15.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/1


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 677/2011

(2011. gada 7. jūlijs),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju īstenošanai un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 691/2010

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu vienotās Eiropas gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (1), un jo īpaši tās 11. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 551/2004 par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (gaisa telpas regula) (2) un jo īpaši tās 6. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 551/2004 mērķis ir veicināt principa par pakāpeniski aizvien vairāk integrētas izmantojamās gaisa telpas izveidošanu saistībā ar kopējo transporta politiku un noteikt kopīgas gaisa satiksmes pārvaldības izveidošanas, plānošanas un vadības procedūras, kas nodrošina tās efektīvu darbību un drošību. Tīkla funkciju mērķim būtu jābūt iniciatīvu atbalstīšana valsts līmenī un funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī.

(2)

Tīkla funkcijām būtu jābūt “vispārējas nozīmes pakalpojumam”, ko veic Eiropas aviācijas tīklu labā un kas veicina gaisa transporta sistēmu ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot nepieciešamo veiktspēju, sadarbspēju un darbību koordināciju, tostarp tādu, kas nodrošina nepietiekamo resursu optimālu izmantošanu.

(3)

Eiropas maršrutu tīkla plānošanai un nepietiekamo resursu koordinācijai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 551/2004 nebūtu jāskar dalībvalstu suverenitāte attiecībā uz to gaisa telpu un dalībvalstu prasības attiecībā uz sabiedriskās kārtības, valsts drošības un aizsardzības jautājumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 549/2004.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmums Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums) (3) šajā jomā veido politiku un tiesisko regulējumu.

(5)

Objektīva un kompetenta iestāde (tīkla pārvaldnieks) būtu jāizveido, lai veiktu uzdevumus, kas vajadzīgi tīkla funkciju izpildei, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 551/2004.

(6)

Eiropas maršrutu tīkls būtu jāveido tā, lai optimizētu maršrutus “no vārtiem līdz vārtiem” skatījumā visos lidojuma posmos, jo īpaši ņemot vērā lidojumu efektivitātes un vides aspektus.

(7)

Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) un Eirokontroles darbs maršrutu izstrādē, frekvenču un sekundārā novērošanas radiolokatora (SSR) retranslatoru kodu pārvaldībā ir atzīstams un būtu jāizmanto par pamatu, optimizējot tīkla attīstību un darbību Savienības līmenī.

(8)

Dalībvalstu saistības pret ICAO attiecībā uz maršrutu plānošanu, frekvencēm un SSR retranslatoru kodu pārvaldību tīklā būtu jāievēro un efektīvāk jāīsteno, izmantojot tīkla pārvaldnieka koordināciju un atbalstu.

(9)

Radiofrekvenču spektra piešķiršana notiek saistībā ar Starptautisko Telesakaru savienību (ITU). Dalībvalstīm ir pienākums izvirzīt civilās aviācijas prasības un pēc tam optimāli izmantot vispārējas nozīmes gaisa satiksmei piešķirtos resursus.

(10)

ICAO ir izstrādājusi metodiskos materiālus, kas attiecas uz SSR retranslatoru kodu un radiofrekvenču funkcijām un uztur sistēmu ICAO Eiropas reģionā vispārējas nozīmes gaisa satiksmes vajadzībām piešķirto frekvenču reģistrācijai, ko šobrīd atbalsta Eirokontrole.

(11)

Regulā (EK) Nr. 551/2004 paredzēts, ka jāpieņem sīki izstrādāti īstenošanas noteikumi, kas koordinētu un saskaņotu procesus un procedūru, lai uzlabotu aeronavigācijas frekvenču pārvaldību, un centrālā funkcija, kas koordinētu frekvenču vajadzību agrīnu apzināšanu un risināšanu, lai atbalstītu tīkla izstrādi un darbību.

(12)

Ņemot vērā, ka gaisa satiksmes plūsmas pārvaldība (ATFM) ir tīkla funkciju neatņemama daļa, ir vajadzīga pienācīga saikne ar Komisijas 2010. gada 25. marta Regulu (ES) Nr. 255/2010, ar ko nosaka kopējus gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības noteikumus (4).

(13)

Ņemot vērā, ka tīkla pārvaldības efektivitāte ir atkarīga no tīkla funkciju tūlītējas uzsākšanas, dalībvalstis jau ir uzticējušas Eirokontrolei veikt ATFM.

(14)

Ir lietderīgi izveidot vienu struktūru, kura koordinētu dažādās tīkla funkcijas, lai izstrādātu konsekventus īstermiņa un ilgtermiņa optimizācijas risinājumus tīkla līmenī, kuri atbilst darbības uzlabošanas mērķiem. Tomēr tīkla funkcijas būtu jānodrošina tīkla pārvaldniekam un dalībvalstu un funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī atbilstīgi ar šo regulu piešķirtajiem pienākumiem.

(15)

Tīkla pārvaldniekam būtu jāiesaistās dalībvalstu vai funkcionālo gaisa telpas bloku gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) plānu, darbību un darbības aspektu uzlabošanā, jo īpaši, ja ir sagaidāms, ka tam ir vai varētu būt būtiska ietekme uz tīkla darbības uzlabošanu.

(16)

Notikumi, kas saistīti ar Eijafjallajekulla vulkāna izvirdumu 2010. gada aprīlī, ir pierādījuši vajadzību izveidot centrālo vienību, kas var uzņemties vadību, koordinējot ietekmes samazināšanas pasākumu pārvaldību vietējā, reģionālā un tīkla līmenī, lai nodrošinātu noteikumu savlaicīgi reaģēt uz nākotnes krīzes situācijām, kas skar aviāciju.

(17)

Būtu jākoordinē tīkla funkcijas un operācijas, kas organizētas funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī.

(18)

Būtu jāveic apspriešanās ar ieinteresētajām personām valsts, funkcionālo gaisa telpas bloku un tīkla līmenī.

(19)

Lidostas, kuras ir tīkla ieejas un izejas punkti, ir vispārējās tīkla darbības uzlabošanas galvenie dalībnieki, tādēļ tīkla funkcijām būtu jādarbojas saskaņoti, izmantojot Savienības lidostu kapacitātes pārraudzības iestādi, kur lidostu operatori darbojas kā zemes koordinatori, nolūkā optimizēt kapacitāti uz zemes, tādējādi uzlabojot vispārējo tīkla kapacitāti.

(20)

Tīkla funkciju īstenošanai nebūtu jāskar Padomes 1993. gada 18. janvāra Regula (EEK) Nr. 95/93 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienas lidostās (5).

(21)

Pienācīgi ņemot vērā militāro darbību efektivitāti, civilai un militārai sadarbībai un koordinācijai ir ļoti liela nozīme vajadzīgo mērķu sasniegšanā. Lai gan lēmumi, kas attiecas uz militāro operāciju un mācību saturu, apjomu vai veikšanu saskaņā ar operatīvo gaisa satiksmes režīmu, neietilpst Savienības kompetences jomā, drošības un savstarpējas efektivitātes interesēs ir svarīgi nosegt saskarnes starp minētajiem pasākumiem un pasākumiem, uz ko attiecas šī regula.

(22)

Tīkla funkcijām nebūtu jāierobežo Regulas (EK) Nr. 549/2004 13. pants, kuru mērķis ir nodrošināt drošības un aizsardzības politikas būtiskas intereses vai gaisa telpas izmantošanas elastīgumu, ko paredz Regulas (EK) Nr. 551/2004 7. panta noteikumi.

(23)

Tīkla funkcijas būtu jānodrošina ekonomiski efektīvi, jo īpaši izvairoties no centienu dublēšanās un tādējādi nodrošinot šo funkciju izpildi ar samazinātiem vai vismaz nepalielinātiem finanšu un cilvēkresursiem, kas vajadzīgi dalībvalstīm prasību izpildei saistībā ar šo regulu salīdzinājumā ar situāciju, pirms iecēla tīkla pārvaldnieku.

(24)

Komisijai būtu jānodrošina tīkla pārvaldnieka atbilstīga pārraudzība.

(25)

Tīkla funkciju drošības prasībām būtu jābūt salīdzināmā līmenī ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (Aģentūra) prasībām attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu. Būtu jāparedz minētās prasības, kā arī drošības pārraudzības prasības.

(26)

Tīkla funkciju izskatīšanai un trešo valstu iesaistīšanai tīkla funkciju izstrādē un īstenošanā būtu jāsniedz ieguldījums Eiropas vienotās gaisa telpas visu Eiropu aptverošā dimensijā.

(27)

Tīkla funkcijas var paplašināt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. pantu.

(28)

Tīkla funkciju veikšanai būtu jāattiecas uz īpašiem darbības uzlabošanas mērķiem, kuru sasniegšanai ir nepieciešams grozīt Komisijas 2010. gada 29. jūlija Regulu (ES) Nr. 691/2010, ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai (6). Šos darbības uzlabošanas mērķus var pilnveidot, balstoties uz praktisko pieredzi, īstenojot darbības uzlabošanas sistēmu.

(29)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 691/2010.

(30)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vienotās gaisa telpas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

1.   Šī regula nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju īstenošanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. pantu, lai ļautu optimāli izmantot gaisa telpu Eiropas vienotajā gaisa telpā un nodrošinātu, ka gaisa telpas izmantotāji var izmantot vēlamās trajektorijas, vienlaikus paverot maksimālas piekļuves iespēju gaisa telpām un aeronavigācijas pakalpojumiem.

2.   Tīkla pārvaldības nolūkos šī regula jo īpaši attiecas uz dalībvalstīm, Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (Aģentūra), gaisa telpas izmantotājiem, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, lidostu ekspluatantiem, lidostu laika nišu koordinatoriem un ekspluatācijas organizācijām valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī.

3.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 551/2004 1. panta 3. punktu un neierobežojot valstu gaisa kuģu ekspluatāciju saskaņā ar Čikāgas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 3. pantu, dalībvalstis piemēro šo regulu gaisa telpā, par kuru tās ir atbildīgas ICAO EUR un AFI reģionos.

4.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 13. pantu šī regula dalībvalstīm neliedz piemērot pasākumus, ciktāl tie vajadzīgi, lai aizsargātu būtiskas drošības un aizsardzības politikas intereses.

2. pants

Definīcijas

Šīs regulas mērķiem piemēro Regulas (EK) Nr. 549/2004 2. pantā minētās definīcijas.

Papildus piemēro šādas definīcijas:

1)

“lidostas ekspluatants” ir “lidostas vadības dienests”, kā tas definēts Regulas (EEK) Nr. 95/93 2. panta j) punktā;

2)

“lidostas laika nišu koordinators” ir koordinētās lidostās izveidota funkcija, piemērojot Regulu (EEK) Nr. 95/93;

3)

“gaisa telpas plānošana” ir process, kas veicina ar tīklu saistīto darbības uzlabošanas mērķu sasniegšanu un rūpējas par gaisa telpas lietotāju vajadzībām, kā arī nodrošina vai palielina noteikto drošības līmeni un palielina gaisa telpas kapacitāti un vides veikumu, izstrādājot un īstenojot uzlabotu navigācijas kapacitāti un metodes, uzlabo maršrutu tīklu un ar tiem saistīto sektorizāciju, optimizē gaisa telpas struktūru un kapacitāti, uzlabojot ATM procedūras;

4)

“gaisa telpas rezervēšana” ir noteikta gaisa telpa, kas uz laiku tiek rezervēta konkrētai vai ekskluzīvai izmantošanai kādai lietotāju kategorijai;

5)

“ierobežota gaisa telpa” ir noteikts gaisa telpas apgabals, kurā noteiktā laikā var veikt dažādas darbības, kas ir bīstamas gaisa kuģu lidojumiem (“bīstamā zona”); vai tāda gaisa telpa virs valsts teritorijas vai teritoriālajiem ūdeņiem, kurā gaisa kuģu lidojumu ierobežo saskaņā ar konkrētiem, precizētiem noteikumiem (“ierobežotas darbības zona”); vai tāda gaisa telpa virs valsts teritorijas vai teritoriālajiem ūdeņiem, kurā gaisa kuģu lidojumi ir aizliegti (“aizliegtā zona”);

6)

“gaisa telpas struktūra” ir īpašs gaisa telpas apgabals, kas paredzēts drošas un optimālas gaisa kuģu ekspluatācijas nodrošināšanai;

7)

“gaisa telpas izmantošana” ir veids, kā gaisa telpa tiek operatīvi izmantota;

8)

“gaisa telpas izmantotāju pārstāvis” ir jebkura juridiska persona vai struktūra, kas pārstāv vienas vai vairāku aeronavigācijas pakalpojumu izmantotāju kategoriju intereses;

9)

“aviācijas frekvenču josla” ir tādas noteiktas frekvenču joslas ierakstīšana ITU radiofrekvenču noteikumu radiofrekvenču sadalījuma tabulā, kurā piešķir frekvences vispārējās gaisa satiksmes nolūkiem;

10)

ATC sektors” ir konkrēts gaisa telpas apgabals, par kuru jebkurā brīdī ir atbildīgs attiecīgs ATC kontrolieris(-i);

11)

“gaisa satiksmes pakalpojumu maršruts (ATS maršruts)” ir noteikta gaisa telpas struktūras daļu, kas paredzēta, lai pēc vajadzības vadītu satiksmes plūsmu, sniedzot gaisa satiksmes pakalpojumus;

12)

“civilā un militārā koordinācija” ir mijiedarbība starp civilajām un militārajām iestādēm un gaisa satiksmes pārvaldības elementiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu drošu, efektīvu un saskaņotu gaisa telpas izmantošanu;

13)

“nosacīts maršruts (CDR)” ir ATS maršruts, kas ir pieejams tikai lidojuma plānošanai un izmantošanai saskaņā ar īpašiem nosacījumiem;

14)

“uz sadarbību balstīta lēmumu pieņemšana” ir process, kurā tiek pieņemti lēmumi, pamatojoties uz pastāvīgu mijiedarbību un apspriežoties ar dalībvalstīm, iesaistītajām ieinteresētajām personām un vajadzības gadījumā citiem dalībniekiem;

15)

“tīkla krīze” ir stāvoklis, kad nav iespējams sniegt aeronavigācijas pakalpojumus vajadzīgajā līmenī un tas rada lielu tīkla jaudas zudumu vai arī tīkla jaudas un pieprasījuma ievērojamu nesamērīgumu, vai informācijas plūsmas ievērojamu pārtraukumu vienā vai vairākās tīkla daļās neparastā un neparedzētā situācijā;

16)

“Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plāns” ir plāns, ko izstrādājis tīkla pārvaldnieks sadarbībā ar iesaistītajām ieinteresētajām pusēm un kas ietver operatīvo darbību rezultātus attiecībā uz maršrutu tīkla plānošanu īstermiņā un vidējā termiņā saskaņā ar tīkla stratēģijas plāna pamatprincipiem;

17)

“brīvā maršruta gaisa telpa” ir īpaša gaisa telpa, kurā lietotāji var brīvi plānot savu maršrutu starp ielidošanas un izlidošanas punktiem bez atsauces uz ATS maršrutu tīklu;

18)

“radiofrekvenču piešķīrums” ir atļauja, ko dalībvalstis dod radiofrekvences vai radiofrekvenču kanālu izmantošanai ar konkrētiem nosacījumiem;

19)

“ietekme uz tīklu” ir – saistībā ar radiofrekvenču funkciju, kas iekļauta II pielikumā, – situācija, kad radiofrekvenču piešķīrums degradē, traucē vai pārtrauc tīkla viena vai vairāku radiofrekvenču piešķīrumu darbību vai vēršas pret to aviācijas radiofrekvenču joslas optimālu izmantošanu, uz kurām attiecas šī regula;

20)

“vairāku maršrutu izvēles iespējas” ir situācija, kad gaisa telpas lietotājam ATS maršrutu tīklā ir pieejama vairāk nekā viena maršruta izvēles iespēja;

21)

“trešās valstis” ir valstis, kas nav ES dalībvalstis, ir Eirokontroles dalībvalstis vai ir noslēgušas nolīgumu ar Savienību par Eiropas vienotās gaisa telpas izmantošanu, vai piedalās funkcionālā gaisa telpas blokā;

22)

“tīkla pārvaldnieks” ir struktūrvienība, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. pantu, lai veiktu pienākumus, kas paredzēti minētajā pantā un šajā regulā;

23)

“tīkla darbības plāns” ir plāns, ko izstrādā tīkla pārvaldnieks sadarbībā ar ekspluatācijā iesaistītajām ieinteresētajām personām, lai organizētu operatīvo darbību īstermiņā un vidējā termiņā saskaņā ar tīkla stratēģijas plāna pamatprincipiem. Tīkla darbības plāna daļā, kas attiecas uz Eiropas maršrutu tīkla plānošanu (ERND), ietver Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānu;

24)

“tīkla stratēģijas plāns” ir plāns, ko izstrādā tīkla pārvaldnieks atbilstoši Eiropas ATM ģenerālplānam, saskaņojot ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, nosakot vadošos principus tīkla darbībai un tā ilgtermiņa perspektīvai;

25)

“ekspluatācijas organizācija” ir organizācija, kas atbild par tehnisko un inženierpakalpojumu sniegšanu un nodrošina gaisa satiksmes, sakaru, navigācijas vai uzraudzības pakalpojumus;

26)

“ekspluatācijas prasības” ir prasības tīklam attiecībā uz drošību, jaudu un efektivitāti;

27)

“iesaistītās ieinteresētās personas” ir civilie un militārie gaisa telpas izmantotāji, civilās un militārās aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, lidostu ekspluatanti, lidostas laika nišu koordinatori un ekspluatācijas organizācijas un papildu ieinteresēto personu grupas, kas uzskatāmas par atbilstošām atsevišķām funkcijām;

28)

“sektora konfigurācija” ir sistēma, kura apvieno sektorus, kas ir attiecīgi konstruēti un vislabāk atbilst ekspluatācijas un gaisa telpas pieejamības prasībām;

29)

“izmantotāja pieprasīts maršruts” ir vēlamais maršruts, kuru gaisa kuģu ekspluatanti gaisa telpas konfigurācijas stadijā ir pieprasījuši, lai apmierinātu viņu vajadzības.

II   NODAĻA

TĪKLA FUNKCIJU ORGANIZĀCIJA UN PĀRVALDĪBA

3. pants

Tīkla pārvaldnieka izveide

1.   Lai izpildītu uzdevumus, kas vajadzīgi to funkciju izpildei, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. pantā un šīs regulas pielikumos, tiek izveidota objektīva un kompetenta iestāde (tīkla pārvaldnieks).

2.   Tīkla pārvaldnieka pilnvaru laiks sakrīt ar darbības uzlabošanas sistēmas pārskata periodu, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 691/2010 7. panta 1. punktā. Tam jābūt pietiekami garam, lai varētu uzkrāt pieredzi, pildot šīs funkcijas. Tas nedrīkst būt īsāks par diviem pārskata periodiem, un to var atjaunot.

3.   Tīkla pārvaldnieka iecelšana notiek ar Komisijas lēmumu pēc apspriešanās ar Vienotās gaisa telpas komiteju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 3. punktu un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šīs regulas pieņemšanas. Minētajā lēmumā ietver nominācijas noteikumus un nosacījumus, ieskaitot finansējumu un tās atsaukšanas nosacījumus. Komisija katra 2. punktā minētā pārskata perioda beigās izvērtē atbilstību šiem nosacījumiem.

4.   Tīkla pārvaldnieks veic šādas funkcijas:

a)

Eiropas maršrutu tīkla plānošanu, kā noteikts I pielikumā;

b)

nepietiekamo resursu koordināciju, jo īpaši:

i)

radiofrekvences aviācijas frekvenču joslā, ko izmanto vispārējā gaisa satiksme, kā noteikts II pielikumā;

ii)

SSR retranslatoru kodus, kā noteikts III pielikumā.

Komisija var pievienot citas tīkla pārvaldnieka funkcijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. panta 3. punktu vai 6. panta 4. punkta c) apakšpunktu.

5.   Tīkla pārvaldnieks veic arī ATFM funkciju, kā minēts Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. panta 6. punktā un Regulā (ES) Nr. 255/2010.

4. pants

Tīkla pārvaldnieka uzdevumi

1.   Lai atbalstītu 3. pantā minēto funkciju izpildi, tīkla pārvaldnieks veic šādus uzdevumus nolūkā nepārtraukti uzlabot tīkla darbību Eiropas vienotajā gaisa telpā, kas veicina Eiropas Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 691/2010, un jo īpaši:

a)

izveido, uztur un īsteno tīkla stratēģijas plānu, kas minēts 5. pantā, saskaņā ar darbības uzlabošanas sistēmu, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 691/2010 un Eiropas ATM ģenerālplānā, un ņemot vērā attiecīgos ICAO aeronavigācijas plānus;

b)

sīki izstrādā tīkla stratēģijas plānu, izmantojot tīkla darbības plānu, kā turpmāk norādīts 6. pantā, jo īpaši pievēršoties Eiropas Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem, aptverot trīs līdz piecu gadu, gada, sezonas, nedēļas un dienas periodus;

c)

izstrādā integrētu Eiropas maršrutu tīkla plānošanu, kā noteikts I pielikumā;

d)

nodrošina radiofrekvenču koordinēšanas centrālo funkciju, kā prasīts Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. panta 4. punkta b) apakšpunktā un noteikts šīs regulas II pielikumā;

e)

koordinē SSR retranslatoru kodu piešķiršanas procesa uzlabošanu, kā noteikts III pielikumā;

f)

organizē funkciju pārvaldību un darbību un jo īpaši veic ATFM centrālās vienības pienākumus;

g)

nodrošina konsolidētu un koordinētu pieeju attiecībā uz visām tīkla plānošanas un operatīvajām darbībām, ieskaitot uzraudzību un tā darbības vispārēju uzlabošanu;

h)

sniedz atbalstu tīkla krīzes vadībai;

i)

atbalsta dažādas iesaistītās ieinteresētās personas tām uzlikto pienākumu veikšanā, izvērš gaisa satiksmes pārvaldības un/vai aeronavigācijas pakalpojumu (ATM/ANS) sistēmas un procedūras saskaņā ar Eiropas ATM ģenerālplānu;

j)

sniedz atbalstu organizācijām, kurām uzticēta civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana vai situāciju analīze, pēc šo organizāciju lūguma; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 996/2010 (7) darbības jomas ietvaros;

k)

nodrošina koordināciju ar citiem reģioniem un trešām valstīm, kas nepiedalās tīkla pārvaldnieka darbā.

2.   Tīkla pārvaldnieks palīdz īstenot darbības uzlabošanas sistēmu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 691/2010.

3.   Lai izpildītu savus uzdevumus, tīkla pārvaldnieks nodrošina sekojošo:

a)

instrumentu pieejamību, darbības un koplietošanu, procesus un konsekventus datus, kas nodrošina sadarbību lēmumu pieņemšanas procesā tīkla līmenī, tostarp, bet neaprobežojoties ar lidojuma plāna apstrādi un datu pārvaldības sistēmām;

b)

iesaistīto ieinteresēto personu koordinācijas veicināšana un atbalsts šīm ieinteresētajām personām plānu un saistīto tīkla pasākumu īstenošanā pēc kopīgas lēmumu pieņemšanas;

c)

tās atbildības zonā esošo darbību atbilstoša koordinācija, kā arī optimizācija, savietojamība un sadarbspēja;

d)

attiecīgo ICAO dokumentu grozījumu priekšlikumu par tīkla darbību koordinēšana;

e)

ziņošana saskaņā 20. pantu par visiem darbības uzlabošanas aspektiem, tostarp nepietiekamajiem resursiem;

f)

atbilstīga sadarbība ar citiem transporta veidiem.

4.   Pēc Komisijas vai Aģentūras pieprasījuma tīkla pārvaldnieks atbild uz ad hoc pieprasījumiem sniegt informāciju, konsultācijas, analīzes vai veic citus līdzīgus papildu uzdevumus, kas saistīti ar dažādām funkcijām.

5. pants

Tīkla stratēģijas plāns

1.   Lai tīklu vadītu ilgtermiņa perspektīvā, tīkla pārvaldnieks izstrādā, uztur un īsteno tīkla stratēģijas plānu, kas ir saskaņots ar pārskata periodu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 691/2010 7. panta 1. punktā. Tajā ietver nākamā pārskata perioda darbības uzlabošanas plānu un mērķus un sniedz nākamo pārskata periodu redzējumu.

2.   Tīkla stratēģijas plāns sniedz informāciju, kas norādīta IV pielikumā.

3.   Tīkla stratēģijas plāna nolūks ir sasniegt darbības uzlabošanas mērķus tīkla funkcijām, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 691/2010.

4.   Tīkla stratēģijas plāns vajadzības gadījumā tiek atjaunināts.

6. pants

Tīkla darbības plāns

1.   Lai īstenotu tīkla stratēģijas plānu darbības līmenī, tīkla pārvaldnieks sīki izstrādā tīkla darbības plānu.

2.   Tīkla darbības plāns sniedz informāciju, kas norādīta V pielikumā.

3.   Tīkla darbības plāns jo īpaši pieņem pasākumus, lai sasniegtu Eiropas Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 691/2010, aptverot trīs līdz piecu gadu, gada, sezonas, nedēļas un dienas periodus.

4.   Tīkla darbības plānā ietver militārās prasības, ja to prasa dalībvalstis.

5.   Tīkla darbības plānā iekļauj Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānu un radiofrekvenču ekvivalentu un SSR retranslatoru kodus.

6.   Tīkla darbības plānā norāda darbības ierobežojumus, sastrēgumus, uzlabošanas pasākumus un sanācijas vai mazināšanas risinājumus.

7.   Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, funkcionālie gaisa telpas bloki un lidostu ekspluatanti nodrošina, ka to darbības plāni ir saskaņoti ar tīkla darbības plānu. Tīkla pārvaldnieks nodrošina tīkla darbības plāna saskaņotību.

8.   Tīkla darbības plānu regulāri atjaunina, ņemot vērā visas attiecīgās tīkla funkciju attīstības vajadzības un prasības.

7. pants

Tīkla pārvaldnieka kompetence

1.   Neskarot dalībvalstu pienākumus, tīkla pārvaldnieks, pildot savus uzdevumus, pieņem atsevišķus pasākumus, kas izriet no sadarbības lēmumu pieņemšanas procesa. Ar šiem pasākumiem saistītās puses īsteno tos.

2.   Ja dalībvalsts pienākumi neļauj pieņemt šādus atsevišķus pasākumus, tīkla pārvaldnieks šādā gadījumā nodod lietu Komisijai tālākai izskatīšanai.

3.   Tīkla pārvaldnieks arī iesaka pasākumus attiecībā uz citiem jautājumiem, ko pieprasa tīkla darbības uzlabošana.

4.   Savā atbildības jomā tīkla pārvaldnieks veic pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka tiek izpildīti piemērojamie Eiropas Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 691/2010 9. pantā.

5.   Tīkla pārvaldnieks vāc, konsolidē un analizē visus attiecīgos datus, kas norādīti I līdz VI pielikumā. Tas saskaņā ar pieprasījumu sniedz šo informāciju Komisijai, Aģentūrai vai Darbības rezultātu pārskatīšanas iestādei, kā norādīts Regulā (ES) Nr. 691/2010.

8. pants

Attiecības ar iesaistītajām ieinteresētajām personām

1.   Lai veiktu savus uzraudzības un tīkla vispārējās darbības uzlabošanas uzdevumus, tīkla pārvaldnieks ar iesaistītajām ieinteresētajām personām izstrādā atbilstošu darba kārtību, kā paredzēts 15. pantā.

2.   Iesaistītās ieinteresētās personas nodrošina to, ka vietējā vai funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī īstenotie pasākumi ir saderīgi ar tīkla līmenī, izmantojot uz sadarbību balstītas lēmumu pieņemšanas procesu, pieņemtajiem pasākumiem.

3.   Iesaistītās ieinteresētās personas tīkla pārvaldniekam sniedz attiecīgos datus, kas norādīti I līdz VI pielikumā, ievērojot visus termiņus, prasības attiecībā uz pilnīgumu vai precizitāti, kas saskaņotas ar tīkla pārvaldnieku.

4.   Iesaistītās ieinteresētās personas, kas apšauba atsevišķus pasākumus, ko tīkla pārvaldnieks veic saskaņā ar 7. panta 1. punktu, var lūgt pārskatīt šos pasākumus piecu darbdienu laikā no to pieņemšanas. Pārskatīšanas pieprasījums neaptur atsevišķos pasākumus.

5.   Tīkla pārvaldnieks apstiprina vai groza attiecīgos pasākumus piecu darbdienu laikā vai tīkla krīzes gadījumā – 48 stundu laikā.

9. pants

Attiecības ar dalībvalstīm

1.   Pildot savus uzdevumus, tīkla pārvaldnieks pienācīgi ņem vērā dalībvalstu atbildību.

2.   Dalībvalstis informē tīkla pārvaldnieku, ja to suverenitāte un atbildība kavē pieņemt atsevišķu pasākumu saskaņā ar 7. panta 1. punktu.

3.   Kad dalībvalstis ir iesaistītas darbības jautājumos, kas saistīti ar tīkla funkcijām, tās piedalās sadarbības lēmumu pieņemšanas procesā un valsts līmenī īsteno rezultātus, par kuriem vienojās šajā procesā.

10. pants

Attiecības ar funkcionālajiem gaisa telpas blokiem

1.   Dalībvalstis nodrošina ciešu sadarbību un koordināciju starp funkcionālo gaisa telpas bloku un tīkla pārvaldnieku, piemēram, stratēģiskās plānošanas līmenī un taktiskās ikdienas plūsmas un jaudas pārvaldību.

2.   Lai veicinātu operatīvo savietojamību starp funkcionālajiem gaisa telpas blokiem, ciešā sadarbībā ar visiem funkcionālajiem gaisa telpas blokiem tīkla pārvaldnieks izstrādā saskaņotus procesus, darbības un saskarnes, ietverot tādu aspektu izmaiņas, kas saistīti ar tīkla pārvaldnieka darbu.

3.   Dalībvalstis, kas sadarbojas funkcionālajā gaisa telpas blokā, nodrošina to, ka tiek formulēti ar tīkla funkcijām saistītie konsolidētie viedokļi.

4.   Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas sadarbojas funkcionālajā gaisa telpas blokā, nodrošina to, ka tiek formulēti ar tīkla funkciju operatīvajiem jautājumiem saistītie konsolidētie viedokļi.

5.   Pirms funkcionālo gaisa telpas bloku izveidošanas dalībvalstīm un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem jāsadarbojas tā, lai tiktu formulēti konsolidētie viedokļi par aspektiem, kas saistīti ar tīkla pārvaldnieka darbu.

11. pants

Civilā un militārā sadarbība

1.   Tīkla pārvaldnieks nodrošina, ka tiek veikti atbilstoši pasākumi, lai atļautu un atbalstītu atbilstošu koordināciju ar valstu militārajām iestādēm.

2.   Dalībvalstis nodrošina pienācīgu militāro iestāžu iesaistīšanos visos pasākumos, kas saistīti ar tīkla funkcijām.

3.   Dalībvalstis nodrošina pienācīgu militārās aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju un militāro gaisa telpas izmantotāju pārstāvniecību visos ekspluatācijas darba un konsultāciju pasākumos, ko veic tīkla pārvaldnieks.

4.   Eiropas maršrutu tīkla plānošanas funkcija jāizpilda, neskarot atrunas vai ierobežojumus par gaisa telpas ekskluzīvu vai īpašu izmantošanu dalībvalstīs. Tīkla pārvaldnieks veicina un koordinē nosacītu maršrutu pieejamību minētajos apgabalos saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2150/2005 (8).

12. pants

Tīkla funkciju vispārīgās prasības

Tīkla pārvaldnieks nodrošina to, ka tiek izpildītas vispārīgās prasības attiecībā uz tīkla funkcijām, kas izklāstītas VI pielikumā. Minētās prasības piemēro no lēmuma par iecelšanu pieņemšanas datuma, un tīkla pārvaldnieks tās izpilda divpadsmit mēnešu laikā pēc šāda datuma.

III   NODAĻA

TĪKLA FUNKCIJU PĀRVALDĪBA

13. pants

Uz sadarbību balstīta lēmumu pieņemšana

1.   Tīkla funkcijas pārvalda ar lēmumiem, kas pieņemti uz sadarbību balstītā procesā.

2.   Uz sadarbību balstīts lēmumu pieņemšanas process ietver:

a)

apspriešanas procesu, kas paredzēts 14. pantā;

b)

sīki izstrādātu darba kārtību un procesus darbībām, kā paredzēts 15. pantā.

3.   Lai pieņemtu pasākumus, kas saistīti ar tīkla funkciju pārvaldību, un uzraudzītu to darbību, tīkla pārvaldnieks izveido Tīkla pārvaldības padomi, kā paredzēts 16. pantā.

4.   Ja tīkla pārvaldnieks konstatē, ka viņa darbību kavē viena vai vairākas puses, jautājumu nodod Tīkla pārvaldības padomei izlemšanai.

14. pants

Apspriešanās process

1.   Jāizstrādā process, kā organizēt atbilstīgu un regulāru apspriešanos ar dalībvalstīm un iesaistītajām ieinteresētajām personām.

2.   Apspriešanā jāpievērš uzmanība sīki izstrādātai darba kārtībai, kā attiecīgi paredzēts 15. pantā, tīkla stratēģijas plānā, tīkla darbības plānā, plānu īstenošanas gaitā, Komisijas ziņojumos un darbības jautājumos.

3.   Apspriešanās process var atšķirties atkarībā no atsevišķām tīkla funkcijām. Lai nodrošinātu, ka iespējams atrisināt regulējuma jautājumus, vajadzības gadījumā iesaistās dalībvalstis.

4.   Ja ieinteresētās personas nav apmierinātas ar apspriešanu, jautājumu vispirms nosūta uz atbilstošu apspriešanos atsevišķas funkcijas līmenī. Ja šā jautājuma atrisināšanu nepanāk atsevišķas funkcijas līmenī, jautājumu nodod Tīkla pārvaldības padomei izlemšanai.

15. pants

Sīki izstrādāta darba kārtība un procesi darbībām

1.   Tīkla pārvaldnieks sīki izstrādā darba kārtību un procesus darbībām, lai risinātu plānošanas un darbības aspektus, jo īpaši ņemot vērā atsevišķu tīkla funkciju specifiku un prasības, kā noteikts I līdz VI pielikumā.

2.   Tīkla pārvaldnieks nodrošina, ka sīki izstrādātā darba kārtība un procesi darbībām ietver noteikumus paziņošanai attiecīgajām ieinteresētajām personām.

3.   Šai sīki izstrādātajai darba kārtībai un procesiem darbībām jāievēro pakalpojumu sniegšanas un reglamentējošo jautājumu nošķiršana un jānodrošina, ka vajadzības gadījumā iesaistās dalībvalstis.

16. pants

Tīkla pārvaldības padome

1.   Tīkla pārvaldības padome ir atbildīga par:

a)

tīkla stratēģijas plāna apstiprināšanu pirms pieņemšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 3. punktu;

b)

tīkla darbības trīs līdz piecu gadu plānu un gada plānu apstiprināšanu;

c)

uz sadarbību balstīto lēmumu pieņemšanas procesu, apspriešanās procesu, kā arī tīkla funkciju sīki izstrādātu darba kārtību un procesu darbībai apstiprināšanu pēc Vienotās gaisa telpas komitejas pozitīva atzinuma;

d)

Eiropas aviācijas krīzes koordinācijas vienības reglamenta apstiprināšanu pēc Vienotās gaisa telpas komitejas pozitīva atzinuma, kā paredzēts 18. panta 4. punktā;

e)

plānu īstenošanas gaitas uzraudzību un iespējamo noviržu no sākotnējā plāna risināšanu;

f)

iesaistīto ieinteresēto pušu apspriešanās procesa pārraudzīšanu;

g)

darbību, kas saistītas ar tīkla funkciju pārvaldību, pārraudzīšanu;

h)

tīkla pārvaldnieka darbību, kas saistītas ar tīkla krīzēm, pārraudzīšanu;

i)

20. pantā minētā ikgadējā ziņojuma apstiprināšanu. Šajā ziņojumā iekļauj, bet neaprobežojas ar tīkla stratēģijas plāna un tīkla darbības plāna īstenošanu;

j)

jautājumu, kas netika atrisināti atsevišķas tīkla funkcijas līmenī, risināšanu;

k)

novērtēšanu, vai tīkla pārvaldnieks ir attiecīgi kompetents, vai tam ir resursi un objektivitāte, lai neatkarīgi veiktu tam uzticētos uzdevumus, tostarp drošības, atbildības un ārkārtas pasākumus;

l)

tīkla pārvaldnieka gada budžeta apstiprināšanu pēc Vienotās gaisa telpas komitejas pozitīva atzinuma;

m)

reglamenta apstiprināšanu pēc Vienotās gaisa telpas komitejas pozitīva atzinuma;

n)

jebkura papildu jautājuma risināšanu, ko tā identificē kā svarīgu.

2.   Šādiem Tīkla pārvaldības padomes locekļiem ir balsstiesības:

a)

pa vienam pārstāvim no aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem no katra funkcionālā gaisa telpas bloka, kas ir izveidots vai tiek veidots, ar kopējo balsu skaitu – četras balsis no visiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem;

b)

četriem komerciālo un nekomerciālo civilās gaisa telpas lietotāju pārstāvjiem;

c)

diviem lidostu ekspluatatoru pārstāvjiem;

d)

diviem militāro iestāžu pārstāvjiem kā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un gaisa telpas izmantotājiem.

3.   Šie arī ir Tīkla pārvaldības padomes locekļi:

a)

priekšsēdētājs, ko ieceļ pēc Komisijas priekšlikuma, pamatojoties uz tehnisko kompetenci un pieredzi, jo īpaši pamatojoties uz Tīkla pārvaldības padomes balsstiesīgo locekļu priekšlikumu un pēc Vienotās gaisa telpas komitejas pozitīva atzinuma;

b)

viens Komisijas pārstāvis;

c)

viens Eirokontroles pārstāvis;

d)

viens tīkla pārvaldnieka pārstāvis.

4.   Katram loceklim ir vietnieks.

5.   Tīkla pārvaldības padomes balsstiesīgos locekļus ieceļ saskaņā ar viņu pārstāvēto organizāciju priekšlikumu pēc Vienotās gaisa telpas komitejas pozitīva atzinuma.

6.   Komisija var iecelt neatkarīgus un atzītus ekspertus par padomdevējiem, kas strādā privātpersonas statusā un pārstāv dažādas disciplīnas, kas aptver tīkla funkciju galvenos aspektus. Valstis, kuras piedalās tīkla pārvaldnieka darbā, šajā sakarā izvirza kandidātus.

7.   Locekļiem, kas minēti 3. panta a), b) un c) punktā, ir tiesības noraidīt tos priekšlikumus, kas ietekmē:

a)

dalībvalstu suverenitāti un pienākumus, jo īpaši attiecībā uz sabiedriskās kārtības, valsts drošības un aizsardzības jautājumiem, kā izklāstīts Regulas (EK) Nr. 549/2004 13. pantā;

b)

tīkla pārvaldības padomes darbību saderību ar šīs regulas mērķiem un uzdevumiem;

c)

tīkla pārvaldības padomes objektivitāti un pušu līdztiesības principus.

8.   Dokumentus, kas minēti 1. punktā, tīkla pārvaldības padome pieņem ar balsstiesīgo locekļu vienkāršu balsu vairākumu.

9.   Ja nevar vienoties par jautājumiem, kas tīklam ir ļoti nozīmīgi, tīkla pārvaldības padome nodod lietu Komisijai turpmākai risināšanai. Komisija informē Vienotās gaisa telpas komiteju.

17. pants

Vienotās gaisa telpas komitejas loma

1.   Tīkla pārvaldnieks regulatīvos jautājumus nodod Komisijai; Komisija informē Vienotās gaisa telpas komiteju par minētajiem jautājumiem.

2.   Vienotās gaisa telpas komiteja sniedz atzinumu par:

a)

tīkla pārvaldnieka iecelšanu;

b)

tīkla pārvaldības padomes priekšsēdētāja iecelšanu;

c)

tīkla pārvaldības padomes balsstiesīgo locekļu iecelšanu;

d)

tīkla pārvaldības padomes reglamentu;

e)

tīkla stratēģijas plānu, un jo īpaši par šā plāna mērķiem agrīnā stadijā;

f)

tīkla pārvaldnieka gada budžetu;

g)

Eiropas aviācijas krīzes koordinācijas vienības reglamentu;

h)

sadarbības lēmumu pieņemšanas procesiem, apspriešanās procesiem, kā arī sīki izstrādātu tīkla funkciju darbības darba kārtību un procesiem.

3.   Vienotās gaisa telpas komiteja var informēt Komisiju, ja tīkla pārvaldības padome nevar vienoties par tīklam ļoti nozīmīgiem jautājumiem.

IV   NODAĻA

TĪKLA KRĪZES VADĪBA

18. pants

Eiropas aviācijas krīzes koordinācijas vienības izveidošana

1.   Tīkla krīzes vadību atbalsta, izveidojot Eiropas aviācijas krīzes koordinācijas vienību (EACCC).

2.   EACCC pastāvīgie locekļi ir – viens tās dalībvalsts pārstāvis, kurai ir prezidentūra Padomē, viens Komisijas pārstāvis, viens Aģentūras pārstāvis, viens Eirokontroles pārstāvis, viens militāro iestāžu pārstāvis, viens aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju pārstāvis, viens lidostu pārstāvis un viens gaisa telpas izmantotāju pārstāvis.

3.   EACCC sastāvu katrā atsevišķā gadījumā var papildināt eksperti atkarībā no konkrētās krīzes.

4.   EACCC sagatavo savu reglamentu pieņemšanai tīkla pārvaldības padomē.

5.   Tīkla pārvaldnieks dara pieejamus resursus, kas vajadzīgi EACCC izveidei un darbībai.

19. pants

Tīkla pārvaldnieka un EACCC atbildība

1.   Tīkla pārvaldnieks līdz ar EACCC locekļiem ir atbildīgs par EACCC darbības sākšanu un apturēšanu.

2.   Tīkla pārvaldnieks ar EACCC atbalstu ir atbildīgs par:

a)

reakcijas uz tīkla krīzi vadības koordināciju saskaņā ar EACCC reglamentu, iesaistoties ciešā sadarbībā ar dalībvalstu attiecīgajām struktūrām;

b)

ārkārtas rīcības plānu darbības uzsākšanas un koordinācijas atbalstu dalībvalstu līmenī;

c)

samazināšanas pasākumu izstrādi tīkla līmenī, lai nodrošinātu savlaicīgu reakciju uz šādām tīkla krīzes situācijām, lai aizsargātu un nodrošinātu nepārtrauktu un drošu tīkla darbību. Šajā nolūkā tīkla pārvaldnieks:

i)

uzrauga tīkla situāciju attiecībā uz tīkla krīzēm 24 stundas diennaktī;

ii)

nodrošina efektīvu informācijas pārvaldību un saziņu, izplatot precīzus, savlaicīgus un sistemātiskus datus, lai atbalstītu riska pārvaldības principu un procesu piemērošanu lēmumu pieņemšanas procesos;

iii)

atbalsta minēto datu organizētu vākšanu un centralizētu glabāšanu;

d)

vajadzības gadījumā atgādina Komisijai, Aģentūrai vai dalībvalstīm iespēju nodrošināt papildu atbalstu krīzes seku mazināšanai, tostarp sadarbojoties ar citu transporta veidu ekspluatantiem, kas var atrast un īstenot kombinētus transporta risinājumus;

e)

uzrauga tīkla atjaunošanu un ilgtspēju un ziņo par to.

V   NODAĻA

UZRAUDZĪBA, ZIŅOŠANA UN PĀRRAUDZĪBA

20. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.   Tīkla pārvaldnieks izveido pastāvīgas uzraudzības procesu attiecībā uz:

a)

tīkla ekspluatācijas darbības rezultativitāti;

b)

ieinteresēto pušu un dalībvalstu veiktajiem pasākumiem un sasniegto darbības rezultātu;

c)

katras funkcijas, uz ko attiecas šī regula, efektivitāti un lietderību.

2.   Pastāvīga uzraudzība atklāj visas iespējamās novirzes no tīkla stratēģijas plāna un tīkla darbības plāniem. Iesaistītās ieinteresētās personas palīdz tīkla pārvaldniekam šajā uzdevumā, veicot atsevišķus uzdevumus, ieskaitot, bet neaprobežojoties ar datu sniegšanu.

3.   Tīkla pārvaldnieks ik gadu iesniedz ziņojumu Komisijai un Aģentūrai par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu savus uzdevumus. Ziņojumā aplūko atsevišķas tīkla funkcijas, kā arī visu tīkla situāciju kopumā, un tas ir cieši saistīts ar tīkla stratēģijas plāna un tīkla darbības plāna saturu. Komisija informē Vienotās gaisa telpas komiteju.

21. pants

Tīkla pārvaldnieka pārraudzība

Komisija ar Aģentūras atbalstu jautājumos, kas saistīti ar drošību, nodrošina tīkla pārvaldnieka pārraudzību, jo īpaši attiecībā uz prasībām, kas ietvertas šajā regulā un citos Savienības tiesību aktos. Komisija iesniedz ziņojumu Vienotajai gaisa telpas komitejai reizi gadā vai gadījumā, ja to īpaši pieprasa.

VI   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

22. pants

Attiecības ar trešām valstīm

Trešās valstis kopā ar to iesaistītajām ieinteresētajām personām var piedalīties tīkla pārvaldnieka darbā.

23. pants

Tīkla pārvaldnieka finansējums

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai finansētu tīkla pārvaldniekam uzticētās tīkla funkcijas, pamatojoties uz aeronavigācijas maksājumiem. Tīkla pārvaldnieks pārredzamā veidā nosaka savas izmaksas.

24. pants

Atbildība

Tīkla pārvaldnieks veic pasākumus, lai segtu atbildību, kas saistīta ar tā uzdevumu izpildi. Izmantotajai metodei jāparedz attiecīgs segums iespējamu zaudējumu un bojājumu gadījumā, ņemot vērā tīkla pārvaldnieka tiesisko statusu un tam pieejamo komerciālās apdrošināšanas līmeni.

25. pants

Pārskatīšana

Komisija ne vēlāk kā līdz 2013. gada 31. decembrim un pēc tam regulāri pārskata tīkla funkciju izpildes efektivitāti, attiecīgi ņemot vērā darbības uzlabošanas sistēmas pārskata periodus, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 691/2010.

26. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 691/2010

Regulu (ES) Nr. 691/2010 groza šādi:

1)

regulas 3. panta 3. punktam pievieno šādu m) apakšpunktu:

“m)

tīkla pārvaldnieka darbības uzlabošanas plāna novērtējumu, tostarp tā atbilstību Eiropas Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem.”;

2)

iekļauj šādu 5.a pantu:

“5.a pants

Tīkla pārvaldnieks

1.   Tīkla pārvaldnieks, kas izveidots saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 677/2011 (9) 3. pantu, saistībā ar darbības uzlabošanas sistēmu veic šādus uzdevumus:

a)

atbalsta Komisiju, sniedzot atbilstīgu ieguldījumu, lai sagatavotu Eiropas Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus pirms pārskata periodiem un veiktu uzraudzību pārskata periodā. Jo īpaši tīkla pārvaldnieks vērš Komisijas uzmanību uz būtisku un pastāvīgu operatīvo darbību līmeņa pazemināšanos;

b)

saskaņā ar 20. panta 5. punktu Komisijai nodrošina piekļuvi visiem datiem, kas uzskaitīti IV pielikumā;

c)

atbalsta dalībvalstis un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus, lai tie sasniegtu savus darbības uzlabošanas mērķus pārskata periodu laikā;

d)

izstrādā darbības uzlabošanas plānu, ko pirms katra pārskata perioda pieņem kā tīkla stratēģijas plāna daļu. Šis darbības uzlabošanas plāns ir publisks, un tas:

i)

ietver vides uzlabošanas mērķi, kas ir saskaņā ar Eiropas Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi visā pārskata periodā, kura gada vērtības izmanto, lai veiktu uzraudzību;

ii)

ietver citu attiecīgo galveno darbības jomu uzlabošanas mērķus, kas ir saskaņā ar Eiropas Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem visā pārskata periodā, kura gada vērtības izmanto, lai veiktu uzraudzību;

iii)

ietver mērķu sasniegšanai plānoto darbību aprakstu;

iv)

vajadzības gadījumā vai ja Komisija pieņem lēmumu, ietver papildus galvenos darbības rādītājus un mērķus.

3)

regulas 17. pantā iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a   Komisija pārrauga tīkla pārvaldnieka darbības uzlabošanas plāna īstenošanu. Ja pārskata periodā mērķus nesasniedz, Komisija, lai labotu situāciju, veic atbilstošus pasākumus, kas noteikti darbības uzlabošanas plānā. Šajā nolūkā izmanto darbības uzlabošanas plānā paredzētās gada vērtības.”;

4)

III pielikuma 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.   Vide

Maršrutu izstrāde: nepiemēro pirmā pārskata perioda laikā. Otrā pārskata perioda laikā maršrutu izstrādes procesa novērtējums, ko izmanto darbības uzlabošanas plānam, un tā atbilstība Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plāna izstrādes procesam, ko veic tīkla pārvaldnieks.

4.   Kapacitāte

Kavēšanās līmenis: salīdzinot paredzamo ATFM kavējumu ceļā līmeni, ko izmanto darbības uzlabošanas plānos ar atsauces vērtību, ko sniedz Eirokontroles kapacitātes plānošanas process un tīkla pārvaldnieka tīkla darbības plāns.”

27. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 7. jūlijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp.

(2)  OV L 96, 31.3.2004., 20. lpp.

(3)  OV L 108, 24.4.2002., 1. lpp.

(4)  OV L 80, 26.3.2010., 10. lpp.

(5)  OV L 14, 22.1.1993., 1. lpp.

(6)  OV L 201, 3.8.2010., 1. lpp.

(7)  OV L 295, 12.11.2010., 35. lpp.

(8)  OV L 342, 24.12.2005., 20. lpp.

(9)  OV L 185, 15.7.2011., 1. lpp.”;


I PIELIKUMS

EIROPAS MARŠRUTU TĪKLA PLĀNOŠANAS (ERND) FUNKCIJA

A   DAĻA

Mērķis

1.

Ar ERND funkcijas palīdzību:

a)

īsteno Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānu drošai un efektīvai gaisa satiksmei, pienācīgi ņemot vērā ietekmi uz vidi;

b)

Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plāna satvarā veicina tādas gaisa telpas struktūras izveidi, kas ļauj panākt aviācijas drošību, kapacitāti, elastīgumu, reaģēšanas spēju, vides veikumu un efektīvu aeronavigācijas pakalpojumu netraucētu sniegšanu vajadzīgajā līmenī, pienācīgi ņemot vērā drošības un aizsardzības vajadzības;

c)

nodrošina Eiropas maršrutu tīkla reģionālo savienojamību un savstarpējo izmantojamību ICAO Eiropas reģionā un ar blakusesošiem ICAO reģioniem.

2.

Veidojot Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānu, izmanto uz sadarbību balstītas lēmumu pieņemšanas procesu. Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plāns ir tīkla darbības plāna ERND daļa, un tajā sīki izklāstīti noteikumi, ar ko īsteno tīkla stratēģijas plāna ERND daļu.

3.

Dalībvalstu kompetencē paliks gaisa telpas struktūru detalizēta izstrāde, apstiprināšana un izveide dalībvalsts atbildībā esošajai gaisa telpai.

B   DAĻA

Plānošanas principi

1.

Neierobežojot dalībvalstu suverenitāti attiecībā uz to gaisa telpu un dalībvalstu prasības, kas saistītas ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības un aizsardzības jautājumiem, tīkla pārvaldnieks, dalībvalstis, trešās valstis, gaisa telpas izmantotāji, funkcionālie gaisa telpas bloki un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji kā daļa no funkcionālajiem gaisa telpas blokiem vai individuāli, izmantojot uz sadarbību balstītas lēmumu pieņemšanas procesu, izstrādā Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānu, piemērojot šajā pielikumā iekļautos gaisa telpas plānošanas principus. Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plāns atbilst darbības uzlabošanas mērķiem, kas tīkla pārvaldniekam izvirzīti darbības uzlabošanas sistēmā.

2.

Uz sadarbību balstītas lēmumu pieņemšanas procesu atbalsta attiecīgas pastāvīgas, sīki izstrādātas darbības struktūras, ko ekspertu līmenī izveido tīkla pārvaldnieks, piedaloties visām ieinteresētajām personām. Periodiski tiks rīkota apspriešanās, kas atspoguļo Eiropas maršrutu tīkla plānošanas funkcijas vajadzības.

3.

Lai Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānā nodrošinātu atbilstīgu savienojamību, tīkla pārvaldnieks un dalībvalstis uz sadarbību balstītas lēmumu pieņemšanas procesā iesaista trešās valstis saskaņā ar 22. pantu. Nodrošina atbilstīgu sadarbību starp tīkla pārvaldnieku un tā ekspertu līmenī sīki izstrādātajām darbības struktūrām, kas atbalsta Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plāna pilnveidi no vienas puses, un attiecīgajām ICAO ekspertu līmenī izveidotajām darbības struktūrām, kuru darbības jomā ietilpst maršrutu tīkla uzlabojumi saskarnē, no otras puses.

4.

Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plāns ir mainīgs plāns, kas atspoguļo visus nepieciešamos elementus, lai nodrošinātu, ka Eiropas gaisa telpa tiek plānota kā vienots kopums un atbilst piemērojamiem darbības uzlabošanas mērķiem.

5.

Plānā ietver:

a)

kopīgus vispārējus principus, ko papildina gaisa telpas plānojuma tehniskās specifikācijas;

b)

militārās prasības attiecībā uz gaisa telpu;

c)

saskaņotu Eiropas maršrutu tīklu un, ja tas ir lietderīgi, brīvā maršruta gaisa telpas struktūru, kas plānota, lai apmierinātu visas izmantotāju prasības, detalizēti aptverot visus gaisa telpas izmaiņu projektus;

d)

maršrutu tīkla un brīvā maršruta gaisa telpas izmantošanas noteikumus un pieejamību;

e)

norādes par ieteicamo ATC sektorizāciju, atbalstot ATS gaisa telpas struktūru, par ko jālemj un kas jāplāno un jāīsteno dalībvalstīm;

f)

gaisa telpas pārvaldības vadlīnijas;

g)

detalizētu izveides grafiku;

h)

kopīga publicēšanas un īstenošanas cikla grafiku, izmantojot tīkla darbības plānu;

i)

pārskatu par pašreizējo un paredzamo tīkla stāvokli, ietverot darbības rezultativitāti, kas prognozēta, pamatojoties uz pašreizējiem un saskaņotajiem plāniem.

6.

Tīkla pārvaldnieks nodrošina, ka attiecībā uz visām darbībām ir izstrādāta atbilstīga kārtība, kas uz sadarbību balstītas lēmumu pieņemšanas procesā ļauj koordinēt civilās un militārās vajadzības.

7.

Tīkla pārvaldnieks, dalībvalstis, funkcionālie gaisa telpas bloki un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji kā daļa no funkcionālajiem gaisa telpas blokiem vai individuāli nodrošina, ka Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānā konsekventi tiek integrēti gaisa telpas plānojuma projekti, par kuriem panākta vienošanās uz sadarbību balstītas lēmumu pieņemšanas procesā.

8.

Dalībvalstis un funkcionālie gaisa telpas bloki nodrošina, ka valstu un funkcionālo gaisa telpas bloku gaisa telpas plānojuma projekti pirms īstenošanas ir saderīgi un saskanīgi ar Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānu un ir saskaņoti ar valstīm, ko tie ietekmē, un ar tīkla pārvaldnieku.

9.

Dati par projektu izmaiņām, kuru saderība jāpārbauda un par kurām jāpaziņo tīkla pārvaldniekam, ietver vismaz turpmāk norādītos elementus:

a)

maršrutu izvietojuma izmaiņas;

b)

maršrutu virziena izmaiņas;

c)

maršrutu mērķa izmaiņas;

d)

brīvā maršruta gaisa telpas apraksts, tostarp ar to saistītie izmantošanas noteikumi;

e)

maršrutu izmantošanas noteikumi un pieejamība;

f)

sektora vertikālās vai horizontālās robežas izmaiņas;

g)

kontrolpunktu pievienošana vai svītrošana;

h)

pārrobežu gaisa telpas izmantojuma izmaiņas;

i)

kontrolpunktu koordinātu izmaiņas;

j)

izmaiņas, kas ietekmē datu pārsūtīšanu;

k)

izmaiņas, kas ietekmē datus, kas publicēti aeronautikas informācijas publikācijās;

l)

izmaiņas, kas ietekmē vienošanās vēstules attiecībā uz gaisa telpas plānojumu un izmantošanu.

10.

Tīkla pārvaldnieks un dalībvalstis, šā pielikuma kontekstā un izmantojot uz sadarbību balstītas lēmumu pieņemšanas procesu, izstrādā kopīgus priekšlikumus par attiecīgo ICAO dokumentu grozījumiem. It sevišķi ICAO dokumentu grozījumiem saistībā ar ATS maršrutiem pāri atklātai jūrai dalībvalstis piemēro attiecīgās ICAO koordinēšanas procedūras.

11.

Tīkla pārvaldnieks, dalībvalstis, gaisa telpas izmantotāji, lidostu ekspluatanti, funkcionālie gaisa telpas bloki un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji kā daļa no funkcionālajiem gaisa telpas blokiem vai individuāli, izmantojot uz sadarbību balstītas lēmumu pieņemšanas procesu, pastāvīgi pārskata Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānu, lai ņemtu vērā jaunu gaisa telpas pieprasījumu vai pieprasījuma izmaiņas. Tiks nodrošināta pastāvīga koordinācija ar militārajām iestādēm.

C   DAĻA

Gaisa telpas plānošanas principi

1.

Izstrādājot Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānu, tīkla pārvaldnieks, dalībvalstis, trešās valstis, funkcionālie gaisa telpas bloki un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji kā daļa no funkcionālajiem gaisa telpas blokiem vai individuāli uz sadarbību balstītas lēmumu pieņemšanas procesā ievēro šādus gaisa telpas plānošanas principus:

a)

gaisa telpas struktūru izveide un konfigurācija balstās uz darbības prasībām neatkarīgi no valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka robežām vai lidojumu informācijas rajona (FIR) robežām, un tā ne vienmēr ir atkarīga no sadalījuma līmeņa starp augstāko un zemāko gaisa telpu;

b)

gaisa telpas struktūru plānošana ir pārredzams process, kura gaitā tiek atklāti pieņemtie lēmumi un to pamatojums, ņemot vērā visu izmantotāju prasības un vienlaikus līdzsvarojot aviācijas drošības, kapacitātes un vides aspektus, kā arī pienācīgi ievērojot militārās un valsts drošības vajadzības;

c)

lai apmierinātu galveno satiksmes plūsmu un lidostu vajadzības, Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānā ņem vērā pašreizējo un prognozēto satiksmes pieprasījumu tīkla un vietējā mērogā un darbības uzlabošanas mērķus;

d)

nodrošina vertikālo un horizontālo savienojamību, ietverot termināļu gaisa telpu un gaisa telpas struktūru saskarnē;

e)

paredz iespējamību lidojumiem notikt izmantotāja pieprasītos maršrutos un lidojuma profilos vai pēc iespējas tuvu tiem;

f)

pieņem novērtēšanai un iespējamai īstenošanai visus priekšlikumus par gaisa telpas struktūrām, kas saņemti no ieinteresētajām personām, kurām attiecīgajā rajonā ir darbības prasības, ietverot brīvā maršruta gaisa telpu, vairāku maršrutu izvēles iespējas un nosacītos maršrutus;

g)

gaisa telpas struktūru plānojumā, ietverot brīvā maršruta gaisa telpu un ATC sektorus, ņem vērā pastāvošās vai ierosinātās gaisa telpas struktūras, kas paredzētas darbībām, kurām nepieciešama gaisa telpas rezervēšana vai ierobežošana. Tālab izveido tikai tādas struktūras, kuras ir saskaņā ar FUA piemērošanu. Nodrošina šādu struktūru pēc iespējas lielāku saskaņotību un konsekvenci visā Eiropas tīklā;

h)

ATC sektoru plānojuma izstrādi sāk ar pieprasīto maršrutu vai satiksmes plūsmu izvietojuma plānošanu iteratīvā procesā, kas nodrošinās maršrutu vai plūsmu savietojamību ar sektoriem;

i)

ATC sektorus plāno, lai būtu iespējams veidot sektoru konfigurācijas, kas atbilst satiksmes plūsmu vajadzībām un ir pielāgojamas un samērojamas ar mainīgo satiksmes pieprasījumu;

j)

vienošanās par pakalpojumu sniegšanu slēdz gadījumos, kad darbības iemeslu dēļ ATC sektori jāplāno, pārsniedzot valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka robežas vai FIR robežas.

2.

Tīkla pārvaldnieks, dalībvalstis, funkcionālie gaisa telpas bloki un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji kā daļa no funkcionālajiem gaisa telpas blokiem vai individuāli, izmantojot uz sadarbību balstītas lēmumu pieņemšanas procesu, nodrošina, ka gaisa telpas izmantošana un kapacitātes pārvaldība norisinās saskaņā ar šādiem principiem:

a)

gaisa telpas struktūras plāno, lai veicinātu elastīgu un savlaicīgu gaisa telpas izmantošanu un pārvaldību attiecībā uz maršrutu izvēles iespējām, satiksmes plūsmām, sektoru konfigurācijas shēmām un citu gaisa telpas struktūru konfigurāciju;

b)

gaisa telpas struktūrās jābūt iespējai veidot papildu maršrutu izvēles iespējas, vienlaikus nodrošinot to savietojamību (kapacitātes apsvērumi un sektoru plānojuma ierobežojumi).

D   DAĻA

Rezultativitātes pastāvīga uzraudzība tīkla mērogā

1.

Lai nodrošinātu pastāvīgus rezultativitātes uzlabojumus, tīkla pārvaldnieks ciešā sadarbībā ar valstīm, funkcionālajiem gaisa telpas blokiem un iesaistītajām ieinteresētajām personām regulāri pārskata ieviesto gaisa telpas struktūru efektivitāti.

2.

Šajā pārskatīšanā ietver vismaz:

a)

satiksmes pieprasījuma attīstību;

b)

kapacitātes un lidojuma efektivitātes rādītājus un ierobežojumus valsts, funkcionālā gaisa telpas bloka vai tīkla mērogā;

c)

gaisa telpas izmantošanas aspektu novērtējumu no civilās un militārās aviācijas skatpunkta;

d)

izmantotās sektorizācijas un sektoru konfigurācijas novērtējumu;

e)

gaisa telpas struktūru integritātes un nepārtrauktības novērtējumu;

f)

Komisijas informēšanu gadījumos, ja vajadzīgie uzlabojumi pārsniedz tīkla pārvaldnieka kompetences jomu.


II PIELIKUMS

RADIOFREKVENČU FUNKCIJA

A   DAĻA

Funkcijas izpildes prasības

1.

Dalībvalstis norīko kompetentu personu, iestādi vai organizāciju par valsts frekvenču pārvaldnieku, kas atbild par to, lai frekvences tiktu piešķirtas, mainītas un atbrīvotas saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstis vēlākais četros mēnešos pēc šīs regulas pieņemšanas paziņo Komisijai un tīkla pārvaldniekam par minēto personu frekvenču pārvaldnieka vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, kā arī adresi.

2.

Tīkla pārvaldnieks izstrādā un koordinē ar tīklu saistītus stratēģiskus aspektus, kas attiecas uz frekvenču spektru un kas attiecīgi jādokumentē tīkla stratēģijas plānā un tīkla darbības plānā. Tīkla pārvaldnieks sniedz atbalstu Komisijai un dalībvalstīm, kad tiek gatavotas kopīgas nostājas aviācijas jautājumos, saskaņojot dalībvalstu viedokli, ko tās pauž starptautiskos forumos, jo īpaši Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferencē (CEPT) un Starptautiskajā Telesakaru savienībā (ITU).

3.

Tīkla pārvaldnieks pēc valsts frekvenču pārvaldnieka vai pārvaldnieku lūguma kopā ar Komisiju un CEPT risina jebkādas problēmas sadarbībā ar citiem nozares sektoriem.

4.

Valstu frekvenču pārvaldnieki ziņo tīkla pārvaldniekam par radiotraucējumu gadījumiem, kas ietekmē Eiropas aviācijas tīklu. Tīkla pārvaldnieks reģistrē šādus gadījumus un sniedz atbalstu to izvērtēšanā. Tīkla pārvaldnieks pēc valsts frekvenču pārvaldnieka vai pārvaldnieku lūguma koordinē vai sniedz palīdzību, kas vajadzīga šādu gadījumu novēršanai vai to ietekmes mazināšanai, tostarp rīkojas kopā ar Komisiju un CEPT.

5.

Tīkla pārvaldnieks izstrādā un uztur centrālu reģistru, kas projektēts, lai tajā glabātu visus datus par radiofrekvenču piešķīrumu, kas norādīti 14. punktā.

6.

Dalībvalstis izmanto centrālo reģistru, lai pildītu to frekvenču piešķīruma reģistrācijas administratīvo pienākumu pret ICAO.

7.

Tīkla pārvaldnieks un valstu frekvenču pārvaldnieki turpina izstrādāt un pilnveidot frekvenču pārvaldības procedūras, plānošanas kritērijus, datu kopas un procesus, ar ko optimizē veidu, kā vispārējā gaisa satiksmē izmanto un aizņem radiofrekvenču spektru. Tīkla pārvaldnieks pēc dalībvalsts vai dalībvalstu lūguma šos jautājumus savukārt virza tālāk reģionālā mērogā.

8.

Ja vajadzīgs frekvenču piešķīrums, pretendents iesniedz pieprasījumu attiecīgajam valsts frekvenču pārvaldniekam, ietverot tajā visus attiecīgos datus un pamatojumu.

9.

Valstu frekvenču pārvaldnieki un tīkla pārvaldnieks novērtē frekvenču pieprasījumus un nosaka to prioritāti, pamatojoties uz darbības prasībām un kritērijiem, par kuriem panākta vienošanās. Turklāt tīkla pārvaldnieks līdz ar valstu frekvenču pārvaldniekiem nosaka to ietekmi uz tīklu. Tīkla pārvaldnieks, apspriežoties ar valstu frekvenču pārvaldniekiem, izstrādā šādus kritērijus 12 mēnešu laikā pēc šīs regulas pieņemšanas un pēc tam šos kritērijus uztur un vajadzības gadījumā atjaunina.

10.

Ja ir ietekme uz tīklu, tīkla pārvaldnieks nosaka pieprasījuma apmierināšanai piemēroto frekvenci vai frekvences, ņemot vērā šādas prasības:

a)

vajadzība sniegt drošus sakaru, navigācijas un uzraudzības infrastruktūras pakalpojumus;

b)

vajadzība optimizēt ierobežoto radiofrekvenču spektra resursu izmantošanu;

c)

vajadzība nodrošināt rentablu, taisnīgu un pārredzamu piekļuvi radiofrekvenču spektram;

d)

pretendenta vai pretendentu un iesaistīto ieinteresēto personu darbības prasības;

e)

radiofrekvenču spektra turpmākā pieprasījuma prognoze;

f)

noteikumi, kas ietverti ICAO Eiropas frekvenču pārvaldības rokasgrāmatā.

11.

Ja nav ietekmes uz tīklu, valstu frekvenču pārvaldnieki nosaka pieprasījuma apmierināšanai piemēroto frekvenci vai frekvences, ņemot vērā 10. punktā minētās prasības.

12.

Ja frekvenču pieprasījumu nav iespējams apmierināt, valstu frekvenču pārvaldnieki var lūgt tīkla pārvaldnieku veikt īpašu frekvenču meklēšanu. Lai rastu valstu frekvenču pārvaldniekiem pieņemamu risinājumu, tīkla pārvaldnieks ar valstu frekvenču pārvaldnieku atbalstu var konkrēti izvērtēt frekvenču izmantojuma situāciju attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

13.

Valsts frekvenču pārvaldnieks piešķir piemēroto frekvenci vai frekvences, kas noteiktas 10., 11. vai 12. punktā.

14.

Valsts frekvenču pārvaldnieks katru piešķīrumu reģistrē centrālajā reģistrā, norādot šādu informāciju:

a)

dati, kas noteikti ICAO Eiropas frekvenču pārvaldības rokasgrāmatā, ietverot attiecīgos saistītos tehniskos un darbības datus;

b)

pilnveidotās prasības attiecībā uz datiem, kuras izriet no 7. punkta;

c)

apraksts par to, kā frekvenču piešķīrumu izmanto ekspluatācijā;

d)

iesaistītās ieinteresētās personas, kas izmanto piešķīrumu, kontaktinformācija.

15.

Piešķirot frekvences pretendentam, valsts frekvenču pārvaldnieks ietver izmantošanas nosacījumus. Šajos nosacījumos norāda vismaz to, ka:

a)

frekvenču piešķīrums ir derīgs, kamēr to izmanto pretendenta raksturotajām darbības prasībām;

b)

uz frekvenču piešķīrumu var attiekties frekvenču maiņas pieprasījums un šāda maiņa būs jāīsteno noteiktā termiņā;

c)

frekvenču piešķīrums var būt jāgroza, ja mainās pretendenta raksturotais izmantojums ekspluatācijā.

16.

Valstu frekvenču pārvaldnieki nodrošina, ka visas vajadzīgās frekvenču maiņas, grozījumus vai atbrīvošanu veic saskaņotā termiņā un ka attiecīgi tiek atjaunināts centrālais reģistrs. Ja šīs darbības nav iespējams veikt, valstu frekvenču pārvaldnieki sniedz tīkla pārvaldniekam attiecīgu pamatojumu.

17.

Valstu frekvenču pārvaldnieki nodrošina, ka vēlākais līdz 2011. gada 31. decembrim 14. punktā minētā ekspluatācijas, tehniskā un administratīvā informācija par visiem frekvenču piešķīrumiem, ko izmanto Eiropas aviācijas tīklā, ir darīta pieejama centrālajā reģistrā.

18.

Tīkla pārvaldnieks un valstu frekvenču pārvaldnieki, pielietojot pārredzamas procedūras, uzrauga un izvērtē aviācijā izmantotās frekvenču joslas un frekvenču piešķīrumus, lai nodrošinātu to pareizu un lietderīgu izmantošanu. Tīkla pārvaldnieks, apspriežoties ar valstu frekvenču pārvaldniekiem, izveido šādas procedūras ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc šīs regulas pieņemšanas un pēc tam tās uztur un vajadzības gadījumā atjaunina. It sevišķi tīkla pārvaldnieks konstatē jebkādas atšķirības starp frekvenču piešķīruma datiem centrālajā reģistrā, darbības mērķi un faktisko izmantojumu. Tīkla pārvaldnieks paziņo valsts frekvenču pārvaldniekam par šādām atšķirībām, lai tās tiktu novērstas saskaņotā termiņā.

19.

Tīkla pārvaldnieks nodrošina, ka ir pieejami kopīgi rīki centrālās un valsts mēroga plānošanas, koordinācijas, reģistrācijas, revīzijas un optimizācijas atbalstam. It sevišķi izstrādā rīkus centrālā reģistra datu analīzei nolūkā uzraudzīt funkcijas efektivitāti un plānot un īstenot frekvenču optimizācijas procesu saskaņā ar 7. punktu.

B   DAĻA

Funkcijas organizācijas prasības

1.

Lēmumu pieņemšana, kas balstīta uz sadarbību starp valstu frekvenču pārvaldniekiem un tīkla pārvaldnieku, notiek atbilstīgi noteikumiem, ko apstiprina tīkla pārvaldības padome saskaņā ar šīs regulas 16. pantu, pēc pozitīva Vienotās gaisa telpas komitejas atzinuma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 2. punktu.

2.

Ja neizdodas panākt vienošanos par šā pielikuma B daļas 1. punktā minētajiem noteikumiem, tīkla pārvaldnieks vai attiecīgās dalībvalstis iesniedz jautājumu Komisijai izskatīšanai. Komisija rīkojas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 2. punktā minēto procedūru.

3.

Noteikumos norāda vismaz:

a)

kritērijus, lai novērtētu darbības prasības un noteiktu to prioritāti;

b)

minimālos termiņus jaunu vai grozītu radiofrekvenču piešķīrumu koordinēšanai;

c)

mehānismus, ar ko nodrošina, ka tīkla pārvaldnieks un valstu frekvenču pārvaldnieki izpilda attiecīgos Eiropas Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus;

d)

to, ka pilnveidotās frekvenču pārvaldības procedūras, kritēriji un procesi negatīvi neietekmē procedūras, kritērijus un procesus, ko piemēro citas valstis ICAO reģionālo procedūru kontekstā;

e)

prasības nodrošināt to, ka dalībvalstis ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām valsts un Eiropas mērogā atbilstīgi apspriežas par jauniem vai grozītiem pārvaldības noteikumiem.

4.

Sākotnējie radiofrekvenču koordinēšanas noteikumi ir pilnībā saderīgi ar spēkā esošajiem noteikumiem. Šo noteikumu attīstību nosaka sadarbībā ar valstu frekvenču pārvaldniekiem un samazina pārklāšanos, ciktāl tas ir lietderīgi.

5.

Radiofrekvenču stratēģiskā un taktiskā izmantojuma koordinēšanu ar blakusesošajām valstīm, kuras nepiedalās tīkla pārvaldnieka darbā, veic ar ICAO reģionālo darbības noteikumu palīdzību. Tas tiks darīts, lai kaimiņu valstīm būtu pieejami tīkla pārvaldnieka pakalpojumi.

6.

Tīkla pārvaldnieks un valstu frekvenču pārvaldnieki vienojas par vispārējām funkcijas prioritātēm nolūkā uzlabot Eiropas aviācijas tīkla plānošanu un darbību. Šīs prioritātes dokumentē kā tīkla stratēģijas plāna un tīkla darbības plāna frekvenču daļu, par ko jāapspriežas ar ieinteresētajām aprindām. It sevišķi prioritātes noteikšana var attiekties uz konkrētām joslām, apgabaliem un pakalpojumiem.

7.

Dalībvalstis nodrošina, ka aviācijas frekvenču joslu izmantošana militārām vajadzībām ir pienācīgi saskaņota ar valstu frekvenču pārvaldniekiem un tīkla pārvaldnieku.


III PIELIKUMS

RETRANSLATORA KODA FUNKCIJA

A   DAĻA

Retranslatora koda funkcijas prasības

1.

Šīs funkcijas mērķi ir:

a)

uzlabot kodu sadalījuma procesa stabilitāti, visām iesaistītajām personām iedalot precīzu lomu un pienākumus un kodu sadalījuma noteikšanas procesa centrā izvirzot vispārējos tīkla darbības rādītājus;

b)

uzlabot kodu sadalījuma un faktiskā kodu izmantojuma pārredzamību, dodot iespēju labāk novērtēt vispārējo tīkla efektivitāti;

c)

iestrādājot regulējumā, nodrošināt regulatīvo bāzi izpildes un pārraudzības uzlabošanai.

2.

SSR retranslatoru kodus ar tīkla pārvaldnieka starpniecību sadala dalībvalstīm un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem tādā veidā, kas optimizē to drošu un efektīvu sadalījumu, ņemot vērā sekojošo:

a)

visu iesaistīto ieinteresēto personu darbības prasības;

b)

gaisa satiksmes faktisko un prognozēto apjomu;

c)

SSR retranslatoru kodu pieprasīto izmantošanu saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti ICAO Reģionālajā aeronavigācijas plānā Eiropas reģionam, objektu un pakalpojumu īstenošanas dokumentā un praktiskajos norādījumos.

3.

Tīkla pārvaldnieks jebkurā laikā dara pieejamu dalībvalstīm, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un trešām valstīm SSR retranslatoru kodu sadalījuma sarakstu, kurā izklāstīts pilnīgs un aktuāls SSR kodu sadalījums gaisa telpā, kas noteikta 1. panta 3. punktā.

4.

Tīkla pārvaldnieks, ņemot vērā visus pieprasītos SSR retranslatoru kodu izmantojumus civilām un militārām vajadzībām, īsteno oficiālu procesu, ar ko izstrādā, novērtē un koordinē SSR retranslatoru kodu sadalījuma prasības.

5.

Oficiālais process, kas noteikts 4. punktā, aptver vismaz attiecīgas saskaņotās procedūras, termiņus un darbības uzlabošanas mērķus šādu darbību veikšanai:

a)

SSR retranslatoru kodu sadalījuma pieteikumu iesniegšana;

b)

SSR retranslatoru kodu sadalījuma pieteikumu novērtēšana;

c)

SSR retranslatoru kodu sadalījuma ierosināto grozījumu koordinēšana ar dalībvalstīm un trešām valstīm saskaņā ar B daļā noteiktajām prasībām;

d)

SSR kodu sadalījuma un vajadzību regulāra revīzija stāvokļa optimizācijas labad, tostarp esošā kodu sadalījuma pārdalīšana;

e)

3. punktā noteiktā vispārējā SSR retranslatoru kodu sadalījuma saraksta regulāri grozījumi, apstiprināšana un izplatīšana;

f)

SSR retranslatoru kodu piešķīrumu neparedzētu pretrunu paziņošana, vērtēšana un novēršana;

g)

kodu saglabāšanas pārbaudēs konstatēto nepareizo SSR retranslatoru kodu piešķīrumu paziņošana, vērtēšana un novēršana;

h)

SSR retranslatoru kodu sadalījuma neparedzēta deficīta paziņošana, vērtēšana un novēršana;

i)

datu un informācijas sniegšana saskaņā ar C daļā noteiktajām prasībām.

6.

Tīkla pārvaldnieks pārbauda 4. punktā noteiktajā procesā saņemto SSR retranslatoru kodu sadalījuma pieteikumu atbilstību procesa prasībām par formāta un datu normām, pilnīgumu, precizitāti, savlaicīgumu un pamatojumu.

7.

Dalībvalstis nodrošina, ka SSR retranslatoru kodi tiek piešķirti gaisa kuģiem saskaņā ar 3. punktā iekļauto SSR retranslatoru kodu sadalījuma sarakstu.

8.

Tīkla pārvaldnieks dalībvalstu un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju vārdā var ekspluatēt centralizētu SSR retranslatoru kodu piešķīruma un pārvaldības sistēmu, ar ko SSR retranslatoru kodus automātiski piešķir vispārējās gaisa satiksmes vajadzībām.

9.

Tīkla pārvaldnieks ievieš procedūras un rīkus, ar ko periodiski izskata un novērtē to, kā dalībvalstis un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji faktiski izmanto SSR retranslatoru kodus.

10.

Tīkla pārvaldnieks, dalībvalstis un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji vienojas par plāniem un procedūrām, ar ko atbalsta SSR retranslatoru kodu prasību periodisku analīzi un to turpmākās attīstības noteikšanu. Šīs analīzes gaitā apzina iespējamo ietekmi uz darbības rādītājiem, ko rada prognozējams SSR retranslatoru kodu sadalījuma deficīts.

11.

Lai tīkla funkciju varētu īstenot saskaņā ar šīs regulas prasībām, izstrādā un aktualizē ekspluatācijas rokasgrāmatas, kurās ietver vajadzīgos norādījumus un informāciju. Šīs ekspluatācijas rokasgrāmatas izplata un aktualizē saskaņā ar attiecīgiem kvalitātes un dokumentu pārvaldības procesiem.

B   DAĻA

Īpašā apspriešanās mehānisma prasības

1.

Tīkla pārvaldnieks izveido īpašu mehānismu SSR retranslatoru kodu sadalīšanas sīki izstrādātas kārtības koordinēšanai un apspriešanai, ar ko:

a)

nodrošina, ka SSR retranslatoru kodu izmantošanas ietekme trešās valstīs tiek ņemta vērā, piedaloties SSR retranslatoru kodu pārvaldības darba pasākumos, kas attiecīgi noteikti ICAO Reģionālajā aeronavigācijas plānā Eiropas reģionam, objektu un pakalpojumu īstenošanas dokumentā;

b)

nodrošina, ka A daļas 3. punktā noteiktais SSR retranslatoru kodu sadalījuma saraksts ir saderīgs ar kodu pārvaldības plānu, kas attiecīgi noteikts ICAO Reģionālajā aeronavigācijas plānā Eiropas reģionam, objektu un pakalpojumu īstenošanas dokumentā;

c)

nosaka prasības, kuru mērķis ir nodrošināt, lai jauni vai grozīti SSR retranslatoru kodu pārvaldības pasākumi tiktu pienācīgi apspriesti ar attiecīgajām dalībvalstīm;

d)

nosaka prasības, kuru mērķis ir nodrošināt, lai dalībvalstis jaunus vai grozītus SSR retranslatoru kodu pārvaldības pasākumus pienācīgi apspriestu valsts mērogā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām;

e)

nodrošina, ka SSR retranslatoru kodu stratēģiskā un taktiskā izmantojuma koordinēšana ar trešām valstīm notiek, piedaloties SSR retranslatoru kodu pārvaldības darba pasākumos, kas attiecīgi noteikti ICAO Reģionālajā aeronavigācijas plānā Eiropas reģionam, objektu un pakalpojumu īstenošanas dokumentā;

f)

nosaka minimālos termiņus ierosinātā jaunā vai grozītā SSR retranslatoru kodu sadalījuma koordinēšanai un apspriešanai;

g)

nodrošina, lai SSR retranslatoru kodu sadalījuma saraksta izmaiņām būtu vajadzīgs to dalībvalstu apstiprinājums, uz kurām attiecas izmaiņas;

h)

nosaka prasības, kuru mērķis ir nodrošināt, lai SSR retranslatoru kodu sadalījuma saraksta izmaiņas tūlīt pēc to apstiprināšanas tiktu paziņotas visām ieinteresētajām personām, neskarot valstu procedūras informācijas paziņošanai par SSR retranslatoru kodu izmantojumu militāro iestāžu vajadzībām.

2.

Tīkla pārvaldnieks, koordinējot ar valsts militārajām iestādēm, gādā par to, lai tiktu veikti vajadzīgie pasākumi, ar ko nodrošina, ka SSR retranslatoru kodu sadalījums un izmantojums militārām vajadzībām nekaitē vispārējās gaisa satiksmes drošībai un efektīvai plūsmai.

C   DAĻA

Datu sniegšanas prasības

1.

SSR retranslatoru kodu jauna vai grozīta sadalījuma pieteikumi atbilst A daļas 4. punktā noteiktā procesa prasībām par formāta un datu normām, pilnīgumu, precizitāti, savlaicīgumu un pamatojumu.

2.

Lai atbalstītu SSR retranslatoru kodu tīkla funkcijas nodrošināšanu, dalībvalstis pēc vajadzības un tīkla pārvaldnieka noteiktā saskaņotā termiņā sniedz tīkla pārvaldniekam šādus datus un informāciju:

a)

atjauninātu reģistru par visu SSR retranslatoru kodu sadalījumu un izmantojumu to pārziņā esošajā apgabalā, ievērojot jebkādus drošības ierobežojumus attiecībā uz pilnīgu informācijas izpaušanu par īpašu kodu sadalījumu militārām vajadzībām, ko neizmanto vispārējā gaisa satiksmē;

b)

pamatojumu, kas apliecina, ka pašreizējais un pieprasītais SSR retranslatoru kodu sadalījums ir obligāti nepieciešams darbības prasību apmierināšanai;

c)

detalizētu informāciju par visiem iedalītajiem SSR retranslatoru kodiem, kas vairs nav nepieciešami darbības nodrošināšanai un ko var atbrīvot atkārtotai sadalīšanai tīklā;

d)

ziņojumus par jebkādu faktisku SSR retranslatoru kodu sadalījuma neparedzētu deficītu;

e)

detalizētu informāciju par visām sistēmu vai komponentu uzstādīšanas plāna vai darbības statusa izmaiņām, kas var ietekmēt SSR retranslatoru kodu piešķiršanu lidojumiem.

3.

Lai atbalstītu SSR retranslatoru kodu tīkla funkcijas nodrošināšanu, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji pēc pieprasījuma un tīkla pārvaldnieka noteiktā saskaņotā termiņā sniedz tīkla pārvaldniekam šādus datus un informāciju:

a)

uzlabotas taktiskās plūsmas pārvaldības sistēmas korelētos ziņojumus par atrašanās vietu, kuri ietver SSR retranslatoru kodu piešķīrumus vispārējās gaisa satiksmes vajadzībām, ja lidojumus veic saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem;

b)

ziņojumus par visiem faktiskajiem neparedzētajiem konfliktiem vai apdraudējumiem, ko izraisījis faktisks operacionāls SSR retranslatoru kodu piešķīrums, ietverot informāciju par to, kā konflikti novērsti.

4.

Dalībvalstu un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju atbildēs saistībā ar SSR retranslatoru kodu sadalījuma ierosināto grozījumu koordinēšanu un SSR retranslatoru kodu sadalījuma saraksta atjaunināšanu vismaz:

a)

norāda, vai ir vai nav paredzams konflikts vai apdraudējums saistībā ar SSR retranslatoru kodu sadalījumu;

b)

apliecina, vai tiks vai netiks negatīvi ietekmētas darbības prasības vai efektivitāte;

c)

apliecina, ka SSR retranslatoru kodu sadalījuma grozījumus var īstenot vajadzīgajos termiņos.


IV PIELIKUMS

TĪKLA STRATĒĢIJAS PLĀNA VEIDNE

Tīkla stratēģijas plāna pamatā ir šāda struktūra:

1.   IEVADS

1.1.

Tīkla stratēģijas plāna darbības joma (ģeogrāfiskais apgabals un laika periods)

1.2.

Plāna sagatavošana un apstiprināšanas process

2.   VISPĀRĒJAIS KONTEKSTS UN PRASĪBAS

2.1.

Pašreizējā un plānotā tīkla stāvokļa apraksts, aptverot ERND, ATFM, lidostas un nepietiekamos resursus

2.2.

Problēmas un iespējas, kas saistītas ar plāna laikposmu (tostarp satiksmes pieprasījuma prognoze un attīstība pasaules mērogā)

2.3.

Darbības mērķi un uzņēmējdarbības prasības, ko paudušas dažādas ieinteresētās personas, un Eiropas Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi

3.   STRATĒĢISKAIS REDZĒJUMS

3.1.

Darbības uzlabošanas mērķu un uzņēmējdarbības prasību sekmīgai īstenošanai izstrādātās tīkla pilnveides un attīstības stratēģijas apraksts

3.2.

Atbilstība darbības uzlabošanas sistēmai

3.3.

Atbilstība Eiropas ATM ģenerālplānam

4.   STRATĒĢISKIE MĒRĶI

4.1.

Tīkla stratēģisko mērķu apraksts:

ietverot iesaistīto ieinteresēto personu sadarbības aspektus lomu un pienākumu izteiksmē,

norādot, kā stratēģiskie mērķi saskanēs ar prasībām,

nosakot, kā tiks mērīti panākumi šo mērķu sasniegšanā,

norādot, kā stratēģiskie mērķi ietekmēs nozari un citas attiecīgās jomas

5.   DARBĪBAS UZLABOŠANAS PLĀNOŠANA

Darbības uzlabošanas plāna pamatā ir šāda struktūra:

1.   Ievads

1.1.

Stāvokļa apraksts (plāna darbības joma, aptvertās funkcijas u. c.)

1.2.

Makroekonomiskā scenārija apraksts par pārskata periodu, tostarp vispārējie pieņēmumi (satiksmes prognozes u. c.)

1.3.

Apraksts par rezultātiem, ko devusi apspriešanās ar ieinteresētajām personām, sagatavojot darbības uzlabošanas plānu (dalībnieku izvirzītie galvenie jautājumi un, ja iespējams, panāktie kompromisi)

2.   Darbības uzlabošanas mērķi tīkla pārvaldnieka līmenī

2.1.

Darbības uzlabošanas mērķi katrā attiecīgajā galvenajā darbības jomā, kas izvirzīti, atsaucoties uz katru galveno darbības rādītāju, visam pārskata periodam, uzraudzības un veicināšanas nolūkā izmantojot gada vērtības

2.2.

Apraksts un skaidrojums par tīkla pārvaldnieka darbības uzlabošanas mērķu devumu un ietekmi uz Eiropas Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem

3.   Katras funkcijas devums

3.1.

Individuālie darbības uzlabošanas mērķi katrai funkcijai (ATFM, ERND, SSR retranslatoru kodi, frekvences)

4.   Militārā dimensija

4.1.

Plāna civilmilitārās dimensijas apraksts, kurā izklāstīta gaisa telpas elastīgas izmantošanas piemērošana, lai palielinātu kapacitāti, pienācīgi ņemot vērā militāro darbību efektivitāti, un, ja to uzskata par lietderīgu, attiecīgo darbības rādītāju un mērķu apraksts, kas atbilst darbības uzlabošanas plāna rādītājiem un mērķiem

5.   Reakcijas analīze un salīdzinājums ar iepriekšējo darbības uzlabošanas plānu

5.1.

Reakcija uz ārējiem pieņēmumiem

5.2.

Salīdzinājums ar iepriekšējo darbības uzlabošanas plānu

6.   Darbības uzlabošanas plāna īstenošana

6.1.

Apraksts par pasākumiem, ko veikusi Tīkla pārvaldības padome, lai izpildītu darbības uzlabošanas mērķus, piemēram:

uzraudzības mehānismi, lai gādātu par drošības pasākumu un uzņēmējdarbības plānu īstenošanu,

pasākumi, lai uzraudzītu un ziņotu par darbības uzlabošanas plānu īstenošanu, tostarp par rīcību gadījumā, ja pārskata perioda laikā mērķus neizdodas īstenot

6.   STRATĒĢISKĀ PLĀNOŠANA

6.1.

Īstermiņa/vidēja termiņa plānošanas apraksts:

katra stratēģiskā mērķa prioritātes,

katra stratēģiskā mērķa īstenošana vajadzīgās tehnoloģiju ieviešanas, arhitektoniskās ietekmes, cilvēcisko aspektu, attiecīgo izmaksu, ieguvumu, kā arī nepieciešamās pārvaldības, resursu un regulējuma izteiksmē,

iesaistīto ieinteresēto personu nepieciešamā dalība katra plāna elementa aspektā, tostarp to lomas un pienākumi,

tīkla pārvaldnieka iesaistīšanās saskaņotais līmenis katra plāna elementa īstenošanas atbalstam katrai atsevišķai funkcijai

6.2.

Ilgtermiņa plānošanas apraksts:

nodoms īstenot katru stratēģisko mērķi vajadzīgo tehnoloģiju un atbilstošo pētniecības un izstrādes aspektu, arhitektoniskās ietekmes, cilvēcisko aspektu, ekonomiskā pamatojuma, nepieciešamās pārvaldības un regulējuma, kā arī šo ieguldījumu attiecīgā drošības un ekonomiskā pamatojuma izteiksmē,

iesaistīto ieinteresēto personu nepieciešamā dalība katra plāna elementa aspektā, tostarp to lomas un pienākumi

7.   RISKA NOVĒRTĒJUMS

7.1.

Ar plāna īstenošanu saistīto risku apraksts

7.2.

Uzraudzības procesa apraksts (tostarp iespējamā novirze no sākotnējiem mērķiem)

8.   IETEIKUMI

8.1.

Tādu pasākumu apzināšana, kas Savienībai un dalībvalstīm jāveic plāna īstenošanas atbalstam


V PIELIKUMS

TĪKLA DARBĪBAS PLĀNA VEIDNE

Tīkla darbības plāna pamatā ir šāda vispārēja struktūra (kas tiks pielāgota dažādām atsevišķām funkcijām un tīkla darbības plāna termiņiem, lai atspoguļotu tā mainīgo būtību un tā trīs līdz piecu gadu, gada, sezonas, nedēļas un dienas laikposmus):

1.   IEVADS

1.1.

Tīkla darbības plāna darbības joma (ģeogrāfiskais apgabals un laika periods).

1.2.

Plāna sagatavošana un apstiprināšanas process.

2.   TĪKLA DARBĪBAS PLĀNA, DARBĪBAS UZDEVUMU UN MĒRĶU APRAKSTS

Ietverot iesaistīto ieinteresēto personu sadarbības aspektu lomu un pienākumu izteiksmē,

norādot, kā darbības uzdevumi un mērķi tiks iestrādāti tīkla darbības plāna taktiskajā, pirmstaktiskajā, īstermiņa un vidēja termiņa posmā un citos darbības uzlabošanas mērķos, kas noteikti darbības uzlabošanas regulējumā,

nosakot prioritātes un resursus, kas vajadzīgi plānošanas posmā,

norādot ietekmi uz ATM nozari un citām attiecīgajām jomām.

3.   VISPĀRĒJAIS TĪKLA DARBĪBAS PLĀNOŠANAS PROCESS

Vispārējā tīkla darbības plānošanas procesa apraksts,

apraksts par tīkla darbības plāna attīstības un progresa stratēģiju, kas izstrādāta, lai sekmīgi apmierinātu darbības rezultativitātes prasības un īstenotu citus darbības uzlabošanas mērķus, kas noteikti darbības uzlabošanas regulā,

izmantoto līdzekļu un datu apraksts.

4.   VISPĀRĒJAIS KONTEKSTS UN DARBĪBAS PRASĪBAS

4.1.

Kopsavilkums, kurā raksturota tīkla darbības rezultativitāte pagātnē.

4.2.

Problēmas un iespējas, kas saistītas ar plāna periodu.

4.3.

Tīkla satiksmes prognozes saskaņā ar 1. un 2. papildinājumu, ietverot:

tīkla prognozes,

aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja, funkcionālā gaisa telpas bloka un ACC prognozes,

galveno lidostu prognozes,

satiksmes prognožu analīzi, izskatot dažādus scenārijus,

īpašu gadījumu ietekmes analīzi.

4.4.

Tīkla darbības rezultativitātes prasības, ietverot:

vispārējās tīkla kapacitātes prasības,

aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja, funkcionālā gaisa telpas bloka un ACC kapacitātes prasības,

lidostu kapacitāti,

kapacitātes prasību analīzi,

vispārējās tīkla vides/lidojumu efektivitātes prasības,

vispārējās tīkla drošības prasības,

prasības ārkārtas gadījumos un pakalpojumu nepārtrauktība, kas ietekmē tīklu.

4.5.

Darbības vajadzības, ko paudušas dažādas ieinteresētās personas, tostarp militārās iestādes.

5.   TĪKLA DARBĪBAS REZULTATIVITĀTES UZLABOŠANAS PLĀNI UN RĪCĪBA TĪKLA MĒROGĀ

Apraksts, kurā izklāstīti plāni un rīcība, ko paredzēts īstenot tīkla mērogā, ietverot gaisa telpu, nepietiekamos resursus un ATFM,

apraksts, kurā izklāstīts katra plāna un rīcības devums darbības rezultativitātes uzlabošanā.

6.   DARBĪBAS REZULTATIVITĀTES UZLABOŠANAS PLĀNI UN RĪCĪBA VIETĒJĀ MĒROGĀ

Apraksts, kurā izklāstīti visi plāni un rīcība, ko paredzēts īstenot vietējā mērogā,

apraksts, kurā izklāstīts katra plāna un rīcības devums darbības rezultativitātes uzlabošanā,

apraksts par attiecībām ar trešām valstīm un ar ICAO saistīto darbu.

7.   ĪPAŠI GADĪJUMI

Pārskats par īpašiem gadījumiem, kas būtiski ietekmē ATM,

atsevišķi īpaši gadījumi un attiecīga rīcība tīkla redzējumā,

lielas militārās mācības.

8.   MILITĀRĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ GAISA TELPU

8.1.

Militārie ATM pakalpojumu sniedzēji, kas atbild par rezervētas vai nošķirtas gaisa telpas apgabaliem, ar attiecīgas gaisa telpas pārvaldības struktūrvienības starpniecību veic turpmākās informācijas apmaiņu ar tīkla pārvaldnieku saskaņā ar valsts noteikumiem:

gaisa telpas pieejamība: dienas/laiki, kad rezervētā gaisa telpa pieejama pēc noklusējuma,

speciāli pieprasījumi rezervētas gaisa telpas neplānotai izmantošanai,

rezervētas, bet nepieprasītas gaisa telpas atbrīvošana izmantojumam civilām vajadzībām, pēc iespējas agrāk iepriekš brīdinot.

9.   TĪKLA DARBĪBAS REZULTATIVITĀTES KONSOLIDĒTAS PROGNOZES UN ANALĪZE

Tīkla, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja, funkcionālā gaisa telpas bloka un ACC ATM kavējumu/kapacitātes mērķi un prognozes,

lidostu darbības rezultativitāte,

tīkla vides/lidojumu efektivitātes darbības uzlabošanas mērķi un prognozes,

īpašu gadījumu ietekme,

darbības rezultativitātes mērķu un prognožu analīze.

10.   DARBĪBAS PROBLEMĀTISKO JOMU APZINĀŠANA UN RISINĀJUMI TO MAZINĀŠANAI TĪKLA UN VIETĒJĀ MĒROGĀ

Darbības (drošība, kapacitāte, lidojumu efektivitāte) pastāvošo un iespējamo problemātisko jomu apzināšana, to cēloņi un saskaņotie risinājumi vai rīcība to mazināšanai, tostarp izvēles iespējas pieprasījuma kapacitātes līdzsvarošanai.

1. papildinājums

Rajona gaisa satiksmes vadības centri (ACC)

Tīkla darbības plānā sniedz detalizētu aprakstu par katru ACC visos rajonos, raksturojot tam plānotos darbības uzlabošanas pasākumus, perspektīvas attiecīgam laikposmam, satiksmes prognozes, mērķus un prognozes saistībā ar kavējumiem, nozīmīgus gadījumus, kas var ietekmēt satiksmi, darbības kontaktus.

Tīkla pārvaldnieks par katru ACC ietver:

satiksmes prognozes,

pašreizējās darbības rezultativitātes analīzi,

panāktās kapacitātes kvantitatīvu novērtējumu (kapacitātes bāze),

vajadzīgās kapacitātes kvantitatīvu novērtējumu dažādiem satiksmes attīstības scenārijiem (vajadzīgās kapacitātes profils),

kvantitatīvu novērtējumu par ACC līmenī plānotajiem darbības uzlabošanas pasākumiem, par ko panākta vienošanās ar aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem,

mērķus un prognozes saistībā ar kavējumiem,

paredzamās darbības rezultativitātes (drošība, kapacitāte, vide) analīzi.

Katrs aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs nodod tīkla pārvaldniekam turpmāko informāciju iekļaušanai atsevišķu ACC aprakstā:

vietējā līmeņa mērķis saistībā ar kavējumiem,

satiksmes prognožu novērtējums/apstiprinājums, ņemot vērā uz vietas gūtās zināšanas,

pieejamo sektoru skaits: sektora konfigurācija/atvēršanas plāns sezonai/nedēļas dienai/diennakts laikam,

kapacitāte/uzraudzības vērtības katram sektoram/satiksmes apjoms katrā konfigurācijā/atvēršanas plāns,

plānoti vai zināmi īpaši gadījumi, norādot datumus/laikus un attiecīgo ietekmi uz darbības rezultativitāti,

detalizēta informācija par plānotajiem darbības uzlabošanas pasākumiem, to īstenošanas grafiks un attiecīgā negatīvā/pozitīvā ietekme uz kapacitāti un/vai efektivitāti,

detalizēta informācija par ierosinātajām un apstiprinātajām gaisa telpas struktūras un izmantojuma izmaiņām,

papildu darbības, kas saskaņotas ar tīkla pārvaldnieku,

ACC darbības kontakti.

2. papildinājums

Lidostas

Tīkla darbības plānā sniedz detalizētu aprakstu par galvenajām Eiropas lidostām visos rajonos, raksturojot tām plānotos darbības uzlabošanas pasākumus, perspektīvas attiecīgam laikposmam, satiksmes un kavējumu prognozes, nozīmīgus gadījumus, kas var ietekmēt satiksmi, darbības kontaktus.

Tīkla pārvaldnieks par katru galveno lidostu ietver:

satiksmes prognozes,

paredzamās darbības rezultativitātes (drošība, kapacitāte, vide) analīzi.

Katra tīkla darbības plānā iekļautā lidosta nodod tīkla pārvaldniekam turpmāko informāciju iekļaušanai atsevišķu lidostu aprakstā:

satiksmes prognožu novērtējums/apstiprinājums, ņemot vērā uz vietas gūtās zināšanas,

skrejceļa kapacitāte katrai skrejceļa konfigurācijai, pašreizējās un plānotās ielidošanas un izlidošanas,

attiecīgā gadījumā nakts perioda kapacitātes specifikācija un ilgums,

detalizēta informācija par plānotajiem darbības uzlabošanas pasākumiem, to īstenošanas grafiks un attiecīgā negatīvā/pozitīvā ietekme uz kapacitāti un/vai efektivitāti,

plānoti vai zināmi īpaši gadījumi, norādot datumus/laikus un attiecīgo ietekmi uz darbības rezultativitāti,

citi plānoti kapacitāti veicinoši faktori,

papildu darbības, kas saskaņotas ar tīkla pārvaldnieku.


VI PIELIKUMS

TĪKLA FUNKCIJU VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

1.   ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Tīkla pārvaldnieks izveido un pārvalda savu organizāciju atbilstīgi struktūrai, kas veicina tīkla funkciju drošību.

Organizatoriskā struktūra nosaka:

a)

iecelto amatpersonu pilnvaras, pienākumus un atbildības jomas, jo īpaši vadības amatpersonām, kas atbild par funkcijām, kuras saistītas ar aviācijas drošību, kvalitāti, drošības aizsardzību un cilvēkresursiem;

b)

attiecības un ziņojumu sniegšanas kārtību starp organizācijas dažādām daļām un procesiem.

2.   AVIĀCIJAS DROŠĪBA

Tīkla pārvaldniekam ir aviācijas drošības pārvaldības sistēma, kas aptver visas tīkla funkcijas, kuras tas īsteno, ievērojot turpmāk izklāstītos principus. Tas:

a)

raksturo organizācijas vispārējo filozofiju un principus attiecībā uz aviācijas drošību tādā veidā, lai pēc iespējas labāk apmierinātu attiecīgo ieinteresēto aprindu vajadzības (turpmāk “politika”);

b)

izveido atbilstības uzraudzības funkciju, kurā ir procedūras, kas izstrādātas, lai pārliecinātos, ka visas funkcijas tiek īstenotas atbilstīgi piemērojamām prasībām, standartiem un procedūrām. Atbilstības uzraudzībā ietver atgriezenisku sistēmu, kas dod iespēju uzzināt atbildīgo vadības amatpersonu viedokli, lai pēc vajadzības nodrošinātu korektīvu pasākumu efektīvu un savlaicīgu īstenošanu;

c)

ar rokasgrāmatu un uzraudzības dokumentu palīdzību sniedz pierādījumus par pārvaldības sistēmas darbību;

d)

norīko vadības pārstāvjus uzraudzīt atbilstību procedūrām un procedūru piemērotību, lai garantētu drošu un efektīvu darbību;

e)

pārskata esošo pārvaldības sistēmu un vajadzības gadījumā veic uzlabojumus;

f)

pārvalda visu tam iedalīto tīkla funkciju drošību. To darot, tas izveido oficiālas saskarnes ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai būtu iespējams identificēt aviācijas drošības apdraudējumus, ko rada tā rīcība, lai tos novērtētu un atbilstīgi pārvaldītu attiecīgos riskus;

g)

ieviešot jaunas funkcionālās sistēmas vai mainot pastāvošās funkcionālās sistēmas, ietver drošības pārvaldības procedūras.

3.   DROŠĪBAS AIZSARDZĪBA

Tīkla pārvaldniekam ir drošības pārvaldības sistēma, kas aptver visas tīkla funkcijas, kuras tas īsteno, ievērojot turpmāk izklāstītos principus. Tas:

a)

gādā par tā telpu un personāla drošību, lai novērstu nelikumīgu iejaukšanos, kas varētu ietekmēt tā pārvaldāmo tīkla funkciju drošību;

b)

gādā par datu drošību tā darbībai nepieciešamajiem datiem, kurus tas saņem vai rada, vai izmanto citādi, piekļuvi datiem atļaujot tikai pilnvarotām personām;

c)

nosaka drošības riska novērtējuma un mazināšanas, drošības uzraudzības un uzlabošanas, drošības pārskata un gūtās pieredzes izplatīšanas kārtību;

d)

nosaka līdzekļus, kas paredzēti, lai konstatētu drošības noteikumu pārkāpumus un brīdinātu personālu ar attiecīgiem drošības signāliem;

e)

nosaka līdzekļus, ar kuriem ierobežo drošības noteikumu pārkāpumu ietekmi un apzina rīcību situācijas labošanai un riska mazināšanas procedūras, lai izvairītos no situācijas atkārtošanās.

4.   DARBĪBAS ROKASGRĀMATAS

Tīkla pārvaldnieks izstrādā un pastāvīgi atjaunina darbības rokasgrāmatas, kas saistītas ar tā veicamajām darbībām un paredzētas darbiniekiem izmantošanai un norādēm. Tas nodrošina, ka:

a)

darbības rokasgrāmatās ir norādījumi un informācija, kas nepieciešami darbiniekiem pienākumu veikšanai;

b)

attiecīgajiem darbiniekiem ir pieejamas rokasgrāmatu attiecīgās daļas;

c)

darbiniekus bez kavēšanās informē par grozījumiem darbības rokasgrāmatā, kas attiecas uz to pienākumiem, kā arī par grozījumu stāšanos spēkā.

5.   PERSONĀLA PRASĪBAS

Tīkla pārvaldnieks nodarbina attiecīgi kvalificētu personālu, lai nodrošinātu, ka tam iedalītās tīkla funkcijas tiek īstenotas droši, efektīvi, nepārtraukti un noturīgi. Šajā sakarā tas izveido personāla apmācības politiku.

6.   ĀRKĀRTAS RĪCĪBAS PLĀNI

Tīkla pārvaldnieks izstrādā ārkārtas rīcības plānus visām tā īstenojamām funkcijām tādiem gadījumiem, kuru rezultātā tiek būtiski pasliktināta vai traucēta tā darbība.

7.   ZIŅOŠANAS PRASĪBAS

Saskaņā ar 20. pantu tīkla pārvaldnieks katru gadu sniedz ziņojumu par savu darbību. Šajā ziņojumā apraksta tā darbības rezultativitāti, kā arī nozīmīgu rīcību un notikumus, it sevišķi drošības jomā.

Gada ziņojumā ietver vismaz:

tā pārvaldāmo tīkla funkciju darbības novērtējumu,

darbības rezultātu salīdzinājumu ar tīkla stratēģijas plānā izvirzītajiem darbības mērķiem, faktiskās darbības salīdzinājumu ar tīkla darbības plānu, izmantojot tīkla darbības plānā noteiktos darbības rādītājus,

skaidrojumu par novirzēm no mērķiem un pasākumus atšķirību novēršanai Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. pantā minētajā pārskata periodā,

informāciju par darbības un infrastruktūras attīstību,

informāciju par oficiālo apspriešanos ar lietotājiem un ieinteresētajām personām,

informāciju par cilvēkresursu politiku.

8.   DARBA METODES UN DARBĪBAS PROCEDŪRAS

Tīkla pārvaldniekam jāspēj pierādīt, ka tā darba metodes un darbības procedūras atbilst citiem Savienības tiesību aktiem, un jo īpaši Regulai (ES) Nr. 255/2010.