27.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/135


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 651/2012

(2012. gada 4. jūlijs)

par euro monētu emisiju

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 133. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes 1998. gada 23. novembra un 2002. gada 5. novembra secinājumos par euro kolekcijas monētām, Komisijas Ieteikumā 2009/23/EK (2008. gada 19. decembris) par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (3), kuru Padome apstiprināja 2009. gada 10. februāra secinājumos, un Komisijas Ieteikumā 2010/191/ES (2010. gada 22. marts) par euro banknošu un monētu likumīgā maksāšanas līdzekļa statusa darbības jomu un ietekmi (4) ir ieteikta prakse attiecībā uz euro apgrozības monētu, tostarp piemiņas monētu, emisiju, apspriešanos pirms derīgu euro apgrozības monētu iznīcināšanas un euro kolekcijas monētu izmantošanu.

(2)

Nepastāvot saistošiem noteikumiem par euro monētu emisiju, prakse dažādās dalībvalstīs var atšķirties, un tas nenodrošina vienotajai valūtai pietiekami integrētus pamatus. Rūpējoties par pārskatāmību un juridisko noteiktību, nepieciešams ieviest saistošus euro monētu emisijas noteikumus.

(3)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 974/98 (1998. gada 3. maijs) par euro ieviešanu (5) monētām euro un centu nominālvērtībā, ja tās atbilst Padomes noteiktajām nominālvērtībām un tehniskajiem datiem, ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visās dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro. Euro monētu nominālvērtības un tehniskie dati ir noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 975/98 (1998. gada 3. maijs) par apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem (6).

(4)

Dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, vajadzētu būt arī iespējai emitēt arī 2 euro piemiņas monētas īpašu notikumu atzīmēšanai, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti šādu monētu emisijai gadā attiecīgajā emisijas dalībvalstī. Ir jānosaka konkrēti apjoma ierobežojumi piemiņas euro monētu emisijai, lai nodrošinātu, ka šādas monētas paliek tikai procentuāli neliela daļa no kopējā apgrozībā esošo 2 euro monētu kopskaita. Šādiem daudzuma ierobežojumiem tomēr būtu jāļauj emitēt pietiekamu monētu daudzumu, lai nodrošinātu efektīvu piemiņas euro monētu apgrozību.

(5)

Dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, vajadzētu būt arī iespējai emitēt kolekcijas euro monētas, kuras nav paredzētas apgrozībai un kurām vajadzētu būt viegli atšķiramām no apgrozības monētām. Kolekcijas euro monētām vajadzētu būt likumīga maksāšanas līdzekļa statusam tikai emisijas dalībvalstī, un tās nevajadzētu emitēt nolūkā laist apgrozībā.

(6)

Ir lietderīgi, ka kolekcijas euro monētu emisijas tiek iekļautas monētu kopējā apjomā, kas jāapstiprina Eiropas Centrālajai bankai, taču apkopotā veidā, nevis katra emisija atsevišķi.

(7)

Pašlaik izstrādāto euro monētu un euro banknošu dažādu denomināciju lietojums būtu regulāri un rūpīgi jāpārbauda kompetentajām iestādēm, ņemot vērā kritēriju par izmaksām un pieņemamību sabiedrībai. Jo īpaši Komisijai būtu jāveic ietekmes izvērtējums attiecībā uz 1 un 2 centu monētu turpmāku emisiju.

(8)

Lai novērstu, ka derīgas euro apgrozības monētas kādā dalībvalstī tiek iznīcinātas, lai gan citā dalībvalstī tās varētu būt vajadzīgas, dalībvalstīm pirms monētu iznīcināšanas būtu jāapspriežas citai ar citu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1)

“apgrozības monētas” ir tādas apgrozībai paredzētas euro monētas, kuru nominālvērtības un tehniskie dati ir noteikti Regulā (EK) Nr. 975/98;

2)

“piemiņas monētas” ir apgrozības monētas, kas paredzētas īpašu notikumu atzīmēšanai, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 975/98 1.h pantā;

3)

“kolekcijas monētas” ir euro monētas, kas paredzētas kolekcionēšanai un nav emitētas ar mērķi laist apgrozībā.

2. pants

Euro monētas tipi

1.   Dalībvalstis var emitēt divu tipu euro monētu: apgrozības monētas un kolekcijas monētas.

2.   Komisija veic ietekmes izvērtējumu attiecībā uz 1 un 2 centu monētu turpmāku emisiju. Šajā ietekmes izvērtējumā ietilpst izmaksu un ieguvumu analīze, kurā minēto monētu faktiskās ražošanas izmaksas salīdzina ar šo monētu vērtību un sniegto labumu.

3. pants

Apgrozības monētu emisija

1.   Apgrozības monētas emitē un laiž apgrozībā ar nominālvērtību.

2.   Nelielu monētu daudzumu, kas nepārsniedz 5 % no dalībvalsts emitēto apgrozības monētu uzkrātās kopējās neto vērtības un apjoma, ņemot vērā vienīgi gadus ar pozitīvu neto emisiju, var piedāvāt tirgū par cenu, kas ir augstāka par nominālvērtību, ja tas ir pamatots ar īpašu monētas kvalitāti, īpašu iepakojumu vai jebkādiem papildpakalpojumiem.

4. pants

Piemiņas monētu emisija

1.   Ikviena dalībvalsts, kuras naudas vienība ir euro, var emitēt tikai divas piemiņas monētas gadā, izņemot gadījumus, kad:

a)

piemiņas monētas kopīgi emitē visas dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro; vai

b)

piemiņas monētu emitē, ja valsts vadītāja darba vieta ir brīva uz pagaidu laiku vai šādus pienākumus pilda pagaidu vadītājs.

2.   Katrā emisijas reizē apgrozībā laistais piemiņas monētu kopskaits nepārsniedz augstāko no šādām divām robežvērtībām:

a)

0,1 % no uzkrātā visu dalībvalstu, kuru naudas vienība ir euro, apgrozībā laistā 2 euro monētu neto kopskaita līdz tā gada sākumam, kas ir pirms attiecīgās piemiņas monētas emisijas gada; šo robežvērtību var paaugstināt līdz 2,0 % no uzkrātā visu dalībvalstu, kuru naudas vienība ir euro, 2 euro monētu neto kopskaita, ja tiek atzīmēts vispāratzīts un simboliski svarīgs notikums, – šādā gadījumā emisijas dalībvalsts atsakās turpmākajos četros gados emitēt vēl vienu piemiņas monētu, izmantojot paaugstināto robežvērtību, un izklāsta iemeslus, kādēļ tā izvēlējusies paaugstināto robežvērtību; vai

b)

5,0 % no uzkrātā attiecīgās dalībvalsts apgrozībā laistā 2 euro monētu neto kopskaita līdz tā gada sākumam, kas ir pirms attiecīgās piemiņas monētas emisijas gada.

3.   Lēmumu par to, vai emitēt piemiņas monētas ar kopīgu dizainparaugu, kuras emitē visas dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, pieņem Padome. Balsošanas tiesības tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, atceļ minētā lēmuma pieņemšanai.

5. pants

Kolekcijas monētu emisija

1.   Kolekcijas monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss tikai tajā dalībvalstī, kas tās emitējusi.

Emisijas dalībvalsts identitāte ir skaidri un viegli saskatāma uz monētas.

2.   Lai kolekcijas monētas varētu viegli atšķirt no apgrozības monētām, tās atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

a)

to nominālvērtībai jāatšķiras no apgrozības monētu nominālvērtības;

b)

uz tām nedrīkst būt attēlu, kas līdzinātos apgrozības monētu kopīgajai pusei, un, ja uz tām ir attēli, kas līdzinās apgrozības monētu valsts pusei, to vispārējo izskatu joprojām var viegli atšķirt;

c)

to krāsai, diametram un svaram vai vismaz diviem no šiem trim parametriem ievērojami jāatšķiras no apgrozības monētām; atšķirību uzskata par ievērojamu, ja vērtības līdz ar pielaidi ir ārpus pielaides diapazona, kas noteikts apgrozības monētām; un

d)

tām nedrīkst būt smalki rievotas vai dziļi rievotas monētas jostas.

3.   Kolekcijas monētas var piedāvāt tirgū par nominālvērtību vai par cenu, kas to pārsniedz.

4.   Kolekcijas monētu emisiju novērtē, apkopojot monētu emisijas apjomu, kas jāapstiprina Eiropas Centrālajai bankai.

5.   Dalībvalstis veic visus atbilstīgos pasākumus, lai novērstu to, ka kolekcijas monētas tiek lietotas kā maksāšanas līdzeklis.

6. pants

Apspriešanās pirms apgrozības monētu iznīcināšanas

Pirms tādu apgrozības monētu iznīcināšanas, kas nav apgrozībai nederīgas euro monētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1210/2010 (2010. gada 15. decembris) par euro monētu autentiskuma noteikšanu un rīkošanos ar apgrozībai nederīgām euro monētām (7) 2. panta b) punkta nozīmē, dalībvalstis savstarpēji apspriežas ar Ekonomikas un finanšu komitejas kompetentās apakškomitejas starpniecību un informē dalībvalstu, kuru naudas vienība ir euro, naudas kaltuvju direktorus.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā, 2012. gada 4. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. D. MAVROYIANNIS


(1)  OV C 273, 16.9.2011., 2. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2012. gada 22. maija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2012. gada 26. jūnija lēmums.

(3)  OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.

(4)  OV L 83, 30.3.2010., 70. lpp.

(5)  OV L 139, 11.5.1998., 1. lpp.

(6)  OV L 139, 11.5.1998., 6. lpp.

(7)  OV L 339, 22.12.2010., 1. lpp.