31.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 145/30


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 513/2011

(2011. gada 11. maijs),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Galīgajā ziņojumā, ko Komisijas pilnvarotā augsta līmeņa ekspertu grupa J. de Larosière vadībā publicēja 2009. gada 25. februārī, tika secināts, ka ir jāstiprina Eiropas Savienības finanšu nozares uzraudzības sistēma, lai mazinātu nākotnes finanšu krīžu risku un smagumu. Tā ieteica veikt uzraudzības struktūras tālejošas reformas. Ekspertu grupa arī secināja, ka vajadzētu izveidot Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu (EFUS), ko veidotu trīs Eiropas Uzraudzības iestādes (EUI), proti, vērtspapīru nozarē, apdrošināšanas un fondēto pensiju nozarē un banku nozarē, kā arī ieteica izveidot Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.

(2)

Komisijas 2009. gada 4. marta paziņojumā “Impulsi Eiropas atveseļošanai” tika ierosināts sagatavot tiesību akta projektu, ar kuru izveido EFUS, un Komisijas 2009. gada 27. maija paziņojumā “Eiropas finanšu uzraudzība” tika sniegta sīkāka informācija par šādas jaunas uzraudzības sistēmas iespējamo struktūru, uzsverot kredītreitingu aģentūru uzraudzības specifiku.

(3)

Eiropadome 2009. gada 19. jūnija secinājumos ieteica izveidot EFUS, kura sastāvētu no valstu finanšu uzraudzības iestāžu tīkla un strādātu kopā ar trim jaunajām Eiropas Uzraudzības iestādēm. EFUS mērķim vajadzētu būt valstu uzraudzības kvalitātes un konsekvences uzlabošanai, pārrobežu grupu uzraudzības stiprināšanai, izveidojot uzraudzības kolēģijas, un vienota Eiropas noteikumu kopuma pieņemšanai, kas piemērojams visiem finanšu tirgu dalībniekiem iekšējā tirgū. Eiropadome uzsvēra, ka Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde būtu jāpilnvaro uzraudzīt kredītreitingu aģentūras. Turklāt Komisijai būtu jāpatur sava kompetence nodrošināt Līgumu izpildi un jo īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) VII sadaļas I nodaļas attiecībā uz vispārējiem noteikumiem par konkurenci saskaņā ar pieņemtajiem īstenošanas noteikumiem.

(4)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1905/2010 (4) ir izveidota Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI).

(5)

Būtu skaidri jādefinē EVTI pilnvaru joma, lai finanšu tirgus dalībnieki varētu identificēt kompetento iestādi kredītreitingu aģentūru darbības jomā. EVTI būtu jāpiešķir vispārējas pilnvaras par jautājumiem, kas saistīti ar kredītreitingu aģentūru reģistrāciju un reģistrēto kredītreitingu aģentūru pastāvīgu uzraudzību atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1060/2009 (5).

(6)

EVTI vajadzētu būt vienīgajai atbildīgajai iestādei par kredītreitingu aģentūru reģistrāciju un uzraudzību Savienībā. Ja EVTI deleģē konkrētus uzdevumus kompetentajām iestādēm, EVTI vajadzētu saglabāt juridisko atbildību. Valstu kompetento iestāžu vadītājus un citus darbiniekus vajadzētu iesaistīt EVTI lēmumu pieņemšanas procesā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1905/2010, proti, viņiem vajadzētu darboties EVTI struktūru locekļu statusā, piemēram, tās uzraudzības padomē vai tās iekšējās darba grupās. EVTI vajadzētu būt īpašām pilnvarām slēgt sadarbības līgumus par informācijas apmaiņu ar trešo valstu uzraudzības iestādēm. Šiem sadarbības līgumiem vajadzētu attiekties arī uz kompetentajām iestādēm, taču tādā mērā, kādā tās piedalās EVTI lēmumu pieņemšanas procesā vai izpilda uzdevumus EVTI vārdā.

(7)

Tās informācijas pārredzamībai, kuru reitingu saņēmuša finanšu instrumenta emitents sniedzis nozīmētajai kredītreitingu aģentūrai, varētu būt daudz lielāka potenciālā pievienotā vērtība attiecībā uz tirgus darbību un ieguldītāju aizsardzību. Tāpēc būtu lietderīgi pārdomāt, kā vislabāk paplašināt tās informācijas pārredzamību, pamatojoties uz kuru tiek noteikti visu finanšu instrumentu reitingi. Pirmkārt, atklājot minēto informāciju citām reģistrētām vai sertificētām kredītreitingu aģentūrām, būtu iespējams palielināt konkurenci starp tām, jo tas varētu izraisīt nepasūtītu reitingu skaita pieaugumu. Šādu nepasūtītu reitingu izsniegšanai būtu jāveicina vairāk nekā viena reitinga izmantošana par vienu finanšu instrumentu. Tas varētu arī palīdzēt izvairīties no iespējamiem interešu konfliktiem, jo īpaši saistībā ar modeli “emitents maksā”, un uzlabot reitingu kvalitāti. Otrkārt, atklājot šo informāciju visam tirgum, varētu palielināt arī ieguldītāju spēju veidot pašiem savu riska analīzi, pienācīgi rūpīgi pamatojot to ar šo papildu informāciju. Šāda atklāšana varētu arī samazināt atkarību no kredītreitingiem, kurus izsniegušas kredītreitingu aģentūras. Lai sasniegtu minētos pamatmērķus, Komisijai vajadzētu dziļāk izpētīt minētos jautājumus, papildus apsverot publiskošanas pienākuma pienācīgu darbības jomu, tajā skaitā ņemot vērā ietekmi uz vietējiem vērtspapirizācijas tirgiem, turpmāku dialogu ar ieinteresētajām pusēm, tirgus uzraudzību un reglamentējošām norisēm, kā arī citās jurisdikcijās gūto pieredzi. Ņemot vērā šo novērtējumu, Komisijai vajadzētu iesniegt atbilstīgus tiesību aktu priekšlikumus. Komisijas novērtējumam un priekšlikumiem vajadzētu ļaut noteikt jaunas pārredzamības prasības tādā veidā, kas ir visatbilstošākais sabiedrības interesēm un nodrošina ieguldītāju vislabāko aizsardzību.

(8)

Tā kā kredītreitingus izmanto visā Savienībā, tradicionālais sadalījums starp mītnes dalībvalsts kompetento iestādi un citām kompetentām iestādēm un kolēģijas veida uzraudzības koordinēšana nav pati piemērotākā kredītreitingu aģentūru uzraudzības struktūra. Izveidojot EVTI, vairs nav vajadzības saglabāt šādu struktūru. Tādējādi tiktu optimizēts reģistrācijas process un attiecīgi samazināts tam nepieciešamais laiks.

(9)

EVTI vajadzētu būt atbildīgai par kredītreitingu aģentūru reģistrāciju un nepārtrauktu uzraudzību, taču tai nebūtu jāatbild par kredītreitingu lietotāju pārraudzību. Tādējādi kompetentajām iestādēm, kas ar attiecīgajiem nozares tiesību aktiem ir ieceltas, lai uzraudzītu kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības, apdrošināšanas uzņēmumus, dzīvības apdrošināšanas uzņēmumus, pārapdrošināšanas uzņēmumus, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus (PVKIU), papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas un alternatīvo ieguldījumu fondus, vajadzētu palikt atbildīgām par uzraudzību pār to, kā kredītreitingus izmanto minētās finanšu iestādes un uzņēmumi, kurus uzrauga valstu līmenī, saistībā ar citām finanšu pakalpojumu direktīvām un to piemērošanu, un par kredītreitingu izmantošanu prospektos.

(10)

Ir vajadzīgs efektīvs instruments, lai izstrādātu saskaņotus regulatīvus tehniskos standartus, kas atvieglotu Regulas (EK) Nr. 1060/2009 piemērošanu ikdienā un ieguldītājiem un patērētājiem visā Savienībā nodrošinātu godīgas konkurences nosacījumus un atbilstošu aizsardzību. Regulatīvu tehnisko standartu projekta izstrādi ir efektīvi un lietderīgi uzticēt EVTI kā struktūrai ar augsti specializētām zināšanām.

(11)

Kredītreitingu aģentūru jomā EVTI būtu jāiesniedz Komisijai tehnisko standartu projekts par informāciju, kas kredītreitingu aģentūrai jāsniedz reģistrācijas pieteikumā, informāciju, kas kredītreitingu aģentūrai jāsniedz sertifikācijas pieteikumā un lai izvērtētu tās sistēmisko nozīmi saistībā ar finanšu stabilitāti vai finanšu tirgu integritāti, par to, kā sniedzama informācija, tostarp tās struktūru, formātu, metodi un pārskata laikposmu, ko kredītreitingu aģentūras dara zināmu atklātībai, par to, kā izvērtēt kredītreitingu metodikas atbilstību Regulā (EK) Nr. 1060/2009 noteiktajām prasībām, un par reitingu informācijas saturu un formātu periodiskajiem pārskatiem, ko EVTI pastāvīgai uzraudzībai pieprasa no kredītreitingu aģentūrām. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010 Komisijai vajadzētu pieņemt regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai piešķirtu tam saistošu juridisku spēku. Sagatavojot savu regulatīvo tehnisko standartu projektu, EVTI būtu jāņem vērā Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas jau sagatavotie norādījumi saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1060/2009 saturu un tie jāatjaunina, ja tas ir piemēroti un vajadzīgi.

(12)

Jomās, uz kurām neattiecas regulatīvie tehniskie standarti, EVTI būtu jāpilnvaro izdot un atjaunināt nesaistošus norādījumus par jautājumiem, kas saistīti ar Regulas (EK) Nr. 1060/2009 piemērošanu.

(13)

Lai EVTI varētu efektīvi pildīt savus pienākumus, tai vajadzētu būt iespējai ar vienkāršu pieprasījumu vai lēmumu pieprasīt kredītreitingu aģentūrām, personām, kas iesaistītas kredītreitingu noteikšanas darbībās, vērtējamām juridiskām personām un saistītām trešām personām, trešām personām, kurām kredītreitingu aģentūras ārpakalpojumu veidā deleģējušas darbības funkcijas, un personām, kas ir citādi cieši un būtiski saistītas ar kredītreitingu aģentūrām vai kredītreitingu noteikšanas darbībām, sniegt visu vajadzīgo informāciju. Pēdējā minētajā personu grupā vajadzētu ietilpt, piemēram, kredītreitingu aģentūras darbiniekiem, kuri nav tieši iesaistīti kredītreitingu noteikšanas darbībās, bet kuriem sakarā ar viņu darbu kredītreitingu aģentūrā varētu būt zināma būtiska informācija par konkrētu gadījumu. Minētajā kategorijā var ietilpt arī uzņēmumi, kas ir snieguši pakalpojumus attiecīgajai kredītreitingu aģentūrai. Uzņēmumiem, kas izmanto kredītreitingus, nevajadzētu ietilpt minētajā kategorijā. Ja EVTI šādu informāciju pieprasa ar vienkāršu pieprasījumu, tā adresātam nav pienākuma sniegt informāciju, bet, ja viņš to brīvprātīgi sniedz, sniegtajai informācijai nevajadzētu būt nepatiesai vai maldinošai. Šādu informāciju vajadzētu sniegt nekavējoties.

(14)

Lai EVTI varētu efektīvi īstenot savas uzraudzības pilnvaras, tai vajadzētu būt iespējai veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas.

(15)

Kompetentajām iestādēm būtu jāpaziņo jebkura informācija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009 un jāpalīdz EVTI, un jāsadarbojas ar to. EVTI un kompetentajām iestādēm būtu cieši jāsadarbojas arī ar nozares kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par Regulas (EK) Nr. 1060/2009 4. panta 1. punktā minēto uzņēmumu uzraudzību. EVTI vajadzētu būt iespējai deleģēt konkrētus uzraudzības uzdevumus dalībvalsts kompetentajai iestādei, piemēram, ja uzraudzības uzdevuma veikšanai ir vajadzīgas ar vietējiem apstākļiem saistītas zināšanas un pieredze, kas ir daudz vieglāk pieejama valstu līmenī. Uzdevumu veidi, kurus vajadzētu būt iespējai deleģēt, ir konkrētu izmeklēšanas uzdevumu veikšana un pārbaudes uz vietas. Pirms uzdevumu deleģēšanas EVTI būtu jākonsultējas ar attiecīgo kompetento iestādi par detalizētiem nosacījumiem saistībā ar šādu uzdevumu deleģēšanu, tostarp par deleģējamā uzdevuma apjomu, uzdevuma izpildes termiņu un vajadzīgās informācijas apmaiņu ar EVTI. EVTI būtu kompetentajām iestādēm jāatlīdzina izmaksas par deleģēta uzdevuma veikšanu saskaņā ar regulējumu par maksām, ko Komisija nosaka, pieņemot deleģētu aktu. EVTI nevajadzētu būt iespējai deleģēt tiesības pieņemt lēmumus par reģistrāciju.

(16)

Jānodrošina, lai kompetentās iestādes varētu pieprasīt EVTI pārbaudīt, vai ir izpildīti kredītreitingu aģentūras reģistrācijas anulēšanas nosacījumi, un pieprasīt EVTI apturēt reitingu izmantošanu, ja tās uzskata, ka kredītreitingu aģentūra būtiski un pastāvīgi pārkāpj Regulas (EK) Nr. 1060/2009 noteikumus. EVTI būtu jāizvērtē šādas prasības un jāveic attiecīgi pasākumi.

(17)

EVTI vajadzētu būt iespējai piemērot periodiskus soda maksājumus, lai panāktu, ka kredītreitingu aģentūras izbeidz pārkāpumu, pēc EVTI pieprasījuma sniedz pilnīgu informāciju vai pakļaujas izmeklēšanai vai pārbaudei uz vietas.

(18)

EVTI vajadzētu būt iespējai kredītreitingu aģentūrām piemērot naudas sodus, ja tiek konstatēts, ka tās tīši vai nolaidības dēļ ir pārkāpušas Regulas (EK) Nr. 1060/2009 noteikumus. Naudas sodus vajadzētu piemērot atbilstoši pārkāpumu smaguma līmenim. Pārkāpumus vajadzētu sadalīt dažādās grupās, par katru no kurām vajadzētu piemērot konkrētus naudas sodus. Lai aprēķinātu naudas sodu, kas saistīts ar konkrētu pārkāpumu, EVTI vajadzētu izmantot divpakāpju metodiku, kas paredz noteikt pamatsummu un vajadzības gadījumā koriģēt minēto pamatsummu ar noteiktiem koeficientiem. Pamatsummu vajadzētu noteikt, ņemot vērā attiecīgās kredītreitingu aģentūras gada apgrozījumu, un korekcijas būtu jāveic ar pamatsummas palielināšanu vai samazināšanu, piemērojot attiecīgus koeficientus saskaņā ar šo regulu.

(19)

Ar šo regulu nosaka koeficientus, kas saistīti ar atbildību pastiprinošiem un mīkstinošiem apstākļiem, lai EVTI sniegtu nepieciešamos instrumentus, lemjot par naudas sodu, kas ir samērīgs ar kredītreitingu aģentūras izdarītā pārkāpuma smagumu, ņemot vērā minētā pārkāpuma izdarīšanas apstākļus.

(20)

Pirms pieņemt lēmumu par naudas soda vai periodiska soda maksājuma piemērošanu, EVTI vajadzētu dot iespēju personām, kuru lieta tiek izskatīta, tikt uzklausītām, lai ievērotu viņu tiesības uz aizstāvību.

(21)

Dalībvalstīm būtu jāsaglabā kompetence paredzēt un īstenot noteikumus par sankcijām, kuras piemērojamas, ja finanšu iestādes un citas juridiskas personas neievēro pienākumu regulatīviem nolūkiem izmantot tikai tādus kredītreitingus, ko izsniegušas kredītreitingu aģentūras, kas reģistrētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009.

(22)

Ar šo regulu nebūtu jārada precedents tam, ka Eiropas Uzraudzības iestāžu finanšu tirgus dalībniekiem vai citiem uzņēmumiem saistībā ar citiem darbības veidiem piemēro finansiālus vai ar finansēm nesaistītus sodus.

(23)

EVTI būtu jāatturas no naudas sodu vai periodisku soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir stājies spēkā res judicata attaisnojošs vai notiesājošs spriedums, kas izriet no identiskiem faktiem vai faktiem, kuru būtība ir tāda pati.

(24)

EVTI lēmumiem, ar kuriem tiek uzlikti naudas sodi un periodiskie soda maksājumi vajadzētu būt izpildāmiem, un uz to izpildi būtu jāattiecina civilprocesa noteikumi, kas ir spēkā tās valsts teritorijā, kurā izpilde notiek. Civilprocesa noteikumos nevajadzētu iekļaut kriminālprocesa noteikumus, bet tajos būtu jāiekļauj administratīvā procesa noteikumi.

(25)

Kredītreitingu aģentūras izdarīta pārkāpuma gadījumā EVTI vajadzētu būt pilnvarotai veikt virkni uzraudzības pasākumu, tostarp, bet ne tikai – pieprasīt kredītreitingu aģentūrai izbeigt pārkāpumu, apturēt kredītreitingu izmantošanu regulatīviem nolūkiem, uz laiku aizliegt kredītreitingu aģentūrai izsniegt kredītreitingus un – kā galējo līdzekli – anulēt reģistrāciju, ja kredītreitingu aģentūra ir būtiski vai atkārtoti pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1060/2009 noteikumus. EVTI būtu jāpiemēro uzraudzības pasākumi, ņemot vērā pārkāpuma veidu un smagumu un ievērojot proporcionalitātes principu. Pirms pieņemt lēmumu par uzraudzības pasākumiem, EVTI vajadzētu dot iespēju personām, kuru lieta tiek izskatīta, tikt uzklausītām, lai ievērotu viņu tiesības uz aizstāvību.

(26)

Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un dalībvalstu konstitucionālajās tradīcijās. Attiecīgi šī regula būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem, tostarp tiem, kas attiecas uz preses brīvību un vārda brīvību plašsaziņas līdzekļos, un – kā daļu no vispārējām tiesībām uz taisnīgu tiesu – arī tiesībām uz mutisku un rakstisku tulkojumu tiem, kas nerunā tiesvedības valodā vai nesaprot to.

(27)

Tiesiskās noteiktības nolūkā ir lietderīgi noteikt skaidrus pārejas noteikumus par to, kā kompetentajām iestādēm jānodod lietas un darba dokumenti EVTI.

(28)

Kompetentās iestādes izsniegta kredītreitingu aģentūras reģistrācija turpina būt derīga visā Savienībā arī pēc tam, kad EVTI pārņem uzraudzības pilnvaras no kompetentās iestādes.

(29)

Komisija būtu jāpilnvaro saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai sīkāk precizētu vai grozītu trešās valsts regulatīvās un uzraudzības sistēmas līdzvērtības novērtēšanas kritērijus un, lai ņemtu vērā notikumus finanšu tirgū, pieņemtu regulu par maksām un detalizētus noteikumus par naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kā arī lai grozītu Regulas (EK) Nr. 1060/2009 pielikumus. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī.

(30)

Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina savlaicīga un nepārtraukta attiecīgo dokumentu informācijas nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(31)

Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzētu būt iespējai trīs mēnešos izteikt iebildumus pret deleģēto aktu. Vajadzētu būt arī iespējai pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarināt par trim mēnešiem attiecībā uz īpaši problemātiskām jomām. Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzētu būt iespējai informēt otru iestādi par lēmumu neizteikt iebildumus. Šāda priekšlaicīga deleģēto aktu apstiprināšana ir īpaši piemērota gadījumos, kad jāievēro termiņi, piemēram, ja pamataktā ir termiņi, saskaņā ar kuriem Komisijai ir jāpieņem deleģētie akti.

(32)

Starpvaldību konferences, kas pieņēma Lisabonas līgumu, Nobeiguma aktam pievienotajā Deklarācijā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu konference atzīmēja Komisijas nodomu saskaņā ar jau iedibināto praksi turpināt konsultācijas ar dalībvalstu ieceltajiem ekspertiem, sagatavojot deleģēto aktu projektus finanšu pakalpojumu jomā.

(33)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (6) attiecas uz personas datu apstrādi, ko veic Regulas (EK) Nr. 1060/2009 piemērošanas gaitā.

(34)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (7) pilnībā piemēro personas datu apstrādei, ko veic Regulas (EK) Nr. 1060/2009 piemērošanas gaitā.

(35)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, izveidot efektīvu un lietderīgu kredītreitingu aģentūru uzraudzības sistēmu, vienai kopējai uzraudzības iestādei uzticot reitingu noteikšanas darbību uzraudzību Savienībā, paredzot vienu kontaktpunktu kredītreitingu aģentūrām un nodrošinot noteikumu konsekventu piemērošanu kredītreitingu aģentūrām, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka uzraugāmo reitinga noteikšanas darbību struktūra un ietekme aptver visu Eiropu, šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(36)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1060/2009,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi

Regulu (EK) Nr. 1060/2009 groza šādi:

1)

regulas 3. panta 1. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

“p)

“kompetentās iestādes” ir iestādes, ko katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar 22. pantu;

q)

“nozares tiesību akti” ir Savienības tiesību akti, kas minēti 4. panta 1. punkta pirmajā daļā;

r)

“nozares kompetentās iestādes” ir valstu kompetentās iestādes, kas saskaņā ar attiecīgajiem nozares tiesību aktiem ir ieceltas, lai uzraudzītu kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības, apdrošināšanas uzņēmumus, dzīvības apdrošināšanas uzņēmumus, pārapdrošināšanas uzņēmumus, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus (PVKIU), papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas un alternatīvo ieguldījumu fondus.”;

2)

regulas 4. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1.   Kredītiestādes, kā tās definētas Direktīvā 2006/48/EK, ieguldījumu sabiedrības, kā tās definētas Direktīvā 2004/39/EK, apdrošināšanas uzņēmumi, kuriem piemēro Padomes Pirmo direktīvu 73/239/EEK (1973. gada 24. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana (8), dzīvības apdrošināšanas uzņēmumi, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/83/EK (2002. gada 5. novembris) par dzīvības apdrošināšanu (9), pārapdrošināšanas uzņēmumi, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/68/EK (2005. gada 16. novembris) par pārapdrošināšanu (10), PVKIU, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (11), papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas, kā tās definētas Direktīvā 2003/41/EK, un alternatīvie ieguldījumu fondi regulatīviem nolūkiem drīkst izmantot tikai tādus kredītreitingus, ko izsniegušas kredītreitingu aģentūras, kuras veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir reģistrētas saskaņā ar šo regulu.

b)

panta 3. punktu groza šādi:

i)

punkta b), c) un d) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“b)

kredītreitingu aģentūra ir pārbaudījusi un spēj Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (12), (EVTI) pastāvīgi apliecināt, ka trešās valsts kredītreitingu aģentūras veiktās kredītreitingu noteikšanas darbības, kuru rezultātā izsniedz apstiprināmu kredītreitingu, atbilst prasībām, kas ir vismaz tikpat stingras kā 6. līdz 12. pantā minētās prasības;

c)

EVTI spējas novērtēt un pārraudzīt tādas kredītreitingu aģentūras, kuras veic uzņēmējdarbību trešā valstī, atbilstību b) apakšpunktā minētajām prasībām nav ierobežotas;

d)

kredītreitingu aģentūra pēc pieprasījuma sniedz EVTI visu vajadzīgo informāciju, lai EVTI varētu pastāvīgi uzraudzīt atbilstību šīs regulas prasībām;

ii)

punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h)

ir izveidots pienācīgs sadarbības mehānisms starp EVTI un tās kredītreitingu aģentūras attiecīgo uzraudzības iestādi, kura veic uzņēmējdarbību trešā valstī. EVTI nodrošina, ka šādā sadarbības mehānismā nosaka vismaz:

i)

mehānismu informācijas apmaiņai starp EVTI un attiecīgo tās kredītreitingu aģentūras uzraudzības iestādi, kura veic uzņēmējdarbību trešā valstī; un

ii)

uzraudzības darbību koordinēšanas procedūras, lai dotu iespēju EVTI pastāvīgi pārraudzīt kredītreitingu noteikšanas darbības, kuru rezultātā izsniedz apstiprinātu kredītreitingu.”;

3)

regulas 5. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Panta 1. punktā minētā kredītreitingu aģentūra var iesniegt sertifikācijas pieteikumu. Pieteikumu iesniedz EVTI saskaņā ar 15. panta atbilstīgajiem noteikumiem.”;

b)

panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“3.   EVTI izvērtē un lemj par sertifikācijas pieteikumu saskaņā ar 16. pantā noteikto procedūru. Lēmumu par sertifikāciju pieņem, pamatojoties uz šā panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.”;

c)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Kredītreitingu aģentūra, kas minēta 1. punktā, arī var iesniegt pieteikumu atbrīvot to:

a)

katru gadījumu izskatot atsevišķi, no dažu vai visu I pielikuma A iedaļā un 7. panta 4. punktā minēto prasību ievērošanas, ja šī kredītreitingu aģentūra spēj pierādīt, ka šīs prasības nav samērīgas, ņemot vērā tās uzņēmējdarbības būtību, apjomu un sarežģītību un kredītreitingu izsniegšanas būtību un klāstu;

b)

no prasības pēc fiziskas klātbūtnes Savienībā, ja šāda prasība būtu pārāk apgrūtinoša un nesamērīga, ņemot vērā aģentūras uzņēmējdarbības būtību, apjomu un sarežģītību un kredītreitingu izsniegšanas būtību un klāstu.

Pieteikumu par atbrīvojumu saskaņā ar pirmās daļas a) vai b) apakšpunktu kredītreitingu aģentūra iesniedz kopā ar sertifikācijas pieteikumu. Izvērtējot šādu pieteikumu, EVTI ņem vērā 1. punktā minētās kredītreitingu aģentūras lielumu, izvērtējot tās uzņēmējdarbības būtību, apjomu un sarežģītību un kredītreitingu izsniegšanas būtību un klāstu, kā arī kredītreitingu aģentūras izsniegto kredītreitingu ietekmi uz finanšu stabilitāti un finanšu tirgu integritāti vienā vai vairākās dalībvalstīs. Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, EVTI var piešķirt 1. punktā minētajai kredītreitingu aģentūrai šādu atbrīvojumu.”;

d)

panta 5. punktu svītro;

e)

panta 6. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

‘Lai ņemtu vērā notikumus finanšu tirgos, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu un ievērojot 38.b un 38.c panta nosacījumus, nosaka pasākumus, ar kuriem precizē vai groza šā punkta otrās daļas a), b) un c) apakšpunktā noteiktos kritērijus.’;

f)

panta 7. un 8. punktu aizstāj ar šādiem:

‘7.   EVTI izveido sadarbības līgumus ar attiecīgajām uzraudzības iestādēm trešās valstīs, kuru tiesiskā un uzraudzības sistēma saskaņā ar 6. punktu tiek uzskatīta par līdzvērtīgu šīs regulas prasībām. Šādos līgumos nosaka vismaz:

a)

mehānismu informācijas apmaiņai starp EVTI un attiecīgo trešo valstu uzraudzības iestādēm; un

b)

uzraudzības darbību koordinēšanas procedūras.

8.   Regulas 20. un 24. pantu mutatis mutandis piemēro sertificētām kredītreitingu aģentūrām un to izsniegtajiem kredītreitingiem.’;

4)

regulas 6. panta 3. punktu groza šādi:

a)

pirmās daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“3.   Pēc kredītreitingu aģentūras pieprasījuma EVTI var atbrīvot kredītreitingu aģentūru no I pielikuma A iedaļas 2., 5. un 6. punkta noteikumu un 7. panta 4. punktā minēto prasību ievērošanas, ja kredītreitingu aģentūra spēj apliecināt, ka minētās prasības nav samērīgas, ņemot vērā tās uzņēmējdarbības būtību, apjomu un sarežģītību un kredītreitingu izsniegšanas būtību un klāstu, un ka:”;

b)

otro daļu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz kredītreitingu aģentūru grupu EVTI nodrošina, ka vismaz vienai no grupā ietilpstošajām kredītreitingu aģentūrām nepiešķir atbrīvojumu no I pielikuma A iedaļas 2., 5. un 6. punkta noteikumu un 7. panta 4. punktā minēto prasību ievērošanas.”;

5)

regulas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Ārpakalpojumi

Svarīgu darbības funkciju nodošanu ārpakalpojumu sniedzējam neveic tādā veidā, kas būtiski pasliktinātu kredītreitingu aģentūras iekšējās kontroles kvalitāti un EVTI spēju uzraudzīt kredītreitingu aģentūras atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.”;

6)

regulas 10. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Kredītreitingu aģentūra neizmanto EVTI vai kompetentās iestādes nosaukumu tādā veidā, kas norādītu vai ļautu secināt, ka EVTI vai kompetentā iestāde ir apstiprinājusi vai atzinīgi novērtējusi kredītreitingu aģentūras izsniegtos kredītreitingus vai kredītreitingu noteikšanas darbības.”;

7)

regulas 11. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.   Kredītreitingu aģentūra EVTI izveidotajā centrālajā repozitorijā dara pieejamu informāciju par savas iepriekšējās darbības datiem, tostarp informāciju par to, cik bieži reitingi ir mainīti, un informāciju par iepriekš izsniegtiem kredītreitingiem un to izmaiņām. Informāciju minētajam repozitorijam kredītreitingu aģentūra sniedz standartizētā veidā, kā to noteikusi EVTI. EVTI dara minēto informāciju publiski pieejamu un katru gadu publicē kopsavilkumu par būtiskākajām novērotajām tendencēm.

3.   Kredītreitingu aģentūra reizi gadā līdz 31. martam EVTI sniedz informāciju par I pielikuma E iedaļas II daļas 2. punktā noteiktajiem jautājumiem.”;

8)

regulas 14. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Reģistrācija ir spēkā visā Savienības teritorijā, tiklīdz ir stājies spēkā EVTI pieņemts lēmums par reģistrāciju, kā minēts 16. panta 3. punktā vai 17. panta 3. punktā.”;

b)

panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Kredītreitingu aģentūras bez nepamatotas kavēšanās paziņo EVTI par jebkādām būtiskām izmaiņām sākotnējās reģistrācijas nosacījumos, tostarp par filiāles atvēršanu vai slēgšanu Savienībā.”;

c)

panta 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“4.   Neskarot 16. vai 17. pantu, EVTI reģistrē kredītreitingu aģentūru, ja, izskatot pieteikumu, tā secina, ka kredītreitingu aģentūra atbilst šajā regulā noteiktajiem kredītreitingu izsniegšanas nosacījumiem, ņemot vērā 4. un 6. pantu.

5.   EVTI reģistrācijai nepiemēro prasības, kas nav paredzētas šajā regulā.”;

9)

regulas 15. līdz 21. pantu aizstāj ar šādiem:

“15. pants

Reģistrācijas pieteikums

1.   Kredītreitingu aģentūra iesniedz reģistrācijas pieteikumu EVTI. Pieteikumā norāda informāciju par II pielikumā noteiktajiem jautājumiem.

2.   Ja reģistrācijas pieteikumu iesniedz kredītreitingu aģentūru grupa, grupas locekļi pilnvaro vienu no grupas locekļiem grupas vārdā iesniegt visus pieteikumus EVTI. Pilnvarotā kredītreitingu aģentūra nodrošina informāciju par II pielikumā noteiktajiem jautājumiem attiecībā uz katru grupas locekli.

3.   Kredītreitingu aģentūra iesniedz reģistrācijas pieteikumu jebkurā no Savienības iestāžu oficiālajām valodām. Regulu Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (13), mutatis mutandis piemēro jebkurai citai EVTI un kredītreitingu aģentūru un to darbinieku saziņai.

4.   EVTI 20 darbdienās pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs. Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, līdz kuram kredītreitingu aģentūrai ir jāsniedz papildu informācija.

Kad EVTI ir pārliecinājusies, ka pieteikums ir pilnīgs, tā par to attiecīgi paziņo kredītreitingu aģentūrai.

16. pants

Kredītreitingu aģentūras reģistrācijas pieteikuma izskatīšana, ko veic EVTI

1.   EVTI 45 darbdienās pēc 15. panta 4. punkta otrajā daļā minētās paziņošanas izskata kredītreitingu aģentūras reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz kredītreitingu aģentūras atbilstību šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.   EVTI var pagarināt izskatīšanas laikposmu par 15 darbdienām, jo īpaši, ja kredītreitingu aģentūra:

a)

ir paredzējusi apstiprināt kredītreitingus, kā minēts 4. panta 3. punktā;

b)

ir paredzējusi izmantot ārpakalpojumus; vai

c)

lūdz piešķirt atbrīvojumu no atbilstības saskaņā ar 6. panta 3. punktu.

3.   EVTI 45 darbdienās pēc 15. panta 4. punkta otrajā daļā minētās paziņošanas vai 60 darbdienās pēc minētās paziņošanas, ja piemēro šā panta 2. punktu, pieņem pilnībā pamatotu lēmumu par reģistrāciju vai tās atteikumu.

4.   Lēmums, ko EVTI pieņēmusi atbilstīgi 3. punktam, stājas spēkā piektajā darbdienā pēc tā pieņemšanas.

17. pants

Kredītreitingu aģentūru grupas reģistrācijas pieteikumu izskatīšana, ko veic EVTI

1.   EVTI 55 darbdienās pēc 15. panta 4. punkta otrajā daļā minētās paziņošanas izskata kredītreitingu aģentūru grupas reģistrācijas pieteikumus, pamatojoties uz minēto kredītreitingu aģentūru atbilstību šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.   EVTI var pagarināt izskatīšanas laikposmu par 15 darbdienām, jo īpaši, ja kāda no kredītreitingu aģentūru grupā ietilpstošajām kredītreitingu aģentūrām:

a)

ir paredzējusi apstiprināt kredītreitingus, kā minēts 4. panta 3. punktā;

b)

ir paredzējusi izmantot ārpakalpojumus; vai

c)

lūdz piešķirt atbrīvojumu no atbilstības saskaņā ar 6. panta 3. punktu.

3.   EVTI 55 darbdienās pēc 15. panta 4. punkta otrajā daļā minētās paziņošanas vai 70 darbdienās pēc minētās paziņošanas, ja piemēro šā panta 2. punktu, par katru grupā ietilpstošo kredītreitingu aģentūru pieņem atsevišķus pilnībā pamatotus lēmumus par reģistrāciju vai tās atteikumu.

4.   Lēmums, ko EVTI pieņēmusi atbilstīgi 3. punktam, stājas spēkā piektajā darbdienā pēc tā pieņemšanas.

18. pants

Lēmuma par kredītreitingu aģentūras reģistrāciju, reģistrācijas atteikumu vai reģistrācijas anulēšanu paziņošana un reģistrēto kredītreitingu aģentūru saraksta publicēšana

1.   EVTI piecās darbdienās pēc 16., 17. vai 20. pantā minētā lēmuma pieņemšanas paziņo savu lēmumu attiecīgajai kredītreitingu aģentūrai. Ja EVTI atsakās reģistrēt kredītreitingu aģentūru vai anulē kredītreitingu aģentūras reģistrāciju, tā savā lēmumā sniedz pilnīgu pamatojumu.

2.   EVTI dara zināmus Komisijai, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (14) (EBI), Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādei), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (15) (EAFPI), kompetentajām iestādēm un nozares kompetentajām iestādēm visus saskaņā ar 16., 17. vai 20. pantu pieņemtos lēmumus.

3.   EVTI publicē savā tīmekļa vietnē to kredītreitingu aģentūru sarakstu, kas ir reģistrētas saskaņā ar šo regulu. Minēto sarakstu atjaunina piecās darbdienās pēc lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 16., 17. vai 20. pantu. Komisija 30 dienās pēc šādas atjaunināšanas publicē minēto atjaunināto sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

19. pants

Reģistrācijas un uzraudzības maksas

1.   EVTI nosaka kredītreitingu aģentūrām maksas saskaņā ar šo regulu un 2. punktā minēto regulu par maksām. Minētās maksas pilnībā sedz EVTI izdevumus, kas vajadzīgi kredītreitingu aģentūru reģistrācijai un uzraudzībai un lai kompensētu jebkādas izmaksas, kas kompetentajām iestādēm varētu rasties, veicot darbu saskaņā ar šo regulu, jo īpaši saistībā ar uzdevumu deleģēšanu atbilstīgi 30. pantam.

2.   Komisija pieņem regulu par maksām. Minētajā regulā konkrēti nosaka maksu veidu un pozīcijas, par ko pienākas maksas, maksu apmēru, veidu, kādā tās tiek maksātas, un veidu, kādā EVTI kompensē izmaksas, kas kompetentajām iestādēm varētu rasties, veicot darbu saskaņā ar šo regulu, jo īpaši saistībā ar uzdevumu deleģēšanu atbilstīgi 30. pantam.

Kredītreitingu aģentūrai pieprasītās maksas summa sedz visus administratīvos izdevumus un ir samērīga ar attiecīgās kredītreitingu aģentūras apgrozījumu.

Punkta pirmajā daļā minēto regulu par maksām Komisija pieņem ar deleģēto aktu saskaņā ar 38.a pantu un ievērojot 38.b un 38.c panta nosacījumus.

20. pants

Reģistrācijas anulēšana

1.   Neskarot 24. pantu, EVTI anulē kredītreitingu aģentūras reģistrāciju, ja kredītreitingu aģentūra:

a)

skaidri atsakās no reģistrācijas vai sešus mēnešus pēc kārtas nav izsniegusi nevienu kredītreitingu;

b)

ir ieguvusi reģistrāciju, sniedzot nepatiesu informāciju vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus; vai

c)

vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem to reģistrēja.

2.   Ja tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā izmanto attiecīgās kredītreitingu aģentūras izsniegtos kredītreitingus, uzskata, ka kāds no 1. punktā minētajiem nosacījumiem ir izpildīts, tā var pieprasīt, lai EVTI pārbauda, vai ir izpildīti nosacījumi attiecīgās kredītreitingu aģentūras reģistrācijas anulēšanai. Ja EVTI nolemj neanulēt attiecīgās kredītreitingu aģentūras reģistrāciju, tā pilnībā pamato savu lēmumu.

3.   Lēmums par reģistrācijas anulēšanu nekavējoties stājas spēkā visā Savienībā, ievērojot 24. panta 4. punktā noteikto pārejas laikposmu kredītreitingu izmantošanai.

II   NODAĻA

UZRAUDZĪBA, KO VEIC EVTI

21. pants

EVTI

1.   Neskarot 25.a pantu, EVTI nodrošina šīs regulas piemērošanu.

2.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu EVTI izdod un atjaunina norādījumus par sadarbību starp EVTI, kompetentajām iestādēm un nozares kompetentajām iestādēm saistībā ar šīs regulas un attiecīgo nozares tiesību aktu piemērošanu, tostarp procedūrām un detalizētiem nosacījumiem par uzdevumu deleģēšanu.

3.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu EVTI līdz 2011. gada 7. jūnijam sadarbībā ar EBI un EAFPI izdod un atjaunina pamatnostādnes par apstiprināšanas režīma piemērošanu saskaņā ar šīs regulas 4. panta 3. punktu.

4.   Līdz 2012. gada 2. janvāra EVTI iesniedz apstiprināšanai Komisijā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. pantu regulatīvo tehnisko standartu projektu par:

a)

informāciju, kas kredītreitingu aģentūrai jāsniedz reģistrācijas pieteikumā, kā izklāstīts II pielikumā;

b)

informāciju, kas kredītreitingu aģentūrai jāsniedz sertifikācijas pieteikumā un saistībā ar vajadzību novērtēt tās sistēmisko nozīmīgumu finanšu stabilitātei vai finanšu tirgu integritātei, kā minēts 5. pantā;

c)

informācijas pasniegšanu, ko kredītreitingu aģentūras atklāj sabiedrībai saskaņā ar 11. panta 2. punktu un I pielikuma E iedaļas II daļas 1. punktu, tostarp pārskata struktūru, formātu, metodes un pārskata laikposmu;

d)

to, kā novērtēt kredītreitingu noteikšanas metodikas atbilstību 8. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām;

e)

reitingu informācijas saturu un formātu periodiskajiem ziņojumiem, ko EVTI pieprasīs no kredītreitingu aģentūrām, lai veiktu to pastāvīgu uzraudzību.

5.   EVTI katru gadu un pirmoreiz līdz 2012. gada 1. janvārim publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Minētajā ziņojumā jo īpaši ietver novērtējumu par to, kā saskaņā ar šo regulu reģistrētās kredītreitingu aģentūras īsteno I pielikumu.

6.   EVTI ik gadu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par veiktajiem uzraudzības pasākumiem, kā arī sankcijām, ko EVTI piemērojusi saskaņā ar šo regulu, tostarp soda naudām un periodiskiem soda maksājumiem.

7.   EVTI, veicot savus uzdevumus, sadarbojas ar EBI un EAFPI un apspriežas ar EBI un EAFPI, pirms izdod un atjaunina norādījumus un iesniedz 2., 3. un 4. punktā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu.

10)

iekļauj šādu pantu:

“22.a pants

Pienākuma veikt atpakaļejošas pārbaudes izpildes kontrole

1.   EVTI, veicot reģistrēto kredītreitingu aģentūru pastāvīgu uzraudzību saskaņā ar šo regulu, regulāri pārbauda atbilstību 8. panta 3. punktam.

2.   Neskarot 23. pantu, EVTI, veicot 1. punktā minēto pārbaudi, arī:

a)

kontrolē kredītreitingu aģentūru atpakaļejošās pārbaudes;

b)

analizē šo atpakaļejošo pārbaužu rezultātus; un

c)

pārbauda, vai kredītreitingu aģentūrās ir ieviestas procedūras, lai atpakaļejošo pārbaužu rezultātus ņemtu vērā reitingu metodikā.”;

11)

regulas 23. līdz 27. pantu aizstāj ar šādiem:

“23. pants

Neiejaukšanās reitingu vai metodikas saturā

Pildot savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, ne EVTI, ne Komisija, ne arī kādas dalībvalsts publiskā sektora iestādes neiejaucas kredītreitingu saturā vai metodikā.

23.a pants

23.b līdz 23.d pantā minēto pilnvaru īstenošana

Pilnvaras, kas 23.b līdz 23.d pantā ir noteiktas EVTI vai kādai EVTI amatpersonai vai citai EVTI pilnvarotai personai, nedrīkst izmantot, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu atklāšanu, uz kuriem attiecas juridiskas konfidencialitātes prasība.

23.b pants

Informācijas pieprasījumi

1.   EVTI var ar vienkāršu pieprasījumu vai lēmumu pieprasīt kredītreitingu aģentūrām, personām, kas iesaistītas kredītreitingu noteikšanas darbībās, vērtējamām juridiskām personām un saistītām trešām personām, trešām personām, kurām kredītreitingu aģentūras ārpakalpojumu veidā deleģējušas konkrētas funkcijas vai darbības, un personām, kas ir citādi cieši un būtiski saistītas ar kredītreitingu aģentūrām vai kredītreitingu noteikšanas darbībām, sniegt visu vajadzīgo informāciju, lai tā varētu pildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

2.   Sūtot vienkāršu pieprasījumu sniegt informāciju saskaņā ar 1. punktu, EVTI:

a)

atsaucas uz šo pantu kā pieprasījuma juridisko pamatu;

b)

norāda pieprasījuma mērķi;

c)

norāda, kāda informācija ir vajadzīga;

d)

nosaka termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

e)

informē personu, no kuras informācija tiek lūgta, ka tai nav pienākuma informāciju sniegt, bet, ja atbilde uz informācijas pieprasījumu tiek sniegta, tā nedrīkst būt nepareiza vai maldinoša;

f)

norāda, ka 36.a pantā saistībā ar III pielikuma II iedaļas 7. punktu ir paredzēts naudas sods, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas.

3.   Ja informācija saskaņā ar 1. punktu tiek pieprasīta ar lēmumu, EVTI:

a)

atsaucas uz šo pantu kā pieprasījuma juridisko pamatu;

b)

norāda pieprasījuma mērķi;

c)

norāda, kāda informācija ir vajadzīga;

d)

nosaka termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

e)

norāda 36.b pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, ja pieprasītā informācija netiek iesniegta pilnā apmērā;

f)

norāda, ka 36.a pantā saistībā ar III pielikuma II iedaļas 7. punktu ir paredzēts naudas sods, ko piemēro, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas; un

g)

norāda uz tiesībām lēmumu pārsūdzēt Apelācijas padomē un iespēju lēmumu nodot pārskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. un 61. pantu.

4.   Personas, kas minētas 1. punktā vai to pārstāvji un – juridisko personu vai asociāciju, kam nav juridiskas personas statusa, gadījumā – personas, kam ar likumu vai statūtiem piešķirtas pilnvaras tās pārstāvēt, sniedz pieprasīto informāciju. Juristi, kas ir attiecīgi pilnvaroti rīkoties, var sniegt informāciju savu klientu vārdā. Klienti pilnībā atbild, ja sniegtā informācija ir nepilnīga, nepareiza vai maldinoša.

5.   EVTI nekavējoties nosūta vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras teritorijā pastāvīgi uzturas vai veic uzņēmējdarbību 1. punktā minētās personas, uz kurām attiecas pieprasījums sniegt informāciju.

23.c pants

Vispārēja izmeklēšana

1.   Lai veiktu šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt vajadzīgo izmeklēšanu attiecībā uz 23.b panta 1. punktā minētajām personām. Šajā nolūkā EVTI amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas personas ir tiesīgas:

a)

pārbaudīt visu uzskaiti, datus, procedūras un jebkurus citus materiālus, kas saistīti ar tās uzdevumu izpildi, neatkarīgi no tā, kādā formātā šī informācija tiek glabāta;

b)

iegūt šādas uzskaites, datu, procedūru un citu materiālu apstiprinātas kopijas vai izrakstus;

c)

uzaicināt 23.b panta 1. punktā minētās personas vai to pārstāvjus vai darbiniekus un lūgt tiem sniegt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz pārbaudes priekšmetu un mērķi, kā arī fiksēt atbildes;

d)

iztaujāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai, lai savāktu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu;

e)

lūgt telefona sarunu izdrukas vai datplūsmas pārskatus.

2.   EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt 1. punktā minēto izmeklēšanu, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvaru, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets un nolūks. Minētajā pilnvarā norāda arī 36.b pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, ja pieprasītā uzskaite, dati, procedūras vai citi materiāli, vai atbildes uz 23.b panta 1. punktā minēto personu uzdotajiem jautājumiem nav sniegtas vai ir nepilnīgas, kā arī norāda 36.a pantā saistībā ar III pielikuma II iedaļas 8. punktu paredzētos naudas sodus, ja atbildes uz 23.b panta 1. punktā minēto personu uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas.

3.   Personām, kas minētas 23.b panta 1. punktā, ir jāpakļaujas izmeklēšanai, kas sākta, pamatojoties uz EVTI lēmumu. Lēmumā nosaka izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 36.b pantā, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, un tiesības lēmumu pārskatīt Eiropas Savienības Tiesā.

4.   Savlaicīgi pirms izmeklēšanas EVTI informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kuras teritorijā ir veicama izmeklēšana, par izmeklēšanu un par pilnvaroto personu identitāti. Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas pēc EVTI pieprasījuma sniedz palīdzību minētajām pilnvarotajām personām viņu pienākumu izpildē. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var arī apmeklēt uz vietas veiktās pārbaudes.

5.   Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem 1. punkta e) apakšpunktā minētajām telefona sarunu izdrukām vai datplūsmas pārskatiem ir vajadzīga atļauja no tiesu iestādes, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

6.   Ja tiek pieprasīta 5. punktā minētā atļauja, valsts tiesu iestāde pārbauda EVTI lēmuma autentiskumu un to, vai paredzētie piespiedu līdzekļi nav ne patvaļīgi, ne pārmērīgi, ņemot vērā izmeklēšanas priekšmetu. Pārbaudot piespiedu pasākumu samērīgumu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkākus paskaidrojumus, jo īpaši attiecībā uz iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un uz iespējamā pārkāpuma smagumu, un par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu pārskata vienīgi Eiropas Savienības Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr.1095/2010 paredzēto procedūru.

23.d pants

Pārbaudes uz vietas

1.   Lai pildītu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, EVTI 23.b panta 1. punktā minēto juridisko personu uzņēmējdarbības telpās var veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas. Ja tas nepieciešams pārbaužu pienācīgai veikšanai un efektivitātei, EVTI var veikt pārbaudi uz vietas, par to iepriekš nepaziņojot.

2.   EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, drīkst iekļūt to juridisko personu uzņēmējdarbības telpās un teritorijā, uz kurām attiecas izmeklēšana, kas veikta, pamatojoties uz EVTI pieņemto lēmumu, un tām ir visas 23.panta 1. punktā paredzētās pilnvaras. Turklāt tās ir pilnvarotas aizzīmogot jebkuras uzņēmējdarbības telpas un uzskaites žurnālus vai reģistrus uz tādu laikposmu un tādā mērā, kā vajadzīgs pārbaudes veikšanai.

3.   EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvaru, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un nolūks un 36.b pantā paredzētie periodiskie soda maksājumi, ja attiecīgās personas nepakļaujas pārbaudei. Savlaicīgi pirms pārbaudes EVTI par pārbaudi paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras teritorijā tā jāveic.

4.   Personām, kas minētas 23.b panta 1. punktā, ir jāpakļaujas ar EVTI lēmumu noteiktām pārbaudēm uz vietas. Lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu un nolūku, nosaka tās sākuma datumu un 36.b pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, un tiesības nodot lēmumu pārskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā. EVTI pieņem šādus lēmumus pēc apspriešanās ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kuras teritorijā pārbaude veicama.

5.   Tās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas, kuras teritorijā pārbaude jāveic, kā arī šādas kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas pēc EVTI pieprasījuma sniedz aktīvu palīdzību EVTI amatpersonām un citām EVTI pilnvarotām personām. Šajā nolūkā tām piešķir 2. punktā minētās pilnvaras. Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma arī var apmeklēt uz vietas veiktās pārbaudes.

6.   EVTI var arī pieprasīt kompetentajām iestādēm tās vārdā veikt konkrētus izmeklēšanas uzdevumus un pārbaudes uz vietas, kas paredzētas šajā pantā un 23.c panta 1. punktā. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm piešķir tādas pašas pilnvaras kā EVTI, kā tas noteikts šajā pantā un 23.c panta 1. punktā.

7.   Ja amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas pavadošās personas konstatē, ka persona pretojas pārbaudei, kuras veikšana uzdota saskaņā ar šo pantu, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde tām sniedz nepieciešamo atbalstu, vajadzības gadījumā lūdzot policijas vai līdzvērtīgas tiesībaizsardzības iestādes palīdzību, lai dotu tām iespēju veikt pārbaudi uz vietas.

8.   Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem 1. punktā minētajām pārbaudēm uz vietas vai 7. punktā minētajai palīdzībai ir vajadzīga atļauja no tiesu iestādes, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

9.   Ja tiek pieprasīta 8. punktā minētā atļauja, valsts tiesu iestāde pārbauda EVTI lēmuma autentiskumu un to, vai paredzētie piespiedu līdzekļi nav ne patvaļīgi, ne pārmērīgi, ņemot vērā pārbaudes priekšmetu. Pārbaudot piespiedu pasākumu samērīgumu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkākus paskaidrojumus, jo īpaši attiecībā uz iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un uz iespējamā pārkāpuma smagumu, un par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu pārskata vienīgi Eiropas Savienības Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzēto procedūru.

23.e pants

Procedūras noteikumi par uzraudzības pasākumu veikšanu un naudas sodu piemērošanu

1.   Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas aizdomas par to, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par III pielikumā uzskaitītu pārkāpumu vai pārkāpumiem, EVTI lietas izmeklēšanai ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku, kas darbojas EVTI struktūrā. Izmeklēšanas darbinieks nav un nav bijis iesaistīts attiecīgās kredītreitingu aģentūras tiešā vai netiešā uzraudzībā vai reģistrācijā un savus uzdevumus pilda neatkarīgi no EVTI Uzraudzības padomes.

2.   Izmeklēšanas darbinieks izmeklē iespējamos pārkāpumus, ņemot vērā to personu komentārus, uz kurām izmeklēšana attiecas, un savu konstatējumu kopumu iesniedz EVTI Uzraudzības padomei.

Savu uzdevumu veikšanai izmeklēšanas darbinieks var izmantot pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 23.b pantu un veikt izmeklēšanas un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 23.c un 23.d pantu. Īstenojot minētās pilnvaras, izmeklēšanas darbinieks ievēro 23.a pantu.

Uzdevumu veikšanas laikā izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzību, ir apkopojusi EVTI.

3.   Pabeidzot izmeklēšanu un pirms konstatējumu kopums tiek iesniegts EVTI Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks tām personām, uz kurām izmeklēšana attiecas, dod iespēju tikt uzklausītām par izmeklētajiem jautājumiem. Izmeklēšanas darbinieks savus konstatējumus pamato tikai ar tiem faktiem, par kuriem personām, attiecībā uz kurām tiek veikta izmeklēšana, tika dota iespēja sniegt savus komentārus.

Izmeklēšanā, kas veikta saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro attiecīgo personu tiesības uz aizstāvību.

4.   Iesniedzot savu konstatējumu kopumu EVTI Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks par to informē personas, uz kurām izmeklēšana attiecas. Personām, attiecībā uz kurām tiek veikta izmeklēšana, tiek dotas tiesības piekļūt lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju, kas skar trešās personas.

5.   Pamatojoties uz izmeklēšanas darbinieka konstatējumiem un, ja to pieprasa attiecīgās personas, uzklausot personas, uz ko attiecas izmeklēšana saskaņā ar 25. pantu un 36.c pantu, EVTI Uzraudzības padome pieņem lēmumu par to, vai personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, ir veikušas III pielikumā paredzētu pārkāpumu vai uzskaitītus pārkāpumus, un – ja tā – veic uzraudzības pasākumu saskaņā ar 24. pantu un piemēro naudas sodu saskaņā ar 36.a pantu.

6.   Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās EVTI Uzraudzības padomes apspriedēs un arī nekādā citādā veidā neiejaucas EVTI Uzraudzības padomes lēmumu pieņemšanas procesā.

7.   Komisija pieņem turpmākus procedūras noteikumus, lai īstenotu pilnvaras piemērot naudas sodus vai periodiskos soda maksājumus, tostarp noteikumus par aizstāvības tiesībām, pagaidu noteikumus un naudas sodu vai periodisko soda maksājumu iekasēšanu, un pieņem sīki izstrādātus noteikumus par sankciju piemērošanas un izpildes noilguma termiņiem.

Šā punkta pirmajā daļā minētos noteikumus nosaka, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, ievērojot 38.b un 38.c panta nosacījumus.

8.   Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas aizdomas par to, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par noziedzīgiem nodarījumiem, EVTI lietu nodod attiecīgajām valsts iestādēm krimināllietas ierosināšanai. Turklāt EVTI atturas no naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir stājies spēkā res judicata attaisnojošs vai notiesājošs spriedums, kas izriet no identiskiem faktiem vai faktiem, kuru būtība ir tāda pati.

24. pants

EVTI veiktie uzraudzības pasākumi

1.   Ja saskaņā ar 23.e panta 5. punktu EVTI Uzraudzības padome konstatē, ka kredītreitingu aģentūra ir pieļāvusi kādu no III pielikumā minētajiem pārkāpumiem, tā pieņem vienu vai vairākus no šādiem lēmumiem:

a)

anulēt kredītreitingu aģentūras reģistrāciju;

b)

uz laiku aizliegt kredītreitingu aģentūrai izsniegt kredītreitingus, kas ir spēkā visā Savienībā, līdz pārkāpums ir izbeigts;

c)

pārtraukt tādu minētās kredītreitingu aģentūras izsniegto kredītreitingu izmantošanu regulatīviem nolūkiem, kas ir spēkā visā Savienībā, līdz pārkāpums ir izbeigts;

d)

pieprasīt kredītreitingu aģentūrai izbeigt pārkāpumu;

e)

sniegt publiskus paziņojumus.

2.   Pieņemot 1. punktā minētos lēmumus, EVTI Uzraudzības padome ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, ievērojot šādus kritērijus:

a)

pārkāpuma ilgumu un biežumu;

b)

vai pārkāpums ir atklājis nopietnus vai sistēmiskus trūkumus uzņēmuma procedūrās vai tā vadības sistēmās vai iekšējā kontrolē;

c)

vai pārkāpums ir veicinājis vai izraisījis finanšu noziegumu vai kā citādi ir ar to saistīts;

d)

vai pārkāpums ir noticis tīši vai nolaidības dēļ.

3.   Pirms 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto lēmumu pieņemšanas EVTI Uzraudzības padome par to informē EBI un EAFPI.

4.   Pēc tam, kad ir pieņemti 1. punkta a) un c) apakšpunktā paredzētie lēmumi, kredītreitingus var turpināt izmantot regulatīviem nolūkiem laikposmā, kas nepārsniedz:

a)

desmit darbdienas no dienas, kad saskaņā ar 5. punktu ir publicēts EVTI lēmums, ja citas saskaņā ar šo regulu reģistrētas kredītreitingu aģentūras ir izsniegušas kredītreitingu par to pašu finanšu instrumentu vai juridisko personu; vai

b)

trīs mēnešus no dienas, kad saskaņā ar 5. punktu ir publicēts EVTI lēmums, ja citas saskaņā ar šo regulu reģistrētas kredītreitingu aģentūras nav izsniegušas kredītreitingu par to pašu finanšu instrumentu vai juridisko personu.

EVTI Uzraudzības padome var pagarināt, tostarp pēc EBI vai EAFPI pieprasījuma, pirmās daļas b) apakšpunktā minēto laikposmu par trim mēnešiem izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar iespējamiem tirgus darbības traucējumiem vai finanšu nestabilitāti.

5.   EVTI Uzraudzības padome bez liekas kavēšanās par lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktu, informē attiecīgo kredītreitingu aģentūru un par to paziņo kompetentajām iestādēm un nozares kompetentajām iestādēm, Komisijai, EBI un EAFPI. Tā publisko katru šādu lēmumu savā tīmekļa vietnē 10 darbdienās no tā pieņemšanas dienas.

EVTI Uzraudzības padome, publiskojot pirmajā daļā minēto lēmumu, publisko arī informāciju par kredītreitingu aģentūras tiesībām pārsūdzēt lēmumu un attiecīgā gadījumā arī to, ka šāda apelācija ir iesniegta, precizējot, ka šāda apelācija neaptur lēmuma piemērošanu, un to, ka Apelācijas padomei ir iespēja apturēt pārsūdzētā lēmuma piemērošanu atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. panta 3. punktam.

25. pants

Attiecīgo personu uzklausīšana

1.   Pirms tiek pieņemti 24. panta 1. punktā minētie lēmumi, EVTI Uzraudzības padome dod iespēju personām, kuru lieta tiek izskatīta, tikt uzklausītām par konstatējumiem. EVTI Uzraudzības padome savus lēmumus pamato tikai ar konstatējumiem, par kuriem personām, kuru lieta tiek izskatīta, tika dota iespēja sniegt paskaidrojumus.

Pirmo daļu nepiemēro, ja ir jārīkojas steidzami, lai novērstu būtisku draudošu kaitējumu finanšu sistēmai. Šādā gadījumā EVTI Uzraudzības padome var pieņemt pagaidu lēmumu un sniedz attiecīgajām personām iespēju tikt uzklausītām pēc iespējas drīzāk pēc lēmuma pieņemšanas.

2.   Lietas izskatīšanā pilnībā ievēro personu, kuru lieta tiek izskatīta, tiesības uz aizstāvību. Minētajām personām tiek dotas tiesības piekļūt EVTI lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju.

25.a pants

Nozares kompetentās iestādes, kas atbildīgas par 4. panta 1. punkta piemērošanas uzraudzību un prasību izpildi (kredītreitingu izmantošana)

Nozares kompetentās iestādes ir atbildīgas par 4. panta 1. punkta piemērošanas uzraudzību un prasību izpildi saskaņā ar attiecīgajiem nozares tiesību aktiem.

III   NODAĻA

EVTI, KOMPETENTO IESTĀŽU UN NOZARES KOMPETENTO IESTĀŽU SADARBĪBA

26. pants

Pienākums sadarboties

EVTI, EBI, EAFPI, kompetentās iestādes un nozares kompetentās iestādes sadarbojas, piemērojot šo regulu un attiecīgos nozares tiesību aktus.

27. pants

Informācijas apmaiņa

1.   EVTI, kompetentās iestādes un nozares kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās cita citai sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai izpildītu šajā regulā un attiecīgos nozares tiesību aktos tām paredzētos pienākumus.

2.   EVTI var nosūtīt centrālajām bankām, Eiropas Centrālo banku sistēmai un Eiropas Centrālajai bankai kā monetārām iestādēm, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai un attiecīgā gadījumā citām publiskām iestādēm, kas atbildīgas par maksājumu un norēķinu sistēmu pārzināšanu, konfidenciālu informāciju, kas paredzēta to uzdevumu izpildei. Līdzīgi šādām iestādēm vai struktūrām neliedz paziņot EVTI informāciju, kas EVTI var būt nepieciešama, lai tā veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.”;

12)

regulas 28. un 29. pantu svītro;

13)

regulas 30., 31. un 32. pantu aizstāj ar šādiem:

“30. pants

EVTI uzdevumu deleģēšana kompetentajām iestādēm

1.   Ja tas vajadzīgs uzraudzības uzdevuma pienācīgai veikšanai, EVTI var dalībvalsts kompetentajai iestādei deleģēt konkrētus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar norādījumiem, ko EVTI sniegusi atbilstīgi 21. panta 2. punktam. Šie deleģētie uzraudzības uzdevumi jo īpaši var ietvert pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 23.b pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 23.d panta 6. punktu.

2.   Pirms uzdevuma deleģēšanas EVTI konsultējas ar attiecīgo kompetento iestādi. Konsultācijās apspriež:

a)

deleģējamā uzdevumu apjomu;

b)

deleģējamā uzdevuma izpildes termiņu; un

c)

vajadzīgās informācijas apmaiņu ar EVTI.

3.   Saskaņā ar regulu par maksām, ko Komisija pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktu, EVTI kompetentajai iestādei atlīdzina izmaksas, kas radušās, veicot deleģētos uzdevumus.

4.   Attiecīgos laikposmos EVTI pārskata 1. punktā minēto deleģējumu. Uzdevumu deleģējumu var atsaukt jebkurā laikā.

Uzdevumu deleģējums neietekmē EVTI atbildību un neierobežo EVTI spējas veikt un pārraudzīt deleģēto darbību. Šajā regulā paredzētos uzraudzības pienākumus, tostarp lēmumus par reģistrāciju, galīgos novērtējumus un pēckontroles lēmumus saistībā ar pārkāpumiem, nedeleģē.

31. pants

Kompetento iestāžu paziņojumi un darbības apturēšanas pieprasījumi

1.   Ja dalībvalsts kompetentā iestāde konstatē, ka tās dalībvalsts teritorijā vai citas dalībvalsts teritorijā tiek vai ir tikusi īstenota rīcība, ar kuru tiek pārkāpta šī regula, tā pēc iespējas precīzāk paziņo šo faktu EVTI. Ja dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata, ka tas nepieciešams izmeklēšanas nolūkos, kompetentā iestāde var arī ierosināt EVTI, lai tā izskata vajadzību lietot 23.b un 23.c pantā paredzētās pilnvaras attiecībā uz šādā rīcībā iesaistīto kredītreitingu aģentūru.

EVTI rīkojas atbilstīgi. Tā informē paziņotāju kompetento iestādi par rezultātu un iespēju robežās par visiem nozīmīgiem starpposma notikumiem.

2.   Neskarot 1. punktā minēto paziņošanas pienākumu, ja dalībvalsts paziņotāja kompetentā iestāde uzskata, ka reģistrēta kredītreitingu aģentūra, kuras izsniegtos kredītreitingus izmanto attiecīgās dalībvalsts teritorijā, pārkāpj no šīs regulas izrietošas saistības un pārkāpumi ir pietiekami smagi un ilgstoši, lai būtiski ietekmētu ieguldītāju aizsardzību vai finanšu sistēmas stabilitāti attiecīgajā dalībvalstī, paziņotāja kompetentā iestāde var pieprasīt EVTI apturēt attiecīgās kredītreitingu aģentūras kredītreitingu izmantošanu regulatīviem nolūkiem, ko veic 4. panta 1. punktā minētās finanšu iestādes un citas iestādes. Paziņotāja kompetentā iestāde pilnībā pamato EVTI savu pieprasījumu.

Ja EVTI uzskata, ka pieprasījums nav pamatots, tā informē paziņotāju kompetento iestādi rakstveidā, izklāstot iemeslus. Ja EVTI uzskata, ka pieprasījums ir pamatots, tā veic atbilstošus pasākumus, lai atrisinātu šo jautājumu.

32. pants

Dienesta noslēpums

1.   Pienākumu ievērot dienesta noslēpumu piemēro EVTI, kompetentajām iestādēm un visām personām, kas strādā vai ir strādājušas EVTI, kompetentajās iestādēs vai pie jebkuras citas personas, kurai EVTI ir deleģējusi uzdevumus, arī revidentiem un ekspertiem, ar ko EVTI ir noslēgusi līgumus. Informāciju, kam piemēro dienesta noslēpuma statusu, atklāj citai personai vai iestādei tikai tad, ja šāda atklāšana ir nepieciešama tiesvedībai.

2.   Visu informāciju, kuru atbilstīgi šai regulai iegūst vai ar kuru apmainās EVTI, kompetentās iestādes, nozares kompetentās iestādes un citas iestādes un struktūras, kas minētas 27. panta 2. punktā, uzskata par konfidenciālu, izņemot gadījumus, kad EVTI vai attiecīgā kompetentā iestāde vai cita iesaistītā iestāde vai struktūra, sniedzot šādu informāciju, norāda, ka to drīkst atklāt, vai gadījumos, kad šāda atklāšana ir nepieciešama tiesvedībai.”;

14)

regulas 33. pantu svītro;

15)

regulas 34. un 35. pantu aizstāj ar šādiem:

“34. pants

Līgumi par informācijas apmaiņu

EVTI var slēgt sadarbības līgumus par informācijas apmaiņu ar trešo valstu uzraudzības iestādēm tikai tad, ja uz atklāto informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras paredzētas 32. pantā.

Šādas informācijas apmaiņas nolūks ir EVTI vai minēto uzraudzības iestāžu uzdevumu izpilde.

Saistībā ar personas datu nosūtīšanu trešām valstīm EVTI piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (16).

35. pants

No trešām valstīm saņemtas informācijas atklāšana

EVTI drīkst atklāt no trešo valstu uzraudzības iestādēm saņemto informāciju tikai tad, ja EVTI vai kompetentā iestāde ir saņēmusi skaidru piekrišanu no uzraudzības iestādes, kas sniegusi informāciju, un attiecīgā gadījumā – ja informāciju atklāj tikai tiem nolūkiem, kuriem minētā uzraudzības iestāde ir devusi savu piekrišanu, vai ja šāda atklāšana ir nepieciešama tiesvedībai.

16)

regulas IV sadaļas I nodaļas virsrakstu “Sankcijas, komitejas procedūra un ziņojumu sniegšana” aizstāj ar virsrakstu “Sankcijas, naudas sodi, periodiskie soda maksājumi, komitejas procedūra, pilnvaru deleģēšana un ziņojumu sniegšana”;

17)

regulas 36. panta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādām:

“Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par 4. panta 1. punkta pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to izpildi. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgā nozares kompetentā iestāde atklāj sabiedrībai visas sankcijas, kas ir piemērotas par 4. panta 1. punkta pārkāpumiem, izņemot gadījumus, kad to publiskošana radītu nopietnus traucējumus finanšu tirgos vai izraisītu nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm.”;

18)

iekļauj šādus pantus:

“36.a pants

Naudas sodi

1.   Ja saskaņā ar 23.e panta 5. punktu EVTI Uzraudzības padome konstatē, ka kredītreitingu aģentūra tīši vai nolaidības dēļ ir pieļāvusi kādu no III pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā pieņem lēmumu, ar kuru atbilstīgi 2. punktam piemēro naudas sodu.

Kredītreitingu aģentūras pārkāpumu uzskata par tīši izdarītu, ja EVTI ir konstatējusi objektīvus faktus, kuri liecina, ka kredītreitingu aģentūra vai tās augstākā vadība, izdarot pārkāpumu, ir rīkojusies apzināti.

2.   Panta 1. punktā minētā naudas soda pamatsummas nosaka šādā apmērā:

a)

par pārkāpumiem, kas minēti III pielikuma I iedaļas 1. līdz 5., 11. līdz 15., 19., 20., 23., 28., 30., 32., 33., 35., 41., 43., 50. un 51. punktā, naudas sods ir vismaz EUR 500 000, bet ne vairāk kā EUR 750 000;

b)

par pārkāpumiem, kas minēti III pielikuma I iedaļas 6. līdz 8., 16. līdz 18., 21., 22., 24., 25., 27., 29., 31., 34., 37. līdz 40., 42., 45. līdz 47., 48., 49., 52. un 54. punktā, naudas sods ir vismaz EUR 300 000, bet ne vairāk kā EUR 450 000;

c)

par pārkāpumiem, kas minēti III pielikuma I iedaļas 9., 10., 26., 36., 44. un 53. punktā, naudas sods ir vismaz EUR 100 000, bet ne vairāk kā EUR 200 000;

d)

par pārkāpumiem, kas minēti III pielikuma II iedaļas 1., 6., 7. un 8. punktā, naudas sods ir vismaz EUR 50 000, bet ne vairāk kā EUR 150 000;

e)

par pārkāpumiem, kas minēti III pielikuma II iedaļas 2., 4. un 5. punktā, naudas sods ir vismaz EUR 25 000, bet ne vairāk kā EUR 75 000;

f)

par pārkāpumiem, kas minēti III pielikuma II iedaļas 3. punktā, naudas sods ir vismaz EUR 10 000, bet ne vairāk kā EUR 50 000;

g)

par pārkāpumiem, kas minēti III pielikuma III iedaļas 1. līdz 3. punktā un 11. punktā, naudas sods ir vismaz EUR 150 000, bet ne vairāk kā EUR 300 000;

h)

par pārkāpumiem, kas minēti III pielikuma III iedaļas 4., 6., 8. un 10. punktā, naudas sods ir vismaz EUR 90 000, bet ne vairāk kā EUR 200 000;

i)

par pārkāpumiem, kas minēti III pielikuma III iedaļas 5., 7. un 9. punktā, naudas sods ir vismaz EUR 40 000, bet ne vairāk kā EUR 100 000.

Lai izlemtu, vai naudas sodam vajadzētu atbilst pirmajā daļā minētajai minimālajai, vidējai vai maksimālajai pamatsummai, EVTI izvērtē attiecīgās kredītreitingu aģentūras iepriekšējā uzņēmējdarbības gada apgrozījumu. Naudas soda pamatsumma tuvinās minimālajai pamatsummai attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām, kuru gada apgrozījums ir mazāks nekā EUR 10 miljoni, pamatsummas robežu vidējam rādītājam attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām, kuru gada apgrozījums ir EUR 10 līdz 50 miljoni, un maksimālajai pamatsummai attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām, kuru gada apgrozījums ir lielāks nekā EUR 50 miljoni.

3.   Pamatsummas, kas definētas, ņemot vērā šā panta 2. punktā noteiktos ierobežojumus, vajadzības gadījumā pielāgo, ievērojot atbildību pastiprinošus vai mīkstinošus apstākļus saskaņā ar attiecīgajiem IV pielikumā definētajiem koeficientiem.

Pamatsummai vienu pēc otra piemēro attiecīgo koeficientu, kas saistīts ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem. Ja piemērojami vairāki ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistīti koeficienti, starpību starp pamatsummu un summu, kas iegūta, piemērojot katru atsevišķo ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistīto koeficientu, pieskaita pamatsummai.

Pamatsummai vienu pēc otra piemēro attiecīgo koeficientu, kas saistīts ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem. Ja piemērojami vairāki ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistīti koeficienti, starpību starp pamatsummu un summu, kas iegūta, piemērojot katru atsevišķo ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistīto koeficientu, atskaita no pamatsummas.

4.   Neatkarīgi no 2. un 3. punkta noteikumiem naudas soda summa nepārsniedz 20 % no attiecīgās kredītreitingu aģentūras gada apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un, ja kredītreitingu aģentūra no pārkāpuma ir tieši vai netieši guvusi finansiālu labumu, naudas soda summai jābūt vismaz vienādai ar šo finansiālo labumu.

Ja kredītreitingu aģentūras darbība vai bezdarbība ietver vairāk nekā vienu no III pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem, piemēro tikai lielāko naudas sodu, kas aprēķināts saskaņā ar 2. un 3. punktu un attiecas tikai uz vienu no minētajiem pārkāpumiem.

36.b pants

Periodiski soda maksājumi

1.   EVTI Uzraudzības padome, pieņemot lēmumu, piemēro periodiskos soda maksājumus, lai panāktu, ka:

a)

kredītreitingu aģentūra izbeidz pārkāpumu atbilstīgi lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 24. panta 1. punkta d) apakšpunktu;

b)

regulas 23.b panta 1. punktā minētā persona iesniedz pilnīgu informāciju, kas pieprasīta ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar 23.b pantu;

c)

regulas 23.b panta 1. punktā minētā persona pakļaujas izmeklēšanai un jo īpaši uzrāda visu uzskaiti, datus, procedūras vai jebkurus citus pieprasītos materiālus, papildina un izlabo citu informāciju, kura sniegta izmeklēšanai, kas sākta ar atbilstīgi 23.c pantam pieņemtu lēmumu;

d)

regulas 23.b panta 1. punktā minētā persona pakļaujas pārbaudei uz vietas, kas pieprasīta ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar 23.d pantu.

2.   Periodiskie soda maksājumi ir iedarbīgi un samērīgi. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu, līdz kredītreitingu aģentūra vai attiecīgā persona ievēro attiecīgo 1. punktā minēto lēmumu.

3.   Neatkarīgi no 2. punkta noteikumiem periodisko soda maksājumu summa ir 3 % no dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā vai – attiecībā uz fiziskām personām – 2 % no dienas vidējiem ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā. To aprēķina no dienas, kas noteikta lēmumā, ar kuru uzliek periodisko soda maksājumu.

4.   Periodisko soda maksājumu var uzlikt uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus pēc EVTI lēmuma paziņošanas dienas.

36.c pants

To personu uzklausīšana, kuru lieta tiek izskatīta

1.   Pirms tiek pieņemts lēmums, ar ko uzliek 36.a pantā un 36.b panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā paredzētu naudas sodu un/vai periodisku soda maksājumu, EVTI Uzraudzības padome dod iespēju personām, kuru lieta tiek izskatīta, tikt uzklausītām par EVTI konstatējumiem. EVTI Uzraudzības padome lēmumus pieņem, pamatojoties tikai uz tiem konstatējumiem, par kuriem personām, kuru lieta tiek izskatīta, tika dota iespēja sniegt paskaidrojumus.

2.   Izskatot lietu, pilnībā ievēro personu, kuru lieta tiek izskatīta, tiesības uz aizstāvību. Personām tiek dotas tiesības piekļūt EVTI lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai EVTI iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.

36.d pants

Informācijas publiskošana par naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, to veids, uzlikšanas kārtība un izmantošana

1.   EVTI publisko informāciju par visiem naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 36.a un 36.b pantu, ja vien šādas informācijas publiskošana būtiski nekaitē finanšu tirgiem vai nerada nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

2.   Naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 36.a un 36.b pantu, ir administratīvs raksturs.

3.   Naudas sodi un periodiski soda maksājumi, kas piemēroti saskaņā ar 36.a un 36.b pantu, ir izpildāmi.

Izpildi reglamentē civilprocesa noteikumi, kas ir spēkā tās valsts teritorijā, kurā izpilde notiek. Iestāde, ko šim nolūkam ieceļ katras dalībvalsts valdība un dara to zināmu EVTI un Eiropas Savienības Tiesai, lēmumam pievieno izpildes rīkojumu, iepriekš pārbaudot tikai lēmuma autentiskumu.

Kad pēc attiecīgās personas pieprasījuma ir izpildītas minētās formalitātes, minētā persona var sākt izpildi saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, iesniedzot lietu tieši kompetentajai struktūrai.

Izpildi var apturēt tikai ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumu. Tomēr sūdzības par nepareizu izpildi ir attiecīgās valsts tiesu jurisdikcijā.

4.   Naudas sodu un periodisku soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

36.e pants

Pārskatīšana Eiropas Savienības Tiesā

Eiropas Savienības Tiesas neierobežotā jurisdikcijā ir pārskatīt lēmumus, ar ko EVTI ir uzlikusi naudas sodu vai periodisku soda maksājumu. Tā var anulēt, samazināt vai palielināt uzlikto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.”;

19)

regulas 37. pantu aizstāj ar šādu:

“37. pants

Grozījumi pielikumos

Lai ņemtu vērā notikumus finanšu tirgos, tostarp starptautiskā mērogā, jo īpaši saistībā ar jauniem finanšu instrumentiem, Komisija, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 38.a pantu un ievērojot 38.b un 38.c panta noteikumus, var noteikt pasākumus, ar ko groza pielikumus, izņemot III pielikumu.”;

20)

regulas 38. panta 2. punktu svītro;

21)

iekļauj šādus pantus:

“38.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt 5. panta 6. punkta trešajā daļā, 19. panta 2. punktā, 23.e panta 7. punktā un 37. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no 2011. gada 1. jūnija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais sešus mēnešus pirms četru gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 38.b pantu.

2.   Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 38.b un 38.c pantā izklāstītos nosacījumus.

38.b pants

Deleģēšanas atsaukšana

1.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 6. punkta trešajā daļā, 19. panta 2. punktā, 23.e panta 7. punktā un 37. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.

2.   Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, cenšas laikus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuru pilnvaru deleģēšana varētu tikt atsaukta.

3.   Ar atsaukšanas lēmumu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

38.c pants

Iebildumi pret deleģētajiem aktiem

1.   Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu trīs mēnešos no tā paziņošanas dienas.

Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trijiem mēnešiem.

2.   Ja pēc 1. punktā minētā laikposma beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā dienā, kas tajā norādīta.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā laikposma beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus.

3.   Ja 1. punktā minētajā laikposmā Eiropas Parlaments vai Padome izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 296. pantu iestāde, kas izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, iebildumus pamato.”;

22)

regulas 39. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu svītro;

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Līdz 2011. gada 1. jūlijam Komisija, ņemot vērā izmaiņas kredītreitingu aģentūru regulatīvajā un uzraudzības sistēmā trešās valstīs, iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šo izmaiņu un 40. pantā minēto pārejas noteikumu ietekmi uz finanšu tirgu stabilitāti Savienībā.”;

23)

iekļauj šādu pantu:

“39.a pants

EVTI ziņojums

Līdz 2011. gada 31. decembrim EVTI izvērtē personāla un resursu apjomu, kas nepieciešams tās pilnvaru un pienākumu īstenošanai atbilstīgi šīs regulas noteikumiem, un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.”;

24)

regulas 40. panta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Kredītreitingu aģentūras, kas jau darbojas, var turpināt izsniegt kredītreitingus, kurus regulatīviem mērķiem var izmantot finanšu iestādes un citas 4. panta 1. punktā minētas juridiskas personas, ja vien reģistrācija netiek atteikta. Ja reģistrācija tiek atteikta, piemēro 24. panta 4. un 5. punktu.”;

25)

iekļauj šādu pantu:

“40.a pants

Pārejas posma pasākumi attiecībā uz EVTI

1.   Visas kompetences un pienākumi, kas saistīti ar uzraudzības un prasību izpildes darbību veikšanu kredītreitingu aģentūru jomā un bija uzticēti kompetentajām iestādēm, kuras darbojās vai nedarbojās kā mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes, un kolēģijām, ja tādas bija izveidotas, beidzas 2011. gada 1. jūlijā.

Tomēr reģistrācijas pieteikumus, ko mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes vai attiecīgā kolēģija ir saņēmušas līdz 2010. gada 7. septembrim, nenodod EVTI, un minētās iestādes un attiecīgā kolēģija pieņem lēmumus par reģistrāciju vai tās atteikumu.

2.   Neskarot 1. punkta otro daļu, visus lietas materiālus un darba dokumentus, kas saistīti ar uzraudzības un prasību izpildes darbību veikšanu kredītreitingu aģentūru jomā, tostarp visas notiekošās pārbaudes un prasību izpildes darbības, vai šo dokumentu apstiprinātas kopijas EVTI pārņem 1. punktā minētajā dienā.

3.   Kompetentās iestādes un kolēģijas, kas minētas 1. punktā, nodrošina, ka visi esošie uzskaites un darba dokumenti vai to apstiprinātas kopijas tiek nodotas EVTI iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 2011. gada 1. jūlijā. Minētās kompetentās iestādes un kolēģijas sniedz arī visu nepieciešamo palīdzību un konsultē EVTI, lai atvieglotu ar kredītreitingu aģentūrām saistītu uzraudzības un prasību izpildes darbību faktisku un efektīvu nodošanu un pārņemšanu.

4.   EVTI darbojas kā 1. punktā minēto kompetento iestāžu un kolēģiju tiesību pārņēmēja visos administratīvajos procesos vai tiesvedībās, kuri izriet no uzraudzības un prasību izpildes darbības, ko minētās kompetentās iestādes un kolēģijas ir veikušas saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

5.   Ikviena kredītreitingu aģentūras reģistrācija, ko atbilstīgi III sadaļas I nodaļas noteikumiem veikusi kāda no šā panta 1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm, paliek spēkā arī pēc tam, kad EVTI ir pārņēmusi attiecīgās kompetences.

6.   EVTI saistībā ar tās īstenotu pastāvīgu uzraudzību līdz 2014. gada 1. jūlijam veic vismaz vienu visu to kredītreitingu aģentūru pārbaudi, uz kurām attiecas tās uzraudzības kompetences joma.”;

26)

I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

27)

pievieno jaunus pielikumus, kā norādīts šīs regulas II pielikumā.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2011. gada 11. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

GYŐRI E.


(1)  OV C 337, 14.12.2010., 1. lpp.

(2)  OV C 54, 19.2.2011., 37. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2010. gada 15. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 11. aprīļa lēmums.

(4)  OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

(5)  OV L 302, 17.11.2009., 1. lpp.

(6)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(7)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(8)  OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp.

(9)  OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp.

(10)  OV L 323, 9.12.2005., 1. lpp.

(11)  OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.”;

(12)  OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.”;

(13)  OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.

(14)  OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.

(15)  OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.”;

(16)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.”;


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1060/2009 I pielikumu groza šādi:

1)

pielikuma A iedaļas 2. punkta pēdējo daļu aizstāj ar šādu:

“Valdei periodiski iesniedz neatkarīgo administratīvās vai uzraudzības valdes locekļu sniegtos atzinumus par a) līdz d) apakšpunktā minētajiem jautājumiem un pēc pieprasījuma dara tos pieejamus EVTI.”;

2)

pielikuma B iedaļas 8. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“8.

Iedaļas 7. punktā minēto uzskaiti un auditēšanas pierakstus glabā reģistrētās kredītreitingu aģentūras telpās vismaz piecus gadus un pēc pieprasījuma dara tos pieejamus EVTI.”;

3)

pielikuma E iedaļas II daļas 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“2)

reizi gadā – šādu informāciju:

a)

20 lielāko kredītreitingu aģentūras klientu sarakstu, ņemot vērā no tiem gūtos ieņēmumus;

b)

to kredītreitingu aģentūras klientu sarakstu, kuru kredītreitingu aģentūras devums ieņēmumu radīšanas izaugsmes koeficientā iepriekšējā finanšu gadā par pusotru reizi pārsniedza kredītreitingu aģentūras kopējo ieņēmumu izaugsmes koeficientu tajā pašā gadā. Jebkuru šādu klientu iekļauj sarakstā tikai tad, ja tajā gadā šis klients veidoja vairāk nekā 0,25 % no kopējiem kredītreitingu aģentūras ieņēmumiem visā pasaulē; un

c)

gada laikā izsniegto kredītreitingu sarakstu, norādot to, cik liela daļa no tiem ir nepasūtīti kredītreitingi.”


II PIELIKUMS

Regulai (EK) Nr. 1060/2009 pievieno šādus pielikumus:

III PIELIKUMS

Pārkāpumu saraksts, kuri minēti 24. panta 1. punktā un 36.a panta 1. punktā

I.   Pārkāpumi, kas saistīti ar interešu konfliktiem, organizatoriskām vai darbības prasībām

1.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 4. panta 3. punktu, jo apstiprina trešā valstī izsniegtu kredītreitingu, neizpildot minētā punkta nosacījumus, izņemot gadījumus, kad minētais pārkāpums veikts bez kredītreitingu aģentūras zināšanas vai kontroles.

2.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 4. panta 4. punktu, jo izmanto trešā valstī izsniegta kredītreitinga apstiprinājumu, lai izvairītos no šīs regulas prasību izpildes.

3.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 1. punktu, jo neizveido administratīvo vai uzraudzības valdi.

4.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 2. punkta pirmo daļu, jo aģentūra nenodrošina, lai tās uzņēmējdarbības intereses nemazinātu kredītreitingu noteikšanas darbību neatkarību vai precizitāti.

5.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 2. punkta otro daļu, jo ieceļ tādu augstāko vadību, kurai nav labas reputācijas, pietiekamu zināšanu vai pieredzes vai kura nespēj nodrošināt pareizu un saprātīgu kredītreitingu aģentūras pārvaldību.

6.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 2. punkta trešo daļu, jo administratīvajā vai uzraudzības valdē neieceļ vajadzīgo neatkarīgu valdes locekļu skaitu.

7.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 2. punkta ceturto daļu, jo izveido administratīvās vai uzraudzības valdes neatkarīgo locekļu atalgojuma sistēmu, kas saistīta ar kredītreitingu aģentūras uzņēmējdarbības rādītājiem, vai tās struktūra nenodrošina to sprieduma neatkarību, vai tā nosaka administratīvās vai uzraudzības valdes neatkarīgo locekļu pilnvaru termiņu uz laikposmu, kas pārsniedz piecus gadus, vai nosaka atjaunojamu termiņu; vai atbrīvo no amata administratīvās vai uzraudzības valdes neatkarīgu locekli cita iemesla dēļ, kas nav profesionālās darbības pārkāpums vai nepilnīga pienākumu izpilde.

8.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 2. punkta piekto daļu, jo administratīvajā vai uzraudzības valdē ieceļ locekļus, kam nav pietiekamu zināšanu finanšu pakalpojumu jomā, vai jo kredītreitingu aģentūra izsniedz strukturētu finanšu instrumentu kredītreitingu, kaut arī tā nav iecēlusi vismaz vienu neatkarīgu valdes locekli un vēl vienu valdes locekli, kam ir padziļinātas zināšanas un augstākā vadības līmeņa pieredze par strukturēto finanšu instrumentu tirgiem.

9.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 2. punkta sesto daļu, jo nenodrošina, ka administratīvās vai uzraudzības valdes neatkarīgie locekļi pārraudzības pienākumus veic attiecībā uz visiem minētā punkta sestajā daļā paredzētajiem jautājumiem.

10.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 2. punkta septīto daļu, jo nenodrošina, lai administratīvās vai uzraudzības valdes neatkarīgie locekļi periodiski iesniegtu valdei atzinumus par jautājumiem, kas paredzēti minētā punkta sestajā daļā, vai pēc pieprasījuma darītu minētos atzinumus pieejamus EVTI.

11.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 3. punktu, jo neizstrādā atbilstīgu politiku vai procedūras, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā paredzētajiem pienākumiem.

12.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 4. punktu, jo aģentūrai nav pareizu administratīvo vai grāmatvedības procedūru, iekšējo kontroles mehānismu, efektīvu riska novērtēšanas procedūru vai efektīvu kontroles pasākumu vai aizsargpasākumu attiecībā uz informācijas apstrādes sistēmām; vai ja tā neīsteno vai neuztur lēmumu pieņemšanas procedūras vai organizatoriskās struktūras, kā noteikts minētajā punktā.

13.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 5. punktu, jo nav izveidots vai netiek uzturēts pastāvīgs un efektīvs atbilstības uzraudzītāja amats, kurš darbojas neatkarīgi.

14.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 6. punkta pirmo daļu, jo aģentūra nenodrošina apstākļus, kuros atbilstības uzraudzītājs var veikt savus pienākumus pareizi vai neatkarīgi, kā noteikts minētā punkta pirmajā daļā.

15.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 7. punktu, jo neievieš atbilstīgus un efektīvus organizatoriskos vai administratīvos pasākumus, lai novērstu, konstatētu, likvidētu vai risinātu un publiskotu visus I pielikuma B iedaļas 1. punktā minētos interešu konfliktus, vai tā nenodrošina uzskaites veikšanu, reģistrējot visus būtiskos apdraudējumus kredītreitinga noteikšanas darbību neatkarībai, tostarp apdraudējumus I pielikuma C iedaļā minētajiem noteikumiem par kredītreitinga analītiķiem, kā arī aizsargpasākumus, kas piemēroti, lai minētos apdraudējumus mazinātu.

16.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 8. punktu, jo neizmanto piemērotas sistēmas, resursus un procedūras, lai nodrošinātu savu kredītreitinga noteikšanas darbību nepārtrauktību un regularitāti.

17.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 9. punktu, jo nav izveidots pārskatītāja amats, kura pienākumu izpildītājs:

a)

ir atbildīgs par metodikas, modeļu un galveno kredītreitinga noteikšanas pieņēmumu vai jebkuru tajos izdarītu būtisku izmaiņu vai grozījumu periodisku pārskatīšanu vai minētās metodikas, modeļu vai galveno kredītreitinga noteikšanas pieņēmumu piemērotības pārskatīšanu, ja tos izmanto vai tos paredzēts izmantot jaunu finanšu instrumentu vērtēšanai;

b)

darbojas neatkarīgi no uzņēmējdarbības elementiem, kas ir atbildīgi par kredītreitingu noteikšanas darbībām; vai

c)

ziņo administratīvās vai uzraudzības valdes locekļiem.

18.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 10. punktu, jo nepārrauga vai nenovērtē savu sistēmu, iekšējo kontroles mehānismu un to pasākumu piemērotību un efektivitāti, kuri ieviesti saskaņā ar šo regulu, vai nepiemēro atbilstīgus pasākumus, lai risinātu jebkādus trūkumus.

19.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 1. punktu, jo nenodrošina, ka skaidri vai pamanāmi tiek konstatēti, novērsti vai risināti un publiskoti faktiskie vai potenciālie interešu konflikti, kas var ietekmēt analīzes vai spriedumus, ko sniedz reitingu noteikšanā iesaistītie analītiķi, darbinieki vai citas fiziskas personas, kuru sniegtos pakalpojumus izmanto vai pārrauga kredītreitingu aģentūra un kas ir tieši iesaistīti kredītreitingu izsniegšanā, vai to personu analīzes un spriedumus, kas apstiprina kredītreitingus.

20.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 3. punktu, jo izsniedz kredītreitingu jebkurā no minētā punkta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem vai, ja kredītreitings ir izsniegts, nekavējoties neziņo, ka attiecīgā kredītreitinga saturs, iespējams, negatīvi ietekmēts.

21.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 3. punkta otro daļu, jo nekavējoties nenovērtē, vai ir pamats atkārtoti noteikt kredītreitingu vai atsaukt izsniegto kredītreitingu.

22.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 4. punkta pirmo daļu, jo sniedz konsultācijas vai padomdevējas pakalpojumus vērtējamai juridiskai personai vai saistītai trešai personai attiecībā uz vērtētās juridiskās personas vai ar to saistītas trešās personas uzņēmumu vai juridisko struktūru, aktīviem, vērtējamās juridiskās personas vai saistītās trešās personas saistībām vai darbībām.

23.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 4. punkta trešās daļas pirmo daļu, jo nenodrošina, ka papildu pakalpojumu sniegšana nerada interešu konfliktus saistībā ar kredītreitinga noteikšanas darbībām, ko veic aģentūra.

24.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 5. punktu, jo nenodrošina, ka reitinga analītiķi vai personas, kas apstiprina reitingus, neierosina priekšlikumus vai ieteikumus saistībā ar tādu strukturēto finanšu instrumentu izstrādi, par kuriem no kredītreitingu aģentūras sagaida kredītreitingu.

25.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 6. punktu, jo neizstrādā savus ziņošanas vai saziņas kanālus tā, lai nodrošinātu B iedaļas 1. punktā minēto personu neatkarību attiecībā pret pārējām kredītreitingu aģentūras darbībām, kuras veic komerciālos nolūkos.

26.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 8. punkta otro daļu, jo neglabā uzskaites datus vismaz trīs gadus pēc tam, kad ir anulēta aģentūras reģistrācija.

27.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 1. punktu, jo nenodrošina, ka kredītreitinga analītiķiem, kredītreitingu aģentūras darbiniekiem, kā arī citām fiziskām personām, kuru sniegtos pakalpojumus izmanto vai kontrolē kredītreitingu aģentūra un kuri ir tieši iesaistīti kredītreitinga noteikšanas darbībās, ir veicamajiem pienākumiem piemērotas zināšanas un pieredze.

28.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 2. punktu, jo nenodrošina, ka 7. panta 1. punktā minētās personas nesāk sarunas vai nepiedalās sarunās par maksām vai maksājumiem ar vērtējamu juridisko personu, ar to saistītu trešo personu vai jebkuru citu personu, kuru ar vērtējamo juridisko personu tieši vai netieši saista kontrole.

29.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 3. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma C iedaļas 3. punkta a) apakšpunktu, jo nenodrošina, ka minētās iedaļas 1. punktā minētās personas veic visus saprātīgos pasākumus, lai aizsargātu kredītreitingu aģentūras īpašumu vai tās rīcībā esošo uzskaiti no krāpšanas, zādzības vai ļaunprātīgas izmantošanas, ņemot vērā tās uzņēmējdarbības būtību, apjomu un sarežģītību un tās kredītreitinga noteikšanas darbību būtību un klāstu.

30.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 3. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma C iedaļas 5. punktu, jo rada negatīvas sekas minētās iedaļas 1. punktā minētajai personai, ja minētā persona paziņo informāciju atbilstības uzraudzības amatpersonai par to, ka cita minētās iedaļas 1. punktā minētā persona ir iesaistīta darbībā, ko minētā persona uzskata par nelikumīgu.

31.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 3. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma C iedaļas 6. punktu, jo nepārskata reitinga analītiķa pēdējo divu gadu darbu līdz viņa aiziešanai, ja reitinga analītiķis beidz savas darba attiecības un pāriet strādāt pie vērtējamās juridiskās personas, kurai tas veicis reitingu, vai uz finanšu uzņēmumu, ar kuru tas strādāja, veicot pienākumus kredītreitingu aģentūrā.

32.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 3. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma C iedaļas 1. punktu, jo nenodrošina, ka minētajā punktā minētās personas nepērk, nepārdod un neiesaistās darījumos saistībā ar minētajā punktā paredzēto finanšu instrumentu.

33.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 3. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma C iedaļas 2. punktu, jo nenodrošina, ka minētās iedaļas 1. punktā paredzētās personas nepiedalās kredītreitinga noteikšanā vai to citādi neietekmē, kā tas paredzēts minētās iedaļas 2. punktā.

34.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 3. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma C iedaļas 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu, jo nenodrošina, ka minētās iedaļas 1. punktā paredzētās personas neatklāj, neizmanto vai neizpauž konfidenciālu informāciju, kā paredzēts minētajos punktos.

35.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 3. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma C iedaļas 4. punktu, jo nenodrošina, ka minētās iedaļas 1. punktā paredzētās personas nepieprasa vai nepieņem naudu, dāvanas vai pakalpojumus no personām, kurām kredītreitingu aģentūra sniedz pakalpojumus.

36.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 3. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma C iedaļas 7. punktu, jo nenodrošina, ka minētās iedaļas 1. punktā paredzētās personas neieceļ nekādos galvenajos vadītāju amatos vērtējamā juridiskajā personā vai ar to saistītā trešā personā, pirms nav pagājuši seši mēneši kopš kredītreitinga izsniegšanas.

37.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 4. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma C iedaļas 8. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, jo nenodrošina, ka galvenais reitinga analītiķis neiesaistās kredītreitingu noteikšanas darbībās, kas saistītas ar to pašu vērtējamo juridisko personu vai ar to saistītām trešām personām, uz laiku, kas pārsniedz četrus gadus.

38.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 4. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma C iedaļas 8. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, jo nenodrošina, ka reitinga analītiķis neiesaistās kredītreitingu noteikšanas darbībās, kas saistītas ar to pašu vērtējamo juridisko personu vai ar to saistītām trešām personām, uz laiku, kas pārsniedz piecus gadus.

39.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 4. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma C iedaļas 8. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, jo nenodrošina, ka personas, kuras apstiprina kredītreitingus, neiesaistās kredītreitingu noteikšanas darbībās, kas saistītas ar to pašu vērtējamo juridisko personu vai ar to saistītām trešām personām, uz laiku, kas pārsniedz septiņus gadus.

40.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 4. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma C iedaļas 8. punkta otro daļu, jo nenodrošina, ka minētā punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā paredzētās personas neiesaistās kredītreitingu noteikšanas darbībās saistībā ar to pašu vērtējamo juridisko personu vai ar to saistītām trešām personām, kas paredzētas minētajos punktos, divus gadus pēc minētajos apakšpunktos minētā laikposma.

41.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 5. punktu, jo atalgojumu vai veikuma novērtējumu nosaka pēc ieņēmumu apjoma, kuru kredītreitingu aģentūra gūst no vērtējamām juridiskām personām vai ar tām saistītām trešām personām.

42.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 2. punktu, jo nepieņem, neīsteno vai neizpilda atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās izsniegtie kredītreitingi pamatojas uz rūpīgu tās visas informācijas analīzi, kas aģentūrai ir pieejama un kas saskaņā ar aģentūras vērtēšanas metodiku ir svarīga analīzes veikšanai.

43.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 3. punktu, jo neizmanto stingru, sistemātisku, pēctecīgu un izvērtēšanai pakļautu kredītreitinga noteikšanas metodiku, balstoties uz pagātnes pieredzi, tostarp atpakaļejošām pārbaudēm.

44.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 4. punkta pirmo daļu, jo atsakās izsniegt juridiskas personas vai finanšu instrumenta kredītreitingu tādēļ, ka daļu juridiskās personas vai finanšu instrumenta bija iepriekš vērtējusi cita kredītreitingu aģentūra.

45.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 4. punkta otro daļu, jo nereģistrē visus gadījumus, kad tā kredītreitingu noteikšanas procesā nepamatojas uz izsniegtiem un citas kredītreitingu aģentūras sagatavotiem kredītreitingiem attiecībā uz pamatā esošajiem aktīviem vai strukturētiem finanšu instrumentiem vai nepamato atšķirīgo novērtējumu.

46.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 5. punkta pirmo teikumu, jo neuzrauga savus kredītreitingus vai nepārskata regulāri un vismaz reizi gadā savus kredītreitingus vai metodiku.

47.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 5. punkta otro teikumu, jo neievieš iekšējos pasākumus, lai uzraudzītu makroekonomikas vai finanšu tirgus apstākļu pārmaiņu ietekmi uz kredītreitingiem.

48.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 6. punkta b) apakšpunktu, jo tiek mainīta kredītreitingu noteikšanas darbībās izmantotā metodika, modeļi un galvenie kredītreitingu noteikšanas pieņēmumi, nepārskatot skartos kredītreitingus saskaņā ar minēto punktu vai vienlaikus nenovērojot minētos reitingus.

49.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 6. punkta c) apakšpunktu, jo atkārtoti nevērtē kredītreitingu, kas tika noteikts, pamatojoties uz metodiku, modeļiem un galvenajiem kredītreitinga noteikšanas pieņēmumiem, kuri ir mainīti, ja minēto izmaiņu vispārējā kopējā ietekme nelabvēlīgi iespaido minēto kredītreitingu.

50.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 9. pantu, jo svarīgas darbības funkcijas nodod ārpakalpojumu sniedzējam tādā veidā, kas būtiski pasliktinātu kredītreitingu aģentūras iekšējās kontroles kvalitāti vai EVTI spēju uzraudzīt kredītreitingu aģentūras atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

51.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 10. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma D iedaļas I daļas 4. punkta otro daļu, jo izsniedz kredītreitingu vai neatceļ jau izsniegtu kredītreitingu gadījumos, kad uzticamu datu trūkums vai jauna veida finanšu instrumentu struktūras sarežģītība vai pieejamās informācijas kvalitāte nav pietiekama vai rada nopietnas šaubas par to, vai kredītreitingu aģentūra var nodrošināt ticamu kredītreitingu.

52.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 10. panta 6. punktu, jo izmanto EVTI vai kompetentās iestādes nosaukumu tādā veidā, kas norāda vai ļauj secināt, ka EVTI vai kompetentā iestāde ir apstiprinājusi vai atzinīgi novērtējusi kredītreitingu aģentūras izsniegtos kredītreitingus vai kredītreitinga noteikšanas darbības.

53.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 13. pantu, jo piemēro maksu par informāciju, kas sniegta saskaņā ar 8. līdz 12. pantu.

54.

Kredītreitingu aģentūra, ja tā ir juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, pārkāpj 14. panta 1. punktu, jo neiesniedz reģistrācijas pieteikumu 2. panta 1. punkta nolūkiem.

II.   Pārkāpumi, kas saistīti ar šķēršļiem uzraudzības darbībām

1.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 7. punktu, jo nesakārto tās kredītreitingu noteikšanas darbības uzskaiti vai auditēšanas pierakstus atbilstīgi minētajiem noteikumiem.

2.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 8. punkta pirmo daļu, jo neglabā minētās iedaļas 7. punktā paredzēto uzskaiti vai auditēšanas pierakstus tās telpās vismaz piecus gadus vai pēc EVTI pieprasījuma nenodrošina tai piekļuvi minētajai uzskaitei vai auditēšanas pierakstiem.

3.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 9. punktu, jo neglabā dokumentāciju, kurā izklāstīta kredītreitingu aģentūras vai vērtējamās juridiskās personas vai ar to saistīto trešo personu attiecīgās tiesības un pienākumi saskaņā ar vienošanos sniegt kredītreitingu noteikšanas pakalpojumus, vismaz tik ilgi, kamēr ilgst attiecības ar vērtējamo juridisko personu vai ar to saistītām trešām personām.

4.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 11. panta 2. punktu, jo nedara pieejamu pieprasīto informāciju vai nesniedz minēto informāciju pieprasītajā formātā, kā paredzēts minētajā punktā.

5.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 11. panta 3. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma E iedaļas I daļas 2. punktu, jo nepublisko EVTI savu papildu pakalpojumu sarakstu.

6.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 14. panta 3. punkta otro daļu, jo neziņo EVTI par jebkādām būtiskām izmaiņām sākotnējās reģistrācijas nosacījumos saskaņā ar minēto daļu.

7.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 23.b panta 1. punktu, jo sniedz nepatiesu vai maldinošu informāciju, atbildot uz vienkāršu pieprasījumu sniegt informāciju saskaņā ar 23.b panta 2. punktu vai pildot lēmumu, ar kuru tiek pieprasīta informācija saskaņā ar 23.b panta 3. punktu.

8.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 23.c panta 1. punkta c) apakšpunktu, jo sniedz nepatiesas vai maldinošas atbildes uz jautājumiem, kas uzdoti saskaņā ar minēto apakšpunktu.

III.   Pārkāpumi, kas saistīti ar noteikumiem par informācijas atklāšanu

1.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 2. punktu, jo neatklāj sabiedrībai vērtējamo juridisko personu vai ar tām saistīto trešo personu nosaukumus, no kurām tā saņem vairāk nekā 5 % no saviem gada ieņēmumiem.

2.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 4. punkta trešās daļas otro pusi, jo galīgajā kredītreitinga ziņojumā nepublisko visus papildu pakalpojumus, ko tā ir sniegusi vērtējamai juridiskai personai vai ar to saistītai trešai personai.

3.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 1. punktu, jo neatklāj metodiku, modeļus vai galvenos kredītreitinga noteikšanas pieņēmumus, ko tā izmanto, nosakot kredītreitingu, kā noteikts I pielikuma E iedaļas I daļas 5. punktā.

4.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 6. punkta a) apakšpunktu, ja tiek mainīta metodika, modeļi vai galvenie reitinga noteikšanas pieņēmumi, nepubliskojot nekavējoties vai publiskojot, bet neizmantojot tos pašus saziņas veidus, ko izmantoja skarto kredītreitingu izplatīšanā, informāciju par to, kādā mērā, visticamāk, tiks ietekmēti kredītreitingi.

5.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 10. panta 1. punktu, jo nepublisko neselektīvi un savlaicīgi lēmumus pārtraukt kredītreitinga noteikšanu, tostarp lēmuma pilnīgu pamatojumu.

6.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 10. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma D iedaļas I daļas 1. vai 2. punktu, 4. punkta pirmo daļu vai 5. punktu vai I pielikuma D iedaļas II daļu, jo, prezentējot reitingu, nesniedz minētajos noteikumos paredzēto informāciju.

7.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 10. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma D iedaļas I daļas 3. punktu, jo vērtējamai juridiskai personai nepaziņo kredītreitingu vismaz 12 stundas pirms tā publicēšanas.

8.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 10. panta 3. punktu, jo nenodrošina, ka kredītreitingu kategorijas, ko piemēro strukturētiem finanšu instrumentiem, ir skaidri nošķirtas, izmantojot papildu simbolu, no kredītreitingu kategorijām, ko izmanto citām juridiskām personām, finanšu instrumentiem vai finanšu saistībām.

9.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 10. panta 4. punktu, jo nepublisko savu politiku vai procedūras attiecībā uz nepasūtītiem kredītreitingiem.

10.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 10. panta 5. punktu, jo, izsniedzot nepasūtītu kredītreitingu, nenorāda minētajā punktā pieprasīto informāciju vai attiecīgi neapzīmē to kā nepasūtītu kredītreitingu.

11.

Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 11. panta 1. punktu, jo pilnībā neatklāj sabiedrībai vai nekavējoties neatjauno informāciju par I pielikuma E iedaļas I daļā izklāstītajiem jautājumiem.

IV PIELIKUMS

Ar atbildību pastiprinošiem vai mīkstinošiem apstākļiem saistītie koeficienti, kas izmantojami, piemērojot 36.a panta 3. punktu

Turpmāk izklāstītos koeficientus kumulatīvi piemēro 36.a panta 2. punktā minētajām pamatsummām, ņemot vērā katru no atbildību pastiprinošiem vai mīkstinošiem apstākļiem.

I.   Ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistītie pielāgojuma koeficienti

1.

Ja pārkāpums veikts atkārtoti, par katru šādu atkārtotu pārkāpumu piemēro papildu koeficientu 1,1.

2.

Ja pārkāpums ildzis vairāk nekā sešus mēnešus, piemēro koeficientu 1,5.

3.

Ja pārkāpuma rezultātā ir atklājušies kredītreitingu aģentūras organizatoriskās struktūras, sevišķi procedūru, vadības sistēmu vai iekšējās kontroles, nopietni vai sistēmiski trūkumi, piemēro koeficientu 2,2.

4.

Ja pārkāpums ir negatīvi ietekmējis attiecīgās kredītreitingu aģentūras kredītreitingu kvalitāti, piemēro koeficientu 1,5.

5.

Ja veikts tīšs pārkāpums, piemēro koeficientu 2.

6.

Ja kopš pārkāpuma atklāšanas nav veiktas koriģējošas darbības, piemēro koeficientu 1,7.

7.

Ja kredītreitingu aģentūras augstākā vadība nav sadarbojusies ar EVTI, tai veicot izmeklēšanu, piemēro koeficientu 1,5.

II.   Ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistītie pielāgojuma koeficienti

1.

Ja pārkāpums saistīts ar kādu no darbībām, kas uzskaitītas III pielikuma II vai III iedaļā, un ildzis mazāk nekā 10 darbdienas, piemēro koeficientu 0,9.

2.

Ja kredītreitingu aģentūras augstākā vadība var apliecināt, ka tā ir veikusi visas nepieciešamās darbības, lai pārkāpumu novērstu, piemēro koeficientu 0,7.

3.

Ja kredītreitingu aģentūra par pārkāpumu ir ātri, efektīvi un pilnībā informējusi EVTI, piemēro koeficientu 0,4.

4.

Ja kredītreitingu aģentūra ir brīvprātīgi veikusi darbības, lai nodrošinātu, ka līdzīgu pārkāpumu turpmāk vairs nav iespējams veikt, piemēro koeficientu 0,6.