28.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 187/1

(1)

Noziegumos cietušo aktīva aizsardzība ir Eiropas Savienības un tās dalībvalstu augsta prioritāte. Eiropas Savienībā Pamattiesību harta (Harta) un Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (Konvencija), kuru dalībnieces ir visas dalībvalstis, aicina valstis aktīvi aizsargāt noziegumos cietušos.

(2)

Eiropas Savienība ir veiksmīgi izveidojusi pārvietošanās un uzturēšanās brīvības telpu, ko pilsoņi izmanto, aizvien vairāk ceļojot, studējot un strādājot valstīs, kas nav viņu dzīvesvietas valsts. Tomēr iekšējo robežu atcelšanai un tam, ka aizvien plašāk tiek izmantotas tiesības uz pārvietošanās un uzturēšanās brīvību, neizbēgami ir arī tādas sekas, ka aizvien vairāk cilvēku kļūst par noziedzīgos nodarījumos cietušajiem un tiek iesaistīti kriminālprocesā dalībvalstī, kas nav viņu dzīvesvietas valsts.

(3)

Tādēļ ir vajadzīga konkrēta rīcība, lai visā Savienībā ieviestu kopīgus minimālos standartus noziegumos cietušo un viņu tiesību aizsardzībai kriminālprocesā. Šāda rīcība, kas var ietvert tiesību aktus, kā arī citus pasākumus, palielinās pilsoņu pārliecību, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis aizsargās un nodrošinās viņu tiesības.

(4)

Stokholmas programmā – atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā (1) – Eiropadome uzsvēra, ka ir svarīgi sniegt īpašu atbalstu un juridisku aizsardzību tiem, kas ir visneaizsargātākie vai atrodas īpaši apdraudētās situācijās, piemēram, vairākkārt cietuši no tuvu personu vardarbības, cietuši no vardarbības saistībā ar dzimumu vai cietuši cita veida noziegumos dalībvalstī, kuras valstspiederīgie vai pastāvīgie iedzīvotāji tie nav. Saskaņā ar Padomes secinājumiem par stratēģiju, lai nodrošinātu tādu personu tiesību ievērošanu, kas cietušas noziedzīgos nodarījumos, un uzlabotu atbalstu šīm personām (2), Eiropadome mudināja attiecībā uz cietušajiem īstenot integrētu un koordinētu pieeju. Atsaucoties uz Stokholmas programmu, Eiropas Komisija ierosināja noteiktu pasākumu paketi attiecībā uz noziegumos cietušajiem, tostarp Direktīvu par noziegumos cietušo tiesībām, atbalstu un aizsardzību (3), kā arī Regulu par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās (4).

(5)

Ievērojot būtisko progresu, kas panākts, īstenojot Ceļvedi aizdomās turētu vai apsūdzētu personu procesuālo tiesību stiprināšanai kriminālprocesā (5), Padome uzskata, ka līdzīga pieeja būtu jāizmanto noziegumos cietušo aizsardzības jomā.

(6)

Rīcība šajā jomā ir īpaši iecerēta kā daļa no procesa, kurā īsteno savstarpējas atzīšanas principu, kas ir patiesas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveides pamatprincips – LESD 82. panta 2. punkta c) apakšpunktā ir teikts, ka Savienība var ar direktīvām pieņemt minimālos noteikumus attiecībā uz noziegumos cietušo tiesībām, ja tas nepieciešams, lai veicinātu tiesas spriedumu un lēmumu savstarpēju atzīšanu, kā arī policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kam ir pārrobežu aspekts.

(7)

Uz jautājumu par cietušo lomu kriminālprocesā Savienības līmenī jau attiecas Padomes Pamatlēmums 2001/220/TI (2001. gada 15. marts) par cietušo statusu kriminālprocesā. Tomēr pēc minētā instrumenta pieņemšanas jau ir pagājuši vairāk nekā desmit gadi, un progress, kas panākts brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidē, kā arī vēl neatrisinātie jautājumi saistībā ar tā īstenošanu cietušo tiesību jomā liek Savienībai pārskatīt un stiprināt Pamatlēmuma saturu, tostarp ievērojot arī to, ko Komisija konstatējusi attiecībā uz minētā instrumenta īstenošanu un piemērošanu (6).

(8)

Būtu arī jāpārskata un, ja vajadzīgs, jāpilnveido jau esošie instrumenti, ar ko nodrošina, ka noziegumos cietušie var saņemt taisnīgu un samērīgu kompensāciju par nodarīto kaitējumu, kā paredzēts Padomes Direktīvā 2004/80/EK (2004. gada 29. aprīlis) par noziegumos cietušajiem, lai tos padarītu efektīvākus un varētu papildināt instrumentus cietušo aizsardzībai.

(9)

Turklāt būtu jāizveido mehānisms, ar ko starp dalībvalstīm nodrošinātu savstarpēju atzīšanu nolēmumiem attiecībā uz aizsardzības pasākumiem atbilstoši tam, kas teikts Komisijas priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās. Šim mehānismam būtu jāpapildina tas mehānisms, kas iecerēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā par Eiropas aizsardzības rīkojumu, attiecībā uz krimināllietās pieņemtu aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu, ko pašlaik apspriež. Ar noteikumiem, kas izklāstīti abos priekšlikumos, nevajadzētu radīt pienākumu grozīt valstu aizsardzības pasākumu sistēmas, bet lēmums par to, saskaņā ar kādu sistēmu pieņemt vai īstenot aizsardzības pasākumus, būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā.

(10)

Ņemot vērā šo jautājumu svarīgumu un sarežģītību, šķiet vietā tos risināt pakāpeniski, nodrošinot vispārēju saskaņotības līdzsvaru. Veicot turpmākās darbības katrā jomā atsevišķi, mērķtiecīgu uzmanību var pievērst katram atsevišķam pasākumam, ļaujot problēmas noteikt un risināt tādā veidā, kas katram pasākumam piešķirs papildu vērtību.

(11)

Īpaša uzmanība būtu jāvelta leģislatīvo instrumentu īstenošanas procesam šajā jomā. Nesaistošā instrumentā, piemēram, ieteikumā, varētu apkopot praktiskus pasākumus un labākās prakses piemērus, lai dalībvalstīm palīdzētu un tās iedvesmotu īstenošanas procesā.

(12)

Pievēršoties pasākumiem, kas vajadzīgi, lai stiprinātu cietušo aizsardzību, būtu pienācīgi jāņem vērā tādi principi kā tie, kas iekļauti Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumā Rec(2006)8 par palīdzību noziedzīgos nodarījumos cietušajiem. Savienībai būtu īpaši jāņem vērā standarti, kas izklāstīti Eiropas Padomes Konvencijā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, ko Eiropas Padomes Ministru komiteja pieņēma 2011. gada 7. aprīlī.

(13)

Šī dokumenta pielikumā iekļautais pasākumu saraksts būtu jāuzskata par indikatīvu sarakstu, kurā aplūkota tikai pirmā pasākumu grupa, kam būtu jāpievēršas prioritārā kārtā. Nākotnē, ja uzskata par atbilstošu, varētu ierosināt arī citus pasākumus, gan leģislatīvus, gan neleģislatīvus, kā arī praktiskus pasākumus, tostarp ņemot vērā arī procesu, kas notiek saistībā ar šajā ceļvedī aplūkoto tiesību aktu pieņemšanu un īstenošanu,

1.

Būtu jārīkojas Eiropas Savienības līmenī, lai stiprinātu noziegumos cietušo tiesības un aizsardzību, jo īpaši kriminālprocesa laikā. Šāda rīcība var ietvert tiesību aktus, kā arī citus pasākumus.

2.

Padome atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu par noteiktu pasākumu paketi attiecībā uz noziegumos cietušajiem un aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus par Ceļvedī izklāstītajiem pasākumiem.

3.

Kā pamatu turpmākai rīcībai Padome apstiprina “Ceļvedi noziegumos cietušo tiesību un aizsardzības stiprināšanai” (turpmāk “Ceļvedis”), kas izklāstīts šīs rezolūcijas pielikumā. Ceļvedī iekļautajiem pasākumiem, ko var papildināt ar citiem pasākumiem, būtu jāpiešķir prioritāte.

4.

Padome izskatīs visus saistībā ar Ceļvedi iesniegtos priekšlikumus un ir iecerējusi tos izskatīt kā prioritārus jautājumus.

5.

Saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem Padome rīkosies, pilnībā sadarbojoties ar Eiropas Parlamentu.