24.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/3

(1)

Ikviena Eiropas valsts, kas ievēro Eiropas Savienības vērtības un apņemas tās veicināt, var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti. Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.

(2)

Horvātijas Republika ir iesniegusi pieteikumu, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti.

(3)

Komisija savā 2004. gada 20. aprīļa atzinumā par Horvātiju (1) jau izteica savu viedokli par noteiktiem svarīgiem aspektiem jautājumos, kuri ir saistīti ar minēto pieteikumu.

(4)

Eiropadome 1993. gada jūnija sanāksmē Kopenhāgenā noteica dalības kritērijus, kas ir pievienošanās procesa pamatā, un Komisijas regulāros novērtējumus par Horvātijas gatavību pievienoties. Saskaņā ar politiskajiem kritērijiem Horvātijai ir jāpanāk to iestāžu stabilitāte, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību aizsardzību, kā arī cieņu pret mazākumtautībām un to aizsardzību. Patlaban šīs prasības ir ietvertas Līgumā par Eiropas Savienību un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Ekonomiskie kritēriji prasa funkcionējošas tirgus ekonomikas pastāvēšanu, kā arī spēju izturēt konkurences spiedienu un tirgus konjunktūru Eiropas Savienībā. Acquis kritērijs attiecas uz spēju uzņemties dalības pienākumus, kas izriet no Līgumiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem, acquis, tostarp stingri ievērot politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības mērķus. Eiropas Savienības spēja uzņemt jaunas dalībvalstis, vienlaikus saglabājot Eiropas integrācijas tempu, arī ir nozīmīgs apsvērums, kas ir gan Savienības, gan kandidātvalsts vispārējās interesēs.

(5)

Padome 1999. gada 31. maijā paredzēja Stabilizācijas un asociācijas procesa nosacījumus Rietumbalkānu valstīm, kuros ietverta sadarbība ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) un reģionālā sadarbība.

(6)

Eiropadome 2006. gada decembrī piekrita, ka atjaunotai vienprātībai par paplašināšanos pamatā ir uz konsolidāciju, nosacījumu izpildi un informēšanu balstīta paplašināšanās stratēģija, kas saistīta ar ES spēju integrēt jaunas dalībvalstis.

(7)

Par uzņemšanas nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos dalībvalstis un Horvātija vienojās konferencē. Šīs sarunas vadīja saskaņā ar sarunu programmu, kurā noteikti stingri nosacījumi sadaļu atvēršanas un slēgšanas posmos. Minētās sarunas pabeidza 2011. gada 30. jūnijā, un noteikumi, par kuriem panākta vienošanās, ir taisnīgi un atbilstīgi.

(8)

Horvātija, iestājoties Eiropas Savienībā, bez ierunām pieņem Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un visus to mērķus, kā arī visus lēmumus, kas pieņemti kopš dienas, kad tie stājās spēkā, un risinājumus attiecībā uz Eiropas Savienības un minētās Kopienas attīstību un stiprināšanu.

(9)

Tiesiskās kārtības būtiska pazīme, kas noteikta minētajos līgumos, ir tā, ka daži iestāžu pieņemti noteikumi un tiesību akti ir tieši piemērojami, un ka ES tiesību akti dominē pār jebkuriem pretrunā esošiem valsts tiesību aktiem, un ka pastāv kārtība, lai nodrošinātu Eiropas Savienības tiesību aktu vienādu interpretāciju. Pievienošanās Eiropas Savienībai paredz atzīt, ka šie noteikumi ir saistoši, to ievērošana ir obligāta, lai garantētu Eiropas Savienības likumu efektivitāti un vienotību.

(10)

Komisija uzskata, ka Horvātija atbilst politiskajiem kritērijiem, un sagaida, ka Horvātija izpildīs ekonomiskos un acquis kritērijus, lai tā sagatavotos dalībai līdz 2013. gada 1. jūlijam. Dalība ES pieprasa nepārtraukti cienīt vērtības, pamatojoties uz kurām ir veidota Eiropas Savienība, kā arī apņemšanos tās veicināt.

(11)

Horvātija ir sasniegusi augsta līmeņa sagatavotību dalībai ES. Komisija aicina Horvātiju turpināt centienus, lai saskaņotu valsts tiesību aktus ar acquis, kā arī turpmāk stiprināt savas administratīvās spējas, tostarp panākot valsts pārvaldes reformas ilgspējīgu progresu. Komisija turpinās cieši uzraudzīt, vai Horvātija pilda visas saistības, kuras tā uzņēmusies pievienošanās sarunās, tostarp tās, kuras jāizpilda pirms pievienošanās dienas, kā arī tās sagatavošanās darbus, lai uzņemtos ES dalībvalsts pienākumus pēc pievienošanās. Jo īpaši tiks uzraudzītas saistības, kuras Horvātija ir uzņēmusies tiesu iestāžu, korupcijas novēršanas un pamattiesību jomā, tiesiskuma, brīvības un drošības jomā, tostarp robežu pārvaldībā, kā arī konkurences politikas jomā. Ja uzraudzības procesā tiks konstatēti problemātiski jautājumi, kurus Horvātija nerisinās, Komisija vajadzības gadījumā nosūtīs agrīnas brīdināšanas vēstules Horvātijas iestādēm un, iespējams, ierosinās Padomei veikt visus attiecīgos pasākumus jau pirms pievienošanās. Komisija arī patur tiesības atsaukties uz dažādām drošības klauzulām, kuras izklāstītas Pievienošanās līgumā, kā arī uz īpašu valsts atbalsta mehānismu Horvātijas kuģu būves un tērauda nozarei.

(12)

Komisija aicina Horvātijas iestādes līdz pievienošanās dienai pabeigt acquis tulkošanu un pārskatīšanu, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību ES tiesību aktu ieviešanā.

(13)

Viens no Eiropas Savienības mērķiem ir tautu solidaritātes stiprināšana, vienlaikus respektējot to vēsturi, kultūru un tradīcijas.

(14)

Eiropas Savienības paplašināšanās, pievienojoties Horvātijai, veicinās stabilitātes, brīvības un labklājības nostiprināšanu Eiropā. Paredzams, ka Horvātija turpinās aktīvi darboties reģionālajā sadarbībā Rietumbalkānu valstīs. Komisija atzinīgi vērtē Horvātijas deklarāciju par Eiropas vērtību veicināšanu Dienvidaustrumeiropā un jo īpaši Horvātijas apņemšanos attiecībā uz to, ka divpusējiem jautājumiem nebūtu jārada šķēršļi kandidātvalstu pievienošanās procesā. Horvātijas pievienošanās apstiprina ES saistības attiecībā uz Eiropas perspektīvu visām Rietumbalkānu valstīm,