22.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/33

(1)

Pamatojoties uz gūto pieredzi un jo īpaši uz uzlabojumiem, kas veikti valstu pārvaldes sistēmu izmantotajās atbalsta sistēmās, īstenojot Komisijas Regulu (EK) Nr. 1121/2009 (2) un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1122/2009 (3), ir lietderīgi uzlabot un vienkāršot šīs divas regulas attiecībā uz tiešo maksājumu administrēšanu un ar to saistīto kontroli.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1122/2009 16. panta 3. punkta otro daļu dalībvalstis var izmantot liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas datorizētajā datubāzē pieejamo informāciju, lai iesniegtu atbalsta pieteikumu par liellopiem. Ja dalībvalstis ir izmantojušas šo iespēju, precizējumus ir lietderīgi veikt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1121/2009 61. pantu piemērojamā turēšanas perioda sākumā. Turklāt vienkāršošanas labad dalībvalstīm ir jādod iespēja aizstāt minētās regulas 62. pantā paredzēto pieteikuma iesniegšanu ar dalības deklarācijas iesniegšanu. Tāpēc attiecīgi ir jāgroza Regula (EK) Nr. 1121/2009.

(3)

Attiecīgi dažas Regulā (EK) Nr. 1122/2009 dotās definīcijas jāatjaunina. Turklāt atsevišķais maksājums par mīkstajiem augļiem, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 129. pantā, tiks ieviests no 2012. gada. Tātad attiecīgi ir jāgroza platībatkarīgo atbalsta shēmu definīcijas un jāparedz atbilstoša pieteikšanās kārtība.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1122/2009 11. panta 2.punktu dalībvalstīm ir jānosaka vienotā pieteikuma iesniegšanas galīgais datums. Pēc vienotā pieteikuma iesniegšanas lauksaimnieki var grozīt savu pieteikumu Regulas (EK) Nr. 1122/2009 14. panta 2. punktā noteiktajā termiņā. Administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas ir atkarīgas no dalībvalstu galīgā pieteikuma saņemšanas. Dalībvalstīm, kas pieteikumu iesniegšanas galīgo datumu izlemj noteikt agrāk nekā galīgajā datumā, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1122/2009 11. panta 2. punktā, būtu jādod arī iespēja agrāk uzsākt un pabeigt pārbaudes. Tādēļ šīm dalībvalstīm būtu jāatļauj noteikt agrāku galīgo datumu vienotā pieteikuma grozījumiem nekā galīgais datums, kas noteikts 14. panta 2. punktā. Tomēr šis datums nedrīkstētu būt agrāks kā 15 dienas pēc galīgā datuma, ko dalībvalstis ir noteikušas vienotā pieteikuma iesniegšanai, lai lauksaimniekiem būtu pietiekami daudz laika ziņot par iespējamām izmaiņām.

(5)

No produkcijas nošķirta platībatkarīgā atbalsta ieviešanas dēļ pārbaudes uz vietas daudzos gadījumos aprobežojas ar attiecīgās platības lieluma un atbilstības verifikāciju. Šīs pārbaudes lielā mērā tiek veiktas, izmantojot attālo uzrādi. Līdztekus dalībvalstis regulāri atjaunina lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmas. Metodoloģija, kas izmantota šādai atjaunināšanai, var līdzināties tam, kā tiek veiktas pārbaudes uz vietas, izmantojot attālo uzrādi. Tātad vienkāršošanas labad un nolūkā samazināt administratīvos izdevumus ir lietderīgi atļaut dalībvalstīm, kas sistemātiski atjaunina lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmas, izmantot tādējādi iegūtos rezultātus, lai daļēji aizstātu tradicionālās pārbaudes uz vietas. Lai izvairītos papildus radīt jebkādu nepareizi veiktu maksājumu risku, ir jādefinē kritēriji, kas jāizpilda to dalībvalstu apsaimniekošanas un kontroles sistēmām, kas šo iespēju izvēlas. Šiem kritērijiem jo īpaši būtu jāattiecas uz atjaunināšanas intervāliem un aptvērumu, informāciju par izmantotajām ortofotogrāfijām, lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmas nepieciešamo kvalitāti un maksimālo ikgadējo kļūdu biežumu.

(6)

Prasība, lai liellopi fermās atbilstu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulai (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (4), tiek kontrolēta ar pārbaudēm, kas tiek veiktas uz vietas un saskaņā ar savstarpējo atbilstību. Pašlaik obligāti jāpārbauda dzīvnieki, par kuriem tiešo maksājumu atbilstības kontroles kontekstā nav pieprasīts atbalsts. Šī papildus kontrole tiek veikta tikai tajās dalībvalstīs, kas izvēlējušās saglabāt jebkādus saistītos tiešos maksājumus par liellopiem. Tomēr, lai visās dalībvalstīs pastāvētu vienāds kontroles slogs un lauksaimniekiem un valsts iestādēm būtu vienkāršāk veikt pārbaudes uz vietas, ir lietderīgi atcelt pārbaudes dzīvniekiem, par kuriem tiešo maksājumu atbilstības kontroles kontekstā nav pieprasīts atbalsts, ja vien dalībvalstis neizmanto Regulas (EK) Nr. 1122/2009 16. panta 3. punkta otrā daļā paredzēto iespēju.

(7)

Ja dzīvnieks turēšanas periodā tiek pārvietots uz citu vietu, lauksaimniekam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1122/2009 16. panta 1. punktu ir jāinformē kompetentās iestādes. Lai nepieļautu maksājuma nesamērīgu samazināšanu, noteikumus, kas attiecas uz dzīvniekiem, kuri atzīti par atbilstīgiem maksājuma saņemšanai, vajadzētu paredzēt attiecībā uz gadījumiem, kad nav iesniegts paziņojums par dzīvnieku pārvietošanu, bet attiecīgos dzīvniekus iespējams nekavējoties identificēt, veicot pārbaudi uz vietas attiecīgā lauksaimnieka saimniecībā.

(8)

Noteikumiem par dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmu vajadzētu jo īpaši nodrošināt dzīvnieku izsekojamību. Ja ir pazaudētas abas liellopa krotālijas un jebkura no aitas vai kazas krotālijām, tad attiecībā uz šo dzīvnieku ir zaudētas tiesības uz maksājumiem, kā arī tas noved pie maksājumu samazinājuma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1122/2009 65. un 66. pantu. Tomēr dažos gadījumos dzīvniekus iespējams identificēt, izmantojot citus līdzekļus, un tādējādi tiek nodrošināta attiecīgo dzīvnieku izsekojamība.

(9)

Ja pazaudēta viena no abām maksājuma saņemšanai deklarēta liellopa krotālijām un šo liellopu var nepārprotami un individuāli identificēt, izmantojot citus liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas līdzekļus, tad šis dzīvnieks saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1122/2009 63. panta 4. punkta a) apakšpunktu joprojām ir iekļauts apstiprināto dzīvnieku skaitā un tādējādi par to ir tiesības saņemt maksājumu. Turklāt liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēma parasti ir vispāratzīta. Tādējādi arī tad, ja ir pazaudētas abas viena liellopa krotālijas, bet tā identitāte var tikt nešaubīgi konstatēta, šo dzīvnieku vajadzētu iekļaut apstiprināto dzīvnieku skaitā un tādējādi par to būtu tiesības saņemt maksājumu. Tomēr šeit izklāstītajam vajadzētu attiekties tikai uz gadījumiem, kad lauksaimnieks ir veicis pasākumus stāvokļa labošanai, pirms paziņots par pārbaudi uz vietas, un, lai izvairītos no jebkāda nepareizi veiktu maksājumu riska, šo noteikumu vajadzētu piemērot tikai vienam dzīvniekam.

(10)

Saskaņā ar Padomes 2003. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (5), ir ieviesta jauna, uzlabota aitu un kazu identifikācijas sistēma, un tādējādi ir lietderīgi ieviest līdzīgus noteikumus attiecībā uz aitām un kazām, kas deklarētas maksājuma saņemšanai.

(11)

Dalībvalstīm, kas izmanto Regulas (EK) Nr. 1122/2009 16. panta 3. punkta otrajā daļā paredzēto iespēju, vajadzētu dot atļauju noteikt, ka liellopu identifikācijas un reģistrācijas datorizētajā datubāzē iesniegtie ziņojumi aizstāj attiecīgā lauksaimnieka ziņojumu, ja turēšanas perioda laikā tiek pārvietots kāds dzīvnieks. Šo iespēju vajadzētu padarīt pieejamu visām dalībvalstīm.

(12)

Turklāt daži Regulas (EK) Nr. 1122/2009 noteikumi ir novecojuši un būtu jāsvītro.

(13)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1122/2009.

(14)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja un Tiešo maksājumu pārvaldības komiteja nav sniegušas atzinumu to priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

1)

ar šādu daļu papildina 61. pantu:

“Tomēr, ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1122/2009 16. panta 3. punkta otrajā daļā paredzēto iespēju, tai jānosaka datums, kad sākas šā panta pirmajā daļā minētais periods.”;

2)

šādu 3. punktu pievieno 62. pantam:

“3.   Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1122/2009 16. panta 3. punkta otrajā daļā paredzēto iespēju, pieteikums par zīdītājgovi var būt dalības deklarācija, kas arī atbilst šā panta 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā izklāstītajām prasībām. Dalībvalsts var izlemt, ka dalības deklarācija, kas iesniegta par doto gadu, ir spēkā vienu vai vairākus nākamos gadus, ja dalības deklarācijā sniegtā informācija joprojām ir precīza.”

1)

šādi groza 2. pantu:

2)

šādi groza 13. pantu:

3)

regulas 14. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis var noteikt agrāku galīgo datumu grozījumu paziņošanai. Tomēr šim datumam jābūt ne agrākam kā 15 kalendārās dienas pēc vienotā pieteikuma iesniegšanas galīgā datuma, kas noteikts saskaņā ar 11. panta 2. punktu.”;

4)

II daļas II sadaļas IV nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

“ Atbalsts cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem, atsevišķais maksājums par cukuru, atsevišķais maksājums par augļiem un dārzeņiem, un atsevišķais maksājums par mīkstajiem augļiem ”;

5)

šādi groza 17. pantu:

6)

svītro 28. panta 1. punkta f) apakšpunktu;

7)

iekļauj šādu jaunu 31.a pantu:

“31.a pants

Kombinētās pārbaudes uz vietas

1.   Atkāpjoties no 31. panta, kā arī saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti šajā pantā, dalībvalstis attiecībā uz vienoto maksājumu shēmu un vienoto platību maksājumu shēmu, kas minētas Regulas (EK) Nr. 73/2009 III sadaļā un V sadaļas 2. nodaļā, var izlemt aizstāt kontrolparauga pārbaudes, kas jānosaka, pamatojoties uz šīs regulas 31. panta 1. punkta pirmajā daļā minēto riska analīzi, ar pārbaudēm, kas pamatojas uz 6. pantā minētās lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmas atjaunināšanā izmantotajām ortofotogrāfijām.

Pirmajā daļā minēto lēmumu var pieņemt valsts vai reģionālajā līmenī. Reģionā ietilpst viss apgabals, uz kuru attiecas viena vai vairākas lauksaimniecības zemes gabalu autonomas identifikācijas sistēmas.

Dalībvalstis sistemātiski atjaunina lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmu un ilgākais trīs gadu ilgā laika periodā pārbauda visus lauksaimniekus apgabalā, uz kuru tā attiecas, gada laikā aptverot vismaz 25 % hektāru, kuri reģistrēti lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmā un par kuriem ir tiesības saņemt atbalstu. Tomēr dalībvalsts, kurā ir mazāk nekā 150 000 hektāru, kuri reģistrēti lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmā un par kuriem ir tiesības saņemt atbalstu, var atkāpties no prasības par ikgadējo minimālo aptvērumu.

Pirms šā panta piemērošanas dalībvalstīm trīs iepriekšējo gadu laikā jāveic visaptveroša attiecīgo lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmas atjaunināšana.

Atjaunināšanai izmantotās ortofotogrāfijas nedrīkst būt vecākas par 15 mēnešiem dienā, kad tās izmanto, lai atjauninātu pirmajā daļā minēto lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmu.

2.   Lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmas kvalitātei, ko divu gadu laikā pirms šā panta piemērošanas novērtē atbilstoši 6. panta 2. punktam, ir jābūt pietiekami labai, lai efektīvi verificētu nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiek piešķirti atbalsti.

3.   Divu gadu laikā pirms šā panta piemērošanas kļūdu īpatsvars, kas konstatēts izlases veidā paņemtā un uz vietas pārbaudītā paraugā, nedrīkst pārsniegt 2 %. Turklāt, uzsākot šā panta piemērošanu, kļūdu īpatsvars divus gadus pēc kārtas nedrīkst pārsniegt 2 %.

Kļūdu īpatsvaru apstiprina dalībvalsts saskaņā ar metodoloģiju, kas izstrādāta Eiropas Savienības līmenī.

4.   Uz pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, attiecas 35. panta 1. punkts”;

8)

ar šādu teikumu aizstāj 33. panta pirmās daļas pirmo teikumu:

“Pārbaudes uz vietas attiecas uz visiem lauksaimniecības zemes gabaliem, par kuriem pieprasa atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 I pielikumā uzskaitītajām atbalsta shēmām.”;

9)

regulas 37. pantu svītro;

10)

regulas 41. pantu aizstāj ar šādu:

“41. pants

Grafiks pārbaudēm uz vietas

1.   Vismaz 60 % uz vietas veikto pārbaužu obligātās kontroles intensitātes, kā paredzēts 30. panta 2. punkta b) apakšpunkta otrajā daļā, veic visā turēšanas periodā saistībā ar attiecīgo atbalsta shēmu. Atlikušo uz vietas veicamo pārbaužu procentuālo daļu sadala gada garumā.

Ja turēšanas periods sākas pirms prasības iesniegšanas vai ja to nevar iepriekš noteikt, tad 30. panta 2. punkta b) apakšpunkta otrajā daļā paredzētās pārbaudes uz vietas tomēr sadala gada garumā.

2.   Vismaz 50 % uz vietas veicamo pārbaužu obligātās intensitātes, kas paredzēta 30. panta 2. punkta c) apakšpunktā, sadala visā turēšanas perioda garumā. Tomēr uz vietas veicamo pārbaužu minimumu pilnībā īsteno un sadala visā turēšanas perioda garumā tajās dalībvalstīs, kurās pilnībā vēl neīsteno un nepiemēro sistēmu, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 21/2004 un attiecas uz aitām un kazām, jo īpaši saistībā ar dzīvnieku identifikāciju un pareizu ierakstu izdarīšanu uzskaites dokumentos.”;

11)

šādi groza 42. pantu:

12)

regulas 43. un 44. pantu svītro;

13)

regulas 45. panta 2. un 3. punktu svītro;

14)

šādi groza 57. pantu:

15)

regulas 58. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja attiecībā uz kādu kultūraugu grupu platība, kas deklarēta jebkādu ar platībām saistītu atbalsta shēmu piemērošanai, pārsniedz platību, kas apstiprināta saskaņā ar 57. pantu, tad atbalstu aprēķina, par pamatu ņemot apstiprināto platību, kas samazināta par atrastās starpības divkāršu apjomu, ja minētā starpība ir vairāk nekā 3 % vai divi hektāri, bet ne vairāk kā 20 % apstiprinātās platības.”;

16)

regulas 59. un 61. pantu svītro;

17)

šādi groza 63. pantu:

18)

regulas 64. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Tomēr dalībvalsts var paredzēt, ka datorizētajai datubāzei iesniegtie paziņojumi par liellopiem vai liellopu, kas aizvesti vai kas aizvests no saimniecības, un par citu dzīvnieku, kas nogādāts saimniecībā panta pirmajā daļā paredzētajā termiņā, var aizstāt informāciju, kas saskaņā ar panta pirmo daļu jāsūta kompetentām iestādēm. Ja dalībvalsts neizmanto 16. panta 3. punktā paredzēto iespēju, tai jebkādā veidā jānodrošina, ka nepastāv ne mazākās šaubas par to, uz kādiem dzīvniekiem attiecas lauksaimnieka pieteikums.”;

19)

regulas 65. panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Ja piemēro 16. panta 3. punkta otro daļu, tad potenciāli atbilstīgus dzīvniekus, attiecībā uz kuriem konstatē, ka tie nav pareizi identificēti vai reģistrēti liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, uzskata par dzīvniekiem, attiecībā uz kuriem konstatēti pārkāpumi.”;

20)

regulas 66. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ja attiecībā uz pieteikumiem par atbalsta piešķiršanu, kas iesniegti atbilstīgi atbalsta shēmai par aitām/kazām, konstatē starpību starp deklarēto dzīvnieku skaitu un saskaņā ar 63. panta 3., 3.a un 5. punktu apstiprināto skaitu, tad pirmajam dzīvniekam, attiecībā uz kuru konstatē pārkāpumus, mutatis mutandis piemēro 65. panta 2., 3. un 4. punktu.”;

21)

regulas 68. pantu svītro;

22)

regulas 78. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktu aizstāj ar šādu: