1.11.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 286/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1077/2011

(2011. gada 25. oktobris),

ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 74. pantu, 77. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, 78. panta 2. punkta e) apakšpunktu, 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu, 82. panta 1. punkta d) apakšpunktu, 85. panta 1. punktu, 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 88. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēma (SIS II) ir izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1987/2006 (2006. gada 20. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (2) un ar Padomes Lēmumu 2007/533/TI (2007. gada 12. jūnijs) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (3). Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumā 2007/533/TI ir noteikts, ka pārejas posmā par centrālās SIS II darbības pārvaldību atbild Komisija. Pēc pārejas posma par centrālās SIS II darbības pārvaldību un dažiem komunikāciju infrastruktūras aspektiem atbildīgai ir jābūt pārvaldības iestādei.

(2)

Vīzu informācijas sistēma (VIS) ir izveidota ar Padomes Lēmumu 2004/512/EK (2004. gada 8. jūnijs), ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS) (4). Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (5) ir noteikts, ka pārejas periodā par VIS darbības pārvaldību atbild Komisija. Pēc pārejas posma pārvaldības iestādei ir jābūt atbildīgai par centrālās VIS un valstu saskarņu darbības pārvaldību un par dažiem komunikāciju infrastruktūras aspektiem.

(3)	Eurodac tika izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2725/2000 (2000. gada 11. decembris) par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas konvenciju (6). Vajadzīgie īstenošanas noteikumi ir paredzēti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 407/2002 (7).

(4)

Lai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā pēc pārejas posma nodrošinātu SIS II, VIS un Eurodac un komunikāciju infrastruktūras noteiktu aspektu darbības pārvaldību un potenciāli arī citu lielapjoma informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu darbības pārvaldību, attiecībā uz kurām būtu jāpieņem atsevišķi leģislatīvi instrumenti, ir jāizveido pārvaldības iestāde.

(5)	Nolūkā panākt sinerģiju ir nepieciešams nodrošināt minēto lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldību vienā vienībā, lai gūtu apjomradītus ietaupījumus, radītu kritisko masu un nodrošinātu līdzekļu un cilvēkresursu augstāko iespējamo izmantojuma pakāpi.

(6)

SIS II un VIS leģislatīvajiem instrumentiem pievienotajās kopīgajās deklarācijās Eiropas Parlaments un Padome aicināja Komisiju pēc ietekmes novērtējuma veikšanas iesniegt vajadzīgos tiesību aktu priekšlikumus, ar kuriem aģentūrai ilgtermiņā uzticētu centrālās SIS II un komunikāciju infrastruktūras noteiktu aspektu, kā arī VIS darbības pārvaldību.

(7)

Ņemot vērā to, ka pārvaldības iestādei vajadzētu būt tiesiski, administratīvi un finansiāli autonomai, tā būtu jāveido kā regulatīva aģentūra (“aģentūra”), kas ir tiesību subjekts. Saskaņā ar vienošanos aģentūras atrašanās vietai vajadzētu būt Tallinā (Igaunijā). Tomēr sakarā ar to, ka ar SIS II un VIS tehnisko izstrādi un darbības pārvaldības sagatavošanu saistītos uzdevumus veic Strasbūrā (Francijā) un ka šo IT sistēmu sistēmas dublējums ir uzstādīts Sanktjohannā (Sankt Johann im Pongau, Austrijā), tam tā vajadzētu būt arī turpmāk. Abām minētajām vietām arī attiecīgi vajadzētu būt vietām, kur būtu jāveic ar Eurodac darbības pārvaldību un tehnisko izstrādi saistītie uzdevumi un kur būtu jāveido Eurodac sistēmas dublējums. Tāpat abām minētajām vietām vajadzētu būt vietām, kur veic uzdevumus saistībā ar, attiecīgi, citu lielapjoma IT sistēmu brīvības, drošības un taisnīguma jomā tehnisko izstrādi un darbības pārvaldību un, ja tas paredzēts attiecīgajā leģislatīvajā instrumentā, sistēmas dublējumu, kas spētu nodrošināt attiecīgās lielapjoma IT sistēmas darbību tās avārijas gadījumā.

(8)	Tādējādi Regulās (EK) Nr. 1987/2006 un (EK) Nr. 767/2008 izklāstītie pārvaldības iestādes uzdevumi būtu jāveic aģentūrai. Šie uzdevumi ietver turpmāku tehnikas attīstību.

(9)

Saskaņā ar Regulām (EK) Nr. 2725/2000 un (EK) Nr. 407/2002 Komisijā ir izveidota centrālā vienība, kura ir atbildīga par Eurodac centrālās datubāzes darbību un par citiem ar to saistītiem uzdevumiem. Lai panāktu sinerģiju, aģentūrai no dienas, kad tā sāk pildīt savus pienākumus, būtu jāpārņem Komisijas uzdevumi saistībā ar Eurodac darbības pārvaldību, tostarp daži uzdevumi, kas saistīti ar komunikāciju infrastruktūru.

(10)

Aģentūras galvenajai funkcijai vajadzētu būt īstenot SIS II, VIS un Eurodac un – ja pieņems tādu lēmumu – arī citu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldības uzdevumus. Aģentūrai būtu jāatbild arī par tehniskiem pasākumiem, ko prasa tādi uzticētie uzdevumi, kas nav normatīvi pēc būtības. Šiem pienākumiem nevajadzētu skart normatīvos uzdevumus, kuri ir uzticēti vienīgi Komisijai vai kurus tai palīdz īstenot komiteja un kuri paredzēti ar attiecīgajiem leģislatīvajiem instrumentiem, ar ko reglamentē sistēmas, kuru darbību pārvalda aģentūra.

(11)	Turklāt aģentūrai būtu jāveic uzdevumi saistībā ar SIS II, VIS un Eurodac, un citu lielapjoma IT sistēmu, ko aģentūrai varētu uzticēt nākotnē, tehniska izmantojuma mācībām.

(12)

Turklāt aģentūrai varētu uzticēt arī atbildību par papildu lielapjoma IT sistēmu sagatavošanu, izstrādi un darbības pārvaldību, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. līdz 89. pantu. Šādi uzdevumi aģentūrai būtu jāuztic tikai ar vēlākā posmā pieņemtiem un atsevišķiem leģislatīviem instrumentiem, pirms tam veicot ietekmes novērtējumu.

(13)

Saskaņā ar 49. panta 6. punkta a) apakšpunktu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8), un pēc īpaša un konkrēta Komisijas pieprasījuma aģentūrai būtu jāatbild par pētniecības pārraudzību un lielapjoma IT sistēmu izmēģinājuma programmu īstenošanu, piemērojot LESD 67. līdz 89. pantu. Gadījumos, kad tai uztic izmēģinājuma programmas īstenošanu, aģentūrai būtu jāpievērš īpaša uzmanība Eiropas Savienības Informācijas pārvaldības stratēģijai.

(14)

Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldības uzticēšana aģentūrai nedrīkstētu ietekmēt īpašos noteikumus, ko piemēro tādām sistēmām. Jo īpaši pilnībā piemēro īpašos noteikumus par mērķi, piekļuves tiesībām, drošības pasākumiem un turpmākām datu aizsardzības prasībām ikvienai lielapjoma IT sistēmai, kuras darbības pārvaldība ir uzticēta aģentūrai.

(15)

Dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt pārstāvētām valdē, lai efektīvi kontrolētu aģentūras darbību. Valdei vajadzētu piešķirt nepieciešamās funkcijas, lai jo īpaši pieņemtu gada darba programmu, īstenotu funkcijas saistībā ar aģentūras budžetu, pieņemtu aģentūrai piemērojamos finanšu noteikumus, ieceltu izpilddirektoru un izstrādātu procedūras izpilddirektora lēmumu pieņemšanai par aģentūras darbības uzdevumiem.

(16)

Attiecībā uz SIS II gan Eiropas Policijas birojam (Eiropols), gan Eiropas Tiesiskās sadarbības vienībai (Eurojust), kuriem abiem saskaņā ar Lēmumu 2007/533/TI ir tiesības piekļūt un tieši meklēt datus, kas ievadīti SIS II, būtu jāpiešķir novērotāja statuss valdes sanāksmēs, kad darba kārtībā ir jautājums par Lēmuma 2007/533/TI piemērošanu. Gan Eiropolam, gan Eurojust vajadzētu būt iespējai iecelt pārstāvi SIS II padomdevēju grupā, kas izveidota saskaņā ar šo regulu.

(17)

Attiecībā uz VIS Eiropolam vajadzētu būt novērotāja statusam valdes sanāksmēs, kad darba kārtībā ir jautājums par to, kā piemērot Padomes Lēmumu 2008/633/TI (2008. gada 23. jūnijs) par izraudzīto dalībvalstu iestāžu un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai (VIS) konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus (9). Eiropolam vajadzētu būt iespējai iecelt pārstāvi VIS padomdevēju grupā, kas izveidota atbilstīgi šai regulai.

(18)

Dalībvalstīm būtu jādod balsstiesības aģentūras valdē ar lielapjoma IT sistēmu saistītos jautājumos, ja tām atbilstīgi Savienības tiesību aktiem saistības uzliek kāds leģislatīvais instruments, ar ko reglamentē attiecīgās sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu. Arī Dānijai vajadzētu būt balsstiesībām ar lielapjoma IT sistēmu saistītos jautājumos, ja tā saskaņā ar 4. pantu 22. protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD (“Protokols par Dānijas nostāju”), izlemj savos tiesību aktos īstenot leģislatīvo instrumentu, kas reglamentē attiecīgās sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu.

(19)

Dalībvalstīm būtu jāieceļ loceklis padomdevēju grupā lielapjoma IT sistēmas jautājumos, ja tām atbilstīgi Savienības tiesību aktiem saistības uzliek kāds leģislatīvais instruments, ar ko reglamentē attiecīgās sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu. Arī Dānijai būtu jāieceļ loceklis padomdevēju grupā lielapjoma IT sistēmas jautājumos, ja tā atbilstīgi Protokola par Dānijas nostāju 4. pantam izlemj savos tiesību aktos īstenot leģislatīvo instrumentu par attiecīgās lielapjoma IT sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu.

(20)

Lai nodrošinātu aģentūras pilnīgu autonomiju un neatkarību, tai būtu jāpiešķir autonoms budžets ar ieņēmumiem no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Uz aģentūras finansējumu būtu jāattiecas budžeta lēmējinstitūcijas piekrišanai, kā izklāstīts 47. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (10). Būtu jāpiemēro Savienības budžeta un budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras. Finanšu pārskatu, kā arī pakārtoto darījumu likumības un pareizības revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(21)

Ievērojot to attiecīgo kompetenci, aģentūrai būtu jāsadarbojas ar citām Savienības aģentūrām, jo īpaši tām, kas izveidotas saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, un konkrēti – ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru. Gadījumos, kad tas ir nepieciešams, tai arī būtu jākonsultējas ar Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru par jautājumiem, kas saistīti ar tīklu drošību, un jāīsteno tās sniegtie ieteikumi.

(22)	Nodrošinot lielapjoma IT sistēmu izstrādi un darbības pārvaldību, aģentūrai būtu jāievēro Eiropas un starptautiskie standarti, ņemot vērā augstākās profesionālās prasības, jo īpaši Eiropas Savienības Informācijas pārvaldības stratēģiju.

(23)

Uz personas datu apstrādi aģentūrā būtu jāattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (11). Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam vajadzētu būt iespējai saņemt no aģentūras piekļuvi visai informācijai, kas ir vajadzīga viņa veiktā izmeklēšanā. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. pantu Komisija ir konsultējusies ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš 2009. gada 7. decembrī ir sniedzis savu atzinumu.

(24)

Lai nodrošinātu aģentūras darbības pārredzamību, aģentūrai būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (12). Atbilstīgi LESD 228. pantam aģentūras darbības būtu jāpārrauga Eiropas Ombudam.

(25)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (13), būtu jāpiemēro aģentūrai, kurai būtu jāpievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas Iestāžu nolīgumam (1999. gada 25. maijs) par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (14).

(26)	Aģentūras uzņēmējām dalībvalstīm būtu jānodrošina pēc iespējas labāki apstākļi, lai aģentūra varētu pienācīgi darboties, piemēram, eiropeiska daudzvalodu izglītība un pietiekami transporta savienojumi.

(27)

Lai nodrošinātu atklātus un pārredzamus nodarbinātības nosacījumus un vienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem, uz aģentūras darbiniekiem un izpilddirektoru būtu jāattiecina Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi (“Ierēdņu civildienesta noteikumi”) un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība (“Nodarbināšanas kārtība”), kā noteikts Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (15) (abi kopā turpmāk “Civildienesta noteikumi”), tostarp noteikumi par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas prasības attiecībā uz konfidencialitāti.

(28)	Aģentūra ir Savienības izveidota struktūra Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 1. punkta nozīmē, un tai būtu attiecīgi jāpieņem savi finanšu noteikumi.

(29)	Uz aģentūru būtu jāattiecas Komisijas Regulai (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (16) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. pantā.

(30)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, Savienības līmenī izveidot aģentūru, kas būtu atbildīga par brīvības, drošības un tiesiskuma telpas lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldību un, ja nepieciešams, par šādu sistēmu izstrādi – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka paredzētās darbības apjoma vai rezultātu dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(31)	Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā saskaņā ar LES 6. panta 1. punktu.

(32)

Saskaņā ar Protokola par Dānijas nostāju 1.un 2. pantu Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Ņemot vērā, ka šī regula, ciktāl tā attiecas uz SIS II un VIS, papildina Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc šīs regulas pieņemšanas dienas izlemj, vai tā šo regulu īstenos savos tiesību aktos. Saskaņā ar 3. pantu Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti Dānijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un par Eurodac sistēmu pirkstu nospiedumu salīdzināšanai, lai efektīvi piemērotu Dublinas konvenciju (17), Dānija paziņo Komisijai, vai tā īstenos šo regulu, ciktāl tā attiecas uz Eurodac.

(33)

Tiktāl, ciktāl šīs regulas noteikumi attiecas uz SIS II, ko reglamentē Lēmums 2007/533/TI, Apvienotā Karaliste piedalās šajā regulā saskaņā ar 5. panta 1. punktu 19. protokolā par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, kurš pievienots LES un LESD (“Protokols par Šengenas acquis”), un 8. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (18).

Saskaņā ar Protokola par Šengenas acquis 4. pantu Apvienotā Karaliste 2010. gada 5. oktobra vēstulē Padomes priekšsēdētājam izteica lūgumu piedalīties šīs regulas pieņemšanā tiktāl, ciktāl šīs regulas noteikumi attiecas uz SIS II, ko reglamentē Regula (EK) Nr. 1987/2006, un VIS un papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Lēmumu 2000/365/EK. Saskaņā ar 1. pantu Padomes Lēmumā 2010/779/ES (2010. gada 14. decembris) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā attiecībā uz Eiropas aģentūras izveidi lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (19) Apvienotajai Karalistei ir atļauts piedalīties šajā regulā.

Turklāt saskaņā ar 3. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurš pievienots LES un LESD (“Protokols par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju”), Apvienotā Karaliste 2009. gada 23. septembra vēstulē Padomes priekšsēdētājam ir izteikusi vēlmi piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā tiktāl, ciktāl šīs regulas noteikumi attiecas uz Eurodac. Tādēļ Apvienotā Karaliste piedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula ir saistoša un ir jāpiemēro.

(34)

Tiktāl, ciktāl šīs regulas noteikumi attiecas uz SIS II, ko reglamentē Regula (EK) Nr. 1987/2006, un uz VIS, šī regula papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (20).

Īrija nav saskaņā ar Protokola par Šengenas acquis 4. pantu izteikusi lūgumu piedalīties šīs regulas pieņemšanā. Tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro tiktāl, ciktāl ar tās pasākumiem papildina Šengenas acquis noteikumus, ciktāl tie attiecas uz SIS II, ko reglamentē Regula (EK) Nr. 1987/2006, un VIS.

Saskaņā ar Protokola par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju 1. un 2. pantu Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro tiktāl, ciktāl šīs regulas noteikumi attiecas uz Eurodac. Ņemot vērā to, ka šajos apstākļos nav iespējams nodrošināt, ka Īrijai šo regulu piemēro pilnībā, kā to paredz LESD 288. pants, Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro, neskarot Īrijas tiesības, kas paredzētas iepriekšminētajos protokolos.

(35)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (21) – šī regula, ciktāl tā attiecas uz SIS II un uz VIS, ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta A, B un G punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai (22). Attiecībā uz Eurodac šī regula ir jauns ar Eurodac saistīts pasākums nozīmē, kas paredzēta Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā (23). Tādējādi, ja tās nolemj šo regulu īstenot savā iekšējā tiesību sistēmā, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes delegācijām būtu jāpiedalās aģentūras valdē. Lai paredzētu turpmākus sīki izstrādātus noteikumus, piemēram, balsstiesības, kas ļautu Islandes Republikai un Norvēģijas Karalistei piedalīties aģentūras darbībās, Savienībai ar minētajām valstīm būtu jānoslēdz turpmāks nolīgums.

(36)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (24), – šī regula tiktāl, ciktāl tā attiecas uz SIS II un uz VIS, ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A, B un G punktā, tos lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (25) 3. pantu. Attiecībā uz Eurodac šī regula ir jauns ar Eurodac saistīts pasākums nozīmē, kas paredzēta Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē (26). Tādējādi, ja tā nolemj to īstenot savā iekšējā tiesību sistēmā, Šveices Konfederācijas delegācijai būtu jāpiedalās aģentūras valdē. Lai paredzētu turpmākus sīki izstrādātus noteikumus, piemēram, balsstiesības, kas ļautu Šveices Konfederācijai piedalīties aģentūras darbībās, Savienībai ar Šveices Konfederāciju būtu jānoslēdz turpmāks nolīgums.

(37)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam, kas noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (27), – šī regula tiktāl, ciktāl tā attiecas uz SIS II un uz VIS, ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A, B un G punktā, tos lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (28) 3. pantu. Attiecībā uz Eurodac šī regula ir jauns ar Eurodac saistīts pasākums nozīmē, kas paredzēta Protokolā starp Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumam par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē (29). Tādējādi Lihtenšteinas Firstistes delegācijai būtu jāpiedalās aģentūras valdē. Lai paredzētu turpmākus sīki izstrādātus noteikumus, piemēram, balsstiesības, kas ļautu Lihtenšteinas Firstistei piedalīties aģentūras darbībās, Savienībai ar Lihtenšteinas Firstisti būtu jānoslēdz turpmāks nolīgums,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS

1. pants

Aģentūras izveide

1. Ar šo tiek izveidota Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (turpmāk “aģentūra”).

2. Aģentūra ir atbildīga par otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas (SIS II), Vīzu informācijas sistēmas (VIS) un Eurodac darbības pārvaldību.

3. Aģentūrai var uzticēt atbildību arī par tādu citu lielapjoma IT sistēmu brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, kas nav 2. punktā minētās sistēmas, sagatavošanas, izvēršanas un darbības pārvaldību, bet vienīgi tad, ja tas ir paredzēts attiecīgajos leģislatīvajos instrumentos, kuru pamatā ir LESD 67. līdz 89. pants, attiecīgos gadījumos ņemot vērā šīs regulas 8. pantā minētās norises pētniecības jomā un šīs regulas 9. pantā minēto izmēģinājuma programmu rezultātus.

4. Darbības pārvaldība aptver visus vajadzīgos uzdevumus, lai lielapjoma IT sistēmas funkcionētu saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ir piemērojami katrai no tām, tostarp atbildību par to izmantoto komunikāciju infrastruktūru. Šādas lielapjoma IT sistēmas neizmanto, lai apmainītos ar datiem vai nodrošinātu dalīšanos ar informāciju vai zināšanām, ja vien to neparedz konkrēts juridiskais pamats.

2. pants

Mērķi

Neskarot Komisijas un dalībvalstu attiecīgos pienākumus, ko uzliek leģislatīvie instrumenti, ar kuriem reglamentē lielapjoma IT sistēmas, aģentūra nodrošina:

a)	lielapjoma IT sistēmu efektīvu, drošu un nepārtrauktu darbību;

b)	lielapjoma IT sistēmu efektīvu un finansiāli atbildīgu pārvaldību;

c)	pietiekami kvalitatīvus pakalpojumus lielapjoma IT sistēmu lietotājiem;

d)	pastāvīgus un nepārtrauktus pakalpojumus;

e)	augstu datu aizsardzības pakāpi saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem, tostarp īpašiem noteikumiem, kas attiecas uz katru lielapjoma IT sistēmu;

f)	pietiekamu datu un fiziskas drošības pakāpi saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem, tostarp īpašiem noteikumiem, kas attiecas uz katru lielapjoma IT sistēmu; un

g)	atbilstošas projektu vadības struktūras izmantojumu, efektīvi izstrādājot lielapjoma IT sistēmas.

II NODAĻA

UZDEVUMI

3. pants

Ar SIS II saistītie uzdevumi

Attiecībā uz SIS II aģentūra veic:

a)	uzdevumus, kas ar Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumu 2007/533/TI uzticēti pārvaldības iestādei; un

b)	uzdevumus saistībā ar mācībām par SIS II tehnisku izmantojumu, jo īpaši SIRENE (SIRENE - Supplementary Information Request at the National Entries) personāla un ekspertu mācībām par SIS II tehniskiem aspektiem saistībā ar Šengenas izvērtēšanu.

4. pants

Ar VIS saistītie uzdevumi

Attiecībā uz VIS aģentūra veic:

a)	uzdevumus, kas ar Regulu (EK) Nr. 767/2008 un Lēmumu 2008/633/TI uzticēti pārvaldības iestādei; un

b)	uzdevumus saistībā ar mācībām, kā tehniski izmantot VIS.

5. pants

Ar Eurodac saistītie uzdevumi

Attiecībā uz Eurodac aģentūra veic:

a)	uzdevumus, kas Komisijai kā iestādei, kas ir atbildīga par Eurodac darbības pārvaldību, uzticēti Regulā (EK) Nr. 2725/2000 un Regulā (EK) Nr. 407/2002;

b)	uzdevumus saistībā ar komunikāciju infrastruktūru, proti: uzraudzība, drošība un attiecību koordinācija starp dalībvalstīm un pakalpojumu sniedzēju; un

c)	uzdevumus saistībā ar mācībām, kā tehniski izmantot Eurodac.

6. pants

Ar citu lielapjoma IT sistēmu sagatavošanu, izstrādi un darbības pārvaldību saistīti uzdevumi

Ja aģentūrai ir uzticēta citu lielapjoma IT sistēmu, kas minētas 1. panta 3. punktā, sagatavošanas, izstrādes un darbības pārvaldība, tā pēc vajadzības veic uzdevumus saistībā ar mācībām par šo sistēmu tehnisku izmantošanu.

7. pants

Ar komunikāciju infrastruktūru saistīti uzdevumi

1. Aģentūra veic ar komunikāciju infrastruktūru saistītus uzdevumus, kas pārvaldības iestādei ir uzticēti ar leģislatīviem instrumentiem par 1. panta 2. punktā minēto lielapjoma IT sistēmu izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu.

2. Saskaņā ar 1. punktā minētajiem leģislatīvajiem instrumentiem uzdevumi saistībā ar komunikāciju infrastruktūru (tostarp tās darbības pārvaldību un drošību) ir sadalīti starp aģentūru un Komisiju. Lai nodrošinātu to attiecīgo pienākumu izpildes saskaņotību, aģentūra un Komisija vienojas par darba organizāciju un atspoguļo to saprašanās memorandā.

3. Komunikāciju infrastruktūru pienācīgi pārvalda un kontrolē, lai to aizsargātu no apdraudējumiem un nodrošinātu komunikāciju infrastruktūras un lielapjoma IT sistēmu drošību, tostarp ar komunikāciju infrastruktūras palīdzību veiktās datu apmaiņas drošību.

4. Aģentūra pieņem atbilstīgus pasākumus, tostarp drošības plānus, lai, inter alia, nodrošinātu – jo īpaši ar attiecīgiem kodēšanas paņēmieniem – to, ka personas datu pārraides vai datu nesēju transportēšanas laikā nav iespējama personas datu neatļauta lasīšana, kopēšana, grozīšana vai dzēšana. Komunikāciju infrastruktūrā apritē nav nekodētas ar sistēmu saistītas darbības informācijas.

5. Ar komunikāciju infrastruktūras darbības pārvaldību saistītos uzdevumus var uzticēt ārējām privātām vienībām vai struktūrām, ievērojot Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002. Tādā gadījumā tīkla operatoram ir saistoši 4. punktā minētie drošības pasākumi, un tam nekādā veidā nav piekļuves ne SIS II, VIS vai Eurodac darbības datiem, ne arī ar SIS II saistītajai SIRENE informācijas apmaiņai.

6. Neskarot spēkā esošos līgumus attiecībā uz SIS II, VIS un Eurodac tīklu, kodēšanas atslēgu pārvaldība paliek aģentūras kompetencē, un šo pienākumu nenodod ārējām privātā sektora struktūrām.

8. pants

Pētniecības pārraudzība

1. Aģentūra pārrauga SIS II, VIS, Eurodac un citu lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai svarīgas pētniecības norisi.

2. Aģentūra regulāri informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un – jautājumos par datu aizsardzību – arī Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju par 1. punktā minētajām norisēm.

9. pants

Izmēģinājuma programmas

1. Tikai pēc īpaša un konkrēta Komisijas lūguma, kura par to ir informējusi Eiropas Parlamentu un Padomi vismaz trīs mēnešus iepriekš, un pēc valdes lēmuma aģentūra saskaņā ar 12. panta 1. punkta l) apakšpunktu var īstenot izmēģinājuma programmas, kas minētas Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 49. panta 6. punkta a) apakšpunktā, lai attīstītu lielapjoma IT sistēmas vai pārvaldītu to darbību, piemērojot LESD 67. līdz 89. pantu.

Aģentūra regulāri informē Eiropas Parlamentu, Padomi un – jautājumos par datu aizsardzību – Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju par šā punkta pirmajā daļā minēto izmēģinājuma programmu īstenošanas gaitu.

2. Finanšu apropriācijas izmēģinājuma programmām, ko lūdz Komisija, iekļauj budžetā, ilgākais, divus secīgus finanšu gadus.

III NODAĻA

STRUKTŪRA UN ORGANIZĀCIJA

10. pants

Juridiskais statuss

1. Aģentūra ir Savienības struktūra, un tā ir tiesību subjekts.

2. Katrā dalībvalstī aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko šo valstu tiesību akti piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tā var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesā. Tā var arī slēgt līgumus par 4. punktā minēto aģentūras mītnes vietu un biroju atrašanās vietu ar dalībvalstīm, kuru teritorijā atrodas aģentūras mītne, kā arī tehniskie un sistēmas dublējuma biroji (“uzņēmējas dalībvalstis”).

3. Aģentūru pārstāv izpilddirektors.

4. Aģentūras mītnes vieta ir Tallinā Igaunijā.

Uzdevumus, kas saistīti ar 1. panta 3. punktā un 3., 4., 5. un 7. pantā minēto izstrādi un darbības pārvaldību, veic Strasbūrā Francijā.

Sistēmas dublējumu, kurš var nodrošināt lielapjoma IT sistēmas darbību šādas sistēmas avārijas gadījumā, izveido Sanktjohannā (Sankt Johann im Pongau) Austrijā, ja sistēmas dublējums ir paredzēts leģislatīvajā instrumentā, ar ko reglamentē attiecīgās sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu.

11. pants

Struktūra

1. Aģentūras administratīvajā un pārvaldības struktūrā ir:

valde;

b)	izpilddirektors;

c)	padomdevēju grupas.

2. Aģentūras struktūrā ir arī:

a)	datu aizsardzības inspektors;

b)	drošības inspektors;

c)	grāmatvedis.

12. pants

Valdes funkcijas

1. Lai nodrošinātu, ka aģentūra veic savus uzdevumus, valde:

a)	saskaņā ar 18. pantu ieceļ un attiecīgā gadījumā atceļ izpilddirektoru;

b)	īsteno disciplināras pilnvaras attiecībā uz izpilddirektoru un uzrauga viņa darba kvalitāti, kā arī valdes lēmumu īstenošanu;

c)	pēc apspriešanās ar Komisiju izveido aģentūras organizatorisko struktūru;

d)	pēc apspriešanās ar Komisiju izstrādā aģentūras reglamentu;

e)	pēc izpilddirektora priekšlikuma apstiprina mītnes līgumu par aģentūras mītnes vietu un līgumus par tehniskajiem un sistēmas dublējuma birojiem, kas izveidoti saskaņā ar 10. panta 4. punktu, kuri izpilddirektoram jānoslēdz ar uzņēmējām dalībvalstīm;

f)	vienojoties ar Komisiju, pieņem vajadzīgos īstenošanas pasākumus, kas minēti Ierēdņu civildienesta noteikumu 110. pantā;

g)	pieņem vajadzīgos īstenošanas pasākumus valstu ekspertu nosūtīšanai darbā uz aģentūru;

pamatojoties uz 17. pantā minētā izpilddirektora iesniegto projektu, pēc apspriešanās ar 19. pantā minētajām padomdevēju grupām un saņēmusi Komisijas atzinumu, pieņem daudzgadu darba programmu, kuras pamatā ir II nodaļā minētie uzdevumi. Lai strukturētu mērķus un dažādos daudzgadu plānošanas posmus, daudzgadu darba programmā, neskarot ikgadējo budžeta procedūru, iekļauj daudzgadu budžeta aplēsi un ex ante novērtējumus;

i)	pieņem daudzgadu personāla politikas plānu un gada darba programmas projektu un ik gadu līdz 31. martam iesniedz tos Komisijai un budžeta lēmējinstitūcijai;

ik gadu līdz 30. septembrim un pēc Komisijas atzinuma ar divu trešdaļu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu un saskaņā ar ikgadējo budžeta procedūru un Savienības likumdošanas programmu jomās, uz kurām attiecas LESD 67. līdz 89. pants, pieņem aģentūras darba programmu nākamajam gadam un nodrošina, ka pieņemtā darba programma tiek nosūtīta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai un publicēta;

ik gadu līdz 31. martam pieņem aģentūras darbības pārskatu par iepriekšējo gadu, kurā jo īpaši sasniegtie rezultāti ir salīdzināti ar gada darba programmas mērķiem, un līdz tā paša gada 15. jūnijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai; gada darbības pārskatu publicē;

l)	saskaņā ar 32. pantu, 33. panta 6. punktu un 34. pantu veic savas funkcijas saistībā ar aģentūras budžetu, tostarp 9. pantā minēto izmēģinājuma programmu īstenošanu;

m)	saskaņā ar 34. pantu pieņem aģentūrai piemērojamos finanšu noteikumus;

n)	ieceļ grāmatvedi, kas savu pienākumu izpildē ir funkcionāli neatkarīgs;

o)	balstoties uz dažādos iekšējas vai ārējas revīzijas ziņojumos un novērtējumos minētajiem konstatējumiem un ieteikumiem, nodrošina atbilstošu turpmāku rīcību;

p)	pieņem vajadzīgos drošības pasākumus, tostarp drošības plānu un darbības nepārtrauktības un darbības atjaunošanas plānu katastrofu gadījumiem, kuros ir ņemti vērā padomdevēju grupu drošības ekspertu iespējamie ieteikumi;

q)	ieceļ drošības inspektoru;

r)	saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 ieceļ datu aizsardzības inspektoru;

s)	līdz 2012. gada 22. maijam pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai;

t)	pieņem ziņojumus par SIS II tehnisko darbību attiecīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 50. panta 4. punktu un Lēmuma 2007/533/TI 66. panta 4. punktu un par VIS – saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 50. panta 3. punktu un Lēmuma 2008/633/TI 17. panta 3. punktu;

u)	saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2725/2000 24. panta 1. punktu pieņem gada pārskatu par Eurodac centrālās vienības darbību;

v)	saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 45. pantu un Regulas (EK) Nr. 767/2008 42. panta 2. punktu izsaka apsvērumus par Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja revīzijas ziņojumiem un nodrošina atbilstošu turpmāku rīcību pēc revīzijām;

w)	saskaņā ar attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1987/2006 50. panta 3. punktu un Lēmuma 2007/533/TI 66. panta 3. punktu publicē ar SIS II saistītus statistikas datus;

x)	saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2725/2000 3. panta 3. punktu apkopo statistiku par Eurodac centrālās vienības darbu;

nodrošina, ka ik gadu publicē tādu kompetentu iestāžu sarakstu, kas ir pilnvarotas veikt SIS II iekļauto datu tiešu meklēšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 31. panta 8. punktu un Lēmuma 2007/533/TI 46. panta 8. punktu, kā arī SIS II valstu sistēmu (N.SIS II) biroju un SIRENE biroju sarakstu, kā minēts attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1987/2006 7. panta 3. punktā un Lēmuma 2007/533/TI 7. panta 3. punktā;

z)	nodrošina gadskārtēju tādu iestāžu saraksta publikāciju, kuras ir norīkotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2725/2000 15. panta 2. punktu;

aa)	veic visus citus uzdevumus, kas tai uzticēti saskaņā ar šo regulu.

2. Valde var konsultēt izpilddirektoru visos jautājumos, kas ir cieši saistīti ar lielapjoma IT sistēmu izstrādi un darbības pārvaldību.

13. pants

Valdes sastāvs

1. Valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji.

2. Līdz 2012. gada 22. janvārim katra dalībvalsts un Komisija ieceļ valdes locekļus un locekļu aizstājējus. Pēc šā laikposma beigām Komisija sasauc valdes sanāksmi. Prombūtnes laikā locekļus pārstāv viņu aizstājēji.

3. Valdes locekļus ieceļ, pamatojoties uz viņu lielo pieredzi attiecīgajā jomā un speciālajām zināšanām lielapjoma IT sistēmu jomā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, un zināšanām par datu aizsardzību.

4. Locekļu amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. To var atjaunot vienu reizi. Pilnvaru laikam beidzoties vai atkāpšanās gadījumā locekļi paliek amatā līdz to atkārtotai iecelšanai vai nomaiņai.

5. Aģentūras darbībās piedalās valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Eurodac saistītu pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā. Tās katra valdē ieceļ vienu pārstāvi un vienu aizstājēju.

14. pants

Valdes priekšsēdētājs

1. Valde no savu locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku.

2. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru laiks ir divi gadi. Viņu amata pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi. Tomēr, ja valdes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka dalība valdē beidzas viņu pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas arī amata pilnvaru termiņš.

3. Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēlē tikai no to valdes locekļu vidus, ko ir iecēlušas dalībvalstis, kurām atbilstīgi Savienības tiesību aktiem pilnībā saistības uzliek leģislatīvie instrumenti, ar ko reglamentē visu aģentūras pārvaldīto lielapjoma IT sistēmu izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu.

15. pants

Valdes sanāksmes

1. Valdes sanāksmes sasauc, ja to lūdz kāds no turpmāk norādītajiem:

a)	priekšsēdētājs;

b)	vismaz trešā daļa tās locekļu;

Komisija;

d)	izpilddirektors.

Reizi sešos mēnešos valde rīko vismaz vienu kārtējo sanāksmi.

2. Izpilddirektors piedalās valdes sanāksmēs.

3. Valdes locekļiem var palīdzēt eksperti, kas ir padomdevēju grupu locekļi.

4. Eiropols un Eurojust drīkst piedalīties valdes sanāksmēs novērotāja statusā, ja darba kārtībā ir jautājums par SIS II saistībā ar Lēmuma 2007/533/TI piemērošanu. Eiropols drīkst novērotāja statusā piedalīties valdes sanāksmēs arī tad, ja darba kārtībā ir jautājums par VIS saistībā ar Lēmuma 2008/633/TI piemērošanu.

5. Valde uz savām sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt jebkuru citu personu, kuras viedoklis to varētu interesēt.

6. Aģentūra nodrošina valdei sekretariāta pakalpojumus.

16. pants

Balsošana

1. Neskarot šā panta 5. punktu, kā arī 12. panta 1. punkta j) apakšpunktu un 18. panta 1. un 7. punktu, valde lēmumus pieņem ar visu tās balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

2. Neskarot 3. punktu, katram valdes loceklim ir viena balss.

3. Ikviens loceklis, ko ir iecēlusi kāda dalībvalsts, kurai atbilstīgi Savienības tiesību aktiem saistības uzliek kāds leģislatīvais instruments, ar ko reglamentē aģentūras pārvaldītas lielapjoma IT sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu, var balsot par jautājumu, kas attiecas uz šo lielapjoma IT sistēmu.

Turklāt Dānija var balsot par jautājumiem, kas saistīti ar šādu lielapjoma IT sistēmu, ja tā saskaņā ar Protokola par Dānijas nostāju 4. pantu izlemj, ka tā savos tiesību aktos īstenos leģislatīvo instrumentu, ar ko reglamentē attiecīgās lielapjoma IT sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu.

4. Valstīm, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Eurodac saistītu pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, piemēro 37. pantu.

5. Ja locekļiem ir atšķirīgi viedokļi par to, vai uz konkrētu lielapjoma IT sistēmu attiecas balsojums, tad ikvienu lēmumu, uz ko balsojums neattiecas, pieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

6. Izpilddirektors nepiedalās balsošanā.

7. Aģentūras reglamentā ietver sīki izstrādātus noteikumus par balsošanu, jo īpaši nosacījumus, kā viens loceklis var darboties cita locekļa vārdā, kā arī – attiecīgos gadījumos – visas prasības, kas saistītas ar kvorumu.

17. pants

Izpilddirektora funkcijas un pilnvaras

1. Aģentūru vada un pārstāv izpilddirektors.

2. Izpilddirektors savus pienākumus pilda neatkarīgi. Neskarot Komisijas un valdes attiecīgo kompetenci, izpilddirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citu struktūru norādījumus.

3. Neskarot 12. pantu, izpilddirektors uzņemas pilnu atbildību par aģentūrai uzticētajiem uzdevumiem, un uz viņu attiecas ikgadējā budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra, ko veic Eiropas Parlaments.

4. Eiropas Parlaments vai Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par viņa uzdevumu izpildi.

5. Izpilddirektors:

a)	vada aģentūras ikdienas darbu;

b)	nodrošina to, ka aģentūra darbojas saskaņā ar šo regulu;

c)	atbilstīgi ierobežojumiem, kas noteikti šajā regulā, tās īstenošanas noteikumos un piemērojamos tiesību aktos, sagatavo un īsteno procedūras, lēmumus, stratēģijas, programmas un darbības, ko pieņēmusi valde;

izveido un īsteno efektīvu sistēmu, lai varētu regulāri pārraudzīt un izvērtēt:

i)	lielapjoma IT sistēmas, tostarp statistiku; un

ii)	aģentūru, tostarp to, cik efektīvi un produktīvi ir sasniegti tās mērķi;

e)	bez balsstiesībām piedalās valdes sēdēs;

f)	attiecībā uz aģentūras darbiniekiem īsteno 20. panta 3. punktā paredzētās pilnvaras un risina personāla jautājumus;

neskarot Ierēdņu civildienesta noteikumu 17. pantu, nosaka konfidencialitātes prasības, lai ievērotu attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1987/2006 17. pantu, Lēmuma 2007/533/TI 17. pantu un Regulas (EK) Nr. 767/2008 26. panta 9. punktu un lai piemērotu attiecīgus noteikumus par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas konfidencialitātes prasības aģentūras darbiniekiem, kuru pienākumos ir strādāt ar Eurodac datiem;

h)	risina sarunas par mītnes līgumu par aģentūras atrašanās vienu un līgumiem par tehniskajiem un sistēmas dublējuma birojiem ar uzņēmēju dalībvalstu valdībām un pēc tam, kad tos būs apstiprinājusi valde, noslēdz tos.

6. Izpilddirektors iesniedz valdei pieņemšanai jo īpaši šādu dokumentu projektus:

a)	aģentūras gada darba programmu un gada darbības pārskatu, iepriekš apspriežoties ar padomdevēju grupām;

b)	aģentūrai piemērojamos finanšu noteikumus;

c)	daudzgadu darba programmu;

d)	nākamā gada budžetu, kas sagatavots, pamatojoties uz līdzekļu sadalījumu pa darbības jomām;

e)	daudzgadu personāla politikas plānu;

f)	šīs regulas 31. pantā minētās novērtēšanas reglamentu;

g)	praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai;

h)	nepieciešamos drošības pasākumus, tostarp drošības plānu un darbības nepārtrauktības un darbības atjaunošanas plānu katastrofu gadījumos;

i)	ziņojumus par katras 12. panta 1. punkta t) apakšpunktā minētās lielapjoma IT sistēmas tehnisko darbību un 12. panta 1. punkta u) apakšpunktā minēto gada pārskatu par Eurodac centrālās vienības darbību, pamatojoties uz pārraudzības un izvērtējuma rezultātiem;

j)	publicēšanai paredzēto ikgadējo sarakstu, kurā iekļautas kompetentās iestādes, kas ir pilnvarotas veikt SIS II iekļauto datu tiešu meklēšanu, tostarp 12. panta 1. punkta y) apakšpunktā minēto N.SIS II biroju un SIRENE biroju sarakstu un 12. panta 1. punkta z) apakšpunktā minēto iestāžu sarakstu.

7. Izpilddirektors veic jebkādus citus uzdevumus saskaņā ar šo regulu.

18. pants

Izpilddirektora iecelšana

1. Aģentūras izpilddirektoru ieceļ valde uz piecu gadu amata pilnvaru termiņu, izvēloties no prasībām atbilstošu kandidātu saraksta, kuri ir atlasīti Komisijas rīkotā atklātā konkursā. Minētā atlases procedūra paredz publicēt konkursa uzaicinājumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un citur. Valde drīkst prasīt procedūru atkārtot, ja tā nav apmierināta ar sarakstā iekļauto kandidātu piemērotību. Valde ieceļ izpilddirektoru, pamatojoties uz personiskajiem nopelniem, pieredzi lielapjoma IT sistēmu jomā un administratīvām, finanšu vadības un vadītāja iemaņām, kā arī zināšanām par datu aizsardzību. Lēmumu par izpilddirektora iecelšanu valde pieņem ar divu trešdaļu visu tās balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

2. Pirms iecelšanas valdes izraudzīto kandidātu lūdz sniegt paziņojumu kompetentajā(-ās) Eiropas Parlamenta komitejā(-ās) un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem. Pēc šāda paziņojuma Eiropas Parlaments pieņem atzinumu ar viedokli par izraudzīto kandidātu. Valde informē Eiropas Parlamentu par to, kā minētais atzinums ir ņemts vērā. Līdz kandidāta iecelšanai amatā atzinumu uzskata par personisku un konfidenciālu.

3. Deviņos mēnešos pirms piecu gadu amata pilnvaru termiņa beigām valde ciešā saziņā ar Komisiju veic izvērtēšanu, kurā jo īpaši izskata izpilddirektora pirmajā amata pilnvaru termiņā panāktos rezultātus un to, kā tie ir panākti.

4. Ņemot vērā izvērtējuma ziņojumu un tikai gadījumos, kad to var pamatot ar aģentūras mērķiem un uzdevumiem, valde vienu reizi var pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu uz laiku līdz trim gadiem.

5. Valde informē Eiropas Parlamentu par to, ka tā plāno pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu. Viena mēneša laikā pirms šādas pagarināšanas izpilddirektoru aicina sniegt paziņojumu kompetentajā(-ās) Eiropas Parlamenta komitejā(-ās) un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

6. Izpilddirektors atskaitās valdei.

7. Valde var atcelt izpilddirektoru. Valde pieņem šādu lēmumu ar divu trešdaļu visu tās balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

19. pants

Padomdevēju grupas

1. Turpmāk uzskaitītās padomdevēju grupas nodrošina valdei speciālas zināšanas par lielapjoma IT sistēmām un jo īpaši saistībā ar gada darba programmas un gada darbības pārskata sagatavošanu:

a)	SIS II padomdevēju grupa;

b)	VIS padomdevēju grupa;

c)	Eurodac padomdevēju grupa;

d)	visas citas padomdevēju grupas, kas saistītas ar kādu lielapjoma IT sistēmu, ja tādas ir paredzētas attiecīgajā leģislatīvajā instrumentā, ar ko reglamentē attiecīgās lielapjoma IT sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu.

2. Katra dalībvalsts, kurai atbilstīgi Savienības tiesību aktiem saistības uzliek kāds leģislatīvais instruments, ar ko reglamentē kādas lielapjoma IT sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu, kā arī Komisija uz trīs gadu termiņu, kuru var pagarināt, ieceļ vienu locekli padomdevēju grupā, kas saistīta ar attiecīgo lielapjoma IT sistēmu.

Dānija arī ieceļ locekli padomdevēju grupā, kas saistīta ar lielapjoma IT sistēmu, ja tā saskaņā ar Protokola par Dānijas nostāju 4. pantu izlemj, ka tā savos tiesību aktos īstenos leģislatīvo instrumentu, ar ko reglamentē attiecīgās lielapjoma IT sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu.

Katra valsts, kas ir asociēta Šengenas acquis un ar Eurodac saistītu pasākumu un ar citām lielapjoma IT sistēmām saistītu pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un kas piedalās konkrētā lielapjoma IT sistēmā, ieceļ vienu locekli padomdevēju grupā, kas saistīta ar attiecīgo lielapjoma IT sistēmu.

3. Eiropols un Eurojust var iecelt katrs savu pārstāvi SIS II padomdevēju grupā. Eiropols var iecelt vienu pārstāvi arī VIS padomdevēju grupā.

4. Valdes locekļi nav nevienas padomdevēju grupas locekļi. Izpilddirektoram vai izpilddirektora pārstāvim ir tiesības novērotāja statusā piedalīties visās padomdevēju grupu sanāksmēs.

5. Padomdevēju grupu darbības un sadarbības procedūras nosaka aģentūras reglamentā.

6. Gatavojot atzinumu, katras padomdevēju grupas locekļi cenšas panākt konsensu. Ja konsenss netiek panākts, atzinums atspoguļo locekļu vairākuma pamatotu nostāju. Dokumentē arī locekļu mazākuma pamatotu nostāju(-as). Attiecīgi piemēro 16. panta 3. un 4. punktu. Locekļiem, kas pārstāv valstis, kuras ir asociētas Šengenas acquis un ar Eurodac saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, ir atļauts izteikt viedokļus par jautājumiem, kuros tiem nav balsstiesību.

7. Visas dalībvalstis, visas valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Eurodac saistītu pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, atbalsta padomdevēju grupu pasākumus.

8. Attiecībā uz padomdevēju grupu priekšsēdētājiem mutatis mutandis piemēro 14. pantu.

IV NODAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

20. pants

Personāls

1. Uz aģentūras personālu un izpilddirektoru attiecas Civildienesta noteikumi un noteikumi, ko Savienības iestādes ir kopīgi pieņēmušas Civildienesta noteikumu piemērošanai.

2. Īstenojot Civildienesta noteikumus, aģentūru uzskata par aģentūru Ierēdņu civildienesta noteikumu 1.a panta 2. punkta nozīmē.

3. Attieksmē pret savu personālu aģentūra īsteno Ierēdņu civildienesta noteikumos paredzētās pilnvaras pieņemt darbā un Nodarbināšanas nosacījumos paredzētās pilnvaras slēgt līgumus.

4. Aģentūras personālā ir ierēdņi, pagaidu darbinieki vai līgumdarbinieki. Valde ik gadu sniedz piekrišanu attiecībā uz to, ciktāl darba līgumi, ko izpilddirektors paredz atjaunot, saskaņā ar Nodarbināšanas kārtību kļūtu par beztermiņa līgumiem.

5. Aģentūra nepieņem darbā pagaidu darbiniekus tādu pienākumu veikšanai, ko uzskata par konfidenciāliem finanšu pienākumiem.

6. Komisija un dalībvalstis ierēdņus vai valstu ekspertus var nosūtīt uz aģentūru pagaidu statusā. Ņemot vērā daudzgadu personāla politikas plānu, valde pieņem vajadzīgos īstenošanas pasākumus attiecīgā mērķa sasniegšanai.

7. Neskarot Ierēdņu civildienesta noteikumu 17. pantu, aģentūra piemēro attiecīgus noteikumus par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas konfidencialitātes prasības.

8. Vienojoties ar Komisiju, valde pieņem Ierēdņu civildienesta noteikumu 110. pantā minētos vajadzīgos īstenošanas pasākumus.

21. pants

Sabiedrības intereses

Valdes locekļi, izpilddirektors un padomdevēju grupu locekļi apņemas darboties sabiedrības interesēs. Šajā nolūkā viņi sniedz ikgadēju rakstisku, publisku saistību deklarāciju.

Valdes locekļu sarakstu publisko aģentūras tīmekļa vietnē.

22. pants

Mītnes līgums un līgumi par tehniskajiem un sistēmas dublējuma birojiem

Nepieciešamos noteikumus par aģentūrai piešķiramajām telpām uzņēmējās dalībvalstīs un pakalpojumiem, kas attiecīgajām dalībvalstīm jāsniedz, kā arī īpašos noteikumus, kas uzņēmējās dalībvalstīs piemērojami izpilddirektoram, valdes locekļiem, aģentūras darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes līgumā par aģentūras mītnes vietu un līgumos par tehniskajiem un sistēmas dublējuma birojiem, ko noslēdz starp aģentūru un uzņēmējām dalībvalstīm pēc valdes apstiprinājuma saņemšanas.

23. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz aģentūru attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

24. pants

Atbildība

1. Aģentūras līgumsaistības reglamentē tiesību akti, ko piemēro attiecīgiem līgumiem.

2. Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt nolēmumus, ievērojot jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta aģentūras noslēgtā līgumā.

3. Ja pastāv ārpuslīgumiskas saistības, aģentūra saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas ir kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām, novērš jebkādu kaitējumu, ko ir radījušas aģentūras struktūrvienības vai tās darbinieki, pildot pienākumus.

4. Domstarpības, kas ir saistītas ar 3. punktā minēto kaitējuma novēršanu, ir Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā.

5. Aģentūras darbinieku personisko atbildību pret aģentūru reglamentē noteikumi, kas ietverti Civildienesta noteikumos.

25. pants

Valodu režīms

1. Uz aģentūru attiecas Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (30).

2. Neskarot lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 342. pantu, šīs regulas 12. panta 1. punkta j) un k) apakšpunktā minēto gada darba programmu un gada darbības pārskatu sagatavo visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

3. Aģentūras pasākumiem vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

26. pants

Piekļuve dokumentiem

1. Pēc izpilddirektora priekšlikuma un vēlākais sešus mēnešus pēc 2012. gada 1. decembra valde saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 pieņem noteikumus par piekļuvi aģentūras dokumentiem.

2. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu pieņemti aģentūras lēmumi var būt par pamatu, lai iesniegtu sūdzību Eiropas Ombudam vai celtu prasību Eiropas Savienības Tiesā attiecīgi saskaņā ar LESD 228. un 263. pantu.

27. pants

Informācija un komunikācijas

1. Saskaņā ar leģislatīviem instrumentiem, ar ko reglamentē lielapjoma IT sistēmu izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu, un pēc savas ierosmes aģentūra sniedz informāciju tai uzticēto uzdevumu jomā. Tā jo īpaši nodrošina, ka papildus publikācijām, kas minētas 12. panta 1. punkta j), k), w) un y) apakšpunktā un 33. panta 8. punktā, sabiedrībai un visām ieinteresētajām personām īsā laikā sniedz objektīvu, ticamu un viegli saprotamu informāciju par aģentūras darbību.

2. Valde izstrādā praktiskus pasākumus 1. punkta piemērošanai.

28. pants

Datu aizsardzība

1. Neskarot noteikumus par datu aizsardzību, kas paredzēti leģislatīvajos instrumentos, ar kuriem reglamentē lielapjoma IT sistēmu izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu, uz informāciju, ko aģentūra apstrādā saskaņā ar šo regulu, attiecas Regula (EK) Nr. 45/2001.

2. Valde izstrādā noteikumus par to, kā aģentūra piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001, un jo īpaši tās 8. iedaļu, kas attiecas uz datu aizsardzības inspektoru.

29. pants

Drošības noteikumi par klasificētas informācijas un neklasificētas, sensitīvas informācijas aizsardzību

1. Aģentūra piemēro drošības principus, kas noteikti Komisijas Lēmumā 2001/844/EK, EOTK, Euratom (2001. gada 29. novembris), ar ko groza tās iekšējo reglamentu (31), tostarp noteikumus par klasificētas informācijas apmaiņu, apstrādi un glabāšanu un fiziskas aizsardzības pasākumus.

2. Aģentūra piemēro arī drošības principus par neklasificētu, sensitīvu informāciju, kurus ir pieņēmusi un īsteno Komisija.

3. Valde saskaņā ar 2. pantu un 12. panta 1. punkta p) apakšpunktu pieņem vajadzīgos lēmumus par aģentūras iekšējo struktūru, lai īstenotu pareizus drošības principus.

30. pants

Aģentūras drošība

1. Aģentūra atbild par drošību un kārtības uzturēšanu tās izmantotajās ēkās, telpās un teritorijās. Aģentūra piemēro drošības principus un attiecīgos noteikumus, kas ietverti leģislatīvajos instrumentos, ar ko reglamentē minēto lielapjoma IT sistēmu izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu.

2. Uzņēmējas dalībvalstis veic jebkādus lietderīgus un pietiekamus pasākumus, lai aģentūras ēku, telpu un teritorijas tiešā tuvumā uzturētu kārtību un drošību un pienācīgi aizsargātu aģentūru saskaņā ar attiecīgo mītnes nolīgumu par aģentūras atrašanās vietu un nolīgumiem par tehniskajiem un sistēmas dublējuma birojiem, vienlaikus aģentūras pilnvarotām personām garantējot brīvu piekļuvi ēkām, telpām un teritorijai.

31. pants

Izvērtējums

1. Trīs gados pēc 2012. gada 1. decembra un turpmāk reizi četros gados Komisija ciešā saziņā ar valdi izvērtē aģentūras darbību. Izvērtēšanā pārbauda to, kā un cik lielā mērā aģentūra faktiski piedalās lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā un pilda šajā regulā tai noteiktos uzdevumus. Izvērtēšanā apsver arī aģentūras nozīmi saistībā ar Savienības stratēģiju, kuras mērķis ir koordinēta, rentabla un saskaņota IT vide Savienības līmenī un kuru paredzēts izstrādāt turpmākajos gados.

2. Pamatojoties uz 1. punktā minēto izvērtēšanu, Komisija pēc apspriešanās ar valdi sniedz ieteikumus par izmaiņām šajā regulā, tostarp lai nodrošinātu šīs regulas atbilstību 1. punktā minētajai Savienības stratēģijai. Komisija šos ieteikumus kopā ar valdes atzinumu un attiecīgiem priekšlikumiem nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam.

V NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

32. pants

Budžets

1. Neskarot citus ienākumu veidus, aģentūras ieņēmumus veido:

a)	Savienības subsīdija, kas ir iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā);

b)	iemaksas, ko veic valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Eurodac saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā;

c)	jebkādi dalībvalstu finansiāli ieguldījumi.

2. Aģentūras izdevumi, inter alia, ietver personāla atalgojumu, administratīvās un infrastruktūras izmaksas, darbības izmaksas un izmaksas, kas ir saistītas ar aģentūras noslēgtiem līgumiem vai vienošanos. Katru gadu izpilddirektors, ņemot vērā aģentūras veiktās darbības, sagatavo aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam kopā ar štatu sarakstu un iesniedz to valdei.

3. Aģentūras ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

4. Pamatojoties uz izpilddirektora sagatavotu projektu, valde katru gadu pieņem aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam.

5. Valde katru gadu līdz 10. februārim nosūta Komisijai un valstīm, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Eurodac saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu un vispārējās pamatnostādnes, kas ir pamatā tāmei, bet līdz katra gada 31. martam – galīgo tāmi.

6. Katru gadu līdz 31. martam valde iesniedz Komisijai un budžeta lēmējinstitūcijai:

a)	gada darba programmas projektu;

b)	atjauninātu daudzgadu personāla politikas plānu, kas izstrādāts saskaņā ar Komisijas noteiktajām pamatnostādnēm;

c)	informāciju par ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku skaitu, kā noteikts Civildienesta noteikumos, n-1 un n gadam, kā arī tāmi n+1 gadam;

d)	informāciju par iemaksām natūrā, ko aģentūrai piešķir uzņēmējas dalībvalstis;

e)	provizorisku bilances atlikuma aprēķinu par n-1 gadu.

7. Komisija tāmi kopā ar Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai.

8. Pamatojoties uz tāmi, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā, ko iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar LESD 314. pantu, iekļauj izdevumus, ko uzskata par vajadzīgiem saskaņā ar štatu saraksta projektu, un no vispārējā budžeta maksājamās subsīdijas summu.

9. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina aģentūras subsīdiju apropriācijas. Budžeta lēmējinstitūcija pieņem aģentūras štatu sarakstu.

10. Aģentūras budžetu pieņem valde. Budžetu apstiprina pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

11. Visiem budžeta grozījumiem, tostarp štatu saraksta grozījumiem, piemēro to pašu procedūru.

12. Valde cik drīz vien iespējams informē budžeta lēmējinstitūciju par nodomiem īstenot projektus, kam var būt būtiskas finansiālas sekas sakarā ar tās budžeta finansēšanu, jo īpaši par visiem projektiem, kas ir saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku nomu vai pirkšanu. Valde par to informē Komisiju, kā arī valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Eurodac saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā. Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm paredz sniegt atzinumu, tā valdi informē par šādu ieceri divās nedēļās no brīža, kad saņemta informācija par projektu. Ja atbildes nav, aģentūra var veikt plānotās darbības.

33. pants

Budžeta izpilde

1. Aģentūras budžetu izpilda tās izpilddirektors.

2. Izpilddirektors ik gadu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas attiecas uz izvērtēšanas procedūru rezultātu.

3. Aģentūras grāmatvedis līdz nākamā gada 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai aģentūras provizoriskos pārskatus kopā ar pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību gada laikā. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 128. pantu.

4. Turklāt aģentūras grāmatvedis līdz nākamā gada 31. martam nosūta budžeta lēmējinstitūcijai pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību.

5. Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par aģentūras provizoriskiem pārskatiem saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 129. pantu, izpilddirektors saskaņā ar savu atbildību sastāda aģentūras galīgos pārskatus un iesniedz valdei, lai saņemtu atzinumu.

6. Valde sniedz atzinumu par aģentūras galīgajiem pārskatiem.

7. Līdz nākamā gada 1. jūlijam izpilddirektors nosūta galīgos pārskatus un valdes atzinumu budžeta lēmējinstitūcijai, Komisijas grāmatvedim, Revīzijas palātai, kā arī valstīm, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Eurodac saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

8. Galīgos pārskatus publicē.

9. Līdz 30. septembrim izpilddirektors Revīzijas palātai nosūta atbildi par tās apsvērumiem. Šo atbildi izpilddirektors nosūta arī valdei.

10. Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma izpilddirektors iesniedz informāciju, kas vajadzīga netraucētai attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrai saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 146. panta 3. punktu.

11. Eiropas Parlaments pēc Padomes ar kvalificētu balsu vairākumu pieņemta ieteikuma līdz n+2 gada 15. maijam sniedz izpilddirektoram apstiprinājumu par n gada budžeta izpildi.

34. pants

Finanšu noteikumi

Pēc apspriešanās ar Komisiju valde pieņem aģentūrai piemērojamus finanšu noteikumus. Tajos nav atkāpju no Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002, ja vien atkāpe nav īpaši vajadzīga aģentūras darbībai un ja vien Komisija nav iepriekš tai piekritusi.

35. pants

Krāpšanas apkarošana

1. Nolūkā apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, piemēro Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

2. Aģentūra pievienojas Iestāžu nolīgumam par Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veikto iekšējo izmeklēšanu un nekavējoties pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem aģentūras darbiniekiem.

3. Lēmumos par finansēšanu un no tiem izrietošos īstenošanas nolīgumos un instrumentos skaidri paredz noteikumu, ka vajadzības gadījumā Revīzijas palāta un OLAF var uz vietas pārbaudīt aģentūras finansējuma saņēmējus un par tā piešķiršanu atbildīgās personas.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

36. pants

Sagatavošanas darbības

1. Komisija uzņemas atbildību par aģentūras izveidošanu un darbības sākumu, līdz tā ir pietiekami spējīga darboties, lai pati izpildītu savu budžetu.

2. Tāpēc, kamēr savus pienākumus pildīt nav sācis izpilddirektors, ko saskaņā ar 18. pantu ieceļ valde, Komisija var uz laiku iecelt ierobežotu skaitu amatpersonu, tostarp amatpersonu, kas pildītu izpilddirektora funkcijas. Pagaidu izpilddirektoru var norīkot tikai pēc valdes sanākšanas saskaņā ar 13. panta 2. punktu.

Ja pagaidu izpilddirektors neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, valde var lūgt Komisiju norīkot jaunu pagaidu izpilddirektoru.

3. Pagaidu izpilddirektors var atļaut veikt visus maksājumus, ko sedz ar kredītiem, kas ir paredzēti aģentūras budžetā, ja valde tos ir apstiprinājusi, un var slēgt līgumus, tostarp – pēc aģentūras štatu saraksta pieņemšanas – personāla darba līgumus. Pamatotā gadījumā valde var noteikt ierobežojumus pagaidu izpilddirektora pilnvarām.

37. pants

To valstu dalība, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Eurodac saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā

Saskaņā ar attiecīgajiem asociācijas nolīgumu noteikumiem izstrādā mehānismus, lai, inter alia, noteiktu, kā un cik plaši valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Eurodac saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, var piedalīties aģentūras darbā, kā arī sīki izstrādātus noteikumus par to dalību, tostarp noteikumus par finanšu iemaksām, personālu un balsstiesībām.

38. pants

Stāšanās spēkā un piemērojamība

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Aģentūra sāk pildīt 3. līdz 9. pantā noteiktos pienākumus no 2012. gada 1. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā, 2011. gada 25. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. DOWGIELEWICZ

(1) Eiropas Parlamenta 2011. gada 5. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 12. septembra lēmums.

(2) OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.

(3) OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.

(4) OV L 213, 15.6.2004., 5. lpp.

(5) OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.

(6) OV L 316, 15.12.2000., 1. lpp.

(7) Padomes Regula (EK) Nr. 407/2002 (2002. gada 28. februāris), ar ko paredz dažus īstenošanas noteikumus Regulai (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas konvenciju (OV L 62, 5.3.2002., 1. lpp.).

(8) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(9) OV L 218, 13.8.2008., 129. lpp.

(10) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(11) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(12) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(13) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(14) OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(15) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(16) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(17) OV L 66, 8.3.2006., 38. lpp.

(18) OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(19) OV L 333, 17.12.2010., 58. lpp.