15.1.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 11/75 |
KOMISIJAS IETEIKUMS
(2011. gada 14. janvāris),
ar ko izveido pamatnostādnes, lai nošķirtu barības sastāvdaļas, barības piedevas, biocīdos produktus un veterinārās zāles
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2011/25/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 767/2009 par barības laišanu tirgū un lietošanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 un atceļ Padomes Direktīvu 79/373/EEK, Komisijas Direktīvu 80/511/EEK, Padomes Direktīvas 82/471/EEK, 83/228/EEK, 93/74/EEK, 93/113/EK un 96/25/EK un Komisijas Lēmumu 2004/217/EK (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Tas, ka tiek nošķirtas barības sastāvdaļas, barības piedevas un citi produkti, piemēram, veterinārās zāles, ietekmē nosacījumus šādu produktu laišanai tirgū atkarībā no attiecīgajiem piemērojamajiem tiesību aktiem. |
(2) |
Barības apritē iesaistītie uzņēmēji un valstu kompetentās kontroles iestādes bieži saskaras ar jautājumiem attiecībā uz to produktu klasifikāciju, kuri varētu apdraudēt barības tirdzniecību visā Eiropas Savienībā. |
(3) |
Lai izvairītos no neatbilstībām attiecībā uz šādu produktu statusu, kā arī lai atvieglotu valsts kompetento iestāžu darbu un palīdzētu ieinteresētajiem uzņēmējiem darboties sistēmā, kas nodrošina atbilstošu tiesiskās noteiktības līmeni, ir jāizveido nesaistošas pamatnostādnes, lai nošķirtu barības sastāvdaļas, barības piedevas un cita veida produktus. |
(4) |
Šajā ieteikumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.
Lai nošķirtu barības sastāvdaļas, barības piedevas un citus produktus, ir jāņem vērā šā ieteikuma pielikumā sniegtās pamatnostādnes.
Briselē, 2011. gada 14. janvārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 229, 1.9.2009., 1. lpp.
PIELIKUMS
PAMATNOSTĀDNES, LAI NOŠĶIRTU BARĪBAS SASTĀVDAĻAS, BARĪBAS PIEDEVAS UN CITUS PRODUKTUS
Šīs pamatnostādnes ir paredzētas, lai palīdzētu valsts kompetentajām iestādēm un barības apritē iesaistītajiem uzņēmējiem īstenot un piemērot attiecīgos tiesību aktus.
Šo pamatnostādņu pamatā ir noteikumi, kas paredzēti tiesiskajā regulējumā, kurš reglamentē dažādu veidu attiecīgos produktus, jo īpaši ņemot vērā tajā noteiktās minēto produktu definīcijas, lai varētu izstrādāt norādes produktu veidu nošķiršanai.
Attiecībā uz jebkuru produktu ierosinātie kritēriji dažādu produktu veidu nošķiršanai nav jāpiemēro pakārtoti, bet vienlaikus, lai izveidotu katra konkrētā produkta profilu, ņemot vērā visas tā īpašības. Nevienu no minētajiem kritērijiem nevar izmantot kā vienīgo kritēriju vai uzskatīt to par prioritāru attiecībā pret citiem kritērijiem.
Analoģiju ar citiem produktiem nedrīkst izmantot kā diskriminējošu kritēriju, taču tā var būt noderīga, lai pārskatītu lēmumu, kas jau pieņemts, piemērojot izveidotos kritērijus. Tomēr to var arī izmantot, lai pārbaudītu konsekvenci.
1. Barības aprites tiesību akti
1.1. Tiesību akti
Attiecīgajos tiesību aktos ir minētas šādas definīcijas.
|
Regulas (EK) Nr. 178/2002 (1) 3. panta 4. punkts: “barība” ir jebkura pārstrādāta, daļēji pārstrādāta vai nepārstrādāta viela vai produkts, tostarp piedevas, ko paredzēts izbarot dzīvniekiem. Papildinot šo plašo barības definīciju, Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. apsvērumā noteikts, ka “barībai var būt šādi veidi: barības sastāvdaļas, barības maisījumi, barības piedevas, premiksi vai ārstnieciskā barība”. |
|
Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. panta 2. punkts: “barības sastāvdaļas”: ir augu vai dzīvnieku izcelsmes produkti, kuru galvenais nolūks ir apmierināt dzīvnieku uztura vajadzības, to dabīgajā stāvoklī, svaigi vai konservēti, un produkti, kas iegūti to rūpnieciskā pārstrādē, un organiskas vai neorganiskas vielas, kas satur vai nesatur barības piedevas, kuras ir paredzētas izmantot dzīvnieku barošanā vai nu kā tādas, vai arī pēc pārstrādes, vai gatavojot kombinēto barību vai kā premiksu nesējus; “nesējs”: ir viela, ko izmanto barības piedevas šķīdināšanai, atšķaidīšanai, izkliedēšanai vai citāda veida fiziskai izmainīšanai, lai veicinātu tās pielietošanu, piemērošanu vai izmantošanu, nemainot tās funkcijas, un kas pašas nekādi neietekmē tehnoloģiskos procesus; “barība, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem”: ir barība, kas var apmierināt īpašu uztura mērķi ar savu īpašo sastāvu vai ražošanas metodi, kas to skaidri nošķir no parastas barības. Barība, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem, neietver ārstniecisko dzīvnieku barību Direktīvas 90/167/EEK izpratnē; “perorāla dzīvnieku barošana”: ir barības ievadīšana gastrointestinālajā traktā caur dzīvnieka muti, lai apmierinātu dzīvnieka ēdināšanas vajadzības un attiecīgi saglabātu veselu dzīvnieku produktivitāti. |
|
Regulas (EK) Nr. 1831/2003 (2) 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts: “lopbarības piedevas” ir vielas, mikroorganismi vai preparāti, izņemot barības sastāvdaļas un premiksus, kas paredzēti pievienošanai lopbarībai vai ūdenim, lai jo īpaši veiktu vienu vai vairākas funkcijas, kuras minētas regulas 5. panta 3. punktā:
|
|
Regulas (EK) Nr. 1831/2003 2. panta 2. punkta h) apakšpunkts: “pārstrādes palīglīdzekļi”: ir visas vielas, kas netiek patērētas kā lopbarība un kuras paredzētas pielietošanai lopbarības vai barošanas sastāvdaļu pārstrādē, lai sasniegtu tehnoloģisko mērķi apstrādes vai pārstrādes laikā, kas var radīt neparedzētu, bet tehnoloģiski neizbēgamu vielas vai tās atvasinājumu atlieku klātbūtni galaproduktā, ja šīm atliekām nav kaitīgas iedarbības uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un tās nerada nekādu tehnoloģisku iedarbību uz gatavo lopbarību. Turklāt Regulas (EK) Nr. 767/2009 11. apsvērums ir formulēts šādi: “(..) Barības sastāvdaļas pirmkārt izmanto, lai apmierinātu dzīvnieku vajadzības, piemēram, pēc enerģijas, barības vielām, minerāliem vai uztura šķiedrām. To ķīmiskais sastāvs parasti nav labi definēts, izņemot to sastāvā esošās pamata uzturvielas. Ietekme, ko var pamatot ar zinātnisku novērtējumu un kas attiecināma tikai uz barības piedevām vai veterināriem medikamentiem, ir izslēdzama no barības sastāvdaļu objektīvā lietojuma. (..)” |
1.2. Ietekme, kas rodas, nošķirot barības sastāvdaļas un barības piedevas
1.2.1.
— “Lopbarības piedevas ir vielas (..), izņemot barības sastāvdaļas”– produkts nevar būt vienlaikus barības sastāvdaļa un lopbarības piedeva.
— “Dzīvnieku uztura vajadzības”– nav iespējams norādīt izsmeļošu attiecīgo elementu sarakstu, taču šādas barības sastāvdaļu īpašības var uzskatīt par vissvarīgākajām:
— “Galvenais nolūks ir apmierināt dzīvnieku uztura vajadzības” un “pirmkārt izmanto, lai apmierinātu dzīvnieku vajadzības”– papildus to parastajai primārajai funkcijai – sniegt dzīvniekiem barības vielas – barības sastāvdaļām var būt citi mērķi, piemēram, ja tās izmanto kā nesējus vai ja tās nav sagremojamas dzīvnieku kuņģa–zarnu traktā. Tas ir saskaņā ar “perorālas dzīvnieku barošanas” mērķiem (“lai apmierinātu dzīvnieka ēdināšanas vajadzības un/vai attiecīgi saglabātu veselu dzīvnieku produktivitāti”), kas atbilst primārajam paredzētajam lietojumam saskaņā ar “barības” definīciju.
1.2.2.
— |
Ražošanas un apstrādes metode – ķīmiskā definīcija un standartizācijas līmenis vai tīrība. Par barības sastāvdaļām var uzskatīt augu vai dzīvnieku izcelsmes produktus to dabīgajā stāvoklī, svaigus vai konservētus, un produktus, kas no tiem iegūti vienkāršas pārstrādes rezultātā, kā arī organiskas vai neorganiskas vielas (piemēram, taukskābes vai kalcija karbonāts). Ķīmiski skaidri definētas vielas, kuras ir attīrītas un kurām ir noteikts standartizācijas līmenis, ko garantējis ražotājs, var uzskatīt par barības piedevām (piemēram, aromātiskā eļļa, kas īpaši iegūta no augu materiāla). Tomēr dažas barības sastāvdaļas ir ķīmiski skaidri definētas vielas un standartizētas (piemēram, saharoze). Savukārt dabīgi produkti no veseliem augiem un to daļām vai to produkti, kam veikta ierobežota fiziska apstrāde, piemēram, saberšana, malšana vai žāvēšana, ir uzskatāmi par barības sastāvdaļām. |
— |
Nekaitīgums un izmantošanas režīms. Ja ar dzīvnieku vai cilvēku veselību saistītu iemeslu dēļ ir nepieciešams noteikt produkta maksimālo daudzumu dienas devā, tad produktu var klasificēt kā piedevu. Tomēr arī uz dažām barības sastāvdaļām attiecina maksimālo pievienošanas proporciju. Barības piedevu statuss varētu attiekties uz plašāku darbības jomu, lai varētu efektīvāk pārvaldīt produktu saistībā ar tā stabilitāti, viendabīgumu un attiecībā uz pārāk lielu devu. Barības piedevas parasti pievieno zemās proporcijās. Tomēr arī daudzas barības sastāvdaļas, piemēram, minerālsāļus, barības devā pievieno nelielā proporcijā. |
— |
Funkcijas. Barības piedevas ir definētas pēc to funkcijām, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. panta 3. punktā. Tomēr šīs funkcijas nav raksturīgas tikai barības piedevām. Tādējādi barības sastāvdaļām var arī būt piedevu funkcijas (piemēram, biezinātāja funkcijas), bet tas nedrīkst būt vienīgais paredzētais izmantošanas veids. |
2. Biocīdie produkti
2.1. Tiesību akti
Attiecīgajos tiesību aktos ir minētas šādas definīcijas.
|
Direktīvas 98/8/EK (3) 2. panta 1. punkts: “biocīdie produkti”: aktīvās vielas un preparāti, kas satur vienu vai vairākas aktīvās vielas un lietotājam piegādātajā veidā paredzēti, lai iznīcinātu, atbaidītu, padarītu nekaitīgu, kavētu iedarbību vai citādi kontrolējami ķīmiski vai bioloģiski iedarbotos uz jebkuru kaitīgu organismu; “aktīvā viela”: viela vai mikroorganisms, ieskaitot vīrusus vai sēnītes, ar vispārīgu vai specifisku iedarbību uz kaitīgiem organismiem; “kaitīgs organisms”: jebkurš organisms, kura klātbūtne ir nevēlama vai kuram piemīt kaitīga iedarbība uz cilvēkiem, to darbībām vai produktiem, ko tie izmanto vai ražo, uz dzīvniekiem vai uz vidi. |
|
Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikuma 1. punkta a) apakšpunkts: “konservanti”: vielas vai, attiecīgā gadījumā, mikroorganismi, kas aizsargā lopbarību pret mikroorganismu vai to metabolītu radītu bojāšanos. |
|
Direktīvas 98/8/EK 1. panta 2. punktā ir paredzēts: “Šo direktīvu piemēro biocīdajiem produktiem, kā definēts 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, bet izslēdz produktus, kuri definēti vai ietilpst jomā, kas atbilst šo direktīvu mērķiem: (..)
(..)” |
|
Direktīvas 98/8/EK V pielikumā ietverts izsmeļošs 23 produktu veidu saraksts ar norādošu katra veida aprakstu, ietverot šādus ar barību saistītu produktu veidus: 3. produktu veids: veterinārās higiēnas biocīdie produkti. Šīs grupas produkti ir biocīdie produkti, kurus izmanto veterinārās higiēnas nolūkos, ieskaitot produktus, ko izmanto vietās, kur izmitina, tur vai transportē dzīvniekus. 4. produktu veids: pārtikas produktu un dzīvnieku barības [jomā izmantotie] dezinfekcijas līdzekļi. Produkti, kurus izmanto iekārtu, konteineru, patēriņa piederumu, ar cilvēku pārtikas produktu, dzīvnieku barības vai dzērienu (ieskaitot dzeramo ūdeni) ražošanu, transportu, uzglabāšanu vai patēriņu saistīto virsmu vai cauruļvadu sistēmu dezinfekcijai. 5. produktu veids: dzeramā ūdens dezinfekcijas līdzekļi. Produkti, kurus izmanto dzeramā ūdens (kā cilvēku, tā arī dzīvnieku) dezinfekcijai. 20. produktu veids: pārtikas produktu vai dzīvnieku barības konservanti. Produkti, kurus izmanto pārtikas produktu vai dzīvnieku barības krājumu konservēšanai, kontrolējot kaitīgus organismus. |
2.2. Ietekme, kas rodas, nošķirot barību un biocīdos produktus
Saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 1. panta 2. punktu produkti, kuri ir definēti vai ietilpst dzīvnieku barības tiesību aktu darbības jomā, tostarp pārstrādes palīglīdzekļi, nav biocīdie produkti, bet ir uzskatāmi par barību (barības aprites tiesību akti ir prioritāri salīdzinājumā ar tiesību aktiem par biocīdiem produktiem).
Produkti, kas ietilpst 3. un 4. produktu veidā, kā noteikts Direktīvas 98/8/EK V pielikumā, nav uzskatāmi par barību.
Tomēr dažus produktus, kurus var kvalificēt kā piederošus pie 5. vai 20. produktu veida, arī var uzskatīt par barību, parasti par barības piedevām. Ņemot vērā iepriekš minēto barības aprites tiesību aktu prioritāti salīdzinājumā ar tiesību aktiem par biocīdiem produktiem, šādus produktus var uzskatīt par barību. Produkti, kas nodrošina dzīvnieku barības vai ūdens saglabāšanu, nav biocīdie produkti. Ja šādi produkti ir minēti 5. vai 20. produktu veidā, tos nav paredzēts izmantot dzīvniekiem.
3. Veterinārās zāles
3.1. Tiesību akti
Attiecīgajos tiesību aktos ir minētas šādas definīcijas.
|
Direktīvas 2001/82/EK (4) 1. pants: “veterinārās zāles”:
“ārstnieciskā dzīvnieku barība”: jebkurš viena vai vairāku veterināro zāļu un viena vai vairāku barības veidu maisījums, kurš ir sagatavots tirgošanai un kuru paredzēts izbarot dzīvniekiem bez tālākas apstrādes sakarā ar tā ārstnieciskajām vai profilaktiskajām īpašībām vai citām īpašībām kā zālēm, uz kurām attiecas definīcija “veterinārās zāles”. |
|
Direktīvas 2001/82/EK 2. panta 2. punktā ir paredzēts: “Šaubu gadījumos, kad, ņemot vērā visas produkta īpašības, uz to var attiecināt “veterināru zāļu” definīciju un produkta, uz ko attiecas citi Kopienas tiesību akti, definīciju, piemēro šīs direktīvas noteikumus.” |
|
Tās pašas direktīvas 3. panta 1. punktā paredzēti šādi noteikumi: “Šī direktīva neattiecas uz:
|
|
Regulas (EK) Nr. 767/2009 13. panta 3. punkts ir formulēts šādi: “Barības sastāvdaļu un barības maisījumu marķējumā vai noformējumā nav apgalvojumu par to, ka:
|
3.2. Ietekme, kas rodas, nošķirot barību un veterinārās zāles
— |
Ja pēc visu neklasificēta produkta īpašību izskatīšanas var secināt, ka tas varētu būt veterinārās zāles, tad minētais produkts ir jāuzskata par veterinārajām zālēm (tiesību akti par veterinārajām zālēm ir prioritāri salīdzinājumā ar barības aprites tiesību aktiem, izņemot attiecībā uz atļautajām barības piedevām). |
— |
Dzīvnieku ārstnieciskā barība nav veterinārās zāles, bet saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. apsvērumu barības veids, kas satur ārstnieciskos premiksus un kam vajadzīga veterinārārsta recepte. |
— |
Pamatojoties uz “īpašu barošanas mērķu” definīciju (sk. iepriekš 1.1. punktu), robežšķirtne starp barību un veterinārajām zālēm ir noteikta. Īpašos barošanas mērķus, piemēram, “aknu funkcijas veicināšanu, ja ir hroniska aknu mazspēja” vai “urātu akmeņu veidošanās samazināšanu”, vai “piena triekas riska samazināšanu”, var sasniegt, izmantojot barību. |
(1) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.
(2) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.