PIELIKUMS

PAMATNOSTĀDNES

par praktiskiem nosacījumiem informācijas apmaiņai, kas minēta Direktīvas 2010/75/ES 13. panta 3. punkta c) un d) apakšpunktā, tostarp par datu vākšanu un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) atsauces dokumentu izstrādi un to kvalitātes nodrošināšanu

1. NODAĻA. LABĀKO PIEEJAMO TEHNISKO PAŅĒMIENU (LPTP) ATSAUCES DOKUMENTA IZSTRĀDES UN PĀRSKATĪŠANAS KĀRTĪBA

1.1.

Konteksts

1.1.1.

LPTP atsauces dokumenta būtība un mērķis

1.1.2.

“Horizontālie” un “vertikālie” LPTP atsauces dokumenti

1.2.	LPTP atsauces dokumentu izstrādes un pārskatīšanas kārtība

1.2.1.

Jauna LPTP atsauces dokumenta izstrādes vispārējā kārtība

1.2.2.

LPTP atsauces dokumenta pārskatīšanas vispārējā kārtība

1.2.3.

LPTP atsauces dokumenta pārskatīšanas mērķis

1.2.4.

Tipiska darbplūsma, izstrādājot un pārskatot LPTP atsauces dokumentus

1.3.	Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 13. pantu izveidotā foruma atzinums

1.4.	LPTP secinājumu pieņemšana un LPTP atsauces dokumentu publicēšana

2. NODAĻA. LPTP ATSAUCES DOKUMENTA SATURS UN DARBĪBAS JOMA

2.1.

Ievads

2.2.	LPTP atsauces dokumenta struktūra

2.3.	LPTP atsauces dokumenta saturs

2.3.1.

Vispārīga informācija par LPTP atsauces dokumenta saturu

2.3.2.

Priekšvārds

2.3.3.

Darbības joma

2.3.4.

Vispārīga informācija par attiecīgo nozari

2.3.5.

Izmantojamie procesi un paņēmieni

2.3.6.

Esošie emisiju un patēriņa līmeņi

2.3.7.

Tehniskie paņēmieni, kurus ņem vērā, nosakot LPTP

2.3.7.1.

Vispārīga informācija par tehniskajiem paņēmieniem, kurus ņem vērā, nosakot LPTP

2.3.7.2.

Par katru tehnisko paņēmienu sniegtā informācija

2.3.7.2.1.

Apraksts

2.3.7.2.2.

Tehniskais apraksts

2.3.7.2.3.

Ieguvumi videi

2.3.7.2.4.

Ekoloģiskie raksturlielumi un ekspluatācijas dati

2.3.7.2.5.

Vides faktoru mijiedarbība

2.3.7.2.6.

Tehniskie apsvērumi attiecībā uz piemērojamību

2.3.7.2.7.

Rentabilitāte

2.3.7.2.8.

Īstenošanas virzītājspēki

2.3.7.2.9.

Paraugražotnes

2.3.7.2.10.

Atsauces literatūra

2.3.8.

Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumi

2.3.9.

Jaunākās tehnoloģijas

2.3.10.

Nobeiguma piezīmes un ieteikumi turpmākajam darbam

2.3.11.

Atsauces

2.3.12.

Terminu un saīsinājumu glosārijs

2.3.13.

Pielikumi

3. NODAĻA. LPTP SECINĀJUMI

3.1.

Ievads

3.2.	Atsevišķu LPTP secinājumu elementi

3.2.1.

Vispārīga informācija

3.2.2.

Tehnisko paņēmienu apraksts

3.2.3.

Informācija tehnisko paņēmienu piemērojamības novērtēšanai

3.3.	Atsevišķi LPTP secinājumi un ar tiem saistītie ekoloģiskie raksturlielumi

3.3.1.

Atsevišķi LPTP secinājumi ar saistītajiem emisiju līmeņiem

3.3.2.

Atsevišķi LPTP secinājumi un ar to saistītie ekoloģiskie raksturlielumi, izņemot emisijas līmeņus

3.4.	Atsevišķi LPTP secinājumi, neņemot vērā ar LPTP saistītos ekoloģisko raksturlielumu līmeņus

4. NODAĻA. INFORMĀCIJAS APMAIŅAS ORGANIZĒŠANA

4.1.

Ievads

4.2.	Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 75. panta 1. punktu izveidotās komitejas loma

4.3.	Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 13. pantu izveidotā foruma loma

4.4.	Tehnisko darba grupu (TDG) loma

4.4.1.

TDG izveide

4.4.2.

TDG pienākumi un uzdevumi

4.4.3.

TDG apakšgrupas

4.4.4.

Vietu apmeklējumi

4.4.5.

Iekārtu piegādātāju iesaistīšana informācijas apmaiņā

4.5.	EIPPCB loma

4.6.	Atskaites punkti informācijas apmaiņā

4.6.1.

“Vēlmju saraksta” izveide

4.6.2.

TDG sanāksmes

4.6.2.1.

Vispārīgi norādījumi

4.6.2.2.

Ievirzes sanāksme

4.6.2.3.

Galīgā TDG sanāksme

4.6.2.3.1.

Vispārīgi norādījumi

4.6.2.3.2.

Atšķirīgi viedokļi

4.6.3.

Datu vākšanas pirmā kārta pēc ievirzes sanāksmes

4.6.4.

Papildu informācijas pieprasījums (RAI)

4.6.5.

LPTP darba dokumenti un oficiālie projekti

4.6.5.1.

Oficiālie projekti

4.6.5.2.

Darba melnraksti

4.6.6.

Atsauksmju iesniegšana par oficiālajiem LPTP atsauces dokumentu projektiem

4.7.	Informācijas apmaiņas līdzekļi

4.7.1.

LPTP informācijas sistēma (BATIS)

4.7.2.

EIPPCB tīmekļa vietne

4.8.	Personas datu drošība

5. NODAĻA. DATU VĀKŠANA UN IESNIEGŠANA

5.1.

Ievads

5.2.	Vispārīgi datu vākšanas un iesniegšanas principi LPTP atsauces dokumentu izstrādei un pārskatīšanai

5.2.1.

Datu veids

5.2.2.

Datu formāts

5.2.3.

Datu kvalitāte

5.3.	Ar konfidencialitāti saistītie jautājumi

5.4.	Ekoloģiskie raksturlielumi un ekspluatācijas dati, kas vajadzīgi LPTP atsauces dokumenta nodaļā “Tehniskie paņēmieni, kurus ņem vērā, nosakot LPTP” un “Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumi”

5.4.1.

Vispārīga informācija par ekoloģiskajiem raksturlielumiem un ekspluatācijas dati

5.4.2.

Patēriņš

5.4.2.1.

Vispārīga informācija par patēriņu

5.4.2.2.

Izejvielu un palīgmateriālu/izejmateriālu patēriņš

5.4.2.3.

Ūdens patēriņš

5.4.2.4.

Enerģijas izmantošana

5.4.3.

Emisijas ūdenī

5.4.4.

Emisijas gaisā

5.4.5.

Atliekvielas/atkritumi

5.4.6.

Cita informācija

5.4.7.

Atsauces informācija, kura jāpievieno emisijas datiem

5.4.7.1.

Vispārīga informācija

5.4.7.2.

Monitorings

5.4.7.3.

Emisijas vērtību vidējie rādītāji, diapazoni un sadale

5.5.	Īpaši jautājumi katras tehniskās darba grupas kompetencē

6. NODAĻA. KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA, IZSTRĀDĀJOT UN PĀRSKATOT LPTP

1. PAPILDINĀJUMS. DATU KVALITĀTES VĒRTĒŠANAS SISTĒMA

2. PAPILDINĀJUMS. TIPISKA DARBPLŪSMA, IZSTRĀDĀJOT UN PĀRSKATOT LPTP ATSAUCES DOKUMENTUS

1.   NODAĻA

Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) atsauces dokumenta izstrādes un pārskatīšanas kārtība

1.1.   Konteksts

1.1.1.   LPTP atsauces dokumenta būtība un mērķis

Direktīvas 2010/75/ES 13. panta 1. punktā ir noteikts, ka Komisijai jāorganizē informācijas apmaiņa starp to un dalībvalstīm, attiecīgajām nozarēm un nevalstiskajām organizācijām, kas veicina vides aizsardzību, lai izstrādātu, pārskatītu un attiecīgā gadījumā atjauninātu LPTP atsauces dokumentus.

Direktīvas 2010/75/ES 13. panta 2. punktā noteikts arī, ka šī informācijas apmaiņa jo īpaši ir saistīta ar:

a)	iekārtu un tehnisko paņēmienu darbību attiecībā uz emisijām, kas attiecīgā gadījumā izteikta kā īstermiņa vai ilgtermiņa vidējais rādītājs, un saistītajiem atsauces nosacījumiem, patēriņu un izejvielu veidu, ūdens patēriņu, enerģijas izmantošanu un atkritumu radīšanu;

b)	izmantotajiem tehniskajiem paņēmieniem, saistīto monitoringu, vides faktoru mijiedarbību, ekonomisko un tehnisko dzīvotspēju un to tendencēm;

c)	labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem un jaunākajām tehnoloģijām, kas konstatēti pēc a) un b) apakšpunktā minēto jautājumu izskatīšanas.

Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) atsauces dokuments, kuru izstrādā informācijas apmaiņas rezultātā, ir definēts Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 11. punktā. Tas ir dokuments, kas izveidots konkrētu darbību vajadzībām, un tajā jo īpaši izklāstīti piemēroti tehniskie paņēmieni, pašreizējie emisijas un patēriņa līmeņi, tehniskie paņēmieni, ko paredzēts izmantot, lai noteiktu LPTP, kā arī LPTP secinājumi un jauni paņēmieni, jo īpaši ņemot vērā Direktīvas 2010/75/ES III pielikumā uzskaitītos kritērijus. Tādēļ pēc definīcijas LPTP atsauces dokuments ir aprakstošs dokuments un ar to nedz nosaka kā obligātu kāda tehniska paņēmiena vai īpašas tehnoloģijas izmantošanu, nedz arī interpretē Direktīvu 2010/75/ES.

Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni (LPTP) ir definēti Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 10. punktā kā efektīvākais un pilnīgākais darbību un ekspluatācijas metožu izstrādes posms, kurā tiek parādīta konkrēto tehnisko paņēmienu faktiskā piemērotība tam, lai noteiktu pamatus emisiju robežvērtībām un citus atļaujas nosacījumus, kas paredzēti, lai novērstu un – gadījumos, kad novēršana ir neiespējama – samazinātu emisijas un ietekmi uz vidi kopumā.

a)	Jēdziens “tehniskie paņēmieni” ietver gan izmantoto tehnoloģiju, gan risinājumus, kas attiecas uz iekārtas uzbūvi, uzstādīšanu, apkopi, ekspluatāciju un ekspluatācijas pārtraukšanu;

b)

“pieejamie tehniskie paņēmieni” ir tie tehniskie paņēmieni, kuri ir izstrādāti tiktāl, ka ir ieviešami attiecīgajā ražošanas nozarē, ievērojot ekonomiski pamatotus un tehniski piemērotus nosacījumus, ņemot vērā izmaksas un priekšrocības neatkarīgi no tā, vai tehniskie paņēmieni tiek vai netiek izmantoti vai radīti konkrētajā dalībvalstī, ja vien tie ir uzņēmējam pietiekami pieejami;

c)	“labākie” ir visefektīvākie, lai sasniegtu augstu vides vispārējās aizsardzības līmeni kopumā.

Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 12. punktā definēti arī “LPTP secinājumi” kā LPTP atsauces dokumenta daļas, kurās izklāstīti secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, to apraksts, informācija to piemērotības izvērtēšanai, ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi, saistīta uzraudzība, saistīti patēriņa līmeņi un, attiecīgā gadījumā, atbilstīgi teritorijas sanācijas pasākumi. LPTP secinājumi ir jāpieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta Direktīvas 2010/75/ES 75. panta 2. punktā. Tā ir atsauce, nosakot atļaujas nosacījumus iekārtām, uz kurām attiecas Direktīva 2010/75/ES.

LPTP atsauces dokumentu mērķis ir noteikt LPTP un ierobežot nelīdzsvarotību Savienībā attiecībā uz rūpniecisko darbību emisiju līmeni. LPTP atsauces dokumentos būtu jāsniedz informācija dalībvalstu kompetentajām iestādēm, rūpniecības uzņēmumiem, Komisijai un plašai sabiedrībai par to, kas ir LPTP un jaunās metodes darbības veidos, uz kuriem attiecas Direktīva 2010/75/ES. LPTP un jaunāko paņēmienu noteikšanas procesam jābūt pārskatāmam un objektīvam, pamatojoties uz atbilstošu tehnisko un ekonomisko informāciju. LPTP atsauces dokuments jāveido arī kā virzošais spēks, kas vērsts uz ekoloģisko raksturlielumu uzlabošanu visā Savienībā.

Lai veicinātu galvenā mērķa sasniegšanu un nodrošinātu lietotājdraudzīgumu, LPTP atsauces dokumentā jāietver tikai attiecīgā informācija LPTP noteikšanai un saistītie ekoloģiskie raksturlielumi, kā noteikts 3. nodaļā (1), kā arī jaunākie paņēmieni saistībā ar Direktīvas 2010/75/ES īstenošanu. LPTP atsauces dokuments nav iecerēts kā mācību grāmata par piesārņojuma novēršanas un kontroles metodēm. Šajā jautājumā ir plaša informācija, uz kuru LPTP atsauces dokumentā var izdarīt norādi, ja tas nepieciešams. Tomēr ir būtiski, ka LPTP atsauces dokumentā sniedz informāciju par galvenajiem paņēmieniem, kurus LPTP noteikšanai ir izskatījusi tehniskā darba grupa (TDG, sk. 4.4. iedaļu (2)), kā arī par TDG izdarīto LPTP secinājumu pamatojumu.

1.1.2.   “Horizontālie” un “vertikālie” LPTP atsauces dokumenti

LPTP atsauces dokumentos var ietvert vai nu tikai tos jautājumus, kas saistīti ar noteiktām nozares darbībām (“vertikālie” LPTP atsauces dokumenti), vai starpnozaru jautājumus (“horizontālie” LPTP atsauces dokumenti (3)).

“Horizontālie” un “vertikālie” LPTP atsauces dokumenti jāizstrādā tā, lai tie būtu savstarpēji papildinoši nolūkā noteikt atļaujas nosacījumus iekārtām, uz kurām attiecas Direktīva 2010/75/ES. “Vertikālajos” LPTP atsauces dokumentos var iekļaut informāciju par metodēm, ar kurām TDG var noteikt LPTP citās nozarēs. “Horizontālajos” LPTP atsauces dokumentos iekļauj vispārīga rakstura informāciju, kuru var izmantot dažādās darbībās, kas ietilpst Direktīvas 2010/75/ES darbības jomā. Informācija būtu jāiekļauj “horizontālajā” LPTP, ja tā papildina informāciju, kas iekļauta “vertikālajos” LPTP atsauces dokumentos par aspektiem, kas skar vairākas rūpniecības nozares. Tā nedrīkst radīt pretrunīgus secinājumus starp “vertikāliem” un “horizontāliem” LPTP atsauces dokumentiem. Lai atvieglotu gan “vertikālo”, gan “horizontālo” LPTP atsauces dokumentu izmantošanu savstarpēji papildinošā veidā, atsauces dokumentos ir jāizdara atbilstošas savstarpējas norādes uz citiem attiecīgajiem “vertikālajiem” un “horizontālajiem” LPTP atsauces dokumentiem.

1.2.   LPTP atsauces dokumentu izstrādes un pārskatīšanas kārtība

Komisija organizē un koordinē informācijas apmaiņu, iesaistot Eiropas IPNK biroju (EIPPCB) (Kopīgā pētniecības centra ģenerāldirektorātā) un Vides ģenerāldirektorātu. Ieinteresētās personas, kas iesaistītas informācijas apmaiņā, kā noteikts Direktīvas 2010/75/ES 13. panta 1. punktā (dalībvalstis, attiecīgās nozares, nevalstiskās organizācijas, kas veicina vides aizsardzību, un Komisija), pārrauga procesu, izmantojot forumu, ko izveido saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 13. panta 3. punktu. Tās veicina LPTP atsauces dokumentu sagatavošanu un pārskatīšanu, piedaloties tehniskajās darba grupās (TDG). Sīkāka informācija par ieinteresēto personu lomu, foruma darbību un TDG ir sniegta 4. nodaļā.

Lēmumu izstrādāt LPTP atsauces dokumentu vai sākt tā pārskatīšanu pieņem Komisija. Saskaņā ar 13. panta 3. punkta b) apakšpunktu tā ņem vērā foruma atzinumu par informācijas apmaiņas darba plānu.

1.2.1.   Jauna LPTP atsauces dokumenta izstrādes vispārējā kārtība

Tā kā Direktīvas 2010/75/ES I pielikumā ir iekļautas vairākas darbības, kas nebija ietvertas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/1/EK (4) I pielikumā, ir jāsagatavo jauni LPTP atsauces dokumenti.

Darbplūsma, sastādot jaunu LPTP atsauces dokumentu, ir līdzīga tā pārskatīšanas darbplūsmai, kas aprakstīta 1.2.4. iedaļā. Galvenās atšķirības ir, ka attiecībā uz jauna LPTP atsauces dokumenta izstrādi tajā nevar iekļaut “vēlmes” (sk. 4.6. iedaļu), ka ir jāsavāc vairāk informācijas un ka parasti vajadzētu būt diviem oficiāliem LPTP atsauces dokumenta projektiem pirms galīgās TDG sanāksmes.

1.2.2.   LPTP atsauces dokumenta pārskatīšanas vispārējā kārtība

LPTP atsauces dokumenta pārskatīšana LPTP dinamiskā rakstura dēļ ir ilgstošs process. Piemēram, var parādīties jauni pasākumi un tehniskie paņēmieni, zinātne un tehnoloģijas nepārtraukti attīstās, un rūpniecībā tiek sekmīgi ieviesti jauni vai inovatīvi procesi. Lai atspoguļotu šīs izmaiņas un to ietekmi uz LPTP, atsauces dokumenti ir regulāri jāpārskata un nepieciešamības gadījumā jāatjaunina. Tas ir skaidri noteikts Direktīvas 2010/75/ES 13. apsvērumā, kas norāda, ka Komisijai būtu jācenšas atjaunināt LPTP atsauces dokumentus ne vēlāk kā astoņus gadus pēc iepriekšējās versijas publicēšanas.

Lēmumā par LPTP atsauces dokumenta pārskatīšanu būtu jāņem vērā informācija LPTP atsauces dokumenta nodaļā “Jaunākās tehnoloģijas” un iedaļā “Nobeiguma atsauksmes un ieteikumi turpmākajam darbam” (sk. 2.2. iedaļu) līdz ar citiem faktoriem, piemēram, norādi, ka varētu būt pieejamas jaunas metodes, vajadzību paplašināt LPTP atsauces dokumenta darbības jomu un vajadzību iekļaut produktus/vielas vai procesus, kas vēl nav bijuši iekļauti.

1.2.3.   LPTP atsauces dokumenta pārskatīšanas mērķis

LPTP atsauces dokumentu pārskatīšanas mērķis ir apzināt LPTP attīstības tendences. To galvenokārt panāk, izskatot tās LPTP atsauces dokumentu daļas, kurās ir secinājumi par LPTP, un pārskatot vai atjauninot secinājumus, attiecībā uz kuriem ir pieejama jauna informācija, kas ļauj to darīt.

LPTP atsauces dokumentu pārskatīšana tāpēc nenozīmē visa LPTP atsauces dokumenta pilnīgu pārrakstīšanu vai modificēšanu. Tomēr ir atzīts, ka dažos gadījumos pirmajās LPTP atsauces dokumentu pārskatīšanas reizēs varētu ietvert ievērojami vairāk izmaiņu nekā nākamajās.

Skaidrs, ka vissvarīgākā jaunā informācija, kuru nepieciešams apzināt, savākt un iesniegt informācijas apmaiņas ietvaros LPTP atsauces dokumenta pārskatīšanai, ir tā, saskaņā ar kuru varētu pārskatīt vai atjaunināt LPTP secinājumus. Tāpēc ir svarīgi, lai informācija tiktu vākta, pamatojoties uz 5. nodaļā izklāstītajām vadlīnijām.

Turklāt LPTP atsauces dokumentu pārskatīšanā būtu:

1)	jāatjaunina un jāpapildina vecā pamatinformācija, pamatojoties uz jaunākajiem datiem;

2)	jāizņem neizmantojama un novecojusi informācija;

3)	jāizlabo kļūdas un jāizņem neatbilsmes citiem LPTP atsauces dokumentiem.

LPTP atsauces dokumenta pārskatīšana galvenokārt attiecas uz LPTP atsauces dokumenta nodaļām “Paņēmieni, kas jāņem vērā LPTP noteikšanā”, “Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumi” un “Jaunākās tehnoloģijas” un mazākā mērā uz LPTP atsauces dokumenta nodaļām “Piemērotie procesi un metodes” (ja šajā nodaļā ir būtiskas izmaiņas) un “Pašreizējie emisijas un patēriņa līmeņi”. Citu LPTP atsauces dokumenta nodaļu pārskatīšanai būtu jāpiešķir zemāka prioritāte.

Kopumā ir jānodrošina, ka visa informācija, kas tiek saglabāta LPTP atsauces dokumentā, ir tik aktuāla, konsekventa un precīza, cik to var saprātīgā veidā panākt.

1.2.4.   Tipiska darbplūsma, izstrādājot un pārskatot LPTP atsauces dokumentus

Izstrādājot un pārskatot LPTP atsauces dokumentus (sk. 2. papildinājumu), tipiskas darbplūsmas posmi ir ievirzes sanāksme, viens vai divi oficiāli LPTP atsauces dokumenta projekti un galīgā TDG sanāksme (sk. 4.6.2.3. iedaļu). Atkarībā no procesa veida (LPTP atsauces dokumenta sastādīšana vai pārskatīšana) pastāv šādi darbplūsmas varianti:

1)	attiecībā uz jaunu LPTP atsauces dokumentu vai tā pārskatīšanu ar lielu darbības jomas paplašināšanu parasti uzskata, ka ir vajadzīgi divi oficiāli dokumenta projekti; šajos gadījumos procesu kopumā vajadzētu veikt no 31 līdz 39 mēnešiem;

2)

LPTP atsauces dokumenta pirmajā pārskatīšanā bez lielas darbības jomas paplašināšanas var būt nepieciešami divi oficiāli dokumenta projekti, lai gan parasti ir paredzēts, ka pietiek ar vienu oficiālu LPTP atsauces dokumenta projektu; un tādējādi procesam pārsvarā būs vajadzīgi no 24 līdz 29 mēnešiem (viena oficiāla projekta gadījumā vai no 29 līdz 39 mēnešiem divu oficiālu projektu gadījumā);

3)	attiecībā uz turpmāku LPTP atsauces dokumenta pārskatīšanu bez lielas darbības jomas paplašināšanas viens oficiāls dokumenta projekts būs pietiekams, un procesu vajadzētu veikt no 24 līdz 29 mēnešiem.

Šie darbplūsmas varianti ir TDG atskaites punkti. EIPPCB tos var pielāgot pēc apspriešanās ar TDG par konkrēta LPTP atsauces dokumenta specifiku, ņemot vērā arī pieredzi, kas gūta, izstrādājot un pārskatot citus LPTP atsauces dokumentus. LPTP atsauces dokumentu izstrādes un pārskatīšanas galvenie posmi un to termiņi ir sīkāk aprakstīti 1. tabulā.

Veicot šos posmus, ņem vērā Direktīvas 2010/75/ES 13. apsvērumā izklāstīto mērķi, ka LPTP atsauces dokumenti būtu atjaunināmi ne vēlāk kā astoņus gadus pēc iepriekšējās versijas publicēšanas.

Iepriekš norādītie termiņi būtu jāattiecina uz tipisku “vertikālu” LPTP atsauces dokumentu (sk. 1.1.2. iedaļu).

Katram LPTP atsauces dokumentam konkrētie darba posmi un grafiks ir atkarīgi no vairākiem faktoriem, tostarp no LPTP atsauces dokumenta darbības jomas (un iespējamās darbības jomas paplašināšanas LPTP atsauces dokumenta pārskatīšanas gadījumā), risināmo jautājumu daudzuma un sarežģītības, EIPPCB resursiem (ņemot vērā tā galveno lomu informācijas apmaiņas procesā) un, galvenais, no aktīvas un efektīvas TDG līdzdalības. Darbplūsmu elastīgi pielāgo konkrēta LPTP atsauces dokumenta specifikai, neskarot vispārējo mērķi pabeigt darbu iepriekšminētajos termiņos.

Ir paredzēts, ka principā LPTP atsauces dokumenta pārskatīšanas laikā tiek noturētas divas TDG plenārsēdes (ievirzes sanāksme un galīgā sanāksme (sk. 4.6.2. iedaļu)). Tomēr noteiktos izņēmuma gadījumos (piemēram, ja ir iesniegts daudz jaunas informācijas vai ja LPTP noteikšana ir īpaši strīdīga) var organizēt papildu TDG plenārsēdi. Papildus šīm TDG plenārsēdēm var organizēt apakšgrupas sanāksmes, lai atvieglotu darbu (sk. 4.4.3. iedaļu).

Tāpat ir paredzēts, ka principā tiek publicēts viens oficiāls projekts pirms galīgās TDG plenārsēdes (sk. 4.6.2.3. iedaļu), izņemot jauna LPTP atsauces dokumenta vai īpaši sarežģītas pārskatīšanas gadījumā, tostarp, piemēram, ja pārskatīšana saistīta ar lielu darbības jomas paplašināšanu, ir nepieciešams otrs oficiāls dokumenta projekts. Papildus šim (šiem) oficiālajam(-iem) projektam(-iem) var izdalīt darba melnrakstus, lai atvieglotu darbu (sk. 4.6.5. iedaļu).

Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu visu LPTP atsauces dokumenta sastādīšanā vai pārskatīšanā iesaistīto dalībnieku resursus, ir stingri jānosaka termiņš lielākās informācijas daļas iesniegšanai, kas solīta vai apzināta ievirzes sanāksmes secinājumos (sk. 4.6.2.2. iedaļu). Informāciju, kas iesniegta pēc šā termiņa, EIPPCB pieņem tikai izņēmuma gadījumos pēc konsultēšanās ar TDG un ņem vērā tikai tad, ja tā sniedz ievērojamu ieguldījumu LPTP secinājumu izdarīšanā vai atjaunināšanā.

Ja nepieciešams, EIPPCB iesniedz papildu informācijas pieprasījumus (RAI) TDG, lai ievāktu kādu svarīgu trūkstošo informāciju, kas uzskatāma par vajadzīgu īpaši LPTP secinājumu izdarīšanai saskaņā ar 3. un 5. nodaļā noteiktajām pamatnostādnēm (sk. 4.6.4. iedaļu).

1.   tabula

Galvenie posmi LPTP atsauces dokumentu sagatavošanā un pārskatīšanā

Posms Nr.	LPTP atsauces dokumenta pārskatīšanas posms	Posmam paredzētais laiks (mēneši)	Uzkrātais laiks (mēneši)	Piezīmes
0.	Sagatavošana pārskatīšanai			Pēc LPTP atsauces dokumenta pabeigšanas EIPPCB organizē LPTP forumu šim atsauces dokumentam (sk. 4.7.1. iedaļu) jo īpaši attiecībā uz pārbaudes pasākumiem, ņemot vērā ieteikumus turpmākajam darbam pie LPTP atsauces dokumenta (sk. 2.3.10. iedaļu) un to, ka tas turpmāk tiek pārskatīts. LPTP informācijas sistēmai ir jāveic diskusiju un informācijas apmaiņas foruma funkcija, atbalstot nākamo pārskatīšanas procesu.
1.	TDG darbības (at)sākšana un uzaicinājums iesniegt vēlmes	2	2	EIPPCB (at)sāk TDG darbību (aicinot apstiprināt dalību un kontaktinformāciju). Attiecībā uz LPTP atsauces dokumenta pārskatīšanu EIPPCB aicina TDG dalībniekus iesniegt savas vēlmes attiecībā uz informāciju, kas, viņuprāt, būtu ņemama vērā pārskatīšanas procesā, vai izmaiņas/labojumus, kas būtu ieviešamas esošajā tekstā (sk. 4.6.1. iedaļu).
2.	Ievirzes sanāksme	3	5	LPTP atsauces dokumenta pārskatīšanas gadījumā EIPPCB strukturē un sastāda vienotu vēlmju sarakstu, un, ja nepieciešams, izstrādā standarta veidnes katram jautājumam vēlmju sarakstā, lai TDG sniegtu informāciju strukturētā, efektīvā un tieši izmantojamā veidā. EIPPCB sasauc TDG sanāksmi (sk. 4.6.2.2. iedaļu), lai izskaidrotu procesu, apspriestu vēlmju sarakstu (LPTP atsauces dokumenta pārskatīšanas gadījumā), vienotos par pārskatīšanas apjomu un vācamajiem datiem un to formātu, pamatojoties uz 5. nodaļā paredzētajām datu vākšanas pamatnostādnēm. TDG piekrīt procedūrai, kas balstīta uz vispārīgām EIPPCB pamatnostādnēm tādu jautājumu risināšanā kā komercinformācijas konfidencialitāte, sensitīva informācija saskaņā ar konkurences tiesībām, interešu konflikts un citi saistītie jautājumi.
3.	Jauna informācija (termiņš)	6	11	TDG vāc un iesniedz ievirzes sanāksmes secinājumos solīto vai apzināto informāciju. Viegli pieejamu informāciju iesniedz EIPPCB uzreiz, lai dokumentu varētu sākt gatavot iespējami drīz pēc ievirzes sanāksmes. Šajā periodā EIPPCB var: — piedalīties vietas apmeklējumos, par ko varētu būt panākta vienošanās ievirzes sanāksmē vai pēc tās (sk. iedaļu 4.6.2.2), — veikt informācijas izpēti, — sākt dokumenta izstrādi, izmantojot agrīni iesniegto pieejamo informāciju. TDG dalībnieku iesniegto informāciju un EIPPCB ievākto informāciju izplata TDG dalībniekiem “reāllaikā”, izmantojot LPTP informācijas sistēmu saskaņā ar 4.7.1. un 5.3. iedaļu. TDG dalībnieki var komentēt iesniegto informāciju un nosūtīt komentārus, izmantojot LPTP informācijas sistēmu.
4.	Pirmā oficiālā projekta izstrāde	4–6	15–17	EIPPCB sagatavo pirmo oficiālo LPTP atsauces dokumenta projektu (vai LPTP atsauces dokumenta pārskatīšanas gadījumā – tā pārskatīto daļu projektu) oficiālai apspriešanai tehniskajā darba grupā (sk. 2. nodaļu un 4.6.5.1. un 4.6.6. iedaļu). Paredzams, ka apspriešanas laikā iesniegtā informācija parasti nodrošinās vajadzīgo pamatu, lai panāktu lielu vienprātību par LPTP atsauces dokumenta nodaļām “Pašreizējie emisijas un patēriņa līmeņi” (sk. 2.3.6. iedaļu) un “Paņēmieni, kas jāņem vērā, nosakot LPTP” (sk. 2.3.7. iedaļu), bet LPTP atsauces dokumenta nodaļa “Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumi” (sk. 2.3.8. iedaļu) tiks iekļauti pirmajā oficiālajā LPTP atsauces dokumenta pārskatīšanas projektā.
5.	TDG atsauksmes	2–3	17–20	TDG atsauksmes par projektu ir jāsaņem divu mēnešu laikā. Ja apspriešanās ir paredzēta vasarā vai gada beigu brīvdienās, tad apspriešanās periodu var pagarināt ne vairāk kā līdz trim mēnešiem.
6.	Otrā oficiālā projekta izstrāde (pēc izvēles)	3–7	[20–27]	EIPPCB ņem vērā visus apsvērumus un iesniegto informāciju. EIPPCB sagatavo pamatdokumentu, ietverot galveno saņemto atsauksmju novērtējumu, un sagatavo otro oficiālo projektu, kurā noteikti ietver LPTP atsauces dokumenta nodaļas “Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumi” atjauninātu versiju un LPTP atsauces dokumenta nodaļu “Esošie emisiju un patēriņa līmeņi” (sk. 2.3.6. iedaļu) un “Paņēmieni, kas jāņem vērā LPTP noteikšanā” (sk. 2.3.7. iedaļu) jaunāko versiju.
7.	TDG atsauksmes (pēc izvēles)	2–3	[22–30]	Otrais oficiālais projekts tiek izsniegts oficiālai apspriešanai, lai divu mēnešu laikā saņemtu TDG atsauksmes. Ja apspriešana ir paredzēta vasaras vai gada beigu brīvdienās, tad apspriešanās periodu var pagarināt ne vairāk kā līdz trim mēnešiem.
8.	Galīgā sanāksme	3–5	20–25 [25–35]	EIPPCB analizē visus komentārus un sagatavo galīgo TDG sanāksmi. EIPPCB sagatavo pamatinformācijas dokumentu, tostarp noteikti izvērtē galvenos saņemtos komentārus (sk. 4.6.6. iedaļu), un noteikti ietver LPTP atsauces dokumenta nodaļu “Pašreizējie emisijas un patēriņa līmeņi” (sk. 2.3.6. iedaļu), “Tehniskie paņēmieni, kurus ņem vērā, nosakot LPTP” (sk. 2.3.7. iedaļu) un “Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumi” (sk. 2.3.8. iedaļu) jaunāko versiju. Šīs galīgās TDG sanāksmes mērķis ir panākt vienprātību attiecībā uz galīgo dokumenta projektu (sk. 4.6.2.3. iedaļu).
9.	Galīgais projekts	4	24–29 [29–39]	Projekta galīgā versija uz īsu atsauksmju sniegšanas laiku tiek izsniegta TDG, kurai būtu jāpievērš uzmanība izmaiņām, kas veiktas galīgās sanāksmes secinājumu rezultātā. EIPPCB nodrošina, ka TDG saņem atsauksmes par to, kā šīs atsauksmes ir ņemtas vērā. Atjauninātais galīgais projekts un saņemto galīgo atsauksmju izvērtējums ir pieejami forumam vismaz astoņas nedēļas pirms foruma sanāksmes.
10.	Iesniegšana foruma sanāksmē			Atjauninātais galīgais projekts tiek iesniegts forumam, kuru aicina sniegt atzinumu par dokumentu (sk. 1.3. iedaļu). Komisija dara foruma atzinumu publiski pieejamu.
NB! Kvadrātiekavās norādītais laiks attiecas uz gadījumiem, kad tiek izsniegti divi oficiāli dokumenta projekti.

Lai paaugstinātu darba sagatavošanas efektivitāti, EIPPCB pēc iespējas agrāk informē forumu (sk. 4.3. iedaļu) par paredzētajiem datumiem/periodiem, kad TDG atsāks darbu vai tiek izveidota. Tāpat EIPPCB informē TDG dalībniekus arī par nākamajiem posmiem un iespējamiem termiņiem.

1.3.   Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 13. pantu izveidotā foruma atzinums

Pēc darbu pabeigšanas tehniskajā darba grupā atjaunināto galīgo LPTP atsauces dokumenta projektu nosūta forumam, kas izveidots saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 13. pantu (sk. 4.3. iedaļu) un kuru aicina sniegt atzinumu par šo dokumentu. Dokuments tiek apspriests foruma sanāksmē. Foruma dalībnieki tiek aicināti iesniegt visas savas atsauksmes par LPTP atsauces dokumenta projekta galīgo versiju rakstiski pirms sanāksmes.

Forumā cita starpā var izskatīt:

1)	jautājumus, kas ierosināti tehniskajā darba grupā, attiecībā uz kuriem TDG dalībnieka atšķirīgais viedoklis nav precīzi atspoguļots galīgā projekta tekstā;

2)	motivētus foruma dalībnieka priekšlikumus izņemt vai pārveidot atšķirīgu viedokli, ko paudis pašas TDG pārstāvis;

3)	teksta precizējumu, kas ir neskaidrs neveiklas angļu valodas dēļ galīgajā projektā;

4)	teksta labojumus, kas precīzāk atspoguļo TDG secinājums;

5)	drukas kļūdu labojumus galīgajā projektā;

6)	priekšlikumus iesniegt svarīgus jautājumus, par kuriem jau ir ziņots LPTP atsauces dokumentā iedaļā “Nobeiguma atsauksmes un ieteikumi turpmākajam darbam” (sk. 2.3.10. iedaļu).

Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 13. panta 4. punktu Komisija publisko foruma atzinumu par ierosināto LPTP atsauces dokumenta saturu un ņem vērā lēmumu pieņemšanas procedūrās par LPTP secinājumiem un galīgajā publicētajā LPTP atsauces dokumentā.

1.4.   LPTP secinājumu pieņemšana un LPTP atsauces dokumentu publicēšana

Komisija iesniedz lēmuma projektu par LPTP secinājumiem (sk. 2.3.8. iedaļu un 3. nodaļu) saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 75. panta 1. punktu izveidotajai komitejai, lai tā sniegtu savu atzinumu saskaņā ar procedūru, kas minēta Direktīvas 2010/75/ES 75. panta 2. punktā (sk. 4.2. iedaļu).

Pēc lēmuma pieņemšanas par “LPTP secinājumiem”EIPPCB, ja nepieciešams, groza LPTP atsauces dokumentu saskaņā ar pieņemto lēmumu par LPTP secinājumiem, kā arī bez kavēšanās LPTP atsauces dokumenta versiju angļu valodā dara publiski pieejamu. Lēmumus par LPTP secinājumiem publicē Oficiālajā Vēstnesī Eiropas Savienības oficiālajās valodās.

2.   NODAĻA

LPTP atsauces dokumenta saturs un darbības joma

2.1.   Ievads

LPTP atsauces dokuments ir tehnisks dokuments, kurā sniegts tehniskas un ekonomiskas informācijas faktu materiāls, kas atspoguļo informācijas apmaiņas saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 13. pantu rezultātus un ietver vajadzīgos elementus, uz kuru pamata var izdarīt LPTP secinājumus par attiecīgo darbību.

Ja TDG ir apzinājusi jautājumus, kuri neietilpst LPTP atsauces dokumenta vai Direktīvas 2010/75/ES darbības jomā, tos nevajadzētu iekļaut LPTP atsauces dokumentā.

Ja tas palīdz īstenot konkrēto mērķi palīdzēt lasītājam meklēt sīkāku informāciju kādā jautājumā, LPTP atsauces dokumentā var minēt uzņēmumus (t. i., iekārtas vai piegādātājus), tirdzniecības nosaukumus, ieguldītājus vai TDG dalībniekus, ja vien tas nav pretrunā ar konkurences tiesībām.

2.2.   LPTP atsauces dokumenta struktūra

LPTP atsauces dokumenta definīcija Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 11. punktā paredz, ka LPTP atsauces dokumentā jo īpaši izklāstīti piemēroti tehniskie paņēmieni, pašreizējie emisijas un patēriņa līmeņi, tehniskie paņēmieni, ko paredzēts izmantot, lai noteiktu labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kā arī LPTP secinājumi un jauni paņēmieni.

LPTP atsauces dokumentā parasti ietver turpmāk tabulā norādītās daļas.

Priekšvārds

Darbības joma

Nodaļa – Vispārīga informācija par attiecīgo nozari

Nodaļa – Izmantojamie procesi un paņēmieni

Nodaļa – Pašreizējie emisijas un patēriņa līmeņi

Nodaļa – Tehniskie paņēmieni, kas jāņem vērā, nosakot LPTP

Nodaļa – Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumi

Nodaļa – Jaunākās tehnoloģijas

Nobeiguma piezīmes un ieteikumi turpmākajam darbam

Atsauces

Terminu un saīsinājumu glosārijs

Pielikumi (atkarībā no attiecināmības uz nozari un informācijas pieejamību)

Visu LPTP atsauces dokumentu struktūrā jāievēro vispārīgie principi, kas izklāstīti šajā iedaļā. Tomēr šeit sniegtais nodaļu sakārtojums ir ilustratīvs un jebkura LPTP atsauces dokumenta struktūra var būt atšķirīga, ja tā labāk atbilst LPTP atsauces dokumenta priekšmetam. “Horizontālais” LPTP atsauces dokuments (sk. 1.1.2. iedaļu) var būtiski atšķirties no šī plāna, un dažas nodaļas vispār var nebūt nozīmīgas. Tomēr arī attiecībā uz “horizontāliem” LPTP atsauces dokumentiem TDG jāmēģina vienoties par LPTP secinājumiem, ciktāl tie ir nozīmīgi un iespējami.

Ja LPTP atsauces dokuments attiecas uz dažādām apakšnozarēm vai arī skaidri nosaka procesa posmus nozarē, var būt lietderīgāk izveidot atsevišķas nodaļas par katru no šīm nozarēm vai procesa posmiem un katrā no šīm nodaļām izmantot iepriekšminēto struktūru (“Vispārīga informācija” līdz “Jaunākās tehnoloģijas”).

2.3.   LPTP atsauces dokumenta saturs

2.3.1.   Vispārīga informācija par LPTP atsauces dokumenta saturu

Izstrādājot un pārskatot LPTP atsauces dokumentus, jācenšas izveidot kodolīgus dokumentus, galveno uzmanību vēršot uz LPTP secinājumiem un aprakstošo daļu veidojot pēc iespējas īsu. Lai samazinātu informācijas dublēšanos, var izdarīt atsauces uz citiem LPTP atsauces dokumentiem (vai tematiem šajos dokumentos).

2.3.2.   Priekšvārds

LPTP atsauces dokumenta konspektīvajā standartiedaļā “Priekšvārds” aplūko dokumenta struktūru, īsumā atgādina tiesisko pamatu (neinterpretējot Direktīvu 2010/75/ES) un veidu, kādā dokuments ticis sagatavots (piemēram, kā ir ievākta un izvērtēta informācija). Tekstu veido atbilstoši katra LPTP atsauces dokumenta konkrētajai struktūrai.

2.3.3.   Darbības joma

Parasti konspektīvajā LPTP atsauces dokumenta iedaļā “Darbības joma” pēc iespējas precīzāk apraksta, kādas darbības dokuments ietver.

Tajā noteikti ietver atsauces uz attiecīgo darbību aprakstiem, kas uzskaitītas Direktīvas 2010/75/ES I pielikumā. Ja nepieciešams, iekļauj sīkāku informāciju par ražošanas procesiem un pakārtotajiem procesiem, kuri ietverti dokumentā.

Šajā iedaļā norāda arī darbības/procesus, kas ar nolūku nav ietverti LPTP atsauces dokumenta darbības jomā, vienlaikus minot šādas neietveršanas iemeslus. Tajā min arī galvenās “tieši saistītās” darbības, uz kurām attiecas dokuments pat tad, ja tās nav I pielikumā minētās darbības.

Ja nepieciešams, min citu LPTP atsauces dokumentu attiecināmību, izveidojot savstarpējas atsauces uz attiecīgajiem LPTP atsauces dokumentiem (vai tematiem tajos).

Būtu skaidri jānosaka, kad LPTP atsauces dokumenta darbības joma ir vai nu plašāka vai šaurāka nekā attiecīgās(-o) I pielikumā minētās(-o) darbības(-u) jomas saskaņā ar Direktīvu 2010/75/ES. LPTP atsauces dokumenta definīcijas joma neparedz Direktīvas 2010/75/ES I pielikumā aprakstīto darbību juridisku interpretāciju.

Attiecībā uz “horizontāliem” LPTP atsauces dokumentiem apraksta ietvertos jautājumus, kā arī to piemērojamību attiecībā uz Direktīvas 2010/75/ES I pielikumā minētajām darbībām.

2.3.4.   Vispārīga informācija par attiecīgo nozari

Īsā LPTP atsauces dokumenta ievadnodaļa “Vispārīga informācija par attiecīgo nozari” sniegs jaunāko vispārīgo informāciju par rūpniecības nozari, kuru LPTP atsauces dokumentā aplūko iekārtu daudzuma un lieluma, ģeogrāfiskās izplatības, ražošanas jaudas un ekonomikas aspektā. Tajā min galvenos ekoloģiskos jautājumus nozarē, ja iespējams, līdz ar dažiem vispārējiem emisiju un patēriņa datiem (koncentrējoties uz galvenajiem ekoloģiskajiem jautājumiem) kā pamatinformāciju.

Šai ievadnodaļai nebūtu jāvelta galvenā uzmanība, izstrādājot vai pārskatot LPTP atsauces dokumentu.

2.3.5.   Izmantojamie procesi un paņēmieni

LPTP atsauces dokumenta nodaļā “Izmantojamie procesi un paņēmieni” īsumā tiks aprakstīti rūpniecības nozarē(-ēs), uz kuru(-ām) attiecas LPTP atsauces dokuments, tobrīd izmantotie ražošanas procesi līdz ar norādi par emisiju novēršanas un samazināšanas tehniskajiem paņēmieniem.

Aplūko darbības, kas minētas direktīvas I pielikumā, un “tieši saistītās darbības”, vienlaikus ņemot vērā citu LPTP atsauces dokumentu attiecināmību dažādos “saistīto darbību” aspektos. Apraksta procesa variantus, jaunākās tendences un alternatīvus procesus, ciktāl tie ir nozīmīgi LPTP noteikšanā. Lai saīsinātu aprakstu, tajā iekļauj diagrammas vai blokshēmas.

Šajā nodaļā atspoguļo tipiskā ražošanas vienībā veicamus secīgus posmus. Iekļauj dažus vai visus zemāk norādītos jautājumus (iespējams, tos pielāgojot, lai atspoguļotu pārstrādes uzņēmumu vai saimniecību īpatnības), jo tie var būt nozīmīgi, nosakot LPTP:

—	izmantotās (arī otrreizējās/pārstrādātās) izejvielas un palīgmateriāli, tostarp ūdens un enerģija,

—	izmantotās palīgvielas/palīgmateriāli,

—	izejvielu sagatavošana (tostarp uzglabāšana un pārkraušana),

—	materiālu apstrāde,

—	produktu ražošana,

—	produktu galīgā apdare,

—	emisiju novēršanas vai samazināšanas tehniskie paņēmieni,

—	starpproduktu un galaproduktu uzglabāšana un pārkraušana,

—	blakusproduktu un atliekvielu/atkritumu apstrāde un atrašanās vidē.

Apraksta faktiskās vai iespējamās attiecības un saikni starp dažādām darbībām/procesa posmiem jo īpaši, ja tie var ietekmēt vispārējos ekoloģiskos raksturlielumus (piemēram, ja vienas darbības blakusproduktus vai atliekvielas/atkritumus varētu izmantot kā izejvielas citos).

2.3.6.   Esošie emisiju un patēriņa līmeņi

LPTP atsauces dokumenta nodaļā “Esošie emisiju un patēriņa līmeņi” tiks noradīti faktiski novēroto emisiju un patēriņa diapazona līmeņi procesam (vai procesiem) kopumā un tā (to) pakārtotajiem procesiem līdz ar norādi par izmantotajām metodēm. Šajā nolūkā var izmantot informāciju, kas iekļauta 5.2. iedaļā minētajās datu kopās. Lai sniegtu priekšstatu par salīdzināmu darbību attiecīgajiem ekoloģiskajiem raksturlielumiem, ir nepieciešamas ziņas par ražošanas līmeņiem, lai varētu izteikt emisiju/patēriņa līmeni uz vienu produkcijas vienību.

Informācijā ietver tobrīd novēroto enerģijas, ūdens un izejvielu patēriņu. Datos iekļauj galveno piesārņotāju emisiju gaisā un noplūdi ūdenī un atliekvielas/atkritumus, kas rodas darbību rezultātā, kā arī attiecīgos gadījumos norādes par trokšņa un smakas emisijām. Atkarībā no informācijas pieejamības norāda pakārtoto procesu izejvielas un gala produktus, tādējādi parādot ekoloģiski nozīmīgos pakārtotos procesus un aplūkojot materiālu pārstrādes un otrreizējas izmantošanas iespējas visā procesā vai ārpus tā. Informācija un dati šajā nodaļā nodrošina pamatu, lai izvērtētu galveno vides faktoru mijiedarbību un savstarpējo atkarību.

Emisiju un patēriņa dati, kas iekļauti šajā LPTP atsauces dokumenta nodaļā, tiek vērtēti, pēc iespējas ņemot vērā ziņas par ekspluatācijas apstākļiem (piemēram, procentuālā daļa no pilnas jaudas, citu apstākļu, kas nav parastie ekspluatācijas apstākļi, iekļaušana vai izslēgšana, atsauces nosacījumi), paraugu ņemšanas un analīzes metodes. Šim nolūkam varētu izmantot statistikas datus (piemēram, norādot vidējos, maksimālos, minimālos, diapazona rādītājus).

2.3.7.   Tehniskie paņēmieni, kurus ņem vērā, nosakot LPTP

2.3.7.1.   Vispārīga informācija par tehniskajiem paņēmieniem, kurus ņem vērā, nosakot LPTP

LPTP atsauces dokumenta nodaļai “Paņēmieni, kas jāņem vērā, nosakot LPTP” ir būtiska nozīme LPTP secinājumu izdarīšanai. Tajā ietver tehnisko paņēmienu katalogu un attiecīgo monitoringu, ko izmanto, lai:

—	novērstu emisijas gaisā, ūdenī (arī pazemes ūdeņos) un augsnē vai, ja tas nav iespējams, samazinātu emisijas,

—	novērstu vai samazinātu atkritumu rašanos.

Šajā LPTP atsauces dokumenta nodaļā apskatītie tehniskie paņēmieni tiek uzskatīti par visnozīmīgākajiem LPTP noteikšanai attiecīgajās darbībās. Tie ietver gan izmantoto tehnoloģiju, gan risinājumus, kas attiecas uz iekārtas uzbūvi, uzstādīšanu, apkopi, ekspluatāciju un ekspluatācijas pārtraukšanu.

Apraksta tādus tehniskos paņēmienus, kuri samazina izejvielu, ūdens un enerģijas izmantošanu, kā arī pasākumus avāriju un nelaimes gadījumu ietekmes uz vidi novēršanai vai ierobežošanai un teritorijas sanācijas pasākumus. Tajos ietver arī pasākumus, kas veikti, lai novērstu vai samazinātu piesārņojumu tādos ekspluatācijas apstākļos, kas nav parastie ekspluatācijas apstākļi, piemēram, palaišanas un apturēšanas operācijas, noplūdes, darbības traucējumi, iekārtas īslaicīga apstādināšana un ekspluatācijas pilnīga izbeigšana).

Novecojušus tehniskos paņēmienus neiekļauj.

Tā kā LPTP atsauces dokumenti nav domāti kā mācību grāmatas par piesārņojuma novēršanas un kontroles metodēm, šajā nodaļā tehniskos paņēmienus apraksta kodolīgi.

Ja kāds tehniskais paņēmiens ir jau pietiekami precīzi aprakstīts citā LPTP atsauces dokumentā, uz šo dokumentu var izdarīt atsauci. Ja pastāv nozaru atšķirības, tās ietver iedaļā “Tehniskais apraksts” tādā LPTP atsauces dokumentā, kas tiek atjaunināts. LPTP atsauces dokumentā ietver arī nozarei specifisko informāciju iedaļās “Ekoloģiskie raksturlielumi un ekspluatācijas dati”, “Piemērojamība” un “Paraugražotnes”.

Šajā iespējamo tehnisko paņēmienu apvienojumā ietver gan piesārņojuma novēršanas un kontroles pasākumus, atzīstot, ka emisiju novēršanai, ja iespējams, dodama priekšroka salīdzinājumā ar emisijas samazināšanu. Galvenā uzmanība tiek vērsta uz labas darbības praksi, ņemot vērā (preventīvās) apkopes sistēmas, procesu kontroles metodes un piešķīrumus neparedzētiem gadījumiem. Attiecīgā gadījumā iekļauj tādus tehniskos paņēmienus, kuri konkrētajā nozarē ir ieviešanas procesā, bet ir jau ieviesti citās nozarēs.

Šajā LPTP atsauces dokumenta nodaļā cenšas iekļaut tik daudz informācijas, cik nepieciešams, lai izvērtētu, vai tehniskais paņēmiens viens pats vai kombinācijā ar citiem var pretendēt kā attiecīgās nozares LPTP, kā arī izvērtētu tā piemērojamību nozarē. Šajā nodaļā katru tehnisko paņēmienu aplūko, iepriekšēji neizvērtējot, vai tas atbilst visiem LPTP kritērijiem (sal. ar Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 10. punktu un III pielikumu).

Tiek norādīts, vai iesniegtie tehniskie paņēmieni ir piemērojami esošajām iekārtām vai attiecas tikai uz jaunām iekārtām, vai gan uz jaunām, gan esošām iekārtām. Iesniegto tehnisko paņēmienu klāstā cenšas iekļaut gan lētus, gan dārgus tehniskos paņēmienus.

2.3.7.2.   Par katru tehnisko paņēmienu sniegtā informācija

Informācijā par katru paņēmienu būtu vēlams iekļaut visus tabulā minētos aspektus.

Apraksts

Tehniskais apraksts

Ieguvumi videi

Ekoloģiskie raksturlielumi un ekspluatācijas dati

Vides faktoru mijiedarbība

Tehniskie apsvērumi attiecībā uz piemērojamību

Rentabilitāte

Ieviešanas virzītājspēki

Paraugražotnes

Atsauces literatūra

Vispārīgie datu apkopošanas principi, tostarp iepriekšminētā informācija, ir izklāstīti 5. nodaļā.

2.3.7.2.1.   Apraksts

Iekļauj īsu tehnisko paņēmienu aprakstu, ņemot vērā, ka to izmantos LPTP secinājumos (sk. 3.2. iedaļu).

2.3.7.2.2.   Tehniskais apraksts

Detalizētāks, tomēr kodolīgs tehniskais apraksts, pēc vajadzības izmantojot, ķīmijas vai citus vienādojumus, attēlus, diagrammas un blokshēmas.

2.3.7.2.3.   Ieguvumi videi

Izklāsta galvenos iespējamos ieguvumus videi, kuri tiek panākti, īstenojot tehnisko paņēmienu (tostarp samazināts enerģijas patēriņš; samazinātas emisijas gaisā, ūdenī un zemē; izejvielu ietaupījumi; kā arī saražotās produkcijas pieaugums, samazināts atkritumu daudzums utt.).

2.3.7.2.4.   Ekoloģiskie raksturlielumi un ekspluatācijas dati

Tiek minēti faktiskie iekārtām specifiskie darbības dati (5) (tostarp emisiju līmeņi (6), izejvielu, ūdens, enerģijas patēriņa līmeņi un atliekvielu/atkritumu apjoms) no labi funkcionējošām iekārtām (attiecībā uz vidi kopumā), kurās tiek izmantots tehniskais paņēmiens, un papildina ar atbilstīgu kontekstuālo informāciju, kā izklāstīts 5.4. iedaļā.

Iekļauj citu noderīgu informāciju par šādiem jautājumiem:

—	kā projektēt, darbināt, apkopt, kontrolēt un izbeigt iekārtas ekspluatāciju (sk. arī 5.4. iedaļu),

—	emisiju monitoringa jautājumus, kas saistīti ar tehniskā paņēmiena izmantošanu (sk. arī 5.4.7. iedaļu),

—	par tehniskā paņēmiena jutību un izturību,

—	jautājumus par ekoloģisku negadījumu novēršanu.

Tiek uzsvērta saikne starp ieguldījumiem (piemēram, izejvielu un kurināmā veids un daudzums, enerģija, ūdens) un rezultātiem (emisijas, atliekvielas/atkritumi, produkcija) jo īpaši, ja tā būtiski veicina izpratni par dažādiem ietekmes uz vidi veidiem un to mijiedarbību, piemēram, ja tiek līdzsvaroti dažādi ražošanas rezultāti, kad noteiktus ekoloģiskos raksturlielumu līmeņus nevar panākt vienlaicīgi.

Emisiju un patēriņa datus iegūst, ņemot vērā pēc iespējas sīkāku informāciju par attiecīgajiem ekspluatācijas apstākļiem (piemēram, procentuālā daļa no pilnas jaudas, degvielas sastāvs, (piesārņojuma samazināšanas) iekārtas apiešana, tādu ekspluatācijas apstākļu, kas nav parastie ekspluatācijas apstākļi iekļaušana vai izslēgšana, atsauces nosacījumi), paraugu ņemšanas un analīzes metodēm un statistikas datus (piemēram, īstermiņa un ilgtermiņa vidējos, maksimālos, diapazona un sadales rādītājus, sk. jo īpaši 5.4.7. iedaļu).

Iekļauj informāciju par nosacījumiem/apstākļiem, kuri kavē (piesārņojuma samazināšanas) iekārtas pilnas jaudas izmantošanu, un/vai par nepieciešamību pilnīgi vai daļēji apiet (piesārņojuma samazināšanas) iekārtu un pasākumiem, kas veikti, lai atjaunotu pilnīgu (piesārņojuma samazināšanas) jaudu.

Šajā LPTP atsauces dokumenta daļā iekļautā informācija ir būtiska to ekoloģisko raksturlielumu līmeņu iegūšanai, kas saistīti ar LPTP (sk. 3.3. iedaļu).

2.3.7.2.5.   Vides faktoru mijiedarbība

Izklāsta attiecīgos negatīvās ietekmes uz vidi veidus, kuri rodas, īstenojot tehnisko paņēmienu, minot tehnisko paņēmienu salīdzinājumu, lai izvērtētu ietekmi uz vidi kopumā. Te var iekļaut tādus jautājumus kā:

—	izejvielu un ūdens veids un patēriņš,

—	enerģijas patēriņš un ietekme uz klimata pārmaiņām,

—	ietekme uz stratosfēras ozona slāņa noārdīšanos,

—	spēja fotoķīmiski veidot ozona slāni,

—	paskābināšanās, ko rada emisijas gaisā,

—	cieto daļiņu (tostarp mikrodaļiņu un metālu) koncentrācija apkārtējā gaisā,

—	zemes un ūdeņu eitrofikācija, kas veidojas no emisijām gaisā vai noplūdēm ūdenī,

—	skābekļa noārdīšanās ūdenī,

—	noturīgi/toksiski/bioakumulējami komponenti (tostarp metāli),

—	atliekvielu/atkritumu veidošanās,

—	ierobežotas iespējas atkārtoti izmantot vai pārstrādāt atliekvielas/atkritumus,

—	trokšņu un/vai smaržu radīšana,

—	paaugstināts avāriju risks.

Ievērojamas vides faktoru mijiedarbības gadījumā jāņem vērā Atsauces dokuments par ekonomiku un par vides faktoru mijiedarbību (ECM).

2.3.7.2.6.   Tehniskie apsvērumi attiecībā uz piemērojamību

Ja tehnisko paņēmienu var izmantot visā rūpniecības nozarē, uz kuru attiecas LPTP atsauces dokuments (sk. 2.3.3. iedaļu), tad to norāda. Pretējā gadījumā norāda galvenos vispārīgos tehniskos ierobežojumus attiecībā uz tehniskā paņēmiena izmantojumu šajā nozarē.

Galvenie nozaru ierobežojumi, kurus paredzēts minēt, ir:

—	norāde uz iekārtu vai procesu veidiem nozarē, kuros tehnisko paņēmienu nevar piemērot,

—

īstenošanas ierobežojumi dažos vispārējos gadījumos, ņemot vērā, piemēram, — to, vai tas attiecas uz jaunu vai esošu iekārtu, ņemot vērā ar modernizāciju saistītos faktorus (piemēram, telpu pieejamību) un mijiedarbību ar jau uzstādītajām iekārtām, — iekārtu izmēru, jaudu (liela vai maza) vai slodzes koeficientu, — saražotās produkcijas daudzumu, veidu vai kvalitāti, — kurināmā vai izmantotās izejvielas veidu, — dzīvnieku labturību, — klimatiskos apstākļus.

Šos ierobežojumus vajadzētu norādīt kopā ar to iemesliem.

Šie ierobežojumi nav domāti kā iespējamo vietējo apstākļu saraksts, kas varētu ietekmēt tehnisko paņēmienu piemērojamību kādai atsevišķai iekārtai.

2.3.7.2.7.   Rentabilitāte

Ietver informāciju par tehnisko paņēmienu izmaksām (kapitāls/ieguldījumi, ekspluatācija un apkope, tostarp sīka informācija par to, kā šīs izmaksas ir aprēķinātas/aplēstas) un iespējamiem ietaupījumiem pēc to piemērošanas (piemēram, samazināts izejvielu vai enerģijas patēriņš, atkritumu izmaksas, samazināts atmaksāšanās laiks salīdzinājumā ar citiem paņēmieniem), ieņēmumiem vai citām priekšrocībām, tostarp informāciju par to, kā tie aprēķināti/aplēsti.

Izmaksu datus vēlams izteikt euro (EUR). Ja konvertē no citas valūtas, datus norāda oriģinālajā valūtā un gadu, kad tie ievākti. Tas ir svarīgi, jo valūtas maiņas likmes laika gaitā mainās. Pie iekārtas vai pakalpojuma cenas/izmaksām norāda pirkšanas gadu.

Izmaksu datus vēlams izteikt kā robežizmaksas, lai būtu iespējams novērtēt kopējo izmaksu izmaiņas.

Ja tāda pieejama, būtu jānorāda informācija par tirgus sektoru, lai tehnisko paņēmienu izmaksas ietvertu kontekstā.

Iekļauj informāciju gan par jaunām, gan esošām iekārtām. Tas, kad iespējams, ļaus izvērtēt paņēmiena ekonomisko dzīvotspēju attiecīgajā nozarē, kā arī iespējamos ekonomiskos ierobežojumus attiecībā uz tā piemērojamību.

Attiecīgā gadījumā ietver informāciju par tehniskā paņēmiena rentabilitāti (piemēram, EUR par samazināto piesārņojošās vielas masu), lai novērtētu ekonomisko dzīvotspēju saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 10. punkta b) apakšpunktu.

Atsauces dokuments par ekonomiku un vides faktoru mijiedarbību (ECM) un Atsauces dokuments par vispārējiem monitoringa principiem (MON) jāņem vērā saistībā ar attiecīgi ekonomiskajiem aspektiem un monitoringa izmaksām.

Rodoties ar konfidencialitāti saistītiem jautājumiem, tie būtu jārisina, kā noteikts 5.3. iedaļā.

2.3.7.2.8.   Īstenošanas virzītājspēki

Attiecīgos gadījumos iekļauj īpašus vietējos apstākļus, prasības (piemēram, tiesību aktus, drošības pasākumus) vai ar vidi nesaistītus veicinošos faktorus (piemēram, paaugstināts ienesīgums, produktu kvalitātes uzlabošana, ekonomiskie stimuli, piem., subsīdijas, nodokļu atvieglojumi), kuri līdz šim virzījuši vai veicinājuši tehnisko paņēmienu īstenošanu.

Šai LPTP atsauces dokumenta daļai vajadzētu būt ļoti īsai, izmantojot ievilkumu sarakstus.

Šajā kontekstā būtu jāiesniedz šāda informācija:

—	informācija par saņemošo ūdeņu veidu/kvalitāti (piem., temperatūra, sāļums),

—	informācija par vides kvalitātes standartiem,

—	informācija par ražošanas pieaugumu vai produktivitāti.

2.3.7.2.9.   Paraugražotnes

Norāda atsauci(-es) uz ražotni(-ēm), kurā(-ās) tehniskais paņēmiens jau ir īstenots un no kuras(-ām) ir ievākta informācija un izmantota, lai sagatavotu to LPTP atsauces dokumenta iedaļu, kas uz attiecīgo tehnisko paņēmienu attiecas, tostarp to, cik lielā mērā tehniskais paņēmiens tiek izmantots Savienībā vai visā pasaulē.

Tiek uzskatīts, ka šajā LPTP atsauces dokumenta iedaļā ir ļoti lietderīgi iekļaut ražotņu nosaukumus, un parasti tam nevajadzētu radīt grūtības saistībā ar konfidencialitātes jautājumiem (sk. 5.3. iedaļu).

2.3.7.2.10.   Atsauces literatūra

Norāda publikācijas vai citus atsauces materiālus (piemēram, grāmatas, ziņojumi, pētījumi), kas ir izmantoti, rakstot šo iedaļu, un kuros ir sīkāka informācija par tehnisko paņēmienu. Ja atsauces materiālā ir daudz lapu, norāda atsauci uz attiecīgo(-ajām) lapu(-ām) vai nodaļu(-ām).

Atsauces literatūru dara pieejamu ar LPTP informācijas sistēmu, ja tas iespējams.

2.3.8.   Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumi

LPTP atsauces dokumenta nodaļā “Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumi” tiks izklāstīti secinājumi par to, kas ir LPTP šajā sektorā, pamatojoties uz informācijas apmaiņu, kā atspoguļots iepriekšējās nodaļās, un ņemot vērā jēdziena “Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni” definīciju Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 10. punktā līdz ar III pielikumā uzskaitītajiem kritērijiem. Šo LPTP secinājumu noteikšanas procesā galvenie tehnisko paņēmienu ekoloģisko raksturlielumu kritēriji, tostarp vides faktoru mijiedarbība, kā arī to izmaksas, ir jāapsver saistībā ar rūpniecības nozari.

Šī nodaļa tiks izstrādāta tā, lai nebūtu vajadzīgas būtiskas izmaiņas, to iekļaujot dokumentā, kas būtu piemērots, lai to pieņemtu saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 13. panta 5. punktu un izmantotu to kā “LPTP secinājumus”, kā noteikts Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 12. punktā.

Jāatzīmē, ka pierādījumus (t. i., pamatotu tehnisko un ekonomisko informāciju), lai atbalstītu tehnisko paņēmienu kā LPTP, var iegūt no vienas vai vairākām iekārtām, kurās to izmanto kaut kur pasaulē. Gadījumos, kad informācija par to nāk tikai no vienas iekārtas un/vai tikai no iekārtām, kas atrodas trešos reģionos, TDG veic pamatīgu izvērtējumu par tā piemērojamību nozarē.

Sīkāka informācija par LPTP secinājumiem un elementiem, kas tajos būtu jāietver saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 12. punktu, ir sniegta 3. nodaļā.

2.3.9.   Jaunākās tehnoloģijas

Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 14. punktā “jauns tehnisks paņēmiens” ir definēts kā rūpnieciskai darbībai paredzēts jauns tehnisks paņēmiens, kas, ja tiek ieviests ražošanā, varētu nodrošināt augstāku vispārējo vides aizsardzības līmeni vai vismaz tādu pašu vides aizsardzības līmeni un lielākus izmaksu ietaupījumus nekā pašreizējie labākie pieejamie tehniskie paņēmieni.

LPTP atsauces dokumenta nodaļā “Jaunākās tehnoloģijas” tiks noteiktas šādas jaunākās tehnoloģijas. Jāraugās, lai iekļautu tikai tos tehniskos paņēmienus, kuru izstrāde ir pietiekami progresējusi, lai būtu labas izredzes, ka (tuvākajā) nākotnē tie varētu kļūt par LPTP.

Informācijā par katru jaunāko tehnisko paņēmienu iekļauj vismaz tā aprakstu, tā potenciālos rādītājus salīdzinājumā ar esošajiem LPTP, iepriekšēju izmaksu un ieguvumu novērtējumu, kā arī norādi par termiņiem, kad paņēmiens var kļūt komerciāli “pieejams”.

Šajā nodaļā var ietvert arī tehniskos paņēmienus to ekoloģisko jautājumu risināšanai, kuri tikai nesen radījuši interesi saistībā ar konkrēto nozari.

Tehniskie paņēmieni, kurus jau piemēro rūpnieciskā mērogā, tiks aplūkoti LPTP atsauces dokumenta nodaļā “Tehniskie paņēmieni, kas jāņem vērā LPTP noteikšanā” (sk. 2.3.7. iedaļu) nevis nodaļā “Jaunākās tehnoloģijas”.

2.3.10.   Nobeiguma piezīmes un ieteikumi turpmākajam darbam

Īsajā LPTP atsauces dokumenta iedaļā “Nobeiguma piezīmes un ieteikumi turpmākajam darbam” tiks norādīts tā procesa sākuma datums un laiks, ar kuru LPTP atsauces dokuments ir sastādīts vai pārskatīts, kā arī galvenie atskaites punkti (piem., TDG sanāksmes, izdotie oficiālie dokumentu projekti).

Min tehniskajā darba grupā pārstāvētās institūcijas un organizācijas, kuras ir aktīvi veicinājušas informācijas apmaiņu, un galvenos informācijas avotus, uz kuriem LPTP atsauces dokuments pamatojas, norādot īpaši vērā ņemamos ziņojumus vai iesniegumus, kas ir veicinājuši rezultātu ticamību.

Norāda informācijas apmaiņā panākto vienprātības pakāpi, izklāstot spēkā esošos (7) atšķirīgos TDG dalībnieku paustos viedokļus, un kādā mērā TDG dalībnieki tos atbalsta.

Šajā iedaļā atsaucas uz foruma atzinumu par piedāvāto LPTP atsauces dokumenta saturu un iekļauj jautājumus, kuri bija jāatrisina LPTP secinājumu pieņemšanas procedūrā.

Nosaka visus galvenos neatrisinātos jautājumus vai trūkstošās zināšanas. Iekļauj ieteikumus turpmākiem pētījumiem vai informācijas vākšanai, ņemot vērā nākamo dokumenta pārskatīšanu.

2.3.11.   Atsauces

LPTP atsauces dokumenta iedaļā “Atsauces” tiks uzskaitīti tie informācijas avoti, kurus EIPPCB izmantojis dokumenta izstrādē, jo īpaši tie dokumenti, kurus informācijas apmaiņas gaitā iesnieguši TDG dalībnieki. Šos dokumentus dara pieejamus TDG dalībniekiem arī LPTP informācijas sistēmā (sk. 4.7.1. iedaļu), ja vien tie nesatur konfidenciālu informāciju (sk. 5.3. iedaļu) vai ja vien nav tā, ka tos tālāk nedrīkst izplatīt autortiesību dēļ.

2.3.12.   Terminu un saīsinājumu glosārijs

LPTP atsauces dokumenta iedaļā “Terminu un saīsinājumu glosārijs”, kurai ir standarta struktūra un ievads, tiks apkopoti un definēti konkrēti tehniski termini un atšifrēti visus dokumentā izmantotie akronīmi.

2.3.13.   Pielikumi

Atkarībā no saistības ar nozari un informācijas pieejamības LPTP atsauces dokumenta galveno daļu var papildināt ar pielikumiem, kuros ir papildu informācija no literatūras un/vai gadījumu izpētes.

Tiesību aktu kopsavilkumi LPTP atsauces dokumentā netiek iekļauti. TDG dalībnieku iesniegtos kopsavilkumus ar atsaucēm uz valsts tiesību aktiem varētu ievietot EIPPCB mājas lapā.

3.   NODAĻA

LPTP secinājumi

3.1.   Ievads

“LPTP secinājumi” ir definēti Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 12. punktā kā “dokuments, kurā ietvertas tās LPTP atsauces dokumenta daļas, kurās izklāstīti secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, to apraksts, informācija to piemērotības izvērtēšanai, ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi, saistīta uzraudzība, saistīti patēriņa līmeņi un, attiecīgā gadījumā, atbilstīgi teritorijas sanācijas pasākumi.”

LPTP atsauces dokumenta nodaļa “Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumi” tāpēc jāveido tā, lai tā aptvertu visus iepriekšminētos aspektus un nebūtu vajadzīgas nekādas būtiskas izmaiņas, lai to iekļautu dokumentā, kurš jāpieņem atbilstoši Direktīvas 2010/75/ES 13. panta 5. punktam, kā arī lai to varētu izmantot kā LPTP secinājumus, kas definēti Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 12. punktā (sk. 2.3.8. iedaļu).

Skaidrības labad dokumentā nepārprotami nosakāmas ar LPTP secinājumiem saistītās darbības. Papildus nosakāms, ka LPTP secinājumos aprakstīto tehnisko paņēmienu saraksts nav nedz preskriptīvs, nedz izsmeļošs. Drīkst izmantot citus tehniskos paņēmienus, kas nodrošina vismaz līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni. Nepieciešamības gadījumā var iekļaut arī nozarei specifiskās definīcijas “jauna iekārta/ražotne” un “esoša iekārta/ražotne”.

LPTP secinājumi sastāvēs no vairākiem atsevišķiem secinājumiem, norādot, kurš(-i) tehniskais paņēmiens(-i) vai to kombinācija(-as) ir LPTP konkrēta vides mērķa sasniegšanai. Šos tehniskos paņēmienus būtu jāmin LPTP atsauces dokumenta nodaļā “Tehniskie paņēmieni, kurus ņem vērā, nosakot LPTP”.

Katru atsevišķo LPTP var raksturot, izmantojot vai neizmantojot attiecīgos ekoloģiskos raksturlielumus. Attiecīgie ekoloģiskie raksturlielumi varētu būt vai nu emisijas līmenis, vai cita veida ekoloģisko stāvokli raksturojošs parametrs.

Ja tas ir noderīgi kompetentajām iestādēm un uzņēmējiem, LPTP secinājumos var iekļaut arī norādes uz dažiem paņēmieniem, minot, ka tie nav LPTP, tādējādi tos ar nolūku izslēdzot no LPTP kā nepilnvērtīgus vai neuzticamus ekoloģiskos raksturlielumus, nepieejamus, neekonomiskus, tehniski un/vai ekonomiski novecojušus, tādus, kas ietekmē citus līdzekļus, vai nav droši ekspluatācijā.

Kas attiecas uz Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 12. punktu, LPTP secinājumiem jāpievēršas arī ar LPTP saistītajam monitoringam (biežumam un uzraudzības metodēm). To var izdarīt, vai nu iekļaujot atsevišķus secinājumus par monitoringu, vai ietverot citos secinājumos, piemēram, gadījumos, kur norādītas ekoloģisko raksturlielumu robežas.

LPTP secinājumi būtu jāvērš uz tādiem ekspluatācijas apstākļiem, kas nav parastie ekspluatācijas apstākļi, piemēram, palaišanas un darbības izbeigšanas operācijas, noplūdes, darbības traucējumi, iekārtas īslaicīga apstādināšana vai ekspluatācijas pilnīga izbeigšana), ja šādi apstākļi var radīt bažas par vides aizsardzību.

LPTP secinājumi ir izkārtoti tā, lai vairāki atsevišķi secinājumi būtu grupēti pēc kopējām pazīmēm, piemēram, ekoloģiskiem jautājumiem, ražošanas procesa posmiem vai gala produktu(-iem), kā lietderīgāk.

3.2.   Atsevišķu LPTP secinājumu elementi

3.2.1.   Vispārīga informācija

Katrs atsevišķais LPTP secinājums jāizklāsta, izmantojot standarta formātu, kura uzbūve lielā mērā atkarīga no tā, vai ar LPTP saistāms kāda ekoloģiskā raksturlieluma līmenis.

Katrs atsevišķais LPTP secinājums tiek numurēts, lai būtu vieglāk atrast atsauces, un sākas ar norādi uz vides aizsardzības mērķi(-iem)/ieguvumu(-iem) (piemēram, novērst vai mazināt putekļu emisijas, novērst/samazināt ūdens patēriņu, novērst/samazināt ražošanas atkritumus), kam seko “LPTP izmantojams” un metode vai metožu kombinācija, kuru var izmantot attiecīgā(-o) mērķa(-u) sasniegšanai.

Lai sasniegtu attiecīgo(-s) vides mērķi(-us)/ieguvumu(-us), katrā LPTP secinājumā iekļauj tehniskā paņēmiena vai to kombinācijas aprakstu un informāciju, kas ļautu izvērtēt tā pielietojamību attiecīgajā nozarē.

3.2.2.   Tehnisko paņēmienu apraksts

Tehnisko paņēmienu apraksts ir īss, bet pietiekoši informatīvs, lai to varētu izmantot kompetentās iestādes un uzņēmēji. Jāizvairās no neatšifrētiem akronīmiem un tehniskā žargona. LPTP atsauces dokumenta nodaļā “Tehniskie paņēmieni, kurus ņem vērā, nosakot LPTP” (sk. 2.3.7. iedaļu) iekļauj īsu tehnisko paņēmienu aprakstu, kuram būtu jānodrošina pamats aprakstiem LPTP secinājumos.

Kur tas vajadzīgs, šajā aprakstā iekļaujami arī LPTP definīcijā minētie aspekti (piemēram, apkope, projektēšana, ekspluatācija, slēgšana).

3.2.3.   Informācija tehnisko paņēmienu piemērojamības novērtēšanai

Ja nav skaidri norādīts citādi, LPTP secinājumos minētie tehniskie paņēmieni pielietojami galvenokārt attiecīgajai darbībai. Ja noteiktu tehnisko paņēmienu lietošanā pastāv kādi ierobežojumi, tie skaidri jānorāda. LPTP atsauces dokumenta nodaļā “Tehniskie paņēmieni, kurus ņem vērā, nosakot LPTP” (sk. 2.3.7. iedaļu, jo īpaši informāciju iedaļās “Tehniskie apsvērumi attiecībā uz piemērojamību”, “Rentabilitāte” un “Vides faktoru mijiedarbība”) iekļautajai informācijai vajadzētu nodrošināt pamatu, lai par tehnisko paņēmienu piemērojamību varētu runāt LPTP secinājumos.

Informācijā, kas nepieciešama konkrēto tehnisko paņēmienu piemērojamības izvērtēšanai, jāietver šādi jautājumi, ja tie ir nozīmīgi: “jaunas” ražotnes/iekārtas pret “esošajām”, ražotņu/iekārtu lielums, izmantotā procesa veids, degvielas vai izejmateriālu veids, patēriņa līmeņi, slodzes koeficients, ražīgums jeb produktivitāte, klimatiskie apstākļi un prasības telpām. Nav jāmin vides faktoru mijiedarbība, ja vien tā neierobežo piemērojamību.

3.3.   Atsevišķi LPTP secinājumi un ar tiem saistītie ekoloģiskie raksturlielumi

Ekoloģisko raksturlielumu līmeņi saistībā ar LPTP var ietvert:

—	emisijas līmeņus,

—	patēriņa līmeņus,

—	citus līmeņus (piemēram, attīrīšanas efektivitāti).

Ekoloģisko raksturlielumu līmenis saistībā ar LPTP ir iekļaujams, ja ir pietiekams pamats to darīt. Tas darāms, pamatojoties uz TDG ietvaros saņemto informāciju un ņemot vērā informācijas apmaiņā iegūto konkrēto ražotņu datu apjomu un kvalitāti.

Ar LPTP saistītie ekoloģisko raksturlielumu līmeņi tiek izteikti kā diapazoni, nevis atsevišķas vērtības. Diapazons var atspoguļot atšķirības starp konkrētā veida ražotnēm (piemēram, atšķirības gala produkta pakāpē/tīrībā un kvalitātē, atšķirības projektēšanā, konstruēšanā, iekārtu izmēros un jaudās), kuras rada atšķirības sasniedzamajos ekoloģiskajos raksturlielumos, izmantojot LPTP.

Vēlams izmantot reālu diapazonu, nevis izteiksmes, piemēram, “< X”, jo tās nav tik informatīvas. Ir pieņemami izmantot “< X līdz Y” tipa izteiksmi (t. i, “< X” diapazona apakšējā robeža, Y – augšējā robeža), ja nav iespējams precīzi noteikt diapazona apakšējo robežu, piemēram, ja informācijā ietvertie dati atrodas tuvu nosakāmajai robežai.

EIPPCB un TDG izvērtē informācijas apmaiņas rezultātā ievāktos datus (sk. 5. nodaļu), pēc tiem nosaka gan apakšējo, gan augšējo diapazona robežu.

Lai noteiktu diapazona apakšējo robežu, jāņem ražotnes(-ņu) raksturlielumus parastajos ekspluatācijas apstākļos ar LPTP, nosakot informācijas apmaiņas rezultātā iegūtos labāko ekoloģisko raksturlielumu (LPTP atsauces dokumenta nodaļa “Tehniskie paņēmieni, kurus ņem vērā, nosakot LPTP”), ja vien šādu raksturlielumu no intervāla neizslēdz TDG. Tādā gadījumā LPTP atsauces dokumentā izskaidro, kāpēc tas noraidīts, ņemot vērā, ka ražotne, kura uzrāda vislabākos rezultātus konkrētajā vides rādītājā, iespējams, nav labākā pēc citiem rādītājiem.

Augšējo ar LPTP saistītā ekoloģiskā raksturlieluma diapazona robežu iegūst, ņemot vērā raksturlielumu diapazonu, kas saistīts ar LPTP (8) piemērošanu normālos ekspluatācijas apstākļos.

Nosakot ar LPTP saistītos ekoloģisko raksturlielumu līmeņus, var izmantot noapaļotas vērtības, bet jāņem vērā ierobežojumi datu vākšanas vai tehniskos jautājumos (piemēram, atšķirīgu monitoringa metožu izmantošana, mērījumu neprecizitāte).

3.3.1.   Atsevišķi LPTP secinājumi ar saistītajiem emisiju līmeņiem

Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 13. punktā “emisiju līmenis, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem” definēts kā “tāds emisiju līmenis, kas sasniegts parastos ekspluatācijas apstākļos, izmantojot labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vai labāko pieejamo tehnisko paņēmienu kopumu, kā tas izklāstīts LPTP secinājumos, un kas izteikts kā vidējais rādītājs konkrētā laikposmā atbilstīgi konkrētiem atsauces nosacījumiem”.

Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 4. punktā noteikts, ka “emisija” ir “tieša vai netieša vielu, vibrāciju, siltuma vai trokšņa novadīšana no iekārtas punktveida vai difūza avota gaisā, ūdenī vai zemē”.

14. panta 1. punkta f) apakšpunktā kā piemēri apstākļiem, “kas nav parastie ekspluatācijas apstākļi” minētas “palaišanas un apturēšanas operācijas, noplūdes, darbības traucējumi, iekārtas īslaicīga apstādināšana”.

Atsevišķā LPTP secinājumā, norādot ar LPTP saistītos emisijas līmeņus (LPTP–SEL), ietver skaitliski izteiktu emisiju līmeņu diapazonu. Vienības, atsauces nosacījumi (piemēram, dūmgāzu skābekļa līmenis, temperatūra, spiediens) – ja nepieciešams – un vidējais laikposms (piemēram, stundas/dienas/nedēļas/mēneša/gada vidējais rādītājs) jānorāda nepārprotami. Ja uzskata par vajadzīgu un ja iesniegtie dati to ļauj, LPTP–SEL var izteikt kā īstermiņa un ilgtermiņa vidējos rādītājus (sk. arī 5.4.7. iedaļu).

Var pievienot informāciju, kas izskaidro, kādos apstākļos iespējams sasniegt apakšējo LPTP – SEL robežu vai kas atspoguļo dažādo metožu atšķirīgo efektivitāti.

Atsevišķa LPTP secinājuma piemērs, norādot ar LPTP saistītos emisiju līmeņus, skatāms 3.1. attēlā.

3.1.   attēls

Atsevišķa LPTP secinājuma piemērs, kas ietver emisiju līmeņus saistībā ar LPTP (LPTP – SEL)

42.	Lai samazinātu viena procesa (AA) radītās gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisijas, LPTP jāizmanto tālāk attēlotais viens tehniskais paņēmiens vai vairāku paņēmienu kombinācija.

	Tehniskais paņēmiens	Apraksts	Piemērojamība
a	aa	[apraksts]	jaunas iekārtas
b	bb		esošās iekārtas
c	cc

LPTP – SEL GOS ir:

—	Jaunajām iekārtām: 10–20 C/Nm3 mg kā dienas vidējais rādītājs saskaņā ar atsauces nosacījumiem xx, yy, …

—	Esošām iekārtām 20–30 mg C/Nm3 kā dienas vidējais rādītājs saskaņā ar atsauces nosacījumiem xx, yy, …

Atkarībā no pieejamās informācijas LPTP – SEL var izteikt vienā vai vairākos, tostarp turpmāk norādītajos, veidos.

—	Kā koncentrāciju (piesārņotāka masa uz tilpuma vienību). Šis parasti ir visizplatītākais emisiju līmeņa izteikšanas veids. Lai līmeņus būtu iespējams salīdzināt, ir būtiski norādīt atsauces nosacījumus un vidējos laikposmus.

—

Kā specifisku daudzumu (piesārņojošās vielas daudzumu uz produkta vai izmantotās izejvielas masas vienību). Dažos gadījumos specifiskais daudzums kā rādītājs ir labāks par koncentrāciju, piemēram, ja piesārņojošo vielu koncentrācija ir paaugstināta, kā rezultātā vajadzīgi pasākumi notekūdeņu apjoma samazināšanai un enerģijas taupīšanai, piemēram, ūdens kontūru slēgšana. Arī šajā gadījumā izšķiroša nozīme salīdzināšanā ir vidējam laikposmam.

3.3.2.   Atsevišķi LPTP secinājumi un ar to saistītie ekoloģiskie raksturlielumi, izņemot emisijas līmeņus

Ekoloģiskie raksturlielumi, ja neskaita emisijas līmeni, var būt saistīti ar noteiktu LPTP. Kā piemērus var minēt materiāla patēriņu, ūdens vai enerģijas patēriņu, atkritumu rašanos, attīrīšanas no piesārņojošajām vielām efektivitāti vai redzamo emisiju ilgumu.

Ar LPTP saistītie patēriņa līmeņi būtu jāizsaka ar patēriņu (piem., izejvielu, enerģijas, ūdens) uz saražotā produkta masas vienību (piem., kg/t, MJ/t).

Saistībā ar enerģijas un ūdens patēriņu ar LPTP saistītos raksturlielumu līmeņus var izteikt arī kā patēriņu uz vienu izejmateriāla masas vienību (piem., MJ/t, m3/t).

Kas attiecas uz atkritumu radīšanu, ar LPTP saistītos ekoloģisko raksturlielumu līmeņus vēlams izteikt kā radīto atkritumu masu uz vienu saražotā produkta masas vienību (piem., kg/produkta t). To var izteikt arī citos veidos, piemēram, kā radīto atkritumu masu uz vienu izejvielas masas vienību (piemēram, kg/t).

Atsevišķi LPTP secinājumi, tostarp ar ekoloģisko raksturlielumu līmeņiem saistītie, izņemot emisiju līmeņus, veidojami līdzīgi, kā tas parādīts 3.1. attēlā (ar citiem ekoloģiskajiem raksturlielumiem, nevis LPTP – AEL).

3.4.   Atsevišķi LPTP secinājumi, neņemot vērā ar LPTP saistītos ekoloģisko raksturlielumu līmeņus

Atsevišķi LPTP secinājumi, neņemot vērā ar LPTP saistītos ekoloģiskos raksturlielumus, piemēram, saistībā ar monitoringu, teritorijas sanāciju vai vides pārvaldības sistēmām, tiek veidoti līdzīgi, kā tas parādīts 3.1. attēlā, izņemot informāciju, kas saistīta ar LPTP ekoloģisko raksturlielumu līmeņiem.

4.   NODAĻA

Informācijas apmaiņas organizēšana

4.1.   Ievads

Dažādi Direktīvas 2010/75/ES 13. pantā paredzēto LPTP secinājumu pieņemšanas un informācijas apmaiņas procesa posmi aprakstīti 1.2.4. iedaļā.

Šis informācijas apmaiņas process bieži dēvēts par Seviljas procesu, jo tas saskaņots ar Eiropas IPNK biroju (EIPPCB), kas atrodas Seviljā Spānijā.

Galveno šajā procesā iesaistīto dalībnieku lomas ir aprakstītas 4.2.–4.5. iedaļā.

Svarīgi atskaites punkti informācijas apmaiņas procesā, informācijas apmaiņas līdzekļi un personas datu drošības jautājumi ir aprakstīti 4.6–4.8. iedaļā.

4.2.   Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 75. panta 1. punktu izveidotās komitejas loma

Direktīvas 2010/75/ES 75. pantā ir paredzēts izveidot komiteju, kurā ietilptu visu dalībvalstu pārstāvji un kura Komisijai palīdzētu īstenot Direktīvu 2010/75/ES.

Direktīvas 2010/75/ES 13. panta 5. punktā ir noteikts, ka lēmumus par LPTP secinājumiem pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/2011 (9). Tāpēc saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 75. panta 1. punktu izveidotā komiteja jāiesaista lēmumu pieņemšanā par informācijas apmaiņas rezultātā iegūtajiem LPTP secinājumiem.

Saskaņā ar 13. panta 3. punktu šī komiteja ir iesaistīta arī apspriedēs par “pamatnostādnēm datu vākšanā” un “pamatnostādnēm par LPTP atsauces dokumentu izstrādi un par to kvalitātes nodrošināšanu, tostarp par to piemērotu saturu un formātu” (t.i., šo dokumentu).

4.3.   Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 13. pantu izveidotā foruma loma

Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 13. pantu izveidotais forums ir Komisijas organizēta un vadīta ekspertu grupa, un tajā piedalās to dalībvalstu, iesaistīto nozaru un to nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuras veicina vides aizsardzību. Biedru iecelšana forumā notiek saskaņā ar Komisijas 2011. gada 16. maija Lēmumu 2011/C 146/03, ar kuru izveido forumu (10), kā arī nosaka foruma darba uzdevumu.

Foruma loma, kā aprakstīts Direktīvas 2010/75/ES 14. apsvērumā un 13. pantā, ir, apspriežoties un izsakot savu viedokli par praktisko informācijas apmaiņas kārtību, nodrošināt efektīvu, aktīvu un pārredzamu informācijas apmaiņu augstas kvalitātes LPTP atsauces dokumentu izveidošanai.

Galvenais foruma uzdevums ir, ņemot vērā šīs pamatnostādnes, izvērtēt LPTP informācijas apmaiņas rezultātus un sniegt savu atzinumu par ierosināto LPTP atsauces dokumentu saturu, kas izriet no veiktā tehniskā darba (sk. 1.3. iedaļu). Foruma dalībnieki ir atbildīgi par savu pārstāvju iecelšanu TDG (sk. 4.4.2. iedaļu, kas veltīta TDG dalībnieku uzdevumiem un profilam) un par kontaktu uzturēšanu ar viņiem, lai visā izstrādes procesā tiktu nodrošināta aktīva un efektīva informācijas apmaiņa.

Īpaši jāuzsver, ka saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 13. panta 3. punktu forums sniedz savu atzinumu par:

1)	foruma reglamentu;

2)	darba plānu saistībā ar informācijas apmaiņu;

3)	pamatnostādnēm attiecībā uz datu vākšanu;

4)	pamatnostādnēm par LPTP atsauces dokumentu izstrādi un par to kvalitātes nodrošināšanu, tostarp par to piemērotu saturu un formātu.

Forums ir arī vieta, kur tiek apspriesti vispārīgi ar informācijas apmaiņu saistīti jautājumi. Izmantojot forumu, ieinteresētās personas var izteikt savu viedokli par informācijas apmaiņas procesu. Ja forums to uzskata par nepieciešamu, tas var ierosināt apspriest konkrētus aspektus, kuri būtu risināmi LPTP atsauces dokumenta sastādīšanas vai pārskatīšanas laikā.

4.4.   Tehnisko darba grupu (TDG) loma

4.4.1.   TDG izveide

Sastādot vai pārskatot LPTP atsauces dokumentu, Komisija izveido (vai atjauno) TDG. Katra TDG sastāvā ir tehniskie eksperti, kuri pārstāv dalībvalstis, nozares, nevalstiskās organizācijas (NVO), kuras veicina vides aizsardzību, un Komisiju.

TDG dalībniekus dalībai informācijas apmaiņā izvirza, galvenokārt pamatojoties uz viņu kompetenci tehniskos, ekonomiskos, vides un reglamentēšanas jautājumos (jo īpaši rūpniecības iekārtu atļauju piešķiršanā vai pārbaudē), kā arī uz viņu spēju vadīt informācijas apmaiņas procesu no LPTP atsauces dokumentu gala lietotāju viedokļa.

Ekspertus katrai TDG izvirza foruma pārstāvji. Lai to izdarītu, foruma dalībnieki TDG kandidatūru vārdus un kontaktinformāciju nosūta EIPPCB.

Lai veicinātu attiecīgo rūpniecības nozaru līdzdalības efektivitāti TDG, pārstāvju iecelšanu var saskaņot ar Eiropas rūpniecības asociācijām.

4.4.2.   TDG pienākumi un uzdevumi

TDG izstrādā vai pārskata LPTP atsauces dokumentus, veicot informācijas apmaiņas rezultātu uzskaiti par attiecīgo nozari.

Gatavojot un pārskatot LPTP atsauces dokumentu, TDG ir galvenais informācijas avots. Tādēļ ir svarīgi, lai TDG dalībnieki aktīvi iesaistītos informācijas apmaiņā. Pievienojoties TDG, tās dalībnieki apņemas aktīvi vākt un sniegt informāciju un iekļauties termiņos, kas saskaņoti ar tehnisko darba grupu vai kurus ierosinājis EIPPCB, vienlaikus ievērojot konkurences noteikumus.

TDG dalībnieki atbild par ziņošanu atpakaļ uz Forumu tam pārstāvim, kurš viņu izvirzījis, jo īpaši tad, ja radušies jautājumi par informācijas apmaiņu.

Galvenie TDG dalībnieka uzdevumi ir:

1)	apzināties norādījumus šajā dokumentā un tos izprast;

2)	apzināt un uzskaitīt jaunus/atjauninātus pamatdatus un jautājumus, kuri attiecas uz LPTP secinājumiem vai to atjaunošanu nozarē;

3)

aktīvi vākt nepieciešamo tehnisko un ekonomisko informāciju, kura svarīga LPTP atsauces dokumentu izstrādāšanai un pārskatīšanai, jo īpaši jaunus/atjauninātus emisiju un patēriņa līmeņa datus no iekārtām, uz kurām attiecas LPTP atsauces dokumenti (pārstāvētajā sektorā/dalībvalstī), saskaņā ar TDG apstiprināto kārtību un pamatojoties uz vispārīgajām EIPPCB vadlīnijām, atbilstoši šā dokumenta 5. nodaļā izklāstītajiem principiem, kā arī ņemot vērā tādus jautājumus kā komercinformācijas konfidencialitāte, konkurences likumā noteiktā sensitīvā informācija, interešu konflikts un citus līdzīgus jautājumus;

4)	pārbaudīt savākto datu kvalitāti un informāciju pirms to iesniegšanas EIPPCB, jo īpaši datus, kas satur aizpildītās veidnes/aptaujas lapas, kuras izmanto, lai ievāktu ražotnēm vai iekārtām raksturīgu informāciju (sk. 5.4. un 5.5. iedaļu);

5)	dalīties iegūtajos datos ar citiem TDG dalībniekiem un EIPPCB, ievietojot informāciju tieši LPTP informācijas sistēmā (sk. 4.7.1. iedaļu), izņemot, iespējams, konfidenciālu komercinformāciju vai konkurences likumā noteikto sensitīvo informāciju;

6)	savlaicīgi atbildēt uz EIPPCB pieprasījumiem pēc papildus informācijas vai paskaidrojumiem (sk. 1.2.4. iedaļu);

7)	noteiktajā termiņā sniegt komentārus par oficiālo LPTP atsauces dokumenta projektu un citiem EIPPCB sagatavotajiem dokumentiem;

8)	apmeklēt TDG sanāksmes un aktīvi tajās piedalīties;

9)	dalīties pieredzē ar EIPPCB un citiem TDG dalībniekiem (piemēram, vietu apmeklējumos);

10)	veidot un dibināt kontaktus/tīklus ar cilvēkiem ārpus TDG (piemēram, ēnu ekspertu grupām, kompetentajām iestādēm, uzņēmējiem vai uzņēmēju grupām, valstu grupām), lai gūtu lielāku pieredzi, kurā dalīties ar TDG un EIPPCB.

TDG dalībnieki atbild par visas sevis savāktās un LPTP atsauces dokumentu sastādīšanai vai pārskatīšanai LPTP informācijas sistēmā iesniegtās informācijas augšupielādēšanu (sk. 4.7.1. iedaļu), izņemot, iespējams, konfidenciālu komercinformāciju vai konkurences likumā noteiktos sensitīvos datus (sk. 5.3. iedaļu). Izņēmuma kārtā datus var iesniegt, izmantojot citus elektroniskos līdzekļus, piemēram, e–pastu.

Paredzams, ka lielāko darba daļu TDG dalībnieki veic ārpus plenārsēdēm, iesniedzot informāciju un pārskatot tekstu melnrakstu priekšlikumus. Veiksmīgai LPTP atsauces dokumentu izstrādei īpaši vajadzīgs, lai TDG ierobežotā laikā detalizēti paustu viedokli par būtiskajiem dokumentu projektiem. Lai gan TDG vienprātība ir vajadzīga visā darba gaitā, tas tomēr nav priekšnoteikums, un EIPPCB uzdevums ir attiecīgo pieejamo informāciju atspoguļot LPTP atsauces dokumentā.

4.4.3.   TDG apakšgrupas

Lai risinātu darba apjomā ietilpstošos jautājumus, TDG var izlemt par apakšgrupu veidošanu īpašu uzdevumu veikšanai, piemēram, vākt, analizēt, strukturēt un apspriest informāciju un datus, apspriest viedokļus par ierosinātajiem dokumentu projektiem vai arī sagatavot un izstrādāt veidnes vai dokumentus. Šādu apakšgrupu darbību pārskatāmi vada EIPPCB, dodot iespēju TDG dalībniekiem piekļūt grupām, sekot apakšgrupas darbībai un saprast tās rezultātus (piemēram, sanāksmju darba kārtība, protokoli un ziņojumi tiek savlaicīgi augšupielādēti LPTP informācijas sistēmā).

TDG apakšgrupu sanāksmes var organizēt Komisijas telpās Seviljā Spānijā, vai citur.

Apakšgrupu diskusijas un darbs neaizstāj TDG sanāksmju plenārsēdes, kurās tiek pieņemti visas TDG kopējie lēmumi.

4.4.4.   Vietu apmeklējumi

Vietu apmeklējumi var būt lietderīgi, lai vāktu un apstiprinātu informāciju, sagatavotu un pārskatītu LPTP atsauces dokumentus. Vietu apmeklējumus var ierosināt TDG dalībnieki EIPPCB un citiem TDG dalībniekiem. Pietiekamu laiku pirms ieplānotās vizītes datuma informācija par vietu apmeklējumiem tiek sniegta visai TDG, tādējādi, cik vien iespējams, nodrošinot vietējo kompetento iestāžu un ieinteresēto TDG dalībnieku un pārstāvju līdzdalību un izvairoties no jebkāda interešu konflikta. Īsas atskaites par šādiem vietu apmeklējumiem ir pieejamas visai TDG LPTP informācijas sistēmā (sk. 4.7.1. iedaļu).

4.4.5.   Iekārtu piegādātāju iesaistīšana informācijas apmaiņā

Informācijas apmaiņā vajadzētu aicināt aktīvi piedalīties “iekārtu piegādātājus”, kuri var sniegt vērtīgas tehniskās un ekonomiskās ziņas un informāciju LPTP atsauces dokumentu sagatavošanai un izskatīšanai, vai nu tieši kā TDG dalībnieki, vai netieši kā eksperti, kas sniedz informāciju EIPPCB vai citiem TDG dalībniekiem.

Termins “iekārtu piegādātāji” būtu jāsaprot diezgan plašā nozīmē, lai paplašinātu informācijas apmaiņu un zināšanu robežas. Galvenais kritērijs līdzdalībai informācijas apmaiņas procesā ir tas, ka iekārtu piegādātājiem jābūt attiecīgajām tehniskajām un ekonomikas zināšanām un informācijai, kas varētu būt lietderīga informācijas apmaiņā par LPTP un ar to saistīto monitoringu. Tas principā izslēdz tikai komerciālos starpniekus (vairumtirgotājus), kuri pārdod iekārtas vai pakalpojumus iekārtu operatoriem/īpašniekiem par peļņu, bet kuriem ne vienmēr ir pietiekama tehniskā izpratne par iekārtu funkcijām un to darbības efektivitāti.

Iekārtu piegādātājiem piemītošās tehniskās un ekonomikas zināšanas un to rīcībā esošo informāciju var izmantot plaša mēroga darbībām, piemēram, ražotnes/iekārtas vai tās daļas (piemēram, procesu, sistēmu, sastāvdaļu) koncepcijai, izstrādei, licencēšanai, ražošanai/būvniecībai, piegādei, ekspluatācijai, apkopei, monitoringam un ekspluatācijas pārtraukšanai.

Tehniskajā darba grupā iekļautais iekārtu piegādātāja uzņēmuma pārstāvis reāli darbojas kā iekārtu piegādātāja pārstāvis vispār vai pārstāv konkrētu apakšsektoru (ne tikai kā tā uzņēmuma pārstāvis, kurš viņu nodarbina), tādējādi atbilstoši tiek pārstāvēta nozare.

Kad vien iespējams, ieteicams iesaistīt pārstāvjus no iekārtu piegādātāju apvienībām, ar kuru palīdzību informāciju varētu sniegt atsevišķi uzņēmumi.

4.5.    EIPPCB loma

EIPPCB uzdevums ir koordinēt informācijas apmaiņu un nodrošināt, lai informāciju ievāc un apstrādā saskaņā ar šajā dokumentā sniegtajām pamatnostādnēm un līdz ar to lai ir iespējams sagatavot vai pārskatīt LPTP atsauces dokumentu.

Katram LPTP atsauces dokumentam EIPPCB zinātniskais personāls vada šim nolūkam izveidotās TDG darbu.

EIPPCB vada darbu pie Direktīvā 2010/75/ES paredzēto LPTP noteikšanas, vadoties pēc tehniskās kompetences, pārredzamības un neitralitātes principiem. Tās darbs ir LPTP secinājumu izstrādei iegūtās informācijas neatkarīga pārbaude un analīze.

Ja TDG dalībnieki sniedz nepilnīgu vai nepietiekamu informāciju, EIPPCB par to informē TDG un forumu un prasa informāciju papildināt. EIPPCB turklāt cenšas novērst informācijas trūkumus, aktīvi meklējot iztrūkstošu vai nepilnīgu informāciju (piem., apmeklējot vietas – sk. 4.4.4. iedaļu – vai sazinoties ar TDG tieši nepārstāvētām personām/institūcijām). Papildus EIPPCB var organizēt telefonkonferences vai videokonferences, ja tas nepieciešams, lai pārrunātu LPTP atsauces dokumentu izstrādes vai pārskatīšanas jautājumus.

Lai pildītu savas funkcijas, EIPPCB īpaši veic šādus uzdevumus:

1)	aktīvi piedalās un atbalsta informācijas vākšanu un apkopošanu un izstrādā LPTP atsauces dokumentu;

2)	pārbauda/verificē iesniegtos datus/informāciju un ziņu sniedzējam lūdz papildināt vai precizēt datus/informāciju, kad to uzskata par vajadzīgu;

3)	plenārsēdē un apakšgrupu TDG sanāksmēs vada tehniskās diskusijas, vada TDG sanāksmes (sk. arī 4.6.2. un 4.4.3. iedaļu);

4)	nodrošina LPTP informācijas sistēmas sadarbības instrumenta vispārējo vadību (sk. 4.7.1. iedaļu), tā nodrošinot informācijas apmaiņas pārredzamību;

5)	iepazīstina foruma sanāksmes ar galīgajiem LPTP atsauces dokumentu projektiem (sk. 4.3. iedaļu).

Citi EIPPCB uzdevumi minēti citviet šajā dokumentā, jo īpaši 4.6.–4.7. iedaļā.

EIPPCB darbiniekiem, kuri vada informācijas apmaiņu par konkrētiem LPTP atsauces dokumentiem, ir ļoti labi jāizprot inženierijas procesi, vides jautājumi, nozares noteikumi, vides atļauju piešķiršanas procesi, ES vides politika un jo īpaši jābūt zināšanām un izpratnei par attiecīgo rūpniecības nozari.

Galvenās nepieciešamās kompetences ir tehniskās zināšanas, organizatoriskās prasmes, komunikācijas prasmes, dokumentu izstrādes prasmes, neitralitāte, godīgums un spēja izstrādāt un rakstīt tehnisko dokumentāciju angļu valodā.

4.6.   Atskaites punkti informācijas apmaiņā

4.6.1.   “Vēlmju saraksta” izveide

Attiecībā uz LPTP atsauces dokumenta pārskatīšanu, TDG atsākot darbību, foruma dalībnieki tiek aicināti izvirzīt savu(-us) TDG pārstāvi(-jus) un šiem TDG dalībniekiem tiek nosūtīts aicinājums iesniegt “vēlmju” sarakstu, kurš tiks izmantots, lai organizētu un strukturētu diskusijas ievirzes sanāksmē (sk. 4.6.2.2. iedaļu).

Lai virzītu LPTP atsauces dokumentu pārskatīšanu, vēlmes būtu, pirmkārt, jāvērš uz galvenajiem jautājumiem, piemēram, par:

1)	LPTP atsauces dokumenta darbības jomu un struktūru (sk. 2.3.3. un 2.2. iedaļu);

2)	trūkstošiem, novecojušiem, nepilnīgiem vai neskaidriem LPTP vai ar LPTP saistīto ekoloģisko raksturlielumu līmeņiem (sk. 2.3.8. iedaļu un 3. nodaļu);

3)	ražotnei vai iekārtai raksturīgo datu, kuri jāievāc, lai nodrošinātu informāciju pārskatīšanai, veidu un formātu (sk. 5.4. iedaļu);

4)	tobrīd novērotās emisijas diapazona un patēriņa līmeņu atjaunināšanu procesam (vai procesiem) kopumā un tā (to) pakārtotajiem procesiem līdz ar norādi par izmantotajiem tehniskajiem paņēmieniem;

5)	jauniem “tehniskiem paņēmieniem, kurus ņem vērā, nosakot LPTP”, kā arī par “jaunajām tehnoloģijām” un procesiem, kuru īstenošana dotu ekoloģiskus un/vai saimnieciskus labumus nozarei (sk. 2.3.7. un 2.3.9. iedaļu);

6)	esošo paņēmienu un procesu uzlabošanu attiecībā uz vides aizsardzību un/vai ekonomiskiem aspektiem (sk. 2.3.7. iedaļu).

Tātad LPTP atsauces dokumenta iedaļās “Esošie emisiju un patēriņa līmeņi” (sk. 2.3.6. iedaļu), bet galvenokārt iedaļās “Tehniskie paņēmieni, kurus ņem vērā, nosakot LPTP” (sk. 2.3.7. iedaļu), “Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumi” (sk. 2.3.8. iedaļu), “Jaunākās tehnoloģijas” (sk. 2.3.9. iedaļu) un “Nobeiguma atsauksmes un ieteikumi turpmākajam darbam” (sk. 2.3.10. iedaļu) galvenokārt vajadzētu aplūkot ierosinātās vēlmes.

Mazsvarīgāki jautājumi (piemēram, pareizrakstības kļūdas) nav jāiekļauj pie “vēlmēm”. Sākotnējā datu vākšanas periodā, kā arī atsauksmju sniegšanas posmā, kuru organizē katram LPTP atsauces dokumentam, TDG dalībniekiem ir iespējas šādus jautājumus darīt zināmus visai TDG.

“Vēlmju sarakstā” vajadzētu ietvert jaunās un pieejamās informācijas kopumu, kuru tehniskā darba grupa vēlētos ievākt un sniegt.

Lai vēlmi pilnībā ņemtu vērā, tai būtu jāpievieno:

1)	attiecīgs pamatojums;

2)	apliecinoši dokumenti/informācija, ja pieejami;

3)	ierosinājumi par nozīmīgas informācijas veidu un formātu, un par to, kā ievākt informāciju, kas uzskatāma par nepieciešamu pārskatīšanai.

4.6.2.   TDG sanāksmes

4.6.2.1.   Vispārīgi norādījumi

TDG plenārsēdes (piemēram, ievirzes sanāksmes un galīgās TDG sanāksmes) organizē un vada EIPPCB, un tās notiek Komisijas telpās Seviljā Spānijā. Sanāksmju darba valoda ir angļu valoda. Šajās TDG sanāksmēs par pamatu izmanto EIPPCB sagatavotu pamatinformācijas dokumentu, kurā nosaka diskusijām izvirzītos jautājumus un kuru pirms sanāksmes nosūta visiem TDG dalībniekiem (sk. 1.2.4. iedaļu).

EIPPCB var organizēt papildu ad hoc sanāksmes ar atsevišķiem vai vairākiem TDG dalībniekiem, lai apspriestu vai paskaidrotu konkrētus jautājumus vai TDG dalībnieku paustos viedokļus ar mērķi veicināt sekmīgu informācijas apmaiņas procesa iznākumu (sk. arī 4.4.3. iedaļu par TDG apakšgrupām).

LPTP informācijas sistēmā augšupielādē īsu plenārsēdes un ad hoc TDG sanāksmes protokolu vai atsauksmes, kuras sagatavo EIPPCB.

4.6.2.2.   Ievirzes sanāksme

Kā norādīts 4.6.1. iedaļā, LPTP atsauces dokumenta pārskatīšanai vēlmju saraksts ir pamats diskusiju organizēšanai un strukturēšanai ievirzes sanāksmē.

Ievirzes sanāksme ir vērsta uz secinājumu izstrādi un apstiprināšanu šādos jautājumos:

1)	LPTP atsauces dokumenta darbības joma un struktūra;

2)

pārskatīšanas laikā ievācamās informācijas veids un apjoms. Secinājumi būtu jāpieņem par: i) nozarei specifisku(-ām) veidni(-ēm) informācijas vākšanai un nosūtīšanai (sk. arī 5.4 un 5.5. iedaļu), kā arī par stratēģiju šo veidņu izplatīšanai, lai novērstu to, ka uzņēmēji saņem vairākkārtējus informācijas pieprasījumus un tiek iegūts liels daudzums datu, kurus nevar izmantot; ii) veidiem, kā nodrošināt datu kopuma reprezentativitāti, kas vajadzīga, lai izdarītu LPTP secinājumus;

3)

process, kuru TDG nosaka atbilstīgos gadījumos un izskaidro LPTP atsauces dokumentā: i) ko uzskata par “parastiem” un “tādiem, kas nav parastie” ekspluatācijas apstākļi attiecībā uz darbībām, kuras ietilpst LPTP darbības jomā; ii) kādi ir pasākumi, lai novērstu vai, ja tas nav iespējams, samazinātu piesārņojumu tādos ekspluatācijas apstākļos, kas nav parastie ekspluatācijas apstākļi (piemēram, palaišanas un apturēšanas operācijas, piesārņojuma samazināšanas iekārtas apiešana; sk. arī 2.3.7. iedaļu);

4)	orientējošs darba grafiks, pamatojoties uz tipisko darbplūsmu, kas minēta 1.2.4. iedaļā, jo īpaši par termiņu, kurā jāsaņem lielākā daļa informācijas pēc ievirzes sanāksmes;

5)	konkrētie TDG uzdevumi, jo īpaši norādot, kuri TDG dalībnieki apņēmušies sniegt kādu informāciju.

6)

Ievirzes sanāksme nodrošina arī iespēju informēt TDG dalībniekus jautājumos, kuru risināšanā nepieciešama konsekvence starp LPTP atsauces dokumentiem, jo īpaši: i) par veidiem, kā rīkoties ar potenciāli konfidenciālu komercinformāciju un konkurences likumā noteikto sensitīvo informāciju, interešu konfliktiem un saistītiem jautājumiem (sk. 5.3. iedaļu); ii) par mijiedarbību ar citiem LPTP atsauces dokumentiem (gan “horizontāliem”, gan “vertikāliem”, sk. 1.1.2. iedaļu); iii) par īpašu instrumentu, kuru TDG izmantos, lai ievāktu informāciju, apmainītos ar to, kā arī to analizētu. TDG tiek iepazīstināta ar LPTP informācijas sistēmu (sk. 4.7.1. iedaļu), kā arī ar ievirzes sanāksmē noteiktās informācijas iesniegšanas procedūrām (sk. 4.6.3. iedaļu).

Galvenie ievirzes sanāksmē apspriežamie jautājumi un EIPPCB priekšlikumi tiek izklāstīti pamatinformācijas dokumentā, kuru nosūta tehniskajai darba grupai vismaz četras nedēļas pirms sanāksmes.

4.6.2.3.   Galīgā TDG sanāksme

4.6.2.3.1.   Vispārīgi norādījumi

Galīgās TDG sanāksmes mērķis ir rast risinājumu neatrisinātajiem jautājumiem, lai noslēgtu tehniskās apspriedes TDG ietvaros.

Tā ir vērsta uz secinājumu izstrādi un apstiprināšanu šādos jautājumos:

1)	LPTP secinājumu saturs un struktūra (sk. 3. nodaļu);

2)	jebkuras satura izmaiņas, kuras jāveic LPTP atsauces dokumenta nodaļās “Tehniskie paņēmieni, kurus ņem vērā, nosakot LPTP” (sk. 2.3.7. iedaļu) un “Jaunākās tehnoloģijas” (sk. 2.3.9. iedaļu);

3)	jautājumi, kas minami LPTP atsauces dokumenta iedaļā “Nobeiguma atsauksmes un ieteikumi turpmākajam darbam” (sk. 2.3.10. iedaļu).

Galvenie galīgajā TDG sanāksmē apspiežamie jautājumi un EIPPCB priekšlikumi tiek izklāstīti sīki izstrādātā pamatinformācijas dokumentā, kuru nosūta tehniskajai darba grupai vismaz četras nedēļas pirms sanāksmes. Pamatinformācijas dokumentā iekļauj vismaz galveno saņemto viedokļu izvērtējumu (sk. 4.6.6. iedaļu). EIPPCB tehniskajai darba grupai nodrošina arī jaunāko versiju LPTP atsauces dokumenta nodaļām “Esošie emisiju un patēriņa līmeņi” (sk. 2.3.6. iedaļu), “Tehniskie paņēmieni, kurus ņem vērā, nosakot LPTP” (sk. 2.3.7. iedaļu) un “Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumi” (sk.2.3.8. iedaļu).

Galīgās TDG sanāksmes mērķis ir secinājumi, kurus klātesošie TDG dalībnieki vienbalsīgi apstiprina. Ja ir pamatoti atšķirīgi viedokļi, tie tiek reģistrēti, kā norādīts 4.6.2.3.2. iedaļā turpmāk.

4.6.2.3.2.   Atšķirīgi viedokļi

EIPPCB izstrādā LPTP, kā arī ar LPTP saistītos ekoloģiskos raksturlielumus (sk. 3.3. iedaļu), pamatojoties uz pieejamo informāciju dokumenta projekta nosūtīšanas laikā tehniskajai darba grupai tās galīgajai sanāksmei (sk. 4.6.2.3. iedaļu). Šāda informācija var ietvert konkrētus priekšlikumus attiecībā uz LPTP vai saistīto ekoloģisko raksturlielumu līmeņus, kas saņemti no TDG.

No TDG dalībniekiem tiek gaidīti pamatoti tehniskie, vides faktoru mijiedarbības un saimnieciskā aprēķina argumenti attiecībā uz jautājumiem, kuros tie nepiekrīt LPTP secinājumu projektam. Šādi argumenti būtu jāiesniedz sākotnēji kā atsauksmes attiecībā uz oficiālo LPTP atsauces dokumenta projektu noteiktajā apspriešanās posmā (sk. iedaļu).

Ja galu galā TDG nepanāk vienprātību kādā jautājumā, atšķirīgie viedokļi un to pamatojums tiek izklāstīti LPTP atsauces dokumenta iedaļā “Nobeiguma atsauksmes un ieteikumi turpmākajam darbam” tikai tad, ja ir izpildīti šie abi nosacījumi:

1)	atšķirīgais viedoklis pamatojas uz informāciju, kas ir bijusi pieejama EIPPCB, izstrādājot LPTP secinājumus LPTP atsauces dokumentam vai ir sniegta atsauksmju sniegšanas periodā, par šo dokumenta projektu;

2)	attiecīgais(-ie) TDG dalībnieks(-i) sniedz atbilstošu atšķirīgā viedokļa pamatojumu. EIPPCB izvērtē pamatojuma atbilstību, ja to apliecina pienācīgi tehniskie, vides faktoru mijiedarbības vai saimnieciskā aprēķina dati vai informācija, kas attiecas uz LPTP definīciju.

Dokumentā tiek skaidri norādītas dalībvalstis, vides nevalstiskās organizācijas vai nozares asociācijas, kuras iesniedz vai atbalsta atšķirīgo viedokli (sk. 2.3.10. iedaļu).

4.6.3.   Datu vākšanas pirmā kārta pēc ievirzes sanāksmes

Izņemot aizpildītas veidnes/aptaujas lapas (sk. 5.4. iedaļu), informācijai, kas apsolīta vai apzināta ievirzes sanāksmes secinājumos (sk. 4.6.2.2. iedaļu) un iesniegta EIPPCB, pievieno vienu vai vairākas “informācijas kartēšanas lapas”, kurās ir norādītas LPTP atsauces dokumenta daļas, uz kurām attiecas katra iesniegtās informācijas vienība.

Informācijai vēlams pievienot konkrētus priekšlikumus teksta projektu veidā LPTP atsauces dokumentam un norādīt iedaļu(-as), kurā(-ās) tie būtu jāiekļauj. Šādiem teksta priekšlikumiem jāatbilst šajās pamatnostādnēs, jo īpaši 2.3. iedaļā, noteiktajām prasībām.

Informāciju vēlams iesniegt angļu valodā, lai dažādiem TDG dalībniekiem atvieglotu piekļuvi tai.

EIPPCB izvērtē iesniegtās “informācijas kartēšanas lapas” un sniedz savu vērtējumu (nodrošina atgriezenisko saiti) tehniskajai darba grupai par to, vai un kā iesniegtā informācija ir ņemta vērā LPTP atsauces dokumentā. EIPPCB sniedz savu vērtējumu, izlaižot pirmo LPTP atsauces dokumenta projektu. Ja TDG dalībnieka iesniegtos datus nevar ņemt vērā, EIPPCB pēc iespējas ātrāk viņu par to informē, lai sniegtā informācija tiktu uzlabota.

4.6.4.   Papildu informācijas pieprasījums (RAI)

EIPPCB nosūta papildu informācijas pieprasījumu (RAI) TDG, lai ievāktu svarīgu informāciju, kas nepieciešama LPTP un ar LPTP saistīto ekoloģisko raksturlielumu līmeņu noteikšanai, kura vai nu nav bijusi apzināta ievirzes sanāksmē (sk. 4.6.2.2. iedaļu), vai nav sniegta datu vākšanas pirmajā kārtā. Papildu informācijas pieprasījumā nevajadzētu norādīt ilgu datu vākšanas laiku. Tehniskajai darba grupai tiek nodrošināta atgriezeniskā saite par papildu informācijas pieprasījuma rezultātu.

4.6.5.   LPTP darba dokumenti un oficiālie projekti

4.6.5.1.   Oficiālie projekti

Oficiālajos jaunu vai pārskatītu LPTP atsauces dokumentu projektos, kā tas paredzēts 1.2.4. iedaļā, ietver visas daļas, kas norādītas 2.3. iedaļā, iespējams, izņemot LPTP atsauces dokumenta nodaļu “Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumi” un LPTP atsauces dokumenta iedaļu “Nobeiguma piezīmes un ieteikumi turpmākajam darbam”.

Oficiālajam projektam, kas nav galīgais oficiālais projekts, pievieno vismaz visu galveno iesniegto atsauksmju izvērtējumu par iepriekšējo oficiālo projektu (sk. 4.6.6. iedaļu). EIPPCB nodrošina TDG atgriezenisko saiti par visām iesniegtajām (gan galvenajām, gan mazāk nozīmīgām) atsauksmēm pirms LPTP atsauces dokumenta iesniegšanas forumam, kā tas norādīts 4.6.6. iedaļā.

Katru pārskatāmā LPTP atsauces dokumenta oficiālo projektu veido kā konsolidētu versiju, atzīmējot jauno informāciju un veiktās izmaiņas salīdzinājumā ar:

1)	iepriekš publicēto LPTP atsauces dokumenta versiju;

2)	informāciju, kas ietverta iepriekšējā(-os) projektā(-os), kas izstrādāts(-āti) pārskatīšanas procesā.

EIPPCB nosūta oficiālos projektus TDG, lai nodrošinātu savstarpēju dokumenta pārbaudi un ievāktu trūkstošo informāciju. Atsauksmes ir jāiesniedz EIPPCB noteiktā termiņā (sk. 1.2. un 4.6.6. iedaļu) un noteiktos formātos.

4.6.5.2.   Darba melnraksti

Papildus oficiāliem LPTP atsauces dokumentu projektiem un nolūkā uzlabot nepārtraukti notiekošā darba pārredzamību LPTP atsauces dokumenta izstrādes/pārskatīšanas laikā EIPPCB var pieņemt lēmumu informēšanas un konsultāciju nolūkā nosūtīt tehniskajai darba grupai LPTP atsauces dokumenta vai tā daļas projekta versiju kā darba dokumentu, par kuru TDG dalībnieki var brīvprātīgi paust viedokli.

Tomēr EIPPCB skaidri norāda tehniskajai darba grupai jautājumus, kuros tiek gaidītas atsauksmes, izskaidrojot, ka tā ir neformāla apspriešanās, kas neaizstāj oficiālo apspriešanās procesu. Šādas neformālas apspriešanās varētu izmantot, piemēram, lai konstatētu iespējamās datu nepilnības un veicinātu papildu informācijas vākšanu. TDG dalībnieku pienākums ir apspriesties ar citiem ekspertiem, ja tie to uzskata par vajadzīgu.

LPTP secinājumiem (sk. 2.3.8. iedaļu) šo pieeju neizmanto, un pirms oficiālā projekta izdošanas var nosūtīt tikai ierosināto struktūru (satura radītāju).

4.6.6.   Atsauksmju iesniegšana par oficiālajiem LPTP atsauces dokumentu projektiem

Pēc katra oficiāla LPTP atsauces dokumenta projekta nosūtīšanas seko atsauksmju sniegšanas posms vismaz 8 nedēļas, lai TDG dalībnieki var sniegt savus komentārus un ierosinājumus par dokumentu (sk. 1.2.4. iedaļu). Tas neattiecas uz galīgajiem projektiem, kurus sastāda pēc galīgās TDG sanāksmes (sk. 4.6.2.3. iedaļu), kad tiek organizēts atsauksmju sniegšanas posms vismaz 4 nedēļas, lai izskatītu izmaiņas, kas veiktas pēdējās sanāksmes secinājumu rezultātā.

Galvenais apspriežu mērķis ir aicināt TDG dalībniekus savstarpēji veikt datu pārbaudi un validēt informāciju, kas iekļauta dokumentā, kā arī aizpildīt trūkstošo informāciju, iesniedzot papildu datus. Izņēmuma un nepieciešamības gadījumos, ja ir jāievāc sīkāka informācija, lai pamatotu iesniegtos apsvērumus, tas būtu skaidri jānorāda atsauksmēs un šāda informācija ir jāiesniedz ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc atsauksmju iesniegšanas termiņa.

Lai mērķtiecīgi virzītu un paātrinātu LPTP atsauces dokumenta pārskatīšanu, par pirmo projektu (vai par pirmo un otro projektu, sk. 1.2.4. iedaļu) iesniegtās atsauksmes iedala divās grupās.

1.	Pirmā grupa ietver atsauksmes, kuras TDG dalībnieki uzskata par “galvenajām” (t. i., atsauksmes, kuras būtiski ietekmē LPTP secinājumus, LPTP atsauces dokumenta darbības jomu, tā struktūru).

2.	Otrajā grupā ir “mazāk nozīmīgas” atsauksmes (piemēram, atsauksmes par drukas kļūdām un tādas, kuras neietekmē LPTP secinājumus).

TDG dalībnieki nodrošina, ka pirms atsauksmju nosūtīšanas EIPPCB tās visas tiek iedalītas vienā no šīm divām grupām. Balstoties uz šo iedalījumu, EIPPCB, savukārt, apkopo un izplata statistiku, lai sniegtu aptuvenu norādi par paredzamo darba slodzi un palīdzētu noteikt galvenos jautājumus procesa agrīnā stadijā.

Atsauksmes, kas noteiktas kā “galvenās”, EIPPCB apstrādā prioritāri un tās ņem vērā pirms nākamā oficiālā projekta izlaišanas. Atsauksmes, kuras ir “mazāk nozīmīgas” var nebūt pilnībā atspoguļotas nākamajā oficiālajā projektā. Tomēr abus atsauksmju veidus pilnībā ņem vērā pirms galīgā projekta izstrādes.

EIPPCB, nosūtot jaunu oficiālo projektu vai sūtot pamatinformācijas dokumentu galīgajai TDG sanāksmei, nodrošina tehniskajai darba grupai atgriezenisko saiti par to, kā viņu galvenās atsauksmes ir ņemtas vērā (sk. 4.6.2. iedaļu). Atgriezenisko saiti par to, kā visas atsauksmes ir ņemtas vērā, EIPPCB tehniskajai darba grupai nodrošina pirms LPTP atsauces dokumenta iesniegšanas forumam (sk. 4.3. iedaļu).

4.7.   Informācijas apmaiņas līdzekļi

4.7.1.   LPTP informācijas sistēma (BATIS)

LPTP informācijas sistēma ir tīmekļa lietojumprogramma, kas izveidota, lai atvieglotu informācijas apmaiņu par LPTP, kā arī iekšējs process, kuru veic EIPPCB, lai izveidotu vai pārskatītu LPTP atsauces dokumentus. Papildus EIPPCB darbiniekiem piekļuve LPTP informācijas sistēmai ir tikai ieceltajiem foruma un TDG dalībniekiem. Lai veicinātu informācijas apmaiņu katras TDG ietvaros, LPTP informācijas sistēmā ir pieejama TDG dalībnieku kontaktinformācija.

Sistēmas galvenais mērķis ir palīdzēt EIPPCB organizēt un pārvaldīt ar LPTP atsauces dokumentiem saistītu informāciju, nodrošināt pārredzamību un augstas kvalitātes LPTP atsauces dokumentus.

LPTP informācijas sistēma palīdz saglabāt pārredzamību LPTP atsauces dokumenta izstrādes un pārskatīšanas procesā. Šajā nolūkā LPTP informācijas sistēmā ir pieejama visa informācija, kas iegūta saistībā ar LPTP atsauces dokumentu izstrādi vai pārskatīšanu, izņemot konfidenciālu vai sensitīvu informāciju (sk. 5.3. iedaļu).

EIPPCB atbild par vispārējo informācijas pārvaldību LPTP informācijas sistēmā. EIPPCB strukturē informāciju/dokumentus LPTP informācijas sistēmā (pakāpeniski pārvietojot TDG dalībnieku tieši augšupielādētos dokumentus) tādā veidā, lai TDG un foruma dalībnieki tos var viegli atrast.

Jo īpaši EIPPCB atbild par to, lai LPTP informācijas sistēmā būtu pieejama informācija par TDG sanāksmēm un apakšgrupu sanāksmēm (piemēram, pamatinformācijas dokumenti, sanāksmju protokoli, sanāksmju slaidi), kā arī par LPTP atsauces dokumentu projektiem saņemtās TDG atsauksmes un EIPPCB atgriezenisko saiti par šīm atsauksmēm (sk. 4.6.6. iedaļu).

TDG dalībnieki ir atbildīgi par savu LPTP informācijas sistēmā augšupielādēto informāciju. LPTP informācijas sistēmā tās lietotājiem ir pieejama tiešsaistes lietošanas pamācība. Ja nav praktiski vai nav iespējams izmantot LPTP informācijas sistēmu, lai iesniegtu informāciju (piem., ja EIPPCB tiek nosūtīta grāmata), var izmantot citus informācijas iesniegšanas veidus EIPPCB (piemēram, pa parasto pastu, faksu). Tomēr tas nav paredzēts kā vispārēja prakse un, kā norādīts iepriekš, elektroniski pieejamo informāciju ir nepieciešams augšupielādēt tieši LPTP informācijas sistēmā.

LPTP informācijas sistēma nodrošina funkcijas, kas ļauj TDG dalībniekiem uzreiz uzzināt (t. i., katru dienu), ja jauna informācija ir augšupielādēta vai ja grupas dalībnieki piekļuvuši informācijai, kas augšupielādēta pēdējo 24 stundu laikā.

Izmantojot LPTP informācijas sistēmu dara pieejamu informāciju, kas ievākta, gatavojoties LPTP atsauces dokumenta izstrādei vai pārskatīšanai (sk. 4.7.1. iedaļu).

4.7.2.   EIPPCB tīmekļa vietne

EIPPCB tīmekļa vietne (http://eippcb.jrc.ec.europa.eu) ir galvenais instruments, lai izplatītu LPTP atsauces dokumentus un LPTP atsauces dokumentu projektus. Tīmekļa vietnē ir:

1)	vispārīga informācija par Direktīvu 2010/75/ES un EIPPCB’;

2)	piekļuve pieņemtajiem LPTP atsauces dokumentiem un informācija par to statusu (piem., kādi dokumenti ir pieņemti, kādi dokumenti tiek pārskatīti);

3)	piekļuve pabeigtajiem LPTP atsauces dokumentiem un to oficiālajiem projektiem;

4)	piekļuve komitejas pamatnostādņu dokumentiem (piemēram, šīm pamatnostādnēm);

5)	forums atzinumi un dokumenti;

6)	paziņojumi par pasākumiem un EIPPCB sanāksmēm;

7)	norādes par EIPPCB darba plāniem LPTP atsauces dokumentu sagatavošanai un pārskatīšanai;

8)	informāciju par nodarbinātības iespējām EIPPCB;

9)	TDG un foruma dalībniekiem paredzētā piekļuve LPTP informācijas sistēmas elektroniskai darbvietai.

4.8.   Personas datu drošība

EIPPCB, ieceļot TDG un foruma dalībniekus, apkopo viņu personas datus, kuri ietver katra dalībnieka vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju, tikai tādēļ, lai EIPPCB pārvaldītu TDG un foruma dalībnieku līdzdalību LPTP atsauces dokumentu izstrādē/pārskatīšanā un ļautu viņiem piekļūt pārvaldības rīkiem, lai rediģētu un pārskatītu LPTP atsauces dokumentus un citus dokumentus.

Komisija ir apņēmusies ievērot lietotāja privātumu. Politika par “fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, kuru veic Eiropas Savienības iestādes” balstās uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (11). Lai iegūtu sīkāku informāciju, konfidencialitātes noteikumi ir pieejami TDG un foruma dalībniekiem EIPPCB tīmekļa vietnē. Tāpēc EIPPCB savā tīmekļa vietnē TDG kontaktinformāciju nepublicē.

Komisija kā iestāde, kas ir atbildīga par iepriekšminēto personas datu apstrādi, datus saglabās.

Jebkurā laikā TDG un foruma dalībnieki var izmantot savas tiesības piekļūt un izmainīt datus, šajā nolūkā sazinoties EIPPCB sekretariātu:

e-pasts: jrc-ipts-EIPPCB@ec.europa.eu

Tālr.: +34 954 488 284

Fakss: +34 954 488 426

5.   NODAĻA

Datu vākšana un iesniegšana

5.1.   Ievads

Šajā nodaļā sniedz vadlīnijas par datu vākšanu par informācijas apmaiņu saskaņā ar Direktīvu 2010/75/ES, kā minēts tās 13. panta 3. punkta c) apakšpunktā.

5.2.   Vispārīgi datu vākšanas un iesniegšanas principi LPTP atsauces dokumentu izstrādei un pārskatīšanai

Datiem, kurus ievāc un iesniedz EIPPCB, par ražotņu/iekārtu ekoloģiskajiem raksturlielumiem un izmantotajiem tehniskajiem paņēmieniem, kā arī to tehnisko un ekonomisko dzīvotspēju, būtu jānodrošina LPTP atsauces dokumentu un LPTP secinājumu izstrāde, pārskatīšana un vajadzības gadījumā atjaunināšana LPTP, kā tas aprakstīts 3. nodaļā.

Vispārīgie principi, kurus TDG dalībnieki ņem vērā datu vākšanā un iesniegšanā, ir šādi.

1.	LPTP noteikšanā būtiskas ir datu kopas atsevišķu ražotņu/iekārtu līmenī, norādot gan ekoloģiskos raksturlielumus, gan tos sasniegšanai izmantotos tehniskos paņēmienus.

2.

Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka TDG dalībnieki sniedz pilnīgus datus vismaz ražotņu līmenī, kā aprakstīts 5.4. iedaļā. Dati, kas apkopoti no dažām ražotnēm/iekārtām parasti nav pietiekami, lai izdarītu secinājumus par LPTP un/vai ar LPTP saistītiem ekoloģiskajiem raksturlielumiem (sk. 3.3.1. un 3.3.2. iedaļu). Izņēmuma gadījumos, konkurences likumā noteikto konfidencialitātes vai sensitīvuma jautājumu dēļ var būt nepieciešams, ka EIPPCB apstrādā informāciju atbilstošā veidā (piemēram, anonīmi) ar mērķi iekļaut to LPTP atsauces dokumentā (sk. arī punktu par konfidencialitāti jautājumiem 5.3. iedaļā turpmāk).

3.	Jāmin un jādokumentē gan ražošanas gaitā, gan tās nobeiguma posmā ražotnēs/iekārtās ietekmes uz vidi samazināšanai izmantotie tehniskie paņēmieni. Ja nepieciešams, pilnu tehniskā paņēmiena(-u) aprakstu iesniedz (līdz ar datu kopām) pēc 2.3.7. iedaļā norādītā 10. pozīciju plāna.

4.

Iesniegtos datus vajadzētu papildināt ar skaidrām norādēm par to, vai tie attiecas uz parastajiem ekspluatācijas apstākļiem vai uz tādiem apstākļiem, kas nav parastie ekspluatācijas apstākļi, piemēram, palaišanas un apturēšanas operācijas, noplūdes, darbības traucējumi, iekārtas īslaicīga apstādināšana vai ekspluatācijas pilnīga izbeigšana), sk. 4.6.2.2. iedaļu.

5.2.1.   Datu veids

Galvenie dati/informācija jāievāc vismaz līdz ražotnes līmenim vai pat vēl detalizētākam līmenim (piem., ražošanas līnija, vienība, process, krāsns), skaidri atsaucoties uz piemērojamo(-ajiem) tehnisko paņēmienu(-iem). Ja iespējams, datus/informāciju, kas jau ir ievākta citiem mērķiem, būtu jāizmanto atkārtoti.

Informāciju, kas sniedz vispārēju priekšstatu par nozari – kas var ietvert ražošanas nozares jaudas, ražošanas līmeņus, tirgus informāciju, cenas un citu, iespējams, sensitīvu informāciju – var iesniegt apkopotā veidā, taču tas, galvenokārt, būs noderīgi, lai attīstītu vai atjauninātu LPTP atsauces dokumenta nodaļas “Vispārīga informācija” un “Esošās emisijas un patēriņa līmeņi” (sk. 2.3.4. un 2.3.6. iedaļu).

Iesniegtajai informācijai par tehniskajiem paņēmieniem vajadzētu aptvert, cik vien iespējams, visus 5.4. iedaļā minētos aspektus, lai varētu izstrādāt LPTP atsauces dokumenta nodaļu “Tehniskie paņēmieni, kuri jāņem vērā, nosakot LPTP” (sk. 2.3.7. iedaļu). Tehnisko paņēmienu raksturlielumi ir jāievieto kontekstā un jo īpaši jāapliecina ar attiecīgiem ekspluatācijas un ekonomikas datiem (sk. 5.4. iedaļu).

Būtu jāsniedz informācija no par labākajām uzskatītajām iekārtām (attiecībā uz vidi kopumā). Attiecībā uz šādām iekārtām jāietver pietiekami detalizēta 5.4. iedaļā minētā informācijā, lai palīdzētu izprast, kā novērotais augstais ekoloģisko rādītāju līmenis ir sasniegts. Tas nenozīmē, ka jāievāc un jāiesniedz informācija tikai par efektīvākajām ražotnēm. LPTP atsauces dokumenta 3. nodaļas “Esošie emisiju un patēriņa līmeņi” (sk. 2.3.6. iedaļu) atjaunināšanai nepieciešams, ka informāciju iesniedz par tobrīd novēroto emisiju diapazonu un patēriņa līmeņiem procesa gaitā kopumā un tā pakārtotajos procesos.

5.2.2.   Datu formāts

Informāciju rūpnīcas/iekārtas līmenī galvenokārt iesniedz EIPPC birojam, izmantojot vienotu veidni, par ko vienojusies TDG, neierobežojot iespēju iesniegt papildu apliecinošus dokumentus, ja to uzskata par lietderīgu. Lai līdz minimumam samazinātu darbu šādas vienotas veidnes aizpildīšanai, TDG ir aicināta ņemt vērā periodisku ziņojumu prasības un datu pieejamību. Veidnes ir īpaši lietderīgas, lai ievāktu ļoti lielu daudzumu informācijas un varētu salīdzināt datus, kā arī lai noteiktu nepilnības un anomālijas. Tas neizslēdz papildu datu izmantošanu (piemēram, gadījumu izpēti, tehniskos un izmaksu datus, kuri attiecas uz īpašiem tehniskiem paņēmieniem), ja to uzskata par lietderīgu LPTP secinājumu izstrādei.

Būtiskie dati/informācija, kuri būtu jāietver veidnē, lai ievāktu pilnīgas datu kopas ražotnes (vai vēl detalizētākā) līmenī, norādīti 5.4. iedaļā (detalizējot vajadzīgos ekoloģiskos raksturlielumus un ekspluatācijas datus).

5.2.3.   Datu kvalitāte

Iesniegtajai informācijai jābūt pietiekami detalizētai, lai to varētu izvērtēt un salīdzināt ar citiem datiem, un, visbeidzot, izmantot secinājumu izdarīšanai LPTP (sk. 3. nodaļu). Kaut arī informācijas apmaiņā uzsvars tiek likts uz pieejamajiem mērījumu datiem, ieteicams ņemt vērā 1. pielikumā sniegto datu kvalitātes vērtēšanas sistēmu datu aprēķinu kvalitātes nodrošināšanai.

Sniegtajiem datiem (jo īpaši attiecībā uz emisijām un patēriņu) ir jābūt par pēdējiem gadiem.

Visiem iesniegtajiem skaitļiem jābūt SI vienībās vai tādās vienībās, kuras parasti izmanto nozarē un par kurām ir vienojusies TDG, vēlams, ievirzes sanāksmē.

Visi dati, jo īpaši informācija, kas iekļauta aizpildītajās veidnēs, ir rūpīgi jāpārbauda pirms to iesniegšanas EIPPCB, lai nodrošinātu pabeigtību un atrastu un izlabotu kļūdas un neatbilstības. Iesniegtās veidnes, kuras tiek uzskatītas par lielākoties nepilnīgām vai kuras satur pārāk daudz kļūdu, EIPPCB neņem vērā.

5.3.   Ar konfidencialitāti saistītie jautājumi

Konfidenciāla informācija un sensitīva informācija saskaņā ar konkurences tiesībām, parasti nav apspriežama, jo informācijas apmaiņa ir vērsta uz emisiju datiem, kas atrodas publiskā domēnā, kā tas izriet no Direktīvas 2010/75/ES 24. panta 3. un 4. punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK (12) 4. panta.

Tomēr var gadīties, ka saskaņā ar konkurences tiesībām konfidenciālā komercinformācija un sensitīvā informācija ir vajadzīga/noderīga EIPPCB tās izvērtēšanai (piemēram, izmaksas, ražošanas apjoms).

Ja kāda EIPPCB iesniegta informācija tiek uzskatīta par konfidenciālu komercinformāciju vai sensitīvu informāciju saskaņā ar konkurences tiesībām un tādēļ nav iekļauta LPTP atsauces dokumentā, tas ir skaidri jānorāda, kad tiek sūtīta informācija, kā arī jāatklāj konfidencialitātes/sensitīvuma iemesls/pamatojums.

LPTP atsauces dokumentā neiekļauj konfidenciālu komercinformāciju un sensitīvu informāciju saskaņā ar konkurences tiesībām, ja vien informācija nenodrošina svarīgu pamatu LPTP secinājumiem un informācijas sniedzējs, iepriekš pārbaudot arī atbilstību konkurences tiesībām, ir īpaši atļāvis EIPPCB šo informāciju iekļaut LPTP atsauces dokumentā.

Ir vairāki veidi, kā atspoguļot konfidenciālus/sensitīvus datus LPTP atsauces dokumentos, piemēram, informācijas apkopošana vai anonimizācija. EIPPCB to var panākt, ja nepieciešams, sadarbībā ar tiem, kas šo informāciju snieguši.

Laikposms, kad tiek izstrādāta veidne (sk. 4.6.2.2 un 5.4. iedaļu), ir laiks, lai sīkāk apspriestu, kura informācija ir nepieciešama, pieprasīto datu konfidencialitātes pakāpi (ja tāda ir noteikta) un praktiskos jautājumus, kā rīkoties ar, iespējams, konfidenciālu komercinformāciju, sensitīvu informāciju saskaņā ar konkurences tiesībām, interešu konfliktiem un saistītajiem jautājumiem, pamatojoties uz ievirzes sanāksmē apspriesto procedūru.

5.4.   Ekoloģiskie raksturlielumi un ekspluatācijas dati, kas vajadzīgi LPTP atsauces dokumenta nodaļā “Tehniskie paņēmieni, kurus ņem vērā, nosakot LPTP” un “Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumi”

5.4.1.   Vispārīga informācija par ekoloģiskajiem raksturlielumiem un ekspluatācijas dati

Šī iedaļa attiecas uz ekoloģiskajiem raksturlielumiem un ekspluatācijas datiem. Tomēr, lai izstrādātu, pārskatītu un attiecīgā gadījumā atjauninātu LPTP secinājumus, visi tehniskie paņēmieni, kas jāizvērtē, pieņemot lēmumu par LPTP, tiek ietverti LPTP atsauces dokumentā saskaņā ar standarta struktūru, kas izklāstīta 2.3.7. iedaļā, ja ir sniegti citi dati, kas vajadzīgi, lai izdarītu secinājumus par LPTP (jo īpaši par rentabilitāti, vides faktoru mijiedarbību un tehniskiem apsvērumiem).

Var izstrādāt vienotu anketu, bet tā var ietvert tikai dažus vispārējus jautājumus, neparedzot sīkāku tehnisku informāciju: pašlaik nav saskaņotas vienotas veidnes datu vākšanai, un sakarā ar Direktīvā 2010/75/ES paredzēto darbību dažādību varētu izstrādāt tikai pamata vienotu veidni. Tāpēc TDG ievirzes sanāksmē būtu jāpieņem lēmums par veidnes formātu un saglabājamo saturu attiecībā uz konkrēto sektoru (sk. 4.6.2.2. un 5.5. iedaļu).

Tomēr galveno ekoloģisko raksturlielumu un darbības datu veidi, kuri būtu jāietver veidnē, lai varētu ievākt ražotnei vai iekārtai specifiskus datus, ir minēti turpmākajās iedaļās.

5.4.2.   Patēriņš

5.4.2.1.   Vispārīga informācija par patēriņu

Iesniegtajai informācijai jāietver dati par izejvielu un palīgmateriālu/izejmateriālu, ūdens un enerģiju izmantošanu attiecīgajos procesos.

5.4.2.2.   Izejvielu un palīgmateriālu/izejmateriālu patēriņš

Informācijā, ciktāl tā attiecas uz noteiktajām darbībām, būtu jāiekļauj:

1)	izejvielu un palīgmateriālu/izejmateriālu daudzums (tai skaitā otrreizējie/pārstrādātie materiāli) un sastāvs;

2)	izmantotie tehniskie paņēmieni (ietverot gan izmantoto tehnoloģiju, gan risinājumus, kas attiecas uz iekārtas uzbūvi, uzstādīšanu, apkopi, ekspluatāciju un ekspluatācijas pārtraukšanu), lai paaugstinātu resursu izmantošanas efektivitāti.

5.4.2.3.   Ūdens patēriņš

Iesniegtajā informācijā būtu jānošķir dzesēšanas ūdens dati no tehnoloģiskā ūdens datiem un jānorāda, vai ūdens tiek atkārtoti izmantots un, ja tiek, tad cik daudz. Datos/informācijā ir jāiekļauj, ja tas attiecas uz attiecīgo darbību, turpmāk norādītie jautājumi:

1)	informācija par izmantotā ūdens izcelsmi un saņēmēju ūdenstilpi (piemēram, nosaukums, veids – lietus, virszemes ūdeņi, t. i., ezers, upe, strauts, jūra vai gruntsūdens; attiecīgā gadījumā arī temperatūra, plūsma, kvalitāte);

2)	vai piegādes ūdeņu attīrīšana ir veikta uz vietas un norāde par veiktās apstrādes (piem., atsāļošana, filtrācija) veidu;

3)

norāde par tehnisko paņēmienu (ietverot gan izmantoto tehnoloģiju, gan risinājumus, kas attiecas uz iekārtas uzbūvi, uzstādīšanu, apkopi, ekspluatāciju un ekspluatācijas pārtraukšanu), ko izmanto, lai samazinātu ūdens patēriņu; ja ūdens patēriņa samazināšanas rezultātā paaugstinās izplūdes koncentrācija, tas ir jānorāda, kā arī jānorāda pasākumi, kas veikti, lai samazinātu augstākas izplūdes koncentrācijas ietekmi uz vidi.

5.4.2.4.   Enerģijas izmantošana

Iesniegtajā informācijā, ciktāl tā attiecas uz noteiktajām darbībām, būtu jāiekļauj:

1)

ieguldījumi: i) izmantotā kurināmā/enerģijas veids un daudzums (piem., naftas degviela, sašķidrinātā naftas gāze, dabasgāze, tvaiks, elektrība, atkritumi, biogāze, biodegviela vai biomasa, kuru izmanto kā kurināmo), tostarp dzesēšanas un tehniskās gāzes (piem., N2, O2); ja tiek izmantots tvaiks, norāda tvaika temperatūru un spiedienu; ii) kurināmā/enerģijas patēriņš (par katru tipu), nodalot siltuma enerģiju un elektroenerģiju;

2)	iznākums: i) vai tiek saražota enerģija (piem., elektroenerģija) un cik daudz; ja tiek saražots tvaiks, norāda tvaika temperatūru un spiedienu; ii) vai enerģija tiek pārdota vai siltumenerģiju izmanto uz vietas vai citur (piemēram, centralizētai siltumapgādei);

3)	citi: i) vai notiek enerģijas reģenerācija, kurā iekārtas daļā, kādā veidā un cik daudz; ii) vai ir eksotermiskas reakcijas, kurā iekārtas daļā un cik daudz; iii) siltuma zudumi, kurā iekārtas daļā un cik daudz; iv) vai tiek izmantota enerģijas salīdzinošā vērtēšana.

Iesniedzot enerģijas patēriņa/efektivitātes vērtības, jānorāda sistēmas robežas (ražotnes iesaistītās daļas) un atsauces nosacījumi.

Enerģijas datiem jābūt izteiktiem kWh vai MJ uz produkta masu (vai izejvielas masu), norādot, vai to noteikšanai ir izmantotas neto vai bruto siltumietilpības vērtības.

Vācot un ziņojot enerģētiskos datus būtu jāņem vērā LPTP atsauces dokuments par energoefektivitāti (ENE).

5.4.3.   Emisijas ūdenī

Iesniegtajā informācijā būtu jānošķir dzesēšanas ūdens dati no tehnoloģiskā ūdens datiem un jānorāda, vai ūdens tiek atkārtoti izmantots un, ja tiek, tad cik daudz. Datos/informācijā ir jāiekļauj, ja tas attiecas uz attiecīgo darbību, turpmāk norādītie jautājumi:

1)	novadīto procesa notekūdeņu apjoms un plūsmas ātrums, kā arī norāde par to, vai ir iekļautas ārkārtas emisijas;

2)	norāde uz novadīto procesa notekūdeņu avotiem (piem., procesu iekārtas);

3)	izvadītā dzesēšanas ūdens apjoms, plūsmas ātrums un temperatūra;

4)	vai lietus ūdens tiek savākts un attīrīts iekārtā un kādā apjomā;

5)	vai notekūdeņi, kas nāk no citām ražotnēm (tostarp sadzīves notekūdeņi), tiek attīrīti iekārtā un kādā apjomā;

6)

novadīto piesārņotājvielu emisiju līmeņi (koncentrācija un/vai (īpatnējās) slodzes, ja tiek uzskatītas par nozīmīgām (13), sk. 3.3.1. iedaļu) katrā attiecīgajā notekūdeņu plūsmā, un vai notekūdeņi tiek novadīti tieši vai netieši saņēmējā ūdenstilpē; informācijā norāda arī, vai ir vai nav iekļauti tādi ekspluatācijas apstākļi, kas nav parastie ekspluatācijas apstākļi, piemēram, palaišanas un apturēšanas operācijas, noplūdes, darbības traucējumi, iekārtas īslaicīga apstādināšana vai ekspluatācijas pilnīga izbeigšana); šī informācija ir jāiesniedz kopā ar attiecīgo atsauces informāciju, kas norādīta 5.4.7. iedaļā;

7)	norāde par to, vai procesa notekūdeņi no iekārtas tiek attīrīti notekūdeņu attīrīšanas iekārtā (NAI), kas atrodas uz vietas vai citur (piem., komunālajās vai centralizētajās attīrīšanas iekārtās visai ražotnei);

8)	norāde par tehniskajiem paņēmieniem (ietverot gan izmantoto tehnoloģiju, gan risinājumus, kas attiecas uz iekārtas uzbūvi, uzstādīšanu, apkopi, ekspluatāciju un ekspluatācijas pārtraukšanu), ko izmanto, lai novērstu, bet ja tas nav iespējams, samazinātu emisijas ūdenī;

9)	piesārņojošās(-o) vielas(-u) daudzums pirms un pēc (piesārņojuma samazināšanas) tehniskā(-ajiem) paņēmiena(-iem), lai noteiktu piesārņojuma samazināšanas efektivitāti;

10)	informācija par nosacījumiem/apstākļiem, kuri kavē (piesārņojuma samazināšanas) tehniskā paņēmiena izmantošanu ar pilnu jaudu un/vai liek pilnīgi vai daļēji to apiet, kā arī pasākumiem, kas veikti, lai atjaunotu (piesārņojuma samazināšanas) tehniskā paņēmiena pilnu jaudu.

5.4.4.   Emisijas gaisā

Iesniedzamajos datos/informācijā būtu jāiekļauj turpmāk uzskaitītie jautājumi, ja tie ir nozīmīgi attiecīgajā nozarē:

1)

emitēto piesārņojošo vielu emisiju līmeņi (koncentrācija un/vai (īpatnējās) slodzes, ja pieejamas; sk. 3.3.1. iedaļu), nošķirot novirzītās emisijas (piem., no dūmeņiem) un nenovirzītās (piem., difūzas/gaistošas) emisijas, kā arī norāde par to, vai ir iekļauti tādi ekspluatācijas apstākļi, kas nav parastie ekspluatācijas apstākļi, piemēram, palaišanas un apturēšanas operācijas, noplūdes, darbības traucējumi, iekārtas īslaicīga apstādināšana vai ekspluatācijas pilnīga izbeigšana); attiecībā uz īpatnējās slodzes datiem būtu skaidri jādefinē attiecīgais produkts; šī informācija ir jāiesniedz kopā ar attiecīgo atsauces informāciju, kas norādīta 5.4.7. iedaļā;

2)	norāde par to, vai gāzes izmeši tiek attīrīti centrālā gāzu attīrīšanas iekārtā, kas atrodas uz vietas, vai citur;

3)	norāde gan uz difūzo/gaistošo emisiju, gan uz emisiju no dūmeņiem avotiem (piem., procesi ražošanas vienībā);

4)	dūmgāzu plūsmas ātrums;

5)	atsauces nosacījumi (piem., koncentrācijas dati attiecas uz sauso atkritumu gāzēm – ja nē, tas tiek norādīts – un, ja piemērojams, min atsauces skābekļa saturu);

6)	norāde par tehniskajiem paņēmieniem (ietverot gan izmantoto tehnoloģiju, gan risinājumus, kas attiecas uz iekārtas uzbūvi, uzstādīšanu, apkopi, ekspluatāciju un ekspluatācijas pārtraukšanu), ko izmanto, lai novērstu, bet, ja tas nav iespējams, samazinātu emisijas gaisā;

7)	piesārņojošās(-o) vielas(-u) daudzums pirms un pēc (piesārņojuma samazināšanas) tehniskā(-ajiem) paņēmiena(-iem), lai noteiktu piesārņojuma samazināšanas efektivitāti;

8)	Informācija par nosacījumiem/apstākļiem, kuri kavē (piesārņojuma samazināšanas) tehniskā paņēmiena izmantošanu ar pilnu jaudu un/vai liek pilnīgi vai daļēji to apiet, kā arī pasākumiem, kas veikti, lai atjaunotu (piesārņojuma samazināšanas) tehniskā paņēmiena pilnu jaudu.

5.4.5.   Atliekvielas/atkritumi

Iesniedzamajā informācijā būtu jāiekļauj turpmāk uzskaitītie jautājumi, ja tie ir nozīmīgi attiecīgajā nozarē:

1)	atliekvielu/atkritumu (piemēram, dūņu), kuri tiek saražoti/radīti darbības rezultātā, veids(-i) un daudzumi;

2)	atliekvielu/atkritumu, kuri tiek saražoti/radīti darbības rezultātā, (fizikālās/ķīmiskās) īpašības (piem., metālu saturs, vidējais sausais atlikums);

3)	to organisko un neorganisko atliekvielu/atkritumu īpatsvars, kuri tiek apglabāti, un to īpatsvars, kuri tiek pārstrādāti/atkārtoti izmantoti uz vietas vai citur;

4)	norāde par tehniskajiem paņēmieniem (ietverot gan izmantoto tehnoloģiju, gan risinājumus, kas attiecas uz iekārtas uzbūvi, uzstādīšanu, apkopi, ekspluatāciju un ekspluatācijas pārtraukšanu), ko izmanto, lai novērstu, bet, ja tas nav iespējams, samazinātu atliekvielu/atkritumu rašanos.

5.4.6.   Cita informācija

Ekoloģiskos raksturlielumus un ekspluatācijas datus papildina, ja tas nepieciešams, ar visu attiecīgo vispārīgo informāciju, piemēram:

1)	iekārtas ražošanas un nodošanas ekspluatācijā gads un ievērojamu modernizāciju veids un datums;

2)	ražošanas procesu veidi, izmantotie katalizatori un pārstrādes iekārtas (piemēram, dzirnavas, siltummainis un krāsns);

3)	galvenie procesa ekspluatācijas nosacījumi (piem., nepārtraukts vai periodisks process, atkārtojošās darbības, piemēram, krāsns piededžu attīrīšana, katalizatoru reģenerācija, ražošanas slodze, procesa temperatūra);

4)	dažādie produkcijas veidi un tas, kā to kvalitāti/sastāvu varētu ietekmēt patēriņš/emisijas;

5)

pasākumi, kas veikti, lai novērstu vai, ja tas nav iespējams, samazinātu piesārņojumu tādos ekspluatācijas apstākļos, kas nav parastie ekspluatācijas apstākļi, piemēram, palaišanas un apturēšanas operācijas, noplūdes, darbības traucējumi, iekārtas īslaicīga apstādināšana vai ekspluatācijas pilnīga izbeigšana;

6)	pasākumi, kas veikti, lai samazinātu negadījumu/avāriju iespēju (biežumu) un/vai ietekmi uz vidi.

5.4.7.   Atsauces informācija, kura jāpievieno emisijas datiem

5.4.7.1.   Vispārīga informācija

Attiecībā uz emisiju datiem, papildus novērotajām parametru vērtībām un vienībām, iesniedzamajā informācijā, ja nepieciešams, būtu jāiekļauj:

1)	emisiju avots (piem., reaktors, krāsns);

2)	norāde par emisijas veida tipu (piem., minimālās/maksimālās vērtības, procentiles vai grafisks attēlojums, sk. 5.4.7.3. iedaļu).

5.4.7.2.   Monitorings

Attiecībā uz emisiju monitoringa datiem iesniedzamajā informācijā attiecīgos gadījumos būtu jāiekļauj šādi rādītāji:

1)	mērījumu/paraugu ņemšanas/monitoringa biežums;

2)	vidējais datu ziņošanas periods (sk. sīkāku informāciju turpmāk);

3)

izmantotās monitoringa metodes veids (piem., tiešie mērījumi, netiešie mērījumi, masas/siltuma atliekvielas, emisijas faktori) un izmantotie EN/ISO (vai cits(-i)) uzraudzības standartu(-i), tostarp paraugu ņemšanas metode un paraugu pirmapstrāde; ja pieejamas, novērotajiem parametriem norāda atklāšanas robežu (LOD) un kvantitatīvo (LOQ) robežu. Gadījumos, kad monitoringā izmantotais standarts nav EN/ISO standarts, sniedz standarta aprakstu;

4)	norāde par mērījumu/paraugu ņemšanas/monitoringa nenoteiktību;

5)	sīkāka informācija par datu avotu, piemēram, kas ievācis, analizējis un iesniedzis datus;

6)	vai dati ir ievākti parastas ekspluatācijas apstākļos vai tādos apstākļos, kas nav parastie ekspluatācijas apstākļi, piemēram, palaišanas un apturēšanas operācijas, regulārā apkope, ārkārtēji apstākļi).

Attiecībā uz monitoringa rezultātu izteikšanu un to, kā atspoguļot nenoteiktību, tiešajiem mērījumiem un monitoringa prasībām jāņem vērā Atsauces dokuments par vispārīgiem monitoringa principiem (MON).

5.4.7.3.   Emisijas vērtību vidējie rādītāji, diapazoni un sadale

Sniedzot emisiju monitoringa informāciju, nepārprotami jānorāda periods, kurā vērtības ir reģistrētas un noteikts to vidējais rādītājs. Informāciju, kas ievākta tādos apstākļos, kas nav parastie ekspluatācijas apstākļi, ir jānorāda atsevišķi.

Informācijas apmaiņa ir saistīta ar ražotņu/iekārtu un tehnisko paņēmienu darbību attiecībā uz emisijām, kas attiecīgā gadījumā izteikta kā īstermiņa vai ilgtermiņa vidējais rādītājs (sk. 1.1.1. iedaļu). Abu informācijas veidu pieejamība, attiecināmība, kā arī tās ievākšanas un sekojošas analīzes iespējamība būtu jāapspriež ievirzes sanāksmē (sk. 4.6.2.2. iedaļu).

Datu kopa, kas satur īstermiņa vidējos rādītājus (piem., pusstundas, stundas, dienas vidējos rādītājus) par ilgāku laikposmu (piem., vienu vai vairākiem gadiem) ļauj veikt īstermiņa un ilgtermiņa vidējo rādītāju un procentiļu turpmākos aprēķinus. Īpaši dienas vai stundas vidējo rādītāju, kas ievākti ilgākā laikposmā (piemēram, vienā gadā vai ilgāk), variāciju diapazons un sadalījuma funkcijas (piem., maksimālā, vidējā, standartnovirze no izlases mērījumiem) ir nepieciešami, lai noteiktu emisiju modeli un iespējamo maksimālo emisiju, kas var rasties.

Gada vidējie rādītāji parasti sniedz labu priekšstatu par procesa/tehniskā paņēmiena ekoloģiskajiem raksturlielumiem neatkarīgi no vietējiem traucējumiem vai īstermiņa svārstībām, jo tās ietver emisijas iekārtas līmeņos no visiem avotiem un apstākļiem visa gada laikā, t. i., relatīvi stabila stāvokļa situācijā. Gada vidējie rādītāji ir interesanti arī kandidātpaņēmiena salīdzinošās novērtēšanas kontekstā. Attiecībā uz gada vidējiem rādītājiem ir svarīgi norādīt, kā tie iegūti vai aprēķināti (piem., no nepārtrauktiem vai izlases mērījumiem, un, ja no pēdējiem, tad cik daudz) un vai ir ietvertas emisijas tādos apstākļos, kas nav parastie ekspluatācijas apstākļi.

5.5.   Īpaši jautājumi katras tehniskās darba grupas kompetencē

Tehniskajai darba grupai, kas izveidota, lai izstrādātu vai pārskatītu LPTP atsauces dokumentu, būtu jāievēro 5.4. iedaļā norādītie vispārīgie principi. Informācijas apmaiņas nolūkā, kā definēts Direktīvas 2010/75/ES 13. panta 1. un 2. punktā, TDG dalībniekiem būtu jāsniedz informācija (jo īpaši patēriņa un emisiju dati) vismaz līdz darbības/rūpnīcas/iekārtas līmenim. TDG nosaka, vai ievākt datus vēl sīkāka dalījuma (piem., reaktora, krāsns, vienības ekspluatācijas, procesa) līmenī. Tomēr datus, kas apkopoti no vairākām ražotnēm, var izmantot, lai izstrādātu LPTP atsauces dokumenta 3. nodaļu “Esošie emisiju un patēriņa līmeņi”.

Attiecībā uz LPTP atsauces dokumentu pārskatīšanu TDG dalībniekiem savā vēlmju sarakstā vajadzētu ierosināt nozarei raksturīgo datu, kuri jāievāc attiecīgā LPTP atsauces dokumenta pārskatīšanai, veidu un formātu. EIPPCB sagatavotajā pamatinformācijas dokumentā ievirzes sanāksmei vajadzētu ietvert TDG ierosinājumus un sniegt konkrētus priekšlikumus par nozarei raksturīgo datu vākšanas veidnes struktūru un diskusijām par vācamo un iesniedzamo datu veidu un formātu.

Ievirzes sanāksmē TDG vajadzētu nolemt, vai šajā pamatnostādņu dokumentā izklāstītie vispārīgie datu vākšanas principi jāpapildina ar nozarei raksturīgiem aspektiem, ņemot vērā attiecīgo LPTP atsauces dokumentu.

TDG vajadzētu pārrunāt un izveidot nozarei raksturīgu(-as) veidni(-es) informācijas vākšanai un iesniegšanai EIPPCB, ievērojot 5.2. iedaļā izklāstītos vispārīgos principus. TDG jo īpaši būtu jānosaka datu veids, vidējie rādītāji, diapazoni, sadales, vienības, atsauces nosacījumi, kas izmantojami/iesniedzami, ņemot vērā pieejamos datus un vienības, kā arī atsauces nosacījumus, kurus izmanto ražotāji. Vienošanās šajos jautājumos tādēļ ir viens no ievirzes sanāksmes mērķiem, un tam vajadzētu atvēlēt pietiekami daudz laika.

Svarīgi: veidne(-es) būtu jāizveido tādā formātā, kas ļauj viegli apkopot un analizēt datus, piemēram, Excel, XML vai ar citu statistikas rīku. Priekšroka būtu jādod jautājumiem ar atbilžu variantiem. Jautājumu, kas paredz atvērtas atbildes, izmantošana ir pēc iespējas jāierobežo, jo tie pēc būtības rada paskaidrojumu nepieciešamību, tā kā tiek lietota nekonsekventa terminoloģija. Veidnēs ir jāparedz iespēja atvieglot datu validāciju. Veidni varētu izmēģināt vietu apmeklējumos, lai to turpmāk uzlabotu.

TDG ievirzes sanāksmē vajadzētu noteikt datu apkopošanas un iesniegšanas EIPPCB grafiku (saskaņā ar tipisko darbplūsmu, izstrādājot un pārskatot LPTP atsauces dokumentus, kas norādīta 1.2.4. iedaļā). Būtu jāizvairās no pēdējā brīža datiem, jo ir grūti visai TDG savstarpēji veikt datu pārbaudi. Informācija, kas iesniegta pēc noteiktā termiņa(-iem), var netikt ņemta vērā (sk. arī 1.2.4. iedaļu).

Attiecībā uz emisiju datiem TDG būtu jāpieņem lēmums, pamatojoties uz ievāktajiem koncentrācijas un (īpatnējās) slodzes datiem (ja abi ir pieejami dati, tie abi būtu jāiesniedz), ja viens vai abi datu veidi var veicināt lietderīgus LPTP secinājumus.

Gan koncentrācijas, gan īpatnējās slodzes dati var būt noderīgi LPTP atsauces dokumentam.

Īpatnējās slodzes (piem., emitēto piesārņotājvielu daudzums uz saražotās produkcijas masu) ļauj salīdzināt iekārtu ekoloģiskos raksturlielumus neatkarīgi no to atšķirīgajiem ražošanas apjomiem, un tās neietekmē jaukšana vai atšķaidīšana.

Koncentrācijas (kopā ar atsauces nosacījumiem un vidējiem laikposmiem) parasti sniedz vairāk informācijas par īstermiņa atsevišķu procesu darbību vai vienību darbībām, un tādējādi var atklāt svārstības un maksimālās emisijas. Tās arī nosaka ekoloģiskos raksturlielumus jebkurā brīdī. Apvienojot tās ar plūsmas datiem, var noteikt piesārņojuma slodzi jebkurā brīdī. Ja izmanto nepārtrauktos mērījumus, koncentrācijas var izmantot, lai sniegtu informāciju par darbību ilgākā periodā (piem., gadā).

6.   NODAĻA

Kvalitātes nodrošināšana, izstrādājot un pārskatot LPTP

Kvalitātes nodrošināšana LPTP atsauces dokumenta izstrādes un izskatīšanas procesā lielā mērā pamatojas uz šajā dokumentā ietverto ieteikumu ievērošanu jo īpaši attiecībā uz LPTP atsauces dokumenta saturu un robežām un datu ievākšanu LPTP.

LPTP atsauces dokumentu kvalitāte ir atkarīga gan no procesā iesaistīto dalībnieku kvalitātes (augsta līmeņa tehniskās zināšanas un iesaistīšanās), gan arī no paša “Seviljas procesa” kvalitātes. Lai garantētu šo kvalitāti, ir paredzēts, ka dalībvalstis, attiecīgās nozares, nevalstiskās organizācijas, kas veicina vides aizsardzību, un Komisija katra ievieš kvalitātes sistēmu, kas ietver:

1)	skaidri noteiktus pienākumus un uzdevumu sadali;

2)	metodes un procedūras;

3)	pietiekamu resursu (jo īpaši personāla) piešķiršanu;

4)	iekšējās kontroles sistēmu, kas veicina pastāvīgus uzlabojumus.

LPTP atsauces dokumenta kvalitāte ir ikdienā veicams pasākums, kas pamatojas uz visu iesaistīto personīgo ieguldījumu informācijas apmaiņā. Parasti, strādājot ar ievāktās informācijas izcelsmi, katram TDG dalībniekam, tāpat kā pirmā līmeņa kontrolierim, ir īpaša loma nodrošināt sava ieguldījuma kvalitāti.

EIPPCB personāls, kas izstrādā LPTP atsauces dokumentus, pamatojoties uz TDG darba ieguldījumu, ir iesniegto informācijas kvalitātes otrā līmeņa kontrolieris. EIPPCB darbojas Komisijas Kopīgā pētniecības centra (KPC) Perspektīvo tehnoloģiju pētījumu institūta (IPTS) ietvaros. IPTS ir piešķirts ISO 9001 sertifikāts, un KPC darbojas, pamatojoties uz iekšējās kontroles standartiem un Komisijas pamatprogrammu, kura ietver starptautisko labo praksi. Tas nostiprina pārliecību par EIPPCB spēju veikt savus uzdevumus.

Kvalitātes nodrošināšanas process tiks pastāvīgi pārskatīts, un forumam tiks lūgts piedalīties šajā procesā.

---

(1)  Ja nav norādīts citādi, “nodaļa” ir šā pielikuma nodaļa.

(2)  Ja nav norādīts citādi, “iedaļa” ir šā pielikuma iedaļa.

(3)  Turklāt Komisija var nolemt izstrādāt vairākus vadlīniju dokumentus, kas pakāpeniski varētu aizstāt dažus “horizontālos” LPTP atsauces dokumentus.

(4)  OV L 24, 29.1.2008., 8. lpp.

(5)  Atkarībā no konkurences tiesību un konfidenciālas komercinformācijas aizsardzības nosacījumiem, sk. 5.3. iedaļu.

(6)  Piesārņojošās(-o) vielas(-u) koncentrācija un īpatnējā slodze (ja pieejami) vai dati, kas vajadzīgi, lai iegūtu šo informāciju, tostarp izmantotās monitoringa metodes un atsauces nosacījumi. Attiecīgajam produktam būtu skaidri jānosaka īpatnējās slodzes dati.

(7)  Termins “spēkā esošs” attiecas uz 4.6.2.3.2. iedaļā norādīto pieeju.

(8)  Ietverot gan izmantoto tehnoloģiju, gan veidu, kādā ražotne projektēta, būvēta, uzturēta, darbināta un kā pārtraukta tās ekspluatācija.

(9)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(10)  OV C 146, 17.5.2011., 3. lpp.

(11)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(12)  OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.

(13)  Informācija par slodzēm (piemēram, emitēto piesārņojošo vielu masa gadā) var palīdzēt noteikt prioritātes attiecībā uz piesārņojuma samazināšanu.