12.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 8/17

(1)

Padome 2001. gada augustā ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001 (2) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu polietilēntereftalāta (PET) plēves importam, kuras izcelsme, inter alia, ir Indijā. Noteiktie pasākumi bija ad valorem antidempinga maksājums 0 % līdz 62,6 % apmērā, ko piemēroja atsevišķi nosauktu ražotāju eksportētāju veiktajam importam, un atlikusī maksājuma likme 53,3 % apmērā, ko piemēroja visu pārējo uzņēmumu veiktajam importam.

(2)

Komisija 2001. gada augustā ar Lēmumu 2001/645/EK (3) pieņēma piecu Indijas ražotāju piedāvātās cenu saistības. Pēc tam attiecīgo cenu saistību pieņemšanu atcēla (4) 2006. gada martā.

(3)

Padome 2006. gada martā ar Regulu (EK) Nr. 366/2006 (5) grozīja pasākumus, kas bija piemēroti ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001. Noteiktais antidempinga maksājums bija starp 0 % un 18 %, ņemot vērā galīgo kompensācijas maksājumu termiņa beigu pārskatīšanas konstatējumus, kas sīkāk izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 367/2006 (6).

(4)

Pēc jauna ražotāja eksportētāja lūguma Padome 2006. gada septembrī ar Regulu (EK) Nr. 1424/2006 (7) grozīja Regulu (EK) Nr. 1676/2001 attiecībā uz vienu Indijas eksportētāju. Ar grozīto regulu uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet nebija iekļauti izlasē, noteica dempinga starpību 15,5 % apmērā, savukārt attiecīgajam uzņēmumam – antidempinga maksājuma likmi 3,5 % apmērā, ņemot vērā uzņēmuma eksporta subsīdiju starpību, kas noskaidrota antisubsidēšanas izmeklēšanā, kuras rezultātā pieņēma Regulu (EK) Nr. 367/2006. Uzņēmumam nebija noteikts individuāls kompensācijas maksājums, tāpēc tam piemēroja visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.

(5)

Padome 2007. gada novembrī pēc termiņa beigu pārskatīšanas, ievērojot pamatregulas 11. panta 2. punktu, ar Regulu (EK) Nr. 1292/2007 (8) noteica galīgo antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes PET plēves importam. Ar to pašu regulu izbeidza daļēju starpposma pārskatīšanu, kas attiecās tikai uz viena Indijas ražotāja eksportētāja dempinga pārbaudi, ievērojot pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(6)

Ar Regulu (EK) Nr. 1292/2007 šie pasākumi tika attiecināti arī uz Brazīliju un Izraēlu, tomēr uz dažiem uzņēmumiem tie neattiecās. Šajā sakarā jaunākie grozījumi Regulā (EK) Nr. 1292/2007 tika izdarīti ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 806/2010 (9).

(7)

Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas, kuru Komisija pēc savas iniciatīvas sāka attiecībā uz piecu Indijas PET plēves ražotāju subsidēšanu, Padome 2009. gada janvārī ar Regulu (EK) Nr. 15/2009 (10) grozīja šiem uzņēmumiem ar Regulu (EK) Nr. 1292/2007 piemērotos galīgos antidempinga maksājumus un ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 piemērotos galīgos kompensācijas maksājumus.

(8)

Ņemot vērā to, ka ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 piemērotā kompensācijas maksājuma piemērošanas termiņš bija 2011. gada 9. marts (11), Padome 2011. gada maijā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 469/2011 (12) grozīja Regulu (EK) Nr. 1292/2007, tādējādi koriģējot antidempinga maksājuma likmes.

(9)

Pieprasījuma iesniedzējam, kurš pieprasīja šo starpposma pārskatīšanu, – Ester Industries Limited – šobrīd piemēro galīgo antidempinga maksājumu 29,3 % apmērā.

(10)

Komisija 2010. gada jūlijā saņēma pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu, ievērojot pamatregulas 11. panta 3. punktu. Pieprasījums attiecās tikai uz dempinga pārbaudi, un to iesniedza Ester Industries Limited, ražotājs eksportētājs Indijā (“Ester” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”). Pieprasījumā tā iesniedzējs apgalvoja, ka apstākļi, pamatojoties uz kuriem bija noteikti pasākumi, ir mainījušies un ka šīs pārmaiņas ir noturīgas. Pieprasījuma iesniedzējs sniedza prima facie pierādījumus tam, ka turpmāka pasākuma piemērošana noteiktajā apmērā, lai kompensētu kaitējumu radošu dempingu, vairs nebija vajadzīga.

(11)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju un konstatējot, ka ir pietiekami pierādījumi, kas pamato daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu, Komisija, 2010. gada 29. oktobrī publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (13) (“paziņojums par pārskatīšanas sākšanu”), saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu paziņoja par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu tikai attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēja dempinga pārbaudi.

(12)

Paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu norādīja, ka atkarībā no pārskatīšanas konstatējumiem daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanā arī novērtēs, vai ir jāgroza maksājuma likme, kuru šobrīd piemēro attiecīgā ražojuma importam, ko veic attiecīgās valsts ražotāji eksportētāji, kuri nav atsevišķi nosaukti Regulas (EK) Nr. 1292/2007 2. panta 2. punktā, t. i., maksājums, kas jāpiemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” Indijā.

(13)

Izmeklēšana attiecībā uz dempinga apjomu aptvēra periodu no 2009. gada 1. oktobra līdz 2010. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(14)

Par daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu Komisija oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējam, eksportētājvalsts iestādēm un Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski izteikt savu viedokli un pieprasīt, lai tās uzklausa.

(15)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanā, tā pieprasījuma iesniedzējam nosūtīja anketu un saņēma atbildi noteiktajā termiņā.

(16)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu dempinga noteikšanai. Tika veikts pārbaudes apmeklējums pieprasījuma iesniedzēja telpās.

(17)

Ražojums, uz ko attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats, kas definēts Regulā (EK) Nr. 1292/2007 (ar jaunākajiem grozījumiem), ar kuru piemēro spēkā esošos pasākumus, proti, attiecīgais ražojums ir Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēve, ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90.

(18)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanas, arī šī izmeklēšana liecināja, ka Indijā ražotajai PET plēvei, kas tiek eksportēta uz Savienību, un PET plēvei, kas tiek ražota un pārdota Indijas iekšzemes tirgū, kā arī PET plēvei, ko Savienības ražotāji ražo un pārdod ES, ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un vienāds pamatlietojums.

(19)

Tāpēc pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem.

(20)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai pieprasījuma iesniedzēja līdzīgā ražojuma pārdevumi neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi, t. i., vai šādu pārdevumu kopējais apjoms bija vismaz 5 % no kopējā eksporta pārdevumu uz Savienību apjoma.

(21)

Pēc tam Komisija noteica tos līdzīgā ražojuma veidus, kurus uzņēmums pārdeva iekšzemes tirgū un kuri bija identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, ko pārdeva eksportam uz Savienību.

(22)

Pēc tam tika pārbaudīts, vai pieprasījuma iesniedzēja pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi attiecībā uz katru ražojuma veidu, t. i., vai katra iekšzemes tirgū pārdotā ražojuma veida apjoms bija vismaz 5 % no tā paša ražojuma veida apjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību. Pēc tam attiecībā uz ražojuma veidiem, kas pārdoti reprezentatīvos daudzumos, tika pārbaudīts, vai šādi pārdevumi ir veikti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu.

(23)

Lai pārbaudītu, vai katra ražojuma veida reprezentatīvo pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādu, kas pārdots parastā tirdzniecības apritē, tika noteikts nesaistītiem pircējiem veikto attiecīgā veida rentablo pārdošanas darījumu īpatsvars. Visos gadījumos, kad konkrētais ražojuma veids iekšzemes tirgū tika pārdots pietiekamā daudzumā un parastā tirdzniecības apritē, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, kuru aprēķina kā visu iekšzemes tirgū pārdoto attiecīgā ražojuma veidu vidējo svērto cenu PIP laikā.

(24)

Attiecībā uz pārējiem ražojuma veidiem, kuru pārdevumu apjomi iekšzemes tirgū nebija reprezentatīvi vai kuri nebija veikti parastajā tirdzniecības apritē, normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta pirmo teikumu normālo vērtību noteica, eksportēto veidu ražošanas izdevumiem, kurus vajadzības gadījumā koriģēja, pieskaitot samērīgus procentus par pārdošanas, vispārīgajiem un administratīvajiem izdevumiem un samērīgu peļņas normu, izmantojot faktiskos datus par līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu parastajā tirdzniecības apritē, ko veicis ražotājs eksportētājs, uz kuru attiecas izmeklēšana.

(25)

Iepriekšējā starpposma pārskatīšanā, kuras rezultātā pieņēma Regulu (EK) Nr. 366/2006, noteica, ka cenu saistības ietekmēja līdzšinējās eksporta cenas un ka tās nav uzticamas turpmākas eksporta attīstības noteikšanai. Ņemot vērā to, ka Ester attiecīgo ražojumu pasaules tirgū pārdeva ievērojamos apjomos, minētajā starpposma pārskatīšanā tika nolemts eksporta cenu noteikt, pamatojoties uz visām trešām valstīm faktiski samaksātajām vai maksājamām cenām.

(26)

Jāatgādina, ka cenu saistības tika atceltas 2006. gada martā, t. i., vairāk nekā trīs gadus pirms šā PIP. Tādējādi cenu saistības neietekmēja Ester cenas eksportam uz Savienību šajā PIP. Attiecīgi var secināt, ka tās ir uzskatāmas par uzticamām turpmākas eksporta attīstības noteikšanai.

(27)

Pieprasījuma iesniedzējs visus pārdevumus eksportam uz Savienību bija veicis tieši neatkarīgiem pircējiem, eksporta cenu noteica, pamatojoties uz faktiski samaksātām vai maksājamām cenām par attiecīgo ražojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(28)

Vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu veica, pamatojoties uz ražotāja cenām un cenām tajā pašā tirdzniecības līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu ņēma vērā atšķirības faktoros, kas ietekmēja cenas un cenu salīdzināmību. Šajā nolūkā pēc vajadzības un pamatotos gadījumos veica atbilstošas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirīgās transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksas un papildu izmaksas, komisijas maksas, finanšu izmaksas un iepakojuma izmaksas, ko bija samaksājis pieprasījuma iesniedzējs.

(29)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo starpposma pārskatīšanas izmeklēšanu šobrīd tas pircējiem piedāvā plašāku izvēli attiecībā uz ķīmisko pārklājumu un ka šis aspekts būtu jāņem vērā, klasificējot attiecīgo ražojumu dažādos ražojuma veidos. Tomēr uzņēmums nepierādīja to, ka atšķirīgie ķīmiskā pārklājuma veidi ietekmēja cenu salīdzināmību un jo īpaši to, ka klienti vietējā tirgū un ES eksporta tirgū pastāvīgi maksāja dažādas cenas atkarībā no ķīmiskā pārklājuma veida. Tāpēc būtu jāturpina ražojumam piemērot klasifikāciju, kuru piemēroja iepriekšējās izmeklēšanās, un apgalvojums ir jānoraida.

(30)

Pieprasījuma iesniedzējs arī pieprasīja eksporta cenas korekciju, pamatojoties uz atvieglojumiem, ko pēc eksportēšanas piešķir saskaņā ar Piešķīruma shēmu ievedmuitas maksājumiem (“DEPB shēma”). Šajā sakarā konstatēja, ka saskaņā ar šo shēmu par attiecīgā ražojuma eksportēšanu saņemtos kredītus var izmantot, lai kompensētu muitas nodokļus par jebkuru preču importu, vai tos var brīvi pārdot citiem uzņēmumiem. Turklāt nepastāv ierobežojumi, kas nosaka, ka importētās preces būtu jāizmanto vienīgi attiecīgā eksportētā ražojuma ražošanai. Ester nepierādīja, ka saskaņā ar DEPB shēmu piešķirtie atvieglojumi ietekmēja cenas salīdzināmību un jo īpaši to, ka klienti iekšzemes tirgū pastāvīgi maksāja dažādas cenas saskaņā ar DEPB shēmas piešķirto atvieglojumu dēļ. Tāpēc šo apgalvojumu noraidīja.

(31)

Turklāt pieprasījuma iesniedzējs pieprasīja eksporta cenas korekciju, pamatojoties uz atvieglojumiem, ko piešķir saskaņā ar Ražošanas līdzekļu eksporta veicināšanas shēmu (“EPCG shēma”) un Eksporta kredītu shēmu. Šajā sakarā jāpiemin, ka līdzīgi kā iepriekš minētajās shēmās arī attiecībā uz precēm, kas importētas saskaņā ar EPCG shēmu, nav ierobežojumu, kas nosaka, ka importētās preces būtu jāizmanto vienīgi attiecīgā eksportētā ražojuma ražošanai. Otrkārt, pieprasījuma iesniedzējs neiesniedza pierādījumus, kas apliecina tiešu sakaru starp eksportēto preču cenām un saskaņā ar EPCG un Eksporta kredītu shēmām piešķirtajiem atvieglojumiem. Visbeidzot, pieprasījuma iesniedzējs nepierādīja, ka saskaņā ar šīm divām shēmām piešķirtie atvieglojumi ietekmēja cenas salīdzināmību un jo īpaši to, ka klienti iekšzemes tirgū pastāvīgi maksāja dažādas cenas saskaņā ar EPCG un Eksporta kredītu shēmām piešķirto atvieglojumu dēļ. Tāpēc šis apgalvojums ir jānoraida.

(32)

Kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. punktā, katra ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. Pamatojoties uz 44. un 45. apsvērumā minētajām piezīmēm, dempinga starpība, kas izteikta kā procentuālā daļa no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir 8,3 % apmērā.

(33)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu pārbaudīja arī, vai apstākļu pārmaiņas varētu pamatoti uzskatīt par noturīgām.

(34)

Šajā sakarā izmeklēšana liecināja, ka Ester patiešām ir veicis vairākus cenu pazemināšanas un efektivitātes uzlabošanas pasākumus. Uzņēmums ir modernizējis un izveidojis jaunu ražošanas līniju. Turklāt, ievērojami palielinoties ražošanas apjomam, būtiski samazinājās pieskaitāmās izmaksas. Tāpat uzņēmums sāka efektīvāk izvēlēties izejvielas (no tuvākas vietas), tādējādi ievērojami samazinot pārvadāšanas izmaksas. Šī izmaksu samazināšana tiešā veidā ietekmē dempinga starpību. Tāpēc šīs apstākļu pārmaiņas var uzskatīt par noturīgām.

(35)

Attiecībā uz eksporta cenu izmeklēšana liecināja, ka Ester cenu politika ilgu laiku, proti, no 2006. gada (gads, kurā tika atceltas cenu saistības) līdz 2010. gadam (gandrīz PIP beigas), ir bijusi stabila. Ņemot vērā izmaiņas Ester eksporta cenas aprēķina metodē, kā aprakstīts 24. un 25. apsvērumā, un iepriekš minēto cenu stabilitāti, no jauna aprēķinātā dempinga starpība ir uzskatāma par noturīgu.

(36)

Tāpēc uzskatīja, ka apstākļi, pamatojoties uz kuriem sāka šo starpposma pārskatīšanu, tuvākajā nākotnē nevarētu mainīties tā, ka tie ietekmētu starpposma pārskatīšanas konstatējumus. Tādējādi secināja, ka apstākļu pārmaiņas uzskatāmas par noturīgām un pasākuma piemērošana pašreizējā apmērā vairs nav pamatota.

(37)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka būtu jāpārrēķina izlasē iekļauto uzņēmumu vidējā svērtā dempinga starpība, ja šajā starpposma pārskatīšanā uzņēmumam Ester, kas bija viens no atlasē iekļautajiem uzņēmumiem, noteiktu zemāku dempinga starpību nekā iepriekš. Jāatgādina, ka, ievērojot pamatregulas 11. panta 3. punktu, šī daļējā starpposma pārskatīšana attiecas tikai uz pieprasījuma iesniedzēja – individuāla eksportētāja, proti, uzņēmuma Ester, – dempinga starpības pārbaudi. Tāpēc izmeklēšanu veica tikai attiecībā uz konkrētiem pieprasījuma iesniedzēja apstākļiem, ņemot vērā visus būtiskos un atbilstoši dokumentētos pierādījumus (14). Secinājumi, kas izdarīti, pamatojoties uz šiem faktiem, nav attiecināmi uz citiem uzņēmumiem, kuri bija iekļauti izlasē, vai citiem attiecīgās valsts ražotājiem eksportētājiem.

(38)

Uzskata, ka šādos apstākļos jaunas dempinga starpības noteikšana izlases kārtībā, ievērojot pamatregulas 9. panta 6. punktu, turpmāk uzskaitīto iemeslu dēļ nav ne likumiski iespējama, ne arī ekonomiski piemērota. Vēl jo vairāk būtu jāatgādina, ka uz izlases kārtībā noteiktu vidējo dempinga starpību var atsaukties tikai tad, ja konkrētajā izmeklēšanā tiek noskaidrots, ka eksportētāju skaits ir tik liels, ka, veicot izmeklēšanu attiecībā uz katru eksportētāju atsevišķi, iestādes tiktu pārmērīgi noslogotas un pastāvētu risks, ka izmeklēšanu nevar pabeigt pamatregulā noteiktajā termiņā. Šādā gadījumā pieņem, ka svērtās dempinga starpības aprēķināšana, pamatojoties uz izlasē iekļauto eksportētāju vidējo dempinga starpību, ir reprezentatīva attiecībā uz tādu izlasē neiekļauto eksportētāju dempinga starpību, kas sadarbojās. Tas iespējams tikai tādos gadījumos, ja šāds aprēķins tiek veikts, pamatojoties uz dempinga starpībām, kas attiecas uz to pašu periodu. Neviens no iepriekš minētajiem apstākļiem nav konstatēts saistībā ar daļēju starpposma izmeklēšanu attiecībā uz tikai vienu sākotnēji izlasē iekļautu uzņēmumu, kāda ir arī šī izmeklēšana. Attiecīgi secina, ka šīs daļējās starpposma pārskatīšanas faktiskie apstākļi ir tādi, kam nepiemēro 9. panta 6. punktu.

(39)

Jāatgādina, ka paziņojuma par pārskatīšanas sākšanu teksts: “Konstatējot, ka pasākumi attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēju ir jāatceļ vai jāgroza, var rasties vajadzība grozīt maksājuma likmi, kas šobrīd piemērojama attiecīgā ražojuma importam no citiem uzņēmumiem Indijā” nozīmē, ka, lai novērstu apiešanu, pārskatīšanas rezultātā varētu paaugstināt atlikušo maksājuma likmi (15). Ņemot vērā to, ka pieprasījuma iesniedzēja maksājums ir samazināts, uz to neattiecas iepriekšminētais pazinojuma par pārskatīšanas sākšanu noteikums.

(40)

Ņemot vērā 37. līdz 39. apsvērumā minēto pamatojumu, jānoraida apgalvojums par to, ka izlasē iekļauto uzņēmumu vidējā svērtā dempinga starpība būtu jāpārrēķina.

(41)

Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija plānots ierosināt grozīt pieprasījuma iesniedzējam piemērojamo maksājuma likmi, un tām tika dota iespēja izteikt piezīmes.

(42)

Pieprasījuma iesniedzējs vairākkārt atkārtoja savus apgalvojumus par produkta klasifikāciju, kas minēti 29. apsvērumā, kā arī apgalvojumus par nodokļu atmaksas apmēra korekciju atbilstoši eksporta cenai, pamatojoties uz saskaņā ar DEPG, EPCG un Eksporta kredīta shēmām piešķirtajiem atvieglojumiem, kas aprakstīti 30. un 31. apsvērumā. Tomēr, tā kā netika iesniegti jauni dati, pamatojoties uz kuriem varētu mainīt Komisijas konstatējumus, šos apgalvojumus noraidīja.

(43)

Tāpat pieprasījuma iesniedzējs iebilda pret šādu darījumu CIF vērtības aprēķinu, ko veica pamatojoties uz FOB. Nosakot vienas vienības CIF vērtību, Komisija uzņēmuma kopējās pārvadāšanas izmaksas attiecināja uz visiem eksporta darījumiem, ietverot FOB darījumus. Uzņēmums apgalvoja, ka kopējās pārvadāšanas izmaksas būtu jāattiecina tikai uz CIF darījumiem. Šo apgalvojumu pieņēma.

(44)

Visbeidzot, pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka no dempinga starpības aprēķina nav izņemti visi paraugu pārdevumi. Arī šo apgalvojumu pieņēma.

(45)

Pēc pārskatīšanas izmeklēšanas ierosinātā labotā dempinga starpība un antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama Ester Industries Limited izgatavota attiecīgā ražojuma importam, ir 8,3 %,