18.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 271/15


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1034/2011

(2011. gada 17. oktobris)

par drošības uzraudzību gaisa satiksmes pārvaldībā un aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 691/2010

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula) (1) un jo īpaši tās 4. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 551/2004 par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (gaisa telpas regula) (2) un jo īpaši tās 6. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (3), un jo īpaši tās 8.b pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 Komisijai ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (aģentūra) palīdzību ir jāpieņem attiecīgi īstenošanas noteikumi, lai nodrošinātu regulatīvās prasības drošības jomā attiecībā uz efektīvas gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) drošības uzraudzības funkcijas īstenošanu. Regulas (EK) Nr. 216/2008 8.b pantā ir noteikts, ka šie īstenošanas noteikumi ir jāizstrādā, pamatojoties uz regulām, kas pieņemtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulas (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (4), 5. panta 3. punktu. Šīs regulas pamatā ir Komisijas 2007. gada 8. novembra Regula (EK) Nr. 1315/2007 par drošības uzraudzību gaisa satiksmes pārvaldībā, kas groza Regulu (EK) Nr. 2096/2005 (5).

(2)

Ir nepieciešams papildus precizēt kompetento iestāžu nozīmi un funkcijas, pamatojoties uz noteikumiem, kas iekļauti Regulā (EK) Nr. 216/2008, Regulā (EK) Nr. 549/2004, Regulā (EK) Nr. 550/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulā (EK) Nr. 552/2004 par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (savietojamības regula) (6). Šajās regulās ir iekļautas drošības prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā. Pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par aeronavigācijas pakalpojumu drošu sniegšanu, bet dalībvalstīm ir jānodrošina efektīva uzraudzība, ko veic kompetentās iestādes.

(3)

Šai regulai nebūtu jāattiecas uz militārajām operācijām un mācībām, kā paredzēts Regulas (EK) 549/2004 1. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 216/2008 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

(4)

Kompetentajām iestādēm ir jāveic drošības regulatīvais audits un izvērtēšana saskaņā ar šo regulu to atbilstošo pārbaužu un apsekojumu ietvaros, ko paredz Regula (EK) Nr. 216/2008 un Regula (EK) Nr. 550/2004.

(5)

Kompetentajām iestādēm ir jāizvērtē šajā regulā paredzētās drošības uzraudzības sistēmas izmantošana citās atbilstošās uzraudzības jomās, lai nodrošinātu efektīvu un saskaņotu uzraudzību.

(6)

Aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā, kā arī gaisa satiksmes plūsmas pārvaldībā (ATFM) un gaisa telpas pārvaldībā (ASM) izmanto funkcionālas sistēmas, kas ļauj pārvaldīt gaisa satiksmi. Tādēļ attiecībā uz jebkurām izmaiņām funkcionālajās sistēmās būtu jāpiemēro drošības uzraudzība.

(7)

Kompetentajām iestādēm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi gadījumos, kad sistēma vai sistēmas komponents neatbilst attiecīgajām prasībām. Saistībā ar to un jo īpaši, ja jāizdod drošības vadlīnijas, kompetentajām iestādēm būtu jāapsver iespēja sniegt norādījumus paziņotajām iestādēm, kas iesaistītas Regulas (EK) Nr. 552/2004 5. vai 6. pantā paredzētās deklarācijas sniegšanā, lai veiktu konkrētu izmeklēšanu attiecībā uz šo tehnisko sistēmu.

(8)

Ikgadējiem drošības uzraudzības pārskatiem, ko sniedz kompetentās iestādes, ir jāveicina drošības uzraudzības pārredzamība un atbildīgums. Šādi pārskati būtu jāsniedz Komisijai, aģentūrai un dalībvalstij, kas izraudzījusi vai izveidojusi attiecīgo kompetento iestādi. Turklāt ikgadējie drošības uzraudzības pārskati ir jāizmanto saistībā ar reģionālo sadarbību, standartizācijas pārbaudēm saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 un drošības uzraudzības starptautisko kontroli. Pārsktos jāiekļauj atbilstoša informācija par drošības kvalitātes uzraudzību, uzraudzīto organizāciju atbilstību piemērojamajām regulatīvajām prasībām drošības jomā, kā arī drošības regulatīvā audita programma, izvērtējums par drošības argumentiem un izmaiņām funkcionālajās sistēmās, kuras uzraudzītās organizācijas veic saskaņā ar kompetentās iestādes apstiprinātajām procedūrām un drošības vadlīnijām, ko izdevusi šāda iestāde.

(9)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 10. panta 1. punktu un Regulas (EK) Nr. 550/2004 2. panta 4. punktu kompetentajām iestādēm ir jāveic attiecīgi pasākumi, lai savstarpēji cieši sadarbotos un tā nodrošinātu pietiekamu to aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, kas sniedz pakalpojumus, kuri attiecas uz gaisa telpu, par ko atbild dalībvalsts, kas nav sertifikāta izdevēja dalībvalsts. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 15. pantu kompetentajām iestādēm ir jāapmainās ar attiecīgu konkrēto informāciju par organizāciju drošības uzraudzību.

(10)

Aģentūrai ir papildus jāizvērtē šīs regulas noteikumi, un jo īpaši tie, kas attiecas uz izmaiņu drošības uzraudzību, un jāsniedz atzinums, lai šādas izmaiņas pielāgotu kopējai sistēmiskai pieejai, ņemot vērā šo noteikumu integrēšanu nākotnes kopējā regulatīvā struktūrā attiecībā uz civilās aviācijas drošību un pieredzi, ko guvušas iesaistītās personas un kompetentās iestādes. Aģentūras atzinuma mērķis ir tālāk veicināt Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) valsts drošības programmas (SSP) īstenošanu Savienībā šīs kopējās sistēmas metodikas ietvaros.

(11)

Lai dažas no tām tīkla funkcijām, kas izveidotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 551/2004, tiktu pildītas droši, attiecībā uz iesaistīto struktūru ir jāpiemēro atsevišķas drošības prasības. Šīs prasības, kuru nolūks ir nodrošināt, ka šāda struktūra vai organizācija darbojas droši, ir ietvertas Komisijas 2011. gada 7. jūlija Regulā (ES) Nr. 677/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju īstenošanai un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 691/2010 (7). Šīs ir organizācijām noteiktās drošības prasības, kuras ir ļoti līdzīgas tām vispārējām prasībām, kas ietvertas Komisijas Īstenošanas Regulā (ES) Nr. 1035/2011 (8), bet pielāgotas ar tīkla funkcijām saistītajai atbildībai drošības jomā. Lai atbalstītu vispārēju sistēmisku pieeju drošības regulējumam civilās aviācijas jomā, šo prasību izpilde ir jāuzrauga tāpat, kā notiek aeronavigācijas pakalpojuma sniedzēju uzraudzība.

(12)

Augsta līmeņa grupa Eiropas aviācijas nākotnes regulējuma jautājumos savos 2007. gada jūlija ieteikumos ir uzsvērusi nepieciešamību nodalīt regulatīvo pārraudzību no pakalpojumu sniegšanas vai funkciju pildīšanas. Atbilstīgi šim principam Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. pantā ir noteikts, ka struktūra, kas izraudzīta tīkla funkcionālo vajadzību pildīšanai, ir pienācīgi jāpārrauga. Tā kā aģentūra jau tagad pilda neatkarīgas drošības uzraudzības funkciju attiecībā uz Viseiropas ATM/ANS (ANP) sniedzējiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 22.a pantu, Eiropas aviācijas drošības politikai pilnībā atbilstu risinājums uzticēt aģentūrai uzdevumu sniegt atbalstu Komisijai, veicot tādus pašus uzdevumus attiecībā uz Eiropas tīkla funkcijām.

(13)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1315/2007 būtu jāatceļ.

(14)

Komisijas 2010. gada 29. jūlija Regula (ES) Nr. 691/2010, ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2096/2005 (9), tālab ir jāgroza, lai to pielāgotu šai regulai.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vienotās gaisa telpas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā regulā ir noteiktas prasības, kas jāpiemēro kompetentajām iestādēm, veicot drošības uzraudzības funkciju attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumiem, gaisa satiksmes plūsmas pārvaldību (ATFM) un gaisa telpas pārvaldību (ASM) saistībā ar vispārējo gaisa satiksmi un citām tīkla funkcijām.

2.   Šo regulu piemēro kompetento iestāžu un to vārdā darbojošos kvalificēto struktūru darbībām attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu, ATFM, ASM un citu tīkla funkciju drošības uzraudzību.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 549/2004 2. pantā un Regulas (EK) Nr. 216/2008 3. pantā. Tomēr definīciju “sertifikāts”, kas minēta Regulas (EK) Nr. 549/2004 2. panta 15. punktā, nepiemēro.

Piemēro arī šādas definīcijas:

1)

“koriģējoša darbība” ir darbība, ko veic, lai likvidētu konstatētas neatbilstības cēloni;

2)

“funkcionāla sistēma” ir sistēmu, procedūru un cilvēkresursu kopums, kas organizēts, lai izpildītu funkciju ATM sakarā;

3)

“tīkla pārvaldnieks” ir objektīva un kompetenta struktūra, kas izraudzīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. panta 2. vai 6. punktu, lai veiktu pienākumus, kas aprakstīti minētajā pantā un šajā regulā;

4)

“tīkla funkcijas” ir specifiskās funkcijas, kas aprakstītas Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. pantā;

5)

“organizācija” ir aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs vai struktūra, kas sniedz ATFM vai ASM vai pilda citas tīkla funkcijas;

6)

“process” ir savstarpēji saistītas vai mijiedarbībā esošas darbības, kas pārvērš ieguldījumus rezultātos;

7)

“drošības arguments” ir demonstrējums un pierādījums, ka piedāvātās izmaiņas funkcionālajā sistēmā var īstenot atbilstoši mērķiem vai standartiem, kas noteikti esošajā regulatīvajā sistēmā saskaņā ar regulatīvajām prasībām drošības jomā;

8)

“drošības vadlīnijas” ir dokuments, ko izdevusi vai pieņēmusi kompetentā iestāde un kas atļauj funkcionālajā sistēmā veikt darbības, lai atjaunotu drošību, kad pierādījumi liecina, ka pretējā gadījumā radīsies apdraudējums aviācijas drošībai;

9)

“drošības mērķis” ir kvalitatīvs vai kvantitatīvs formulējums, ar kuru definē maksimālo biežumu vai varbūtību, kuras gadījumā var pieņemt, ka radīsies apdraudējums;

10)

“drošības regulatīvais audits” ir sistemātiskas un neatkarīgas pārbaudes, ko veic kompetentās iestādes vai kas tiek veiktas to vārdā, lai noteiktu, vai visi ar drošību saistītie pasākumi vai to elementi, kas attiecas uz procesiem un to rezultātiem, produktiem vai pakalpojumiem, atbilst nepieciešamajiem ar drošību saistītajiem pasākumiem un vai tie tiek efektīvi īstenoti un ir piemēroti gaidāmo rezultātu sasniegšanai;

11)

“drošības regulatīvās prasības” ir prasības, kas noteiktas Savienības vai valstu normatīvajos aktos attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vai ATFM un ASM funkciju vai citu tīkla funkciju veikšanu jautājumā par tehnisko un ekspluatācijas kompetenci un piemērotību šo pakalpojumu sniegšanai un funkciju veikšanai, to drošības pārvaldību, kā arī sistēmām, to komponentiem un saistītajām procedūrām;

12)

“drošības prasība” ir risku mazinoši līdzekļi, kā definēts riska mazināšanas stratēģijā, ar kuriem sasniedz konkrētu drošības mērķi, tai skaitā organizatoriskas, darbības, procedūras, funkcionālas, snieguma un sadarbspējas prasības vai vides raksturojumi;

13)

“verifikācija” ir apstiprinājums, sniedzot objektīvus pierādījumus, ka konkrētās prasības ir izpildītas;

14)

“Viseiropas ATM/ANS (ANP)” ir darbība, kas izstrādāta un iedibināta visiem lietotājiem vairumā dalībvalstu vai visās dalībvalstīs un kuru var arī paplašināt, to darot pieejamu ārpus tādas teritorijas gaisa telpas, kur piemēro Līgumu.

3. pants

Uzraudzības kompetentā iestāde

Šajā regulā, neierobežojot aeronavigācijas pakalpojuma sniedzēju sertifikātu savstarpēju atzīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 7. panta 8. punktu un Regulas (EK) Nr. 216/2008 11. pantu, par uzraudzību atbildīgās kompetentās iestādes ir:

a)

attiecībā uz organizācijām, kuru galvenā darbības vieta un, ja ir, arī juridiskā adrese atrodas dalībvalsts teritorijā un kas sniedz aeronavigācijas pakalpojumus šīs attiecīgās dalībvalsts teritorijā, – valsts uzraudzības iestāde, kuru ir izraudzījusi vai izveidojusi attiecīgā dalībvalsts;

b)

attiecībā uz organizācijām, saistībā ar kurām dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 2. pantu ir savā starpā vienojušās, ka drošības uzraudzības pienākumi tiek sadalīti savādāk, nekā norādīts a) punktā, – kompetentās iestādes, kas izraudzītas vai izveidotas saskaņā ar šīm vienošanām. Šīs vienošanās atbilst Regulas (EK) Nr. 550/2004 2. panta 3. līdz 6. punktam;

c)

attiecībā uz organizācijām, kuras sniedz ATM/aeronavigācijas pakalpojumus tādas teritorijas gaisa telpā, kurā piemēro Līgumu, un kuru galvenā darbības vieta un, ja ir, arī juridiskā adrese atrodas ārpus teritorijas, uz ko attiecas Līguma noteikumi, – Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (aģentūra);

d)

attiecībā uz organizācijām, kas sniedz Viseiropas ATM/ANP, kā arī visām parējām tīkla funkcijām tādas teritorijas gaisa telpā, kur piemēro Līgumu, – aģentūra.

4. pants

Drošības uzraudzības funkcija

1.   Kompetentās iestādes veic drošības uzraudzību sava uzraudzības darba ietvaros attiecībā uz prasībām, ko piemēro aeronavigācijas pakalpojumiem, kā arī ATFM, ASM un citām tīkla funkcijām, lai uzraudzītu šo darbību drošu īstenošanu un pārbaudītu, vai ir ievērotas piemērojamās drošības regulatīvās prasības un to īstenošanas noteikumi.

2.   Slēdzot nolīgumu par tādu organizāciju uzraudzību, kuras darbojas funkcionālajos gaisa telpas blokos, kas aptver gaisa telpu, par kuru atbild vairāk nekā viena dalībvalsts, vai arī pakalpojumu pārrobežu sniegšanas gadījumos attiecīgās dalībvalstis apzina un sadala atbildību par drošības uzraudzību tādā veidā, lai nodrošinātu, ka:

a)

ir konkrēti atbildības punkti, lai īstenotu katru šīs regulas noteikumu;

b)

dalībvalstīm ir priekšstats par drošības uzraudzības mehānismiem un to rezultātiem;

c)

starp uzraudzības iestādēm un sertificējošo iestādi ir nodrošināta atbilstīga informācijas apmaiņa.

Dalībvalstis regulāri pārskata nolīgumu un tā praktisko īstenošanu, jo īpaši, ciktāl tas attiecas uz sniegumu drošības jomā.

3.   Slēdzot nolīgumu par tādu organizāciju uzraudzību, kas darbojas funkcionālajos gaisa telpas blokos vai veic pārrobežu darbības, turklāt no kurām vismaz vienas organizācijas kompetentā iestāde saskaņā ar 3. panta b) punktu ir aģentūra, attiecīgās dalībvalstis savu darbību koordinē ar aģentūru, lai nodrošinātu 2. punkta a), b) un c) apakšpunkta ievērošanu.

5. pants

Snieguma uzraudzība drošības jomā

1.   Kompetentās iestādes regulāri uzrauga un novērtē sasniegtos drošības līmeņus, lai noteiktu, vai tie atbilst regulatīvajām prasībām drošības jomā, ko piemēro šo iestāžu atbildībā esošajos gaisa telpas blokos.

2.   Kompetentās iestādes izmanto drošības uzraudzības rezultātus, jo īpaši – lai noteiktu, kur prioritārā kārtā ir nepieciešams pārbaudīt atbilstību regulatīvajām prasībām drošības jomā.

6. pants

Pārbaude attiecībā uz atbilstību regulatīvajām prasībām drošības jomā

1.   Kompetentās iestādes izstrādā procesu, lai pārbaudītu:

a)

atbilstību piemērojamajām regulatīvajām prasībām drošības jomā, pirms tās izsniedz vai atjaunina sertifikātu, kas nepieciešams aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai, tostarp pievienotos ar drošību saistītos nosacījumus;

b)

jebkuru ar drošību saistīto pienākumu izpildi, kas paredzēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 8. pantu izdotā izraudzīšanās aktā;

c)

pastāvīgu to organizāciju atbilstību, kurām piemēro regulatīvās prasības drošības jomā;

d)

drošības mērķu, drošības prasību un citu ar drošību saistītu nosacījumu īstenošanu, kas minēti:

i)

sistēmu verifikācijas deklarācijās, tostarp jebkurās attiecīgās deklarācijās par sistēmu komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai, kas izdotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 552/2004;

ii)

riska novērtējuma un mazināšanas procedūrās, ko paredz regulatīvās prasības drošības jomā, kuras piemēro aeronavigācijas pakalpojumiem, ATFM, ASM un tīkla pārvaldniekam;

e)

drošības vadlīniju izpildi.

2.   Šā panta 1. punktā minētais process:

a)

ir balstīts uz dokumentētām procedūrām;

b)

ir pamatots ar dokumentāciju, kas īpaši paredzēta, lai sniegtu drošības uzraudzības personālam norādījumus tā funkciju pildīšanai;

c)

sniedz attiecīgajām organizācijām norādes par drošības uzraudzības darbības rezultātiem;

d)

ir pamatots ar drošības regulatīvu auditu un izvērtēšanu, kas veikta saskaņā ar 7., 9. un 10. pantu;

e)

sniedz kompetentajām iestādēm nepieciešamos pierādījumus, lai pamatotu turpmāko rīcību, tostarp pasākumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 549/2004 9. pantā, Regulas (EK) Nr. 550/2004 7. panta 7. punktā un Regulas (EK) Nr. 216/2008 10., 25. un 68. pantā, situācijās, kad regulatīvās prasības drošības jomā nav ievērotas.

7. pants

Drošības regulatīvais audits

1.   Kompetentās iestādes vai to pilnvarotās kvalificētās iestādes veic regulatīvu drošības auditu.

2.   Drošības regulatīvais audits, kas minēts 1. punktā:

a)

nodrošina kompetentajām iestādēm pierādījumus par atbilstību piemērojamām regulatīvajām prasībām drošības jomā un īstenošanas noteikumiem, novērtējot uzlabošanas vai koriģējošo darbību nepieciešamību;

b)

nav atkarīgs no iekšējām audita darbībām, ko attiecīgā organizācija veic savas drošības vai kvalitātes pārvaldības sistēmas ietvaros;

c)

to veic revidenti, kas kvalificēti saskaņā ar 12. panta prasībām;

d)

to piemēro visiem īstenošanas noteikumiem vai to elementiem, kā arī procesiem, produktiem vai pakalpojumiem;

e)

nosaka, vai:

i)

īstenošanas noteikumi atbilst regulatīvajām prasībām drošības jomā;

ii)

veiktās darbības atbilst īstenošanas noteikumiem;

iii)

veikto darbību rezultāti atbilst no īstenošanas noteikumiem gaidītajiem rezultātiem;

f)

nodrošina jebkuru apzināto neatbilstību novēršanu saskaņā ar 8. pantu.

3.   Pārbaudes programmā, ko paredz Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1035/2011 8. pants, kompetentās iestādes iekļauj un vismaz vienu reizi gadā atjaunina drošības regulatīvo auditu programmu, lai:

a)

aptvertu visas jomas, kas potenciāli var izraisīt bažas attiecībā uz drošību, jo īpaši pievēršoties tām jomām, kurās atklātas problēmas;

b)

aptvertu visas organizācijas, dienestus un tīkla funkcijas, kas darbojas kompetentās iestādes uzraudzībā;

c)

nodrošinātu, ka audits tiek veikts samērīgi ar riska līmeni, ko rada šīs organizācijas darbības;

d)

nodrošinātu, ka divus gadus tiek veikts pietiekams audits, lai pārliecinātos par visu šo organizāciju atbilstību piemērojamajām regulatīvajām prasībām drošības jomā visās atbilstošajās šīs funkcionālās sistēmas jomās;

e)

nodrošinātu turpmāko rīcību attiecībā uz koriģējošo darbību īstenošanu.

4.   Kompetentās iestādes var nolemt mainīt iepriekš ieplānotā audita jomu un paredzēt papildu auditu, tiklīdz rodas vajadzība.

5.   Kompetentās iestādes lemj, kuru noteikumu, elementu, pakalpojumu, funkciju, produktu, fizisko atrašanās vietu un darbību audits ir jāveic noteiktā laika posmā.

6.   Audita secinājumus un konstatētās neatbilstības dokumentē. Neatbilstības pamato ar pierādījumiem un identificē attiecībā uz piemērojamajām regulatīvajām prasībām drošības jomā un to īstenošanas noteikumiem, saistībā ar kuriem audits veikts.

7.   Tiek sagatavots audita ziņojums, iekļaujot informāciju par neatbilstībām.

8. pants

Koriģējošas darbības

1.   Kompetentās iestādes informē par audita rezultātiem organizācijas, kurā veikts audits, un vienlaikus pieprasa veikt koriģējošas darbības, lai novērstu atklātās neatbilstības, neierobežojot nekādu papildu rīcību, ko paredz piemērojamās regulatīvās prasības drošības jomā.

2.   Organizācijas, kurās veikts audits, nosaka, kādas koriģējošas darbības ir uzskatāmas par nepieciešamām, lai novērstu attiecīgās neatbilstības, kā arī laika grafiku to veikšanai.

3.   Kompetentās iestādes novērtē koriģējošās darbības, kā arī to īstenošanu, kā to noteikušas organizācijas, kurās veikts audits, un apstiprina tās, ja novērtējumā atzīts, ka tās ir pietiekamas neatbilstību novēršanai.

4.   Organizācijas, kurās veikts audits, uzsāk koriģējošās darbības, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes. Minētās koriģējošās darbības un turpmākais darba process ir jāpabeidz laika posmā, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes.

9. pants

Funkcionālo sistēmu izmaiņu drošības uzraudzība

1.   Organizācijas piemēro tikai tās procedūras, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde, kad lemj par izmaiņu ieviešanu savās funkcionālajās sistēmās saistībā ar drošību. Attiecībā uz gaisa satiksmes pakalpojuma sniedzējiem un sakaru, navigācijas vai uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem attiecīgā kompetentā iestāde apstiprina šīs procedūras, pamatojoties uz Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1035/2011.

2.   Organizācijas informē attiecīgo kompetento iestādi par visām plānotajām izmaiņām saistībā ar drošību. Kompetentās iestādes šim nolūkam nosaka atbilstošas administratīvās procedūras saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

3.   Izņemot gadījumus, kad piemēro 10. pantu, organizācijas var ieviest paziņotās izmaiņas, ievērojot procedūras, kas minētas šā panta 1. punktā.

10. pants

Piedāvāto izmaiņu izvērtēšanas procedūra

1.   Kompetentās iestādes izvērtē organizācijas ierosinātos drošības argumentus, kas saistīti ar jaunām funkcionālām sistēmām vai izmaiņām esošajās funkcionālajās sistēmās, kad:

a)

bīstamības novērtējumā, kas veikts saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1035/2011 II pielikuma 3.2.4. punktu, noteikta 1. bīstamības klase vai 2. bīstamības klase attiecībā uz apzināto apdraudējumu iespējamo ietekmi; vai

b)

izmaiņu veikšanai ir nepieciešams ieviest jaunus aviācijas standartus.

Kad kompetentās iestādes konstatē vajadzību izvērtēt citas situācijas, kas nav a) un b) apakšpunktā minētās, tās informē attiecīgo organizāciju, ka veiks paziņoto izmaiņu drošības izvērtējumu.

2.   Izvērtējumus veic samērīgi ar riska pakāpi, ko rada jaunās funkcionālās sistēmas vai ierosinātās izmaiņas esošajās funkcionālajās sistēmās.

Izvērtējumos:

a)

izmanto dokumentētas procedūras;

b)

to pamato ar dokumentāciju, kas īpaši paredzēta, lai sniegtu drošības uzraudzības personālam norādījumus tā funkciju pildīšanai;

c)

ievēro drošības mērķus, drošības prasības un citus ar drošību saistītus nosacījumus, kas attiecas uz vērtējamajām izmaiņām un noteikti:

i)

deklarācijās par sistēmu verifikāciju, kas minētas Regulas (EK) Nr. 552/2004 6. pantā;

ii)

deklarācijās par sistēmu komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai, kas minētas Regulas (EK) Nr. 552/2004 5. pantā; vai

iii)

riska novērtējuma un mazināšanas dokumentācijā, kas ieviesta saskaņā ar piemērojamajām regulatīvajām prasībām drošības jomā;

d)

vajadzības gadījumā apzina tos papildu nosacījumus saistībā ar drošību, kas attiecas uz izmaiņu īstenošanu;

e)

novērtē sniegto drošības argumentu pieņemamību, ņemot vērā:

i)

apzinātos apdraudējumus;

ii)

piešķirto bīstamības klašu pamatotību;

iii)

drošības mērķu derīgumu;

iv)

drošības prasību un jebkuru citu apzināto ar drošību saistīto nosacījumu derīgumu, efektivitāti un iespējamību;

v)

pierādījumus, ka drošības mērķi, drošības prasības un citi ar drošību saistītie nosacījumi ir pastāvīgi ievēroti;

vi)

pierādījumus, ka drošības argumentu izveidei izmantotais process atbilst piemērojamajām regulatīvajām prasībām drošības jomā;

f)

pārbauda procesus, ko organizācijas izmanto drošības argumentu izveidei saistībā ar jaunu funkcionālu sistēmu vai izmaiņām esošajās funkcionālajās sistēmās, kas tiek izvērtētas;

g)

apzina nepieciešamību pēc pastāvīgas atbilstības verifikācijas;

h)

paredz jebkurus nepieciešamos saskaņošanas pasākumus ar iestādēm, kas atbild par lidojumderīguma un lidojumu operāciju drošības uzraudzību;

i)

sniedz paziņojumu par izvērtēto izmaiņu pieņemamību, vajadzības gadījumā pievienojot nosacījumus, vai nepieņemamību, pamatojumā norādot iemeslus.

3.   Lai ieviestu ekspluatācijā izvērtējumā izskatītās izmaiņas, ir nepieciešams kompetento iestāžu apstiprinājums.

11. pants

Kvalificētās struktūras

1.   Ja kompetentā iestāde nolemj deleģēt kvalificētai struktūrai drošības regulatīvā audita vai izvērtējumu veikšanu saskaņā ar šo regulu, tā pārliecinās, ka kritērijos, kas izmantoti, lai atlasītu šo iestādi starp citām struktūrām, kuras ir kvalificētas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 3. pantu un Regulas (EK) Nr. 216/2008 13. pantu, ir iekļautas šādas prasības:

a)

kvalificētajai struktūrai ir iepriekšēja pieredze drošības novērtēšanā aviācijas struktūrās;

b)

kvalificētā struktūra nav vienlaicīgi iesaistīta attiecīgās organizācijas iekšējās darbībās attiecībā uz drošības vai kvalitātes pārvaldības sistēmām;

c)

visi darbinieki, kas piedalās drošības regulatīvā audita vai izvērtējumu veikšanā, ir atbilstoši apmācīti un pienācīgi kvalificēti un atbilst šīs regulas 12. panta 3. punktā minētajiem kvalifikācijas kritērijiem.

2.   Kvalificētā struktūra piekrīt iespējai, ka kompetentā iestāde vai jebkura cita struktūra, kas darbojas tās vārdā, var veikt tajā auditu.

3.   Kompetentās iestādes administrē to kvalificēto struktūru reģistrus, kuras to vārdā ir pilnvarotas veikt drošības regulatīvu auditu vai izvērtējumus. Šādos reģistros dokumentē atbilstību prasībām, kas iekļautas 1. punktā.

12. pants

Drošības uzraudzības iespējas

1.   Dalībvalstis un Komisija nodrošina, lai kompetentajām iestādēm būtu nepieciešamās iespējas nodrošināt drošības uzraudzību visās organizācijās, kas darbojas to pārraudzībā, tostarp pietiekami resursi šajā regulā minēto darbību veikšanai.

2.   Kompetentās iestādes veic un reizi divos gados atjaunina to cilvēkresursu novērtējumu, kas nepieciešami drošības uzraudzības funkciju veikšanai, pamatojoties uz analīzi par procesiem, ko paredz šī regula, un to piemērošanu.

3.   Kompetentās iestādes nodrošina, lai visas personas, kas iesaistītas drošības uzraudzības darbībās, būtu kompetentas nepieciešamās funkcijas veikšanā. Šim nolūkam tās:

a)

definē un dokumentē izglītības un mācību līmeni, tehniskās un darbības zināšanas, pieredzi un kvalifikāciju, kas saistāma ar visu to amatpersonu pienākumiem, kuras ir iesaistītas drošības uzraudzības darbībās šo iestāžu struktūrā;

b)

nodrošina īpašas mācības tiem, kuri iesaistīti drošības uzraudzības darbībās šo iestāžu struktūrā;

c)

nodrošina, lai personāls, kas izvēlēts drošības regulatīvā audita veikšanai, tostarp auditu veicošie darbinieki no kvalificētajām iestādēm, atbilstu konkrētajiem kvalifikācijas kritērijiem, ko noteikusi kompetentā iestāde. Kritērijos ņem vērā:

i)

zināšanas un izpratni par prasībām attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumiem, ATFM, ASM un citām tīkla funkcijām, par ko var veikt drošības regulatīvo auditu;

ii)

novērtēšanas līdzekļu izmantošanas pakāpi;

iii)

audita veikšanai nepieciešamās prasmes;

iv)

pierādījumus par auditoru kompetenci, kas noteikta vērtējumā vai citiem pieņemamiem līdzekļiem.

13. pants

Drošības vadlīnijas

1.   Kompetentās iestādes izdod drošības vadlīnijas, ja tās konstatē, ka funkcionālajā sistēmā ir kāds drošību apdraudošs elements, kam vajadzīga tūlītēja rīcība.

2.   Drošības vadlīnijas nosūta attiecīgajām organizācijām un tajās iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)

drošību apdraudošā elementa identifikāciju;

b)

apdraudētās funkcionālās sistēmas identifikāciju;

c)

nepieciešamās darbības un to pamatojumu;

d)

termiņu, kādā ar nepieciešamajām darbībām jānodrošina atbilstība drošības vadlīnijām;

e)

spēkā stāšanās datumu.

3.   Kompetentās iestādes nosūta drošības vadlīniju kopiju aģentūrai un jebkurām citām saistītām kompetentām iestādēm, jo īpaši tām, kas iesaistītas attiecīgās funkcionālās sistēmas drošības uzraudzībā, un Komisijai.

4.   Kompetentās iestādes pārbauda, kā tiek ievērotas piemērojamās drošības vadlīnijas.

14. pants

Drošības uzraudzības reģistri

Kompetentās iestādes uztur atbilstošus reģistrus un nodrošina tiem piekļuvi saistībā ar drošības uzraudzības procesiem, tostarp visu drošības regulatīvo auditu ziņojumiem un citiem ar drošību saistītiem reģistriem, kas attiecas uz sertifikātiem, norīkošanu, izmaiņu drošības uzraudzību, drošības vadlīnijām un kvalificēto struktūru piesaistīšanu.

15. pants

Drošības uzraudzības ziņojumi

1.   Kompetentās iestādes ik gadu ziņo par drošības uzraudzības darbībām saskaņā ar šo regulu. Gada drošības uzraudzības ziņojumā iekļauj arī šādu informāciju:

a)

kompetentās iestādes organizatorisko struktūru un procedūras;

b)

gaisa telpu, kas atrodas to dalībvalstu atbildībā, kuras izveidojušas vai izraudzījušas šo kompetento iestādi, ja attiecināms, un organizācijas, kas atrodas minētās kompetentās iestādes uzraudzībā;

c)

kvalificētās struktūras, kas pilnvarotas veikt drošības regulatīvo auditu;

d)

kompetentās iestādes rīcībā esošo resursu līmeņus;

e)

jebkurus drošības jautājumus, kas apzināti drošības uzraudzības procesos, kurus organizē kompetentā iestāde.

2.   Dalībvalstis izmanto savu kompetento iestāžu sagatavotos ziņojumus, iesniedzot Komisijai gada ziņojumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 549/2004 12. pantā.

Drošības uzraudzības gada ziņojumus nodod attiecīgo dalībvalstu rīcībā funkcionālo gaisa telpas bloku gadījumā, kā arī aģentūrai un tām programmām vai pasākumiem, ko īsteno atbilstoši starptautiskajiem noteikumiem, par kuriem panākta vienošanās, lai uzraudzītu aeronavigācijas pakalpojumu, ATFM, ASM un citu tīkla funkciju drošības uzraudzības īstenošanu vai veiktu tās auditu.

16. pants

Informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm

Kompetentās iestādes veic pasākumus ciešai sadarbībai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 10. un 15. pantu un Regulas (EK) Nr. 550/2004 2. panta 4. punktu un apmainās ar jebkuru atbilstošu informāciju, lai nodrošinātu visu to organizāciju drošības uzraudzību, kuras sniedz pārrobežu pakalpojumus vai veic pārrobežu funkcijas.

17. pants

Pārejas noteikumi

1.   Darbības, kas sāktas pirms šīs regulas spēkā stāšanās, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1315/2007, pārvalda atbilstoši šai regulai.

2.   Dalībvalsts iestāde, kura bija atbildīga par to organizāciju drošības uzraudzību, kuru kompetentā iestāde saskaņā ar 3. pantu ir aģentūra, nodod aģentūrai šo organizāciju drošības uzraudzības funkciju 12 mēnešu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas, izņemot tīkla pārvaldnieka drošības uzraudzības gadījumu, kurā iespējamā funkciju nodošana Komisijai, kurai palīdz aģentūra, tiek veikta šīs regulas spēkā stāšanās dienā.

18. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1315/2007 atceļ.

19. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 691/2010

Regulas (ES) Nr. 691/2010 IV pielikuma 1.1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

NSA drošības ziņojumi, kas minēti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1034/2011 (10) 7., 8. un 14. pantā, kā arī NSA ziņojumi par konstatēto drošības trūkumu novēršanu, uz kuriem attiecas koriģējošie rīcības plāni;

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 17. oktobrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 96, 31.3.2004., 10. lpp.

(2)  OV L 96, 31.3.2004., 20. lpp.

(3)  OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

(4)  OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp.

(5)  OV L 291, 9.11.2007., 16. lpp.

(6)  OV L 96, 31.3.2004., 26. lpp.

(7)  OV L 185, 15.7.2011., 1. lpp.

(8)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 23. lpp.

(9)  OV L 201, 3.8.2010., 1. lpp.

(10)  OV L 271, 18.10.2011., 15. lpp.”