28.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 26/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2011/92/ES

(2011. gada 13. decembris)

par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu

(kodificēta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīva 85/377/EEK (1985. gada 27. jūnijs) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (3) ir vairākas reizes būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva būtu jākodificē.

(2)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantu Savienības vides politika balstās uz piesardzības principu un preventīvās darbības principu un uz principu, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni, un uz principu, ka maksā piesārņotājs. Ietekme uz vidi būtu jāņem vērā pēc iespējas agrākā visu tehniskās plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesu stadijā.

(3)

Būtu jāsaskaņo ietekmes uz vidi novērtējuma principi, jo īpaši attiecībā uz projektiem, kurus vajadzētu novērtēt, uz attīstītāju galvenajiem pienākumiem un uz novērtējuma saturu. Dalībvalstis var noteikt stingrākus noteikumus, lai aizsargātu vidi.

(4)

Turklāt jāsasniedz viens no Savienības mērķiem vides aizsardzības un dzīves kvalitātes jomā.

(5)

Savienības tiesību aktos vides jomā ir normas, kas ļauj valsts iestādēm un citām struktūrām pieņemt lēmumus, kuri var būtiski ietekmēt vidi, kā arī personu veselību un labklājību.

(6)

Būtu jāparedz ietekmes uz vidi novērtējuma vispārēji principi, lai papildinātu un koordinētu attīstības piekrišanas procedūru, kas reglamentē valsts un privātus projektus, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi.

(7)

Attīstības piekrišana valsts un privātiem projektiem, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi, būtu jānodrošina vienīgi pēc tam, kad veikts minēto projektu iespējamās nozīmīgās ietekmes uz vidi novērtējums. Minētais novērtējums būtu jāveic, pamatojoties uz attiecīgu informāciju, ko sniedzis attīstītājs un ko var papildināt iestādes un tā sabiedrības daļa, kurai var būt interese par attiecīgo projektu.

(8)

Projektiem, kas pieder pie konkrētiem tipiem, ir būtiska ietekme uz vidi, un minētie projekti parasti būtu sistemātiski jānovērtē.

(9)

Citu tipu projektiem var nebūt būtiskas ietekmes uz vidi visos gadījumos, un minētie projekti būtu jānovērtē gadījumos, kad dalībvalstis uzskata, ka tiem var būt būtiska ietekme uz vidi.

(10)

Dalībvalstis var noteikt limitus vai kritērijus, lai noteiktu, kuri šāda veida projekti būtu jānovērtē, pamatojoties uz to ietekmes uz vidi būtiskumu. Nevajadzētu būt prasībai dalībvalstīm katrā gadījumā pārbaudīt projektus, kas nesasniedz minētos limitus vai kas neatbilst minētajiem kritērijiem.

(11)

Nosakot šādus limitus vai kritērijus vai pārbaudot projektus katrā gadījumā, lai noteiktu, kuri projekti būtu jānovērtē, pamatojoties uz to būtisko ietekmi uz vidi, dalībvalstīm būtu jāņem vērā attiecīgie atlasītie kritēriji, kas paredzēti šajā direktīvā. Saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstīm ir visērtāk piemērot minētos kritērijus specifiskos gadījumos.

(12)

Attiecībā uz novērtējamiem projektiem būtu jānodrošina noteikts minimālais informācijas daudzums par projektu un tā ietekmi.

(13)

Ir lietderīgi noteikt kārtību, lai dotu iespēju attīstītājam saņemt atzinumu no kompetentajām iestādēm par tās informācijas saturu un apjomu, kas jāsagatavo un jāiesniedz novērtējumam. Dalībvalstis saskaņā ar šo kārtību var pieprasīt, lai attīstītājs nodrošinātu inter alia alternatīvas projektiem, par kuriem tas gatavojas iesniegt pieteikumu.

(14)

Projekta ietekme uz vidi būtu jānovērtē, lai ņemtu vērā rūpes par cilvēka veselības aizsardzību, lai ar labāku vidi veicinātu dzīves kvalitāti, lai nodrošinātu sugu daudzveidības saglabāšanos un lai saglabātu ekosistēmas reprodukcijas spēju kā dzīvības pamatavotu.

(15)

Ir vēlams paredzēt stingrākus noteikumus par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā, lai ņemtu vērā attīstību starptautiskā mērogā. Eiropas Kopiena 1991. gada 25. februārī parakstīja Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā, un to ratificēja 1997. gada 24. jūnijā.

(16)

Efektīva sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā dod iespēju sabiedrībai paust un lēmumu pieņēmējam ņemt vērā viedokļus un bažas, kas var būt saistītas ar minētajiem lēmumiem, tādējādi palielinot politisko atbildību un lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību un sekmējot sabiedrības informētību vides jautājumos un atbalstu pieņemtajiem lēmumiem.

(17)

Līdzdalība, tostarp apvienību, organizāciju un grupu, jo īpaši nevalstisko vides aizsardzības organizāciju līdzdalība, attiecīgi būtu jāveicina, inter alia uzlabojot sabiedrības izglītotību vides jautājumos.

(18)

Eiropas Kopiena 1998. gada 25. jūnijā parakstīja ANO/EEK Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesās saistībā ar vides jautājumiem (“Orhūsas konvencija”) un ratificēja to 2005. gada 17. februārī.

(19)

Viens no Orhūsas konvencijas mērķiem ir vēlme garantēt tiesības uz sabiedrības dalību ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, lai palīdzētu aizsargāt personu tiesības dzīvot veselībai un labklājībai piemērotā vidē.

(20)

Orhūsas konvencijas 6. pantā paredzēta sabiedrības dalība tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar konkrētas darbības, kuras uzskaitītas konvencijas I pielikumā, un darbības, kuras nav šādi uzskaitītas, bet var būtiski ietekmēt vidi.

(21)

Orhūsas konvencijas 9. panta 2. un 4. punktā paredzēta tiesas procesu vai citu procedūru pieejamība, lai apstrīdētu tādu lēmumu, darbību vai bezdarbību būtības vai procesuālo likumību, uz kurām attiecas minētās konvencijas 6. panta noteikumi par sabiedrības dalību.

(22)

Tomēr šī direktīva nebūtu jāpiemēro projektiem, kuru sīks izklāsts pieņemts ar īpašu valsts tiesību aktu, jo šīs direktīvas mērķi, tostarp sniegt informāciju, tiek sasniegti likumdošanas procesā.

(23)

Turklāt izņēmuma gadījumos var būt pieļaujama konkrēta projekta nepakļaušana novērtējuma procedūrai, kas paredzēta šajā direktīvā, ja attiecīgā informācija tiek sniegta Komisijai un sabiedrībai.

(24)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga un seku dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(25)

Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem V pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1.   Šī direktīva attiecas uz to valsts un privāto projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kuriem, iespējams, ir būtiska ietekme uz vidi.

2.   Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a)

“projekts” nozīmē:

—

celtniecības darbu vai citu ierīkošanu vai programmu izpildi,

—

citu iejaukšanos dabiskajā apkārtnē un ainavā, to skaitā iejaukšanos, kas saistīta ar minerālo resursu ieguvi;

b)

“attīstītājs” nozīmē atļaujas pieprasītāju privātam projektam vai valsts iestādi, kas ierosina projektu;

c)

“attīstības piekrišana” nozīmē kompetentās iestādes vai iestāžu lēmumu, kas piešķir attīstītājam tiesības turpināt projektu;

d)

“sabiedrība” nozīmē vienu vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas un – saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai praksi – to apvienības, organizācijas vai grupas;

e)

“attiecīgā sabiedrības daļa” nozīmē sabiedrības daļu, kuru ietekmē vai var ietekmēt ar vidi saistīto lēmumu pieņemšanas procedūra, kas minēta 2. panta 2. punktā, vai kura ir šajā jautājumā ieinteresēta; piemērojot šo definīciju, uzskata, ka nevalstiskās organizācijas, kuras veicina vides aizsardzību un atbilst visām attiecīgās valsts tiesību aktu prasībām, ir ieinteresētas;

f)

“kompetentā iestāde vai iestādes” nozīmē iestādi vai iestādes, ko dalībvalstis iecēlušas kā atbildīgās par to pienākumu izpildi, kuri izriet no šīs direktīvas.

3.   Dalībvalstis – ja valsts tiesību akti to paredz, tad katrā gadījumā atsevišķi – var nolemt nepiemērot šo direktīvu projektiem, kas paredzēti valsts aizsardzības mērķiem, ja tās uzskata, ka šāda piemērošana negatīvi ietekmēs minētos mērķus.

4.   Šī direktīva neattiecas uz projektiem, kuru sīku izklāstu pieņem ar īpašu valsts tiesību aktu, jo šīs direktīvas mērķi, tostarp sniegt informāciju, tiek sasniegti likumdošanas procesā.

2. pants

1.   Dalībvalstis nosaka visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, pirms tiek dota piekrišana, uz tiem projektiem, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi inter alia to rakstura, apjoma vai atrašanās vietas dēļ, attiektos prasība par attīstības piekrišanu un novērtējumu attiecībā uz to ietekmi. Minētie projekti ir noteikti 4. pantā.

2.   Ietekmes uz vidi novērtējumu var iekļaut dalībvalstīs pastāvošajā projektu piekrišanas procedūrā vai, ja tas neizdodas, citā procedūrā, vai procedūrā, kas jāizveido, lai īstenotu šīs direktīvas mērķus.

3.   Dalībvalstis var paredzēt vienotu kārtību, lai īstenotu šīs direktīvas prasības un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/1/EK (2008. gada 15. janvāris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (5) prasības.

4.   Neskarot 7. pantu, dalībvalstis var izņēmuma gadījumos nepakļaut konkrētu projektu pilnībā vai daļēji noteikumiem, kas paredzēti šajā direktīvā.

Šajā gadījumā dalībvalstis:

a)

apsver, vai būtu vajadzīgs cita veida novērtējums;

b)

attiecīgajai sabiedrības daļai dara zināmu informāciju, kas iegūta a) apakšpunktā minētajā cita veida novērtējumā, informāciju, kura attiecas uz atbrīvojumu un tā piešķiršanas iemesliem;

c)

pirms tiek dota piekrišana, informē Komisiju par iemesliem, kas attaisno atbrīvojuma piešķiršanu, un nodrošina to ar informāciju, kas attiecīgos gadījumos darīta zināma tās pilsoņiem.

Komisija nekavējoties nosūta šos dokumentus pārējām dalībvalstīm.

Komisija katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentā un Padomē ziņojumu par šā punkta piemērošanu.

3. pants

Ietekmes uz vidi novērtējums pienācīgā veidā, ņemot vērā katru atsevišķu gadījumu un saskaņā ar 4. līdz 12. pantu, nosaka, raksturo un novērtē projekta tiešo un netiešo ietekmi uz šādiem faktoriem:

a)

cilvēku, faunu un floru;

b)

augsni, ūdeni, gaisu, klimatu un ainavu;

c)

materiālām vērtībām un kultūras mantojumu;

d)

mijiedarbību starp faktoriem, kas minēti a), b) un c) punktā.

4. pants

1.   Saskaņā ar 2. panta 4. punktu I pielikumā uzskaitītos projektus pakļauj novērtējumam saskaņā ar 5. līdz 10. pantu.

2.   Saskaņā ar 2. panta 4. punktu attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajiem projektiem dalībvalstis nolemj, vai projekts jānovērtē saskaņā ar 5. līdz 10. pantu. Dalībvalstis nolemj, izmantojot:

a)

katra gadījuma pārbaudes;

vai

b)

dalībvalsts noteiktos limitus vai kritērijus.

Dalībvalstis var nolemt piemērot gan a), gan b) apakšpunktā minēto kārtību.

3.   Kad katra gadījuma pārbaude tiek veikta vai ir noteikti limiti vai kritēriji, kas šim mērķim paredzēti 2. punktā, ņem vērā attiecīgos atlasītos kritērijus, kas paredzēti III pielikumā.

4.   Dalībvalstis nodrošina, lai tas, ko kompetentās iestādes nosaka saskaņā ar 2. punktu, tiktu paziņots sabiedrībai.

5. pants

1.   Gadījumā, kad pastāv projekti, kas saskaņā ar 4. pantu jāpakļauj ietekmes uz vidi novērtējumam saskaņā ar šo pantu un 6. līdz 10. pantu, dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attīstītājs attiecīgā formā sniedz IV pielikumā paredzēto informāciju tiktāl, ciktāl:

a)

dalībvalstis uzskata, ka informācija ir saistīta ar doto piekrišanas procedūras stadiju un ar tām konkrēta projekta vai projekta tipa un vides īpašībām, kas var tikt ietekmētas;

b)

dalībvalstis uzskata, ka attīstītājam var pieprasīt apkopot šo informāciju, inter alia ņemot vērā pašreizējās novērtējuma zināšanas un metodes.

2.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja to pieprasa attīstītājs pirms attīstības piekrišanas pieprasījuma iesniegšanas, kompetentā iestāde sniedz atzinumu par informāciju, kas attīstītājam jāsniedz saskaņā ar 1. punktu. Kompetentā iestāde apspriežas ar attīstītāju un iestādēm, kas iepriekš minētas 6. panta 1. punktā, pirms tā sniedz savu atzinumu. Fakts, ka iestāde ir sniegusi atzinumu saskaņā ar šo punktu, neliedz tai pēc tam pieprasīt attīstītājam sniegt turpmāku informāciju.

Dalībvalstis var pieprasīt, lai kompetentās iestādes sniedz šādu atzinumu, neatkarīgi no tā, vai attīstītājs to pieprasa.

3.   Informācija, kas attīstītājam jāsniedz saskaņā ar 1. punktu, ietver vismaz:

a)

projekta aprakstu, kas satur informāciju par projekta norises vietu, tā dizainu un apjomu;

b)

to pasākumu aprakstu, kas paredzēti, lai izvairītos no būtiskas negatīvas ietekmes, samazinātu to un, ja iespējams, to kompensētu;

c)

datus, kas ir vajadzīgi, lai noteiktu un novērtētu galveno ietekmi uz vidi, kāda var būt projektam;

d)

īsu galveno alternatīvu aprakstu, kuru ir izpētījis attīstītājs, un šīs izvēles galvenā iemesla norādījumu, ņemot vērā ietekmi uz vidi;

e)

šā punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās informācijas netehnisku kopsavilkumu.

4.   Dalībvalstis vajadzības gadījumā nodrošina, lai jebkura iestāde, kuras rīcībā ir attiecīga informācija, kurai ir tiešs sakars ar 3. pantu, dara šo informāciju zināmu attīstītājam.

6. pants

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tām iestādēm, kuras var būt saistītas ar projektu to īpašās atbildības par vidi dēļ, tiek dota iespēja izteikt savu viedokli par attīstītāja sniegto informāciju un par attīstības piekrišanas lūgumu. Šajā nolūkā dalībvalstis nosaka iestādes, ar kurām apspriesties vai nu vispārīgos jautājumos, vai par katru gadījumu atsevišķi. Informāciju, kas iegūta saskaņā ar 5. pantu, nosūta šīm iestādēm. Apspriešanās kārtību sīki izstrādā dalībvalstis.

2.   Pēc iespējas agrīnākā stadijā ar vidi saistītā lēmuma pieņemšanas procedūrā, kas minēta 2. panta 2. punktā, un vēlākais, tiklīdz pamatoti iespējams šādu informāciju sniegt, sabiedrībai sniedz informāciju (ar publisku paziņojumu vai citā piemērotā veidā, piemēram, elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos, ja tie ir pieejami) šādos jautājumos:

a)

lūgums piešķirt attīstības piekrišanu;

b)

tas, ka uz konkrēto projektu attiecas ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra un, attiecīgā gadījumā, šīs direktīvas 7. pants;

c)

sīkāka informācija par kompetentajām iestādēm, kas atbild par lēmuma pieņemšanu un kurās var saņemt attiecīgu informāciju, un kam var iesniegt atsauksmes vai jautājumus, kā arī atsauksmju vai jautājumu iesniegšanas termiņš;

d)

iespējamo lēmumu būtība vai – ja iespējams tikai viens lēmums – lēmuma projekts;

e)

norāde uz tās informācijas pieejamību, kas savākta, ievērojot 5. pantu;

f)

norāde uz attiecīgās informācijas pieejamības laiku, vietu un veidu;

g)

sīkāka informācija par tiem pasākumiem sabiedrības līdzdalībai, kas veikti saskaņā ar šā panta 5. punktu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka pieņemamā termiņā attiecīgajai sabiedrības daļai ir pieejama:

a)

visa informācija, kas savākta saskaņā ar 5. pantu;

b)

saskaņā ar valsts tiesību aktiem – būtiskākie ziņojumi un ieteikumi, kurus kompetentā iestāde vai iestādes ir saņēmušas līdz laikam, kad attiecīgo sabiedrības daļu informē saskaņā ar šā panta 2. punktu;

c)

saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai (6) noteikumiem – šā panta 2. punktā neminēta informācija, kas attiecas uz lēmumu, kuru pieņem saskaņā ar šīs direktīvas 8. pantu, un kas kļūst pieejama tikai pēc attiecīgās sabiedrības daļas informēšanas saskaņā ar šā panta 2. punktu.

4.   Attiecīgajai sabiedrības daļai laikus dod reālas iespējas piedalīties vides lēmumu pieņemšanas procedūrā, kas minēta 2. panta 2. punktā, un tālab tai ir tiesības sniegt atsauksmes un paust viedokļus kompetentajai iestādei, kamēr vēl tiek izskatītas visas iespējas un nav pieņemts lēmums attiecībā uz attīstības piekrišanas piešķiršanas lūgumu.

5.   Dalībvalstis paredz sīki izstrādātus noteikumus sabiedrības informēšanai (piemēram, izsūtot informāciju pa pastu noteiktā teritorijā vai publicējot to vietējā laikrakstā) un attiecīgās sabiedrības daļas viedokļa apzināšanai (piemēram, aicinot iedzīvotājus izteikties rakstiski vai veicot sabiedrības aptauju).

6.   Dažādajos lemšanas posmos jāparedz pieņemami termiņi, ar tiem atvēlot pietiekami daudz laika sabiedrības informēšanai un ļaujot attiecīgajai sabiedrības daļai sagatavoties un efektīvi piedalīties vides lēmumu pieņemšanā saskaņā ar šo pantu.

7. pants

1.   Ja dalībvalsts apzinās, ka projektam var būt būtiska ietekme uz vidi citā dalībvalstī, vai ja dalībvalsts, kuru šis projekts var būtiski ietekmēt, to pieprasa, tad dalībvalsts, kuras teritorijā paredzēts īstenot projektu, pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā tad, kad tā informē savu sabiedrību, ietekmētajai dalībvalstij, inter alia, nosūta:

a)

projekta aprakstu kopā ar visu pieejamo informāciju par tā iespējamo pārrobežu ietekmi;

b)

informāciju par iespējamā lēmuma būtību.

Dalībvalsts, kuras teritorijā plānots veikt projektu, atvēl otrai dalībvalstij pietiekami daudz laika, kurā norādīt, vai tā vēlas piedalīties 2. panta 2. punktā minētajā vides lēmumu pieņemšanas procedūrā; turklāt projekta īstenotāja dalībvalsts var iekļaut šajā sūtījumā informāciju, kas minēta šā panta 2. punktā.

2.   Ja dalībvalsts, kas saņem informāciju saskaņā ar 1. punktu, norāda, ka tā vēlas piedalīties 2. panta 2. punktā minētajā vides lēmumu pieņemšanas procedūrā, tad dalībvalsts, kuras teritorijā paredzēts īstenot projektu, nosūta (ja tā vēl to nav izdarījusi) ietekmētajai dalībvalstij informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 6. panta 2. punktu un jādara pieejama saskaņā ar 6. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu.

3.   Attiecīgās dalībvalstis, katra tik lielā mērā, cik ir ieinteresēta, arī nodrošina:

a)

lai 1. un 2. punktā minētā informācija būtu pieejama saprātīgā termiņā attiecīgajām iestādēm, kas minētas 6. panta 1. punktā, un attiecīgajai sabiedrības daļai tās dalībvalsts teritorijā, kas var tikt būtiski ietekmēta; un

b)

lai 6. panta 1. punktā minētajām iestādēm un attiecīgajai sabiedrības daļai būtu dota iespēja, pirms sniedz projekta attīstības piekrišanu, izteikt savu viedokli saprātīgā laikposmā par informāciju, kas sniegta kompetentajai iestādei tajā dalībvalstī, kuras teritorijā paredzēts veikt projektu.

4.   Attiecīgās dalībvalstis apspriežas par inter alia iespējamo projekta pārrobežu ietekmi un par paredzētajiem pasākumiem, lai samazinātu vai novērstu šādu ietekmi, un vienojas par saprātīgu apspriedes ilguma termiņu.

5.   Attiecīgā dalībvalsts var paredzēt sīki izstrādātus šā panta īstenošanas noteikumus, un tiem jābūt tādiem, lai attiecīgā sabiedrības daļa ietekmētās dalībvalsts teritorijā varētu efektīvi piedalīties 2. panta 2. punktā minētajā vides lēmumu pieņemšanas procedūrā attiecībā uz konkrēto projektu.

8. pants

Attīstības piekrišanas procedūrā jāņem vērā informācija, kas iegūta saskaņā ar 5., 6. un 7. pantu.

9. pants

1.   Kad ir pieņemts lēmums piešķirt vai atteikt attīstības piekrišanu, kompetentā iestāde vai iestādes saskaņā ar attiecīgo procedūru informē par to sabiedrību un dara tai pieejamu šādu informāciju:

a)

lēmuma saturs un visi ar to saistītie nosacījumi;

b)

pēc attiecīgās sabiedrības daļas pausto bažu un viedokļu izpētes – galvenie iemesli un apsvērumi, kas ir šā lēmuma pamatā, tostarp informācija par sabiedrības līdzdalības procesu;

c)

vajadzības gadījumā – to galveno pasākumu apraksts, kas paredzēti, lai novērstu būtisku negatīvu ietekmi, mazinātu to un, ja iespējams, to kompensētu.

2.   Kompetentā iestāde vai iestādes informē katru dalībvalsti, ar kuru notikusi apspriešanās saskaņā ar 7. pantu, nosūtot tai informāciju, kas minēta šā panta 1. punktā.

Dalībvalsts, ar kuru notikusi apspriešanās, nodrošina, ka šo informāciju piemērotā veidā dara pieejamu attiecīgajai sabiedrības daļai tās teritorijā.

10. pants

Šīs direktīvas noteikumi neskar kompetento iestāžu pienākumu ievērot ierobežojumus, kādus uzliek valsts normatīvie un administratīvie akti un ieviestā tiesiskā prakse attiecībā uz rūpniecisko un komercnoslēpumu, ietverot intelektuālo īpašumu, un sabiedrības interešu aizsardzību.

Gadījumos, kad ir piemērojams 7. pants, uz informācijas nosūtīšanu uz citu dalībvalsti un tās saņemšanu citā dalībvalstī attiecas ierobežojumi, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā projekts ierosināts.

11. pants

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar valsts tiesību sistēmu attiecīgās sabiedrības daļas locekļiem:

a)

kuri ir pietiekami ieinteresēti; vai

b)

ja dalībvalsts administratīvi procesuālajās tiesībās tas paredzēts kā priekšnoteikums – kuru tiesības ir aizskartas;

ir iespēja pārskatīšanas kārtībā ierosināt lietu tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā struktūrā, kas izveidota ar tiesību aktiem, lai apstrīdētu tādu lēmumu, darbību vai bezdarbības būtības vai procesuālo likumību, uz kuru attiecas šīs direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību.

2.   Dalībvalstis nosaka, kurā stadijā minētos lēmumus, darbības vai bezdarbību var apstrīdēt.

3.   Dalībvalstis nosaka, kas tieši uzskatāms par pietiekamu ieinteresētību un tiesību aizskārumu, paturot prātā mērķi – attiecīgajai sabiedrības daļai nodrošināt tiesas pieejamību. Tālab šā panta 1. punkta a) apakšpunkta sakarā jebkuras 1. panta 2. punktā minētajām prasībām atbilstošas nevalstiskās organizācijas interesi uzskata par pietiekamu. Uzskata arī, ka šādām organizācijām ir tiesības, kas var tikt aizskartas, kā noteikts šā panta 1. punkta b) apakšpunktā.

4.   Šā panta noteikumi neliedz lietu nodot iepriekšējai izskatīšanai administratīvā iestādē, un – ja valsts tiesību aktos ir šāda prasība – tie neietekmē prasību pirms juridiskās pārskatīšanas procedūras piemērošanas izmantot visas iespējas administratīvajā pārskatīšanas procedūrā.

Visām šīm procedūrām jābūt godīgām, taisnīgām, laicīgām un ne pārmērīgi dārgām.

5.   Lai veicinātu šā panta noteikumu efektivitāti, dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama praktiska informācija par piekļuvi administratīvajām un tiesu pārskatīšanas procedūrām.

12. pants

1.   Dalībvalstis un Komisija apmainās ar informāciju par gūto pieredzi šīs direktīvas piemērošanā.

2.   Jo īpaši dalībvalstis informē Komisiju par jebkādiem kritērijiem un/vai limitiem, kas pieņemti, lai atlasītu attiecīgos projektus, saskaņā ar 4. panta 2. punktu.

3.   Pamatojoties uz minēto informācijas apmaiņu, Komisija, ja ir nepieciešams, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei papildu priekšlikumus, lai nodrošinātu ka šo direktīvu piemēro pietiekami koordinētā veidā.

13. pants

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

14. pants

Direktīvu 85/337/EEK, kā tā grozīta ar direktīvām, kas minētas V pielikuma A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem V pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas VI pielikumā.

15. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

16. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2011. gada 13. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. SZPUNAR

(1)  OV C 248, 25.8.2011., 154. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2011. gada 13. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 15. novembra lēmums.

(3)  OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp.

(4)  Sk. VI pielikuma A daļu.

(5)  OV L 24, 29.1.2008., 8. lpp.

(6)  OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.

I PIELIKUMS

PROJEKTI, KAS MINĒTI 4. PANTA 1. PUNKTĀ

1.

Naftas pārstrādes rūpnīcas (izņemot uzņēmumus, kas no naftas ražo vienīgi smērvielas) un iekārtas 500 un vairāk tonnu ogļu vai degakmens gazifikācijai vai šķidrināšanai dienā.

2.

a)

Termoelektrostacijas un citas iekšdedzes iekārtas ar 300 megavatu vai lielāku siltuma jaudu;

b)

atomelektrostacijas un citi kodolreaktori, ietverot šādu atomelektrostaciju vai kodolreaktoru izjaukšanu vai to ekspluatācijas pārtraukšanu (1) (izņemot pētījumu iekārtas šķelšanās un bagātināšanās materiālu ražošanai un konversijai, kuru maksimālā jauda nepārsniedz 1 kilovatu nepārtraukta siltuma daudzuma).

3.

a)

Iekārtas kodoldegvielas ar samazinātu radioaktivitāti pārstrādei;

b)

iekārtas, kas konstruētas:

i)

kodoldegvielas ražošanai vai bagātināšanai;

ii)

kodoldegvielas ar samazinātu radioaktivitāti vai augstas pakāpes radioaktīvu atkritumu apstrādei;

iii)

kodoldegvielas ar samazinātu radioaktivitāti galējai noglabāšanai;

iv)

vienīgi radioaktīvo atkritumu galējai noglabāšanai;

v)

vienīgi kodoldegvielas ar samazinātu radioaktivitāti vai radioaktīvo atkritumu glabāšanai (plānota ilgāk par 10 gadiem) no to ražošanas vietas atšķirīgā vietā.

4.

a)

Rūpnīca čuguna un tērauda sākotnējai kausēšanai;

b)

iekārtas neapstrādātu krāsaino metālu ražošanai no rūdas, koncentrātiem vai sekundārām izejvielām metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesos.

5.

Iekārtas azbesta ieguvei un azbesta un azbestu saturošu vielu apstrādei un pārstrādei: azbesta cementa ražojumiem ar ražošanas apjomu gadā, kas pārsniedz 20 000 tonnu pabeigtu ražojumu, abrazīviem materiāliem ar ražošanas apjomu gadā, kas pārsniedz 50 tonnu pabeigtu ražojumu, un citiem azbesta izmantošanas veidiem ar izlietojumu, kas pārsniedz 200 tonnu gadā.

6.

Ķīmiskās rūpnīcas, t. i., tās iekārtas vielu ražošanai rūpnīcu mērogā, izmantojot ķīmiskās konversijas procesus, kuros vairākas vienības tiek pretstatītas un funkcionāli pielāgotas viena otrai un kuras ir paredzētas:

a)

pamata organisko ķīmisko vielu ražošanai;

b)

pamata neorganisko ķīmisko vielu ražošanai;

c)

fosforu, slāpekli vai kāliju saturoša mēslojuma (vienkārša mēslojuma vai maisījuma) ražošanai;

d)

augu aizsardzības produktu un biocīdu ražošanai;

e)

pamata farmaceitisko preču ražošanai, izmantojot ķīmisku vai bioloģisku procesu;

f)

sprāgstvielu ražošanai.

7.

a)

Tālsatiksmes dzelzceļa līniju un lidostu (2) ar pamata skrejceļu, kura garums ir 2 100 m vai vairāk, būve;

b)

automaģistrāļu un ātrgaitas šoseju būve (3);

c)

jauna četru joslu ceļa būve vai esošo divu vai mazāk joslu ceļu joslu pārdalīšana un/vai ceļu paplašināšana tā, lai nodrošinātu četras vai vairākas joslas, ja šāds jauns ceļš vai pārgrupēta un/vai paplašināta ceļa daļa ir 10 km vai vairāk nepārtrauktā garumā.

8.

a)

Iekšzemes ūdensceļi un ostas iekšzemes ūdenstransporta satiksmei, kas var uzņemt kuģus, kuru masa pārsniedz 1 350 tonnu;

b)

tirdzniecības ostas, iekraušanas un izkraušanas kuģu piestātnes ārpus ostām, kas savienotas ar zemi (izņemot prāmju piestātnes) un kas var uzņemt kuģus, kuru masa pārsniedz 1 350 tonnu.

9.

Atkritumu noglabāšanas iekārtas bīstamo atkritumu sadedzināšanai, ķīmiskai apstrādei, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem (4) I pielikumā zem nosaukuma D9, vai bīstamo atkritumu aprakšanai, kā definēts minētās direktīvas 3. panta 2. punktā.

10.

Atkritumu noglabāšanas iekārtas nebīstamo atkritumu sadedzināšanai vai ķīmiskai apstrādei, kā noteikts Direktīvas 2008/98/EK I pielikumā zem nosaukuma D9, kuru ražošanas jauda pārsniedz 100 tonnu dienā.

11.

Pazemes ūdeņu ieguve vai mākslīga pazemes ūdeņu papildināšana, ja iegūtā vai ievadītā ūdens daudzums gadā ir līdzvērtīgs vai pārsniedz 10 miljonus kubikmetru.

12.

a)

Projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem, ja minētais pārvietošanas mērķis ir novērst iespējamo ūdens iztrūkumu un ja pārvietotā ūdens daudzums pārsniedz 100 miljonus kubikmetru gadā;

b)

visos pārējos gadījumos – projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem, ja vairākos gados vidējā novadīšanas baseina plūsma pārsniedz 2 000 miljonus kubikmetru gadā un ja pārvietotā ūdens daudzums pārsniedz 5 % no minētās plūsmas.

Abos gadījumos dzeramā ūdens pievadīšana pa caurulēm ir izslēgta.

13.

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuru ražošanas jauda pārsniedz 150 000 cilvēka ekvivalentu, kas ir līdzvērtīga Padomes Direktīvas 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (5) 2. panta 6. punktā paredzētajai jaudai.

14.

Naftas un dabasgāzes ieguve komerciāliem mērķiem, ja iegūtais daudzums pārsniedz 500 tonnas dienā attiecībā uz naftu un 500 000 m3 dienā attiecībā uz gāzi.

15.

Dambji un citas iekārtas, kas konstruētas ūdens uzkrāšanai vai pastāvīgai glabāšanai, ja jaunā vai papildu ūdens daudzums, kas uzkrāts vai saglabāts, pārsniedz 10 miljonus kubikmetru.

16.

Cauruļvadi, kuru diametrs pārsniedz 800 mm un garums – 40 km:

a)

gāzes, naftas un ķīmisko vielu transportam;

b)

oglekļa dioksīda (CO2) plūsmu transportēšanai, lai tās ģeoloģi uzglabātu, tostarp saistītās kompresijas stacijas.

17.

Kompleksi intensīvai putnu un cūku audzēšanai ar vairāk nekā:

a)

85 000 vietām broileriem, 60 000 vietām dējējvistām;

b)

3 000 vietām nobarojamām cūkām (virs 30 kg); vai

c)

900 vietām sivēnmātēm.

18.

Rūpnieciskās ražotnes:

a)

celulozes ražošanai no koka vai citiem šķiedru materiāliem;

b)

papīra un kartona ražošanai ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 200 tonnu dienā.

19.

Karjeri vai atklātas izrakteņu ieguves vietas, ja to laukuma platība pārsniedz 25 hektārus, vai kūdras ieguves vietas, ja to laukuma platība pārsniedz 150 hektāru.

20.

Elektroenerģijas gaisvadu līniju būvniecība, kurām ir 220 kV vai lielāks spriegums un vairāk nekā 15 km liels garums.

21.

Iekārtas naftas, naftas ķīmijas produktu vai ķīmijas produktu glabāšanai ar 200 000 tonnu vai lielāku ietilpību.

22.

Uzglabāšanas vietas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/31/EK (2009. gada 23. aprīlis) par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu (6).

23.

Iekārtas CO2 plūsmu uztveršanai, lai tās ģeoloģiski uzglabātu saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK, no šajā pielikumā minētajām iekārtām, kā arī tad, ja gadā uztvertais CO2 apjoms ir 1,5 megatonnas vai lielāks.

24.

Visas šajā pielikumā uzskaitīto projektu izmaiņas vai paplašināšana, ja šīs izmaiņas vai paplašinājums pats atbilst robežvērtībām, ja tādas ir noteiktas šajā pielikumā.

(1)  Atomelektrostacijas un citi kodolreaktori vairs nav uzskatāmi par šādām iekārtām, ja visa kodoldegviela un citi radioaktīvie elementi tiek pastāvīgi aizvesti no iekārtas atrašanās vietas.

(2)  Šajā direktīvā “lidosta” ir lidosta, kas atbilst 1944. gada Čikāgas Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dibināšanas konvencijas (14. pielikums) definīcijai.

(3)  Šajā direktīvā “ātrgaitas šoseja” ir šoseja, kas atbilst 1975. gada 15. novembra Eiropas Līguma par galvenajām starptautiskajām maģistrālēm definīcijai.

(4)  OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.

(5)  OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.

(6)  OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.

II PIELIKUMS

PROJEKTI, KAS MINĒTI 4. PANTA 2. PUNKTĀ

1.   ZEMKOPĪBA, MEŽKOPĪBA UN AKVAKULTŪRA

a)

Projekti lauku zemes īpašumu pārstrukturēšanai;

b)

projekti neapstrādātās zemes vai daļēji neskarto platību izmantošanai zemkopībā;

c)

ūdens apsaimniekošanas projekti zemkopībā, ietverot apūdeņošanas un zemes drenēšanas projektus;

d)

sākotnējā apmežošana un atmežošana, lai pārietu uz citu zemes izmantošanas veidu;

e)

intensīvās lopkopības kompleksi (projekti, kas nav ietverti I pielikumā);

f)

intensīvā zivju audzēšana;

g)

jūras teritoriju apguve.

2.   IEGUVES RŪPNIECĪBA

a)

Akmeņlauztuves, derīgo izrakteņu ieguve atklātos karjeros un kūdras ieguve (projekti, kas nav ietverti I pielikumā);

b)

pazemes raktuves;

c)

derīgo izrakteņu ieguve, veicot jūras vai upju bagarēšanu;

d)

dziļurbumi, jo īpaši:

i)

ģeotermālais urbums;

ii)

urbums radioaktīvo atkritumu glabāšanai;

iii)

urbums ūdens apgādei;

izņemot urbumus augsnes stabilitātes pārbaudei;

e)

virszemes rūpnieciskās iekārtas ogļu, naftas, dabas gāzes un rūdu, kā arī degakmens ieguvei.

3.   ENERĢIJAS RŪPNIECĪBA

a)

Rūpnieciskās iekārtas elektrības, tvaiku un karstā ūdens ražošanai (projekti, kas nav iekļauti I pielikumā);

b)

rūpnieciskās iekārtas elektrības, tvaika un karstā ūdens pārvietošanai; elektroenerģijas pārraidīšana pa gaisvadu elektrolīnijām (projekti, kas nav ietverti I pielikumā);

c)

dabas gāzes virszemes glabāšana;

d)

deggāzu pazemes glabāšana;

e)

fosilā kurināmā virszemes glabāšana;

f)

brikešu rūpnieciskā ražošana no oglēm un brūnoglēm;

g)

iekārtas radioaktīvo atkritumu pārstrādei un glabāšanai (ja tās nav iekļautas I pielikumā);

h)

iekārtas hidroelektroenerģijas ražošanai;

i)

iekārtas vēja izmantošanai, lai ražotu enerģiju (vēja saimniecības);

j)

iekārtas CO2 plūsmu uztveršanai no šīs direktīvas I pielikumā neminētām iekārtām, lai šādas plūsmas ģeoloģiski uzglabātu saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK.

4.   METĀLU RAŽOŠANA UN APSTRĀDE

a)

Iekārtas čuguna vai tērauda ražošanai (pirmā vai otrā sakausējuma), ietverot nepārtrauktu liešanu;

b)

iekārtas melno metālu apstrādei:

i)

karstās velmētavas;

ii)

smēdes ar āmuriem;

iii)

metālu aizsargpārklājumu uzkausēšanai;

c)

melno metālu lietuves;

d)

iekārtas krāsaino metālu kausēšanai, ietverot to leģēšanu, izņemot dārgmetālus, ietverot reģenerētos produktus (attīrīšana, liešana lietnē utt.);

e)

iekārtas metālu un plastikāta materiālu virsmas apstrādei, izmantojot elektrolītisku vai ķīmisku procesu;

f)

transportlīdzekļu ražošana un komplektēšana un transportlīdzekļu dzinēju ražošana;

g)

kuģu būvētavas;

h)

iekārtas lidmašīnu būvēšanai un remontēšanai;

i)

dzelzceļa iekārtu ražošana;

j)

sprāgstvielu štancēšana;

k)

iekārtas metāla rūdu kausēšanai un aglomerācijai.

5.   IEGUVES NOZARE

a)

Koksa krāsnis (sausā ogļu pārtvaice);

b)

cementa ražošanas iekārtas;

c)

iekārtas azbesta ražošanai un azbesta izstrādājumu izgatavošanai (projekti, kas nav iekļauti I pielikumā);

d)

iekārtas stikla, to skaitā arī stikla šķiedras, ražošanai;

e)

iekārtas minerālo vielu kausēšanai, to skaitā minerālo šķiedru ražošanai;

f)

keramikas produktu izgatavošana, tos apdedzinot, jo īpaši jumta kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, keramikas trauku vai porcelāna izgatavošana.

6.   ĶĪMIJAS RŪPNIECĪBA (PROJEKTI, KAS NAV IETVERTI I PIELIKUMĀ)

a)

Starpproduktu apstrāde un ķīmisko vielu ražošana;

b)

pesticīdu un farmaceitisko preču, krāsu un laku, elastomēru un peroksīdu ražošana;

c)

glabāšanas iekārtas naftai, petroķīmiskiem un ķīmiskiem ražojumiem.

7.   PĀRTIKAS RŪPNIECĪBA

a)

Augu un dzīvnieku eļļu un tauku ražošana;

b)

dzīvnieku un augu izcelsmes produktu iepakošana un konservēšana;

c)

piena produktu ražošana;

d)

brūvēšana un iesala gatavošana;

e)

konditorejas izstrādājumu un sīrupa ražošana;

f)

iekārtas dzīvnieku kaušanai;

g)

rūpnieciskās cietes ražošanas iekārtas;

h)

zivju produktu un zivju eļļas fabrikas;

i)

cukura fabrikas.

8.   TEKSTILA, ĀDAS, KOKSNES UN PAPĪRA RŪPNIECĪBA

a)

Rūpnieciskās ražotnes papīra un kartona ražošanai (projekti, kas nav iekļauti I pielikumā);

b)

rūpnīcas šķiedru vai tekstila pirmapstrādei (tādas darbības kā mazgāšana, balināšana, merserizēšana) vai to krāsošanai;

c)

rūpnīcas ādu miecēšanai;

d)

celulozes apstrādes un ražošanas iekārtas.

9.   GUMIJAS RŪPNIECĪBA

Uz elastomēru bāzes veidotu produktu ražošana un pārstrāde.

10.   Infrastruktūras projekti:

a)

rūpniecisko kompleksu celtniecības projekti;

b)

pilsētu celtniecības projekti, ietverot tirdzniecības centru un autostāvvietu celtniecību;

c)

dzelzceļu būve un preču pārkraušanas vietu un pārsēšanās terminālu celtniecība (projekti, kas nav iekļauti I pielikumā);

d)

lidlauku būve (projekti, kas nav iekļauti I pielikumā);

e)

ceļu, ostu būve, to skaitā zvejniecības ostu būve (projekti, kas nav iekļauti I pielikumā);

f)

to iekšzemes ūdensceļu būve, kas nav iekļauti I pielikumā; kanalizācijas un plūdu novēršanas darbi;

g)

dambji un citas iekārtas, kas konstruētas, lai noturētu ūdeni vai uzglabātu to ilgstošu laika periodu (projekti, kas nav iekļauti I pielikumā);

h)

tramvaju sliedes, virszemes un pazemes dzelzceļi, gaisa tilti vai līdzīgas konkrēta tipa brauktuves, kas tiek izmantotas vienīgi vai galvenokārt pasažieru transportēšanai;

i)

naftas un gāzes cauruļvadu iekārtas un cauruļvadi CO2 plūsmu transportēšanai, lai tās ģeoloģiski uzglabātu (I pielikumā neiekļautie projekti);

j)

garas distances ūdensvadu ierīkošana;

k)

darbs krastā, lai novērstu eroziju, un piejūras darbi, ar kuriem var pārveidot krastu, uzbūvējot, piemēram, dambjus, molus, aizsprostus, un citi jūras aizsardzības darbi, izņemot šo būvju uzturēšanu un pārbūvēšanu;

l)

pazemes ūdeņu ieguve vai mākslīga pazemes ūdeņu papildināšana, kas nav iekļauta I pielikumā;

m)

darbi, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem, kas nav iekļauti I pielikumā.

11.   CITI PROJEKTI

a)

Pastāvīgie sacensību un testa treki motorizētiem transporta līdzekļiem;

b)

iekārtas atkritumu noglabāšanai (projekti, kas nav ietverti I pielikumā);

c)

notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (projekti, kas nav ietverti I pielikumā);

d)

dūņu nogulsnēšanas vietas;

e)

melno metālu metāllūžņu, to skaitā metāllūžņos nododamo transporta līdzekļu, glabāšana;

f)

dzinēju, turbīnu un reaktoru pārbaudes stendi;

g)

mākslīgo minerālu šķiedru ražošanas iekārtas;

h)

iekārtas sprāgstvielu reģenerēšanai vai iznīcināšanai;

i)

tādu dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādes vietas, kas nav paredzēti izmantošanai pārtikā.

12.   TŪRISMS UN ATPŪTA

a)

Slēpotāju pacēlāji, lifti un bugeļi un ar tiem saistīti uzlabojumi;

b)

jahtu ostas;

c)

brīvdienu ciematiņi un viesnīcu kompleksi ārpus pilsētas robežām un ar to saistīti attīstības pasākumi;

d)

pastāvīgās kempinga vietas un autofurgonu stāvvietas;

e)

tematiskie parki.

13.

a)

Jebkādas izmaiņas vai papildinājumi projektos, kas uzskaitīti I vai šajā pielikumā, kas jau ir apstiprināti, paveikti vai ir veikšanas procesā un kam var būt būtiska negatīva ietekme uz vidi (projekta izmaiņas vai paplašinājums, kas nav ietverts I pielikumā);

b)

tajos projektos I pielikumā, kas veikti vienīgi vai galvenokārt, lai attīstītu un pārbaudītu jaunas metodes vai produktus, un kas nav izmantoti vairāk kā divus gadus.

III PIELIKUMS

4. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTIE ATLASES KRITĒRIJI

1.   PROJEKTU ĪPAŠĪBAS

Projektu īpašības jāapsver, jo īpaši ņemot vērā:

a)

projekta apjomu;

b)

saistību ar citiem projektiem;

c)

dabas resursu izlietošanu;

d)

atkritumu rašanos;

e)

piesārņojumu un traucējumus;

f)

katastrofu riska pakāpi, jo īpaši ņemot vērā izmantojamās vielas vai tehnoloģijas.

2.   PROJEKTU ATRAŠANĀS VIETA

Jāņem vērā to ģeogrāfisko apgabalu vides jutīgums, kurus projekti var ietekmēt, jo īpaši ņemot vērā:

a)

pastāvošo zemes izmantošanu;

b)

dabas resursu relatīvo bagātību, kvalitāti un spēju reģenerēties šajā apgabalā;

c)

dabiskās vides absorbcijas spēju, pievēršot īpašu uzmanību šādām zonām:

i)

mitrzemes;

ii)

piekrastes zonas;

iii)

kalnu un mežu zonas;

iv)

dabas rezervāti un parki;

v)

teritorijas, kas ir klasificētas vai aizsargātas saskaņā ar dalībvalstu likumiem; īpaši aizsargātās teritorijas, kuras dalībvalstis nozīmējušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (1) un Padomes Direktīvu 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (2);

vi)

teritorijas, kurās Savienības tiesību aktos noteiktie vides kvalitātes standarti jau ir pārsniegti;

vii)

blīvi apdzīvotas teritorijas;

viii)

ainavas, kas ir nozīmīgas no vēstures, kultūras un arheoloģijas viedokļa.

3.   IESPĒJAMĀS IETEKMES PAZĪMES

Projektu iespējamā nozīmīgā ietekme jāņem vērā saistībā ar kritērijiem, kas paredzēti 1. un 2. punktā, un jo īpaši ņemot vērā:

a)

ietekmes pakāpi (ietekmētās populācijas ģeogrāfiskais apgabals un izmērs);

b)

ietekmes pārrobežu raksturu;

c)

ietekmes svarīgumu un sarežģītību;

d)

ietekmes iespējamību;

e)

ietekmes ilgumu, biežumu un atgriezeniskumu.

(1)  OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.

(2)  OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

IV PIELIKUMS

5. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀ INFORMĀCIJA

1.

Projekta apraksts, kurā jo īpaši ietverts:

a)

visa projekta fizisko pazīmju raksturojums un zemes izmantošanas prasības tā konstruēšanas un darbības fāžu laikā;

b)

ražošanas procesu galveno pazīmju raksturojums, piemēram, izlietoto materiālu iedaba un daudzums;

c)

to paredzamo atkritumu un izplūdes aprēķins pēc tipa un daudzuma (ūdens, gaisa un augsnes piesārņojums, troksnis, vibrācija, gaisma, karstums, radiācija utt.), ko izraisījusi ierosinātā projekta darbošanās.

2.

Īss galveno alternatīvu apraksts, kuras izpētījis attīstītājs, un šīs izvēles galvenā iemesla norādījums, ņemot vērā ietekmi uz vidi.

3.

To vides aspektu apraksts, kurus ierosinātais projekts var būtiski ietekmēt, jo īpaši populāciju, faunu, augsni, ūdeni, gaisu, klimatiskos faktorus, materiālos īpašumus, ietverot arhitektūras un arheoloģisko mantojumu, ainavu un iepriekš minēto faktoru savstarpējo mijiedarbību.

4.

Ierosinātā projekta iespējamās ietekmes uz vidi apraksts (1), ko izraisa:

a)

projekta pastāvēšana;

b)

dabas resursu izlietošana;

c)

piesārņotāju noplūde, traucējumu radīšana un atkritumu iznīcināšana.

5.

Attīstītāja sniegtais apraksts par izmantotajām aprēķināšanas metodēm, lai novērtētu 4. punktā minēto ietekmi uz vidi.

6.

Paredzēto pasākumu apraksts, lai novērstu, samazinātu un, ja tas ir iespējams, kompensētu jebkādu būtisku negatīvu ietekmi uz vidi.

7.

Netehnisks kopsavilkums par informāciju, kas sniegta zem 1. līdz 6. virsraksta.

8.

Norāde uz jebkādām grūtībām (tehniskie trūkumi vai prasmes trūkums), ar kādām sastapies attīstītājs, iegūstot pieprasīto informāciju.

(1)  Šajā aprakstā būtu jāietver projekta tiešā ietekme un jebkāda tā netiešā, sekundārā, kopīgā, īstermiņa, vidēji ilga termiņa un ilgtermiņa, pastāvīga un pagaidu, pozitīva un negatīva ietekme.

V PIELIKUMS

A   DAĻA

Atceltā direktīva ar sekojošo grozījumu sarakstu

(minēti 14. pantā)

Padomes Direktīva 85/337/EEK

(OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp.)

 

Padomes Direktīva 97/11/EK

(OV L 73, 14.3.1997., 5. lpp.)

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/35/EK

(OV L 156, 25.6.2003., 17. lpp.)

tikai 3. pants

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/31/EK

(OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.)

tikai 31. pants

B   DAĻA

Termiņu saraksts transponēšanai valsts tiesību aktos

(minēti 14. pantā)

Direktīva

Termiņš transponēšanai

85/337/EEK

1988. gada 3. jūlijs

97/11/EK

1999. gada 14. marts

2003/35/EK

2005. gada 25. jūnijs

2009/31/EK

2011. gada 25. jūnijs

VI PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 85/337/EEK

Šī direktīva

1. panta 1. punkts

1. panta 1. punkts

1. panta 2. punkts, pirmā daļa

1. panta 2. punkts, ievadfrāze

1. panta 2. punkts, otrā daļa, ievadfrāze

1. panta 2. punkta a) apakšpunkts, ievadfrāze

1. panta 2. punkts, otrā daļa, pirmais ievilkums

1. panta 2. punkta a) apakšpunkts, pirmais ievilkums

1. panta 2. punkts, otrā daļa, otrais ievilkums

1. panta 2. punkta a) apakšpunkts, otrais ievilkums

1. panta 2. punkts, trešā daļa

1. panta 2. punkta b) apakšpunkts

1. panta 2. punkts, ceturtā daļa

1. panta 2. punkta c) apakšpunkts

1. panta 2. punkts, piektā daļa

1. panta 2. punkta d) apakšpunkts

1. panta 2. punkts, sestā daļa

1. panta 2. punkta e) apakšpunkts

1. panta 3. punkts

1. panta 2. punkta f) apakšpunkts

1. panta 4. punkts

1. panta 3. punkts

1. panta 5. punkts

1. panta 4. punkts

2. panta 1. punkts

2. panta 1. punkts

2. panta 2. punkts

2. panta 2. punkts

2. panta 2.a punkts

2. panta 3. punkts

2. panta 3. punkts

2. panta 4. punkts

3. pants, ievadfrāze

3. pants, ievadfrāze

3. pants, pirmais ievilkums

3. panta a) punkts

3. pants, otrais ievilkums

3. panta b) punkts

3. pants, trešais ievilkums

3. panta c) punkts

3. pants, ceturtais ievilkums

3. panta d) punkts

4. pants

4. pants

5. panta 1. punkts

5. panta 1. punkts

5. panta 2. punkts

5. panta 2. punkts

5. panta 3. punkts, ievadfrāze

5. panta 3. punkts, ievadfrāze

5. panta 3. punkts, pirmais ievilkums

5. panta 3. punkta a) apakšpunkts

5. panta 3. punkts, otrais ievilkums

5. panta 3. punkta b) apakšpunkts

5. panta 3. punkts, trešais ievilkums

5. panta 3. punkta c) apakšpunkts

5. panta 3. punkts, ceturtais ievilkums

5. panta 3. punkta d) apakšpunkts

5. panta 3. punkts, piektais ievilkums

5. panta 3. punkta e) apakšpunkts

5. panta 4. punkts

5. panta 4. punkts

6. pants

6. pants

7. panta 1. punkts, ievadfrāze

7. panta 1. punkts, pirmā daļa, ievadfrāze

7. panta 1. punkta a) apakšpunkts

7. panta 1. punkts, pirmā daļa, a) punkts

7. panta 1. punkta b) apakšpunkts

7. panta 1. punkts, pirmā daļa, b) punkts

7. panta 1. punkts, pēdējā frāze

7. panta 1. punkts, otrā daļa

7. panta 2. punkts līdz 7. panta 5. punkts

7. panta 2. punkts līdz 7. panta 5. punkts

8. pants

8. pants

9. panta 1. punkts, ievadfrāze

9. panta ievadfrāze

9. panta 1. punkts, pirmais ievilkums

9. panta 1. punkta a) apakšpunkts

9. panta 1. punkts, otrais ievilkums

9. panta 1. punkta b) apakšpunkts

9. panta 1. punkts, trešais ievilkums

9. panta 1. punkta c) apakšpunkts

9. panta 2. punkts

9. panta 2. punkts

10. pants

10. pants

10.a pants, pirmā daļa

11. panta 1. punkts

10.a pants, otrā daļa

11. panta 2. punkts

10.a pants, trešā daļa

11. panta 3. punkts

10.a pants, ceturtā un piektā daļa

11. panta 4. punkts, pirmā un otrā daļa

10.a pants, sestā daļa

11. panta 5. punkts

11. panta 1. punkts

12. panta 1. punkts

11. panta 2. punkts

12. panta 2. punkts

11. panta 3. punkts

—

11. panta 4. punkts

12. panta 3. punkts

12. panta 1. punkts

—

12. panta 2. punkts

13. pants

—

14. pants

—

15. pants

14. pants

16. pants

I pielikums, 1. punkts

I pielikums, 1. punkts

I pielikums, 2. punkts, pirmais ievilkums

I pielikums, 2. punkta a) apakšpunkts

I pielikums, 2. punkts, otrais ievilkums

I pielikums, 2. punkta b) apakšpunkts

I pielikums, 3. punkta a) apakšpunkts

I pielikums, 3. punkta a) apakšpunkts

I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkts, ievadfrāze

I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkts, ievadfrāze

I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkts, pirmais ievilkums

I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkta i) punkts

I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkts, otrais ievilkums

I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkta ii) punkts

I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkts, trešais ievilkums

I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkta iii) punkts

I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkts, ceturtais ievilkums

I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkta iv) punkts

I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkts, piektais ievilkums

I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkta v) punkts

I pielikums, 4. punkts, pirmais ievilkums

I pielikums, 4. punkta a) apakšpunkts

I pielikums, 4. punkts, otrais ievilkums

I pielikums, 4. punkta b) apakšpunkts

I pielikums, 5. punkts

I pielikums, 5. punkts

I pielikums, 6. punkts, ievadfrāze

I pielikums, 6. punkts, ievadfrāze

I pielikums, 6. punkta i) apakšpunkts

I pielikums, 6. punkta a) apakšpunkts

I pielikums, 6. punkta ii) apakšpunkts

I pielikums, 6. punkta b) apakšpunkts

I pielikums, 6. punkta iii) apakšpunkts

I pielikums, 6. punkta c) apakšpunkts

I pielikums, 6. punkta iv) apakšpunkts

I pielikums, 6. punkta d) apakšpunkts

I pielikums, 6. punkta v) apakšpunkts

I pielikums, 6. punkta e) apakšpunkts

I pielikums, 6. punkta vi) apakšpunkts

I pielikums, 6. punkta f) apakšpunkts

I pielikums, 7.–15. punkts

I pielikums, 7.–15. punkts

I pielikums, 16. punkts, ievadfrāze

I pielikums, 16. punkts, ievadfrāze

I pielikums, 16. punkts, pirmais ievilkums

I pielikums, 16. punkta a) apakšpunkts

I pielikums, 16. punkts, otrais ievilkums

I pielikums, 16. punkta b) apakšpunkts

I pielikums, 17.–21. punkts

I pielikums, 17.–21. punkts

I pielikums, 22. punkts

I pielikums, 24. punkts

I pielikums, 23. punkts

I pielikums, 22. punkts

I pielikums, 24. punkts

I pielikums, 23. punkts

II pielikums, 1. punkts

II pielikums, 1. punkts

II pielikums, 2. punkta a), b) un c) apakšpunkts

II pielikums, 2. punkta a), b) un c) apakšpunkts

II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkts, ievadfrāze

II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkts, ievadfrāze

II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkts, pirmais ievilkums

II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkta i) punkts

II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkts, otrais ievilkums

II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkta ii) punkts

II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkts, trešais ievilkums

II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkta iii) punkts

II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkts, pēdējā frāze

II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkts, pēdējā frāze

II pielikums, 2. punkta e) apakšpunkts

II pielikums, 2. punkta e) apakšpunkts

II pielikums, 3.–12. punkts

II pielikums, 3.–12. punkts

II pielikums, 13. punkts, pirmais ievilkums

II pielikums, 13. punkta a) apakšpunkts

II pielikums, 13. punkts, otrais ievilkums

II pielikums, 13. punkta b) apakšpunkts

III pielikums, 1. punkts, ievadfrāze

III pielikums, 1. punkts, ievadfrāze

III pielikums, 1. punkts, pirmais ievilkums

III pielikums, 1. punkta a) apakšpunkts

III pielikums, 1. punkts, otrais ievilkums

III pielikums, 1. punkta b) apakšpunkts

III pielikums, 1. punkts, trešais ievilkums

III pielikums, 1. punkta c) apakšpunkts

III pielikums, 1. punkts, ceturtais ievilkums

III pielikums, 1. punkta d) apakšpunkts

III pielikums, 1. punkts, piektais ievilkums

III pielikums, 1. punkta e) apakšpunkts

III pielikums, 1. punkts, sestais ievilkums

III pielikums, 1. punkta f) apakšpunkts

III pielikums, 2. punkts, ievadfrāze

III pielikums, 2. punkts, ievadfrāze

III pielikums, 2. punkts, pirmais ievilkums

III pielikums, 2. punkta a) apakšpunkts

III pielikums, 2. punkts, otrais ievilkums

III pielikums, 2. punkta b) apakšpunkts

III pielikums, 2. punkts, trešais ievilkums, ievadfrāze

III pielikums, 2. punkta c) apakšpunkts, ievadfrāze

III pielikums, 2. punkts, trešais ievilkums, a) punkts

III pielikums, 2. punkta c) apakšpunkta i) punkts

III pielikums, 2. punkts, trešais ievilkums, b) punkts

III pielikums, 2. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

III pielikums, 2. punkts, trešais ievilkums, c) punkts

III pielikums, 2. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

III pielikums, 2. punkts, trešais ievilkums, d) punkts

III pielikums, 2. punkta c) apakšpunkta iv) punkts

III pielikums, 2. punkts, trešais ievilkums, e) punkts

III pielikums, 2. punkta c) apakšpunkta v) punkts

III pielikums, 2. punkts, trešais ievilkums, f) punkts

III pielikums, 2. punkta c) apakšpunkta vi) punkts

III pielikums, 2. punkts, trešais ievilkums, g) punkts

III pielikums, 2. punkta c) apakšpunkta vii) punkts

III pielikums, 2. punkts, trešais ievilkums, h) punkts

III pielikums, 2. punkta c) apakšpunkta viii) punkts

III pielikums, 3. punkts, ievadfrāze

III pielikums, 3. punkts, ievadfrāze

III pielikums, 3. punkts, pirmais ievilkums

III pielikums, 3. punkta a) apakšpunkts

III pielikums, 3. punkts, otrais ievilkums

III pielikums, 3. punkta b) apakšpunkts

III pielikums, 3. punkts, trešais ievilkums

III pielikums, 3. punkta c) apakšpunkts

III pielikums, 3. punkts, ceturtais ievilkums

III pielikums, 3. punkta d) apakšpunkts

III pielikums, 3. punkts, piektais ievilkums

III pielikums, 3. punkta e) apakšpunkts

IV pielikums, 1. punkts, ievadfrāze

IV pielikums, 1. punkts, ievadfrāze

IV pielikums, 1. punkts, pirmais ievilkums

IV pielikums, 1. punkta a) apakšpunkts

IV pielikums, 1. punkts, otrais ievilkums

IV pielikums, 1. punkta b) apakšpunkts

IV pielikums, 1. punkts, trešais ievilkums

IV pielikums, 1. punkta c) apakšpunkts

IV pielikums, 2. un 3. punkts

IV pielikums, 2. un 3. punkts

IV pielikums, 4. punkts, ievadfrāze

IV pielikums, 4. punkts, pirmā daļa, ievadfrāze

IV pielikums, 4. punkts, pirmais ievilkums

IV pielikums, 4. punkts, pirmā daļa, a) punkts

IV pielikums, 4. punkts, otrais ievilkums

IV pielikums, 4. punkts, pirmā daļa, b) punkts

IV pielikums, 4. punkts, trešais ievilkums

IV pielikums, 4. punkts, pirmā daļa, c) punkts

IV pielikums, 4. punkts, pēdējā frāze

IV pielikums, 5. punkts

IV pielikums, 5. punkts

IV pielikums, 6. punkts

IV pielikums, 6. punkts

IV pielikums, 7. punkts

IV pielikums, 7. punkts

IV pielikums, 8. punkts

—

V pielikums

—

VI pielikums