ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 3. panta otro daļu, 103.h pantu, 121. panta a) punktu, 127., 134. pantu, 143. panta b) punktu, 148., 179. pantu, 192. panta 2. punktu, 194. pantu un 203.a panta 8. punktu saistībā ar tās 4. pantu,

1. Šajā regulā izklāstīti Regulas Nr. 1234/2007 īstenošanas noteikumi attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari.

Tomēr šās regulas II un III sadaļas noteikumi attiecas tikai uz Regulas (EK) Nr. 1234/2007 1. panta 1. punkta i) apakšpunktā minētajiem augļu un dārzeņu nozares produktiem un tikai uz pārstrādei paredzētiem produktiem.

2. Regulā (EK) Nr. 1234/2007 lietotajiem terminiem ir tāda pati nozīme, tos lietojot šajā regulā, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

Tirdzniecības gadi attiecībā uz augļiem un dārzeņiem un pārstrādātiem augļiem un dārzeņiem sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

1. Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 1. punkta prasības dēvē par vispārīgo tirdzniecības standartu. Sīkāka informācija par vispārīgo tirdzniecības standartu ir izklāstīta šās regulas I pielikuma A daļā.

Augļiem un dārzeņiem, kuriem nav noteikti specifiskie tirdzniecības standarti, ir jāatbilst vispārīgajam tirdzniecības standartam. Taču, ja īpašnieks var pierādīt, ka produkti atbilst kādam spēkā esošam standartam, ko ir pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija (UNECE), tad produktu uzskata par atbilstīgu vispārīgajam tirdzniecības standartam.

2. Konkrētie tirdzniecības standarti, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ir izklāstīti šās regulas I pielikuma B daļā saistībā ar šādiem produktiem:

3. Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 3. punkta nolūkos “īpašnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kuras faktiskā valdījumā ir attiecīgie produkti.

1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 3. punkta, tirdzniecības standartus nepiemēro šādiem produktiem:

2. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 3. punkta, prasību par atbilstību tirdzniecības standartiem attiecīgajā ražošanas zonā nepiemēro šādiem produktiem:

3. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 3. punkta, dalībvalstis var atbrīvot no specifiskā tirdzniecības standarta piemērošanas tos produktus, kas ir paredzēti mazumtirdzniecībai patērētājiem viņu personiskajam patēriņam un ir ar marķējumu “produkts paredzēts pārstrādei” vai jebkuru citu līdzīgu formulējumu, un ir paredzēti cita veida pārstrādei, nekā norādīts šā panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā.

4. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 3. punkta, dalībvalstis var atbrīvot no tirdzniecības standartu piemērošanas tos produktus, ko ražotājs pārdevis galapatērētājam personīgai lietošanai tirgos, kas rezervēti tikai ražotājiem ražošanas apgabalā, ko noteikušas dalībvalstis.

5. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 3. punkta attiecībā uz specifiskajiem tirdzniecības standartiem, svaigi augļi un dārzeņi, kas nav augstākās šķiras, tirdzniecības posmos, kas seko nosūtīšanai, var būt mazliet mazāk svaigi un mazliet apvītuši, nedaudz bojāti sakarā ar to attīstību un tendenci ātri bojāties.

6. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 3. punkta, vispārīgo tirdzniecības standartu nepiemēro šādiem produktiem:

7. Ir jāiesniedz dalībvalsts kompetentajai iestādei pierādījumi par to, ka produkti, uz kuriem attiecas 1. punkta a) apakšpunkts un 2. punkts, atbilst noteiktajiem nosacījumiem, jo īpaši attiecībā uz paredzēto produktu izmantojumu.

1. Informācijā iekļaujamās ziņas, kas prasītas šajā nodaļā, ir jānorāda salasāmi, labi redzamā vietā iepakojuma vienā pusē, un tām ir jābūt vai nu neizdzēšami uzdrukātām tieši uz iepakojuma, vai arī etiķetē, kas ir iepakojuma daļa vai piestiprināta tam.

2. Precēm, kas tiek nosūtītas neiepakotas un iekrautas tieši transporta līdzeklī, 1. punktā minēto informāciju norāda preču pavaddokumentā vai paziņojumā, kas novietots redzamā vietā transporta līdzeklī.

3. Saistībā ar distances līgumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK (7) 2. panta 1. punkta izpratnē tirdzniecības standartu atbilstības nodrošināšanai informācijā iekļaujamām ziņām ir jābūt pieejamām pirms pirkuma darījuma slēgšanas.

4. Rēķinos un pavaddokumentos, izņemot tos, kas jāsaņem patērētājam, ir jānorāda produktu nosaukumi un izcelsmes valsts, attiecīgā gadījumā arī produkta šķira, šķirne vai tirdzniecības tips, ja to nosaka specifiskais tirdzniecības standarts, vai arī tas, ka produkti ir paredzēti pārstrādei.

1. Saskaņā ar šo nodaļu mazumtirdzniecības posmā informācijā iekļaujamām ziņām ir jābūt salasāmām un pamanāmām. Produktus var izlikt pārdošanai mazumtirdzniecībā ar nosacījumu, ka blakus precei pamanāmā vietā salasāmā veidā norāda informāciju par produkta izcelsmes valsti un vajadzības gadījumā arī šķiru un šķirni, kā arī tirdzniecības tipu tādā veidā, kas nemaldina patērētāju.

2. Produktiem, kas ir fasēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/13/EK (8) izklāstītajā nozīmē, papildus tirdzniecības standartu noteiktajai informācijai norāda arī tīrsvaru. Taču attiecībā uz produktiem, kurus pārdod pēc skaita, prasība par tīrsvara norādīšanu netiek piemērota, ja produktu skaits ir skaidri saredzams un tie ir saskaitāmi no ārpuses, vai arī ja skaits ir norādīts marķējumā.

1. Iepakojumos, kuru tīrsvars ir 5 kg vai mazāk, var būt iekļauti dažādu veidu augļu un dārzeņu maisījumi, ar nosacījumu, ka

2. 1. punkta a) apakšpunkta prasības neattiecas uz maisījumā iekļautiem produktiem, kas nav produkti no augļu vai dārzeņu nozares, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 1. panta 1. punkta i) apakšpunktā.

3. Ja maisījumā iekļauto augļu un dārzeņu izcelsme ir vairāk nekā viena dalībvalsts vai ir trešā valsts, tad pilnus izcelsmes valstu nosaukumus var aizstāt ar vienu no turpmāk minētajiem, atbilstoši vajadzībai:

Šajā nodaļā izklāstīti noteikumi par atbilstības pārbaužu īstenošanu, kas nozīmē augļu un dārzeņu pārbaudi visos tirdzniecības posmos, lai pārbaudītu, vai tie atbilst tirdzniecības standartiem un citiem šās nodaļas noteikumiem un Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113. un 113.a pantam.

Koordinācijas iestādes un inspekcijas iestādes var būt gan valsts, gan privātas iestādes. Jebkurā gadījumā dalībvalstis ir par tām atbildīgas.

3. Koordinācijas iestāde var būt inspekcijas iestāde vai viena no inspekcijas iestādēm, vai jebkura cita iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar 1. punktu.

4. Komisija nodrošina dalībvalstu izraudzīto koordinācijas iestāžu saraksta publisku pieejamību tādā veidā, kādu tā uzskata par piemērotu.

1. Dalībvalstis izveido augļu un dārzeņu nozares tirgotāju datubāzi, kurā saskaņā ar šajā pantā noteiktajiem nosacījumiem iekļauj tirgotājus, kas iesaistīti tādu svaigu augļu un dārzeņu tirgošanā, kuriem ir noteikti standarti atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113. pantam.

Dalībvalstis šim nolūkam var izmantot jebkuru citu datubāzi vai datubāzes, kas jau ir izveidotas citiem nolūkiem.

2. Šajā regulā “tirgotājs” nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu:

3. Dalībvalstis paredz nosacījumus, ar kuriem datubāzē attiecīgi ir vai nav iekļaujami šādi tirgotāji:

4. Ja tirgotāju datubāzi veido vairāki atšķirīgi elementi, koordinācijas iestāde nodrošina, ka datubāze, tās elementi un informācijas atjaunošana par tiem ir vienota. Informācijas atjaunošanu īpaši nodrošina, izmantojot veikto atbilstības pārbaužu laikā apkopoto informāciju.

Informācijas atjaunošanu īpaši nodrošina, izmantojot veikto atbilstības pārbaužu laikā apkopoto informāciju.

6. Tirgotāji sniedz informāciju, kuru dalībvalstis uzskata par vajadzīgu datubāzes izveidošanai un atjaunošanai. Dalībvalstis paredz nosacījumus, ar kuriem datubāzē iekļauj tirgotājus, kas nav reģistrēti to teritorijā, bet veic tajā tirdzniecību.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka atbilstības pārbaudes tiek veiktas izlases veidā, pamatojoties uz riska analīzi, un pietiekami bieži, lai nodrošinātu atbilstību tirdzniecības standartiem un citiem šās sadaļas un Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113. panta un 113.a panta noteikumiem.

Riska vērtēšanas kritērijos ietilpst tāda atbilstības sertifikāta esība, kā norādīts 14. pantā, ko ir izdevusi trešās valsts kompetenta iestāde, kurā atbilstības pārbaude ir apstiprināta saskaņā ar 15. pantu. Šāda sertifikāta esība uzskatāma par faktoru, kas mazina neatbilstības risku.

2. Riska analīze ir balstīta uz informāciju, kas ir ietverta 10. pantā minētajā tirgotāju datubāzē un klasificē tirgotājus riska kategorijās.

Dalībvalstis var, pamatojoties uz riska analīzi, izvēlēties neveikt izlases veida pārbaudes tiem produktiem, uz kuriem neattiecas specifiskie tirdzniecības standarti.

3. Ja pārbaudēs konstatē būtiskus pārkāpumus, dalībvalstīm jāpalielina pārbaužu biežums attiecībā uz tirgotājiem, produktiem, izcelsmi vai citiem rādītājiem.

4. Tirgotāji pārbaudes iestādēm sniedz visu informāciju, kuru šīs iestādes uzskata par vajadzīgu atbilstības pārbaužu organizēšanai un veikšanai.

1. Tirgotājiem, kuri klasificēti zemākajā riska kategorijā un kuri nodrošina īpašas garantijas attiecībā uz atbilstību tirdzniecības standartiem, dalībvalstis var atļaut katra iepakojuma marķējumā lietot II pielikumā norādīto paraugu nosūtīšanas posmā un/vai parakstīt atbilstības sertifikātu, kā noteikts 14. pantā.

4. Ja apstiprināts tirgotājs vairs neatbilst atļaujas prasībām, dalībvalsts atsauc atļauju.

5. Neatkarīgi no 1. punkta, apstiprinātie tirgotāji var turpināt lietot paraugus, kas atbilda Regulai (EK) Nr. 1580/2007 2009. gada 30. jūnijā, kamēr beidzas krājumi.

Atļaujas, kas tirgotājiem piešķirtas pirms 2009. gada 1. jūlija, tiek piemērotas uz piešķirto laiku.

1. Muita drīkst pieņemt tikai tādu produktu eksporta deklarācijas un/vai deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā, uz kuriem attiecas specifiskie tirdzniecības standarti, ja

Tas neskar atbilstības pārbaudes, ko dalībvalsts var īstenot saskaņā ar 11. pantu.

2. 1. punkts attiecas arī uz produktiem, kam ir jāpiemēro vispārīgais tirdzniecības standarts, kas izklāstīts I pielikuma A daļā un 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem produktiem, ja attiecīgās dalībvalsts uzskata par vajadzīgu, ņemot vērā 11. panta 1. punktā minēto riska analīzi.

1. Sertifikātus izdod kompetentā iestāde kā apliecinājumu, ka produkti atbilst attiecīgiem tirdzniecības standartiem (turpmāk — sertifikāts). Kompetentajām iestādēm Savienībā izmantojamais sertifikāts norādīts III pielikumā.

Tā sertifikāta vietā, ko izdevušas Savienības kompetentas iestādes, 15. panta 4. punktā minētās trešās valstis var izmantot savus sertifikātus ar noteikumu, ka tajos ir vismaz līdzvērtīga informācija tai, kas iekļauta Savienības sertifikātā. Komisija nodrošina trešo valstu sertifikātu paraugu pieejamību ar līdzekļiem, kādus tā uzskata par piemērotiem.

2. Šos sertifikātus izdod vai nu papīra formātā ar paraksta oriģinālu, vai pārbaudītā elektroniskā veidā ar elektronisku parakstu.

3. Katrs sertifikāts ir jāapzīmogo kompetentajai iestādei un jāparaksta pilnvarotai personai vai personām.

5. Katram sertifikātam jābūt ar kārtas numuru, pēc kura to identificēt. Kompetentā iestāde patur katra izsniegtā sertifikāta kopiju.

6. Neatkarīgi no 1. punkta pirmās daļas dalībvalstis turpina izmantot sertifikātus, kas atbilda Regulai (EK) Nr. 1580/2007 2009. gada 30. jūnijā, kamēr izsīkst to krājumi.

To pārbaudes darbību apstiprināšana, ko veikušas trešās valstis pirms ievešanas Savienībā

1. Pēc trešās valsts pieprasījuma Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā noteikto kārtību var apstiprināt šās trešās valsts veiktās pārbaudes par atbilstību specifiskajiem tirdzniecības standartiem pirms ievešanas Savienībā.

2. Apstiprinājumu, kas minēts 1. punktā, var piešķirt trešām valstīm, kuru teritorijā produktiem, kurus eksportē uz Savienību, tiek izpildīti vai nu Savienības tirdzniecības standarti, vai arī vismaz līdzvērtīgi standarti.

Apstiprinājumā norāda trešās valsts oficiālo iestādi, kura ir atbildīga par 1. punktā minēto pārbaudes darbību veikšanu. Šī iestāde atbild par kontaktiem ar Savienību. Apstiprinājumā norāda arī tās trešās valsts inspekcijas iestādes, kas atbild par pienācīgām pārbaudēm.

Apstiprinājums var attiekties tikai uz tiem produktiem, kuru izcelsme ir attiecīgā valsts, un to var ierobežoti attiecināt uz noteiktiem produktiem.

3. Trešās valsts inspekcijas iestādes ir oficiālas iestādes vai 2. punktā norādītās oficiāli atzītās iestādes, kuras nodrošina apmierinošas garantijas un kuru rīcībā ir nepieciešamais personāls, aprīkojums un telpas, lai veiktu pārbaudes atbilstoši 17. panta 1. punktā norādītajām metodēm vai līdzvērtīgām metodēm.

4. To trešo valstu, kuru atbilstības pārbaudes ir apstiprinātas saskaņā ar šo pantu, un attiecīgo produktu saraksts ir iekļauts IV pielikumā.

Komisija nodrošina pieejamību precīziem attiecīgo oficiālo iestāžu un inspekcijas iestāžu datiem, izmantojot līdzekļus, kādus tā uzskata par piemērotiem.

Komisija var apturēt apstiprinājumu, ja konstatē, ka preces būtiskā sūtījumu skaitā un/vai daudzumos neatbilst trešās valsts inspekcijas iestāžu izsniegtajos atbilstības sertifikātos norādītajai informācijai.

1. Šajā nodaļā paredzētās atbilstības pārbaudes, izņemot pārbaudes mazumtirdzniecības vietā, kur preces pārdod galapatērētājam, veic atbilstīgi V pielikumā norādītajām inspekcijas metodēm, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

Dalībvalstis nosaka īpašu kārtību atbilstības pārbaudēm mazumtirdzniecības vietā, kur preces pārdod galapatērētājam.

2. Ja inspektori konstatē, ka preces atbilst tirdzniecības standartiem, inspekcijas iestāde var izdot III pielikumā noteikto atbilstības sertifikātu.

3. Ja preces neatbilst tirdzniecības standartiem, inspekcijas iestāde izdod tirgotājam vai tā pārstāvjiem adresētu konstatējumu par neatbilstību. Preces, par kurām ir izdots konstatējums par neatbilstību, nedrīkst pārvietot bez šā konstatējuma izdevējas inspekcijas iestādes atļaujas. Šādas atļaujas izdošanai var piemērot inspekcijas iestādes noteiktos nosacījumus.

Tirgotāji var pieņemt lēmumu par visu vai daļas preču atbilstības nodrošināšanu. Preces, kuru atbilstība ir nodrošināta, nedrīkst tirgot, kamēr kompetentā inspekcijas iestāde nav ar visiem atbilstīgajiem līdzekļiem pārliecinājusies, ka preču atbilstība ir faktiski nodrošināta. Vajadzības gadījumā inspekcijas iestāde izdod III pielikumā noteikto atbilstības sertifikātu tai partijai vai tās daļai tikai pēc tam, kad ir nodrošināta preču atbilstība.

Ja inspekcijas iestāde akceptē tirgotāja vēlēšanos nodrošināt preču atbilstību citā dalībvalstī, nevis tajā, kur veikta pārbaude, kuras rezultātā atklāta neatbilstība, tirgotājs informē dalībvalsts kompetento inspekcijas iestādi par partijas neatbilstību. Dalībvalsts, kas izdod konstatējumu par neatbilstību, nosūta konstatējuma kopiju attiecīgajām dalībvalstīm, ieskaitot dalībvalsti, kurā konstatēta partijas neatbilstība.

Ja nav iespējams ne nodrošināt preču atbilstību, ne tās nosūtīt izmantošanai dzīvnieku barībā, rūpnieciskai pārstrādei vai cita veida nepārtikas vajadzībām, inspekcijas iestāde var vajadzības gadījumā pieprasīt, lai tirgotāji veiktu atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgie produkti nenonāk tirdzniecībā.

Tirgotāji sniedz visu informāciju, kuru dalībvalstis uzskata par vajadzīgu šā punkta piemērošanai.

1. Dalībvalsts, kuras teritorijā konstatē, ka citas dalībvalsts sūtījums neatbilst tirdzniecības standartiem, jo sūtījumam ir defekti vai bojājumi, kurus būtu bijis iespējams noteikt iepakošanas laikā, ziņo Komisijai un attiecīgajām dalībvalstīm.

2. Dalībvalsts, kuras teritorijā ir liegta preču partiju laišana brīvā apgrozībā no trešām valstīm, jo preču partijas neatbilst tirdzniecības standartiem, ziņo Komisijai, attiecīgajām iespējamām dalībvalstīm un attiecīgajai trešai valstij, kas uzskaitītas IV pielikumā.

3. Dalībvalstis paziņo Komisijai pārbaudes un riska analīzes sistēmu nosacījumus. Tās informē Komisiju par visiem šo sistēmu turpmākajiem grozījumiem.

4. Dalībvalstis paziņo Komisijai un dalībvalstīm pārbaudēs apkopotos rezultātus visos tirdzniecības posmos attiecīgajā gadā līdz nākamā gada 30. jūnijam.

5. Paziņojumus, kas minēti 1.–4. punktā, sniedz ar tādiem līdzekļiem, kādus noteikusi Komisija.

2. Dalībvalstis nosaka savā teritorijā attiecīgās juridiskās personas, kurām jāatbilst Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.b panta prasībām, ņemot vērā savas valsts juridisko un administratīvo struktūru. Tās var pieņemt papildu noteikumus par ražotāju organizāciju atzīšanu un vajadzības gadījumā paredz arī noteikumus attiecībā uz precīzi definētām juridisku personu daļām, lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.b pantu.

1. Dalībvalstis atzīst ražotāju organizācijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.b pantu attiecībā uz produktu vai produktu grupu, kas norādīti atzīšanas pieteikumā, ievērojot lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar minētās regulas 125.b panta 1. punkta c) apakšpunktu.

2. Dalībvalstis atzīst ražotāju organizācijas attiecībā uz produktiem, kas paredzēti tikai pārstrādei, tikai tādā gadījumā, ja tās var nodrošināt, ka produkti tiek piegādāti pārstrādei vai nu ar piegādes līgumu sistēmu, vai citādi.

Nosakot ražotāju organizācijas minimālo biedru skaitu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.b panta 1. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis var noteikt, ka, ja atzīšanas pieteicēju pilnībā vai daļēji veido biedri, kuri paši ir juridiskas personas vai skaidri noteiktas to juridisko personu daļas, kuras veido ražotāji, minimālo ražotāju skaitu var aprēķināt, pamatojoties uz ražotāju skaitu, kas saistīts ar katru no juridiskajām personām vai skaidri noteiktām juridisko personu daļām.

1. Ražotāja minimālajam dalības ilgumam ir jābūt ne mazākam par vienu gadu.

2. Par atteikšanos no dalības organizācijai paziņo rakstveidā. Dalībvalstis nosaka paziņošanas termiņus, kas nepārsniedz sešus mēnešus, kā arī laiku, kad izstāšanās stājas spēkā.

Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāju organizāciju rīcībā ir personāls, infrastruktūra un nepieciešamais aprīkojums, lai izpildītu Regulas (EK) Nr. 1234/2007 122. panta pirmās daļas c) apakšpunktā un 125.b panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktās prasības un veiktu to būtiskos uzdevumus, jo īpaši attiecībā uz:

1. Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.b panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanā pārdotās produkcijas vērtību vai apjomu aprēķina, ņemot vērā tos pašus principus, kā aprēķinot pārdotās produkcijas vērtību saskaņā ar šās regulas 50. un 51. pantu.

2. Ja vienam vai vairākiem ražotāju organizācijas dalībniekiem nav pietiekamu vēsturisko datu par pārdoto produkciju, lai piemērotu 1. punktu, to pārdotās produkcijas vērtību var aprēķināt kā to realizējamās produkcijas vidējo vērtību trīs gadu laikposmā pirms tā gada, kurā ir iesniegts pieteikums par atzīšanu un kurā attiecīgās ražotāju organizācijas dalībnieki veica ražošanu.

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.b panta 1. punkta e) apakšpunkta vajadzībām, ja ražotāju organizācija, kura ir atzīta attiecībā uz produktu, kuram nepieciešams tehnisko līdzekļu nodrošinājums, tiek uzskatīts, ka tā izpilda savas saistības, ja tā nodrošina atbilstošu tehnisko līdzekļu līmeni vai nu pati vai ar savu biedru starpniecību, vai ar meitasuzņēmumu starpniecību, vai izmantojot ārpakalpojumus.

1. Ražotāju organizācijas pamatdarbība ir saistīta ar tās biedru piedāvājumu koncentrāciju un to produktu piedāvājumu tirgū, attiecībā uz kuriem tai ir piešķirta atzīšana.

2. Ražotāju organizācija var pārdot to ražotāju produktus, kuri nav ražotāju organizācijas dalībnieki un ražotāju organizāciju apvienības dalībnieki, ja ir piešķirta atzīšana saistībā ar šiem produktiem, un ar noteikumu, ka šās darbības ekonomiskā vērtība ir zemāka par pārdotās produkcijas vērtību, ko aprēķina saskaņā ar 50. pantu.

3. Tirdzniecību ar augļiem un dārzeņiem, kas ir iegādāti tieši no citas ražotāju organizācijas, un ar produktiem, par kuriem ražotāju organizācijai nav piešķirta atzīšana, neuzskata par daļu no ražotāju organizācijas darbībām.

4. Ja tiek piemērots 50. panta 9. punkts, attiecīgajiem meitasuzņēmumiem no 2012. gada 1. janvāra šā panta 3. punktu piemēro pēc analoģijas.

1. Darbības, kuras dalībvalstis var atļaut uzticēt citām personām (ārpakalpojumu veikšana), saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.d pantu var ietvert, cita starpā, ražotāju organizācijas dalībnieku ražotās produkcijas ievākšanu, glabāšanu, iepakošanu un tirdzniecību.

2. Ražotāju organizācijas darbības izpilde ar ārpakalpojumu palīdzību nozīmē, ka ražotāju organizācija slēdz komerciālu vienošanos ar citu personu, kas var būt arī kāds no tās biedriem vai meitasuzņēmums, lai tā nodrošinātu šās darbības izpildi. Ražotāju organizācija tomēr saglabā atbildību par šo darbību, kā arī par vispārējo pārvaldības kontroli un uzraudzību attiecībā uz komerciālo vienošanos par darbības izpildes nodrošināšanu.

1. Starptautiskas ražotāju organizācijas galvenais birojs atrodas dalībvalstī, kurā organizācijai ir nozīmīgas uzņēmuma daļas vai kurā ir ievērojams biedru skaits un/vai kurā tiek saražots ievērojams pārdotās produkcijas apjoms.

2. Dalībvalsts, kurā atrodas starptautiskas ražotāju organizācijas galvenais birojs, ir atbildīga par:

1. Ja ražotāju organizācijas ir apvienojušās, ražotāju organizācija, kas radusies pēc apvienošanās, aizstāj ražotāju organizācijas, kuras ir apvienojušās. Jaunais uzņēmums uzņemas to ražotāju organizāciju tiesības un pienākumus, kuras ir apvienojušās.

Pēc apvienošanās izveidojies uzņēmums var turpināt īstenot savas darbības programmas paralēli un atsevišķi līdz apvienošanās darījumam sekojošā gada 1. janvārim vai apvienot darbības programmas no brīža, kad notiek apvienošanās. Darbības programmas apvieno saskaņā ar 66. un 67. pantu.

2. Atkāpjoties no 1. punkta otrās daļas prasībām, dalībvalstis var pilnvarot ražotāju organizācijas, kuras to ir pieprasījušas pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ, īstenot atsevišķas darbības programmas paralēli līdz to dabiskam noslēgumam.

1. Dalībvalstis var noteikt, vai un ar kādiem noteikumiem fizisku vai juridisku personu, kura nav ražotājs, var uzņemt par ražotāju organizācijas biedru.

2. Nosakot 1. punktā norādītos nosacījumus, dalībvalstis īpaši nodrošina, lai tiktu ievērots Regulas (EK) Nr. 1234/2007 122. panta pirmās daļas a) punkta iii) apakšpunkts un 125.a punkta 3. punkta c) apakšpunkts.

Dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt fizisku vai juridisku personu tiesības balsot par lēmumiem, kas attiecas uz darbības fondiem, ievērojot 2. punktā noteiktos nosacījumus.

1. Dalībvalstis veic visus pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai novērstu viena vai vairāku biedru varas un ietekmes ļaunprātīgu izmantošanu ražotāju organizāciju pārvaldībā un darbībā, un šie pasākumi ietver balsošanas tiesības.

2. Ja ražotāju organizācija ir skaidri noteikta juridiskās personas daļa, dalībvalstis var noteikt pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu šās juridiskās personas pilnvaras veikt izmaiņas ražotāju organizācijas pieņemtajos lēmumos, apstiprināt vai noraidīt tos.

Noteikumi par ražotāju organizācijām, kas piemērojami ražotāju organizāciju asociācijām

Ražotāju organizāciju apvienībām pēc analoģijas piemērojams 22. pants, 26. panta 3. punkts, 27. un 31. pants. Ja ražotāju organizāciju asociācija veic pārdošanas darbību, pēc analoģijas piemēro 26. panta 2. punktu.

1. Dalībvalstis var atzīt ražotāju organizāciju apvienības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.c pantu tikai attiecībā uz darbību vai darbībām, kas saistītas ar produktu vai produktu grupu, kas norādīti atzīšanas pieteikumā.

2. Ražotāju organizāciju apvienību var atzīt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.c pantu un tā var veikt jebkuras ražotāju organizācijas darbības arī tādā gadījumā, ja attiecīgo produktu tirgošanu vēl joprojām veic tās biedri.

1. Dalībvalstis var noteikt, vai un ar kādiem noteikumiem fizisku vai juridisku personu, kura nav atzīta ražotāju organizācija, var uzņemt par ražotāju organizāciju apvienības biedru.

2. Atzītas ražotāju organizāciju apvienības biedri, kuri nav atzītas ražotāju organizācijas, nedrīkst:

Dalībvalstis var atļaut, aizliegt vai ierobežot šo biedru tiesības balsot par lēmumiem, kas attiecas uz darbības programmām.

1. Starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības galvenajam birojam ir jāatrodas dalībvalstī, kurā apvienībai ir būtisks biedru organizāciju skaits un/vai kurā biedru organizācijas saražo ievērojamu pārdotās produkcijas apjomu.

2. Dalībvalsts, kurā atrodas starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības galvenais birojs, ir atbildīga par:

1. Juridiskā persona vai juridiskās personas skaidri noteikta daļa iesniedz Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.e panta 1. punktā norādīto atzīšanas plānu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas tās galvenais birojs.

1. Kompetentā dalībvalsts iestāde lēmumu par atzīšanas plāna projektu pieņem trīs mēnešu laikā no dienas, kad saņemts plāns, kam pievienoti visi apliecinošie dokumenti. Dalībvalstis var paredzēt īsāku termiņu.

2. Dalībvalstis var pieņemt papildu noteikumus, kas attiecas uz darbību un izdevumu atbilstību saskaņā ar atzīšanas plāniem, tostarp noteikumus par attaisnotajiem ieguldījumiem, lai sasniegtu ražotāju grupu atbilstību atzīšanas kritērijiem ražotāju organizācijām, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.b panta 1. punktā.

3. Pēc 111. pantā noteiktajām atbilstības pārbaudēm kompetentā valsts iestāde atbilstoši apstākļiem:

Attiecīgā gadījumā plānu var pieņemt tikai tad, ja plānā ir veiktas saskaņā ar b) apakšpunktu pieprasītās izmaiņas.

Iestāde par savu lēmumu informē juridisko personu vai juridiskās personas skaidri noteikto daļu.

1. Atzīšanas plānu īsteno pa gada segmentiem, sākot no 1. janvāra. Dalībvalstis var ļaut ražotāju grupām gada segmentus sadalīt pusgada periodos.

Pirmajā piemērošanas gadā saskaņā ar piedāvāto datumu, kas minēts 37. panta b) punktā, atzīšanas plāns sākas:

Jebkurā gadījumā pirmais atzīšanas plāna īstenošanas gads beidzas tā paša gada 31. decembrī.

2. Dalībvalstis nosaka nosacījumus, ar kuriem ražotāju grupas var pieprasīt izmaiņas plānos to īstenošanas laikā. Šiem pieprasījumiem pievieno visus vajadzīgos apliecinošos dokumentus.

Dalībvalstis paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem atzīšanas plānu gada vai pusgada periodā var grozīt, par to iepriekš nesaņemot apstiprinājumu no dalībvalsts kompetentās iestādes. Attiecībā uz šīm izmaiņām atbalstu var saņemt tikai tādā gadījumā, ja ražotāju organizācija par tām nekavējoties informē kompetento dalībvalsts iestādi.

3. Kompetentā dalībvalsts iestāde, izskatījusi iesniegtos pierādījumus, lēmumu par plānu grozījumiem pieņem trīs mēnešu laikā no dienas, kad saņemts izmaiņu pieprasījums. Ja šajā laika periodā lēmums par izmaiņu pieprasījumu nav pieņemts, uzskatāms, ka pieprasījums ir noraidīts. Dalībvalstis var paredzēt īsāku termiņu.

1. Ražotāju grupas, kuras īsteno atzīšanas plānu, var jebkurā laikā iesniegt pieteikumu par atzīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.b pantu. Šādus pieteikumus jebkurā gadījumā iesniedz līdz pārejas perioda beigām, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.e panta 1. punktā.

2. No minētā pieteikuma iesniegšanas dienas attiecīgā grupa var iesniegt darbības programmas projektu saskaņā ar 63. pantu.

1. Ražotāju grupas pamatdarbība ir saistīta ar tās biedru piedāvājumu koncentrāciju un to produktu piedāvājumu tirgū, attiecībā uz kuriem tai ir piešķirta atzīšana.

2. Ražotāju grupa var pārdot to ražotāju produktus, kuri nav ražotāju grupas dalībnieki, ja ir piešķirta atzīšana saistībā ar šiem produktiem, un ar noteikumu, ka šās darbības ekonomiskā vērtība ir zemāka par ražotāju grupas dalībnieku un citu ražotāju grupu dalībnieku pārdotās produkcijas vērtību.

1. Ražotāju grupām pēc analoģijas piemēro 50. panta 1.–4. punktu un 7. punktu un minētā panta 6. punkta pirmo teikumu.

2. Ja 35 % pārdotās produkcijas vērtības samazināšanās ir notikusi tādu iemeslu dēļ, kuri ir pienācīgi pamatoti atbilstoši dalībvalsts prasībām un kuri ir ārpus ražotāju grupas atbildības sfēras un kontroles, pārdotās produkcijas vērtībai ir jābūt ne mazākai par 65 % no vērtības, kas deklarēta iepriekšējā atbalsta pieteikumā vai pieteikumos, kuri aptver jaunāko gada segmentu, ko pārbaudījusi dalībvalsts, vai, ja tādu nav, no vērtības, kas sākotnēji deklarēta apstiprinātajā atzīšanas plānā.

3. Pārdotās produkcijas vērtību tajā laika periodā, par kuru tiek prasīts atbalsts, aprēķina saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem.

1. Attiecībā uz pārdoto produkciju, kuras vērtība pārsniedz EUR 1 000 000, Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 3. punktā norādītās atbalsta likmes samazina uz pusi.

2. Uz Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto atbalstu uz katru ražotāju grupu attiecina maksimālo robežu EUR 100 000 apmērā par gada segmentu.

Lai aprēķinātu iemaksas, dalībvalstis par pamatu var izmantot pārdoto produkciju, kas atbilst citam periodam, nevis laika periodam, par kuru tiek veikta iemaksa, ja to prasa pārbaudes. Atšķirība starp periodiem ir mazāka nekā faktiskais perioda ilgums.

4. Maiņas kurss, ko piemēro 1. un 2. punktā norādītajām summām, ir Eiropas Centrālās bankas jaunākais publicētais kurss pirms pirmās dienas laika periodā, par kuru tiek piešķirts attiecīgais atbalsts.

Ieguldījumiem, kas saistīti ar to atzīšanas plānu īstenošanu, kas minēti šās regulas 37. panta c) punktā, par ko paredzēts atbalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 1. punkta b) apakšpunktu, finansē proporcionāli to izlietojumam attiecībā uz ražotāju grupas biedru produktiem, kuriem ir piešķirta pagaidu atzīšana.

Ieguldījumus, kas var izkropļot konkurenci attiecībā uz citām ražotāju grupas veiktajām saimnieciskajām darbībām, izslēdz no Savienības atbalsta.

1. Lai saņemtu atbalstu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, ražotāju grupa iesniedz atsevišķu atbalsta pieteikumu trīs mēnešu laikā pēc katra šās regulas 43. panta 3. punktā minētā gada vai pusgada perioda beigām. Pieteikumā iekļauj deklarāciju par pārdotās produkcijas vērtību tajā laika periodā, par kuru tiek prasīts atbalsts.

2. Atbalsta pieteikumus, kas aptver pusgada periodus, var iesniegt tikai tādā gadījumā, ja atzīšanas plāns ir sadalīts pusgada periodos, kā norādīts 39. panta 1. punktā. Visiem atbalsta pieteikumiem pievieno ražotāju grupas rakstisku deklarāciju, apliecinot, ka ražotāju grupa:

3. Dalībvalstis nosaka termiņu atbalsta izmaksai, kas nekādā gadījumā nav vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

Dalībvalstis izvērtē ražotāju grupu tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar šo regulu, lai pārliecinātos, ka atbalsts ir pienācīgi pamatots, ņemot vērā apstākļus un datumu, kad piešķirts iepriekšējais valsts atbalsts ražotāju organizācijām un grupām, no kurām nākuši attiecīgās ražotāju grupas biedri, kā arī biedru pārvietošanos starp ražotāju organizācijām un ražotāju grupām.

1. Savienības ieguldījums atbalstā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir:

Atlikušo atbalsta summu dalībvalsts izmaksā kā vienotas likmes maksājumu. Atbalsta pieteikumam nav jāpievieno pierādījums par atbalsta izmantošanu.

2. Savienības ieguldījums atbalstā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 1. punkta b) apakšpunktā, izsakot kapitāla dotācijas vai kapitāla dotācijas ekvivalenta veidā, nepārsniedz šādu procentuālo daļu no attaisnotajām investīciju izmaksām:

Attiecīgās dalībvalstis apņemas ieguldīt vismaz 5 % no attaisnotajām ieguldījumu izmaksām.

1. Atbalstu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 1. punktā, var sniegt vai turpināt sniegt ražotāju grupām, kam piešķirta sākotnējā atzīšana un kuras izveidojušās, apvienojoties divām vai vairākām ražotāju grupām, kam piešķirta sākotnējā atzīšana.

2. Lai aprēķinātu saskaņā ar 1. punktu maksājamā atbalsta apjomu, ražotāju grupa, kura izveidojusies apvienošanās rezultātā, aizstāj grupas, kuras apvienojas.

3. Ja apvienojas divas vai vairākas ražotāju grupas, jaunā struktūra uzņemas tās ražotāju grupas tiesības un pienākumus, kurai pirmajai piešķirts sākotnējās atzīšanas statuss.

4. Ja ražotāju grupa, kurai ir piešķirta sākotnējā atzīšana, apvienojas ar atzītu ražotāju organizāciju, rezultātā izveidotajai struktūrai vairs nav tiesību uz sākotnējo atzīšanu kā ražotāju grupai un uz atbalstu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 1. punktā. Rezultātā izveidojusies struktūra tiek uztverta kā atzīta ražotāju organizācija ar nosacījumu, ka tā ievēro atbilstošās prasības. Ja nepieciešams, ražotāju organizācija lūdz veikt izmaiņas tās darbības programmā, un šajā nolūkā pēc analoģijas piemēro 29. pantu.

Tomēr darbības, kuras ražotāju grupas veikušas pirms šādas apvienošanās, arī turpmāk uzskatāmas par attaisnotām saskaņā ar atzīšanas plānā noteiktajiem nosacījumiem.

1. Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 1. punktā noteikto atbalstu pēc atzīšanas vairs nesniedz.

2. Ja saskaņā ar šo regulu tiek iesniegta darbības programma, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, lai nenotiktu atzīšanas plānā paredzēto pasākumu divkārša finansēšana.

3. Ieguldījumi, par kuriem var saņemt atbalstu, un Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 1. punkta b) apakšpunktā norādītās izmaksas var pārnest uz darbības programmām ar nosacījumu, ka tās atbilst šās regulas prasībām.

4. Dalībvalstis nosaka laika periodu, kas sākas pēc atzīšanas plāna īstenošanas un kura laikā ražotāju grupai ir jāpanāk atzīšana kā ražotāju organizācijai. Šis laika periods nedrīkst pārsniegt četrus mēnešus.

1. Ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtību aprēķina, pamatojoties uz ražotāju organizācijas pašas un tās biedru saražoto produkciju, un ietver tikai tos augļu un dārzeņu produktus, par kuriem ražotāju organizācija ir saņēmusi atzīšanu. Pārdotās produkcijas vērtībā var iekļaut augļus un dārzeņus, kam nav jāatbilst tirdzniecības standartiem, ja saskaņā ar 4. pantu šos standartus nepiemēro.

2. Pārdotās produkcijas vērtībā ietver to biedru produkciju, kuri izstājas no ražotāju organizācijas vai pievienojas tai. Dalībvalstis nosaka nosacījumus, lai izvairītos no divkāršas uzskaites.

3. Pārdotās produkcijas vērtība neietver tādu pārstrādātu augļu un dārzeņu vai kādu citu produktu vērtību, kas nav augļu un dārzeņu nozares produkti.

Tomēr to pārstrādei paredzēto augļu un dārzeņu, kurus ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienības vai to biedri, kas ir ražotāji, vai to kooperatīvi, vai meitasuzņēmumi, kā minēts šā panta 9. punktā, vai nu paši, vai izmantojot ārpakalpojumus pārstrādājuši par pārstrādātiem augļiem un dārzeņiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 I pielikuma X daļā, vai jebkuru citu šajā pantā minēto un šās regulas VI pielikumā turpmāk aprakstīto lauksaimniecības produktu, pārdotās produkcijas vērtību aprēķina kā vienotu procentuālo likmi, ko piemēro šo pārstrādāto produktu rēķinā norādītajai vērtībai. Minētā vienotā likme ir noteikta:

4. Dalībvalstis var atļaut ražošanas organizācijām pārdotās produkcijas vērtībā ietvert arī blakusproduktu vērtību.

5. Produkcijā ietver arī tās produkcijas vērtību, kas izņemta no tirgus un realizēta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.d panta 4. punktu, par aplēsto vidējo cenu, par kādu ražotāju organizācija tos tirgojusi iepriekšējā atsauces periodā.

6. Pārdotās produkcijas vērtībā ieskaita tikai to ražotāju organizāciju un/vai organizācijas biedru produkciju, kuru pārdevusi attiecīgā ražotāju organizācija. To ražotāju organizācijas biedru produkciju, ko pārdod cita ražotāju organizācija, kuru izraudzījusies pašu organizācija, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.a panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu ieskaita otras ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtībā.

7. Faktūru par pārdoto augļu un dārzeņu produkciju attiecīgā gadījumā izraksta “izvedot no ražotāju organizācijas” par produktu, kas uzskaitīts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 I pielikuma IX daļā un kas ir fasēts un sagatavots, neieskaitot:

8. Pārdotās produkcijas vērtību var aprēķināt arī posmā “izvedot no ražotāju organizācijas asociācijas”, pamatojoties tāpat, kā noteikts 7. punktā.

9. Pārdotās produkcijas vērtību var aprēķināt arī posmā “izvedot no meitasuzņēmuma” atbilstoši tiem pašiem noteikumiem, kas noteikti 7. punktā, ar nosacījumu, ka vismaz 90 % no meitasuzņēmuma kapitāla pieder:

10. Ārpakalpojumu izmantošanas gadījumos pārdotās produkcijas vērtību aprēķina posmā “izvedot no ražotāju organizācijas” un ietver tās darbības pievienoto ekonomisko vērtību, ko ražotāju organizācija uzticējusi kā ārpakalpojumu tās dalībniekiem, trešajām personām vai citam meitasuzņēmumam, kas ir atšķirīgs no 9. punktā minētā.

11. Ja produkcijas samazināšanās ir notikusi laika apstākļu, augu vai dzīvnieku slimību vai kaitēkļu invāzijas dēļ, pārdotās produkcijas vērtībā var ieskaitīt visas apdrošināšanas atlīdzības, kas šo iemeslu dēļ saņemtas par ražas apdrošināšanas pasākumiem, uz kuriem attiecas III nodaļas 6. iedaļa vai līdzvērtīgi ražotāju organizācijas pasākumi.

1. Atbalsta ikgadējo maksimālo robežu, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.d panta 2. punktā, aprēķina katru gadu, pamatojoties uz pārdotās produkcijas vērtību 12 mēnešu atsauces periodā, kuru nosaka dalībvalstis.

2. Šo atsauces periodu dalībvalsts nosaka katrai ražotāju organizācijai kā:

3. Šim 12 mēnešu periodam ir jābūt attiecīgās ražotāju organizācijas grāmatvedības pārskata periodam.

Darbības programmas laikā atsauces periods nedrīkst mainīties, izņemot, ja pastāv pienācīgi pamatotas situācijas.

4. Ja produkta vērtības samazinājuma vismaz par 35 % cēloņi nav ražotāju organizācijas pārziņā un kontrolē, tad uzskata, ka realizētās produkcijas vērtība ir 65 % no vērtības iepriekšējā pārskata periodā.

Ražotāju organizācija attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei sniedz pamatojumu tiem iemesliem, kuri minēti pirmajā daļā.

5. Ja nesen atzītām ražotāju organizācijām nav pietiekamu vēsturisko datu par pārdoto produkciju, lai varētu piemērot 2. punktu, par pārdotās produkcijas vērtību var uzskatīt pārdotās produkcijas vērtību, kuru ražotāju organizācija nodrošina atzīšanas nolūkā.

Pirmo daļu pēc analoģijas piemēro ražotāju organizācijas jaunajiem dalībniekiem, kuri pirmo reizi pievienojas ražotāju organizācijai.

6. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai apkopotu informāciju par ražotāju organizāciju, kuras nav iesniegušas darbības programmas, pārdotās produkcijas vērtību.

7. Atkāpjoties no 1. un 6. punkta, pārdotās produkcijas vērtību par atsauces periodu aprēķina saskaņā ar tiesību aktiem, kas bijuši piemērojami atsauces periodā.

Tomēr tām darbības programmām, kas apstiprinātas līdz 2010. gada 20. janvārim, pārdotās produkcijas vērtību par gadiem līdz 2007. gadam aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā pārskata periodā piemērojamajiem tiesību aktiem, bet pārdotās produkcijas vērtību par gadiem, kas seko 2008. gadam, aprēķina, pamatojoties uz 2008. gadā piemērojamajiem tiesību aktiem.

Darbības programmām, kas apstiprinātas pēc 2010. gada 20. janvāra, pārdotās produkcijas vērtību par gadiem, kas seko 2008. gadam, aprēķina, pamatojoties uz piemērojamajiem tiesību aktiem laikā, kad darbības programma ir apstiprināta.

Dalībvalstis nodrošina, ka darbības fondi tiek pārvaldīti tādā veidā, lai ārējiem revidentiem katru gadu būtu iespējams identificēt, pārbaudīt un apstiprināt to izdevumus un ieņēmumus.

1. Finansiālās iemaksas darbības fondā, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.b panta 1. punktā, nosaka ražotāju organizācija.

2. Visiem ražotājiem ir jābūt iespējai gūt labumu no darbības fonda, un visiem ražotājiem ir jābūt iespējai demokrātiski piedalīties lēmumu pieņemšanā par ražotāju organizācijas fondu izlietojumu un finansiālajām iemaksām darbības fondos.

1. Ražotāju organizācijas vēlākais līdz 15. septembrim paziņo dalībvalstij aprēķinātās Savienības iemaksu summas, kā arī to biedru un pašas ražotāju organizācijas iemaksu summas darbības fondos nākamajam gadam, vienlaicīgi iesniedzot apstiprināšanai arī darbības programmas un grozījumu pieprasījumus.

2. Darbības fondu summu aprēķina, pamatojoties uz darbības programmām un pārdotās produkcijas vērtību. Aprēķinā nodala izdevumus krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un citiem pasākumiem.

1. Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.f panta 2. punktā minētās valsts stratēģijas vispārējā struktūra un saturs jānosaka saskaņā ar vadlīnijām, kas izklāstītas VII pielikumā. Stratēģijā var iekļaut reģionālos elementus.

Valsts stratēģijā iekļauj visus lēmumus un noteikumus, ko dalībvalsts pieņēmusi, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II sadaļas II nodaļas I un Ia iedaļu un šo sadaļu.

2. Valsts stratēģiju, arī iestrādāto valsts sistēmu, kas norādīta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.f panta 1. punktā, nosaka katru gadu pirms darbības programmu projektu iesniegšanas. Valsts sistēmai ir jābūt iestrādātai pirms iesniegšanas Komisijā un pēc grozījumu izdarīšanas, ja tādi bijuši nepieciešami, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.f panta 1. punkta otro daļu.

3. Daļa no valsts stratēģijas izstrādes procesa ir sākotnējās situācijas analīze, un to veic dalībvalsts. Tā nosaka un izvērtē apmierināmās vajadzības, sakārto vajadzības prioritāšu secībā, ar darbības programmu palīdzību sasniedzamos mērķus, lai apmierinātu prioritārās vajadzības, nosaka paredzamo rezultātu un sasniedzamos kvantitatīvos mērķus attiecībā pret sākotnējo situāciju, kā arī nosaka vispiemērotākos instrumentus un darbības šo mērķu sasniegšanai.

4. Dalībvalstis nodrošina arī valsts stratēģijas uzraudzību un vērtēšanu un tās īstenošanu ar darbības programmu palīdzību.

Valsts stratēģiju var grozīt, īpaši ņemot vērā uzraudzības un vērtēšanas rezultātus. Šādus grozījumus veic pirms darbības programmu projektu iesniegšanas attiecīgajā gadā.

5. Dalībvalstis valsts stratēģijā nosaka maksimālās fonda procentuālās daļas, kuras var iztērēt katram individuālam pasākumam un/vai pasākuma veidam, un/vai izdevumus, kas nodrošina atbilstošu līdzsvaru starp dažādiem pasākumiem.

1. Papildus paziņojumam, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.f panta 1. punktā, dalībvalstis informē Komisiju arī par visiem grozījumiem valsts sistēmā, uz kuriem attiecina procedūru, kas noteikta minētajā daļā. Komisija nodrošina sistēmas pieejamību citām dalībvalstīm ar līdzekļiem, kurus tā uzskata par piemērotiem.

2. Valsts programmā atsevišķā sadaļā norāda vispārējās prasības par papildināmību, saskaņotību un atbilstību, kam atbilst pasākumi vides jomā, kas izraudzīti saskaņā ar darbības programmu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.f 1. punkta pirmās daļas otrajā teikumā. Komisijai ir jāsniedz dalībvalstīm šāda ziņojuma paraugs.

Sistēmā ietver sarakstu (tas nav visaptverošs) ar darbībām vides jomā un piemērojamiem nosacījumiem, kuras dalībvalstī ir spēkā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.c panta 3. punktu. Attiecībā uz katru pasākumu vides jomā valsts programmā norāda:

3. Pasākumu vides jomā, kas ir līdzīgi agrovides saistībām, ko uzņemas saskaņā ar lauku attīstības programmu, ilgstamība ir tāda pati kā šo saistību ilgstamība. Tos turpina veikt turpmākajā darbības programmā, ja līdzīgu agrovides saistību ilgums pārsniegtu sākotnējās darbības programmas ilgumu. Tomēr dalībvalstis var saīsināt pasākumu vides jomā ilgstamību vai attiecīgi pamatotos gadījumos tos pārtraukt, jo īpaši, pamatojoties uz šās regulas 126. panta 3. punktā minētā termiņa vidusposma novērtējuma rezultātiem.

Valsts programmā norāda termiņu pasākumiem, kas minēti 1. apakšpunktā, un vajadzības gadījumā — pienākumu turpināt pasākumus turpmākās darbības programmas ietvaros.

Dalībvalstis var pieņemt noteikumus, kas papildina Regulu (EK) Nr. 1234/2007 un šo regulu saistībā ar darbības programmu pasākumu, darbību un izdevumu attaisnotību.

1. Par darbībām, kuras iekļautas šajā regulā noteiktajos pasākumos, nepiešķir atbalstu saskaņā ar dalībvalsts lauku attīstības programmu vai programmām, kas apstiprinātas atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 (9), ievērojot 2. punktu.

2. Ja izņēmuma gadījumā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005 atbalsts atbilstīgi minētās Regulas 5. panta 6. punktam ir bijis piešķirts pasākumiem, par kuriem potenciāli varētu saņemt atbalstu saskaņā ar šo regulu, dalībvalstis nodrošina, ka saņēmējs atbalstu par attiecīgo darbību saņem tikai saskaņā ar vienu no shēmām.

Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka, iekļaujot pasākumus ar šādiem izņēmumiem savās lauku attīstības programmās, valsts stratēģija, kas noteikta šās regulas 55. pantā, norāda kritērijus un administratīvos noteikumus, kurus tās piemēros lauku attīstības programmās.

3. Attiecīgā gadījumā un neskarot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 3. punkta, 103.d panta 1. un 3. punkta, 103.e panta un šās regulas 47. panta nosacījumus, atbalsta apjoms šajā regulā paredzētajiem pasākumiem nepārsniedz atbalsta apjomu, kādu piemēro par pasākumiem lauku attīstības programmā.

4. Atbalstu vides darbībām, kas nav pamatlīdzekļu iegāde, ierobežo līdz Regulas (EK) Nr. 1698/2005 I pielikumā noteikto agrovides maksājumu maksimālajām summām. Izņēmuma gadījumos šīs summas var palielināt, ņemot vērā īpašus apstākļus, kas pamatoti valsts stratēģijā, kā noteikts šās regulas 55. pantā. Piešķīrumus pasākumiem vides jomā var palielināt arī, lai atbalstītu darbības saistībā ar prioritātēm, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a pantā.

5. 4. punktu nepiemēro darbībām vides jomā, kuras nav tiešā vai netiešā veidā saistītas ar kādu konkrētu zemes gabalu.

1. Darbības programmās neietver darbības un izdevumus, kas norādīti IX pielikuma sarakstā.

2. Izdevumi, par kuriem var saņemt atbalstu saskaņā ar darbības programmām, var ietvert tikai faktiskās izmaksas. Tomēr dalībvalstis šādos gadījumos pienācīgi pamatotā veidā jau iepriekš var tā vietā noteikt standarta vienotas likmes:

3. Lai pasākums būtu tāds, par kuru var saņemt atbalstu, vairāk nekā 50 % attiecīgo produktu vērtības izteiksmē jābūt tiem, par kuriem ražotāju organizācija ir atzīta. Lai produktus ietvertu šajos 50 %, tiem jānāk no ražotāju organizācijas biedriem vai citas ražotāju organizācijas asociācijas biedriem. 50. pantu pēc analoģijas piemēro attiecībā uz vērtības aprēķinu.

Dalībvalstis savās valsts stratēģijās, kas minētas šās regulas 55. pantā, izklāstīta maksimālo procentuālo gada izdevumu daudzumu saskaņā ar darbības programmu, kas var tikt izlietots pasākumiem saistībā ar iepakojuma apsaimniekošanu videi nekaitīgā veidā. Šis procentuālais daudzums nedrīkst būt lielāks par 20 %, izņemot gadījumus, kad jāņem vērā īpaši valsts vai reģionālie apstākļi, kas jāpamato valsts stratēģijā.

5. Ieguldījumus, tostarp ieguldījumus, kas tiek veikti saskaņā ar izpirkumnomas līgumiem, kuru atmaksas periods pārsniedz darbības programmu ilgumu, var pārnest uz nākamo darbības programmu, ja tam ir pienācīgs ekonomiskais pamatojums, jo īpaši gadījumos, kad fiskālās amortizācijas periods ir ilgāks par pieciem gadiem.

6. Ieguldījumus vai pasākumus var īstenot atsevišķās saimniecībās un/vai ražotāju organizācijas biedru telpās vai ražotāju organizāciju asociācijas dalībnieku telpās, tostarp, ja pasākumus veic kā ārpakalpojumus, ko uztic ražotāju organizācijas dalībniekiem vai ražotāju organizāciju asociācijas dalībniekiem ar nosacījumu, ka tie atbilst darbības programmas izvirzītajiem mērķiem. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumus vai to atlikušo vērtību atgūst, ja ražotāju organizācijas biedrs izstājas no organizācijas. Tomēr attiecīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var paredzēt, ka ražotāju organizācijai nepieprasa atgūt ieguldījumu vai tā atlikušo vērtību.

7. Ieguldījumi un darbības, kas saistītas ar augļu un dārzeņu pārveidošanu, iegūstot pārstrādātus augļus un dārzeņus, var pretendēt uz atbalstu, ja šādi ieguldījumi un darbības sasniegt mērķus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.c panta 1. punktā, tostarp minētās regulas 122. panta pirmās daļas c) punktā ar noteikumu, ka tie ir noteikti valsts stratēģijā, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.f panta 2. punktā.

1. Dalībvalsts var atļaut ražotāju organizāciju apvienībai iesniegt savu pilnīgo vai daļēju darbības programmu, kuru veido darbības, kas ir noteiktas, taču kuras savās darbības programmās nav īstenojusi viena vai vairākas ražotāju dalīborganizācijas.

2. Ražotāju organizāciju apvienību darbības programmas izskata kopā ar ražotāju dalīborganizāciju darbības programmām, tostarp attiecībā uz mērķu izpildi un Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.c punktā noteiktajiem ierobežojumiem.

4. 58., 59. un 60. pantu, 61. panta b) un c) punktu un 63.–67. pantu pēc analoģijas piemēro ražotāju organizāciju apvienību darbības programmām. Tomēr 59. panta b) punktā minēto darbību līdzsvars nav jāievēro attiecībā uz ražotāju organizāciju apvienību daļējas darbības programmām.

1. Ražotāju organizācijas savas darbības programmas iesniedz apstiprināšanai tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kurā atrodas ražotāju organizācijas galvenais birojs, vēlākais līdz tā gada 15. septembrim, kurš ir pirms gada, kad šīs programmas īstenojamas. Tomēr dalībvalstis var pārcelt minēto termiņu.

2. Ja juridiskā persona vai juridiskās personas skaidri noteikta daļa, ieskaitot ražotāju grupu, iesniedz ražotāju organizācijas atzīšanas pieteikumu, tā var vienlaikus iesniegt apstiprināšanai darbības programmu, kas norādīta 1. punktā. Programmas apstiprinājums ir atkarīgs no atzīšanas saņemšanas vēlākais 64. panta 2. punktā noteiktajā galīgajā termiņā.

2. Lēmumu par programmām un fondiem kompetentā valsts iestāde pieņem vēlākais līdz to iesniegšanas gada 15. decembrim.

Dalībvalstis vēlākais līdz 15. decembrim informē ražotāju organizācijas par šiem lēmumiem.

Tomēr pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ lēmumu par darbības programmām un fondiem kompetentā valsts iestāde var pieņemt vēlākais līdz 20. janvārim pēc pieteikuma iesniegšanas dienas. Apstiprinājuma lēmumā var noteikt, ka izdevumi ir attaisnoti, sākot no 1. janvāra gadā pēc pieteikuma iesniegšanas.

1. Ražotāju organizācijas var pieteikt darbības programmu grozījumus, tostarp attiecībā uz to ilgumu, vēlākais, 15. septembrī, lai tos varētu piemērot no nākamā gada 1. janvāra.

2. Grozījumu pieprasījumiem pievieno apliecinošos dokumentus, norādot izmaiņu iemeslu, veidu un sekas.

3. Lēmumus par darbības programmu grozījumu pieprasījumiem kompetentā iestāde pieņem vēlākais līdz tā gada 15. decembrim, kurā iesniegts pieprasījums.

Tomēr pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ lēmumu par darbības programmām un fondiem kompetentā valsts iestāde var pieņemt vēlākais līdz 20. janvārim pēc gada, kurā iesniegts pieprasījums. Apstiprinājuma lēmumā var noteikt, ka izdevumi ir attaisnoti, sākot no 1. janvāra gadā pēc pieprasījuma iesniegšanas.

1. Dalībvalstis var apstiprināt grozījumus darbības programmās gada laikā atbilstoši pašu noteiktajiem nosacījumiem.

2. Dalībvalstu kompetentā iestāde pieņem lēmumus par darbības programmu grozījumiem, kas pieprasīti saskaņā ar 1. punktu, līdz tā gada 20. janvārim, kas seko gadam, par kuru grozījumi ir pieprasīti.

3. Kompetentā valsts iestāde gada laikā var ražotāju organizācijām atļaut:

4. Dalībvalstis paredz nosacījumus, ar kuriem darbības programmas var grozīt gada laikā bez iepriekšēja kompetentās valsts iestādes apstiprinājuma. Attiecībā uz šīm izmaiņām atbalstu var saņemt tikai tādā gadījumā, ja ražotāju organizācija par tām nekavējoties informē kompetento valsts iestādi.

1. Darbības programmas īsteno gada periodos, kas ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

2. Darbības programmas, kas apstiprinātas vēlākais 15. decembrī, īsteno no nākamā gada 1. janvāra.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās un otrās daļas, ja tiek piemērota 64. panta 2. punkta trešā daļa vai 65. panta 3. punkta otrā daļa, saskaņā ar minētajiem noteikumiem apstiprināto darbības programmu īstenošanu sāk vēlākais 31. janvārī pēc to apstiprināšanas.

1. Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.g panta 3. punkta prasībām vēlākais līdz 15. decembrim informē ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības par apstiprināto atbalsta apjomu.

2. Ja tiek piemērota šās regulas 64. panta 2. punkta trešā daļa vai 65. panta 3. punkta otrā daļa, dalībvalstis par apstiprināto atbalsta apjomu informē vēlākais līdz 20. janvārim gadā, par kuru pieprasīts atbalsts.

1. Atbalsta pieteikumus vai pieteikumus par tā atlikušo summu attiecībā uz katru darbības programmu, par kuru tiek prasīts atbalsts, ražotāju organizācijas iesniedz kompetentajai iestādei vēlākais 15. februārī pēc tā gada, par kuru pieprasīts atbalsts.

3. Pieteikumos var ietvert plānotos, taču neveiktos izdevumus, ja tiek pierādīti šādi elementi:

Atbalsta maksājumu veic un nodrošinājumu, kas iemaksāts saskaņā ar 71. panta 3. punktu, atmaksā tikai tad, ja pierādījumi par to, ka ir izdarīti pirmās daļas b) apakšpunktā minētie plānotie izdevumi, ir iesniegti ne vēlāk kā nākamā gada 30. aprīlī, kas seko gadam, kurā ieplānots veikt minētos izdevumus, un ja ir faktiski pierādītas tiesības saņemt atbalstu.

4. Ja pieteikumi tiek iesniegti pēc 1. punktā noteiktā datuma, atbalstu samazina par 1 % par katru kavējuma dienu.

Ārkārtas un pienācīgi pamatotos gadījumos kompetentā iestāde var pieņemt pieteikumus pēc 1. punktā norādītā datuma, ja ir veiktas vajadzīgās pārbaudes un tiek ievērots 70. pantā noteiktais maksājumu termiņš.

5. Ražotāju organizāciju apvienības var iesniegt atbalsta pieteikumu, kas minēts 1. pantā, to locekļu vārdā, ja šie locekļi ir ražotāju organizācijas un ja par katru locekli ir iesniegti apliecinoši dokumenti, kā minēts 2. pantā. Ražotāju organizācijas ir atbalsta gala saņēmēji.

Dalībvalstis atbalstu samaksā līdz 15. oktobrim tajā gadā, kas seko programmas īstenošanas gadam.

1. Dalībvalstis var ļaut ražotāju organizācijām iesniegt avansa maksājuma pieteikumu par atbalsta daļu, kas atbilst paredzamajiem izdevumiem, kuri rodas darbības programmas rezultātā trīs vai četru mēnešu laika periodā, kas sākas mēnesī, kad tiek iesniegts avansa maksājuma pieteikums.

2. Pieteikumus par avansa maksājumiem iesniedz atbilstoši dalībvalsts lēmumam vai nu ik pa trim mēnešiem janvārī, aprīlī, jūlijā un oktobrī, vai ik pa četriem mēnešiem janvārī, maijā un septembrī.

Kopējā veikto avansa maksājumu summa viena gada laikā nedrīkst pārsniegt 80 % no darbības programmas sākotnēji apstiprinātās atbalsta summas.

3. Avansa maksājumus veic ar nosacījumu, ka saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2220/85 (12) tiek sniegts nodrošinājums par summu, kas vienāda ar 110 % no avansa.

Dalībvalstis paredz nosacījumus, lai nodrošinātu, ka ir iekasētas finansiālās iemaksas darbības fondā saskaņā ar šās regulas 52. pantu un 53. pantu, un iepriekšējie avansa maksājumi un attiecīgās ražotāju organizācijas iemaksas ir faktiski izlietotas.

4. Pieteikumus par nodrošinājumu atbrīvošanu var iesniegt kārtējā programmas gada laikā, un tiem pievieno attiecīgos apliecinošos dokumentus, piemēram, rēķinus un dokumentus, kas apliecina, ka maksājums ir veikts.

5. Primārā prasība Regulas (EK) Nr. 2220/85 20. panta 2. punkta izpratnē aptver darbības programmās noteikto darbību izpildi, ievērojot saistības, kas noteiktas šās regulas 61. panta b) un c) apakšpunktā.

Ja netiek izpildīta primārā prasība vai tiek pieļauta būtiska 61. panta b) un c) apakšpunktā noteikto saistību neizpilde, nodrošinājums tiek konfiscēts, neskarot citas piemērojamās soda sankcijas saskaņā ar V nodaļas 3. iedaļu.

Ja netiek izpildītas citas prasības, nodrošinājums tiek konfiscēts proporcionāli konstatētā pārkāpuma smagumam.

6. Dalībvalstis var noteikt minimālo summu un termiņus attiecībā uz avansa maksājumiem.

Dalībvalstis var atļaut ražotāju organizācijām pieprasīt maksājumu par atbalsta daļu, kas atbilst darbības programmas izdevumiem.

Pieteikumus var iesniegt jebkurā laikā, taču ne biežāk par trim reizēm gada laikā. Tiem pievieno attiecīgos apliecinošos dokumentus, piemēram, rēķinus un dokumentus, kas apliecina, ka maksājums ir veikts.

Maksājumi saskaņā ar pieteikumiem par atbalsta daļas izmaksu nedrīkst pārsniegt 80 % no atbalsta daļas, kas atbilst summām, kas jau iztērētas saskaņā ar darbības programmu attiecīgajā periodā. Dalībvalstis var noteikt minimālo summu un termiņus attiecībā uz daļējiem maksājumiem.

Dalībvalstis var noteikt, ka viens vai vairāki no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.c. panta 2. punktā norādītajiem pasākumiem to teritorijā netiek piemēroti.

Aizdevumus, kas ņemti, lai finansētu krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.c. panta 2. punktu, un kuru atmaksas termiņš pārsniedz darbības programmas ilgumu, var pārnest uz nākamo darbības programmu, ja tam ir pienācīgs ekonomiskais pamatojums.

Šajā iedaļā ir izklāstīti noteikumi par izņemšanu no tirgus, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.c. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

Šajā nodaļā “no tirgus izņemtie produkti”, “izņemtie produkti” un “pārdošanai neizliktie produkti” nozīmē produktus, kas ir šādā veidā izņemti no tirgus.

1. Ja attiecīgajam produktam pastāv tirdzniecības standarts, kā noteikts II sadaļā, šādam produktam, kuru izņem no tirgus, ir jāatbilst šiem standartiem, izņemot nosacījumus par produktu noformējumu un marķējumu. Produktus var izņemt neiepakotus, visus lielumus kopā, ar nosacījumu, ka tiek izpildītas minimālās prasības attiecībā uz II šķiru, jo īpaši attiecībā uz kvalitāti un lielumu.

Tomēr “miniprodukcijai” saskaņā ar attiecīgajiem standartiem ir jāatbilst piemērojamajiem tirdzniecības standartiem, ieskaitot nosacījumus par produktu noformējumu un marķējumu.

2. Ja attiecīgajam produktam šādi tirdzniecības standarti nepastāv, produktiem, kurus izņem no tirgus, ir jāatbilst minimālajām prasībām, kas noteiktas IX pielikumā. Dalībvalstis var noteikt papildu noteikumus, kas papildina šīs minimālās prasības.

Trīs gadu vidējais rādītājs izņemšanai no tirgus bezmaksas izplatīšanai

1. Robežu 5 % apmērā no pārdotās produkcijas, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.d. panta 4. punktā, aprēķina kā to produktu kopējo apjomu aritmētisko vidējo, attiecībā uz kuriem ražotāju organizācija ir saņēmusi atzīšanu un kuri tirgoti ar ražotāju organizācijas starpniecību trīs iepriekšējo gadu laikā.

2. Nesen atzītām ražotāju organizācijām dati par tirdzniecības gadiem līdz atzīšanai ir:

1. Ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības ar iepriekšēju rakstveida elektrosakaru vai elektronisku paziņojumu informē kompetentās valsts iestādes par visām izņemšanas darbībām, kuras tās plāno veikt.

Šādā paziņojumā īpaši norāda intervencē iekļauto produktu sarakstu un to pamata raksturojumu saskaņā ar atbilstošajiem tirdzniecības standartiem, aplēsto katra attiecīgā produkta daudzumu, to paredzēto galamērķi un vietu, kurā var veikt izņemto produktu pārbaudi atbilstīgi 108. pantam.

Paziņojumiem pievieno sertifikātu, kurā apliecināts, ka izņemtie produkti atbilst spēkā esošajiem tirdzniecības standartiem vai 76. pantā noteiktajām minimālajām prasībām.

2. Dalībvalstis nosaka sīki izstrādātu kārtību, kādā ražotāju organizācijas iesniedz 1. punktā noteikto paziņojumu, jo īpaši attiecībā uz termiņiem.

1. Atbalsts par izņemšanu no tirgus, kas ietver gan Savienības iemaksu, gan ražotāju organizācijas iemaksu, nedrīkst pārsniegt summas, kas noteiktas X pielikumā attiecībā uz šajā pielikumā minētajiem produktiem. Citiem produktiem dalībvalstis nosaka maksimālo atbalsta summu.

Ja ražotāju organizācija ir saņēmusi kompensāciju no trešajām personām par produktiem, kas izņemti no tirgus, atbalstu, kas minēts pirmajā daļā, samazina par summa, kas ekvivalenta tīrajiem ienākumiem, ko ražotāju organizācijas saņēmušas no produktiem, kas izņemti no tirgus. Lai saņemtu tiesības pretendēt uz atbalstu, attiecīgos produktus izņem no komerciālā augļu un dārzeņu tirgus.

2. No tirgus izņemto produktu vērtība jebkuram no produktiem jebkurā no ražotāju organizācijām nedrīkst pārsniegt 5 % no pārdotās produkcijas. Tomēr minētajā procentuālajā daļā neņem vērā daudzumus, kas realizēti kādā no veidiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.d. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā, vai jebkādā citā veidā, ko dalībvalsts apstiprinājusi saskaņā ar 80. panta 2. punktu.

Pārdotās produkcijas apjomu aprēķina kā vidējo pārdotās produkcijas apjomu iepriekšējos trīs gados. Ja šī informācija nav pieejama, izmanto pārdotās produkcijas apjomu, par kādu ražotāju organizācija tikusi atzīta.

Pirmajā daļā minētie procenti ir gada vidējais rādītājs trīs gadu periodā ar 5 % pieļaujamo pārsniegumu gadā.

3. Savienības finansiālā palīdzība gadījumā, ja no tirgus tiek izņemti augļi un dārzeņi, no kuriem atbrīvojas, nododot tos bezmaksas izplatīšanai labdarības organizācijām un iestādēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.d panta 4. punktā, attiecas tikai uz maksājumu par produktiem, no kuriem atbrīvojas saskaņā ar šā panta 1. punktu un izmaksām, kas minētas šās regulas 81. panta 1. punktā un 82. panta 1. punktā.

1. Dalībvalstis nosaka no tirgus izņemto produktu atļautos galamērķus. Tās pieņem nosacījumus, lai nodrošinātu, ka izņemšanas no tirgus un galamērķa izvēles rezultātā netiek izraisīta negatīva ietekme uz apkārtējo vidi un negatīvas fitosanitārās sekas. Par izmaksām, kas radušās ražotāju organizācijai šo nosacījumu ievērošanas dēļ, darbības programmas ietvaros var saņemt atbalstu kā daļu no atbalsta par produktiem, kas izņemti no tirgus.

2. Galamērķi, kas minēti 1. punktā, ietver bezmaksas izplatīšanu Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.d panta 4. punkta nozīmē un jebkurus citus līdzvērtīgus galamērķus, ko apstiprinājušas dalībvalstis.

Dalībvalstis var atļaut labdarības organizācijām un iestādēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.d panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā, lūgt izņemšanai no tirgus paredzēto produktu galasaņēmējiem simbolisku samaksu par šiem produktiem, ja tie jau ir pārstrādāti.

Var būt atļauta bezmaksas izplatīšanas saņēmēju samaksa natūrā augļu un dārzeņu pārstrādātājiem, ja šāds maksājums veikts tikai tālab, lai kompensētu apstrādes izmaksas, un ja dalībvalstī, kurā maksājums tiek veikts, ir paredzēti noteikumi, kas nodrošina, ka pārstrādātie produkti ir patiešām paredzēti otrajā daļā minēto galīgo saņēmēju patēriņam.

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu kontaktus un sadarbību starp to apstiprinātajām ražotāju organizācijām un labdarības organizācijām un iestādēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.d panta 4. punktā.

3. Ir iespējama produktu nodošana pārstrādes nozarei. Dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgajās ražošanas nozarēs Savienībā vai saistībā ar ievestajiem produktiem nerodas konkurences izkropļojumi un ka produkti, kas izņemti no tirgus, nenonāk atpakaļ komerciālajā tirgū. Spirtu, ko iegūst destilējot, izmanto vienīgi rūpniecības vai enerģētikas vajadzībām.

1. Transporta izmaksas visu no tirgus izņemto produktu bezmaksas izplatīšanai ir attaisnotas saskaņā ar darbības programmu, pamatojoties uz vienotām summām, kas noteiktas XII pielikumā atbilstoši attālumam starp izņemšanas vietu un noteikto piegādes vietu.

Attiecībā uz jūras pārvadājumiem — dalībvalstis nosaka attālumu no izņemšanas vietas līdz piegādes vietai. Tādējādi noteiktā kompensācija nedrīkst pārsniegt sauszemes transporta izmaksas pa īsāko maršrutu no iekraušanas vietas līdz teorētiskajai izkraušanas vietai. XII pielikumā noteiktajām summām tiek piemērots korekcijas koeficients 0,6.

2. Transporta izmaksas tiek izmaksātas tai personai, kura faktiski sedz attiecīgās transportēšanas darbības finansiālās izmaksas.

Maksājumu veic, ja tiek uzrādīti apliecinošie dokumenti, kas jo īpaši apliecina:

1. Ar svaigu augļu un dārzeņu, kas izņemti no tirgus, bezmaksas izplatīšanu saistītās šķirošanas un iepakošanas izmaksas ir attaisnotas saskaņā ar darbības programmām atbilstoši XIII pielikuma A daļā norādītajiem vienotās likmes apjomiem, ja produkti tiek fasēti iepakojumos, kuros ir mazāk par 25 kg tīrsvara.

2. Uz bezmaksas izplatīšanai paredzētu produktu iepakojuma jābūt redzamai Eiropas emblēmai kopā ar vienu vai vairākām atsaucēm, kas norādītas XIII pielikuma B daļā.

3. Šķirošanas un iepakošanas izmaksas tiek segtas tām ražotāju organizācijām, kuras ir veikušas šīs darbības.

Maksājumu veic, ja tiek uzrādīti apliecinošie dokumenti, kas jo īpaši apliecina:

1. Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.d. panta 4. punktā norādītie no tirgus izņemto produktu saņēmēji apņemas:

Dalībvalstis var nolemt, ka saņēmējiem nav jāveic 1. punkta b) apakšpunktā minētā uzskaite, ja tie saņem tikai nelielus daudzumus vai ja dalībvalstis uzskata, ka riska līmenis ir zems. Šādu lēmumu un tā pamatojumu reģistrē.

2. Priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana ir papildu un atšķirīgas darbības salīdzinājumā ar parasto audzēšanas praksi.

Nosacījumi priekšlaicīgas ražas novākšanas un ražas nenovākšanas piemērošanai

1. Attiecībā uz priekšlaicīgu ražas novākšanu un ražas nenovākšanu dalībvalstis:

2. Ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības, izmantojot agrīnu rakstveida elektrosakaru vai elektronisku ziņojumu, paziņo kompetentām valsts iestādēm par katru priekšlaicīgu ražas novākšanas vai ražas nenovākšanas darbību, ko tās plāno veikt.

Katra gada pirmajā paziņojumā par attiecīgo produktu tie ietver analīzi, kas pamatota uz paredzamo tirgus situāciju, kura attaisno priekšlaicīgu ražas novākšanu kā krīzes novēršanas pasākumu.

3. Vienam produktam vienā zonā viena gada vai divu secīgu gadu laikā nedrīkst piemērot gan priekšlaicīgu ražas novākšanu, gan ražas nenovākšanu.

4. Tās kompensācijas lielums (kurā ir gan Savienības ieguldījums, gan ražotāju organizācijas ieguldījums) par priekšlaicīgu ražas novākšanu un ražas nenovākšanu ir hektārmaksājumi, ko nosaka dalībvalsts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu:

1. Dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus par pārdošanas veicināšanas un komunikācijas pasākumu piemērošanu. Šiem noteikumiem ir jānodrošina iespēja ātri piemērot šos pasākumus, kad tie nepieciešami.

2. Darbības saskaņā ar pārdošanas veicināšanas un komunikācijas pasākumiem papildina notiekošās pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbības, ko izmanto attiecīgā ražotāju organizācija.

Ražas apdrošināšanas pasākumu pārvaldību veic ražotāju organizācija, kura dod savu ieguldījumu ražotāju ienākumu aizsardzībā un to tirgus zaudējumu segšanā, ko ražotāju organizācijai un/vai tās biedriem radījušas dabas katastrofas, klimatiskie apstākļi un, attiecīgā gadījumā, slimības un kaitēkļu invāzija.

1. Attiecībā uz ražas apdrošināšanas pasākumiem dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus par pasākumu īstenošanu, ieskaitot tos, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka ražas apdrošināšanas pasākumi nekropļo konkurenci apdrošināšanas tirgū.

2. Dalībvalstis var nodrošināt papildu valsts finansējumu, lai atbalstītu ražas apdrošināšanas pasākumus, kuri saņem līdzekļus no darbības fonda. Tomēr kopējais valsts atbalsts ražas apdrošināšanai nedrīkst pārsniegt:

Pirmās daļas b) apakšpunktā noteiktā robeža ir piemērojama arī gadījumos, kad darbības fonds citādi atbilst kritērijiem, lai saņemtu Savienības finansiālo atbalstu 60 % apmērā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.d. panta 3. punktu.

3. Ražas apdrošināšanas pasākumi neietver apdrošināšanas maksājumus, kuri nodrošina ražotājiem kompensāciju, kas pārsniedz 100 % no ienākumu zaudējumiem, ņemot vērā visas kompensācijas, ko ražotāji par apdrošināto risku saņem no citām atbalsta shēmām.

4. Šajā pantā jēdzienam “nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kas pielīdzināmi dabas katastrofām”, ir tā pati nozīme, kas minēta Komisijas Regulas (EK) Nr. 1857/2006 (13) 2. panta 8. punktā.

Nosacījumi atbalstam savstarpējā atbalsta fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai

1. Nosacījumi atbalstam savstarpējā atbalsta fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai

2. Atbalstu administratīvajām izmaksām, kas rodas, izveidojot savstarpējā atbalsta fondus, veido gan Savienības ieguldījums, gan ražotāju organizācijas ieguldījums. Kopējais atbalsta apjoms administratīvajām izmaksām, kas rodas, izveidojot savstarpējā atbalsta fondus, nedrīkst pārsniegt šādu daļu no ražotāju organizācijas ieguldījuma savstarpējā atbalsta fondā pirmajā, otrajā un trešajā darbības gadā:

3. Ražotāju organizācija var saņemt 2. punktā minēto atbalstu tikai vienu reizi un tikai fonda darbības pirmo triju gadu laikā. Ja ražotāju organizācija pieprasa atbalstu tikai otrajā vai trešajā fonda darbības gadā, atbalsta apjoms ir šāds:

4. Dalībvalstis var noteikt robežas summām, kādas ražotāju organizācija var saņemt kā atbalstu savstarpējā atbalsta fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai.

1. Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.e panta 1. punkta nolūkos ražotāju organizācijas pakāpi reģionā dalībvalsts aprēķina kā augļu un dārzeņu produkcijas vērtību, kas tika iegūta šajā reģionā un ko pārdevušas ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības un ražotāju grupas, kas dalīta ar kopējo tās augļu un dārzeņu produkcijas vērtību, kas tika iegūta šajā reģionā.

2. Ražotāju organizācijas pakāpi atsevišķā dalībvalsts reģionā uzskata par īpaši zemu, ja vidējās pakāpes, ko aprēķina par pēdējiem trīs gadiem, par kuriem ir pieejami dati, kā paredzēts 1. punktā, ir mazāka par 20 %.

Valsts finansiālo atbalstu drīkst piešķirt tikai par augļu un dārzeņu produkciju, kas saražota šajā pantā minētajā reģionā. Šajā nodaļā reģions tiek uzskatīts par atsevišķu dalībvalsts teritorijas daļu, ņemot vērā tā pārvaldes, ģeogrāfiskās vai ekonomiskās īpašības.

1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai pieprasījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.e panta 1. punktu, lai saņemtu atļauju piešķirt valsts finansiālo atbalstu par darbības programmām, ko īstenos jebkurā kalendārajā gadā līdz 31. janvārim attiecīgajā gadā.

Pieprasījumam pievieno pierādījumus, kas apliecina, ka ražotāju organizācijas pakāpe attiecīgajā reģionā ir īpaši zema atbilstoši šās regulas 91. pantā noteiktajam un ka atbalsts tiek saņemts tikai par augļu un dārzeņu nozares produktiem, kas saražoti attiecīgajā reģionā, kā arī ziņas par attiecīgajām ražotāju organizācijām, atbilstošā atbalsta summu un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.b panta 1. punktu veikto finansiālo iemaksu daļu.

2. Komisija pieprasījumu apstiprina vai noraida trīs mēnešu laikā pēc tā iesniegšanas. Ja Komisija nesniedz atbildi šajā termiņā, uzskatāms, ka pieprasījums ir apstiprināts.

Ja pieprasījums ir nepilnīgs, noteiktais trīs mēnešu periods tiek apturēts, un dalībvalsti informē par konstatēto neatbilstību. Apturēšana stājas spēkā no dienas, kurā dalībvalsti informē par darbības apturēšanu, un ilgst līdz pilnīga pieprasījuma saņemšanai.

Ražotāju organizācija, kas vēlas pieteikties valsts finansiālajam atbalstam, vajadzības gadījumā izdara grozījumus savā darbības programmā atbilstīgi 65. un 66. pantam.

1. Ražotāju organizācijas iesniedz pieteikumu valsts finansiālajam atbalstam un dalībvalstis atbalstu izmaksā saskaņā ar 69. un 70. pantu.

2. Dalībvalstis var pieņemt papildu noteikumus par valsts finansiālā atbalsta maksājumu, tostarp, paredzot avansa un daļēju maksājumu iespēju.

1. Dalībvalstis var pieprasīt Savienības kompensāciju par apstiprināto valsts finansiālo atbalstu, kas faktiski izmaksāts ražotāju organizācijām, līdz 1. janvārim divus gadus pēc programmas īstenošanas gada.

Pieprasījumam pievieno pierādījumus, kas apliecina, ka iepriekšējo triju no četriem gadu laikā ir izpildīti nosacījumi, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.e panta 1. punktā, kā arī ziņas par attiecīgajām ražotāju organizācijām, faktiski izmaksātajām atbalsta summām un aprakstu par darbības fonda sadalījumu: fonda kopējā summa un Savienības, dalībvalstu (valsts finansiālais atbalsts) un ražotāju organizāciju un to locekļu iemaksas.

2. Komisija pieņem lēmumu par šā pieprasījuma apstiprināšanu vai noraidīšanu. Pieprasījumu noraida, ja nav ievēroti noteikumi par atļauju piešķiršanu un valsts finansiālā atbalsta atmaksāšanu vai ja pieprasītāja dalībvalsts neievēro noteikumus par ražotāju organizācijām, darbības fondu un darbības programmām, kas noteikti šajā regulā vai Regulā (EK) Nr. 1234/2007.

3. Ja Savienības kompensācija par atbalstu ir apstiprināta, attaisnotos izdevumus Komisijai deklarē saskaņā ar procedūru, kas noteikta Komisijas Regulas (EK) Nr. 883/2006 (14) 5. pantā.

4. Savienības piešķirtās kompensācijas daļa par valsts finansiālo atbalstu nepārsniedz 60 % no valsts finansiālā atbalsta, kas piešķirts ražotāju organizācijai.

1. Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma ražotāju grupām un ražotāju organizācijām jāsniedz visa attiecīgā informācija, kas nepieciešama, lai sastādītu 97. panta b) punktā minēto gada ziņojumu.

2. Ražotāju organizācijas iesniedz gada ziņojumus par darbības programmu īstenošanu, kurus pievieno atbalsta pieteikumiem.

Vajadzības gadījumā gada ziņojumā norāda, kādi efektīvi aizsardzības pasākumi tiek īstenoti saskaņā ar valsts stratēģiju un piemērojot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.c panta 5. punktu, lai aizsargātu vidi no iespējamā papildu sloga, kas rodas no ieguldījumiem, ko atbalsta darbības programma.

4. Par darbības programmas piemērošanas pēdējo gadu 1. punktā norādīto gada ziņojumu aizstāj nobeiguma ziņojums.

Nobeiguma ziņojumos norāda, kādā mērā ir sasniegti programmu mērķi. Tajos skaidro izmaiņas darbībās un/vai metodēs un norāda faktorus, kas veicinājuši programmas īstenošanas sekmes vai neveiksmes un kas ņemti vērā vai tiks ņemti vērā, sagatavojot turpmākās darbības programmas vai izdarot grozījumus esošajās darbības programmās.

5. Neskarot šajā regulā ietvertos īpašos noteikumus, ja ražotāju organizācija dalībvalstij nenosūta paziņojumu atbilstoši prasībām saskaņā ar šo regulu vai Regulu (EK) Nr. 1234/2007 vai ja paziņojums izrādās nepareizs, ņemot vērā objektīvus dalībvalsts rīcībā esošus faktus, dalībvalsts atliek attiecīgās darbības programmas apstiprinājumu nākamajam gadam, kamēr paziņojums nav sagatavots pareizi.

Dalībvalsts savā gada ziņojumā, kas minēts šās regulas 97. panta b). punktā, iekļauj ziņas par tādiem gadījumiem.

Dalībvalstu paziņojumi par ražotāju organizācijām, ražotāju organizāciju apvienībām un ražotāju grupām

Dalībvalstu paziņojumi par ražotāju noteiktajām cenām augļu un dārzeņu iekšējā tirgū

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes paziņo Komisijai līdz katras trešdienas plkst. 12.00, pusdienlaikā (pēc Briseles laika) par katru tirgus dienu vidējās augļu un dārzeņu cenas, saskaņā ar kurām tirgo reprezentatīvos tirgos, kas uzskaitīti XV pielikuma A daļā.

Augļiem un dārzeņiem, uz kuriem attiecas vispārīgais tirdzniecības standarts, paziņo cenas tikai tiem produktiem, kuri atbilst minētajam standartam, taču cenas produktiem, kuri atbilst īpašam tirdzniecības standartam, attiecas tikai uz I šķiras produktiem.

Paziņotās cenas ir neiesaiņotu produktu, šķirotu produktu un vajadzības gadījumā produktu uz paliktņiem cenas, kas izteiktas euro par 100 kilogramiem tīrā svara.

Ja šādi dati ir pieejami, dalībvalstis paziņo cenas, kas atbilst produktu veidiem un šķirnēm, izmēriem un/vai noformējumam, kā norādīts XV pielikuma A daļā. Ja reģistrētās cenas attiecas uz citiem produktu veidiem, šķirnēm, izmēriem un/vai noformējumiem, nekā tiem, kas norādīti XV pielikuma A daļā, dalībvalstu kompetentās iestādes paziņo Komisijai par to produktu veidiem, šķirnēm, izmēriem un/vai noformējumiem, uz kuriem attiecas cenas.

2. Dalībvalstis nosaka attiecīgo augļu un dārzeņu ražošanas reprezentatīvos tirgus, pamatojoties uz darījumiem, kurus veic fiziski identificējamos tirgos, piemēram, vairumtirdzniecībā, izsoles vai citās fiziskās vietās, kur piedāvājums atbilst pieprasījumam, vai pamatojoties uz tiešajiem darījumiem starp ražotājiem, tostarp ražotāju organizācijām, un individuāliem pircējiem, piemēram, vairumtirgotājiem, tirgotājiem, izplatīšanas centriem vai citiem atbilstīgiem operatoriem. Reprezentatīvos tirgus var noteikt arī, pamatojoties uz darījumu, kurus veic fiziski identificējamos tirgos, un tiešo darījumu kombināciju.

3. Dalībvalstu kompetentās iestādes pēc izvēles var paziņot Komisijai par ražotāju noteiktajām cenām augļiem un dārzeņiem, kā arī citiem produktiem, kas uzskaitīti XV pielikuma B daļā.

4. Paziņojumus par cenām saskaņā ar 3. punktu veic saskaņā ar pamatnostādnēm, kas jāpieņem Komisijai un ko Komisija dara publiski pieejamus, izmantojot metodes, ko tā uzskata par piemērotām.

Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz visiem atbalsta pieteikumiem, kurus iesniegusi viena un tā pati ražotāju organizācija vai ražotāju grupa, tiek piemērota vienotas identifikācijas sistēma. Šai identifikācijai jābūt saderīgai ar Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 15. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto identitātes reģistrācijas sistēmu (15).

Neskarot šās regulas īpašos noteikumus, dalībvalstis paredz atbilstošas procedūras, saskaņā ar kurām iesniedzami atbalsta, atzīšanas un darbības programmas apstiprināšanas pieteikumi, kā arī maksājuma pieprasījumi.

Gadījumos, kuros ir lietderīgi pārbaudes veikt ar paraugu ņemšanu, dalībvalstis ar pārbaužu veida un biežuma palīdzību, pamatojoties uz riska analīzi, nodrošina, ka pārbaudes ir piemērotas attiecīgajam pasākumam.

Administratīvās pārbaudes veic par visiem atbalsta pieteikumiem un visiem maksājuma pieprasījumiem, un tās aptver visus iespējamos un atbilstīgos elementus. Procedūrās jābūt ietvertai prasībai reģistrēt veiktās darbības, pārbaudes rezultātus un pasākumus, kas veikti attiecībā uz pārkāpumiem.

1. Par katru pārbaudi uz vietas sagatavo uzraudzības ziņojumu, lai varētu pārskatīt sīku informāciju par veiktajām pārbaudēm. Ziņojumā jo īpaši norāda:

2. Saņēmējam var atļaut parakstīt ziņojumu, lai viņš apliecinātu savu klātbūtni pārbaudē un pievienotu savas piezīmes. Ja tiek atklāti pārkāpumi, saņēmējs var saņemt pārbaudes ziņojuma kopiju.

3. Par pārbaudēm uz vietas var iepriekš informēt ar nosacījumu, ka tādējādi netiek apdraudēts pārbaudes mērķis. Iepriekšēju informēšanu veic pēc iespējas īsu brīdi pirms tās veikšanas.

4. Ja iespējams, šajā regulā noteiktās pārbaudes uz vietas un citas Savienības noteikumos noteiktās pārbaudes attiecībā uz lauksaimniecības subsīdijām veic vienlaicīgi.

1. Pirms ražotāju organizācijas atzīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.b panta 2. punkta a) apakšpunktu dalībvalstis veic pārbaudi uz vietas ražotāju organizācijā, lai pārbaudītu atbilstību atzīšanas nosacījumiem.

2. Pirms darbības programmas apstiprināšanas saskaņā ar 64. pantu kompetentā valsts iestāde ar visiem piemērotiem līdzekļiem, ieskaitot pārbaudes uz vietas, pārbauda apstiprināšanai iesniegto darbības programmu un, attiecīgā gadījumā, tās izmaiņu pieprasījumus. Šīs pārbaudes īpaši attiecas uz:

1. Pirms maksājuma piešķiršanas dalībvalstis veic administratīvās pārbaudes par visiem atbalsta pieteikumiem, kā arī papildus tam veic pārbaudes uz vietas izlases kārtā, kā norādīts 106. pantā.

2. Administratīvajās pārbaudēs par atbalsta pieteikumiem ietver jo īpaši un, ciktāl tas ir piemēroti attiecīgajam pieteikumam, pārbaudes par:

3. Maksājumus, kas finansēti saskaņā ar darbības programmu, apliecina ar rēķiniem un dokumentiem, kas apstiprina šo maksājumu veikšanu. Ja to nav iespējams izdarīt, maksājumus apliecina ar dokumentiem ar līdzvērtīgu pierādījuma vērtību. Izmantotos rēķinus sastāda ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai meitasuzņēmums situācijā, kas minēta 50. panta 9. punktā, vai saskaņā ar dalībvalsts sniegto atļauju viena vai vairāku tās ražotāju organizācijas biedru vārdā. Tomēr attiecīgā gadījumā rēķinus par personāla izmaksām, kas aprakstīti IX pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā, sastāda ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai meitasuzņēmuma vārdā situācijā, kas minēta 50. panta 9. punktā.

Pārbaudes uz vietas attiecībā uz atbalsta pieteikumiem par darbības programmām

1. Regulas 69. panta 1. punktā minētā atbalsta pieteikuma pārbaudes kontekstā dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas ražotāju organizāciju telpās, lai pārliecinātos par atbilstību atbalsta vai tā atlikuma piešķiršanas nosacījumiem attiecīgajā gadā.

2. Pārbaudes, kas minētas 1. punktā, katru gadu ir jāveic attiecībā uz ievērojamu pieteikumu izlasi. Dalībvalstīs, kurās ir vairāk nekā 10 atzītas ražotāju organizācijas, izlasei ir jāatbilst vismaz 30 % no kopējās pieprasītā atbalsta summas. Pārējos gadījumos katra ražotāju organizācija ir jāapmeklē vismaz vienu reizi triju gadu laikā.

Pirms atbalsta vai atlikuma izmaksas par darbības programmas pēdējo gadu katrā ražotāju organizācijā jābūt veiktai vismaz vienai pārbaudei.

3. Uz vietas veikto pārbaužu rezultātus izvērtē, lai noteiktu, vai kādas no atklātajām problēmām ir sistemātiskas, kas radītu risku citām līdzīgām darbībām, saņēmējiem vai iestādēm. Izvērtējumā arī nosaka šādu situāciju cēloņus, nepieciešamo turpmāko izpēti un nepieciešamās darbības situācijas labošanai un profilaksei.

Ja pārbaudēs kādā reģionā vai reģiona daļā vai attiecībā uz kādu konkrētu ražotāju organizāciju konstatē būtiskus pārkāpumus, dalībvalstij attiecīgā gada laikā ir jāveic papildu pārbaudes un jāpalielina atbilstošais nākamajā gadā pārbaudāmo pieteikumu procentuālais daudzums.

4. Dalībvalsts nosaka, kuras ražotāju organizācijas jāpārbauda, pamatojoties uz riska analīzi.

1. Darbības programmu pasākumu pārbaudēs uz vietas dalībvalstis jo īpaši pārbauda:

2. Pārdotās produkcijas vērtību pārbauda, pamatojoties uz datiem grāmatvedības uzskaites sistēmā, kāda nepieciešama saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Šim nolūkam dalībvalstis var nolemt, ka pārdotās produkcijas vērtības deklarācija ir jāapliecina tādā pašā veidā, kā saskaņā ar valsts tiesību aktiem apliecina grāmatvedības datus.

Pārbaudi par pārdotās produkcijas vērtības deklarāciju var veikt pirms attiecīgā atbalsta pieteikuma iesniegšanas. To veic vēlākais līdz atbalsta maksājuma saņemšanai.

3. Izņemot ārkārtas apstākļus, pārbaude uz vietas ietver pasākuma apmeklējumu vai, ja tas ir nemateriālas dabas pasākums, šā pasākuma virzītāja apmeklējumu. Jo īpaši pasākumi individuālajās saimniecībās, uz kurām attiecas 106. panta 2. punktā minētā izlase, ir jāapmeklē vismaz vienu reizi, lai pārbaudītu to izpildi.

Tomēr dalībvalstis var nolemt neveikt šādus apmeklējumus attiecībā uz neliela mēroga pasākumiem un gadījumos, kad tās uzskata, ka risks, ka atbalsta saņemšanas nosacījumi nav izpildīti vai arī pasākums nav faktiski noticis, ir ļoti zems. Šādu lēmumu un tā pamatojumu reģistrē.

4. Pārbaudē uz vietas pārbauda visas ražotāju organizācijas un tās biedru saistības un pienākumus, kurus var pārbaudīt apmeklējuma laikā.

5. Regulas 106. panta 2. punktā noteiktā pārbaužu īpatsvara izpildes aprēķināšanā ir ieskaitāmas tikai tās pārbaudes, kas atbilst visām šā panta prasībām.

1. Dalībvalstis veic izņemšanas no tirgus darbību pirmā līmeņa pārbaudes visās ražotāju organizācijās, ietverot dokumentācijas un identitātes pārbaudi un fizisko pārbaudi, attiecīgā gadījumā ņemot paraugus, lai tādējādi pārbaudītu no tirgus izņemto produktu svaru, un pārbauda atbilstību 76. panta noteikumiem, ievērojot II sadaļas II nodaļā noteikto kārtību. Pārbaude notiek pēc paziņojuma saņemšanas, kas minēts 78. panta 1. punktā, termiņā, kas noteikts saskaņā ar 78. panta 2. punktu.

2. Pirmā līmeņa pārbaudēm, kas minētas 1. punktā, jāaptver 100 % no tirgus izņemto produktu daudzuma. Šās pārbaudes beigās kompetento iestāžu uzraudzībā veic izņemto produktu, kurus neparedz bezmaksas izplatīšanai, denaturēšanu vai nodošanu pārstrādes rūpniecībai saskaņā ar dalībvalsts noteiktajiem noteikumiem un nosacījumiem atbilstīgi 80. pantam.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, ja produkti paredzēti bezmaksas izplatīšanai, dalībvalstis var pārbaudīt mazāku procentuālo daudzumu nekā noteikts minētajā punktā ar nosacījumu, ka tas nav mazāks par 10 % no attiecīgā daudzuma tirdzniecības gada laikā. Pārbaude var notikt ražotāju organizācijas telpās un/vai produktu saņēmēju atrašanās vietās. Ja pārbaudēs konstatē būtiskus pārkāpumus, dalībvalstu kompetentās iestādes veic papildu pārbaudes.

1. Saistībā ar 106. pantā noteiktajām pārbaudēm dalībvalstis veic otrā līmeņa izņemšanas no tirgus darbību pārbaudes.

Dalībvalstis nosaka tādu ražotāju organizāciju analīzes un riska novērtēšanas kritērijus, kuras veic neatbilstošas izņemšanas no tirgus darbības. Šādus kritērijus cita starpā saista ar iepriekšējo pirmā un otrā līmeņa pārbaužu konstatējumiem un to, vai ražotāju organizācijā pastāv kāda no kvalitātes nodrošināšanas procedūrām. Dalībvalstis šos kritērijus izmanto, lai katrai ražotāju organizācijai noteiktu minimālo otrā līmeņa pārbaužu biežumu.

2. Pārbaudēs, kas minētas 1. punktā, ietver pārbaudes uz vietas ražotāju organizācijas un izņemto produktu saņēmēju telpās, lai pārliecinātos, ka ir izpildīti nosacījumi Savienības atbalsta izmaksai. Šīs pārbaudes aptver:

3. Pārbaudes, kas minētas 2. punktā, veic attiecīgo ražotāju organizāciju telpās un ar šīm organizācijām saistītajiem saņēmējiem. Katrā pārbaudē aptver izlasi, kas atbilst vismaz 5 % no daudzuma, ko ražotāju organizācija izņēmusi no tirgus tirdzniecības gada laikā.

4. Krājumu un grāmatvedības uzskaites dokumentos, kas minēti 2. punkta a) apakšpunktā, par katru izņemto produktu ir jābūt norādītiem pārvietotajiem apjomiem, kas izteikti:

5. Pārbaudēs par 4. punkta c) apakšpunktā norādīto produktu galamērķi īpaši ietver:

6. Ja otrā līmeņa pārbaudes konstatē būtiskus pārkāpumus, dalībvalstu kompetentās iestādes veic sīkākas otrā līmeņa pārbaudes par attiecīgo tirdzniecības gadu un nākamajā tirdzniecības gadā palielina otrā līmeņa pārbaužu biežumu attiecīgo ražotāju organizāciju vai to apvienību telpās.

1. Pirms priekšlaicīgas ražas novākšanas darbības izpildes dalībvalstis, veicot pārbaudi uz vietas, pārbauda, vai attiecīgie produkti nav bojāti un lauks ir labi kopts. Pēc priekšlaicīgas ražas novākšanas dalībvalstis pārbauda, vai attiecīgajā zonā ir novākta visa raža un novāktie produkti ir denaturēti.

Pēc ražas novākšanas perioda beigām dalībvalstis pārbauda analīzes ticamību, pamatojoties uz paredzamo tirgus situāciju saskaņā ar 85. panta 2. punktu. Tāpat dalībvalstis analizē atšķirības starp paredzamo tirgus situāciju un reālo tirgus situāciju.

2. Pirms ražas nenovākšanas dalībvalstis, veicot pārbaudi uz vietas, pārbauda, vai attiecīgais lauks ir labi kopts, vai pirms tam jau nav notikusi daļēja ražas novākšana un vai produkti ir labi attīstījušies un kopumā būtu labā, tirdzniecībai piemērotā kvalitātē.

Dalībvalstis nodrošina, ka produkcija tiek denaturēta. Ja tas nav iespējams, ražas sezonas laikā, veicot vienu vai vairākas pārbaudes klātienē, pārliecinās, ka nenotiek ražas novākšana.

1. Pirms ražotāju grupas atzīšanas plāna apstiprināšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.e panta 1. punktu dalībvalstis veic juridiskās personas vai juridiskās personas skaidri definētas daļas pārbaudi uz vietas.

2. Izmantojot visus atbilstošos līdzekļus, ieskaitot pārbaudi uz vietas, dalībvalsts pārbauda:

1. Pirms maksājuma piešķiršanas dalībvalstis veic administratīvās pārbaudes par visiem ražotāju grupu iesniegtajiem atbalsta pieteikumiem, kā arī — izlases kārtā — pārbaudes uz vietas.

2. Pēc 45. pantā minēto atbalsta pieteikumu saņemšanas dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas ražotāju grupās, lai pārliecinātos par atbilstību atbalsta piešķiršanas nosacījumiem attiecīgajā gadā.

3. Pārbaudes, kas minētas 2. punktā, katru gadu ir jāveic attiecībā uz ievērojamu pieteikumu izlasi. Izlasei ir jāatbilst vismaz 30 % no kopējās atbalsta summas.

Starptautiskas ražotāju organizācijas un starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības

1. Dalībvalsts, kurā atrodas starptautiskas ražotāju organizācijas vai starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības galvenais birojs, ir vispārēji atbildīga par pārbaužu organizēšanu attiecībā uz šo organizāciju vai apvienību, kā arī nepieciešamības gadījumā piemēro tai sankcijas.

2. Pārējās dalībvalstis, kurām jānodrošina administratīvā sadarbība, kā noteikts 28. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 35. panta 2. punkta c) apakšpunktā, veic tādas administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas, kādas pieprasa šā panta 1. punktā norādītā dalībvalsts, un ziņo tai par rezultātiem. Tās ievēro 1. punktā norādītās dalībvalsts noteiktos termiņus.

3. Attiecībā uz ražotāju organizāciju, darbības programmu un darbības fondu piemēro 1. punktā minētajā dalībvalstī piemērojamos noteikumus. Savukārt attiecībā uz vides, fitosanitārajiem jautājumiem un attiecībā uz izņemto produktu likvidēšanu piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā notiek ražošana.

1. Dalībvalstis atsauc ražotāju organizācijas atzīšanu, ja atzīšanas kritēriju neievērošana ir būtiska un to izraisa ražotāju organizācijas tīšas darbības vai smaga nolaidība.

Dalībvalstis īpaši atsauc ražotāju organizācijas atzīšanu, ja atzīšanas kritēriju neievērošana ir saistīta ar:

Atzīšanas atsaukšana saskaņā ar šo punktu stājas spēkā no dienas, kad nav izpildīti atzīšanas nosacījumi, piemērojot spēkā esošos valsts horizontālos tiesību aktus, kas regulē ierobežošanas periodus.

2. Ja 1. punktu nepiemēro, dalībvalstis uz laiku atsauc ražotāju organizācijas atzīšanu, ja atzīšanas kritēriju neievērošana ir būtiska, taču īslaicīga.

Atsaukšanas uz laiku periodā atbalsts netiek izmaksāts. Atsaukšana uz laiku stājas spēkā no dienas, kad ir veikta pārbaude, un turpinās līdz pārbaudes dienai, kad attiecīgie kritēriji ir izpildīti.

Atsaukšanas uz laiku periods nevar būt ilgāks par 12 mēnešiem. Ja attiecīgie kritēriji nav izpildīti pēc 12 mēnešiem, atzīšana tiek atsaukta.

Dalībvalstis var veikt maksājumus pēc 70. pantā noteiktā termiņa beigām, ja tas nepieciešams šā punkta piemērošanai. Tomēr šādi vēlāki maksājumi obligāti jāveic līdz 15. oktobrim divus gadus pēc programmas īstenošanas gada.

3. Citos atzīšanas kritēriju neievērošanas gadījumos, kad nepiemēro 1. vai 2. punktu, dalībvalstis nosūta brīdinājuma vēstuli, kurā norādīti veicamie korektīvie pasākumi. Dalībvalstis var apturēt atbalsta maksājumus līdz korektīvo pasākumu izpildei.

Korektīvo pasākumu neizpildi 12 mēnešu laikā uzskata par kritēriju būtisku neievērošanu, un līdz ar to tiek piemērots 2. punkts.

1. Ja ir konstatēts, ka ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība vai ražotāju grupa ir izdarījusi krāpšanu saistībā ar atbalstu, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 1234/2007, neskarot citus sodus, kas piemērojami saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem, dalībvalstis:

2. Ja pastāv aizdomas par krāpšanu saistībā ar atbalstu, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 1234/2007, dalībvalstis var uz laiku apturēt ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas atzīšanu vai apturēt maksājumus šai struktūrai.

1. Attiecīgos gadījumos dalībvalstis atzīšanas plāniem pēc analoģijas piemēro sankcijas, kas noteiktas 114. un/vai 117. pantā.

2. Papildus 1. punktā noteiktajam, ja pēc perioda, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar 49. panta 4. punktu, ražotāju grupa netiek atzīta par ražotāju organizāciju, dalībvalsts atgūst:

1. Maksājumus aprēķina, pamatojoties uz to, par ko ir tiesības saņemt atbalstu.

2. Dalībvalsts izvērtē atbalsta saņēmēja iesniegto atbalsta pieteikumu un nosaka summas, par kurām var pretendēt uz atbalstu. Tā nosaka:

3. Ja summa, kas noteikta saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu, pārsniedz summu, kas noteikta saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu vairāk nekā par 3 %, tiek piemērots sods. Samazinājuma apjoms ir starpība starp summām, kas aprēķinātas saskaņā ar 2. punkta a) un b) apakšpunktu.

Tomēr sodu nepiemēro, ja ražotāju organizācija vai ražotāju grupa var pierādīt, ka nav atbildīga par neattaisnotās summas iekļaušanu.

4. Neattaisnotajiem izdevumiem, kas atklāti pārbaudēs uz vietas, pēc analoģijas piemēro 2. un 3. punktu.

5. Ja pārdotās produkcijas vērtība tiek deklarēta un pārbaudīta pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas, deklarētās un apstiprinātās vērtības izmanto, nosakot summas saskaņā ar attiecīgi 2. punkta a) un b) apakšpunktu.

Ja pēc 108. pantā norādītās pārbaudes tiek atklāti pārkāpumi attiecībā uz tirdzniecības standartiem vai minimālajām prasībām, kas norādītas 76. pantā, saņēmējam pieprasa:

Citas sankcijas, kas piemērojamas ražotāju organizācijām saistībā ar izņemšanas no tirgus darbībām

1. Sankcijas, kas minētas 117. pantā, attiecināmas uz atbalstu, par kuru iesniegts pieteikums attiecībā uz izņemšanas no tirgus darbībām, kas ietvertas kā darbības programmas izdevumu daļa.

2. Izņemšanas no tirgus darbību izdevumus uzskata par neattaisnotiem, ja no pārdošanai neizliktajiem produktiem neatbrīvojas tā, kā to noteikusi dalībvalsts saskaņā ar 80. panta 1. punktu, vai arī izņemšanai vai galamērķim ir negatīva ietekme uz vidi un negatīvas fitosanitārās sekas, un tādējādi tiek pārkāpti saskaņā ar 80. panta 1. punktu pieņemtie noteikumi.

Ja, veicot pārbaudes saskaņā ar 108. un 109. pantu, tiek atklāti pārkāpumi, par kuriem atbildīgi no tirgus izņemto produktu saņēmēji, piemēro šādas sankcijas:

a) apakšpunktā paredzētā sankcija stājas spēkā nekavējoties un ilgst vismaz vienu tirdzniecības gadu. To var pagarināt atkarībā no pārkāpuma smaguma.

1. Ja attiecībā uz priekšlaicīgu ražas novākšanu konstatē, ka ražotāju organizācija nav izpildījusi savas saistības, ražotāju organizācija maksā soda naudu, kura vienāda ar kompensācijas summu, ko piemēro platībai, kurā saistības nav ievērotas. Saistību neizpilde ietver gadījumus, kad:

2. Ja attiecībā uz ražas nenovākšanu konstatē, ka ražotāju organizācija nav izpildījusi savas saistības, ražotāju organizācija maksā soda naudu, kas vienāda ar kompensācijas summu, ko piemēro platībai, kurā saistības nav ievērotas. Saistību neizpilde ietver gadījumus, kad:

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētās soda naudas piemēro papildus soda naudām, kas piemērotas saskaņā ar 117. pantu.

Pieteikumu atbalsta saņemšanai attiecībā uz attiecīgo izdevumu daļu noraida, ja ražotāju organizācija, tās biedrs vai pārstāvis kavē pārbaudes uz vietas veikšanu.

1. Ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, ražotāju grupas vai citi attiecīgie uzņēmēji atlīdzina nepienācīgi izmaksāto atbalstu kopā ar procentiem un maksā sodus, kas paredzēti šajā iedaļā.

2. Atgūtās atbalsta summas, procentus un piemērotās soda naudas tiek maksātas Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam.

Administratīvo sankciju īstenošana un nepamatoti izmaksātu atbalstu atgūšana, kā noteikts šajā iedaļā, notiek, neskarot pārkāpumu paziņošanu Komisijai saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1848/2006 (16).

1. Veic gan valsts stratēģiju, gan darbības programmu uzraudzību un vērtēšanu, lai novērtētu panākumus virzībā uz darbības programmās noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī to lietderību un efektivitāti saistībā ar šiem mērķiem.

2. Panākumus, lietderību un efektivitāti novērtē, izmantojot darbības rādītāju kopumu, kas saistīti ar sākotnējo situāciju, kā arī īstenoto darbības programmu finansiālo izpildi, īstenošanu, rezultātiem un ietekmi.

3. Ja dalībvalsts to uzskata par lietderīgu, valsts stratēģijā nosaka ierobežotu skaitu rādītāju, kas konkrēti attiecas uz šo stratēģiju, atspoguļojot valsts un/vai reģionālās vajadzības, apstākļus un mērķus, kas ir specifiski ražotāju organizāciju īstenotajām darbības programmām. Ja nepieciešams, pievieno papildu rādītājus attiecībā uz vides mērķiem, kas nav ietverti kopējos darbības rādītājos.

1. Ražotāju organizācijas nodrošina savu darbības programmu uzraudzību un vērtēšanu, izmantojot atbilstošos rādītājus no 125. pantā minētā kopējā darbības rādītāju kopuma, un, attiecīgā gadījumā, valsts rādītājus, kas noteikti valsts stratēģijā.

Šajā nolūkā tās izveido sistēmu, lai vāktu, reģistrētu un uzturētu informāciju, kas ir noderīga šo rādītāju apkopošanai.

2. Uzraudzības mērķis ir novērtēt panākumus virzībā uz darbības programmas konkrēto mērķu sasniegšanu. To veic, izmantojot finansiālos, īstenošanas un rezultātu rādītājus. Uzraudzības rezultāti paredzēti, lai:

Informāciju par uzraudzības darbību rezultātiem ietver katrā gada ziņojumā, kas minēts 96. panta 1. punktā un kas ražotāju organizācijai ir jāiesniedz valsts iestādei, kura atbild par valsts stratēģijas pārvaldību.

3. Vērtēšana notiek atsevišķa termiņa vidusposma novērtējuma ziņojuma veidā.

Termiņa vidusposma novērtējums, kuru var veikt ar specializēta konsultāciju biroja palīdzību, ir vērsts uz to, lai pārbaudītu finansiālo resursu izmantojuma pakāpi, darbības programmas lietderību un efektivitāti un panākumus virzībā uz darbības programmas vispārīgo mērķu sasniegšanu. Šajā nolūkā izmanto kopējos rādītājus par sākotnējo situāciju, rezultātiem un, attiecīgā gadījumā, ietekmi.

Attiecīgā gadījumā termiņa vidusposma novērtējumā ietver kvalitatīvu novērtējumu par to vides darbību rezultātiem un ietekmi, kas vērstas uz:

Termiņa vidusposma novērtējumu veic darbības programmas īstenošanas laikā, tā, lai novērtējuma rezultātus būtu iespējams ņemt vērā, sagatavojot nākamo darbības programmu.

Termiņa vidusposma novērtējuma ziņojumu pievieno attiecīgajam gada ziņojumam, kas minēts 96. panta 1. punktā.

1. Valsts stratēģijas uzraudzību un vērtēšanu veic, izmantojot atbilstošos rādītājus no 125. pantā minētā darbības rādītāju kopuma un attiecīgā gadījumā papildu rādītājus, kas noteikti valsts stratēģijā.

2. Dalībvalstis izveido datorizētu sistēmu informācijas vākšanai, reģistrēšanai un uzturēšanai, kas ir piemērota, lai apkopotu 125. pantā minētos rādītājus. Šajā nolūkā tās ņem vērā ražotāju organizāciju iesniegto informāciju par darbības programmu uzraudzību un vērtēšanu.

3. Uzraudzības mērķis ir nepārtraukti novērtēt panākumus virzībā uz darbības programmu mērķu sasniegšanu. To veic, izmantojot finansiālos, īstenošanas un rezultātu rādītājus. Šajā nolūkā izmanto informāciju, kas sniegta gada ziņojumos, kurus ražotāju organizācija iesniedz saistībā ar savu darbības programmu uzraudzību. Uzraudzības rezultātus izmanto, lai:

4. Vērtēšanas mērķis ir novērtēt panākumus virzībā uz stratēģijas vispārīgo mērķu sasniegšanu. To veic, izmantojot atskaites punkta, rezultātu un attiecīgā gadījumā ietekmes rādītājus. Šajā nolūkā izmanto darbības programmu uzraudzības un termiņa vidusposma novērtējuma rezultātus, kas norādīti ražotāju organizāciju iesniegtajos gada progresa ziņojumos un nobeiguma ziņojumos. Vērtēšanas rezultātus izmanto, lai:

Vērtēšana ietver stratēģijas novērtējumu, ko veic 2012. gadā — laikus, lai tā rezultātus varētu iekļaut atsevišķā novērtējuma ziņojumā, ko tajā pašā gadā pievieno valsts gada ziņojumam, kas noteikts 97. panta b) punktā. Ziņojumā izvērtē finansiālo resursu izmantojuma pakāpi, īstenoto darbības programmu efektivitāti un lietderīgumu un novērtē šo programmu rezultātus un ietekmi saistībā ar stratēģijā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem un attiecīgā gadījumā citiem mērķiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.c panta 1. punktā. Vērtēšanas mērķis ir gūt atziņas, kas būtu noderīgas, lai uzlabotu turpmāko valsts stratēģiju kvalitāti, un jo īpaši identificēt iespējamās nepilnības to mērķu vai pasākumu noteikšanā, par kuriem var saņemt atbalstu, vai jaunu instrumentu noteikšanas vajadzības.

Paziņojumā, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.f panta 2. punkta otrajā daļā par ekonomisko zonu sarakstu, ietver visu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu, vai ir izpildīti minētās regulas 125.f panta 2. punkta pirmās daļas nosacījumi.

1. Ja dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.g pantu paziņo par noteikumiem, kurus tā ir noteikusi kā saistošus attiecīgajam produktam un ekonomiskajai zonai, tā vienlaicīgi informē Komisiju par:

2. Lai noteiktu pārstāvību Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.f panta 3. punkta piemērošanai, dalībvalstis paredz noteikumus, ar kuriem izslēdz:

Ja dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.i pantu nolemj, ka ražotājiem, kuri nav ražotāju organizāciju biedri, ir jāveic finanšu iemaksas, tā nosūta Komisijai vajadzīgo informāciju, lai varētu novērtēt atbilstību minētajā pantā paredzētajiem nosacījumiem.

Šāda informācija jo īpaši ietver palīdzības aprēķināšanas pamatojumu un tās vienību daudzumu, labuma guvēju vai guvējus un Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.i pantā minēto dažādo izmaksu dabu.

Ja tiek pieņemts lēmums noteikt piemērošanas paplašinājumu uz laiku, kas pārsniedz vienu tirdzniecības gadu, dalībvalstis visā piemērošanas paplašinājuma laikā attiecībā uz katru tirdzniecības gadu pārbauda, vai vēl joprojām tiek izpildīti nosacījumi attiecībā uz pārstāvību, kas ir noteikti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.f panta 3. punktā.

Ja tās konstatē, ka nosacījumi vairs netiek izpildīti, tās nekavējoties atceļ piemērošanas paplašinājumu, un atcelšana stājas spēkā no nākamā tirdzniecības gada sākuma.

Tās nekavējoties informē Komisiju par ikvienu atcelšanas gadījumu, un Komisija nodrošina šādas informācijas publisku pieejamību ar līdzekļiem, kādus tā uzskata par piemērotiem.

1. Lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XVIa pielikuma 1. punkta e) un f) apakšpunktā un 3. punktā paredzēto noteikumu izpildi, gadījumos, kad ražotāji, kuri nav ražotāju organizācijas biedri, pārdod savus produktus no koka, pieņem, ka šos produktus ir saražojis pircējs.

2. Attiecīgā dalībvalsts var nolemt, ka pircējiem par saistošiem nosaka citus Regulas (EK) Nr. 1234/2007 I pielikumā paredzētos noteikumus, kas nav 1. punktā norādītie, ja pircēji ir atbildīgi par attiecīgās produkcijas pārvaldību.

1. Šajā iedaļā ir noteikti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 140.a panta piemērošanas noteikumi.

1. Par katru produktu un par laika periodiem, kas noteikti XVI pielikuma A daļā, par katru tirdzniecības dienu un katru izcelsmes vietu dalībvalstis vēlākais līdz pulksten 12.00 (Briseles laiks) nākamajā darbdienā Komisijai paziņo:

Ja b) apakšpunktā minētais kopējais daudzums ir mazāks par vienu tonnu, attiecīgās cenas Komisijai nepaziņo.

Transporta un apdrošināšanas izmaksām, kuras ir atskaitāmas saskaņā ar otro daļu, dalībvalstis var noteikt standarta atskaitāmās summas. Šādas standarta summas un to aprēķina metodes nekavējoties dara zināmas Komisijai.

3. Saskaņā ar 2. punktu reģistrētās cenas, ja tās noteiktas vairumtirgotāja/mazumtirgotāja posmā, vispirms tiek samazinātas par summu, kas vienāda ar 9 %, lai ņemtu vērā vairumtirgotāja tirdzniecības uzcenojumu, un tad par summu, kas vienāda ar 0,7245 euro par 100 kilogramiem, lai ņemtu vērā pārvietošanas un tirgus nodokļus un maksājumus.

4. Par reprezentatīviem uzskata produktus, kas uzskaitīti XVI pielikuma A daļā, uz kuriem attiecas specifisks tirdzniecības standarts:

Pielāgošanas koeficientu, kas minēts šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, cenām piemēro pēc 2. punktā norādīto summu atskaitīšanas.

Produktiem, kas uzskaitīti XVI pielikuma A daļā, uz kuriem neattiecas specifisks tirdzniecības standarts, par reprezentatīvām uzskata produktu cenas, kas atbilst vispārīgajam tirdzniecības standartam.

Dalībvalstis informē Komisiju par parastajām tirdzniecības dienām tirgos, kas uzskaitīti XVII pielikumā un uzskatāmi par reprezentatīviem tirgiem.

1. Par katru XVI pielikuma A daļā noteikto produktu un laika periodu Komisija katru darbdienu un attiecībā uz katru izcelsmes vietu nosaka standarta ievešanas vērtību, kas vienāda ar 134. pantā minēto reprezentatīvo cenu vidējo svērto lielumu, atskaitot standarta summu EUR 5/100 kg un procentuālos muitas nodokļus.

2. Ja saskaņā ar šo iedaļu XVI pielikuma A daļā uzskaitītajiem produktiem un piemērošanas laika periodiem ir noteikta standarta ievešanas vērtība, netiek piemērota vienības cena, kas norādīta Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (18) 152. panta 1. punkta a) apakšpunktā. To aizstāj ar 1. punktā minēto standarta ievešanas vērtību.

3. Ja attiecīgās izcelsmes produktam nav spēkā standarta ievešanas vērtība, piemēro vidējo standarta ievešanas vērtību, kas ir spēkā šim produktam.

4. XVI pielikuma A daļā noteiktajos piemērošanas periodos standarta ievešanas vērtības paliek spēkā līdz to izmainīšanai. Tomēr tās vairs nepiemēro, ja septiņas secīgas tirdzniecības dienas Komisijai nav paziņota vidējā reprezentatīvā cena.

Ja saskaņā ar šā punkta pirmo daļu attiecīgajam produktam nepiemēro standarta ievešanas vērtību, šim produktam piemērojamā standarta ievešanas vērtība ir vienāda ar pēdējo vidējo standarta ievešanas vērtību.

5. Atkāpjoties no 1. punkta, no XVI pielikuma A daļā noteikto piemērošanas periodu pirmās dienas standarta ievešanas vērtība netiek piemērota, ja standarta ievešanas vērtību nav bijis iespējams aprēķināt.

6. Reprezentatīvās cenas euro tiek konvertētas, izmantojot reprezentatīvo tirgus kursu, kas aprēķināts par attiecīgo dienu.

7. Standarta ievešanas vērtības, kas izteiktas euro, Komisija dara publiski pieejamas ar tādām metodēm, kādas tā uzskata par piemērotām.

1. Iekļuves cena, uz kuras pamata XVI pielikuma A daļā norādītie produkti tiek klasificēti kopējā muitas tarifā, pēc importētāja izvēles ir vienāda ar:

2. Iekļuves cena, uz kuras pamata XVI pielikuma B daļā norādītie produkti tiek klasificēti kopējā muitas tarifā, pēc importētāja izvēles ir vienāda ar:

3. Ja iekļuves cena ir aprēķināta, pamatojoties uz produktu FOB cenu izcelsmes valstī, muitas vērtību aprēķina, pamatojoties uz attiecīgo pārdošanas apjomu par minēto cenu.

Ja iekļuves cena tiek aprēķināta saskaņā ar kādu no procedūrām, kas noteiktas 1. punkta b) vai c) apakšpunktā vai 2. punkta b) apakšpunktā, muitas vērtība tiek aprēķināta tāpat, kā iekļuves cena.

4. Importētāja rīcībā ir viens mēnesis, skaitot no attiecīgo produktu pārdošanas, ievērojot četru mēnešu limitu no dienas, kad pieņemta deklarācija laišanai brīvā apgrozībā, lai pierādītu, ka partija ir pārdota saskaņā ar nosacījumiem, kas apstiprina 1. punkta a) apakšpunktā vai 2. punkta a) apakšpunktā norādīto cenu pareizību, vai noteiktu muitas vērtību, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā vai 2. punkta b) apakšpunktā. Ja netiek ievērots kāds no šiem termiņiem, iemaksātais nodrošinājums tiek zaudēts, neskarot 5. punkta piemērošanu.

Iemaksāto nodrošinājumu atmaksā, ja muitas iestādēm tiek sniegti pietiekami pierādījumi par realizācijas nosacījumiem.

5. Pamatojoties uz importētāja pienācīgi pamatotu lūgumu, dalībvalsts kompetentās iestādes par maksimāli trim mēnešiem var pagarināt 4. punktā noteikto četru mēnešu limitu.

6. Ja pārbaudes laikā kompetentās iestādes atklāj, ka šā panta prasības nav izpildītas, tās atgūst piekritīgo ievedmuitu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 220. pantu. Atgūstamajai ievedmuitai vai atlikušajai atgūstamajai ievedmuitai pieskaita procentus, ko aprēķina no dienas, kad preces tika laistas brīvā apgrozībā, līdz atgūšanas dienai. Piemērojamā procentu likme ir likme, kas ir spēkā atgūšanas darbībām saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

1. Regulas (EK) Nr. 1234/2007 141. panta 1. punktā noteikto papildu ievedmuitas nodokli, turpmāk – “papildu nodoklis”, var piemērot XVIII pielikumā uzskaitītajiem produktiem un tajā norādītajos periodos, ievērojot šajā iedaļā paredzētos nosacījumus.

2. Apjomi, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu, ir uzskaitīti XVIII pielikumā.

1. Par katru no XVIII pielikumā uzskaitītajiem produktiem un norādītajiem periodiem dalībvalstis informē Komisiju par daudzumu, kas laists brīvā apgrozībā, izmantojot preferenciālās ievešanas uzraudzības metodi, kas noteikta Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.d pantā.

Šo paziņojumu nosūta vēlākais līdz pulksten 12.00 pēc Briseles laika katru trešdienu par daudzumu, kas iepriekšējā nedēļā laists brīvā apgrozībā.

2. Deklarācijās par laišanu brīvā apgrozībā, kuras iesniedz par produktiem, uz ko attiecas šī iedaļa, un kuras muitas iestādes pēc deklarētāja lūguma var pieņemt, ja tajās nav ietvertas noteiktas ziņas, kas norādītas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 37. pielikumā, papildus minētās regulas 254. pantā norādītajām ziņām ietver norādi par attiecīgo produktu tīrsvaru (kg).

Ja to produktu laišanai brīvā apgrozībā, uz kuriem attiecas šī iedaļa, tiek izmantota Regulas (EEK) Nr. 2454/93 260. pantā norādītā vienkāršotā deklarēšanas procedūra, papildus citām prasībām vienkāršotajās deklarācijās ietver norādi par attiecīgo produktu tīrsvaru (kg).

Ja to produktu laišanai brīvā apgrozībā, uz kuriem attiecas šī iedaļa, tiek izmantota Regulas (EEK) Nr. 2454/93 263. pantā norādītā vietējā muitošanas procedūra, minētās Regulas 266. panta 1. punktā norādītajā paziņojumā muitas iestādēm ietver visus preču identifikācijai vajadzīgos datus, kā arī norādi par attiecīgo produktu tīrsvaru (kg).

To produktu ievedumiem, uz kuriem attiecas šī iedaļa, netiek piemērots Regulas (EEK) Nr. 2454/93 266. panta 2.b punkts.

1. Ja tiek konstatēts, ka attiecībā uz kādu no XVIII pielikumā norādītajiem produktiem un periodiem brīvā apgrozībā laistais daudzums pārsniedz atbilstošo apjomu, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu, Komisija uzliek papildu nodokli, ja vien nepastāv iespēja, ka ievedumi varētu radīt traucējumus Savienības tirgū, vai arī to ietekme būtu nesamērīga ar paredzēto mērķi.

2. Papildu nodokli uzliek par daudzumu, kas laists brīvā apgrozībā pēc minētā nodokļa piemērošanas dienas, ar nosacījumu, ka:

Papildu nodoklis, ko uzliek saskaņā ar 140. pantu, ir vienas trešdaļas apmērā no muitas nodokļa, kas piemērojams attiecīgajam produktam saskaņā ar kopējo muitas tarifu.

Tomēr ievedumiem, kuriem attiecībā uz procentuālo nodokli piemērojamas tarifu preferences, papildu nodoklis ir vienas trešdaļas apmērā no īpašā nodokļa šim produktam, ja piemērojams 140. panta 2. punkts.

3. Ieinteresētās personas sniedz muitas iestādēm pieņemamus pierādījumus par to, ka ir izpildītas 2. punkta prasības.

Tomēr šīs iestādes var uzskatīt, ka preces ir izvestas no izcelsmes valsts pirms papildu nodokļa uzlikšanas, ja ir iesniegts kāds no šādiem dokumentiem:

a) attiecībā uz jūras transportu— konosaments, kurā norādīts, ka iekraušana notikusi pirms attiecīgā datuma,

b) attiecībā uz dzelzceļa transportu— pavadzīme, kuru izcelsmes valsts dzelzceļa iestādes pieņēmušas pirms attiecīgā datuma,

c) autotransportam— autopārvadājumu līgums (CMR) vai cits tranzīta dokuments, kurš sastādīts izcelsmes valstī pirms minētā datuma, ja tiek ievēroti Savienības tranzīta vai kopējā tranzīta kontekstā noslēgtajos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos formulētie noteikumi,

d) attiecībā uz gaisa transportu— gaisa kravas pavadzīme, kurā norādīts, ka aviokompānija ir pieņēmusi preces pirms attiecīgā datuma.

Neskarot īpašos noteikumus šajā regulā vai citos Savienības tiesību aktos, dalībvalstis ievieš pārbaudes un pasākumus, ciktāl tādi vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu Regulas (EK) Nr. 1234/2007 un šās regulas piemērošanu. Tiem ir jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem, lai tie nodrošinātu Savienības finanšu interešu pienācīgu aizsardzību.

Neskarot citas sankcijas, kas noteiktas šajā regulā un Regulā (EK) Nr. 1234/2007, dalībvalstis paredz sankciju piemērošanu valstī attiecībā uz pārkāpumiem, kas pieļauti attiecībā uz šajā regulā un Regulā (EK) Nr. 1234/2007 noteiktajām prasībām, un šīm sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām, lai tās nodrošinātu Savienības finanšu interešu pienācīgu aizsardzību.

Neskarot īpašos pasākumus, kas noteikti šajā regulā un Regulā (EK) Nr. 1234/2007, nekādi maksājumi netiek piešķirti saņēmējiem, attiecībā uz kuriem ir konstatēts, ka tie ir mākslīgi radījuši apstākļus, kādi nepieciešami šādu maksājumu saņemšanai, ar mērķi gūt labumu pretrunā attiecīgās atbalsta shēmas mērķiem.

1. Dalībvalstis izraugās vienu kompetento iestādi vai iestādes, kas atbild par paziņošanas saistību izpildi attiecībā uz katru no šādiem tematiem:

2. Dalībvalstis informē Komisiju par attiecīgās iestādes izraudzīšanu un iesniedz šās iestādes kontaktinformāciju, kā arī ziņo par izmaiņām šajā informācijā.

Sarakstu ar izraudzītajām iestādēm vai struktūrām, kurā ir norādīti to nosaukumi un adreses, dara pieejamus dalībvalstīm un sabiedrībai ar visiem iespējamiem līdzekļiem, izmantojot Komisijas ieviestas informācijas sistēmas, tostarp publicējot internetā.

3. Neskarot īpašus šās regulas noteikumus, visus dalībvalstu paziņojumus Komisijai saskaņā ar šo regulu veic elektroniski, izmantojot informācijas sistēmu, ko Komisija dara pieejamu dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai struktūrām, un ievērojot Komisijas norādīto formātu.

Neskarot 5. punktu, paziņojumus, kas nav iesniegti ar pirmajā daļā norādītajiem līdzekļiem un noteiktajā formātā, var uzskatīt par neiesniegtiem.

4. Neskarot šās regulas īpašos noteikumus, dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ievērotu šajā regulā noteiktos paziņošanas termiņus.

5. Ja dalībvalsts neiesniedz paziņojumu atbilstoši prasībām saskaņā ar šo regulu vai Regulu (EK) Nr. 1234/2007 vai ja paziņojums izrādās nepareizs, ņemot vērā Komisijas rīcībā esošos objektīvos faktus, Komisija līdz pareiza paziņojuma saņemšanai var uz laiku apturēt daļu vai visus mēneša maksājumus, kas norādīti Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 (20) 14. pantā attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari.

Jebkuru paziņojumu, pieprasījumu vai pieteikumu, kas dalībvalstij iesniegts saskaņā ar šo regulu vai Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ieskaitot atbalsta pieteikumus, var labot jebkurā laikā pēc tā iesniegšanas, ja dalībvalsts kompetentā iestāde ir atklājusi acīmredzamas kļūdas.

Ja saskaņā ar šo regulu vai Regulu (EK) Nr. 1234/2007 ir jāpiemēro kādas sankcijas vai jāatsauc kāds labums vai atzīšana, šīs sankcijas nepiemēro un atsaukšanu neveic nepārvaramas varas apstākļos vai ārkārtas apstākļos Regulas (EK) Nr. 73/2009 31. panta izpratnē.

Tomēr par nepārvaramas varas gadījumu ir jāpaziņo dalībvalsts kompetentajai iestādei, iesniedzot tās prasītos pierādījumus desmit darbadienu laikā no dienas, kad attiecīgā persona to spēj izdarīt.

Tomēr Regulas (EK) Nr. 1580/2007 134. pants paliek spēkā līdz 2011. gada 31. decembrim.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un vajadzības gadījumā lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas XIX pielikumā.

1. Darbības programmas, kurās izmanto Regulas (EK) Nr. 1234/2007 203.a panta 3. punkta a) apakšpunktu, var turpināt īstenot līdz to pabeigšanai, ar nosacījumu, ka tās atbilst noteikumiem, kas bija spēkā pirms 2008. gada 1. janvāra.

2. Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1234/2007 203.a panta 6. punktu, tie noteikumi par pārstrādei piegādāto izejvielu obligātajām īpašībām un obligātām kvalitātes prasībām gataviem produktiem, kurus turpina piemērot attiecībā uz izejvielām, kas saražotas to dalībvalstu teritorijā, kuras izmanto pārejas kārtību saskaņā ar minēto punktu papildus visiem attiecīgajiem tirdzniecības standartiem, kas norādīti šās regulas II sadaļā, ir arī XX pielikumā uzskaitītajās Komisijas regulās ietvertie noteikumi.

3. Atzīšanas plānus, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96 un turpina sniegt iespējas, ko paredz šo plānu pieņemšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 203.a panta 4. punktu tādām ražotāju organizācijām, kas neatrodas dalībvalstīs, kuras iestājās Savienībā 2004. gada 1. maijā vai pēc šā datuma, Savienības attālākajos reģionos, kā minēts Līguma 349. pantā, vai nelielajās Egejas jūras salās, kā minēts 1. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1405/2006 (21), finansē atbilstīgi likmēm, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 3. punkta b) apakšpunktā.

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96 pieņemtos atzīšanas plānus, kas sniedza iespējas atbilstīgi minētās regulas 14. panta 7. pantam un kas turpina sniegt iespējas, ko paredz šo plānu pieņemšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 203.a panta 4. punktu, finansē atbilstīgi likmēm, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 3. punkta a) apakšpunktā.

4. Dalībvalstis vajadzības gadījumā pārveido savas valsts stratēģijas, vēlākais, līdz 2011. gada 15. septembrim, lai:

5. Darbības programmas, kas apstiprinātas pirms dienas, kad stājas spēkā šī regula, var turpināt līdz to beigu datumam, neievērojot maksimālo procentuālo daļu, kas paredzēta 60. panta 4. punkta c) apakšpunktā.

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

I PIELIKUMS

3. PANTĀ MINĒTIE TIRDZNIECĪBAS STANDARTI

A DAĻA

Vispārīgais tirdzniecības standarts

1. Minimālās kvalitātes prasības

Ņemot vērā pieļaujamās pielaides, produktiem jābūt:

—

veseliem,

—	nebojātiem; nav pieļaujami iepuvuši vai citādi tik stipri bojāti produkti, ka tie vairs nav derīgi patēriņam,

—	tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

—	faktiski bez kaitēkļiem,

—	praktiski bez kaitēkļu izraisītiem bojājumiem,

—	bez lieka virsmas mitruma,

—	bez svešas smaržas un/vai garšas.

Produktu stāvoklim jābūt tādam, lai tie varētu:

—	izturēt transportēšanu un pārkraušanu,

—	tos varētu apmierinošā stāvoklī nogādāt galamērķī.

2. Prasības attiecībā uz gatavību

Produktiem jābūt pietiekami attīstītiem, bet tie nedrīkst būt pārāk nobrieduši, un augļiem jābūt pietiekami gataviem, bet tie nedrīkst būt pārgatavojušies.

Produktu attīstības un gatavības pakāpei jābūt tādai, lai tie varētu turpināt nogatavoties un sasniegt apmierinošu gatavības pakāpi.

3. Pielaide

Katrai partijai tiek pieļauti 10 % produktu pēc skaita vai svara, kas neatbilst minimālajām kvalitātes prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 2 % procenti no kopējā produktu daudzuma var būt iepuvuši produkti.

4. Norāde par produkta izcelsmes valsti

Pilns izcelsmes valsts nosaukums (1). Produktiem, kuru izcelsme ir dalībvalsts, marķējums ir izcelsmes valsts valodā vai jebkurā citā patērētājam saprotamā galamērķa valsts valodā. Citiem produktiem marķējumā izmanto valodu, ko saprot galamērķa valsts patērētāji.

B DAĻA

Specifiskie tirdzniecības standarti

1. DAĻA. TIRDZNIECĪBAS STANDARTS ĀBOLIEM

I. PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šis standarts attiecas uz to šķirņu āboliem, kuri izaudzēti no Malus domestica Borkh. un kuri jāpiegādā patērētājam svaigi, bet neattiecas uz rūpnieciskai pārstrādei paredzētiem āboliem.

II. NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības āboliem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

A. Minimālās prasības

Ievērojot katrai šķirai paredzētos īpašās prasības un pieļaujamās pielaides, āboliem jābūt:

—

veseliem,

—	nebojātiem; produkcija, kas ir iepuvusi vai sabojājusies tā, ka kļuvusi nederīga patēriņam, nav pieļaujama,

—	tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

—	faktiski bez kaitēkļiem,

—	bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem,

—	tiem nedrīkst novērot stiklošanos, izņemot attiecībā uz Fuji un to hibrīdiem,

—	bez nedabiska virsmas mitruma,

—	bez svešas smaržas un/vai garšas.

Ābolu attīstībai un stāvoklim jābūt tādam, lai tie varētu:

—	izturēt transportēšanu un apstrādāšanu, un

—	tos varētu apmierinošā stāvoklī nogādāt galamērķī.

B. Prasības attiecībā uz gatavību

Āboliem jābūt pietiekami attīstītiem un gataviem.

Ābolu attīstības un gatavības pakāpei jābūt tādai, lai tie varētu turpināt nogatavoties un sasniegt apmierinošu gatavības pakāpi saskaņā ar šķirnei raksturīgajām īpašībām.

Lai pārbaudītu atbilstību prasībām attiecībā uz gatavību, var izmantot vairākus parametrus (piem., morfoloģisko aspektu, garšu, stingrumu un refraktometriski noteikto Briksa skaitli).

C. Klasifikācija

Ābolus iedala trīs šķirās:

i) Augstākā šķira

Šās šķiras āboliem jābūt ar īpaši augstu kvalitāti. Tiem jābūt ar savai šķirnei raksturīgajām īpašībām (2) un ar nebojātu kātu.

Āboliem ir jābūt ar skaidri redzamām šai šķirnei raksturīgās virsmas krāsas īpašībām:

—	3/4 no kopējās virsmas jābūt sarkanā krāsā, ja tie atbilst A krāsu grupai,

—	1/2 no kopējās virsmas jābūt jaukti sarkanā krāsā, ja tie atbilst B krāsu grupai,

—	1/3 no kopējās virsmas jābūt viegli sarkanā, sārtā vai svītrainā krāsojumā, ja tie atbilst C krāsu grupai.

Mīkstumam ir jābūt pilnīgi veselam.

Tiem jābūt bez defektiem, izņemot ļoti nelielus virsmas bojājumus, ar nosacījumu, ka tie neiespaido produkcijas kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanu un piedāvājumu iepakojumā.

—	ļoti nelieli miziņas defekti,

—

ļoti viegls rūsinājums (3), kā piemēram:

—	brūni plankumi, kas nedrīkst būt citur, kā tikai uz virsmas pie kātiņa iedobuma, un kas nedrīkst būt raupji, un/vai

—	vieglas, atsevišķas rūsinājuma pēdas.

ii) I šķira

Šās šķiras āboliem jābūt labas kvalitātes. Tām jāatbilst attiecīgajai šķirnei raksturīgajām īpašībām (4).

Ābolos ir jābūt ar skaidri redzamām šai šķirnei raksturīgajam minimāli nepieciešamajām virsmas krāsas īpašībām:

—	1/2 no kopējās virsmas jābūt sarkanā krāsā, ja tie atbilst A krāsu grupai,

—	1/3 no kopējās virsmas jābūt jaukti sarkanā krāsā, ja tie atbilst B krāsu grupai,

—	1/10 no kopējās virsmas jābūt viegli sarkanā, sārtā vai svītrainā krāsojumā, ja tie atbilst C krāsu grupai.

Mīkstumam ir jābūt pilnīgi veselam.

Tomēr ir pieļaujami šādi nelieli defekti, ja vien tie neietekmē produkcijas kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un piedāvājumu iepakojumā:

—	nelielas formas nepilnības,

—	nelieli attīstības trūkumi,

—	neliels krāsojuma defekts,

—	1 cm2 no augļa kopējās virsmas nelielu sasitumu gadījumā bez krāsojuma izmaiņām.

—

nelieli mizas bojājumi, kuri nepārsniedz:

—	2 cm garumā garenas formas bojājumiem,

—	1 cm2 no augļa kopējās virsmas citu bojājumu gadījumā, izņemot kraupja plankumus (Venturia inaequalis), kuru kopējā virsma nedrīkst pārsniegt 0,25 cm2 no augļa kopējās virsmas,

—

neliels rūsinājums (5), kā piemēram:

—	brūni plankumi, kas drīkst būt nedaudz ārpus kātiņa vai auglenīcas iedobuma, bet nedrīkst būt raupji, un/vai

—	plāns tīklveida rūsinājums, kas nepārsniedz 1/5 no kopējās augļa virsmas, un ļoti nekontrastē ar vispārējo augļa krāsojumu, un/vai

—	blīvs rūsinājums nedrīkst pārsniegt 1/20 no kopējās augļa virsmas, taču plāns tīklveida rūsinājums un blīvs rūsinājums kopumā nedrīkst pārsniegt 1/5 no kopējās augļa virsmas.

Auglis var būt bez kātiņa, ja lūzuma vieta ir tīra un miza ap to nav bojāta.

iii) II šķira

Šajā šķirā ietilpst āboli, kuri neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst iepriekš minētajām minimālajām prasībām.

Augļa mīkstumam nedrīkst būt nekādu nopietnu iebojājumu.

Ja āboli saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un izskatu, ir pieļaujami šādi defekti:

—	formas defekti,

—	attīstības trūkumi,

—	krāsojuma defekti,

—	1,5 cm2 no augļa kopējās virsmas nelielu sasitumu gadījumā ar nelielām krāsojuma izmaiņām.

—

mizas defekti, kuri nepārsniedz:

—	4 cm garumā garenas formas bojājumiem,

—	2,5 cm2 no augļa kopējās virsmas citu bojājumu gadījumā, izņemot kraupja plankumus (Venturia inaequalis), kuru kopējā virsma nedrīkst pārsniegt 1 cm2 no augļa kopējās virsmas,

—

neliels rūsinājums (6), kā piemēram:

—	brūni plankumi, kas drīkst būt ārpus kātiņa vai auglenīcas iedobuma un drīkst būt nedaudz raupji, un/vai

—	plāns tīklveida rūsinājums, kas nepārsniedz 1/2 no kopējās augļa virsmas, un ļoti nekontrastē ar vispārējo augļa krāsojumu, un/vai

—	blīvs rūsinājums, kas nedrīkst pārsniegt 1/3 no kopējās augļa virsmas, taču

—	plāns tīklveida rūsinājums un blīvs rūsinājums kopumā nedrīkst pārsniegt 1/2 no kopējās augļa virsmas.

III. NOTEIKUMI PAR KLASIFICĒŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc lielākā diametra šķērsgriezuma vietā vai pēc svara.

Minimālais izmērs ir 60 mm, ja mēra pēc diametra, vai 90 g, ja mēra pēc svara. Pieļaujami mazāka izmēra augļi, ja augļa šķīstošās sausnas saturs ir vienāds vai lielāks par 10,5 Brix un diametrs nav mazāks par 50 mm vai svars — par 70 g.

Lai nodrošinātu izmēra vienveidību, izmēra atšķirības starp produkciju, kas atrodas vienā iepakojumā, nedrīkst pārsniegt:

augļiem, kurus mēra pēc diametra:

—	5 mm augstākās šķiras augļiem un I un II šķiras augļiem, kas iepakoti rindās un kārtās. Tomēr Bramley's Seedling (Bramley, Triomphe de Kiel) un Horneburger šķirnes āboliem diametra atšķirības var sasniegt 10 mm, un

—	10 mm I šķiras brīvi sabērtiem augļiem iepakojumā vai fasētiem produktiem. Tomēr Bramley's Seedling (Bramley, Triomphe de Kiel) un Horneburger šķirnes āboliem diametra atšķirības var sasniegt 20 mm, vai

augļiem, kurus mēra pēc svara:

—

augstākās šķiras augļiem un I un II šķiras augļiem, kas iepakoti rindās un kārtās.

Diapazons (g)	Atšķirība svarā (g)
70-90	15 g
91-135	20 g
136-200	30 g
201-300	40 g
>300	50 g

—

I šķiras augļiem, kas brīvi sabērti iepakojumā vai tirdzniecības iepakojumā:

Diapazons (g)	Viendabīgums (g)
70-135	35
136-300	70
> 300	100

II šķiras augļiem, kas brīvi sabērti iepakojumā vai mazumtirdzniecības iepakojumā, lieluma viendabīguma prasību nepiemēro.

IV. NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Katrā partijā ir pieļaujamas pielaides attiecībā uz kvalitāti un lielumu tiem produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A. Kvalitātes pielaides

i) Augstākā šķira

Pieļaujams, ka 5 % ābolu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst I šķiras prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % kopējā produkcijas daudzuma var būt tāda produkcija, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii) I šķira

Pieļaujams, ka 10 % ābolu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 1 % kopējās produkcijas daudzuma var būt tāda produkcija, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne minimālajām prasībām, vai arī ir iepuvusi.

iii) II šķira

Pieļaujams, ka 10 % ābolu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst ne šķiras prasībām, ne minimālajām prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 2 % procenti no kopējās produkcijas daudzuma var būt iepuvusi.

B. Lieluma pielaides

Attiecībā uz visām šķirām: visām šķirām ir pieļaujami 10 % ābolu pēc skaita vai svara, kuru lielums neatbilst lieluma prasībām. Tomēr šī pielaide neattiecas uz āboliem, kuru lielums:

—	atšķiras no minimālā diametra par 5 mm vai vairāk,

—	atšķiras no minimālā svara par 10 g vai vairāk.

V. NOTEIKUMI PAR IZSKATU

A. Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienas un tās pašas izcelsmes, šķirnes, kvalitātes, lieluma (ja tie ir šķiroti pēc lieluma) un tādas pašas gatavības pakāpes āboliem.

Augstākās šķiras gadījumā viendabība attiecas arī uz krāsojumu.

Dažādu šķirņu ābolu maisījumu drīkst iepakot vienā pārdošanas vienībā ar nosacījumu, ka tiem ir viendabīga kvalitāte un ka katrai šķirnei ir vienāda izcelsme.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.

B. Iepakojums

Āboliem jābūt iepakotiem tā, lai produkcija tiktu pienācīgi aizsargāta. Jo īpaši tirdzniecības iepakojumiem, kuru tīrsvars pārsniedz 3 kg, jābūt pietiekami stingriem, lai nodrošinātu, ka produkcija ir pienācīgi aizsargāta.

Materiāliem, ko lieto iepakojuma iekšpusē, jābūt tīriem un tādiem, kuri pasargā produkciju no ārējiem un iekšējiem bojājumiem. Materiāli, it īpaši papīrs un spiedogi ar komerciālo informāciju, ir atļauti tikai tad, ja iespieddarbi un marķēšana ir veikti, izmantojot netoksiskas krāsvielas vai netoksisku līmi.

Etiķetēm, kas uzlīmētas tieši uz produkta, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un netiktu iebojāta miza.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem.

VI. NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma ir jābūt uzrakstam, kas satur zemāk minētos rādītājus, izvietotam vienā un tai pašā pusē, skaidri salasāmā un neizdzēšamā rakstā un saskatāmam no ārienes.

A. Identifikācija

Iepakotāja un/vai izplatītāja nosaukums un adrese.

To var aizstāt, norādot:

—	uz visiem iepakojumiem, izņemot fasējumus, ar oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar ko apzīmē iepakotāju un/vai izplatītāju un ko norāda cieši kopā ar norādi “Iepakotājs un/vai izplatītājs” (vai līdzvērtīgu abreviatūru);

—

tikai fasējumiem — ar Savienībā reģistrēta pārdevēja nosaukumu un adresi, kas norādīti ciešā saistībā ar norādi “Fasēts (kam)” vai līdzvērtīgu norādi. Šajā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, kas atbilst iepakotājam un/vai izplatītājam. Pārdevējs par šī koda nozīmi sniedz visu informāciju, kuru inspekcijas iestāde uzskata par nepieciešamu.

B. Produkta raksturojums

—	“Āboli”, ja saturs nav redzams no ārpuses,

—	šķirnes nosaukums. Ja pārdošanas vienība satur dažādu šķirņu ābolu maisījumu, jānorāda visu šķirņu nosaukumi.

—	Šķirnes nosaukumu var aizstāt ar sinonīmu. Hibrīda nosaukumu vai tirdzniecības nosaukumu var sniegt tikai papildus šķirnes vai sinonīma nosaukumam.

C. Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts (7) un, pēc izvēles, apgabals, kurā produkts audzēts, vai valsts, reģiona vai vietas nosaukums.

Ja pārdošanas vienībā iepakoti dažādas izcelsmes dažādu šķirņu āboli, katra izcelsmes valsts jānorāda blakus attiecīgās šķirnes nosaukumam.

D. Tirdzniecības specifikācijas

—

Šķira,

—	lielums vai, ja augļi ir iepakoti rindās un kārtās, vienību skaits.

Ja augļi ir šķiroti pēc lieluma, ir jānorāda:

a)	produkcijai, uz kuru attiecas viendabības prasības, kā minimālais un maksimālais diametrs vai kā minimālais un maksimālais svars;

b)	produkcijai, uz kuru neattiecas viendabības prasības, kā mazāko augļu diametrs iepakojumā, kuram seko “un vairāk nekā” vai līdzvērtīgs apzīmējums, vai — atbilstošos gadījumos — lielākā augļa diametrs iepakojumā.

E. Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)

Uz iepakojumiem nav jābūt ziņām, kas minētas pirmajā daļā, ja tie satur pārdošanas iepakojumus, kas ir skaidri redzami no ārpuses, un uz visiem pārdošanas iepakojumiem ir šīs ziņas. Uz šiem iepakojumiem nedrīkst būt norādes, kas var maldināt. Ja šos iepakojumus novieto uz paliktņiem, uzrakstu ar nepieciešamo informāciju saskatāmā vietā izvieto vismaz uz divām paliktņa malām.

Papildinājums

Papildināms ābolu šķirņu saraksts.

Sarakstā neiekļauto šķirņu augļi ir jāšķiro atbilstīgi to šķirnes pazīmēm.

Šķirnes	Hibrīdi	Sinonīmi	Krāsojuma grupa	Rūsinājums
African Red			B
Akane		Tohoku 3	B
Alborz Seedling			C
Aldas			B
Alice			B
Alkmene		Early Windsor	C
Alro			B
Alwa			B
Amasya			B
Angold			C
Antej		Antei	B
Apollo		Beauty of Blackmoor	C
Arkcharm		Arkansas Nr. 18, A 18	C
Arlet			B	R
Aroma			C
	Piem. Aroma hibrīdi		C
	Amorosa		C
Auksis			B
Beacon			A
Belfort		Pella	B
Belle de Boskoop				R
	Piem., Belle de Boskoop hibrīdi			R
	Boskoop rouge	Red Boskoop Roter Boskoop		R
Belle fleur double
Belorrusskoje Maļinovoje		Belorusskoe Malinovoe, Byelorusskoe Malinovoe	B
Berlepsch		Freiherr von Berlepsch	C
	Piem., Berlepsch hibrīdi		C
	Berlepsch rouge	Red Berlepsch, Roter Berlepsch	C
Blushed Golden
Bogatir		Bogatyr
Bohemia			B
Braeburn			B
	Piem., Braeburn hibrīdi.		B
	Hidala		B
	Joburn		B
	Lochbuie Red Braeburn		B
	Mahana Red		B
	Mariri Red		B
	Redfield		B
	Royal Braeburn		B
Bramley's Seedling		Bramley, Triomphe de Kiel
Brettacher Sämling
Calville Groupe des
Cardinal			B
Carola		Kalco	C
Caudle			B
Charden
Charles Ross
Civni			B
Coromandel Red		Corodel	A
Cortland			B
Cox's Orange Pippin		Cox orange	C	R
	Piem. Cox's Orange Pippin		C	R
	Cherry Cox		C	R
Crimson Bramley
Cripps Pink			C
	Piem. Cripps Pink hibrīdi		C
	Pink Rose		C
	Rosy Glow		C
	Ruby Pink		C
Cripps Red			C* (8)
Dalinbel			B	R
Delblush
Delcorf			C
	Piem., Delcorf hibrīdi		C
	Dalili		C
	Monidel		C
Delgollune			B
Delicious ordinaire		Ordinary Delicious	B
Deljeni
Delikates			B
Delor			C
Discovery			C
Doč Melbi		Doch Melbi	C
Dunn's Seedling				R
Dykmanns Zoet			C
Egremont Russet				R
Elan
Elise		Red Delight	A
Ellison's orange		Ellison	C
Elstar			C
	Piem., Elstar hibrīdi
	Bel-El		C
	Daliest		C
	Daliter		C
	Elshof		C
	Elstar Armhold		C
	Elstar Reinhardt		C
	Goedhof		C
	Red Elstar		C
	Valstar		C
Empire			A
Falstaff			C
Fiesta		Red Pippin	C
Florina			B
Forele			B
Fortune				R
Fuji			B
	Piem., Fuji hibrīdi		B
	Kiku		B
Gala			C
	Piem., Gala hibrīdi		C
	Annaglo		C
	Baigent		C
	Galaxy		C
	Mitchgala		C
	Obrogala		C
	Regala		C
	Regal Prince		C
	Tenroy		C
Garcia
Ginger Gold
Gloster			B
Goldbohemia
Golden Delicious
Golden Delicious	Piem., Golden Delicious. hibrīdi
Golden Russet				R
Golden Supreme		Gradigold, Golden Extreme
Goldrush		Coop 38
Goldstar
Granny Smith
Gravensteiner		Gravenstein
	Piem., Gravensteiner hibrīdi
	Gravenstein rouge	Red Gravenstein, Roter Gravensteiner
Greensleeves
Holsteiner Cox		Holstein		R
	Piem., Holsteiner Cox hibrīdi			R
	Holstein rouge	Red Holstein, Roter Holsteiner Cox		R
Honeycrisp			C
Honey gold
Horneburger
Howgate Wonder		Manga
Idared			B
Iedzēnu			B
Ilga			B
Ingrid Marie			B	R
Iron			C
Isbranica			C
Jacob Fisher
Jacques Lebel
Jamba			C
James Grieve
	Piem., James Grieve hibrīdi
	James Grieve rouge	Red James Grieve
Jarka			C
Jerseymac			B
Jester
Jonagold (9)			C
	Piem., Jonagold hibrīdi		C
	Crowngold		C
	Daligo		C
	Daliguy	Jonasty	C
	Dalijean	Jonamel	C
	Decosta		C
	Jomar		C
	Jomured	Van de Poel	C
	Jonabel		C
	Jonabres		C
	Jonagold Boerekamp		C
	Jonagold 2000	Excel	C
	Jonagored Supra		C
	Jonaveld		C
	King Jonagold		C
	New Jonagold	Fukushima	C
	Novajo	Veulemanns	C
	Primo		C
	Red Jonaprince		C
	Romagold	Surkijn	C
	Rubinstar		C
	Schneica	Jonica	C
	Wilmuta		C
Jonalord			C
Jonathan			B
Julia			B
Jupiter
Karmijn de Sonnaville			C
Katja		Katy	B
Kent				R
Kidd's orange red			C	R
Kim			B
Koit			C
Koričnoje Novoje		Korichnoe Novoe, Korichnevoe Novoe	C
Kovaļenkovskoje		Kovalenkovskoe	B
Krameri Tuvioun			B
Kulikovskoje			B
Lady Williams			B
Lane's Prince Albert
Laxton's Superb			C	R
Ligol			B
Lobo			B
Lodel			A
Lord Lambourne			C
Maigold			B
McIntosh			B
Meelis			B
Melba			C
Melodie			B
Melrose			C
Meridian			C
Moonglo			C
Morgenduft		Imperatore	B
Mutsu
Noris			B
Normanda			C
Nueva Europa			C
Nueva Orleans			B
Odin			B
Ontario			B
Orlik			B
Orlovskoje Polosatoje			C
Ozark Gold
Paula Red			B
Pero de Cirio
Piglos			B
Pikant			B
Pikkolo			C
Pilot			C
Pimona			C
Pinova			C
Pirella			B
Piros			C
Prima			B
Rafzubex			A
Rafzubin			C
Rajka			B
Rambour d'hiver
Rambour Franc			B
Reanda			B
Rebella			C
Red Delicious			A
	Piem., Red Delicious hibrīdi		A
	Erovan	Early Red One	A
	Fortuna Delicious		A
	Oregon	Oregon Spur Delicious	A
	Otago		A
	Red Chief		A
	Red King		A
	Red Spur		A
	Red York		A
	Richared		A
	Royal Red		A
	Shotwell Delicious		A
	Stark Delicious		A
	Starking		A
	Starkrimson		A
	Starkspur		A
	Topred		A
	Well Spur		A
Red Dougherty			A
Redkroft			A
Regal			A
Regina			B
Reglindis			C
Reine des Reinettes		Gold Parmoné, Goldparmäne	C
Reineta Encarnada			B
Reinette Rouge du Canada			B
Reinette d'Orléans
Reinette Blanche du Canada		Reinette du Canada, Canada Blanc, Kanadarenette, Renetta del Canada		R
Reinette de France
Reinette de Landsberg
Reinette grise du Canada		Graue Kanadarenette		R
Relinda			C
Remo			B
Renora			B
Resi			B
Resista
Retina			B
Rewena			B
Roja de Benejama		Verruga, Roja del Valle, Clavelina	A
Rome Beauty		Belle de Rome, Rome	B
	Piem., Rome Beauty hibrīdi		B
	Red Rome		B
Rosana			B
Royal Beauty			A
Rubin (Czech cultivar)			C
Rubin (Kazahstan cultivar)			B
Rubinola			B
Rudens Svītrainais		Osennee Polosatoe, Rudeninis Dryzuotasis, Rudens Svītrotais, Streifling, Streifling Herbst,Sügisjoonik, Syysjuovikas un daudzi citi	C
Saltanat			B
Sciearly			A
Scifresh			B
Sciglo			A
Sciray		GS48	A
Scired			A	R
Sciros			A
Selena			B
Shampion			B
Sidrunkollane Talioun
Sinap Orlovskij
Snygold		Earlygold
Sommerregent			C
Spartan			A
Splendour			A
St. Edmunds Pippin				R
Stark's Earliest			C
Štaris		Staris	A
Sturmer Pippin				R
Summerred			B
Sügisdessert			C
Sunrise			A
Sunset				R
Suntan				R
Sweet Caroline			C
Talvenauding			B	R
Tellisaare			B
Tiina		Tina	C
Topaz			B
Tydeman's Early Worcester		Tydeman's Early	B
Veteran			B
Vista Bella		Bellavista	B
Wealthy			B
Worcester Pearmain			B
York			B
Zarja Alatau		Zarya Alatau
Zailijskoje		Zailiyskoe	B
Žigulovskoje		Zhigulovskoe	C

2. DAĻA. TIRDZNIECĪBAS STANDARTS CITRUSAUGĻIEM

I. PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šis standarts attiecas uz šādām augļu šķirnēm, ko klasificē kā “citrusaugļus” un kas patērētājiem jāpiegādā svaigi, un tas neattiecas uz rūpnieciskai pārstrādei paredzētiem citrusaugļiem:

—	citroni, kas izaudzēti no sugām Citrus limon (L.) Burm. f.,

—	mandarīni (Citrus reticulata Blanco), tostarp sacumas (Citrus unshiu Marcow.), klementīni (Citrus clementina hort. ex Tanaka.), parastie mandarīni (Citrus deliciosa Ten.) un tanžerīni (Citrus tangerina Tan.), kas izaudzēti no minētajām sugām un to hibrīdiem,

—	apelsīni, kas izaudzēti no sugām Citrus sinensis (L.) Osbeck,

II. NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības produktiem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

A. Minimālās prasības

Ievērojot katrai šķirai paredzētos īpašos noteikumus un pieļaujamās pielaides, visu šķiru citrusaugļiem jābūt:

—

veseliem,

—	bez sasitumiem un/vai plaisām, aizaugušiem iegriezumiem,

—	nebojātiem; produkcija, ko skārusi puve vai kas sabojājusies tā, ka kļuvusi nederīga patēriņam, nav pieļaujama,

—	tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

—	faktiski bez kaitēkļiem,

—	bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem,

—	bez sačokurošanās un dehidratācijas pazīmēm,

—	bez aukstuma vai sala radītiem bojājumiem,

—	bez nedabiska virsmas mitruma,

—	bez svešas smaržas un/vai garšas.

Citrusaugļa attīstībai un stāvoklim jābūt tādam, lai tas varētu:

—	izturēt transportēšanu un apstrādāšanu, un

—	to varētu apmierinošā stāvoklī nogādāt galamērķī.

B. Prasības attiecībā uz gatavību

Citrusaugļiem jābūt sasniegušiem nepieciešamo attīstības un gatavības pakāpi, ņemot vērā kritērijus, atbilstoši šķirnes īpatnībām, novākšanas laikam un audzēšanas vietas īpatnībām.

Citrusaugļu gatavību nosaka pēc šādiem rādītājiem katrai turpmāk minētajai sugai:

—	minimālais sulas saturs,

—	minimālais kopējais šķīstošo cietvielu saturs, t. i., minimālais cukura daudzums,

—	minimālā cukura/skābes attiecība (10),

—	krāsojums.

Krāsojuma pakāpei jābūt tādai, lai pēcbriedes gaitā citrusaugļi sasniegtu šķirnei atbilstošu krāsu piegādes galapunktā.

	Minimālais sulas saturs (procentos)	Minimālais cukura saturs (°Brix)	Minimālā cukura/skābes attiecība	Krāsojums
Citroni	20			Tam jābūt raksturīgam attiecīgajai šķirnei. Tomēr pieļaujami augļi zaļā krāsā (bet ne tumši zaļi), ja to sulas saturs atbilst minimālajām prasībām
Sacumas, klementīni, citas mandarīnu šķirnes un to hibrīdi
Sacumas	33		6.5:1	Vismaz vienai trešdaļai no augļa virsmas jābūt šķirnei raksturīgajā krāsā
Klementīni	40		7.0:1
Citas mandarīnu šķirnes un to hibrīdi	33		7.5:1
Apelsīni
Sarkanie apelsīni:	30		6.5:1	Tam jābūt raksturīgam attiecīgajai šķirnei. Tomēr ir atļauti augļi gaiši zaļā krāsā, kas nepārsniedz vienu piektdaļu no kopējās augļa virsmas, ja tas atbilst minimālajām prasībām attiecībā uz sulas saturu. Apelsīni, kas audzēti apgabalos ar augstu gaisa temperatūru un augstu gaisa relatīvo mitrumu, nobriešanas perioda laikā var būt zaļā krāsā, kas pārsniedz vienu piektdaļu no kopējās virsmas, ja tas atbilst minimālajām prasībām attiecībā uz sulas saturu.
Navel grupas apelsīni	33		6.5:1
Citas šķirnes	35		6.5:1
Mosambi, Sathgudi un Pacitan ar vairāk nekā vienu piektdaļu virsmas zaļā krāsā	33
Citas šķirnes ar vairāk nekā vienu piektdaļu virsmas zaļā krāsā	45

Citrusaugļus, kas atbilst šai prasībai attiecībā uz gatavību, var “nogatavināt”. Šī apstrāde ir atļauta tikai tad, ja nemainās pārējās dabiskās organoleptiskās īpašības.

C. Klasifikācija

Citrusaugļus iedala trīs šķirās:

i) Augstākā šķira:

Šās šķiras citrusaugļiem jābūt ar īpaši labu kvalitāti. Produktiem ir jābūt ar šķirnei un/vai tirdzniecības tipam raksturīgajām īpašībām.

Tiem jābūt bez defektiem, izņemot ļoti nelielus virsmas bojājumus, ar nosacījumu, ka tie neiespaido produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanu un piedāvājumu iepakojumā.

ii) I šķira

Šās šķiras citrusaugļiem jābūt labas kvalitātes. Produktiem ir jābūt ar šķirnei un/vai tirdzniecības tipam raksturīgajām īpašībām.

Tomēr ir pieļaujami šādi nelieli defekti, ja vien tie neietekmē produkcijas kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un noformējumu iepakojumā:

—	nelielas formas nepilnības,

—	nelieli defekti krāsojumā, tostarp neliels saules apdegums,

—	nelieli pakāpeniski mizas bojājumi, ja tie neskar mīkstumu,

—	nelieli mizas bojājumi, kas radušies augļa veidošanās laikā, piemēram, sudrabplēksnes, rūsinājums,

—	nelieli aprētojuši bojājumi, kas radušies mehānisku iemeslu dēļ, piemēram, krusas, berzes vai pārkraušanas izraisīti bojājumi,

—	viegla un daļēja mizas atdalīšanās visiem mandarīnu grupas augļiem.

iii) II šķira

Šajā šķirā ietilpst citrusaugļi, kas kopumā neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst iepriekš minētajām minimālajām prasībām.

Drīkst pieļaut šādas nepilnības, ja citrusaugļi saglabā savas būtiskās īpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un izskatu:

—	formas nepilnības,

—	krāsojuma izmaiņas, tostarp saules apdegums,

—	ievērojami mizas bojājumi, ja tie neskar mīkstumu,

—	nelieli mizas bojājumi, kas radušies augļa veidošanās laikā, piemēram, sudrabplēksnes, rūsinājums vai kaitēkļu radītie bojājumi,

—	aprētojuši bojājumi, kas radušies mehānisku iemeslu dēļ, piemēram, krusas, berzes vai pārkraušanas izraisīti bojājumi u. c.,

—	virspusēji aprētojuši mizas bojājumi,

—	grumbuļaina miza,

—	viegla un daļēja mizas atdalīšanās visiem mandarīnu grupas augļiem.

III. NOTEIKUMI PAR KLASIFICĒŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc augļa lielākā diametra šķērsgriezuma vietā vai pēc skaita.

A. Minimālais lielums

Lielumiem ir jābūt vismaz šādiem:

Augļi	Diametrs (mm)
Citroni	45
Sacumas, citas mandarīnu šķirnes un to hibrīdi	45
Klementīni	35
Apelsīni	53

B. Viendabīgums

Citrusaugu mērīšanā var izmantot vienu no šādām metodēm:

Lai nodrošinātu lieluma viendabīgumu, lieluma diapazons produkcijā, kas atrodas vienā iepakojumā, nedrīkst pārsniegt:

—	10 mm, ja mazākā augļa diametrs (saskaņā ar norādi uz iepakojuma) ir mazāks nekā 60 mm,

—	15 mm, ja mazākā augļa diametrs (saskaņā ar norādi uz iepakojuma) ir lielāks nekā 60 mm vai ir 60 mm, bet ir mazāks nekā 80 mm

—	20 mm, ja mazākā augļa diametrs (saskaņā ar norādi uz iepakojuma) ir lielāks nekā 80 mm vai ir 80 mm, bet ir mazāks nekā 110 mm,

—	augļiem, kuru diametrs ir 110 mm vai ir lielāks par 110 mm, nav ierobežojumu attiecībā uz diametru atšķirībām.

Ja lieto lieluma kodus, jāievēro turpmāk dotajā tabulā noteiktie kodi un lielumu kategorijas.

	Lieluma kods	Diametrs (mm)
Citroni	0	79 - 90
	1	72 - 83
	2	68 - 78
	3	63 - 72
	4	58 - 67
	5	53 - 62
	6	48 - 57
	7	45 - 52
Sacumas, klementīni un citas mandarīnu šķirnes un hibrīdi	1 - XXX	78 un vairāk
	1 - XX	67 - 78
	1 vai 1 - X	63 - 74
	2	58 - 69
	3	54 - 64
	4	50 - 60
	5	46 - 56
	6 (11)	43 - 52
	7	41 - 48
	8	39 - 46
	9	37 - 44
	10	35 - 42
Apelsīni	0	92 – 110
	1	87 – 100
	2	84 – 96
	3	81 – 92
	4	77 – 88
	5	73 – 84
	6	70 – 80
	7	67 – 76
	8	64 – 73
	9	62 – 70
	10	60 – 68
	11	58 – 66
	12	56 – 63
	13	53 – 60

Lieluma viendabīgumu panāk, izmantojot iepriekšminēto lielumu skalu, ja vien nav šādu citādu noteikumu:

Augļiem konteineros un tirdzniecības iepakojumos ar maksimālo neto svaru 5 kg maksimālā lielumu starpība nedrīkst pārsniegt diapazonu, ko aprēķina, apvienojot trīs secīgus lielumus lielumu skalā.

c)	Lielumu atšķirībai augļiem, ko šķiro pēc skaita, jābūt tādai, kāda noteikta a) apakšpunktā.

IV. NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā partijā ir pieļaujamas pielaides attiecībā uz kvalitāti un lielumu tai produkcijai, kura neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A. Kvalitātes pielaides

i) Augstākā šķira:

Pieļaujams, ka 5 % citrusaugļu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst I šķiras prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % kopējā produkcijas daudzuma var būt tāda produkcija, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii) I šķira

Pieļaujams, ka 10 % citrusaugļu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 1 % kopējā produkcijas daudzuma var būt tāda produkcija, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne minimālajām prasībām, vai produkcija, kurā ir iepuvuši produkti.

iii) II šķira

Pieļaujams, ka 10 % citrusaugļu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst ne šķiras prasībām, ne minimālajām prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 2 % procenti no kopējā produkcijas daudzuma var būt iepuvuši produkti.

B. Lieluma pielaides

Attiecībā uz visām šķirām: pieļaujami 10 % citrusaugļu pēc skaita vai svara, kas atbilst izmēram tieši zem un/vai virs tā (vai tiem, ja ir apvienoti trīs izmēri), kas norādīts uz iepakojuma.

10 % pielaidi piemēro tikai tiem augļiem, kuri nav mazāki par šādu minimālo lielumu:

Augļi	Diametrs (mm)
Citroni	43
Sacumas, citas mandarīnu šķirnes un to hibrīdi	43
Klementīni	34
Apelsīni	50

V. NOTEIKUMI PAR IZSKATU

A. Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam un jāsatur tikai vienas izcelsmes, šķirnes vai tirdzniecības tipa, kvalitātes un lieluma un samērā vienādas gatavības un attīstības pakāpes citrusaugļi.

Turklāt augstākajai šķirai tiek prasīts krāsojuma viendabīgums.

Dažādu šķirņu citrusaugu maisījumu drīkst iepakot vienā pārdošanas vienībā ar nosacījumu, ka tiem ir viendabīga kvalitāte un ka katram attiecīgajam veidam ir vienāda šķirne, tirdzniecības tips un izcelsme.

Iesaiņojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.

B. Iepakojums

Citrusaugļiem jābūt iepakotiem tā, lai produkcija būtu pienācīgi aizsargāta.

Etiķetēm, kas uzlīmētas tieši uz produkcijas, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un netiktu iebojāta miza.

Ietinot augļus, jālieto tikai plāns, sauss, jauns papīrs bez smaržas (12).

Aizliegts izmantot jebkādas vielas, kas varētu mainīt citrusaugļu dabiskās īpašības un jo īpaši to garšu vai smaržu (13).

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem. Tomēr ir pieļaujams, ka auglim klāt ir īss nepārkoksnējies zariņš ar dažām zaļām lapām.

VI. NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma ir jābūt uzrakstam, kas satur turpmāk minētos rādītājus, izvietotam vienā un tai pašā pusē, skaidri salasāmā un neizdzēšamā rakstā un saskatāmam no ārpuses.

A. Identifikācija

Iepakotāja un/vai izplatītāja nosaukums un adrese.

To var aizstāt, norādot:

—	uz visiem iepakojumiem, izņemot fasējumus, ar oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar ko apzīmē iepakotāju un/vai izplatītāju un ko norāda cieši kopā ar norādi “Iepakotājs un/vai izplatītājs” (vai līdzvērtīgu abreviatūru);

—

tikai fasējumiem – ar Savienībā reģistrēta pārdevēja nosaukumu un adresi, kas norādīti ciešā saistībā ar norādi “Fasēts (kam)” vai līdzvērtīgu norādi. Šajā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, kas atbilst iepakotājam un/vai izplatītājam. Pārdevējs par šā koda nozīmi sniedz visu informāciju, kuru inspekcijas iestāde uzskata par nepieciešamu.

B. Produkcijas raksturojums

—	Sugas vispārpieņemtais nosaukums, ja produkcija nav redzama no ārpuses.

—	Šķirnes nosaukums apelsīniem.

—

Mandarīnu grupai:

—	Sacumas: “sacumas”, kam var sekot šķirnes nosaukums.

—	Klementīni: “klementīni”, kam var sekot šķirnes nosaukums un, ja nepieciešams, norāde “bez sēklām” bezsēklu klementīniem (bez sēklām), klementīni (ar 1 līdz 10 sēklām) vai klementīni “ar sēklām” klementīniem ar vairāk nekā 10 sēklām.

—	Citi mandarīni un to hibrīdi: šķirnes nosaukums.

—	“Citrusaugļu maisījums” vai līdzvērtīgs apzīmējums un vispārpieņemtie dažādu sugu nosaukumi, ja maisījumā citrusaugļu sugas būtiski atšķiras.

—	“Bezsēklu” (nav obligāti) (14).

C. Produkta izcelsme

—	Izcelsmes valsts (15) un, pēc izvēles, apgabals, kurā produkts audzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

—	Ja pārdošanas vienībā iepakoti dažādas izcelsmes dažādu šķirņu citrusaugļi, katra izcelsmes valsts jānorāda blakus attiecīgās šķirnes nosaukumam.

D. Tirdzniecības specifikācijas

—

Šķira.

—

Lielums, kas izteikts kā:

—	Minimālie un maksimālie lielumi (mm) vai

—	Lieluma kods (kodi), kam var sekot minimālais vai maksimālais lielums vai skaits.

—	Nepieciešamības gadījumā norāde uz konservantiem vai citām ķīmiskām vielām, kas izmantotas pēc ražas novākšanas.

E. Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)

3. DAĻA. KIVIAUGĻU TIRDZNIECĪBAS STANDARTS

I. PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šis standarts attiecas uz kiviaugļu šķirnēm (pazīstamas arī kā Actinidia vai kivi), kas radušās no Actinidia chinensis (Planch.) un Actinidia deliciosa (A. Chev., C.F. Liang un A.R. Ferguson), patērētājam tās jāpiegādā svaigā veidā, un neattiecas uz kiviaugļiem, kas paredzēti rūpnieciskai pārstrādei.

II. NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības kiviaugļiem pēc to apstrādes un iepakošanas.

A. Minimālās prasības

Ievērojot katrai šķirai paredzētos īpašās prasības un pieļaujamās pielaides, visu šķiru kiviaugļiem jābūt:

—	veseliem (bet bez kātiņa),

—	nebojātiem; produkciju, ko skārusi puve vai kas sabojājusies tā, ka kļuvusi nederīga patēriņam, nav pieļaujama,

—	tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

—	faktiski bez kaitēkļiem,

—	bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem,

—	pietiekami stingriem; ne mīkstiem, ne savītušiem, ne ūdeņainiem,

—	pareizas formas, nedrīkst būt divi vai vairāk kopā saauguši augļi,

—	bez nedabiska virsmas mitruma,

—	bez svešas smaržas un/vai garšas.

Kiviaugļa attīstībai un stāvoklim jābūt tādam, lai tas varētu:

—	izturēt transportēšanu un apstrādāšanu un

—	tos varētu apmierinošā stāvoklī nogādāt galamērķī.

B. Prasības attiecībā uz gatavību

Kiviaugļiem jābūt pietiekami attīstītiem un nobriedušiem.

Lai izpildītu šo prasību, augļiem iepakojumā ir jābūt vismaz tādā gatavības pakāpē, kas atbilst 6,2° pēc Briksa vai vidējam sausnas saturam jābūt vismaz 15 %, kam izplatīšanas uzsākšanas brīdī jāatbilst 9,5° pēc Briksa.

C. Klasifikācija

Kiviaugļus iedala šādās trīs šķirās:

i) augstākā šķira

Šās šķiras kiviaugļiem jābūt ar īpaši labu kvalitāti. Tām jāatbilst attiecīgajai šķirnei raksturīgajām īpašībām.

Tiem jābūt stingriem, un mīkstumam jābūt pilnīgi nebojātam.

Tiem jābūt bez defektiem, izņemot ļoti nelielus virsmas defektus, ar nosacījumu, ka tie neiespaido produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanu un piedāvājumu iepakojumā.

Augļa mazākā un lielākā diametra šķērsgriezuma vietā attiecībai jābūt 0,8 vai lielākai.

ii) I šķira

Šās šķiras kiviaugļiem jābūt labas kvalitātes. Tām jāatbilst attiecīgajai šķirnei raksturīgajām īpašībām.

Tiem jābūt stingriem, un mīkstumam jābūt pilnīgi nebojātam.

Tomēr ir pieļaujami šādi nelieli defekti, ja vien tie neietekmē produkcijas kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un noformējumu iepakojumā:

—	neliels formas trūkums (bez izciļņiem vai deformācijām),

—	nelieli krāsojuma defekti,

—	nelieli mizas ārēji defekti, ar nosacījumu, ka to kopējais laukums nepārsniedz 1 cm2,

—	neliela “Heivorda zīme” garenisku svītru veidā un bez novirzes.

Augļa mazākā un lielākā diametra šķērsgriezuma vietā attiecībai jābūt 0,7 vai lielākai.

iii) II šķira

Šajā šķirā ietilpst kiviaugļi, kuri neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst iepriekš minētajām minimālajām prasībām.

Augļiem jābūt pietiekami stingriem, un mīkstumam jābūt bez nopietniem defektiem.

Ja produkts saglabā tam raksturīgās īpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un izskatu, ir pieļaujami šādi defekti:

—	formas defekti,

—	krāsojuma defekti,

—	mizas defekti, piemēram, nelielas plaisas vai ieskrambājumi, ar nosacījumu, ka to kopējais laukums nepārsniedz 2 cm2,

—	vairākas izteiktas “Heivorda zīmes” ar nelielu izcilni,

—	viegli saspiedumi.

III. NOTEIKUMI PAR KLASIFICĒŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc augļa svara.

Minimālais svars ir 90 g augstākajai šķirai, 70 g I šķirai un 65 g II šķirai.

Lai nodrošinātu izmēra vienveidību, lieluma svārstības produkcijā, kas atrodas vienā iepakojumā, nedrīkst pārsniegt:

—	10 g augļiem, kas vieglāki par 85 g,

—	15 g augļiem, kas sver 85 līdz 120 g,

—	20 g augļiem, kas sver 120 līdz 150 g,

—	40 g augļiem, kas sver 150 g un vairāk.

IV. NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā partijā ir pieļaujamas pielaides attiecībā uz kvalitāti un lielumu tai produkcijas daļai, kura neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A. Kvalitātes pielaides

i) augstākā šķira

Pieļaujams, ka 5 % kiviaugļu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst I šķiras prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % kopējā produkcijas daudzuma var būt tāda produkcija, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii) I šķira

Pieļaujams, ka 10 % kiviaugļu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 1 % kopējā produkcijas daudzuma var būt tāda produkcija, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne minimālajām prasībām, vai produkcija, kurā ir iepuvuši produkti.

iii) II šķira

Pieļaujams, ka 10 % no kiviaugļu kopskaita vai kopējā svara neatbilst ne šķiras prasībām, ne minimālajām prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 2 % procenti no kopējā produkcijas daudzuma var būt iepuvuši produkti.

B. Lieluma pielaides

Attiecībā uz visām šķirām: Visām šķirām ir pieļaujami 10 % kiviaugļu pēc skaita vai svara, kuru lielums neatbilst lieluma prasībām.

Tomēr kiviaugļi nedrīkst svērt mazāk par 85 g attiecībā uz augstāko šķiru, 67 g attiecībā uz I šķiru un 62 g attiecībā uz II šķiru.

V. NOTEIKUMI PAR IZSKATU

A. Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam un jāsatur tikai vienas izcelsmes, šķirnes, kvalitātes un lieluma kiviaugļus.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.

B. Iepakojums

Kiviaugļi jāiepako tā, lai produkcija tiktu pienācīgi pasargāta.

Materiāliem, ko lieto iepakojuma iekšpusē, jābūt tīriem un tādiem, kuri pasargā produkciju no ārējiem un iekšējiem bojājumiem. Materiālus, jo īpaši papīru vai zīmogus, ar tirdzniecības specifikācijām atļauts izmantot tikai tad, ja iespiešana vai marķēšana ir veikta ar netoksisku krāsu vai līmi.

Etiķetēm, kas uzlīmētas tieši uz produkcijas, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un netiktu iebojāta miza.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem.

VI. NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma jābūt šādai informācijai, kas uzrakstīta vienā iepakojuma pusē, ir salasāma, ar neizdzēšamu marķējumu un redzama no ārpuses.

A. Identifikācija

Iepakotāja un/vai izplatītāja nosaukums un adrese.

To var aizstāt, norādot:

—	uz visiem iepakojumiem, izņemot fasējumus, ar oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar ko apzīmē iepakotāju un/vai izplatītāju un ko norāda cieši kopā ar norādi “Iepakotājs un/vai izplatītājs” (vai līdzvērtīgu abreviatūru);

—

B. Produkta raksturojums

—	“Kiviaugļi” un/vai “Actinidia”, ja saturs no ārpuses nav redzams,

—	Šķirnes nosaukums (nav obligāti).

C. Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts (16) un, pēc izvēles, apgabals, kurā produkts audzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

D. Tirdzniecības specifikācijas

—

Šķira.

—	Lielums, kas izteikts ar augļu minimālo un maksimālo svaru.

—	Augļu skaits (nav obligāts).

E. Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)

4. DAĻA. TIRDZNIECĪBAS STANDARTS SALĀTIEM UN KROKAINAJĀM UN PLATLAPU (BATAVIAN) ENDĪVIJĀM

I. PRODUKCIJAS DEFINĪCIJA

Šis standarts attiecas uz:

—

to šķirņu salātiem, kas izaudzēti no

—	Lactuca sativa L. var. capitata L. (galviņsalātiem, ieskaitot kraukšķīgos un “Iceberg” tipa salātus),

—	Lactuca sativa L. var. longifolia Lam. (romiešu salātiem),

—	Lactuca sativa L. var. crispa L. (lapu salātiem),

—	šo šķirņu krustojumiem un

—	to šķirņu krokainajām endīvijām, kas izaudzētas no Cichorium endivia L. var. crispum Lam., un

—	to šķirņu platlapu endīvijām (Batavian), kas izaudzētas no Cichorium endivia L. var. latifolium Lam.,

kas patērētājam jāpiegādā svaigā veidā.

Šis standarts neattiecas uz produkciju, kas paredzēta rūpnieciskai pārstrādei, atsevišķi atdalītu salātu lapu produktiem, uz salātiem ar sakņu kamolu vai uz salātiem podiņos.

II. NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības produktiem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

A. Minimālās prasības

Ievērojot īpašus noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, produkcijai jābūt:

—

veselai,

—	nebojātai; produkciju, ko skārusi puve vai kas sabojājusies tā, ka kļuvusi nederīga patēriņam, nav pieļaujama,

—	tīrai un apgrieztai, t. i., praktiski bez augsnes vai cita audzēšanas substrāta un praktiski bez redzamiem svešķermeņiem,

—	svaigai pēc izskata,

—	faktiski bez kaitēkļiem,

—	praktiski bez bojājumiem, ko izraisījuši kaitēkļi,

—	neapvītušai,

—	bez ziednešiem, kas sākuši veidoties,

—	bez nedabiska virsmas mitruma,

—	bez svešas smaržas un/vai garšas.

Salātiem ir pieļaujama sarkanīga lapu nokrāsa, ko izraisījusi zema temperatūra augšanas periodā, ja tas nopietni neietekmē salātu izskatu.

Saknēm jābūt nogrieztām cieši pie ārējo lapu pamatnes, un griezuma vietai jābūt tīrai un līdzenai.

Produkcijai jābūt normāli attīstītai. Produkcijas attīstībai un stāvoklim jābūt tādam, lai to varētu

—	transportēt un pārkraut un

—	apmierinošā stāvoklī piegādāt galapunktā.

B. Klasifikācija

Produkciju iedala divās šķirās, kas noteiktas turpmāk.

i) I šķira

Šās šķiras produkcijai jābūt labā kvalitātē. Produktiem ir jābūt ar šķirnei un/vai tirdzniecības tipam raksturīgajām īpašībām.

Produkcijai jābūt arī:

—	ar labu formu,

—	stingrai, ņemot vērā audzēšanas paņēmienus un produkta tipu,

—	bez bojājumiem vai trūkumiem, kas ietekmē piemērotību pārtikai,

—	sala nebojātai.

Galviņsalātiem jābūt ar vienu labi izveidotu galviņu. Segtās platībās audzētiem galviņsalātiem galviņa var būt arī neliela.

Romiešu salātiem jābūt ar galviņu, kas var būt neliela.

Krokaino endīviju un platlapu (Batavian) endīviju vidum jābūt dzeltenā krāsā.

ii) II šķira

Šajā šķirā ietilpst produkcija, kura neatbilst I šķiras prasībām, bet atbilst iepriekš minētajām minimālajām prasībām.

Produkcijai jābūt:

—	samērā labi izveidotai,

—	bez bojājumiem vai trūkumiem, kas ievērojami ietekmē piemērotību pārtikai.

Ja produkcija saglabā tai raksturīgās īpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un izskatu, ir pieļaujami šādi trūkumi:

—	nelielas krāsojuma izmaiņas,

—	nelieli kaitēkļu izraisīti bojājumi.

Galviņsalātiem jābūt ar galviņu, kas var būt neliela. Segtās platībās audzētiem salātiem galviņas var nebūt.

Romiešu salātiem galviņas var nebūt.

III. NOTEIKUMI PAR KLASIFICĒŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc vienas vienības svara.

Lai nodrošinātu izmēra vienveidīgumu, izmēra svārstības produkcijā, kas atrodas vienā iepakojumā, nedrīkst pārsniegt:

a) salāti

—	40 g, ja vieglāko vienību svars ir mazāks par 150 g katrai vienībai,

—	100 g, ja vieglāko vienību svars ir 150–300 g katrai vienībai,

—	150 g, ja vieglāko vienību svars ir 300–450 g katrai vienībai,

—	300 g, vieglākā salātu auga svars ir lielāks par 450 g katrai vienībai.

b) krokainās endīvijas un platlapu (Batavian) endīvijas

—

300 g.

IV. NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā partijā ir pieļaujamas pielaides attiecībā uz kvalitāti un lielumu tai produkcijai, kura neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A. Kvalitātes pielaides

i) I šķira

Pieļaujams, ka 10 % no produkcijas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 1 % kopējā produkcijas daudzuma var būt tādi produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne minimālajām prasībām, vai produkcija, kurā ir iepuvuši produkti.

ii) II šķira

Pieļaujams, ka 10 % vienību no kopskaita vai kopējā svara neatbilst ne šķiras prasībām, ne minimālajām prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 2 % procenti no kopējā produkcijas daudzuma var būt iepuvuši produkti.

B. Lieluma pielaides

Attiecībā uz visām šķirām: visām šķirām ir pieļaujami 10 % produkcijas pēc skaita, kuru lielums neatbilst lieluma prasībām.

V. NOTEIKUMI PAR IZSKATU

A. Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, tajā jābūt vienādas izcelsmes, šķirnes vai tirdzniecības tipa, kvalitātes un lieluma produktiem.

Dažādu šķirņu salātu un vai endīviju maisījumu drīkst iepakot vienā pārdošanas vienībā ar nosacījumu, ka tiem ir viendabīga kvalitāte un ka katrai šķirnei, tirdzniecības veidam un vai krāsojumam ir vienāda izcelsme.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.

B. Iepakojums

Produkcijai jābūt iepakotai tā, lai tā tiktu pienācīgi pasargāta. Produkti jāiepako atbilstoši iepakojuma lielumam un veidam, neatstājot brīvas vietas un nesaspiežot produktu.

Materiāliem, ko lieto iepakojuma iekšpusē, jābūt tīriem un tādiem, kuri pasargā produkciju no ārējiem un iekšējiem bojājumiem. Materiālus ar tirdzniecības specifikācijām, jo īpaši papīru vai zīmogus, atļauts izmantot ar noteikumu, ka drukāšana vai marķēšana ir izdarīta ar netoksisku krāsu vai līmi.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem.

VI. NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma jābūt šādiem datiem, kas uzrakstīti uz vienas iepakojuma puses, ir salasāmi, neizdzēšami marķēti un redzami no ārpuses:

A. Identifikācija

Iepakotāja un/vai izplatītāja nosaukums un adrese.

To var aizstāt, norādot:

—	uz visiem iepakojumiem, izņemot fasējumus, ar oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar ko apzīmē iepakotāju un/vai izplatītāju un ko norāda cieši kopā ar norādi “Iesaiņotājs un/vai izplatītājs” (vai līdzvērtīgu abreviatūru);

—

tikai fasējumiem — ar Savienībā reģistrēta pārdevēja nosaukumu un adresi, kas norādīti ciešā saistībā ar norādi “Fasēts (kam)” vai līdzvērtīgu norādi. vai līdzvērtīgu norādi. Šajā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, kas atbilst iepakotājam un/vai izplatītājam. Pārdevējs par šī koda nozīmi sniedz visu informāciju, kuru inspekcijas iestāde uzskata par nepieciešamu.

B. Produkta raksturojums

—	“Salāti”, “Galviņsalāti”, “Batavia”, “Kraukšķīgie galviņsalāti (Iceberg)”, “Romiešu salāti”, “Lapu salāti” vai, piemēram, attiecīgā gadījumā “Ozollapu”, “Lollo bionda”, “Lollo rossa”, “Krokainās endīvijas” vai “Platlapu endīvijas” vai citi sinonīmi, ja saturs nav redzams no ārpuses,

—	Vajadzības gadījumā “Little gem” vai līdzvērtīgs apzīmējums.

—	Vajadzības gadījumā “audzēti segtās platībās” vai līdzvērtīgs apzīmējums.

—	Šķirnes nosaukums (nav obligāti).

—

“Salātu/endīviju maisījums” vai līdzvērtīgs apzīmējums, ja maisījums ietver salātus un/vai endīvijas ar būtiski atšķirīgas krāsas, šķirnes un/vai tirdzniecības tipus un/vai krāsojumu. Ja produkcijas saturs nav redzams no ārpuses, jānorāda pārdošanas vienībā esošo produktu krāsa, šķirne un/vai tirdzniecības tips un/vai krāsojums un produktu skaits iepakojumā.

C. Produkcijas izcelsme

—	Izcelsmes valsts (17) un, pēc izvēles, apgabals, kurā produkts audzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

—	Ja pārdošanas vienībā iepakoti dažādas dažādu krāsu, šķirņu un/vai tirdzniecības tipu un/vai krāsojuma dažādas izcelsmes salāti un/vai endīvijas, katra izcelsmes valsts jānorāda blakus attiecīgās krāsas, šķirnes un/vai tirdzniecības tipa un/vai krāsojuma nosaukumam.

D. Tirdzniecības specifikācijas

—

Šķira.

—	Lielums, kas izteikts kā katras vienības minimālais svars, vai vienību skaits iepakojumā.

E. Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)

5. DAĻA. PERSIKU UN NEKTARĪNU TIRDZNIECĪBAS STANDARTS

I. PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šis standarts attiecas uz persiku un nektarīnu šķirnēm, kas izaudzēti no Prunus persica Sieb. un Zucc., kuri tiek piegādāti patērētājam svaigā veidā, bet neattiecas uz rūpnieciskai pārstrādei paredzētiem persikiem un nektarīniem.

II. NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības persikiem un nektarīniem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

A. Minimālās prasības

Ievērojot katrai šķirai noteiktos īpašos noteikumus un pieļaujamās atkāpes, visu šķiru persikiem un nektarīniem ir jābūt:

—

veseliem,

—	nebojātiem; produkcija, ko skārusi puve vai kas sabojājusies tā, ka kļuvusi nederīga patēriņam, nav pieļaujama,

—	tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

—	faktiski bez kaitēkļiem,

—	bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem,

—	pie kātiņa iedobuma auglis nedrīkst būt iešķelts,

—	bez nedabiska virsmas mitruma,

—	bez svešas smaržas un/vai garšas.

—	persiku un nektarīnu attīstības un nogatavošanas pakāpei jābūt tādai, lai tie/tos varētu:

—	izturēt transportēšanu un apstrādāšanu, un

—	apmierinošā stāvoklī nogādāt galamērķī.

B. Prasības attiecībā uz gatavību

Augļiem jābūt pietiekami attīstītiem un nobriedušiem. Mīkstuma minimālajam refraktometriski noteiktajam Briksa skaitlim ir jābūt 8 vai lielākam.

C. Klasifikācija

Persikus un nektarīnus iedala šādās trīs šķirās:

i) “Augstākā” šķira

Šās šķiras persikiem un nektarīniem jābūt ar īpaši labu kvalitāti. Tām jāatbilst attiecīgajai šķirnei raksturīgajām īpašībām.

Mīkstumam ir jābūt pilnīgi veselam.

Tiem jābūt bez defektiem, izņemot pavisam nelielus virsmas defektus, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iesaiņojumā.

ii) I šķira

Šās šķiras persikiem un nektarīniem jābūt labas kvalitātes. Tiem jāatbilst attiecīgajai šķirnei raksturīgajām īpašībām. Mīkstumam ir jābūt pilnīgi veselam.

Tomēr ir pieļaujami šādi nelieli mizas defekti ar noteikumu, ka tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iesaiņojumā:

—	nelieli formas defekti,

—	nelieli attīstības trūkumi,

—	neliels krāsojuma defekts,

—	vājas spiediena pēdas, kas nepārsniedz 1 cm2 no kopējā virsmas laukuma,

—

nelieli mizas bojājumi, kuri nepārsniedz:

—	1,5 cm iegarenu bojājumu gadījumā,

—	citi bojājumi 1 cm2 no kopējās virsmas.

iii) II šķira

Šajā šķirā ietilpst persiki un nektarīni, kuri neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst iepriekš minētajām minimālajām prasībām.

Augļa mīkstumam nedrīkst būt nekādu nopietnu defektu. Ja persiki un nektarīni saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un izskatu, ir pieļaujami šādi defekti:

—	formas defekti,

—	attīstības defekti, tostarp sašķelti kauliņi, ja vien auglis ir noslēgts un mīkstums nav bojāts,

—	krāsojuma nepilnības,

—	2 cm2 no augļa kopējās virsmas nelielu sasitumu gadījumā ar nelielām krāsas izmaiņām,

—

mizas defekti, kuri nepārsniedz:

—	2,5 cm garumā iegarenu bojājumu gadījumā,

—	citi bojājumi 2 cm2 no kopējās virsmas.

III. NOTEIKUMI PAR KLASIFICĒŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc lielākā šķērsgriezuma diametra, pēc svara vai skaita.

Minimālais lielums ir:

—	56 mm vai 85 g attiecībā uz augstāko šķiru,

—	51 mm vai 65 g attiecībā uz I un II šķiru (ja ir noteikts lielums).

Tomēr augļus, kuri nesasniedz 56 mm vai 85 g, netirgo laikposmā no 1. jūlija līdz 31. oktobrim (Ziemeļu puslodē) un no 1. janvāra līdz 30. aprīlim (Dienvidu puslodē).

Šādas prasības nav obligātas attiecībā uz II šķiru.

Lai nodrošinātu izmēra viendabīgumu, lieluma svārstības produkcijā, kas atrodas vienā iepakojumā, nedrīkst pārsniegt:

augļiem, kurus mēra pēc diametra:

—	5 mm augļiem, kuri nesasniedz 70 mm,

—	10 mm augļiem, kas sasniedz 70 mm un vairāk.

augļiem, kurus mēra pēc svara:

—	30 g augļiem, kuri sver mazāk par 180 g,

—	80 g augļiem, kas sver 180 g un vairāk.

Lielumu starpībai augļiem, ko šķiro pēc skaita, jābūt tādai, kāda noteikta a) vai b) apakšpunktā.

Ja tiek piemēroti lieluma kodi, ir jāievēro šajā tabulā ietvertās norādes.

	Kods	diametrs		(svara izteiksmē)
		no	līdz	no	līdz
		(mm)	(mm)	(g)	(g)
1	D	51	56	65	85
2	C	56	61	85	105
3	B	61	67	105	135
4	A	67	73	135	180
5	AA	73	80	180	220
6	AAA	80	90	220	300
7	AAAA	> 90		> 300

IV. NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā partijā ir pieļaujamas pielaides attiecībā uz kvalitāti un lielumu tai produkcijai, kura neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A. Kvalitātes pielaides

i) Augstākā šķira

Pieļaujams, ka 5 % persiku un nektarīnu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst I šķiras prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % kopējā produktu daudzuma var būt tādi produkti, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii) I šķira

Pieļaujams, ka 10 % persiku un nektarīnu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 1 % kopējā produktu daudzuma var būt tādi produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne minimālajām prasībām vai produkcija, kurā ir iepuvuši produkti.

iii) II šķira

Pieļaujams, ka 10 % persiku un nektarīnu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst ne šķiras prasībām, ne minimālajām prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 2 % procenti no kopējā produkcijas daudzuma var būt iepuvuši produkti.

B. Lieluma pielaides

Visām šķirām (ja tās klasificē pēc lieluma): visām šķirām ir pieļaujami 10 % persiku un nektarīnu pēc skaita vai svara, kuru lielums neatbilst lieluma prasībām.

V. NOTEIKUMI PAR IZSKATU

A. Viendabīgums

Katra iesaiņojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt vienas un tās pašas izcelsmes, šķirnes, kvalitātes, attīstības pakāpes un lieluma (ja lielums ir noteikts) persikiem un nektarīniem, bet augstākās šķiras produktam jābūt viendabīgam arī pēc krāsas.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.

B. Iepakojums

Persikiem un nektarīniem jābūt iepakotiem tā, lai produkcija tiktu pienācīgi pasargāta.

Etiķetēm, kas uzlīmētas tieši uz produkcijas, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un netiktu iebojāta miza.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem.

VI. NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma ir jābūt uzrakstam, kas satur turpmāk minētos rādītājus, izvietotam vienā un tai pašā pusē, skaidri salasāmā un neizdzēšamā rakstā un saskatāmam no ārpuses.

A. Identifikācija

Iepakotāja un/vai izplatītāja nosaukums un adrese.

To var aizstāt, norādot:

—	uz visiem iepakojumiem, izņemot fasējumus ar oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar ko apzīmē iepakotāju un/vai izplatītāju un ko norāda cieši kopā ar norādi “Iepakotājs un/vai izplatītājs” (vai līdzvērtīgu abreviatūru);

—

tikai fasējumiem – ar Savienībā reģistrēta pārdevēja nosaukumu un adresi, kas norādīti ciešā saistībā ar norādi “Fasēts” vai līdzvērtīgu norādi. Šajā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, kas atbilst iepakotājam un/vai izplatītājam. Pārdevējs par šā koda nozīmi sniedz visu informāciju, kuru inspekcijas iestāde uzskata par nepieciešamu.

B. Produkcijas raksturojums

—	“Persiki” vai “Nektarīni”, ja saturs nav saskatāms no ārpuses,

—	augļa mīkstuma krāsa,

—	šķirnes nosaukums (nav obligāti).

C. Produkcijas izcelsme

Izcelsmes valsts (18) un, pēc izvēles, apgabals, kurā produkts audzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

D. Tirdzniecības specifikācijas

—

Šķira.

—	Lielums (ja klasificēti pēc lieluma), kas izteikts kā minimālais un maksimālais diametrs (mm) vai minimālais un maksimālais svars (g) vai kā lieluma kods.

—	Vienību skaits (norāde nav obligāta).

E. Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)

6. DAĻA. TIRDZNIECĪBAS STANDARTS BUMBIERIEM

I. PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šo standartu piemēro no Pyrus communis L. izaudzētu šķirņu bumbieriem, kas tiek piegādāti patērētājam svaigā veidā, bet nepiemēro bumbieriem, kas paredzēti rūpnieciskai pārstrādei.

II. NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības bumbieriem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

A. Minimālās prasības

Ievērojot īpašus noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, visu šķiru bumbieriem jābūt:

—

veseliem,

—	nebojātiem; produkcija, ko skārusi puve vai kas sabojājusies tā, ka kļuvusi nederīga patēriņam, nav pieļaujama,

—	tīriem, faktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

—	praktiski bez kaitēkļiem,

—	bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem,

—	bez nedabiska ārējā mitruma,

—	bez svešas smaržas un/vai garšas.

Bumbieru attīstībai un stāvoklim jābūt tādam, lai tos varētu:

—	transportēt un pārkraut un

—	apmierinošā stāvoklī nogādāt galamērķī.

B. Prasības attiecībā uz gatavību

Bumbieru attīstības un gatavības pakāpei jābūt tādai, lai tie varētu turpināt nogatavoties un sasniegt apmierinošu gatavības pakāpi.

C. Klasifikācija

Bumbierus iedala šādās trīs šķirās:

i) augstākā šķira

Šās šķiras bumbieriem jābūt ar īpaši labu kvalitāti. Tiem jāatbilst attiecīgajai šķirnei raksturīgajām īpašībām (19).

Augļa mīkstumam jābūt pilnīgi veselam, bet uz mizas nedrīkst būt izteikts rūsinājums.

Tiem jābūt bez bojājumiem, izņemot ļoti vieglus virspusējus defektus, ja tie neietekmē augļa izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un noformējumu iepakojumā.

Kātiņam ir jābūt nebojātam.

Bumbieri nedrīkst būt graudaini.

ii) I šķira

Šās šķiras bumbieriem jābūt labā kvalitātē. Tiem jāatbilst attiecīgajai šķirnei raksturīgajām īpašībām (20).

Mīkstumam ir jābūt pilnīgi veselam.

Tomēr ir pieļaujami šādi nelieli defekti, ja vien tie neietekmē produkcijas kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un piedāvājumu iepakojumā:

—	nelielas formas defekti,

—	nelieli attīstības trūkumi,

—	neliels krāsojuma defekts,

—	neliels izteikts rūsinājums,

—

nelieli mizas defekti, kuri nepārsniedz:

—	2 cm garumā iegarenu bojājumu gadījumā,

—	citi bojājumi nedrīkst pārsniegt 1 cm2 kopējās virsmas platības, izņemot kraupja (Venturia pirina un Venturia inaequalis) plankumus, kuru kopējais laukums nedrīkst pārsniegt 0,25 cm2,

—	nelieli sasitumi ar kopējo virsmu 1 cm2.

Kātiņš drīkst būt viegli iebojāts.

Bumbieri nedrīkst būt graudaini.

iii) II šķira

Šajā šķirā ietilpst bumbieri, ko nevar iekļaut augstākajās šķirās, bet kas atbilst iepriekš noteiktajām minimālajām prasībām.

Augļa mīkstumam nedrīkst būt nekādu nopietnu iebojājumu.

Ja bumbieri saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un izskatu, ir pieļaujami šādi defekti:

—	formas defekti,

—	attīstības trūkumi,

—	krāsojuma defekti,

—	neliels izteikts rūsinājums,

—

mizas defekti, kuri nepārsniedz:

—	4 cm garumā iegarenu bojājumu gadījumā,

—	citi bojājumi nedrīkst pārsniegt 2,5 cm2 no kopējās virsmas platības, izņemot kraupja (Venturia pirina un Venturia inaequalis) plankumus, kuru kopējais laukums nedrīkst pārsniegt 1 cm2,

—	nelieli sasitumi ar kopējo virsmu 2 cm2.

III. NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KLASIFICĒŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc lielākā šķērsgriezuma diametra vai pēc svara.

Minimālais lielums ir:

Augļiem, kurus mēra pēc diametra:

	Augstākā šķira	I šķira	II šķira
Lielaugļu šķirnes	60 mm	55 mm	55 mm
Citas šķirnes	55 mm	50 mm	45 mm

(b)

Augļiem, kurus mēra pēc svara:

	Augstākā šķira	I šķira	II šķira
Lielaugļu šķirnes	130 g	110 g	110 g
Citas šķirnes	110 g	100 g	75 g

Šā standarta papildinājumā iekļautie vasaras bumbieri var neatbilst minimālā lieluma prasībām.

Lai nodrošinātu izmēra viendabīgumu, izmēra atšķirības viena iepakojuma produkcijā nedrīkst pārsniegt:

Augļiem, kurus mēra pēc diametra:

—	5 mm augstākās šķiras augļiem un I un II šķiras augļiem, kas iepakoti rindās un kārtās,

—	10 mm I šķiras augļiem, kas brīvi sabērti iepakojumā vai mazumtirdzniecības iepakojumā

Augļiem, kurus mēra pēc svara:

—

“Augstākās” šķiras un I un II šķiras augļiem, kas iepakoti rindās un kārtās:

Svara diapazons (g)	Svara atšķirība (g)
75 - 100	15
100 – 200	35
200-250	50
> 250	80

—

I šķiras augļiem, kas brīvi sabērti iepakojumā vai mazumtirdzniecības iepakojumā:

Svara diapazons (g)	Svara atšķirība (g)
75 - 100	25
100 – 200	50
> 200	100

II šķiras augļiem, kas brīvi sabērti iepakojumā vai mazumtirdzniecības iepakojumā, lieluma viendabīguma prasību nepiemēro.

IV. NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā partijā ir pieļaujamas pielaides attiecībā uz kvalitāti un lielumu tiem produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A. Kvalitātes pielaides

i) “augstākā” šķira

Pieļaujams, ka 5 % bumbieru no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst I šķiras prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % kopējā produkcijas daudzuma var būt tādi produkti, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii) I šķira

Pieļaujams, ka 10 % bumbieru no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 1 % kopējā produkcijas daudzuma var būt tādi produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne minimālajām prasībām, vai produkcija, kurā ir iepuvuši produkti.

iii) II šķira

Pieļaujams, ka 10 % bumbieru no kopskaita vai kopējā svara neatbilst ne šķiras prasībām, ne minimālajām prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 2 % procenti no kopējā produkcijas daudzuma var būt iepuvuši produkti.

B. Lieluma pielaides

Attiecībā uz visām šķirām: visām šķirām ir pieļaujami 10 % bumbieru pēc skaita vai svara, kuru lielums neatbilst lieluma prasībām ar šādu maksimālo pielaidi:

—	atšķiras no minimālā diametra par 5 mm,

—	atšķiras no minimālā svara par 10 g.

V. NOTEIKUMI PAR NOFORMĒJUMU

A. Viendabīgums

“Augstākās” šķiras bumbieriem tiek prasīts krāsojuma viendabīgums.

Tomēr dažādu šķirņu bumbieru maisījumu drīkst iepakot vienā pārdošanas vienībā ar nosacījumu, ka tiem ir viendabīga kvalitāte un ka katrai šķirnei ir vienāda izcelsme.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.

B. Iepakojums

Bumbieriem jābūt iepakotiem tā, lai produkcija tiktu pietiekami labi pasargāta.

Materiāliem, ko lieto iepakojuma iekšpusē, jābūt tīriem un tādiem, kuri pasargā produkciju no ārējiem un iekšējiem bojājumiem. Materiāli, it īpaši papīrs un spiedogi ar komerciālo informāciju ir atļauti tikai tad, ja iespieddarbi vai marķēšana ir veikti, izmantojot netoksiskas krāsvielas un līmi.

Etiķetēm, kas uzlīmētas tieši uz produkta, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un netiktu iebojāta miza.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem.

VI. NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma ir jābūt uzrakstam, kas satur turpmāk minētos rādītājus, izvietotam vienā un tai pašā pusē, skaidri salasāmā un neizdzēšamā rakstā un saskatāmam no ārpuses.

A. Identifikācija

Iepakotāja un/vai izplatītāja nosaukums un adrese.

To var aizstāt, norādot:

—	uz visiem iepakojumiem, izņemot fasējumus, ar oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar ko apzīmē iepakotāju un/vai izplatītāju un ko norāda cieši kopā ar norādi “Iesaiņotājs un/vai izplatītājs” (vai līdzvērtīgu abreviatūru);

—

tikai fasējumiem — ar Savienībā reģistrēta pārdevēja nosaukumu un adresi, kas norādīti ciešā saistībā ar norādi “Fasēts (kam)” vai līdzvērtīgu norādi. Šajā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, kas atbilst iepakotājam un/vai izplatītājam. Pārdevējs par šā koda nozīmi sniedz visu informāciju, kuru inspekcijas iestāde uzskata par nepieciešamu.

B. Produkta raksturojums

—	“Bumbieri”, ja saturs nav redzams no ārpuses,

—	Šķirnes nosaukums. Ja pārdošanas vienība satur dažādu šķirņu bumbieru maisījumu, jānorāda visu šķirņu nosaukumi.

C. Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts (21) un, pēc izvēles, apgabals, kurā produkts audzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums. Ja pārdošanas vienībā iepakoti dažādas izcelsmes dažādu šķirņu bumbieri, katra izcelsmes valsts jānorāda blakus attiecīgās šķirnes nosaukumam.

D. Tirdzniecības specifikācijas

—

Šķira.

—	Lielums vai, ja augļi ir iepakoti rindās un kārtās, vienību skaits.

—

Ja augļi ir šķiroti pēc lieluma, tas ir jānorāda:

a)	produktiem, uz kuriem attiecas viendabīguma prasības, kā minimālais un maksimālais diametrs vai kā minimālais un maksimālais svars;

b)	produktiem, uz kuriem neattiecas viendabīguma prasības, — kā mazāko augļu diametrs vai svars iepakojumā, kuram seko “un lielāks” vai līdzvērtīgs apzīmējums, vai, attiecīgos gadījumos, lielākā augļa diametrs iepakojumā.

E. Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)

Papildinājums

Bumbieru lieluma kritēriji

L	=	Lielaugļu šķirne
SP	=	Vasaras bumbieri, kuriem nav noteikts minimālais lielums

Papildināms lielaugļu un vasaras bumbieru šķirņu saraksts

Sīkaugļu un pārējās šķirnes, kas nav iekļautas sarakstā, var laist pārdošanā, ja tās atbilst citām šķirnēm paredzētajiem lieluma kritērijiem, kas aprakstīti standarta III sadaļā.

Dažas šķirnes, kas šeit uzskaitītas, var laist pārdošanā ar tirdzniecības nosaukumiem, attiecībā uz kuriem pieteikumi par preču zīmju aizsardzību ir iesniegti vai reģistrēti vienā vai vairākās valstīs. Turpmāk dotās tabulas pirmā un otrā aile neparedz iekļaut šādus tirdzniecības nosaukumus. Atsauces uz zināmām preču zīmēm ir iekļautas trešajā slejā tikai informācijas nolūkos.

Šķirne	Sinonīmi	Tirdzniecības nosaukumi	Lielums
Abbé Fétel	Abate Fetel		L
Abugo o Siete en Boca			SP
Akça			SP
Alka			L
Alsa			L
Amfora			L
Alexandrine Douillard			L
Bambinella			SP
Bergamotten			SP
Beurré Alexandre Lucas	Lucas		L
Beurré Bosc	Bosc, Beurré d’Apremont, Empereur Alexandre, Kaiser Alexander		L
Beurré Clairgeau			L
Beurré d’Arenberg	Hardenpont		L
Beurré Giffard			SP
Beurré précoce Morettini	Morettini		SP
Blanca de Aranjuez	Agua de Aranjuez, Espadona, Blanquilla		SP
Carusella			SP
Castell	Castell de Verano		SP
Colorée de Juillet	Bunte Juli		SP
Comice rouge			L
Concorde			L
Condoula			SP
Coscia	Ercolini		SP
Curé	Curato, Pastoren, Del cura de Ouro, Espadon de invierno, Bella de Berry, Lombardia de Rioja, Batall de Campana		L
D’Anjou			L
Dita			L
D. Joaquina	Doyenné de Juillet		SP
Doyenné d’hiver	Winterdechant		L
Doyenné du Comice	Comice, Vereinsdechant		L
Erika			L
Etrusca			SP
Flamingo			L
Forelle			L
Général Leclerc		Amber Grace™	L
Gentile			SP
Golden Russet Bosc			L
Grand champion			L
Harrow Delight			L
Jeanne d’Arc			L
Joséphine			L
Kieffer			L
Klapa Mīlule			L
Leonardeta	Mosqueruela, Margallon, Colorada de Alcanadre, Leonarda de Magallon		SP
Lombacad		Cascade ®	L
Moscatella			SP
Mramornaja			L
Mustafabey			SP
Packham’s Triumph	Williams d’Automne		L
Passe Crassane	Passa Crassana		L
Perita de San Juan			SP
Pérola			SP
Pitmaston	Williams Duchesse		L
Précoce de Trévoux	Trévoux		SP
Président Drouard			L
Rosemarie			L
Santa Maria	Santa Maria Morettini		SP
Spadoncina	Agua de Verano, Agua de Agosto		SP
Suvenirs			L
Taylors Gold			L
Triomphe de Vienne			L
Vasarine Sviestine			L
Williams Bon Chrétien	Bon Chrétien, Bartlett, Williams, Summer Bartlett		L

7. DAĻA. TIRDZNIECĪBAS STANDARTS ZEMENĒM

I. PRODUKCIJAS DEFINĪCIJA

Šis standarts attiecas uz to šķirņu zemenēm, kas izveidotas no Fragaria L. ģints, kuras paredzēts piegādāt patērētājiem svaigā veidā, un šis standarts neattiecas uz rūpnieciskai pārstrādei paredzētām zemenēm.

II. NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības produktiem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

A. Minimālās prasības

Ievērojot īpašos noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, visu šķiru zemenēm jābūt:

—

veselām,

—	nebojātām; produkcija, ko skārusi puve vai kas sabojājusies tā, ka kļuvusi nederīga patēriņam, nav pieļaujama,

—	tīrām, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

—	svaigām pēc izskata, bet nemazgātām,

—	faktiski bez kaitēkļiem,

—	faktiski bez kaitēkļu izraisītiem bojājumiem,

—	ar kauslapām (izņemot meža zemenes); kauslapām un kātiem (ja tie ir klāt) jābūt svaigiem un zaļiem,

—	bez nedabiska virsmas mitruma,

—	bez svešas smaržas un/vai garšas.

Zemenēm jābūt pietiekami attīstītām un nobriedušām. Zemeņu attīstības stadijai un stāvoklim jābūt tādam, kas tām/tās ļauj:

—	izturēt transportēšanu un apstrādāšanu, un

—	apmierinošā stāvoklī nogādāt galamērķī.

B. Klasifikācija

Zemenes iedala šādās trīs šķirās:

i) “Augstākā” šķira:

Šās šķiras zemenēm jābūt ar īpaši labu kvalitāti. Tām jāatbilst attiecīgajai šķirnei raksturīgajām īpašībām.

Pēc izskata tām jābūt spīdīgām, ievērojot šķirnes īpašības.

Uz tām nedrīkst būt augsnes paliekas.

Tām jābūt bez defektiem, izņemot ļoti nelielus virsmas bojājumus, ar nosacījumu, ka tie neiespaido produkcijas kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanu un noformējumu iepakojumā.

ii) I šķira

Šās šķiras zemenēm jābūt labas kvalitātes. Tām jāatbilst attiecīgajai šķirnei raksturīgajām īpašībām.

Tomēr ir pieļaujami šādi nelieli defekti, ja vien tie neietekmē produkcijas kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un noformējumu iepakojumā:

—	nelieli formas defekti,

—	mazi balti plankumi, kas nepārsniedz vienu desmito daļu no augļa virsmas,

—	viegli virspusēji iespiedumi,

Uz tām praktiski nedrīkst būt augsnes paliekas.

iii) II šķira

Šajā šķirā ietilpst zemenes, ko nevar iekļaut augstākajās šķirās, bet kas atbilst iepriekš noteiktajām minimālajām prasībām.

Ja zemenes saglabā tām raksturīgās īpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un noformējumu, ir pieļaujami šādi defekti:

—	formas defekti,

—	balti plankumi, kas nepārsniedz vienu piektdaļu no augļa virsmas,

—	viegli, sausi nobrāzumi, kas nepalielinās tālāk,

—	nelielas augsnes paliekas.

III. NOTEIKUMI PAR KLASIFICĒŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc lielākā šķērsgriezuma diametra.

Minimālais lielums ir:

—	25 mm attiecībā uz “augstāko” šķiru:

—	18 mm attiecībā uz I un II šķiru.

Attiecībā uz meža zemenēm nav noteikts minimālais izmērs.

IV. NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā partijā ir pieļaujamas pielaides attiecībā uz kvalitāti un lielumu tiem produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A. Kvalitātes pielaides

i) “Augstākā” šķira:

Pieļaujams, ka 5 % zemeņu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, ja tās atbilst I šķiras prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % kopējā produkcijas daudzuma var būt tādi produkti, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii) I šķira

Pieļaujams, ka 10 % zemeņu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 2 % kopējā produkcijas daudzuma var būt tādi produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne minimālajām prasībām, vai produkcija, kurā ir iepuvuši produkti.

iii) II šķira

Pieļaujams, ka 10 % zemeņu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst ne šķiras prasībām, ne minimālajām prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 2 % procenti no kopējā produkcijas daudzuma var būt iepuvuši produkti.

B. Lieluma pielaides

Attiecībā uz visām šķirām: visām šķirām ir pieļaujami 10 % zemeņu pēc skaita vai svara, kuru lielums neatbilst lieluma prasībām.

V. NOTEIKUMI PAR NOFORMĒJUMU

A. Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā var būt tikai vienas izcelsmes, šķirnes un kvalitātes zemenes.

“Augstākās” šķiras zemenēm, izņemot meža zemenes, jābūt īpaši viendabīgām un atbilstošām pēc gatavības pakāpes, krāsas un lieluma. I šķirā zemeņu lielums var būt mazāk viendabīgs.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.

B. Iepakojums

Zemenēm jābūt iesaiņotām tā, lai produkcija būtu pienācīgi pasargāta.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem.

VI. NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma jābūt šādai informācijai, kas uzrakstīta vienā iepakojuma pusē, ir salasāma, ar neizdzēšamu marķējumu un redzama no ārpuses.

A. Identifikācija

Iepakotāja un/vai izplatītāja nosaukums un adrese.

To var aizstāt, norādot:

—	uz visiem iepakojumiem, izņemot fasējumus, ar oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar ko apzīmē iepakotāju un/vai izplatītāju un ko norāda cieši kopā ar norādi “Iepakotājs un/vai izplatītājs” (vai līdzvērtīgu abreviatūru);

—

B. Produkta raksturojums

—	“Zemenes”, ja iepakojuma saturs no ārpuses nav redzams.

—	Šķirnes nosaukums (nav obligāti).

C. Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts (22) un, pēc izvēles, arī apgabals, kurā produkts audzēts, vai valsts, reģiona vai vietas nosaukums.

D. Tirdzniecības specifikācijas

—

Šķira.

E. Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)

8. DAĻA. TIRDZNIECĪBAS STANDARTS PAPRIKAI (DĀRZEŅPIPARIEM)

I. PRODUKCIJAS DEFINĪCIJA

Šis standarts attiecas uz to šķirņu papriku (23), kas izaudzēta no Capsicum annuum L. un kas jāpiegādā patērētājiem svaiga, bet neattiecas uz papriku, kas paredzēta rūpnieciskai pārstrādei.

II. NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības paprikai pēc tās sagatavošanas un iepakošanas.

A. Obligātās prasības

Ievērojot īpašos noteikumus katrai šķirai un atļautās pielaides, visu šķiru paprikai jābūt:

—

veselai,

—	nebojātai; produkcija, ko skārusi puve vai kas sabojājusies tā, ka kļuvusi nederīga patēriņam, nav pieļaujama,

—	tīrai, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

—	svaigai pēc izskata,

—

stingrai,

—	faktiski bez kaitēkļiem,

—	bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem,

—	bez aukstuma vai sala radītiem bojājumiem,

—	ar kātiņiem, kātiņam jābūt nogrieztam rūpīgi un kausiņam jābūt neskartam,

—	bez nedabiska virsmas mitruma,

—	bez svešas smaržas un/vai garšas.

Paprikas attīstībai un kondīcijai jābūt tādai, lai tā:

—	varētu izturēt pārvadāšanu un pārkraušanu un

—	pietiekami labā stāvoklī varētu tikt nogādāti galamērķī.

B. Klasifikācija

Papriku iedala trīs šķirās:

i) “augstākā” šķira

Šās šķiras paprikai jābūt ar labu kvalitāti. Tai jābūt ar šķirnei un/vai tirdzniecības tipam raksturīgajām īpašībām.

Tai jābūt bez defektiem, izņemot pavisam nelielus virsmas bojājumus, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā.

ii) I šķira

Šās šķiras paprikai jābūt ar labu kvalitāti. Tai jābūt ar šķirnei un/vai tirdzniecības tipam raksturīgajām īpašībām.

Tomēr ir pieļaujami šādi nelieli defekti, ja vien tie neietekmē produkcijas kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un noformējumu iepakojumā:

—	nelielas formas defekti,

—	neliels sudrabainums vai tripšu izraisīti viegli bojājumi, kas neskar vairāk kā 1/3 no kopējā virsmas laukuma,

—

nelieli mizas defekti, piemēram:

—	punktveida, skrāpējums, saules apdegums, spiediena pēdas, kas kopumā nepārsniedz 2 cm attiecībā uz iegarenas formas defektiem un 1 cm2 attiecībā uz citiem defektiem, vai

—	sausas plaisas uz virsmas, kas kopumā nepārsniedz 1/8 no virsmas laukuma,

—	nedaudz bojāts kātiņš.

iii) II šķira

Šajā šķirā ietilpst paprika, ko nevar iekļaut augstākajās šķirās, bet kas atbilst iepriekš noteiktajām obligātajām prasībām.

Ja tomāti saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un noformējumu, ir pieļaujami šādi defekti:

—	formas defekti,

—	sudrabainums vai tripšu izraisīti viegli bojājumi, kas neskar vairāk kā 2/3 no kopējās virsmas laukuma,

—

mizas bojājumi, piemēram:

—	punktveida, skrāpējums, saules apdegums, spiediena pēdas, kas kopumā nepārsniedz 4 cm attiecībā uz iegarenas formas defektiem un 2,5 cm2 attiecībā uz citiem defektiem vai

—	sausas plaisas uz virsmas, kas kopumā nepārsniedz 1/4 no kopējā virsmas laukuma,

—	zieda gala bojājums, kas nepārsniedz 1 cm2,

—	sačokurošanās, kas nepārsniedz 1/3 no virsmas laukuma,

—	bojāts kātiņš un kausiņš, ja vien apkārtējais mīkstums nav bojāts.

III. NOTEIKUMI PAR KLASIFICĒŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc lielākā šķērsgriezuma diametra vai pēc svara. Lai nodrošinātu izmēra viendabīgumu, izmēra atšķirības produkcijā, kas atrodas vienā iepakojumā, nedrīkst pārsniegt:

Paprikai, ko mēra pēc diametra:

—

20 mm.

Paprikai, ko mēra pēc svara:

—	30 g, ja smagākā augļa svars ir 180 g vai mazāk

—	40 g, ja mazākais auglis sver vairāk nekā 180 g.

Garenajiem paprikas augļiem jābūt aptuveni vienādā garumā.

Lieluma viendabīgums nav obligāta prasība II šķiras paprikai.

IV. NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā partijā ir pieļaujamas pielaides attiecībā uz kvalitāti un lielumu produkcijai, kura neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A. Kvalitātes pielaides

i) “augstākā” šķira

Pieļaujams, ka 5 % augļu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst I šķiras prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % kopējā produkcijas daudzuma var būt tādi produkti, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii) I šķira

Pieļaujams, ka 10 % augļu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 1 % kopējā produktu daudzuma var būt tādi produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne obligātajām prasībām vai produkcija, kurā ir iepuvuši produkti.

iii) II šķira

Pieļaujams, ka 10 % vienību no augļu kopskaita vai kopējā svara neatbilst ne šķiras prasībām, ne obligātajām prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 2 % procenti no kopējā produkcijas daudzuma var būt iepuvuši produkti.

B. Lieluma pielaides

Visām šķirām (ja klasificē pēc lieluma): visām šķirām ir pieļaujami 10 % augļu pēc skaita vai svara, kuru lielums neatbilst lieluma prasībām.

V. NOTEIKUMI PAR NOFORMĒJUMU

A. Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienas izcelsmes, šķirnes vai tirdzniecības tipa, kvalitātes un lieluma (ja šķiro pēc lieluma) paprikai, bet attiecībā uz “augstāko” šķiru un I šķiru — samērā vienādai gatavībai un krāsojumam.

Tomēr paprikas maisījumu, kurā ir ļoti atšķirīgu tirdzniecības tipu un/vai krāsojuma augļi, drīkst iepakot kopā, ievērojot nosacījumu, ka tie ir viendabīgi pēc kvalitātes un katras tirdzniecības tipa un/vai krāsojuma produktiem ir vienāda izcelsme.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.

B. Iepakojums

Paprika jāiesaiņo tā, lai tā būtu pienācīgi pasargāta.

Etiķetēm, kas uzlīmētas tieši uz produkta, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un netiktu iebojāta miza.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem.

VI. NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma jābūt šādai informācijai, kas uzrakstīta vienā iepakojuma pusē, ir salasāma, ar neizdzēšamu marķējumu un redzama no ārpuses.

A. Identifikācija

Iepakotāja un/vai izplatītāja nosaukums un adrese.

To var aizstāt, norādot:

—	uz visiem iepakojumiem, izņemot fasējumus, ar oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar ko apzīmē fasētāju un/vai sūtītāju un ko norāda cieši kopā ar norādi “Fasētājs un/vai nosūtītājs” (vai līdzvērtīgu abreviatūru);

—

B. Produkta raksturojums

—	“Paprika”, ja saturs nav redzams no ārpuses.

—	Ja pārdošanas vienībā iepakoti dažādu krāsu, šķirņu un/vai tirdzniecības tipu augļi — “Paprikas maisījums” vai līdzvērtīgs apzīmējums. Ja saturs nav redzams no ārpuses — iepakojumā esošo produktu krāsa, šķirne vai tirdzniecības tips.

C. Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts (24) un, pēc izvēles, arī apgabals, kurā produkts audzēts, vai valsts, reģiona vai vietas nosaukums.

Tādos maisījumos, kuros ir dažādas izcelsmes ļoti dažādu tirdzniecības tipu un/vai krāsojuma augļi, katras izcelsmes valsts norādei jābūt pie attiecīgā tirdzniecības tipa un/vai krāsojuma nosaukuma.

D. Tirdzniecības specifikācijas

—

Šķira.

—	Lielums (ja šķiroti pēc lieluma), kas izteikts kā minimālais un maksimālais diametrs vai kā minimālais un maksimālais svars.

—	Vienību skaits (norāde nav obligāta).

—	Vajadzības gadījumā “Asa garša” vai līdzvērtīgs apzīmējums.

E. Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)

9. DAĻA. TIRDZNIECĪBAS STANDARTS GALDA VĪNOGĀM

I. PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šis standarts attiecas uz to šķirņu galda vīnogām, kas izaudzētas no Vitis vinifera L. un kuras piegādā patērētājam svaigā veidā, bet neattiecas uz galda vīnogām, kas paredzētas rūpnieciskai pārstrādei.

II. NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības galda vīnogām pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

A. Obligātās prasības

Ievērojot katrai šķirai paredzētos īpašos noteikumus un atļautās pielaides, ķekariem un ogām jābūt:

—	nebojātiem; produkcija, ko skārusi puve vai kas sabojājusies tā, ka kļuvusi nederīga patēriņam, nav pieļaujama,

—	tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

—	faktiski bez kaitēkļiem,

—	faktiski bez kaitēkļu izraisītiem bojājumiem,

—	bez nedabiska virsmas mitruma,

—	bez svešas smaržas un/vai garšas.

Turklāt ogām jābūt:

—

veselām,

—	ar labu formu,

—	pietiekami izaugušām.

Saules izraisītā pigmentācija nav uzskatāma par defektu.

Galda vīnogu gatavībai un stāvoklim jābūt tādam, lai tās varētu:

—	izturēt transportēšanu un apstrādāšanu un

—	apmierinošā stāvoklī nogādāt galamērķī.

B. Prasības attiecībā uz gatavību

Ogu sulas refraktometriski noteiktajam Briksa skaitlim jābūt vismaz:

—	12 — Alphonse Lavallée, Cardinal un Victoria šķirnei,

—	13 — visām pārējām šķirnēm ar sēklām,

—	14 — visām bezsēklu šķirnēm.

Turklāt visām šķirnēm jābūt apmierinošai cukura un skābes proporcijai.

C. Klasifikācija

Galda vīnogas klasificē šādās trīs šķirās:

i) “augstākā” šķira

Šās šķiras galda vīnogām jābūt ar īpaši labu kvalitāti. Tām jāatbilst dotās šķirnes raksturīgām īpašībām, ņemot vērā rajonu, kurā tās augušas. Ogām jābūt stingrām, cieši piestiprinātām, vienmērīgi izvietotām uz kātiņa un redzami nebojātu vaska sarmojumu.

Tām jābūt bez defektiem, izņemot pavisam nelielus virsmas defektus, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā.

ii) I šķira

Šās šķiras galda vīnogām jābūt labas kvalitātes. Tiem jāatbilst dotās šķirnes raksturīgām īpašībām, ņemot vērā rajonu, kurā tie auguši. Ogām jābūt stingrām, cieši piestiprinātām un pēc iespējas, ar nebojātu vaska sarmojumu. Taču tās var būt nevienmērīgāk izvietotas uz kātiņa, nekā “augstākās” šķiras ogas.

Tomēr ir pieļaujami šādi nelieli defekti, ja vien tie neietekmē produkcijas kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un noformējumu iepakojumā:

—	nelieli formas defekti,

—	nelieli krāsojuma defekti,

—	ļoti neliels saules apdegums, kas skar vienīgi miziņu.

iii) II šķira

Šajā šķirā ietilpst galda vīnogas, ko nevar iekļaut augstākās šķirās, bet kuras atbilst iepriekš norādītajām obligātajām prasībām.

Ķekariem var būt nelieli formas, attīstības un krāsojuma defekti, ja vien tie nepasliktina šķirnes pamatīpašības, kas pieļaujams apgabalā, kurā tie aug.

Ogām jābūt pietiekami stingrām un cieši piestiprinātām, un, ja vien iespējams, ar vaska sarmojumu. Tās var būt nevienmērīgāk izvietotas uz kātiņa nekā I šķiras ogas.

Ar noteikumu, ka galda vīnogas saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un noformējumu, ir pieļaujami šādi defekti:

—	formas defekti,

—	krāsojuma defekti,

—	neliels saules apdegums, kas skar vienīgi miziņu,

—	neliels saspiedums,

—	nelieli miziņas defekti.

III. NOTEIKUMI PAR KLASIFICĒŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc ķekara svara.

Minimālais ķekara svars ir 75 g. Šī prasība neattiecas uz iepakojumiem, kas paredzēti vienai porcijai.

IV. NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā partijā ir pieļaujamas pielaides attiecībā uz kvalitāti un lielumu tai produkcijai, kura neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A. Kvalitātes pielaides

i) “Augstākā” šķira

Pieļaujams, ka 5 % ķekaru no kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst I šķiras prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % kopējā produkcijas daudzuma var būt tādi produkti, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii) I šķira

Pieļaujams, ka 10 % ķekaru no kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 1 % kopējā produktu daudzuma var būt tādi produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne obligātajām prasībām vai produkcija, kurā ir iepuvuši produkti.

iii) II šķira

Pieļaujams, ka 10 % ķekaru no kopējā svara neatbilst ne šķiras prasībām, ne obligātajām prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 2 % procenti no kopējā produkcijas daudzuma var būt iepuvuši produkti.

B. Lieluma pielaides

Attiecībā uz visām šķirām: visām šķirām ir pieļaujami 10 % ķekaru pēc svara, kuru lielums neatbilst lieluma prasībām. Katrā patēriņa iepakojumā, pieļaujams viens ķekars, kas sver mazāk nekā 75 g, lai pielāgotu svaru, ar noteikumu, ka šis ķekars atbilst visām citām norādītās šķiras prasībām.

V. NOTEIKUMI PAR NOFORMĒJUMU

A. Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt vienādam, un tajā jābūt tikai vienas un tās pašas izcelsmes, šķirnes, kvalitātes un gatavības pakāpes ķekariem.

“Augstākās” šķiras ķekariem jābūt vairāk vai mazāk vienāda lieluma un krāsojuma.

Dažādu šķirņu galda vīnogu maisījumu drīkst iepakot vienā pārdošanas vienībā ar nosacījumu, ka tiem ir viendabīga kvalitāte un ka katrai šķirnei ir vienāda izcelsme.

Iesaiņojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.

B. Iepakojums

Galda vīnogām jābūt iepakotām tā, lai produkcija būtu pienācīgi aizsargāta.

Materiāliem, ko lieto iesaiņojuma iekšpusē, jābūt tīriem un tādiem, kuri pasargā produktu no ārējiem un iekšējiem bojājumiem. Materiālus ar tirdzniecības specifikācijām, jo īpaši papīru vai zīmogus, atļauts izmantot ar noteikumu, ka drukāšana vai marķēšana ir izdarīta ar netoksisku krāsu vai līmi.

Etiķetēm, kas uzlīmētas tieši uz produkta, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un netiktu iebojāta miza.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem, tomēr vīnogulāja zara fragments, ne garāks par 5 cm, var būt atstāts pie ķekara kātiņa kā sevišķa noformējuma forma.

VI. NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma jābūt šādiem datiem, kas uzrakstīti uz vienas iepakojuma puses, ir salasāmi, neizdzēšami marķēti un redzami no ārpuses:

A. Identifikācija

Iepakotāja un/vai izplatītāja nosaukums un adrese.

To var aizstāt, norādot:

—	uz visiem iepakojumiem, izņemot fasējumus, ar oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar ko apzīmē iepakotāju un/vai izplatītāju un ko norāda cieši kopā ar norādi “Iepakotājs un/vai izplatītājs” (vai līdzvērtīgu abreviatūru);

—

B. Produkta raksturojums

—	“Galda vīnogas”, ja saturs no ārpuses nav redzams.

—	Šķirnes nosaukums. Ja pārdošanas vienība satur dažādu šķirņu galda vīnogu maisījumu, jānorāda visu šķirņu nosaukumi.

C. Produkta izcelsme

—	Izcelsmes valsts (25) un, pēc izvēles, apgabals, kurā produkts audzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

—	Ja pārdošanas vienībā iepakoti dažādas izcelsmes dažādu galda vīnogas, katra izcelsmes valsts jānorāda blakus attiecīgās šķirnes nosaukumam.

D. Tirdzniecības specifikācijas

—

Šķira.

—	“Ķekari, kas sver mazāk par 75 g, paredzēti vienai porcijai”, ja nepieciešams.

E. Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)

Papildinājums

Pilnīgs sīkogu šķirņu saraksts

Šķirne	Citi nosaukumi, ar kuriem pazīstama šķirne (sinonīmi)
Admirable de Courtiller	Admirable, Csiri Csuri
Albillo	Acerba, Albuela, Blanco Ribera, Cagalon
Angelo Pirovano	I. Pirovano 2
Annamaria	I. Ubizzoni 4
Baltali
Beba	Beba de los Santos, Eva
Catalanesca	Catalanesa, Catalana, Uva Catalana
Chasselas blanc	Chasselas doré, Fendant, Franceset, Franceseta, Gutedel, Krachgutedel, White van der Laan
Chasselas rouge	Roter Gutedel
Chelva	Chelva de Cebreros, Guareña, Mantuo, Villanueva
Ciminnita	Cipro bianco
Clairette	Blanquette, Malvoisie, Uva de Jijona
Colombana bianca	Verdea, Colombana de Peccioli
Crimson Seedless
Csaba gyöngye	Cabski biser, Julski Muscat, Muscat Julius, Perle de Csaba, Perla di Csaba
Dawn seedless
Dehlro
Delizia di Vaprio	I. Pirovano 46 A
Eclipse Seedless
Exalta
Flame Seedless	Red Flame
Gros Vert	Abbondanza, St Jeannet, Trionfo dell'Esposizione, Verdal, Trionfo di Gerusalemme
Jaoumet	Madeleine de St Jacques, Saint Jacques
Madeleine	Angevine, Angevine Oberlin, Madeleine Angevine Oberlin, Republicain
Mireille
Molinera	Besgano, Castiza, Molinera gorda
Moscato d'Adda	Muscat d'Adda
Moscato d'Amburgo	Black Muscat, Hambro, Hamburg, Hamburski Misket, Muscat d'Hambourg, Moscato Preto
Moscato di Terracina	Moscato di Maccarese
Muscat Seedless
Muska
Œillade	Black Malvoisie, Cinsaut, Cinsault, Ottavianello, Sinso
Panse precoce	Bianco di Foster, Foster's white, Sicilien
Perla di Csaba	Càbski Biser, Julski muskat, Muscat Julius, Perle de Csaba
Perlaut
Perlette
Pirobella
Pizzutello bianco	Aetonychi aspro, Coretto, Cornichon blanc, Rish Baba, Sperone di gallo, Teta di vacca
Precoce de Malingre
Primus	I. Pirovano 7
Prunesta	Bermestia nera, Pergola rossa, Pergolese di Tivoli
Servant	Servan, Servant di Spagna
Sideritis	Sidiritis
Sultanines	Bidaneh, Kishmich, Kis Mis, Sultan, Sultana, Sultani, Cekirdesksiz, Sultanina bianca, Sultaniye, Thompson Seedless un hibrīdi
Sundance
Sunred Seedless
Szőlőskertek Királynője	Königin der Weingärten, Szőlőskertek Királynője muskotály, Szőlőskertek Királynéja, Rasaki ourgarias, Regina Villoz, Reina de las Viñas, Reine des Vignes, I. Mathiasz 140, Queen of the Vineyards, Regina dei Vigneti
Thompson Seedless and Mutations
Valenci blanc	Valensi, Valency, Panse blanche
Valenci noir	Planta Mula, Rucial de Mula, Valenci negro
Yapincak

10. DAĻA. TIRDZNIECĪBAS STANDARTS TOMĀTIEM

I. PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šis standarts attiecas uz to šķirņu tomātiem, kuri izaudzēti no Solanum lycopersicum L. un kurus patērētājam piegādā svaigā veidā, bet neattiecas uz tomātiem, kas paredzēti rūpnieciskai pārstrādei.

Tomātus var iedalīt četros tirdzniecības tipos:

—

“apaļi”,

—	“rievoti”,

—	“gareni” vai “iegareni”,

—	“ķiršu” tomāti (tostarp “ķekaru ķiršu tomāti”).

II. NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības tomātiem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

A. Obligātās prasības

Ievērojot īpašus noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, tomātiem jābūt:

—

veseliem,

—	nebojātiem; iepuvuši un tā iebojāti augļi, kas nav derīgi patēriņam, nav pieļaujami,

—	tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

—	svaigiem pēc izskata,

—	faktiski bez kaitēkļiem,

—	bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem,

—	bez nedabiska virsmas mitruma,

—	bez svešas smaržas un/vai garšas.

Tomātu ķekariem jābūt svaigiem, veseliem, tīriem, bez lapām un bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem.

Tomātu attīstībai un stāvoklim jābūt tādam, lai tos varētu:

—	transportēt un pārkraut,

—	apmierinošā stāvoklī nogādāt galamērķī.

B. Klasifikācija

Tomātus iedala trīs šķirās.

i) “augstākā” šķira

Šās šķiras tomātiem jābūt ar īpaši labu kvalitāti. Tiem jābūt pietiekami stingriem un ar attiecīgajai šķirnei un/vai tirdzniecības veidam raksturīgajām īpašībām.

To krāsojumam atkarībā no to gatavības pakāpes jāatbilst prasībām, kas izklāstītas iepriekš minētā A punkta trešajā daļā.

Tiem nedrīkst būt zaļu plankumu un citu defektu, izņemot ļoti nelielus virspusējus defektus, ja vien tie neietekmē produkcijas kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un noformējumu iepakojumā.

ii) I šķira

Šās šķiras tomātu kvalitātei jābūt labai. Tiem jābūt pietiekami stingriem un ar attiecīgajai šķirnei raksturīgajām īpašībām un/vai tirdzniecības tipa īpašībām.

Tiem nedrīkst būt ieplaisājumu un redzamu zaļu plankumu. Tomēr ir pieļaujami šādi nelieli defekti, ja vien tie neietekmē produkcijas kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un noformējumu iepakojumā:

—	neliels formas un attīstības defekts,

—	nelieli krāsojuma defekti,

—	nelieli miziņas defekti,

—	pavisam nelieli saspiedumi.

Turklāt “rievotiem” tomātiem var būt:

—	aizauguši ieplaisājumi, ne garāki par 1 cm,

—	ne pārāk lieli izciļņi,

—	nelieli izaugumi, bet ne pārkoksnējumi,

—	pārkoksnējusies drīksna līdz 1 cm2,

—	smalka, iegarenas formas (šuvei līdzīga) rēta augļa galotnē, kas nav garāka par divām trešdaļām no augļa lielākā šķērsgriezuma diametra.

iii) II šķira

Šajā šķirā ietilpst tomāti, ko nevar iekļaut augstākajās šķirās, bet kas atbilst iepriekš noteiktajām obligātajām prasībām.

Tiem jābūt pietiekami stingriem (taču tie var nebūt tik stingri kā I šķiras tomāti) un bez neaizaugušiem ieplaisājumiem.

Ja tomāti saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un noformējumu, ir pieļaujami šādi defekti:

—	formas un attīstības defekti,

—	krāsojuma defekti,

—	mizas defekti vai saspiedumi ar noteikumu, ka augļi nav nopietni bojāti,

—	apaļiem, rievotiem vai iegareniem tomātiem — aizauguši ieplaisājumi, ne garāki par 3 cm.

Turklāt “rievotiem” tomātiem var būt:

—	augļi, kam ir vairāk izciļņu nekā 1. šķirai, taču kas nav kroplīgi,

—

izaugums,

—	pārkoksnējusies drīksna līdz 2 cm2,

—	smalka, iegarenas formas (šuvei līdzīga) rēta augļa galotnē.

III. NOTEIKUMI PAR KLASIFICĒŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc lielākā šķērsgriezuma diametra, pēc svara vai skaita.

Šos noteikumus nepiemēro ķekaru tomātiem, un to piemērošana II šķiras tomātiem nav obligāta.

Lai nodrošinātu izmēra viendabīgumu, izmēra atšķirības produkcijā, kas atrodas vienā iepakojumā, nedrīkst pārsniegt:

Tomātiem, ko mēra pēc diametra:

—	10 mm, ja mazākā augļa diametrs (saskaņā ar norādi uz iepakojuma) ir mazāks nekā 50 mm,

—	15 mm, ja mazākā augļa diametrs (saskaņā ar norādi uz iepakojuma) ir 50 mm un vairāk, taču nepārsniedz 70 mm,

—	20 mm, ja mazākā augļa diametrs (saskaņā ar norādi uz iepakojuma) ir 70 mm un vairāk, taču nepārsniedz 100 mm,

—	augļiem, kuru diametrs ir 100 mm un vairāk, nav ierobežojumu attiecībā uz diametru atšķirībām.

Ja lieto lieluma kodus, jāievēro turpmāk dotajā tabulā noteiktie kodi un lielumu kategorijas.

Lieluma kods	Diametrs (mm)
0	≤ 20
1	> 20 ≤ 25
2	> 25 ≤ 30
3	> 30 ≤ 35
4	> 35 ≤ 40
5	> 40 ≤ 47
6	> 47 ≤ 57
7	> 57 ≤ 67
8	> 67 ≤ 82
9	> 82 ≤ 102
10	> 102

b)	Lielumu starpībai tomātiem, ko šķiro pēc svara vai skaita, jābūt tādai, kāda noteikta a) apakšpunktā.

IV. NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā partijā ir pieļaujamas pielaides attiecībā uz kvalitāti un lielumu tiem produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A. Kvalitātes pielaides

i) “Augstākā” šķira

Pieļaujams, ka 5 % tomātu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst I šķiras prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % kopējā produktu daudzuma var būt tādi produkti, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii) I šķira

Pieļaujams, ka 10 % tomātu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 1 % kopējā produktu daudzuma var būt tādi produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne obligātajām prasībām, vai produkcija, kurā ir iepuvuši produkti. Ķekaru tomātiem — 5 % pēc skaita vai svara pieļaujami no ķekara atdalīti augļi.

iii) II šķira

Pieļaujams, ka 10 % tomātu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst ne šķiras prasībām, ne obligātajām prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 2 % procenti no kopējā produkcijas daudzuma var būt iepuvuši produkti. Ķekaru tomātiem — 10 % pēc skaita vai svara pieļaujami no ķekara atdalīti augļi.

B. Lieluma pielaides

Attiecībā uz visām šķirām: visām šķirām ir pieļaujami 10 % tomātu pēc skaita vai svara, kuru lielums neatbilst lieluma prasībām.

V. NOTEIKUMI PAR NOFORMĒJUMU

A. Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, tam jāsatur tikai vienādas izcelsmes, šķirnes vai tirdzniecības tipa, kvalitātes un lieluma (ja produkti ir šķiroti) tomāti.

“Augstākās” šķiras un I šķiras tomātu gatavībai un krāsojumam jābūt praktiski vienādam. Turklāt “garenu” tomātu garumam jābūt pietiekami vienādam.

“Tomātu maisījums” vai līdzvērtīgs apzīmējums — ja ļoti dažādas krāsas, šķirnes un/vai tirdzniecības tipa un/vai krāsojuma tomāti ir vienā iepakojumā. Ja produkcija nav redzama no ārpuses, jānorāda visas krāsas, šķirnes, tirdzniecības tipi un kvantitāte.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.

B. Iepakojums

Tomātiem jābūt iepakotiem tā, lai tie tiktu pienācīgi pasargāti.

Materiāliem, ko lieto iesaiņojuma iekšpusē, jābūt tīriem un tādiem, kuri pasargā produktu no ārējiem un iekšējiem bojājumiem. Materiāli, it īpaši papīrs un spiedogi ar komerciālo informāciju, ir atļauti tikai tad, ja iespieddarbi un marķēšana ir veikti, izmantojot netoksiskas krāsvielas vai netoksisku līmi.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem.

VI. NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma ir jābūt uzrakstam, kas satur zemāk minētos rādītājus, izvietotam vienā un tai pašā pusē, skaidri salasāmā un neizdzēšamā rakstā un saskatāmam no ārpuses.

A. Identifikācija

Iesaiņotāja un/vai izplatītāja nosaukums un adrese.

To var aizstāt, norādot:

—	uz visiem iepakojumiem, izņemot fasējumus, ar oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar ko apzīmē iepakotāju un/vai izplatītāju un ko norāda cieši kopā ar norādi “Iesaiņotājs un/vai izplatītājs” (vai līdzvērtīgu abreviatūru);

—

tikai attiecībā uz fasējumiem — ar Savienībā reģistrēta pārdevēja nosaukumu un adresi, kas norādīti ciešā saistībā ar norādi “Fasēts (kam)” vai līdzvērtīgu norādi. Šajā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, kas atbilst iepakotājam un/vai izplatītājam. Pārdevējs par šī koda nozīmi sniedz visu informāciju, kuru inspekcijas iestāde uzskata par nepieciešamu.

B. Produkta raksturojums

—	“Tomāti” vai “ķekaru tomāti” un tirdzniecības tips, ja saturs no ārpuses nav redzams. Šāda informācija vienmēr jānorāda “ķiršu” tomātiem (vai “ķekaru” ķiršu tomātiem) neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav ķekaros.

—	Ja pārdošanas vienībā iepakoti ļoti dažādu šķirņu, tirdzniecības tipu un/vai krāsojuma tomāti — “Tomātu maisījums” vai līdzvērtīgs apzīmējums Ja saturs nav redzams no ārpuses, — pārdošanas vienībā esošo produktu krāsa, šķirne vai tirdzniecības tips.

—	Šķirnes nosaukums (nav obligāti).

C. Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts (26) un, pēc izvēles, apgabals, kurā produkts audzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

Ja pārdošanas vienībā iepakoti dažādas izcelsmes dažādu krāsu, šķirņu un/vai tirdzniecības tipu tomāti, katra izcelsmes valsts jānorāda blakus attiecīgās krāsas, šķirnes un/vai tirdzniecības tipa nosaukumam.

D. Tirdzniecības specifikācijas

—

Šķira.

—	Lielums (ja šķiroti pēc lieluma), kas izteikts kā minimālais un maksimālais diametrs.

E. Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)

(1) Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums

(2) Nepilnīgs šķirņu saraksts, kurā sniegta klasifikācija attiecībā uz krāsojumu un rūsganumu, iekļauts šā standarta pielikumā.

(3) Pielikumā iekļautajām šķirnēm, kas marķētas ar “R”, nepiemēro noteikumus par rūsganumu.

(4) Nepilnīgs šķirņu saraksts, kurā sniegta klasifikācija attiecībā uz krāsojumu un rūsganumu, iekļauts šā standarta pielikumā.

(5) Pielikumā iekļautajām šķirnēm, kas marķētas ar “R”, nepiemēro noteikumus par rūsganumu.

(6) Pielikumā iekļautajām šķirnēm, kas marķētas ar “R”, nepiemēro noteikumus par rūsganumu.

(7) Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

(8) Minimums I un II šķirai ir 20 %.

(9) Tomēr “Jonagold” šķirnes II šķiras augļiem vismaz vienai desmitdaļai virsmas ir jābūt klātai ar svītrām sarkanā krāsojumā.

(10) Aprēķina tā, kā noteikts ESAO vadlīnijās par objektīvajiem testiem.

(11) Lielumi, kas nesasniedz 45 mm, attiecas tikai uz klementīniem.

(12) Konservējošu vielu vai citu ķīmisku vielu, kas var atstāt svešas izcelsmes smaržu uz augļu mizas, izmantošana ir atļauta, ja tā atbilst piemērojamajiem Eiropas Savienības noteikumiem.

(13) Konservējošu vielu vai citu ķīmisku vielu, kas var atstāt svešas izcelsmes smaržu uz augļu mizas, izmantošana ir atļauta, ja tā atbilst piemērojamajiem Eiropas Savienības noteikumiem.

(14) Citrusaugļos bez sēklām dažreiz var būt sēklas.

(15) Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

(16) Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

(17) Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

(18) Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

(19) Šā standarta pielikumā ir iekļauts papildināms lielaugļu un vasaras bumbieru šķirņu saraksts.

(20) Šā standarta pielikumā ir iekļauts papildināms lielaugļu un vasaras bumbieru šķirņu saraksts.

(21) Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

(22) Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

(23) Dažiem paprikas veidiem var būt asa garša.

(24) Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

(25) Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

(26) Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

VIII PIELIKUMS

59. panta a) punktā, 96. panta 3. punkta a) apakšpunktā un 125. panta 2. punktā minētais kopējo darbības rādītāju saraksts

Kopējo darbības rādītāju sistēma saistībā ar ražotāju organizāciju, ražotāju organizāciju apvienību un to biedru darbībām, kas veiktas saskaņā ar darbības programmu, neaptver visus faktorus, kas var ietekmēt darbības programmas īstenošanu, rezultātus un ietekmi. Šajā sakarā darbības rādītāju sniegtā informācija jāizvērtē saistībā ar kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju attiecībā uz citiem galvenajiem faktoriem, kas ietekmē programmas īstenošanas izdošanos vai neizdošanos.

1. FINANŠU IZPILDES KOPĒJIE RĀDĪTĀJI (IEGULDĪJUMA RĀDĪTĀJI) (ikgadējie)

Pasākums

Darbības veids

Ieguldījuma rādītāji (ikgadējie)

Darbības, kuru mērķis ir ražošanas plānošana

a)	Pamatlīdzekļu iegāde

b)	Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma

c)	Citas darbības

Izdevumi (EUR)

Darbības, kuru mērķis ir produktu kvalitātes paaugstināšana un saglabāšana

a)	Pamatlīdzekļu iegāde

b)	Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma

c)	Citas darbības

Izdevumi (EUR)

Darbības, kuru mērķis ir tirdzniecības uzlabošana

a)	Pamatlīdzekļu iegāde

b)	Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma

c)	Pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbības (izņemot tos, kas saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu)

d)	Citas darbības

Izdevumi (EUR)

Pētniecība un eksperimentālā ražošana

a)	Pamatlīdzekļu iegāde

b)	Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma

c)	Citas darbības

Izdevumi (EUR)

Apmācību darbības (izņemot tās, kas saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu) un/vai darbības, kuru mērķis ir veicināt konsultāciju pakalpojumu pieejamību

Pamatojoties uz galvenajiem ietvertajiem jautājumiem:

a)	Bioloģiskā ražošana

b)	Integrētā ražošana vai integrētā kaitēkļu apkarošana

c)	Citi vides jautājumi

d)	Izsekojamība

e)	Produktu kvalitāte, tostarp pesticīdu atliekas

f)	Citi jautājumi

Izdevumi (EUR)

Krīžu novēršanas un pārvarēšanas darbības

a)	Izņemšana no tirgus

b)	priekšlaicīga augļu un dārzeņu ražas novākšana vai ražas nenovākšana;

c)	Pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbības

d)	Apmācību darbības

e)	ražas apdrošināšana;

f)	atbalsts kopējo fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai.

Izdevumi (EUR)

Darbības vides jomā

a)	Pamatlīdzekļu iegāde

b)	Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma

Citas darbības:

(1)

Produkcija

i)	Bioloģiskā ražošana

ii)	Integrētā ražošana

iii)	Uzlabota ūdens resursu izmantošana un/vai apsaimniekošana, ieskaitot ūdens ekonomiju un nosusināšanu

iv)	Darbības augsnes saglabāšanai (piemēram, darba metodes, lai novērstu/mazinātu augsnes eroziju, augu sega, vidi saudzējošā lauksaimniecība, mulčēšana) saglabājošā lauksaimniecība, mulčēšana)

v)	Darbības bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu biotopu (piemēram, mitraiņu) ierīkošanai vai uzturēšanai vai ainavas saglabāšanai, ieskaitot kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu (piemēram, akmens sienas, terases, nelieli meži)

vi)	Energotaupības pasākumi

vii)	Darbības, kas saistītas ar atkritumu rašanās samazināšanu un atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanu

viii)

Citas darbības

(2)	Transports

(3)	Tirdzniecība

Izdevumi (EUR)

Citas darbības

a)	Pamatlīdzekļu iegāde

b)	Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma

c)	Citas darbības

Izdevumi (EUR)

2. KOPĒJIE ĪSTENOŠANAS RĀDĪTĀJI (IKGADĒJIE)

Pasākums

Darbības veids

Īstenošanas rādītāji (ikgadējie)

Darbības, kuru mērķis ir ražošanas plānošana

a)	Pamatlīdzekļu iegāde

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits

Kopējā ieguldījumu vērtība (EUR) (1)

b)	Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits

c)	Citas darbības

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits

Darbības, kuru mērķis ir produktu kvalitātes paaugstināšana un saglabāšana

a)	Pamatlīdzekļu iegāde

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits

Kopējā ieguldījumu vērtība (EUR) (1)

b)	Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits

c)	Citas darbības

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits

Darbības, kuru mērķis ir tirdzniecības uzlabošana

a)	Pamatlīdzekļu iegāde

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits

Kopējā ieguldījumu vērtība (EUR) (1)

b)	Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits

c)	Pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbības (izņemot tos, kas saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu)

Veikto darbību skaits (2)

d)	Citas darbības

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits

Pētniecība un eksperimentālā ražošana

a)	Pamatlīdzekļu iegāde

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits

Kopējā ieguldījumu vērtība (EUR) (1)

b)	Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits

c)	Citas darbības

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits (3)

Attiecīgā platība hektāros (4)

Apmācību darbības (izņemot tās, kas saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu) un/vai darbības, kuru mērķis ir veicināt konsultāciju pakalpojumu pieejamību

Pamatojoties uz galvenajiem ietvertajiem jautājumiem:

Dalībnieku apmeklēto apmācību dienu skaits

a)	Bioloģiskā ražošana

b)	Integrētā ražošana vai integrētā kaitēkļu apkarošana

c)	Citi vides jautājumi

d)	Izsekojamība

e)	Produktu kvalitāte, tostarp pesticīdu atliekas

f)	Citi aspekti

Saimniecību skaits, kurām ir pieejami konsultāciju pakalpojumi (5)

Krīžu novēršanas un pārvarēšanas darbības

a)	Izņemšana no tirgus

Veikto darbību skaits (6)

b)	priekšlaicīga augļu un dārzeņu ražas novākšana vai ražas nenovākšana;

Veikto darbību skaits (7)

c)	Pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbības

Veikto darbību skaits (2)

d)	Apmācību darbības

Dalībnieku apmeklēto apmācību dienu skaits

e)	ražas apdrošināšana;

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits

f)	atbalsts kopējo fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai.

Veikto darbību skaits (8)

Darbības vides jomā

a)	Pamatlīdzekļu iegāde (9)

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits

Kopējā ieguldījumu vērtība (EUR) (2)

b)	Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma (10)

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits

Citas darbības

(1)

Ražošana

i)	Bioloģiskā ražošana

ii)	Integrētā ražošana

iii)	Uzlabota ūdens resursu izmantošana un/vai apsaimniekošana, ieskaitot ūdens ekonomiju un nosusināšanu

iv)	Darbības augsnes saglabāšanai (piemēram, darba metodes, lai novērstu/mazinātu augsnes eroziju, augu sega, vidi saudzējošā lauksaimniecība, mulčēšana) saglabājošā lauksaimniecība, mulčēšana)

v)	Darbības bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu biotopu (piemēram, mitraiņu) ierīkošanai vai uzturēšanai vai ainavas saglabāšanai, ieskaitot kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu (piemēram, akmens sienas, terases, nelieli meži)

vi)	Energotaupības pasākumi

vii)	Darbības, kas saistītas ar atkritumu rašanās samazināšanu un atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanu

viii)

Citas darbības

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits

Attiecīgā platība hektāros

(2)	Transports

(3)	Tirdzniecība

Attiecīgās pārdotās produkcijas apjoms

Citas darbības

a)	Pamatlīdzekļu iegāde

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits

Kopējā ieguldījumu vērtība (EUR) (1)

b)	Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits

c)	Citas darbības

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits

3. KOPĒJIE REZULTĀTU RĀDĪTĀJI

Nota bene! Rezultātu rādītāji jāpaziņo tikai tad, kad šie rezultāti ir apstiprināti.

Pasākums

Rezultātu rādītāji (mērvienība)

Darbības, kuru mērķis ir ražošanas plānošana

Pārdotās produkcijas apjoma izmaiņas (tonnas)

Kopējās pārdotās produkcijas vērtības izmaiņas (EUR/kg)

Darbības, kuru mērķis ir produktu kvalitātes paaugstināšana un saglabāšana

Īpašās “kvalitātes shēmas” prasībām atbilstošas produkcijas pārdošanas apjoma izmaiņas (tonnas) (11)

Kopējās pārdotās produkcijas vērtības izmaiņas (EUR/kg)

Novērtētās ražošanas izmaksu izmaiņas (EUR/kg)

Darbības, kuru mērķis ir tirdzniecības uzlabošana

Pārdotās produkcijas apjoma izmaiņas (tonnas)

Kopējās pārdotās produkcijas vērtības izmaiņas (EUR/kg)

Pētniecība un eksperimentālā ražošana

Jauno tehnoloģiju, procesu un/vai produktu skaits, kas pieņemti pēc darbības programmas uzsākšanas

Apmācību darbības (izņemot tās, kas saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu) un/vai darbības, kuru mērķis ir veicināt konsultāciju pakalpojumu pieejamību

Cilvēku skaits, kuri pabeiguši pilnu apmācību pasākumu/programmu

Saimniecību skaits, kurām ir pieejami konsultāciju pakalpojumi

Krīžu novēršanas un pārvarēšanas darbības

a)	izņemšana no tirgus

No tirgus izņemtās produkcijas kopējais apjoms (tonnas)

b)	priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana

Kopējā platība, kurā raža novākta priekšlaicīgi vai nav novākta (ha)

c)	pārdošanas veicināšana un komunikācija

Novērtētās izmaiņas pārdotās produkcijas apjomā attiecībā uz produktiem, kuriem izmantoti pārdošanas veicināšanas/komunikācijas pasākumi (tonnas)

d)	apmācību darbības

Cilvēku skaits, kuri pabeiguši pilnu apmācību pasākumu/programmu

e)	ražas apdrošināšana

Kopējā apdrošinātā riska vērtība (EUR)

f)	atbalsts savstarpējā atbalsta fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai

Izveidotā savstarpējā atbalsta fonda kopējā vērtība (EUR)

Darbības vides jomā

a)	Pamatlīdzekļu iegāde (12)

Novērtētās izmaiņas ikgadējā minerālmēslu patēriņā uz hektāru pa mēslojuma veidiem (N un P2O3) (tonnas/ha)

Novērtētās izmaiņas gada ūdens patēriņā uz hektāru (m3/ha)

Novērtētās izmaiņas ikgadējā enerģijas patēriņā pa enerģijas avotiem vai kurināmā veidiem (litri/m3/kWh uz tonnu pārdotās produkcijas)

b)	Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma (13)

c)	Citas darbības

(1)

Ražošana

Novērtētās izmaiņas ikgadējā saražoto atkritumu apjomā (tonnas uz tonnu pārdotās produkcijas)

Novērtētās izmaiņas ikgadējā iepakojuma izmantojumā (tonnas uz tonnu pārdotās produkcijas)

(2)	Transports

Novērtētās izmaiņas ikgadējā enerģijas patēriņā pa enerģijas avotiem vai kurināmā veidiem (litri/m3/kWh uz tonnu pārdotās produkcijas)

(3)	Tirdzniecība

Novērtētās izmaiņas ikgadējā saražoto atkritumu apjomā (tonnas uz tonnu pārdotās produkcijas)

Novērtētās izmaiņas ikgadējā iepakojuma izmantojumā (tonnas uz tonnu pārdotās produkcijas)

Citas darbības

Pārdotās produkcijas apjoma izmaiņas (tonnas)

Kopējās pārdotās produkcijas vērtības izmaiņas (EUR/kg)

Novērtētās ražošanas izmaksu izmaiņas (EUR/kg)

Piezīmes. Atsauces punkts izmaiņām ir programmas sākumā esošā situācija.

4. KOPĒJIE IETEKMES RĀDĪTĀJI

Nota bene! Ietekmes rādītāji jāpaziņo tikai tad, kad ietekme ir apstiprināta.

Pasākums

Vispārīgie mērķi

Ietekmes rādītāji (Mērvienība)

Darbības, kuru mērķis ir ražošanas plānošana

Konkurētspējas uzlabošana

Ražotāju organizācijas biedra statusa pievilcības palielināšana

Novērtētās izmaiņas pārdotās produkcijas vērtībā (EUR)

Izmaiņas kopējā augļu un dārzeņu ražotāju skaitā, kuri ir attiecīgās RO/ROA aktīvi biedri (14) (skaits)

Izmaiņas kopējā platībā, kuru attiecīgās RO/ROA biedri izmanto augļu un dārzeņu ražošanai (ha)

Darbības, kuru mērķis ir produktu kvalitātes paaugstināšana un saglabāšana

Darbības, kuru mērķis ir tirdzniecības uzlabošana

Pētniecība un eksperimentālā ražošana

Apmācību darbības (izņemot tās, kas saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu) un/vai darbības, kuru mērķis ir veicināt konsultāciju pakalpojumu pieejamību

Krīžu novēršanas un pārvarēšanas darbības

Darbības vides jomā

Vides saglabāšana un aizsardzība

—

Augsne

nav noteikts

—	Ūdens kvalitāte

Novērtētās izmaiņas kopējā minerālmēslu patēriņā pa mēslojuma veidiem (N un P2O3) (tonnas)

—	Ūdens resursu ilgtspējīga izmantošana

Novērtētās izmaiņas kopējā ūdens patēriņā (m3)

—	Biotopi un bioloģiskā daudzveidība

nav noteikts

—

Ainavas

nav noteikts

—	Klimata pārmaiņu mazināšana

Novērtētās izmaiņas kopējā enerģijas patēriņā pa enerģijas avotiem vai kurināmā veidiem (litri/m3/kWh)

—	Atkritumu samazināšana

Novērtētās izmaiņas kopējā saražoto atkritumu apjomā (tonnas)

Novērtētās izmaiņas iepakojuma izmantojumā (tonnas)

Citas darbības

Konkurētspējas uzlabošana

Ražotāju organizācijas biedra statusa pievilcības palielināšana

Novērtētās izmaiņas pārdotās produkcijas vērtībā (EUR)

Izmaiņas kopējā augļu un dārzeņu ražotāju skaitā, kuri ir attiecīgās RO/ROA aktīvi biedri (14) (skaits)

Izmaiņas kopējā platībā, kuru attiecīgās RO/ROA biedri izmanto augļu un dārzeņu ražošanai (ha)

Piezīmes. Atsauces punkts izmaiņām ir programmas sākumā esošā situācija.

5. KOPĒJIE ATSKAITES PUNKTA RĀDĪTĀJI

Nota bene! Atskaites punkta rādītāji ir nepieciešami, lai analizētu situāciju programmu plānošanas perioda sākumā. Daži atskaites punkta rādītāji ir piemērojami tikai atsevišķām darbības programmām ražotāju organizāciju līmenī (piemēram, produkcijas apjoms, kas pārdots par mazāk nekā 80 % no vidējās cenas, ko saņem RO/ROA). Citi atskaites punkta rādītāji ir piemērojami arī valsts stratēģijā dalībvalstu līmenī (piemēram, pārdotās produkcijas vērtība).

Vispārējs nosacījums ir tāds, ka atskaites punkta rādītājus aprēķina kā trīs gadu vidējo rādītāju. Ja informācija nav pieejama, tos aprēķina, izmantojot informāciju par vismaz vienu gadu.

Mērķi	Atskaites punkta rādītāji saistībā ar mērķiem
Mērķi	Rādītājs	Definīcija (un mērvienība)
Vispārīgie mērķi
Konkurētspējas uzlabošana	Pārdotās produkcijas vienības vērtība	Ražotāju organizācijas (RO)/ražotāju organizāciju apvienības (ROA) pārdotās produkcijas vērtība (EUR)
Ražotāju organizācijas biedra statusa pievilcības palielināšana	To augļu un dārzeņu ražotāju skaits, kuri ir attiecīgās RO/ROA aktīvi biedri	To augļu un dārzeņu ražotāju skaits, kuri ir RO/ROA aktīvi biedri (15)
	Kopējā teritorija, ko attiecīgās RO/ROA biedri izmanto augļu un dārzeņu audzēšanai	Kopējā teritorija, ko attiecīgās RO/ROA biedri izmanto augļu un dārzeņu audzēšanai (ha)
Vides saglabāšana un aizsardzība	nav noteikts
Īpašie mērķi
Piedāvājuma koncentrācijas veicināšana	Kopējais pārdotās produkcijas apjoms	Kopējais pārdotās produkcijas apjoms (tonnas)
Biedru saražotās produkcijas laišanas tirgū veicināšana		Kopējais pārdotās produkcijas apjoms (tonnas)
Ražošanas pielāgošana pieprasījumam kvalitātes un kvantitātes ziņā		Konkrētas “kvalitātes shēmas” (16) prasībām atbilstošas produkcijas pārdošanas apjoms pa galvenajiem “kvalitātes shēmu” veidiem (tonnas)
Ražošanas izmaksu optimizācija	nav noteikts
Produktu komerciālās vērtības paaugstināšana	Pārdotās produkcijas vienības vidējā vērtība	Pārdotās produkcijas vērtība/Pārdotās produkcijas apjoms (EUR/kg)
Ražotāju cenu stabilizēšana	nav noteikts
Zināšanu veicināšana un cilvēka potenciāla paaugstināšana	Cilvēku skaits, kas piedalījušies apmācību pasākumos	Cilvēku skaits, kas pēdējo trīs gadu laikā ir pabeiguši apmācību pasākumu/programmu (skaits)
	Saimniecību skaits, kas izmanto konsultāciju pakalpojumus	To saimniecību skaits, kas ir RO/ROA biedri un izmanto konsultāciju pakalpojumus (skaits)
Tehnisko un ekonomisko sasniegumu attīstīšana un jauninājumu veicināšana	nav noteikts
Konkrētie mērķi vides jomā
Augsnes aizsardzības veicināšana	Teritorija, kurā pastāv augsnes erozijas risks un kurā īsteno augsnes aizsardzības pasākumus	Teritorija augļu un dārzeņu audzēšanai, kurā pastāv augsnes erozijas risks (17) un kurā īsteno augsnes aizsardzības pasākumus (ha)
Ūdens kvalitātes saglabāšanas un uzlabošanas veicināšana	Teritorija, kurā veic mēslojuma izmantošanas samazināšanu/labāku pārvaldību	Teritorija augļu un dārzeņu audzēšanai, kurā veic mēslojuma izmantošanas samazināšanu/labāku pārvaldību (ha)
Ūdens resursu ilgtspējīgas izmantošanas veicināšana	Teritorija, kurā veic ūdens taupīšanas pasākumus	Teritorija augļu un dārzeņu audzēšanai, kurā veic ūdens taupīšanas pasākumus (ha)
Biotopu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības veicināšana	Bioloģiskā ražošana	Platība augļu un/vai dārzeņu bioloģiskajai audzēšanai (ha)
	Integrētā ražošana	Platība augļu un/vai dārzeņu integrētajai audzēšanai (ha)
	Citas darbības biotopu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai	Platības, kurās veic citas darbības biotopu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai (ha)
Ainavas saglabāšanas veicināšana	nav noteikts
Klimata pārmaiņu mazināšanas veicināšana – ražošana	Siltumnīcu apkure – energoefektivitāte	Novērtētais ikgadējais enerģijas patēriņš siltumnīcu apkurei pa enerģijas avotu veidiem (tonnas/litri/m3/kWh uz pārdotās produkcijas tonnu)
Klimata pārmaiņu mazināšanas veicināšana – transports Gaisa kvalitātes saglabāšanas un uzlabošanas sekmēšana — transports	Transporta energoefektivitāte	Novērtētais ikgadējais enerģijas patēriņš iekšējā transporta vajadzībām (18) pa degvielas veidiem (litri/m3/kWh uz pārdotās produkcijas tonnu)
Saražoto atkritumu apjoma samazināšana	nav noteikts
Piezīmes. RO ir ražotāju organizācija; RAO ir ražotāju organizāciju apvienība.

(1) Aizpildīt tikai par gadu, kurā veikti ieguldījumi.

(2) Katra veicināšanas kampaņas diena ir viena darbība.

(3) Tikai gadījumos, kad eksperimentālās ražošana notiek biedru saimniecībām piederošās platībās.

(4) Tikai gadījumos, kad eksperimentālā ražošana notiek biedru saimniecībām un/vai ražošanas organizācijām piederošās platībās.

(5) Neatkarīgi no konsultāciju avota (t. i., no RO izveidota konsultāciju dienesta vai ārēja dienesta) un apskatītā jautājuma, uz kuru attiecas konsultācijas.

(6) Tā paša produkta izņemšanu no tirgus dažādos gada periodos un dažādu produktu izņemšanu no tirgus uzskata par dažādām darbībām. Katru izņemšanas no tirgus darbību attiecībā uz konkrēto ražojumu uzskata par vienu darbību.

(7) Dažādu produktu priekšlaicīgu ražas novākšanu un ražas nenovākšanu uzskata par dažādām darbībām. Tā paša produkta priekšlaicīgu ražas novākšanu un ražas nenovākšanu uzskata par vienu darbību, neatkarīgi no tā, cik dienās to veic, neatkarīgi no saimniecību skaita, kas tajā piedalās, kā arī attiecīgo zemes gabalu vai hektāru skaita.

(8) Darbības saistībā ar dažādu savstarpējo fondu izveidi uzskata par dažādām darbībām.

(9) Ieskaitot neienesīgus ieguldījumus, kas saistīti ar saistību izpildi attiecībā uz citām darbībām vides jomā.

(10) Ieskaitot citus pamatlīdzekļu ieguves veidus, kas saistīti ar saistību izpildi attiecībā uz citām darbībām vides jomā.

(11) Paredzēts, ka kvalitātes prasības ietver sīki izstrādātas saistības attiecībā uz ražošanas metodēm a) kuru ievērošanu pārbauda neatkarīga pārbaudes iestāde un b) kuru rezultāts ir galaprodukts, kura kvalitāte i) ir ievērojami augstāka par standarta tirdzniecības standartiem attiecībā uz sabiedrības veselību, augu veselību vai vides standartiem un ii) ir atbilstoša pašreizējām un paredzamajām tirgus iespējām. Tiek ierosināts, lai galvenās “kvalitātes shēmas” aptvertu: a) sertificētu bioloģisko ražošanu; b) aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un aizsargātus cilmes vietas nosaukumus, c) sertificētu integrēto ražošanu, d) privātas sertificētas produktu kvalitātes shēmas.

(12) Ieskaitot neienesīgus ieguldījumus, kas saistīti ar saistību izpildi attiecībā uz citām darbībām vides jomā

(13) Ieskaitot citus pamatlīdzekļu ieguves veidus, kas saistīti ar saistību izpildi attiecībā uz citām darbībām vides jomā.

(14) Aktīvi biedri ir biedri, kas piegādā produkciju RO/ROA.

(15) Aktīvi biedri ir biedri, kas piegādā produkciju RO/ROA.

(16) Paredzēts, ka kvalitātes prasības ietver sīki izstrādātas saistības attiecībā uz ražošanas metodēm a) kuru ievērošanu pārbauda neatkarīga pārbaudes iestāde un b) kuru rezultāts ir galaprodukts, kura kvalitāte i) ir ievērojami augstāka par standarta tirdzniecības standartiem attiecībā uz sabiedrības veselību, augu veselību vai vides standartiem un ii) ir atbilstoša pašreizējām un paredzamajām tirgus iespējām. Tiek ierosināts, lai galvenās “kvalitātes shēmas” aptvertu: a) sertificētu bioloģisko ražošanu; b) aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un aizsargātus cilmes vietas nosaukumus, c) sertificētu integrēto ražošanu, d) privātas sertificētas produktu kvalitātes shēmas.

(17) “Augsnes erozijas risks” nozīmē visus noslīdējušos zemes gabalus ar slīpumu lielāku par 10 % neatkarīgi no tā, vai pret eroziju vērstie pasākumi (piemēram, augsnes pārsegšana, augseka u. c.) ir izmantota vai nē. Ja ir pieejama attiecīga informācija, dalībvalsts var izmantot šādu definīciju: “Augsnes erozijas risks” attiecas uz jebkuru teritoriju, kurā paredzams augsnes virskārtas zudums tādā apmērā, kas pārsniedz dabisko augsnes veidošanās tempu, neatkarīgi no tā, vai ir veikti piemēroti augsnes aizsardzības pasākumi (piemēram, augsnes segums vai augseka).

(18) Iekšējais transports attiecas uz produkcijas transportēšanu no RO/ROA biedra saimniecības uz RO/ROA.

Valsts	Produkti
Šveice	Svaigi augļi un dārzeņi, izņemot citrusaugļus
Maroka	Svaigi augļi un dārzeņi
Dienvidāfrika	Svaigi augļi un dārzeņi
Izraēla	Svaigi augļi un dārzeņi
Indija	Svaigi augļi un dārzeņi
Jaunzēlande	Āboli, bumbieri un kiviaugļi
Senegāla	Svaigi augļi un dārzeņi
Kenija	Svaigi augļi un dārzeņi
Turcija	Svaigi augļi un dārzeņi

Produkts	Maksimālais atbalsts (EUR/100 kg)
Puķkāposti	10,52
Tomāti	7,25
Āboli	13,22
Vīnogas	12,03
Aprikozes	21,26
Nektarīni	19,56
Persiki	16,49
Bumbieri	12,59
Baklažāni	5,96
Melones	6,00
Arbūzi	6,00
Apelsīni	21,00
Mandarīni	19,50
Klementīni	19,50
Sacumas	19,50
Citroni	19,50

Attālums no izņemšanas vietas līdz piegādes vietai	Transporta izmaksas (EUR/t) (1)
Mazāk nekā 25 km	18,2
No 25 km līdz 200 km	41,4
No 200 km līdz 350 km	54,3
No 350 km līdz 500 km	72,6
No 500 km līdz 750 km	95,3
750 km vai vairāk	108,3

Produkts	Šķirošanas un iepakošanas izmaksas (EUR/t)
Āboli	187,7
Bumbieri	159,6
Apelsīni	240,8
Klementīni	296,6
Persiki	175,1
Nektarīni	205,8
Arbūzi	167,0
Puķkāposti	169,1
Citi produkti	201,1

Produkts	Veids/šķirne	Noformējums/lielums	Reprezentatīvie tirgi
Tomāti	Apaļie	Lielums 57-100 mm, neiesaiņots, pakās pa 5-6 kg	Flanders (BE) Athens (EL) Thessaloniki (EL) Almeria (ES) Granada (ES) Tenerife (ES) Murcia (ES) Rhône-Méditerranée (FR) Bretagne (FR) Budapest (HU) Lecce (IT) Vittoria (IT) Westland (NL) Kalisko-pleszewski (PL) Algarve (PT) Galați (RO)
	Ķekaros	Neiesaiņoti, pakās pa 3-6 kg
	Ķiršu tomāti	Paliktņi, aptuveni 250-500 g

Aprikozes	Visu veidu un šķirņu	Lielums 45-50 mm Paliktņi vai pakas, aptuveni pa 6-10 kg	Sofia (BG) Athens (EL) Thessaloniki (EL) Murcia (ES) Valencia (ES) Rhône-Méditerranée (FR) Budapest (HU) Napoli (IT) Bologna (IT)
Nektarīni	Ar balto mīkstumu	Lielums A/B Paliktņi vai pakas, aptuveni pa 6-10 kg	Athens (EL) Thessaloniki (EL) Lleida (ES) Zaragoza (ES) Rhône-Méditerranée (FR) Ravenna (IT) Forli (IT) Metaponoto (IT)
Nektarīni	Ar dzelteno mīkstumu	Lielums A/B Paliktņi vai pakas, aptuveni pa 6-10 kg
Persiki	Ar balto mīkstumu	Lielums A/B Paliktņi vai pakas, aptuveni pa 6-10 kg	Athens (EL) Thessaloniki (EL) Lleida (ES) Murcia (ES) Huesca (ES) Rhône-Méditerranée (FR) Budapest (HU) Caserta (IT) Forli (IT) Cova da Beira (PT)
Persiki	Ar dzelteno mīkstumu	Lielums A/B Paliktņi vai pakas, aptuveni pa 6-10 kg
Galda vīnogas	Muscatel	1 kg pakas vai paliktņi	Athens (EL) Thessaloniki (EL) Alicante (ES) Murcia (ES) Rhône-Méditerranée (FR) Sud-Ouest (FR) Budapest (HU) Bari (IT) Taranto (IT) Catania (IT) Algarve (PT)
	Chasselas
	Alphonse Lavallée
	Italia
	Black magic
	Red Globe
	Victoria
	Bez kauliņiem (Sugarone/Thomson)
Bumbieri	Blanquilla	Lielums 55/60, aptuveni 5-10 kg pakās	Flanders (BE) Athens (EL) Thessaloniki (EL) Lleida (ES) Zaragoza (ES) Val de Loire — Centre (FR) Budapest (HU) Ferrara (IT) Modena (IT) Geldermalsen (NL) Grójecko-warecki (PL) Oeste (PT)
	Conference	Lielums 60/65+, aptuveni 5-10 kg pakās
	Williams	Lielums 65+/75+, aptuveni 5-10 kg pakās
	Rocha	Lielums 65+/75+, aptuveni 5-10 kg pakās
	Abbé Fétel	Lielums 70/75, aptuveni 5-10 kg pakās
	Kaiser	Lielums 70/75, aptuveni 5-10 kg pakās
	Doyenné du Comice	Lielums 75/90, aptuveni 5-10 kg pakās
Āboli	Golden delicious	Lielums 70/80, aptuveni 5-20 kg pakās	Gleisdorf (AT) Flanders (BE) Praha (CZ) Niedersachsen (DE) Athens (EL) Thessaloniki (EL) Lleida (ES) Rhône-Méditerranée (FR) Val de Loire — Centre (FR)
	Braeburn
	Jonagold (or Jonagored)
	Idared
	Fuji
	Shampion
	Granny smith
	Red delicious un citas sarkano ābolu šķirnes
	Boskoop
	Gala	Lielums 65/70, aptuveni 5-20 kg pakās	Sud-Ouest (FR) Budapest (HU) Trento (IT) Bolzano (IT) Geldermalsen (NL) Grójecko-warecki (PL) Lubelsko-sandomierski (PL) Oeste (PT) Mureș (RO)
	Elstar
	Cox orange
Sacumas	Visas šķirnes	Lielums 1-X - 2, aptuveni 10-20 kg pakās	Valencia (ES)
Citroni	Visas šķirnes	Lielumi 3-4, aptuveni 10 kg pakās	Athens (EL) Thessaloniki (EL) Alicante (ES) Murcia (ES) Catania (IT) Siracusa (IT)
Klementīni	Visas šķirnes	Lielumi 1-X - 3, aptuveni 5-15 kg pakās	Athens (EL) Thessaloniki (EL) Castellon (ES) Valencia (ES) Corigliano (IT) Catania (IT)
Mandarīni	Visas šķirnes	Lielumi 1 - 2, aptuveni 8-10 kg pakās	Athens (EL) Thessaloniki (EL) Castellon (ES) Valencia (ES) Palermo (IT) Siracusa (IT) Algarve (PT)
Apelsīni	Salustiana	Lielums 6-9, aptuveni 10-20 kg pakās	Athens (EL) Thessaloniki (EL) Alicante (ES) Valencia (ES) Sevilla (ES) Catania (IT) Siracusa (IT) Algarve (PT)
	Navelinas
	Navelate
	Lanelate
	Valencia late
	Tarocco
	Navel
Kabači	Visas šķirnes	Lielums 14-21, brīvi sabērti pakā	Athens (EL) Thessaloniki (EL) Almeria (ES) Rhône-Méditerranée (FR) Bari (IT) Latina (IT) Barendrecht (NL)
Ķirši	Visas saldo ķiršu šķirnes	22. lielums un lielāki, brīvi sabērti pakā	Sofia (BG) Praha (CZ) Rheinland-Pfalz (DE) Athens (EL) Thessaloniki (EL) Zaragoza (ES) Rhône-Méditerranée (FR) Budapest (HU) Bari (IT) Grójecko-warecki (PL) Cova da Beira (PT) Iasi (RO)
Gurķi	Gludo gurķu šķirnes	Lielums 350-500 g, sakārtoti pakā	Sofia (BG) Athens (EL) Thessaloniki (EL) Almeria (ES) Val de Loire — Centre (FR) Budapest (HU) Bari (IT) Vittoria (IT) Barendrecht (NL) Kalisko-pleszewski (PL)
Ķiploki	Balti	Lielums 50-80 mm, pakās pa aptuveni 2-5 kg	Athens (EL) Thessaloniki (EL) Cuenca (ES) Cordoba (ES) Sud-Ouest (FR) Budapest (HU) Rovigo (IT)
Ķiploki	Violeti	Lielums 50-80 mm, pakās pa aptuveni 2-5 kg
Plūmes	Greengage	Lielums 35 mm un lielāki	Sofia (BG) Baden-Würtemberg (DE) Murcia (ES) Sud-Ouest (FR) Budapest (HU) Modena (IT) Grójecko-warecki (PL) Argeș (RO) Caraș-Severin (RO)
	Eiropas plūmes (President, Stanley, Cacanska, u.c.)	Lielums 35 mm un lielāki
	Santa Rosa	Lielums 40 mm un lielāki
	Japānas plūmes (Golden Japan u. c.)	Lielums 40 mm un lielāki
Paprika	Viendabīgi zaļa	Lielums 70 mm un lielāki	Sofia (BG) Athens (EL) Thessaloniki (EL) Almeria (ES) Murcia (ES) Budapest (HU) Brindisi (IT) Vittoria (IT) Westland (NL) Oeste (PT)
	Viendabīgā krāsā (sarkana, dzeltena u. c.)	Lielums 70 mm un lielāki
	Balta	50 mm izmērs un lielāki
	Koniskas formas, zaļa	40 mm izmērs un lielāki
Salāti	Iceberg	Lielums 400 g un lielāki, pakās pa 8 - 12	Nordrhein-Westfalen (DE) Athens (EL) Thessaloniki (EL) Almeria (ES) Murcia (ES) Rhône-Méditerranée (FR) Bari (IT) Grubbenvorst (NL) Oeste (PT) London (UK)
Salāti	Citas galviņsalātu šķirnes (tostarp Batavia)	Lielums 400 g un lielāki, pakās pa 8 - 12
Zemenes	Visas šķirnes	Pakās pa 250/500 g	Flanders (BE) Nordrhein-Westfalen (DE) Huelva (ES) Sud-Ouest (FR) Salerno (IT) Barendrecht (NL) Płocki (PL) Algarve (PT) London (UK)
Kultivētas sēnes	Aizvērtas	Vidēja lieluma (30-65 mm)	La Rioja (ES) Val de Loire – Centre (FR) Dublin (IE) Budapest (HU) Barendrecht (NL) Poznański (PL) London (UK)
Kiviaugļi	Hayward	Lielums 105-125 g pakās pa aptuveni 3-10 kg	Athens (EL) Sud-Ouest (FR) Latina (IT) Cuneo (IT) Verona (IT) Grande Porto (PT)

KN kods	Apraksts	Piemērošanas laikposms
ex 0702 00 00	Tomāti	No 1. janvāra līdz 31. decembrim
ex 0707 00 05	Gurķi (1)	No 1. janvāra līdz 31. decembrim
ex 0709 90 80	Artišoki	No 1. novembra līdz 30. jūnijam
0709 90 70	Kabači	No 1. janvāra līdz 31. decembrim
ex 0805 10 20	Svaigi saldie apelsīni	No 1. decembra līdz 31. maijam
ex 0805 20 10	Klementīni	No 1. novembra līdz februāra beigām
ex 0805 20 30 ex 0805 20 50 ex 0805 20 70 ex 0805 20 90	Svaigi mandarīni (arī tanžerīni un saсumas); vilkingi un tamlīdzīgi citrusaugļu hibrīdi	No 1. novembra līdz februāra beigām
ex 0805 50 10	Citroni (Citrus limon, Citrus limonum)	No 1. jūnija līdz 31. maijam
ex 0806 10 10	Galda vīnogas	No 21. jūlija līdz 20. novembrim
ex 0808 10 80	Āboli	No 1. jūlija līdz 30. jūnijam
ex 0808 20 50	Bumbieri	No 1. jūlija līdz 30. aprīlim
ex 0809 10 00	Aprikozes	No 1. jūnija līdz 31. jūlijam
ex 0809 20 95	Ķirši, izņemot skābos ķiršus	No 21. maija līdz 10. augustam
ex 0809 30 10 ex 0809 30 90	Persiki, ieskaitot nektarīnus	No 11. jūnija līdz 30. septembrim
ex 0809 40 05	Plūmes	No 11. jūnija līdz 30. septembrim

Dalībvalsts(-is)	Reprezentatīvie tirgi
Beļģija un Luksemburga	Brisele
Bulgārija	Sofija
Čehija	Prāga
Dānija	Kopenhāgena
Vācija	Hamburga, Minhene, Frankfurte, Ķelne, Berlīne
Igaunija	Tallina
Īrija	Dublina
Grieķija	Atēnas, Saloniki
Spānija	Madride, Barselona, Sevilja, Bilbao, Saragosa, Valensija
Francija	Parīze (Renžī), Marseļa, Ruāna, Djepa, Perpiņāna, Nante, Bordo, Liona, Tulūza
Itālija	Milāna
Kipra	Nikozija
Latvija	Rīga
Lietuva	Viļņa
Ungārija	Budapešta
Malta	Atarda
Nīderlande	Roterdama
Austrija	Vīne (Incersdorfa)
Polija	Mazovijas Ožarova-Broņiše, Poznaņa
Portugāle	Lisabona, Portu
Rumānija	Bukareste, Konstanca
Slovēnija	Ļubļana
Slovākija	Bratislava
Somija	Helsinki
Zviedrija	Helsingborga, Stokholma
Apvienotā Karaliste	Londona

Sērijas Nr.	KN kods	Apraksts	Piemērošanas periods	Apjoms, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu (tonnās)
78.0015	0702 00 00	Tomāti	No 1. oktobra līdz 31. maijam	481 625
78.0020	0702 00 00	Tomāti	No 1. jūnija līdz 30. septembrim	44 251
78.0065	0707 00 05	Gurķi	No 1. maija līdz 31. oktobrim	31 289
78.0075	0707 00 05	Gurķi	No 1. novembra līdz 30. aprīlim	26 583
78.0085	0709 90 80	Artišoki	No 1. novembra līdz 30. jūnijam	17 258
78.0100	0709 90 70	Kabači	No 1. janvāra līdz 31. decembrim	57 955
78.0110	0805 10 20	Apelsīni	No 1. decembra līdz 31. maijam	368 535
78.0120	0805 20 10	Klementīni	No 1. novembra līdz februāra beigām	175 110
78.0130	0805 20 30 0805 20 50 0805 20 70 0805 20 90	Svaigi mandarīni (arī tanžerīni un saсumas); vilkingi un tamlīdzīgi citrusaugļu hibrīdi	No 1. novembra līdz februāra beigām	115 625
78.0155	0805 50 10	Citroni	No 1. jūnija līdz 31. decembrim	346 366
78.0160	0805 50 10	Citroni	No 1. janvāra līdz 31. maijam	88 090
78.0170	0806 10 10	Galda vīnogas	No 21. jūlija līdz 20. novembrim	80 588
78.0175	0808 10 80	Āboli	No 1. janvāra līdz 31. augustam	916 384
78.0180	0808 10 80	Āboli	No 1. septembra līdz 31. decembrim	95 396
78.0220	0808 20 50	Bumbieri	No 1. janvāra līdz 30. aprīlim	229 646
78.0235	0808 20 50	Bumbieri	No 1. jūlija līdz 31. decembrim	35 541
78.0250	0809 10 00	Aprikozes	No 1. jūnija līdz 31. jūlijam	5 794
78.0265	0809 20 95	Ķirši, izņemot skābos ķiršus	No 21. maija līdz 10. augustam	30 783
78.0270	0809 30	Persiki, ieskaitot nektarīnus	No 11. jūnija līdz 30. septembrim	5 613
78.0280	0809 40 05	Plūmes	No 11. jūnija līdz 30. septembrim	10 293

Regula (EK) Nr. 1580/2007	Šī regula
1. pants	1. pants
2. pants	2. pants
2.a pants	3. pants
3. pants	4. pants
4. pants	5. pants
5. pants	6. pants
6. pants	7. pants
7. pants	8. pants
8. pants	9. pants
9. pants	10. pants
10. pants	11. pants
11. pants	12. pants
12. pants	13. pants
12.a pants	14. pants
13. pants	15. pants
14. pants	—
15. pants	16. pants
16. pants	—
17. pants	—
18. pants	—
19. pants	—
20. pants	17. pants
20.a pants	18. pants
21. pants	19. pants
22. pants	20. pants
23. pants	21. pants
24. pants	22. pants
25. pants	23. pants
26. pants	24. pants
27. pants	25. pants
28. pants	26. pants
29. pants	27. pants
30. pants	28. pants
31. pants	29. pants
32. pants	30. pants
33. pants	31. pants
34. pants	33. pants
35. pants	—
36. pants	34. pants
37. pants	35. pants
38. pants	36. pants
39. pants	37. pants
40. pants	38. pants
41. pants	39. pants
42. pants	40. pants
43. pants	41. pants
44. pants	42. pants
45. pants	43. pants
46. pants	44. pants
47. pants	45. pants
48. pants	46. pants
49. pants	47. pants
50. pants	48. pants
51. pants	49. pants
52. pants	50. pants
53. pants	51. pants
54. pants	52. pants
55. pants	53. pants
56. pants	54. pants
57. pants	55. pants
58. pants	56. pants
59. pants	57. pants
60. pants	58. pants
61. pants	59.-60. pants
62. pants	61. pants
63. pants	62. pants
64. pants	63. pants
65. pants	64. pants
66. pants	65. pants
67. pants	66. pants
68. pants	67. pants
69. pants	68. pants
70. pants	69. pants
71. pants	70. pants
72. pants	71. pants
73. pants	72. pants
74. pants	73. pants
75. pants	74. pants
76. pants	75. pants
77. pants	76. pants
78. pants	77. pants
79. pants	78. pants
80. pants	79. pants
81. pants	80. pants
82. pants	81. pants
83. pants	82. pants
84. pants	83. pants
85. pants	84. pants
86. pants	85. pants
87. pants	86. pants
88. pants	87. pants
89. pants	88. pants
90. pants	89. pants
91. pants	90. pants
92. pants	—
93. pants	91. pants
94. pants	92. pants
94.a pants	93. pants
95. pants	94. pants
96. pants	95. panta 4. punkts
97. pants	95. pants
98. pants	96. pants
99. pants	97. pants
100. pants	99. pants
101. pants	100. pants
102. pants	101. pants
103. pants	102. pants
104. pants	103. pants
105. pants	104. pants
106. pants	105. panta 1. punkts
107. pants	105. panta 2. un 3. punkts
108. pants	106. pants
109. pants	107. pants
110. pants	108. pants
111. pants	109. pants
112. pants	110. pants
113. pants	111. pants
114. pants	112. pants
115. pants	113. pants
116. pants	114. pants
117. pants	115. pants
118. pants	116. pants
119. pants	117. pants
120. pants	118. pants
121. pants	119. pants
122. pants	120. pants
123. pants	121. pants
124. pants	122. pants
125. pants	123. pants
126. pants	125. pants
127. pants	126. pants
128. pants	127. pants
129. pants	128. pants
130. pants	129. pants
131. pants	130. pants
132. pants	131. pants
133. pants	132. pants
134. pants	—
135. pants	133. pants
136. pants	134. pants
137. pants	135. pants
138. pants	136. pants
139. pants	137. pants
140. pants	138. pants
141. pants	139. pants
142. pants	140. pants
143. pants	141. pants
144. pants	142. pants
145. pants	143. pants
146. pants	144. pants
147. pants	145. pants
148. pants	146. pants
149. pants	147. pants
150. pants	148. pants
151. pants	149. pants
152. pants	150. pants
153. pants	151. pants
I pielikums	I pielikums
II pielikums	II pielikums
III pielikums	III pielikums
IV pielikums	IV pielikums
VI pielikums	V pielikums
VII pielikums	VII pielikums
VIII pielikums	IX pielikums
IX pielikums	X pielikums
X pielikums	XI pielikums
XI pielikums	XII pielikums
XII pielikums	XIII pielikums
XIII pielikums	XIV pielikums
XIV pielikums	VIII pielikums
XV pielikums	XVI pielikums
XVI pielikums	XVII pielikums
XVII pielikums	XVIII pielikums
XVIII pielikums	XX pielikums