu, pasažieru masu, kura atrodas sēdvietu atskaites punktos, sakabes masu (ja tā nav ietverta masā darba kārtībā) un maksimāli pieļaujamo masu seglu iekārtas sakabes punktā, kas izvietots saskaņā ar izgatavotāja norādēm (minimālā un maksimālā seglu vadotne).

2.3.3.5.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar līdzenu kravas nodalījumu, vienmēr nodrošina atbilstību 2.3.3.1. punkta prasībām.

2.3.4.

Ja transportlīdzeklis ir piekrauts, sasniedzot tā tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu, kam pieskaita sakabes masu, ja tā nav ietverta masā darba kārtībā, un maksimāli pieļaujamo masu sakabes punktā tā, lai sasniegtu maksimāli pieļaujamo masu uz aizmugurējo asu grupu (μ) vai maksimāli pieļaujamo masu uz aizmugurējo asi (m), masa uz stūrējamās(-ām) ass(-īm) nav mazāka par 20 % no transportlīdzekļa tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas.

2.3.5.

Tehniskais dienests pārbauda N2 un N3 kategorijas speciālo transportlīdzekļu atbilstību 2. iedaļas prasībām, vienojoties ar izgatavotāju un ņemot vērā transportlīdzekļa īpašo konstrukciju (piemēram, mobilie celtņi).

3.   Vilktspēja

3.1.

Savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa nepārsniedz tehniski pieļaujamās maksimālās pilnā masas un tehniski pieļaujamās maksimālās vilces masas summu.

Formula

4.   Spēja uzsākt kustību pret kalnu un kāpumspēja

4.1.

Transportlīdzekļi, kas paredzēti piekabes vilkšanai un kas piekrauti, sasniedzot to savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu, piecu minūšu laikā spēj piecas reizes uzsākt kustību pret kalnu vismaz 12 % kāpumā.

4.2.

Attiecībā uz kāpumspēju apvidus transportlīdzekļus testē saskaņā ar II pielikuma tehniskajām prasībām.

4.2.1.

Piemēro arī Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma 1. papildinājuma 5. iedaļas prasības.

5.   Dzinēja jauda

5.1.

Transportlīdzekļu dzinēja lietderīgā jauda ir vismaz 5 kW uz savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas tonnu.

5.1.1.

Vilcēja vai seglu vilcēja gadījumā, kas paredzēts nedalāmu kravu pārvadāšanai, dzinēja jauda ir vismaz 2 kW uz savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas tonnu.

5.2.

Dzinēja jaudu mēra saskaņā ar Direktīvu 80/1269/EEK vai ANO/EEK Noteikumiem Nr. 85.

6.   Manevrējamība

6.1.

Transportlīdzeklis spēj izdarīt manevru 360° trajektorijā uz abām pusēm, kā parādīts šā pielikuma 3. papildinājuma 1. attēlā, transportlīdzekļa vistālāk izvirzītajiem punktiem nepārsniedzoties pāri ārējā riņķa rādiusam vai iekšējā riņķa rādiusam atkarībā no situācijas.

6.1.1.

Testu veic gan ar nepiekrautu transportlīdzekli (t. i., ar tā masu darba kārtībā), gan ar transportlīdzekli, kas piekrauts līdz tā tehniski pieļaujamajai maksimālajai pilnajai masai.

6.1.2.

Piemērojot 6.1. punktu, neņem vērā daļas, kam ir atļauts pārsniegt transportlīdzekļa platumu, kā minēts šā pielikuma 1. papildinājumā.

6.2.

Ja transportlīdzekļi ir aprīkoti ar ass pacelšanas iekārtu, 6.1. punkta prasību piemēro arī ar paceltām paceļamajām asīm un noslogotām atslogojamām asīm.

6.3.

Atbilstību 6.1. punkta prasībām pārbauda saskaņā ar turpmāk aprakstīto.

6.3.1.

Transportlīdzeklis veic manevrus zonas iekšienē, kuru veido divi koncentriski riņķi, no kuriem ārējā riņķa rādiuss ir 12,50 m un iekšējā riņķa rādiuss ir 5,30 m.

6.3.2.

Mehāniskā transportlīdzekļa vistālāko ārējo priekšpuses punktu vada gar ārējā riņķa kontūru (sk. šā pielikuma 3. papildinājuma 1. attēlu).

7.   Maksimālā pagrieziena trajektorija

7.1.   Transportlīdzekli testē saskaņā ar vienmērīgas kustības testa metodi, kas aprakstīta 7.1.1. punktā.

7.1.1.   Vienmērīgas kustības testa metode

7.1.1.2.

Transportlīdzekli novieto stacionāri, un tā priekšējie vadāmie riteņi ir pagriezti tā, lai tad, ja transportlīdzeklis kustētos, tā tālākais punkts veidotu riņķi ar 12,50 m rādiusu.

Gar transportlīdzekļa sāniem ar līniju uz zemes izveido vertikālu plakni, kura vērsta uz riņķa ārmalu.

Transportlīdzeklis pārvietojas uz priekšu tā, lai priekšējais vistālākais punkts sekotu ārējā riņķa kontūrai ar 12,50 m rādiusu.

7.2.   Maksimālā pagrieziena trajektorija nepārsniedz (sk. šā pielikuma 3. papildinājuma 3. attēlu):

a)

0,80 m;

b)

1 m, ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar ass pacelšanas iekārtu un ja ass ir pacelta no zemes;

c)

1 m, ja pati tālākā aizmugurējā ass ir stūrējama ass.

D   DAĻA

O kategorijas transportlīdzekļi

1.   Maksimālie pieļaujamie gabarīti

1.1.

Gabarīti nepārsniedz turpmāk norādītās vērtības.

1.1.1.

Garums:

a)

piekabei – 12 m, ietverot jūgstieni;

b)

puspiekabei – 12 m plus priekšējā pārkare.

1.1.2.

Platums:

a)

2,55 m visiem transportlīdzekļiem;

b)

2,60 m transportlīdzekļiem, kam ir uzstādīta virsbūve ar vismaz 45 mm platām, izolētām sienām, kā minēts Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma 2. papildinājumā.

1.1.3.

Augstums: 4 m.

1.1.4.

Puspiekabes priekšējā savienojuma rādiuss: 2,04 m.

1.2.

Lai izmērītu garumu, platumu un augstumu, transportlīdzekļa masa atbilst masai darba kārtībā, transportlīdzekli novietojot uz horizontālas un līdzenas virsmas un tā riepas piepumpējot līdz izgatavotāja ieteiktajam spiedienam.

1.3.

Garumu, augstumu un priekšējā savienojuma rādiusu mēra, kad kravas virsma vai ANO/EEK Noteikumu Nr. 55 7. pielikuma 1.2.1. punkta otrajā daļā minētā atsauces virsma ir horizontālā stāvoklī.

Regulējamie jūgstieņi ir horizontāli un centrēti attiecībā pret transportlīdzekļa centra līniju. Tos noregulē horizontālā un maksimāli izstieptā pozīcijā.

1.4.

Lai noteiktu 1.1. punktā minētos gabarītus, neņem vērā tikai tās ierīces un aprīkojumu, kas minēts šā pielikuma 1. papildinājumā.

2.   Masas sadalījums transportlīdzekļiem, kam ir uzstādīta virsbūve

2.1.   Aprēķināšanas procedūra

Apzīmējumi

M

tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa;

m0

tehniski pieļaujamā maksimālā masa priekšējā sakabes punktā;

mi

tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz ass, kas apzīmēta ar “i”, ja “i” mainās no 1 līdz transportlīdzekļa asu kopējam skaitam;

mc

tehniski pieļaujamā maksimālā masa aizmugurējā sakabes punktā;

μj

tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz asīm vai uz asu grupu, kas apzīmēta ar “j”, ja “j” mainās no 1 līdz transportlīdzekļa asu grupu kopējam skaitam.

2.1.1.   Veic atbilstīgus aprēķinus, lai pārliecinātos, ka ir izpildītas 2.2. un 2.3. punktā noteiktās prasības attiecībā uz katru tehnisko transportlīdzekļa tipa konfigurāciju.

2.1.2.   Ja transportlīdzekļi ir aprīkoti ar atslogojamām asīm, 2.2. un 2.3. punktā noteiktos aprēķinus veic ar noslogotām asu piekarēm normālā darba konfigurācijā.

2.1.3.   Ja transportlīdzekļi ir aprīkoti ar paceļamām asīm, 2.2. un 2.3. punktā noteiktos aprēķinus veic ar nolaistām asīm.

2.2.   Vispārīgās prasības

2.2.1.   Tehniski pieļaujamā maksimālā masa priekšējā sakabes punktā, kam pieskaita tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz atsevišķajām asīm vai asu grupu un tehniski pieļaujamo maksimālo masu aizmugurējā sakabes punktā, nav mazāka par transportlīdzekļa tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu.

Formula

2.2.2.   Katrai asu grupai, ko apzīmē ar “j”, masu mi summa uz tās asīm nav mazāka par masu μj.

Turklāt neviena masas mi vērtība nedrīkst būt mazāka par to μj daļu, ko piemēro “i” asij, kā noteikts saskaņā ar masas sadalījuma likumsakarībām šai asu grupai.

2.3.   Īpašās prasības

2.3.1.   Darba kārtībā esošā transportlīdzekļa masa, kam pieskaita neobligātā aprīkojuma masu un tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā(-os), nepārsniedz transportlīdzekļa tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu.

2.3.2.   Ja transportlīdzeklis ir piekrauts, sasniedzot tā tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu, uz “i” atsevišķās ass sadalītā masa nepārsniedz masu mi uz šīs ass, masu uz μj asu grupu, kā arī tehniski pieļaujamo maksimālo masu m0 sakabes punktā.

2.3.3.   Prasības, kas noteiktas 2.3.2. punktā, izpilda ar turpmāk noteiktajām slodzes konfigurācijām.

2.3.3.1.   Lietderīgās slodzes masas vienmērīgs sadalījums

Transportlīdzekļa masa sasniedz tā masu darba kārtībā, kam pieskaita neobligātā aprīkojuma masu un lietderīgās slodzes masu, kura ir vienmērīgi sadalīta kravas nodalījumā.

2.3.3.2.   Lietderīgās slodzes masas nevienmērīgs sadalījums

Transportlīdzekļa masa sasniedz tā masu darba kārtībā, kam pieskaita neobligātā aprīkojuma masu un lietderīgās slodzes masu, kura izvietota saskaņā ar izgatavotāja norādēm.

Šim nolūkam izgatavotājs norāda galējās pieļaujamās pozīcijas lietderīgās slodzes masas un/vai virsbūves, un/vai aprīkojuma vai salona aprīkojuma smaguma centram (piemēram: no 0,50 m līdz 1,30 m pirmās aizmugurējās ass priekšā).

2.3.3.3.   Vienmērīga un nevienmērīga sadalījuma apvienojums

Vienlaikus nodrošina atbilstību 2.3.3.1. un 2.3.3.2. punkta prasībām.

2.3.3.4.   Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar līdzenu kravas nodalījumu, vienmēr nodrošina atbilstību 2.3.3.1. punkta prasībām.

2.3.4.   Īpašās prasības attiecībā uz treileru puspiekabēm

2.3.4.1.   Minimālā lietderīgās slodzes masa (PM) atbilst šādai prasībai:

Formula

kur

“n”

ir sakabes vietu maksimālais skaits;

“L”

ir karkasa kopējais garums, kā noteikts standarta ISO 7237:1981 6.1.2. punktā.

3.   Manevrējamības prasības

3.1.

Piekabes un puspiekabes projektē tā, lai tad, kad tās ir savienotas ar velkošo transportlīdzekli, savienotais transportlīdzeklis spētu uz abām pusēm izdarīt manevru 360° trajektorijā, ko veido divi koncentriski riņķi, no kuriem ārējā riņķa rādiuss ir 12,50 m un iekšējā riņķa rādiuss ir 5,30 m, velkošā transportlīdzekļa vistālāk izvirzītajiem punktiem nepārsniedzoties pāri ārējā riņķa rādiusam vai piekabes un puspiekabes vistālāk izvirzītajiem punktiem nepārsniedzoties pāri iekšējā riņķa rādiusam.

3.2.

Puspiekabi atzīst par atbilstīgu 3.1. punkta prasībai, ja tās atskaites garenbāze “RWB” atbilst šādai prasībai:

Formula

kur:

RWB ir attālums starp sakabes tapas asi un nestūrējamo asu centra līniju;

W ir puspiekabes platums.

3.3.

Ja vienai vai vairākām nestūrējamām asīm ir ass pacelšanas iekārta, ņem vērā atskaites garenbāzi ar nolaistu vai paceltu asi, – atkarībā no tā, kad tā ir visgarākā.


(1)  OV L 124, 13.5.2011., 11. lpp.

(2)  OV L 375, 31.12.1980., 46. lpp.

(3)  OV L 326, 24.11.2006., 55. lpp.

1. papildinājums

Ierīces un aprīkojums, kas nav jāņem vērā, nosakot lielākos gabarītus

1.

Saskaņā ar papildu ierobežojumiem, kas noteikti tabulās turpmāk, nosakot lielākos gabarītus, I, II un III tabulā minētās ierīces un aprīkojums nav jāņem vērā, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)

ja priekšpusē ir uzstādītas vairākas ierīces, šo ierīču kopējais izvirzījums nepārsniedz 250 mm;

b)

ierīču un aprīkojuma kopējais izvirzījums papildus transportlīdzekļa garumam nepārsniedz 750 mm;

c)

izņemot atpakaļskata spoguļus, ierīču un aprīkojuma kopējais izvirzījums papildus transportlīdzekļa platumam nepārsniedz 100 mm.

2.

Prasības, kas noteiktas 1. punkta a) un b) apakšpunktā, nepiemēro netiešās redzamības ierīcēm.

I   tabula

Transportlīdzekļa garums

Pozīcija

Transportlīdzekļu kategorijas

 

M1

M2

M3

N1

N2

N3

O1

O2

O3

O4

1.

Netiešās redzamības ierīces, kā definēts ANO/EEK Noteikumu Nr. 46 (1) 2.1. punktā

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

2.

Tīrīšanas un skalošanas ierīces

x

x

x

x

x

x

 

 

 

 

3.

Ārējie saules aizsegi

x

x

4.

Frontālās aizsardzības sistēma, kuras tips apstiprināts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 78/2009 (2)

x

 

 

x

 

 

 

 

 

 

5.

Pakāpieni un turekļi

x

x

x

x

x

x

x

x

x

6.

Sakabe (ja tā ir noņemama)

x

x

x

x

x

x

7.

Papildu sakabe piekabes aizmugurē (ja tā ir noņemama)

x

x

x

x

8.

Velosipēdu turētājs (ja tas ir noņemams vai ievelkams)

x

 

 

x

9.

Paceļamas platformas, piekļuves platformas vai līdzīgs aprīkojums (ja tas ir neizvērstā pozīcijā un ja izvirzījums nepārsniedz 300 mm) ar nosacījumu, ka nepalielinās transportlīdzekļa celtspēja

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

10.

Skatīšanās un noteikšanas palīgierīces, ietverot radarus

x

x

x

x

x

x

x

x

11.

Elastīgi buferi un līdzīgs aprīkojums

x

x

x

x

x

x

12.

Muitas plombēšanas ierīces un to aizsargierīces

x

x

x

x

x

x

x

13.

Brezenta nostiprināšanas ierīces un to aizsargierīces

x

x

x

x

x

x

x

14.

Noņemamu virsbūvju buferi

x

x

x

x

x

x

15.

Elektropiedziņas trolejbusu izlices

x

16.

Priekšējās vai aizmugurējās marķējuma plāksnes

x

x

x

x

x

x

x

X

17.

Papildu lukturi, kā definēts ANO/EEK Noteikumu Nr. 48 (3) 2. iedaļā

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

18.

Salokāmas ierīces un aprīkojums, kas paredzēti, lai samazinātu aerodinamisko pretestību, ar nosacījumu, ka aizmugurē to izvirzījums nepārsniedz 500 mm no transportlīdzekļa garuma tālākā punkta un ka tie nepalielina iekraušanas laukuma garumu.

Šādas ierīces ir jāprojektē tā, lai tās būtu ievelkamas, kad transportlīdzeklis stāv, lai netiktu pārsniegts maksimālais atļautais garums un lai tās netraucētu izmantot transportlīdzekli intermodālā satiksmē

x

x

x

x

x

x


II   tabula

Transportlīdzekļa platums

Pozīcija

Transportlīdzekļu kategorijas

 

M1

M2

M3

N1

N2

N3

O1

O2

O3

O4

1.

Netiešās redzamības ierīces, kā definēts ANO/EEK Noteikumu Nr. 46 2.1. punktā

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

2.

Riepu sienu izliektā daļa tieši virs punkta, kurā tās saskaras ar ceļa virsmu

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

3.

Riepu defektu indikatorierīces

x

x

x

x

x

x

x

x

4.

Riepu spiediena indikatori

x

x

x

x

x

x

x

x

5.

Sānu gabarītgaismas lukturi

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

6.

Apgaismes ierīces

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.1.

Kontūrgaismas lukturi

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

 

6.2.

Sānu atstarotāji

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

 

6.3.

Virzienrādītāji

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

 

6.4.

Pakaļējie gabarītgaismas lukturi

x

x

x

x

x

x

 

6.5.

Apkalpošanas durvju apgaismošanas sistēmas

x

x

7.

Piekļuves platformas, paceļamas platformas vai līdzīgs aprīkojums (ja tas ir neizvērstā pozīcijā un ja tas nesniedzas tālāk par 10 mm no transportlīdzekļa sāna, un uz priekšu vai uz aizmuguri vērstie uzbrauktuvju stūri ir noapaļoti vismaz 5 mm rādiusā; malām jābūt noapaļotām vismaz 2,5 mm rādiusā)

x

x

x

x

x

x

x

x

8.

Ievelkamas sānu vadības ierīces, kas paredzētas vadāmām autobusu sistēmām, ja tās nav ievilktas

x

9.

Ievelkami pakāpieni, kad tie ir izvirzīti un kad transportlīdzeklis stāv

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

10.

Skatīšanās un noteikšanas palīgierīces, ietverot radarus

x

x

 

x

x

x

x

x

x

11.

Ierīces un aprīkojums, kas paredzēti, lai samazinātu aerodinamisko pretestību, ar nosacījumu, ka to izvirzījums nepārsniedz 50 mm no transportlīdzekļa platuma tālākā punkta katrā pusē un ka tie nepalielina celtspēju.

Šādas ierīces ir jāprojektē tā, lai tās būtu ievelkamas, kad transportlīdzeklis stāv, lai netiktu pārsniegts maksimālais atļautais platums un lai tās netraucētu izmantot transportlīdzekli intermodālā satiksmē.

Kad ierīces un aprīkojums tiek izmantots, transportlīdzekļa platums nedrīkst pārsniegt 2 650 mm

x

x

x

x

x

x

x

12.

Muitas plombēšanas ierīces un to aizsargierīces

x

x

x

x

x

x

x

13.

Brezenta nostiprināšanas ierīces un to aizsargierīces, kuru izvirzījums nepārsniedz 20 mm, ja to attālums līdz zemei nepārsniedz 2 m, un 50 mm, ja to attālums līdz zemei pārsniedz 2 m. Malas noapaļo vismaz 2,5 mm rādiusā

x

x

x

x

x

x

x

14.

Izvirzītas elastīgas pretšļakatu iekārtas daļas, kā minēts Komisijas Regulā (ES) Nr. 109/2011 (4)

x

x

x

x

15

Elastīgi dubļu aizsargspārni, kas nav ietverti 14. pozīcijā

x

x

x

x

x

x

x

x

x

16.

Sniega ķēdes

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

17.

Transportlīdzekļu pārvadātāju drošības margas.

Tikai transportlīdzekļiem, kuri paredzēti vismaz divu citu transportlīdzekļu pārvadāšanai un kuru drošības margas atrodas vairāk nekā 2 m, bet ne vairāk kā 3,70 m augstumā no zemes un nav izvirzītas vairāk kā par 50 mm no katra tālākā punkta transportlīdzekļa sānos.

Transportlīdzekļa platums nepārsniedz 2 650 mm

x

x

x

x


III   tabula

Transportlīdzekļa augstums

 

M1

M2

M3

N1

N2

N3

O1

O2

O3

O4

1.

Radio vai radionavigācijas antenas

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

2.

Pantogrāfi vai trolejbusu izlices paceltā stāvoklī

x


(1)  OV L 177, 10.7.2010., 211. lpp.

(2)  OV L 35, 4.2.2009., 1. lpp.

(3)  OV L 135, 23.5.2008., 1. lpp.

(4)  OV L 34, 9.2.2011., 2. lpp.

2. papildinājums

Tipa apstiprināšanai un ražojuma atbilstībai pieļaujamās novirzes

1.   Gabarīti

1.1.

Kopējo garumu, platumu un augstumu mēra saskaņā ar šā pielikuma A līdz D daļas 1.2. punktu.

1.2.

Faktiskie gabarīti var atšķirties no izgatavotāja norādītājiem gabarītiem ne vairāk kā par 3 % ar nosacījumu, ka netiek pārsniegtas šā pielikuma A līdz D daļas 1.1. punktā noteiktās robežvērtības.

2.   Transportlīdzekļa masa darba kārtībā un faktiskā masa

2.1.

Masu darba kārtībā pārbauda pēc faktiskās masas, transportlīdzekli nosverot un atņemot uzstādītā neobligātā aprīkojuma masu. Šādam nolūkam izmantotie svēršanas instrumenti atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/23/EK (1) prasībām.

2.2.

Masa darba kārtībā, kura noteikta saskaņā ar 2.1. punktu, drīkst atšķirties no Direktīvas 2007/46/EK I pielikuma 2.6. punkta b) apakšpunktā vai III pielikuma A vai B iedaļas I daļā, vai atbilstības sertifikāta attiecīgajā pozīcijā noteiktās nominālvērtības ne vairāk kā par:

a)

3 % attiecībā uz pieļaujamo zemāko un augstāko novirzi (= negatīvā un pozitīvā novirze no deklarētās vērtības) M, N un O kategorijas transportlīdzekļiem, izņemot speciālos transportlīdzekļus;

b)

5 % attiecībā uz pieļaujamo zemāko un augstāko novirzi (= negatīvā un pozitīvā novirze no deklarētās vērtības) speciālajiem transportlīdzekļiem;

c)

5 % attiecībā uz pieļaujamo zemāko un augstāko novirzi (= negatīvā un pozitīvā novirze no deklarētās vērtības) saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 12. panta 2. punktu.


(1)  OV L 122, 16.5.2009., 6. lpp.

3. papildinājums

Manevrējamības prasības

1.   attēls

Manevrējamības riņķis Formula, Formula

Image

2.   attēls

Kustības metode M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem

Image

Image

3.   attēls

Vienmērīgas kustības metode N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem

Image

II PIELIKUMS

APVIDUS TRANSPORTLĪDZEKĻU KĀPUMSPĒJA

1.   Vispārīgā informācija

1.1.   Šajā pielikumā ir izklāstītas tehniskās prasības transportlīdzekļa kāpumspējas pārbaudīšanai, lai to varētu iekļaut apvidus transportlīdzekļu kategorijā saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma A daļas 4. iedaļu.

1.2.   Tehniskais dienests pārbauda, vai pabeigtu vai vairākos posmos pabeigtu transportlīdzekli vai seglu vilcēju var uzskatīt par apvidus transportlīdzekli saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma prasībām.

1.3.   Attiecībā uz nepabeigtiem transportlīdzekļiem šo pārbaudi veic tikai pēc izgatavotāja pieprasījuma.

2.   Testa apstākļi

2.1.   Nosacījumi attiecībā uz transportlīdzekli

2.1.1.

Transportlīdzekli izvieto izgatavotāja ieteiktajos apstākļos, un tam uzstāda Direktīvas 2007/46/EK I pielikumā minēto aprīkojumu.

2.1.2.

Bremzes, sajūgu (vai līdzvērtīgu ierīci), dzinēju un pārnesumkārbu noregulē saskaņā ar izgatavotāja ieteikumiem, lai transportlīdzekli varētu izmantot ārpus parastajiem ceļiem.

2.1.3.

Izmanto riepas, kas ieteiktas izmantošanai bezceļa apstākļos. Riepu protektora dziļums ir ne mazāks par 90 % no jaunas riepas protektora dziļuma. Spiedienu riepās noregulē līdz riepu ražotāja ieteiktajam spiedienam.

2.1.4.

Transportlīdzekli piekrauj līdz tā tehniski pieļaujamajai maksimālajai pilnajai masai, un slodzes sadalījums ir proporcionāls maksimālās masas sadalījumam uz asīm, kā noteicis izgatavotājs.

Piemēram, 7,5 tonnas smagu transportlīdzekli ar maksimālo masu uz priekšējo asi 4 tonnu apmērā un ar maksimālo masu uz aizmugurējo asi 6 tonnu apmērā testē ar 3 tonnu (40 %) masu uz priekšējās ass un 4,5 tonnu (60 %) masu uz aizmugurējās ass.

2.2.   Nosacījumi attiecībā uz testa ceļu

2.2.1.

Testa ceļa virsma ir sausa. Testa ceļš ir no asfalta vai betona.

2.2.2.

Visā testa ceļa garumā ir 25 % kāpums ar + 3 % pielaidi (θ = 14 grādi).

2.2.3.

Vienojoties ar izgatavotāju, testu var veikt kāpumā, kas pārsniedz 25 %. Testu veic ar maksimālajām masām, ko samazina atbilstīgi testa apstākļiem.

Šos testa apstākļus apraksta protokolā.

2.2.4.

Testa ceļa virsmai ir labs saķeres rādītājs.

Virmas pretslīdēšanas indeksu (SRI) mēra saskaņā ar standartu CEN/TS 13036-2:2010 “Ceļu un skrejceļu virsmas raksturlielumi. Testa metodes. 2. daļa. Ceļa seguma virsmas pretslīdēšanas novērtēšana, izmantojot dinamiskās mērīšanas sistēmas.”

SRI vidējo vērtību norāda protokolā.

3.   Testa procedūra

3.1.   Vispirms transportlīdzekli novieto uz horizontālas virsmas.

3.2.   Izmanto apvidum paredzēto vilkšanas režīmu. Izmantotais(-ie) pārnesums(-i) nodrošina vienmērīgu ātrumu.

3.3.   Piemēro Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma 1. papildinājuma 4. un 5. iedaļu.

III PIELIKUMS

NOSACĪJUMI BALSTIEKĀRTAS ATZĪŠANAI PAR LĪDZVĒRTĪGU PNEIMATISKAJAI BALSTIEKĀRTAI

1.   Šajā pielikumā ir izklāstīti tehniskie nosacījumi attiecībā uz transportlīdzekļu dzenošās(-o) ass(-u) balstiekārtas atzīšanu par līdzvērtīgu pneimatiskajai balstiekārtai.

2.   Lai balstiekārtu atzītu par līdzvērtīgu pneimatiskajai balstiekārtai, tai jāatbilst turpmāk aprakstītajām prasībām.

2.1.

Atsperotās slodzes pārejas zemas frekvences brīvo vertikālo svārstību laikā virs dzenošās ass vai asu grupas, mērāmajai frekvencei un tās slāpēšanai ar balstiekārtu, kad tai ir radīta maksimālā slodze, jābūt 2.3. līdz 2.6. punktā noteiktajās robežās.

2.2.

Katrai asij uzstāda hidrauliskos slāpētājus. Asu grupu gadījumā šos slāpētājus novieto tā, lai samazinātu asu grupu svārstības.

2.3.

Vidējam slāpēšanas koeficientam Dm jābūt lielākam par 20 % no balstiekārtas kritiskās slāpēšanas, kad tā ir parastajā stāvoklī un tās hidrauliskie slāpētāji atrodas tiem paredzētajās vietās un darbojas.

2.4.

Slāpēšanas koeficients Dr balstiekārtai, kurai visi hidrauliskie slāpētāji ir demontēti vai atvienoti, nedrīkst pārsniegt 50 % no koeficienta Dm.

2.5.

Atsperotās slodzes frekvence virs dzenošās ass vai asu grupas pārejas brīvā vertikālā svārstībā nedrīkst pārsniegt 2,0 Hz.

2.6.

Testa procedūras frekvences un slāpēšanas mērīšanai ir izklāstītas 3. punktā.

3.   Testa procedūra

3.1.   Frekvence un slāpējums

3.1.1.

Kustības vienādojums atsperotās slodzes brīvajām svārstībām ir:

Formula

kur

 

M ir atsperotā slodze (kg);

 

Z ir atsperotās slodzes vertikālais pārvietojums (m);

 

C ir kopējais slāpējošais koeficients ņūtonsekundēs uz metru;

 

K ir kopējais vertikālais stingrums ņūtonmetros starp ceļa virsmu un atsperoto slodzi.

3.1.2.

Kustības vienādojums atsperotās slodzes svārstību frekvencei (F, kas izteikts Hz) ir:

Formula

3.1.3.

Slāpēšana ir kritiska, ja C = Co,

kur

Formula

Slāpēšanas koeficients kā kritiskā lieluma daļa ir C/Co.

3.1.4.

Atsperotās slodzes pārejas brīvo svārstību laikā atsperotās slodzes vertikālā kustība veidos saspiestas sinusoīdas līkni (2. attēls). Frekvenci var aprēķināt, izmērot laiku tik daudz svārstību cikliem, cik var novērot. Slāpēšanu var aprēķināt, izmērot svārstību līknes secīgo virsotņu augstumu vienā virzienā.

3.1.5.

Ja svārstību līknes pirmā un otrā cikla virsotnes amplitūdas ir A1 un A2, tad slāpēšanas koeficientu D aprēķina šādi:

Formula

kur “ln” ir amplitūdas koeficienta naturālais logaritms.

3.2.   Testa procedūra

Lai ar testa palīdzību noteiktu slāpēšanas koeficientu Dm, slāpēšanas koeficientu Dr, kad transportlīdzeklim ir noņemti hidrauliskie slāpētāji, un balstiekārtas frekvenci F, piekrautu transportlīdzekli:

a)

vada ar nelielu ātrumu (5 km/h ± 1 km/h) pāri 80 mm augstam slieksnim, kura sānskats ir dots 1. attēlā. Pārejas svārstības, kas jāanalizē, lai noteiktu frekvenci un slāpēšanu, rodas pēc tam, kad dzenošās ass riteņi ir pārbraukuši pāri slieksnim;

b)

velk lejā pa slīpumu aiz tā šasijas tādā veidā, lai tā dzenošās ass slodze būtu 1,5 reizes lielāka par tās maksimālo statisko lielumu. Transportlīdzeklim pielikto vilcējspēku strauji atvieno un analizē radušās svārstības;

c)

velk augšā pa slīpumu aiz tā šasijas tā, lai atsperotā slodze būtu pacelta par 80 mm virs dzenošās ass. Uz augšu paceltais transportlīdzeklis tiek strauji palaists vaļā, un tiek analizēta sekojošā svārstība;

d)

pakļauj citām testa metodēm, ciktāl izgatavotājs ir pierādījis tehniskajam dienestam to līdzvērtību.

3.3.   Transportlīdzekļa testēšanas aprīkojums un slodzes nosacījumi

3.3.1.

Transportlīdzekli aprīko ar vertikālā pārvietojuma pārveidotāju, kas atrodas starp dzenošo asi un šasiju, tieši virs dzenošās ass. Pēc šīs līknes var izmērīt laika intervālu starp pirmo un otro kompresijas virsotni, lai iegūtu slāpējuma lielumu.

Sapāroto dzenošo asu gadījumā vertikālā pārvietojuma pārveidotājus uzstāda starp katru dzenošo asi un šasiju tieši virs tās.

3.3.2.

Riepas piepumpē līdz atbilstīgajam spiedienam, kuru ieteicis izgatavotājs.

3.3.3.

Testu balstiekārtu līdzvērtības noteikšanai veic ar tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz asi vai asu grupu un uzskata, ka līdzvērtība attiecas uz visām mazākām masām.

1.   attēls

Slieksnis, kas lietojams balstiekārtas testos

Image

2.   attēls

Amortizēta pārejoša atbildes reakcija

Image

IV PIELIKUMS

TEHNISKĀS PRASĪBAS PACEĻAMU ASU UN ATSLOGOJAMU ASU UZSTĀDĪŠANAI TRANSPORTLĪDZEKĻOS

1.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar vienu vai vairākām paceļamām vai atslogojamām asīm, nodrošina, ka normālos braukšanas apstākļos netiek pārsniegtas reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamās maksimālās masas uz atsevišķām asīm vai asu grupām. Šajā nolūkā paceļamo(-ās) vai atslogojamo(-ās) asi(-is) nolaiž līdz zemei vai automātiski noslogo, ja grupas tuvākā(-ās) ass(-is) vai mehāniskā transportlīdzekļa priekšējā(-ās) ass(-is) ir noslogota(-as), sasniedzot tās/to reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālo pieļaujamo masu(-as).

Ja paceļamā ass ir paceltā stāvoklī, nodrošina, ka masa uz stūrējamo(-ām) asi(-īm) turpina būt pietiekama, lai nodrošinātu transportlīdzekļa drošu darbību jebkādos apstākļos. Šādā nolūkā transportlīdzekļa izgatavotājs nepabeigtu transportlīdzekļu gadījumā norāda minimālo masu uz stūrējamo(-ām) asi(-īm).

2.

Visas transportlīdzeklī uzstādītās ass pacelšanas iekārtas, kā arī to darbināšanas sistēmas projektē un uzstāda tā, lai tās būtu aizsargātas pret neatbilstīgu izmantošanu vai manipulācijām.

3.

Prasības attiecībā uz transportlīdzekļu kustības uzsākšanu uz slidenas virsmas un to manevrējamības uzlabošanu

3.1.

Atkāpjoties no 1. punkta prasībām un lai palīdzētu mehāniskajiem transportlīdzekļiem vai savienotajiem transportlīdzekļiem uzsākt kustību uz slidenas virsmas un palielināt riepu saķeri ar šīm virsmām, kā arī lai uzlabotu to manevrējamību, ass pacelšanas iekārta var iedarbināt mehāniskā transportlīdzekļa vai puspiekabes paceļamo(-ās) vai atslogojamo(-ās) asi(-is), lai palielinātu vai samazinātu masu uz mehāniskā transportlīdzekļa dzenošo asi, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)

katras transportlīdzekļa ass slodzei atbilstošā masa drīkst pārsniegt dalībvalstī noteikto maksimālo pieļaujamo masu uz asi ne vairāk kā par 30 % ar nosacījumu, ka tā nepārsniedz izgatavotāja šim nolūkam noteikto vērtību;

b)

masa, kas atbilst priekšējās(-o) ass(-u) atlikušajai slodzei ir lielāka par nulli (t. i., aizmugurējās atslogojamās ass gadījumā ar garu aizmugurējo pārkari transportlīdzeklis nevarētu apgāzties);

c)

paceļamo(-ās) vai atslogojamo(-ās) asi(-is) iedarbina tikai konkrēts vadības mehānisms;

d)

kad transportlīdzeklis ir uzsācis kustību un pirms tā ātrums pārsniedz 30 km/h, ass (asis) tiek automātiski atkal nolaista(-as) līdz zemei vai tiek no jauna noslogota(-as).

V PIELIKUMS

A   DAĻA

INFORMĀCIJAS DOKUMENTS

IZMANTOJAMAIS PARAUGS

Informācijas dokuments Nr … mehāniskā transportlīdzekļa un tā piekabes EK tipa apstiprinājumam attiecībā uz transportlīdzekļa masu un gabarītiem.

Turpmāk tekstā norādītā informācija jāiesniedz trīs eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Visi rasējumi jāiesniedz atbilstošā mērogā A4 formātā vai salocīti atbilstoši A4 formātam, un tiem jābūt pietiekami detalizētiem. Fotoattēlos, ja tādi ir, jābūt pietiekami sīki saskatāmām detaļām.

0.   VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA

0.1.   Marka (izgatavotāja tirdzniecības nosaukums): …

0.2.   Tips: …

0.2.1.   Komercnosaukums(-i) (ja ir): …

0.4.   Transportlīdzekļa kategorija (1): …

0.5.   Izgatavotāja uzņēmuma nosaukums un adrese: …

0.8.   Montāžas uzņēmuma(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es): …

0.9.   Izgatavotāja pārstāvja (ja tāds ir) vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese: …

1.   TRANSPORTLĪDZEKĻA KONSTRUKCIJAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS

1.1.   Tipveida transportlīdzekļa fotoattēli un/vai rasējumi: …

1.2.   Visa transportlīdzekļa rasējums mērogā: …

1.3.   Asu un riteņu skaits:

1.3.1.   Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …

1.3.2.   Stūrējamo asu skaits un novietojums: …

1.3.3.   Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): …

1.4.   Šasija (ja ir) (kopskata rasējums): …

1.7.   Vadītāja kabīne (novietota virs dzinēja nodalījuma vai pārsegta) (2): …

1.9.   Norāda, vai velkošais transportlīdzeklis ir paredzēts puspiekabju vai citu piekabju vilkšanai un vai šī piekabe ir puspiekabe, piekabe ar jūgstieni, centrālass piekabe vai piekabe ar stingrā savienojuma jūgstieni: …

1.10.   Norāda, vai transportlīdzeklis ir īpaši paredzēts kravu pārvadāšanai kontrolētā temperatūrā: …

2.   MASAS UN GABARĪTI (4)  (5)  (6)

(kg un mm) (vajadzības gadījumā skatīt rasējumu)

2.1.   Garenbāze(-es) (ar pilnu slodzi)  (7): …

2.1.1.   Divasu transportlīdzekļi: …

2.1.2.   Transportlīdzekļi ar trīs vai vairāk asīm:

2.1.2.1.   Attālums starp divām secīgām asīm no priekšā vistālāk esošās ass līdz aizmugurē vistālāk esošajai asij: …

2.1.2.2.   Kopējais attālums starp asīm: …

2.2.   Seglu iekārta

2.2.1.   Puspiekabēm

2.2.1.1.   Attālums starp seglu iekārtas sakabes tapas asi un puspiekabes pašu aizmuguri: …

2.2.1.2.   Maksimālais attālums starp vilcēja seglu iekārtas sakabes tapas asi un jebkuru punktu puspiekabes priekšpusē: …

2.2.1.3.   Puspiekabes atskaites garenbāze (kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1230/2012 I pielikuma D daļas 3.2. punktā): …

2.2.2.   Velkošajiem transportlīdzekļiem paredzētām puspiekabēm

2.2.2.1.   Seglu vadotne (maksimālā un minimālā; norāda pieļaujamās vērtības nepabeigtam transportlīdzeklim) (8): …

2.3.   Asu šķērsbāze(-es) un platums(-i)

2.3.1.   Katras stūrējamās ass šķērsbāze (9): …

2.3.2.   Pārējo asu šķērsbāze (9): …

2.4.   Transportlīdzekļa gabarīti (kopumā)

2.4.1.   Šasijai bez virsbūves

2.4.1.1.   Garums (10): …

2.4.1.1.1.   Maksimālais pieļaujamais garums: …

2.4.1.1.2.   Minimālais pieļaujamais garums: …

2.4.1.1.3.   Attiecībā uz piekabēm maksimālais pieļaujamais jūgstieņa garums (11): …

2.4.1.2.   Platums (12): …

2.4.1.2.1.   Maksimālais pieļaujamais platums: …

2.4.1.2.2.   Minimālais pieļaujamais platums: …

2.4.1.3.   Augstums (13) (balstiekārtām ar regulējamu augstumu norādīt normālo ekspluatācijas augstumu): …

2.4.1.4.   Priekšējā pārkare (14): …

2.4.1.4.1.   Pārkares leņķis (15)  (16): … grādi.

2.4.1.5.   Aizmugurējā pārkare (17): …

2.4.1.5.1.   Aizmugurējās pārkares leņķis (18)  (16): … grādi.

2.4.1.5.2.   Minimālā un maksimālā pieļaujamā pārkare sakabes punktā (19): …

2.4.1.6.   Klīrenss (kā noteikts Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma 1. papildinājuma 3.1.1. un 3.2.1. punktā):

2.4.1.6.1.   Starp asīm: …

2.4.1.6.2.   Zem priekšējās(-ām) ass(-īm): …

2.4.1.6.3.   Zem aizmugurējās(-ām) ass(-īm): …

2.4.1.8.   Virsbūves un/vai salona aprīkojuma, un/vai aprīkojuma, un/vai lietderīgās slodzes masas smaguma centra novietojums (minimālais un maksimālais): …

2.4.2.   Šasijai ar virsbūvi

2.4.2.1.   Garums (10): …

2.4.2.1.1.   Iekraušanas laukuma garums: …

2.4.2.2.   Platums (12): …

2.4.2.2.1.   Sienu biezums (transportlīdzekļiem, kuri paredzēti kravu pārvadāšanai kontrolētā temperatūrā): …

2.4.2.3.   Augstums (13) (balstiekārtām ar regulējamu augstumu norādīt normālo ekspluatācijas augstumu): …

2.4.2.4.   Priekšējā pārkare (14): …

2.4.2.4.1.   Pārkares leņķis (15)  (16): … grādi.

2.4.2.5.   Aizmugurējā pārkare (17): …

2.4.2.5.1.   Aizmugurējās pārkares leņķis (18)  (16): … grādi.

2.4.2.5.2.   Minimālā un maksimālā pieļaujamā pārkare sakabes punktā (19): …

2.4.2.6.   Klīrenss (kā noteikts Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma 1. papildinājuma 3.1.1. un 3.2.1. punktā) (16)

2.4.2.6.1.   Starp asīm: …

2.4.2.6.2.   Zem priekšējās(-ām) ass(-īm): …

2.4.2.6.3.   Zem aizmugurējās(-ām) ass(-īm): …

2.4.2.8.   Lietderīgās slodzes masas smaguma centra novietojumi (nevienmērīgas kravas gadījumā): …

2.4.3.   Virsbūvei, kas apstiprināta bez šasijas (M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi)

2.4.3.1.   Garums (10): …

2.4.3.2.   Platums (12): …

2.4.3.3.   Augstums (13) ar paredzēto(-ajiem) šasijas tipu(-iem) (balstiekārtām ar regulējamu augstumu norādīt normālo ekspluatācijas augstumu): …

2.5.   Minimālā masa uz nepabeigtu transportlīdzekļu stūrējamo(-ām) asi(-īm):

2.6.   Masa darba kārtībā  (20)

a)   minimālā un maksimālā masa katram variantam: …

2.6.1.   Šīs masas sadalījums pa asīm un – puspiekabes, centrālass piekabes vai piekabes ar stingrā savienojuma jūgstieni gadījumā – masa uz sakabes punktu: …

a)   minimālā un maksimālā masa katram variantam: …

2.6.2.   Neobligātā aprīkojuma masa (sk. 5. definīciju Regulas (ES) Nr. 1230/2012 2. pantā): …

2.8.   Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa  (21): …

2.8.1.   Šīs masas sadalījums pa asīm un – puspiekabes, centrālass piekabes vai piekabes ar stingrā savienojuma jūgstieni gadījumā – masa uz sakabes punktu: …

2.9.   Tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz katru asi:

2.10.   Tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz katru asu grupu:

2.11.   Tehniski pieļaujamā velkošā transportlīdzekļa maksimālā vilces masa

attiecībā uz:

2.11.1.   Piekabi ar jūgstieni: …

2.11.2.   Puspiekabi: …

2.11.3.   Centrālass piekabi: …

2.11.4.   Piekabi ar stingrā savienojuma jūgstieni: …

2.11.4.1.   Maksimālā sakabes pārkares attiecība (22) pret garenbāzi: …

2.11.4.2.   Maksimālā vērtība V: … kN.

2.11.5.   Savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: …

2.11.6.   Piekabes bez bremzēm maksimālā masa: …

2.12.   Tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā:

2.12.1.   Velkošajam transportlīdzeklim: …

2.12.2.   Puspiekabei, centrālass piekabei vai piekabei ar stingrā savienojuma jūgstieni: …

2.12.3.   Sakabes ierīces maksimāli pieļaujamā masa (ja to neuzstāda izgatavotājs): …

2.16.   Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā masa (nav obligāti)

2.16.1.   Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā pilnā masa (23): …

2.16.2.   Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā masa uz katru asi un – attiecībā uz puspiekabi vai centrālass piekabi – paredzētā slodze uz sakabes punktu, kā to ir norādījis izgatavotājs, ja tā ir mazāka par tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā (23): …

2.16.3.   Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā masa uz katru asu grupu (23): …

2.16.4.   Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā vilces masa (23): …

2.16.5.   Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā savienoto transportlīdzekļu maksimālā masa (23): …

3.   SPĒKA IEKĀRTA (24)

3.1.   Dzinēja izgatavotājs:

3.2.   Iekšdedzes dzinējs

3.2.1.8.   Maksimālā lietderīgā jauda (25): … kW ar … min–1 (izgatavotāja uzrādītā vērtība)

Piezīme:

saskaņā ar šo regulu ir atļauts atsaukties uz dzinēju ar zemāko jaudu

3.3.   Elektromotors

3.3.1.1.   Maksimālā izejas jauda stundā: … kW

3.4.   Dzinēja vai motora kombinācija

3.4.1.   Hibrīdveida elektromobilis: ir/nav (27)

3.4.5.4.   Maksimālā jauda: … kW

4.   TRANSMISIJAS IEKĀRTA (28)

4.1.   Transmisijas rasējums  (16): …

5.   ASIS

5.1.   Katras ass apraksts: …

5.2.   Marka: …

5.3.   Tips: …

5.4.   Paceļamās(-o) ass(-u) novietojums: …

5.5.   Atslogojamās(-o) ass(-u) novietojums: …

6.   BALSTIEKĀRTA

6.1.   Balstiekārtas sastāvdaļu rasējums: …

6.2.   Katras ass vai asu grupas, vai riteņa balstiekārtas tips un konstrukcija:

6.2.3.   Dzenošās(-o) ass(-u) pneimatiskā balstiekārta: ir/nav (27)

6.2.3.1.   Dzenošās(-o) ass(-u) balstiekārta, kas līdzvērtīga pneimatiskajai balstiekārtai: ir/nav (27)

6.2.3.2.   Atsperotās slodzes vertikālo svārstību frekvence un slāpēšana: …

6.2.4.   Nedzenošās(-o) ass(-u) pneimatiskā balstiekārta: ir/nav (27)

6.2.4.1.   Nedzenošās(-o) ass(-u) balstiekārta, kas līdzvērtīga pneimatiskajai balstiekārtai: ir/nav (27)

6.2.4.2.   Atsperotās slodzes vertikālo svārstību frekvence un slāpēšana: …

6.3.   Masas sadalījums starp asīm, kas ietilpst asu grupā (ja vajadzīgs, iesniegt attēlus): …

6.6.   Riepas un riteņi

6.6.1.   Riepu/riteņu kombinācija(-as) (29)

a)

riepām norāda

i)

izmēru apzīmējumus: …

ii)

slogotspējas indeksu: …

iii)

ātruma kategorijas simbolu: …

6.6.1.1.   Asis

6.6.1.1.1.   1. ass: …

6.6.1.1.2.   2. ass: …

utt.

9.   VIRSBŪVE

9.1.   Virsbūves tips, izmantojot II pielikuma C daļā noteiktos kodus: …

9.10.3.   Sēdekļi

9.10.3.1.   Sēdvietu skaits (30): …

9.10.3.1.1.   Novietojums un stāvoklis: …

9.10.3.5.   R punkta koordinātas vai rasējums (31)

9.10.3.5.1.   Vadītāja sēdeklis: …

9.10.3.5.2.   Visas pārējās sēdvietas: …

9.25.   Ierīces, kas projektētas, lai samazinātu aerodinamisko pretestību

9.25.1.   Ierīces rasējums un apraksts

11.   VELKOŠO TRANSPORTLĪDZEKĻU UN PIEKABJU UN PUSPIEKABJU SAKABES IERĪCES

11.1.   Uzstādītās(-o) vai uzstādāmās(-o) sakabes ierīces(-ču) klase un tips: …

11.2.   Uzstādītās(-o) sakabes ierīces(-ču) D, U, S un V raksturlielumi vai uzstādāmās(-o) sakabes ierīces(-ču) D, U, S un V mazākie raksturlielumi: … daN

13.   ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ AUTOBUSIEM UN TĀLSATIKSMES AUTOBUSIEM

13.1.   Transportlīdzekļa klase: I klase/II klase/III klase/A klase/B klase (27)

13.2.   Pasažieriem paredzētā platība (m2)

13.2.1.   Kopā (S0): …

13.2.2.   Augšējais stāvs (S0a) (27): …

13.2.3.   Apakšējais stāvs (S0b) (27): …

13.2.4.   Stāvvietām (S1): …

13.3.   Pasažieru (sēdvietu un stāvvietu) skaits

13.3.1.   Kopā (N): …

13.3.2.   Augšējais stāvs (Na) (27): …

13.3.3.   Apakšējais stāvs (Nb) (27): …

13.4.   Pasažieru sēdvietu skaits

13.4.1.   Kopā (A): …

13.4.2.   Augšējais stāvs (Aa) (27): …

13.4.3.   Apakšējais stāvs (Ab) (27): …

13.4.4.   Ratiņkrēslu vietu skaits M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļos: …

13.7.   Bagāžas nodalījumu tilpums (m3): …

13.12.   Rasējums ar izmēriem, norādot iekšējo izkārtojumu attiecībā uz sēdvietām, stāvvietām, ratiņkrēslu vietām un bagāžas nodalījumiem, ietverot plauktus un jumta bagāžnieku, ja tādi ir.

Paskaidrojumi

(b)

Ja tipa identifikācijas līdzekļos ir zīmes, kas neraksturo transportlīdzekļa, tā sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību tipus, uz kuriem attiecas šis informācijas dokuments, dokumentācijā tādas zīmes attēlo ar simbolu “?” (piemēram, ABC??123??).

(g3)

6.20. punkts.

(g14)

6.9. punkts.

(l)

Šo skaitli noapaļo līdz tuvākajai milimetra desmitdaļai.

(o)

Nosaka saskaņā ar Padomes Direktīvas 80/1268/EEK (33) prasībām.

B   DAĻA

EK tipa apstiprinājuma sertifikāts

PARAUGS

Formāts: A4 (210 × 297 mm)

EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS

Paziņojums par:

EK tipa apstiprinājumu (1)

transportlīdzekļa tipam attiecībā uz tā masu un gabarītiem

EK tipa apstiprinājuma paplašināšanu (1)

EK tipa apstiprinājuma atteikšanu (1)

EK tipa apstiprinājuma atsaukšanu (1)

 

attiecībā uz Regulu (ES) Nr. …/…,

EK tipa apstiprinājuma numurs:

Paplašinājuma iemesls:

I   IEDAĻA

0.1.   Marka (izgatavotāja tirdzniecības nosaukums):

0.2.   Tips:

0.2.1.   Komercnosaukums(-i) (ja ir):

0.4.   Transportlīdzekļa kategorija (2):

0.5.   Izgatavotāja uzņēmuma nosaukums un adrese:

0.8.   Montāžas uzņēmuma(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es):

0.9.   Izgatavotāja pārstāvja (ja tāds ir) vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese:

II   IEDAĻA

1.   Papildu informācija (ja nepieciešams): sk. papildinājumu.

2.   Par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests:

3.   Testa ziņojuma datums:

4.   Testa ziņojuma numurs:

5.   Piezīmes (ja ir):

6.   Vieta:

7.   Datums:

8.   Paraksts:

Pielikumi

:

1.

Informācijas pakete (uz visām lapaspusēm jābūt tipa apstiprinātājas iestādes zīmogam).

2.

Testa ziņojums.

3.

Transportlīdzekļiem, kuriem ir uzstādīta balstiekārta, kas atzīta par līdzvērtīgu pneimatiskajai balstiekārtai, – testa ziņojums un balstiekārtas tehniskais apraksts.


(1)  Klasificēts saskaņā ar II pielikuma A daļā noteiktajām definīcijām.

(2)  “Priekšējā vadības ierīce”, kā definēts Padomes Direktīvas 74/297/EEK () I pielikuma 2.7. punktā.

(3)  OV L 165, 20.6.1974., 16. lpp.

(4)  Ja viens transportlīdzekļa tipa variants ir ar parastu kabīni, bet otrs – ar kabīni ar guļamvietām, jānorāda abu kabīņu masa un izmēri.

(5)  Standarts ISO 612: 1978 – Autoceļu transportlīdzekļi. Mehānisko transportlīdzekļu un piekabju izmēri. Termini un definīcijas.

(6)  Norāda neobligāto aprīkojumu, kas izmaina transportlīdzekļa gabarītus.

(7)  

(g1)

6.4. punkts.

(8)  

(g2)

6.19.2. punkts.

(9)  

(g4)

6.5. punkts.

(10)  

(g5)

6.1. punkts, kā arī transportlīdzekļiem, kas nav M1 kategorijas transportlīdzekļi.

Piekabju garumi jānorāda, kā minēts standarta ISO 612:1978 6.1.2. punktā.

(11)  

(g6)

6.17. punkts.

(12)  

(g7)

6.2. punkts, kā arī transportlīdzekļiem, kas nav M1 kategorijas transportlīdzekļi.

(13)  

(g8)

6.3. punkts, kā arī transportlīdzekļiem, kas nav M1 kategorijas transportlīdzekļi.

(14)  

(g9)

6.6. punkts.

(15)  

(g10)

6.10. punkts.

(16)  Definējot vienīgi apvidus transportlīdzekļus.

(17)  

(g11)

6.7. punkts.

(18)  

(g12)

6.11. punkts.

(19)  

(g13)

6.18.1. punkts.

(20)  Uzskata, ka vadītāja svars ir 75 kg.

Sistēmas, kurās ir šķidrumi (izņemot tās, kurās lieto ūdeni un kuras jāatstāj tukšas), piepilda līdz 100 % no izgatavotāja norādītā tilpuma.

Informācija, kas norādīta 2.6. punkta a) apakšpunktā un 2.6.1. a) apakšpunktā, nav jāsniedz attiecībā uz N2, N3, M2, M3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem.

(21)  Piekabēm vai puspiekabēm un transportlīdzekļiem, kam pievienotas piekabes vai puspiekabes, kuras rada lielu vertikālu slodzi uz sakabes ierīci vai seglu iekārtu, šo slodzi, izdalītu ar gravitācijas standartpaātrinājumu, iekļauj tehniski pieļaujamajā maksimālajā masā.

(22)  “Sakabes pārkare” ir horizontālais attālums starp centrālass piekabes sakabi un aizmugurējās ass(-u) viduslīniju.

(23)  Izklāstīt tā, lai būtu skaidra faktiskā vērtība attiecībā uz katru transportlīdzekļa tipa tehnisko konfigurāciju.

(24)  Ja transportlīdzekli var darbināt vai nu ar benzīnu, dīzeļdegvielu utt., vai arī kombinācijā ar citu degvielu, attiecīgie punkti ir jāatkārto.

Izgatavotājs sniedz šeit minētajiem datiem līdzvērtīgu informāciju par netradicionāliem dzinējiem un sistēmām.

(25)  Nosaka saskaņā ar Padomes Direktīvas 80/1269/EEK () prasībām.

(26)  OV L 375, 31.12.1980., 46. lpp.

(27)  Nevajadzīgo svītrot (ir gadījumi, kad svītrojumu nav, jo atbilst vairāk nekā viens variants).

(28)  Norādītie dati jāsniedz par visiem iespējamiem variantiem.

(29)  Z kategorijas riepām, kas paredzētas transportlīdzekļiem, kuru maksimālais ātrums pārsniedz 300 km/h, norāda līdzvērtīgu informāciju.

(30)  Jānorāda sēdvietu stāvokļu skaits, transportlīdzeklim esot kustībā. Modulāras konstrukcijas gadījumā var norādīt diapazonu.

(31)  “R punkts” jeb “sēdvietas atskaites punkts” ir konstrukcijas punkts, kuru izgatavotājs definē ikvienai sēdvietai, to nosakot attiecībā pret trīsdimensiju atskaites sistēmu, kas izklāstīta Direktīvas 77/649/EEK () III pielikumā.

(32)  OV L 267, 19.10.1977., 1. lpp.

(33)  OJ L 375, 31.12.1980, p. 36 lpp.

Papildinājums

EK tipa apstiprinājuma sertifikātam Nr. ..

Piezīmes

1.

Transportlīdzekļa tips ir apstiprināts saskaņā ar šīs regulas 6. panta 1. punktu (t. i., transportlīdzekļa lielākie gabarīti pārsniedz I pielikuma A, B, C vai D daļā noteiktos maksimālos gabarītus): … ir/nav (1)

2.

Transportlīdzeklim ir uzstādīta pneimatiskā balstiekārta: … ir/nav (1)

3.

Transportlīdzeklim ir uzstādīta balstiekārta, kas atzīta par līdzvērtīgu pneimatiskajai balstiekārtai: … ir/nav (1)

4.

Transportlīdzeklis atbilst prasībām, ko piemēro apvidus transportlīdzekļiem: … jā/nē (1)

Apzīmējumi:

(2)

Kā noteikts II pielikuma A iedaļā.


(1)  Lieko svītrot.

VI PIELIKUMS

Grozījumi Direktīvas 2007/46/EK I, III, IX un XVI pielikumā

Direktīvu 2007/46/EK groza šādi:

1)

direktīvas I pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 0.5. punktu aizstāj ar šādu:

0.5.   Izgatavotāja uzņēmuma nosaukums un adrese: …”;

b)

pielikuma 1.9. punktu aizstāj ar šādu:

1.9.   Norādīt, vai velkošais transportlīdzeklis ir paredzēts puspiekabes vai piekabes vilkšanai un vai šī piekabe ir puspiekabe, piekabe ar jūgstieni, centrālass piekabe vai piekabe ar stingrā savienojuma jūgstieni: …”;

c)

pievieno šādu 1.10. punktu:

1.10.   Norādīt, vai transportlīdzeklis ir īpaši paredzēts kravu pārvadāšanai kontrolētā temperatūrā: …”;

d)

pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   MASAS UN GABARĪTI (f) (g) (7)

(kg un mm) (vajadzības gadījumā skatīt rasējumu)”;

e)

pielikuma 2.1.1.1., 2.1.1.1.1. un 2.1.1.1.2. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.1.2.   Transportlīdzekļi ar trīs vai vairāk asīm

2.1.2.1.   Attālums starp divām secīgām asīm no priekšā vistālāk esošās ass līdz aizmugurē vistālāk esošajai asij: …

2.1.2.2.   Kopējais attālums starp asīm: …”;

f)

pielikuma 2.5. un 2.5.1. punktu aizstāj ar šādiem:

2.5.   Minimālā masa uz nepabeigtu transportlīdzekļu stūrējamo(-ām) asi(-īm):

…”;

g)

pielikuma 2.6. un 2.6.1. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.6.   Masa darba kārtībā (h)

a)

katra varianta minimālā un maksimālā masa: …

b)

katras versijas masa (jāiesniedz matrica): …

2.6.1.   Šīs masas sadalījums pa asīm un – puspiekabes, centrālass piekabes vai piekabes ar stingrā savienojuma jūgstieni gadījumā – masa sakabes punkta: …

a)

katra varianta minimālā un maksimālā masa: …

b)

katras versijas masa (jāiesniedz matrica): …”;

h)

iekļauj šādu 2.6.2. punktu:

2.6.2.   Neobligātā aprīkojuma masa (sk. definīciju Komisijas Regulas (ES) Nr. 1230/2012 (1) 2. panta 5. punktā): …

i)

pielikuma 2.10. punktu aizstāj ar šādu:

2.10.   Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu: …”;

j)

pielikuma 2.11. punktu aizstāj ar šādu:

“2.11.   Velkošā transportlīdzekļa tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa

attiecībā uz:”;

k)

pielikuma 2.11.4. punktu aizstāj ar šādu:

2.11.4.   Piekabi ar stingrā savienojuma jūgstieni: …”;

l)

pielikuma 2.11.5. punktu aizstāj ar šādu:

2.11.5.   Savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa (3): …”;

m)

pielikuma 2.12., 2.12.1. un 2.12.2. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.12.   Tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā:

2.12.1.   Velkošajam transportlīdzeklim: …

2.12.2.   Puspiekabei, centrālass piekabei vai piekabei ar stingrā savienojuma jūgstieni: …”;

n)

pielikuma 2.16. līdz 2.16.5. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.16.   Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā masa (nav obligāti)

2.16.1.   Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā pilnā masa: …

2.16.2.   Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā masa uz katru asi un – attiecībā uz puspiekabi vai centrālass piekabi – paredzētā slodze uz sakabes punktu, kā to ir norādījis izgatavotājs, ja tā ir mazāka par tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā: …

2.16.3.   Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā masa uz katru asu grupu: …

2.16.4.   Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā vilces masa: …

2.16.5.   Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā savienoto transportlīdzekļu maksimālā masa: …”;

o)

pievieno šādu 13.12. punktu:

13.12.   Rasējums ar izmēriem, norādot iekšējo izkārtojumu attiecībā uz sēdvietām, stāvvietām, ratiņkrēslu vietām un bagāžas nodalījumiem, ietverot plauktus un jumta bagāžnieku, ja tādi ir.”;

p)

paskaidrojumus groza šādi;

i)

iekļauj šādu (7) piezīmi:

“(7)

Norāda neobligāto aprīkojumu, kas izmaina transportlīdzekļa gabarītus.”;

ii)

h) piezīmi aizstāj ar šādu:

“(h)

Tiek uzskatīts, ka vadītāja svars ir 75 kg.

Sistēmas, kurās ir šķidrumi (izņemot tās, kurās lieto ūdeni un kuras jāatstāj tukšas), piepilda līdz 100 % no izgatavotāja norādītā tilpuma.

Informācija, kas norādīta 2.6. punkta b) apakšpunktā un 2.6.1. punkta b) apakšpunktā, nav jāsniedz attiecībā uz N2, N3, M2, M3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem.”;

2)

direktīvas III pielikuma I daļu groza šādi:

a)

A iedaļu groza šādi:

i)

iedaļas 0.5. punktu aizstāj ar šādu:

0.5.   Izgatavotāja uzņēmuma nosaukums un adrese: …”;

ii)

pievieno šādu 1.9. un 1.10. punktu:

1.9.   Norādīt, vai velkošais transportlīdzeklis ir paredzēts puspiekabes vai piekabes vilkšanai un vai šī piekabe ir puspiekabe, piekabe ar jūgstieni, centrālass piekabe vai piekabe ar stingrā savienojuma jūgstieni: …;

1.10.   Norādīt, vai transportlīdzeklis ir īpaši paredzēts kravu pārvadāšanai kontrolētā temperatūrā: …”;

iii)

iedaļas 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   MASAS UN GABARĪTI (f) (g) (7)

(kg un mm) (vajadzības gadījumā skatīt rasējumu)”;

iv)

iekļauj šādu 2.5. punktu:

2.5.   Minimālā masa uz nepabeigtu transportlīdzekļu stūrējamo(-ām) asi(-īm): …”;

v)

iedaļas 2.6. un 2.6.1. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.6.   Masa darba kārtībā (h)

a)

katra varianta minimālā un maksimālā masa: …

b)

katras versijas masa (jāiesniedz matrica): …

2.6.1.   Šīs masas sadalījums pa asīm un – puspiekabes, centrālass piekabes vai piekabes ar stingrā savienojuma jūgstieni gadījumā – masa sakabes punktā:

a)

katra varianta minimālā un maksimālā masa: …

b)

katras versijas masa (jāiesniedz matrica): …”;

vi)

iekļauj šādu 2.6.2. punktu:

2.6.2.   Neobligātā aprīkojuma masa (sk. definīciju Regulas (ES) Nr. 1230/2012 2. panta 5. punktā): …”;

vii)

iedaļas 2.10. punktu aizstāj ar šādu:

2.10.   Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu: …”;

viii)

iedaļas 2.11. punktu aizstāj ar šādu:

“2.11.   Velkošā transportlīdzekļa tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa

attiecībā uz:”;

ix)

iedaļas 2.11.4. punktu aizstāj ar šādu:

2.11.4.   Piekabi ar stingrā savienojuma jūgstieni: …”;

x)

iedaļas 2.11.5. punktu aizstāj ar šādu:

2.11.5.   Savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa (3): …”;

xi)

iedaļas 2.12., 2.12.1. un 2.12.2. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.12.   Tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā:

2.12.1.   Velkošajam transportlīdzeklim: …

2.12.2.   Puspiekabei, centrālass piekabei vai piekabei ar stingrā savienojuma jūgstieni: …”;

xii)

iedaļas 2.16. līdz 2.16.5. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.16.   Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā masa (nav obligāti)

2.16.1.   Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā pilnā masa: …

2.16.2.   Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā masa uz katru asi un – attiecībā uz puspiekabi vai centrālass piekabi – paredzētā slodze sakabes punktā, kā to norādījis izgatavotājs, ja tā ir mazāka par tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā: …

2.16.3.   Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā masa uz katru asu grupu: …

2.16.4.   Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā vilces masa: …

2.16.5.   Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā savienoto transportlīdzekļu maksimālā masa: …”;

b)

B iedaļu groza šādi:

i)

iedaļas 0.5. punktu aizstāj ar šādu:

0.5.   Izgatavotāja uzņēmuma nosaukums un adrese: …”;

ii)

pievieno šādu 1.9. un 1.10. punktu:

1.9.   Norādīt, vai velkošais transportlīdzeklis ir paredzēts puspiekabes vai piekabes vilkšanai un vai šī piekabe ir puspiekabe, piekabe ar jūgstieni, centrālass piekabe vai piekabe ar stingrā savienojuma jūgstieni: …;

1.10.   Norādīt, vai transportlīdzeklis ir īpaši paredzēts kravu pārvadāšanai kontrolētā temperatūrā: …”;

iii)

iedaļas 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   MASAS UN GABARĪTI (f) (g) (7)

(kg un mm) (vajadzības gadījumā skatīt rasējumu)”;

iv)

iedaļas 2.6. un 2.6.1. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.6.   Masa darba kārtībā (h)

a)

katra varianta minimālā un maksimālā masa: …

b)

katras versijas masa (jāiesniedz matrica): …

2.6.1.   Šīs masas sadalījums pa asīm un – puspiekabes, centrālass piekabes vai piekabes ar stingrā savienojuma jūgstieni gadījumā – masa sakabes punktā: …

a)

katra varianta minimālā un maksimālā masa: …

b)

katras versijas masa (jāiesniedz matrica): …”;

v)

iekļauj šādu 2.6.2. punktu:

2.6.2.   Neobligātā aprīkojuma masa (sk. definīciju Regulas (ES) Nr. 1230/2012 2. panta 5. punktā): …”;

vi)

iedaļas 2.10. punktu aizstāj ar šādu:

2.10.   Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu: …”;

vii)

iedaļas 2.12. un 2.12.2. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.12.   Tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā:

2.12.2.   Puspiekabei, centrālass piekabei vai piekabei ar stingrā savienojuma jūgstieni: …”;

viii)

iedaļas 2.16. līdz 2.16.3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.16.   Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā masa (nav obligāti)

2.16.1.   Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā pilnā masa: …

2.16.2.   Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā masa uz katru asi un – attiecībā uz puspiekabi vai centrālass piekabi – paredzētā slodze sakabes punktā, kā to norādījis izgatavotājs, ja tā ir mazāka par tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā: …

2.16.3.   Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā masa uz katru asu grupu: …”;

ix)

iedaļas 2.16.5. punktu svītro;

3)

direktīvas IX pielikumu groza šādi:

a)

“A1 parauga 1. pusē “Pabeigti transportlīdzekļi. EK atbilstības sertifikāts”” 0.5. pozīciju aizstāj ar šādu:

0.5.   Izgatavotāja uzņēmuma nosaukums un adrese: …”;

b)

“A2 parauga 1. pusē “Pabeigta transportlīdzekļa tips – apstiprinājums piešķirts mazās sērijās. [Gads] [kārtas numurs]. EK atbilstības sertifikāts”” 0.5. pozīciju aizstāj ar šādu:

0.5.   Izgatavotāja uzņēmuma nosaukums un adrese: …”;

c)

“B parauga 1. pusē “Vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi. EK atbilstības sertifikāts”” 0.5. pozīciju aizstāj ar šādu:

0.5.   Izgatavotāja uzņēmuma nosaukums un adrese: …”;

d)

“C1 parauga 1. pusē “Nepabeigti transportlīdzekļi. EK atbilstības sertifikāts”” 0.5. pozīciju aizstāj ar šādu:

0.5.   Izgatavotāja uzņēmuma nosaukums un adrese: …”;

e)

“C2 parauga 1. pusē “Nepabeigti transportlīdzekļi, kam piešķirts tipa apstiprinājums mazām sērijām. [Gads] [kārtas numurs]. EK atbilstības sertifikāts”” 0.5. pozīciju aizstāj ar šādu:

0.5.   Izgatavotāja uzņēmuma nosaukums un adrese: …”;

f)

“2. pusē “M1 kategorijas transportlīdzekļi (pabeigti un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)”” 13. pozīciju aizstāj ar šādu:

13.   Masa darba kārtībā: …kg”;

g)

“2. pusē “M1 kategorijas transportlīdzekļi (pabeigti un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)”” iekļauj šādu 13.2. pozīciju:

13.2.   Transportlīdzekļa faktiskā masa: …kg”;

h)

“2. pusē “M2 kategorijas transportlīdzekļi (pabeigti un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)”” 13. pozīciju aizstāj ar šādu:

13.   Masa darba kārtībā: …kg”;

i)

“2. pusē “M2 kategorijas transportlīdzekļi (pabeigti un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)”” iekļauj šādu 13.2. pozīciju:

13.2.   Transportlīdzekļa faktiskā masa: …kg”;

j)

“2. pusē “M3 kategorijas transportlīdzekļi (pabeigti un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)”” 13. pozīciju aizstāj ar šādu:

13.   Masa darba kārtībā: …kg”;

k)

“2. pusē “M3 kategorijas transportlīdzekļi (pabeigti un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)”” iekļauj šādu 13.2. pozīciju:

13.2.   Transportlīdzekļa faktiskā masa: …kg”;

l)

“2. pusē “N1 kategorijas transportlīdzekļi (pabeigti un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)”” 13. pozīciju aizstāj ar šādu:

13.   Masa darba kārtībā: …kg”;

m)

“2. pusē “N1 kategorijas transportlīdzekļi (pabeigti un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)”” iekļauj šādu 13.2. pozīciju:

13.2.   Transportlīdzekļa faktiskā masa: …kg”;

n)

“2. pusē “N2 kategorijas transportlīdzekļi (pabeigti un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)”” 13. pozīciju aizstāj ar šādu:

13.   Masa darba kārtībā: …kg”;

o)

“2. pusē “N2 kategorijas transportlīdzekļi (pabeigti un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)”” iekļauj šādu 13.2. pozīciju:

13.2.   Transportlīdzekļa faktiskā masa: …kg”;

p)

“2. pusē “N3 kategorijas transportlīdzekļi (pabeigti un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)”” 13. pozīciju aizstāj ar šādu:

13.   Masa darba kārtībā: …kg”;

q)

“2. pusē “N3 kategorijas transportlīdzekļi (pabeigti un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)”” iekļauj šādu 13.2. pozīciju:

13.2.   Transportlīdzekļa faktiskā masa: …kg”;

r)

“2. pusē “O1 un O2 kategorijas transportlīdzekļi (pabeigti un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)”” 13. pozīciju aizstāj ar šādu:

13.   Masa darba kārtībā: …kg”;

s)

“2. pusē “O1 un O2 kategorijas transportlīdzekļi (pabeigti un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)”” iekļauj šādu 13.2. pozīciju:

13.2.   Transportlīdzekļa faktiskā masa: …kg”;

t)

“2. pusē “O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļi (pabeigti un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)”” 13. pozīciju aizstāj ar šādu:

13.   Masa darba kārtībā: …kg”;

u)

“2. pusē “M1 kategorijas transportlīdzekļi (nepabeigti transportlīdzekļi)”” iekļauj šādu 13.2. pozīciju:

13.2.   Transportlīdzekļa faktiskā masa: …kg”;

v)

“2. pusē “M1 kategorijas transportlīdzekļi (nepabeigti transportlīdzekļi)”” 14. pozīciju aizstāj ar šādu:

14.   Transportlīdzekļa faktiskā masa: …kg”;

w)

“2. pusē “M2 kategorijas transportlīdzekļi (nepabeigti transportlīdzekļi)”” 14. pozīciju aizstāj ar šādu:

14.   Transportlīdzekļa faktiskā masa: …kg”;

x)

“2. pusē “M3 kategorijas transportlīdzekļi (nepabeigti transportlīdzekļi)”” 14. pozīciju aizstāj ar šādu:

14.   Transportlīdzekļa faktiskā masa: …kg”;

y)

“2. pusē “N1 kategorijas transportlīdzekļi (nepabeigti transportlīdzekļi)”” iekļauj šādu 13. pozīciju:

13.   Masa darba kārtībā: …kg”;

z)

“2. pusē “N1 kategorijas transportlīdzekļi (nepabeigti transportlīdzekļi)”” 14. pozīciju aizstāj ar šādu:

14.   Transportlīdzekļa faktiskā masa: …kg”;

aa)

“2. pusē “N2 kategorijas transportlīdzekļi (nepabeigti transportlīdzekļi)”” 14. pozīciju aizstāj ar šādu:

14.   Transportlīdzekļa faktiskā masa: …kg”;

ab)

“2. pusē “N3 kategorijas transportlīdzekļi (nepabeigti transportlīdzekļi)”” 14. pozīciju aizstāj ar šādu:

14.   Transportlīdzekļa faktiskā masa: …kg”;

ac)

“2. pusē “O1 un O2 kategorijas transportlīdzekļi (nepabeigti transportlīdzekļi)”” 14. pozīciju aizstāj ar šādu:

14.   Transportlīdzekļa faktiskā masa: …kg”;

ad)

“2. pusē “O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļi (nepabeigti transportlīdzekļi)”” 14. pozīciju aizstāj ar šādu:

14.   Transportlīdzekļa faktiskā masa: …kg”;

ae)

“IX pielikuma paskaidrojumos” svītro (f) piezīmi;

4)

direktīvas XVI pielikumu groza šādi:

a)

normatīvo aktu sarakstā iekļauj šādu 44. ierakstu:

“44.   Regula (ES) Nr. 1230/2012”;

b)

pielikuma 2. papildinājumā iekļauj šādu 44. ierakstu:

 

Atsauce uz normatīvo aktu

Pielikums un punkts

Īpaši nosacījumi

“44.

Regula (ES) Nr. 1230/2012

I pielikuma B daļas 7. un 8. iedaļa

a)

pārbauda atbilstību manevrējamības prasībām, arī tādu transportlīdzekļu manevrējamību, kas aprīkoti ar paceļamām vai atslogojamām asīm;

I pielikuma C daļas 6. un 7. iedaļa

b)

mēra maksimālo pagrieziena trajektoriju.”


(1)  OV L 353, 21.12.2012., 31. lpp.”;

VII PIELIKUMS

“XII PIELIKUMS

IEROBEŽOJUMI MAZĀM SĒRIJĀM UN SĒRIJAS BEIGU IEROBEŽOJUMI

A.   IEROBEŽOJUMI MAZĀM SĒRIJĀM

1.

Viena tipa transportlīdzekļu skaits, ko saskaņā ar 22. pantu gadā reģistrē, pārdod vai nodod ekspluatācijā Eiropas Savienībā, nedrīkst pārsniegt šādu skaitu attiecīgajā transportlīdzekļu kategorijā:

Kategorija

Vienības

M1

1 000

M2, M3

0

N1

0

N2, N3

0

O1, O2

0

O3, O4

0

2.

Viena tipa transportlīdzekļu skaitu, ko gadā saskaņā ar 23. pantu dalībvalstī reģistrē, pārdod vai nodod ekspluatācijā, nosaka attiecīgā dalībvalsts, bet nepārsniedzot šādu skaitu attiecīgajai transportlīdzekļu kategorijai:

Kategorija

Vienības

M1

75

M2, M3

250

N1

500

N2, N3

250

O1, O2

500

O3, O4

250

3.

Viena tipa transportlīdzekļu skaitu, ko gadā saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 1230/2012 6. panta 2. punktu dalībvalstī reģistrē, pārdod vai nodod ekspluatācijā, nosaka katra dalībvalsts, bet nepārsniedzot šādu skaitu attiecīgajai transportlīdzekļu kategorijai:

Kategorija

Vienības

M2, M3

1 000

N2, N3

1 200

O3, O4

2 000

B.   SĒRIJAS BEIGU IEROBEŽOJUMI

Maksimālo to pabeigto un vairākos posmos pabeigto transportlīdzekļu skaitu, kurus katrā dalībvalstī var nodot ekspluatācijā saskaņā ar “sērijas beigu” procedūru, ierobežo vienā no turpmāk minētajiem veidiem, ko izvēlas attiecīgā dalībvalsts.

1.

Maksimālais viena tipa vai vairāku tipu transportlīdzekļu skaits nedrīkst pārsniegt 10 % M1 kategorijas transportlīdzekļu un 30 % visu pārējo kategoriju transportlīdzekļu no visu attiecīgo tipu transportlīdzekļu skaita, kuri šajā dalībvalstī nodoti ekspluatācijā iepriekšējā gada laikā.

Ja šie 10 % vai attiecīgi 30 % nepārsniedz 100 transportlīdzekļu, tad dalībvalsts var nodot ekspluatācijā ne vairāk kā 100 transportlīdzekļus.

2.

Jebkura tipa transportlīdzekļu skaits nedrīkst pārsniegt to transportlīdzekļu skaitu, kuriem izgatavošanas dienā vai pēc tās ir izsniegts derīgs atbilstības sertifikāts, kas ir spēkā vismaz trīs mēnešus pēc izsniegšanas dienas, bet pēc tam zaudē spēku sakarā ar to, ka stājas spēkā kāds normatīvais akts.”